1947 -20131947 -2013

20. gadsimta sākumā Vaboles pagasta teritorija bija

Līksnas pagasta sastāvdaļa. Ziņas, kas atrodamas Konversācijas vārdnīcas vecajā izdevumā, vēstī, ka Līksnas pagastā kopumā bijušas aptuveni 13 bibliotēkas. Pirmās Latvijas Republikas laikā (20. gadsimta 20 – 30 gados) Līksnas tautas namā atradās Kultūras fonda dāvinājums 1000 sējumu apjomā, kurš veica bibliotēkas funkcijas. Lieiksnas pagasta Wabales 6 kl. pamatskolai piederoša grāmata «Kas ti taidi, kas dzidoja?» atrodama Skrindu dzimtas muzeja fondos.

Bibliotēku pirmsākumi Līksnas

pagastā

Šobrīd pastāvošā Vaboles pagasta bibliotēka

dibināta 1947, gada 8, jūnijā kā Osogola ciema bibliotēka. Par to liecina ieraksti bibliotēkas inventāra grāmatā Nr.1. Pirmā grāmatu kopa saņemta un iegrāmatota 8. -19. jūnijā. Sūtījumā ietilpa 550 eksemplāri, no kuriem 395 eksemplāri – latviešu valodā un 155 – krievu valodā. Visas grāmatas ir iznākušas padomju varas gados, tādēļ var apgalvot, ka bibliotēka bija jaunās padomju varas politikas īstenotāja. Inventāra grāmatā nav atrodama neviena Pirmās Latvijas republikas laikā iznākušā grāmata.

Vaboles pagasta bibliotēkas pirmsākumi

Precīzas ziņas par bibliotēkas atrašanās sākotnējo

vietu nav saglabājušās, bet no iedzīvotāju stāstiem izriet, ka bibliotēka šajā ēkā atradusies vienmēr. Sākotnēji tā atradusies kādā no telpām, kur šodien atrodas Skrindu dzimtas muzejs. 1969. gadā šai ēkai tika veikts kapitālais remonts, pēc kura bibliotēka pārcēlās uz telpām, kur atrodas arī šodien.

20. gadsimta 60 – tajos gados Osogola pagasta bibliotēka pēc vairāku pagastu apvienošanas tiek pārdēvēta par Vaboles pagasta, vēlāk ciema bibliotēku.

Bibliotēka pēckara periodā

Par pirmo bibliotēkas darbinieku nav

saglabājušās nekādas ziņas. Pētot bibliotēkas inventāra grāmatu, var secināt, ka 1949. gada maijā notiek darbinieku maiņa, un savu darbu uzsāk mūsu bibliotēkas leģendārais darbinieks Kazimirs Stinkevičs, kurš nostrādā bibliotēkā līdz 1984. gadam.

50 – tajos gados tiek izveidots bibliotēkas sistemātiskais un alfabētiskais katalogi, notiek stingra iespieddarbu uzskaite atbilstoši tā laika prasībām.

Bibliotēkas darbības attīstība

Vaboles iedzīvotāji atceras Kazimiru Stinkeviču

kā ļoti prasīgu bibliotekāru, kurš saudzīgi izturējās pret grāmatām, pats daudz lasīja un bibliotēkas fondus veidoja atbilstoši tā laika bibliotēku filosofijai – veidojot krājumveidojošu bibliotēku.

Kazimirs Stinkevičs bija sabiedriski ļoti aktīva personība, Otrā pasaules kara dalībnieks, veterāns. Bijis ievainos.

Leģendārais bibliotekārs K.Stinkevičs

1976. gadā tika uzsākta Daugavpils rajona

bibliotēku tīkla centralizācija. Rajona centrālajā bibliotēkā koncentrējās gan metodiskā vadība, gan svarīgākie bibliotekārā darba procesi ( grāmatu fonda komplektēšana, kataloģizācija, SBA u.c.). Lasītāju apkalpošana tika organizēta kā vienots process , visām filiālēm izmantojot galvenās bibliotēkas fondus.

Bibliotēka šajā laikā veica ideoloģiska, sociāli kulturāla un organizatoriska rakstura darbību.

1976-1987

80. gadu beigās un 90. gadu sākumā izmaiņas

bibliotēkā ienes Atmodas laiks. Cilvēki ar prieku uzņem demokrātiju – atgūtos svētkus, vārda un preses brīvību, aizliegto fondu atvēršanu, iespēju apgūt trimdas latviešu literāro mantojumu. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas bibliotēku fondos notiek grandioza politiskās literatūras norakstīšana.

90. gadu sākumā viss jūk un brūk, vairākkārtīgi mainās nauda. Pasliktinoties sabiedrības sociālajiem apstākļiem, pieaug bibliotēkas loma.

1987-1990

1990 gads Vaboles ciema bibliotēkas pastāvēšanas

laikā ir nozīmīgs ar jaunas ēras sākumu bibliotēku un visas valsts dzīvē. Šajā laikā mūsu bibliotēka pēc darbinieku maiņas un inventarizācijas kā pirmā bibliotēka no rajona bibliotēku saimes tiek nodota pilnīgā vietējās pašvaldības jurisdikcijā ar visiem fondiem un inventāru.

Sākotnēji fondu komplektēšanu un apstrādi turpina veikt rajona centrālā bibliotēka, bet laika gaitā arī šīs funkcijas nonāk pagastu bibliotēku pātziņā.

1990-1995

Deviņdesmitie gadi bibliotēkas un visas valsts

dzīvē ir bijuši sarežģīti – bibliotēkā ienāk maz jaunieguvumu, lai arī pieprasījums pēc jaunām grāmatām strauji pieaug, izdevniecības izdod daudz brīnišķīgu grāmatu, sevišķi dārga kļūst uzziņu literatūra, dažādas enciklopēdijas. Bibliotēkas fondi šinī laika posmā strauji noveco, kļūst pasīvi un ir lasītāju maz izmantoti.

1996. gadā ēka, kurā atrodas bibliotēka, piedzīvo vērienīgu renovāciju. Blakus telpās mājvietu rod Skrindu dzimtas muzejs.

1996-2000

2000. gadā tiek likvidēta Daugavpils rajona centrālā

bibliotēka un tā fondi un inventārs tiek sadalīti starp rajona bibliotēkām. Mūsu bibliotēkas fondus papildina 600 eksemplāri grāmatu. Sadarbībā ar Latgales centrālo bibliotēku top Vadības un informācijas centrs ar diviem darbiniekiem, kas koordinē rajona bibliotēku darbību.

Šī sadarbība turpinās līdz 2004. gadam, kad visas bibliotēkas nonāk rajona Tautas izglītības un kultūras centra pakļautībā Helēnas Firsovas vadībā.

Jaunā tūkstošgade

Pārkāpjot 21. gadsimta slieksni, nāk arī apjausma

par bibliotēkas filosofijas nomaiņu no krājumveidojošas uz lietotājorientētu bibliotēku. Tas izpaužas kā bibliotēkas fondu rekomplektācija, kas likvidē bibliotēkas pasīvos fondus, liekos dubletus un bibliotēkas profilam neatbilstošus izdevumus. Palielinās valsts atbalsts publisko bibliotēku fondu komplektēšanā un attīstībā.

Bibliotēka iegūst arvien lielāku patstāvību gan saimnieciskajā darbībā un fondu komplektēšanā, lietvedībā u.c. jomās

21. gadsimta sākums

No 2002. gada mūsu bibliotēka sāk piedalīties

akcijā «Atbalsts lauku bibliotēkām.» Sākot ar 2003. gadu, bibliotēka piedalās VKKF

mērķprogrammas «Bērnu žūrija » realizācija’. No 2004. gada regulāri piedalāmies VKKF

mērķprogrammas «Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajā bibliotēkām.»

Aktīvi norisinās pieredzes apmaiņa, gan ar Lietuvas republikas Zarasu rajona, Igaunijas republikas Valgas bibliotēku, Rīgas, Tukuma, Valkas, Balvu rajonu kultūras iestādes un bibliotēkas.

2002-2005

2004.-2005. gados notikusi aktīva bibliotēkas

darbinieku apmācība. Pabeigti trīs dažādi datorkursi un Latvijas universitātes bibliotēku darbinieku160 stundu tālākizglītības kursi, kuros smeltas dažādas vērtīgas profesionālas zināšanas.

Mācību prakses laikā apskatītas Līvānu novada un Latvijas universitātes bibliotēkas.

Darbinieku tālmācības

programmas

2006. gada februārī bibliotēkā ienāk pirmais

dators ar interneta pieslēgumu ERAF nacionālās programmas «Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana».

2006. gada maijā bibliotēkā ienāk otrais dators projekta VVBIS «Gaismas tīkls» ietvaros no VAKIS.

2008. gada aprīlī bibliotēka saņem vēl četrus jaunus datorus, kas ienāk Bila&Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta ietvaros.

Moderno tehnoloģiju ienākšana bibliotēkā