TEMATISKAIS PIELIKUMS

2018. gada 26. janvārī

Alojas novada dargumi

Ungurpils peldošās salas Ungurpils dzirnavu ezera peldošāssalasirunikālsdabasveidojums,vietē-jais lepnums. Stiprā vējā salas pārpeld 2 km ezera pat nepilnā stundā, tomērbiežākizskatāsnekustīgas.Nevarzināt,cik to ir. Pērn rudenī izpeldēja trīs, laigan visi domāja, ka palikušas tikai di-vas.Senākezerubijapārklājušasdaudzsalu kripatiņu. Par peldētājām vēstīBruno Šulca un Andreja Hansona vi-deofilmaKlaidoņstāsts.Viņi salām iz-veidojaarīpastkarti,markuunaploksni,kas kolekcionāriem kļuvušas par iekā-rojamuretumu.

Svētais putns pivälind Stārķis ir Staiceles simbols. Šī put-nasagaidīšanaunpavadīšanapilsētā irgadiem ilga tradīcija. Pavasarī, gaidotstārķus atlidojam, kopā ar skolēniemtiek rīkotas izzinošas nodarbības dabā,tāpat ekskursijas. Vasaras vidū pilsētārīko svētā putnaPivälind svētkus, ku-ru laikā iedzīvotāju saimei piepulcējastrīsgadnieki.Katramtiekdāvinātsstār-ķītis–rotaļlieta.Savasaktivitātesirarīsvētāputnapavadīšanairudenī.Pilsētasģerbonī attēlots stārķis, un staiceliešijauilgusgaduspiedalāsLatvijasputnupašvaldībusalidojumos.

Sānsolim rosīgs laiks

Kā jau daudzi deju kolektīvi, arīAlojaskultūrasnamavidējāspaaudzesSānsolis, ko vadaMaija Drozda, aktī-vi gatavojas valsts simtgadesDziesmuun deju svētkiem. Pērn Limbažu de-ju apriņķa skatē iegūta I pakāpe, kasapliecina dejotāju labo sagatavotību.Tuvākajā laikā vai ik nedēļas nogaligaidāms pa kādam koncertam. Kolek-tīvs allaž kuplinājis savas pilsētas unnovada sarīkojumus (3. februārī dejosAlojaspilsētasjubilejassvinībās),tāpatuzstājiespiedraugiembijušajāLimbažurajonā un citviet, tostarp iedraudzējiesar dejotājiem no Igaunijas. Pirms trimgadiem Sānsolis svinēja piecpadsmit- gadi.

KadAlojasapkaimēzemniekikuļizaudzētosgraudus,novāckartupeļusunbraucnosaviemlaukiemarražaspilnāmpiekabēm,patgaissvibrē.Novadstadatgādinalabībasklēti,jotajāirdaudzspēcīgugraudkopības,tāpatlopkopībassaimniecību.Turpretimziemāiedzīvotājiizstrādāmežus,unarīpašvaldībaitoirdaudz.Domespriekšsēdētājs,kādreizējaisliepājnieksValdisBārda,kuramsanācispiedzimtKubā,betpēcstudijāmieprecētiesAlojaspagastā,uzsver:–Zeme un mežs ir nezūdoša vērtība, tie mums ir lielie „vaļi” – maizes devēji.Viņšsaucuzņēmumuunsaimniecībunosaukumus:Aloja-Starkelsen,Tēraudiņi,Aloja Agro, EEMR Transport, Marko K, AN Akmens,Apsītes,Lielkalni. Pēkšņiapraujasunteic,kairdaudztādu,arkonovadslepojassvinībāsunkamviņšvēlētusaulesmūžu.Būdamskokapstrādesinženieris,V.Bārdaneslēpj,katieši Alojaspusēpaīstamiemīlējisdabu.Viņšpriecājas,kavietējieuzņēmējiaudzēstādus,atjaunounkopjmežus,izstrādātosunveickokapstrādi.Līdzartokokupaaudzesatjaunojastāpatkācilvēku.JautātsparAlojasnovadavērtībām, viņšbezdomāšanasatbild:–Mūsu uzņēmīgie cilvēki, lokālpatrioti, kuri izpaužas savā darbā, sabiedriskajā dzīvē.

Aizdomājies,kavalsts100.jubilejasgadābiežākparseviatgādināsvēsture,viņšatzīst,katāsgaitāpieļautasarīkļūdas,konākasnožēlot.TasteiktsparOzoluarodskolaslikvidāciju.Likteņaironija–pašlaikvisvairāknovadāpietrūksttāduprofesijustrādnieku,kādusturmācīja.Arīstaiceliešiemnodarītspāri,slēdzotpilsētassirdi–unikālopapīrafabriku,kovajadzējissaglabātkāindustriāluvalstsnozīmesdārgumu.

Vienmērnovadamgodudarījušipašdarbnieki.Gājienā,estrādēstarpkoriemunmūziķiemunuzdejugrīdasvasarāRīgānovadu,visticamāk,pārstāvēspiecikolektīvi,izstādēs–Staicelesaudējas.–Mums visur būs savi simtgades notikumi, jo šiem svētkiem jāaiziet līdz katra sirdij. Jau maijā novada pašdarbības kolektīvi salidos Staicelē, Puikulē taps lielā puķu dobe, Braslavas pagastā tiksies amatierteātri. Ceru, ka šogad izdosies Alojā pārvest un uzstādīt Kārļa Zāles pieminekli kritušajiem brīvības cīnītājiem.Viņšuzskata,kavērtībusarakstsarkatrugadukļūstgarāks.PatstajāierindoAlojasnovadadižgarusAusekliunIndriķiZīli,lieliskoSalu,Salacasupi,arīsirdijtuvāsmedniekuklubutradīcijasunnovadabērnus.

Mazā novadā iedvesmo daba, cilvēki, darbs

Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda uzskata, ka novada vērtību saraksts ar katru gadu kļūst garāks

SIA Aloja-Starkelsen direktors Jānis Garančs ar Lāčplēša Kara ordeni, kas dāvināts uzņēmumam glabāšanā

ArbioloģiskocietiAlojasvārduvistālāknesLatvijas-Zviedrijaskopuzņēmums,SIAAloja-Starkelsen.

Tāaizceļouztopasaulesvalstutirgiem,kurattīstāsbioloģiskāražošana,t.sk.ASV,Eiropaszemēm,Ķīnu,lielā

apjomāuzDienvidkorejuutt.Kartupeļupārstrādesuzņēmumsjauilgākulaikuatrodasstarptrimlielākajiembioloģiskāscietesražotājiempasaulēuntovidūirvisstraujākaugošais.Ardalību

starptautiskāsizstādēs,aktivitātēmPasaulesbioloģiskāslauksaimniecībasasociācijātasspodrinaarīvalstspārtikasražošanas

nozaresprestižu.Nemazāknozīmīgi,katepatVidzemē,Latgalē,patZemgalēungurpiliešimudinazemniekusattīstītkartupeļu

lielsaimniecības,izglītoviņustoaudzēšanāunradaiespējupelnīt.

2015.gadāZemkopībasministrijaskonkursāSējējs ungurpiliešusatzina pargadalabākouzņēmumu.AruzņēmumapanākumiempasaulēunLatvijā,

arto,katasnodarbinajauvairāknekā80cilvēku,lepojaspašvaldībauniedzīvotāji.Daudzunovadakultūras,sporta,izglītībaspasākumugalvgalīstāvējisbijušaisAloja-StarkelsendirektorsAndrejsHansosunesošais–JānisGarančs.Viņiir

autoritātesunarīmecenāti.

– Jā, esam kļuvuši par stabilu, augošu uzņēmumu. Produkcija ir mūsu darba vērtība, bet mani saviļ-ņo tas, ka darbinieki mīl savu uzņēmumu. Viņi te

strādā pat veselām ģimenēm. Daudziem tā ir pirmā un vienīgā darbavieta. Lai gan prasības ir stingras,

viņi mācās, veido karjeru, aug. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi un tāpēc mums ir lielisks kolektīvs, –atzīstJ.Garančs.Viņšuzsver,kairnovadapatriots,cienauzņēmumaneparastovēsturi,betnesensaistībāartopiedzīvojisemocionālubrīdi.DirektorssaudzīgiizklājuzgaldaapdzeltējušuLāčplēšaKaraordeņa3.šķirasdiplomuunrādaarīordeni.TasizsniegtsFricimMārtinsonam,kuramvaldībaparvaronību

Brīvībascīņāspiešķīrazemi,uzkurastagadatrodasrūpnīca.1937.gadāviņškopāarvēldažiemvietē-

jiemzemniekiematvēraspirtadedzinātavu.Padom-jugadostajāsākāsarīcietesražošana.ApbalvojumuJ.GarančamglabāšanainodevaF.Mārtinsonadēla

sievaValentīnanoIkšķiles.Direktorsspriež,kalabākasdāvanasvalstssimtgadēnemaznevarbūt.

SIA Aloja-Starkelsen

pasaulē pazīst ar

bioloģisko produkciju

Salaca – Staiceles pērle Staiceles Lībiešu muzeja Pivälind vadītāja Indra Jaunzeme cauri pilsētaitekošo Salacu dēvē par Staiceles pērliun likteņupi. Tās klātbūtne bija viensno noteicošajiem faktoriem, kādēļ tecēla papīrfabriku, kas savukārt radījapilsētu. Tajā ir arī upes vārdā nosauk-ta iela.Vasarās tūristus,vadājotpaupiSalacas tramvajā,priecēVairisKuzins.Arī laivotājiupi iecienījuši.PēcAlojasnovadaTIC aplēsēm – pērn bijuši ap-tuveni4000 laivotāju, tostarparīnaktsairēšanas maratona Salacas mauciens dalībnieki.Tradicionālitiekrīkotisvēt-ki Staiceles vimba,kadcopmaņisacen-šas par vimbu karaļa godu, jo ne tikaistārķis, bet arī vimba ir Staiceles sim- bols.

Braslavas parkā bioloģiskās un vēstures vērtības

Braslavas pagasta iedzīvotājiemJāņus un citus svētkus vasarā patīksvinēt brīvdabā savā parkā. Tas sagla-bājies no muižkungu laikiem, aizņem 14haplatību,betpadomjulaikāaizau-ga.Braslavas parka unikalitāti saskatī-ja bijušais pagasta vadītājs BroņislavsLapkovskis. Zinātniekus tur pārsteidzamahagonliliju audzes, 11 retas skujukoku šķirnes un bioloģiskā daudzvei-dība.Stāduaudzētājiarvien turpbraucpēcčiekuriemsēklām.Pašvaldībaparkāizveidojusidejuplaci,uzbūvējaguļbū-ves estrādi, atjaunoja romantisko tē-jas namiņu un atkal ir atsākta tīrīšana.Braslavaspagastsartoiekļāviesprojek-tāSimtgades zaļumballes.

Alojas mednieku klubs Biedrība Alojas mednieku klubs (AMK) Latvijā zināms kā pirmaismednieku formējums, kas sāka īstenotES struktūrfondu atbalstītus projektus.Pateicoties tiem, viņi uzlabojuši pašuapsaimniekotāsšautuvesReišmalīši ap-rīkojumu. Kolektīvs ir aktīvs medībušaušanassacensīburīkotājs,plašākāsirPavasara unVasaras kauss. Pateicotiesmednieku aktivitātei, 2015. gadā iela,kas ved uz šautuvi, tika pārdēvēta parMednieku ielu. Togad AMK vadītājsAigarsRumbergssaņēmaarīGadabal-vumedniecībāparnozīmīgu ieguldīju-mureģionā.KlubsiesaistījiesbiedrībasAlojas novada attīstībaprojektāLatvie-šu alfabēts Alojā – Latvijas simtgadei! unpavasarīpiešautuvesuzstādīsvidesobjektu – Š burtu. To atklās Vasaras kausalaikā.

Ausekļa aptaujā nosauktās novada vērtības:l Aloja-Starkelsen l Tēraudiņi l Avotiņš l Aloja Agro l Draugu dārzs l Būsi vesels l Mieriņš l AD Celtnieks l Alojas novada Uzņēmēju diena l Staiceles audēju namiņš l l Staiceles Lielā iela ar koka apbūvi un tās stāsts l Alojas Ausekļa vidusskola un tās himna Dar’ man, tēv(i)s, pastaliņas l Alojas pirmsskolas izglītības iestāde Auseklītis ar Vilzēnu filiāli l l Alojas ev. lut. baznīca l Rozēnu-Staiceles ev. lut. baznīca l koris Ale l deju kolektīvs Sānsolis l ritma grupa Radiridirī l Andrejs Hansons l Inese Mētriņa l Ija Rudzīte l

l Valdis Možvillo l Māris Siktārs l Zanda Bīviņa l Valdis Bārda l Jānis Bakmanis l Indra Jaunzeme l Anita Strokša l Inese Timermane l Antra Rudzīte l Inese Veinberga ll Jānis Puidītis un Vēsma Irbe l Ineta Laizāne l Baiba Siktāre l Dace Tauriņa l Kristīne Līsmane l Rudīte Karlsone l Alojas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde ll Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs-bibliotēka Sala l Staiceles bibliotēka l Staiceles lībiešu muzejs Pivälind l Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centrs Staicele l

Alojairvienīgāstarpčetriemmūspusesnovadiem,kur reizidivosgados rīkoUz-ņēmējudienas.Parastitāizvēršasparsvēt-kiem.Alojas sporta hallē rīkotajā izstādēardaudzveidīguprodukcijuuninformācijupar sniegtajiem pakalpojumiem iesaistāsvairākidesmitiuzņēmēju.Notikumsirie-dzīvotājuplašiapmeklēts.Dienasgarumātam nodrošināta vispusīga programma arkoncertiem, pašu uzņēmēju prezentāci-jām,apbalvojumupasniegšanulielākajiemnodokļumaksātājiem un darba devējiem.Pašvaldības darbinieki gādā, lai viss labiizdotos.Tasprasauzņēmību, laiku,arī lī-dzekļus,betgalvenais–kontaktuaruzņē-mējiem.Tomērvienmēratzīts,kašotradī-cijuirvērtsturpināt.–Mēs cienām savus uzņēmējus. Viņi rada materiālās vērtības, dod cilvēkiem darbu un faktiski palīdz pil-dīt pašvaldības budžetu. Uzņēmēju dienās mēs parādam viņiem godu, apbalvojam, nostiprinām kontaktus un ļaujam saprast,

Lepojas ar savu Uzņēmēju dienu

ka lepojamies ar viņiem, – stāsta domeskomercdarbībasspeciālisteZaneLapšāne-Celma. Katru reizi izstādēs piedalās jauni da-lībnieki,bet ir tādi,kurinav izlaidušine-vienureizi.ViņuvidūarīuzņēmumsAloja

Agro. Tā direktors JānisVārpa teic, ka iesais-tās pašvaldības rīkotajāsaietā, patriotisku jūtuvadīts, pārstāvot plašolauksaimniecības nozari.Parasti tur arī uzzinot,kādijaunispēlētājiienāknovada uzņēmēju vidē. –«Aloju Agro» ar sēklas kartupeļu audzēšanu pa-zīst visā valstī, bet nekad nav par lieku reklamēties un pievērst sev uzma-nību. Dalība Uzņēmēju dienā neļauj iedzīvotā-

jiem par mums aizmirst. Par šo dienu esmu dzirdējis daudz labu atsauksmju. Jāpatei-cas Alojas novada pašvaldībai, ka tā tur-pina to organizēt. Mēs, uzņēmēji, jūtamies pagodināti, tas raisa pozitīvas emocijas. Citur tā nenotiek,–vērtēJ.Vārpa.

Kuram pieder spožā ideja jūnija otra-jā piektdienas vakarā Ungurpilī vaiAlo-jā pulcināt pasaules latviešu klaidoņus,vēstureklusē.Zināmsgan,ka tajāsarunāpiedalījās lokālpatriots Andrejs Hansons,novadnieki – grāmatu apgāda Jumava prezidentsJurisVisockisunnujaumūžī-bā esošais sešus kontinentus apceļojušaisDžeimss Krogzemis, kurš 20 mūža gadupavadīja savā peldošajā mājā Klaidonis uz Sēnas Parīzē. Jau pirmais saiets, kurāgalvu reibinošos piedzīvojumos dalījāspasaules apceļotāji, lika romantiķiem sa-ausīties, jo visā, kas notika, bija jaušamsīpašssmeķis. TrimsaietapatroniemparastipievienojušiesrīdziniekiPēterisStrubergs,ValdisBrants,BrunoŠulcs,JurisLorencs,sākumā arī bijušie trimdinieki, flamenkoģitāristsAndrejsKārkliņšunDž.Krogze-mis,tāpatHarijsSilsunkatrugaduvēlarīciti.VērotājisabraucarīnoRīgasunvēltā-

lākāmvietām.Ikreiziuzsalidojumu no Jumavas atvedtikkoiespiestugrā-matusērijāAiz apvāršņa, kurā apkopoti iepriekšējāsalidojumastāsti. Neklātienes ceļojumipazemes,gaisaunūdensceļiemveduši klausītājusuz daudzām eksotiskāmpasaulesvalstīm.Arlaikuideja apaugusi ar citām,unRīgā, aktieraRolandaZagorska klubā Hamlets nodibinājās biedrība –Latviešu klaidoņu brā-lība. To enerģiski vadaP. Strubergs, valdē darbojasA. Hansons,tāpatAlojaskultūrasnamadirektoreInetaLaizāne. Biedrībā apvienojušies nepilnspussimts klaidoņu. Hamletā notiek viņu

Pasaules latviešu klaidoņi satiekas Ungurpilī

t.s. ziemas sesijas, bet Ungurpili brālībadēvē par savu vasaras rezidenci. Šovasarklaidoņiunviņufanisalidos jau10.reiziunsvinēsapaļojubileju.

Alojasnovadsvarlepotiesarvairākāmmuižām–BrīvzemniekupagastaPuikulēunOzolmuižā,arīVīķosStaicelespagas-tā.Šīspagātneslieciniecestagadkļuvušasparizglītībasunkultūrascentriem. Puikules muiža celta neogotiskā stilāar interesantu ķieģeļu izmantojumu unmonumentālutorni.1938.gadākādreizē-jāfonKlotudzimtasīpašumātikaierīkotaskola. Diemžēl puikuliešiem nācies pie-dzīvotdaudzumazolaukuskolulikteni– ļotisarūkotbērnuskaitam,2014.gadātoslēdza. Par laimi, plašais nams nepalikatukšs.TajātagadierīkotsKopienascentrsPuikules muiža, notiek dažādi pasākumi.Tāpatēkājoprojāmirmājvietapirmssko-lasgrupiņām.PērnarīpuikuliešiiesaistījāsakcijāApceļosim Latvijas pilis un muižas, unaplūkotmuižuieradāsdaudziceļotāji. Ozolmuižas pils (attēlā) celta 18. gs.beigās grāfam Georgam JohanamMelli-nam, un šīs dzimtas īpašumā palika līdz20. gs. sākumam. No 1952. gada muižā

atradās Ozolu lauksaimniecības skola,bet tagadjau25gadus–Ozolmuižaspa-matskola.– 1. septembrī, kas šogad iekrīt sestdienā, plānojam rīkot salidojumu, at-zīmējot jubileju, – pastāstījaskolasdirek-toreJutaCircene.–Tas, ka strādājam pilī,

rada īpašu gaisotni, jo telpas ir savdabī-gas. Taču remontējot jārēķinās, ka jāsa-glabā vēsturiskums. Aizsargājamas irvairākastelpas,tāpatparks. Ēkā iekārtotaarī vēstures ekspozī-cija, un to bieži ap-ciemotūristi. Vīķumuiža būvē-ta baronam A. fonMengdenam jau1890.gadā.TābijusiarīAugustaKirhenš-teina īpašums,pēcāk

muižas ēka pielāgota skolas vajadzībām,bet ilgus gadus tajā atradās bērnu psiho-neiroloģiskā slimnīca. Šobrīd muiža irrekreācijascentraVīķi pārziņā.TāvadītājaIrita Neripa uzsver, ka lepno ēku cenšasturētkāvisaciematiņakultūrascentru.

Muižas – izglītības un kultūras centri

Alojas novada Tūrisma informācijascentravadītājaIneseTimermaneunLībie-šu muzeja vadītāja Indra Jaunzeme Stai-celes pilsētas bibliotēkas vadītāju AnituStrokšu uzliela par lielu darbotiesgribu.

Anita, sākoties projektu rakstīšanas lai-kam, drosmīgi sāka realizēt vienu, otru,trešounturpinatodarīt.– Anita ļoti cītīgi iedziļinās visā, ko dara, un domā par da-žādu paaudžu cilvēkiem,–teicsarunbied-

res.A.StrokšaStaicelēieprecējusiespirmsvairāknekā30gadiemunšajālaikāiemīlē-jusiganpilsētu,gantāscilvēkus.PērnAni-tusveicakāapbalvojumaLaiks Ziedonim laureātikategorijāBizepardzīviliteratūrā.

Anita Strokša – Laiks Ziedonim laureāte

Staiceles Lībiešu muzejs Pivälind Muzejs ir Vidzemes lībiešu piemiņasglabātājs. Tajā ir bagātīgi materiāli parvietējiemcilvēkiem,notikumiem,pilsētuunpagastu.Tejupilnībādigitalizētsilglai-cīgaisprojektsStaicelesuntāsapkārtnesveco lauku sētu apzināšanai. Līdz šimsakrātidatipar645sētām.Šogadmuze-jamgaidāmaakreditācija.Iecerētskopāarbiedrībām un aktīviem cilvēkiem veidotjaunugrāmatuparStaiceli, iekļaujot tajāLielāsielasstāstuunmateriālusparveca-jām lauku sētām.Muzeja vadītāja IndraJaunzemeunapgādaJumavavadītājsJu-risVisockissākušisarunasparizdošanu.

Ritma grupa Radiridirī

Pirms 12 gadiem Antons BenjamiņšVilzēnos izveidoja Latvijā pirmo bērnuperkusionistu grupu Radiridirī. Jauniešiuzplastmasasmučelēmizsitdažādasrit-mu kombinācijas. Viņus māca DzintarsVīksna. Neparastie priekšnesumi tā aiz-raujklausītājus,kavisur,kurviņiuzstājas,tiekuzņemtiarovācijām.Tagadperkusi-jāmizmantoarīcitussadzīvespriekšme-tus,patakmeņus.Vasarās ritmagrupa irpieprasītapilsētsvētkos,festivālos.Skolē-nuDziesmuundejusvētkospiedalījusieskoncertāArēnā Rīga.Noskatēmjauniešilielākoties pārved 1. pakāpes godalgas.PagastapārvaldnieceDaceŠķepasteteic,ka grupa dara godu pagastam un visamnovadam.

Biedrība Dzīvnieku atbalsts Alojas novada dzīvnieku aizsardzībasbiedrības Dzīvnieku atbalsts bijušāLim-bažu rajona teritorijā pagaidām ir vienī-gā, kas izveidojusi dzīvnieku patversmi.Pērnāgadanogalēbiedrībaatzīmējasavupiecgadi, un šajā laikā pie saimniekiemAlojasunkaimiņunovadostikuši22su-ņiun9kaķi,kasuzturējušiespatversmē,tāpat saimniekiem nogādāti arī aptuveni10pasprukušo suņu.Biedrības priekšsē-dētājaLindaNeļķeīpašilielupaldiesteicSkaidrīteiTinkusei,kurašosgadusbrīv-prātīgi katru dienu nāk patversmē barotdzīvniekusunved tospastaigās.TuvākāDzīvnieku atbalsta iecere ir labiekārtotpatversmesteritoriju.

Unikālie dzelzsavoti Staiceles dzelzsavoti, kas 2015. gadābija iecelti dabas simbola – ģeovietas – statusā,irvieninolielākajiemZiemeļvid-zemē.AbiavotiirSalacassenlejaspiete-kas, turklāt unikāli –nekur citurLatvijādzelzs nogulumu slānis nav tik biezs kāšajāobjektā.Daudzi tūristi ierodasaplū-kot tieši avotus.Kopā ar Staicelesmaz-pulcēniem un vietējiem ļaudīm pirmsdažiem gadiem rīkotas talkas šī objektasakopšanā.Tāpatizveidotsjaunsinforma-tīvaisstends-norādeuzdzelzsavotiem.

l biedrība Ungurpils ezera saimnieks l Tautas lietišķās mākslas studija Staicele l Staiceles fotobiedrība Laiks l biedrība Liepale l biedrība Alojas novada attīstība l Alojas seniori ll Alojas mednieku klubs l Jaunzemnieku mototrase l Alojas dzīvnieku patversme l jaunrades dziesmu konkurss Kas mēs bijām, esam, būsim l Indriķis Zīle un Auseklis l

l Alojas novada Pļaušanas svētki l Alojas pilsētas svētki l Sporta laureāts l Pasaules latviešu klaidoņu salidojumi l novada sporta svētki l Vimbu svētki l Muzeju nakts ll Adventes koncerti Alojas kultūras namā l Jāņu ielīgošana visā novadā un futbols starp Staiceles Ziemeļu un Dienvidu galu l Līgo un Ziemassvētku pasākumi visā novadā l

l konkurss Sirds skolotājs l Puikules muiža l Ozolmuiža l Staiceles papīrfabrika l Braslavas parks ar tējas namiņu l Salaca l Ungurpils dzirnavu ezers, tā peldošās salas un parks ll Purezers un tā dabas taka l Karogu karjers un Dzelzāmura dižakmens l Staiceles dzelzsavoti l Jaunjurķinu dižakmens l Īģes klintis

Tā Sala, kas 2016. gadā kā novadauzņēmējdarbības un atbalsta centrs-bib-liotēka izauga Ungurpils ezera krastā,klusajam lauku miestiņam pievērsa lieluuzmanību. Sabiedriskās būves nozīmībudomespriekšsēdētājsValdisBārdarakstu-roarvārdiem:–Mūsu mazā gaismas pils. Namu uzbūvējamodernu, enerģijas eko-nomijasziņāzaļu,kāparauguenergoefek-tīvām koka nākotnes būvēm. Ēka kom-plektāarsenākuzceltoskatutorniizdevāsjauka. Komfortablās bibliotēkas telpaspielāgojamas dažādām vajadzībām. Sala bija nominēta konkursā Iepirkumu Gada balva 2016unsaņēmabalvukāgadaza-ļākais iepirkums, bet būvniecības skatēGada labākā būve Latvijā 2016apbalvotakātrešālabākāsabiedriskājaunbūve.Un-gurpilietisAndrejsHansonssaka:–Prie-cājos, ka nams ir ļoti labi novērtēts. Mēs, iedzīvotāji, to gaidījām. Tagad te daudz

kas notiek, arī pats piedalos pasāku-mos, nereti sabrauc cilvēki no plašākas apkaimes. Jūtams, ka sāks veidoties tradīcijas. Pašlaik vēl esam savas ma-zās gaismas pils ceļa sākumā, bet cilvēkiem tā ir va-jadzīga gan kā grā-matu krātuve, gan kā vieta, kur mācīties, iegūt informāciju, satikties, interesanti pavadīt laiku. Cen-tra-bibliotēkasvadītājaIevaPrauliņastās-ta,kapirmaisSalā aizvadītaisgadsviņaiir laimīgākaisdarbamūžā.Beidzotvarotvadītnodarbības,dotlasītājiemto,kopatizinotunprotot,joagrākvietējābibliotēkabijanožēlojamāstelpās.–Ar mums tiekas

Sala – novada mazā gaismas pils

Staiceles kultūras nama Tautas lietiš-ķās mākslas studija (TLMS) Staicele ir apaļas jubilejas–60gadu–gaidās.Lai-ka gaitā studijai izdevies noturēt audējutradīciju Staicelē, un tās vadītāja IneseTimermanecer,kaizdosiestosaglabātarīturpmāk:–Šī tradīcija ir viens no Staice-les zīmoliem, un mēs esam atbildīgi, lai tā neizzustu.Studijapulcinateju20rokdarb-nieku.ViņuvidūirarīcienījamāvecumaaudējsArtursLiepiņš,kuraaizraušanāsirpersiešupaklājudarināšana.Arīpašusir-snībuaudējaspieminaizsaulēesošoVel-tu Kīni, ilggadēju studijas dalībnieci un 10gaduarītāsvadītāju.Viņailgusgadusbijaaudējunamiņadvēsele. Audējas rīko izstādes gan StaicelesLībiešu muzejā, gan Mākslinieku šķū-nī. Tāpat ar saviem darbiem piedalāspasākumos citviet Latvijā. Vairāk nekā 10studijasaudējudarbiizraudzītiTautaslietišķās mākslas izstādei, kas ir vienanoXXVIVispārējo latviešuDziesmuunXVIDejusvētkuaktivitātēm.Pērnāgadaizstādēmaudējasgatavoja šalles,bet šo-gadnodomātsvairākaustpaklājus. TLMSStaicele jubilejas pasākums ie-

TLMS Staicele saglabā audēju tradīciju

cerēts septembrī. Tad plašākai publikairādīs arī pērn par godu Latvijas simtga-dei studijas noausto jostu simboliskaiStaicelespilsētasunpagasta sasildīšanai.Ikviens tajāvarēja ieaust savu rindiņuar

labiemvēlējumiemšaivietai.Pargoduju-bilejaipulciņadalībniecessakārtosunap-zaļumoslaukumupieaudējunamiņa.ŠaiiecereigūtsatbalstsAlojasnovadapašval-dībasmazoprojektukonkursā.

mazpilsētasrozīnīti.Uzmestgaru,kafejnī-cānobaudītkādukrūzialusMieriņā regu-lārisabraucarīlimbažnieku,matīšniekuunciturieneskompānijas.Pirtsnamamirgaravēsture,daļatāssaistāsarvienunopirma-jiemuzņēmējiemAlojāMiervaldiBonda-ru.Labi,kamājanonācaviņarokās,citādipirtsvarbūtjausenbūtulikvidēta.Kļūstotvecāks, saimnieks īpašumu nodeva savaimeitaiBaibaiSiktārei.Paaudžumaiņaie-zīmējajaunupavērsienubiznesā,joBaibaibijaidejasunviņaattīstījatēvasākto.Kadvisasieceresbijaīstenotas,diemžēlnotikanelaime–nodeganamajumts,tikabojātastelpas. Neskaitāmi alojieši pašaizliedzīgi

iesaistījās dzēšanas darbos, centās uzņē-mējaiunviņasģimeneipalīdzēt.SaglabātMieriņupilsētasiedzīvotājiembijatiksva-rīgi,kapatvācaziedojumusun,kāvarēda-mi,atbalstījaēkasatjaunošanu. Cikgrūtibijavisuatjaunot,tozinatikaiBaibas ģimene un darbinieki, bet ar pirtivissirkārtībā.Atklājottelpaspēcpārbūves,viņavisiempateicāsarvārdiem:–Mēs to izdarījām visi kopā! Visticamāk,neatlaidī-basunuzņēmībasdēļviņaievēlētaparde-putātinovadadomē.Laikāds ir laiks, jauvairākus gadus ap Ziemassvētkiem, kadpirtsunkafejnīcasapmeklētājiiesilstomu-lībā,pieMieriņanotiekplikoskrējiens.

Mieriņš – mazpilsētas rozīnīte

Staiceles papīrfabrika šogad atzīmēs120.pastāvēšanasgadadienu.Taibija ļo-tilielalomapilsētasattīstībā,jopirmstāsbūvniecībasStaicelesvietābijatikaikrogsunvienamāja.Pilsēta izaugaap fabriku,kasdarbojāslīdz1993.gadam.ŠobrīdtāsunapkārtējāsteritorijasīpašnieceirEvijaDreimane.Telpāsdarbojaspapīramaisiņu

ražotājsSIADifferent Packageunmetāl-apstrādesuzņēmumsSIAMk-Timves.Pa-pīrfabrikavēlaizvienraisatūristuinteresi.Turpinās Valsts kultūrkapitāla fonda at-balstītsprojektsLatvijas vēsture Staiceles papīrrakstā, ko īsteno Staiceles pilsētasbibliotēkaunmuzejsPivälind,– tiekap-taujātikādreizējiefabrikasstrādnieki,būs

izstādes un sadarbībā ar jauno īpašnieciiecerētsrestaurētvienudarbdienufabrikā.Starpcitu,nesenmuzejssavāīpašumāie-guvazeltamedaļu,kosavulaikTautsaim-niecībassasniegumuizstādēMaskavāparpaša izgudrotu izolācijas materiālu (nopapīra)saņēmastaicelietis,fabrikasinže-nierisOstrerovs.

Papīrfabrika – stārķu pilsētas sākotne

interesanti cilvēki, te rīkojam seminārus un mācības, apgūstam jaunas prasmes radošajās darbnīcās. «Salā» pat vingro-jam. Pērn mūs apmeklēja 250 individuālo tūristu, arī grupas. Jūtu, ka «Sala» atmo-dinājusi ungurpiliešus. Viņi nāk, iesaistās aktivitātēs. Pēc pasākumiem daudzi patei-cas ar mirdzumu acīs, – saka I. Prauliņa.

Ja cilvēks noberzies spodrs, viņš jūtaslabi, tāpēc no padomju laikiem saglabā-toAlojaspirtidaudziuzskatapar tādukā

Laikraksta «Auseklis» bezmaksas tematiskais pielikums. Pielikuma redaktore Gunita Ozoliņa. Publicētas Gunitas Ozoliņas, Līgas Liepiņas, Ilvas Birzkopes fotogrāfijas.Izmantoti arī attēli no rakstu varoņu albumiem.Iespiests SIA «Latgales druka» tipogrāfijā Rēzeknē, Baznīcas ielā 28. Tirāža 4200 eksemplāru.

Pielikuma izdošanu finansē Valsts reģionālās attīstības aģentūra.Projektā «Novadu dārgumi», Nr. 2/MEDIA17/17/1514,mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo medijuatbalsta programma».Projekta autors SIA «Izdevniecība Auseklis».

Pļaušana svētku un sacīkšu gaisotnē

Sabiedriski aktīvā uzņēmēja IngaMauriņa-Kaļva un biedrība Alojas no-vada attīstība pirms septiņiem gadiempirmoreizipirmsjāņugaisotnēAlojāsa-rīkojaPļaušanassvētkus.Tādsnotikumspļaviņā pretī veterinārajam servisamBūsi veselssākumābijakāpārsteigums,uz kuru daudzi ieradās, tikai ziņkāresvadīti.Tomērarkatrunākamogaduganpļāvēju,ganviņulīdzjutējukļūstvairāk.– Vienmēr ir jautra gaisotne, iesaistās jauni un veci, līdzjutēji saceļ skaļas ovā-cijas, turklāt viss iet plašumā, – priecājasI.Mauriņa-Kaļva.

Ziemeļu – dienvidu futbola mačs Staicelē Kopš1995.gadaStaicelēLīgodienānotiektradicionālaisziemeļu–dienvidufutbolamačs, pirmskura pilsētnieki ie-rasti dodas gājienā. Dalījums ziemeļosun dienvidos ir atbilstošs dzīvesvietai.Gājiena dalībnieki vienmēr piedomāparnoformējumuunatšķirīgāmkrāsām.Īpašs šis notikumsbija 2016. gadā, kaspilsētābija90.jubilejasgadsfutbolam–staiceliešuiemīļotākajamsportaveidam.

Krūmāja vietā Jaunzemnieku mototrase

Jau daudzus gadus Alojas pagastaJaunzemniekos ikvasarunotikušasLat-vijasAlternatīvāsmotosportaasociācijasrīkotās sacensības. Tajās piedalījušiessimtiemšīsportadalībniekuunviņufa-nu,bettikainedaudziemzināms,katāduiespējusagādājisvienscilvēks–alojietisMāris Miezītis. Gadu gaitā krūmājiemaizaugušokarjeruviņšpārvērtiselegan-tā vairāk nekā 2 km garā mototrasē ar 18 sacensību kalniņiem. Iespējams, kanomazajāmtrasēmtāirvecākāLatvijā,kasvēldarbojas.Uzvarukaususturgu-visarīpatsMārisuncitimūspusesmo-tosportisti.

Alojavarlepotiesarizciliemnovadnie-kiem–dzejnieku, skolotāju, jaunlatviešuidejuaktīvupaudējuAusekliunpirmotrīsVispārējolatviešuDziesmusvētkuvirsdi-riģentuIndriķiZīli.Pargodupirmajamikrudeni pilsētā pulcējas bērnukori noda-žādāmLatvijasvietām,laiizdziedātukon-kursa Kas mēs bijām, būsim, esam2.kār-tas laureātu– jaunokomponistu–dzies-mas.Viengadtāsirtautasdziesmuapdares,nākamajā – oriģinālskaņdarbi. Konkurssir nozīmīgs gan pašiem dziesmu radītā-jiem, ganmūzikas skolu koru izaugsmeiunattīstībai.AllažšajākoncertāuzstājiesAnitas Āriņas vadītais Alojas mūzikas

unmākslasskolaskoris.Konkursantuundziedātāju sniegumu vērtē profesionāļužūrija, tostarpmūsu novadniece, kordiri-ģenteMāraSkride,kurairarīšīkonkursainiciatore.VairākiKas mēs bijām, būsim, esam dziesmu autori nu jau izauguši paratzītiemkomponistiem.Konkursarīkotājicer,kaLatvijassimtgadētambūsiesniegtiaugstvērtīgi darbi – tautasdziesmu apda-res,nokurāmlabākāsvarēsiepazītrudenī. Virsdiriģentu svētki, kas veltīti I. Zī-lem, norisinās ik pēc pieciem gadiem,pulcējot dziedātājus un kordiriģentus novisasLatvijas. 2016. gadā notika jau ce-turtie. I. Zīle dzimisAlojā, bet apbedīts

Tartu,Igaunijā.Alojiešiikpavasaricenšasaizbraukt uz novadnieka piemiņas vie-tu, lai to sapostu un sveiktu ar dziesmu.Turpinās arī pirmajos svētkos iedibinātātradīcija – ozolu stādīšana Virsdiriģentubirzī, kas nu jau itin labi ieaugušies. Ie-rasts, ka pasākuma laikāAloju apmeklē I. Zīles dzimtai piederīgie.Ar viņa radi-nieku,Alojasmuzejaunbibliotēkasatbal-stu par virsdiriģentu izdota arī grāmata.IepretimAlojaskultūrasnamamuzstādītstēlnieku Zigrīdas un Jura Rapu veidotspiemiņas akmens-strūklaka, kas veltītsganAuseklim,ganI.Zīlem.

Kormūzikas tradīcijas Alojā ir spēcīgas

Purezersunaptoierīkotādabastakairvienanonovadapa-sakainajāmvietām.IlgulaikuparPuikulespurvuunPurezerutā vidū zināja retais, bet 2014. gadāBrīvzemnieku pagastalauku sieviešu klubsNaktsvijoles cēla to saulītē – īstenojaLatvijasVides aizsardzības fonda atbalstītu projektu un iz-vietojatakasapkārtnēinformatīvusstendusparpurvadabasvērtībām. Tas valstī ir viens no nedaudzajiem, kurā veik-ti kūdras slāņu pētījumi un to vecuma datējumi. Pērnvasar ASLatvijas valsts meži, kasapsaimniekošo teritoriju, takuatjaunoja. Pagājušajā gadā tā bija viens no iecienītākajiemzaļajiemtūrismaobjektiemnovadā.

VārdiStaicele un Jānis Bakmanis dau-dziemšķietgluživaisinonīmi.–Staicelē esmu kopš 1987. gada, visa mana – var teikt – radošā dzīve saistās ar šo pilsētu, viss skaistais, kas noticis, arī pārdzīvo-tais. Iekšēji to uztveru kā savu vietu, –at-

zīst pats J. Bakmanis. –Esmu Staiceles dēļ atteicies no darba piedāvājumiem ci-tur, arī Rīgā. ŠobrīdJ.BakmanisirSpor-taprofesionālāsvidusskolasdirektorsunLatvijas Futbola federācijas mācību untreniņucentraStaicele izpilddirektors,bet

20gadubijisStaicelespilsētasmērs.Viņširganmīlēts,ganpelts,betnevarnoliegtšajos gados paveikto. – Pastaigājiet pa pilsētu un paskatieties uz muzeju, māk-slas un mūzikas skolu, futbola laukumiem, austuvi...

Jānis Bakmanis – gluži vai Staiceles sinonīms

Purezera dabas taka