tirgotĀji prasa cilvĒcĪgu attieksmi

TIRGOTĀJSPilns žurnāls (48.lpp. +) – www.tirgotajs.lv

Sadarbībā ar biznesa augstkolu TurībaIznāk kopš 1920.gada.

2016.Nr. 7/8

97

71

40

73

84

00

09

19

77

14

07

38

40

00

22

72

90

01

33

48

27

24

29

77

14

07

38

40

00

40

TIRGOTĀJI PRASA CILVĒCĪGU ATTIEKSMI

Latvijaslv

Cen

a E

UR

1,9

5

Iveta Ozola grāmatu tirdzniecībāBioplastmasa neapdraud dabuNozare attīstās vai stagnēPokemoni uzbrūk

2

2016/7/8

Latvijas Tirgotāju asociācija

Vienkāršot tirdzniecības procesa regulējumu un nodokļu aprēķinu

Pirms dažiem gadiem Valsts Ie-ņēmumu dienests (VID) pieņēma tā darbības stratēģiju 2014. – 2016.gadam. Kā VID misija, tajā minēts: „Taisnīga nodokļu un muitas lietu administrēšana sabiedrības un uz-ņēmējdarbības aizsardzībai.”

Kā pirmais no uzdevumiem stra-tēģiskā mērķa sasniegšanai minēts: „VID sniegto pakalpojumu saistību izpildes administratīvā sloga samazi-nāšana, ņemot vērā nodokļu maksātā-ju attieksmi pret saistību izpildi.”

Kas no šīs stratēģijas ir vai nav realizējies, uzņēmēji sajūt ikdienā. Par to, kam būtu jāmainās un kādu vēlētos redzēt VID darbību turpmāk, savu viedokli aicināti izteikt LTA da-lībnieki.

VID stratēģijā rakstīts:„Vērtības: Godīgums – esam tais-

nīgi likumu piemērošanā, lēmumu pieņemšanā un korekti saskarsmē. Profesionalitāte – darba pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas ir

augstā līmenī, protam tās efektīvi un kvalitatīvi izmantot ikdienas darbā un nepārtraukti tiecamies tās papildināt.

Atbildība – uzdevumus un pienā-kumus izpildām gan patstāvīgi, gan komandā, sasniedzot maksimāli sek-mīgus rezultātus. Vienmēr sniedzam atbalstu un palīdzību kolēģiem, ja tas nepieciešams.

Lojalitāte – amata pienākumu iz-pildē esam uzticīgi valsts un sabied-rības interesēm, vienmēr uzskatot tās par primārām.”

„Nākot-nē gribētos redzēt VID kā sadarbī-bas partneri u zņ ēm ē j -d a r b ī b a s vidē, nevis kā tas ir bijis līdz

šim. Šobrīd tā vairāk atbilst represī-vai iestādei. Jāmeklē labie piemēri no pārējām Eiropas Savienības val-stīm nodokļu jomā, nevis jāapgrūtina Latvijas uzņēmējus ar papildus slogu, birokrātiju vai ar tādām sarežģītām un dārgām prasībām kā ar pareju uz jau-najiem kases aparātiem – tiek izgud-rots kaut kas jauns un dārgs, kaut ne-

maz uzņēmēju vide to nespēj atļauties. Varu tikai piekrist, ka strādājot valsts iestādē ir grūti iedomāties, kā ir vadīt uzņēmējdarbību, jo uzņēmējs saprot, ko viņš spēj atļauties un ko nē! Pē-dējā laikā VID attiecības ar uzņēmē-jiem ir redzamas pozitīvas tendences, bet neskatoties uz to mums vēl liels darbs ir jāiegulda, lai atbilstu Eiropas līmenim. Pati VID struktūra „uzblīdu-si” ar 4000 darbiniekiem – vai tiešām mums ir nepieciešams šajā iestādē tik liels aparāts, arī jautājums par eksklu-zīvo VID ēku – vai tik mazai valstij kā Latvija tas tiešām ir nepieciešams un vai vispār mēs spējam to atļauties?! Redzot jau pašos pamatos, kā tiek tē-rēta nodokļu maksātāju nauda – vai tas kādreiz varētu mudināt uzņēmējos

vēlmi godīgi maksāt nodokļus?! Ir jā-atgūst uzņēmēju un visas sabiedrības uzticība, ka VID ir iestāde, kura dar-bojas atbildīgi un ir tiešām ar augstu prestiža līmeni, nevis apvīta ar korup-ciju, kukuļdošanas skandāliem. No uzņēmējiem tiek prasīts godīgums, tajā pašā laikā VID pāršalkuši milzī-gi skandāli. Protams, mums ir jāsa-darbojas ar valsti, tajā pašā laikā tajā jāveido sakarīga nodokļu politika, ja mēs tiešām gribam būt lepni par savu Valsti. Nav nozīmes kaut ko mainīt, ja mēs neizmainām visu no pašiem pa-matiem – ja patiesi gribam sasniegt rezultātus.”

Kristaps Lūsis, uzņēmējs, LTA padomes loceklis

„Manu-prāt, valsts p ā r v a l d ē , p i e m ē r o -joties Eko-n o m i s k ā s sadarbības un attīstības organizāci-

jas (OECD) augstajiem standartiem, varētu mainīt attieksmi pret uzņēmē-jiem un steidzami sākt vienkāršot un samazināt gan tirdzniecības procesa regulējumu, gan nodokļu aprēķinu.

Tā nepieciešamību pierāda arī arvien sliktākais stāvoklis tautsaim-niecībā – pastāvīgi krītas ražošanas apjomi. Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūra realitātē nepie-aug. Arī paskatoties jaunākos datus, mēs redzam tautas labklājības līmeņa krišanos. Palielinās vien apgrozījums no medikamentu tirdzniecības, bet, iespējams, to sadārdzinājuma pēc, un audzis apgrozījums lietotu apģēr-bu tirdzniecībā, kas arī neliecina par iedzīvotāju maksātspējas pieaugumu. Savukārt ierēdņi, kas šobrīd strādā, ne

tikai nesaprot pat elementāras lietas par uzņēmējdarbību, bet arī nevēlas saprast. Viņu rīcība ir pakārtota vai nu pašu ambīcijām, vai pārliekai regulā-cijai, kas aizstātu kontroles pienāku-mu izpildi.

Raksturīgākais, kas novērojams valsts iestāžu darbā – ierēdnis nezina, kā uzraudzīt procesus un domā, ka jo ieviestās prasības būs sarežģītāk sa-prast, jo labāk tās darbosies.”

Henriks Danusēvičs,LTA prezidents

3

www.tirgotajs.lvwww.tirgotajs.lv

Žurnālu pilnā apjomā lasiet www.tirgotajs.lv, autorizācijas kods ablt2608

Žurnāla publikācijās paustais ne vienmēr sakrīt ar redakcijas viedokli. Par autortiesību ievērošanu reklāmās izmantotajiem materiāliem atbild reklāmdevēji.

Tulkojumi: Janīna DanusēvičaRedaktore: Arta Baumane, t: 22068888 e: [email protected] 2016.nr. 7/8 (303/304). LTA un LT arhīva un publicitātes foto.Licences numurs: 000702272 • Abonēšanas indekss: 2066Redakcijas adrese: Bruņinieku iela 12-9, Rīga

SATURSKonferenceyKas iespaido tirdzniecību

AktuāliyVeikals svētkos – SLĒGTS

DiskusijayStāsta tirgotājiyInformācija izkārtnēs

PortretsyStarp grāmatām

IntervijayNevilkt garumā

SabiedrībayProblēmas ar augstiem mērķiemyViedokļi

UzņēmējdarbībayBody Shop

AttīstībayKam veicas izaugsmēyCilvēks, kurš radīja datorspēlesyPokemonu trakums

Nereti dzīvojam ar domu – šos svarīgos darbus paveik-sim, tad varēs uz brīdi atpūsties, atslābināties, bet realitātē bieži vien sanāk pretējais, un “darbs dzen darbu”. Līdzīgi jau ir laikam jebkurā sfērā. Vēl nododot lasītājiem iepriekšējo žur-nāla numuru bija sajūta – ir vasara un uz brīdi varētu mazliet mierīgāk… Tomēr arī šī vasara bijusi bagāta notikumiem, kam jāseko līdzi. Neskatoties uz labo laiku siltajos mēnešos un at-vaļinājumiem, Latvijas Tirgotāju asociācijas padomes sēdes bija labi apmeklētas. Vienā no tām tika spriests par plastma-sas iepirkumu maisiņu ierobežošanu un to, ka tie vairs nebūs par brīvu. Par to arī sīkāk publikācijā “Aizliegums plastmasai”. Šovasar arī noritēja kārtējā Latvijas Tirgotāju asociācijas konference. Divi svarīgākie tās lēmumi – par nodokļiem un veikalu darbu svētkos. Pēdējais izraisījis lielu sabiedrības in-teresi un diskusijas. Ir tirgotāji, kas pilnībā tam piekrīt, un ir tādi, kas lēmumu uzņem ar dalītām jūtām.

Šajā numurā vairākas intervijas un katrai sava nozīmē – Atvars Spigēns no “Freko” stāsta par kases aparātiem, un jauna žurnāliste, “Turības” studente, tikusies ar latviešu bār-meņiem, kas bija devušies darbā uz Ibizu. Vēl viens intere-sants stāsts – par Ivetu Ozolu, kas uzsākusi darbu grāmat-veikalā 16 gadu vecumā un pagājuši jau vairāki desmiti gadu, iegūta izglītība, laulībā dzimuši bērni, laiks veltīts ģimenes rū-pēm un paralēli veidota karjera. Viss ir paspēts. Paskatieties uz mūsu žurnāla vāka modeli – tā ir viņa!

Kā ierasts, informējam arī par tirdzniecības nozares nori-sēm citās pasaules valstīs. Un atgādinām – vasaras nogalē un rudenī noteikti lasītājiem atliks vairāk laika, lai biežāk pār-šķirstītu un lasītu arī mūsu žurnāla daudz biezāko elektronis-ko versiju, izvēloties to calameo.com režīmā vai PDF formātā, atverot to tirgotajs.lv pēc tam, kad ievadīts žurnālā norādītais autorizācijas kods.

Arta Baumane, redaktore

4

2016/7/8JAUNUMI

Jūlijā patēriņa cenu līmenim ir ten-dence samazināties, ko ietekmē sezo-nāli faktori.

Lielākā pazeminošā ietekme jū-

lijā saistībā ar izpārdošanām, kas sezonāli notiek katru gadu, bija cenu kritumam apģērbiem un apa-viem (samazinājums par 9,7%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem un bija straujākais kritums jūlija mē-nesī kopš 1998. gada.

Cenas jūlijā samazinājās arī gā-zei, ko ietekmēja dabasgāzes tirdznie-cības cenu kritums saistībā ar pasau-les naftas cenu dinamiku. Cenas gāzei samazinājās par 8,6%, kas kopējo pa-tēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Akciju ietekmē cenas samazinājās arī alkoholiskajiem dzērieniem par 1,4 %, kas kopējo pa-tēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

Degvielas cenām Latvijā mēne-ša laikā bija vērojams kritums par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līme-ni samazināja par 0,1 procentpunktu. Jūlijā pasaules naftas cenas samazi-nājās vidēji par 11% un jūlija beigās bija nokritušas līdz zemākajam līme-nim pēdējo trīs mēnešu laikā – līdz 41 USD par barelu saistībā ar ziņām par jēlnaftas krājumu apjoma pieaugumu ASV.

Pārtikas cenām mēneša laikā bija vērojams neliels kritums par 0,2%. Vislielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem. Pasaules pārti-kas cenas jūlijā samazinājās pēc kā-puma iepriekšējos piecos mēnešos. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, tās sama-zinājās par 0,8%. To ietekmēja cenu kritums graudaugiem un augu eļļām, kas bija straujāks par cenu pieaugumu piena produktiem, gaļai un cukuram.

Lielākā palielinošā ietekme jūli-jā bija cenu kāpumam pakalpoju-

miem – par 1,6%, kas kopējo patēri-ņa cenu līmeni palielināja par 0,4 pro-centpunktiem. Straujākais kāpums bija vērojams mājokļa apsaimnie-košanas pakalpojumiem. Mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem cenas pieauga par 6,8% saistībā ar 21% PVN likmes piemērošanu no š.g. 1. jūlija, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Cenas pieauga arī telekomunikāciju pakalpojumiem par 1,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Citās preču un pakalpojumu gru-pās cenu svārstības aizvadītajā mēne-sī kopējo cenu līmeni būtiski neietek-mēja. 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas pieauga par 0,1%. Gada vidējā infl āci-ja bija negatīva -0,3 procenti.

2016. gadā infl āciju turpinās ie-tekmēt pasaules naftas un pārtikas cenu dinamika. Pēc pasaules cenu pieauguma šī gada februārī-jūnijā, jūlijā bija vērojams cenu kritums gan pasaules pārtikas, gan naftas cenām un turpmāk straujš to kāpums netiek prognozēts, tādēļ kopumā šogad gada vidējā infl ācija varētu būt tuvu nullei.

Jūnijā visvairāk pieauga degvie-las mazumtirdzniecības apjomi

2016.gada jūnijā mazumtirdznie-cības apgrozījuma pieauguma temps nedaudz saruka un bija par 0,9% lie-lāks nekā pirms gada. To galvenokārt ietekmēja nepārtikas preču mazum-tirdzniecības apjomu sarukums.

Pēc gandrīz divu gadu pieauguma, jūnijā nepārtikas preču mazum-tirdzniecības apjomi (veido gandrīz 60% no kopējās mazum-tirdzniecī-bas) saruka un bija par 0,7% zemāki nekā pirms gada. Visstraujāk saruka mājsaimniecību elektropreču mazum-tirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās tirgos un lietotu preču veikalos. Saru-ka arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdznie-cība. Iedzīvotāj iepirkās biežāk iz-mantojot pasta pakalpojumus un

Jūlijā straujāku cenu kritumu kavēja cenu kāpums pakalpojumiem

Patēriņa cenu izmaiņas, procentos

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada jūlijā, salīdzi-not ar jūniju, patēriņa cenu līmenis Latvijā samazinājās par 0,3%. Precēm tas samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumiem palielinā-jās par 1,6 procentiem.

5


Kopumā tas ir uzskatāms par sa-mērā zemu pieaugumu, taču jāatzīmē, ka pašreizējos apstākļos zemo patēri-ņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka ārējie faktori, kamēr pamatinfl ācija jeb cenu izmaiņas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus tendences, ir tuvu vie-nam procentam. Ir gan jāpiemin, ka arī visā eirozonā ir vērojama līdzīga situācija un ātrais novērtējums parā-da, ka jūlijā eirozonā gada infl ācija bija 0,2%.

Pozitīvo gada infl āciju nodrošinā-ja pakalpojumu cenu pieaugums - par 2,7%, kamēr preču cenas ir samazi-nājušās par 0,9%. Pakalpojumu cenu paaugstinošo efektu radīja cenu pie-augums ar mājokli saistītiem pakal-pojumiem, kā arī telekomunikāciju, atpūtas, ēdināšanas un citu pakalpoju-mu cenu kāpums.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšē-jo mēnesi, bija fi ksēts patēriņa cenu kritums 0,3% apmērā, norādot uz ve-selīgu cenu sezonalitātes dinamiku, jo lielākie cenu kritumi, bija fi ksēti precēm, kas jūlijā parasti uzrāda cenu samazinājumu sezonalitātes dēļ. Pie-mēram, svaigie dārzeņi bija par 9,4% lētāki nekā jūnijā, savukārt sezonas preču izpārdošanas dēļ apģērbi un apavi bija attiecīgi par 8,9% un 11,8% lētāki.

Korekcijas sezonālajā cenu ritumā ieviesa atsevišķu pakalpojumu cenu kāpums. Tā ūdensapgādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas pieauga par 6,8%, ko ietekmēja mā-jokļa apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās saistībā ar 21% PVN likmes piemērošanu namu apsaimnie-kotājiem no šī gada 1. jūlija. Papildus tam jūlijā atsevišķi telekomunikāci-ju pakalpojumu sniedzēji pārskatīja savus tarifus paaugstinošā virzienā, tādējādi mobilo tālruņu pakalpojumi vidēji palielinājās par 1,5%.

Zema naftas cenu dinamika atļāva pārskatīt gāzes tarifus, kas mājsaim-niecībām tiek noteikti divreiz gadā (janvārī un jūlijā), uz leju vidēji par 8,6% salīdzinājumā ar jūniju. Ņemot vērā, ka šī tendence ir bijusi noturīga pēdējā laikā, jo naftas cenas jopro-jām ir zemākas nekā pagājušajā gadā, tad gada izteiksmē gāzes cenas māj-saimniecībām ir kritušas par 10,9%. Līdzvērtīgs gada kritums saglabāsies līdz šī gada beigām. Savukārt siltum-enerģijas tarifi ir saistīti ar gāzes cenu, kuru piemēro rūpnieciskajiem klien-tiem, un tarifi tiek pārskatīti katru mē-nesi. Tādējādi, ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos naftas cena uzrāda augšup-vērstu dinamiku, siltumenerģijas tarifi mājsaimniecībām jūlijā pieauga par

1,1%. Taču salīdzinājumā ar pagāju-šo gadu siltumenerģija vēl joprojām ir būtiski lētāka.

Pārtikas cenas ir stabilizējušas un jūlijā bija par 1% augstākas nekā pērn. Savukārt kopš šī gada sāku-ma pārtikas cenas vidēji pieauga par 0,3%. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas da-tiem, pārtikas cenas pasaulē turpina samazināties, taču kritumi pēdējos mēnešos kļūst arvien mazāki. Visti-camāk, sākot jau ar nākamo mēnesi, pārtikas cenas pasaulē atsāks mērenu pieaugumu, ko galvenokārt ietekmēs iepriekšējā gada ļoti zemā bāze. Pār-tikas cenu indeksa kāpuma spiediens uz pārtikas precēm Latvijā būs zems un būtiskas izmaiņas galveno pārtikas preču tirdzniecības cenās tuvākajos mēnešos nav gaidāmas.

Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos saglabāsies minimāls pa-tēriņa cenu kāpums gada griezumā, ko galvenokārt ietekmēs pakalpoju-mu cenu pieaugums un pārtikas pre-ču cenu mērena attīstības dinamika, ka arī pakāpeniski izzudīs degvielas cenu samazinājuma ietekme.Abemur ia vissede etrum dumum moltilinam verferi tiamedicon iptis, creste te,

internetveikalus. Biežāk iegādājās arī sporta preces un dažādas spēles.

Vislielāko ietekmi mazumtirdznie-cības apgrozījuma pieaugumā jūnijā veidoja degvielas tirdzniecība. Deg-vielas mazumtirdzniecības apjomi jūnijā bija par 5,4% lielāki nekā ie-priekšējā gada jūnijā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazum-

tirdzniecības apgrozījuma pieauguma.Jūnijā pārtikas preču mazum-

tirdzniecības apjomi pieauga strau-jāk nekā nepārtikas mazumtirdz-niecības apjomi. Jūnijā mazumtirdz-niecības apgrozījuma apjomi pieauga par 0,7% salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Paredzams, ka arī nākošajos mē-

nešos mazumtirdzniecības apgrozī-juma pieaugums būs pozitīvs. Par to liecina gan pozitīvi nodarbinātības un darba samaksas rādītāji, gan arī kon-fi dences rādītāji mazumtirdzniecībā. Savukārt patērētāju noskaņojums ir praktiski nemainīgs jau ilgāku laika periodu – patērētāji joprojām ir diez-gan piesardzīgi izdarot savus tēriņus.

Jūlijā atsākas patēriņa cenu kāpums

Atbilstoši Centrālās statistikas datiem šā gada jūlijā, patēriņa cenas pirmo reizi šogad pārsniedza nulles atzīmi un pakāpās par 0,1% gada izteiksmē.

6

2016/7/8

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 9,5 %

2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Lat-vijā bija 9,5%, liecina Centrālās statistikas pār-valdes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultā-ti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.

2. ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada (2015. gada 2. ceturksnī – 97,1 tūkstotis) un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš (2016. gada 1. ceturksnī – 101,6 tūkstoši).

Pērnā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rā-dītāju (10,2%), bet šā gada 1. ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3% par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalīb-valstu vidējo rādītāju (9,2%). Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 2. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5%, bet Lie-tuvā – 8,0%.

Bezdarba līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā, %

Datu avots: Eurostat datubāze, 2016. gada 2. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apseko-jums

Ilgstošie bezdarbnieki2016. gada 2. ceturksnī 40,3 % jeb 38 tūkstoši bez-

darbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Gada lai-kā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 1. ceturksni – par 5,2 procentpunktiem. Samazinoties bezdarbnieku skaitam, gada laikā par 3,7 tūkstošiem samazinājies arī ilgstošo bezdarbnieku skaits.

Jauniešu bezdarbs2016. gada 2. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija

18,9%, kas ir par 3,7 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā 1. ceturk-snī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits palielinājies par 2,1 tūkstoti un, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni – par 2,9 tūkstošiem. No visiem bezdarbniekiem 14,7 tūksto-ši jeb 15,6% bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars gada laikā kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājies par 2,7 procentpunktiem un par 4 pro-centpunktiem, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni. 2. ceturk-snī 40,7% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 59,3% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji2016. gada 2. ceturksnī 31,7% jeb 460 tūkstoši iedzīvo-

tāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 7,1 tūkstoti jeb 1,5%.

2016. gada 2. ceturksnī 19,7 tūkstoši jeb 4,3% ekono-miski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast dar-bu. Salīdzinājumam 2015. gada 2. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 4,9%, bet 2016. gada 1. ceturksnī – 3,9 %.

2016. gada 2. ceturksnī Darbaspēka apsekojums noti-ka 3,8 tūkstošos mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūk-stošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Plašāka informācija par Darbaspēka apsekojuma rezultātiem pie-ejama CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība un bezdarbs.

JAUNUMI

7


Rīga – 30. vietā starp Eiropas lielākajām pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā

Rīgas 815. dzimšanas dienā Cen-trālā statistikas pārvalde sniedz rīdzi-niekiem interesantus datus par Rīgu salīdzinājumā ar Eiropas lielākajām pilsētām. 2015. gada sākumā Rīga ar 641 tūkstoti iedzīvotāju* ieņēma 30. vietu iedzīvotāju skaita ziņā starp 38 Eiropas valstu galvaspilsētām un lielajām pilsētām, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par vienu miljonu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat datiem ie-dzīvotāju skaita ziņā trīs vislielākās Eiropas valstu galvaspilsētas ir Lon-dona ar 8,5 milj., Berlīne ar 3,5 milj. un Madride ar 3,1 milj. iedzīvotāju. Trīs vismazākās galvaspilsētas savu-kārt ir Maltas galvaspilsēta Valleta ar 5,7 tūkst., Luksemburga ar 111 tūkst.

un Ļubļana ar 287 tūkst. iedzīvotāju.Vairumā šo Eiropas pilsētu iedzī-

votāju skaits 2014.gadā pieauga, to-mēr Rīgā tas samazinājās par 0,4%. Savukārt pārējo Baltijas valstu gal-vaspilsētās iedzīvotāju skaits nedaudz pieauga – Tallinā par 0,7 % un Viļņā par 0,5 %.

Rīga ir pārliecinoši pirmajā vietā starp Eiropas lielākajām pilsētām ar 127 sievietēm uz 100 vīriešiem. Visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās ir vislielākais sieviešu īpatsvars Eiropas lielākajās pilsētās: Viļņā tās ir 123, bet Tallinā 121 sieviete uz 100 vīriešiem. Salīdzinoši Luksemburgā uz 100 vī-riešiem ir tieši tikpat sieviešu, Oslo –101 sieviete, bet Londonā un Valletā 102 sievietes uz 100 vīriešiem.

Visaugstākais dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2014.gadā bija Atēnās – 22,7. Rīgā jaundzimušo skaits bija 11,7. Salīdzinot 37 Eiropas valstu galvaspilsētas un lielās pilsē-tas**, Rīga pēc dzimstības vispārīgā

koefi cienta atrodas saraksta 16. vietā, bet Tallina (11,5) un Viļņa (11,5) dala 18. un 19. vietu.

*2016.gada sākumā Rīgā bija 638 784 ie-dzīvotāji

** Dzimstības datu nav par Nikosiju

Šis miljoniem vērtais darījums ir lielākais atsevišķais ieguldījums “Ef-TEN” un pēc kārtas astotais “EfTEN Capital” vadībā veiktais ieguldījums Latvijā. Darījumu 45 miljonu eiro ap-mērā fi nansēja “Nordea banka”

Tirdzniecības centra “Domina” platība pārsniedz 120 000 kvadrāt-

metru, un tas ir otrs lielākais tirdz-niecības centrs Rīgā. Celtniecību pa-beigta 2006.gadā. “Dominā” darbojas vairāk kā 160 veikalu, kas pārstāv visus mazumtirdzniecības sektorus. Tirdzniecības centra darbība ir vērsta uz jaunāko modi un starptautisku zī-molu preču piedāvājumu. Bet vietā,

kur līdz šā gada maija nogalei atradās veikals “Prisma”, turpmāk darbosies “Rimi Latvia”

“EfTEN Real Estate Fund II AS» ir 2015.gadā dibināts slēgtā tipa nekus-tamo īpašumu fonds. Fonda pārvaldī-bu nodrošina uzņēmums» EfTEN Ca-pital AS», kas ir dibināts 2008.gadā. Uzņēmuma alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka licenci ir izsnie-gusi Igaunijas Finanšu uzraudzības iestāde.

“Domina Shopping” pārvaldītāja SIA “Baltic Red” 2014.gadā apgrozī-ja 415 230 eiro un nopelnīja 15 620 eiro. SIA “Baltic Red” dibināta 2007.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. «Baltic Red» pieder Lietu-vas kompānijai “Baltic Red Manage-ment”.

Tirdzniecības centram “Domina” jauni īpašnieki Igaunijas fonds “EfTEN Kinnisvarafond II AS” (“EfTEN”) par 74,5 miljoniem eiro iegādājies tirdzniecības centru “Domina” no “Ka-nAm Grund Kapitalverwaltungsgesellschaft mbH”.

8

2016/7/8

“Apvienojot zināšanas un pieredzi par Baltijas tirgū, ciešo sadarbību ar mūsu klientiem un straujo līdzšinējo attīstību digitālajos risinājumos, Nor-dea šo gadu laikā izveidojusi stabilu un veiksmīgu banku, kļūstot par trešo lielāko banku Baltijas reģionā. Tagad ir pienācis spert nākamo soli, domājot par turpmāko attīstību. Kopā ar DNB mums būs nepieciešamais mērogs, plašāks fi liāļu tīkls un lielāks pakal-pojumu piedāvājums, kas ļaus mums kļūt par pamata banku mūsu klientiem Baltijā,” saka Inga Skisaker, Bankas

vadītāja Baltijas valstīs Nordea.Nordea un DNB veiksmīgi pa-

pildinās viena otras darbību. Nordea šo gadu laikā guvusi pārliecinošas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, savukārt DNB sevi pierādījusi kā spē-cīgu tirgus spēlētāju mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Apvienojot abu banku biznesa operācijas, jaunā banka kļūs par lielāku un ietekmīgāku spē-lētāju arī privātpersonu apkalpošanā Turklāt, jaunajai bankai būs plašāka pieejamība un ģeogrāfi skais izvieto-jums, ņemot vērā Nordea spēcīgās pozīcijas Igaunijā, un DNB – Lietuvā, kā arī līdzvērtīgās pozīcijas Latvijas tirgū. Nordea un DNB organizācijās Baltijas valstīs šobrīd strādā 1.300 un 1.800 darbinieku, kopējam aktīvu ap-jomam sasniedzot €8 miljardus Nor-dea un attiecīgi €5 miljardus - DNB.

„Ar vairāk nekā 70 bankas fi liālēm Baltijā, DNB izveidojusi dinamis-ku un uz klientiem orientētu bankas modeli. Mērogs šobrīd ir galvenais elements, lai nodrošinātu veiksmīgu biznesa attīstību, ņemot vērā, ka lie-lākas bankas spēj efektīvāk izmantot savus resursus. Jaunā banka būs la-bāk aprīkota, lai būtu vēl konkurēt-spējīgāka pieaugošās konkurences apstākļos Baltijas reģionā un iegūtais mērogs pēc abu banku apvienošanās būs noteicošais, lai kļūtu par pama-ta banku uzņēmumiem, klientiem un

partneriem Baltijas valstīs,” tā Mats Wermelin, Baltijas organizācijas vadī-tājs DNB.

Nordea un DNB jaunajā bankā būs vienādas balsstiesības, taču da-žāds ekonomisko īpašumtiesību sa-dalījums, kas tiks balstīts uz esošo uzņēmuma kapitāla vērtību un kopējo ieguldījumu jaunajā bankā darījuma slēgšanas brīdī. Darījums ir atkarīgs no normatīvajos aktos paredzētajiem nosacījumiem un apstiprinājumiem. Plānots, ka darījums par jaunas ban-kas izveidošanu tiks slēgts ap 2017.gada 2.ceturksni. Līdz darījuma slēg-šanas brīdim, kad tiks saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi, abas bankas, Nordea un DNB, darbosies atsevišķi kā savstarpēji konkurējoši uzņēmumi.

JAUNUMI

Nordea un DNB apvienos darbību Baltijas valstīsNordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvieno-šanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu, vadošu ban-ku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm.

9


Piešķir fi nansējumu t/c “Apelsīns” attīstībaiAtbalstot uzņēmuma darbības paplašināšanos, Nordea banka piešķīrusi 4.3 miljonu eiro lielu fi -nansējumu Ādažu tirdzniecības centram “Apel-sīns”.

Tirdzniecības centrs tika atklāts 2009. gadā. Pēc vērie-nīgiem rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbiem, šobrīd tirdzniecības centra ēkas kopējā platība palielināta par teju 80%. Ievērojamie tirdzniecības centra pilnveidošanas dar-bi veiksmīgi noslēgušies jau šā gada maijā. Šis projekts ļauj būtiski paplašināt tirdzniecības centra piedāvājumu un apkalpot ievērojami lielāku klientu skaitu – pēc rekons-trukcijas nomājamā platība ir palielinājusies līdz 5.600 kvadrātmetriem. Pašlaik noris intensīvs darbs ar poten-ciālo nomnieku piesaisti, lai Ādažu un tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem varētu piedāvāt visatbilstošāko preču un pa-kalpojumu klāstu.

“Tirdzniecības centra veiksmīgā atrašanās vieta, blakus VIA Baltica autoceļam, ir veicinājusi ievērojamu apmek-lētāju pieaugumu, tādēļ centra paplašināšana bija loģisks solis. Šobrīd mūsu galvenā iecere ir sešu mēnešu laikā iz-īrēt pilnīgi visas centra telpas, radot tādu nomnieku kom-

plektu, kas atvieglotu mūsu pastāvīgo klientu ikdienas rū-pes. Lai vienuviet būtu iespēja iegādāties nepieciešamās preces, saņemt vajadzīgos pakalpojumus un arī vērtīgi pa-vadīt brīvo laiku,” norāda tirdzniecības centra “Apelsīns” direktore Sarmīte Teibe.

“Mēs priecājamies par iespēju atbalstīt augošus vietē-jos uzņēmumus, kas ir gatavi pozitīvām pārmaiņām. Jeb-kurā nozarē apmierināts klients ir tas, kurš nosaka biznesa izaugsmes rādītājus, tāpēc augstu vērtēju īpašnieku uzņē-mību attīstīties, paplašināties un uzlabot piedāvāto pakal-pojumu kvalitāti,” tā Jānis Buks, Nordea bankas vadītājs Latvijā, komentējot jauno sadarbību.

“Shell” atkal LatvijāJūlijā Rīgā tika atvērtas pirmās degvielas ma-zumtirdzniecības zīmola “Shell” uzpildes sta-cijas. Latvijas tirgū “Shell” darbojas uz zīmola licences līguma pamata ar SIA “Baltic Fuels Re-tail Partners”.

Stacijas atrodas intensīvas satiksmes punktos Rīgā – Dārzciema ielā 127 un Maskavas ielā 293a. Kā apgal-vo kompānijā, šīs jaunās stacijas ir pirmās un pagaidām vienīgās “Shell” mazumtirdzniecības vietas, kas darbojas Baltijas valstīs. Kopumā līdz gada beigām Latvijā plānots atvērt desmit stacijas.

Jaunajās stacijās “Shell” saviem klientiem piedāvā augstākās kvalitātes importēto degvielu “Shell V-Power”. Kompānijā skaidro, ka šī degviela par 99% atbilstot “Fer-rari F1” komandas izmantotās degvielas sastāvam. “Ferra-ri” ir “Shell” galvenais degvielas formulu un eļļu testēša-nas partneris un “Shell V-Power” esot “Shell” un “Ferrari”

komandas inženieru un zinātnieku ikdienas tehniskās sa-darbības rezultāts.

Papildus degvielai “Shell” stacijās tiks piedāvāti arī citi kompānijas produkti, kā arī plašs ēdienu un dzērienu klāsts un citas autovadītājiem nepieciešamās preces. Kopumā pasaulē ir 43 000 “Shell” staciju, kas darbojas vairāk kā 70 valstīs un katru dienu uzņem 25 miljonus klientu.

No Latvijas “Shell” aizgāja 2003.gadā, pārdodot savas degvielas uzpildes stacijas uzņēmumam “Statoil”. Kā to-reiz skaidroja uzņēmuma pārstāvji, Baltijas valstu tirgus vairs nešķita interesants, un “Shell” par savu mērķa tirgu izvēlējās tādas attīstītas valstis kā, piemēram, Ķīna un Tur-cija, tādēļ uzskatīja par mērķtiecīgu pārtraukt savu darbību tādās nelielās valstīs kā Igaunija, Latvija un Lietuva.

“Royal Dutch Shell” šā gada pirmajā ceturksnī strādā-ja ar 484 miljonu ASV dolāru tīro peļņu, kas ir par 89% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Peļņas kritums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu samazināšanos pasaules tirgū. “Royal Dutch Shell” nesen pabeidza “BG Group” pārņemšanas darījumu 47 miljardu sterliņu mārci-ņu (60 miljardu eiro) apmērā, tādējādi cenšoties stiprināt uzņēmuma pozīcijas sašķidrinātās dabasgāzes tirgū. Sais-tībā ar šo pārņemšanas darījumu un zemajām naftas cenām “Royal Dutch Shell” divos gados līdz 2016.gada beigām plāno likvidēt vismaz 12 500 darbvietas.

10

2016/7/8

PVD informē, ka no 201 6.gada 20.jūlija stājas spēkā Eiropas Par-lamenta un Padomes Regula (ES) Nr.609/2013 (2013.gada 12.jūnijs) par zīdaiņiem un maziem bērniem pare-dzētu pārtiku, īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētu pārtiku un par pilnīgiem uztura aizstājējiem svara kontrolei. Regula ir pieejama: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32013R0609

Ar jauno regulu tiek ieviestas bū-tiskas izmaiņas.

1. Tiek atcelts līdz šim izmantotais jēdziens “diētiskā pārtika”.

2. Tiek noteiktas sastāva un infor-mācijas prasības šādām pārtikas kate-gorijām:

a. maisījumi zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem;

b. apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika;

c. īpašiem medicīniskiem nolū-kiem paredzēta pārtika;

d. pilnīgi uztura aizstājēji svara kontrolei.

3. Ir izveidots Savienības saraksts, kurā tiek iekļautas vielas, ko var pie-vienot vienai vai vairākām no iepriekš minētajām četrām pārtikas katego-rijām. Šajā sarakstā tiek ietverti vi-tamīni, minerālvielas, aminoskābes, nukleotīdi un citas vielas (karnitīns, taurīns, holīns un inozīts).

4. Tiek paredzēts, ka šīm pārtikas kategorijām Komisija pieņem de-leģētus aktus attiecībā uz īpašajām prasībām sastāvam, pesticīdu izman-tošanai, marķēšanai, noformēšanai, reklamēšanai, paziņošanai. Līdz šim brīdim ir pieņemtas šādas deleģētās regulas:

d. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/127 (2015.gada 25.septembris), ar ko attiecībā uz īpašām sastāva un informācijas prasībām, kuras piemē-ro maisījumiem zīdaiņiem un papildu

ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, un attiecībā uz informācijas prasībām saistībā ar zīdaiņu un mazu bērnu ēdi-nāšanu papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.609/2013. Regula ir pieejama: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1468926511924&uri=CELEX%3A32016R0127 Šo regulu piemēro no 2020.gada 22.februāra, taču attiecībā uz tādiem maisījumiem zīdaiņiem un papildu ēdināšanas maisījumiem zī-daiņiem, kas ražoti no olbaltumvielu hidrolizātiem, no 2021.gada 22.feb-ruāra;

e. Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/128 (2015.gada 25.septembris), ar ko attiecībā uz īpašām sastāva un informācijas prasībām, kuras piemē-ro īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētai pārtikai, papildina Eiro-pas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.609/2013. Regula ir pieeja-ma: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1468926615253&uri=CELEX:32016R0128 Šo regulu piemēro no 2019.gada 22.feb-ruāra, taču attiecībā uz īpašiem medi-cīniskiem nolūkiem paredzētu pārti-ku, kas izstrādāta zīdaiņu uztura va-jadzību apmierināšanai, no 2020.gada 22.februāra.

5. Tiek paredzēti pārejas pasāku-mi produktiem, kuri laisti tirgū vai marķēti pirms 2016.gada 20.jūlija. Jaunajā regulā noteiktie pārejas pasā-kumi attiecas uz:

e. pārtiku, kas atbilst iepriekš minētajām četrām pārtikas kategori-jām un kura neatbilst jaunajai Regulai Nr.609/2013, bet atbilst normatīva-jiem aktiem, kas attiecās uz diētisko pārtiku, un kura tika laista tirgū vai marķēta pirms 2016.gada 20.jūlija. Šādus produktus var turpināt pārdot pēc 2016.gada 20.jūlija, līdz beidzas šādas pārtikas krājumi;

f. ņemot vērā to, ka iepriekš minē-to deleģēto aktu piemērošanas diena ir pēc 2016.gada 20.jūlija, tad pār-tiku, kas atbilst iepriekš minētajām četrām pārtikas kategorijām un kura atbilst jaunajai Regulai Nr.609/2013, bet neatbilst minētajiem deleģētajiem aktiem, un kura ir laista tirgū vai mar-ķēta pirms minēto deleģēto aktu pie-mērošanas dienas, var turpināt pārdot pēc minētās dienas, līdz beidzas šādas pārtikas krājumi;

g. pārtiku, kas nepieder iepriekš minētajām četrām pārtikas kategori-jām, bet kura laista tirgū vai marķē-ta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecās uz diētisko pārtiku, pirms 2016.gada 20. jūlija. Šādus produk-tus var turpināt pārdot pēc 2016.gada 20.jūlija, līdz beidzas šādas pārtikas krājumi. Tas attieksies uz pārtikas produktiem, kas paredzēti intensīvas muskuļu piepūles gadījumos, īpa-ši sportistiem; pārtikas produktiem personām, kurām ir ogļhidrātu viel-maiņas traucējumi (diabēts); pārtikas produktiem ar samazinātu enerģētisko vērtību, kas aizstāj vienu vai vairākas ikdienas ēdienreizes; pārtikas produk-tiem, kas nesatur lipekli; citu diētisko pārtiku.

6. No 2016.gada 20.jūlija apzīmē-jumu “nesatur lipekli” un “ļoti zems lipekļa saturs” izmantošanu noteiks Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr.828/2014 (2014.gada 30.jūlijs) par prasībām attiecībā uz informāci-jas sniegšanu patērētājiem par lipekļa neesamību vai samazinātu klātbūtni pārtikas produktos. Regula ir pieeja-ma: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1468928439393&uri=CELEX%3A32014R0828

7. Attiecībā uz īpašiem noteiku-miem pārtikai personām, kas slimo ar ogļhidrātu vielmaiņas traucējumiem (diabētu), un pārtikai, kas paredzēta

Atceļ nosaukumu “diētiskā pārtika”Aktuāla informācija uzņēmējiem: no 2016.gada 20.jūlija jaunas prasības diētiskai pārtikai

JAUNUMI

11


intensīvas muskuļu piepūles gadī-jumos, īpaši sportistiem, jeb sporta uzturam, Eiropas Komisija (EK) ir secinājusi, ka nav zinātniska pama-tojuma īpašu sastāva prasību noteik-šanai. Līdz ar to turpmāk šie produkti varēs tiks izplatīti kā pārtikas produk-ti ikdienas patēriņam, un tos regulēs pārtikas aprites tiesību aktu horizontā-lie noteikumi. Sīkāka informācija, to-starp EK sagatavotie ziņojumi, ir pie-ejama EK mājaslapā: http://ec.europa.eu/food/safety/labelling_nutrition/special_groups_food/index_en.htm

8. Prasības ēdienreizes aizstā-jējiem svara kontrolei, ar kuriem paredzēts aizstāt daļu no ikdienas uztura, turpmāk tiks reglamentētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1924/2006 (2006.gada 20.decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1468931267912&uri=CELEX:02006R1924-20141213) un Komisijas Re-gulu (ES) Nr. 432/2012 (2012.gada 16.maijs), ar ko izveido sarakstu ar atļautajām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras neattiecas uz slimības riska samazināšanu un uz bērnu attīstību un veselību (http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1468931321412&uri=CELEX:02012R0432-20160620).

9. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai pēc 2016.gada 20.jūlija paliks spēkā Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi Nr.530 “Noteikumi par īpašajām prasībām diētiskajai pār-tikai un tās papildu marķējumam un diētiskās pārtikas reģistrācijas, aprites un valsts nodevas samaksas kārtību”, kuri ir pieejami http://likumi.lv/ta/id/276814-noteikumi-par-ipasajam-prasibam-dietiskajai-partikai-un-tas-papildu-markejumam-un-dietiskas-partikas-registracijas-aprites-un-v. PVD mājaslapā publicētā diētiskās pārtikas datubāze būs pieejama arī pēc 2016.gada 20.jūlija. Sakarā ar

jaunās regulas prasību piemērošanu šajos noteikumos paredzētās prasī-bas attiecībā uz produktu paziņošanu pirms laišanas tirgū un to reģistrāciju attieksies uz:

i. mākslīgiem maisījumiem zīdai-ņiem;

j. diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem.

Gadījumā, ja šo produktu marķē-juma tekstā tiks izdarītas izmaiņas, kas neattiecas uz diētiskās pārtikas sastāvu, uzņēmējam nekavējoties ir jāiesniedz PVD jaunais marķējuma teksts. Gadījumā, ja tiks mainīts šo produktu sastāvs, uzņēmējam ir jāpa-ziņo par to PVD, iesniedzot paziņoju-mu kā par jaunu produktu.

Pēc 2016.gada 20.jūlija reģistrāci-ja nebūs nepieciešama šādiem diētis-kās pārtikas veidiem:

a. pārtikas produktiem, kas nesa-tur lipekli;

b. pārtikas produktiem, kas pare-dzēti intensīvas muskuļu piepūles ga-dījumos, īpaši sportistiem, jeb sporta uzturam;

c. pārtikas produktiem personām, kurām ir ogļhidrātu vielmaiņas trau-cējumi (diabēts);

d. citai diētiskai pārtikai.PVD aicina diētiskās pārtikas ra-

žotājus, izplatītājus un importētā-jus pārskatīt izplatāmās produkcijas klāstu, un jaunajā regulā paredzētajā pārejas periodā savlaicīgi veikt nepie-ciešamās izmaiņas (produktu pārmar-ķēšanu, receptūras izmaiņas u.c.), kā arī sekot līdzi tālākām normatīvo aktu izmaiņām. PVD atgādina, ka pārtikas uzņēmums savā darbībā ir atbildīgs par pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmās pārtikas atbilstī-bu normatīvajos aktos noteiktajām un uzņēmuma deklarētajām prasībām.

Gadījumos, ja ir neskaidrības vai jautājumi sakarā ar jauno prasību piemērošanu, lūdzam uzņēmējus sa-zināties ar PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas produktu reģis-trācijas daļu (tālr. 67095271, e-pasta adrese: [email protected]).

12

2016/7/8KONFERENCE

Viens no uzņēmējdarbību un dzī-ves līmeni valstī visvairāk ietekmē-jošiem faktoriem ir nodokļu politika. Ikdienā pieaugošie tēriņi par elektrī-bu, dzīvokli un ar īpašumu saistītiem nodokļiem ietekmē cilvēku pirktspē-ju. Ja palielinātu neapliekamo mini-mumu, iedzīvotāji to pozitīvi justu materiālā ziņā. Tas savukārt uzlabotu pircēju patēriņu jebkurā preču kate-gorijā – vai tā būtu ikdienas pārtika vai kāds lielāks pirkums. Un izmai-ņas cilvēku pirktspējā atstāj iespaidu uz tirgotāju situāciju. LTA padomes priekšsēdētājs Dainis Domiņš secina: “Peļņas koefi cients mums ir daudz ze-māks, nekā tas bija pirms gada.”

„Domāju, ka pirmajam slieksnim, ko cilvēks reāli sajustu, vajadzētu būt neapliekamā minimuma pieaugumam par 50 eiro,” uzskata Melita Multiņa no SIA “Saldumu tirdzniecība”. LTA konferencē tirgotāji nolēma rosināt valdību no nākamā gada, kad noteikts minimālās algas pieaugums par 10 eiro palielināt arī neapliekamo mi-nimumu par 40 eiro. Tāpat uzņēmēji aicina neieviest atliktā nodokļa prin-cipu, kad darbinieks algas dienā nesa-

ņem visu summu kā līdz šim, bet tikai iesniedzot VID deklarāciju pēc vairāk kā gada saņem pārmaksāto nodokli Tirgotāji uzskata, ka neapliekamajam minimumam jādarbojas normālā laika režīmā.

„Ar nākamo gadu darbinieks sa-ņems algas dienā mazāk kaut arī bruto alga būs tā pati. Neapliekamais mi-nimums valstī pakāpeniski samazi-nāsies – summa, ko cilvēks saņems algas dienā, būs mazāka un tikai ie-sniedzot VID deklarāciju pēc gada un trim mēnešiem, vēl pēc 3 mēnešiem varēs saņemt pārējo – ieviests atlik-tais nodokļu princips. Tāds lēmums valstī pieņemts, kaut arī ar to nav ap-mierinātas arī daudzas amatpersonas. Vienkāršais darbinieks savā janvāra algā redzēs mazāku ciparu nekā tas bijis decembrī. Ko darīt uzņēmējiem? Pielikt pie algas, lai darbinieks nejus-tu šo samazinājumu?! Tāpēc LTA pa-domē nolēmām, ka šī ir pirmā pamat-prasība, ko izvirzām nodokļi jomā,” uzver LTA prezidents Henriks Danu-sēvičs.

Minimālās algas pielikums par 10 eiro neietekmē cilvēku pirktspēju. Ja

nemainās neapliekamais minimums, tad minimālās algas celšana par 10 vai pat par 20 eiro izjūt tikai uzņēmējs, darbadevējs, kā lielākus izdevumus. „Valsts atkal iet vieglāko ceļu – paceļ minimālo algu par 10 eiro, bet mums tik jāmaksā nodokļi. Slikti, ka netiek pacelts neapliekamais minimums. Mēs varētu salīdzināt Latvijā esošo neapliekamo minimumu ar to, kāds tas ir citās Baltijas valstīs,” secina uzņēmējs Māris Mālmeisters. Palieli-not minimālo algu cilvēki nesteidzas tērēt vairāk, vidējais pirkums nepie-aug. Tas turas aptuveni iepriekšējās robežās, ir reģioni, kur pirkumu skaits samazinās. Tam ir ietekme uz visu nozari kopumā – samazinās pircēju skaits, samazinās pirkumi, palielinās nodokļi.

Uzņēmēji konferencē apsprieda arī jautājumu par banku komisijas maksām. Visiem būtu jāsajūt labums, ko sniedz tas, ka Eiropā bija jāsama-zina karšu apkalpošanas starpban-ku maksa, un no decembra šis mak-sājums tika samazināts arī Latvijā. Statistika liecina, ka bezskaidras nau-das darījumu skaits tirdzniecībā palie-

Kas iespaido tirdzniecībuNoslēgusies kārtējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) konference. Tajā tika pieņemti būtiskāki lēmumi, kas skar visu sabiedrību, ne tikai tirgotājus.

13


linās un pircēji labprāt norēķinās ar kartēm. Taisnīgi būtu, ka šis samazi-nājums tiktu sadalīts starp patērētāju un banku.

DARBS SVĒTKOSViens no nozīmīgiem un visvairāk

diskusijas raisošajiem lēmumiem bija par veikalu slēgšanu svētkos. Uzņē-mēja, apgāda „Zvaigzne ABC” īpaš-niece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilboka saka: „Uzskatu, ka tas varētu veicināt pirkšanu. Zinot, ka svētkos veikals būs slēgts, pirms tam pirktu vairāk, ar rezervi, lai nepietrūkst un gatavotu ēst, ietu ciemos, pirktu pu-ķes… Mēs taču vairs neciemojamies! Pēc darba pārgurumā pat svētku gal-dam tiek pagatavoti pusfabrikātu frī kartupeļi… Man ir žēl to cilvēku, kam svētki jāpavada darbā, pamatā tās ir sievietes, bet viņas gaida ģimenē, gai-da bērni.

Tā kā ir tagad – cilvēki nevar svi-nēt, bet stāv savā darba vietā pustukšā tirdzniecības centrā. Tur strādājošās sievietes nevar tērēt ne naudu, ne lai-ku svētku galdam, negatavo mielastu, necep kūkas un pīrāgus, jo pamatā sievietes pērk produktus, tad darbo-jas virtuvē, klāj galdu un aicina vie-sus mājās vai rīko dārza svētkus. Bet tik daudzi cilvēki ir aizņemti, un tie jau nav tikai lielveikalos strādājošie. Tās ir arī viņu ģimenes, kas nesajūt svētkus pilnībā. Man ir žēl, ka puse mūsu darbinieku neizjūt svētkus. Nav arī to ieņēmumu tirdzniecībā pa svēt-kiem tik daudz. Ja veikals būtu slēgts, manuprāt, pirms tam sapirktu tik-pat daudz, varbūt pat vairāk. Naudas plūsma nesamazinātos, ja tikai svina-majās dienās veikali būtu slēgti.”

„Cilvēki noteikti būs priecīgāki, ja var pa svētkiem ko saplānot. Iespē-jams pat daudziem darba meklētājiem tas ietekmē lēmumu nestrādāt tirdz-niecībā, ja jābūt darbā 7 dienas nedēļā un pa svētkiem arī. Varbūt, ka ir svēt-ki, kuros varētu arī strādāt, bet piemē-ram, Jāņos noteikti divām dienām jā-būt brīvām,” piebilst Melita Multiņa.

KĀ UZLABOT PROCESUS NOZARĒ

Tika izskatīts ierosinājums pār-ņemt Vācijas pieredzi, kur mazajiem tirgotājiem ir viens konstants mak-sājums. Šis patentmaksājums aizstāj jebkura veida nodokļus. Viens no uz-devumiem ēku ekonomikas apkaro-šanas ietvaros būtu noteikt ko līdzīgu Latvijā. Ne velti daudzi saka – ja būtu nodokļu slogs mazāks, samērīgāks ar ienākumiem, būtu daudz vairāk godī-go nodokļu maksātāju. Protams, vien-mēr būs kategorija, kas arī nekad ne-maksās pat 1%, bet kopumā skatoties – ja būtu salīdzinoši vieglāks nodokļu slogs, daudzi “izlīstu” no ēnu ekono-mikas zonas.

Uzņēmējus arī satrauc jautājums par jauno tehnoloģiju ieviešanu tirdz-niecībā. Tam ir diezgan dārgas izmak-sas. Un ir interese par to, kāds varētu būt atbalsts inovācijām tirdzniecībā. Kāds uzņēmums vēlējās ieviest teh-noloģiju, ar kuras palīdzību klients var „nobalsot” ar vienas pogas palī-dzību – patika vai nepatika apkalpo-šana. Tāds veids palīdzētu uzlabot apkalpošanas kultūru, bet uzņēmums saskārās ar ārkārtīgi augstām izmak-sām inovācijas ieviešanai, tādēļ inte-rese par iespējamu atbalstu šajā jomā no uzņēmēju puses ir liela.

Daudzi ar tirdzniecību saistītie jautājumi vistiešāk skar arī patērētāju intereses, piemēram, ielu tirdzniecība, kad tiek maldināts patērētājs par pre-ču izcelsmi. Pēc vairākkārtējiem no-vērojumiem un veiktajām pārbaudēm konstatēti gadījumi, kad ieviesto preci uzdod par mājražojumi vai arī citādā veidā maldina patērētāju. Diemžēl dažādās tirdzniecības vietās ārpus veikalu telpām gandrīz puse ir ievesto preču, nevis mājražotāju vai vietējo zemnieku piedāvātais. Vēl problēma ir tā, ka tas viss tiek tirgots bez PVN un kases aparātu izmantošanas. LTA konferences gaitā tika pieņemts lē-mums, ka jāpalielina pašvaldību kon-trole par tirdzniecības vietām publis-kajā telpā. y

14

2016/7/8AKTUĀLI

Veikals svētkos – SLĒGTSTirdzniecības nozares Sociālā dialoga padome lēma par nepieciešamību likumos veikt grozījumus ar mērķi noteikt, ka veikali svētkos nestrādās. Perspektīvā paredzēts, ka ar laiku šis aizliegums tiktu paplašināts arī attiecībā uz darbu svētdienās, kā tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, kur veikali ir slēgti arī svētdienās.

Sociālais ieguvums – tirdzniecībā strādājošiem būtu iespēja svētkos vel-tīt laiku ģimenei, bērniem un atpūtai. Savukārt lielajiem darba devēju iegu-vums būtu no tā, ka augs darba ražī-gums, jo atpūties cilvēks spēj strādāt ar lielāku atdevi.

„Uzskatu, ka nozares dominējo-šiem spēlētājiem darbs svētdienās peļ-ņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas rei-zes lielākas. Tomēr, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafi ki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj maza-jiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. Latvijas Tirgotāju asociācija uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju,” saka Latvijas Tir-gotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

„Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība iestājas par veikalu dar-ba laiku ierobežošanu, vispirms tos slēdzot Valsts svētku dienās. Vēla-mies panākt, lai mūsu valstī tiktu mainītas iepirkšanās tradīcijas un svētkos būtu slēgti visi veikali un

tirdzniecības centri, nodrošinot brīv-dienas to darbiniekiem, lai viņi varētu būt kopā ar savām ģimenēm un iegūtu svētku sajūtu. Galīgais lēmums tiks pieņemts Latvijas Tirdzniecības dar-binieku arodbiedrības padomes sēdē 13.septembrī,” apstiprina Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbied-rības (LTDA) priekšsēdētāja Maira Muceniece.

Kā norāda Henriks Danusēvičs, jautājums ir ekonomiski dziļāks: „Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, kur dominējošiem lielajiem uzņēmumiem nav milzīgs iespaids uz politiķiem un valsts varu, jautājums ir noregulēts, un ierobežojumi no vienas puses nāk par labu uzņēmumos strā-dājošajiem, no otras puses tas palīdz mazajiem uzņēmumiem pastāvēt un konkurēt ar lielajiem.”

Valstis izvēlas dažādus brīvdie-nu darba laika regulējuma modeļus, piemēram, Beļģija ierobežo veikalus, kuros strādā vairāk kā 500 darbinieku. Darba laika ierobežojumi šajā valstī neattiecas uz maiznīcām, puķu vei-kaliem, degvielas uzpildes stacijām, preses pārdošanas vietām u.c. Dānijā darba laiku ierobežo tiem veikaliem, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 4 miljonus eiro, savukārt Somijā un

Norvēģijā ierobežojums atkarīgs no tirdzniecības telpu platības. Grie-ķijā darba laiks atkarīgs no veikala tipa – lielveikaliem ierobežots, tie ir slēgti brīvdienās un arī ikdienā to dar-ba laiks ir īsāks, savukārt nelieli pie-mājas veikaliņi strādā ilgāk vakaros un tiem ir brīva izvēle – brīvdienās strādāt vai nē. Tie Latvijas iedzīvotāji, kas ilgstoši pabijuši šādās valstīs, kur veikalu darba laikiem ir dažādi iero-bežojumi, liecina – ja pierod, tā nav problēma.

ILGSTOŠI ZAUDĒJUŠI KONKURENCES CĪŅĀ

LTA prezidents Henriks Danu-sēvičs norāda: „Šobrīd Latvijā ma-zajiem un vidējiem tirgotājiem nav itin nekāda atbalsta konkurencē pret dominējošiem. Tā rezultātā ir izvei-dojusies netaisnīga iepirkuma cenu starpība, kas padara konkurenci ar dominējošiem tirgotājiem gandrīz ne-iespējamu.

Visi tirgus dalībnieki ir spiesti sekot dominējošo tirgotāju rīcībai. Ierobežojot darba laiku dominējošiem tirgotājiem, pārējiem tirgotājiem pa-rādās iespēja vai nu ierobežot arī savu darba laiku, vai palielināt savu apgro-zījumu.“ y

15


Būt vai nebūt veikalu avīzēm

Katram iedzīvotājam ir tiesības reklāmu neklausīties, nelasīt, neska-tīties vai izteikt vēlmi nesaņemt past-kastītē. „Jau gadus 10 esmu uzlīmējis uz savām pastkastītēm uzlīmi „Lūdzu reklāmas nemest”, un līdz šim mans lūgums ticis ievērots,” saka Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezi-dents Henriks Danusēvičs.

Pēdējā laikā ir atsākušās aktivitā-tes, lai aicinātu iedzīvotājus atteikties no tiešās reklāmas. Piemēram, „Rīgas namu pārvaldnieks” aicinājums sa-ņemt uzlīmes ikvienā no 11 klientu apkalpošanas centriem Rīgā. Latvijas Darba devēju konfederācijas darba grupa izstrādāja memorandu par ne-adresēto sūtījumu izplatīšanu un jūni-ja nogalē sāka parakstu vākšanu. LTA secināja, ka memorands ierobežos mazo un vidējo tirgotāju konkurētspē-ju salīdzinājumā ar dominējošiem, kā arī aizliegs tirgotājiem izmantot lētā-ku reklāmas kanālu – veikala avīzes un piespiedīs pirkt ļoti dārgo raidlaiku televīzijā un radio vai lielo izdevumu piedāvātās reklāmas iespējas. To, ka arī šis memorands iezīmē atšķirības starp dominējošiem tirgotājiem un maziem un vidējiem, pierāda paraks-tītāji – SIA „Rimi Latvija” un SIA „Maxima Latvija”.

Saistībā ar memorandu savu vie-dokli izsaka LTA dalībnieki – Lat-vijas tirgotāju savienība „LaTS” un „Mego”, šiem uzņēmumiem ir veikali visā Latvijā.

Raimonds Okmanis, „LaTS” val-des priekšsēdētājs: „Memorands, kas paredz ierobežot sūtījumus un uzlī-mes, situāciju neveidos par labu iedzī-votājiem. Reklāmas materiāli ir veids, kā nogādāt informāciju. Ierobežojumi samazinās patērētāju iespējas izvēlē-ties. Situācija var izveidoties tāda, ka būs lieli uzņēmumi, kam būs pieeja adrešu datu bāzēm un tie nosūtīs sa-vus reklāmas materiālu jau kā adre-sētus sūtījumus. Pasniegt savu infor-māciju un reklāmas iespējas tiks iero-bežotas pārējiem uzņēmumiem, kam nebūs piekļuves šīm datu bāzēm vai nebūs milzu resursu izveidot savas. Konkurence šādā veidā tiks kropļota, ja vieniem ir iespēja izmantot datu bā-zes adresētu sūtījumu sagatavošanai, bet citiem nē. Pie tam informāciju var nesaņemt tie, kas nebūs nevienā datu bāzē. Esmu novērojis, ka mūsu LaTS veikalos nāk pensionāri ar avīzi rokā un meklē reklamēto akciju produktus. Lai izplatītu savu avīzi, mums noslēg-ti arī līgumi ar māju apsaimniekotā-jiem, jo daudzviet citādi nav iespē-jams piekļūt pastkastītēm.

Neiedziļinoties šķiet, ka ierobežo-jumi dod ko pozitīvu un ietaupīs papī-ru, bet tas samazinās gan pircēju plūs-mu atsevišķos veikalos, gan sama-zinās darba vietas visos iesaistītajos uzņēmumos, tajā skaitā tipogrāfi jās un arī izplatītājiem. Darba devējiem gan būtu jādomā par to, kā saglabāt un palielināt darba vietu skaitu.

Materiāli arī tiek drukāti uz papīra, kas izgatavots no otrreizējās izejvie-las, tātad saudzējot dabas resursus. Jau pēc būtības mūsdienās ir sama-

zinājies drukāto izdevumu skaits un mazākas iespējas iegūt informāciju tiem, kas neizmanto internetu. Cil-vēks ir vissvarīgākais un jādomā par visiem sabiedrības slāņiem.”

Aleksandrs Afanasjevs, SIA „Mego” mārketinga nodaļas vadītājs: „Prognozējam, ka varētu samazināt mūsu reklāmas materiālu tirāžu. At-tiecībā par dabas resursiem, arī līdz šim esam ievērojuši saudzīgu attiek-smi – jau sen samazinājuši izdevumu izmēru un izmantojam papīru, kas izgatavots no otrreizējai pārstrādei nodotās makulatūras. Mūsu reklāmas materiālu papīrs ir piemērots arī deg-šanai, atšķirībā no citiem reklāmas materiāliem, kas tiek drukāti uz krīt-papīra.

No biznesa viedokļa tas ir slikti, ka nevaram sasniegt pēc iespējas vairāk pircēju, bet lai lieki „nekaitinātu” ar sūtījumiem pastkastītē, varam rek-lamēties TV, radio un internetā. Par drukāto reklāmas materiālu nosūtī-šanu mums ir noslēgts līgums ar iz-platītājiem. Lūgums arī pastniekiem, lai viņi korekti ievērotu šīs uzlīmes ar norādi neievietot pastkastē neadresē-tus sūtījumus.”

Memorandā minēts, ka vēlme ne-saņemt reklāmu var būt izteikta uzlī-mējot uz pastkastītes vai nu vienota parauga informatīvo zīmi, vai arī cita izskata līdzvērtīga satura zīmi. Pareizi tomēr būtu, ja uzlīmes ar norādi par pastkastītes īpašnieka nevēlēšanos saņemt neadresētus sūtījumus, būtu vienota dizaina, ko izstrādājis viens izgatavotājs un tām vajadzētu būt vie-nādām. y

Vairākus gadus valdība un atsevišķas nevalstiskās organizācijas cenšas ierobežot reklāmas tiešos sūtījumus iedzīvotājiem. Latvijas Tirgotāju asociācijas viedoklis, ka tai jābūt uzņēmēja brīvai izvēlei, kādā veidā piedāvāt reklāmu potenciālajam klientam – tiešais sūtījums, reklāma elektroniskā medijā vai drukātā izdevumā, vai izvietotas reklāmas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

16

2016/7/8AKTUĀLI

Ir aprēķināts, ka Eiropas Savienī-bas (ES) valstīs gada laikā tiek izlie-toti aptuveni 100 miljardi plastmasas maisiņu. Viens cilvēks vidēji izlieto aptuveni 200 maisiņus, un katrā valstī šie daudzumi atkarībā no iepirkšanās paradumiem var nedaudz atšķirties. Lielākais patēriņš ir Lietuvā, Polijā, Slovākijā un Bulgārijā – 460 maisiņi uz vienu cilvēku gadā, bet mazākais Dānijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Nī-derlandē un Luksemburgā – aptuveni 100. Latvijā vidēji tiek izlietoti 190 maisiņi gadā uz vienu cilvēku. Tie ik-dienā, iepērkoties veikalos, jau gadu

desmitiem kļuvuši par neatņemamu iepakojuma sastāvdaļu. Tirgotājiem un pircējiem ir labi pazīstami gan ie-pirkuma plastmasas maisiņi, kur sa-likt kopā visas iegādātās preces, gan plānie maisiņi, kas rullīšos novietoti pie sveramajām precēm, lai patērētājs var maisiņā paņemt sev vēlamo nefa-sēto produktu daudzumu vai izmantot higiēnas vajadzībām, piemēram, ielie-kot biezpiena paciņu.

Lai samazinātu plastmasas maisiņu patēriņu, Vides aizsardzības un reģio-nālās attīstības ministrija (VARAM) plāno aizliegt bezmaksas plastmasas

maisiņus tirdzniecības vietās. Vienlai-kus VARAM atbalsta Latvijas Tirgo-tāju asociācijas (LTA) ierosinājumu, ka jāsaglabā vienīgi iespēja izsniegt ļoti vieglās plastmasas maisiņus gadī-jumos, kad tie nepieciešami higiēnas ievērošanai vai sveramu pārtikas pre-ču iesaiņošanai.

LTA padomes loceklis Mārtiņš Šablovkis saka: „Plastmasas maisi-ņus reāli par brīvu tirgotāji nenod jau sen, bet bez maksas ir tikai pavisam plānie, kur ielikt augļus, dārzeņus vai, piemēram, saldos sieriņus. Ja šie mai-siņi vairs nebūs par brīvu, tad lielie

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvu, tā paredz, ka līdz 2017. gadam uz pusi jāsamazina vienreizējai lietošanai paredzēto plastmasas maisiņu daudzums, un līdz 2019. gadam to lietojumam jāsarūk jau par 80%.

Aizliegums plastmasai

17


tīkli pelnīs vēl vairāk, prasot par katru kaut vai 1 centu.”

„Drīz stāsies spēkā valdības no-teiktais aizliegums veikalos dot bez maksas plastmasas maisiņus. Aicinu jau šobrīd tirgotājus pārtraukt bez-maksas plastmasas maisiņu dalīšanu aizstājot tos ar bioplastmasas, papī-ru, auduma vai citu videi draudzīgu materiāla maisiņus. Lai popularizētu dabai nekaitīgu maisiņu izmantošanu, LTA kopā ar Zaļo Jostu septembrī rī-kos plašu kampaņu, kura laikā patērē-tāji tiks iepazīstināti ar bioplastmasas priekšrocībām. Pie tam papildus tu-vākajā laikā LTA piedāvās iespēju vi-siem tirgotājiem iegādāties bioplast-masas maisiņus no sertifi cētiem ražo-tājiem,” uzsver LTA prezidents Hen-riks Danusēvičs.

LABĀKA ALTERNATĪVA – BIOPOLIMĒRI

„Latvijā būtu jāatceļ attiecībā uz biopolimēru maisiņiem dabas resur-su nodoklis (DRN), lai būtu lielāka interese tos izmantot, jo, protams, tie izmaksā dārgāk nekā plastmasa. Ta-gad jau redzam gadu gadiem krāju-šos piesārņojumu, maisiņi dabā lielā daudzumā mētājas gan mežos, gan ūdenstilpnēs, grāvjos un citur. Videi nodarītais posts ir nesamērojams ar cenu starpību par biopolimēru maisi-ņiem, kas sadalās,” skaidro biedrības „Latvijas Zaļā josta” valdes priekš-sēdētāja Velga Vilciņa. Viņa, vērojot, kādos daudzumos veikalos tiek tērē-ti plastmasas maisiņi, ir pārliecināta, ka to reālais daudzums ir lielāks par aprēķinātajiem 190 uz vienu cilvēku gadā.

„Ir prasība katru augli vai dārzeni, pat, ja izvēlas tikai, piemēram, vienu ābolu un vienu bumbieri, tos katru jāliek atsevišķā maisiņā. Tāda pati prasība ir arī ar sveramajām konfek-tēm vai cepumiem. Ja pircējs vēlas iegādāties vairākus veidus šo svera-mo preču, katram pirkumam jālieto atsevišķs maisiņš. Vērtējot pircēju

plūsmu un pirkumu daudzumu, varam secināt, ka tiek izlietoti aptuveni 1000 maisiņi uz vienu cilvēku,” saka Velga Vilciņa, piebilstot, ka vienīgi lielvei-kalā „Prizma” ievērojusi iespēju aug-ļus salikt vienā maisiņā, tikai pircē-jam pašam prece jānosver norādītajā vietā un jāuzlīmē attiecīgi izdrukātā cena saskaņā ar svaru.

„Saskaņā ar direktīvu viens va-riants ir samazināt lietoto maisiņu skaitu līdz 90 uz vienu iedzīvotāju, otrs variants – variēt ar izmaksām, uzliekot lielāku cenu. Bet uzskatu, ka palielinot maisiņu cenu, tas nespēs efektīvi samazināt lietošanas apjo-mus – nekas nemainīsies un līdzši-nējā situācija neuzlabosies. Ir valstis, kurās vairāk rūpējas par to, lai vidi ne-piesārņotu plastmasas iepirkumu mai-siņi. Piemēram, Itālijā jau norādīts, ka visur tirdzniecībā jāizmanto tikai bio-polimēru maisiņi.

BIOPOLIMĒRS SADALĀS DABĀ Biopolimēra maisiņi pirmajā acu

uzmetienā atgādina ierastos plānos plastmasas maisiņus, tikai pieskaro-ties tie ir daudz patīkamāki. Izgatavo-šanai tiek izmantotas piena sūkalas, kukurūza, kvieši vai kartupeļi, tātad dabā regulāri atjaunojamas izejvie-las. Šādu maisiņu sadalīšanās laiks atkarīgs no veida, kādā tiek glabāti biopolimēra izstrādājumi. To priekš-rocības – no biopolimēra izgatavotie maisiņi ir tikpat izturīgi kā jau ierastie plastmasas maisiņi, tajos droši var likt produktus, pat liet ūdeni un maisiņš būt pietiekami izturīgs. Vienīgā atšķi-rība – laika gaitā biopolimēra izstrā-dājums sadalās. Pat glabājot mājās, tie laika gaitā sairs.

Ja ir laba alternatīva no naftas pro-duktiem izgatavotajai plastmasai, līdz ar to veikalos maisiņu daudzumu ne-vajadzētu samazināt, bet gan aizstāt plastmasas iepirkumu maisiņus ar biopolimēriem. Jāinformē sabiedrība par alternatīvu iepakojuma izmanto-šanas iespējām, tādējādi sekmējot pa-

tērētājos videi draudzīgu rīcību. Latvijas Lauksaimniecības univer-

sitātē laboratoriski ir izpētītas biopo-limēru maisiņu īpašības un izturība. Balstoties uz to izstrādāts informatīvs buklets. Biodegradējamie polimēri ir izmantojami arī plašāk, ne tikai dažā-du iepirkuma maisiņu ražošanai. Tie noder vienreizlietojamiem traukiem un piederumiem, iepakojumam, higi-ēnas precēm, kompostrējamo atkritu-mu savākšanas maisiem, agroplēvēm u.c. y

Uzziņai: biopolimēri – tā ir labākā alternatīva plastmasai. Pirmajā acu uzmetienā biopolimēra maisiņi atgā-dina ierastos plānos plastmasas maisi-ņus. To izgatavošanai tiek izmantotas piena sūkalas, kukurūza, kvieši vai kartupeļi – dabā regulāri atjaunojamas izejvielas. Pie tam šie biopolimēra izgatavotie maisiņi ir tikpat izturīgi kā parastie plastmasas maisiņi, toties laika gaitā biopolimēra izstrādājums dabā sadalās.

Defi nīcijas:“vieglās plastmasas iepirkumu

maisiņi” ir plastmasas iepirkumu mai-siņi, kuru materiāla biezums nepār-sniedz 50 mikronus;

“ļoti vieglās plastmasas iepirku-mu maisiņi” ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kuru materiāla biezums ne-pārsniedz 15 mikronus un kuri nepie-ciešami higiēnas nolūkos vai kurus nodrošina vaļējas pārtikas primārai ie-saiņošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.

18

2016/7/8DISKUSIJA

„Mums parasti ir divas ziņas – vispirms nāk Centrālās statistikas pār-valdes objektīvā informācija, pēc tam Finanšu ministrijas interpretācija – kā mums viss ir pieaudzis salīdzinot ar… un labi ir pateikt, ka viss iet uz augšu. Vienā no nesenajām nozīmīgo tirgotā-ju apspriedēm izskanēja viedoklis, ka

tirgotāji tomēr nejūt patēriņa pieau-gumu un arī par atalgojuma pieaugu-mu var runāt tikai vidējā vai augstā-kā posma vadītājiem. Ja runājam par tautsaimniecību kopumā, nevis atse-višķām nozarēm, tomēr ierindas pa-tērējam neredzam naudas pieaugumu. Ja runājam par struktūru, tad, kā arī

Centrālā statistikas pārvalde atzīmē-ja, ir divas tendences, kas gan neap-stiprina pirktspējas pieaugumu – tas ir medikamentu pārdošanas apjoms, kas drīzāk gan varētu būt saistīts ar medikamentu cenu kāpumu. Otrs – lietotas preces, lietoti apģērbi, kas arī neapstiprina pirktspējas celšanos,

Stāsta tirgotājiNozares pārstāvji diskutēja par patēriņa tendencēm, statistiku, pircēju plūsmu, dar-baspēka pieejamība un citiem jautājumiem. Kopā ar DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāju Ilzi Opmani-Jēgeri un „Dienas Biznesa” žurnālistu Raivi Bahšteinu pie apaļā galda sēdās Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija valdes loceklis, Sabīne Lakuča, interneta lielveikala SIA NUKO komercdirektore, Vitālijs Stīpnieks, „Dienas Bizness”, Iveta Priedīte, Narvesen attīstības direktore, Laila Vārtukapteine, ELVI Latvija vadītāja, Artūrs Zīverts, TN Kurši fi nanšu direktors un Mārcis Budļevskis, Linstow Center Management, kas attīsta un ap-saimnieko tirdzniecības centrus Alfa, Mols, Dole, Origo Rīgā un Ullamiste Tallinā. (Publikāciju no „Dienas Bizness” var lasīt žurnāla elektroniskajā versijā)

Kāda mazumtirdzniecībā ir „vidējā temperatūra”

19


bet gan tieši otrādi – norāda to, ka uz šiem pirkumiem cilvēki vēlas ietaupīt. Protams, tas kas ir pieaudzis – tā ir el-ektronika un mājas preces, mūsuprāt, to mēs konstatējām arī pēc apgrozīju-ma – ir pieaudzis to preču pārdošanas apjoms, ko izmanto dzīvokļa iekārto-šanai, sadzīvei. Labā ziņa varbūt ir tā, ka cilvēki sāk vairāk domāt par mājas iekārtošanu, tas nozīmē arī to, ka ma-zinās tendence braukt prom un cilvēki izvēlas strādāt šeit uz vietas un “vij ligzdiņu” Latvijā.

PALIELINOT MINIMĀLO ALGU, TAS NENOZĪMĒ DZĪVOT LABĀK

„Latvijas Banka saka, ka patē-riņš aug, bet mēreni. Kas iekšzemes izaugsmi veicina? Tas arī ir privātais patēriņš. Pozitīva tendence, bet nelie-la. Ja palielinām minimālo algu, tas nenozīmē, ka dzīvojam labāk. Noza-rei ir svarīga mājsaimniecību mak-sātspēja, kas izpaužas pirkumos. Vai veikalos jūt, ka cilvēkiem ir nauda?” tirgotājiem jautā žurnālists: Raivis Bahšteins.

Laila Vārtukapteine, ELVI Latvija vadītāja: „80% mūsu veikalu atrodas reģionos un tā situācija diezgan ne-mainīgi stabila, ne ļoti iepriecinoša. Vai no uzkrātā, vai ārzemēs esošo bērnu sūtītā nauda, bet pirkuma grozs kļuvis savādāks Tas ir labāks – re-dzam, ka cilvēki izvēlas, piemēram, labākus sierus, labākus vīnus. Tomēr var teikt, ka lauku iedzīvotāju pirku-mos notikušas straujas izmaņas. Pie tam lauki strauji tukšojas – cilvēki brauc prom uz reģionu centriem, lie-lākām pilsētām, Līdz veikalu slēgša-nai situācija nav aizgājusi, bet izjūtam to, ka mazinās pircēju skaits. Protams, piemājas veikalā tas atsaucas uz ap-grozījumu. Tas pamatā strādā ar ātrās aprites svaigajām precēm – mazāk ie-dzīvotāju, mazāks apgrozījums.”

Andris Vilcmeiers, Maxima Latvi-ja valdes loceklis: „Droši vien varētu piekrist ELVI. Tikai nianse tāda, ka pārsvarā mūsu veikali atrodas pilsētas

un grūti spriest par izmaiņām reģio-nos. Dažos reģionos pilsētās, protams, pirkumu un pircēju skaits nemainās, bet citos – un to mēs manām, piemē-ram Latgalē, šobrīd neesam nonākuši līdz tādam līmenim lai slēgtu veikalus. lai arī apgrozījums krīt, tas joprojām paliek tādā līmenī – pietiekami liels, lai veikals būtu rentabls. Redzams, ka vidējais pirkums aug. Protams, izmai-ņas pirkuma grozā ir, jo ir daudz kon-kurentu, un pircējs izvēlas – kur kādas konkrētas preces pirkt. Bet vidējais pirkuma līmenis aug. Tas varētu lie-cināt par vidējā atalgojuma pieaugu-mu. Mums arī darbaspēka vidējās iz-maksa pieaugs vienam darbiniekam. Tie ir pozitīvie signāli kopumā, bet demogrāfi skā situācija – bīstams sig-nāls. Rīgas un Rīgas reģions it īpašs un būtu atsevišķi skatāms no pārējās Latvijas. Šeit ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums un aktivitātes.”

Artūrs Zīverts, TN Kurši fi nanšu direktors: „Piekrītu iepriekšējam vie-doklim. Ja skatās no iedzīvotāju dis-lokācijas vietas ap pilsētām un tālāk no laukiem. Varbūt nav tāds temps kā tas bija pirms gadiem, kad ļoti daudzi pameta šo zemi un veidojās ģimenes ārpus Latvijas. Rīga, protams, skatā-ma atsevišķi, jo tie ir citi apgrozījumi, citi apjomi un pirkumi. Grozs diezgan spēcīgi atšķiras pa reģioniem, salīdzi-not Vidzemi, Kurzemi un Latgali – principā saglabājās pirkumi iepriek-šējo gadu līmenī, bet Latgalē tomēr novērojama neliela stagnācija.”

Mārcis Budļevskis, Linstow Cen-ter Management: „Mēs paši netir-gojam, bet iznomājam telpas tirdz-niecībai. Pēc nomas līgumiem mēs saņemam informāciju par apgrozīju-miem un pircēju skaitu katru nedēļu. Pēc tā var analizēt „kopbildi”. Cits jautājums ir par ziņu objektivitāti, ko mums sniedz nomnieki. Varbūt ne visos gadījumos var pilnīgi visam ticēt, bet tomēr iespējams secināt par tendencēm. Kopējā aina – ir mazs pieaugums 1.5% robežās, un tas nav

daudz. Uz visa šī fona ir tendence, kas nemainās – izaugsme ir tikai uz vidējā pirkuma lieluma pieauguma rēķina, bet apmeklētāju skaits samazinās. Ir arī tāda dinamika, ka cilvēki retāk nāk uz tirdzniecības centriem, bet tad, kad atnāk, arī vairāk tērē, Tomēr ir vai-rākas preču grupas, kas saskaras ar problēmām, piemēram, atnākot retāk uz McDonaldu tas nenozīmē, ka vienā reizē tiks apēsts vairāk bigmaku.”

Sabīne Lakuča, interneta lielvei-kala SIA NUKO komercdirektore: „Reģions kopējā tendence ir tāda, ka pirktspēja ir mazāka, bet pie mums iepērkas cilvēki, kam šī pirktspēja ir augstāka un viņiem nav iespēju pla-šai izvēlei vietējā piemājas veikalā, kur ir tikai viena veida maize vai siers un desa. Nevar teikt, ka naudas nav vispār, jo ir kāds cilvēku slānis, kam nauda ir pietiekami, un vidējais grozs reģionos ir pat ļoti ļoti liels. Izmaiņas principā nav, pirkumu grozs ir visai pastāvīgs. Kā mēs sakām, Rīgā cilvē-ki ir vairāk „izlutināti” – uz katra stūra ir veikals, tirdzniecības centrs, kur var iepirkties. Savukārt reģionos attālumi līdz tirdzniecības vietai ietekmē iz-vēli. Pirkumu grozs pasūtot internetā liecina, ka reizi nedēļā mūsu patērētā-ji kārtīgi iepērkas.”

Ilze Opmane-Jēgere, DNB banka: „Tas, ko mēs no bankas puses redzam, ir, ka ir visi pamatfaktori ir sastājušies tādi, ka tuvāko gadu laikā patēriņam būtu jāpieaug. Redzam, ka aug iedzī-votāju noguldījumi, konstanti katru ceturksni, un pieaugums turpinās. Tas liecina gan par to, ka iedzīvotāji uz-krāj, lai iegādātos lielākus pirkumus - automašīnu, dzīvokli, māju un lai pēc tam to remontētu. To mēs redzam arī no iedzīvotāju aptaujām par nākotnes plāniem. Tas, ko sarunā dzirdējām, ka pieaudzis apgrozījumos no tām precēm, ko cilvēki izmanto mājokļa iekārtošanai sakrīt ar mūsu aptaujām. Kopumā tas, ka noguldījumi aug, ir pozitīva tendence un vienā brīdī ie-dzīvotāji šos iekrājumus liks lietā un

20

2016/7/8DISKUSIJA

sāks tērēt. Jautājums, kad iedzīvotāji jutīsies pietiekami komfortabli, lai to darītu, ir grūtāk paredzams.

Otra tendence – kredītu mazināša-nās. Visus iepriekšējos gadus iedzīvo-tāji lielu daļu no saviem ienākumiem novirzīja, lai atmaksātu kredītus, bija pārmēru lielas kredītsaistības, tagad tas tuvojas „0”. Sagaidāms, ka kredītportfeļa pieaugums šogad un nākamgad jau ies uz augšu , un tā ir tirgotājiem laba zīme – cilvēkiem pa-liks vairāk brīvu līdzekļu, lai iepirk-tos. Protams, stingri jānodala banku kredīti no ātrajiem kredītiem. Vēl no makroekonomikas viedokļa – kāpēc ticam, ka tuvāko gadu laikā patēriņš kāps, ir arī darba tirgus dati. Jā, ie-dzīvotāju skaits samazinās, bet alga aug un tas, ko mēs dzirdam runājot ar klientiem, kas strādā dažādās nozarēs, ne tiki tirdzniecībā, bet arī ražošanā – pieaug algas zemāk atalgotajiem dar-biniekiem. Sagaidāms, ka algas kāps arī šogad un tas, protams, atkarīgs arī no tā, cik konkrētais reģions ir attīs-tīts. Tomēr valstī kopumā ir augšup-ejoša tendence.”

ELVI – To, ka algas aug, ietek-mē arī darbinieku trūkums, cilvēku ir maz, un uzņēmumi sāk savā star-pā konkurēt piesolot lielāku darba samaksu, lai piesaistītu strādājošos. Lailas Vārtukapteines viedoklim pie-krita arī citi uzņēmēji atzīmējot, ka darbaspēks ir viens no top izaicināju-miem.

SVARĪGI IZVEIDOT LABĀKU VEIKALU UN LABĀKU VIDI

Veikali „TOP!”, SIA „Mārks-mens” valdes locekle Dace Broka

Mūsu veikalos „TOP!”, kas atro-das pagastos, ārpus lielajām pilsētām, novērojama tendence – pērk visu, kas ir lēts, t.i.,kam ir zema cena. Savukārt pilsētās pircēju paradumi ir krietni atšķirīgāki no reģiona. Piemēram, labi vīni par augstāku cenu, kuru parasti nepērk laukos, te ir pieprasīti, arī aug-ļi un dārzeņi, kas laukos tirgojas slik-tāk, jo lielai daļai iedzīvotāju ir sava

piemājas saimniecība. Cena tomēr ir ļoti svarīga pircēju izvēles noteicē-ja un jo projām iecienītas ir akciju preces.

Kā būtu jāmainās nodokļu sistē-mai? Ko vajag lauku tirgotājam, lai būtu vieglāk noalgot darbinieku?

Manuprāt, liela problēma mūsu valstī ir jaunieši, kuriem nevaram pie-dāvāt darbu. Ir jāmaina likumdošanā noteiktā stundas likme pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam. No patreizē-jās likumdošanas izriet, ka bērnam, jaunietim ir jāmaksā vairāk nekā pie-augušajam cilvēkam. Skatoties no ot-ras puses, bērnu varam iesaistīt tikai vienkāršākos darbos. Pie kases neva-ram likt strādāt, tāpēc, ka viņš nevar būt materiāli atbildīgs. Arī ir atseviš-ķu preču grupas, ar kurām viņš nevar strādāt. Mēs varētu piedāvāt apgūt pirmās darba iemaņas, bet tas uzņē-mējam neatmaksājas fi nansiāli Mi-nistru kabinetā noteikto likmju dēļ. Ja līdzās stāv pilngadīgs kandidāts, kam vajag darbu, skaidrs, ka labāk nodar-binām šādu cilvēku.

Kā ar pieaugušajiem?Ikdienā saskaramies ar dažādu

problēmu loku, kādēļ ir grūtības ar darbinieku atrašanu, kā piemēram:

Cilvēkiem ir sakrājušās daudz da-

žādas kredītsaistības un viņi izvairās no ofi ciāla darba, jo saprot, ka tad kre-ditoriem būs ko piedzīt.

Būtu jāmaina bezdarbnieku pa-balstu sistēmā. Ja ir bijusi pietiekami laba alga, bezdarbnieks nesteidzas no jauna iekārtoties darbā, bet saka, – kā-pēc man jāstrādā, ja vismaz pusgadu mierīgi varu padzīvot pa māju.

Bez tam valsts tērē līdzekļus dažādiem bezdarbniekiem domātiem kursiem, apmācot profesijās, kurām nav seguma apakšā, respektīvi, nav darba vietu kādām viņi tiek gatavoti. Tā ir absurda valsts līdzekļu izšķērdē-šana.

Vēl mūsu Latvijas problēma – zems pašapziņas līmenis. Ir cilvēki, kas netic saviem spēkiem, ļoti liela mazvērtība. Iespējams tās ir agrāko gadu izglītības sekas. Tieši tādēļ ik-dienā lielu uzmanību veltam darbinie-ku apmācībai. Šobrīd tie jaunieši, kam ir aptuveni 20, jau ir ar citu pašapzi-ņas līmeni. Un tas priecē!

Kopumā esam optimisti! Man ir liels prieks par to, ka pircēji paliek arvien izglītotāki, izvēlīgāki, gudrāki! Tas neļauj arī mums stāvēt uz vietas, liek iet līdzi laikam un aktīvi sekot lī-dzi cilvēku ēšanas un iepirkšanās pa-radumiem! y

21


Rīgas pilsētas Būvvalde bija devu-si uzņēmumam attiecīgo izvietošanas atļauju, pamatojoties uz to, ka preču zīme tiek aizsargāta ar likumu un to drīkst rakstīt izkārtnē. Savulaik līdzīga bijusi situācija ar reģistrēto preču zīmi un nosaukumu “Вишневый сад”, to-brīd Valsts valodu centrs (VVC) ne-bija saskatījis pārkāpumu. Kā minēja Rīgas domes Būvvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Žūka, šobrīd mainījies VVC viedoklis.

Preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tas izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu, preču pakalpojumu starp-tautisku apriti. VVC atzīst, ka preču zīmes reģistrācija piešķir vienīgi iz-ņēmuma tiesības uz attiecīgo apzīmē-jumu, proti, tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzī-ga apzīmējuma izmantošanu komerc-darbībā, līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos neesot tiesiska pamata at-saukties uz reģistrētām preču zīmēm.

Izkārtnē uzņēmums ir izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi “Ленинград”. Ja preču zīmes var vei-dot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā va-lodā, tad izkārtnē ar reģistrēto preču zīmi krievu valodā, ir nepieciešams nodrošināt tā transliterējumu – burtu pa burtam pārceļot vārda formu no citu alfabētu rakstības uz latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. VVC norāda, ka saskaņā ar spēkā esošajiem norma-tīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesis-ka pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm. Latvijas Tirgotāju aso-ciācija (LTA) prezidents Henriks Da-

nusēvičs gan uzskata, ka preču zīmes nav jātulko, bet VVC ir taisnība tajā, ka objekta nosaukumam jābūt latvie-šu valodā. Jau ilgāku laiku Rīgas cen-trā netraucēti stāv dažādas izkārtnes, kurās nav ne vārda latviski. Piemē-ram, “Ticket to heavan-soviet storry-bar&grill” vai „Casino Olympic”, kur nav manāma kāda informācija izkār-tnē latviešu valodā.

Kā atzina Valodas kontroles depar-tamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa, mi-nētā izkārtne „Ļeņingrad” ir jāmaina. Uz jautājumu par citiem gadījumiem, kad nosaukums nav latviešu valodā, VVC speciālisti uzsver, ka divu vie-nādu gadījumu nav un katrs variants jāskata atsevišķi. Galvenais princips - saskaņā ar Ministru kabineta noteiku-miem Nr. 294, uzņēmumu nosauku-mos lietojami vienīgi latviešu valodas vai latīņu alfabēta burti. Tā šajā gadī-jumā uz izkārtnes var atstāt reģistrēto preču zīmi, bet paralēli izvietojot no-saukumu, kas rakstīts latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem.

Tāpat likumā noteikts, ka sabied-rības informēšanai paredzētā informā-cija sniedzama tikai valsts valodā. Tā-tad – ja izkārtne satur informāciju, kā, piemēram, pie nosaukuma norādīts „hotel”, jābūt arī līdzās latviešu va-lodā uzrakstītam vārdam „viesnīca”. Visu, kas attiecas uz sabiedrisko dro-šību, veselību, patērētāju tiesībām u.c. likumā minētos gadījumus, ir jātulko.

Atbilstīgi Valsts valodu likumā minētajam par informācijas izvieto-šanu jāvērtē arī skatlogos izvietotos plakāts, afi šas u.c. Attiecībā par to In-grīda Bērziņa saka, ka jāskatās, kāda ir minētā informācija – vai tas skar sabiedrības intereses. Par visu inter-

jerā izvietoto, kā tas nereti ir bāros, kafejnīcās vai restorānos, tāpat svarī-gi atšķirt – dizaina elements vai tā ir informācijas sniegšana.

Redzamas arī izkārtnes, kurās ir burti vai simboli, kas nav ne latviešu, ne latīņu alfabētā, piemēram, Singh’s, Betty’s Corner, Daily Special Café & Restaurant, Renommé (Gallery Park Hotel) u.tml., jo no ne zīme ‘, ne burts é, ne & nav atrodams latviešu valodas un latīņu alfabētā. Principā likums šo-brīd pieļauj jebkuru valodu, ja tikai tiek lietoti latīņu alfabēta burti, bet ne-atļauj tādu Eiropas Savienības valstu valodu lietojumu, kā, piemēram, bul-gāru vai grieķu valodu, vai netālo kai-miņu ukraiņu valodu. LTA uzskata, ka vajadzētu konsekventi ievērot vai nu valsts valodas principu, vai atļaut uzņēmējam izvēlēties nosaukumu, ne-vis spēle – vienās valodās drīkst, citās ne. Kāpēc horvātu valoda būtu labāka par bulgāru vai turku par ukraiņu?!

“Vajadzētu būt vienai saprotamai lietai – vai nu prasām visu latviski, vai atļaujam to, kas uzņēmējam šķiet saistošs potenciālajam klientam. Kon-krētajā gadījumā ir skaidrs – poten-ciālais klients ir ārzemnieks, un vai tie būs politiķa Imanta Parādnieka minētie “krievi”, vai drīzāk skandi-nāvu tūristi, kuros interesi izraisa gan “ļeninekļi”, gan matrjoškas,” saka LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Attiecībā var valodas lietošanu izkār-tnēs un objekta nosaukumos, vajadzē-tu vienreiz ieviest kārtību, lai prasības ir saprotamas gan uzņēmējiem, kas veido izkārtnes, gan ierēdņiem, kas apstiprina. Brīva interpretācija ir vai nu anarhijas pazīme, vai pamats ko-rupcijai. y

Informācija izkārtnēsAtverot kādu veikalu vai ēdināšanas uzņēmumu, ne mazums izdomas tiek veltīts izvēloties tā nosau-kumam. Procedūra izkārtnes saskaņošanai ir darbietilpīga, prasa pacietību un līdzekļus. Sabiedrības interesi un diskusijas bija izraisījis gadījums ar kādas kafejnīcas nosaukumu Rīgā. Uzņēmums, kam pi-eder kafejnīca “Ļeņingrad”, savā izkārtnē izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi “Ленинград” – krievu alfabēta burtiem.

22

2016/7/8

Tādu ainu zīmē DB un DNB ban-kas rīkotās apaļā galda diskusijas da-lībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazum-tirdzniecības jomas stagnācijai.

PATĒRIŅA LĪKLOČIIekšzemes izaugsmi galvenokārt

virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā infl ācija. Par iedzīvotāju

pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazum-tirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir ne-mierā ar Finanšu ministrijas interpre-tāciju par statistikas datiem, uz āru rā-dot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt,

arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Mazumtirgotāji labi jūt sabiedrības labklājības pulsu, kardināli atšķirīgu situāciju vērojot Rīgā kopā ar Pierīgu un Latvijas reģionos. 80% Elvi franšī-zes veikalu atrodas reģionos, un SIA ELVI Latvija komercdirektore Lai-la Vārtukapteine stāsta, ka situācija

DISKUSIJA

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta.

Raivis Bahšteins, Dienas Bizness

Apaļais galds

23


ir stabila, bet nav iepriecinoša. “To labi raksturo pirkumu grozs. Pircēji izvēlas kvalitatīvākas preces. Līdz ar to varam novērtēt, ka daļai sabiedrī-bas ir vairāk līdzekļu, tajā pašā laikā redzam, ka lauki ļoti strauji tukšojas, cilvēkiem pārvietojoties uz reģionu centriem. Pašlaik vēl situācija nav nonākusi līdz veikalu slēgšanai, bet apgrozījums cieš,” stāsta L. Vārtukap-teine. Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers piebilst, ka novērojama pircēju skaita samazināšanās Latgales veikalos. “Lai gan apgrozījums krīt, tas pagaidām ir pietiekams, lai biz-ness reģionos tomēr būtu rentabls, ” norāda A. Vilcmeiers. “Pozitīvs sig-nāls ir vidējā pirkuma pieaugums, bet demogrāfi skā situācija mums ziņo par lielu bīstamību,” turpina Maxima Lat-vija vadītājs.

Kopējo ainu raksturo mazītiņš pieaugums ap 1,5% šā gada pirmajos piecos mēnešos, uzver SIA Linstow Center Management iznomāšanas un attīstības direktors Mārcis Budļev-skis. Nelielā izaugsme jau ilgstoši notiek uz vidējā pirkuma pieauguma rēķina, savukārt apmeklētāju skaits tirdzniecības centros samazinās, tā-dējādi tajos sarūk, piemēram, impulsa pirkumu segments. “Pirkuma grozs reģionos ir četras reizes lielāks nekā Rīgā, bet tas saistīts ar veikalu pieeja-mību, ” citu ainu zīmē interneta liel-veikala SIA NUKO fi nanšu direktore Sabīne Lakuča.

Pašlaik galvenie faktori sastājušies tā, lai patēriņš tuvāko gadu laikā to-mēr būtiski augtu, stāsta DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane-Jēgere. “Novērojam, ka konstanti katru ceturksni palielinās iedzīvotāju noguldījumu apmērs, kas liecina par to, ka iedzīvotāji ir gata-vi iegādāties lielākus pirkumus. Jau-tājums – kad viņi jutīsies pietiekami komfortabli, lai to sāktu darīt?” Tāpat vērojama kredītu sloga mazināšanās, jo iepriekšējos gados iedzīvotāji lielu daļu no saviem ienākumiem novirzīja,

lai segtu pārmērīgās kredītsaistības, bet pašlaik sāk palikt vairāk brīvu lī-dzekļu, lai iepirktos. “Mēs sagaidām, ka algas kāps arī šogad – šajā jomā valstī kopumā vidējā temperatūra ir augšupejoša,” norāda I. Opmane-Jē-gere. “Mazumtirgotāju izaugsmes tempi ir dažādi: daļai uzņēmumu ap-grozījums aug par 10–20% gadā, bet ir tādi, kam tas krītas,” viņa atzīmē. Ja pašlaik kopējais tirgus ir ar nelielu pieauguma tendenci, daudz būtiskāk ir tas, kāds ir uzņēmuma biznesa mo-delis un spēja reaģēt uz tirgus notiku-miem.

SEKUNDES DESMITDAĻASPirms varam kā identifi katoru no-

rēķinoties izmantot viedtālruni vai pirkstu nospiedumus, joprojām mūsu makos atrodas plastikāta maksājumu kartes. To evolūcijai sasniedzot jaunu pakāpienu, arī Latvijas bankas cita pēc citas nāk klajā ar paziņojumiem par plāniem izdot bezkontakta kar-tes. Uz šo karšu ieviešanu lielas cerī-bas liek Narvesen attīstības direktore Iveta Priedīte. “Tā kā apkalpošanas ātrumam ir svarīga katra sekundes desmitdaļa, uzskatu, ka bezkontak-ta kartes dos iespēju palielināt darba efektivitāti,” saka I. Priedīte. Šī ie-spēja Narvesen tīklā sāks darboties ne vēlāk kā nākamā gada pirmajā ce-turksnī. “Ceram, ka bankas būs pietie-kami ātras,” viņa atzīst. Savukārt SIA Tirdzniecības nams Kurši fi nanšu di-rektors Artūrs Zīverts atzīmē, ka bez-kontakta kartes ir labs risinājums tikai sīkpreču tirgotājiem, jo pirkuma sum-mas ierobežojums, par kādu vieno-jušās bankas, ir desmit eiro. Vidējais pirkums Narvesen tīklā ir ap diviem eiro. “Mums no tā ne silts, ne auksts. Ja nu vienīgi kāds celtnieks ieskries mūsu veikalā, lai nopirktu cigaretes,” saka A. Zīverts. “Ieguvumu mums nav, taču jaunos termināļus uzliksim. Pašlaik vēl nav programmatūras, kas to spētu nodrošināt, lai gan līdz 2017. gadam ir palikuši vien daži metri,”

līdz ar citiem tirgotājiem ir nobažījies A. Zīverts.

Tas, vai tirgotāji šo pakalpojumu reāli ieviesīs, lielākoties atkarīgs no bankām, piezīmē Maxima Latvija va-dītājs. “Redzam, ka agri vai vēlu, bet šī tehnoloģija Latvijā būs, tādēļ jau pašlaik uzstādām termināļus, kas ir aprīkoti ar šādu funkciju. Kad piepra-sījums sasniegs kritisko masu, būsim gatavi relatīvi īsā laikā palaist šo teh-noloģiju,” norāda A. Vilcmeiers. “Tas, visticamāk, nedos nekādu pievienoto vērtību apgrozījumam, bet redzam iespēju tādējādi uzlabot klientu ap-kalpošanas ātrumu. Līdz ar to mums tas vairāk ir patērētāju ērtībām, nevis efektivitātes uzlabošanai no biznesa viedokļa,» viņš skaidro. Savukārt paš-apkalpošanās kases veikalos Maxi-ma kļūst arvien populārākas, šogad ar tādām tiks aprīkoti astoņi Maxima lielveikali. Elvi vadītāja skaidro, ka pastāv digitālā plaisa starp vecāko pa-audzi un aktīviem tehnoloģiju izman-totājiem līdz pat tādam līmenim, ka daļa pircēju izmanto iespēju izņemt skaidru naudu ar maksājumu karti, lai ar to tajā pašā kasē pēcāk norēķinātos par pirkumiem.

DIVĀS FRONTĒSInterneta tirdzniecības pretnosta-

tīšana tradicionālajai mazumtirdznie-cībai ir novecojusi, jo abas puses jau pierādījušas spēju pastāvēt līdzās. In-terneta tirdzniecības apjomi aug, bet veikalu attīstības plānus tas īpaši ne-ietekmē. Kopumā tradicionālā jeb pa-rastā tirdzniecība joprojām aizņem ap 80%, atzīmē LTA prezidents. Ap 75% Latvijas iedzīvotāju lieto internetu un aptuveni tikpat daudz tajā arī iepēr-kas, atzīmē H. Danusēvičs. Tirdznie-cība internetā turpina palielināties, lai gan lēnāk, bet arvien nozīmīgāku lomu ieņem iepirkšanās ārzemju in-terneta platformās – šādi tiek veikti 20% no pirkumiem. Pārtiku internetā iegādājas tikai 3% Latvijas iedzīvotā-ju un bez pieaugošas tendences. Tāpat

24

2016/7/8

ir citas preču grupas, kuras cilvēki internetā parasti neiegādājas. Pastāv arī nelegālā tirdzniecība internetā, un krāpšana, pēc H. Danusēviča aplēsēm, ir pat 20–30% no šādas tirdzniecības, kas darbojas legālu interneta veikalu aizsegā.

“Mēs nekonkurējam ar tradicio-nālo tirdzniecību, turklāt daļa mūsu klientu ir ar kustību traucējumiem, tāpēc mēs drīzāk papildinām tradicio-nālo tirdzniecību,” skaidro S. Lakuča. “Pircēju skaits aug, tāpat vidējais pir-kumu grozs. Zīmīgi, ka vecajās Eiro-pas valstīs pārtikas mazumtirdznie-cības sektorā ievērojami vairāk – ap 20% – aizņem interneta tirdzniecība,” viņa skaidro. Uzņēmums Maxima Latvija darbojas abās frontēs. “Inter-netā piedāvājam tikai pārtiku, un šī sadaļa ir ar pozitīvu kāpumu. Tiesa, ir vēl daudz izaicinājumu, lai tas būtu stabils un pelnošs bizness,” skaidro A. Vilcmeiers. “Tā kā e-Maxima vi-dējais pirkuma grozs ir lielāks nekā fi -ziskajā veikalā, šis pircējs uzskatāms par premimum klientu, kam ir svarīgs arī individuālās piegādes servisa līme-nis,” viņš atzīmē.

“Jūtama atsevišķu deputātu īsteno-ta interneta tirdzniecības politizācija, nosakot pakalpojuma ierobežojumus, piemēram, aizliedzot tirgot alkoholu,” saka H. Danusēvičs. “Politiķi ar to bū-tībā pasaka, ka neuzticas ne pārdevē-jam, ne pircējam, un liedz šādu preci piegādāt arī cilvēkiem ar pārvietoša-nās traucējumiem,” viņš turpina. Tā-pat tirgotājus skar pārrobežu tirdznie-cības ierobežojumi.

PĀRDOT KRĀSU INTERNETĀPar to, ka nozare, neņemot vērā

stagnācijas draudus, vēlas attīstīties, liecina apstāklis, ka joprojām tiek pa-plašināti tādi jau strādājoši lielveikali kā Alfa un Origo un būvēti jauni tirdz-niecības centri, piemēram, Akropole. Savukārt Kurši šogad atvēra jau 19. veikalu. SIA Linstow Center Manage-ment iznomāšanas un attīstības direk-

tors uzskata, ka tirdzniecība internetā ir jāuztver pietiekami nopietni un tās attīstības temps ir ievērojami strau-jāks. “Tirdzniecības centri mainās – tā vairs nav vieta, kur vienkārši pārdot preces, bet jāpiedāvā izklaide un ser-viss. Tajā pašā laikā sevišķi Latvijā jūtama attieksme, ka tirdzniecības centri atņemot laiku ģimenēm kopā būšanai, bet tas ir sāpīgi, jo Rīgā tieši tirdzniecība vēsturiski bijusi pamats tās dzīvīgumam,” uzskata M. Budļev-skis. “Ne tikai nevajag netraucēt dar-boties tirgotājiem, bet jābūt skaidram plānam, kā pilsētas attīstībā iekļaut veikalus. Tas ir jautājums par pilsētas plānošanu un nodokļu politiku,” rezu-mē M. Budļevskis.

Kuršu fi nanšu direktors skaidro, ka izveidotais būvmateriālu interneta veikals saskāries ar izteiktiem cenu kariem, maziem tirgotājiem piedā-vājot ļoti zemu pārdošanas cenu. “Līdz ar šīm problēmām šis kanāls mums nav sevišķi attīstīts,” piebilst A. Zīverts. Tāpat internetā nekad ne-varēs pārdot, piemēram, krāsu.

“Pašlaik interneta virzienā ne-skatāmies, taču apdraudējumus sa-vam biznesam īsti nesaredzam,” bilst L. Vārtukapteine. Savukārt Narvesen attīstības direktore saskata iespēju iz-mantot internetu, lai veidotu mobilās aplikācijas, ar kurām, piemēram, pa-sūtīt kafi ju, ko pēcāk saņemt veikalā, nestāvot rindā.

Interneta tirdzniecību bremzē IT profesionāļu trūkums, atzīst NUKO pārstāve. “Tā kā Latvijā ir milzīgs šīs jomas speciālistu trūkums, sadarbo-jamies ar ārzemju partneriem. Mums idejas rodas ātrāk, nekā ir iespēja tās izpildīt. Tas ir viens no lielākajiem šī biznesa izaicinājumiem,” atzīmē S. Lakuča. “Arī citi interneta veikali at-zīmē to, ka no pasaules tehnoloģijām atpaliekam par trim, četriem gadiem. Diemžēl nevaram to pārvarēt mazā tirgus dēļ un nespējas dēļ algot cilvē-kus, kuri spētu uzturēt tehnoloģisko attīstību,” rezumē H. Danusēvičs.

IDENTITĀTES MAIŅATurpinot par izmaiņām formā-

tā, zīmīgs piemērs ir Statoil veikals Vecrīgā, kur var “uzpildīties” tikai ar kafi ju vai saldējuma kokteili bez degvielas uzpildes iespējas. Savukārt Rimi atvēris ātrās iepirkšanās koncep-ta veikalu, mazajām precēm ieņemot arvien nozīmīgāku lomu. “Uzkodu segments ir strauji augošs visā pasau-lē, un arī Narvesen apgrozījuma pie-augums rāda, ka ejam lieliem soļiem uz priekšu. Līdzņemšanai sagatavotās pārtikas kāpums gada laikā bijis 20%. Tas skaidrojams ar to, ka dzīves temps aug, bet cilvēkiem tik un tā ir jāēd,” stāsta I. Priedīte. Maxima Latvija va-dītājs sīkpreču un uzkodu tirdzniecī-bu salīdzina ar interneta tirdzniecī-bu, kas abas saistāmas ar sabiedrības paradumu maiņu. “Mēs ar vienu aci skatāmies, bet pašlaik neesam gata-vi mesties convenience nišā,” atzīst A. Vilcmeiers.

Kopumā preču segmentu sajauk-šanās notiek arvien dziļāk, skaidro A. Zīverts, kurš gan savā uzņēmumā vēlas pieturēties pie būvmateriālu tirgošanas, nepievēršoties pārtikai. Tomēr dzērieni, cigaretes, kafi ja līdz-ņemšanai ir pieejama arī veikalos Kurši. “Cilvēki mērķtiecīgi nebrauks uz būvmateriālu veikalu pēc desas, tajā pašā laikā ir skaidrs, ka kādu daļu pārtikas tirgotājam tas atņems, īpaši tas ir jūtams reģionos,” uzskata L. Vārtukapteine.

Arī augošais pieprasījums pēc bio-loģiskās pārtikas ir jauna tendence, ar kuru tirgotājiem jārēķinās. Veikalos Elvi bioloģisko produktu loks ir ne-liels, tomēr veikalu formāts paredz iespēju vietējam zemniekam pārdot izaudzēto. Interesi bioloģiskā pārtika raisījusi arī NUKO lielveikala klientu vidū. No vienas puses, šo sadarbību apgrūtina nepieciešamās atļaujas un birokrātiskais slogs, no otras – tādi mazam zemniekam sarežģīti risināmi jautājumi kā iepakojums un loģistika. “Problēma slēpjas tajā, ka mazum-

DISKUSIJA

25


tirdzniecības tīkli nav spējuši izveidot normālu komunikāciju ar zemniekiem un otrādi,” piebilst H. Danusēvičs.

Nodokļu sistēmas neprognozēja-mība un lielais darbaspēka nodokļu slogs, ieskaitot slimības pabalstus – tā H. Danusēvičs raksturo lielākās mazumtirgotāju grūtības, ar ko tie sa-skaras ikdienā. “Valstī būtu jānosaka 15–20% robeža, līdz kurai attīstās do-minējošie uzņēmumi, tomēr atstājot vietu citiem tirgotājiem. Tas ir ne tikai tirgotāju, bet arī ražotāju interesēs. Vai iesim Skandināvijas valstu ceļu, kur darbojas tikai viens vai divi tīk-li, vai kā Itālijā, kur ir daudz lielu un mazu tirdzniecības tīklu un visi sadzī-vo?” pauž H. Danusēvičs.

Maxima Latvija vadītājs H. Danu-sēviča sacītajam nepiekrīt un uzskata, ka tirgotājus jau tā daudz regulē, to-starp Negodīgas mazumtirdzniecības prakses likums, kuru A. Vilcmeiers dēvē par sasteigtu un nekvalitatīvu. “Šo likumu mēs saucam par lielu murgu, kuram visi ir pielāgojušies. Ražotāju lobijs Latvijai vēlas no ES atšķirīgus noteikumus. ES jau ir pie-ņemti reglamentējoši dokumenti, kas runā par attiecībām produktu piegādes ķēdēs, un tur nav pārlieka regulējuma kā Latvijā. Salīdzinājumam – aizdo-dot kaimiņam desmit eiro, tev būtu

jāpakļaujas Banku likumam. Tā tagad jūtas mazie tirgotāji,” atzīst H. Da-nusēvičs. Bet pašlaik, kā rāda Kon-kurences padomes atzinums, gandrīz visiem tirgotājiem un lielākajai daļai ražotāju šis likums ir radījis grūtības. Mazumtirgotājiem līdz ar jauno liku-mu nācās pārslēgt milzīgu apjomu lī-gumu: Maxima Latvija ap 900, Elvi – vairāk nekā 400.

“Turklāt tirgotāji, īpaši nelielie, atteicās no pārtikas precēm, kuras ne-būs iespējas atdot atpakaļ. Līdz ar to ir cietis veikalu sortiments,” uzskata H. Danusēvičs. Valstij jādara viss, lai at-tīstītu uzņēmējdarbību, nevis jādomā jauni veidi, kā izspiest naudu no eso-šajiem tirgus spēlētājiem, pārliecināti diskusijas dalībnieki. Spilgts piemērs ir prasība par videonovērošanu alko-hola tirdzniecības zālēs, kuru atcēla gadu pēc ieviešanas. Taču veikali jau bija investējuši videonovērošanas sis-tēmās.

KASES APARĀTIVēl viens nozares bubulis ir kases

aparātu reforma, kas nosaka, ka jau ar 2017. gada 1. janvāri jābūt jaunajām prasībām atbilstošiem kases aparā-tiem. Līdz gada beigām jāreģistrējas fi rmām, kas var tirgot kases aparātus, bet jūnija sākumā joprojām nebija re-

ģistrējies neviens uzņēmums, stāsta H. Danusēvičs. Viņš akcentē, ka sa-skaņā ar tā saucamo Valsts ieņēmumu dienesta balto sarakstu godīgie lielie nodokļu maksātāji var tos ieviest ar trīs gadu nobīdi, bet godīgajiem ma-zajiem uzņēmumiem šādas atkāpes nav. Kāda tad ir mazo uzņēmumu at-balsta politika šajā valstī, neizpratnē ir H. Danusēvičs.

DB jau ir rakstījis, ka neviens no aptuveni 60 tūkst. pašlaik Latvijā lie-tošanā esošajiem kases aparātiem ne-atbilst jauno noteikumu prasībām, bet jauna parauga kases aparātu un sistē-mu ieviešana skars katru tirgotāju, un tas paģēr arī papildu izmaksas.

“Manuprāt, lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, kas notiek tirgū un reģionos, kur ciemos kursē kravas mikroautobusi ar plašu spektru pre-ču. Skaidrs, ka veikali nekad nevarēs konkurēt ar beznodokļu rūpalu!» pie-bilst L. Vārtukapteine. «Ja runājam par ēnu ekonomikas apkarošanu, nav nozīmes: neiedod jaunā vai vecā kases aparāta čeku,” ironizē H. Danusēvičs.

“Tā ir kārtējā sajūta no valsts pu-ses. Liekas, ka valsts ar uzņēmēju pārregulāciju mēģina parādīt ierēdņu aktīvo darbu, lai nebūtu jāsamazina valsts aparāts,” viņš rezumē.

26

2016/7/8PORTRETS

STARP GRĀMATĀMGrāmatas nenoliedzami ir kaut kas īpašs. Par tām gandrīz visu zina Grāmatu nama „Val-ters un Rapa” valdes locekle Iveta Ozola, kas ne tikai daudz lasījusi, bet jau 40 gadus strādā grāmatu tirdzniecībā.

Tiekoties ar Ivetu Ozolu, nevilšus jādomā, ka grāmatu vide pozitīvi ie-tekmē arī izskatu. Ja dzirdam kādu runājam par nostrādātiem 40 gadiem, tad visticamāk varētu iztēloties cilvē-ku, kam lielā pieredze plecos uzlikusi arī pamanāmu šī laika posma nastu.

Ar Ivetu Ozolu viss šķiet savā-dāk – tā ir jauna pievilcīga sieviete, un nezinātājam nemaz nevarētu ienākt prātā fakts par ilgiem darba gadiem. Viņai nākas arī daudz paspēt – darbs, ģimene un daudzi citi pienākumi, Iveta Ozola ir arī Latvijas Tirgotāju asociācijas viceprezidente un LRTK tirdzniecības padomes locekle. To-mēr vislielāko ikdienas daļu aizņem tiešais darbs Grāmatu namā „Valters un Rapa”, skaistā ēkā Rīgas viducī, Aspazijas bulvārī 24.

Kā Iveta Ozola nonākusi grāmatu vidē? Dzīvē ir līdzīgi kā grāmatu ro-mānos – mīlestība, piedzīvojumi, vēl-me agri apprecēties… Tā arī Ivetas iz-vēle dzīvot pastāvīgu dzīvi un veidot ģimene, lika meklēt darbu vēl pirms pilngadības sasniegšanas un mācības turpināt vakarskolā.

RĪGAS MEITENE ATNĀK UZGĀMATU VEIKALU

Pirms 40 gadiem 16 gadīga meite-nīte Iveta atnāca strādāt uz Centrālo grāmatnīcu. Šim uzņēmumam pakļau-tajā fi liālē sāka ar pavisam vienkāršā-ko – grāmatnīcas jaunākās pārdevējas un apkopējas darbu. Drīz vien veika-la vadītāja pamanīja, ka meitene ir spējīga un gudra, tāpēc piedāvāja pār-devējas darbu. „Tas iekrita laikā, kad

skolās tuvojās mācību gada sākums, un tolaik bērni nāca ar taloniem grā-matu iegādei. Man likās, ka nespēšu visu saprast – grāmatu tik daudz, man viss jūk… Tomēr ar laiku tiku galā, un veikala vadītāja bija apmierinā-ta. Sāku arī piedalīties profesionālos konkursos. No jaunākās pārdevējas pakāpeniski jau kļuvu par vecāko pārdevēju. Piedzima pirmais dēliņš. Pēc tam 27 gadu vecumā jau kļuvu par veikala vadītāju Teikā. Iestājos Latvijas Universitātē, piedzima otrs dēls. Pēc tam nāca Latvijai nozīmīgie 90.gadi, viss mainījās,” atceras Iveta Ozola. Tajā laikā uz grāmatu veikalu Aspazijas bulvārī 24 ar visu veika-la kolektīvu pārnāca strādāt arī Ive-ta Ozola. Tā arī bija Grāmatu nama „Valters un Rapa” atrašanās vēstu-

27


riskā vieta. Šim grāmatniecības uzņē-mumam ir sena vēsture, pat no 1912.gada, un pagājušā gadsimta 90.gados Rapas kungs atguva savulaik naciona-lizēto īpašumu Rīgas centrā un atjau-noja uzņēmuma vārdu.

Grāmatnīca bija noturējusies šajā ēkā visus padomju gadus, augšējos stāvos strādāja dažādas savulaik pa-zīstamas izdevniecības – „Zvaigzne”, „Avots”, „Liesma” un citas. Šo ēku varēja pat dēvēt par literāro centru ar grāmatnīcu apakšstāvā.

GANDRĪZ PAR KATRU DZĪVIVARĒTU UZRAKSTĪT ROMĀNU

No meitenītes, kas strādāja par jaunāko pārdevēju un apkopēju veik-smīgi līdz pat karjeras virsotnei Iveta Ozola izgājusi soli pa solim – no jau-nākās, tad pārdevējas, vecākās pārde-vējas, veikala vadītājas, mārketinga direktores un personāldaļas vadītājas amata līdz valdes loceklei. „Kad no-kļuvu mārketinga direktores godā, sapratu, ka zināšanu par maz un pa-beidzu Biznesa augstskolu „Turība”, jau arī kā reklāmas un mārketinga speciāliste.

Sākot strādāt septiņdesmitajos ga-dos, pirmie kuriozi bija tad, kad nesa-pratu ko man prasa – atnāk pāris uz veikalu un saka: „Vai jums ir kaut kas sarkans un zaļš, apmēram tik liels?”. Stāvu un nesaprotu, ko cilvēki vēlas nopirkt veikalā. Izrādās vajag vienal-ga kādas grāmatas, tikai krāsās, kas piestāvētu interjerā un labi izskatītos servantā vai sekcijā, pie tam vēlams ar zelta muguriņām. Tas man likās ne-saprotami.

Gadiem ritot, daudz kas ir ļoti mai-nījies grāmatu tirdzniecībā. Septiņ-desmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā pēc katras jauniznākušās grāmatas pie grāmatnīcām stāvēja rin-das. Metieni bija mērāmi 100 tūksto-šos. Kad iznāca slavenais bestsellers „Vējiem līdzi”, rindas regulēšanā ie-saistījās pat padomju milicija. Cilvēki jau naktī stājās pie veikala, lai sagai-dītu atvēršanu. Bija pat tādas kuriozas

situācijas, kad vakarā ejot no darba, pie veikala stāvēja pircēji, kas nebija dabūjuši grāmatu, un mūs aptaustīja, vai tikai nenesam grāmatas mājās. To visu esmu piedzīvojusi.

Tāpat laiks 90.gadu sākumā, kad notika izmaiņas, daudzas izdevnie-cības beidza pastāvēt, citas mainīja nosaukumus vai atjaunojās. Mainījās grāmatas, kas nāca tirdzniecībā, radās kaut kādas brošūras, reizēm pat neva-rēju saprast – kas notiek… Vai tiešām no labām „Liesmas” izdotajām grā-matām tādām kā Dimā „Grāfs Monte Kristo” un citām klasikas pērlēm nāk-sies atteikties un būs šādi izdevumi?! Tas periods bija mazliet murgains, kamēr viss nostabilizējās un veido-jās stabilas izdevniecības, kas sāka atkal izdot kaut ko labu, vērtīgu. Tas bija tāds interesants pārejas posms, un katrs no tiem mūsu valstī ir bijis ļoti interesants, arī grāmatniecībā.

Vēlāk izdevniecības sāka izdot visu ko un ļoti daudz. Cilvēki arī pirka, un likās: slūžas vaļā, visu var dabūt un rindā nav jāstāv. Mainījās arī grāmatu dizains, laikam ritot visā pasaulē no-tiek līdzīgās izmaiņas. Vienīgais ar ko izceļas mūsu lasītājs – latvietis ir ļoti konservatīvs, un tā pilnībā nav „iemī-lētas” grāmatas mīkstos vākos. Vairs nav lieli grāmatu metieni, ne 50, pat ne 10 tūkstoši, tie ir krietni samazinā-jušies, daudzas izdevniecības mēģina daļu tirāžas izdot mīkstajos vākos un pārējo cietajos vākos. Neskatoties, ka tie ir dārgāki, tomēr pirmos izpērk sē-jumus cietajos vākos. Tā doma laikam ir tāda – ja grāmata ir laba, to varēs atstāt bērniem.

Pieprasīta šobrīd ir latviešu oriģi-nālliteratūra, kā arī grāmatas par sevis pilnveidošanu, pircējus interesē arī tā saucamā izklaidējošā literatūra, ko varētu nodēvēt par brīvdienu lasām-vielu, piemēram, romāni, ko izdod „Zvaigzne”, „Kontinents” u.c. Darba spriedzi sievietes mediķes vai juristes noņem ar aizmiršanos lasot romānus par mīlestību. Vīriešiem savukārt – detektīvi.

„Ceļojot pa pasauli un iepazīstot grāmatu tirdzniecību daudzās valstīs, novēroju, ka pamatā pieprasīti ir izde-vumi mīkstos vākos. Varbūt tā ir mū-sos ieaudzinātā kultūra, ka grāmatai ir vērtība. Protams, viss mainās, daudz ko šodien vairs nevar pilnīgi droši apgalvot, redzot, kas notiek grāma-tu tirdzniecībā. „Valters un Rapa” ir daudz strādājis, lai piesaistītu pircēju.

Ko tik neesam darījuši, lai pievērs-tu jauniešus lasīšanai! Bet lielākoties viss nāk no ģimenes – vai bērniņam no agras bērnības pērk grāmatas un lasa priekšā, vai nē. Tā arī veidojas mīlestība uz grāmatu – vai tā ģime-nē ir ieaudzināta, vai tās nav. Vienā no mūsu pēdējā laikā veiktajām ap-taujām, kas un kāpēc pērk grāmatas, apliecināja vēl vienu iemeslu, kāpēc jaunieši pērk mazāk grāmatu. Pirm-kārt, ir jauno tehnoloģiju laikmets un grāmatas lasa internetā. Otrkārt, lielā-kā daļa īrē dzīvokļus un neveido plašu mājas bibliotēku, jo nezina, kur dzī-vos pēc pusgada vai gada. Jaunās ģi-menes atļaujas tikai bērnu grāmatiņas

28

2016/7/8

un pārējo ņem vai nu no bibliotēkas, vai lasa elektroniski.

Īrētie dzīvokļi spēcīgi ietekmējuši to, ka nav vairs modē uzkrāt daudz grāmatu mājās un veidot personīgo bibliotēku. Domāju pat, ka arī ma-niem bērniem nevajadzēs mājās savu bibliotēku, jo no tā lēruma, kas pa 40 gadiem ir uzkrāts, man pietiks abām ģimenēm.

DRUKĀTĀS GRĀMATASNEIZZUDĪS

„Grāmatas pastāvēs, bet par to, kas noticis 40 gados, var tikai pabrī-nīties – kā viss izmainījies tik lasošai tautai. Tomēr jāņem vērā, ka pirms gadiem skaitliski Latvijā bijām daudz vairāk un arī grāmatu metieni bija milzīgi, cenas tām bija lētas. Līdz ar ekonomisko procesu un daudzām ci-tām izmaiņām, mainījušies pilnībā iepirkšanās paradumi grāmatveikalos. Skumji tas, ka šobrīd Latvijā ekono-miskā situācija ir tāda, ka grāmata, kas vidēji maksā 17 – 20 eiro, kļu-vusi nepieejamāka, jo cik tad cilvēks var atļauties mēnesī nopirkt. Tas, ko visbiežāk redzam veikalā – tiek pirk-tas bērnu grāmatas. Tas ir segments, ko vecāki vēl atļaujas atsakoties no daudz kā. Man pašai patika vērot savu mazdēliņu, kam nopirku lielo Marga-ritas Stārastes grāmatu. Tagad viņam ir jau trīs gadi, vēl pirms gada bērniņš nespēja lielo grāmatu panest, bet kā mīļāko mantu vilka sev līdzi uz gultu.

Tagad grāmatu ir bezgala daudz, dažādība ir liela – var atrast pilnīgi jebko, bet pirkšanas apjomi ir saru-kuši, to nevar salīdzināt pat ar laiku pirms 10 gadiem. Cilvēki lasa vairāk ekonomiski, nevar atļauties iegādāties jaunas grāmatas. Iepērkam arī grāma-tas no ārzemju izdevniecībām, daudzi lasa svešvalodās, tomēr arī tās pasūta internetā no amazon.com nevis pērk grāmatveikalā, tā nauda iet garām Latvijas grāmattirgotājiem.

Kas notiek grāmatu veikalos? Kad sāku strādāt, tajos bija strikti tikai grā-matas un maza nodaļa ar kancelejas

PORTRETS

29


precēm. Bet tagad ir pilnīgi viss. Ne jau tāpēc, ka pārvēršamies par „tirgus būdām”, bet tas jau ir izdzīvošanas jautājums. Grāmatnīcas tirgo jebko, ko var pārdot, lai tikai veikalu sagla-bātu. Šī tendence ir visur pasaulē – gan Hamburgas, gan Briseles grāmat-nīcās redzam, ka tur ir līdzās recepšu grāmatām izlikti trauki vai skaistas glāzes, pie dēstu grāmatām – sēklas utt. Tikai ar grāmatu tirdzniecību vien veikals šobrīd nevar izdzīvot. Tāds ir ieskats grāmatu tirdzniecībā.

PREČU JŪKLĪKā veicināt to, lai raibajā jūklī pir-

cējs pamanītu grāmatu? Iveta Ozola daudz strādā pie tā un rūpīgi pārdomā, kā preces izlikt tirdzniecībā. „Mums ir lielisks kolektīvs, fantastiski darbi-nieki, zinu, ka varu uz tiem paļauties. Grāmatnīcās algas nav lielas, bet šajā jomā tiešām strādā labā nozīmē fanāti-ķi. Kadru mainība mums ir tikai viens procents gadā. Grāmatas pievelk, tajās ir kaut kas maģisks. Vairākas reizes dzīvē esmu vēlējusies kaut ko mainīt ar domu, ka to varu. Bet tad ir sajūta, ka neko nekad tik labi nespēšu izda-rīt, kā darbojoties šajā nozarē. Tas, ka zinu kas notiek nozarē, rada drošības sajūtu. Arī runājot par konkurentiem, mēs labi sadzīvojam un neplēša-mies,” uzsver Iveta Ozola. Izdev-niecību ir daudz – „Zvaigzne ABC”, „Kontinets”, „Madris”, „Mansards”, „Jumava” „Annele” un citas, arī tādas, kas izdod pavisam nedaudz – mēnesī vai ceturksnī vienu izdevumu.

Kopumā Grāmatu namam „Val-ters un Rapa” ir vairāki simti piegā-dātāju. Starp tiem ir ļoti daudz mazu izdevniecību, arī zinātniskie institūti, kas izdod populārzinātnisku litera-tūru. „Cenšamies noturēt ļoti plašu sortimentu, mums ir gandrīz viss, ko var dabūt Latvijas tirgū. Protams, jo vairāk piegādātāju, jo vairāk darba – ar katru jāslēdz līgums, katrs indivi-duāli prasa, cik grāmatu ir iztirgots. Kādreiz mēnesī nopērk tikai vienu vai divas, ja tā ir kāda specifi ska literatū-

ra. Bet izceļamies ar to, ka pie mums var atrast visu, pat no ļoti mazām iz-devniecībām. Katram mūsu veikalam ir arī mazliet savādāks sortiments, piemērots tam, ko pircējs izvēlas kat-rā konkrētajā vietā – autoostā vai tādā lielā iepirkšanās centrā kā „Domina”, vai nelielā grāmatu tirdzniecības vietā Saeimas namā.

CENSTIES PATIKT SEVĀrpus darba par savu misiju Iveta

uzskata būt mammai, un mazbērnam viņa ir Titeta. Kā katrai labai mam-mai, Ivetai patīk gatavot un gandrīz nevienas brīvdienas nepaiet bez kaut kā garda, ko viņa virtuvē pagatavojusi savējiem. Dzīvo ar domu, ka apkārt ir tikai labi un izpalīdzīgi cilvēki, slikto cenšas neatcerēties un dzīvo ar skatu uz priekšu. Tagad jau daudzus gadus Iveta ir veģetāriete. „Man nav dzīvē bijis svarīgi kādam patikt, bet svarīgi man ir šķitis spēt ar cieņu novecot. Tā, lai patīku pati sev, saviem bērniem un mazbērniem – lai maniem vismīļā-kajiem cilvēkiem nebūtu kauns par mani. Skaisti novecot un ar cieņu ir iespējams. Tam nav nepieciešami milzu līdzekļu ieguldījumi un kosmē-tiskās operācijas. Vienkārši nedaudz jāpiedomā pie pavisam vienkāršām lietām – nodarboties ar sportu, ar jo-gas vingrinājumiem, lietot veselīgu

pārtiku. „Ēst vai neēst gaļu, ir atka-rīgs no katra paša. Man tā vienkārši ir vieglāk un labāk jūtos. Galvenais, esmu sapratusi, ka nelietojot uzturā gaļu, man smadzenes labāk strādā, es nekad nejūtos piekususi. Labi atceros sajūtas laikā, kad vēl ēdu gaļu, atšķi-rība ir liela.

Katrs cilvēks vislabāk jūt, kas vi-ņam ir vajadzīgs. Jādzīvo pēc savām izjūtām. Būt par veģetārieti man pa-līdz justies vieglāk un izturēt lielo darba slodzi. Ja maksimāli savus spē-kus veltam darbam – kādā brīdi nākas saprast, ka kaut kas jādara savā labā, lai mazinātu sagurumu un spētu turp-māk aktīvāk strādāt, lai smadzenes la-bāk darbotos ģenerējot jaunas idejas.

Sporta zāli apmeklēju aptuveni jau 16 gadus, ar jogu sāku nodarboties pirms pieciem gadiem. Vingrinājumi palīdz būt tādā formā, ka darbu var veikt vieglāk.” Spēkus atjauno arī ce-ļ ojumi. Viens no nesenākajiem Ivetas braucieniem – uz Gruziju (foto lejā). „Tā ir burvīga valsts, kas priecē ne ti-kai ar dabu, bet arī ar garšīgu virtuvi un lieliskiem vīniem. Iesaku visiem, kas nav bijuši Gruzijā, turp aizbraukt. Esmu bijusi gan Karību jūras salās, gan Aļaskā, bet aizraucot uz šo valsti jutos īpaši – atvērti smaidīgi cilvēki, visi gatavi palīdzēt un uzcienāt. Tā nav nekur citur.” y

30

2016/7/8INTERVIJA

NEVILKT GARUMĀSIA „FREKO” dibināšanas gads – 1992. Darbības jomas – mazumtirdzniecība, vairum- tirdzniecība, kases aparātu tirdzniecība un serviss kopš 1993.gada. SIA „Freko” arī ir Latvijas Tirgotāju asociācijas biedrs.

Ilgu laiku ticis risināts jautā-jums par jaunajām prasībām attie-cībā par kases aparātiem. Tas tirgo-tājiem ir ļoti svarīgi. Kāds ir jūsu skatījums?

Jau toreiz, kad piedalījos Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) tikšanās reizē ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID), akcentēju, kas šis process ne-notiks tik ātri, kā cerēja VID.

Jāņem vērā, ka tiks mainīti ne ti-

kai kases aparāti, bet tiks pārsertifi cēti arī visi kases aparātu servisi. Vēl līdz 2016.gada 31.decembrim servisa die-nestos nekas īpaši nemainās, bet tiem, kas gribēs turpināt darbu arī 2017.gadā, vajadzēs sertifi cēties.

Pārsertifi kācija nebūs tik vien-kārša, ir vairākas lietas, kas saistītas gan ar fi nansēm, gan arī ar darbinieku esamību. Mums, kā servisa dienes-tiem, būs gan vairāk jākontrolē savi

meistari, gan jāatbild ar lielām naudas summām – no servisiem pirmajā gadā tiek pieprasīta 50 000 eiro liela drošī-bas garantijas summa. Tā ir atbildības cena par servisu vai viņu klientu izrai-sītām problēmām nodokļu slēpšanas gadījumā.

Vai šī drošības garantijas nauda, kas Latvijas apstākļiem nav maza summa, varētu ietekmēt servisu skaita samazināšanos?

Atvars Spigēns, SIA „Freko” valdes loceklis intervijā žurnālam “Latvijas Tirgotājs/SPENDit”

31


Patlaban Latvijā darbojas vairāk kā 100 kases aparātu servisi. Toties tādi uzņēmumi, kam ir savas telpas, profesionāli meistari, zināšanas un pieredze, ir aptuveni tikai 10. Lielajā kopējā skaitā ietilpst arī katrs mazais uzņēmums, kurā strādā tikai viens cil-vēks, pie tam varbūt tāds, kas tikko uzsācis nodarboties ar kases aparātu servisu, iepriekš, piemēram, veicis datoru procesoru tīrīšanu vai sniedzis citus pakalpojumus. Bet pie tādas si-tuācijas ir nedaudz vainīgi paši tirgo-tāji, jo gribēdami maksāt pēc iespējas mazāk, vienkārši izvēlas tāda cilvēka pakalpojumus, kurš piedāvā lētāko variantu.

Zemākās cenas princips nebūtu tas galvenais?

Nav noslēpums, ka katrs uzņēmējs cenšas ekonomēt naudu pēc iespē-jas vairāk un tam var šķist, ka kases aparātu apkalpošanas līgums – uz-spiesta lieta un jāmaksā „par neko”. Bet tajā brīdī, kad meistars patiešām ir nepieciešams, piemēram, piektdie-nas pēcpusdienā svētku priekšvakarā, kad gaida klientu rinda, un kaut kas ir saplīsis – tad tiešām var novērtēt to, ka ir telefona numurs, pa kuru zvanot meistars atsauksies un atbrauks ne-kavējoties, nevis pēc nedēļas. Kamēr tāda situācija nav bijusi, tikmēr „viss ir labi”. Šīs ir viena no svarīgākajām lietām, kas tirgotājiem ir jāsaprot un jāņem vērā – daudzi servisa dienes-ti , kas varējuši piedāvāt viszemākās

cenas, 2017.gadā nebūs sertifi cēto sa-rakstā.

Ko tas nozīmēs kases aparātu lietotājiem?

Ja šobrīd tiek nopirkta kāda lieta pie tāda kases aparātu tirgotāja vai servisa pakalpojumu sniedzēja, kas varbūt jau šobrīd saprot, ka darbu ne-turpinās un nedomā par to, ka esošie klienti viņam būs saistoši turpmāk, tad ir liela iespēja tirgotājam šobrīd iegādāties to, kas nākamajā gadā neat-bildīs un nebūs pielāgojams jaunajām kases aparātu prasībām.

Vai iespējams, ka saistībā ar jau-najām prasībām, ir kādi darboņi, kas iestāsta tirgotājiem, ka zina par „pareizajiem” aparātiem?

Protams, ir tādi uzņēmēji, kas pie-dāvā un stāsta – lūk, šie jau ir tie ka-ses aparāti, kas gandrīz jau sertifi cēti 2017.gadam. Godīgi atzīstot jāsaka, ka šobrīd neviens aparāts nav sertifi -cēts. Tāda sertifi kācija vēl nav noti-kusi. Lai arī kāds konkrētais dienests vai tirgotājs domā, ka viss būs kārtībā, pastāv iespēja un risks, ka konkrētā iekārta vai programmas versija ne-tiks sertifi cēta. Tas kases aparātu lie-totājam nozīmēs jaunus izdevumus. Ja runājam par iekārtām, kas ir ļoti specifi skas un nāk no ārzemēm, tad problēma var būt vēl lielāka, jo šeit uz vietas nav cilvēku, kas tādus aparātus apkalpotu.

Iespējams, ka tiešām nevar pa-ļauties uz ārzemju piedāvājumiem,

jo ir atzīts fakts, ka jaunās kases aparātu prasībām nav analoga ne-kur pasaulē, un Latvija šajā ziņā būs unikāla.

Tehniskās prasības pilnībā ir iz-strādātas tikai Latvijā un tiešām tām nav analoga ar ko salīdzināt sakot, piemēram, ka Vācijā vai Francijā ir tādas iekārtas, kuras var iepirkt, lietot un viss būs atbilstoši VID prasībām. Ejam pilnīgi jaunu ceļu, ar jaunu aiz-sardzības sistēmu, kurā ir daudz „plu-su”, bet tikpat daudz ir arī „mīnusu”. Uzskatu, ka pati lielākā problēma pat-laban ir tā, ka nav uz precīzi zināms, kuri kases aparāti un kuras sistēmas būs derīgas 2017.gadā un kuras ne-būs. Ir servisa dienesti, kas pateikuši, norādot uz konkrētiem modeļiem un sistēmām, ka tās būs derīgas un prog-rammas varēs atjaunināt. Pat nosauk-tas jau konkrētas cenas. Tiem servi-siem, kas Latvijā darbojas šajā jomā jau no 90.gadiem, var arī ticēt, un sta-bili uzņēmumi nemānīs klientus.

Pēc aplēsēm izmaiņas vairāk vai mazāk skars visus valstī lietotos kases aparātus. Tādu ir aptuveni 70 000. Atlicis nedaudz vairāk par četriem mēnešiem. Vai servisiem būs reāli laika ziņā veikt visus pa-kalpojumus, lai sākot ar 2017.gada 1.janvāri tirgotāji varētu strādāt atbilstīgi prasībām?

Problēmu varētu radīt tas, ka tirgo-tāji nesteidzas un nogaida. Bet uz to servisu pieredzi, kas strādāt ilgstoši,

32

2016/7/8INTERVIJA

varētu paļauties. Nav, protams, 100% garantijas. Bet šie servisi centīsies, lai kases aparāti un programmas jau šo-brīd būtu tādas, ko varētu sertifi cēt. Saprotams, ko bail nopirkt ko tādu, ko nevarēs lietot atbilsoši Ministru kabineta noteikumiem par kases apa-rātiem, hibrīda kases aparātiem un kases sistēmām, kas jāsāk lietot 2017.gada 1.janvārī.

Klienti nenāk un nepērk kases apa-rātus, savukārt uzņēmumi, kas tos tir-go, aparātus neiepērk. Protams, būtu vēlme jau šobrīd iegādāties kases apa-rātus, kas sertifi cēti 2017.gadam, bet tas nav iespējams, Kā godīgas fi rmas pārstāvis, nevaru apsolīt tādu piedāvā-jumu. Tomēr uz lielāko un tirgū ilgāk strādājošo kasu aparātu pārdošanas un servisa uzņēmumu ieteikumiem va-rētu paļauties. Nerunāju par tiem ser-visiem, kur, kā jau minēju, darbojas tikai viens cilvēks, kas var iegalvot, ka viss būs kārtībā un pēc tam pats nozust līdz ar 2017.gada janvāri.

Kā tad īsti rīkoties nozares uzņē-mējiem?

Šobrīd servisa dienesti gaida serti-fi kācijas, lai varētu nosertifi cēt visas iekārtas un varētu drošu sirdi klien-tiem tirgot kases aparātus. Bet, kā jau teicu, arī tagad var ieklausīties tajā, ko saka speciālisti no servisiem, kas strā-

dā ilgstoši un paļauties uz viņu ietei-kumiem. Piemēram, mēs negrasāmies pamest tirgu un neko vairs nedarīt. Klientiem arī sniedzam konsultācijas norādot – „šie aparāti nebūs derīgi, jo neatbilst prasībām” un „šos te varēs lietot arī 2017.gadā”. Klienti izvēlas mūs, jo saprot, ka esam pietiekoši liels uzņēmums un neesam ieinteresē-ti klientus mānīt.

No valsts iestādēm dzirdētais, ka visus aparātus nevajadzēs mainīt un kaut kādi derēs, rosina visus nogai-dīt un cerēt, ka viņu rīcībā esošais arī turpmāk būs izmantojams. Izmaiņas tomēr skars visus, 80% no patlaban lietošanā esošajiem būs jānomaina, īpaši tie, kas uzstādīti pirms 10 ga-diem. Jo viens no galvenajiem nosa-cījumiem, kas ierakstīts dokumentā, ir par elektronisko kases aparātu len-tām, tādus aparātus varēs lietot tikai līdz 2016.gada 31.decembrim. Šobrīd aptuveni 95% no kases aparātiem dar-bojas ar papīra kases kontrollentām. Jau pirms gada teicām VID par šo lielo skaitu. Jā, protams, ir sistēmas, kurām būs jānomaina tikai printeri, ir daļa aparātu, ko var dēvēt par „jauno galu”, kuriem varēs ielikt elektronis-ko kontrollenti, bet visus aparātus, kas pirkti pirms pieciem gadiem un senāk, būs jāizņem no aprites.

Mēs vairāk runājām vispārīgi par servisa uzņēmumiem. Ko var pateikt konkrēti par Freko?

Visiem saviem klientiem – gan esošajiem, gan jaunajiem, piedāvājam šobrīd speciālās cenas un nodrošinā-sim to, ka pārprogrammēsim aparātus atbilstoši jaunajām prasībām par īpa-ši zemu cenu. Apņemamies to visu paveikt, nevis tā, ka tikai pārdosim aparātus šogad un vēlāk negribēsim neko par tiem dzirdēt. Strādājam jau 23 gadus ar kases aparātiem, pieredze mums ir. Gribētos, lai klienti nāk in-teresēties savlaicīgi, nevis to dara īsi pirms jaunās prasības stāsies spēkā. Daļa mūsu klientu jau ir veikuši ne-pieciešamo, bet daļa domā gaidīt de-cembri. Tiem, kas ir saprotoši, saprā-tīgi un negrib sev sagādāt lieku stresu decembrī. Tiem atliks tikai pārprog-rammēt atbilstīgi Ministru kabineta prasībām no 2017.gada, un pastāv arī iespēja, ka varbūt pat arī tas nebūs jā-dara, jo kases aparāts jau atbildīs vi-sam.

Protams, neliels „mīnuss” un mie-les ir, ka vēlreiz būs nepieciešamas darboties ap kases aparātu, kaut arī tikko ieguldīta tajā nauda.Uzņēmējs var teikt – „es jau nopirku jauno apa-rātu. Kāpēc man uzreiz nevarēja pār-dot 2017.gada modeli?!”. Nevaram to

33


izdarīt tagad, ja sertifi kācijas vēl nav. Vēlreiz gribas atkārtot – tie aparāti, ko šobrīd tirgojam mēs un citi lielie servisa uzņēmumi, tos varēs pārtaisīt. Un, ja speciālisti norāda uz kādiem no kases aparātiem un saka, ka tos neva-rēs pārtaisīt, tam vajadzētu ticēt. Bet nepietiks tikai ar pārtaisīšanu, kases aparāts būs arī jāsertifi cē. Sertifi kācija kases aparātu tipam maksās aptuveni 3000 līdz 5000 eiro. Kurš mazs ser-visa dienests veiks speciālu sertifi kā-ciju?! Jāsaprot, ka sertifi kācija uzņē-mumiem maksās naudu, tas nebūs par brīvu. Mēs maksāsim sertifi kācijas institūcijai, klients dabūs kases apa-rātu un tas jau būs sertifi cēts un VID sarakstā.

Jums ir pietiekama pieredze šajā jomā ilgus gadus. Atskatoties uz aizvadīto laiku, vai tiešām ir bieži gadījumi, kad uzņēmējs ir negodī-gi noskaņots un lūdzis „sagrozīt” kases aparātu?

Visa šī epopeja ar kases aparātiem sākusies, jo valstij jāpalielina nodokļu ieņēmumi. No kurienes var šo naudu ņemt? Protams, no uzņēmējiem. Ne-noliedzami tiek atklātas shēmas un negodīgas darbības ar programmatū-ru, un tādēļ VID radīja prasības ieviest drošākus aparātus, lai mazinātu šādas iespējas. Tomēr, ja saprotam, kas ir tehnika, zinām, ka saistībā ar to nav tāda vārda „nevar”, vienkārši tas būs grūtāk. Uzskatām, ka kaut kādu mai-ņu kases aparātu jomā vajadzēja rea-lizēt, bet varbūt to vajadzēja savādāk.

Attiecībā par negodīgi noskaņo-tiem uzņēmējiem, jāatzīst, jā, pie mums ir nākuši un prasījuši tādas lie-tas. Bet tā kā darbojamies jau daudzus gadus, mums ir laba reputācija un ir ko zaudēt, tad mēs avantūrās nevēla-mies iesaistīties. Ja uzņēmējs nevar nopelnīt ar savu tiešo biznesu, tad sāk izmantot „blakus lietas”, lai nopelnī-tu. Tāpēc arī ieviesta servisa dienestu sertifi kācija, lai izslēgtu iespēju, ka šajā sfērā darbojas cilvēki, kuri nevar nopelnīt ar pamatbiznesu, tātad ser-

visu, un jāsāk nopelnīt ar „papildus biznesu, palīdzot kaut ko darīt” kases aparātā. Varam uzdot jautājumu, kā-pēc dažiem uzņēmumiem ir ļoti ze-mas cenas par līgumiem kases aparātu apkalpošanā. Kā šis servisa dienests var izdzīvot?! Tātad jāsāk domāt, vai peļņa nenāk savādākā ceļā.

Tāpēc jāizvēlas labu servisa die-nestu, attiecīgā uzņēmuma vajadzī-bām atbilstošu kases aparātu vai ka-ses sistēmu. Tirgotāji zina, ka lētākais nevar būt labākais, tāpat ir ar servisa dienestu. Pirms izvēles slēgt līgumu, noteikti jāpainteresējas par attiecīgo servisa dienestu, cik ilgi tas darbojas un vai būs iespēja aizbraukt pie klien-ta vajadzības gadījumā. To noteikti nevarēs nodrošināt, ja ir tikai viens darbinieks servisa dienestā. Tirgotā-jiem rūpīgi jāizvērtē – kam tiek atstāta nauda par kases aparātu un apkalpoša-nas līgumu.

Vai ikdienā ir daudz izsauku-mu par nepieciešamību labot kases aparātus?

Varu pateikt, ka 95% visu „saplī-šanu” novēršana notiek konsultāciju ceļā pa telefonu. Kases aparāts ir lie-ta, ko tirgotājs lieto katru dienu visu laiku. Ja kaut kas notiek un aparāts pārstāj darboties – kas notiek? Stājās rinda, cilvēki ir neapmierināti, rodas zaudējumi. Ja nav meistara, kam pie-zvanīt un nekavējoties rast risināju-mu, veidojas nepatīkama situācija. To salīdzinot ar summu – 35 eiro gadā, tā šķiet nenozīmīga.

Mums ir tādi klienti, kas nopirkuši kases aparātu, bet nav noslēguši līgu-mu. Kad zvana un vēlas konsultāciju, ir neizpratnē, ka tāpat vien par brīvu to nesniedzam. Jautājums: „Kāpēc nevarat tāpat izstāstīt?” Atbildu, ka, ja ļoti vēlos ēst saldējumu un eju gar jūsu veikalu, tad tāpat vien nevaru to saldējumu dabūt, bet jāsamaksā. Tā esot prece. Bet kas ir pakalpojums un konsultācija? Tāda pati prece.

Katrs serviss vispirms apkalpos savus klientus. Tagad, kad jāmaksā

servisiem lielas naudas – 50 000 dro-šības nauda un par katru kases aparātu vairāk, pēc gada būs apkopots klien-tus skaits un jo vairāk būs klientu, jo vairāk nāksies maksāt. Tāpēc šie līgu-mi nebūs tik lēti kā agrāk.

Ja izdevumi tik lieli, vai servisi vispār spēs pietiekoši nopelnīt?

Jā, protams, mēs nopelnīsim. Bet izmaiņas nav radītas tāpēc, lai kases aparātu tirgotāji un servisa dienesti varētu nopelnīt. Ja tas būtu tādēļ, tad šie noteikumi būtu daudz vienkāršāki, viss būtu daudz ātrāk paveikts un būtu aparāti jau nosertifi cēti.

Lai paši tirgotāji negaida pēdējo brīdi un „superīgās” cenas. Patlaban vēl ir mierīgi un ar katru klientu ir pie-tiekami laika izrunāties. Savukārt kad nāks „lielais vilnis”, būs saspringtāk. Arī cenas, tādas, kādas tās ir šobrīd, nebūs gada nogalē tad, kad visi dosies uz kases tirgotāju un servisa sniedzēju uzņēmumiem. Vērtējot visu šo situā-ciju, ir skaidrs, ka nekas netiks anu-lēts un VID liek ļoti lielas cerības, ka nomainot iekārtas, pieaugs nodokļu maksājumi un ka varēs „izķert” ga-dījumus, kad nauda aizplūst garām valsts kasei. y

Informācija par kases aparātiem

„FREKO“, SIA

t. 67138688t. 29133244

www.freko.lv

34

2016/7/8SABIEDRĪBA

PROBLĒMAS AR AUGSTIEM MĒRĶIEMBārmeņu duets Biezpiens & Rozīne jeb Ivars Rutkovskis un Mārtiņš Rozenvalds nevairās no problēmām. Pirms vairākiem gadiem abi puiši nolēma aiziet no saviem darba devējiem un radīt paši savu lolojumu – SIA Martandi. Izklausās vienkārši? Nebūt nē. Sākumā izvirzījuši sev augstus mērķus, pēc neilga laika puiši saprata ka ir daudz šķēršļu. Lielākais šķērslis nezināšana – Kas? Ko? Kā? Tad sākās smaga darba un izzināšanas periods, bet gala rezultāts, kas līdz šai dienai sasniegts, bija tā vērts. Ivars un Mārtiņš ne tikai strādā sava uzņēmuma interesēs, bet pārstāv arī citus bārmeņus. Viņi ir vieni no pieciem Latvi-jas Bārmeņu Federācijas dibinātājiem un Starptautiskā konkursa Flairmania iniciatori un organizatori Latvijā.

Agita Ekmane, Turības Komunikācijas fakultātes studenteFoto no Ivara un Mārtiņa personīgā arhīva

35


Kas jūs abus pamudināja riskēt un aiziet no algota darba, lai uzsāk-tu savu biznesu?

Sapratām, ka, strādājot jebkurā bārā pie saimnieka, ir prasības, rāmji, kuros saimnieks grib ierobežot dar-biniekus. Tas ir tikai normāli, jo viņi kontrolē savu sistēmu un pārvalda to. Mēs nekādi nevarējām tajos rāmjos ie-tilpt. Iepriekšējā darba vietā un pirms tam arī citās, mums bija lielas idejas, kuras diemžēl nevarēja realizēt.

Mēs vienmēr gribējām kaut ko uz-labot, sniegt labāku servisu, nespējām mierīgi nostāvēt uz vietas. Pēdējā dar-ba vietā, kur strādājām, priekšniecībai tīri labi patika mūsu idejas. Bet viņi nevar dot tādu brīvību diviem brīv-domātājiem. Viņi ir liela kompānija, kurā ir savi iestrādātie standarti.

Sapratām, ka citur nebūs tik labi, kā savā uzņēmumā. Mēs vēlējāmies visu noteikt un nodrošināt, kā kam ir jāizskatās, kā ir jāuzvedas, kā ir jāru-nā, kā ir jāapkalpo. Tad arī sapratām, ka vai nu mēs samierināmies ar to kā ir, vai nesamierināmies un dodamies prom, un kļūstam patstāvīgi.

Ko darījāt pirms nodibinājāt SIA Martandi?

Sākums bija ļoti grandiozs, aiz-braucām uz Ibizu, jo likās, ka Ibiza būtu ļoti laba vieta, kur braukt strādāt, veidot biznesu, ņemot vērā, cik sala ir apmeklēta un, ka tā ir viena no lielā-kajām izklaides vietām.

Tā kā darbojamies izklaides sfē-rā – bijām bārmeņi, uzstājāmies ar bārmeņu priekšnesumiem un vadījām radošās darbnīcas kokteiļu cienītā-jiem – mēs domājām, ka tur mūs baigi gaida un tur esam nepieciešami. Do-mājām, ka varbūt var tur izveidot tādu kā krodziņu, bāriņu vai klubiņu. Tad nu idejas vadīti braucām šo salu pētīt. Nedēļu tur pavadījām skatoties telpas un apvidu. Atgriezāmies atpakaļ do-mājām, ka nu tik būs. Šo to noskatījā-mies. Sākām runāt ar potenciālajiem sponsoriem. Tad vienā brīdī sapratām, ka tās nedēļas laikā neesam vairāk uzzinājuši. Tikai kaut ko par telpām

un sīkām lietām. Par normatīvajiem aktiem un reālo situāciju nemaz nezi-nām.

Nodomājām, ka neleksim tajā visā strauji iekšā. Izdomājām, ka aizbrauk-sim pastrādāt tur, iepazīsim tos cil-vēkus, likumus, iegūsim draugus un paziņas. Sākām plānot. Tur pārsvarā strādā sešas dienas nedēļā. Nolēmām ņemt līdz ģimenes un nestrādāt bārā, bet strādāt korporatīvajos un privāta-jos pasākumos.

Radās vēl viena ideja, bet ar lielam izmaksām. Sākām meklēt investorus. Investori sāka uzdot dažādus jautā-jumus un tajā brīdī atkal sapratām, ka neko īsti līdz galam nezinām. Cik maksā ūdens kubikmetrā bārā? Cik un kādi ir nodokļi, kā arī daudz citu veidu jautājumi. Nospraudām mērķi braukt nākamajā vasarā atkal strādāt uz Ibizu. Sākām mācīties spāņu valo-du, meklēt darba vietas Ibizā, paralē-li strādājot Latvijā. Mūs jau ņēma uz pasākumiem, tāpēc nolēmām uzsākt savu uzņēmumu. Joprojām bija lī-gums ar iepriekšējo darba vietu, lielu kazino, kur strādājām bārā piektdie-nās un sestdienās. Veselība tika iedra-gāta pamatīgi.

Kā meklējāt klientus un sadar-bības partnerus Ibizā otrreiz?

Mēs aizbraucām vienkārši kā bal-tas lapas, sakrāmējuši pilnu mašīnu ar vajadzīgām lietām līdz pašai aug-šai. Nekādas skaidrības, kā mēs tur aizbrauksim, bet vienkārši braucām. Domājām, ka mēneša laikā iekārtosi-mies un tad arī mūsu ģimenes ielidos. Izrādījās, ka tā nav. Mēs tur sākām kā freelancer. Domājām, ka tieši to pašu ko darījām Latvijā, darīsim tur. Jūnijā, jūlijā un augustā Ibizā ballītes ir katru vakaru. Mēs kalkulējām, kāds mums būs milzu apgrozījums. Domājām, ka nestrādāsim daudz, izpētīsim to salu un bāru biznesu. Sākumā, kad mek-lējām sadarbības partnerus, izvēlēja-mies pie kā iesim un pie kā nē. Beigās mēs klauvējām pie katrām durvīm. Pat pie kioskiem. Gājām un visiem stāstījām par sevi, par piedāvājumu.

Visi saka wow! baigi forši, bet mums nevajag. Vienam par skaļu, citam par klusu, citam varbūt īsti nepatīk tas stils, nav priekš tās publikas, kas nāk. Visi atšuva mūs. Sapratām, ka neviens mūs nezina. Nākamais stratēģiskais punkts – bija jāizdara tā, lai visi mūs zina. Tā, lai katrs zinātu, ka ir tādi džeki no Baltijas valsts Latvijas.

Sākām visām aģentūrām un bagāt-niekiem rakstīt un zvanīt, ka ir iespē-jams promo, ka varam pirmo pasāku-mu par velti nostrādāt. Arī tad nebija nekādas atsaucības. Iedomājieties kāda ir panika, kad tu par velti pie-dāvā un tik un tā neņem! Apziņa vēl, ka tūliņ ģimenes atlidos, jāmaksā par dzīvošanu barga nauda, vēl piedevām dzīvošana maksāja trīs reizes vairāk, nekā bijām plānojuši. Ja mēs nesa-maksāsim, mūs izliks uz ielas, mašī-nā mēs visi nevaram sadzīvot. Iekrātā nauda, ar ko mēs aizbraucām, gandrīz visa bija iztērēta.

Kāds bija pirmais darbs ko atra-dāt Ibizā?

Pirmajā dienā, kad atbrauca sie-vas, Ivars saka: „Pazvani šai aģentū-

36

2016/7/8SABIEDRĪBA

rai, kaut kā esam palaiduši garām.” Piezvanu un man tur saka, brauciet šurp uz tikšanos. Tikām uzaicināti uz vienu no dārgākajām vietām Ibizā. Kā mēs lai ejam uz tikšanos, mums nav naudas! Bet nevar laist iespēju garām. Ja esam aicināti, bija jābrauc.

Aizbraucām. Mums piedāvāja sa-gatavot dzērienu viesu grupai no Krie-vijas, kas atpūtīsies vienā villā. Gal-venais, lai būtu afi gena. Mēs jautājām kas tieši ir nepieciešams, kam tieši jā-būt afi gena? Nu, lai viss ir kārtībā, lai viesi ir apmierināti. Sak, izdomājiet kaut kādu pārsteigumu viesiem. Viņi atlidos ar privātajām lidmašīnām, tā-pēc mēs nezinām cikos viņi ieradīsies. Prasījām, vai ir iespēja noskaidrot, kā-das klientiem ir vēlmes, vai vajag kaut kas kaut ko pieskaņot, vīrietis pagrie-žas pret mums un jautā, vai mēs esam vai neesam profesionāļi? Atbildam, ka esam. Vīrietis saka – nu tad rīkojaties kā profesionāļi, risiniet šo problēmu. Nopirkām nepieciešamo alkoholu un augļus, naudu pēc tam par to solīja at-dot, bet par darbu mums nemaksāšot, varbūt pats klients pēc tam mūs uzai-cinās uz viena drauga pasākumu. Mēs parakstījāmies, gājām uz nezināmo, paši ieguldījām naudu.

Viesu ierašanās dienā atradāmies gatavībā villā jau pulksten astoņos no rīta. Trīsdesmit grādu karstumā mēs bijām melnās biksēs, melnās kurpēs, baltos kreklos ar garām piedurknēm, tauriņi ap kaklu, un priekšautos.

Pirmie viesi ieradās tikai astoņos vakarā. Strādājām, cik labi vien var, lai viņi justos labi. Darījām arī lietas, kas būtu jādara villas kalpotājiem – meklējām TV pulti, gludinājām viesu kreklu, pārnesām mēbeles. Villas dar-binieki uz to neiespringa, viņi lēni un mierīgi darbojās. Viņi ne par ko nesa-traucās, ja kaut kas nav, tātad nav un viss. Tur nekādas uzslavas nesaņemsi par to, ka esat malači, labi strādājāt, vai kā tamlīdzīgi. Līdz pēdējai dienai mēs nezinājām, kas beigās būs. Katra

diena bija kā jauna diena, jo tu nezi-nāji vai nostrādāsi tā, lai paliktu. No-strādājām pie viņiem piecas dienas no agra rīta līdz ļoti vēlai naktij. Ieman-tojām klientu uzticību un beigās tikām arī ļoti labi atalgoti. Sapratām, ka ir vērts tā nopūlēties, it īpaši sākumā, lai ar laiku paliktu aizvien vieglāk.

Ko sapratāt pēc šī brauciena, kādi bija ieguvumi jums pašiem?

Apzinājāmies paši cik esam spējī-gi. Aģentūra sāka mūs piedāvāt tālāk saviem klientiem, jo saprata, ka esam tā tīri neko čaļi. Mums bija bonuss – pratām krievu valodu, jo lielākā daļa klientu bija krievvalodīgie.

Bija vēl nākamā vasara, bet aģen-tūra sāka mūs izmantot, jo darījām ļoti daudz. Ar katru pasākumu viņi samazināja apkalpes locekļu koman-du. Tāpēc ar katru reizi klāt nāca vēl jauni pienākumi. Pēc diviem trim ga-diem sapratām, ka jāpaliek ir Latvijā un jānostabilizē SIA Martandi šeit. Mēs apzinājāmies savas iespējas, to,

ko mēs varam sniegt un sākām saprast šo pakalpojumu vērtību. Pirmām kār-tam sapratām, ka tev jāiet pie klienta, tāpat ir ar sadarbības partneriem. Tā arī ir Latvijā. Jāčubina, jāmeklē jauni tirgi, jāattīstās, nevar stāvēt uz vietas. Ja stāv uz vietas biznesā, tas nozīmē degradāciju. Pirms gada mums nebija nekas, ne savs ofi ss, ne darba auto, ne palīgi, ne tehnikas, ne mēbeles. Tagad ir un būs vēl, visu laiku ir jāattīstās un jāinvestē.

Šobrīd sniedzam profesionālu ser-visu, kas nodarbojas tieši ar svinību, viesību un citādu pasākumu apkal-pošanu. Mūs nevar likt vienā katlā ar cilvēkiem, kas vienkārši brīvajā laikā aiziet piestrādā kaut kur. Mums tā nav haltūra jau sen, tas ir pilna laika darbs ar pilnu atbildību.

Kad pēc jums radās pieprasī-jums Latvijā?

Jutām to jau tad, kad vēl nebijām izveidojuši SIA Martandi. Liekas, ka tas pasākumu daudzums tad bija

37


VIEDOKĻIKas mudina aiziet

no ērtas darba vie-tas un veidot pa-šam savu biznesu?

Ikvienam šajā dzīvē ir dotas iespējas un tikai no mums ir atkarīgs vai tās izmantojam. Aiziet no darba vietas un uzsākt savu biznesu ir jauns sākums un tajā vien-mēr ir bailes no nezināmā. Pamudinā-jumi var būt dažādi, taču, lai veidotu pašam savu darba vietu ir jābūt piere-dzei, zināšanām un pārliecībai, ka tas izdosies.

Inguss Reizenbergs, mārketinga pārstāvis uzņēmumā Gemoss un

profesionāls bārmenis

Kas liek saprast, ka pēc tava pa-kalpojuma ir ra-dies pieprasījums, un ir vērts uzsākt savu biznesu?

Brīdī, kad arvien vairāk darba piedāvājumu nāk no ma-las, nevis no priekšnieka vai uzņēmu-ma, kurā strādā, ir vērts apsvērt sava uzņēmuma izveidi. Jāiegulda liels darbs, lai tā notiktu, bet tas ir pavei-cams, kā to pierāda vairāki izklaides jomā strādājošie.

Valters Frīdenbergs, profesionāls mūziķis, pasākumu vadītājs

Kādas problēmas mēdz radīt klienti darbā?

Klienti problē-mas nerada, klienti

rada iespēju strādāt. Vienīgās nesa-skaņas, kas mēdz būt starp mani un klientu, ir gadījumos, kad klients pats nav īsti drošs par to, ko vēlas saņemt, un tādēļ dažreiz nākas izdarīt vairāk.

Edgars Bāliņš, stand-up komiķis, viens no Comedy Latvia aizsācējiem

tāds pats kāds ir tagad. 2009. gadā mēs bijām vairāk aktīvi uz āru – pie-dalījāmies konkursos, trenējāmies dienā četras līdz sešas stundas, strā-dājām algotā darbā. Arī brīvprātīgais darbs Latvijas Bārmeņu federācijā paņēma laiku, sākām rīkot bārmeņu sacensības. Nedaudz tā prombūtne Ibizā iegrieza, jo vēl joprojām, dau-dzi uzskata, ka nedzīvojam Latvijā. Cilvēki ļoti ātri iespaidojas no sociā-lajiem tīkliem. Viņi redz bildes vai neizlasa kādu rakstu līdz galam, un, ņemot vērā, ka mūs pakalpojumus izmanto arī citās valstīs – Lietuva, Igaunija, Norvēģija, tāpēc bieži esam ārzemēs, uzskata, ka atkal esam kādā citā valstī. Pēc Ibizas bija neliels klu-suma brīdis, tāpēc nekautrējāmies un devām par sevi ziņu Latvijā. Latvijā cenšamies obligāti satikties un parādīt sevi, jo tikšanās laikā tas ir savādāk nekā uz papīra, vai no citu mutes. Tik-šanās klātienē strādā vislabāk, jo tad veidojas kontakts, ķīmija. Ir abpusēja sapratne, var izrunāt visu, uzdot jautā-jumus un sniegt atbildes.

Kas ir tas, kas rada problēmas darbā?

Reizēm klients pats vēlas pirkt alkoholu. Tas ir tāpat kā auto mehā-niķim pajautāt, vai varu salabot pats? Labot jau tu vari, bet tāpat tu nāksi pēc kaut kādām speciālām atslēgām,

lai varētu saremontēt to mašīnu. Vai tas būs kvalitatīvi? Vai bārmenim būs nodrošināts viss nepieciešamais, lai var kvalitatīvi strādāt, darboties.

Ja kaut kas nebūs, tad viesi, kurus apkalposim, par mums padomās slik-tu. Kas mēs par pakalpojuma sniedzē-jam, kas nespēj par visu parūpēties. Sagatavošanās darbi nav tikai paņemt drēbes, dažus nepieciešamos piederu-mus un aizbraukt uz pasākumu. Tas ir daudz kas vairāk. Aiziet jau liels laiks, lai sarēķinātu un apzinātu visu nepie-ciešamo, pēc tam to visu sagādātu, ie-priekš sagatavotu. Iepirktos produktus jau nepietiek tikai nopirkt, viņi ir arī jāuzglabā tā, lai tie saglabājas. Ir bi-jis, ka klients saka, ka sagatavos pats visu alkoholisko, augļus, sīrupu, ledu un pēc tam zvanās un jautā kur to var dabūt. Ir bijis, ka nopērk par maz le-dus, jo nezina, kur to iegādāties, bet pasākumā bija speciālie kokteiļi, ku-ros ledus ir ļoti būtiska sastāvdaļa.

Kas ir jūsu konkurenti Latvijā?Mūsu konkurenti ir visi bārmeņi.

Jebkurš bārmenis ir mūsu potenciāls konkurents. Cenšamies atšķirties ar attieksmi, būt īpaši. Vēlamies pakal-pot, izdabāt un iepriecināt. Tā vēlme ir lielāka par jebko tajā brīdī un telpā. Aktieris Intars Rešetins reiz par mums teica: „Ja kāzās ir SIA Martandi, tad par 50% pasākums jau ir izdevies.” y

38

2016/7/8UZŅĒMĒJDARBĪBA

Džeremijam Švarcam ir arī cita mazāk zināma puse: viņš lepni rāda video, kas uzņemts Amazonē un Dien-vidamerikas džungļos. 53 gadu vecais kungs šeit redzams t-kreklā, nekoptu bārdu, pilnīgi atslābinājies, seko sa-vas priekšteces un ilggadējas vadītā-jas un Body Shop dibinātājas Anitas Rodikas pēdās, kas bija pazīstama ar saviem ceļojumiem mežonīgos apvi-dos. Ne tikai pats Švarcs ir savienojis it kā nesaderīgas lietas – būt par lie-tišķi noskaņotu fi rmas šefu, darbojo-ties uzņēmējdarbības vidē, un baudot

hipija cienīgu dzīvi ceļojumos, ko iemiesoja Anita Rodika. Līdzīgā “ne-saderībā” atrodas arī fi rma, kuru kopš 2013. gada vada Džeremijs Švarcs.

Body Shop šogad svin savu 40. dzimšanas dienu un atrodas krustce-lēs. 1976. gadā dibinātais koncerns ir alternatīvās kultūras bērns. Tas kād-reizējo nišas produktu – dabisko kos-mētiku – pārvērta par masu produk-ciju. Tad nāca kritiens, kas vēl tagad nav izlīdzinājies un darbība pakļauta turbulences efektam. 2006. gadā Body Shop dibinātāja Anita Rodika pārdeva

uzņēmumu lielākajam pasaules kos-mētikas koncernam L’Oreal. Par to viņa saņēma 650 miljons mārciņu.

Tas radīja šajā nozarē zināmu sat-raukumu. Tomēr pēdējos gados Body Shop radušies jauni konkurenti. Šo-dien Body Shop veikalu ķēde vairs nav vienīgā, kas piedāvā ekoloģiskus kosmētikas produktus. Džeremijam Švarcam ir jāatrisina smags uzde-vums: viņam no skaistuma un kos-mētikas industrijas jāatdalās, veido-jot meitas uzņēmumu, neradot mātes koncerna dusmas.

Džeremija Švarca ārējais izskats ir tieši tāds, kādam jāizskatās kosmētikas fi rmas šefam. Viņš draudzīgi smaida, ir pieklājīgs un šarmants, brūnos matus rūpīgi atsukājis nost no pieres. Viņš valkā zilu žaketi pie zila krekla, koptas ādas kurpes. Menedžeris, kurš pārzin daudzas nozares – pirms kļuvis par The Body Shop šefu, darbojies Coca-Cola, News International, britu lielveikalu ķēdē Sainsbury’s un Bostonas Consulting Group.

Th e B dy Shop Dabiskās kosmētikas pionierim pienākuši smagi laiki

Tulkojusi JANĪNA DANUSĒVIČA


39

Ar vērienu izveidotajai kampaņai jāpalīdz meitas uzņēmumam apzināt savas saknes. Bagātināt, nevis izman-tot vēlas L’Oreal „meita”, tā vēlas pa-lielināt apgrozījumu un izveidot jaunu klientūru, to darot galvenokārt attīstī-bas valstīs. Savā starta brošūrā Dže-remijs Švarcs raksta: „Mūsu produkti nekad nedod aplamus solījumus.” Vai tas būtu mājiens uz mātes koncer-na pusi? Nē, tā to šefs nevēlas. Body Shop ir pilnīgi patstāvīga vienība – tā paskaidro Džeremijs Švarcs. Tāpēc arī Body Shop birojs Londonā atrodas tālu no L’Oreal fi rmas centrālā biro-ja. Neraugoties uz to, viņa komandai izdodas “nočiept” no mātes koncerna dažas zināšanas. Vienlaikus arī Body Shop ietekmē fi rmas vadību. „L’Oreal mūs nopirka, lai mēs varētu viņus ie-dvesmot,” tā saka Švarcs.

Nozares eksperti saskata, ka nebija nepieciešama jaunā imidža kampaņa, jo uzņēmums pastāv starp daudziem citiem biokosmētikas uzņēmumiem un ir viegli pārskatāms. Body Shop pagājušos gadus nav varējis veiksmī-gi realizēties. Dabiskās kosmētikas segments tiek apkarots, ir vairāki kon-kurenti, piemēram, Lush, arī apģērbu ķēde H&M, kura ar sēriju „Conscios Beauty” mēģina iekļūt kosmētikas tirgū. Euromonitor International ana-lītiķe Karla Rendle, uzskata, ka kopš L’Oreal pārņēmis Body Shop, tas cietis lielus zaudējumus. Tieši jauna-jiem klientiem, Millenials, Body Shop neko nenozīmē. Citās ir, piemēram, Lash un Aeshop, kuri pazīstami arī ar inovatīviem veikalu konceptiem un aktivitātēm sociālajos medijos un YouTube. Karla Rendle uzskata, ka Body Shop šķiet šo attīstības virzienu jeb trendu nokavējuši.

Nopietnākais konkurents galveno-kārt ir Lush. Tas ir nedaudz mazāks par Body Shop, bet darbojas pārliecinoši. To 1995. gadā dibināja bijušais Body Shop darbinieks Marks Konstantine, krāsainos kreklos tērpies dzīvnieku draugs, kurš ceļas puspiecos no rīta, lai dzirdētu dziedam putnus – pārlie-

cinošs, ticams stāsts. Šī ķēde ir plaši pārstāvēta daudzās pasaules tirdz-niecības ielās un tās apgrozījums pa-stāvīgi palielinās. Lush aizņem 0,3% starptautiskajā kosmētikas tirgū. Salī-dzinājumam – Body Shop 0,82%, bet L’Oreal – vairāk par 12%. Švarcam ir 22 000 darbinieku, bet Konstanti-nem – 14 000. Pēc analītiķu domām klienti to uzskata par attīstības virzie-na rādītāju un vienlaikus tas atzīts par vidi saudzējošu koncernu.

Tādēļ Švarcs izveidojis jauno kampaņu. Body Shop jākļūst par pa-saulē vadošo ētiskāko un ilgtspē-jīgāko fi rmu. Šo ambiciozo mērķi sasniegt viņam palīdz Anitas Rodi-kas mantojums. „Mēs vienmēr esam gājuši savus ceļus.” Ar to domāta Rodika, kura bez formālas izglītības un iepriekšējas pieredzes 70. gados dibināja Body Shop un sāka darboties kosmētikas industrijā.

Švarcs sola, ka kampaņā piedalī-sies 40 000 cilvēku, 75 miljonu kvad-rātmetru aramzemes tikšot pārvērstas par biotiltiem cilvēkiem un dzīvnie-kiem. 3300 lielais fi liāļu tīkls darbo-šoties ar CO2 neitrālu enerģiju, 70% iepakojumu drīzumā pagatavošot bez fosilās degvielas. Vai tas viss īsteno-sies, jānogaida.

Body Shop lielākā klientu daļa ir sievietes, mazāk vīrieši. Vidējais ve-cums ir starp 16 un 34 gadiem, dār-gākais produkts vidēji maksā 33 eiro.

Kosmētikas tirgū klientu ētiskās pra-sības ir augstas, piemēram, 49% britu pirms kļūt par klientiem un pirkt kādu produktu, pārbauda šīs markas ētisko ticamību – tā apliecina tirgus pētīju-mu aģentūras Mintel kāda veiktā ap-tauja „The Etical Consumer” pagāju-šajā gada jūlijā studijā.

Šajā ziņā Bodu Shop var gūt pun-ktu, jo tās dibinātāja Anita Rodika jau agri iestājās par kosmētikas ra-žošanu neizmantojot eksperimentiem dzīvniekus. Tomēr arī Lush dibinā-tājs Marks Konstantine ir pazīstams ar savu noraidošo attieksmi pret ek-sperimentiem ar dzīvniekiem. Tāpēc Mintel eksperti netic, ka ētiskie ar-gumenti vien ir pietiekami, lai Body Shop atkal kāpinātu apgrozījumu. Tā-pēc Švarcs mēģina saviem klientiem vairāk kā 60 valstīs, kurās ir Body Shop veikali, piedāvāt ko īpašu. „Vā-cijā, piemēram, mums ir speciāla dā-vanu stacija,” viņš saka. „Mēs zinām, cik svarīgs mūsu vācu klientiem ir skaists iepakojums.” Šogad Berlīnē Kurfīrstendamma ielā tika atvērts gal-venais veikals – Flagship-Store.

Par nākotni, galvenokārt par britu un eiropiešu attiecībām pēc Brexit... Neraugoties uz lieliem izaicināju-miem, šefs neuztraucas. Par referen-dumu viņš nevēlas daudz izteikties, tikai piebilst: „Mums Eiropā ir fabri-kas un mēs esam 100% par palikšanu Eiropas Savienībā.” y

40

2016/7/8ATTĪSTĪBA

Ekonomikā ar BRIC ir akronīms, kas attiecas uz valstīm: Brazīliju (B – Brazil), Krieviju (R – Russia), Indiju (I – India) un Ķīnu (C – Chaina). Tās visas ir uzskatāmas par līdzīgā posmā esošām nesen uzlabotas ekonomis-kās attīstības valstīm. Alternatīvi to vē dēvē kā „Big Four” – lielais četri-nieks. Akronīms BRIC tika izdomāts 2001.gadā kādā no investīciju banku dokumentiem. Dienvidāfrika (Sout-hafrica) piebilst, ka akronīms jāpapil-dina ar „S” – BRICS. Ir argumenti, ka arī Indonēzija iekļaujam šajā grupā to pārvēršot BRIIC vai BRIICS.

Viens no iespaidīgiem salīdzināju-miem – tikai vienas dienas laikā Ķī-nas paku nosūtītājam Cainiano bija pasūtīti 467 miljoni sūtījumu. Vācijas pasts šādu daudzumu nosūta pusga-dā. Tas notika 11. novembrī, Ķīnas Singles Day, kas atbilst amerikāņu melnajai piektdienai – šopinga brī-numdienas pēc t.s. Pateicības dienas. Neraugoties uz to, ka Ķīnas rūpniecī-bas ražošanā vērojams zināms sastin-gums, šis daudzums norāda, kāds po-

tenciāls ir Ķīnas patēriņam. Attīstības valstu “guru” Marks Mobins uzskata, ka absolūtos skaitļos pieaugums ir daudz lielāks nekā tas bija pirms des-mit gadiem. Ķīnas ekonomika tieši pašreiz atrodas svarīgā pārejas fāzē uz patēriņu sabiedrību. Pie tam šajā dienā Alibaba.com pārdeva preces par 14,3 miljardiem dolāru.

Pērnais 2015. gads attīstības valstu ieguldītājiem radīja vilšanos. Brazī-lijas vadošais indekss Bovespa maijā pēc iepriekšējā pacēluma bija zaudē-jis 22%. Ķīnā notika negaidīts juaņa kritums, izraisot akciju krahu, Krie-vijā savukārt kritusies naftas cena, un to ietekmē arī sankcijas. Investīciju banka Goldman Sacho nolēma likvi-dēt BRIC fondu, kurš investē Brazīli-jā (B), Krievijā (R), Indijā (I) un Ķīnā (C). Attīstību valstu klasiskās nozares, piemēram, celtniecība, tērauda ražo-šana, ogļrūpniecība, atrodas spiedīgā stāvoklī. Piemēram, Ķīnā ražošana krītas. Tomēr mazumtirdzniecībā pēr-nā gada oktobrī apgrozījums ievēroja-mi palielinājies.

Daži ekonomisti uzskata, ka, Ķīnā bruto iekšzemes kopprodukta (BIS) parāds 2014. gadā ar 141% vēl ir pār-skatāms. ASV pēc Pasaules bankas ziņām parāds ir 190%. ASV draud nomas palielināšanās sakarā ar dolā-ra vērtības paaugstināšanos, attīstības valstu kapitāls ASV ieplūdīs, tām va-jadzēs arī par importu maksāt ar „dār-gākiem” dolāriem. Eksperti uzskata, ka grūtības būs Indonēzijā, Turcijā, Čīlē un Krievijā. Ķīnai un Indijai šis parāds nav tik liels. Indijā labi darbo-jas koncerni sakarā ar samazinājumu izejvielu cenām. Uzņēmumi importē daudzas izejvielas, tāpēc ražošana no-risinās labi, it īpaši naftas rūpniecība. Paredzams, ka tas noturēsies tādā pašā līmenī arī šogad. Daži ekonomisti uz-skata, ka celtniecības, cementa un tē-rauda nozares Indijā arī turpmāk būs atraktīvas. Turklāt 2016. gadā BIP pieaugs vēl par 7,4%. Brazīlijā tur-pretī pieaugumu ekonomisti progno-zē tikai 2017. gadā, tomēr pēc smagā krituma ekonomikā, 2016. gadā iespē-jams kā atelpas gads. y

Kam veicas izaugsmē

Attīstības valstu akcijās dažu valstu (BRIC) investori bija vīlušies, bet 2016. gads atsevišķās valstīs viesis cerības sakarā ar zemām izejvielu cenām un pirktspējīgiem iedzīvotājiem (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna).

41


Pagājušā gadsimta 60. gadu beigās pasaulē pastāvēja tikai četras vietas, kur varēja izklaidēties ar datorspēlēm: universitāte Jūtā, Stenfordas universi-tāte Kalifornijā, Masačūsetas Tehno-loģijas institūts un vēl kāda mācību iestāde Minesotā. Nolans Bušnels die-nā studēja elektroniku Jūtā, bet naktīs spēlēja „Spacewars”. Tā bija viena no vēsturē pirmajām datorspēlēm diviem spēlētājiem, kur bija jātrāpa kosmiskā kuģa pilotam. Ļoti vienkārša un pri-mitīva, bet aizrāva Bušnelu.

Ieguvis inženiera grādu, viņš sāka strādāt fi rmā, kur varēja attīstīt spēles ideju. Atšķirībā no universitātes dato-ra par 120 tūkstošiem dolāru, Nolans tādu gribēja radīt visiem pieejamu, pat krogos – datoru, kurā varētu cīnīties ar kosmosa kuģiem. Lai, iemetot mo-nētas, varētu kļūt par zvaigžņu kara varoni. Firma pagatavoja 1500 dato-ru. Prototips bija novietots Stenforda universitātes atpūtas telpās, tomēr tas neradīja gaidīto interesi. Izrādījās, ka spēle bija par sarežģītu alus dzērājiem bārā. Bušnels zaudēja darbu un nolē-ma kopā ar draugu investēt 250 dolāru savā fi rmā, ko nosauca par Atari (no japāņu stratēģiskās spēles, kas nozīmē „sasniegt mērķi”). Pirmā darbiniece fi rmā bija sekretāre, kurai bija jāatbild uz telefona zvaniem un maldīgi jā-pārliecina, ka Atari ir nopietna fi rma. Vēlāk viņš vēl noalgoja inženierus, kuriem bija jāizvedo spēle ar diviem kociņiem un bumbiņām – tā radās da-tora galda teniss – „Pong”. Bušnels to sarežģīja – to varēja spēlēt ne tikai divi cilvēki, bet viens pret datoru. Pir-mo spēli ar „Pongu” izvietoja tuvējā bārā. Nākamā rītā pie bāra jau stāvēja

rinda un kad bāru atvēra, visi skrēja spēlēt „pongu”, nevis dzert alu.

Līdz 1973. gada beigām Atari jau bija pasūtītas 2500 „Pong” spēles, bet nākamajā gadā – jau 8 tūkstoši. Viena mašīna ar “pongu” atmaksājas jau pēc 6 nedēļām. Lai paspētu pasūtījumus realizēt, Bušnelam bija jāpieņem dar-bā jauni cilvēki. Tomēr Bušnels nebija apmierināts, turklāt tirgū parādījās ci-tas „ponga” spēles, un tie bija konku-rentu ražojumi. Viņš uzskatīja, ka cīņā ar konkurentiem uzvarēs ar aktivitāti un inovācijām: katru mēnesi radīja kādu jaunu spēli.

Nav nekāds brīnums, ka godkārī-gais un nepaklausīgais jauneklis Stīvs Džobs par savu pirmo darba vietu izvēlējās Atari. Jaunajam talantam uzticēja izveidot jaunu lielu hītu – „Breakout” – ķieģelīšu sagraušanu ar bumbiņu, ko atsit ar raketi. Kopā ar savu draugu Stīvu Vozņaku (ar kuru vēlāk Stīvs Džobs nodibināja Apple) viņš reducēja spēļu automātā dažas sistēmas, ietaupot Atari simtiem tūk-stošus dolāru.

Kāds cits menedžeris izgudroja tādu sistēmu, kas ļāva spēli pieslēgt pie televizora ekrāna. Tas bija liels so-lis datorspēļu evolūcijā un to kā pirmā radīja fi rma Magnavox, pārdodot 85 tūkstošus spēļu automātus Odyssey. Šoreiz Bušnels nebija pionieris, to-mēr gribēja pārsteigt tirgu. Ņujorkas rotaļlietu tirgū Atari izstādīja Home Pong izstādes vidū, neko neslēpjot no skatītājiem. Pirmajā gadā tas pārdeva 150 tūkstošus Home Pong. Šie panā-kumi iedvesmoja citus, un pēc gada radās jau 76 fi rmas. Bet ienākumi no automātiem ievērojami samazinājās,

un Bušnels atkal gribēja apsteigt kon-kurentus. Viņš uzsāka pārdot spēļu automātus, apvienotus ar personālo datoru – Video Computer System.

Šajā laikā mediju koncerns War-ner meklēja iespēju investēt jaunajā datorspēļu tirgū, kas strauji attīstījās. Atari bija lielākais potenciāls, bez tam Warner prezidenta dēls bija liels Indy 800 simulatora fans, kuru bija radījuši Atari inženieri. Warner nopirka fi rmu par 28 miljoniem dolāru, kura pēc vairākiem gadiem pelnīja 2 miljardus dolāru gadā. Līdz Facebook radīša-nai tas bija vēsturē visātrāk pelnošais uzņēmums.

Pēc dažiem strīdiem ar Warner, Bušnels aizgāja no Atari un radīja restorānu tīklu Pizza Time Theather, kur galvenais nebija ēdiens, bet spēļu automāti. Dažu gadu laikā radās 200 šādu restorānu. Bušnels investēja da-žādos peļņas projektos, starp citu, arī pasaulē pirmajā automobiļu navigāci-jas sistēmā. Tajā pat laikā Atari sāka pārdot mājas hītu „Pac-Mana” un attīstīja personālo datoru pārdošanu. Tomēr 80. gadu beigās nespēja kon-kurēt ar PC datoriem.

Patlaban Bušnels ir septiņdesmit-gadnieks un vēl arvien datorspēļu fans. Pārdomājot paša radīto biznesu, Bušnels nevar samierināties ar vardar-bību ASV, kritizē brutālas spēles, kas ienākušas virtuālajā pasaulē: „Atari ļāvām šaut uz tankiem, bet nekad uz cilvēkiem”. Viņš tic, ka spēles var cil-vēkus mainīt uz labu. Bušnels ir pār-liecināts, ka spēlējot spēles ir vieglāk apgūt zināšanas un skolas mācību grā-matas varēs aizvietot ar interaktīvām spēlēm. y

Cilvēks, kurš radīja datorspēlesNolans Bušnels vienmēr uzskatījis, ka dzīvē vissvarīgākais ir izpriecas. Domas nav mainījis arī pēc tam, kad divdesmit gadu vecumā, spēlējot pokeru, bankrotējis. Lai atmaksātu parādus, pelnījis naudu izpriecu parkā, kur pierunājis cilvēkus, lai viņi ar sitieniem pa piena pudelēm, tās apgāž. Tad arī sapratis, ka viņa dzīves mērķis ir uzjautrināt, izklaidēt citus.

42

2016/7/8ATTĪSTĪBA

Solis, kā tehnoloģijas spēļu veidā savieno reālo pasauli ar virtuālo – ja-pāņu multfi lmu tēli, pokemoni, no Pokemon Go viedtālrunim iPhone un Android. Spēles attīstītājs ir GAME FREAK Inc. Pokemon Go piedāvā at-rast un noķert vairāk kā simts sugu po-kemonus, kā arī izpētīt apkārtni. Spē-ļu platformu un izmanto reālas vietas, lai mudinātu spēlētājus meklēt tālu un plaši reālajā pasaulē. Kā viens no spē-les lielās popularitātes iemesliem tiek minēts tas, ka to vienkārši saprast un spēlēt. Tas arī nozīmē, ka auditorija var būt plaša un daudzveidīga. Pama-tā spēles ir kļuvušas sarežģītākas, jo attīstās mobilo ierīču tehnoloģiju, bet Pokemon Go komplekss tehnoloģiski ir vienkāršs. Tas ir ērti pieejams arī tāpēc, ka nav nepieciešams atsevišķa spēļu konsole. Kā negatīva ziņa ir tas, ka ar aizrautīgiem spēlētājiem notiku-ši vairāki nelaimes gadījumi.

Pokemon Go lielā popularitāte šobrīd mudina tirgotājus domāt, kā savā labā “izmantot” pokemonus. Spēli var neikdienišķā veidā piemē-rot mārketinga mērķiem. Biznesam

visatraktīvākie ir Pokestop’i, kur var atrast bezmaksas spēles priekšmetus un Pokegym’us, kur trenēt savus po-kemonus un arī cīnīties. Pokemon Go dod iespēju nopelnīt ne vien spēles izgudrotājiem. Piemēram, ir valstis, kur jau sākotnējās analīzes norāda, ka sakarā ar šo spēli dažos restorānos pieaudzis klientu skaits pat par 75%. Tas nozīmē, ka ķerdami pokemonus, ierodas cilvēki, kuri ne vien palūko-jas, kas notiek telefonā, bet varbūt arī nolems uz mirklīti piesēst un kaut ko pasūtīt Tātad uzņēmēji varētu labi no-pelnīt, kļūstot par daļu no šī pokemo-nu trakuma.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs šovasar tika uzaicināts piedalīties Uk-rainas uzņēmēju dienu pasākumos un uzstājoties pieminēja arī lielo popula-ritāti ieguvušo Pokemon Go un faktus saistībā ar to. Viņa uzstāšanās tika at-zīta par visinteresantāko.

VEIKSMES UN NEVEIKSMESStokholmā (Zviedrija) dzīvojo-

šais Roberts Vilsteds ar jaunāko brā-

li Henriku izgudroja „Quizduell”. Šī abu brāļu programmētā minēšanas spēle pirms pāris gadiem aizrāva Vā-ciju ar vienkāršu spēles principu. Divi pretinieki atbild uz 18 vienādiem jau-tājumiem, labākais uzvar. 23 miljons reižu šī spēle Vācijā tika lejuplādēta, tā kļuva par App mīļāko spēli Vācijā vairāku nedēļu garumā, vēl pirms Fa-cebook un WhatsApp iekaroja savas pozīcijas.

Viedtālruņa spēles par šo lai-ku ir izveidojušās par ienesīgu no-zari. Savukārt, ja jauna spēle nav spējusi iekarot Apple vai Good Apps veikalu TOP, tad tās izstrādātājiem nav gandrīz nekādu cerību atpelnīt spē-les radīšanā ieguldītās izmaksas. Arī lielajiem attīstītājiem ir ilgstoši klu-suma periodi. Piemēram, spēļu izstrā-dātājs Zyngano Kalifornijā (ASV), kas lielus panākumus guva ar lauku saimniecības sētas simulāciju Farm-Ville, tagad no jauna radītās spēles jau četrus gadus rada tikai zaudējumus Arī Angry Birds izgudrotājs Rovio šo-gad no darba atlaidis katru sesto strā-dājošo. y

Spēles viedtālrunim kļuvušas par miljardos mērāmu biznesu. Bet konkurence ir tik liela, ka arī veiksmīgiem spēļu radītājiem bieži vien izdodas tikai viens vienīgs hīts. Viens no veiksmīgākajiem patlaban tirgū ir nintendo.com publicētais Pokemon GO, par ko noteik-ti dzirdējuši pat tie, kas neaizraujas ar spēlītēm un neķer virtuālos pokemonus. Eiropā ofi ciāli šī spēļu aplikācija gan pieejama tikai sākot ar vasaras vidu.

Tulkojusi JANĪNA DANUSĒVIČA

43


ATVADOTIESMūžīgā mierā sirds dusēt nu iet…

Aizsaulē aizgājusi labestīga un talantīga anatome un medicīnas redaktore, Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre JANĪNA DANU-SĒVIČA (07.07.1928. – 09.08.2016.). Viņai bija ļoti vispusīga izglītība – tā sākās 1936.gadā Rīgas pilsētas 1. poļu pamatskolā, pēc vidus-skolas beigšanas JANĪNA DANUSĒVIČA iestā-jās 1944.gadā Latvijas konservatorijā, 1955.gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūtu. Pēc studijām strādājusi par anatomijas docētā-ju Rīgas Medicīnas institūtā, vēlāk arī Fiziskās kultūras institūtā. No 1967. līdz 1972.gadam bijusi ārste Saldū. No 1973. līdz 1987.gadam – galvenā enciklopēdiju redaktore. Līdz darba gaitu beigām 2015.gadā – Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja galvenā speciā-liste.

No 1996.gada žurnāla “Latvijas Tirgotājs” redaktore un tulkotāja. Viņa rediģējusi, tul-kojusi neskaitāmas medicīnas grāmatas un rakstus “Latvijas Ārstam”, “Latvijas Tirgotā-jam”, izpalīdzējusi arī “Latvijas Avīzei” un ci-tiem izdevumiem.

Žurnāla “Latvijas Tirgotājs/SPENDit” redak-cijas ļoti skumst par zaudējumu. Redakcijas portfelī vēl ir viņas tulkojumi, kas gaida savu publicēšanas dienu… Viņa prata vairākas valodas un bija apveltīta ar ļoti labu latviešu valodas izjūtu. Arī turpmāk izmantosim viņas ieteikumus, kas saglabājušies rakstiskā veidā. Viens no nesenākajiem: “Vārds “globāls” at-tiecas uz visu pasauli. Nevar būt globālas Lat-vijas problēmas, bet gan visas Latvijas prob-lēmas, kas attiecas uz valsti kopumā.”

Paldies Janīnas kundzei par lielisko darbu!

“Latvijas Tirgotājs/SPENDit”

Valsts prezidents Valdis Zatlers sveic JANĪNU DANUSĒVIČU

Labākajiem profesijas pārstāvjiem reizi gadā piešķir Goda zīmes šādās nominācijās (pasniedz Ekonomikas ministrs un LTA prezidents):

• Gada tirgotājs • Gada tirgzinis • Gada grāmatvedis • Gada lietvedis • Gada ražotājs • Gada pārdevējs • Gada ēdinātājs • Gada ofi ciants • Gada bārmenis • Gada pakalpojumu sniedzējs

Dalībnieka anketas un nolikumi www.lta.lv.Sīkāka informācija: Jolanta Nagle – t/f 67297364, e-pasts: [email protected]

Konkursu „Latvijas Labākais tirgotājs” rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Vairāk kā 20 gadu laikā konkursa ietvaros eksperti

izvērtējuši labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumus visā Latvijā. Šī pasākuma mērķis – paaugstināt nozarē strādājošo profesionalitāti.

Pateicoties konkursam vairāku gadu gaitā plašāku atpazīstamību un uzmanību guvuši daudzi uzņēmumi.

tirgotĀji prasa cilvĒcĪgu attieksmi

Documents