trešo valstu valst spiederīgo integrācijas politikas ...sociālā un tiesiskā aizsardzība: ar...

Trešo valsTu valsTspiederīgo inTegrācijas poliTikas novērTējuMa

MeTodoloģijas rokasgrāMaTa

Rīga, 2011

Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences. Publikācijas izdošana ir finansēta no Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo fonda (75%) un Latvijas valsts (25%) budžeta līdzekļiem. Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas izstrādes darba grupa:Brigita Zepa, evija kļave, iveta Ķešāne, inese šūpule, oksana Žabko, iveta Bebriša un lelde vaivode. Projekta vadītāja: evija kļave

Vāka noformējums: ieva graudiņa Izgatavots: sia „ulma” © Baltic Institute of Social Sciences, 2011 Elizabetes iela 65–16, Rīga, LV-1050, Latvija Tālr.: 371 67541528, 371 67217553 Fakss: 371 67217560 www.biss.soc.lv

3

saTurs

saīsinājuMi .......................................................................................................................................................................................................................... 3

ievads .......................................................................................................................................................................................................................................... 4

Trešo valsTu valsTspiederīgo inTegrācijas poliTikas novērTējuMa joMasun indikaToru grupas ........................................................................................................................................................................................... 5

Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas novērtējuma jomas .................................................................................. 5

Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas novērtējuma indikatoru grupas ...................................................... 6

Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas novērtējuma regularitāte ..................................................................... 7

Trešo valsTu valsTspiederīgo inTegrācijas poliTikas novērTējuMa indikaTori,To Mērīšanā iZManTojaMie daTu avoTi un MeTodes ........................................................................................................ 8

Trešo valsTu valsTspiederīgo inTegrācijas poliTikas novērTējuMa insTruMenTi ............. 23

1. Tiesiskā regulējuma un rīcībpolitikas novērtējuma instruments trešo valstu valstspiederīgo integrācijas politikas jomā ................................................................................................................................................................................... 23

2. Mērķa grupas mērījumu instruments kvantitatīvajai aptaujai ............................................................................................. 37

3. Sabiedriskās domas mērījumu instruments: Latvijas iedzīvotāju aptaujas anketa ............................................... 43

4. Ziņošanas anketa par nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumiem ..................................... 48

5. Ārvalstu un nacionālā finansējuma programmu (projektu) rezultātu izvērtējuma instrumenti .................. 50

saīsinājuMiBISS – Baltic Institute of Social Sciences (Baltijas Sociālo zinātņu institūts) CSP – Centrālā statistikas pārvalde ES – Eiropas SavienībaEEZ – Eiropas Ekonomikas zonaIeM – Iekšlietu ministrijaIZM – Izglītības un zinātnes ministrijaLR – Latvijas RepublikaMIPEX – Migrant Integration Policy Index (Migrantu politikas integrācijas indekss)MK – Ministru KabinetsNVA – Nodarbinātības valsts aģentūraNVO – nevalstiskā organizācijaPMLP – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldePUA – pastāvīgās uzturēšanās atļaujaTUA – termiņuzturēšanās atļaujat.sk. – to skaitāTVVP – trešo valstu valstspiederīgais/-ieu.c. – un citiu.tml. – un tamlīdzīgiVR – Valsts robežsardze

4

ievads

Trešo valstu valstspiederīgo (TVVP) integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas izstrādes nepieciešamību nosaka Eiropas Savienības (ES) un nacionālā līmeņa politikas dokumenti1. Tās izveidošana ir īstenota Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009. gada programmas ietvaros ar mērķi izstrādāt Latvijas TVVP integrācijas politikas īstenošanas un progresa uzraudzības instrumentus un novērtēšanas sistēmu, lai nodrošinātu sekmīgu TVVP integrācijas procesu, kas iekļaujas kopējā ES integrācijas politikas ietvarā.

TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas izstrāde ir balstīta uz ES definētajiem integrācijas politikas pamat-principiem, kuri dalībvalstīs tāpat kā Latvijā tiek īstenoti Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda darbības ietvaros,2 tādējādi nodrošinot saskaņotu pieeju imigrantu integrācijai ES dalībvalstīs. Tie ir šādi:

� Integrācija ir dinamisks, visu imigrantu un dalībvalsts pamatiedzīvotāju savstarpējas pielāgošanās divvirzienu pro-cess.

� Integrācija prasa ES pamatvērtību respektēšanu.

� Nodarbinātība ir galvenais integrācijas procesa komponents, un tam ir centrālā nozīme, lai imigranti piedalītos, sniegtu savu ieguldījumu vietējās sabiedrības dzīvē un lai šis ieguldījums kļūtu acīmredzams.

� Pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imig-rantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja viņiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas.

� Izglītības jomā pieliktām pūlēm ir izšķiroša nozīme, lai imigrantus un īpaši viņu pēcnācējus sagatavotu par veiksmī-gākiem un aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem.

� Labākas imigrantu integrācijas faktoru vidū izšķirošs ir nosacījums, ka ieceļotājus nediskriminē un viņi ir līdztiesī-gi pamatiedzīvotājiem attiecībā uz piekļuvi iestādēm, kā arī sabiedriskiem un privātiem labumiem un pakalpoju-miem.

� Svarīgs integrācijas mehānisms ir bieža sadarbība imigrantu un dalībvalsts pilsoņu starpā. To var attīstīt kopīgos forumos, starpkultūru dialogā, sniedzot informāciju par imigrantiem un viņu kultūru, kā arī veicinot labākus dzīves apstākļus pilsētu vidē.

� Eiropas Pamattiesību harta garantē dažādu kultūru un reliģiju praksi, un šīs tiesības ir jāaizsargā, ciktāl tas nav pret-runā ar citām nepārkāpjamām Eiropas tiesībām vai atsevišķo valstu likumiem.

� Imigrantu integrāciju, īpaši vietējā līmenī, veicina viņu līdzdalība demokrātijas procesos un integrācijas politikas un pasākumu formulēšanā.3

TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas kontekstā Tvvp integrācija ir definēta kā šīs grupas iekļaušanās process Latvijas sabiedrībā un to ietekmējošo nosacījumu un iespēju kopuma atbilstība ikviena indivīda tiesību un brīvī-bu vienlīdzības principam, ievērojot nacionālos un starptautiskos tiesību pamatus. TVVP integrācija vietējā sabiedrībā ir divvirzienu process.

TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas mērķa grupa, ievērojot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integ-rācijas fonda nosacījumus, ir trešo valstu, kas nav ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Šveices, pilsoņi, kuri uzturas Lat-vijā ar termiņuzturēšanās atļauju ne ilgāk kā 10 gadus. Vienlaikus TVVP integrācijas politikas novērtēšanas metodoloģijas pamatprincipi – sabiedrības dzīves politikas jomas un indikatoru grupas ir noteiktas tā, lai šī sistēma būtu piemērojama arī citām integrācijas politikas tiešajām mērķa grupām.

TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģija ir izstrādāta vairākos līmeņos. Vispirms ir noteiktas sabiedrības dzī-ves politikas jomas, kas veido sabiedrības integrācijas kā horizontālas politikas ainu. Lai veiktu vispusīgu katras jomas izvērtējumu, ir noteiktas vairākas indikatoru grupas, atbilstoši kurām ir noteikti to vērtēšanas kritēriji un instrumenti. Tas nozīmē, ka katra no jomām tiek vērtēta, izmantojot dažādus datu avotus, metodes un instrumentus, tādējādi nodrošinot savstarpējās papildinātības principu gadījumos, ja kādā no indikatoru grupām pastāv datu vai informācijas ieguves iero-bežojumi. Novērtējuma metodoloģijas kopējā struktūra ir izstrādāta tā, lai to būtu iespējams lietot gan kā kompleksu un vienotu sistēmu, gan kā atsevišķus moduļus. Proti, atkarībā no politikas novērtējuma mērķiem, vajadzībām, pieejamā fi-

1 LR „Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda daudzgadu programmas 2007.–2013. gadam” 2. prioritāte nosaka izstrādāt rādītājus un novērtējuma metodoloģiju, lai izvērtētu progresu, pielāgotu politiku un pasākumus TVVP integrācijas jomā; Eiropas Komisijas paziņojums COM (2005) 389 Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kopīgā integrācijas programma – Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā”; Eiropas Padome. Daudzgadu stratēģiskā programma brīvības, drošības un tiesiskuma jomā,

t.s. Stokholmas programma (2010.–2014. gads) (2010/C 115/01).

2 Padomes Lēmums Nr. 2007/435/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, 10. paragrāfs.

3 Eiropas Komisijas paziņojums COM (2005) 389 Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kopīgā integrācijas programma – Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā”, 12. lpp. Piezīme: šajā dokumentā lietots jēdziens imigranti, kas aptver dažādas imigrantu grupas, tajā skaitā trešo valstu valstspiederīgos.

5

nansējuma un citiem faktoriem, iespējams veikt vienas vai vairāku jomu izvērtējumu vienā vai vairākās indikatoru grupās.

Rokasgrāmatā ir raksturotas TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijā iekļautās sabiedrības dzīves jomas un indikatoru grupas, sniegts izvērsts katras jomas indikatoru, to mērīšanā izmantojamo datu avotu un metožu saraksts, kā arī piedāvāti novērtējuma veikšanā izmantojamie instrumenti. Rokasgrāmatas elektroniskā versija ir pieejama nodibināju-ma „Baltic Institute of Social Sciences” mājas lapā www.biss.soc.lv.

Trešo valsTu valsTspiederīgo inTegrācijaspoliTikas novērTējuMa joMas un indikaToru grupas

Trešo valsTu valsTspiederīgo inTegrācijas poliTikasnovērTējuma jomas

TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijā ir iekļautas astoņas sabiedrības dzīves politikas pamatjomas.

� latviešu valoda un pamatzināšanas par latviju: latviešu valodas prasmes ir priekšnoteikums, lai notiktu sekmīga TVVP iekļaušanās citās sabiedrības dzīves jomās. TVVP integrācijas politikas novērtējumā ir nepieciešams skatīt gan valsts izvirzītās latviešu valodas prasmes TVVP, gan valsts nodrošinātās iespējas šo prasību izpildei. Vienlaikus ir iekļauti rādītāji par citu valodu prasmēm un iespējām saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru. Nozīmīgs priekš-nosacījums TVVP iekļaušanās procesam ir viņu pamatzināšanas par Latviju, tās vēsturi, kultūru, vietējās sabiedrības dzīves veidu, informācijas pieejamību par vietējām institūcijām.

� nodarbinātība: nodarbinātība veicina un stiprina TVVP iekļaušanos mītnes valsts sabiedrībā. Uzmanība ir pievēr-sta TVVP iespējām, sociālajiem un tiesiskajiem ierobežojumiem iekļauties Latvijas darba tirgū.

� veselība: vispārējie cilvēktiesību principi paredz nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem sa-biedrības locekļiem. TVVP integrācijas kontekstā svarīgi ir uzraudzīt veselības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, tādējādi nodrošinot vienlīdzības principu ievērošanu.

� izglītība: novērtējuma metodoloģija paredz veikt mērījumus par TVVP iekļaušanos vietējās izglītības sistēmas da-žādos līmeņos. TVVP integrācijas politikas novērtējuma kontekstā būtiska ir izglītības loma TVVP nodarbinātības un pilsoniskās līdzdalības procesos.

� sociālā un tiesiskā aizsardzība: ar sociālās un tiesiskās aizsardzības kā sabiedrības dzīves politikas pamatjomu tiek saprasta TVVP statusa drošība, indivīdu pieredze saskarsmē ar tiesībsargājošām iestādēm un iespējas saņemt tiesisko un sociālo aizsardzību Latvijā.

� mājoklis: mājoklis kā viena no sabiedrības dzīves politikas pamatjomām tiek skatīta mājokļa pieejamības kon-tekstā, kā arī vērtējot mājokļa atrašanās vietas ietekmi uz telpiskajiem integrācijas procesiem un sociālo kontaktu veidošanos.

� sociālie kontakti: sociālo kontaktu veidošana ar vietējo sabiedrību ir gan sekmīgas sociālās iekļaušanās priekšno-sacījums, gan pozitīvu integrācijas procesu rezultāts. Uzmanība ir pievērsta sociālo kontaktu veidošanās kontek-stiem, to biežumam un veidiem, aptverot kontaktu instrumentālās, emocionālās, pozitīvās un negatīvās pieredzes dimensijas.

� politiskā un pilsoniskā līdzdalība: TVVP līdzdalība mītnes valsts demokrātijas procesos raksturo augstāku iekļau-šanās vietējā sabiedrībā pakāpi. Šajā jomā ir skatītas TVVP iespējas iesaistīties mītnes valsts demokrātijas procesos un TVVP pilsoniskās līdzdalības pieredze, kas izpaužas kā dalība NVO, TVVP interešu pārstāvības un aizstāvības nodrošināšana.

TVVP integrācijas politikas svarīga komponente ir diskriminācijas un neiecietības mazināšana un novēršana. TVVP in-tegrācijas politikas novērtējuma metodoloģijā diskriminācija iekļaujas pilnīgi visās iepriekš minētajās sabiedrības dzīves politikas jomās, tāpēc tā nav izdalīta kā atsevišķa joma. Tā kā diskriminācija ir sarežģīti identificējama un mērāma, jo ietver subjektīvu indivīda izpratni par to, vai konkrētā situācija ir bijusi diskriminējoša, diskriminācijas jēdziens ir aizvietots ar nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības jēdzienu, pamatojoties uz rases, reliģisko, etnisko vai nacionālo pie-derību u.c. pazīmēm. Nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības mērījumus ir paredzēts veikt vairākās indikatoru grupās – valsts iestāžu reģistrētie dati, NVO sektora apkopotā informācija un mērķa grupas mērījumi (sk. TVVP integrācijas politikas novērtējuma indikatori, to mērīšanā izmantojamie datu avoti un metodes; mērķa grupas mērījumu instruments kvantitatīvajai aptaujai; ziņošanas anketa par nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumiem).

6

Trešo valsTu valsTspiederīgo inTegrācijas poliTikasnovērTējuma indikaToru grupas

Katra TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijā iekļautā sabiedrības dzīves politikas joma ir mērāma sešās indikatoru grupās, kas paredz atšķirīgu metožu un instrumentu izmantošanu datu ieguvē un analīzē.

� Tiesiskais regulējums un rīcībpolitikaŠī indikatoru grupa attiecas uz Latvijas tiesisko regulējumu, kas nosaka TVVP dzīves situāciju Latvijā. Līdzšinējie pētījumi4 ir parādījuši šīs indikatoru grupas nozīmīgumu integrācijas procesu novērtējumā, jo TVVP iekļaušanās pieredzi gan virza, gan ierobežo mītnes valstī pastāvošās tiesiskās normas. Līdzās tiesisko normu vērtējumam nozīmīgs rādītājs katrā sabied-rības dzīves politikas jomā ir valstī īstenotā rīcībpolitika. Tas nozīmē, ka būtiski ir ne vien tas, vai konkrētas tiesiskās normas vai politikas attīstības dokumenti nosaka konkrētu pasākumu īstenošanu, piemēram, valsts valodas apmācību, bet arī tas, vai un kā šie pasākumu tiek īstenoti praksē.Tiesiskā regulējuma indikatoru mērījumi starptautiskā līmenī, t.sk. par Latviju, tiek veikti, nosakot migrantu integrācijas politikas indeksu (Migrant Integration Policy Index, turpmāk tekstā – MIPEX). Šis indekss ļauj salīdzināt ES dalībvalstu, EEZ valstu, Šveices, ASV un Kanādas situāciju imigrantu integrācijas jomā. Šo mērījumu mērķis ir novērtēt, kādā mērā TVVP ir pieejamas dažādas tiesības analizētajās valstīs salīdzinājumā ar mītnes valstu pilsoņiem un ES pilsoņiem kopumā.5 TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijā ir iekļauti atsevišķi MIPEX indikatori mērījumu veikšanai tajos aspektos, kuros Latvijā, balstoties uz līdz šim veiktajiem pētījumiem,6 ir konstatēti lielākie ierobežojumi vai neatbilstības ES līmenī noteiktajiem imigrantu integrācijas pamatprinicpiem. Tiesiskā regulējuma un rīcībpolitikas novērtējums ir jāveic gan kompetento un atbildīgo valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem, gan ārējiem vērtētājiem – politikas analīzes ekspertiem. Tiesiskā regulējuma novērtējumu ieteicams papildināt arī ar valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvju tiešajām intervijām gadījumos, kad ir radušās grūtības sniegt indikatoru atbilstības izvirzītajiem kritērijiem novērtējumu.

� statistikas datiPasaulē atzīta prakse analizēt imigrantu integrāciju ir salīdzināt imigrantus raksturojošos sociāli demogrāfiskos rādītājus ar vietējo sabiedrību raksturojošiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem dažādās sociālo, ekonomisko, politisko un kultūras dzīvi raksturojošās jomās. Statistikas datu analīze ļauj atspoguļot TVVP iekļaušanās Latvijā struktūru dažādos griezumos attiecībā pret pamatiedzīvotāju struktūru. Saskaņā ar ES rekomendāciju7 statistikas datu ieguvē par TVVP ir izmantojams Eiropas Kopienas statistikas apsekojums (Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem, saīsināti no angļu valodas – EU-SILC) un Darba spēka apseko-jums, kas iekļaujas kopējos ES darba spēka statistiskajos mērījumos. Latvijā abus šos apsekojumus īsteno Centrālā statisti-kas pārvalde (CSP). EU-SILC apsekojuma datu ierobežojums ir nepietiekami liels kopējais izlases apjoms, kas liedz aptvert tādu TVVP skaitu, kas nodrošinātu iegūto datu ticamību un ļautu veikt nepieciešamos aprēķinus. Lai šos datus varētu izmantot TVVP integrācijas politikas novērtējuma mērķiem, ir nepieciešams uzlabot izlasi. Nodarbinātības jomā EU-SILC datus būtiski papildina Darba spēka apsekojums, kura kopējais izlases apjoms nodrošina arī pietiekamu skaitu TVVP. Abos apsekojumos būtu ieteicams iekļaut papildus rādītāju – personas tiesiskais statuss vai uzturēšanās Latvijā tiesiskais pa-mats (termiņuzturēšanās atļauja, pastāvīgās uzturēšanās atļauja u.c.). Statistiskas datu avots par TVVP ir arī dažādi valsts reģistri – Iedzīvotāju reģistrs (datus apkopo PMLP), Darba atļauju re-ģistrs (datus apkopo PMLP), Uzturēšanās atļauju reģistrs (PMLP), Valsts Izglītības informācijas sistēma (datus apkopo IZM). Šobrīd pastāv vairāki šo reģistru datu izmantošanas ierobežojumi: pirmkārt, tie nav savstarpēji saistīti un liedz iegūt vis-aptverošu informāciju par konkrētu mērķa grupu; otrkārt, pētniekiem ir apgrūtināta šo reģistru datu pieejamība. Lai šos datus varētu izmantot, TVVP integrācijas politikas novērtējuma veicējiem ir jānodrošina pieeja šiem datiem. Svarīgi ir analizēt statistikas datus dzimuma griezumā, jo TVVP sieviešu un vīriešu stāvoklis bieži vien ir krasi atšķirīgs dažādās jomās. Tas saistīts ar konkrētu tautu tradīcijām, paražām un uzskatiem par sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā.

� mērķa grupas mērījumiMērķa grupas – TVVP, kas Latvijā uzturas ar TUA ne vairāk kā 10 gadus, – situācijas mērījumi kā atsevišķa indikatoru grupa ir iekļauta, lai iegūtu TVVP integrācijas politikas novērtējumu no pašas mērķa grupas perspektīvas. Šāda pieeja ļauj iegūt zināšanas par integrācijas procesa norisi, to sekmējošiem un kavējošiem apstākļiem indivīda līmenī. Mērķa grupas mērīju-mi ir balstāmi uz pētījumiem, kuros ir izmantojamas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes –aptaujas, novērojumi, padziļinātās intervijas u.c.

4 Migration Integration Policy Index (MIPEX), http://www.integrationindex.eu/. Ķešāne, I., Kaša, R. Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā. Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā un Polijā. Akule, D. (red.), Rīga, Providus, 2008; Zepa B., Šūpule I., Ķešāne I., Lulle A., u.c. Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi, Rīga: Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2009.

5 Turpat.

6 Ķešāne, I., Kaša, R. Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā. Mācāmies uzņemt: imigrantu integrācija Latvijā un Polijā. Akule, D. (red.), Rīga, Providus, 2008.

7 European Comission and Eurostat. (Luxembourg, March 2011) Zaragoza pilot study. Indicators of immigrant integration.

7

� sabiedriskās domas mērījumiSabiedriskās domas mērījumu indikatoru grupu veido trīs indikatoru apakšgrupas – mediju monitoringa dati, politiskā diskursa analīze un sabiedriskās domas pētījumi. Mediji un politiskā elite ir nozīmīgi sabiedriskās domas veidotāji, kas nosaka šo aģentu veidotā un izplatītā diskursa analī-zes iekļaušanas nepieciešamību TVVP integrācijas politikas novērtējumā. Politiskā diskursa analīzei metodoloģijas autori iesaka izmantot tādas metodes kā politisko partiju programmu analīzi un politiķu padziļinātās intervijas, savukārt mediju monitoringā kombinēt kontentanalīzi ar diskursa analīzi. Konkrētu metožu pielietojums izriet no politiskā un mediju dis-kursa analīzes mērķiem, kas nosaka arī izmantojamos instrumentus.Sabiedriskās domas mērījumi aptver sabiedrības attieksmes un sociālās prakses izmaiņu novērtējuma rādītājus. Savstar-pēja tolerance un atvērtība attīstās un nostiprinās kā vietējā sabiedrībā, tā TVVP vidū. Tāpēc TVVP integrācijas politikas no-vērtējuma metodoloģijā ir paredzētas sabiedriskās domas aptaujas par attieksmi pret dažādu tautību, kultūru, reliģiju un sociālo grupu pārstāvjiem. Svarīgi ir nodrošināt sabiedriskās domas mērījumu regularitāti, pielietojot vienotu instrumentu (sk. Sabiedriskās domas mērījumu instruments: Latvijas iedzīvotāju aptaujas anketa), lai iegūtie rezultāti būtu salīdzināmi un varētu noteikt izmaiņas sabiedrības attieksmēs.

� nevalstiskā sektora informācijaNozīmīga loma TVVP integrācijas procesā ir nevalstiskajam sektoram. NVO pilda vairākas funkcijas – pirmkārt, tās īsteno integrācijas politikas pasākumus dažādās sabiedrības dzīves jomās; otrkārt, tās nodrošina mērķa grupas pārstāvniecību politikas veidošanas procesos, pārstāvot un aizstāvot tās intereses pašvaldību un nacionālā līmenī; treškārt, integrācijas politikas novērtējuma kontekstā būtiska ir NVO darbība TVVP pārstāvēto kultūru saglabāšanas un attīstīšanas jomā Lat-vijā. Lai novērtētu šo funkciju īstenošanu ietekmi uz kopējo TVVP iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ir nepieciešams veikt pētījumus ar mērķi analizēt to NVO darbību, kas ietekmē TVVP situāciju visās sabiedrības dzīves politikas jomās. Līdzās minētajām funkcijām ļoti svarīga ir NVO iesaistīšanās nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumu reģistrē-šanā un šādu datu apkopošanā. Lai efektīvi izmantotu nevalstiskā sektora kapacitāti šajā jomā, ir nepieciešams, pirmkārt, izstrā-dāt vienotu instrumentu šādu gadījumu fiksēšanai (sk. ziņošanas anketu par nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumiem); otrkārt, institucionalizēt šādu datu apkopošanas praksi. Kaut arī šobrīd šāda prakse pastāv fragmentāri8, integrā-cijas politikas novērtējuma metodoloģijas indikatoru matricā ir iekļauti indikatori, kas, ieviešot vienotu nevienlīdzīgas un atšķi-rīgas attieksmes vai rīcības pieredzes apkopošanas sistēmu, būtu izmantojami kopējam integrācijas politikas novērtējumam.

� ārvalstu un nacionālā finansējuma programmu (projektu) rezultātiKopš 2009. gada Latvijā tiek īstenoti TVVP integrācijas pasākumi, balstoties uz Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integ-rācijas fonda daudzgadu programmā 2007.–2013. gadam noteiktajām prioritātēm.Līdz šim TVVP integrācijas pasākumu uzraudzības un izvērtējuma īstenošanu Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo fonda programmu ietvaros nosaka Vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldības” likums. Saskaņā ar to notiek projektu īstenošanas gaitas uzraudzība, progresa, noslēguma un novērtējuma ziņojumu sagatavošana, kā arī prog-rammu ieviešanas izvērtēšanas pasākumi.9 Uzraudzības rādītāji Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo fonda programmās paredzētajām aktivitātēm ir definēti katrai aktivitātei savi. Tie nav sistematizēti tā, lai vērtētu īstenotās aktivitātes un pa-sākumus dažādās sabiedrības dzīves politikas jomās. Turklāt netiek izvērtēti projektu pasākumu rezultāti ikdienas prakses un interakciju līmenī, kas liedz iegūt zināšanas par integrācijas politikas rezultātu izpausmēm sabiedrībā. TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijā šī indikatoru grupa ir iekļauta ar mērķi izvērtēt ārvalstu un nacionālā finansējuma programmu TVVP integrācijas jomā rezultātus kvantitatīvi atbilstoši programmu rezultativitātes rādītājiem un kvalitatīvi, veicot projektu ieguldījuma integrācijas procesa īstenošanā kvalitatīvu izvērtējumu.

Tvvp inTegrācijas poliTikas novērTējuma regulariTāTe

TVVP integrācijas politikas novērtējuma regularitāte ir atšķirīga dažādās indikatoru grupās. Ikgadēju integrācijas politikas novērtējumu vēlams un iespējams veikt tādās indikatoru grupās kā statistikas dati, tiesiskais regulējums un nevalstiskā sektora informācija par nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumiem. Ārvalstu un nacionālā finansējuma programmu (projektu) rezultātu izvērtējuma veikšanas regularitāti nosaka program-mu/projektu īstenošanas periodi. Mērķa grupas, NVO darbības un sabiedriskās domas pētījumus, t.sk. mediju un politiskā diskursa analīzi, vēlams veikt vis-maz reizi trijos gados, ievērojot pēc iespējas vienotu metodiku katrā no politikas jomām, lai iegūtie dati būtu salīdzināmi, kas ir būtiski integrācijas politikas progresa novērtējuma kopējiem mērķiem. Padziļinātus mērķa grupas mērījumus, kuros tiek izmantotas kvalitatīvās datu ieguves un analīzes metodes, iespējams veikt atsevišķās sabiedrības dzīves politikas jo-mās. Aktuālāko jomu izvēlē jāņem vērā ikgadējos novērtējuma rezultātus citās indikatoru grupās.

8 Vairākas NVO iegūst informāciju par diskriminācijas un neiecietības gadījumiem, taču šī informācija daudzos gadījumos netiek fiksēta un apko-pota. NVO pieredzi šajā jomā šobrīd Latvijā regulāri apkopo Latvijas Cilvēktiesību centrs, kas kopš 2003. gada darbojas kā Eiropas Rasisma un ksenofobijas informācijas tīkla (RAXEN) nacionālais atbalsta punkts. Nacionālo atbalsta punktu tīkla uzdevums ir savākt datus un informāciju par rasismu, ksenofobiju un antisemītismu nacionālajā līmenī.

9 Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likuma 7. pants (02.04.2009.).

8

Treš

o v

als

Tu v

als

Tspi

eder

īgo

inTe

grā

cija

s po

liTi

ka

s n

ov

ērTē

juM

ain

dik

aTo

ri, T

o M

ērīš

an

ā iZ

Ma

nTo

jaM

ie d

aTu

av

oTi

un

MeT

od

es

sabi

edrī

bas

dzīv

es

polit

ikas

jom

as

inte

grāc

ijas

polit

ikas

no

vērt

ēšan

asin

dika

toru

gru

pas

Tvv

p in

tegr

ācija

s po

litik

as n

ovēr

tēša

nas

ind

ikaT

ori

info

rmāc

ijas

un d

atu

iegu

ves

avot

i M

etod

es

valo

da u

n pa

-m

atzi

nāša

nas

par l

atvi

ju

Ties

iska

is re

gulē

jum

sun

rīcī

bpol

itika

(sk.

Tie

sisk

ā re

gulē

jum

a un

rīcī

bpol

itika

s no

vērt

ējum

a an

ketu

)

�

Vals

ts n

odro

šina

latv

iešu

val

odas

apg

uves

iesp

ējas

TVV

P ar

TU

A.

latv

iešu

val

odas

pra

smes

un

apgu

ves

iesp

ējas

pu

a ie

gūša

nai

�

Latv

iešu

val

odas

pra

smes

līm

enis

TVV

P ar

TU

A p

astā

vīgā

s uz

turē

šanā

s at

ļauj

as ie

gūša

nai.

�

Latv

iešu

val

odas

pār

baud

ījum

a, la

i ieg

ūtu

PUA

, izm

aksa

s TVV

P ar

TU

A.

�

Atb

alst

s la

tvie

šu v

alod

as a

pguv

ē TV

VP a

r TU

A, l

ai n

okār

totu

latv

iešu

va

loda

s pā

rbau

dīju

mu

PUA

iegū

šana

i.

pam

atzi

nāša

nas

par l

atvi

ju

�

Vals

ts n

odro

šina

inte

grāc

ijas

kurs

us (k

ursi

par

val

sts

vēst

uri,

viet

ējo

kultū

ru, v

alst

s in

stitū

cijā

m u

.c. j

autā

jum

i) TV

VP a

r TU

A.

�

Inte

grāc

ijas

kurs

u iz

mak

sas T

VVP

ar T

UA

.�

Pr

asīb

as T

VVP

ar T

UA

apm

eklē

t int

egrā

cija

s ku

rsus

.

Polit

ikas

dok

umen

ti

Nor

mat

īvie

akt

i

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Vals

ts p

ārva

ldes

ie

stāž

u pā

rstā

vju

anke

tēša

na u

n in

terv

ēšan

a

Polit

ikas

ana

līzes

eksp

ertu

vēr

tēju

ms

Stat

istik

as d

ati

�

Latv

iešu

val

odas

pra

smes

pār

baud

i nok

ārto

jušo

ska

its (P

UA

vai

pi

lson

ības

iegū

šana

i).�

La

tvie

šu v

alod

as p

rasm

es lī

men

is.

PMLP

sta

tistik

as d

ati

Stat

istik

as d

atu

anal

īze

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi

(sk.

TVV

Pap

tauj

as a

nket

u)

valo

da

�

TVVP

val

odu

pras

me

(dzi

mtā

val

oda,

cita

s va

loda

s).

�

TVVP

liet

otās

saz

iņas

val

oda/

valo

das

Latv

ijā.

�

Mot

ivāc

ija a

pgūt

latv

iešu

val

odu.

�

Latv

iešu

val

odas

apg

uves

pie

redz

e (in

stitū

cija

, kas

nod

roši

na v

alod

as

apgu

vi, m

ācīb

u ilg

ums,

vērt

ējum

s).

�

Atb

alst

s la

tvie

šu v

alod

as a

pguv

ei (p

iem

ēram

, lat

vieš

u va

loda

s ku

rsu

piee

jam

ība)

.�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

inf

orm

ētīb

a pa

r lat

vieš

u va

loda

s ku

rsie

m.

pam

atzi

nāša

nas

par l

atvi

ju�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

info

rmēt

ība

par i

nteg

rāci

jas

kurs

iem

par

La

tvija

s vē

stur

i, ku

ltūrv

idi,

viet

ējās

sab

iedr

ības

dzī

ves

veid

u, v

ietē

jām

in

stitū

cijā

m, k

as ir

atb

ildīg

as p

ar T

VVP

jaut

ājum

iem

.�

M

otiv

ācija

apm

eklē

t int

egrā

cija

s ku

rsus

.

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kva

litat

īvās

so

ciol

oģis

ko p

ētīju

mu

met

odes

:�

TVV

P ap

tauj

a (p

ašai

zpild

āmā

anke

ta)

� D

ziļā

s in

terv

ijas

ar

TVVP

� Ie

tver

tais

no

vēro

jum

s

9

�

Inte

grāc

ijas

kurs

u pi

ered

ze (i

nstit

ūcija

, kas

nod

roši

na k

ursu

s, ku

rsu

ilgum

s, vē

rtēj

ums)

.�

In

tegr

ācija

s ku

rsu

satu

ra a

tbils

tība

mēr

ķa g

rupa

s va

jadz

ībām

.

nev

ienl

īdzī

ga u

n at

šķir

īga

atti

eksm

e �

N

evie

nlīd

zīga

s un

atš

ķirīg

as a

ttie

ksm

es p

iere

dze

pēc

lieto

tās

valo

das.

Sabi

edris

kā d

oma

(sk.

Iedz

īvot

āju

apta

ujas

ank

etu)

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s pa

r TVV

P la

tvie

šu v

alod

as p

rasm

i, ap

guve

s m

otiv

āciju

un

inte

grāc

iju (k

onte

ksti,

dis

kurs

a aģ

enti,

TVV

P pi

ešķi

rtās

noz

īmes

).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar im

igrā

ciju

un

TVVP

inte

grāc

iju.

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar la

tvie

šu v

alod

as a

pguv

i TVV

P vi

dū.

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar la

tvie

šu v

alod

u kā

TVV

P in

tegr

ācija

s in

stru

men

tu.

�

Polit

iķu

disk

urss

par

TVV

P in

tegr

āciju

un

latv

iešu

val

odas

lom

u ša

jā

proc

esā.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

iedz

īvot

āji

�

Att

ieks

me

par n

epie

cieš

amīb

u TV

VP z

ināt

un

lieto

t lat

vieš

u va

lodu

.�

Sa

ziņa

s va

loda

ar T

VVP.

�

Vied

oklis

par

atb

ildīb

u pa

r lat

vieš

u va

loda

s ap

guve

s no

droš

ināš

anu

TVVP

vid

ū (d

arba

dev

ējs,

vals

ts, i

edzī

votā

ji, u

.c.).

Pētīj

ums

Iedz

īvot

āju

apta

uja

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

(sk.

NVO

ank

etu

par n

evie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

gad

ījum

iem

)

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e pē

c lie

totā

s va

loda

s.�

N

VO, t

.sk.

maz

ākum

taut

ību

un d

ažād

u ku

ltūra

s bi

edrīb

u/no

dibi

nāju

mu,

dar

bība

latv

iešu

val

odas

apm

ācīb

as u

n in

tegr

ācija

s ku

rsu

jom

ā.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par n

evie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

ga

dīju

mie

m

Dzi

ļās

inte

rvija

s ar

NVO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

(sk.

Ārv

alst

u un

na

cion

ālā

finan

sēju

ma

proj

ektu

rezu

ltātu

izvē

rtēj

uma

inst

rum

entu

)

�

Proj

ektu

iete

kme

uz la

tvie

šu v

alod

as u

n pa

mat

zinā

šanu

par

Lat

viju

ap

guve

s jo

mu.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

iete

kme

uz T

VVP

prob

lēm

u ris

ināš

anu

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu a

tbils

tība

mēr

ķa g

rupa

s va

jadz

ībām

un

inte

resē

m

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

rezu

ltātu

pēc

tecī

ba u

n ilg

tspē

ja š

ajā

jom

ā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

10

nod

arbi

nātī

baTi

esis

kais

regu

lēju

ms

un rī

cībp

oliti

ka

piek

ļuve

dar

ba ti

rgum

�

Ties

ības

str

ādāt

TVV

P, ku

ram

izsn

iegt

a TU

A u

z ģi

men

es a

pvie

noša

nās

pam

ata,

iero

dotie

s pi

e la

ulāt

ā, k

uram

ir T

UA

.�

TV

VP a

r TU

A, k

urš

ir ie

radi

es L

atvi

jā n

odar

binā

tības

nol

ūkā,

zau

dējo

t da

rbu,

dot

s sa

mēr

īgs

laik

a pe

riods

10, k

urā

ir ie

spēj

ams

atra

st c

itu

darb

u un

nok

ārto

t jau

nu u

ztur

ēšan

ās u

n da

rba

atļa

uju,

nei

zbra

ucot

no

Latv

ijas.

�

Laik

a pe

riods

, pēc

kur

a be

idza

s TVV

P ar

TU

A, k

urš

iera

dies

no

darb

ināt

ības

nol

ūkā,

pie

sais

te k

onkr

ētam

dar

ba d

evēj

am.

�

Iero

bežo

jum

i TVV

P ar

TU

A d

arba

tirg

us p

iekļ

uvei

priv

ātaj

ā se

ktor

ā at

bils

toši

ties

iska

jam

regu

lēju

mam

.�

Ie

robe

žoju

mi T

VVP

ar T

UA

dar

ba ti

rgus

pie

kļuv

ei s

abie

dris

kajā

sek

torā

at

bils

toši

ties

iska

jam

regu

lēju

mam

.

dar

ba ņ

ēmēj

a ti

esīb

as�

Pr

asīb

a da

rba

devē

jam

nod

roši

nāt d

arba

līgu

ma

tulk

ojum

u TV

VP a

r TU

A v

alod

ā, k

as v

iņam

ir s

apro

tam

a.�

TV

VP a

r TU

A ir

vie

nlīd

zīga

s tie

sība

s ar

Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

soc

iālā

s ap

droš

ināš

anas

un

soci

ālo

paka

lpoj

umu

jom

ā (b

ezda

rbni

eka

paba

lsts

, m

ater

nitā

tes

paba

lsts

, ģim

enes

pab

alst

s, so

ciāl

ā pa

līdzī

ba, p

ensi

ja u

.c.)

�

TVVP

ar T

UA

ties

ības

kļū

t par

aro

dbie

drīb

as b

iedr

u.�

Rī

cībp

oliti

ka, k

as v

ērst

a uz

TVV

P ar

TU

A in

form

ēšan

u pa

r viņ

u tie

sībā

m

noda

rbin

ātīb

as jo

mā.

atb

alst

a pa

sāku

mi n

odar

binā

tība

s jo

mā

�

Vals

tī tie

k īs

teno

tas

aktiv

itāte

s, ka

s ve

icin

a TV

VP a

r TU

A ie

kļau

šano

s da

rba

tirgū

. �

TV

VP a

r TU

A p

iekļ

uve

vals

ts īs

teno

tajie

m n

odar

binā

tības

atb

alst

a pa

sāku

mie

m (k

valifi

kāci

jas

un p

ārkv

alifi

kāci

jas

kurs

iem

, lat

vieš

u va

loda

s ap

guve

s ku

rsie

m d

ažād

ām T

VVP

grup

ām).

�

Nac

ionā

lā m

ērog

ā tie

k ve

icin

āta

TVVP

ar T

UA

pra

smju

un

kval

ifikā

cija

s, ku

ra ie

gūta

ārp

us E

S, a

tzīš

ana.

Polit

ikas

dok

umen

ti

Nor

mat

īvie

akt

i

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Vals

ts p

ārva

ldes

ie

stāž

u pā

rstā

vju

anke

tēša

na u

n in

terv

ēšan

a

Polit

ikas

ana

līzes

ek

sper

tu v

ērtē

jum

s

Stat

istik

as d

ati

pMlp

dat

i�

Iz

snie

gto

darb

a at

ļauj

u sk

aits

TVV

P (p

ieej

ami d

ati p

ar š

ādie

m

rādī

tājie

m: r

espo

nden

ta p

rofe

sija

, nod

arbi

nātīb

as n

ozar

e,

noda

rbin

āšan

as v

eids

, dar

ba s

amak

sas

apm

ērs

mēn

esī,

darb

a st

undu

sk

aits

ned

ēļā,

izgl

ītība

).

PMLP

Dar

ba a

tļauj

u re

ģist

rs11

St

atis

tikas

dat

u an

alīz

e

10

Laik

a pe

rioda

sam

ērīg

umu

iesp

ējam

s no

teik

t, ba

lsto

ties

uz lī

dz š

im v

eikt

o pē

tījum

u re

zultā

tiem

par

dar

ba m

eklē

šana

s ilg

umu.

11

Sask

aņā

ar 2

1.06

.201

0. M

K no

teik

umie

m N

r. 55

3 „N

otei

kum

i par

dar

ba a

tļauj

ām ā

rzem

niek

iem

”.

11

csp

eu-s

ilc

dati

�

Akt

ivitā

tes

rādī

tājs

: nod

arbi

nāts

, dar

ba m

eklē

tājs

, pen

sijā

vai

pr

iekš

laic

īgi p

ensi

onēj

ies.

�

Akt

ivitā

tes

stat

uss:

piln

a la

ika

algo

ts d

arbi

niek

s, ne

piln

a la

ika

algo

ts

darb

inie

ks, p

ilna

laik

a uz

ņēm

ējs

vai p

ašno

darb

ināt

a pe

rson

a, n

epiln

a la

ika

uzņē

mēj

s va

i paš

noda

rbin

āta

pers

ona,

dar

ba m

eklē

tājs

, sko

lēns

/st

uden

ts, v

ecum

a pe

nsio

nārs

/prie

kšla

icīg

i pen

sion

ējie

s, in

valīd

s va

i ilg

stoš

i dar

bnes

pējīg

a pe

rson

a, m

ājsa

imni

eks/

-nie

ce.

�

Uzņ

ēmum

a, k

urā

strā

dā, s

aim

niec

iskā

s da

rbīb

as v

eids

sas

kaņā

ar N

ACE

2. re

dakc

iju.

�

Pašr

eizē

jā p

rofe

sija

/am

ats.

�

Nod

arbi

nātīb

as s

tatu

ss p

ašre

izēj

ā da

rba

viet

ā: d

arba

ņēm

ējs,

darb

a de

vējs

, paš

noda

rbin

āta

pers

ona,

nea

pmak

sāts

dar

bs ģ

imen

es

uzņē

mum

ā, p

rivāt

prak

sē, p

iem

ājas

vai

zem

niek

u sa

imni

ecīb

ā.

�

Raks

tiski

nos

lēgt

s da

rba

līgum

s va

i mut

iska

vie

noša

nās

par d

arbu

. �

D

arba

līgu

ma

veid

s: d

arba

līgu

ms

uz n

enot

eikt

u la

iku,

dar

ba lī

gum

s uz

no

teik

tu la

iku

vai p

ar n

otei

ktu

darb

a iz

pild

i. �

Ie

nāku

mu

sada

lījum

s TVV

P gr

upā

attie

cībā

pre

t vie

tējie

m ie

dzīv

otāj

iem

. �

Ie

nāku

mi b

ruto

/net

o ie

prie

kšēj

ā ka

lend

ārā

gada

laik

ā.

�

Ienā

kum

i kal

endā

rā g

ada

laik

ā/m

ēnes

ī net

o no

dar

ba s

amak

sas.

csp

dar

basp

ēka

apse

koju

ma

dati

�

Laik

s (g

ads/

mēn

esis

), ka

d sā

kts

darb

s pi

e pa

šrei

zējā

dar

ba d

evēj

a va

i kā

paš

noda

rbin

ātaj

am/d

arba

dev

ējam

.�

Pa

mat

darb

ā no

strā

dāto

stu

ndu,

t.sk

. virs

stun

du, s

kaits

pār

skat

a pe

riodā

. �

D

arba

, t.s

k. c

ita p

amat

darb

a m

eklē

šana

(mek

lēša

nas

veid

i, ilg

ums,

mek

lētā

dar

ba v

eids

, ir/

nav

reģi

strē

ts k

ā be

zdar

bnie

ks, N

VA

paka

lpoj

umu

izm

anto

šana

). �

La

ika

perio

ds k

opš

pēdē

jās

iebr

aukš

anas

Lat

vijā

, izņ

emot

īsla

icīg

u tū

rism

u, k

oman

dēju

mu.

�

Dzi

mša

nas

viet

as v

alst

s, ta

utīb

a, p

ilson

ība.

vals

ts d

arba

insp

ekci

jas

dati

�

Iesn

iegt

o un

izsk

atīto

sūd

zību

ska

its V

alst

s D

arba

Insp

ekci

jā.

CSP

(EU

-SIL

C)12

CSP

Dar

basp

ēka

apse

koju

ms13

Vals

ts D

arba

Insp

ekci

ja

12

Šei

t un

turp

māk

– s

aska

ņā a

r 06.

11.2

006.

MK

note

ikum

u nr

. 922

„Val

sts

stat

istik

as p

ārsk

atu

un a

nket

u ve

idla

pu p

arau

gu a

pstip

rināš

anas

not

eiku

mi”

147.

, 148

., 14

9., 1

90. p

ielik

umie

m.

13

Šei

t un

turp

māk

– s

aska

ņā a

r 06.

11.2

006.

MK

note

ikum

u nr

. 922

„Val

sts

stat

istik

as p

ārsk

atu

un a

nket

u ve

idla

pu p

arau

gu a

pstip

rināš

anas

not

eiku

mi”

153.

pie

likum

u.

12

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

info

rmēt

ība

par T

VVP

tiesī

bām

no

darb

ināt

ības

jom

ā�

N

odar

binā

tības

noz

are.

�

Nod

arbi

nātīb

as v

eids

.�

Pa

šrei

zējā

pro

fesi

ja/a

mat

s. �

Ie

nāku

mu

apm

ērs

(net

o).

�

Apm

ierin

ātīb

a ar

dar

ba a

pstā

kļie

m (d

rošī

ba, a

talg

ojum

s, da

rba

devē

ju

un d

arba

kol

ēģu

attie

ksm

es).

�

Dar

ba m

eklē

šana

s pi

ered

ze p

ēdēj

os p

ieco

s ga

dos.

�

Dar

ba a

ttei

kum

a ie

mes

li.�

Iz

glītī

bas

doku

men

tu u

n pr

ofes

ionā

lās

kval

ifikā

cija

s at

zīša

na.

nev

ienl

īdzī

ga u

n at

šķir

īga

atti

eksm

e �

N

evie

nlīd

zīga

s un

atš

ķirīg

as a

ttie

ksm

es p

iere

dze

darb

a m

eklē

jum

os.

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e da

rba

viet

ā.

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kva

litat

īvās

so

ciol

oģis

ko p

ētīju

mu

met

odes

:�

TVV

P ap

tauj

a (p

ašai

zpild

āmā

anke

ta)

� D

ziļā

s in

terv

ijas

ar

TVVP

� Ie

tver

tais

no

vēro

jum

s�

Soc

iāla

is

eksp

erim

ents

Sabi

edris

kā d

oma

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s pa

r TVV

P no

darb

ināt

ību

Latv

ijā (k

onte

ksti,

dis

kurs

a aģ

enti

un T

VVP

pieš

ķirt

ās n

ozīm

es).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar T

VVP

noda

rbin

ātīb

u La

tvijā

.�

Po

litiķ

u di

skur

ss p

ar T

VVP

noda

rbin

ātīb

as jo

mā.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

iedz

īvot

āji

�

Risi

nāju

mi,

kurie

m d

od p

riekš

roku

, dar

basp

ēka

trūk

uma

gadī

jum

ā.�

A

ttie

ksm

e pr

et T

VVP

iebr

aukš

anu

Latv

ijā n

odar

binā

tības

nol

ūkā.

Pētīj

ums

Iedz

īvot

āju

apta

uja

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e no

darb

ināt

ības

jom

ā.�

N

VO, t

.sk.

maz

ākum

taut

ību

un d

ažād

u ku

ltūra

s bi

edrīb

u/no

dibi

nāju

mu,

dar

bība

nod

arbi

nātīb

as jo

mā.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par n

evie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

gad

ījum

iem

Dzi

ļās

inte

rvija

sar

NVO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

�

Proj

ektu

iete

kme

noda

rbin

ātīb

as jo

mā.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

iete

kme

uz T

VVP

prob

lēm

u ris

ināš

anu

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu a

tbils

tība

mēr

ķa g

rupa

s va

jadz

ībām

un

inte

resē

m

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

rezu

ltātu

pēc

tecī

ba u

n ilg

tspē

ja š

ajā

jom

ā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

13

izgl

ītīb

aTi

esis

kais

regu

lēju

ms

un rī

cībp

oliti

ka

Ties

ības

uz

izgl

ītīb

u�

TV

VP a

r TU

A u

n vi

ņu b

ērnu

vie

nlīd

zīga

s ie

spēj

as a

r Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

ie

gūt p

irmss

kola

s, pa

mat

a, v

idēj

o vi

spār

ējo

un p

rofe

sion

ālo

izgl

ītību

be

z m

aksa

s. �

TV

VP a

r TU

A u

n vi

ņu b

ērnu

vie

nlīd

zīga

s ie

spēj

as a

r Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

sa

ņem

t stip

endi

jas

prof

esio

nālā

s pa

mat

izgl

ītība

s, ar

odiz

glītī

bas

un

prof

esio

nālā

s vi

dējā

s iz

glītī

bas

prog

ram

mās

.�

TV

VP a

r TU

A u

n vi

ņu b

ērnu

vie

nlīd

zīga

s ie

spēj

as a

r Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

ie

gūt a

ugst

āko

izgl

ītību

, pre

tend

ējot

uz

budž

eta

viet

ām.

�

TVVP

ar T

UA

un

viņu

bēr

nu v

ienl

īdzī

gas

iesp

ējas

ar L

atvi

jas

pils

oņie

m

pret

endē

t uz

stip

endi

jām

aug

stāk

ajās

izgl

ītība

s ie

stād

ēs.

atb

alst

s�

Pi

eeja

ms

past

āvīg

s at

bals

ts, k

onsu

ltēša

nās

iesp

ējas

TVV

P ar

TU

A u

n vi

ņu b

ērni

em v

isos

izgl

ītība

s līm

eņos

par

izgl

ītība

s si

stēm

u La

tvijā

.�

Pi

eeja

ms

past

āvīg

s at

bals

ts T

VVP

ar T

UA

bēr

niem

, lai

iekļ

auto

s La

tvija

s iz

glītī

bas

sist

ēmā.

�

Piee

jam

s at

bals

ta p

erso

nāls

kla

sēs,

kurā

s m

ācās

TVV

P bē

rni a

r TU

A.

peda

gogu

apm

ācīb

a�

Pe

dago

gu p

rofe

sion

ālās

izgl

ītība

s pr

ogra

mm

ās ie

tver

ti m

ācīb

u ku

rsi p

ar s

tarp

kultū

ru p

ieej

u iz

glītī

bā (t

.sk.

atš

ķirīg

u ku

ltūru

bēr

nu

vaja

dzīb

ām m

ācīb

u pr

oces

ā un

met

odēm

dar

bā a

r šād

iem

bēr

niem

).�

Pe

dago

gu p

rofe

sion

ālās

tālā

kizg

lītīb

as p

rogr

amm

ās ie

tver

ti m

ācīb

u ku

rsi p

ar s

tarp

kultū

ru p

ieej

u iz

glītī

bā (t

.sk.

atš

ķirīg

u ku

ltūru

bēr

nu

vaja

dzīb

ām m

ācīb

u pr

oces

ā un

met

odēm

dar

bā a

r šād

iem

bēr

niem

).

rīcī

bpol

itik

a un

sek

mju

vēr

tēju

ms

�

Polit

ika,

kas

vēr

sta

uz T

VVP

ar T

UA

bēr

nu ie

kļau

šanu

izgl

ītība

s si

stēm

ā La

tvijā

. �

Ti

ek v

eikt

s TVV

P bē

rnu

(sko

lēnu

) ar T

UA

sek

mju

mon

itorin

gs.

Polit

ikas

dok

umen

ti

Nor

mat

īvie

akt

i

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Vals

ts p

ārva

ldes

ie

stāž

u pā

rstā

vju

anke

tēša

na u

n in

terv

ēšan

a

Polit

ikas

ana

līzes

ek

sper

tu v

ērtē

jum

s

Stat

istik

as d

ati

iZM

dat

i�

TV

VP s

kaits

vis

pārē

jās

izgl

ītība

s ie

stād

ēs14

.�

TV

VP s

ekm

es (I

ZM a

pkop

o da

tus

par r

omu

un p

atvē

rum

a m

eklē

tāju

se

kmēm

sal

īdzi

nāju

mā

ar v

ietē

jo iz

glīto

jam

o se

kmēm

; ir p

lāno

ts

apko

pot š

ādus

dat

us a

rī pa

r TVV

P).

IZM

sta

tistik

a(t

.sk.

VIIS

dat

i)

CSP

(EU

-SIL

C)

Stat

istik

as d

atu

anal

īze

14

Izg

lītīb

as ie

stād

es s

nied

z da

tus V

alst

s iz

glītī

bas

info

rmāc

ijas

sist

ēmā,

t.sk

. par

TVV

P ar

TU

A s

kaitu

.

14

csp

eu-s

ilc

dati

�

Stun

du s

kaits

, ko

bērn

s pa

vada

att

iecī

gajā

izgl

ītība

s ie

stād

ē di

enā:

pi

rmss

kola

s ie

stād

ē, v

ispā

rizgl

ītojo

šajā

iest

ādē,

pag

arin

ātaj

ā di

enas

gr

upā,

die

nas

cent

rā, k

ur p

iesk

ata

bērn

us u

z no

teik

tu la

iku,

auk

les

vai a

udzi

nātā

ja u

zrau

dzīb

ā, v

ecve

cāku

, citu

māj

saim

niec

ības

loce

kļu,

dr

augu

uzr

audz

ībā.

�

TVVP

apm

eklē

/nea

pmek

lē iz

glītī

bas

iest

ādi.

�

Izgl

ītība

s līm

enis

, kur

u pa

šrei

z ap

gūst

(no

sāku

msk

olas

līdz

dok

tora

gr

ādam

, iek

ļauj

ot a

rī pr

ofes

ionā

lo iz

glītī

bu).

�

Sekm

īgi i

egūt

ais

augs

tāka

is (p

ēdēj

ais)

izgl

ītība

s līm

enis

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi

visi

izgl

ītīb

as lī

meņ

i (vi

spār

ējā

izgl

ītīb

a, t.

sk. p

irm

ssko

la,

prof

esio

nālā

izgl

ītīb

a un

aug

stāk

ā iz

glīt

ība)

�

Bērn

i im

igra

nta

ģim

enē

pirm

ssko

las u

n sk

olas

vec

umā

(līdz

18

gadi

em).

�

Bērn

u ve

cum

ā līd

z 18

gad

iem

dzī

vesv

ieta

(Lat

vija

vai

cita

val

sts)

.�

TV

VP u

n vi

ņu b

ērnu

vec

umā

līdz

18 g

adie

m ie

spēj

as u

n ie

robe

žoju

mi

saņe

mt i

zglīt

ības

pak

alpo

jum

us.

�

Vērt

ējum

s pa

r cie

ņu p

ret d

ažād

u re

liģiju

un

kultū

ru p

ārst

āvjie

m

izgl

ītība

s ie

stād

ēs.

�

Info

rmāc

ijas

piee

jam

ība

un in

form

ētīb

a pa

r izg

lītīb

as p

akal

poju

mie

m

TVVP

.�

N

efor

māl

ās iz

glītī

bas

iesp

ējas

TVV

P (k

ultū

ras,

valo

du, t

radī

ciju

u.c

. ap

guvē

).

nev

ienl

īdzī

ga u

n at

šķir

īga

atti

eksm

e�

N

evie

nlīd

zīga

s un

atš

ķirīg

as a

ttie

ksm

es p

iere

dze

izgl

ītība

s jo

mā.

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kva

litat

īvās

so

ciol

oģis

ko p

ētīju

mu

met

odes

:�

TVV

P ap

tauj

a (p

ašai

zpild

āmā

anke

ta)

� D

ziļā

s in

terv

ijas

ar

TVVP

� Ie

tver

tais

no

vēro

jum

s

Sabi

edris

kā d

oma

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s pa

r TVV

P si

tuāc

iju L

atvi

jā iz

glītī

bas

jom

ā (k

onte

ksti,

di

skur

sa a

ģent

i un

TVVP

pie

šķirt

ās n

ozīm

es).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar T

VVP

izgl

ītību

Lat

vijā

.�

Po

litiķ

u di

skur

ss p

ar T

VVP

izgl

ītība

s jo

mā.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

iedz

īvot

āji

�

Att

ieks

me

par T

VVP

iebr

aukš

anu

Latv

ijā iz

glītī

bas

iegū

šana

s no

lūkā

.�

Ve

cāku

, kur

iem

ir b

ērni

vec

umā

līdz

18 g

adie

m, a

ttie

ksm

e pa

r to,

ka

viņu

bēr

ni m

ācās

mul

tilin

gvāl

ā kl

asē

(kla

sē, k

urā

māc

ās T

VVP)

. �

Ve

cāku

, kur

iem

ir b

ērni

vec

umā

līdz

18 g

adie

m,

attie

ksm

e pa

r māc

ību

prog

ram

mām

, kas

vei

do iz

prat

ni p

ar k

ultū

ru d

ažād

ību

un d

ažād

ām

reliģ

ijām

.�

Vē

rtēj

ums

par c

ieņu

pre

t daž

ādu

reliģ

iju u

n ku

ltūru

pār

stāv

jiem

sko

lā.

Pētīj

ums

Iedz

īvot

āju

apta

uja

15

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e iz

glītī

bas

jom

ā.�

N

VO, t

.sk.

maz

ākum

taut

ību

un d

ažād

u ku

ltūra

s bi

edrīb

u/no

dibi

nāju

mu,

dar

bība

izgl

ītība

s jo

mā.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par n

evie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

ga

dīju

mie

m

Dzi

ļās

inte

rvija

s ar

N

VO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

�

Proj

ektu

iete

kme

izgl

ītība

s jo

mā.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

iete

kme

uz T

VVP

prob

lēm

u ris

ināš

anu

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu a

tbils

tība

mēr

ķa g

rupa

s va

jadz

ībām

un

inte

resē

m

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

rezu

ltātu

pēc

tecī

ba u

n ilg

tspē

ja š

ajā

jom

ā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

vese

lība

Ties

iska

is re

gulē

jum

sun

rīcī

bpol

itika

ve

selīb

as a

prūp

es p

akal

poju

mu

piee

jam

ība

�

TVVP

ar T

UA

, kur

i ir l

egāl

i nod

arbi

nāti,

ir p

ieej

ami v

alst

s ga

rant

ētie

ve

selīb

as a

prūp

es p

akal

poju

mi.

�

TVVP

ar T

UA

nep

ilnga

dīga

jiem

bēr

niem

ir p

ieej

ami v

alst

s ga

rant

ētie

ve

selīb

as a

prūp

es p

akal

poju

mi.

�

Vese

lības

apd

roši

nāša

nas

polis

es s

egtie

pak

alpo

jum

i TVV

P ar

TU

A s

aska

ņā a

r val

sts

tiesi

sko

regu

lēju

mu

(„Ā

rzem

niek

u ve

selīb

as

apdr

ošin

āšan

as n

otei

kum

iem

”).

daž

ādīb

as v

adīb

a15

�

Vese

lības

apr

ūpes

iest

āžu

pers

onāl

am ir

nod

roši

nāta

s ap

māc

ības

da

žādī

bas

vadī

bā.

Polit

ikas

dok

umen

ti

Nor

mat

īvie

akt

i

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Vals

ts p

ārva

ldes

ie

stāž

u pā

rstā

vju

anke

tēša

na u

n in

terv

ēšan

a

Polit

ikas

ana

līzes

ek

sper

tu v

ērtē

jum

s

Stat

istik

as d

ati

�

Visp

ārēj

ā ve

selīb

as s

tāvo

kļa

vērt

ējum

s: ļo

ti la

bs, l

abs,

vidē

js, s

likts

,

ļoti

slik

ts.

�

Nep

ieci

ešam

ība

veik

t med

icīn

as p

ārba

udi p

ie s

peci

ālis

ta p

ēdēj

o

12 m

ēneš

u la

ikā.

�

Ie

mes

li, k

āpēc

nev

eic

pārb

audi

pie

med

icīn

as s

peci

ālis

ta.

�

Vese

lības

apd

roši

nāša

na(d

arba

dev

ēja

nodr

ošin

āta)

.

CSP

(EU

-SIL

C)

Stat

istik

as d

atu

anal

īze

15

Daž

ādīb

as v

adīb

as p

ared

z, k

a da

žādu

pak

alpo

jum

u sn

iedz

ēji i

r iep

azīs

tināt

i ar k

ultū

ru d

ažād

ības

jaut

ājum

iem

, kul

tūru

atš

ķirīb

u ie

tekm

i uz

sask

arsm

i, tā

dejā

di s

pēj l

abāk

str

ādāt

ar c

itu k

ultū

ru p

ārst

āvjie

m.

Av

ots:

Lat

vija

s Ci

lvēk

tiesī

bu c

entr

s (2

011)

„Atš

ķirīg

s kl

ient

s da

udzv

eidī

gā L

atvi

jā. M

ācīb

u līd

zekl

is to

iest

āžu

darb

inie

kiem

, kas

sni

edz

paka

lpoj

umus

treš

o va

lstu

val

stsp

iede

rīgaj

iem

”, 3.

lpp.

16

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

info

rmēt

ība

par v

esel

ības

apr

ūpes

pa

kalp

ojum

iem

.�

Ve

selīb

as a

prūp

es p

akal

poju

mu

izm

anto

šana

s pi

ered

ze.

�

Apm

ierin

ātīb

a ar

ves

elīb

as a

prūp

es p

akal

poju

mie

m.

�

Vese

lības

apr

ūpes

pak

alpo

jum

u iz

mak

sas.

nev

ienl

īdzī

ga u

n at

šķir

īga

atti

eksm

e�

N

evie

nlīd

zīga

un

atšķ

irīga

att

ieks

mes

pie

redz

e ve

selīb

as a

prūp

es

jom

ā.

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kva

litat

īvās

so

ciol

oģis

ko p

ētīju

mu

met

odes

:�

TVV

P ap

tauj

a (p

ašai

zpild

āmā

anke

ta)

� D

ziļā

s in

terv

ijas

ar

TVVP

� Ie

tver

tais

no

vēro

jum

s

Sabi

edris

kā d

oma

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s pa

r TVV

P ve

selīb

as a

prūp

es jo

mā

(kon

teks

ti, d

isku

rsa

aģen

ti un

TVV

P pi

ešķi

rtās

noz

īmes

).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar T

VVP

iesp

ējām

saņ

emt v

esel

ības

ap

rūpe

s pa

kalp

ojum

us L

atvi

jā.

�

Polit

iķu

disk

urss

par

TVV

P ve

selīb

as a

prūp

es jo

mā.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

iedz

īvot

āji

�

Sabi

edrīb

as a

ttie

ksm

e pr

et to

, ka

TVVP

ir v

ienl

īdzī

gas

iesp

ējas

ar

viet

ējie

m ie

dzīv

otāj

iem

saņ

emt v

esel

ības

apr

ūpes

pak

alpo

jum

us

Pētīj

ums

Iedz

īvot

āju

apta

uja

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e ve

selīb

as a

prūp

es

jom

ā.�

N

VO, t

.sk.

maz

ākum

taut

ību

un d

ažād

u ku

ltūra

s bi

edrīb

u/no

dibi

nāju

mu,

dar

bība

ves

elīb

as a

prūp

es jo

mā.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par n

evie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

ga

dīju

mie

m

Dzi

ļās

inte

rvija

s ar

N

VO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

�

Proj

ektu

iete

kme

vese

lības

apr

ūpes

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu ie

tekm

e uz

TVV

P pr

oblē

mu

risin

āšan

u ša

jā jo

mā.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

atb

ilstīb

a m

ērķa

gru

pas

vaja

dzīb

ām u

n in

tere

sēm

ša

jā jo

mā.

�

Pr

ojek

tu re

zultā

tu p

ēcte

cība

un

ilgts

pēja

šaj

ā jo

mā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

17

soci

ālā

un

ties

iskā

ai

zsar

dzīb

a

Ties

iska

is re

gulē

jum

sun

rīcī

bpol

itika

Te

rmiņ

uztu

rēša

nās

atļa

ujas

sta

tusa

dro

šība

�

TVVP

TU

A iz

snie

gšan

as n

osac

ījum

i par

uzt

urēš

anās

atļa

ujas

iem

eslie

m.

�

TVVP

iesp

ējas

saņ

emt j

aunu

TU

A, m

aino

ties

uztu

rēša

nās

iem

esla

m

vals

tī un

nei

zbra

ucot

no

vals

ts.

�

TVVP

ar T

UA

iem

esli

tiesi

skā

stat

usa

nora

idīš

anai

, nea

tjaun

ošan

ai u

n pā

rtra

ukša

nai.

�

TVVP

ar T

UA

ties

ības

uzt

urēš

anās

atļa

ujas

nep

iešķ

iršan

as,

neat

jaun

ošan

as u

n pā

rtra

ukša

nas

gadī

jum

ā.

juri

disk

ā pa

līdzī

ba�

TV

VP a

r TU

A ti

esīb

as u

z va

lsts

gar

antē

to ju

ridis

ko p

alīd

zību

.

Ties

ības

uz

pua

�

Nep

ieci

ešam

ais

laik

a pe

riods

, kas

TVV

P jā

uztu

ras

Latv

ijā a

r TU

A, l

ai

saņe

mtu

PU

A.

�

Stud

iju la

ika

iekļ

auša

na T

VVP

uztu

rēša

nās

perio

dā L

atvi

jā a

r TU

A, l

ai

pret

endē

tu u

z PU

A.

�

TVVP

ar T

UA

ārp

us L

atvi

jas

pava

dītā

laik

a pe

rioda

iero

bežo

jum

i, la

i pi

etei

ktos

uz

PUA

.

daž

ādīb

as v

adīb

a�

Ie

M u

n tā

s pa

kļau

tības

iest

āžu

pers

onāl

am (p

iem

ēram

, PM

LP, V

R) ir

no

droš

ināt

as a

pmāc

ības

daž

ādīb

as v

adīb

ā.

Polit

ikas

dok

umen

ti

Nor

mat

īvie

akt

i

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Vals

ts p

ārva

ldes

ie

stāž

u pā

rstā

vju

anke

tēša

na u

n in

terv

ēšan

a

Polit

ikas

ana

līzes

ek

sper

tu v

ērtē

jum

s

Stat

istik

as d

ati

Ties

ībsa

rga

un d

rošī

bas

polic

ijas

dati

�

Iesn

iegt

o sū

dzīb

u sk

aits

Tie

sībs

arga

biro

jā.

�

Iero

sinā

to k

rimin

āllie

tu s

kaits

pēc

Krim

ināl

likum

a 48

., 78

., 14

9. (1

) vai

15

0. p

anta

.16

pMlp

dat

i�

D

ati p

ar L

atvi

jā iz

snie

gtaj

ām u

ztur

ēšan

ās a

tļauj

ām (u

ztur

ēšan

ās

iem

esls

, vei

ds).

�

Vals

tiskā

pie

derīb

a un

tās

veid

s (p

ilson

is, n

epils

onis

, bez

vals

tnie

ks,

bēgl

is, a

ltern

atīv

ais

stat

uss,

paga

idu

aizs

ardz

ība,

nen

otei

kts)

.17

Ties

ībsa

rga

biro

ja d

ati

Dro

šība

s po

licija

s da

ti

PMLP

dat

i18

Stat

istik

as d

atu

anal

īze

16

LR K

rimin

āllik

uma

48. p

antā

kā

vien

s no

sod

a no

teik

šana

s at

bild

ību

past

iprin

ošaj

iem

aps

tākļ

iem

ir n

otei

kts

nozi

edzī

gs n

odar

ījum

s, ka

s iz

darīt

s ra

sist

isku

aps

tākļ

u dē

ļ; 78

. pan

ts p

ar n

acio

nālā

s un

ras

u vi

enlīd

zība

s pā

rkāp

šanu

, cilv

ēka

tiesī

bu ie

robe

žoša

nu; 1

49. p

anta

1. p

unkt

s no

teic

sod

u pa

r di

skrim

ināc

iju ra

su v

ai e

tnis

kās

pied

erīb

as d

ēļ v

ai p

ar c

ita n

orm

atīv

ajos

akt

os n

otei

ktā

disk

rimin

ācija

s ai

zlie

gum

a pā

rkāp

šanu

, ja

tas

izda

rīts

atkā

rtot

i gad

a la

ikā;

150

. pan

ts n

otei

c so

du p

ar re

liģis

ko jū

tu a

izsk

arša

nu v

ai n

aida

cel

šanu

sai

stīb

ā ar

att

ieks

mi p

ret r

eliģ

iju v

ai a

teis

mu

(Lat

vija

s Vēs

tnes

is, 0

8.07

.199

8, 1

99/2

00).

17

Šie

stat

istik

as d

ati s

nied

z pa

mat

a in

form

āciju

par

TVV

P (t

.sk.

sad

alīju

mā

pēc

dzim

uma)

.18

Sa

skaņ

ā ar

27.

08.1

998.

Iedz

īvot

āju

reģi

stra

liku

mu

(“LV

”, 26

1/26

4 (1

322/

1325

) un

21.0

6.20

10. M

K no

teik

umie

m n

r. 56

4 „U

ztur

ēšan

ās a

tļauj

u no

teik

umi”

(“LV

”, 10

1 (4

293)

, 29.

06.2

010.

).

18

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

info

rmēt

ība

par t

iesī

bām

un

pien

ākum

iem

sa

istīb

ā ar

sav

u uz

turē

šanā

s st

atus

u La

tvijā

.�

Sa

skar

smes

ar p

olic

iju b

iežu

ms

(pēd

ējā

gada

laik

ā).

�

Vērš

anās

pol

icijā

iem

esli.

�

Polic

ijas

darb

a re

zultā

tu v

ērtē

jum

s.�

U

ztic

ība

Latv

ijas

tiesī

bsar

gājo

šām

inst

itūci

jām

: pol

icija

i, ro

bežs

ardz

ei,

tiesa

i.

nev

ienl

īdzī

ga u

n at

šķir

īga

atti

eksm

e�

N

evie

nlīd

zīga

s un

atš

ķirīg

as a

ttie

ksm

es p

iere

dze

tiesī

bsar

gājo

šajā

s

inst

itūci

jās.

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kva

litat

īvās

so

ciol

oģis

ko p

ētīju

mu

met

odes

:�

TVV

P ap

tauj

a (p

ašai

zpild

āmā

anke

ta)

� D

ziļā

s in

terv

ijas

ar

TVVP

Sabi

edris

kā d

oma

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s pa

r TVV

P so

ciāl

ās u

n tie

sisk

ās a

izsa

rdzī

bas

jom

ā (k

onte

ksti,

dis

kurs

a aģ

enti

un p

iešķ

irtās

noz

īmes

TVV

P).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar T

VVP

soci

ālās

un

tiesi

skās

aiz

sard

zība

s jo

mā.

�

Po

litiķ

u di

skur

ss p

ar T

VVP

soci

ālās

un

tiesi

skās

aiz

sard

zība

s jo

mā.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

iedz

īvot

āji

– –

–

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e so

ciāl

ās u

n tie

sisk

ās

aizs

ardz

ības

jom

ā.�

N

VO, t

.sk.

maz

ākum

taut

ību

un d

ažād

u ku

ltūra

s bi

edrīb

u/no

dibi

nāju

mu,

dar

bība

soc

iālā

s un

ties

iskā

s ai

zsar

dzīb

as jo

mā.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par n

evie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

ga

dīju

mie

m

Dzi

ļās i

nter

vija

s ar N

VO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

�

Proj

ektu

iete

kme

soci

ālās

un

tiesi

skās

aiz

sard

zība

s jo

mā.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

iete

kme

uz T

VVP

prob

lēm

u ris

ināš

anu

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu a

tbils

tība

mēr

ķa g

rupa

s va

jadz

ībām

un

inte

resē

m

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

rezu

ltātu

pēc

tecī

ba u

n ilg

tspē

ja š

ajā

jom

ā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

Māj

oklis

Ties

iska

is re

gulē

jum

sun

rīcī

bpol

itika

–

––

Stat

istik

as d

ati

�

Māj

okļa

tips

: sav

rupm

āja/

vien

sēta

, sav

rupm

ājas

daļ

a va

i rin

du

māj

a, d

zīvo

klis

dau

dzdz

īvok

ļu m

ājā

līdz

9 dz

īvok

ļiem

, dzī

vokl

is

daud

zdzī

vokļ

u m

ājā

ar 1

0 un

vai

rāk

dzīv

okļie

m.

CSP

(EU

-SIL

C)CS

P D

arba

spēk

a ap

seko

jum

s

Stat

istik

as d

atu

anal

īze

19

�

Māj

okļa

kop

ējā

plat

ība.

�

Māj

okļa

pie

derīb

a: p

ilnīb

ā pi

eder

kād

am n

o m

ājsa

imni

ecīb

as lo

cekļ

iem

(n

av k

redī

ta),

pied

er k

ādam

no

māj

saim

niec

ības

loce

kļie

m (i

r kre

dīts

), tie

k īrē

ts a

tbils

toši

tirg

us c

enas

vēr

tībai

, tie

k īrē

ts p

ar sa

maz

ināt

u va

i adm

inis

-tr

atīv

i reg

ulēt

u īre

s mak

su, t

iek

pieš

ķirt

s par

brīv

u, n

epra

sot ī

res m

aksu

.�

Sa

ņem

/nes

aņem

paš

vald

ības

pab

alst

u īre

s vai

kom

unāl

o m

aksā

jum

u se

gšan

ai.

�

Paba

lsta

saņ

emša

nas

reiž

u sk

aits

iepr

iekš

ējā

kale

ndār

ā ga

da la

ikā.

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

info

rmēt

ība

par m

ājok

ļa n

odro

šinā

šana

s ie

spēj

ām.

�

Māj

okļa

pie

ejam

ība

(māj

okļu

īpaš

niek

u at

tieks

me

pret

TVV

P).

�

Māj

okļa

atr

ašan

ās v

ieta

(seg

regē

to a

pkai

mju

vei

doša

nās

risks

).�

M

ājok

ļa ti

ps (d

zīvo

klis,

kop

mītn

es, d

arba

dev

ēja

nodr

ošin

āts m

ājok

lis u

.c.)

�

Māj

okļa

sta

tuss

(priv

ātīp

ašum

s, īrē

ts m

ājok

lis v

ai c

its).

�

Apm

ierin

ātīb

a ar

māj

okļa

kva

litāt

i.�

D

ala/

neda

la m

ājok

li ar

citi

em (ģ

imen

es lo

cekļ

iem

, dar

ba v

ai s

tudi

ju

bied

riem

, citi

em im

igra

ntie

m u

.c.).

nev

ienl

īdzī

ga u

n at

šķir

īga

atti

eksm

e�

N

evie

nlīd

zīga

s un

atš

ķirīg

as a

ttie

ksm

es p

iere

dze

māj

okļa

nod

roši

nā-

šanā

(māj

okļa

īre

vai i

egād

e).

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kval

itatīv

ās s

ocio

loģi

s-ko

pēt

ījum

u m

etod

es:

� T

VVP

apta

uja

(paš

-ai

zpild

āmā

anke

ta)

� D

ziļā

s in

terv

ijas

ar

TVVP

� Ie

tver

tais

nov

ēro-

jum

s�

Soc

iāla

is e

kspe

ri-m

ents

Sabi

edris

kā d

oma

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s pa

r TVV

P dz

īves

aps

tākļ

iem

Lat

vijā

(kon

teks

ti, d

isku

rsa

aģen

ti, T

VVP

pieš

ķirt

ās n

ozīm

es).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar T

VVP

dzīv

es a

pstā

kļie

m L

atvi

jā.

�

Polit

iķu

disk

urss

par

TVV

P dz

īves

aps

tākļ

iem

Lat

vijā

.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

iedz

īvot

āji

�

Att

ieks

mes

par

dzī

voša

nu k

aim

iņos

ar T

VVP.

Pētīj

ums

Iedz

īvot

āju

apta

uja

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e m

ājok

ļa

nodr

ošin

āšan

as jo

mā.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par

nevi

enlīd

zīga

s at

tieks

-m

es g

adīju

mie

m

Dzi

ļās i

nter

vija

s ar N

VO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

�

Proj

ektu

iete

kme

māj

okļa

nod

roši

nāju

ma

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu ie

tekm

e uz

TVV

P pr

oblē

mu

risin

āšan

u ša

jā jo

mā.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

atb

ilstīb

a m

ērķa

gru

pas

vaja

dzīb

ām u

n in

tere

sēm

ša

jā jo

mā.

�

Pr

ojek

tu re

zultā

tu p

ēcte

cība

un

ilgts

pēja

šaj

ā jo

mā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

20

soci

ālie

ko

ntak

tiTi

esis

kais

regu

lēju

ms

un rī

cībp

oliti

ka

ģim

enes

apv

ieno

šanā

s�

TV

VP a

r TU

A ti

esīb

as u

zaic

ināt

pie

sev

is ģ

imen

es lo

cekļ

us.

�

TVVP

ar T

UA

uzt

urēš

anās

per

ioda

ilgu

ms

un p

rasī

bas

vals

tī, la

i ieg

ūtu

tiesī

bas

uzai

cinā

t ģim

enes

loce

kļus

uz

perio

du, k

as a

tbils

t TVV

P TU

A

term

iņam

. �

TV

VP a

r TU

A, k

urš

Latv

ijā ie

radi

es n

odar

binā

tības

nol

ūkā

uz d

arba

līg

uma

un u

zņēm

uma

līgum

a pa

mat

a, ti

esīb

as in

divi

duāl

i uza

icin

āt p

ie

sevi

s ģi

men

es lo

cekļ

us u

z pe

riodu

, kas

atb

ilst T

VVP

TUA

term

iņam

.�

TV

VP a

r TU

A ti

esīb

as u

zaic

ināt

pie

sev

is p

ilnga

dīgo

s bē

rnus

uz

perio

du,

kas

atbi

lst T

VVP

TUA

term

iņam

.�

TV

VP a

r TU

A la

ulāt

o/pa

rtne

ru u

n pi

lnga

dīgo

bēr

nu ti

esīb

as u

z

aut

onom

u uz

turē

šanā

s at

ļauj

u.

Polit

ikas

dok

umen

ti

Nor

mat

īvie

akt

i

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Vals

ts p

ārva

ldes

ie

stāž

u pā

rstā

vju

anke

tēša

na u

n in

terv

ēšan

a

Polit

ikas

ana

līzes

ek

sper

tu v

ērtē

jum

s

Stat

istik

as d

ati

�

Ģim

enes

stā

vokl

is: n

epre

cējie

s, pr

ecēj

ies

(dzī

vo k

opā)

, pre

cējie

s (d

zīvo

at

sevi

šķi n

o la

ulāt

ā).

CSP

(EU

-SIL

C)

PMLP

dat

i19

Stat

istik

as d

atu

anal

īze

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi�

So

ciāl

ie k

onta

kti d

ažād

ās v

ietā

s un

to b

iežu

ms

ar v

ietē

jo s

abie

drīb

u.�

So

ciāl

o ko

ntak

tu ra

kstu

rs.

�

Uzt

icīb

a ie

dzīv

otāj

iem

, kas

dzī

vo k

aim

iņos

/tuv

ākaj

ā ap

kārt

nē.

�

Pied

erīb

as s

ajūt

a dz

īves

viet

ai, p

ilsēt

ai, v

alst

ij.�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

info

rmēt

ība

par s

avas

kul

tūra

s/re

liģija

s ko

pien

u fo

rmāl

ajām

un

nefo

rmāl

ajām

org

aniz

ācijā

m.

�

Iesa

istīš

anās

sav

as k

ultū

ras/

reliģ

ijas

kopi

enu

form

ālaj

ās u

n ne

form

ālaj

ās o

rgan

izāc

ijās.

�

Info

rmāc

ijas

piee

jam

ība

un in

form

ētīb

a pa

r vie

tējo

kul

tūru

un

reliģ

isko

ko

pien

u fo

rmāl

ajām

un

nefo

rmāl

ajām

org

aniz

ācijā

m.

�

Iesa

istīš

anās

vie

tējā

s ku

ltūra

s/re

liģija

s ko

pien

u fo

rmāl

ajās

un

nefo

rmāl

ajās

org

aniz

ācijā

s.�

U

ztic

ēšan

ās v

ietē

jām

NVO

un

sava

s ku

ltūra

s/re

liģija

s ko

pien

u N

VO.

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kva

litat

īvās

so

ciol

oģis

ko p

ētīju

mu

met

odes

:�

TVV

P ap

tauj

a (p

ašai

zpild

āmā

anke

ta)

� D

ziļā

s in

terv

ijas

ar

TVVP

� Ie

tver

tais

no

vēro

jum

s

Sabi

edris

kā d

oma

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s TVV

P so

ciāl

o ko

ntak

tu v

eido

šana

s un

uzt

urēš

anas

jo

mā

(kon

teks

ti, d

isku

rsa

aģen

ti, T

VVP

pieš

ķirt

ās n

ozīm

es).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar im

igrā

ciju

un

TVVP

inte

grāc

iju.

�

Polit

iķu

disk

urss

par

imig

rāci

ju u

n TV

VP in

tegr

āciju

.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

19

Sas

kaņā

ar 2

7.08

.199

8. Ie

dzīv

otāj

u re

ģist

ra li

kum

u (“

LV”,

261/

264

(132

2/13

25).

21

iedz

īvot

āji

�

Att

ieks

me

par i

mig

rāci

ju.

�

Att

ieks

me/

tole

ranc

e pa

r daž

ādu

reliģ

iju u

n ku

ltūru

pār

stāv

jiem

.�

So

ciāl

ie k

onta

kti a

r TVV

P (t

o bi

ežum

s un

vei

ds).

�

Uzt

icīb

a ie

dzīv

otāj

iem

, kas

dzī

vo k

aim

iņos

/tuv

ākaj

ā ap

kārt

nē.

Pētīj

ums

Iedz

īvot

āju

apta

uja

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e so

ciāl

o ko

ntak

tu

jom

ā.�

TV

VP fo

rmāl

o un

nef

orm

ālo

kopi

enu/

orga

nizā

ciju

, kas

pie

dāvā

TVV

P

sagl

abāt

sav

u ku

ltūru

/val

odu,

dar

bība

.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par

nevi

enlīd

zīga

s at

tieks

-m

es g

adīju

mie

m

Dzi

ļās i

nter

vija

s ar N

VO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

�

Proj

ektu

iete

kme

soci

ālo

kont

aktu

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu ie

tekm

e uz

TVV

P pr

oblē

mu

risin

āšan

u ša

jā jo

mā.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

atb

ilstīb

a m

ērķa

gru

pas

vaja

dzīb

ām u

n in

tere

sēm

ša

jā jo

mā.

�

Pr

ojek

tu re

zultā

tu p

ēcte

cība

un

ilgts

pēja

šaj

ā jo

mā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

polit

iskā

un

pils

onis

kā

līdzd

alīb

a

Ties

iska

is re

gulē

jum

sun

rīcī

bpol

itika

vēlē

šanu

ties

ības

�

TVVP

ar T

UA

ties

ības

bal

sot p

ašva

ldīb

u vē

lēša

nās.

�

TVVP

ar T

UA

ties

ības

kan

didē

t paš

vald

ību

vēlē

šanā

s.

Brīv

ība

veid

ot u

n ap

vien

otie

s or

gani

zāci

jās

�

TVVP

ar T

UA

ties

ības

dib

ināt

pol

itisk

o pa

rtiju

.�

TV

VP a

r TU

A ti

esīb

as b

ūt p

ar p

oliti

skās

par

tijas

bie

dru.

�

TVVP

ar T

UA

ties

ības

dib

ināt

NVO

.�

TV

VP a

r TU

A ti

esīb

as b

ūt p

ar N

VO b

iedr

u.�

TV

VP a

r TU

A ti

esīb

as p

ieda

lītie

s sa

pulc

ēs, g

ājie

nos,

pike

tos.

�

TVVP

ar T

UA

ties

ības

org

aniz

ēt s

apul

ces,

gājie

nus,

pike

tus.

Polit

ikas

dok

umen

ti

Nor

mat

īvie

akt

i

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Vals

ts p

ārva

ldes

ie

stāž

u pā

rstā

vju

anke

tēša

na u

n in

terv

ēšan

a

Polit

ikas

ana

līzes

ek

sper

tu v

ērtē

jum

s

kons

ulta

tīvi

e m

ehān

ism

i�

TV

VP k

onsu

ltatīv

ās p

adom

es n

acio

nālā

līm

enī.

�

TVVP

kon

sulta

tīvo

pado

mju

vei

doša

na n

acio

nālā

līm

enī.

�

Not

iek

kons

ultē

šanā

s ar

TVV

P na

cion

ālā

līmen

ī daž

ādu

polit

iku,

kas

ie

tekm

ē TV

VP d

zīve

s si

tuāc

iju, v

eido

šanā

.�

TV

VP k

onsu

ltatīv

ās p

adom

es p

ašva

ldīb

u līm

enī.

�

TVVP

kon

sulta

tīvo

pado

mju

vei

doša

na p

ašva

ldīb

u līm

enī.

�

Not

iek

kons

ultē

šanā

s ar

TVV

P pa

šval

dību

līm

enī d

ažād

u po

litik

u, k

as

iete

kmē

TVVP

dzī

ves

situ

āciju

, vei

doša

nā.

rīcī

bpol

itik

a�

TV

VP in

form

ēšan

a pa

r viņ

u po

litis

kās

un p

ilson

iskā

s līd

zdal

ības

ie

spēj

ām n

acio

nālā

līm

enī.

22

�

Vals

ts fi

nans

ējum

s TVV

P or

gani

zāci

jām

un

viņu

inte

rese

s ai

zstā

voša

jām

or

gani

zāci

jām

nac

ionā

lā lī

men

ī.�

TV

VP in

form

ēšan

a pa

r viņ

u po

litis

kās

un p

ilson

iskā

s līd

zdal

ības

ie

spēj

ām p

ašva

ldīb

u līm

enī.

�

Vals

ts fi

nans

ējum

s TVV

P o

rgan

izāc

ijām

un

viņu

inte

rese

s ai

zstā

voša

jām

org

aniz

ācijā

m p

ašva

ldīb

u līm

enī.

Stat

istik

as d

ati

�

Pils

onīb

u ie

guvu

šo T

VVP

īpat

svar

s ga

dā.

�

TVVP

, kas

pirm

reiz

ēji i

eguv

uši P

UA

, īpa

tsva

rs g

adā.

PMLP

apk

opot

ie d

ati

Stat

istik

as d

atu

anal

īze

Mēr

ķa g

rupa

s m

ērīju

mi�

In

form

ācija

s pi

eeja

mīb

a un

info

rmēt

ība

par N

VO, k

as p

ārst

āv u

n ai

zstā

v TV

VP in

tere

ses

un ti

esīb

as.

�

Seko

šana

līdz

i sab

iedr

iskās

un

polit

iskās

dzī

ves n

otik

umie

m L

atvi

jā m

edijo

s.�

Lī

dzda

lība

NVO

kā

bied

ram

sav

u in

tere

šu u

n/va

i tie

sību

pār

stāv

ēšan

ai

un a

izst

āvēš

anai

.�

Ti

esīb

as u

n vē

lme

bals

ot p

ašva

ldīb

u vē

lēša

nās.

�

Ties

ības

un

vēlm

e ba

lsot

nac

ionā

lās

vēlē

šanā

s.

Pētīj

ums

Kvan

titat

īvās

un

kval

itatīv

ās so

ciol

oģis

ko

pētīj

umu

met

odes

:�

TVV

P ap

tauj

a (p

ašai

z-pi

ldām

ā an

keta

)�

Dzi

ļās

inte

rvija

s ar

TV

VP

Sabi

edris

kā d

oma

Med

iji�

M

ediju

dis

kurs

s pa

r TVV

P po

litis

kās

un p

ilson

iskā

s līd

zdal

ības

iesp

ējām

(k

onte

ksti,

dis

kurs

a aģ

enti,

TVV

P pi

ešķi

rtās

noz

īmes

).

Med

iju m

onito

rings

Kont

enta

nalīz

e un

di

skur

sa a

nalīz

e

polit

iska

is d

isku

rss

�

Part

iju p

rogr

amm

u no

stāj

as p

ar im

igrā

ciju

un

TVVP

inte

grāc

iju.

�

Polit

iķu

disk

urss

par

imig

rāci

ju u

n TV

VP in

tegr

āciju

.

Pētīj

ums

Polit

isko

par

tiju

prog

ram

mu

anal

īze

Polit

iķu

inte

rvija

s

iedz

īvot

āji

�

Vied

oklis

par

TVV

P tie

sībā

m p

ieda

lītie

s pa

šval

dību

vēl

ēšan

ās.

�

Vied

oklis

par

TVV

P tie

sībā

m p

ieda

lītie

s na

cion

ālaj

ās v

ēlēš

anās

.

Pētīj

ums

Iedz

īvot

āju

apta

uja

Nev

alst

iskā

sek

tora

in

form

ācija

�

Nev

ienl

īdzī

gas

un a

tšķi

rīgas

att

ieks

mes

pie

redz

e po

litis

kās

un

pils

onis

kās

līdzd

alīb

as jo

mā.

�

NVO

dar

bība

TVV

P in

tere

šu p

ārst

āvīb

ā un

aiz

stāv

ībā.

�

NVO

ska

its, k

urās

kā

vald

es lo

cekļ

i un

bied

ri, ir

TVV

P. �

N

VO, t

.sk.

maz

ākum

taut

ību

un d

ažād

u ku

ltūra

s bi

edrīb

u/no

dibi

nāju

mu,

dar

bība

pol

itisk

ās u

n pi

lson

iskā

s līd

zdal

ības

jom

ā.

NVO

apk

opot

ā in

form

ācija

Pētīj

ums

NVO

ank

etēš

ana

par n

evie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

ga

dīju

mie

m

Dzi

ļās i

nter

vija

s ar N

VO

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

rezu

ltāti

�

Proj

ektu

iete

kme

polit

iskā

s un

pils

onis

kās

līdzd

alīb

as jo

mā.

�

Pr

ojek

tu a

ktiv

itāšu

iete

kme

uz T

VVP

prob

lēm

u ris

ināš

anu

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

akt

ivitā

šu a

tbils

tība

mēr

ķa g

rupa

s va

jadz

ībām

un

inte

resē

m

šajā

jom

ā.

�

Proj

ektu

rezu

ltātu

pēc

tecī

ba u

n ilg

tspē

ja š

ajā

jom

ā.

Prog

ram

mu

(pro

jekt

u)

kvan

titat

īvs

un

kval

itatīv

s iz

vērt

ējum

s

Īste

noto

pro

jekt

u iz

pild

es z

iņoj

umi

Pētīj

ums

Dok

umen

tu a

nalīz

e

Gad

ījum

u iz

pēte

: dz

iļās

inte

rvija

s ar

pr

ojek

tu īs

teno

tājie

m

un d

alīb

niek

iem

23

Treš

o v

als

Tu v

als

Tspi

eder

īgo

inTe

grā

cija

s po

liTi

ka

sn

ov

ērTē

juM

a in

sTru

Men

Ti

1. T

iesi

skā

reg

ulē

jum

a u

n r

īcīb

poli

Tika

s n

ov

ērTē

jum

a in

sTru

men

TsTr

ešo

va

lsTu

va

lsTs

pied

erīg

o in

Teg

rāci

jas

poli

Tika

s jo

mā

Aiz

pild

ot a

nket

u, lū

dzam

uzm

anīg

i izl

asīt

indi

kato

rus

un t

iem

atb

ilsto

šos

kritē

rijus

un

ar s

arka

nu k

rāsu

iekr

āsot

ska

itli (

1, 2

vai

3) v

irs t

ā kr

itērij

a, k

urš

atbi

lst

aktu

ālās

situ

ācija

s ra

kstu

roju

mam

att

iecī

bā u

z TV

VP a

r TU

A s

ituāc

iju L

atvi

jā, k

ā ar

ī pre

cizē

t sav

u at

bild

i vis

os ta

jos

gadī

jum

os, k

ur ta

s ir

nepi

ecie

šam

s. Sa

vu a

tbilž

u fo

rmul

ēšan

ā, lū

dzu,

izm

anto

jiet

tik v

ieta

s, ci

k ne

piec

ieša

ms,

neie

vēro

jot a

nket

as fo

rmāt

u. K

olon

nā „I

nfor

māc

ijas

avot

s” lū

dzam

nor

ādīt

Jūsu

izm

anto

to a

votu

, kas

pam

ato

indi

kato

ram

atb

ilsto

šā k

ritēr

ija iz

vēli.

Ties

iskā

regu

lēju

ma

indi

kato

ru k

ritēr

iji ir

not

eikt

i, ie

vēro

jot t

rīs lī

meņ

us: T

VVP

iekļ

auša

nos k

avēj

oša

prak

se v

ai tā

da p

raks

e, k

as n

eatb

ilst v

ienl

īdzī

gu ti

esīb

u pr

inci

pam

(1),

iekļ

auša

-no

s daļ

ēji s

ekm

ējoš

a pr

akse

(2) u

n TV

VP ie

kļau

šano

s sek

mēj

oša

jeb

labā

pra

kse,

kas

atb

ilst v

ienl

īdzī

gu ti

esīb

u pr

inci

pam

(3).

Atk

arīb

ā no

tā, k

urš n

o kr

itērij

iem

ats

pogu

ļo k

onkr

ētā

brīž

a si

tuāc

iju, i

espē

jam

s pl

ānot

turp

māk

ās p

oliti

kas

pasā

kum

us s

aska

ņā a

r kop

ējām

ES

un/v

ai n

acio

nālā

līm

eņa

TVVP

inte

grāc

ijas

polit

ikas

nos

tādn

ēm.

sabi

edrī

bas

dzīv

es p

olit

ikas

jo

mas

inte

grāc

ijas

polit

ikas

nov

ērtē

šana

s in

dika

tori

un

krit

ēriji

11in

for-

māc

ijas

avot

s

indi

kato

rikr

itēri

ji

1. l

atvi

ešu

valo

da u

n pa

-m

atzi

nāša

nas

par l

atvi

ju

1.1.

Val

sts

nodr

ošin

a la

tvie

šu v

alod

as a

pguv

es

iesp

ējas

TVV

P ar

TU

A;

a) p

oliti

kas

plān

ošan

as d

okum

enti

un ti

esis

-ka

is r

egul

ējum

s no

saka

, ka

vals

ts n

odro

šina

la

tvie

šu v

alod

as a

pguv

es ie

spēj

as T

VVP

ar T

UA;

b) v

alst

s pa

redz

pas

tāvī

gu fi

nans

ējum

u šā

-di

em k

ursi

em.

1Va

lsts

nen

odro

šina

latv

iešu

va

loda

s ap

guve

s ie

spēj

as

TVVP

ar T

UA

, nep

ared

zot n

e a)

, ne

b).

2Va

lsts

nod

roši

na la

tvie

šu

valo

das

apgu

ves

iesp

ējas

TV

VP a

r TU

A n

ereg

ulār

i da

žādu

fina

nšu

inst

rum

entu

(p

roje

ktu)

ietv

aros

kon

kurs

a kā

rtīb

ā.

3Va

lsts

nod

roši

na la

tvie

šu

valo

das

apgu

ves

iesp

ējas

TV

VP a

r TU

A p

astā

vīgi

, pa

redz

ot g

an a

), ga

n b)

.

latv

iešu

val

odas

pra

smes

un

apgu

ves

iesp

ējas

pu

a ie

gūša

nai

kritē

riji

1.2.

Lat

vieš

u va

loda

s pr

asm

es l

īmen

is T

VVP

ar

TUA

pas

tāvī

gās

uztu

rēša

nās

atļa

ujas

iegū

šana

i.1

B2 lī

men

is v

ai a

ugst

āks.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t val

odas

pr

asm

es lī

men

i, ja

aug

stāk

s pa

r B2!

2A

2 līm

enis

.3

A1

līmen

is, z

emāk

as

pras

ības

vai

šād

a pr

asīb

a ne

past

āv.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t val

odas

pr

asm

es lī

men

i vai

cita

s pr

asīb

as!

20

Daļ

a no

šaj

ā in

stru

men

tā ie

kļau

tajie

m in

dika

torie

m u

n kr

itērij

iem

ir in

tegr

ēti n

o M

IPEX

(Mig

rant

Inte

grat

ion

Polic

y In

dex)

inst

rum

enta

. Avo

ts: H

uddl

esto

n, T

., et

al (

2011

) Mig

rant

Inte

grat

ion

Polic

y In

dex

III. B

russ

els.

Briti

sh C

ounc

il an

d M

igra

tion

Polic

y G

roup

.

24

1.3.

Lat

vieš

u va

loda

s pā

rbau

dīju

ma,

lai i

egūt

u PU

A, i

zmak

sas T

VVP

ar T

UA

.1

Izm

aksa

s ir

virs

30

LVL.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t izm

aksu

ap

mēr

u!

2Iz

mak

sas

ir no

11

LVL

līdz

30 L

VL.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t izm

aksu

ap

mēr

u!

3 Iz

mak

sas

ir 10

LVL

un

maz

āk v

ai b

ez m

aksa

s.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t izm

aksu

ap

mēr

u!

1.4.

Atb

alst

s la

tvie

šu v

alod

as a

pguv

ē TV

VP

ar T

UA

, lai

nok

ārto

tu la

tvie

šu v

alod

as

pārb

audī

jum

u PU

A ie

gūša

nai:

a) v

alst

s no

droš

ina

bezm

aksa

s la

tvie

šu

valo

das

apgu

ves

kurs

us;

b) v

alst

s no

droš

ina

latv

iešu

val

odas

apg

uves

ku

rsus

, par

edzo

t daļ

ēju

TVVP

ar T

UA

līd

zmak

sāju

mu;

c) v

alst

s no

droš

ina

latv

iešu

val

odas

apg

uves

ku

rsus

, par

edzo

t, ka

TVV

P ar

TU

A p

ilnīb

ā se

dz k

ursu

izm

aksa

s;d)

latv

iešu

val

odas

apg

uves

mak

sas

kurs

us

TVVP

ar T

UA

pie

dāvā

tika

i priv

ātās

val

odu

skol

as.

1Pi

eeja

ms

d).

2Pi

eeja

ms

c).

3Pi

eeja

ms

a) u

n b)

.

pam

atzi

nāša

nas p

ar l

atvi

jukr

itēri

ji

1.5.

Val

sts

nodr

ošin

a in

tegr

ācija

s ku

rsus

(kur

si p

ar v

alst

s vē

stur

i, vi

etēj

o ku

ltūru

, val

sts

inst

itūci

jām

, u.c

. jau

tāju

mi)

TVVP

ar T

UA

:a)

pol

itika

s pl

ānoš

anas

dok

umen

ti un

tie

sisk

ais

regu

lēju

ms

nosa

ka, k

a va

lsts

no

droš

ina

inte

grāc

ijas

kurs

us T

VVP

ar T

UA

;b)

val

sts

nodr

ošin

a pa

stāv

īgu

finan

sēju

mu

inte

grāc

ijas

kurs

iem

TVV

P ar

TU

A.

1Va

lsts

nen

odro

šina

in

tegr

ācija

s ku

rsus

TVV

P ar

TU

A, n

epar

edzo

t ne

a), n

e b)

.

[Izvē

lotie

s šo

krit

ēriju

, nav

jā

snie

dz a

tbild

e uz

1.6

. un

1.7.

]

2Va

lsts

nod

roši

na in

tegr

ācija

s ku

rsus

TVV

P ar

TU

A

nere

gulā

ri da

žādu

fina

nšu

inst

rum

entu

(pro

jekt

u)

ietv

aros

kon

kurs

a kā

rtīb

ā.

3Va

lsts

nod

roši

na

inte

grāc

ijas

kurs

us T

VVP

ar T

UA

, par

edzo

t gan

a),

gan

b).

1.6.

Inte

grāc

ijas

kurs

u iz

mak

sas T

VVP

ar T

UA

. 1

Inte

grāc

ijas

kurs

i TVV

P ar

TU

A ir

piln

ībā

jāap

mak

sā

paši

em T

VVP.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t izm

aksu

ap

mēr

u!

2In

tegr

ācija

s ku

rsi T

VVP

ar

TUA

ir a

r līd

zmak

sāju

mu.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t līd

zmak

sāju

ma

apm

ēru!

3In

tegr

ācija

s ku

rsi T

VVP

ar

TUA

ir b

ez m

aksa

s.

1.7.

Pra

sība

s TVV

P ar

TU

A a

pmek

lēt i

nteg

rāci

jas

kurs

us.

1In

tegr

ācija

s ku

rsu

apm

eklē

jum

s ir

oblig

āta

pras

ība.

–2

Inte

grāc

ijas

kurs

u ap

mek

lēju

ms

ir pē

c iz

vēle

s.

25

2. iz

glīt

ība

Ties

ības

uz

izgl

ītību

kritē

riji

2.1.

TVVP

ar T

UA

un

viņu

bēr

nu v

ienl

īdzī

gas

iesp

ējas

ar L

atvi

jas

pils

oņie

m ie

gūt p

irmss

kola

s, pa

mat

a, v

idēj

o vi

spār

ējo

un p

rofe

sion

ālo

iz

glītī

bu b

ez m

aksa

s.

1N

av v

ienl

īdzī

gas

tiesī

bas

ar

Latv

ijas

pils

oņie

m.

–2

Ir vi

enlīd

zīga

s tie

sība

s ar

La

tvija

s pi

lsoņ

iem

.

2.2.

TVVP

ar T

UA

un

viņu

bēr

nu v

ienl

īdzī

gas

ie-

spēj

as a

r Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

saņ

emt s

tipen

dija

s pr

ofes

ionā

lās

pam

atiz

glītī

bas,

arod

izgl

ītība

s un

pr

ofes

ionā

lās

vidē

jās

izgl

ītība

s pr

ogra

mm

ās.

1N

av v

ienl

īdzī

gas

tiesī

bas

ar

Latv

ijas

pils

oņie

m.

–2

Ir vi

enlīd

zīga

s tie

sība

s ar

La

tvija

s pi

lsoņ

iem

.

2.3.

TVV

P ar

TU

A u

n vi

ņu b

ērnu

vie

nlīd

zīga

s ie

spēj

as a

r Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

iegū

t aug

stāk

o iz

glītī

bu, p

rete

ndēj

ot u

z bu

džet

a vi

etām

.

1N

av v

ienl

īdzī

gas

tiesī

bas

ar

Latv

ijas

pils

oņie

m.

–2

Ir vi

enlīd

zīga

s tie

sība

s ar

La

tvija

s pi

lsoņ

iem

.

2.4.

TVV

P ar

TU

A u

n vi

ņu b

ērnu

vie

nlīd

zīga

s ie

spēj

as a

r Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

pre

tend

ēt u

z st

ipen

dijā

m a

ugst

ākaj

ās iz

glītī

bas

iest

ādēs

.

1N

av v

ienl

īdzī

gas

tiesī

bas

ar

Latv

ijas

pils

oņie

m.

–2

Ir vi

enlīd

zīga

s tie

sība

s ar

La

tvija

s pi

lsoņ

iem

.

atba

lsts

izgl

ītībā

kritē

riji

2.5.

Pie

ejam

s pa

stāv

īgs

atba

lsts

, kon

sultē

šanā

s ie

spēj

as T

VVP

ar T

UA

un

viņu

bēr

niem

vis

os

izgl

ītība

s līm

eņos

par

izgl

ītība

s si

stēm

u La

tvijā

:a)

pie

ejam

a ra

kstis

ka p

ublis

ka in

form

ācija

pa

r izg

lītīb

as s

istē

mu

dažā

dās

valo

dās;

b)

pas

tāv

pers

onas

/cen

tri,

kas

saga

tavo

sk

olēn

us, s

tude

ntus

un

viņu

vec

ākus

m

ācīb

ām u

n st

udijā

m L

atvi

jā;

c) ti

ek n

odro

šinā

ts tu

lks T

VVP

bērn

iem

un

vecā

kiem

kā

atba

lsts

, lai

iekļ

auto

s vi

etēj

ā iz

glītī

bas

sist

ēmā.

1Va

lsts

nav

not

eiku

si/

reko

men

dēju

si p

ieej

amīb

u ne

vien

am n

o at

bals

ta

meh

ānis

mie

m. P

ieej

ams

tikai

priv

āti u

n N

VO s

nieg

tā

atba

lsta

ietv

aros

.

2Va

lsts

ir n

otei

kusi

/re

kom

endē

jusi

pie

ejam

ību

vien

u va

i div

us a

tbal

sta

meh

ānis

mus

.

3Va

lsts

ir n

otei

kusi

/re

kom

endē

jusi

vis

u tr

īs(a

, b, c

) atb

alst

a m

ehān

ism

u pi

eeja

mīb

u.

2.6.

Pie

ejam

s pa

stāv

īgs

atba

lsts

TVV

P ar

TU

A

bērn

iem

, lai

iekļ

auto

s La

tvija

s iz

glītī

bas

sist

ēmā:

a)

inte

nsīv

a va

loda

s ap

māc

ība;

b)

ada

ptāc

ijas

pro

gram

ma;

c)

vec

āku

iekļ

auša

na iz

glītī

bas

proc

esā.

1Va

lsts

nav

not

eiku

si/

reko

men

dēju

si p

ieej

amīb

u ne

vien

am n

o ši

em.

2Va

lsts

ir n

otei

kusi

/re

kom

endē

jusi

pie

ejam

ību

a) u

n b)

vai

c).

3Va

lsts

ir n

otei

kusi

/re

kom

endē

jusi

gan

a),

gan

b), g

an c

) pie

ejam

ību.

2.7.

Pie

ejam

s at

bals

ta p

erso

nāls

kla

sēs,

kurā

s m

ācās

TVV

P bē

rni a

r TU

A:

a) p

edag

oga

palīg

s;b)

psi

holo

gs;

c) lo

gopē

ds;

d) s

ociā

lais

ped

agog

s.

1Va

lsts

nav

not

eiku

si/

reko

men

dēju

si p

ieej

amīb

u ne

vien

am n

o ši

em.

2Va

lsts

ir n

otei

kusi

/re

kom

endē

jusi

pie

ejam

ību

tikai

a).

3Va

lsts

ir n

otei

kusi

/re

kom

endē

jusi

a) u

n b)

un/v

ai c

), d)

pie

ejam

ību.

26

peda

gogu

apm

ācīb

akr

itēri

ji

2.8.

Ped

agog

u pr

ofes

ionā

lās

izgl

ītība

s pr

ogra

mm

ās ie

tver

ti m

ācīb

u ku

rsi p

ar

star

pkul

tūru

pie

eju

izgl

ītībā

(t.s

k. a

tšķi

rīgu

kultū

ru b

ērnu

vaj

adzī

bām

māc

ību

proc

esā

un

met

odēm

dar

bā a

r šād

iem

bēr

niem

).

1Pe

dago

gu p

rofe

sion

ālās

iz

glītī

bas

prog

ram

mās

šād

i ku

rsi n

av ie

kļau

ti.

2Pe

dago

gu p

rofe

sion

ālaj

ās

izgl

ītība

s pr

ogra

mm

ās š

ādi

kurs

i ir i

ekļa

uti k

ā iz

vēle

s ku

rsi.

3Pe

dago

gu p

rofe

sion

ālaj

ās

izgl

ītība

s pr

ogra

mm

ās š

ādi

kurs

i ir i

ekļa

uti k

ā ob

ligāt

i ap

gūst

ami.

2.9.

Ped

agog

u pr

ofes

ionā

lās

tālā

kizg

lītīb

as

prog

ram

mās

ietv

erti

māc

ību

kurs

i par

st

arpk

ultū

ru p

ieej

u iz

glītī

bā (t

.sk.

atš

ķirīg

u ku

ltūru

bēr

nu v

ajad

zībā

m m

ācīb

u pr

oces

ā un

m

etod

ēm d

arbā

ar š

ādie

m b

ērni

em).

1Pe

dago

gu p

rofe

sion

ālās

tā

lāki

zglīt

ības

pro

gram

mās

šā

di k

ursi

nav

pie

ejam

i.

–2

Peda

gogu

pro

fesi

onāl

ās

tālā

kizg

lītīb

as p

rogr

amm

ās

šādi

kur

si ir

pie

ejam

i.

rīc

ībpo

litik

a un

sekm

ju v

ērtē

jum

skr

itēri

ji

2.10

. Pol

itika

, kas

vēr

sta

uz T

VVP

ar T

UA

bēr

nu

iekļ

auša

nu iz

glītī

bas

sist

ēmā

Latv

ijā:

a) p

astā

vīgs

atb

alst

a no

droš

ināj

ums

māc

ību

proc

esā

(pal

īdzī

ba, p

ildot

māj

as d

arbu

s u.

c.);

b) p

astā

vīgs

fina

nsēj

ums

šādi

em m

ērķi

em.

1N

evie

ns n

o ab

iem

. TVV

P bē

rni v

ar s

aņem

t tād

u pa

šu a

tbal

stu

kā c

iti b

ērni

. Sp

eciā

ls a

tbal

sts T

VVP

bērn

iem

tiek

sni

egts

tika

i pē

c br

īvpr

ātīb

as p

rinci

pa.

2a)

un/

vai b

) tie

k īs

teno

ts

proj

ektu

vei

dā, n

evis

pa

stāv

īgi.

3Ti

ek n

odro

šinā

ts g

ana)

, gan

b).

2.11

. Tie

k ve

ikts

TVV

P bē

rnu

(sko

lēnu

) ar

TUA

sek

mju

mon

itorin

gs.

1TV

VP a

r TU

A s

ekm

ju

mon

itorin

gs n

etie

k ve

ikts

.

2TV

VP a

r TU

A s

ekm

ju

mon

itorin

gs ti

ek v

eikt

s, an

aliz

ējot

šos

sko

lēnu

s kā

vi

enot

u gr

upu.

3TV

VP a

r TU

A s

ekm

ju

mon

itorin

gs n

otie

k da

žādo

s gr

iezu

mos

pēc

dz

imum

a, iz

cels

mes

val

sts,

un s

kola

s.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, kā

dos

grie

zum

os m

onito

rings

tiek

ve

ikts

!

3. n

odar

binā

tība

piek

ļuve

dar

ba ti

rgum

kritē

riji

3.1.

Ties

ības

str

ādāt

TVV

P, ku

ram

izsn

iegt

a TU

A

uz ģ

imen

es a

pvie

noša

nās

pam

ata,

iero

dotie

s pi

e la

ulāt

ā, k

uram

ir T

UA

.

1Iz

snie

gtā

uztu

rēša

nās

atļa

uja

nedo

d tie

sība

s st

rādā

t uzr

eiz

pēc

iera

šanā

s La

tvijā

.

2Iz

snie

gtā

uztu

rēša

nās

atļa

uja

dod

tiesī

bas

strā

dāt p

ēc

tam

, kad

per

sona

Lat

vijā

ir

uztu

rēju

sies

12

mēn

ešus

.

3Iz

snie

gtā

uztu

rēša

nās

atļa

uja

dod

tiesī

bas

strā

dāt

uzre

iz p

ēc ie

raša

nās.

27

3.2.

TVV

P ar

TU

A, k

urš

ir ie

radi

es L

atvi

jā

noda

rbin

ātīb

as n

olūk

ā, z

audē

jot d

arbu

, dot

s sa

mēr

īgs

laik

a pe

riods

21, k

urā

ir ie

spēj

ams

atra

st

citu

dar

bu u

n no

kārt

ot ja

unu

uztu

rēša

nās

un

darb

a at

ļauj

u, n

eizb

rauc

ot n

o La

tvija

s.

1TV

VP a

r TU

A n

av d

ots

sam

ērīg

s la

ika

perio

ds,

lai a

tras

tu c

itu d

arbu

un

nokā

rtot

u ja

unu

uztu

rēša

nās

un d

arba

atļa

uju,

ne

izbr

auco

t no

Latv

ijas.

2Sa

mēr

īgs

laik

a pe

riods

, la

i atr

astu

citu

dar

bu u

n no

kārt

otu

jaun

u uz

turē

šanā

s un

dar

ba a

tļauj

u,

neiz

brau

cot n

o va

lsts

, ir d

ots

TVVP

ar T

UA

, kur

i Lat

vijā

ir

biju

ši le

gāli

noda

rbin

āti

vism

az tr

īs g

adus

un

pers

onām

, kur

as ie

brau

kuša

s kā

aug

sti k

valifi

cēti

noda

rbin

ātie

.

3Vi

siem

TVV

P ir

dots

sa

mēr

īgs

laik

a pe

riods

, la

i atr

astu

citu

dar

bu

un n

okār

totu

jaun

u uz

turē

šanā

s un

dar

ba

atļa

uju,

nei

zbra

ucot

no

Latv

ijas.

3.3.

Lai

ka p

erio

ds, p

ēc k

ura

beid

zas T

VVP

ar

TUA

, kur

š ie

radi

es n

odar

binā

tības

nol

ūkā,

pi

esai

ste

konk

rēta

m d

arba

dev

ējam

.

1TV

VP a

r TU

A p

iesa

iste

ko

nkrē

tam

dar

ba d

evēj

am

beid

zas,

iegū

stot

PU

A.

2TV

VP a

r TU

A p

iesa

iste

ko

nkrē

tam

dar

ba d

evēj

am

beid

zas

tad,

kad

per

sona

La

tvijā

ir b

ijusi

legā

li no

darb

ināt

a tr

īs g

adus

.

3TV

VP a

r TU

A n

av p

iesa

istīt

s ko

nkrē

tam

dar

ba d

evēj

am

un v

ar s

trād

āt p

ie je

bkur

a da

rba

devē

ja L

atvi

jā.

3.4.

Iero

bežo

jum

i TVV

P ar

TU

A d

arba

tirg

us

piek

ļuve

i priv

ātaj

ā se

ktor

ā at

bils

toši

ties

iska

jam

re

gulē

jum

am.

1Pa

stāv

daž

ādi i

erob

ežoj

umi,

t.sk.

val

sts

valo

das

zinā

šanu

pr

asīb

as.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, kā

di ir

šie

iero

bežo

jum

i!

–2

Past

āv ti

kai t

ie

iero

bežo

jum

i, ka

s m

inēt

i pu

nktā

3.1

., 3.

2., 3

.3.

3.5.

Iero

bežo

jum

i TVV

P ar

TU

A d

arba

tirg

us

piek

ļuve

i sab

iedr

iska

jā s

ekto

rā a

tbils

toši

tie

sisk

ajam

regu

lēju

mam

.

1Pa

stāv

daž

ādi i

erob

ežoj

umi,

t.sk.

val

sts

valo

das

zinā

šanu

pr

asīb

as u

n pi

lson

ība.

Lūdz

u pr

eciz

ējie

t, kā

di ir

šie

iero

bežo

jum

i!

–2

Past

āv ti

kai t

ie

iero

bežo

jum

i, ka

s m

inēt

i pu

nktā

3.1

., 3.

2., 3

.3.

21

Lai

ka p

erio

da s

amēr

īgum

u ie

spēj

ams

note

ikt,

bal

stot

ies

uz lī

dz š

im v

eikt

o pē

tījum

u re

zultā

tiem

un

seci

nāju

mie

m p

ar to

, cik

ilgi

cilv

ēki m

eklē

dar

bu.

28

dar

ba ņ

ēmēj

a tie

sība

skr

itēri

ji

3.6.

Pra

sība

dar

ba d

evēj

am n

odro

šinā

t dar

ba

līgum

a tu

lkoj

umu

TVVP

ar T

UA

val

odā,

kas

vi

ņam

ir s

apro

tam

a.

1D

arba

dev

ējam

nav

izvi

rzīta

pr

asīb

a no

droš

ināt

dar

ba

līgum

a tu

lkoj

umu

valo

dā,

kas T

VVP

ir sa

prot

ama.

2D

arba

dev

ējam

ir iz

virz

īta

reko

men

dāci

ja n

odro

šinā

t da

rba

līgum

a tu

lkoj

umu

va-

lodā

, kas

TVV

P ir

sapr

otam

a.

3D

arba

dev

ējam

ir iz

virz

īta

pras

ība

nodr

ošin

āt d

arba

līg

uma

tulk

ojum

u va

lodā

, ka

s TVV

P ir

sapr

otam

a.

3.7.

TVV

P ar

TU

A ir

vie

nlīd

zīga

s tie

sība

s ar

La

tvija

s pi

lsoņ

iem

soc

iālā

s ap

droš

ināš

anas

un

soc

iālo

pak

alpo

jum

u jo

mā

(bez

darb

niek

a pa

bals

ts, m

ater

nitā

tes

paba

lsts

, ģim

enes

pa

bals

ts, s

ociā

lā p

alīd

zība

, pen

sija

u.c

.)

1N

av v

ienl

īdzī

gas

tiesī

bas

ar

Latv

ijas

pils

oņie

m s

ociā

lās

apdr

ošin

āšan

as u

n so

ciāl

o pa

kalp

ojum

u jo

mā.

TVV

P ar

TU

A ir

daļ

ēji p

ieej

ami

tie p

abal

sti,

kas

ir at

karīg

i no

vei

ktaj

ām s

ociā

lās

apdr

ošin

āšan

as ie

mak

sām

.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, kā

das i

r TV

VP a

r TU

A tie

sība

s šaj

ā jo

mā!

2Ir

vien

līdzī

gas

tiesī

bas

ar

Latv

ijas

pils

oņie

m s

ociā

lās

apdr

ošin

āšan

as u

n so

ciāl

o pa

kalp

ojum

u jo

mā

pēc

tam

, ka

d pe

rson

a La

tvijā

ir b

ijusi

le

gāli

noda

rbin

āta

trīs

gad

us.

3Ir

vien

līdzī

gas

tiesī

bas

ar

Latv

ijas

pils

oņie

m s

ociā

lās

apdr

ošin

āšan

as u

n so

ciāl

o pa

kalp

ojum

u jo

mā.

3.8.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as k

ļūt p

ar a

rodb

iedr

ības

bi

edru

.1

TVVP

ar T

UA

nav

ties

ības

kļū

t pa

r aro

dbie

drīb

as b

iedr

u.

–2

TVVP

ar T

UA

ir ti

esīb

as k

ļūt

par a

rodb

iedr

ības

bie

dru.

3.9.

Rīc

ībpo

litik

a, k

as v

ērst

a uz

TVV

P ar

TU

A

info

rmēš

anu

par v

iņu

tiesī

bām

nod

arbi

nātīb

as

jom

ā.

1TV

VP a

r TU

A in

form

ēšan

a pa

r viņ

u tie

sībā

m

noda

rbin

ātīb

as jo

mā

neno

tiek.

2TV

VP a

r TU

A in

form

ēšan

a pa

r viņ

u tie

sībā

m

noda

rbin

ātīb

as jo

mā

notie

k tik

ai a

tsev

išķu

pro

jekt

u,

kuru

s īs

teno

NVO

, val

sts

un

pašv

aldī

bu ie

stād

es, i

etva

ros.

3Va

lsts

par

edz

finan

sēju

mu

TVVP

ar T

UA

info

rmēš

anas

pa

sāku

mie

m p

ar v

iņu

tiesī

bām

nod

arbi

nātīb

as

jom

ā.

atba

lsta

pas

ākum

i nod

arbi

nātīb

as jo

mā

kritē

riji

3.10

. Val

stī t

iek

īste

nota

s ak

tivitā

tes,

kas

veic

ina

TVVP

ar T

UA

iekļ

auša

nos

darb

a tir

gū:

a) a

ktiv

itāte

s, ka

s ve

icin

a be

zdar

ba s

amaz

i-nā

šano

s TVV

P ar

TU

A v

idū;

b) a

ktiv

itāte

s, ka

s sek

mē

prof

esio

nālā

s apm

ā-cī

bas i

espē

ju iz

man

toša

nu T

VVP

ar T

UA

vid

ū;c)

akt

ivitā

tes,

kas

veic

ina

TVVP

ar T

UA

latv

ie-

šu v

alod

as a

pguv

i, tā

dējā

di s

ekm

ējot

viņ

u ie

kļau

šano

s da

rba

tirgū

.

1N

etie

k īs

teno

ts n

evie

ns n

o ak

tivitā

šu v

eidi

em.

2Ti

ek īs

teno

ts v

ism

az v

iens

no a

ktiv

itāšu

vei

diem

.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, ak

tivitā

tes

veid

u/-u

s!

3Ti

ek n

odro

šinā

tas

visa

s tr

īs

iesp

ējas

: a),

b), c

).

29

3.11

. TVV

P ar

TU

A p

iekļ

uve

vals

ts īs

teno

tajie

m

noda

rbin

ātīb

as a

tbal

sta

pasā

kum

iem

(k

valifi

kāci

jas

un p

ārkv

alifi

kāci

jas

kurs

iem

, la

tvie

šu v

alod

as a

pguv

es k

ursi

em d

ažād

ām

TVVP

gru

pām

).

1TV

VP a

r TU

A n

av m

ērķa

gr

upa

vals

tī īs

teno

tajie

m

noda

rbin

ātīb

as a

tbal

sta

pasā

kum

iem

.

2D

aļa

no v

alst

ī īst

enot

ajie

m

noda

rbin

ātīb

as a

tbal

sta

pa-

sāku

mie

m ir

pie

ejam

i ats

e-vi

šķām

TVV

P ar

TU

A g

rupā

m.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, kā

di

pasā

kum

i un

kādā

m g

rupā

m

ir pi

eeja

mi!

3TV

VP a

r TU

A ir

mēr

ķa

grup

a va

lstī

īste

nota

jiem

no

darb

ināt

ības

atb

alst

a pa

sāku

mie

m u

n vi

ņiem

ir

piee

jam

i tād

i paš

i nod

arbi

-nā

tības

atb

alst

a pa

sāku

mi

kā L

atvi

jas

pils

oņie

m.

3.12

. Nac

ionā

lā m

ērog

ā tie

k ve

icin

āta

TVVP

ar

TUA

pra

smju

/kva

lifikā

cija

s, ku

ra ie

gūta

ārp

us

ES, a

tzīš

ana:

a) p

astā

v va

lsts

aģe

ntūr

a/in

form

ācija

s ce

ntri,

kas

vei

cina

pra

smju

un

kval

ifikā

cija

s at

zīša

nu;

b) v

alst

ī ir v

adlīn

ijas

par t

aisn

īgām

pra

smju

un

kva

lifikā

cija

s at

zīša

nas

proc

edūr

ām, t

.sk.

pr

oced

ūras

ilgu

mu

un iz

mak

sām

;c)

TVV

P tie

k no

droš

ināt

a in

form

ācija

par

pā

rkva

lifikā

cija

s ku

rsie

m/v

alod

u ku

rsie

m,

kas

vērs

ti uz

kon

krēt

ām n

odar

binā

tības

jo

mām

, un

pras

mju

un

kval

ifikā

cija

s no

vērt

ēšan

as p

roce

dūrā

m.

1N

etie

k īs

teno

ts n

evie

ns n

o pa

sāku

mie

m.

2Ti

ek īs

teno

ts ti

kai a

); tie

k īs

teno

ti a)

un

b) p

asāk

umi.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, kā

di

pasā

kum

i tie

k īs

teno

ti!

3Ti

ek īs

teno

ti ga

n a)

, gan

b),

gan

c) p

asāk

umi.

daž

ādīb

as v

adīb

a22kr

itēri

ji

3.13

. Nod

arbi

nātīb

as p

akal

poju

mu

snie

dzēj

iem

ir

nodr

ošin

āta

apm

ācīb

a da

žādī

bas

vadī

bā

un v

iņi i

r inf

orm

ēti p

ar T

VVP

ar T

UA

situ

āciju

no

darb

ināt

ības

jom

ā La

tvijā

.

1D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

net

iek

nodr

ošin

ātas

, tām

nav

pa

redz

ēts

vals

ts fi

nans

ējum

s.

2D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

tiek

īste

nota

s ne

regu

lāri

dažā

du fi

nanš

u in

stru

men

tu (p

roje

ktu)

ie

tvar

os k

onku

rsa

kārt

ībā.

3D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

tiek

no

droš

ināt

as re

gulā

ri un

tā

m ir

par

edzē

ts v

alst

s fin

ansē

jum

s.

4. v

esel

ība

4.1.

Val

sts

gara

ntēt

o ve

selīb

as a

prūp

es

paka

lpoj

umu

piee

jam

ība

TVVP

ar T

UA

, kur

i ir

legā

li no

darb

ināt

i.

1TV

VP a

r TU

A, k

ur ir

legā

li no

darb

ināt

i, na

v pi

eeja

mi

vals

ts g

aran

tētie

ves

elīb

as

aprū

pes

paka

lpoj

umi.

2TV

VP a

r TU

A, k

uri i

r leg

āli

noda

rbin

āti,

ir pi

eeja

mi

note

ikti

vals

ts g

aran

tētie

ve

selīb

as a

prūp

es

paka

lpoj

umi.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t!

3TV

VP a

r TU

A, k

uri i

r leg

āli

noda

rbin

āti,

ir pi

eeja

mi

vals

ts g

aran

tētie

ves

elīb

as

aprū

pes

paka

lpoj

umi t

ādā

pašā

apm

ērā

kā L

atvi

jas

pils

oņie

m.

22

Daž

ādīb

as v

adīb

as p

ared

z, k

a da

žādu

pak

alpo

jum

u sn

iedz

ēji i

r iep

azīs

tināt

i ar k

ultū

ru d

ažād

ības

jaut

ājum

iem

, kul

tūru

atš

ķirīb

u ie

tekm

i uz

sask

arsm

i, tā

dejā

di s

pēj l

abāk

str

ādāt

ar c

itu k

ultū

ru p

ārst

āvjie

m.

Av

ots:

Lat

vija

s ci

lvēk

tiesī

bu c

entr

s (2

011)

„Atš

ķirīg

s kl

ient

s da

udzv

eidī

gā L

atvi

jā. M

ācīb

u līd

zekl

is to

iest

āžu

darb

inie

kiem

, kas

sni

edz

paka

lpoj

umus

treš

o va

lstu

val

stsp

iede

rīgaj

iem

”, 3.

lpp.

30

4.2.

Val

sts

gara

ntēt

o ve

selīb

as a

prūp

es

paka

lpoj

umu

piee

jam

ība

TVVP

ar T

UA

ne

piln

gadī

gajie

m b

ērni

em.

1TV

VP a

r TU

A

nepi

lnga

dīga

jiem

bēr

niem

na

v pi

eeja

ms

vals

ts

gara

ntēt

o ve

selīb

as a

prūp

es

paka

lpoj

umu

min

imum

s.

2TV

VP a

r TU

A

nepi

lnga

dīga

jiem

bēr

niem

ir

piee

jam

s no

teik

ts v

alst

s ga

rant

ēto

vese

lības

apr

ūpes

pa

kalp

ojum

u m

inim

ums.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t!

3TV

VP a

r TU

A n

epiln

gadī

ga-

jiem

bēr

niem

ir p

ieej

ami

vals

ts g

aran

tētie

ves

elīb

as

aprū

pes

paka

lpoj

umi t

ādā

pašā

apm

ērā

kā L

atvi

jas

pils

oņu

nepi

lnga

dīga

jiem

bē

rnie

m.

4.3.

Ves

elīb

as a

pdro

šinā

šana

s po

lises

seg

tie

paka

lpoj

umi T

VVP

ar T

UA

sas

kaņā

ar v

alst

s tie

sisk

o re

gulē

jum

u („

Ārz

emni

eku

vese

lības

ap

droš

ināš

anas

not

eiku

mie

m”)

.

1TV

VP a

r TU

A ir

not

eikt

a ob

ligāt

ā ve

selīb

as

apdr

ošin

āšan

as p

olis

e,

kas

sedz

tika

i nea

tliek

amo

med

icīn

isko

pal

īdzī

bu,

dzīv

ībai

vai

ves

elīb

ai b

īsta

ma

kriti

ska

stāv

okļa

ārs

tēša

nu

stac

ionā

rā u

n tr

ansp

ortē

šana

no

gādā

šana

i atp

akaļ

mītn

es

zem

ē sm

agas

slim

ības

un

nāve

s ga

dīju

mā.

–2

TVVP

ar T

UA

pēc

izvē

les

ir no

teik

ta:

a) o

blig

ātā

vese

lības

ap-

droš

ināš

anas

pol

ise

(sk.

kr

itērij

u 1)

;b)

ves

elīb

as a

pdro

šinā

ša-

nas

polis

e, k

as ie

tver

gan

ob

ligāt

ās v

esel

ības

apd

ro-

šinā

šana

s pa

kalp

ojum

us,

gan

prim

āros

un

seku

n-dā

ros

vese

lības

apr

ūpes

pa

kalp

ojum

us.

daž

ādīb

as v

adīb

a23kr

itēri

ji4.

4. V

esel

ības

apr

ūpes

iest

āžu

pers

onāl

am ir

no

droš

ināt

as a

pmāc

ības

daž

ādīb

as v

adīb

ā.

1D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

net

iek

nodr

ošin

ātas

, tām

nav

pa

redz

ēts

vals

ts fi

nans

ējum

s.

2D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

tiek

īste

nota

s ne

regu

lāri

dažā

du fi

nanš

u in

stru

men

tu (p

roje

ktu)

ie

tvar

os k

onku

rsa

kārt

ībā.

3D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

tiek

no

droš

ināt

as re

gulā

ri un

tā

m ir

par

edzē

ts v

alst

s fin

ansē

jum

s.

5. s

ociā

lā u

n ti

e-si

skā

aizs

ardz

ība

Tua

stat

usa

droš

ība

kritē

riji

5.1.

TVV

P TU

A iz

snie

gšan

as n

osac

ījum

i par

uz

turē

šanā

s at

ļauj

as ie

mes

liem

. 1

TVVP

ir ti

esīb

as s

aņem

t TU

A,

vien

laic

īgi p

amat

ojot

ies

tikai

uz

vie

nu u

ztur

ēšan

ās

iem

eslu

(pie

mēr

am,

noda

rbin

ātīb

a, s

tudi

jas

vai

ģim

enes

apv

ieno

šana

).

–2

TVVP

ir ti

esīb

as s

aņem

t TU

A, v

ienl

aicī

gi p

amat

ojo-

ties

uz v

airā

kiem

uzt

urēš

a-nā

s ie

mes

liem

(pie

mēr

am,

noda

rbin

ātīb

a un

ģim

enes

ap

vien

ošan

a v

ai ģ

imen

es

apvi

enoš

ana

un s

tudi

jas)

.

23

Daž

ādīb

as v

adīb

as p

ared

z, k

a da

žādu

pak

alpo

jum

u sn

iedz

ēji i

r iep

azīs

tināt

i ar k

ultū

ru d

ažād

ības

jaut

ājum

iem

, kul

tūru

atš

ķirīb

u ie

tekm

i uz

sask

arsm

i, tā

dējā

di s

pēj l

abāk

str

ādāt

ar c

itu k

ultū

ru p

ārst

āvjie

m.

Av

ots:

Lat

vija

s ci

lvēk

tiesī

bu c

entr

s (2

011)

„Atš

ķirīg

s kl

ient

s da

udzv

eidī

gā L

atvi

jā. M

ācīb

u līd

zekl

is to

iest

āžu

darb

inie

kiem

, kas

sni

edz

paka

lpoj

umus

treš

o va

lstu

val

stsp

iede

rīgaj

iem

”, 3.

lpp.

31

5.2.

TVV

P ie

spēj

as s

aņem

t jau

nu T

UA

, mai

notie

s uz

turē

šanā

s ie

mes

lam

val

stī u

n ne

izbr

auco

t no

vals

ts.

1Ja

mai

nās T

VVP

uzt

urēš

anās

va

lstī

iem

esls

, viņ

am n

av

iesp

ēja

saņe

mt j

aunu

TU

A,

neiz

brau

cot n

o va

lsts

.

–2

Ja m

ainā

s TVV

P uz

turē

ša-

nās

iem

esls

val

stī,

viņa

m ir

ie

spēj

a sa

ņem

t jau

nu T

UA

, ne

izbr

auco

t no

vals

ts.

5.3.

TVV

P ar

TU

A ie

mes

li tie

sisk

ā st

atus

a no

raid

īšan

ai, n

eatja

unoš

anai

un

pārt

rauk

šana

i:a)

per

sona

ir v

iltoj

usi i

nfor

māc

iju, l

aiie

gūtu

TU

A;

b) p

erso

nas

uztu

rēša

nās

vals

tī ra

da

nopi

etnu

s dr

audu

s sa

bied

riska

jai u

n na

cion

ālaj

ai d

rošī

bai;

c) p

erso

na ir

izda

rījus

i sm

agu

nozi

egum

u;d)

sāk

otnē

jās

uztu

rēša

nās

iem

esli

un

nosa

cīju

mi v

airs

nav

spē

kā.

1Ie

mes

ls s

tatu

sa

neat

jaun

ošan

ai ir

a),

b), c

) un

d).

–Ie

mes

ls s

tatu

sa

neat

jaun

ošan

ai ir

a),

b) u

n c)

va

i d).

3Ie

mes

ls s

tatu

sa

nora

idīš

anai

, ne

atja

unoš

anai

un

pārt

rauk

šana

i ir t

ikai

a) u

n b)

.

5.4.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as u

ztur

ēšan

ās

atļa

ujas

nep

iešķ

iršan

as, n

eatja

unoš

anas

un

pārt

rauk

šana

s ga

dīju

mā:

a) ti

esīb

as ie

pazī

ties

ar lē

mum

a pa

mat

otīb

u;b)

ties

ības

iesn

iegt

ape

lāci

jas

sūdz

ību;

c) p

ārst

āvīb

a ne

atka

rīgā

adm

inis

trat

īvā

inst

itūci

jā u

n/va

i tie

sā.

1TV

VP a

r TU

A n

av ie

spēj

ams

a) u

n b)

vai

a) v

ai b

).

2TV

VP a

r TU

A ir

iesp

ējam

s a)

un

b).

3TV

VP a

r TU

A ir

vis

as tr

īs

tiesī

bas.

juri

disk

ā pa

līdzī

bakr

itēri

ji

5.5.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as u

z va

lsts

gar

antē

to

jurid

isko

pal

īdzī

bu.

1TV

VP a

r TU

A n

av ti

esīb

as u

z va

lsts

gar

antē

to ju

ridis

ko

palīd

zību

.

2TV

VP a

r TU

A ir

ties

ības

uz

vals

ts g

aran

tēto

jurid

isko

pa

līdzī

bu a

tsev

išķā

s si

tuāc

ijās.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t!

3TV

VP a

r TU

A ir

ties

ības

uz

vals

ts g

aran

tēto

jurid

isko

pa

līdzī

bu.

Ties

ības

uz

pua

kritē

riji

5.6.

Nep

ieci

ešam

ais

laik

a pe

riods

, kas

TVV

P jā

uztu

ras

Latv

ijā a

r TU

A, l

ai s

aņem

tu P

UA

.1

Liel

āks

par p

ieci

em g

adie

m.

2Pi

eci g

adi.

3M

azāk

s pa

r pie

ciem

ga

diem

.

5.7.

Stu

diju

laik

a ie

kļau

šana

TVV

P uz

turē

šanā

s pe

riodā

Lat

vijā

ar T

UA

, lai

pre

tend

ētu

uz P

UA

.1

Stud

iju la

iks

netie

k ie

kļau

ts

laik

a pe

riodā

, kas

jāuz

tura

s La

tvijā

, lai

pre

tend

ētu

uz

PUA

.

2St

udiju

laik

s da

ļēji

tiek

iekļ

auts

laik

a pe

riodā

, ka

s jā

uztu

ras

Latv

ijā, l

ai

pret

endē

tu u

z PU

A.

3St

udiju

laik

s pi

lnīb

ā tie

k ie

kļau

ts la

ika

perio

dā,

kas

jāuz

tura

s La

tvijā

, lai

pr

eten

dētu

uz

PUA

.

32

5.8.

TVV

P ar

TU

A ā

rpus

Lat

vija

s pa

vadī

tā la

ika

perio

da ie

robe

žoju

mi,

lai p

iete

ikto

s uz

PU

A.

1La

ika

perio

ds ir

īsāk

s pa

r se

šiem

sec

īgie

m m

ēneš

iem

un

kop

ā ne

pārs

nied

z 10

m

ēneš

us.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t lai

ka

perio

du!

2La

ika

perio

ds n

av il

gāks

par

se

šiem

sec

īgie

m m

ēneš

iem

un

kop

ā ne

pārs

nied

z de

smit

mēn

ešus

.

3La

ika

perio

ds v

ar b

ūt

ilgāk

s pa

r seš

iem

sec

īgie

m

mēn

ešie

m u

n ko

pā v

ar

pārs

nieg

t 10

mēn

ešus

.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t lai

ka

perio

du!

daž

ādīb

as v

adīb

a24kr

itēri

ji

5.9.

IeM

un

tās

pakļ

autīb

as ie

stāž

u pe

rson

ālam

(p

iem

ēram

, PM

LP, V

R) ir

nod

roši

nāta

s ap

māc

ības

daž

ādīb

as v

adīb

ā.

1D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

net

iek

nodr

ošin

ātas

, tām

nav

pa

redz

ēts

vals

ts fi

nans

ējum

s.

2D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

tiek

īste

nota

s ne

regu

lāri

dažā

du fi

nanš

u in

stru

men

tu (p

roje

ktu)

ie

tvar

os k

onku

rsa

kārt

ībā.

3D

ažād

ības

vad

ības

ap

māc

ības

tiek

no

droš

ināt

as re

gulā

ri un

tā

m ir

par

edzē

ts v

alst

s fin

ansē

jum

s.

6. s

ociā

lie

kont

akti

Ģim

enes

apv

ieno

šana

kritē

riji

6.1.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as u

zaic

ināt

pie

sev

is

ģim

enes

loce

kļus

:a)

laul

āto

part

neri;

b) re

ģist

rētu

par

tner

attie

cību

par

tner

i;c)

ilgs

tošu

kop

dzīv

es p

artn

eri,

ja a

ttie

cība

s na

v re

ģist

rēta

s.

1Ir

tiesī

bas

uzai

cinā

t tik

ai a

).2

Ir tie

sība

s uz

aici

nāt a

) un

b)

vai c

).

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, ku

ras

pers

onas

ir ti

esīb

as u

zaic

ināt

!

3Ir

tiesī

bas

uzai

cinā

t gan

a), g

an b

), ga

n c)

.

6.2.

TVV

P ar

TU

A u

ztur

ēšan

ās p

erio

da il

gum

s un

pra

sība

s va

lstī,

lai i

egūt

u tie

sība

s uz

aici

nāt

ģim

enes

loce

kļus

uz

perio

du, k

as a

tbils

t TVV

P TU

A te

rmiņ

am.:

a) v

ism

az v

iens

gad

s;b)

viz

mas

div

i gad

i;c)

jāuz

rāda

dok

umen

ti, k

as a

plie

cina

ne

piec

ieša

mo

iztik

as n

odro

šinā

jum

u;d)

jāuz

rāda

dok

umen

ts, k

as a

plie

cina

pa

redz

amo

dzīv

es v

ietu

Lat

vijā

.

1Jā

ievē

ro b

), c)

, d).

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, ja

ir

atšķ

irīga

s pra

sība

s daž

ādie

m

ģim

enes

loce

kļie

m!

2Jā

ievē

ro a

), c)

, d).

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, ja

ir

atšķ

irīga

s pra

sība

s daž

ādie

m

ģim

enes

loce

kļie

m!

3Jā

ievē

ro c

), d)

.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, ja

ir

atšķ

irīga

s pra

sība

s da

žādi

em ģ

imen

es

loce

kļie

m!

24

Daž

ādīb

as v

adīb

as p

ared

z, k

a da

žādu

pak

alpo

jum

u sn

iedz

ēji i

r iep

azīs

tināt

i ar k

ultū

ru d

ažād

ības

jaut

ājum

iem

, kul

tūru

atš

ķirīb

u ie

tekm

i uz

sask

arsm

i, tā

dejā

di s

pēj l

abāk

str

ādāt

ar c

itu k

ultū

ru p

ārst

āvjie

m.

Av

ots:

Lat

vija

s ci

lvēk

tiesī

bu c

entr

s (2

011)

„Atš

ķirīg

s kl

ient

s da

udzv

eidī

gā L

atvi

jā. M

ācīb

u līd

zekl

is to

iest

āžu

darb

inie

kiem

, kas

sni

edz

paka

lpoj

umus

treš

o va

lstu

val

stsp

iede

rīgaj

iem

”, 3.

lpp.

33

6.3.

TVV

P ar

TU

A, k

urš

Latv

ijā ie

radi

es

noda

rbin

ātīb

as n

olūk

ā uz

dar

ba lī

gum

a un

uz

ņēm

uma

līgum

a pa

mat

a, ti

esīb

as in

divi

duāl

i uz

aici

nāt p

ie s

evis

ģim

enes

loce

kļus

, uz

perio

du, k

as a

tbils

t TVV

P TU

A te

rmiņ

am.

1TV

VP a

r TU

A, k

urš

Latv

ijā

iera

dies

uz

darb

a līg

uma

un u

zņēm

uma

līgum

a pa

mat

a, ģ

imen

es lo

cekļ

us

var u

zaic

ināt

tika

i uz

darb

a de

vēja

izsa

ukum

a pa

mat

a.

–2

TVVP

ar T

UA

, kur

š La

tvijā

ie

radi

es u

z da

rba

līgum

a un

uzņ

ēmum

a līg

uma

pam

ata,

ģim

enes

loce

kļus

va

r uza

icin

āt in

divi

duāl

i, be

z da

rba

devē

ja

star

pnie

cība

s.

6.4.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as u

zaic

ināt

pie

sev

is

piln

gadī

gos

bērn

us u

z pe

riodu

, kas

atb

ilst T

VVP

TUA

term

iņam

.

1N

av ti

esīb

as.

2Ir

tiesī

bas,

ja ti

ek iz

pild

ītas

tiesi

skā

regu

lēju

ma

pras

ības

pa

r piln

gadī

go b

ērnu

uz

aici

nāša

nu.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t TVV

P ar

TU

A sa

isto

šās p

rasī

bas p

ilnga

dīgā

bē

rna

uzai

cinā

šana

i pie

sevi

s!

3Ir

tiesī

bas.

6.5.

TVV

P ar

TU

A la

ulāt

o/pa

rtne

ru u

n pi

lnga

dīgo

bēr

nu ti

esīb

as u

z au

tono

mu

uztu

rēša

nās

atļa

uju.

1Ir

tiesī

bas

saņe

mt a

uton

omu

uztu

rēša

nās

atļa

uju,

iz

pild

ot p

rasī

bas

PUA

ie

gūša

nai.

2Ir

tiesī

bas

saņe

mt a

uton

omu

uztu

rēša

nās

atļa

uju,

no

dzīv

ojot

Lat

vijā

trīs

līdz

pi

ecus

gad

us.

3Ir

tiesī

bas

saņe

mt

auto

nom

u uz

turē

šanā

s at

ļauj

u, n

odzī

vojo

t Lat

vijā

m

azāk

kā

trīs

gad

us.

7. p

ilson

iskā

un

pol

itis

kā

līdzd

alīb

avē

lēša

nu ti

esīb

askr

itēri

ji

7.1.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as b

also

t paš

vald

ību

vēlē

šanā

s.1

TVVP

ar T

UA

nav

ties

ības

ba

lsot

paš

vald

ību

vēlē

šanā

s.

2TV

VP a

r TU

A ir

ties

ības

bal

-so

t paš

vald

ību

vēlē

šanā

s, ja

va

lstī

uztu

ras

ilgāk

kā

piec

us

gadu

s va

i pas

tāv

citi

nosa

cī-

jum

i (pi

emēr

am, s

tarp

vals

tu

savs

tarp

ējās

vēl

ēšan

u tie

sī-

bas25

), ka

s no

droš

ina

tiesī

bas

bals

ot p

ašva

ldīb

u vē

lēša

nās.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t lai

ka p

erio

-du

un

citu

s nos

acīju

mus

, ja

tas i

r att

ieci

nām

s!

3Vi

enlīd

zīga

s tie

sība

s ar

La

tvija

s pi

lsoņ

iem

vai

pr

asīb

a, k

a TV

VP ir

val

stī

jāuz

tura

s vi

smaz

pie

cus

gadu

s.

25

Situ

ācija

s, ka

d va

lstis

ir n

oslē

guša

s sa

vsta

rpēj

us lī

gum

us, k

a vi

ņu p

ilsoņ

i drīk

st p

ieda

lītie

s vē

lēša

nās

part

nerv

alst

ī, ar

kur

u no

slēg

ts lī

gum

s.

34

7.2.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as k

andi

dēt p

ašva

ldīb

u vē

lēša

nās.

1TV

VP a

r TU

A n

av ti

esīb

as

kand

idēt

paš

vald

ību

vēlē

šanā

s.

2TV

VP a

r TU

A ir

ties

ības

ka

ndid

ēt p

ašva

ldīb

u vē

lēša

nās,

ja v

alst

ī uzt

uras

ilg

āk k

ā pi

ecus

gad

us v

ai

past

āv c

iti n

osac

ījum

i (p

iem

ēram

, sta

rpva

lstu

sa

vsta

rpēj

ās v

ēlēš

anu

tiesī

bas)

, kas

to a

tļauj

.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t lai

ka

perio

du u

n ci

tus n

osac

ījum

us,

ja ta

s ir a

ttie

cinā

ms!

3TV

VP a

r TU

A ir

vie

nlīd

zīga

s tie

sība

s ar

Lat

vija

s pi

lsoņ

iem

kan

didē

t pa

šval

dību

vēl

ēšan

ās.

brīv

ība

veid

ot u

n ap

vien

otie

s org

aniz

ācijā

skr

itēri

ji

7.3.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as d

ibin

āt p

oliti

sko

part

iju.

1TV

VP a

r TU

A n

av ti

esīb

as

dibi

nāt p

oliti

sko

part

iju.

2N

osac

ījum

s, ka

par

tijas

va

ldē

ir jā

būt a

rī La

tvija

s pi

lsoņ

iem

un/

vai s

tarp

pa

rtija

s bi

edrie

m ir

jābū

t La

tvija

s pi

lsoņ

iem

, vai

citi

no

sacī

jum

i.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t citu

s no

sacī

jum

us, j

a ta

s ir

attie

cinā

ms!

3Vi

enlīd

zīga

s tie

sība

s ar

La

tvija

s pi

lsoņ

iem

.

7.4.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as b

ūt p

ar p

oliti

skās

pa

rtija

s bi

edru

.1

TVVP

ar T

UA

nav

ties

ības

būt

pa

r pol

itisk

ās p

artij

as b

iedr

u.

–2

TVVP

ar T

UA

ir ti

esīb

as

būt p

ar p

oliti

skās

par

tijas

bi

edru

.

7.5.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as d

ibin

āt N

VO.

1TV

VP a

r TU

A n

av ti

esīb

as

dibi

nāt N

VO.

–2

TVVP

ar T

UA

ir ti

esīb

as

dibi

nāt N

VO.

7.6.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as b

ūt p

ar N

VO b

iedr

u.1

TVVP

ar T

UA

nav

ties

ības

būt

pa

r NVO

bie

dru.

–2

TVVP

ar T

UA

ir ti

esīb

as b

ūt

par N

VO b

iedr

u.

7.7.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as p

ieda

lītie

s sa

pulc

ēs,

gājie

nos,

pike

tos.

1TV

VP a

r TU

A n

av ti

esīb

as

pied

alīti

es s

apul

cēs,

gājie

nos,

pike

tos.

–2

TVVP

ar T

UA

ir ti

esīb

as

pied

alīti

es s

apul

cēs,

gājie

nos,

pike

tos.

35

7.8.

TVV

P ar

TU

A ti

esīb

as o

rgan

izēt

sap

ulce

s, gā

jienu

s, pi

ketu

s.1

TVVP

ar T

UA

nav

ties

ības

or

gani

zēt s

apul

ces,

gājie

nus,

pike

tus.

–2

TVVP

ar T

UA

ir ti

esīb

as

orga

nizē

t sap

ulce

s, gā

jienu

s, pi

ketu

s.

kons

ulta

tīvie

meh

ānis

mi

kritē

riji

7.9.

TVV

P ko

nsul

tatīv

ās p

adom

es n

acio

nālā

līm

enī.

1N

av T

VVP

kons

ulta

tīvās

pa

dom

es n

acio

nālā

līm

enī.

2N

av T

VVP

kons

ulta

tīvās

pa

dom

es, k

uras

vei

do u

n ku

rās

ir tie

ši p

ārst

āvēt

i TV

VP, b

et ir

kon

sulta

tīvās

pa

dom

es, k

urās

TVV

P pā

rstā

v ek

sper

ti un

or

gani

zāci

jas,

kura

s st

rādā

ar T

VVP.

3Ir

kons

ulta

tīvās

pad

omes

, ku

ras

veid

o TV

VP,

naci

onāl

ā līm

enī.

7.10

. TVV

P ko

nsul

tatīv

o pa

dom

ju v

eido

šana

na

cion

ālā

līmen

ī.1

TVVP

kon

sulta

tīvās

pad

omes

pā

rstā

vjus

iece

ļ val

sts

inst

itūci

ju p

ārst

āvji.

2TV

VP k

onsu

ltatīv

o pa

dom

ju

pārs

tāvj

us ie

vēl T

VVP

vai

TVVP

org

aniz

ācija

s, ta

ču

šo p

roce

su re

gulē

val

sts

inst

itūci

jas.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, kā

tieš

i tie

k ve

idot

as T

VVP

kons

ulta

tīvās

pa

dom

es!

3TV

VP k

onsu

ltatīv

o pa

dom

ju p

ārst

āvju

s ie

vēl T

VVP

vai T

VVP

orga

nizā

cija

s.

7.11

. Not

iek

kons

ultē

šanā

s ar

TVV

P na

cion

ālā

līmen

ī daž

ādu

polit

iku,

kas

iete

kmē

TVVP

dzī

ves

situ

āciju

, vei

doša

nā.

1Ko

nsul

tēša

nās

neno

tiek.

2N

otie

k ad

hoc

26

kons

ultē

šanā

s.

3N

otie

k re

gulā

ra

kons

ultē

šanā

s.

7.12

. TVV

P ko

nsul

tatīv

ās p

adom

es p

ašva

ldīb

u līm

enī.

1Pa

šval

dībā

s na

v TV

VP

kons

ulta

tīvās

pad

omes

.

2Pa

šval

dībā

s na

v ko

nsul

tatīv

ās p

adom

es,

kura

s ve

ido

un k

urās

ir

tieši

pār

stāv

ēti T

VVP,

bet

ir ko

nsul

tatīv

ās p

adom

es,

kurā

s TVV

P pā

rstā

v ek

sper

ti un

org

aniz

ācija

s, ku

ras

strā

dā a

r TVV

P.

3Pa

šval

dībā

s ir

kons

ulta

tīvās

pa

dom

es, k

uras

vei

do

TVVP

.

26

Tā n

av re

gulā

ra p

raks

e, b

et š

āda

kons

ultē

šanā

s no

tiek

spec

ifisk

as p

robl

ēmas

un

nepi

ecie

šam

ības

gad

ījum

ā.

36

7.13

. TVV

P ko

nsul

tatīv

o pa

dom

ju v

eido

šana

pa

šval

dību

līm

enī.

1TV

VP k

onsu

ltatīv

ās p

adom

es

pārs

tāvj

us ie

ceļ p

ašva

ldīb

as

inst

itūci

ju p

ārst

āvji.

2TV

VP k

onsu

ltatīv

ās p

adom

es

pārs

tāvj

us ie

vēl T

VVP

vai

TVVP

org

aniz

ācija

s, be

t vi

enla

ikus

not

iek

pašv

aldī

bas

pārs

tāvj

u ie

jauk

šanā

s ša

jā

proc

esā.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t, kā

tieš

i tie

k ve

idot

as T

VVP

kons

ulta

tīvās

pa

dom

es!

3TV

VP k

onsu

ltatīv

ās

pado

mes

pār

stāv

jus

ievē

l TVV

P va

i TVV

P or

gani

zāci

jas.

7.14

. Not

iek

kons

ultē

šanā

s ar

TVV

P pa

šval

dību

līm

enī d

ažād

u po

litik

u, k

as ie

tekm

ē TV

VP d

zīve

s si

tuāc

iju, v

eido

šanā

.

1Ko

nsul

tēša

nās

neno

tiek.

2N

otie

k ad

hoc

kon

sultē

šanā

s.3

Not

iek

regu

lāra

ko

nsul

tēša

nās.

rīcī

bpol

itika

kritē

riji

7.15

. TVV

P in

form

ēšan

a pa

r viņ

u po

litis

kās

un p

ilson

iskā

s līd

zdal

ības

iesp

ējām

nac

ionā

lā

līmen

ī.

1N

acio

nālā

līm

enī n

etie

k no

droš

ināt

a (fi

nans

ēta)

TVVP

info

rmēš

ana.

2N

otie

k ne

regu

lāra

s in

form

a-tīv

as k

ampa

ņas,

kura

s ga

lve-

nokā

rt in

iciē

un

īste

no N

VO.

3N

acio

nālā

līm

enī p

astā

vīgi

tie

k no

droš

ināt

a (fi

nans

ēta)

TV

VP in

form

ēšan

a.

7.16

. Val

sts

finan

sēju

ms T

VVP

orga

nizā

cijā

m

un v

iņu

inte

rese

s ai

zstā

voša

jām

org

aniz

ācijā

m

naci

onāl

ā līm

enī.

1N

av n

odro

šinā

ts p

astā

vīgs

va

lsts

fina

nsēj

ums T

VVP

orga

nizā

cijā

m u

n vi

ņu

inte

rese

s ai

zstā

voša

jām

or

gani

zāci

jām

.

2Va

lsts

fina

nsēj

ums

ir pi

eeja

ms

ar n

osac

ījum

iem

va

i daž

ādu

finan

šu

inst

rum

entu

(pro

jekt

u)

ietv

aros

kon

kurs

a kā

rtīb

ā.

Lūdz

u, p

reci

zējie

t nos

acīju

mus

va

i fina

nšu

inst

rum

entu

s!

3Ir

nodr

ošin

āts

past

āvīg

s va

lsts

fina

nsēj

ums T

VVP

orga

nizā

cijā

m u

n vi

ņu

inte

rese

s ai

zstā

voša

jām

or

gani

zāci

jām

.

7.17

. TVV

P in

form

ēšan

a pa

r viņ

u po

litis

kās

un

pils

onis

kās

līdzd

alīb

as ie

spēj

ām p

ašva

ldīb

u līm

enī.

1Pa

šval

dību

līm

enī n

etie

k no

droš

ināt

a (fi

nans

ēta)

TVV

P in

form

ēšan

a.

2N

otie

k ne

regu

lāra

s in

form

atīv

as k

ampa

ņas,

kura

s in

iciē

un

īste

no N

VO.

3Pa

šval

dību

līm

enī p

astā

vīgi

tie

k no

droš

ināt

a (fi

nans

ēta)

TV

VP in

form

ēšan

a.

7.18

. Val

sts

finan

sēju

ms T

VVP

org

aniz

ācijā

m

un v

iņu

inte

rese

s ai

zstā

voša

jām

org

aniz

ācijā

m

pašv

aldī

bu lī

men

ī.

1N

av n

odro

šinā

ts p

astā

vīgs

pa

šval

dība

s fin

ansē

jum

s TV

VP o

rgan

izāc

ijām

un

viņu

in

tere

ses

aizs

tāvo

šajā

m

orga

nizā

cijā

m.

2Pa

šval

dība

s fin

ansē

jum

s ir

piee

jam

s ar

nos

acīju

mie

m

vai d

ažād

u pr

ojek

tu ie

tvar

os

(t.s

k. ā

rējā

fina

nsēj

uma

ietv

aros

).

Lūdz

u, p

reci

zējie

t nos

acīju

mus

va

i fina

nšu

inst

rum

entu

s!

3Ir

nodr

ošin

āts

past

āvīg

s pa

šval

dība

s fin

ansē

jum

s TVV

P or

gani

zāci

jām

un

viņu

in

tere

ses

aizs

tāvo

šajā

m

orga

nizā

cijā

m.

37

2. mērķa grupas mērījumu insTrumenTs kvanTiTaTīvajai apTaujai

mērķis: Veikt TVVP integrācijas Latvijas sabiedrībā pieredzes, viedokļu un situācijas vispārīgu izpēti.

aptaujas metode: Tiešā anketēšana vai anketēšana pa e-pastu vai telefonu (ja tiek nodrošināta pieeja mērķa grupas reģis-tru datiem un tie ir piemēroti pētniecības vajadzībām).

izlases apjoms un metode: situācijā, kad nav pieejami mērķa grupas reģistru dati, reprezentatīvas mērķa grupas aptaujas veikšana ir neiespējama vai ļoti sarežģīta. Līdzšinējā pieredze27 rāda, ka mērķa grupas anketēšanā visefektīvākā pieeja ir sadarboties ar PMLP nodaļām, kurās izsniedz termiņuzturēšanās atļaujas, jo tur, īpaši Rīgā, ir sastopama pietiekami liela mērķa grupas daļa. Anketējot mērķa grupas pārstāvjus PMLP nodaļās, ieteicamais izlases apjoms ir 400 respondentu. Jāpiebilst, ka šāda izlase nav uzskatāma par reprezentatīvu visai mērķa grupai, taču izlases lielāku atbilstību var sasniegt, izlases veikšanā izmantojot kvotu principu, kvotas veidojot uz PMLP statistikas bāzes. Kvotu izmantošana aptaujas veikša-nā ne tikai palielina aptaujas datu ticamību, bet arī prasa vairāk laika un finanšu resursu. Aptaujas PMLP filiālēs trūkums ir ne tikai ierobežojumi veikt vispārinājumus par datiem (datu reprezentativitāte), bet arī respondentu bailes un nedrošība atklāt būtisku informāciju par sevi un savu statusus, jo PMLP tiek uztverta kā represīva iestāde. Citas pieejas respondentu meklēšanā, piemēram, kontaktējoties ar darba devējiem un dažādām minoritāšu biedrībām, kā arī internetā, ir salīdzinoši maz efektīvas kvantitatīvas mērķa grupas aptaujas nodrošināšanai. Izņēmums ir mērķa grupas studentu pieejamība Lat-vijas augstskolās.

Reģistra datu pieejamībai pētniekiem uzlabojoties, lietderīgi būtu izmantot nejaušās izlases principus, kas nodrošina augstāku datu reprezentativitāti un ticamību. Minimālais vēlamais izlases apjoms – 400 respondentu.

aptaujas valoda: Balstoties uz līdzšinējo pieredzi28, metodoloģijas autori iesaka aptaujā izmantot vismaz trīs valodas – latviešu, krievu un angļu un atbilstoši sagatavot pašaizpildāmās anketas šajās trīs valodās (rokasgrāmatas elektroniskajā versijā ir iekļautas anketas redakcijas angļu un krievu valodā). Tas gan neizslēdz to, ka atsevišķām grupām (piemēram, ķīniešiem Latvijā) būs grūtības aizpildīt anketas arī šajās valodās, tomēr citas valodas iekļaušanai aptaujā arī nav pamata, jo šobrīd Latvijā to lietotāji ir mazskaitlīgas grupas, un dažu respondentu dēļ nav izmaksu ziņā pamatoti gatavot anketu piemēram, ķīniešu valodā.

aptaujas jautājumu raksturojums: Kvantitatīvās aptaujas jautājumi, kas iekļauti izstrādātajā instrumentārijā, aptver tikai nelielu daļu no visiem izstrādātajiem indikatoriem. Tie ir veidoti tā, lai svarīgākie un autoru vērtējumā šobrīd mērķa gru-pai – TVVP, kas Latvijā uzturas ar TUA ne vairāk kā 10 gadus – aktuālākie indikatori būtu iekļauti un ļautu iegūt vispārīgu priekšstatu par katru no dzīves jomām. Lielākā daļa jautājumu ir salīdzināmi ar BISS 2009. gadā veikto aptauju, lai varētu novērtēt izmaiņas. Aptaujas anketa ir izstrādāta kā pašaizpildāmā anketa, un aptaujas jautājumi tajā ir iestrādāti, ņemot vērā anketas loģiku, nevis integrācijas politikas novērtēšanas indikatoru matricas secību. Ņemot vērā to, ka pašaizpildā-mās aptaujas anketas datu kvalitāte ir lielā mērā atkarīga no aptaujas anketas garuma (jo garāka anketa, jo sagaidāms, ka datu kvalitāte ir zemāka), metodoloģijas izstrādes autori par maksimālo anketas garumu uzskata sešas lapas. Aptaujas jautājumus, kas fiksē respondenta statusu, mainot aptaujas izlases principus vai ieviešot kvotas, nepieciešams koriģēt.

Piebildes pie aptaujas jautājumiem:

� jautājumi par respondenta statusu (1.–3.) ir nepieciešami, lai pārbaudītu, vai aptaujas anketu aizpilda mērķa grupas pārstāvis;

� nodarbinātības jautājumu blokā (5.–11.) 6. jautājuma par respondentu atalgojumu iekļaušanu aptaujas anketā ir jāizvērtē, izejot no konkrētās aptaujas mērķiem, jo respondentiem šis jautājums rada psiholoģisku nepatiku un atbilžu ticamība ir ierobežota.

27 Zepa B., Šūpule I., Ķešāne I., Lulle A., u.c. Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi. / Rīga: Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2009.

28 Turpat.

38

Trešo valstu valstspiederīgo aptaujas anketaLūdzam Jūs atbildēt uz jautājumiem par to, kā cilvēki, kas Latvijā uzturas ar uzturēšanās atļaujām, jūtas šeit un kā uzlabot viņu dzīves apstākļus. Pētījuma atskaitē Jūsu viedoklis parādīsies tikai apkopotā veidā, nodrošinot pilnīgu Jūsu atbilžu anonimitāti. Atbildot uz jautājumiem, atzīmējiet ar krustiņu to atbildi, kura vislabāk atbilst Jūsu viedoklim vai ierakstiet nepieciešamo atbildi.

1. cik ilgi jūs uzturaties latvijā kopumā? /___/___/ (gadi) un /___/___/ (mēneši)

2. kāds šobrīd ir jūsu statuss latvijā? (ATZĪMĒJIET VIENU ATBILDI!)1. Citas valsts piederīgais ar termiņuzturēšanās atļauju2. Citas valsts piederīgais ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju 3. Dzīvoju Latvijā bez uzturēšanās atļaujas4. Cits (ierakstiet) ................................................

3. kādas valsts pilsonība (vai pase) jums ir? Ierakstiet valsts nosaukumu: ..........................................

4. vai jūs latvijā esat ieradies... (ATZĪMĒJIET VIENU ATBILDI!)1. Ģimenes apvienošanas nolūkā, pie vecākiem2. Lai strādātu3. Lai mācītos4. Kā uzņēmējs5. Cits (ierakstiet) ................................................................

5. vai jūs šobrīd veicat kādu regulāru vai gadījuma darbu, kas nes (vai var nest) ienākumus jums vai jūsu ģimenei? (ATZĪMĒJIET VIENU ATBILDI!)

1. Jā, esmu darba ņēmējs, strādāju uz pilnu slodzi2. Jā, esmu darba ņēmējs, strādāju uz nepilnu slodzi3. Jā, esmu pašnodarbināta persona 4. Jā , esmu uzņēmuma īpašnieks vai līdzīpašnieks5. Jā, strādāju bez samaksas ģimenes uzņēmumā vai praksē 6. Jā, veicu darbībās nepieciešamas savas uzņēmējdarbības vai prakses uzsākšanai 7. Nē – Tie, kas atbildējuši „nē”, lūdzu, pārejiet uz 10. jautājumu!

jautājumi strādājošajiem

6. kādā nozarē jūs strādājat vai plānojat strādāt latvijā? Ierakstiet: ........................................................

7. kāda ir jūsu pamatprofesija (specialitāte)? Ierakstiet: ...............................................

8. kāds ir jūsu ieņemamais (vai plānotais) amats (vai profesija) darbā latvijā?

Ierakstiet: ...........................................................................................................

9. kāda ir jūsu alga uz rokas vidēji mēnesī?

Ierakstiet, lūdzu, summu latos: /___/___/___/___/

vai citā valūtā: /___/___/___/___/ ............... valūta.

jautājumi tiem, kas nestrādā. pārējiem pāriet uz 12.jautājumu.

10. vai jūs vēlētos strādāt latvijā?1. Jā 2. Nē

11. kāds ir iemesls tam, kādēļ jūs nestrādājat? (ATZĪMĒJIET 3 NOZĪMĪGĀKOS IEMESLUS!)1. Latviešu valodas zināšanu trūkums2. Pārāk augstas latviešu valodas zināšanu prasības3. Grūtības atrast darbu savā profesijā4. Bezdarbs, grūti atrast darbu5. Zems atalgojums6. Grūtības nokārtot darba atļauju7. Grūtības ar izglītības vai kvalifikācijas atzīšanu8. Cits (ierakstiet) .............................................................

39

jautājumi visiem

12. kur jūs šobrīd dzīvojat? (ATZĪMĒJIET VIENU ATBILDI!)1. Savā privātmājā (Jūsu vai Jūsu ģimenes locekļu īpašums)2. Īrētā privātmājā3. Savā dzīvoklī (Jūsu vai Jūsu ģimenes locekļu īpašums)4. Īrētā dzīvoklī5. Īrēju istabu6. Studentu kopmītnēs7. Darba devēja kopmītnēs8. Pie radiniekiem, draugiem9. Cits (ierakstiet) ...................................................

13. cik apmierināts jūs esat ar savu pašreizējo dzīves vietu latvijā? (ATZĪMĒJIET VIENU ATBILDI!)1. Ļoti apmierināts2. Drīzāk apmierināts3. Drīzāk neapmierināts4. Ļoti neapmierināts5. Grūti pateikt

14. vai jums vai jūsu ģimenes locekļiem ir bijušas grūtības saņemt veselības aprūpi latvijā?

1. Jā. Kādas? (ierakstiet) .......................................................................................................2. Nē3. Nav bijušas veselības problēmas

15. vai jūs latvijā dzīvojat viens pats vai kopā ar savu sievu vai vīru (kopdzīves partneri)?1. Viens2. Kopā ar sievu, vīru vai kopdzīves partneri

jautājums tiem, kas dzīvo kopā ar savu sievu vai vīru (kopdzīves partneri). pārējiem – 19. jautājums.

16. vai jūsu sieva vai vīrs (kopdzīves partneris) ir... (ATZĪMĒJIET VIENU ATBILDI!)1. Citas valsts piederīgais, kas dzīvo Latvijā mazāk nekā 5 gadus2. Citas valsts piederīgais, dzīvo Latvijā 5 gadus vai ilgāk3. Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vai pilsonis

17. vai jūsu sieva vai vīrs (kopdzīves partneris) strādā latvijā?1. Jā – Tie, kas atbildējuši „jā”, lūdzu, pārejiet uz 19. jautājumu!2. Nē

18. kāds ir iemesls tam, ka jūsu sieva/vīrs (kopdzīves partneris) latvijā nestrādā? (ATZĪMĒT 3 NOZĪMĪGĀKOS IEMESLUS!)1. Latviešu valodas zināšanu trūkums2. Pārāk augstas latviešu valodas zināšanu prasības3. Grūtības atrast darbu savā profesijā4. Bezdarbs, grūti atrast darbu5. Zems atalgojums6. Grūtības nokārtot darba atļauju7. Grūtības ar izglītības vai kvalifikācijas atzīšanu8. Pilda mājsaimnieces un/vai bērnu kopšanas pienākumus9. Negrib vai nav nepieciešams strādāt10. Cits (ierakstiet) ..........................................

jautājumi visiem

19. vai jums ir bērni vecumā līdz 18 gadiem?1. Jā2. Nē – Tie, kas atbildējuši „nē”, lūdzu, pārejiet uz 24. jautājumu!

20. vai jūsu bērni dzīvo kopā ar jums latvijā?1. Jā2. Nē – Tie, kas atbildējuši „nē”, lūdzu, pārejiet uz 22. jautājumu!

40

jautājumi tiem, kam ir bērni, kas dzīvo latvijā

21. vai jūsu bērnam ir bijušas grūtības saņemt atbilstošu izglītību latvijā (bērnu dārzā vai skolā)? 1. Jā. Kādas? (ierakstiet) .................................................................................................2. Nē

jautājumi tiem, kam ir bērni, kas nedzīvo latvijā. pārējiem – 24. jautājums

22. vai jūs plānojiet pārcelt bērnus dzīvot uz latviju (vismaz uz 6 mēnešiem)?1. Jā – Tie, kas atbildējuši „jā”, lūdzu, pārejiet uz 24. jautājumu! 2. Nē3. Grūti pateikt

23. kāpēc jūs neplānojiet pārcelt bērnus dzīvot uz latviju?1. Grūti (vai nezināt kā) dabūt atļauju2. Bērniem šeit būtu grūtības ar izglītības iegūšanu3. Bērni vai otrs no vecākiem iebilda4. Nav vērts, jo Latvijā neplānoju palikt pārāk ilgi 5. Cits (ierakstiet) .............................................................

jautājumi visiem

24. vai jums ir sieva/vīrs (kopdzīves partneris), kas nedzīvo latvijā?1. Jā 2. Nē – Tie, kas atbildējuši „nē”, lūdzu, pārejiet uz 27. jautājumu!

25. vai jūsu sieva/vīrs (kopdzīves partneris) plāno pārcelties dzīvot uz latviju (vismaz uz 6 mēnešiem)?1. Jā – Tie, kas atbildējuši „jā”, lūdzu, pārejiet uz 27. jautājumu!2. Nē

26. kāpēc jūs sieva/vīrs neplāno pārcelties dzīvot uz latviju?1. Grūti (vai nezināt kā) dabūt atļauju2. Šeit būtu grūti atrast darbu savā profesijā3. Ir jāveic ģimenes pienākumi izcelsmes valstī4. Nav vērts, jo Latvijā neplānoju palikt pārāk ilgi 5. Cits (ierakstiet) .............................................................

jautājumi visiem

27. kādās situācijās jūs pārsvarā kontaktējaties ar „vietējiem” latviešiem, krieviem un citu tautību pārstāvjiem? (ATZĪMĒJIET 3 NOZĪMĪGĀKĀS ATBILDES!)

1. Mājās – savās vai viņu 2. Kontaktējoties ar mājas kaimiņiem3. Darbā 4. Augstskolā5. Kopā pavadot brīvo laiku, izklaidējoties un atpūšoties6. Valsts vai pašvaldību iestādēs7. Uz ielas, sabiedriskajā transportā8. Citur (ierakstiet) .........................................................................

28. vai esat iepazinušies un draudzējaties ar „vietējiem” latviešiem, krieviem un citu tautību pārstāvjiem?1. Jā, man ir daudz draugu un paziņu vietējo vidū2. Jā, man ir daži draugi un paziņas vietējo vidū3. Jā, man ir paziņas, bet nav draugu vietējo vidū4. Nē

29. ar cik daudziem latvijā dzīvojošiem citu valstu valstspiederīgajiem jūs uzturat regulārus kontaktus (kopā dzīvojiet, strādājiet, studējiet vai pavadiet brīvo laiku)?

1. Ne ar vienu 2. 1 līdz 53. 6 līdz 154. Vairāk kā 15

41

30. vai jūs sekojat līdzi notikumiem latvijā, piemēram, laikrakstos, Tv, radio, internetā?1. Jā, bieži2. Jā, dažreiz3. Nē

31. vai jūs iesaistāties kādu nevalstisko organizāciju vai interešu grupu aktivitātēs latvijā?1. Jā, bieži2. Jā, dažreiz3. Nē

32. vai jūs apmeklējat dažādus kultūras un izklaides pasākumus latvijā? 1. Jā, bieži2. Jā, dažreiz3. Nē

33. cik cieši jūs personiski jūtaties saistīts ar latviju?1. Ļoti cieši2. Cieši3. Ne pārāk cieši4. Nemaz

34. vai uzturēšanās laikā latvijā jūs esat saskāries ar netaisnīgu vai aizvainojošu attieksmi sava valstiskā statusa – trešo valstu valstspiederīgais ar termiņuzturēšanās atļauju latvijā dēļ?

1. Jā, bieži2. Jā, dažreiz3. Nē

35. vai uzturēšanās laikā latvijā jūs esat saskāries ar netaisnīgu vai aizvainojošu attieksmi etniskās vai reliģiskās piederības dēļ (darba vietā, uz ielas u.c.)?

1. Jā, bieži2. Jā, dažreiz3. Nē

36. kādās situācijās jūs esat saskāries ar netaisnīgu vai aizvainojošu attieksmi? (ATZĪMĒJIET VISAS ATBILSTOŠĀS ATBILDES!)

1. Valsts institūcijās vai kontaktos ar valsts institūciju pārstāvjiem (PMLP, robežsardze, policija u.c.)2. Izglītības iestādē3. Veselības aprūpes iestādē4. Kontaktējoties ar darba devēju/potenciālajiem darba devējiem5. Meklējot mājokli6. Uz ielas, sabiedriskajā transportā7. Citur (ierakstiet!) .................................................................................8. Neesmu saskāries ar netaisnīgu vai aizvainojošu attieksmi

37. kādā valodā jūs pārsvarā runājat šeit latvijā? (ATZĪMĒT NE VAIRĀK KĀ 3 NOZĪMĪGĀKĀS ATBILDES!)

1. Latviešu2. Krievu3. Angļu4. Citā (ierakstiet) ........................................

38. vai jūs esat mācījies latviešu valodu?1. Jā 2. Nē

39. vai jūs vēlētos mācīties latviešu valodu? 1. Jā2. Drīzāk jā3. Drīzāk nē4. Nē

42

40. vai jūs vēlētos apmeklēt integrācijas kursus par latvijas vēsturi, dzīvesveidu, latvijas iestādēm un organizācijām, kuras piedāvā pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem? 1. Jā 2. Drīzāk jā 3. Drīzāk nē 4. Nē

41. vai pēdējo 12 mēnešu laikā jums ir bijis kontakts ar policiju (jebkādā jautājumā) latvijā? 1. Jā 2. Nē

42. vai jūs uzticaties latvijas policijai? 1. Jā 2. Drīzāk jā 3. Drīzāk nē 4. Nē 5. Grūti pateikt

43. vai jūs uzticaties latvijas robežsardzei? 1. Jā 2. Drīzāk jā 3. Drīzāk nē 4. Nē 5. Grūti pateikt

44. kurā no jomām jūs izjūtat vislielāko informācijas trūkumu par pakalpojumiem latvijā? (ATZĪMĒT NE VAIRĀK KĀ 3 NOZĪMĪGĀKĀS ATBILDES!) 1. Uzturēšanās atļauju saņemšanas procedūra 2. Iedzīvotāju ar termiņuzturēšanās atļaujām tiesības un pienākumi 3. Darba meklēšanas pakalpojumi 4. Veselības aprūpes pakalpojumi 5. Latviešu valodas apguves pakalpojumi 6. Izglītības iespējas un pakalpojumi (izņemot latviešu valodas kursus) 7. Dzīves vietas atrašana 8. Sociālā un tiesiskā aizsardzība (kur griezties diskriminācijas gadījumā, kā aizsargāt savas tiesības, kur meklēt palīdzību krīzes situācijā) 9. Līdzdalības iespējas nevalstisko organizāciju darbā 10. Cits variants (ierakstiet) ......................................................

45. cik ilgi jūs šobrīd plānojat vēl palikt latvijā? 1. Ne vairāk kā vienu gadu 2. Vairāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā divus gadus 3. Vairāk kā divus gadus, bet ne vairāk kā piecus gadus 4. Ilgāk kā piecus gadus 5. Vēlos palikt Latvijā pavisam

46. jūsu dzimums? 1. Vīrietis 2. Sieviete

47. jūsu dzimtā valoda? Ierakstiet: ........................................................

48. jūsu vecums (pilni gadi)? Ierakstiet: /___/___/

49. kāds ir jūsu sekmīgi iegūtais augstākais (pēdējais) izglītības līmenis:

Ierakstiet: ........................................................

50. kurā latvijas pilsētā/ciematā jūs dzīvojiet? Ierakstiet nosaukumu: ..................................................

paldies par atsaucību!

43

3. sabiedriskās domas mērījumu insTrumenTs:laTvijas iedzīvoTāju apTaujas ankeTa

Mērķis: Sabiedriskās domas aptaujas mērķis ir novērtēt sabiedrības attieksmes un sociālās prakses izmaiņas, kas radušās, mērķtiecīgi īstenojot TVVP integrācijas politiku.

aptaujas metode: Sabiedriskās domas izpētei ieteicams izmantot tiešās intervijas metodi, kurā speciāli apmācīts inter-vētājs uzdod anketas jautājumus un atzīmē respondenta atbildes. Uzdodot jautājumus, jāņem vērā instrukcijas intervētā-jam, kas sniegtas slīprakstā. Pētījuma sākumā intervētāji ir jāinformē par mērķa grupas specifiku un jēdziena „trešo valstu valstspiederīgie” un „trešo valstu pilsoņi” skaidrojumu.

izlases apjoms un metode: Sabiedriskās domas aptaujas organizēšanai minimālais nepieciešamais aptaujāto skaits ir 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Ja integrācijas politikas novērtējumam ir nepieciešama datu pa-dziļināta analīze sīkākās sociāli demogrāfiskajās grupās, tad būtu jāaptaujā 2000 Latvijas iedzīvotāji minētajās vecuma robežās.

Izlases veidošanai būtu jāizmanto vairākpakāpju stratificētu nejaušo gadījumu izlases metodi. Šī metode nodrošina visu Latvijas reģionu un apdzīvoto vietu adekvātu reprezentāciju izlasē, kā arī šīs izlases metodes gadījumā ir vieglāk īstenot visas valsts mēroga izlasi. Pirmajā izlases veidošanas posmā Latvijas teritorija jāsadala izlases vienībās (stratās) atkarībā no reģiona un, iespējams, teritorijas attīstības indeksa, kura izmantošanas lietderību pēdējo gadu laikā ir pierādījuši vairāki sabiedriskās domas pētījumi. Atsevišķas stratas veidoja Rīgas pilsēta un katra no astoņām valsts nozīmes pilsētām (Dau-gavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils, Jēkabpils un Valmiera). Pārējo teritoriju stratificēt atbilstoši plāno-šanas reģioniem (pieci plānošanas reģioni – Rīgas, Zemgales, Vidzemes, Latgales, Kurzemes), katrā no tiem, izmantojot teritorijas attīstības indeksu, izveidojot trīs ranžētas kvantiļu grupas (stratas) – novadi ar visaugstāko attīstības indeksu, novadi ar vidēju attīstības indeksu un novadi ar zemāko teritorijas attīstības indeksu. Tādējādi kopumā tika izveidotas 15 stratas (pieci plānošanas reģioni x trīs teritorijas attīstības indeksu grupas = 15 stratas). Atkarībā no izlases lieluma, katras stratas ietvaros atlasa noteiktu novadu skaitu, kas veido primārās izlases vienības. Izlases veidošanas otrajā posmā pēc nejaušības principa atlasa starta adreses katrā no primārās izlases vienībām proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā ģene-rālās kopas stratā. Adrešu atlasei ieteicams izmantot Adrešu reģistra datus.

aptaujas jautājumu raksturojums: Piedāvātais instrumentārijs šobrīd ietver galvenos jautājumus, kas ļauj nomērīt TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijā iekļautos indikatorus. Līdzīgi jautājumu formulējumi un atbilžu varianti ir izmantoti iepriekš Latvijā veiktos sabiedrības tolerances un integrācijas pētījumos, tomēr šajā instrumentārijā jautājumi ir noformulēti tā, lai noteiktu sabiedrības attieksmi pret specifisku grupu – TVVP, sniedzot salīdzinājumu ar citām, sabied-rībai ierastām un lielākā vai mazākā mērā pieņemtām vai zināmām grupām. Organizējot sabiedriskās domas aptauju, anketai ir jāpievieno sociāli demogrāfisko jautājumu bloks, lai noteiktu TVVP integrācijas politikas ietekmi uz dažādām Latvijas iedzīvotāju grupām.

Intervētājam ir jālasa tie jautājumi un atbilžu varianti, kas anketā ir sniegti treknrakstā, ja atbilžu varianti ir attēloti ierasta-jā drukā, neizceļot tekstu, tad tos atbilžu variantus intervētājs nelasa, tikai atzīmē respondenta viedoklim atbilstošo atbildi. Anketu nedrīkst dot respondentam patstāvīgai aizpildīšanai, kā arī ļaut respondentam pašam lasīt atbilžu variantus. Sekojiet instrukcijām slīprakstā.

lūdzam jūs piedalīties pētījumā par attieksmi pret dažādu tautību, kultūru, reliģiju un sociālo grupu pārstāvjiem, ko veic (pētījuma izpildītājs). aptauja ir anonīma, un jūsu atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā, tādēļ lū-dzam jūs atbildēt uz mūsu jautājumiem pilnīgi atklāti.

1. kā jūs domājat, vai cilvēki latvijā kopumā ir iecietīgi pret citiem?

Ļoti iecietīgidrīzāk iecietīgi

drīzāk neiecietīgiĻoti neiecietīgiGrūti pateikt, NA

12345

2. kopumā, vai jums patīk kontaktēties ar citu tautību cilvēkiem?

Ļoti patīk,drīzāk patīk,

drīzāk nepatīk vaiļoti nepatīk?

Grūti pateikt, NA

12345

44

3. Kartīte.kurš no šiem apgalvojumiem labāk atbilst jūsu uzskatiem? (Atzīmējiet tikai vienu atbildi.)

a. sabiedrībai ir labāk, ja citu tautību cilvēki saglabā savus paradumus un tradīcijas B. sabiedrībai ir labāk, ja citu tautību cilvēki nesaglabā savus paradumus un tradīcijas,

bet pieņem sabiedrības vairākuma tradīcijasGrūti pateikt, NA

12

3

4. vai jūs personīgi pazīstat kādu...?(Lasiet pēc kārtas un atzīmējiet vienu atbildi katrā rindiņā.)

Pazīst Nepazīst Grūti pateikt, NA

1) ... musulmani 1 2 3

2) ... afrikāni 1 2 3

3) ... čigānu 1 2 3

4) ... trešo valstu pilsoni 1 2 3

5) ... homoseksuālu cilvēku (geju vai lesbieti) 1 2 3

5. Kartīte.izsakiet, lūdzu, savu attieksmi pret sekojošiem apgalvojumiem! vai jūs pilnīgi piekrītat, drīzāk piekrītat, drīzāk nepiekrītat vai pilnīgi nepiekrītat katram no šiem apgalvojumiem?

(Nolasiet katru apgalvojumu un atzīmējiet vienu atbildi katrā rindiņā.)

Pilnīgi piekrīt

Drīzāk piekrīt

Drīzāk nepiekrīt

Pilnīginepiekrīt

Grūti pateikt, NA

1) ir jāciena visu latvijas iedzīvotāju nacionālā kultūra, reliģija un paražas, pat ja tās ir ļoti atšķirīgas no mūsējām

1 2 3 4 5

2) citu tautību cilvēkiem nevar pilnībā uzticēties 1 2 3 4 5

3) no citu tautību cilvēkiem var gūt daudz jauna un interesanta

1 2 3 4 5

4) kopumā latvija ir labāka nekā daudzas citas valstis

1 2 3 4 5

5) Musulmaņu uzskati un paražas var būt bīstami latvijas iedzīvotājiem

1 2 3 4 5

6) Man patīk, ka latvijā dzīvo tik daudz dažādu tautību cilvēki ar atšķirīgām kultūrām

1 2 3 4 5

7) es labāk vēlos būt latvijas nekā kādas citas valsts iedzīvotājs

1 2 3 4 5

8) nav iespējams īsti izprast citu tautību cilvēkus 1 2 3 4 5

9) dažādu tautību cilvēkiem vajadzētu dzīvot atsevišķi

1 2 3 4 5

10) es negribētu, lai latvijā sāk dzīvot daudz cilvēku no citām valstīm

1 2 3 4 5

11) valstij būtu jāatbalsta dažādu tautību kultūras un paražu saglabāšana latvijā

1 2 3 4 5

12) Būtu ļoti slikti, ja uz latviju sāktu braukt daudz cilvēku no ekonomiski mazāk attīstītām valstīm

1 2 3 4 5

13) citu valstu, izņemot eiropas savienības, pilsoņiem nevajadzētu ļaut pirkt zemi latvijā

1 2 3 4 5

14) ir ļoti labi, ka latvijā darbojas daudzu tautu nacionālās biedrības

1 2 3 4 5

15) citu tautību cilvēki ar atšķirīgām tradīcijām un paražām nevar būt īsti latvijas iedzīvotāji, pat tad, ja viņi šeit dzīvo daudzus gadus

1 2 3 4 5

16) Būtu labāk, ja katras tautības cilvēki dzīvotu savā valstī

1 2 3 4 5

45

6. es jums nosaukšu dažādas iedzīvotāju grupas. sakiet, lūdzu, līdz kādai pakāpei jūs vēlētos kontaktēties ar...(Saukt pēc kārtas tautības, katru reizi atkārtojot jautājumu un lasot atbilžu variantus. Pie pirmās pozitīvās atbildes, pārtraukt lasīt atbilžu variantus, atzīmēt pozitīvo atbildi (vienu atbildi rindā) un pāriet uz jautājumu par nākošo iedzīvotāju grupu.)

līdz tuvai radniecībai,

laulībām

kā ar tuvu

draugu

kā ar kaimiņu

kā ar darba kolēģi

kā ar valsts pastāvīgo

iedzīvotāju

kā ar tūristu

nedrīkst ielaist vispār valstī

Grūti pateikt

1) ar ukraini 1 2 3 4 5 6 7 82) ar krievu 1 2 3 4 5 6 7 83) ar latvieti 1 2 3 4 5 6 7 84) ar čigānu 1 2 3 4 5 6 7 85) ar ķīnieti 1 2 3 4 5 6 7 86) ar afrikāni 1 2 3 4 5 6 7 87) ar kaukāzieti 1 2 3 4 5 6 7 88) ar lietuvieti 1 2 3 4 5 6 7 89) ar ebreju 1 2 3 4 5 6 7 8

10) ar amerikāni 1 2 3 4 5 6 7 811) ar musulmani 1 2 3 4 5 6 7 812) ar moldāvu 1 2 3 4 5 6 7 813) ar rumāni 1 2 3 4 5 6 7 814) ar indieti 1 2 3 4 5 6 7 87. Kartīte.

šajā sarakstā minētas dažādas cilvēku grupas. ar kuriem cilvēkiem jūs nevēlētos dzīvot kaimiņos? (Iespējamas vairākas atbildes.)

1) cilvēki ar lielām ģimenēm 1,2) cilvēki ar tumšu ādas krāsu 1,3) Musulmaņi 1,4) viesstrādnieki 1,5) cilvēki, kuri slimo ar aids 1,6) Homoseksuāli cilvēki 1,7) nabadzīgi cilvēki 1,8) invalīdi 1,9) ebreji 1,

10) Čigāni 1,11) garīgi slimi cilvēki 1,12) cilvēki, kas lieto narkotikas 1,

d01. vai jūs strādājat algotu darbu? JāNē

12

d02. kāda ir jūsu dzimtā valoda? Latviešu Krievu

Cita (ierakstīt): ..................................................

123

8. vai jūs satrauc tas, ka latvijā varētu iebraukt liels skaits cilvēku no citām valstīm?

Ļoti satraucdrīzāk satrauc

drīzāk nesatraucnemaz nesatrauc

Grūti pateikt, NA

12345

9. kādā veidā, jūsuprāt, būtu vislabāk risināt jautājumu par darbaspēka trūkumu valstī, ja tāds latvijā rastos? Viena atbilde.

aktīvāk jāizmanto esošie darbaspēka resursi (jāiesaista bezdarbnieki)jāatvieglo viesstrādnieku iebraukšanas noteikumi

jāpanāk uz ārzemēm izbraukušo latvijas iedzīvotājuatgriešanās latvijā

cits variants Grūti pateikt, NA

123

45

10. vai jūs pats esat strādājis ārpus latvijas (kā viesstrādnieks)?

JāNē

Grūti pateikt, NA

123

Tika minēti

46

11.Kartīte.ko jūs domājat par cilvēkiem, kas gribētu ierasties šeit no mazāk attīstītām valstīm meklēt darbu?kā, jūsuprāt, valdībai vajadzētu rīkoties? (Atzīmējiet tikai vienu atbildi.)

jāļauj ierasties ikvienam, kas vēlas jānosaka stingri ierobežojumi cilvēku skaitam, kas ierodas no citām valstīm

jānosaka stingri ierobežojumi valstīm, no kurām cilvēki iebrauc meklēt darbu latvijā jāaizliedz ierasties cilvēkiem no citām valstīm

Grūti pateikt, NA

12345

12. Kartīte.ko jūs domājat par cilvēkiem, kas gribētu ierasties šeit no mazāk attīstītām valstīm mācīties (jebkurā izglītības līmenī)? kā, jūsuprāt, valdībai vajadzētu rīkoties? (Atzīmējiet tikai vienu atbildi.)

jāļauj ierasties ikvienam, kas vēlas jānosaka stingri ierobežojumi cilvēku skaitam, kas ierodas no citām valstīm

jānosaka stingri ierobežojumi valstīm, no kurām cilvēki iebrauc mācīties latvijā jāaizliedz ierasties cilvēkiem no citām valstīm

Grūti pateikt, NA

12345

13. vai jūs esat saskāries ar cilvēkiem – trešo valstu pilsoņiem, kuri pēc 1991. gada ir pārcēlušies uz latviju strādāt?

JāNē

Grūti pateikt, NA

12 � 15

314. kādā valodā jūs galvenokārt sazināties ar

cilvēkiem – trešo valstu pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies strādāt uz latviju pēc 1991. gada? (Atzīmēt visas piemērotās atbildes!)

LatviešuKrievuAngļu

Cita valoda (ierakstīt) ......................................Grūti pateikt, NA

1,2,3,4,5

15. vai, jūsuprāt, cilvēkiem, kuri pēc 1991. gada latvijā ir ieradušies strādāt, ir jāprot latviešu valoda?

jā, viņiem latviešu valoda ir jāzina, jau ierodoties latvijāvar nebūt prasības, lai viņi zina, ierodoties latvijā, bet pēc

ierašanās latvijā valoda ir jāapgūst noteiktā laika posmānē, pret viesstrādniekiem nav jāizvirza prasības zināt

latviešu valoduGrūti pateikt, NA

12

3

416. kam galvenokārt būtu jārūpējas, lai

viesstrādnieki – trešo valstu pilsoņi iemācītos latviešu valodu?

darba devējamlatvijas valstij

darba ņēmējam pašamCits variants (ierakstīt) .................................................

Grūti pateikt, NA

12345

17. kāda ir jūsu attieksme pret viesstrādniekiem – trešo valstu pilsoņiem latvijā kopumā?

Ļoti pozitīva drīzāk pozitīva

ne pozitīva, ne negatīva drīzāk negatīva

Ļoti negatīva Grūti pateikt, NA

123456

18. Kartīte.ir dažādi viedokļi par to, kā latviju varētu ietekmēt cilvēki, kas latvijā iebrauc no citām valstīm.lūdzu, pasakiet, kuriem no viedokļiem jūs piekrītat un kuriem – nepiekrītat.

Piekrītu Nepiekrītu Grūti pateikt, NA

1) iebraucēji no citām valstīm vairo noziedzību latvijā 1 2 32) iebraucēji no citām valstīm atņem mums darbavietas 1 2 33) iebraucēji no citām valstīm vairo terorisma draudus latvijā 1 2 34) iebraucēji no citām valstīm apdraud mūsu tradīcijas 1 2 35) iebraucējiem no citām valstīm piemērots ir tikai mazkvalificēts darbs 1 2 36) iebraucēji no citām valstīm pelna vairāk nekā vietējie iedzīvotāji 1 2 37) iebraucēji no citām valstīm uzskata sevi par pārākiem nekā vietējie 1 2 3

19. Kartīte.kurš no šiem apgalvojumiem labāk atbilst jūsu uzskatiem? (Atzīmējiet tikai vienu atbildi.)

a. Trešo valstu pilsoņiem ir jābūt pieejamiem tādiem pašiem valsts garantētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kā latvijas pilsoņiem

B. Trešo valstu pilsoņiem ir jābūt pieejamiem tikai neatliekamajiemveselības aprūpes pakalpojumiem

Grūti pateikt, NA

1

2

3d03. sakiet, lūdzu, cik jūsu ģimenē ir bērnu, kas jaunāki par 18 gadiem? /___/___/ personas

47

20. Jautāt tiem, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam. Kartīte.kā jūs rīkotos, ja uzzinātu, ka jūsu bērns mācās vienā klasē ar bērnu, kas ir...(Saukt pēc kārtas, katru reizi atkārtojot jautājumu. Iespējamas vairākas atbildes katrā rindiņā.)

Priecātos par to

Nedarītu neko

Apspriestos ar citiem vecākiem

Izjautātu savu bērnu

par viņu

Pieprasītu, lai šis bērns mācītos

citā klasē

Nomai-nītu

skolu

Cits NA

1) invalīds 1 2 3 4 5 6 7 82) Melnādains 1 2 3 4 5 6 7 83) Musulmanis 1 2 3 4 5 6 7 84) krievs/latvietis 1 2 3 4 5 6 7 85) Bērns no trūcīgas

ģimenes1 2 3 4 5 6 7 8

6) vecticībnieks 1 2 3 4 5 6 7 87) Čigāns 1 2 3 4 5 6 7 88) katolis 1 2 3 4 5 6 7 89) ebrejs 1 2 3 4 5 6 7 8

21. Jautāt visiem.vai, jūsuprāt, skolā ir nepieciešama mācību stunda, kas stāsta par dažādām kultūrām un reliģijām mūsdienu sabiedrībā?

noteikti nepieciešamadrīzāk nepieciešama

drīzāk nav nepieciešamanoteikti nav nepieciešama

Grūti pateikt, nav atbildes

12345

22. Kartīte. ir dažādi uzskati par to, kādas lietas ir svarīgas, lai cilvēkam būtu tiesības kļūt par latvijas pilsoni.kā jums šķiet, cik svarīgi ir, ka šis cilvēks... (Lasiet pēc kārtas, katru reizi atkārtojot jautājumu.)

Ļoti svarīgi

Diezgan svarīgi

Ne pārāk svarīgi

Nemaz nav svarīgi

Grūti pateikt,NA

1) ir dzimis latvijā 1 2 3 4 52) lielāko daļu dzīves ir pavadījis latvijā 1 2 3 4 53) prot latviešu valodu 1 2 3 4 54) ievēro latvijas likumus 1 2 3 4 55) izjūt cieņu pret latvijas politiskajām

institūcijām1 2 3 4 5

6) jūtas piederīgs latvijai 1 2 3 4 523. cik liela, pēc jūsu domām, ir atšķirība starp latviešu un citu tautību

iedzīvotāju dzīvesveidiem latvijā?Ļoti liela

diezgan lielane sevišķi lielaatšķirības nav

Grūti pateikt, NA

12345

24. kā jūs domājat, vai trešo valstu pilsoņiem latvijā būtu jābūt tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās?

Jā Nē

Grūti pateikt, NA

123

25. kā jūs domājat, vai trešo valstu pilsoņiem latvijā būtu jābūt tiesībām balsot saeimas vēlēšanās?

Jā Nē

Grūti pateikt, NA

123

Tagad daži jautājumi par reliģiju.26. vai jūs esat ticīgs? Jā

NēGrūti pateikt, NA

12 � 283 � 28

27. pie kādas ticības jūs piederat? KatoļuLuterāņu

PareizticīgoBaptistu

VecticībniekuCita (kāda?) ...............................

NevienaiGrūti pateikt, NA

12345678

28. Kartīte.kāda ir jūsu attieksme pret netradicionālajām reliģiskajām organizācijām latvijā (piemēram, krišnas apziņas biedrību, jehovas lieciniekiem un citām)?

Ļoti pozitīva drīzāk pozitīva

ne pozitīva, ne negatīva drīzāk negatīva

Ļoti negatīvaGrūti pateikt, NA

123456

paldies par atsaucību!

48

4. ziņošanas ankeTa par nevienlīdzīgas un aTšķirīgasaTTieksmes vai rīcības gadījumiem

Mērķis: Regulāri reģistrēt un apkopot informāciju par nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumiem, par kuriem personas individuāli ziņo NVO.

Metode: Pašaizpildāmā anketa vai tiešā/telefona intervija. Šo anketu var izmantot gan personas, kuras saskārušās ar ne-vienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumu, gan organizāciju pārstāvji, pie kuriem ir vērsušās šādas perso-nas. Ir iespējami divi anketas lietošanas veidi – to var elektroniski vai klātienē aizpildīt gan individuāli pati persona, kura saskārusies ar nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījumu, gan kādas organizācijas pārstāvis, veicot tiešo vai telefona interviju par notikušo ar konkrēto personu un atzīmējot anketā sniegtās atbildes. Anketu nepieciešams tulkot arī angļu un krievu valodā.

TVVP integrācijas politikas novērtējuma metodoloģijas autoru ieteikums ir institucionalizēt šādas informācijas apkopoša-nas praksi. Lai to īstenotu, pirmkārt, nepieciešams izplatīt šo anketu kā vienotu informācijas fiksēšanas instrumentu NVO, īpaši tām, kuru darbība ir saistīta ar TVVP un citām integrācijas politikas mērķa grupām; otrkārt, lai nodrošinātu šādas informācijas regulāru apkopošanu, nepieciešams noteikt atbildīgo organizāciju, kurai sniegt anketās fiksēto informāciju, kā arī nodrošināt atbilstošu finansējumu šīs funkcijas izpildei. Nozīmīgs priekšnosacījums šādas prakses ieviešanai ir NVO motivācija ievietot šādu anketu savās mājas lapās un reģistrēt šo informāciju.

Sniegtās atbildes, lūdzu, atzīmējiet ar krustiņu vai kāsīti pretim atbilstošajai atbildei. Atbildes uz jautājumiem, kuriem nav pie-dāvāti atbilžu varianti, lūdzu, pierakstiet brīvā formā.

1. vai ar šo nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības [diskriminācijas] gadījumu, par kuru vēlatiesziņot, saskārāties jūs personīgi?

� jā � nē � Kāda ir Jūsu saistība ar cilvēku, kurš saskārās ar šo gadījumu? ...................................................................................................................................................................................................................................................................................

2. kas, jūsuprāt, bija nevienlīdzīgās un atšķirīgās attieksmes vai rīcības iemesls?

� rase � reliģiskā pārliecība � invaliditāte � sociālais stāvoklis� etniskā izcelsme � seksuālā orientācija � ģimenes stāvoklis � politiskie uzskati� pilsonība � dzimums � grūtniecība � cits � Kas? .....................................

...................................................................� valoda � vecums � bērnu aprūpe

3. atzīmējiet jomu, kurā konkrētais nevienlīdzīgas un atšķirīgas attieksmes vai rīcības gadījums noticis!

� valodas lietošana � veselības aprūpe � sociālie kontakti� nodarbinātība � sociālā un tiesiskā aizsardzība � politiskā un pilsoniskā līdzdalība� izglītība un apmācība � pieeja precēm un pakalpojumiem � cita joma � Kāda? ..........................................................

4. kur jūs saskārāties ar nevienlīdzīgu un atšķirīgu attieksmi vai rīcību?

apdzīvotas vietas nosaukums ....................................................................................................................................................................................

vietas apraksts (darba vietā, skolā, slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, uz ielas u.tml.) ..........................................................................................................................................................................................................................................................................................................

5. kad tas notika? (Norādīt precīzi vai aptuvenu diennakts laiku, dienu, mēnesi, gadu!)................................................................................................................................................................................................................................................

6. kas tieši notika? lūdzu, sniedziet īsu gadījuma aprakstu!................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

7. lūdzu, raksturojiet personas, kas bija iesaistītas konkrētajā gadījumā!(Norādīt personu skaitu, raksturot ārējo izskatu, norādīt, vai tie ir personīgi zināmi cilvēki u.tml.!).................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

8. kā iesaistītās personas pamatoja savu rīcību? kādus iemeslus minēja, kāpēc viņas to dara?.................................................................................................................................................................................................................................................

� mājoklis

49

9. vai notikušajam bija liecinieki?

� jā � Kas? .....................................................................................................................................................................................................................

� nē

10. kā notikušais ir jūs ietekmējis? (Piemēram, cietu materiālus zaudējumus, izjutu pazemojumu, izjutu bailes, citi nodarī-jumi)................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................

11. cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā esat saskāries ar nevienlīdzīgu un atšķirīgu attieksmi vai rīcību?

� vienu reizi � 3–5 reizes � vairāk kā 10 reizes � NA

� divas reizes � 6–10 reizes � grūti pateikt

12. vai, iepriekš saskaroties ar nevienlīdzīgu un atšķirīgu attieksmi vai rīcību, jūs par to ziņojāt/vērsāties pēc pa-līdzības?

� jā � Kur tieši? ..........................................................................................................................................................................................................

� nē � Turpiniet ar 14. jautājumu!

13. vai esat apmierināts ar konkrēto organizāciju/institūciju darbu jūsu ziņojuma izskatīšanā/palīdzības sniegšanā?

� jā � Kāds bija situācijas risinājums? .......................................................................................................................................................................................................................................................................................

� nē � Kāpēc nē? ................................................................... ............................................................................................................ ............................................................................................................

Informācija par personu. nb! Šīs informācijas sniegšana ir vēlama, taču to nevar lūgt sniegt kā obligātu!

14. dzimums � vīrietis � sieviete

15. jūsu vecums (pilni gadi) /___/___/

16. kāda ir jūsu izglītība? � vispārējā izglītība� profesionālā izglītība� augstākā izglītība

17. jūsu tautība ............................................................................................................................................................................

18. jūsu pilsonība/valstiskā piederība

� Latvijas Republikas pilsonis� Latvijas Republikas nepilsonis� Citas Eiropas Savienības valsts pilsonis� Trešās valsts valstspiederīgais29 � Lūdzu, norādiet valsti! ...................................................

19. jūsu statuss latvijā � dzīvoju Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju� dzīvoju Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju � dzīvoju Latvijā bez uzturēšanās atļaujas� cits (Lūdzu, ierakstiet!) ..........................................................................................................................

20. vai jūs latvijā esat ieradies...?

� ģimenes apvienošanas nolūkā, pie vecākiem� lai strādātu� lai mācītos� kā uzņēmējs� cits (Lūdzu, ierakstiet!) .........................................................................................................................

21. vai vēlaties, lai par šo gadījumu tiktu informētas citas institūcijas, piemēram, Tiesībsargs,latvijas cilvēktiesību centrs, valsts darba inspekcija, patērētāju tiesību aizsardzības centrs u.c.?

� jā � Sazināšanās nolūkā lūdzu sniegt kontaktinformāciju par sevi! � nē

vārds, uzvārds: ..........................................................................................................................................................................................................

dzīvesvietas adrese: ...............................................................................................................................................................................................

Telefons: .......................................................................................................................................................................................................................

e-pasts: ..........................................................................................................................................................................................................................

29 Trešās valsts valstspiederīgais – persona, kura nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) vai Šveices pilsonis.

50

5. ārvalsTu un nacionālā finansējuma programmu (projekTu)rezulTāTu izvērTējuma insTrumenTi

Mērķis: Veikt ārvalstu un nacionālā finansējuma programmu ietvaros īstenoto projektu ietekmes izvērtējumu uz TVVP integrācijas procesu Latvijā.

Metodes: Dokumentu analīze, gadījumu izpēte (dziļās intervijas).

Ārvalstu un nacionālā finansējuma programmu (projektu) rezultātu ietekmes novērtējumā uz TVVP integrācijas procesu nepieciešams kombinēt kvantitatīvās un kvalitatīvās izvērtējuma metodes, lai iegūtu reizē visaptverošu un padziļinātu projektu rezultātu un to ieguldījuma vērtējumu. Saskaņā ar šādas pieejas metodisko risinājumu vispirms tiek veikts visu attiecīgajā programmā īstenoto projektu izvērtējums pēc vispārējiem indikatoriem (sk. projektu vispārējā izvērtējuma instrumenta vadlīnijas), kā rezultātā tiek izveidota visu projektu klasifikācija atbilstoši to ietekmei uz novērtējumā iekļau-tajām sabiedrības dzīves politikas jomām (piemēram, nodarbinātība, izglītība, sociālie kontakti u.c.). Pēc tam no katras jomas tiek atlasīts viens līdz divi projekti, atkarībā no kopējā programmas vai grantu shēmas projektu skaita, kas tiek izvērtēti, ievērojot gadījumu izpētes principus. Tie paredz, ka projekta izvērtējums tiek veikts, balstoties uz visu projekta īstenošanā iesaistīto pušu – projekta īstenotājs, mērķa grupas pārstāvis/-ji, sadarbības aģenti u.c. – sniegtajiem vērtēju-miem (sk. projektu-gadījumu izpētes instrumenta vadlīnijas).

informācijas un datu avoti: Ārvalstu un nacionālā finansējuma programmu projektu vispārējā izvērtējuma informācijas un datu avots ir projektu īstenotāju sagatavotie izpildes vai noslēguma un ex-post ziņojumi, kā arī attiecīgās programmas ieviešanai saistošie normatīvie akti un politikas dokumenti. Galvenā pielietojamā metode – dokumentu analīze. Tas nozī-mē, ka izvērtējuma veicējiem ir jānodrošina pieejamība projektu noslēguma un ex-post ziņojumiem.

Padziļinātam projektu ietekmes uz TVVP integrācijas procesu izvērtējumam, pielietojama gadījumu izpētes un dziļo inter-viju metode. Dziļās intervijas ir veicamas gan ar projekta koordinatoriem vai vadītājiem, tiešajiem īstenotājiem (piemēram, konkrētu aktivitāšu vadītājiem, lektoriem u.tml.), gan projekta tiešās mērķa grupas pārstāvjiem, gan citām iesaistītajām pusēm (piemēram, sadarbības partneriem). Padziļināti vērtējamo projektu (gadījumu) skaits un katrā gadījumā intervēja-mo cilvēku skaits ir atkarīgs no projektā iesaistīto pušu skaita, projekta mērķiem un aktivitātēm, taču tas nevar būt mazāks kā trīs cilvēki no viena projekta. Kā vispārējo, tā padziļināto projektu izvērtējumu veic ārējie eksperti-vērtētāji, kuriem ir pieredze šādu projektu kvantitatīvā un kvalitatīvā vērtēšanā.

vadlīniju raksturojums: Projektu vispārējā un padziļinātā izvērtējuma instrumenti sniedz vadlīnijas, kuras ir nepiecie-šams precizēt, izstrādājot izvērtējuma metodiku un instrumentus konkrētu ārvalstu vai nacionālā finansējuma program-mu ietvaros īstenoto projektu vērtēšanai. Projektu vispārējā izvērtējuma instrumenta vadlīnijas ir veidotas, nosakot katram indikatoram divus līdz trīs vērtēšanas kritērijus. Vērtētāja uzdevums ir, veicot iepriekš minēto informācijas un datu avotu analīzi, sniegt katra indikatora vērtējumu. Lai varētu analizēt izvērtējuma rezultātus apkopotā veidā, sniegtos vērtējumus ieteicams ievadīt vienotā datu failā (piemēram, Microsoft Excel formātā).

Projektu padziļinātā izvērtējuma vadlīnijas ir veidotas pēc tāda paša principa – ir noteikti mērāmie indikatori, vērtēšanas kritēriji un to vērtēšanā izmantojamie jautājumi dziļajām intervijām. Svarīgi piebilst, ka šajā instrumentā ir sniegti jautā-jumu formulējumu paraugi, kurus ir iespējams papildināt vēl ar citiem jautājumiem atkarībā no programmas mērķiem, projektu aktivitāšu mērķiem un projektu īstenošanas sociāli politiskā konteksta. Intervējamo sniegtās atbildes ir vērtētāja informācijas avots, lai novērtētu katru indikatoru atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.

projektu vispārējā izvērtējuma instrumenta vadlīnijas

indikators kritēriji

1. projekta atbilstība sabiedrības dzīves jomām

Sniegt vērtējumu par projekta atbilstību katrai no sabiedrības dzīves jomām: latviešu valoda un pamatzināšanas par Latviju, nodarbinātība, veselība, izglītība, sociālā un tiesiskā aizsardzība, mājoklis, politiskā un pilsoniskā līdzdalība, sociālie kontakti!

1Pilnībā atbilst

2Daļēji atbilst

3Neatbilst

2. projekta rezultātu vērtējums atbilstoši finanšu instrumenta programmas aktivitāšu rezultatīvajiem rādītājiem

Sniegt vērtējumu par katru no attiecīgajos MK noteikumos norādītajiem programmas aktivitātes, kuras ietvaros īstenots projekts, rezultativitātes rādītājiem. Piemēram, 2009. gada programmas aktivitāšu uzraudzības rādītājus nosaka16.11.2010. MK noteikumi nr. 1043 „Noteikumi par Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2009. gada programmas aktivitāšu īstenošanu”.

1Rādītāji ir sasniegti pilnībā

2Rādītāji ir sasniegti daļēji

3Rādītāji nav sasniegti

51

3. projekta mērķa grupas Konkrētas mērķa grupas definējamas atbilstoši finanšu instrumenta programmai un nosacījumiem. Novērtēt katru mērķa grupu, vai tā ir vai nav projekta mērķa grupa.

1Ir tiešā mērķa grupa

– 2Nav tiešā mērķa

4. projekta mērķa grupas atbilstība projekta mērķiem

Sniegt vērtējumu par katras projekta mērķa grupas (sk. 3. indikatoru) atbilstību projekta mērķiem!

1Pilnībā atbilst

2Daļēji atbilst

3Neatbilst

5. projekta aktivitāšu atbilstība mērķa grupas vajadzībām

Sniegt vērtējumu par projekta aktivitāšu atbilstību katras projekta mērķa grupas vajadzībām.

1Pilnībā atbilst

2Daļēji atbilst

3Neatbilst

6. projekta finanšu ilgtspēja 1Projekta aktivitāšu turpinājumam finansējums ir nodrošināts pilnībā

2Projekta aktivitāšu turpinājumam finansējums ir nodrošināts daļēji

3Projekta aktivitāšu turpinājumam finansējums nav nodrošināts

7. projekta politiskā ilgtspēja 1Projekta aktivitātes pilnībā atbilst valsts (pašvaldības) politikai attiecīgajā sabiedrības dzīves jomā

2Projekta aktivitātes daļēji atbilst valsts (pašvaldības) politikai attiecīgajā sabiedrības dzīves jomā

3Projekta aktivitātes neatbilst valsts (paš-valdības) politikai attiecīgajā sabiedrī-bas dzīves jomā

8. projekta institucionālā ilgtspēja

1Projekta aktivitāšu institucionālā ilgtspēja ir nodrošināta pilnībā

2Projekta aktivitāšu institucionālā ilgtspēja ir nodrošināta daļēji

3Projekta aktivitāšu institucionālā ilgtspēja nav nodrošināta

projektu – gadījumu izpētes instrumenta vadlīnijas


9. projekta ietekme uz attiecī-go sabiedrības dzīves jomu(valoda, nodarbinātība, izglītība, mājoklis, politiskā un pilsoniskā līdzdalība, sociālie kontakti)

1Tieša ietekme uz sabiedrības dzīves jomu

2Netieša ietekme uz sabiedrības dzīves jomu

3Nav ietekmes uz sabiedrības dzīves jomu

jautājumu vadlīnijas

Jautājumi projektu koordinatoriem un īstenotājiem:Raksturojiet, lūdzu, sava projekta aktivitātes!Kā šīs aktivitātes ietekmē TVVP situāciju [attiecīgajā jomā, kas ir noteikta, veicot vispārējo izvērtējumu]?Raksturojiet, lūdzu, TVVP aktivitāti un atsaucību projektā! Cik plaši apmeklētas ir projekta aktivitātes?Kādi ir galvenie iemesli augstai/zemai TVVP kā projekta dalībnieku līdzdalībai?

Jautājumi projektu dalībniekiem:Kā Jūs uzzinājāt, ka ir iespēja saņemt šādus pakalpojumus (konsultācijas, nodarbības u.c.) [attiecīgajā jomā]?Kā Jūs vērtējat šo pakalpojumu nepieciešamību sev un citiem TVVP [attiecīgajā jomā]? Kāpēc Jums un citiem TVVP šie pakalpojumi ir/nav nepieciešami?Kādi ir Jūsu galvenie ieguvumi, saņemot šos pakalpojumus?


10. projekta aktivitāšu ietekme uz Tvvp problēmu risināšanu attiecīgajā jomā

1Tieša ietekme uz sabiedrības dzīves jomu

2Netieša ietekme uz sabiedrības dzīves jomu

3Nav ietekmes uz sabiedrības dzīves jomu

52


Jautājumi projektu koordinatoriem un īstenotājiem:Kādas ir TVVP problēmas un/vai ierobežojumi [attiecīgajā jomā]?Kā Jūsu projekta aktivitātes ietekmē šo problēmu un/vai ierobežojumu risināšanu?Raksturojiet, lūdzu, labās prakses piemērus, kā Jūsu projekta aktivitātes ir ietekmējušas konkrētu TVVP problēmu risināšanu!

Jautājumi projektu dalībniekiem:Vai Jūs esat saskāries/-usies ar kādām problēmām vai ierobežojumiem [attiecīgajā jomā]? Ar kādām tieši problēmām vai ierobežojumiem Jūs esat saskāries/-usies?Kā šīs organizācijas/iestādes sniegtie pakalpojumi Jums palīdzēja risināt Jūsu problēmas [attiecīgajā jomā]?


11. projekta aktivitāšu atbilstība Tvvp vajadzībām un interesēm attiecīgajā jomā

1Projekta aktivitātes pilnībā atbilst mērķa grupas vajadzībām un interesēm

2Projekta aktivitātes daļēji atbilst mērķa grupas vajadzībām un interesēm

3Projekta aktivitātes neatbilst mērķa grupas vajadzībām un interesēm


Jautājumi projektu koordinatoriem un īstenotājiem:Kādas ir TVVP vajadzības un intereses [attiecīgajā jomā]?Raksturojiet, kā konkrēti projekta aktivitātes atbilst TVVP vajadzībām un interesēm [attiecīgajā jomā]?Kā Jūs vērtējat projekta dalībnieku apmierinātību ar piedāvātajām aktivitātēm/sniegtajiem pakalpojumiem [attiecīgajā jomā]?

Jautājumi projektu dalībniekiem:Kādas Jums ir nozīmīgākās vajadzības un/vai intereses [attiecīgajā jomā]?Cik lielā mērā šīs organizācijas/iestādes sniegtie pakalpojumi atbilst Jūsu vajadzībām un interesēm [attiecīgajā jomā]? Lūdzu, pamatojiet savu vērtējumu!Kādi pakalpojumi Jums būtu nepieciešami [attiecīgajā jomā]?


12. projekta rezultātu ilgtspēja attiecīgajā jomā

1 – ļoti labi 2 – labi 3 – apmierinoši 4 – vāji 5 – ļoti vāji


Jautājumi projektu koordinatoriem un īstenotājiem:Kā Jūs plānojat turpmāk īstenot projekta laikā piedāvātās aktivitātes TVVP? Kādas ir galvenās problēmas, lai nodrošinātu projekta aktivitāšu turpinājumu? Kā ir plānots nodrošināt projekta aktivitāšu finansējumu, noslēdzoties projektam? Kādus finanšu avotus Jūsplānojat izmantot?Vai Jūsu organizācijai/iestādei ir nepieciešamie cilvēku resursi, lai turpinātu projekta aktivitātes?Kādus Jūs saskatāt politiskos un/vai institucionālos šķēršļus projekta aktivitāšu turpināšanai?

Jautājumi projektu dalībniekiem:Vai Jums turpmāk būtu nepieciešami šīs organizācijas/iestādes piedāvātie pakalpojumi? Lūdzu, pamatojiet,kāpēc Jums tie būtu/nebūtu nepieciešami!Kādas Jūs vēl zināt iespējas par šādu pakalpojumu pieejamību TVVP?Kā Jūs vērtējat savas iespējas sniegt ieguldījumu šo pakalpojumu turpmākai nodrošināšanai (piemēram, ar līdzmaksājumu vai citā veidā)?

trešo valstu valst spiederīgo integrācijas politikas ...sociālā un tiesiskā aizsardzība: ar...

Documents