Makšķerēsim un domāsim kopā!

Makšķerējot izzini cilvēka un dabas savstarpējās attiecības!

Dārgais lasītāj!

Tu droši vien zini, ka makšķerēšana ir viens no vispopulārākajiem vaļaspriekiem, ar kuru pasaulē nodarbojas miljoniem cilvēku. Jau no cilvēces pirmsākumiem makšķerēšana deva cilvēkiem iespēju sevi nodrošināt ar pārtiku. Tāpēc bez pārspīlējuma var teikt – cik veca ir cilvēce, tik veca ir arī makšķerēšana. Zivju ieguvei pārtikā mūsdienu makšķerēšanā ir otršķirīga nozīme. Pirmšķirīga nozīme ir makšķerēšanas sniegtajai iespējai garīgi un fiziski atpūsties dabas vidū. Vai nu vienatnē, vai paziņu, draugu vai ģimenes lokā. Daudzviet pasaulē arvien populārāka kļūst makšķerēšana ģimenes lokā, tādējādi stiprinot ģimeniskās saites. Gadsimtu gaitā cilvēku skaits uz Zemes ir palielinājies līdz vairākiem miljardiem. Palielinoties cilvēku skaitam, palielinājās arī zivju ieguves apjomi. Mūsdienās zivju resursu ieguvi cilvēku vajadzību apmierināšanai galvenokārt nodrošina komerciālā zvejniecība pasaules okeānos un jūrās, mazāk iekšzemes ūdeņos, kā arī zivju mākslīga audzēšana, ko sauc par akvakultūru. Tai pašā laikā okeānu, jūru, ezeru un upju fiziskās iespējas apmierināt cilvēku vajadzības pēc zivīm palika nemainīgas. Tāpēc, lai zivju resursi neietu mazumā vai neizsīktu pavisam, radās nepieciešamība to ieguvi ierobežot. Mūsdienu pasaulē zivju resursu ilgtspējīgu ieguvi un bioloģisko daudzveidību cilvēki cenšas nodrošināt ne tikai nacionālo normatīvo aktu līmenī, bet arī pasaules valstu savstarpējā sadarbībā, kopīgi vienojoties un izstrādājot starptautiskas saistības. Lai tās varētu īstenot, arvien lielāku nozīmi un īpatsvaru iegūst dabas un vides aizsardzība. Palielinoties cilvēku skaitam, palielinājās ne tikai cilvēku ietekme uz zivju resursiem, bet arī uz dabas vidi, kurā makšķernieks īsteno savu vaļasprieku. Tāpēc – makšķerēsim un domāsim kopā par mūsu atbildību un ieguldījumu Latvijas ūdeņu un zivju resursu saglabāšanā ne tikai sev, bet arī nākamajām paaudzēm! Un vienmēr atcerēsimies, ka makšķerēšana ir gana jūtīgs vaļasprieks, jo tas ir saistīts ar dzīvas būtnes – zivs ieguvi, tāpēc izšķiroša nozīme makšķerēšanas īstenošanā ir un būs mūsu iekšējai kultūrai, inteliģentumam un ētikai! Par cilvēka un dabas savstarpējām attiecībām ir šī brošūra. Patiesi ceram, ka tā tev sniegs pamatzināšanas un labas izziņas iespējas par dabā noritošiem procesiem, zivīm, zivju dzīves vidi, tās saglabāšanas un aizsardzības nepieciešamību. Un, protams, par makšķerēšanu un makšķerēšanas pamatiemaņu attīstīšanu. Īpaši uzsveram vārdus pamatzināšanas un pamatiemaņas, jo to tālāka apguve un pilnveidošana būs atkarīga no tevis paša!

„Ne asakas!” Tava „Latvijas Makšķernieku asociācija”.

Par autortiesībām brošūras izdošanai Latvijā „Latvijas Makšķernieku asociācija” pateicas ilggadējai sadarbības partnerei „Zviedrijas Makšķernieku asociācijai”.

2014

Dabu mēs neesam saņēmušimantojumā no senčiem, bet ganaizņēmušies no mūsu bērniem!

Amerikas indiāņu teiciens.

2

Pirms uzsāksim ceļojumu brīnišķīgajā dabas un makšķerēšanas pasaulē, gribam tavai uzmanībai un pārdomām sniegt dažus fragmentus no latviešu tautas izcilā rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa grāmatas „Ar makšķeri” (1920.g., tēlojuma “Ūdeņi” pirmteksts). Rakstnieks pats bija kaislīgs un prasmīgs makšķernieks, dabas izzināšanas un makšķernieka gaitās izstaigādams Latvijas ūdeņus un to krastus krustu šķērsu. Jaunsudrabiņš ir daudz makšķerējis arī ārpus Latvijas. Savu makšķerēšanas prasmi rakstnieks raksturo šādi – „Un, ja man gadās kādreiz labi lomi, tad tikai tāpēc, ka, pazīdams dabu, pārzinu arī ūdeņus līdz ar to iemītniekiem.” Mēs varam būt rakstniekam pateicīgi un lepni par atstāto mantojumu, jo „Ar makšķeri” ir viens no visizcilākajiem un apbrīnojamākajiem dabas tēlojumiem pasaules literatūrā, tēlaini un emocionāli spilgti atklājot cilvēka un dabas savstarpējās līdzāspastāvēšanas harmonijas burvību. Lasot šo tēlojumu, ir sajūta, ka Meistars glezno ar vārdiem... Daudzi Latvijas makšķernieki „Ar makšķeri” sauc par makšķerēšanas ētikas kodeksu. Lai rakstnieka vārdi tev, dārgais lasītāj, būtu kā garīga ceļamaize, dodoties dabas izzināšanas un praktiskās makšķerēšanas ceļojumos! Lai arī kur tu nedotos plašajā pasaulē, vienmēr paturi sirdī Latviju!

„Esesmucaurāmdienāmbijisuzūdensunūdensmalā,zaļāsdabasvidū.Esesmustaigājiskānoreibisnovienasvietasuzotruunvērojisdzīvībuūdenīungaisā,kātākūsājatūkstošosskaistosveidos.Manasbasāskājasirjutušasdaždažādaszemes,akmeņus,kokusunstādus.Dažreiztieirbijušiasikānaži,dažreizmīkstiunpakļāvīgikāsiltas,dzīvasbūtnes.Straujasupes,lēniatvari,klusimežaezeri,kurukrastilīgojaskāpalagi,jūrasziemeļosundienvidos–tievisibieživienirmaniuzņēmušisavosspoguļos.Neviensdraugs,nevienadraudzenenavmansniegušitikilgstošulabsajūtukāšieūdeņi,kurudevīzeir:mūžamatjaunoties!”

„Esizbaudupārpilnamrītaunvakarakrēslasburvīgumu.Esbrienupavēsasrasasnoguldītuzāli,unmanasacisredztikdaudzjauna,kasirdsaizpriekakūsāpāri.Vaitādakādreizirbijusiviņamežmala,garkurunogūlušāstrīsmiglasšvīkas,kāarkrītuviegliievilktas?Vaitādākrāsāirjaukādreizūdensvizējislielāakmensatspulgā?Griežgriezes,kūkodzeguzes,unvisapkārtmostasdienasdarbatroksnis.Esraitubiksesarvienaugstāk,jozāleirliela.Eslienucaurikrūmiemunnonākustaignāvietā,kurmaniapņemdūņusmaka.Manaskājasjūtkosiltu.Tasirupesdibens,kuršvēlsevīglabāatmiņasparvakardienassauli.”

„Koki,puķes,zeme,gaiss,viss,kasdzīvsunkasnedzīvs,−mēsesamvienamiesa,vienadvēsele.Tas,kamanusmadzeņuviļņošanairplašāka,daraplašākumanusajūtupasauli,−citādiesesmulīdzīgstamkokam,kuraēnāessēdu,untamnevainīgajamputnam,kuršmaniuzlūkobezbailēm,kadesneceļupretviņusavuroku.”

„Saulepiedebesīm,dzidraisgaiss,ūdeņuspoguļiunzemesplašaisvaigs,-kāduslavasdziesmulaijumsdziedu? Jūsesatunpaliksietmansneatņemamsīpašums,-esesmudaļanojums,jūsesatdaļanomanis. Esvarupārstaigāt lielusattālumus,paceltiesaugstukalnos,nolaistiesdziļumos, -aizvien jūs esatapmaniunes esmupiejums. AmuraslašuzvejnieksirradarotšķērumakšķerētājamŅūfaundlendā,glužikāBergenassiļķutīklametējsirbrālisman,Daugavmalietim. Visusmūsvienodabasvarenumsunskaistums,saule,gaiss,zemeunūdens,kasmūžamatjaunojasunatjauno.”

„Ar makšķeri”.

3

4

Tas ir visa dzīvā uz Zemes pamats. Arī cilvēka ķermenis sastāv no apmēram 60% ūdens. Katru gadu atzīmējot „Ūdens dienu”, pasaulē notiek daudz un dažādi pasākumi. Kā dzīvības un mūžības simbols ūdens ir godāts daudzu pasaules tautu rituālos, teikās, ticējumos un tautas dziesmās. Arī latvju dainās.

Dzīvoš’ ilgi, ne tik ilgi,Saules mūžu nedzīvošuŪdentiņis, akmentiņistie dzīvos saules mūžu.

Ūdens ir arī dzīves vide daudzām jo daudzām dzīvām būtnēm. Arī zivīm. Tas ir atjaunojams dabas resurss, bet tai pašā laikā ūdens uz mūsu planētas miljoniem gadu ir bijis nemainīgā daudzumā. Ūdens uz Zemes ir tik, cik ir. Ūdens klāj aptuveni 70% no Zemes virsmas, tāpēc pirmajā brīdī var šķist, ka tā ir pietiekami. Tomēr tas tā nav. Ir daudzas valstis, it sevišķi Āfrikā, kurās ūdens daudzums ir ievērojami samazinājies vai izzudis pavisam. No vienas puses to ir izraisījušas klimata pārmaiņas, bet no otras puses - cilvēku saimnieciskā darbība, ļoti daudzos gadījumos bezatbildības dēļ negatīvi ietekmējot arī ūdens ekoloģisko kvalitāti. Tādējādi cieš gan cilvēki, gan zivju resursi, gan daba kopumā. Ūdens dabā pastāvīgi cirkulē. Saules siltuma ietekmē tas iztvaiko no okeāniem, jūrām, ezeriem, upēm, purviem, zemes, augiem un dzīvniekiem. Tad tvaika daļiņu veidā tas paceļas atmosfēras augstumos un sasalst, un, pārvēršoties nokrišņos lietus, krusas vai sniega veidā, atkal atgriežas uz zemes. Vispirms nokrišņu mākoņi veidojas virs okeāniem un jūrām, un tad vējš tos aiznes virs sauszemes. Ūdens cirkulāciju un vēja virzienus būtiski ietekmē kalni. Ar vējiem un mākoņu veidošanos notiek arī gaisa attīrīšana, kuru visvairāk piesārņo rūpnīcu un transporta līdzekļu radītie izmeši. Diemžēl praktiski neierobežotā apjomā. Latvijas klimatu un laika apstākļus galvenokārt nosaka atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. Mērenajam klimatam ir raksturīgs liels mitrums, jo gada nokrišņu daudzums pārsniedz to spēju iztvaikoties. Bieži vien laika apstākļus Latvijā ietekmē arī arktiskās gaisa masas. Tieši mērenais klimats mums ir devis iespēju baudīt visu četru gadalaiku savdabību - ziemu, pavasari, vasaru un rudeni, dodot arī makšķerēšanai visplašākās iespējas gan bez ledus periodā, gan ledus periodā. Ūdeņi ir viena no vislielākajām Latvijas dabas bagātībām. Tajā ir 2256 ezeri, kuri lielāki par 1ha, vairāk kā 700 ūdenskrātuves un apmēram 12 500 upes, no kurām 17 ir garākas par 100 km. Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis apskalo Latvijas krastus 490 km kopgarumā.

Ūdens!

5

Fotosintēze ir svarīgākais process dabā, jo gaismas enerģijas ietekmē no neorganiskām vielām sintezējas organiskās vielas, ko paši augi un dzīvie organismi izmanto dzīvībai nepieciešamās enerģijas iegūšanai. Šā procesa rezultātā izdalās arī skābeklis, ko visi aerobie organismi izmanto elpošanai. Par aerobiem organismiem sauc tādus, kuri spēj eksistēt tikai skābekļa klātbūtnē. Fotosintēze nodrošina vielu apriti dabā un gāzu līdzsvaru atmosfērā. Saules gaisma ir priekšnosacījums visai dzīvībai uz mūsu planētas – kā ūdenī, tā arī uz zemes. Saules gaisma un ūdens kopā ar augiem nodrošina skābekļa un citu vielu producēšanos uz zemes. Augi pārvērš saules enerģiju ķīmiskā enerģijā cukura vielu veidā. Ūdens augiem un augu planktoniem okeānos, jūrās, ezeros un upēs ir tāda pati funkcija. Tie pārvērš saules enerģiju barības vielās, no kurām pārtiek ūdenī dzīvojošās mazās radības. Fotosintēze notiek ar hlorofila palīdzību. Vienkārši runājot, augi ar savām lapām uzsūc oglekļa dioksīdu no gaisa, bet no ūdens tie ar saknēm uzņem minerālvielas. Pēc tam ar saules gaismas palīdzību tās pārvēršas cukura vielās (glikozē), un šā procesa laikā izdalās skābeklis (oglekļa oksīds). Tas notiek diennakts saulainajās stundās. Iestājoties tumsai, process apstājas, un augi „elpo”, patērējot daļu no pašu saražotā skābekļa un cukura.

Fotosintēze – no dzīvību sniedzošās saules gaismas.

6

Dabā visi procesi norisinās savstarpējā mijiedarbībā un nepārtrauktā kustībā. Tādi procesi norisinās arī ūdenī. Ūdens augi un augu planktoni ir barība kukaiņiem, dzīvnieku planktoniem un vēžveidīgiem dzīvniekiem. Tos, savukārt, apēd citi kukaiņi un zivis, kuri ir barība lielākām zivīm. Kopā tie veido barības ķēdi. Pēc tam, kad augi un dzīvnieki ir miruši, tie sadalās, satrūd un sairst arvien mazākās daļiņās. Tās barības vielas, kuras izveidojās ķermenī, tiek atbrīvotas, un augi tās atkal uzņem no jauna. Tādējādi barības vielas ūdenī atrodas nepārtrauktā barības ķēdes cirkulācijā. Barības piramīda ir veids, kā vislabāk attēlot, cik daudz dažādajiem barības ķēdes posmiem ir jāapēd vienam no otra, lai tie iegūtu enerģiju un varētu augt. Katrā nākamajā piramīdas pakāpienā tiek zaudēti apmēram 90% enerģijas.

Barības ķēdes procesi ūdenī.

Piramīdas apakšējā daļā atrodas augi un augu planktoni, ku-rus sauc par primārajiem ražotājiem. Tas ir ļoti nozīmīgs barības resurss, kas nodrošina ar barību lielāko daļu no ūdenī dzīvojošajiem dzīvnieciņiem. Savukārt, piramīdas augšgalā atrodas plēsīgās zivis, kuras veido salīdzinoši nelielu daļu no barības ķēdes veseluma. Iedomājies - lai līdaka iegūtu enerģiju un izaugtu par 1 kg smagāka, tai nepieciešams apēst... 10 kg, piemēram, raudas vai asarus... Savukārt, šim raudu un asaru daudzumam nepieciešams apēst... 100 kg dažādas mazas radībiņas... Savukārt, šīm mazajām radībiņām nepieciešams apēst... 1000 kg dzīvnieku planktonu... Savukārt, dzīvnieku planktoniem jāuzņem... 10 000 kg augu planktonu... Tā norit barības ķēdes cirkulācijas process tās atsevišķo posmu savstarpējā mijiedarbībā, lai... līdaka varētu pieņemties svarā par 1 kg! Lai cirkulācijas process un mijiedarbība varētu noritēt sekmīgi, tam nepieciešams labas kvalitātes ūdens, kas mūsdienu pasaulē ir viena no vislielākajām problēmām. Visnegatīvāk ūdens piesārņošanu un tajā dzīvojošos organismus ietekmē lauksaimniecība, pārtikas pārstrādes rūpniecība un mājsaimniecības.

Padomā un apspried ar saviem paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem - • kādavarētubūttavalīdzdalībalabaskvalitātesūdens nodrošināšanā Latvijā, tādējādi sniedzot palīdzīgu roku ūdens un zivju resursiem, kā arī citām ūdenī mītošām dzīvām būtnēm!• Daliesarsavāmdomāmarpaziņām,draugiemunģimenes locekļiem!

Dzīvās dabas dzīve uz sauszemes ir tikpat brīnumaina, aizraujoša un pārsteigumiem pilna kā ūdenī. To vērot dzīvā veidā ir daudz interesantāk un saistošāk nekā vērot televizora ekrānā, kinoteātrī, internetā vai fotogrāfijās. Ja uzvedīsies uzmanīgi, klusi un ar cieņu pret ūdeņu krastos mītošajiem dzīvniekiem un putniem, tu sev atklāsi vēl daudzas nezināmas viņu dzīves īpatnības un parašas.

Īpaši brīnumaina un pārsteigumu pilna šī pasaule ir pavasarī un vasaras sākumā, kad daba pārvēršas par dzīvnieku un putnu „bērnistabu”... Ja šajā laikā esi devies makšķerēt un redzi, dzirdi vai jūti, ka ar savu klātbūtni kādai dzīvai radībai radi satraukumu, paklausi kādas satrauktas, piemēram, putnu mammas vai papa lūgumam, un uzmanīgi pārvietojies uz citu vietu...

Pavasarī un vasaras sākumā, klusi pieejot ūdenim, tu ieraudzīsi, ka zivis, baudot mieru dabā, ir pietuvojušās tuvu krastam, it kā arī gribēdamas apmierināt savu ziņkārību un pavērot, kas notiek ūdenstilpes krastos... Peldot gar krastmalu, zivīm šajā laikā ir lieliskas iespējas atrast dažādu barību, kas ūdenī iekritusi no krasta. Tāpēc šajā laikā labus panākumus var gūt, makšķerējot tuvu krastam. Tikai ņem vērā, ka zivis labi redz un dzird, tāpēc nestāvi pret atvērtu horizontu, vicinot ar rokām un makšķerkātu, bet labāk nostājies tā, lai aiz tevis būtu krūmi vai koki.

Atceries Jāņa Jaunsudrabiņa vārdus - Koki, puķes, zeme, gaiss, viss, kas dzīvs un kas nedzīvs, - mēs esam viena miesa, viena dvēsele!

Padomā un apspried ar saviem paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem - kas un kāpēc, cilvēkiem atrodoties dabas vidū, dzīvniekos un putnos izraisa satraukumu?

Dzīvās dabas daudzveidība ūdeņu krastos.

8

Ne vienmēr ir tik aizraujoši makšķerēt vienā vietā, pat ja tā izrādās lomiem bagāta. Daudz aizrautīgāk ir aktīvi pārvietoties gar krastu, vai makšķerējot iebriest ūdenī. Tādējādi makšķerēšanas iespējas būs daudzveidīgākas un interesantākas, sniedzot daudz plašākas iespējas izzināt dabas vidi un tās īpatnības, atklājot sev jaunas un pārsteigumiem bagātas makšķerēšanas vietas. Ar katru aktīvas makšķerēšanas reizi tu bagātināsi savu pieredzi. Iebrienot ūdenī esi uzmanīgs, it sevišķi upēs ar lielāku straumi. Drošāk to veikt kopā ar paziņām un draugiem.

Jebkurš makšķernieks sapņo noķert trofejas zivi. Tai pašā laikā bieži neiedomājoties, ka zivīm ir nepieciešams noteikts laiks, lai izaugtu un sasniegtu kaut vai tādu lielumu, kādu makšķerēšanas noteikumi atļauj paturēt lomā. Daudzu pasaules valstu makšķerēšanas noteikumos ir noteikti laiki, kad konkrētas zivju sugas paturēt lomā aizliegts. Tas ir laiks, kad zivis gatavojas nārstot un nārsto. Bet maz ir tādi noteikumi, kuros makšķerēšana zivju pēc nārsta laikā konkrētās vietās būtu aizliegta. Šajā laikā notiek iznērsto ikru attīstīšanās, kuru sauc par ikru inkubācijas periodu, kas ilguma ziņā dažādām zivju sugām ir dažāds. Atkarībā no konkrētās zivs sugas tas var ilgt tikai no dažām dienām līdz pat vairākiem mēnešiem. Ļoti daudz ikru šajā laikā iet bojā. Visbiežāk tos apēd citas zivis un putni. Nereti ikri iet bojā arī makšķernieku nezināšanas dēļ, kuri ikrus izbradā makšķerēšanas laikā, iebrienot ūdenī. Tāpēc ikru sekmīga attīstīšanās lielā mērā ir atkarīga no makšķernieka zināšanām par zivju nārsta laikiem un vietām, kas labi papildinātu makšķernieka spējas lasīt ūdeņus. Zivis nārsto gan ezeros, gan upēs, gan strautos, gan jūrā. Pēc nārsta

laika nārsta vietās vai to tuvumā uzturas no ikriem izšķīlušies zivju kāpuriņi, kuri pēc tam pārtop par mazām zivtiņām.

Visbiežāk mazās zivtiņas uzturas krastu, niedru, akmeņu vai citu slēptuvju tuvumā, kur var patverties no citu zivju uzbrukumiem. Šādas vietas mēdz saukt par „bērnistabām”.

Ikru sekmīga attīstīšanās lielā mērā ir atkarīga arī no ūdens temperatūras un ekoloģiskās kvalitātes, kas Latvijā ir diezgan tālu no vēlamā.

Atceries:• Pardrošībumakšķerēšanaslaikātuesiatbildīgspats!• Jatavāizvēlētajāvietājaumakšķerēcitimakšķernieki, tad ievēro distanci, lai viņiem netraucētu!• Jatucienīsicitusmakšķerniekus,tadviņicienīsarītevi!• Zivislabiredzundzird,tāpēcūdenīpārvietojieslēniunnešļakstoties.

Atceries:• Cilvēkskāarsaprātuapveltītabūtneiratbildīgs,laidabas vides stāvoklis nepasliktinātos un zivju resursu krājumi neietu mazumā!• Attieciespretdabasproblēmāmkāpretpersoniskām!• Izzinotzivjudzīvesīpatnības,nārstavietasunatcerotiesnārstalaikus, tu kaut vai aptuveni zināsi arī ikru inkubācijas perioda ilgumu!

Sēdēt vienā vietā vai būt kustībā un izzināt?

Zivjunārstsun„bērnistabas”.

9

Makšķerēšanas rīku un piederumu daudzveidība mūsdienu pasaulē sniedz makšķerniekam praktiski neierobežotas iespējas savu sapņu piepildīšanai. Daudzi makšķernieki to izmanto, lai savas makšķerēšanas iemaņas attīstītu un pilnveidotu vēl vairāk. Diemžēl daļā makšķernieku tas izraisa dziņu noķert pēc iespējas vairāk zivju, bieži vien neievērojot makšķerēšanas noteikumus un dabas un vides aizsardzības prasības. Šādiem „makšķerniekiem” daba ir tikai vieta, kurā var ķert zivis. Tādējādi tehniskais progress un visatļautības apziņa lielo makšķernieku saimi sadalīja divās daļās - tādos, kuriem makšķerēšana sagādā iespēju pavadīt laiku dabas vidū garīgai un fiziskai atpūtai, un tādos, kuri makšķerēšanā saskata iespēju apmierināt savas gastronomiskās vēlmes...

Šis seno maiju teiciens sevī ietver un lieliski izsaka arī latviešu tautas mīlestību un cieņu pret dabu. Neskaitāmās četrrindēs tā izteikta tautasdziesmās (latvju dainās), kurām nav līdzīgu nekur citur pasaulē. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) tās ir iekļāvusi „Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā”. Būtībā latvju dainas par dabu ir unikāls cilvēka iekšējās kultūras, inteliģentuma un ētikas kodekss.

Kurai daļai būt piederīgam?

„Daba ir mūsu templis.”

MAN VISVAIRĀK, NU ES BŪŠU VISLABĀKAIS!... KĀDU LIELISKU PĀRDZĪVOJUMU

MAN DĀVĀJA ŠĪS BRĪNIŠĶĪGĀS ZIVS NOĶERŠANA!...

Padomā un apspried ar saviem paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem - kas sagādātu lielāku prieku - īsā laikā vienā vietā saķert daudz zivis, kuras ķērās viena pēc otras, vai... viena vienīga zivs, kuru noķerta pēc vairāku stundu makšķerēšanas dažādās neērtās vietās, pirms tam daudzas zivis dzīvas atlaižot atpakaļ ūdenī?

Atceries:• Dabapretcilvēkuvienmērirdraudzīga!• Unpadomā–vaitu,tavipaziņasundraugipretdabuvienmēresatdraudzīgi?• Pēcmakšķerēšanaspabeigšanassakopsavumakšķerēšanasvietu!• Jatavipaziņasvaidraugitonedara,tadaizrādiviņiem,vaiviņumakšķerēšanasvietusakopviņuvietā!• Mīli,cieniunsaudzēLatvijasuncituvalstudabu!

Skaista mana tēvu zemePar visām zemītēm -Plaši lauki, zaļi meži,Zili jūras ūdentiņi.

Aiz kalniņa lejiņāSidrabota upe tek,Ik rītiņu saule nācaPie upītes padzerties.

Caur sidraba birzi gāju, Ne zariņa nenolauzu.Būt zariņu nolauzusi,Tad staigātu sidrabota.

10

Tavai makšķerēšanas prasmei būs maza nozīme, ja tu nemācēsi to, ko makšķernieki mēdz saukt par... ūdeņu lasīšanu. Katrs ezers un upe ir unikāla un neatkārtojama ekosistēma, kurā dzīvo neskaitāmas dzīvas būtnes. To dzīves īpatnību un parašu izzināšana būtībā ir nebeidzams jaunrades process, katram patiesam makšķerniekam sniedzot jaunus atklājumus un gandarījumu. Daudz ko var izlasīt grāmatās un internetā, tomēr visvairāk ūdeņu lasīšanas apguvē tu vari palīdzēt sev pats, makšķerēšanas laikā uzmanīgi lasot pašas Dabasmātes tavā priekšā nolikto Dabas grāmatu. Nesteidzies uzsākt makšķerēšanu pēc iespējas ātrāk. Vispirms uzmanīgi pavēro, kur ūdenī ir ēnu vietas, kur var saskatīt seklākas un dziļākas vietas, kur virs ūdens lidinās putni un kukaiņi, kur ūdenī var pamanīt zivju kustību... Tas viss kopumā tev arī palīdzēs izvēlēties vispiemērotāko ēsmu un efektīvāk to izmantot.

Makšķerē un mācies... lasīt ūdeņus!

Atceries:• JāņaJaunsudrabiņavārdus- Ja man gadās kādreiz labi lomi, tad tikai tāpēc, ka, pazīdams dabu, pārzinu arī ūdeņus līdz ar to iemītniekiem!• Vislabākospanākumusmakšķerēšanāgūsi,jaspēsiapvienotmakšķerēšanasprasmiarūdeņu lasīšanas prasmi! • Arsavāmzināšanāmunnovērojumiemvienmērdaliesarpaziņāmundraugiem!

Meldri un citi ūdensaugi parasti ir vietas, kuras zivīm sniedz patvērumu, slēpjoties no saules un plēsoņām. Pielietojot apgūto makšķerēšanas tehniku, uzmanīgi veic ēsmas iemetienus meldru tiešā tuvumā vai starp tiem.

Ja ezerā nav daudz ūdensaugu, vai tie nav redzami, tad mēģini atrast vietu, kur seklāka vieta pāriet dziļākā, jo daudzām zivīm tīk uzturēties nogāzēs.

Lai noteiktu dziļumu, ļauj ēsmai nogrimt līdz dibenam pirms uzsāc auklas uztīšanu. Šajā gadījumā esi ļoti uzmanīgs, jo var gadīties ēsmas aizķeršanās aiz ūdensauga, akmens vai kāda šķēršļa. Vienlaicīgi ar auklas uztīšanas ātrumu un makšķerkāta gala palīdzību maini ēsmas kustības ātrumu un virzienus vertikāli...

un horizontāli. Rīkojoties šādi, ēsmas kustība vairāk līdzināsies ievainotas zivs kustībām, un būs īpaši vilinoša plēsīgajām zivīm.

11

Makšķerēšanā milzīga nozīme ir laika apstākļiem, galvenokārt ūdens un gaisa temperatūrai, atmosfēras spiedienam, vēja virzienam un stiprumam. Pat Mēness fāzēm. Makšķernieki mēdz jokot - arī planētu stāvoklim. Jo ūdeņi platību ziņā lielāki, jo vairāk tos ietekmē vējš un tā virzienu maiņas. Vējš ir gaisa pārvietošanās, ko ietekmē atmosfēras spiediena maiņas. Jo spiediena starpība lielāka, jo spēcīgāk pūš vējš, ietekmējot arī zivju pārvietošanos no vienas vietas uz citām. Parasti no seklākām uz dziļākām un otrādi, jo laika apstākļu maiņas rezultātā izmainās arī ūdens temperatūra. Atmosfērās spiediena izmaiņas visvairāk ietekmē zivju barošanās aktivitāti, tomēr ne visos ūdeņos vienādi.

Mācies lasīt... laika apstākļus!

Atceries:• Jozinošāktumācēsilasītlaikaapstākļus,jolielākuspanākumusgūsimakšķerēšanā!• Pierakstisavuslaikaapstākļunovērojumusmakšķerēšanaspiedzīvojumugrāmatā!• Aiciniuztoarīsavuspaziņasundraugus!

Ūdensaugi un saliņas norāda uz seklākām vietām...

Pie stāvāka krasta ūdens parasti ir dziļāks...

Sēklis norāda uz robežšķirtni starp seklāku un dziļāku vietu...

Vējainā laikā zivis bieži mēdz patverties niedrēs...

Daudzām zivīm ir paraša uzturēties starp straujākām un lēnākām vietām, jo šādās vietās ir krasa ūdens temperatūras starpība...

Citām tīk uzturēšanās atstraumēs un atvaru tuvumā...

Citām - straumes iekšpusē aiz akmeņiem vai bedrēs gruntī...

Piemēram, izmaiņas vairāk ietekmē ezera zivju barošanās aktivitāti salīdzinājumā ar upju zivju aktivitāti. Tāpēc bieži vien zivis ezerā negrib ķerties nemaz, bet tai pašā laikā netālu esošajā upē var gūt labus lomus. Lai arī kādas nebūtu laika apstākļu maiņas, zivis tomēr nepārvietojas tālu no savām ierastajām uzturēšanās vietām. Informācija par laika apstākļiem ir pieejama ļoti plaša, tomēr daudzi makšķernieki uzticas pašu novērojumiem, tos atceroties vai pierakstot savā makšķerēšanas piedzīvojumu grāmatā. Tomēr ir kāds sensens novērojums, kuru makšķernieki ievēro nemainīgi - saulainā laikā makšķerēšana nebūs tik sekmīga kā laikā, kad debesis apmākušās vai līņā lietus. Prasmei lasīt laika apstākļus ir tikpat būtiska nozīme kā prasmei lasīt ūdeņus. Abas šīs prasmes ir savstarpēji cieši saistītas, un zinoši tās apvienojot, makšķernieks reti kad paliks bez loma.

12

Zivju ieguvei pārtikai mūsdienu makšķerēšanā ir otršķirīga nozīme. Pirmšķirīga nozīme ir makšķerēšanas sniegtajai iespējai garīgi un fiziski atpūsties dabas vidū. Vai nu vienatnē, vai paziņu, draugu vai ģimenes lokā. Daudzviet pasaulē arvien populārāka kļūst makšķerēšana ģimenes lokā, tādējādi stiprinot ģimeniskās saites. Makšķerēšanu mēdz dēvēt par sportiska rakstura vaļasprieku. Tā tas patiešām arī ir, jo makšķerēšanas laikā makšķernieks būtībā sacenšas pats ar sevi. Sacenšas ar apgūtajām makšķerēšanas iemaņām, katrā makšķerēšanas reizē tās attīstot un pilnveidojot, vienlaicīgi papildinot arī savas zināšanas par zivju dzīvi un dabas vidi, kurā makšķerē. Makšķerēšana ir brīnumu un pārsteigumu pārpilna pasaule, kuras izzināšana ir bezgalīga, un katra makšķerēšanas reize sniedz jaunu pieredzi. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi, sensenos laikos makšķerēšana notika, izmantojot no zirga sariem savērptu auklu, kuras galā bija piesiets no kaula izgatavots āķis. Laika gaitā savērptā aukla tika piestiprināta koka kātam. Pēc tam saru vietā tika izmantots stiprāks diegs. Vēl pagājušā gadsimta sākumā Latvijā visbiežāk tika izmantots pašrocīgi no lazdas pagatavots kāts. Kātu, kuram piesieta aukla ar āķi, un kurai pievienots pludiņš, sauc par pludiņmakšķeri. Pludiņmakšķerēšana ir vienkāršākais makšķerēšanas veids, kuru parasti izmēģina jebkurš iesācējs. Taču šīs it kā vienkāršās daļas ir nepieciešams precīzi pielāgot vienu otrai tā, lai makšķerēšanas laikā nepiedzīvotu raizes vai nepatīkamus brīžus.

Makšķerēšana – dabas videi draudzīgs un sportiska rakstura vaļasprieks.

Izver makšķerauklu pāris reizes cauri makšķerkāta gala cilpai un nostiprini to ar mezglu. Mezgli ir daudz un dažādi, un ar to sasiešanu var iepazīties makšķerēšanas portālos internetā. Auklai ir jābūt apmēram pusmetru īsākai par makšķerkātu, vai arī tā garumā, bet ne garākai, jo tas var apgrūtināt noķertās zivs satveršanu ar roku. Ja zivs tiek izvadīta krastā, tad aukla var būt nedaudz garāka par kātu.

Auklas izturībai ir jābūt atbilstošai iecerēto zivju ķeršanai. Asaru, raudu vai citu svarā salīdzinoši nelielu zivju makšķerēšanai piemērota ir 0,18-0,25 mm diametra makšķeraukla. Pilnveidojoties iemaņām, var izmantot diametrā arī tievāku auklu, kas zivīm būs mazāk redzama. Mūsdienās ražo arī tādas makšķerauklas, kuras ūdenī ir gandrīz neredzamas. Atceries, ka nereti vienāda diametru auklu izturība var savstarpēji būtiski atšķirties.

Pludiņu formas un krāsas ir ļoti dažādas. Dodoties makšķerēt, vēlams paņemt līdzi vairākus pludiņus, lai makšķerēšanas laikā izvēlētos tādu, kas vislabāk atbil-stu iecerēto zivju makšķerēšanai. Makšķerēšanai diennakts tumšajā laikā parasti izmanto pludiņus, kuri ir nokrāsoti ar luminiscējošu krāsu vai aprīkoti ar miniatūru bateriju.

Lai pludiņš ūdenī atrastos taisni, auklu nepieciešams aprīkot ar vienu vai vairākiem maziem svina atsvariņiem, kuri viegli pievienojami auklai. Uz auklas tos jāizvieto tā, lai aukla starp pludiņu un āķi arī turētos taisni. Kad tas izdarīts, tad jānosaka ūdens dziļums, kurā vēlies makšķerēt. To viegli izdarīt, uzmanīgi pludiņu pavelkot pa auklu uz augšu vai uz leju, līdz virs ūdens paliek tikai tā gals. Vislabāk zivis ķersies, ja ēsma atrodas tuvu gultnei, vai arī uz pašas gultnes.

Atceries, ka zivs pieķeršanās gadījumā pludiņš pazudīs zem ūdens. Var gadīties arī tā, ka tas pazūd zem ūdens tāpēc, ka āķis ir aiz kaut kā aizķēries. Ja tā ir noticis, tad rīkojies mierīgi un uzmanīgi, lai ar straujām kustībām nenorautu āķi vai ne-sarautu makšķerauklu. Pēc tam pārliecinies, vai ēsma labi turas uz āķa. Āķis var arī norauties, tāpēc paņem līdzi vairākus āķus rezervei. Vēl atceries, ka katra zivs ēsmu satver savādāk, un var gadīties, ka pludiņš nosveras uz sāna. Šajā gadījumā iespējams, ka ir pieķēries, piemēram, breksis.

Āķa lielumu izvēlies attiecīgi tai zivij, kādu esi iecerējis makšķerēt, un kāds būtu vispiemērotākais arī izvēlētajai ēsmai, jo mazs āķītis nebūs piemērots, piemēram, lielai sliekai. Bieži uz āķu iepakojuma ir attēlota zivs, kuras makšķerēšanai āķi tiek ieteikti. Dažādi tārpi, kāpuri, mušas, maize, kukurūzas un citi graudi ir ēsma, kas piemērota daudzu zivju sugu makšķerēšanai. Var izmantot arī mākslīgo ēsmu, kas mūsdienās ir pieejama visplašākajā izvēlē.

Atceries:• Jorūpīgāktusagatavosiesmakšķerēšanai,jolielākasiespējasgūtlabulomu!• Jamakšķerēšanaslaikākautkasnavizdevies,tadnevainomakšķeri,betsevi!• Stingriievēromakšķerēšanasnoteikumus,arkuriemvariepazītieswww.likumi.lv!• Sarautomakšķerauklunekadnenometzemēvaiūdenī,jotajāvarsapītiesputniuncitasdzīvasradības! 13

Mūsdienu pasaulē makšķerēšanas rīki un piederumi ir piedzīvojuši milzīgu attīstību, sniedzot makšķerniekam praktiski neierobežotas izvēles iespējas sava vaļasprieka interešu un vajadzību apmierināšanai.

Attīstību piedzīvoja ne tikai makšķerkāts, kas laika gaitā tika aprīkots ar makšķerauklas caurlaides gredzeniem, bet arī auklas izmantošanas iespējas. Tā radās jauns makšķerēšanas piederums, kuru sauc par makšķerspoli, uz kuras auklu var uztīt lielā daudzumā. Pirmās makšķerspoles bija ļoti vienkāršas, un tās izgatavoja no koka. Makšķerspoles izmantošana dod iespēju praktiski jebkuru ēsmu un pludiņu aizmest daudz tālāk salīdzinājumā ar pludiņmakšķeri, kurai aukla piesieta galā ierobežotā garumā. Makšķeri, kas aprīkota ar makšķerspoli, parasti sauc par spiningu, bet tā aktīvu izmantošanu - par spiningošanu. Kaut gan spiningu var izmantot arī kā pludiņmakšķeri vai gruntsmakšķeri.

Makšķerēšana ar spiningu.

Atceries:• Jorūpīgāktuattieksiespretsaviemmakšķerēšanasrīkiemunpiederumiemmakšķerēšanas laikā un pēc tās pabeigšanas, jo ilgāk tie tev kalpos! • Savādzīvesvietātosuzglabātādāvietā,kurātienavpakļautisaulesietekmei!• Paskaidrounatgādinitosaviempaziņāmundraugiem!

Atceries - jo tālāk tiek aizmesta ēsma un pludiņš, jo sarežģītāk izvilkt noķerto zivi. Uztinot auklu uz makšķerspoles, vissvarīgākais ir uzturēt kontaktu ar noķerto zivi, tāpēc jādarbojas tā, lai aukla visu laiku būtu nostiepta un taisna. Katra noķertās zivs izvadīšanas reize sniegs neatsveramu pieredzi, un prasme makšķerēt ar spiningu pilnveidosies arvien vairāk un vairāk.

Gruntsmakšķerēšanas laikā pludiņu parasti neizmanto, jo ēsma tiek novietota uz ūdenstilpes grunts, un šajā gadījumā par zivs pieķeršanos signalizē vai nu makšķeres kāta gals, vai pie makšķeres piestiprināts zvaniņš vai kāds cits aprīkojums.

Gruntsmakšķerēšanai izmanto dažāda svara atsvarus, kuri auklai piestiprināti stacionāri vai arī slīd pa to, noteiktā vietā apstājoties pie atdures. Auklu, kas piesieta aiz atdures, sauc par pavadiņu. Parasti tā ir mazāka diametra nekā pamataukla. Tāpēc zivīm tā ir mazāk saredzama, un āķa aizķeršanās gadījumā pavadiņu vieglāk noraut, ja citādi rīkoties nav iespējams.

Lai gruntsmakšķere nepiegružotu, to var novietot uz viena vai diviem turētājiem. Tos var izmantot arī pludiņmakšķerēšanas laikā.

14

Visdaudzpusīgākās makšķerēšanas iespējas sniedz spiningošana. To nodrošina ne tikai makšķerkātu, bet arī makšķerspoļu veidu un modeļu daudzveidība, kas mūsdienās ir pieejama simtos.

Makšķerspoles var iedalīt trīs galvenajos veidos (no kreisās) - multiplikatorspolēs, slēgtajās spolēs un atvērtajās spolēs. Katrai no tām ir savi izmantošanas paņēmieni, ko nosaka to konstrukciju īpatnības. Vispopulārākā un visplašāk izmantotā no visām makšķerspolēm ir atvērtā spole, kuru parasti sauc par spininga spoli. Ir vēl ceturtais makšķerspoles veids, kas paredzēts mušiņmakšerēšanai, ko aplūkosim tālāk. Spiningošana dod visplašākās iespējas makšķerēt visdažādākās zivju sugas visdažādākajās ūdenstilpēs. Makšķerēšanas laikā makšķernieks izkopj savu spiningošanas tehniku, tās nianses pilnveidojot visu mūžu. Makšķerēšanas tehnikas nianšu pilnveidošana visprecīzāk izsaka makšķerēšanas sportisko raksturu, un katrs jauns sasniegums sniedz makšķerniekam lielu prieku, gandarījumu un jaunu pieredzi.

Spiningošanas daudzpusība.

Atceries:• Jobiežāktuvingrināsiesspiningošanastehnikasapguvēunizkopšanā,jolielākuspanākumusgūsimakšķerēšanaslaikā!• Vingrināšanosvislabākveiktkopāarpaziņāmvaidraugiem,laisavstarpējiuzklausītupadomusunarīkritiku!• Jairiespēja,palūdzpieredzējušamakšķerniekapadomusvaiieteikumus!

Uzsākot spiningošanas tehnikas apguvi, jāizvairās no straujām, sasteigtām un ar nevajadzīgu spēku veiktām kustībām. Atceries, ka makšķerkāts būtībā ir tavas rokas pagarinājums. Ļoti svarīgi ir savstarpēji salāgot makšķerkāta svaru ar makšķerspoles svaru. Ja tas netiek izdarīts, tad būs apgrūtināta ne tikai pati spiningošana, bet drīz vien tu sajutīsi nogurumu plecā un rokas locītavās. Turi makšķerkātu bez piepūles un sasprindzinājuma. No svaru salāgošanas ir atkarīga arī ēsmas jutība.

Tehnikas apguvi un izkopšanu - ēsmas iemetiena tālumu un precizitāti var veikt arī uz sauszemes, auklas galā piesienot nelielu atsvaru bez āķa. Nav vēlams to darīt smilšainā vai piegružotā vietā, lai nesabojātu spoles mehānismus un auklas caurlaides gredzenus.

Atkarībā no makšķerkāta garuma vai nepieciešamības iemetienu var veikt ar vienas vai abu roku satvērienu. Būtiski ir iemetiena laikā pareizi atbrīvot auklu. Ja tas tiek izdarīts par ātru, ēsma lido nevajadzīgi augstu, ja par vēlu, tad tā nokritīs tavā tuvumā.

15

Tā būtiski atšķiras no citiem makšķerēšanas veidiem. Atšķirība ir ietverta arī tās nosaukumā, jo mušiņmakšķerēšanā par ēsmu izmanto mušu, kukaiņu vai citu mazu radību imitācijas, kuras vienkāršības labad mušiņmakšķernieki kopumā sauc par mušām. Dabiskas ēsmas mušiņmakšķerēšanā parasti neizmanto. Ja citos makšķerēšanas veidos iemetiena laikā auklas notīšanos no makšķerspoles nodrošina ēsmas, pludiņa vai atsvaru svars, tad mušiņmakšķerēšanā to nodrošina... makšķerauklas svars, jo pati ēsma vārda tiešā nozīmē ir mušas svarā. Auklas galā piesien dažāda garuma, veidu un materiālu pavadiņas, kuru galā piesien ēsmu. Lai ar šādas, speciāli mušiņmakšķerēšanai izgatavotas auklas palīdzību varētu ēsmu iemest ūdenī iecerētajā vietā, ir nepieciešama īpaša makšķerēšanas tehnika. Tās laikā aukla ar makšķerkāta palīdzību tiek ievēzēta vairākas reizes, bez kā vieglo ēsmu iemest tālāk ūdenī nav iespējams. Mušiņmakšķerēšanā izmanto tieši mušiņmakšķerēšanai radītu makšķerspoli, kuras konstrukcija ir ļoti vienkārša. Gan mušiņmakšķeres kāts, gan mušiņmakerēšanas spole ir ļoti viegla, lai maksimāli nodrošinātu auklas efektīvu izmantošanu. Bez pārspīlējuma var teikt, ka mušiņmakšķernieki starp citiem makšķerniekiem ir visvērīgākie dabas lasītāji, jo mušu, kukaiņu un citu mazu radību daudzveidība dabā mērāma simtos tūkstošos. To izskata un parašu zināšanai ir būtiska nozīme arī imitāciju izgatavošanai. Nereti to izgatavotāji rada tādas imitācijas, kurām dabā nav oriģinālu. Imitāciju radīšana ir makšķernieka fantāzijas aizraujošs radošs process, galarezultātā topot pat par mākslas cienīgiem darbiem, kurus citi makšķernieki aplūko ar cieņu un apbrīnu. Dažas imitācijas, kuras visbiežāk sastāda zivju „ēdienkarti”.

Mušiņmakšķerēšanasiemetienatehnikāvislielākānozīmeirizjūtai, nevis spēkam. Mušiņmakšķerēšanas pamatiemetienu var iemācīties jebkurš. Būtībā jāapgūst apiešanos ar apmēram 10 metriem auklas gaisā, un izjust kā iemetienā tā noliec makšķerkātu priekšā un aizmugurē. Ir jāizjūt auklas nostiepšanos gandrīz pilnībā, pēc kā ar rokas un makšķerkāta kustību tā tiek virzīta uz otru pusi. Šīs vienmērīgās svārstveidīgās kustības jāveic viegli un līgani, spēku pielietojot tik, cik nepieciešams, lai auklu noturētu vienādā augstumā. Ir vēl citi, bet jau sarežģītāki auklas vadīšanas paņēmieni, kuru apguvi ieteicams sākt tikai pēc tam, kad apgūts pamatiemetiens. Par mušiņmakšķerēšanu ir ļoti daudz literatūras un informācijas internetā, jo pasaulē ar to aizrautīgi nodarbojas miljoniem cilvēku.

Mušiņmakšķerēšana.

Atceries:• Jouzmanīgāktuvērosimušu,kukaiņuuncitumazoradībuparašas,jolielākibūstavipanākumimušiņmakšķerēšanā!• Daliesarsaviemnovērojumiemunzināšanāmarpaziņāmundraugiem!

Sausā muša (Viendienīte)

Izliec 8-10 m auklas sev priekšā uz ūdens vai zāliena.

Virzot makšķerkātu uz priekšu un atpakaļ, vienlaicīgi auklu palaid vairāk vaļā, pirms tu...

...apstādini makšķerkātu priekšējā stāvoklī uz pulksten 13 ar auklu otrajā rokā, un tad izmet auklu uz priekšu, lai tā izstiepjas gaisā. Turi makšķerkātu ar gandrīz pilnībā slēgtu plaukstas satvērienu.

Pareizi!

Nepareizi!

Pacel auklu gaisā ar makšķerkātu straujāku kustību...

...un apturi kustību, kad plauksta ir pleca augstumā. Uzgaidi kādu mirkli, līdz

aukla aizmugurē ir gandrīz iztaisnojusies, un tad virzi makšķerkātu uz priekšu. Svārstveidīgā kustība ar makšķerkātu uz priekšu un aizmuguri notiek amplitūdā no pulksten 11 līdz 13.

ViendienīteMakstene

Viendienītes imitācija

Makstenes kūniņa

Makstenes kāpurs un imitācija

Strimmers

Maza zivtiņaSlapjā muša

Spārnotā skudra un imitācija

Sausā muša (Makstene)

16

Atceries:• Jobiežāktuvingrināsiesmušiņmakšķerēšanastehnikasapguvē,jogūsilielākuspanākumus!• Nekautrējiespalūgtzinošamušiņmakšķerniekapalīdzību!• Daliesarapgūtajāmiemaņāmarpaziņāmundraugiem!

Nostiprini bekinga aukliņu ar mezglu ap spoles asi. Bekings ir aukliņa, kuru piesien pamatauklai tās garuma palielināšanai, uz spoles to uztinot zem pamatauklas.Ir peldošā un grimstošā mušiņmakšķerēšanas aukla.

Uzmanīgi vērojot ūdeni, mēģini nolasīt uz kuru pusi zivs peldēs, un tad, izmantojot treniņos iegūtās iemaņas, iemet, jeb, kā mušiņmakšķernieki mēdz teikt, noliec mušu vietā uz ūdens, kuru zivs varētu šķērsot...

Brīdī kad pamani, ka zivs saķer mušu, viegli pacel makšķerkātu, vienlaicīgi turot auklu ar otru roku. Turi makšķerkātu uz augšu un palaid vaļā auklu kad jūti, ka zivs ir uzķērusies uz āķa. Neveic straujas kustības un izvadi zivi mierīgi un bez steigas.

Velc mušu uzmanīgi ar īsām kustībām.

Uzturi tiešu kontaktu ar mušu, turot makšķerkāta galu tuvu ūdens virsmai.

Mezgls kā „vadība”, lai muša virzītos taisni, tiek izmantots lielākām slapjām mušām. Straumē zivis mēdz uzturēties aiz akmeņiem,

to tuvumā vai bedrītēs ūdenstilpnes dibenā, vai arī galvenās straumes malā.

Makšķerējot ar slapjām mušiņām, iemetienu veic slīpi pa straumei, pēc tam ar makšķerkātu pacel peldošo auklu pret straumi (ja tas iespējams), un ļauj mušai peldēt līdz pat krastam.

Pirms sāc to vilkt, ļauj mušai nogrimt līdz dziļumam, kurā gribi makšķerēt.

Turi auklu gandrīz nostieptu.

Sausā muša Tā mušiņmakšķernieki sauc būtībā jebkuru imitāciju, kura ūdenī negrimst.

Slapjā muša Tā mušiņmakšķernieki sauc būtībā jebkuru imitāciju, kura grimst ūdenī.

Nimfas imitācija ar tai paredzētu pavadiņu.

17

Cik daudzveidīga ir zivju dzīve, parašas un uzturēšanās vietas, tik daudzveidīga ir to „ēdienkarte”. „Ēdienu”, jeb ēsmu izgatavošana, pagatavošana un pasniegšana makšķerēšanas laikā ir atkarīga no makšķernieka zināšanām, pieredzes un fantāzijas. Visbiežāk makšķernieki ēsmas iegādājas makšķernieku veikalos, bet ir arī tādi, kuri tās izgatavo paši. Makšķerēšanai izmanto gan dabiskās ēsmas, gan dabisko ēsmu imitācijas. Tomēr ne mazums ir tādas ēsmas, kuras nesmādē vienlaicīgi vairākas zivju sugas. Daudzas ēsmas var ar panākumiem izmantot atšķirīgos gadalaikos.

Zivju„ēdienkarte”makšķerēšanainoledusbrīvajālaikā.

Atceries:• Tavasēsmu„ēdienkartes”dažādībaunspējatovilinošipiedāvātzivīmiratkarīganotavāmzināšanām!• Uniegaumē,kuranotavāmpiedāvātajāmēsmāmkatraizivssugaitīkvisvairāk!• Daliesarsavāmzināšanāmarpaziņāmundraugiem,tadarītavaēsmu„ēdienkarte”kļūsplašākaunpatīkamiem pārsteigumiem bagātāka!

Asarim tīk gan dabīga, gan mākslīga ēsma...

Makšķerējot taimiņus, tāpat kā citas lašveidīgās zivis (lašveidīgajām zivīm uz muguras astes tuvumā atrodas maza spuriņa, kuru sauc par taukspuru), daudzviet pasaulē atļauts izmantot tikai mākslīgu ēsmu...

arī alata ir lašveidīgā zivs...

līdakai tīk gan dabīga, gan mākslīga ēsma...

raudai vislabāk tīk dabīga ēsma, kā arī mākslīga ēsma – dažādas mīklas, maize, kukurūza un citi graudi...

zandartam, tāpat kā asarim un līdakai, tīk gan dabīga, gan mākslīga ēsma...

butēm tīk dabīga ēsma, it īpaši garneles un zivju gabaliņi...

Baltijas jūras Latvijas piekrastē bez butēm ķeras arī vējzivis, kurām tīk gan dabīga, gan mākslīga ēsma...

18

Tā kā makšķerēšana no ledus notiek galvenokārt ziemas laikā, ļoti liela nozīme ir apģērbam un apaviem, lai makšķerēšanas laikā justos silti un ērti. Makšķerēšanas rīki un piederumi šajā makšķerēšanas veidā ir atšķirīgi no rīkiem un piederumiem, kurus izmanto no ledus brīvajā laikā. Parasti izmanto mazu makšķerīti ar mazu spolīti. Kopumā šo mazo komplektiņu mēdz saukt par ziemas makšķerīti. Pirms makšķerēšanas uzsākšanas ledū izurbj āliņģi, kam nepieciešams ass urbis. Lai makšķerēšanas laikā nebūt jāstāv kājas vai jāsēž uz ledus, makšķernieki parasti sēž uz makšķerēšanas kastes, kurā atrodas viss nepieciešamais, un kurā var ielikt arī noķertās zivis.

Dzīve zem ledus turpinās, un zivis meklē barību arī tad, kad biezais ledus un sniegs aizsedz lielāko daļu gaismas. Arī ledus perioda laikā zivis mēdz uzturēties dažādos dziļumos, tomēr vislabākie panākumi būs makšķerējot pēc iespējas tuvāk ūdenstilpnes dibenam.

Zivi,kurunepaturēsilomā,atlaidāliņģī pēc iespējas ātrāk, jo lielā aukstumā zivij var sabojāties acis!

Makšķerēšana no ledus.

Zivisredz,dzirdunsaož...

Atceries:• Unnekadneaizmirsti–makšķerēšanaslaikāparsavudrošībutuesiatbildīgspats!• Ejotmakšķerētnoledus,labākaicinātlīdzipaziņuvaidraugu!• Pirmsdotiesmakšķerētnoledus,pārbaudi,vaitevirlīdziirbulīši,virvevaiciti drošības priekšmeti!• Neejuzledus,jatasirplānākspar10cm,vaiarītasirčaugansvaitrausls!• Nemakšķerēnoledusbrīvaūdenstuvumā!

19

Aplūkosim dažas ēsmas, kuras izmanto makšķerēšanai no ledus. Bet pirms tam tev jānorāda uz kādu nopietnu kļūdu, ko pieļauj daudzi makšķernieki, jo sevišķi iesācēji. Būdami pirms došanās makšķerēt emocionāli ļoti „uzlādēti”, daudzi „pazaudē galvu” un nepadomā par savu drošību. Drošība ir ļoti būtiska makšķerējot jebkur un jebkādos laika apstākļos, bet jo sevišķi makšķerējot no ledus!

Tāpēc–drošība,drošībaunvēlreizdrošība!

Makšķerēšana no ledus ir ne mazāk aizraujoša kā makšķerēšana no krasta, no laivas vai iebrienot ūdenī.

Makšķerēšanai no ledus var izmantot gan mākslīgu, gan dabisku ēsmu. Tā kā makšķerēšana notiek vertikāli, tam ir īpaši izgatavotas daudz un dažādas mākslīgās ēsmas. Tās atšķiras formas, svara, krāsas un spēles ūdenī ziņā, kuru prasmīga izmantošana pievilinās zivis gan ezeros un upēs, gan jūrā.

Zivju„ēdienkarte”makšķerēšanainoledus.

Trauslsledus!

Atceries:• Pardrošībumakšķerēšanaslaikāvienmēratgādinisaviempaziņām,draugiemuncitiemmakšķerniekiem!• Makšķerējotnoledus,izmantosavaszināšanasparkonkrētoūdenstilpi,kasiegūtamakšķerējotnokrasta, no laivas vai iebrienot ūdenī!

ap ietekām

Tāds var būt:

UZMANĪBU!

ap notekūdeņu ietaisēm

ap moliem un tiltiem

ap seklākām vietām

ap niedrēm

ap pietekām

ap iztekām

20

Pirmā makšķerēšanas reize būtībā nosaka, vai cilvēks ar to turpmāk gribēs vai negribēs nodarboties. Izšķiršanās iemesls ir ļoti nopietns, jo makšķerēšana ir tieši saistīta ar lomā paturamās zivs... nogalināšanu. Vairāku pasaules valstu un arī Latvijas makšķerēšanas noteikumos tā ir noteikta kā obligāta prasība ar nolūku sagādāt zivij pēc iespējas mazākas ciešanas. Tāpēc katram cilvēkam ir brīva izvēle – nodarboties ar makšķerēšanu vai nē (tāpat kā ar medībām). Daudzi makšķernieki, nevēloties zivi nogalināt un paturēt pārtikai, makšķerē atbilstoši principam „Ķer un atlaid!” (angliski – Catch&Release), visas zivis pēc noķeršanas atlaižot ūdenī dzīvas. Kaut gan būtībā „Ķer un atlaid!” principu ievēro katrs makšķernieks, jo makšķerēšanas noteikumi nosaka prasību jebkuru zivi atlaist ūdenī dzīvu, ja tās minimālais pieļaujamais garums nav noteikumiem atbilstošs. Tāda ir makšķernieka atbildība un pienākums neatkarīgi no principiem.

Ja savu izvēli esi izdarījis, tad...

Tavaizvēle–tavaatbildībaunpienākums!

Zivsizvadīšanucentiesveiktuzmanīgiunnesteidzīgi,betapzinātitonenovilcini.

Atceries:• Tuesiatbildīgsparzivsdzīvībassaglabāšanuvaizivsnogalināšanu!• Atgādinitosaviempaziņāmundraugiem!

nogalini zivi ar dažiem pārliecinošiem sitieniem.

Zivs uztveršanai labāk izmantot uztveramo tīkliņu, jo zivs uztveršana ar āķi (gafu) to neizbēgami savainos, un tās atlaišana ūdenī dzīvā veidā kļūs praktiski neiespējama.

Karstā laikā ieteicams zivij izņemt žaunas un iekšas, un to uzglabāt ēnainākā un vēsākā vietā, pirms tam to ietinot papīrā vai avīzē, lai zivij netiktu klāt mušas vai kukaiņi. Ja ietīšanai izmantosi plastmasas maisiņu vai kādu noslēgtu trauku, zivs ātri sabojāsies un būs pārtikai nederīga.

Pirms zivs paņemšanas rokās saslapini tās ūdenī, jo cilvēka ķermeņa temperatūra ir augstāka kā zivij, kas var tai izraisīt termošoku.

Zivs atbrīvošanu no āķa veic pēc iespējas uzmanīgāk un saudzīgāk, izmantojot pirkstus vai instrumentu, kas tam paredzēts.

Nekad neizrauj āķi no zivs mutes ar spēku! Ja nevari to izņemt, tad nogriez makšķerauklu zivs mutē vai mutes pašā priekšā – gan zivs pati ar to tiks galā.

Atlaižot zivi atpakaļ ūdenī, uzmanīgi pieturi to pie astes un zem vēdera, nepieciešamības gadījumā pavelkot uz priekšu un atpakaļ, līdz zivij atjaunojas elpošana un tā var brīvi aizpeldēt. Nemet zivi ūdenī, jo tai var pārplīst peldpūslis, un zivs nobeigsies.

Lielākā daļa zivs jūtīgo orgānu atrodas vēdera dobuma pašā priekšpusē (sirds „kakla iedobumā”). Tāpēc esi īpaši uzmanīgs, lai zivs satveršanas laikā šo vietu ar rokām nesaspiestu.

21

Nārstošanas vietā vai tās tuvumā taimiņu papi cīnās par mammām un aizsargā nārstošanas vietu, lai citas zivis iznērstos ikrus neapēstu.

Taimiņš visbiežāk nārsto lielo upju pietekās.

Taimiņš visbiežāk nārsto lielo upju pietekās.

Mammas ar straujām kustībām izrok iedobes gultnes oļos, kurās tiek novietoti un apsegti ikri. To var izdarīt tikai tad, ja oļi ir noteiktā lielumā un nav aizauguši vai apauguši. Nārsta vietas mēdz saukt par nārsta ligzdām.

Paps apaugļo mammas iznērstos ikrus ar pieņiem.

Lai ikri inkubācijas periodā attīstītos sekmīgi, ļoti svarīgi, lai nārsta ligzdās tie nepārtraukti tiktu apskaloti ar skābekli bagātu, aukstu un ekoloģiski tīru ūdeni.

Taimiņu kāpuriņi pirmo dzīves periodu pavada paslēpušies oļos, pārtiku uzņemot no sava „dzeltenuma maisiņa”, kas atrodas zem vēdera.

Pateicoties taimiņa izcilajām pretošanās spējām, makšķernieki to pamatoti dēvē par vienu nu vissportiskākajām zivīm. Būtībā taimiņš ir jūras forele (angliski – Sea Trout), kas, tuvojoties rudenim, no jūras migrē uz iekšējiem ūdeņiem, lai nārstotu. No senseniem laikiem tā tas notiek arī Latvijā. Pēc nārsta taimiņš atkal atgriežas jūrā, ja pirms nārsta vai nārsta laikā nekļūst par maluzvejnieku upuri, vai pēc nārsta to upēs nenoķer makšķernieki. Daudzus taimiņus jūrā noķer zvejnieki. Lai kompensētu taimiņu populācijai radītos zaudējumus, akvakultūras uzņēmumos tos izaudzē mākslīgi, pēc tam tos ielaižot upēs. Tomēr taimiņu (tāpat kā citu zivju sugu) mākslīga atražošana salīdzinājumā ar dabisku atražošanos nav tik kvalitatīva. Bīstamajā un grūtajā migrācijas ceļojumā viņš nereti nopeld pat simtiem kilometrus, tāpēc taimiņu sauc par ceļotājzivi. Latvijā zināmākās zivis – ceļotājas vēl ir lasis, vimba, salaka un zutis. Tur, kur upēs ir cilvēku radīti šķēršļi, piemēram, dambji (nereti arī bebru radīti dambji), ceļojums beidzas, jo tālāk migrācija fiziski vairs nav iespējama. Taimiņš gan ir lielisks lēcējs šķēršļu pārvarēšanā, bet daudzu mākslīgu šķēršļu pārlekšana viņam tomēr nav pa spēkam. Tā kā ne visur ir ierīkoti zivju ceļi, taimiņš nārsta vietu meklējumos iepeld mazākās upēs, strautos un pat grāvjos, kur sevi un iznērstos ikrus pakļauj vēl lielākām briesmām.

Taimiņabīstamiepiedzīvojumi.

22

Taimiņu, lašu un citu zivju sugu migrāciju no jūras uz iekšējiem ūdeņiem būtiski ietekmē zvejniecība upju grīvu tuvumā un maluzvejniecība.

Ļoti būtiska nozīme taimiņu (tāpat kā citu zivju sugu) attīstībai ir labvēlīgiem dzīves vides apstākļiem un barības ķēdes kvalitātei upē un jūrā.

Dažādu iemeslu dēļ daži pusaudžu vecumu sasniegušie taimiņi uz jūru nemigrē un paliek dzīvot upēs. Šo zivju lielums un svars ir niecīgs.

Saglabājas tikai nedaudz ikru, un pavisam nedaudziem jaundzimušajiem taimiņbērniem izdodas izdzīvot. Ja ir paveicies, taimiņu pusaudži migrē uz jūru, lai sālsūdenī pārtaptu par sudrabspožām, lielām un spēcīgām zivīm. Ja arī jūrā izdodas izdzīvot, taimiņi rudens pusē dodas bīstamajā migrācijas ceļojumā uz nārstu, atgriežoties... precīzi tajā vietā, kurā piedzimuši. Šo vietu taimiņi atrod, pateicoties atmiņā saglabātajai ūdens ķīmiskajai garšai un smaržai. Apbrīnojami! Taimiņa dzīvesstāsts būtībā ir ļoti līdzīgs laša dzīvesstāstam.

Atceries:• Jalašveidīgozivjuiznērstoikruinkubācijas periodā tu makšķerēšanas laikā bradāsi pa ūdeni, tu vari sabradāt ikrus un starp oļiem paslēpušos zivju kāpuriņus, tādējādi izpostot nārsta ligzdas!• Lašveidīgozivjunārsta ligzdas savam nārstam izmanto arī citas zivju sugas! 23

Brīnumainajā ūdens pasaulē daudzu zivju formas ir tik dažādas, ka dažreiz šķiet – tās nemaz nav zivis, bet fantastiski dzīvnieki. Tā tas ir galvenokārt dienvidu jūrās un okeānos. Lai arī kāda nebūtu zivju ķermeņu formu dažādība, tām visām ir ūdenī jāpeld, jābarojas un jāvairojas. Tā kā asaris Zemes ziemeļu puslodes ūdeņos ir viena no visizplatītākajām un makšķernieku vidū viena no visiecienītākajām zivīm, aplūkosim dažus tā anatomijas orgānus.

Neatkarīgi no zivju ķermeņu formu dažādības, daudzas sugas mēdz uzturēties vienā un tajā pašā dzīves vietā, bet dažādos ūdens slāņos. Jo ūdeņi ir dziļāki, jo dažādāka ir slāņu gradācija. Tomēr daļa zivju var izdzīvot tikai siltā ūdenī, bet daļa – ja ūdens temperatūra ir tikai dažus grādus virs nulles. Tāpēc dažas zivju sugas uzturas ūdeņu virsslāņos, kuri ir siltāki, bet citas – tuvāk dibenam, kur ūdens ir vēsāks.

Daži zivju anatomijas fakti.

Muguras spura (priekšējā)

Spuras stari

Žaunu loks

Muguras spura (aizmugurējā)

Niere

Žaunas

Dzirdes orgāns

Ožas orgāns

Sirds

AknasZarnas

DzimumorgānsPeldpūslis

Taisnā zarna

Vēdera spura

Krūšu spura

Anālā spura

Astes spura

Sānu līnija - vides jūtības, jeb signālu (arī infraskaņu) uztveres orgāns

Arī zivīm ir jāapgādā asinis ar skābekli, dažām sugām vairāk nekā citām. Zivis skābekli uzņem no ūdens, ar muti to pumpējot caur žaunām.

Ūdens temperatūrai pazeminoties, vairumam zivju aktivitāte samazinās. Tās kļūst lēnīgākas, un samazinās arī to ēstgriba. Šādu zivju stāvokli makšķernieki jokojot mēdz saukt par zivju depresiju vai sliktu garastāvokli. Bet, tikko ūdens temperatūra nedaudz paaugstinās, tās kļūst mundrākas un ēstgriba pastiprinās.

Spuras ir zivju orgāns, lai tās varētu pārvietoties uz augšu, uz leju un uz sāniem.

Atceries:• Jolabāktupārzināsizivjuuzturēšanās īpatnības dažādos ūdens slāņos, jo labāk tev veiksies konkrētas zivju sugas makšķerēšanā!

24

Tā kā šī brošūra oriģinālā ir izdota Zviedrijā, nedaudz ielūkosimies mums tuvās kaimiņvalsts dabas savdabībā, kurā savu makšķerēšanas piedzīvojumu meklējumos dodas iekšā daudzu pasaules valstu makšķernieki. Arī no Latvijas, apbrīnojot ne tikai bagātīgos zivju krājumus, bet arī dabas skaistumu. Tomēr paši zviedri atzīst, ka arī Zviedrijas dabu arvien vairāk sāk ietekmēt cilvēku nesaimnieciskas un bezatbildīgas rīcības sekas un klimata pārmaiņas... Skandināvijas kalnainie apgabali ir nokrišņiem visbagātākie augstā reljefa dēļ. Līdz ar nokrišņiem uz zemes nonāk arī... piesārņojums. Tomēr ziemeļu daļas daba ar to tiek galā pati, jo strauji tekošajām upēm piemīt liela pašattīrīšanās spēja. Tāpēc Zviedrijas un visas Skandināvijas ziemeļu apvidos ūdeni no upēm un ezeriem var tiešā veidā dzert bez bažām. Pašattīrīšanās spēja piemīt arī Latvijas straujupēm, tomēr tā ir ievērojami mazāka nekā ziemeļvalstu māsām, galvenokārt reljefa, dabas apstākļu, cilvēku apdzīvotības un saimnieciskās darbības dēļ. Augstajos kalnājos koki neaug, lielākoties mazi krūmāji un atsevišķi pundurbērzi. Kalnāju zemākajās vietās atrodas salīdzinoši neliela mežu josla, bet koki tur aug ļoti lēni. Vecais mežs un tajā tekošie avotiņi un strautiņi ir ļoti nozīmīga dzīves vide daudzām dzīvām radībām.

Tālāk uz dienvidiem kalnāji pakāpeniski pāriet paugurainā zemes joslā, kurā mežu platības ievērojami palielinās. Te sāk dominēt skujkoki, kopā ar sūnām ūdeni iekrāsojot mazliet brūnganā vai rozīgā nokrāsā. Šajā joslā avotiņu, mazu un lielu strautiņu, upīšu, upju, mazu ezeriņu un ezeru ir vairāk nekā ziemeļos. Dzīves apstākļi šajos ūdeņos ir savādāki nekā ziemeļos. Lielā mērā to ietekmē ūdeņu krastos esošās mežu platības, nākot ūdeņiem palīgā nokrišņu atnestā piesārņojuma mazināšanai. Kopīgiem spēkiem tas izdodas, tāpēc dzīves vide paugurainās zemes joslas upēs un ezeros ir tikpat labvēlīga un ar barību bagāta kā ziemeļos. Paugurainajos apvidos dzīvo salīdzinoši maz cilvēku, tomēr nedaudz vairāk kā ziemeļos, kuros dzīves apstākļi ir skarbāki.

Tad paugurainā zemes josla pāriet līdzenumos. Mežu masīvi kļūst jauktāki, jo tajos sāk parādīties arī lapu koki. Tiem ir liela un labvēlīga ietekme uz dažādiem ūdeņiem, kurus galvenokārt veido jau lēnāk plūstošas upītes un lieli, seklāki ezeri ar bagātīgu augu valstību un barību zivīm. Šajā dabas apvidū dzīvojošo cilvēku skaits ir ievērojami lielāks nekā ziemeļu virzienā. Pateicoties labvēlīgajam reljefam te ir attīstīta arī lauksaimniecība. Tomēr tā nav ūdeņu ekoloģiskajai kvalitātei bīstama, jo lauksaimniecībā izmantojamās zemes atrodas drošā attālumā no ūdeņu krastiem. Diemžēl Latvijā tā tas nav.

Noziemeļiemuzdienvidiem...

Ūdens vasaras laikā kļūst nedaudz duļķains, tomēr tas neietekmē augu un zivju resursu bioloģisko daudzveidību...

Ūdeņos ievērojami palielinās ūdensaugu un zivju daudzveidība...

No kalniem tekošās upes un ezeri ir ne tikai labvēlīga dzīves vide zivīm, tā ir arī bagātīga ar barību...

Vietās, kurās uzbūvēti dambji, ierīkoti zivju ceļi

Padomā pats un pārrunā ar saviem paziņām un draugiem: • KāpēcZviedrijāuncitāsSkandināvijasvalstīscilvēkuattieksmepretdabasvērtībāmirsavādākanekāLatvijā,kautganviņiemnav tādas tautasdziesmas par dabu, kādas ir mums? Kāds tam iemesls?• KāpēcdaudzuspasaulesmakšķerniekuspiesaistamakšķerēšanasiespējasSkandināvijasvalstīs,betneizraisainteresiparmakšķerēšanas iespējām Latvijā? Kāds tam iemesls? 25

Tomēr jebkurai veselīgajai dabas videi draud nopietnas briesmas, jo dabas un vides piesārņošana mūsdienu pasaulē ir viena no vislielākajām cilvēces problēmām... Bieži vien cilvēki par piesārņojumu uzskata to, kas ir acīm redzams – piegružotus mežus, grāvmalas, ūdeņu krastus, ūdeņus, apdzīvotas vietas un tamlīdzīgi.Tai pašā laikā neiedomājoties, ka liels piesārņojuma daudzums, „pateicoties” pašu cilvēku nesaimnieciskai un bezatbildīgai rīcībai un vējiem, ar gaisa masas plūsmām tiek pārnests no valsts uz valsti, nokrišņu veidā nonākot ūdeņos un uz sauszemes. Vides speciālisti to sauc par piesārņojuma pārrobežu ietekmi. Nokrišņi piesārņo ne tikai virszemes, bet arī pazemes ūdeņus – galveno dzeramā ūdens apgādes avotu visā pasaulē. Arī Latvijā. Dažās valstīs piesārņojuma problēma ir lielāka, citās ne tik liela. Sevišķi tajās, kurās cilvēka rokas dabu ir skārušas vismazāk. Tomēr mūsdienu pasaulē piesārņojums ir tik liels, ka tas izplatās arī uz tādām vietām, kurās nav piesārņojumu izraisošu objektu. Tādējādi izveidojas situācija, kad daba pati vairs nespēj tikt galā ar pieaugošo piesārņojuma apjomu, un ūdens pamazām sāk palikt nedzīvs...

Paugurainajos apvidos ar mežiem apaugušajai zemei pretestības spēja bieži ir nepietiekama, lai sevi aizsargātu pret sārmainiem nokrišņiem un citāda veida piesārņojumiem, jo mežu platības tiek izcirstas cilvēka arvien pieaugošo vajadzību pēc kok-snes apmierināšanai. Pēc tam izcirstās platības nereti pielāgo lauksaimniecības un citām vajadzībām... Piesārņojuma apjomu un spektru vēl vairāk palielina mežsaimniecībā izmantotais mēslojums, mežu un mitrās augsnes nosusināšana. Visvairāk šādas cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā cieš ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte, un līdz ar to arī zivju dzīves vide.

Upju meliorēšana, gultnes bagarēšana, līkumu iztaisnošana, straujteču likvidēšana, upju aizdambēšana, ūdens līmeņu pazemināšana, aizsargjoslu platuma samazināšana, lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību palielināšana un citi faktori ūdeņus arvien vairāk un vairāk padara nedzīvus... Iekšzemes nedzīvie ūdeņi tek uz jūru, pamazām arī to padarot par nedzīvu...

Kā ūdens kļūst nedzīvs...

Ūdens vides nabadzība piesārņotās vietās ir acīmredzama – ūdens augu tikpat kā nav... arī zivju resursi ir nabadzīgi... barības meklējumos zivis nopeld lielus attālumus...

Skābs ūdens ir pilnīgi dzidrs un tam, kurš to nezina, tas izskatīties ļoti veselīgs un ekoloģiski kvalitatīvs, jo ūdens skābumu nevar noteikt pēc ārējā izskata, konsistences vai smakas. Patiesībā tāds „veselīgs” ūdens ir gandrīz nedzīvs, un atrast zivis tajā būs grūti.

Ūdenstilpes strauji aizaug... augu un aļģu augšanas rezultātā skābekļa daudzums ūdenī samazinās līdz kritiskajai robežai, izraisot arī zivju slāpšanu... būtībā ūdens ir kļuvis nedzīvs...

26

Salīdzi un atrodi atšķirības, kuras raksturo dzīvo ūdeni un nedzīvo ūdeni!Padomā pats un pārrunā ar saviem paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem –

kurās no atšķirībām ir vainojams cilvēks, bet kurās „vainojama” daba?Salīdzini atrastās atšķirības ar saviem novērojumiem makšķerēšanas laikā, izzinot dabu un lasot ūdeņus!

Kādus pasākumus, tavuprāt, vajadzētu veikt, lai nedzīvais ūdens atkal kļūtu dzīvs?Kāda varētu būt tava, tavu paziņu, draugu un ģimenes locekļu līdzdalība?

Dzīvais un nedzīvais ūdens.

27

Kā tev šķiet – kurš no blakus attēlos redzamajiem asariem ir vecāks? Atbilde šķiet vienkārša – lielākais. Tomēr pēc tam sāk rasties šaubas... Un tās ir pamatotas. Asaris, tāpat kā jebkura cita zivs, spēj pielāgoties konkrētās dzīves vides apstākļiem. Arī dzīvei ar barību nabadzīgā un ekoloģiski nekvalitatīvā vidē. Šajā gadījumā zivs kļūs veca, bet liela ne-izaugs. Savukārt, cits asaris, dzīvojot ar barību bagātā un ekoloģiski labvēlīgā vidē, dzīvos varbūt īsāku, bet aktīvāku dzīvi, un izaugs par lielu un spēcīgu zivi. Tas nozīmē, ka viena un tā paša vecuma asaris (tāpat kā citas zivis), dzīvojot dažādas kvalitātes dzīves vidē, var ļoti ievērojami atšķirties gan svara, gan lieluma ziņā. Zivju dzīves vides kvalitātes nodrošināšana ir viens no vissvarīgākajiem cilvēku uzdevumiem un pienākumiem, jo pašas par sevi zivis videi kaitējumu nenodara. To nodara cilvēks savas nesaimnieciskās un bezatbildī-gās rīcības dēļ. Cerot situāciju vērst uz labu, upēs un ezeros tiek ielaistas mākslīgi audzētas zivis. Tai pašā laikā viņu dzīves vides kvalitāte no tā neizmainās. To var salīdzināt ar iedzīvotāju ielaišanu neizremontētā dzīvoklī, kuri ik pa laikam mainās, bet... dzīvoklis kā bija, tā arī paliek neizremontēts.

Zivjupielāgošanāsspējas.

Šis lielais asaris dzīvo ar barību bagātīgā un ekoloģiski kvalitatīvā dzīvoklī

Nogriez asarim žaunu loku un vāri, līdz gaļa un āda ir viegli atdalāmi.

Turi tīro žaunu loku pret gaismu vai lampu un saskaiti gadu līnijas. Bieži to var izdarīt arī bez palielināmā stikla palīdzības.

Noņem dažas lielākās zvīņas un nomazgā. Gadu līnijas var saskaitīt, skatoties uz zvīņu caur lupu.

Šis mazais asarītis dzīvo ar barību nabadzīgā un ekoloģiski nekvalitatīvā dzīvoklī

Svars

Vecums

Atceries: • Zivjuresursudzīvesvideskvalitāte,pirmkārt,iratkarīganotā,cikkvalitatīviunatbildīgicilvēksapsaimniekoūdeņuresursus!• Unpadomā–kādavarētubūttava,tavupaziņuundraugulīdzdalībaūdeņuunzivjuresursukvalitatīvāapsaimniekošanā!

Atceries: • Zivjuvecumanoteikšanabagātināstavaszināšanasparzivjudzīvi!• Veictokopāarsaviempaziņāmundraugiem!

Zivju vecumu tu var noteikt arī mājas apstākļos ar diezgan vienkāršiem līdzekļiem un metodēm. Tas gan nebūs pilnīgs, tomēr galveno priekšstatu par zivju vecumu tas sniegs pietiekami labi. Labāk izmantot pēc iespējas lielākas zivju zvīņas, kas atvie-glotu tā saucamo gadu apļu saskaitīšanu. Savukārt, novārot asara žaunu lokus un atdalot no tām gaļu, uz tiem parādīsies plankumi. Gaišie norādīs uz vasarām, tumšie – uz ziemām. Līdzīgi kā koku celmiem.

Zivsvecumanoteikšana.

28

Daudzi makšķernieki aizrautīgi makšķerē arī Baltijas jūras piekrastē, lai arī tās zivju sugu daudzveidība nav tik plaša kā dienvidu puslodes jūrās. Tomēr tas nemazina makšķernieku vēlmi gūt labus lomus. Tādus vēlas gūt arī ap Baltijas jūru esošo valstu daudzie zvejnieki. Intensīvi zvejojot, zivju resursi ir ievērojami pārzvejoti, tādējādi apliecinot arī jūras fizisko nespēju apmierināt cilvēku vēlmi iegūt zivju resursus arvien lielākos apjomos. Upes jūrā iepludina gan dzīvos, gan nedzīvos ūdeņus. Visvairāk dzīvie ūdeņi Baltijas jūrā ietek no ziemeļvalstīm, bet nedzīvie – no dienvidu valstīm. Arī no Latvijas. Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu iekšējā jūra, jo tā ir gandrīz pilnībā noslēgta. Līdz ar to tās pašattīrīšanās spēja ir minimāla, jo sarežģītais ūdens apmaiņas process ar Ziemeļjūru notiek tikai vienu reizi apmēram 25 gados...

Baltijas jūra ir kā spogulis, kurā uzskatāmi atspoguļojas cilvēku bezatbildīgā attieksme un dabai un videi nodarītais kaitējums...

Baltijas jūra – dzīvā un nedzīvā ūdens spogulis...

Mūsdienās ūdens augu, zivju un citu dzīvības formu daudzveidību Baltijas jūrā var novērot tikai atsevišķās vietās...

Daudzās vietās jūras vide ir izmainījusies līdz nepazīšanai...

29

Vislielāko gaisa piesārņojumu pasaulē rada pilsētas. Daudzās no tām dzīvo pat vairāki miljoni cilvēku. Pilsētās ir daudz un dažādi cilvēku saimnieciskās darbības objekti, kuru izdala indīgu gāzu maisījumus, dūmus, tvaikus, kurināmā atkritu-mus, putekļus, kuģu, automobiļu un lidmašīnu izplūdes gāzes. Kopumā to mēdz saukt par smogu, kas siltās un saulainās dienās virs pilsētām ir redzams pat ar neapbruņotu aci. Dažreiz smogu var novērot arī virs Rīgas. Koncentrētā veidā smogs ir toksisks un var izraisīt dažādas slimības, saīsināt dzīves ilgumu vai pat izraisīt nāvi. Lai samazinātu Zemes klimatam un līdz ar to cilvēkiem kaitīgo gāžu izmešu nonākšanu atmosfērā, tika pieņemts Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) „Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām protokols” (Kioto protokols, 1997.). Pasaulē ir vairāk kā 200 valstis, tomēr Kioto protokolu līdz 2011.gadam bija parakstījusi un ratificējusi 191 valsts. Kaitīgie izmeši ar vējiem izplatās ļoti tālu un, saskaroties ar mazajiem ūdens pilieniem mākoņos, skāba lietus veidā nolīst uz zemes. Daļa no skābā lietus dažādos dziļumos iesūcas augsnē, bet daļa nonāk ūdeņos. Daudzās vietās lietus ir skābāks nekā daba spēj izturēt, tādējādi drīz vien ūdeņi kļūst par nedzīviem, veicinot arī zivju iznīkšanu un bojāeju. Lai noteiktu ūdens skābuma līmeni, lieto apzīmējumu pH, kas var mainīties diapazonā no 0 līdz 14. Piemēram, pilnīgi tīru ūdeni apzīmē ar pH 7, un šajā gadījumā tas ir neitrāls. Ja pH līmenis ir zemāks par 7, tas nozīmē, ka vide ir skāba, ja virs – sārmaina. To mēra pēc tā sauktās logaritmiskās skalas, kur pakāpe no pH7 līdz pH6 nenozīmē, ka ūdens ir kļuvis divreiz skābāks, bet gan... desmitreiz skābāks, savukārt pakāpe uz leju līdz pH5 nozīmē, ka tas ir kļuvis... simts reizes skābāks, un tā tālāk. Ja pH līmenis skābā ūdenī ir zemāks par 6,5, zivīm tas izraisa stresu, iespaido vielu maiņu, veicina dažādu saslimšanu iespējamību un pat nāves iestāšanos. Katrai zivs sugai (arī kukaiņiem) ir savs būt vai nebūt robežlīmeņa pH rādītājs...

Būt vai nebūt?...

Raudai pH 6

Asarim pH 5

Viendienītei pH 5,5

Alatai pH 5,5

Līdakai pH 5

Zutim pH 4,5

30

Vienu no vislielākajiem kaitējumiem ūdens un zivju resursiem un dabai un videi kopumā nodara upju aizsprostošana ar dambjiem. To celtniecību cilvēki uzsāka jau sensenos laikos. Dažādās valstīs tas bija saistīts ar dažādām nepieciešamībām – aramlauku nodrošināšanai ar ūdeni vai nosusināšanai, plūdu samazināšanai, graudu malšanai dzirnavās, zivju audzēšanai un tamlīdzīgi. Mūsdienās – galvenokārt elektroenerģijas ražošanai. Arī Latvijā. Mūsu valstī dažādos laikos ir uzcelti vairāk nekā 700 pašlaik dažādā stāvoklī esoši dambji, un darbojas apmēram 150 mazās hidro-elektrostacijas (HES). Daudzviet uz vienas upes darbojas pat vairākas. Diemžēl zivju ceļi ir izveidoti tikai trijās mazajās HES, bet... to darbības efektivitāte ir līdzvērtīga nullei. Tādējādi uzceltie dambji ir ne tikai pārtraukuši upju dabisko tecējumu, bet arī zivju tālāku migrāciju uz augšu pa upi padarījuši par fiziski neiespējamu. Mazo HES darbības rezultātā ūdens līmenis upēs tiek periodiski svārstīts, radot negatīvu ietekmi pat vairāku kilometru garumā. Daudzviet mazūdens perioda laikā zem mazajām HES ūdens vairs netek vispār, tāpēc šādās vietās upju gultņu aizaugšana notiek lielā ātrumā. Lai arī kā zivis un citas ūdenī dzīvojošās radības necenstos šiem „draudzīgajiem” dzīves vides apstākļiem pielāgoties, tomēr tai nodarītais kaitējums faktiski ir neatgriezenisks. Ļoti būtisks kaitējums tiek nodarīts arī zivju nārstošanas iespējām, tāpēc nārsta ligzdu un „bērnistabu” skaits ar katru gadu ievērojami samazinās. Par mazo HES ekspluatēšanai izlietoto ūdeni to īpašnieki maksā gan dabas resursu nodokli, gan kompensē zivju resursiem nodarīto kaitējumi, bet.... tas nevar atsvērt un kompensēt dabai vislielāko nodarīto kaitējumu – upju dabiskā tecējuma pārtraukšanu, šādi upes padarot par slimām...

Padomā un apspried ar saviem paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem – vai mazās HES var saukt par videi draudzīgām?

Slimās upes...

Aizvērtu vai mazliet atvērtu slūžu gadījumā ūdens saglabājas tikai atsevišķās grunts ieplakās vai iedobēs... šajās vietās iepeldējušās zivis tiek iesprostotas... ūdenim sasilstot paaugstinās ūdens temperatūra un samazinās skābeklis... zivis, ikri un „bērnistabas” iet bojā, kļūstot par vieglu guvumu putniem vai piekrastes dzīvniekiem...

Slūžu atvēršanas gadījumā gultne tiek uzvandīta... ūdens kļūst mehāniski piesārņots un duļķains... zivīm tiek radīts stress.. ja šajā vietā zivis būs iznārstojušas, tad ikrus vai „bērnistabu” ūdens straume aiznesīs uz leju...

Ja tu kādreiz dosies makšķerēšanas ceļojumā uz kādu no Skandināvijas valstīm, piemēram, Zviedriju, pajautā kādam no vietējiem iedzīvotājiem, kur varētu apskatīt mazo HES ar izbūvētu zivju ceļu. Uzmanīgi pavēro tā uzbūvi – savā priekšā tu redzēsi tā saucamo dabiskā tipa zivju ceļu, kaut gan tas ir mākslīgi veidots kā krāčaina dabiska upīte. Paskaties, kur zivju ceļš sākas un kur beidzas, līkumu līkumiem „apejot” HES dambi, tādējādi nodrošinot zivju brīvu pārvietošanos jebkurā laikā, arī migrējot uz nārsta vietām, kuras tām ir pieejamas, brīvi peldot uz augšup pa upi...

31

Latvijas iekšējos ūdeņos mīt 42 zivju sugas un 2 *nēģu sugas, no kurām 32 ir saldūdens zivis, bet 10 ceļotājzivis.

Patvaļīga zivju pārvietošana no vienas ūdenstilpes otrā aizliegta ar likumu.

* Zvejniecības likumā nēģis ir definēts kā zivs. Īstenībā nēģis ir apaļmutis (Cyclostomata).Zivju izmēru savstarpējās atšķirības dabā zivju zīmējumos nav attēlotas.

Zivju ilustrāciju autortiesības pieder biedrībai „Latvijas Makšķernieku asociācija”.

Latvijas saldūdens un ceļotājzivis.

Lasis - Salmo salar

Strauta forele - Salmo trutta fario Varavīksnes forele, tēraudgalvas lasis - Oncorhynchus mykiss

Līdaka - Esox lucius

Karpa - Cyprinus carpio

Sīga - Coregonus lavaretus

Salaka - Osmerus eperlanus

Taimiņš - Salmo trutta trutta

Vīķe - Alburnus alburnus Vēdzele - Lota lota

Ķīsis - Gymnocephalus cernua

Upes nēģis - Lampetra fluviatilis

Repsis - Coregonus albula

Platgalve - Cottus gobio

Trīsadatu stagars - Gasterosteus aculeatus

Vimba - Vimba vimba Plicis - Blicca bjoerkna

Plaudis, breksis - Abramis brama

Rudulis - Scardinius erythrophthalmus

Rauda - Rutilus rutilus

Strauta nēģis - Lampetra planeri

Asaris - Perca fluviatilis Zandarts - Stizostedion lucioperca

Zutis - Anguilla anguilla

Spidiļķis - Rhodeus sericeus

Ausleja - Leucaspius delineatus

Mailīte - Phoxinus phoxinus

Pavīķe - Alburnoides bipunctatus

Sams - Silurus glanis

Līnis - Tinca tinca

Atlantijas store - Acipenser sturio

Alata - Thymallus thymallusKarūsa - Carassius carassius

Sudrabkarūsa - Carassius auratus

Sapals - Leuciscus cephalus

Baltais sapals - Leuciscus leuciscus

Ālants - Leuciscus idus Kaze - Pelecus cultratus

Salate, meža vimba - Aspius aspius

Akmeņgrauzis - Cobitis taenia Pīkste - Misgurnus fossilis

Bārdainais akmeņgrauzis - Nemachilus barbatulus

Grundulis - Gobio gobioDeviņadatu stagars - Pungitius pungitius

32

Zivju izmēru savstarpējās atšķirības dabā zivju zīmējumos nav attēlotas. Zivju ilustrāciju autortiesības pieder biedrībai „Latvijas Makšķernieku asociācija”.

Latvijas jūras zivis.

Taukzivs - Pholis gunellus

Nigliņš - Hyperoplus lanceolatus

Vējzivs - Belone beloneČūskzivs - Nerophis ophidion

Plekste, bute - Platichthys flesus

Jūrasgrundulis - Pomatoschistus microps

Melnais jūrasgrundulis - Gobius niger

Ziemeļu buļļzivs - Myoxocephalus scorpius

Tūbīte - Ammodites tobianus

Menca - Gadus morhua callarias

Lentzivs - Lumpenus lampretaeformes

Lucītis - Zoarces viviparus

Četrragu buļļzivs - Triglopsis quadricornis

Akmeņplekste, āte - Psetta maxima

Jūrasvēdzele - Enchelyopus cimbrius

Reņģe - Clupea harengus membras

Adatzivs - Syngnathus typhle

Jūrasstagars - Spinachia spinachia

Plūkšņzivs - Liparis liparis

Zaķzivs, jūras zaķis - Cyclopterus lumpus

Jūras zeltplekste - Pleuronectes platessa

Palede - Alosa fallax

Brētliņa - Sprattus sprattus

Mazais jūrasgrundulis - Pomatoschistus minutus

Divplankumu jūrasgrundulis - Gobiusculus flavescens

33

Ievads. ............................................................................................................................................................................... 2

„Ar makšķeri.” ................................................................................................................................................................... 3

Ūdens! ............................................................................................................................................................................... 5

Fotosintēze – no dzīvību sniedzošās saules gaismas. ........................................................................................................... 6

Barības ķēdes process ūdenī. .............................................................................................................................................. 7

Dzīvās dabas daudzveidība ūdeņu krastos. ......................................................................................................................... 8

Sēdēt vai būt kustībā un izzināt? ........................................................................................................................................ 9

Zivju nārsts un „bērnistabas”. ............................................................................................................................................ 9

Kurai daļai būt piederīgam? ............................................................................................................................................. 10

„Daba ir mūsu templis.” .................................................................................................................................................. 10

Makšķerē un mācies... lasīt ūdeņus! ................................................................................................................................. 11

Mācies lasīt... laika apstākļus! ........................................................................................................................................... 12

Makšķerēšana – dabas videi draudzīgs un sportiska rakstura vaļasprieks. .......................................................................... 13

Makšķerēšana ar spiningu. ............................................................................................................................................... 14

Spiningošanas daudzpusība. ............................................................................................................................................ 15

Mušiņmakšķerēšana. ........................................................................................................................................................ 16

Zivju „ēdienkarte” makšķerēšanai no ledus brīvajā laikā. .................................................................................................. 18

Makšķerēšana no ledus. ................................................................................................................................................... 19

Zivju „ēdienkarte” makšķerēšanai no ledus. ..................................................................................................................... 20

Tava izvēle – tava atbildība un pienākums! ....................................................................................................................... 21

Taimiņa bīstamie piedzīvojumi. ....................................................................................................................................... 22

Daži zivju anatomijas fakti. ............................................................................................................................................. 24

No ziemeļiem uz dienvidiem. .......................................................................................................................................... 25

Kā ūdens kļūst nedzīvs... .................................................................................................................................................. 26

Dzīvais un nedzīvais ūdens. .............................................................................................................................................. 27

Zivju pielāgošanās spējas. ................................................................................................................................................ 28

Zivju vecuma noteikšana. ................................................................................................................................................ 28

Baltijas jūra – dzīvā un nedzīvā ūdens spogulis. ................................................................................................................ 29

Būt vai nebūt? ................................................................................................................................................................. 30

Slimās upes. ..................................................................................................................................................................... 31

Latvijas saldūdens un ceļotājzivis. .................................................................................................................................... 32

Latvijas jūras zivis. ........................................................................................................................................................... 33

Brošūra elektroniskā formātā pieejama www.dzivaisudens.lv

Tevi varētu interesēt: „Zvejniecības likums”, „Sugu un biotopu aizsardzības likums”, „Vides aizsardzības likums”, „Ūdens apsaimniekošanas likums”, Ministru kabineta noteikumi – „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un

ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”, „Noteikumi par riska ūdensobjektiem”, „Noteikumi par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu un anulēšanu, izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām un apliecības paraugu”.

Saturs

Oriģinālātekstaautori–HåkanCarlstrandunThommyGustavssonIlustrators–ThommyGustavsson

Nozviedruvalodastulkoja–IlzeValdmaneTekstarediģēšanaunpapildināšana–DinaBeikmane

Datorgrafikassalikums–DainisIeviņšBrošūraiespiesta–Euroconnect,SIA

Autortiesības brošūras izdošanai Latvijas Republikā pieder biedrībai „Latvijas Makšķernieku asociācija”, reģ. nr. 40008060351

Citējot atsauce uz biedrību „Latvijas Makšķernieku asociācija” - obligāta.

Brošūra izdota saskaņā ar biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija”sabiedrības vides izglītošanas programmu

www.dzivaisudens.lv

34

Pasaulē ir ne mazums makšķernieku biedrības, kuras pamatoti uzskata, ka mūsdienās veiksmīga makšķerēšana daudzos gadījumos ne vairāk kā 50% ir atkarīga no makšķerēšanas prasmes.

Pārējais atkarīgs no dabas vides kvalitātes, kurā makšķernieks īsteno savu vaļasprieku.No dabas vides kvalitātes ir atkarīgs arī zivju resursu krājumu stāvoklis un sugu daudzveidība.

Tāpēc šīs makšķernieku biedrības uzskata par savu cilvēcisku pienākumu un atbildību nodarboties arī ar dabas un vides aizsardzību nacionālā un starptautiskā līmenī.Šo biedrību vidū ir arī „Latvijas Makšķernieku asociācija” (dibināta 2001.gadā).

Oriģinālātekstaautori–HåkanCarlstrandunThommyGustavssonIlustrators–ThommyGustavsson

Nozviedruvalodastulkoja–IlzeValdmaneTekstarediģēšanaunpapildināšana–DinaBeikmane

Datorgrafikassalikums–DainisIeviņšBrošūraiespiesta–Euroconnect,SIA

Autortiesības brošūras izdošanai Latvijas Republikā pieder biedrībai „Latvijas Makšķernieku asociācija”, reģ. nr. 40008060351

Citējot atsauce uz biedrību „Latvijas Makšķernieku asociācija” - obligāta.

Brošūra izdota saskaņā ar biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija”sabiedrības vides izglītošanas programmu

Brošūras izdošanu Latvijā atbalstīja

DZĪVAIS ŪDENS

www.dzivaisudens.lv

35

Vai atceries Jāņa Jaunsudrabiņa vārdus –„Saule pie debesīm, dzidrais gaiss, ūdeņu spoguļi un zemes plašais vaigs, - kādu slavas dziesmu lai jums dziedu?Jūs esat un paliksiet mans neatņemams īpašums, - es esmu daļa no jums, jūs esat daļa no manis.”?

Atrašanās dabā ir ne tikai lieliska iespēja atpūtai, garīgu un fizisku spēku atguvei un makšķerēšanai, bet arī iespēja pavadīt laiku kopā ar paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem. Izmanto šo iespēju un dalies ar viņiem savās zināšanās, novērojumos un makšķerēšanas piedzīvojumos. Ja tavas un tavu domubiedru zināšanas par cilvēka un dabas savstarpējām attiecībām būs plašākas un dziļākas, jo lielākas būs iespējas līdzdarboties Latvijas dabas un vides saglabāšana un aizsardzībā!

Dārgais lasītāj!

Brošūra paredzēta izplatīšanai bez maksas.