vai programmas “skolas piens” un “augĻi skolai” bija …€¦ · · 2012-08-29issn...

ISSN

183

1-08

77

EIROPASREVĪZIJAS PALĀTA

LV

2011

Īpaš

ais

ziņo

jum

s N

r. 10

VAI PROGRAMMAS “SKOLASPIENS” UN “AUGĻI SKOLAI”BIJA EFEKTĪVAS?

VAI PROGRAMMAS “SKOLAS PIENS” UN “AUGĻI SKOLAI” BIJA EFEKTĪVAS?

Īpašais ziņojums Nr. 10 2011

(saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu)

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

Īpašais ziņojums Nr. 10/2011 – Vai programmas “Skolas piens” un “Augļi skolai” bija efektīvas

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA12, rue Alcide De Gasperi1615 LuxembourgLUKSEMBURGA

Tālrunis +352 4398-1Fakss +352 4398-46410E-pasts: [email protected]: http://www.eca.europa.eu

Īpašais ziņojums Nr. 10 2011

Papildu informācija par Eiropas Savienību ir pieejama portālā Europa (http://europa.eu).

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2011. gads

ISBN 978-92-9237-297-2

doi:10.2865/89042

© Eiropas Savienība, 2011. gads

Reproducēšana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.

Printed in Luxembourg

3


SATURS

Punkts

I–VIII KOPSAVILKUMS

1–12 IEVADS

1–4 DIVASSALĪDZINĀMASUZTURAPROGRAMMASSKOLĀS

5–12 PĀRSKATSPARABUPROGRAMMUPĀRVALDĪBASSISTĒMU

6–8 PIENA PRODUKTI

9–12 AUGĻI UN DĀRZEŅI

13–19 REVĪZIJASTVĒRUMSUNPIEEJA

13–18 APVIENOTĀREVĪZIJA,KURASMĒRĶISBIJANOTEIKTABUPROGRAMMUEFEKTIVITĀTI…

19 …UNPĀRBAUDĪTPAREIZĪBU

20–81 APSVĒRUMI

20–23 PROGRAMMA“SKOLASPIENS”1999.GADĀSAŅĒMAĀRKĀRTĪGIKRITISKUVĒRTĒJUMU,TAČUKOPŠTĀLAIKANAVĪSTENOTSNEVIENSRISINĀJUMS

24–37 PLĀNOTOIETEKMIIEROBEŽOPIETICĪGIEIZDEVUMIUNTĀDAMEHĀNISMATRŪKUMS,KURŠVIRZĪTUATBALSTUPRIORITĀROVAJADZĪBUAPMIERINĀŠANAI

24–26 NAV APMIERINOŠU SISTĒMU REZULTĀTU MĒRĪŠANAI

27–32 ABU PROGRAMMU MĒRĶIEM IR AT VĒLĒTI ĻOTI PIETICĪGI IZDEVUMI

33–37 NAV MEHĀNISMA ATBALSTA VIRZĪŠANAI ATKARĪBĀ NO PRIORITĀRAJĀM VAJADZĪBĀM UZTURVIELU ZIŅĀ

38–64 PROGRAMMAS“SKOLASPIENS”KONCEPCIJASPROBLĒMAS,KURASKAVĒPROGRAMMASĪSTENOŠANUUNKURĀMIESPĒJAMIRISINĀJUMI

38–45 PROGRAMMA “SKOLAS PIENS” NAV PĀRĀK PIEVILCĪGA

46–52 PROGRAMMAS “SKOLAS PIENS” IZDEVUMU TIEŠO IETEKMI SAMAZINA DAUDZIE LIEKĀS PALĪDZĪBAS GADĪJUMI

53–64 KOMISIJA IR IEVIESUSI RISINĀJUMUS AT TIECĪBĀ UZ AUGĻU PROGRAMMU UN DAŽĀS DALĪBVALSTĪS ARĪ UZ PIENA PROGRAMMU

4

Īpašais ziņojums Nr. 10/2011 – Vai programmas “Skolas piens” un “Augļi skolai” bija efektīvas Īpašais ziņojums Nr. 10/2011 – Vai programmas “Skolas piens” un “Augļi skolai” bija efektīvas

65–81 PEDAGOĢISKIEMĒRĶIVĒLIRJĀNOSTIPRINA

66–76 PROGRAMMĀ “SKOLAS PIENS” PEDAGOĢISKIE MĒRĶI NAV PIETIEKAMI ŅEMTI VĒRĀ, TĀPĒC NOZĪMĪGA IETEKME ILGTERMIŅĀ IR MAZ TICAMA

77–81 PROGRAMMĀ “AUGĻI SKOLAI” IR VAIRĀK ŅEMTI VĒRĀ PEDAGOĢISKIE MĒRĶI

82–87 SECINĀJUMIUNIETEIKUMI

IPIELIKUMS. PROGRAMMU“SKOLASPIENS”UN“AUGĻISKOLAI”SALĪDZINĀJUMS

IIPIELIKUMS. KOPSAVILKUMSPARAPSVĒRUMIEMSAISTĪBĀARKOMISIJAIPAZIŅOTOIZDEVUMUPAREIZĪBU

IIIPIELIKUMS. KOPSAVILKUMSPAR2005.GADĀAPVIENOTAJĀKARALISTĒVEIKTOĀRĒJONOVĒRTĒJUMU“EVALUATION OF THE NATIONAL TOP-UP TO THE EU SCHOOL MILK SUBSIDY IN ENGLAND”[“NOVĒRTĒJUMSPARESATBALSTA LĪDZFINANSĒJUMU,KOVALSTSIZMAKSĀPARPIENAPIEGĀDISKOLĀMANGLIJĀ”]

IVPIELIKUMS. PROGRAMMU“AUGĻISKOLAI”IEVIESALĒNI

KOMISIJASATBILDES


55


KOPSAVILKUMS

I .S a s k a ņ ā a r k o p ē j o l a u k s a i m n i e c ī b a s p o l i -t i k u E i r o p a s S a v i e n ī b a i i r d i v i l ī d z ī g i i n s -trumenti , kuru adresāts i r bērni .

— Programma “Skolas piens” kopš 1977. ga-da sniedz iespēju subsidēt piena un piena produktu p iegādi skolām par pazeminā -tām cenām.

— P r o g r a m m a “ A u g ļ i s k o l a i ” k o p š 2 0 0 9 . / 2 0 1 0 . m ā c ī b u g a d a s ā k u m a ļ a u j l īdzf inansēt skolu apgādi ar augļ iem un dār zeņiem.

I I .Balstot ies uz v ienu un to pašu pamatpr in-c ipu (skolu apgāde ar att iec īgo produktu) , a b ā m p r o g r a m m ā m i r v i e n s u n t a s p a t s divk āršs mērķ is :

a) v e i c i n ā t t i r g u s s t a b i l i z ā c i j u ( m ē r ķ i s “ t i r g u s ” ) ;

b) ve i c i n āt ve s e l ī g u u z t u r u ( m ē r ķ i s “ v e s e -l ī g s u z t u r s ” ) .

J ā a t z ī m ē , k a p r o g r a m m ā “ S k o l a s p i e n s ”, k u r a s ā k o t n ē j i b i j a i e c e r ē t a k ā k r ā j u m u rea l izēšanas pasāk ums, Komis i jas i zk lāst ī -ta is uztur vēr t ības aspekts pamazām k ļuva par galveno mērķ i .

6


VI.P a l ā t a k o n s t a t ē j a , k a d e s m i t g a d u s p ē c P a d o m e s l ē m u m a t u r p i n ā t p r o g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s” ī s t e n o š a n u — k a u t g a n t ā s a ņ ē m a ļ o t i n e g at ī v u vē r tē j u m u u n K o m i-s i j a i e ro s i n ā j a to p ā r t ra u k t — p ro gra m m a n a v b ū t i s k i g r o z ī t a , u n t ā s e fe k t i v i t ā t e i r labāk ajā gadī jumā ļot i ierobežota .

a) Pa l ā t a k o n s t a t ē j a , k a s a i s t ī b ā a r ī s t e r -m i ņ ā p l ā n o t o i e t e k m i ( p i e n a p i e g ā d e skolām) programmas fakt isk ie rezultāt i i r nenozīmīgi :

i ) tā k ā subsīdi jas i r nel ielas, program -ma joprojām nav pārāk pievilcīga, un l ie lākoties tā i r l iek ā pal īdzība. Gan-d r ī z v i e n m ē r s u b s i d ē to s p ro d u k t u s t ik un tā iek ļautu skolu ēdienk ar tēs v a i a r ī s k o l a s t o s b ū t u i e g ā d ā j u š ā s ar ī tad, ja subsīdi ju nebūtu.

i i ) Revīz i jas la ik ā atk lā jās, k a dažās da-l ī b v a l s t ī s š o p r o d u k t u b e z m a k s a s piegāde nor i t sek mīgāk , taču tās f i -nansēšanai tērē ievērojamus l īdzek-ļus no attiecīgo valstu programmām, kurās Savienības budžeta l īdzf inan-sējums i r n iec īgs.

b) S a i s t ī b ā a r i l g t e r m i ņ ā p l ā n o t o i e t e k m i ( izgl ī tošana) Palāta konstatēja , k a iz vir -z ī t ie izgl ī tojoš ie mērķ i net iek pienācīgi ņemti vērā īstenotajos pasākumos. Pie -m ē r a m , n e v i e n m ē r i r n o d r o š i n ā t a u z -s k at ā m a i n fo r m ā c i j a p a r p i e g ā d ē m , u n nav ieviests neviens cits īpaši izstrādāts izgl ī tojošs l īdzek l is .

I I I .Abas programmas ar ī t iecas panākt ietek mi divos l īmeņos:

a) ī s te r m i ņ ā — p i e g ā d ā j o t š o s p ro d u k t u s skolām, pal ie l ināt vai saglabāt patēr iņu bērnu un jauniešu v idū;

b) i lgter miņā — izgl ī tot un mainī t ēšanas paradumus.

IV.P a l ā t a v e i c a a p v i e n o t u r e v ī z i j u p a r a b u programmu efekt iv i tāt i . Tā k ā augļu apgā -des programma sāk ās pavisam nesen, revī -z i j a s l a i k ā P a l ā t a p i e v ē r s ā s g a l v e n o k ā r t programmai “Skolas piens” un veica sal īdzi-nošo iz vēr tējumu par augļu apgādes s istē -mas īstenošanu.

V.A b a s p r o g r a m m a s l i e l ā m ē r ā b a l s t ā s u z h i p o t ē z i , k a s u b s i d ē t o p ro d u k t u p a t ē r i ņ š l a bvē l ī g i i e te k m ē s a b i e d r ī b a s ve s e l ī b u. Š ī p i e ņ ē m u m a p ā r b a u d i n e i e k ļ ā v a r e v ī z i j a s t vē r u m ā , j o t a s n e i e t i l p s t Pa l ā t a s k o m p e -tencē. Tomēr Palāta konstatē, k a nav v ien-prāt ības par š īs h ipotēzes pamatot ību.

KOPSAVILKUMS


7


b) La i programma “Skolas piens” pat iešām i e t e k m ē t u s k o l ā s p a t ē r ē t ā p i e n a d a u -d z u m u, s u b s ī d i j a s p a r k i l o g r a m u v a j a -dzētu ievērojami paliel ināt l īdz l īmenim, k a s ļ a u t u i e v i e s t b e z m a k s a s p i e g ā d e s . Š is iete ikums tomēr nenozīmē, k a būtu jāpal iel ina ES izdevumi šai programmai; gluži pretēj i , tas nozīmē, ka l īdzekļus jā-sakopo un jānovirza mazākam saņēmēju sk aitam, un tas dotu iespēju v ienla ikus efekt īv i r is ināt l iek ās pal īdzības problē -mu. Saņēmēji būtu jānosak a atk arībā no to uztura vajadzībām.

c) Att iec ībā uz programmu “Skolas p iens” j ā v e i c p a s ā k u m i , l a i i e r o b e ž o t u l i e k o pal īdz ību, k as īpaš i rakstur īga piegādei caur ēdnīcām, vienlaikus nodrošinot op -t imālu informāci ju par programmu.

d) Saist ībā ar izgl ī tojoš iem mērķ iem abām programmām būtu jā iz veido sask aņotā-ka pieeja attiecībā uz papildu pasākumu lomu un nozīmi. Ja šo pasākumu nozīmī-gums apst ipr inās, tad būtu jāpārsk ata , va i t ie atbi ls t Savienības l īdzf inansēju-ma saņemšanai .

e) K o p u m ā , l a i n o d ro š i n ā t u v i s p ā rē j u u z -t u r v ē r t ī b a s a s p e k t a s a s k a ņ o t ī b u u n e f e k t ī v u p ā r v a l d ī b u , b ū t u j ā p a l i e l i -n a a b u p r o g r a m m u k o o r d i n ā c i j a u n kopdarbība.

VII .Palāta konstatēja , k a i r ident i f icēta l ie lāk ā d a ļ a p ro gra m m a s “ S k o l a s p i e n s” t r ū k u m u, u n K o m i s i j a v i s m a z d a ļ ē j i t o s i r ņ ē m u s i vērā , izstrādājot programmu “Augļ i skola i ”. Tādējādi tagad i r p ieņemts v ienots mode -l i s augļu bezmaksas p iegādei ārpus skolas ē d n ī c ā m , u n i r i e v i e s t i l ī d z e k ļ i p e d a g o -ģisko mērķu sasniegšanai . Tomēr šāda r is i -nājuma izmaksas i r augstas, un ievērojama t o d a ļ a g u l s t a s u z v a l s t u v a i p a š v a l d ī b u budžetu. La i gan i r par agru iz te ikt ga l īgu s p r i e d u m u p a r š ā p i e g ā d e s ve i d a f a k t i s k o efekt iv i tāt i , jaunā programma, šķ iet , daudz l a b ā k s p ē s s a s n i e g t ī s t e r m i ņ ā u n i l g t e r -m i ņ ā i z v i r z ī t o s m ē r ķ u s u n t ā p ē c v a r ē s n o d e rē t p a r p a ra u g u p ro gra m m a s “ S k o l a s piens” uz labošanai .

VII I .Palāta sniedz šādus iete ikumus.

a) Tā k ā programmas “Skolas piens” efekt i-vitāte ir ļoti ierobežota, tās turpināšanai vajadzētu būt atk ar īgai no tā , vai to var būtisk i pārstrādāt, la i novērstu identi f i -cē to s t r ū k u m u s. Ī p a š i b ū t u j ā ņ e m vē rā p r o d u k t a v i s p ā r z i n ā m ā u z t u r v ē r t ī b a s a i s t ī b ā a r s a b i e d r ī b a s v e s e l ī b a s m ē r -ķ iem. Ja sāktu būt isk i pārst rādāt prog-rammu, būtu jāapsver turpmāk izk lāst ī -t ie jautājumi .

KOPSAVILKUMS

8


IEVADS

D I VA S S A L Ī D Z I N Ā M A S U Z T U R A P R O G R A M M A SS KO L Ā S

1. “ Ē d , d z e r, k u s t i e s ! ”. K o m i s i j a 2 0 0 9 . – 2 0 1 0 . g a d ā ī s t e n o j a E S b ē r n i e m a d re s ē t u i z g l ī t o j o š u k a m p a ņ u p a r ve s e l ī g u u z t u r u . No ES lauksaimniecības budžeta f inansētās k ampaņas mērķ is i r i e m ā c ī t b ē r n i e m p a re i z ā k u s ē š a n a s p a ra d u m u s. K a m p a ņ a s “Gardais bariņš” pirmais pasākums bija ceļojoša izstāde, un pā-rējos īstenoja galvenok ār t ar divu turpmāk minēto programmu starpniecību, kuru mērķ is i r p iegādāt skolām produktus.

a) Sask aņā ar programmu “Skolas piens” 1 kopš 1977. gada t iek p i e š ķ i r t a s s u b s ī d i j a s p i e n a p ro d u k t u p i e g ā d e i s k o l ē n i e m par pazeminātām cenām.

b) Programmu “Augļ i skolai ” 2 sāk a īstenot 2009./2010. mācību g a d a s ā k u m ā . Tā s n i e d z l ī d z f i n a n s ē j u m u s k o l u a p g ā d e i a r augļ iem un dār zeņiem.

1 Komisijas 2008. gada 10. jūlija

Regula (EK) Nr. 657/2008, ar

ko nosaka sīki izstrādātus

noteikumus par to, kā

piemērot Padomes Regulu

(EK) Nr. 1234/2007 attiecībā

uz Kopienas atbalstu piena un

dažu piena produktu piegādē

izglītības iestāžu skolēniem

(OV L 183, 11.7.2008., 17. lpp.).

2 Padomes Regula (EK)

Nr. 13/2009 (OV L 5, 9.1.2009.,

1. lpp.) un Komisijas

2009. gada 7. aprīļa Regula (EK)

Nr. 288/2009, ar kuru paredz

sīki izstrādātus noteikumus

par Padomes Regulas (EK)

Nr. 1234/2007 piemērošanu

attiecībā uz Kopienas atbalstu

augļu un dārzeņu, pārstrādātu

augļu un dārzeņu un banānu

produktu piegādei bērniem

izglītības iestādēs saskaņā ar

programmu “Augļi skolai”

(OV L 94, 8.4.2009., 38. lpp.).

Avots: http://ec.europa.eu/agriculture/tasty-bunch/index_en.htm


9


1 . AT T Ē L SS AV I E N Ī B A S I Z D E V U M I 1 P R O G R A M M Ā M “ S KO L A S P I E N S” U N “AU G Ļ I S KO L A I ”( M I L J O N O S E U R )

2. Tādējādi kopš 2009. gada Komisi ja var izmantot divus l īdzīgus instrumentus: v ienu piena produktu, otru — augļu un dārzeņu piegādei (abu sal īdzinājums ir atspoguļots tabulā I pielikumā ) . T iem i r v iena un tā pat i mērķgrupa, un t iem paredzēt ie izde -vumi i r sa l īdz ināmi (sk . 1 . a t t ē l u ) .

3. Abām programmām ir v iens un tas pats divk āršs mērķ is :

a) veic ināt t i rgus stabi l izāc i ju ( m ē r ķ i s “ t i r g u s ” ) 3;

b) veic ināt vesel īgu uzturu ( m ē r ķ i s “ v e s e l ī g s u z t u r s ” ) 4.

Īpaši programmā “Skolas piens”, kura sākotnēj i bi ja iecerēta k ā k rā j u m u re a l i zē š a n a s p a s ā k u m s, K o m i s i j a s i z k l ā s t ī t a i s u z t u r -vēr t ības aspekts pamazām k ļuva par galveno mērķ i (sk . 1 . i z -cē l u mu ) .

3 Padomes 2007. gada

22. oktobra Regula (EK)

Nr. 1234/2007, ar ko izveido

lauksaimniecības tirgu kopīgu

organizāciju un paredz

īpašus noteikumus dažiem

lauksaimniecības produktiem

(Vienotā TKO regula) (OV L 299,

16.11.2007., 1. lpp.), 43. apsvērums:

“Lai palīdzētu līdzsvarot piena

tirgu un stabilizēt piena un piena

produktu tirgus cenas.”

Padomes Regulas (EK) Nr. 13/2009

2. apsvērums: “Programma skolu

apgādei ar augļiem atbilstu KLP

mērķiem, tostarp mērķim veicināt

lauksaimniecībā nodarbināto

personu ienākumus, stabilizēt

tirgu un nodrošināt pašreiz un

turpmāk piedāvāto produktu

pieejamību.”

4 Regulas (EK) Nr. 657/2008

2. apsvērums: “Ņemot vērā

cīņu pret aptaukošanos, un lai

nodrošinātu bērniem veselīgus

piena produktus.”

Regulas (EK) Nr. 13/2009

4. apsvērums: “Neapšaubāmie

ieguvumi veselībai, kurus

sniegs Programma skolu apgādei

ar augļiem”.

Avots: ES budžets.

0

20

40

60

80

100

2008 2009 2010 2011

“Skolas piens” “Augļi skolai”

1 Par2008.,2009.un2010.gadugrafikānorādītifaktiskieizdevumi,betpar2011.gadu—2011.gadavispārējābudžetaprojektāplānotieizdevumi.IV pielikumāirietvertasprecizētasizdevumuaplēsesprogrammai“Augļi skolai”.

10


4. Balstot ies uz vienu un to pašu pamatpieeju, abas programmas cenšas panākt divējādu ietek mi :

a) ī s te r m i ņ ā — p i e g ā d ā j o t š o s p ro d u k t u s s k o l ā m , p a l i e l i n ā t vai saglabāt patēr iņu bērnu un jauniešu v idū;

b) i lgtermiņā — izgl ī tot un mainīt ēšanas paradumus 5.


4. apsvērums: “shēmas

izglītojošie mērķi.”

Regulas (EK) Nr. 13/2009

2. apsvērums: “[..] bērnu uzturā

noturīgi palielinot augļu un

dārzeņu īpatsvaru vecumā, kad

veidojas viņu ēšanas paradumi.

[..] Būtu jāveicina tas, ka gados

jaunie patērētāji ieciena augļus

un dārzeņus, lai tos uzturā lietotu

lielākā daudzumā arī turpmāk.”

1 . I Z C Ē L U M SP R O G R A M M A S “ S KO L A S P I E N S” M Ē R Ķ I U Z T U R V Ē R T Ī B A S U NI ZG L Ī TO J O Š Ā A S P E K TĀ

“Atbalsta shēma piena piegādēm skolās nav izstrādāta, lai nodrošinātu piena pārprodukcijas noietu [..]. Tas ir patiesi izglītojošs pasākums, kura mērķis ir pirmām kārtām saglabāt vai veicināt skolēnu ieradumus patērēt pienu vai tā produktus. Turklāt programmai piemīt arī uzturvērtības aspekts, jo piegādātie piena produkti var papildināt nepilnīgu vai nesabalansētu uzturu. Protams, nevar noliegt papildu ietekmi, ko radījis šāds nozīmīgs patēriņš, pretējā gadījumā piena produktu pārpalikumus nāktos realizēt saskaņā ar citiem pasākumiem.”

Avots: Komisijas 1990. gada dokuments.

“Programma skolu apgādei ar pienu ir svarīga gan uztura, gan izglītojošā ziņā. Tā palīdz cīnīties pret lieko svaru un nodrošina svarīgas uzturvielas, no kurām atkarīgs, kā bērns aug un kāda ir tā veselība.”

Avots: komisāres Fischer Boel paziņojums presei 2008. gadā.

Source: http://ec.europa.eu/agriculture/index_fr.htm


11


PĀ R S K AT S PA R A B U P R O G R A M M UPĀ R VA L D Ī B A S S I S T Ē M U

5. Abu veidu atbalstu izmaksā vai nu t ieš i izgl ī t ības iestādei , va i c i tam piepras ī tā jam, kurš var būt kompetentā iestāde (paras-t i p a š va l d ī b a ) , p i e g ā d āt ā j s va i s t a r p n i e k o rg a n i z ā c i j a , k a s i z-ve i d o t a t i e š i š i m m ē r ķ i m 6. K a d t i e k a p s t i p r i n ā t i š i e d a ž ā d i e p i e te i k u m u i e s n i e d zē j i , v i ņ i u z ņ e m a s a t b i l d ī b u p a r a p g ā d e s īstenošanu ( iepirkumi, uzglabāšana, piegāde un administratīvā pār valdība) .

P I E N A P R O D U K T I

6. Atbalstu īsteno kā Savienības izmaksātu vienotas l ikmes subsī -di ju EUR 18,15 apmērā par 100 kg piena 7, un dal ībvalst īm nav pienākuma sniegt l īdzf inansējumu.

7. K a t r a i e s t ā d e l e m j p a r s av u l ī d zd a l ī b u , u n E S f i n a n s ē j u m s i r atkarīgs no saņemto attiecināmo pieprasī jumu kopējā daudzu-ma, jo t iesību aktos budžeta maksimālais apjoms nav noteikts. To m ē r r e g u l a n o s a k a m a k s i m ā l o s u b s i d ē j a m o d a u d z u m u 0,25 l itr i mācību dienā katram skolēnam, kurš regulāri apmeklē izgl ī t ības iestādi 8, taču piepras ī tā j i parast i to nesasniedza.

6 Tā kā dažas dalībvalstis ir

ierobežojušas attiecināmo

pieteikumu iesniedzēju

kategorijas, programmu

īstenošana ir uzticēta dažādām

organizācijām; piemēram, Francijā

11 000 skolas vai pašvaldības ir

apstiprinātas dalībai programmā

“Skolas piens”, bet Spānijā — tikai

kādi četrdesmit piegādātāji,

savukārt Itālijā augļus piegādā

tikai četras ražotāju organizācijas.

7 Likme ir noteikta Regulā (EK)

Nr. 657/2008. Attiecībā

uz attiecināmajiem piena

produktiem, kuri nav piens (siers,

jogurti u. tml.), regulā ir noteikts

katrai produktu kategorijai

atbilstošs ekvivalents, kas izteikts

piena kilogramos.


5. pants.

2 . AT T Ē L S P R O G R A M M A “ S KO L A S P I E N S”. D A Ž Ā D U Ī S T E N O Š A N A S M O D E ĻU Ī PAT S VA R SA P M E K L Ē TA J Ā S D A L Ī B VA L S T Ī S

Avots: Apmeklētās dalībvalstis.

Ēdnīca44 %

Pārdošana par samazinātu cenu

33 %

Bezmaksaspiegāde

23 %

12


8. Programmu var ī s tenot daudzos un dažādos ve idos, taču ap -mek lēta jās dal ībvalst īs galvenok ār t izmantoja šādus t r īs mo -deļus (sk . 2 . a t t ē l u un 2 . i z cē l u mu ) :

a ) subs īd i jas ēdnīcas ēdienk ar tē iek ļauta j iem piena produk -t iem 9 ( g a l v e n o kā r t Fra n c i j ā , I t ā l i j ā u n Z v i e d r i j ā ) ;

b) piena pārdošana par samazinātu cenu ārpus ēdnīcām (Vā c i -j ā , Po l i j ā ( v i d u s s ko l a s ) u n A pv i e n o t a j ā K a ra l i s t ē ( b ē r n i , s ā ko t n o p i e c u g a d u v e c u m a ) ) ;

c ) p i e n a b e z m a k s a s i zd a l ī š a n a ā r p u s ē d n ī c ā m 1 0 ( g a l v e n o k ā r t Po l i j ā ( s ā k u m s ko l a s ) u n A pv i e n o t a j ā K a ra l i s tē ( b ē r n i l ī d z p i e -c u g a d u v e c u m a m ) ) .

AU G Ļ I U N D Ā R Z E Ņ I

9. Savienība piešķ i r atbalstu 50 % l īdz 75 % apmērā 11 no piegā-dāto augļu un dār zeņu cenas un dažām saist ī ta jām izmaksām, bet at l ikušās izmaksas parast i sedz dal ībvalst is .

9 Uz piena produktiem,

“ko izmanto ēdienu gatavošanai

izglītības iestādes telpās un

ko neapstrādā termiski, var

attiecināt atbalstu.” (Regulas (EK)

Nr. 657/2008 5. panta 4. punkts.)

10 Tā kā ES atbalsts sedz tikai

nelielu izdevumu daļu, piena

un tā produktu izsniegšanu bez

maksas galvenokārt finansē

no valsts budžeta. Sk. 61. un

63. punktu.

11 Katrai dalībvalstij sniegtais

atbalsts ir atšķirīgs, jo tas ir

lielāks reģioniem, uz kuriem

attiecas konverģences mērķi,

un attālākajiem reģioniem.

2 . I Z C Ē L U M S A P M E K L Ē TA J Ā S D A L Ī B VA L S T Ī S PA R A S T I S U B S I D Ē T I E P I E N A P R O D U K T I

ο Francija: siera porcija vai jogurts saldajā ēdienā (ēdnīca).

ο Itālija: Parmas siers pie makaronu ēdieniem vai mocarellas salāti (ēdnīca).

ο Zviedrija: brīvi pieejams piena automāts ēdienreizēs (ēdnīca).

ο Apvienotā Karaliste un Polija: piena pakas pārdod par pazeminātu cenu vai izdala bez maksas noteiktas vecuma grupas bērniem, un galvenokārt to finansē no valsts budžeta.

ο Vācija: aromatizēta piena pakas pārdod par samazinātu cenu veikalos, kas atrodas izglītības iestādes telpās.


13


10. Regulā i r noteikta izdevumu kopējā maksimālā summa 90 mil -joni EUR, ko sadala da l ībva ls t īm, k uras p iedalās programmā. Dal ībvalsts pašas ziņā ir, k ā izmaksāt tai piešķ ir to f inansējumu potenciā la j iem piepras ī tā j iem sask aņā ar valsts st ratēģi ju.

11. Atbalstu augļu izdale i p iešķ i r tad, ja i r izstrādāt i pedagoģisk i pasākumi, kuri jāapstipr ina, lai nodrošinātu sek mīgu program -mas nor is i . La i gan š ie pasākumi nevar pretendēt uz ES f inan-sējumu, t ie uzsk atāmi par būt isk āko programmas sastāvdaļu.

12. R e v ī z i j a s l a i k ā n ovē r tē t ā a u g ļ u i zd a l e n o t i k a b e z m a k s a s u n ārpus ēdienreizēm.

14


A P V I E N OTĀ R E V Ī Z I J A , K U R A S M Ē R Ķ I S B I J AN OT E I K T A B U P R O G R A M M U E F E K T I V I TĀT I …

13. Revīz i jas mērķ is galvenok ār t b i ja pārbaudīt programmu “Sko -las piens” un “Augļ i skola i ” efekt iv i tāt i . Tā k ā 2009. gadā sāk a j a u n u p ro g r a m m u “Au g ļ i s k o l a i ”, k u r a l ī d z ī g a j a u ī s t e n o t a j a i programmai “Skolas piens”, tas šķ ita piemērots laiks šādai ana-l īze i . Tādējādi Palāta pievērsās galvenok ār t programmai “Sko-las piens” un veica sal īdzinošo iz vēr tējumu par augļu apgādes s istēmas īstenošanu.

14. Revīzi jas jautājumi saistībā ar programmu efektivitāti bi ja šādi :

a) vai t ik a atbi lstoši veicināta piedal īšanās programmās (trau-cēkļu analīze) un vai tas bija pietiekami mērķu sasniegšanai;

b) v a i i z d e v u m i e m b i j a t i e š a i e t e k m e u z p r o d u k t u p a t ē r i ņ u saņēmēju v idū

( l i e kā p a l ī d z ī b a : va i š o s p r o d u k t u s p a t ē r ē t u a r ī t a d, j a a t b a l -s t a n e b ū t u ? ) ;

c ) va i programmas pi lda izgl ī tojošo funkci ju un ietek mē ēša-nas paradumus nākotnē.

REVĪZIJAS T VĒRUMS UN PIEEJA

3 . AT T Ē L SP R O G R A M M A “ S KO L A S P I E N S”. M A K S Ā J U M I D A L Ī B VA L S T Ī M 2009. G A D Ā

Avots: Eiropas Komisija.

Polija19 %

Francija18 %

Zviedrija15 %

Apvienotā Karaliste10 %

Vācija9 %

Somija6 %

Itālija4 %

Citas19 %


15


12 Sk. 3. punkta b) apakšpunktu

un 1. izcēlumu.

13 Ziemeļreinā-Vestfālenē

un Bavārijā.

15. A b a s p ro g r a m m a s l i e l ā m ē r ā b a l s t ā s u z h i p o t ē z i , k a m i n ē t o subsidēto produktu patēr iņš labvēl īgi ietek mē sabiedrības ve-sel ību 12. Š ī p ieņēmuma pārbaudi neiek ļāva revīz i jas t vērumā, jo tas ne iet i lpst Pa lātas kompetencē. Tomēr Pa lāta konstatē, k a nav v ienprāt ības par š īs h ipotēzes pamatot ību.

16. Revīzi jas laik ā pārbaudīja programmas darbību 2008./2009. un 2 0 0 9 . / 2 0 1 0 . m ā c ī b u g a d ā , i z s k a t ī j a a b u s p ē k ā e s o š o r e g u l u sagatavošanu un att iec ībā uz piena piegādi skolām anal izē ja ar ī jaunāko pieejamo novēr tējumu rezultātus.

17. R e v ī z i j u v e i c a K o m i s i j a s d i e n e s t o s , k ā a r ī Vā c i j ā 1 3, Fr a n c i j ā , I t ā l i j ā , Po l i j ā , Zv i e d r i j ā u n Apv i e n o t a j ā K a ra l i s tē . Š a j ā s s e š ā s dal ībvalst ī s (no tām divas pēdējās p iedalās t ik a i p iena prog-r a m m ā ) 2 0 0 9 . g a d ā i z d e v u m i p a r p ro g r a m m u “ S k o l a s p i e n s” ve i d o j a 7 5 % n o m a k s ā j u m i e m u n 6 3 % n o i z d e v u m i e m , k a s bi ja paredzēt i programmas “Augļ i skola i ” ī s tenošanai p i rmajā gadā (sk . 3 . un 4 . a t t ē l u ) .

4 . AT T Ē L SP R O G R A M M A “AU G Ļ I S KO L A I ”. D A L Ī B VA L S T Ī M AT V Ē L Ē TA I S B U D Ž E T S2009./2010. G A D Ā


Vācija23 %

Itālija17 %

Francija13 %

Polija10 %

Spānija7 %

Citas 30 %

16


18. Palāta analizēja Komisijas un apmeklēto dalībvalstu izstrādātās procedūras, kuras piemēro programmu īstenošanai un uzrau-dzībai . Revidenti apmek lēja ar ī 31 pieteikuma iesniedzēju, k as s a ņ ē m a a t b a l s t u p a r 4 0 0 0 0 i z g l ī t ī b a s i e s t ā ž u u n 2 m i l j o n u bērnu apgādi ar programmā iek ļautaj iem produkt iem. Uz v ie -tas t ik a apmek lētas ar ī 56 izgl ī t ības iestādes, kuras piedal ī jās v ismaz v ienā programmā un k urās b i ja reģist rēt i va i rāk nek ā 16 000 bērnu.

… U N PĀ R B AU D Ī T PA R E I Z Ī B U

19. Revīzi jā t ika iek ļauta ar ī to nozīmīgāko aspektu pareizības pār-baude, kuriem varētu būt vistiešākā ietekme uz saņēmējiem un š īs pol i t ik as efekt iv i tāt i . Apmek lētajās dal ībvalst īs konstatēja problēmas, īpaši saist ībā ar spēk ā esošo t ies ību aktu interpre -tāci ju. Palāta sagatavoja paziņojumu Komisi jai un att iecīgajām dalībvalstīm. Plašāka informācija ir pieejama I I pielikumā , kurā apkopotas minētā dokumenta galvenās atz iņas.

Avots: http://agriculture.gouv.fr/un-fruit-pour-la-recre


17


14 Novērtējumu “Evaluation

of the School Milk Measure”

[“Pasākuma “Skolas piens”

novērtējums”] veica un

1999. gadā pabeidza CEAS

Consultants (Wye) Ltd, Eiropas

Lauksaimniecības pētniecības

centrs un Piena pārstrādes

uzņēmumu pārvaldības

institūts Minhenes Tehniskajā

universitātē.

Tas pieejams Komisijas tīmekļa

vietnē: http://ec.europa.eu/

agriculture/eval/reports/

schoolmilk/.

P R O G R A M M A “ S KO L A S P I E N S”1999. G A D ĀS A Ņ Ē M A Ā R K Ā R T Ī G I K R I T I S K U V Ē R T Ē J U M U,TAČ U KO P Š TĀ L A I K A N AV Ī S T E N OT S N E V I E N SR I S I N Ā J U M S

20. Programmu “Skolas piens” 1999. gadā Kopienas l īmenī iz vēr tēja ā rē j i e k s p e r t i 1 4. Tā s a ņ ē m a ā r k ā r t ī g i k r i t i s k u at z i n u m u u n , t ā k ā n e b i j a e fe k t ī va u n i z m a k s u u n i e g u v u m u at t i e c ī b a n e b i j a apmier inoša, sekoja iete ikums to pār traukt (sk . 3 . i z cē l u mu ) .

21. Balstoties uz novēr tējuma ziņojumu, Komisi ja ierosināja prog -rammu pār traukt , taču Padome šo ierosinājumu noraidī ja . Ņe -mot vērā šo pol i t i sko lēmumu, Komis i ja iesniedza pr iekš l iku -m u s s a m a z i n ā t p ro gr a m m a i a t vē l ē to K o p i e n a s f i n a n s ē j u m u, bet ar ī šos priekšl ikumus pieņēma tikai daļēj i (sk . 4. izcēlumu ) .

3 . I Z C Ē L U M S1999. G A D A N O V Ē R T Ē J U M S . S E C I N Ā J U M S U N G A L Ī G A I S I E T E I K U M S

“[..] Balstoties vienīgi uz pašreizējo oficiāli apstiprināto un pasludināto mērķu (piena produktu patē -riņa līmeņa saglabāšana vai paaugstināšana) novērtējumu, jāsecina, ka pasākuma pozitīvā ietekme ir nenozīmīga, un izmaksu un ieguvumu attiecība nav apmierinoša. Komisijai būtu nopietni jāapsver šā pasākuma pārtraukšana. Tādējādi dalībvalstu valdībām nāktos uzņemties jebkādu turpmāko subsidēta piena piegādi skolēniem. Lai gan ir grūti paredzēt rezultātu, šādas rīcības sekas noteikti izpaudīsies kā samazināta piena produktu pieejamība un mazāks patēriņš skolās. Tomēr šajā ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka ietekme varētu būt pavisam niecīga.

[..] Galvenie turpmāk minētie ieteikumi bija vērsti uz pasākuma pārtraukšanu un līdzekļu novirzīšanu citiem, efektīvākiem pasākumiem, taču netika formulēti priekšlikumi, kā uzlabot pašreiz īstenotā pasākuma produktivitāti. Ziņojuma autori uzskata, ka jebkuras varbūtējās izmaiņas būtu jāvirza uz to būtisko trūkumu novēršanu, kuri kavē pasākuma mērķu sasniegšanu. Ja formulētu priekšlikumus pašreiz īstenotā pasākuma produktivitātes uzlabošanai, tie būtiski neietekmētu aspektus, kuri ir saistīti ar pasākuma ļoti ierobežoto efektivitāti.”

APSVĒRUMI

18


22. C i t u n o v ē r t ē j u m u v e i c a 2 0 0 5 . g a d ā A p v i e n o t a j ā K a r a l i s t ē 1 5, un tas att iecās gan uz ES atbalstu, gan valsts l īdzf inansējumu (sk . 8 . punkta b) apakšpunktu) . Novēr tējuma z iņojumā atz ī ts , k a pasākums ir neefektīvs un dārgs, un tostarp norāda, k a pār-va ld ības izmaksas i r neproporc ionāl i augstas un pasāk umam ir n iec īga pievienotā vēr t ība . Tajā formulēts iete ikums Apvie -notās K aral istes valdībai “apsvēr t iespēju kopā ar E i ropas Ko -mis i ju iz vēr tēt iecer i par ES īstenotās skolām piegādātā piena subsīdi ju programmas s lēgšanu”.

23. Paralēl i Komisi ja kopš 1999. gada ir regulār i pievērsusies prog-rammas īstenošanas k ār t ībai , la i to uzlabotu (vienk āršotu, pie-lāgotu produktu sarakstu un atbalsta l ik mes k atrā k ategor i jā u. c. ) . Tomēr šīs korekci jas bi ja nenozīmīgas, tas ir, tās neizmai-nī ja ne programmas loģiku, ne tās galvenos aspektus. La i gan kopumā novēr tētas pozit īv i , š īs korekci jas tomēr neatr is ināja problēmas saist ībā ar k r i t izēto programmas pamatkoncepci ju.

15 “Evaluation of the National

Top-Up to the EU School

Milk Subsidy in England”

[“Novērtējums par ES atbalsta

līdzfinansējumu, ko valsts

izmaksā par piena piegādi

skolām Anglijā”]; novērtējumu

pasūtīja Vides, pārtikas un lauku

jautājumu ministrija (Defra)

un veica London Economics

sadarbībā ar Dr. Susan New.

Sk. fragmentus un saiti

III pielikumā.

4 . I Z C Ē L U M S KO M I S I J A S P R I E K Š L I K U M I P Ē C 1999. G A D Ā V E I K TĀ N O V Ē R T Ē J U M A

“Atsaucoties uz šo ieteikumu, Komisija sākotnēji apsvēra iespēju atcelt šo pasākumu un iesniedza provizorisko budžeta projektu 2000. gadam, ņemot vērā šo varbūtību. [..] Visas iesaistītās personas izteicās par ES subsīdijas saglabāšanu tieši tāpēc, ka tā labvēlīgi ietekmē uzturvērtības aspektu [..]. Saistībā ar šo diskusiju Komisija pārskatīja savu sākotnējo nostāju un tagad ierosina līdzfinansēt pusi no izdevumiem par piena piegādi skolām. [..] Ņemot vērā saspringto budžeta plānu un neapmierinošo izmaksu un ieguvumu attiecību, budžeta pozīciju, no kuras finansē piena piegādi skolām, turpmāk nav iespējams saglabāt pašreizējā līmenī. [..] Programmu par piena piegādi skolām bieži vien aizstāv, atsaucoties uz plašākiem sabiedrības veselības, uztura vai pat sociāliem mērķiem. Visnotaļ atzīstot šādu argumentu pamatotību, [..] šie mērķi ir pārāk vērienīgi pasākumiem, kuri attiecas uz kopējo tirgus organizāciju piena un tā produktu nozarē. Turklāt [..] dalībvalstu pienākums būtu uzņemties daļu no izdevumiem saistībā ar šo pasākumu īstenošanu, ja tās izvirza šādus mērķus.”

Avots: IV ģenerāldirektorāta piezīme par lauksaimniecību un lauku attīstību atbildīgā Komisijas locekļa birojam, 2000. gada marts.


19


P L Ā N OTO I E T E K M I I E R O B E ŽO P I E T I C Ī G I EI Z D E V U M I U N TĀ D A M E H Ā N I S M A T R Ū K U M S ,K U R Š V I R Z Ī T U AT B A L S T U P R I O R I TĀ R OVA J A D Z Ī B U A P M I E R I N Ā Š A N A I

N AV A P M I E R I N O Š U S I S T Ē M U R E Z U LTĀT U M Ē R Ī Š A N A I

24. Abu programmu mērķ i gan attiecībā uz “t irgus” aspektiem, gan “vesel īga uztura” aspekt iem ir formulēt i aprakstoši un ļot i v is-pārīgi (sk . 5. izcēlumu ) . Tie nav definēti kvantitatīvā izteiksmē, un S M A R T k r i tēr i j iem t ie neatbi lst ne t ik 16.

25. Tā k ā programmai “Skolas p iens” nav prec īz i note iktu mēr ķ u, k u r u s v a r ē t u i z m a n t o t p o l i t i k a s e fe k t i v i t ā t e s n o v ē r t ē š a n a i , pieejamie rādītāj i (piegādātais daudzums k atrā piena produk-tu k ategor i jā un aptuvenais programmā piedal ī jušos skolēnu skaits) ir tādi darbības rādītāj i , kas nav izmantojami ne rezultā-tu, ne šā pol it ik as virziena ietek mes mērīšanai 17. Turk lāt Palāta n o r ā d ī j a a r ī u z t o, k a s a ņ e m t ā i n fo r m ā c i j a n av t i c a m a , ī p a š i att iecībā uz aplēsto programmā piedal ī jušos skolēnu sk aitu 18.

16 Padomes Regulas (EK,

Euratom) Nr. 1605/2002

(OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.)

27. panta 3. punktā ir noteikts,

ka “visām darbības nozarēm,

uz kurām attiecas budžets,

nosaka konkrētus, izmērāmus,

sasniedzamus, atbilstīgus mērķus

ar noteiktiem termiņiem” (akronīms

angļu valodā — SMART).

17 Jau 1996. gada aprīlī

Komisijas iekšējā paziņojumā ir

uzsvērts: “Galvenais elements

efektivitātes analīzē ir pasākuma

ietekme uz piena kā produkta

tēlu un tā patēriņu, taču VI ĢD

dienestiem nav iespēju analizēt

ne šos elementus, ne patērētāju

attieksmi.”

5 . I Z C Ē L U M S P R O G R A M M A I “ S KO L A S P I E N S” F O R M U L Ē TO M Ē R Ķ U V I S PĀ R Ī G U M S

ο “Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt [..] cenas (Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 43. apsvērums).

ο Programmai “ir nozīme arī plašākā politiskā kontekstā [..] sabiedrības veselības, uztura vai sociālā jomā.” (Priekšlikums Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1255/1999, paskaidrojuma raksts).

ο “Veicināt pareizu uztura paradumu veidošanos, kas būtu noturīgi visu turpmāko dzīvi, tai ir arī zi-nāmu izglītojoša loma.” (Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne.)

ο “Programma skolu apgādei ar pienu ir svarīga gan uztura, gan izglītojošā ziņā, un tā palīdz cīnī-ties pret lieko svaru.” (komisāres Fischer Boel paziņojums presei 2008. gada 11. jūlijā.)

18 Piemēram, vairāk nekā trešdaļu dalībnieku uzskaitīja Francijā. Francijā uzskaitītie 7,3 miljoni ir skolēni, kas reģistrēti izglītības iestādēs, kuras

pievienojušās programmai, taču tajā faktiski piedalās tikai tie, kuri izmanto skolas ēdnīcu. Tādējādi Francijā faktisko dalībnieku skaits ir pārvērtēts

par aptuveni 3 miljoniem.

20


26. Att iec ībā uz programmu “Augļ i skola i ” nav noteikt i nek ādi rā-dītāj i . Tomēr šai jaunajā programmā ir ietver t i daži noteikumi, k as pal īdz uzraudzīt rezultātus, sākot ar sākotnējo stratēģi jas izst rādi un beidzot ar p ienākumu regulār i ve ikt novēr tē jumu k atrā dal ībvalst ī . Taču par šo mehānismu efekt iv i tāt i spr iest i r pāragr i , jo t ie vēl jāpi lnveido.

A B U P R O G R A M M U M Ē R Ķ I E M I R AT V Ē L Ē T I ĻOT I P I E T I C Ī G II Z D E V U M I

M ē r ķ i s “ t i r g u s ”

27. Kad notika sarunas pirms programmas “Augļi skolai” ieviešanas, E i ropas Par laments ieros ināja 500 mi l jonu EUR l ie lu budžetu g a d ā . S a s k a ņ ā a r K o m i s i j a s p r i e k š l i k u m u b u d ž e t u g a l u g a l ā noteica ne vairāk par 90 mi l joniem EUR, jo Komis i ja uzsk at ī ja , k a projektam v ispi r ms i r sev i jāapl iec ina mazāk ā mērogā, un t ik a i pēc tam var spr iest par l ie lāku l īdzek ļu at vēlēšanu.

28. Tā kā programmas ieviešana nenoritēja rait i (sk . IV pielikumu ) , i z rādī jās , k a Komis i jas p ieeja i r b i jus i pare iza . Ņemot vērā šo pieeju un ar ī dal ībvalstu l īdzfinansējumu 19, regulā programmai n o t e i k t a i s b u d že t s n a u d a s i z t e i k s m ē t o m ē r a t b i l s t a p t u ve n i 0 , 3 % n o a u g ļ u u n d ā r ze ņ u k o p ē j ā s p ro d u k c i j a s vē r t ī b a s E S . S a s k a ņ ā a r p i e e j a m a j i e m d a t i e m p ro gra m m a s “ S k o l a s p i e n s” iet varos 2008. /2009. mācību gadā p iegādāja nedaudz mazāk nek ā 0 ,28 % no ES kopējās piena produkci jas, tātad aptuveni tādu pašu daudzumu.

29. Pat tad, ja pieņem, k a l īdzek ļ i bi ja iz l ietot i efekt īv i , abos gadī-jumos š īs summas atbi lst tādam produkci jas daudzumam, k as diez vai spēj t ieš i un būt isk i ietek mēt 20 t i rgus l īdzsvaru.

30. Att iecībā uz programmu “Skolas piens” š is konstatējums jau i r iek ļauts 1999. gada novēr tējuma z iņojumā 21.

19 Ņemot vērā dalībvalstu vidējo

līdzfinansējumu 58 % apmērā

un pašlaik budžetā paredzēto

90 miljonu EUR limitu, kopējie

(Komisijas un dalībvalstu)

izdevumi atbilst aptuveni

155 miljoniem EUR.

20 Abu programmu deklarētais

virsuzdevums ir, izglītojot

skolēnus un mainot viņu ēšanas

paradumus, radīt ilgtermiņa

ietekmi, kas būtu lielāka

nekā tiešā ietekme, kuru rada

piegādātie produktu daudzumi.

Šis aspekts ir analizēts 66. un tam

sekojošos punktos.

21 “Piena un tā produktu

daudzums, ko saņem saskaņā

ar programmu, ir ļoti niecīgs

salīdzinājumā ar ES tirgu (0,3 %

no visa pienotavās nogādātā

piena ES 1996./1997. gadā). Tā

relatīvā nozīme arī samazinās. [..]

Labākajā gadījumā programmas

radītā ietekme bija pavisam

maza salīdzinājumā ar tirgus

mērogu un programmas

sākotnējo mērķi. [..] Šī

programma tika izveidota, lai

“paplašinātu piena produktu

tirgu” un “nodrošinātu piena

pārprodukcijas noietu ”, taču tās

izmaksu un ieguvumu attiecība

nav apmierinoša.”


21


22 Saistībā ar programmu “Skolas

piens” Komisijas rīcībā ir aplēses

(revīzijas laikā noskaidrojās, ka

tās nav ticamas) par 21 miljonu

saņēmēju jeb aptuveni 20 % no

kopējās mērķgrupas. Darbības

pirmajā gadā programmu “Augļi

skolai” apmeklētajās dalībvalstīs

īstenoja sākumskolās.

23 Lai gan nav vienprātības par

ieteicamo daudzumu skaitliskā

izteiksmē, šo jēdzienu plaši lieto

daudzās valstīs.

24 “Skolēni, kas nepiedalījās

skolām piegādātā piena

subsīdiju programmā (SMSS,

School Milk Subsidy Scheme),

vidēji patērēja pietiekami

daudz piena produktu, kas

atbilst ieteicamajai kalcija devai

diennaktī. Šis konstatējums

saskan ar jaunāko visā valstī

veikto aptauju par ēšanas

paradumiem, kura liecina,

ka vecuma grupā no 4 līdz

10 gadiem vidējais kalcija

patēriņš ir pietiekams.”

25 Tomēr Francijā ES atbalsts

tiek piešķirts galvenokārt

skolu ēdnīcām, kuras

proporcionāli mazāk apmeklē

bērni no neaizsargātākajām

sociālajām grupām. Tādējādi

statistiskā izteiksmē ES atbalstu

nepietiekami saņem mērķgrupa,

kuru valsts atbildīgās iestādes

uzskata par prioritāru.

M ē r ķ i s “ v e s e l ī g s u z t u r s ”

31. K atrai programmai pašlaik budžetā paredzētos l īdzek ļus att ie-cinot pret skolēnu skaitu Eiropas Savienībā, izmaksas par katru bērnu i r no 50 l īdz 80 cent iem gadā. Grūt i iz tē lot ies, k a šāda m ē ro g a i z d e v u m i v a rē t u m ē r ķ g r u p ā r a d ī t n o z ī m ī g u i e t e k m i uztur vēr t ības z iņā .

32. Tā k ā fakt isk i l īdzek ļus tērē mazāk am bērnu sk aitam 22, poten-c iā lā ietek me uz k atru saņēmēju i r l ie lāk a . Savuk ār t šo pasā -kumu efekt iv i tāte att iec ībā uz mērķ i veic ināt vesel īgu uzturu ļot i l ie lā mērā i r atk ar īga no tā , kuru mērķgrupas apakšgrupu “iz vēlas” k ā atbalsta saņēmēju.

N AV M E H Ā N I S M A AT B A L S TA V I R Z Ī Š A N A I AT K A R Ī B Ā N OP R I O R I TĀ R A J Ā M VA J A D Z Ī B Ā M U Z T U R V I E LU Z I Ņ Ā

33. Piegādāt pienu bērniem, kuri to patērē k r ietni mazāk par vidē -jo vai par ieteicamo daudzumu uztur vēr tības ziņā 23, i r svar īgāk nek ā piegādāt tādu pašu daudzumu piena bērniem, kuru patē -r iņš i r augstāks par v idējo vai par iete icamo. Abām program-mām iz virz ī ta is vesel īga uztura mērķ is nozīmē, k a programmu d a r b ī b a p i r m ā m k ā r t ā m j ā n ov i r z a t ā d ā m a t t i e c ī g o p ro d u k t u saņēmēju k ategori jām (reģioniem, dal ībvalst īm, sociālām gru-p ā m u t t . ) , k u r u p a t ē r i ņ š u z s k a t ā m s p a r n e p i e t i e k a m u v a i i r mazāks par v idējo. G alvenais i r nevis pal ie l ināt v idējo patēr i -ņu, bet gan pēc iespējas l ie lāk am saņēmēju sk aitam piegādāt minimāl i nepieciešamo daudzumu.

34. D a ž ā s d a l ī b v a l s t ī s j a u i r s ā k t a š ī a p s v ē r u m a i z s k a t ī š a n a a t -t iec ībā uz pienu. Apvienotajā K aral istē 2005. gadā veiktā no -vēr tē juma rezul tāt i l iec inā ja , k a l ie la da ļa mēr ķgrupas p iena produktus patērē pietiekamā daudzumā 24, tāpēc t ika ierosināts pievērst ies c i tām, pr ior i tārām saņēmēju k ategor i jām. Franci jā a t b i l d ī g ā s i e s t ā d e s p i e ņ ē m a l ē m u m u v a l s t s l ī d z f i n a n s ē j u m u piešķ i r t nelabvēl īgaj iem apgabal iem, k as noteikt i k ā pr ior i tā-r i at t iec ībā uz uztur v ie lu pras ībām 25. Šāda mēr ķ at lase varētu izpausties daudzos citos veidos, la i gan dažiem no t iem varētu vajadzēt papi ldu l īdzek ļus.

22


26 Jāatzīmē, ka “augļu regulā” ir

noteikta līdzfinansējuma likme,

kas ir augstāka reģioniem, uz

kuriem attiecas konverģences

mērķi, un attālākajiem reģioniem,

taču šāda pieeja nav balstīta

uzturvielu prasību analīzē, turklāt

vienīgais kritērijs ES finansējuma

piešķiršanai ir no 6 līdz 10 gadus

veco bērnu skaits.

35. Savuk ār t neviens no abiem ES atbalsta veidiem neparedz me -hānismu l īdzek ļu piešķ iršanai atk arībā no uztur vielu vajadzību anal īzes.

36. At t i e c ī b ā u z a u g ļ i e m re g u l a ļ a u j d a l ī bva l s t ī m i z m a nto t š ā d u a n a l ī z i , i z s t rā d ā j o t s t ratē ģi j u va l s t s l ī m e n ī , t a č u l ī d z š i m n e -viena nav izmantojus i šo iespēju 26.

37. Programmai “Skolas piens“ nav paredzēts neviens mehānisms. Stāvokļa analīze dalībvalstīs l iecina, ka programmā nav noteik-ta l īdzek ļu p iešķ i ršana p i r mām k ār tām t iem saņēmēj iem, k u-r iem tas būtu visvairāk nepieciešams, turk lāt galvenie labuma g u vē j i i r d a l ī bva l s t ī s , k u rā s p i e n a p ro d u k t u p atē r i ņ š t ā p at i r augsts, tāpēc vajadzības nav t ik l ie las vai t ik ste idzami r is inā-mas (sk . 6 . i z cē l u mu ) .

6 . I Z C Ē L U M SP I E N A P R O D U K T U PAT Ē R I Ņ Š D A Ž Ā D Ā S D A L Ī B VA L S T Ī S U N TĀS A L Ī D Z I N Ā J U M S A R 2009. G A D Ā S A Ņ E M TO AT B A L S T U P R O G R A M M Ā“ S KO L A S P I E N S”

ο Tās divas dalībvalstis, kurās piena produktu patēriņš uz iedzīvotāju ir vislielākais, saņem visvairāk atbalsta, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

ο Sešas dalībvalstis, kurās piena produktu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir vislielākais, vidēji saņem 3,5 reizes lielāku ES līdzekļu atbalstu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā 10 valstis, kurās šo pro-duktu patēriņš ir viszemākais.

ο Tajās sešās valstīs, kurās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir saņemts vislielākais atbalsts, piena pro-duktu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir virs vidējā.

ο Tās 10 valstis, kurās iedzīvotāji patērē vismazāk piena produktu, saņem tikai 20 % no atbalsta kopsummas. Deviņās no tām atbalsts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir divas līdz piecas reizes ma-zāks par vidējo vai arī šīs valstis programmā nemaz nepiedalās.


23


7 . I Z C Ē L U M S P I E M Ē R I , K A S L I E C I N A PA R Z E M O D A L Ī B A S L Ī M E N I U N P R O G R A M M A SN E P I E T I E K A M O P I E V I LC Ī B U

Vācijā veikta pētījuma rezultāti liecina, ka no 56 % mācību iestāžu, kurās skolēniem piedāvā pienu vai tā produktus, tikai 21 % piesakās atbalsta saņemšanai.

Avots: Bavārijas Lauksaimniecības ministrija.

27 Tā kā regulā nav noteikts

maksimālais izdevumu apjoms,

potenciāli augstāko summu

(aptuveni 900 miljoni EUR)

aprēķināja, ņemot vērā visu

skolēnu piedalīšanos visās

izglītības iestādēs un ikvienam

paredzot 25 cl katrā darba dienā

(regulā noteiktais maksimālais

daudzums dienā vienam bērnam).

28 No 1999. gada

novērtējuma: “Visā ES teritorijā

1996./1997. gadā programmu

īstenoja tikai 12 % apmērā

no maksimāli iespējamās

atbalsta summas, bet

1992./1993. gadā — 19 %

apmērā. Tas nozīmē, ka lietderība

un efektivitāte nav pietiekama,

lai sasniegtu mērķgrupas [..].”

29 It īpaši tāpēc, ka programma

ir paredzēta ne vien noteikta

produkta, bet arī pilna

pakalpojuma subsidēšanai, bet

tas ietver noteiktas izmaksas

par iesaiņojumu (fasēšana) vai

loģistiku (piemēram, Apvienotajā

Karalistē katru rītu fiziski piegādā

svaigu pienu).

P R O G R A M M A S “ S KO L A S P I E N S” KO N C E P C I J A SP R O B L Ē M A S , K U R A S K AV Ē P R O G R A M M A SĪ S T E N O Š A N U U N K U R Ā M I E S P Ē J A M IR I S I N Ā J U M I

P R O G R A M M A “ S KO L A S P I E N S” N AV PĀ R Ā K P I E V I LC Ī G A

38. Pro gr a m m ā “ S k o l a s p i e n s” K o m i s i j a n av t i e š i n o te i k u s i i zd e -v u m u a p j o m u , t o ve i d o p o t e n c i ā l o a t b a l s t a p i e p r a s ī t ā j u u n saņēmēju fakt isk ā iesa ist ī šanās programmā. Taču 2009. gadā izl ietotie 74 mil joni EUR ir mazāk nekā 10 % no programmā pa-redzētās maksimālās izdevumu summas 27. Tādējādi šo atbalstu izmantoja maz, un pasākums nešķ ita īpaši pievi lc īgs (sk . 7 . un 8 . i z cē l u mu ) — proporcionāl i t ik pat , c ik iepr iekšējos gados 28.

39. R evīz i jas la ik ā Palāta konstatē ja , k a p iev i lc ības t rūk ums l ie lā mērā sk aidrojams ar niecīgajām summām un sal īdzinoši darb-iet i lp īgo atbalsta pār valdīšanu.

P i e n a P ā r d o š a n a P a r s a M a z i n ā t u c e n u ā r P u s s k o l u ē d n ī c ā M

40. Ņ e m o t vē rā p a š re i zē j o at b a l s t a l ī m e n i , E S s u b s ī d i j a va r s e g t t ik ai nel ielu daļu no piegādāto produktu izmaksām29. Tā k ā nav citu, l ielāku f inansējuma avotu (sk . 60. un turpmākos punktus) , ES programma nevar nodrošināt bezmaksas piegādi , bet t ik a i pārdošanu par samazinātu cenu.

24


41. Tādējādi ES atbalsts veido tikai cetur to daļu no tiešajām izmak-sām par pienu Pol i jā un no 10 l īdz 15 % Vāci jā un Apvienotajā K ara l i s tē. Atbalsts ļauj , p iemēram, Vāc i jā pārdot aromat izēta piena pak as par 35 centiem, nevis par 40 centiem. Potenciāla-j iem saņēmēj iem šāds samazinājums parast i i r pārāk n iec īgs, l a i ro s i n ā t u i e g ā d ā t i e s p ro d u k t u, t u r k l ā t p i e e j a m o p ē t ī j u m u rezultāt i l iecina, k a cenu veidošana nav elast īga att iecībā pret piepras ī jumu 30.

42. Daudzos gadī jumos izgl ī t ības iestādes pieņem lēmumu prog-rammā nepiedal īt ies. Tās īstenošana skolā nereti i r atk ar īga no atsevišķu darbinieku labās gr ibas. Taču, la i organizētu pārdo -šanu par samazin ātu cenu, j ā iegulda dau dz dar ba (produktu iepirkšana, uzglabāšana, pārdošana, k ā ar ī naudas iek asēšana n o s a ņ ē m ē j i e m ) , u n t a s i r v i e n s n o re ā l i e m š ķ ē r š ļ i e m d a l ī b a i programmā 31.

43. Dažos gadī jumos, ja pārdošana par samazinātu cenu skolēnu v e c ā k o s r a d a t i k a i n i e c ī g u i n t e r e s i v a i a r ī j a p e r s o n ā l s n a v p ā r l i e c i n ā t s p a r p ro g r a m m a s l a b vē l ī g o i e t e k m i u z ve s e l ī b u , atbi ldīgaj iem darbiniek iem zūd vēlme uzņemties papi ldu pie -nākumus sa ist ībā ar programmu.

s k o l a s ē d n ī c a s ē d i e n k a r t ē i e k ļ a u t i e P i e n a P r o d u k t i

44. J a s u b s ī d i j u i z m a k s ā p a r p ro d u k t i e m , k u r u s i z m a n t o ē d i e n u gatavošanai ēdnīcā, l ielākā daļa programmas pār valdības izde -vumu izzūd, jo t ie iek ļaujas parastajos ēdnīcas pār valdības pa-sākumos. Neatk ar īgi no negat īvā vēr tējuma, ko šajā gadī jumā saņēma shēmas efekt iv i tāte (sk . 47 .–50. punktu) , tas nozīmē, k a v ienīgās izmaksas sa is t ī tas ar la ik u, k as nepiec iešams do -tāc i jas p iepras ī juma sagatavošanai . Paradoksālā k ār tā pat šo vienīgo administratīvo pienākumu uzsk ata par apgrūtinājumu, k as l iek atturēt ies no piedal īšanās programmā.

30 Izraksts no 1999. gada

novērtējuma ziņojuma par cenas

faktora niecīgo ietekmi: “Šķiet, ka

cena nav būtiskākais faktors, kas

iespaido piena un tā produktu

patēriņu iedzīvotāju, tostarp

skolnieku vidū. [..] Nākas secināt,

ka, piegādājot pienu skolām (par

subsidētām cenām), īstenošanas

galvenais mehānisms bija

pakārtots faktoram, kurš būtiski

neietekmē piena un tā produktu

patēriņa līmeni. Tas nozīmē, ka

tā tiešā ietekme uz patēriņu,

iespējams, ir pavisam neliela.”

31 Izraksti no 1999. un

2005. gada novērtējuma

ziņojumiem, kuri atspoguļo, kāds

darbs jāiegulda, lai pārvaldītu

produktu piegādes par maksu.

“Mēs konstatējām arī to, ka ES

izveidotā skolām piegādātā

piena subsīdiju programma nav

efektīva. Turklāt ES finansējums

un valsts līdzfinansējums katru

gadu Anglijā veido izdevumus

gandrīz 7,2 miljonu sterliņu

mārciņu apmērā, un aplēstās

administratīvās izmaksas

skolām ir 5 miljoni sterliņu

mārciņu, kurām jāpieskaita

831 000 sterliņu mārciņu, ko

sedz vietējās izglītības iestādes

un lauksaimniecības maksājumu

aģentūra. [..] Mēs ierosinām, lai

saskaņā ar šīm programmām

pienu piegādā bez maksas, nevis

par samazinātu cenu, jo tādā

gadījumā pasākuma pārvaldības

izmaksas nebūs tik lielas, tāpēc

ka skolotājiem nevajadzēs

pārbaudīt vecāku maksājumus.”

“Daži uzskata, ka administratīvie

un finansiālie pienākumi

saistībā ar programmu

kavē tās īstenošanu skolās.

Apgrūtinājumu rada galvenokārt

tas, ka programmas “Skolas

piens“ ieviešana un pārvaldība

prasa daudz laika.”


25


45. Atbalsta sarežģītā pār valdība sa l īdz inājumā ar mazajām sum-mām šķ iet nesamēr īga l ie lāk aja i da ļa i p iepras ī tā ju, īpaš i ma-zajām iestādēm (sk . 8. izcēlumu ) . Absolūtajos sk ait ļos atbalsta niecīgums i r īpaš i jūtams, ja atbalstu uzlūko nevis sa ist ībā ar piena produktu cenu, bet ar kopējo budžetu — atbalsts veido p av i s a m n e n oz ī m ī g u t ā d a ļ u ( m a z ā k p a r 1 % ē d n ī c ā m u n vē l daudz mazāk sa l īdz inājumā ar pr ivātas patstāv īgas izgl ī t ības iestādes vai bērnudār za v ispārējo budžetu) .

P R O G R A M M A S “ S KO L A S P I E N S” I Z D E V U M U T I E Š OI E T E K M I S A M A Z I N A D AU D Z I E L I E K Ā S PA L Ī D Z Ī B A SG A D Ī J U M I 32

46. La i k āds būtu p iegādes ve ids, subs īd i jas var saņemt par jeb -k u r u a t t i e c i n ā m u p i e n a p ro d u k t u , t a č u n av m e h ā n i s m a , k a s ļautu ierobežot maksājumus par t iem produktu daudzumiem, kurus saņēmēj i būtu iegādājuš ies ar ī tad, ja atbalsta nebūtu. R evīz i jas la ik ā konstatē ja , k a l iek ā pal īdz ība izpaužas dažādi atk ar ībā no iz vēlētā piegādes veida.

32 Liekā palīdzība rodas, ja

atbalstu piešķir saņēmējam,

kurš tik un tā būtu pieņēmis

attiecīgo lēmumu arī bez šā

atbalsta. Tāpēc rezultātu nevar

vērtēt kā pasākuma nopelnu,

un izmaksātais atbalsts nekādi

neietekmē saņēmēju. Tā

izdevumu daļa, kas attiecināma

uz lieko palīdzību, pēc būtības

nav efektīva, jo neveicina

izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Ir ļoti grūti precīzi noteikt liekās

palīdzības izmantošanu, jo tad

nākas ņemt vērā varbūtību,

ka attiecīgā publiskā atbalsta

nebūtu.

P I E M Ē R I , K A S L I E C I N A PA R AT B A L S TA N E P I E T I E K A M O P I E V I LC Ī B U Ē D N Ī C Ā M

Francijā 70 % no 11 000 atbalsta pieprasītājiem vidēji saņem apmēram 300 EUR gadā.

Revidenti aptaujāja daudzus programmas dalībniekus, kuri uzsvēra, ka šāda apmēra atbalsts nav pietiekams, lai viņi mainītu ieradumus, un kāds izglītības iestādes vadītājs, piemēram, paziņoja: “Ziniet, mana iestāde gadā saņem nepilnus 200 EUR. Jūs taču nedomājat, ka šādas summas dēļ es tērēšu laiku un lasīšu cirkulāru.”

Lai gan visās ēdnīcās izmanto vairākus piena produktus, uz kuriem ir attiecināms atbalsts un par kuriem tās varētu saņemt minimālo atbalstu, ja vien iesniegtu pieteikumu, Francijā to iesniedz tikai 60 % iestāžu, bet Itālijā — nepilni 15 %.

8 . I Z C Ē L U M S

26


s k o l a s ē d n ī c a s ē d i e n k a r t ē i e k ļ a u t i e P i e n a P r o d u k t i

47. Veiktās revīz i jas rezultāt i l iecināja , k a atbalsta izmaksāšana par skolas ēdnīcas ēdienk ar tē iek ļautu produktu izmantošanu vien-mēr rada l iek ās pal īdz ības pr iekšnoteikumus, īpaš i tāpēc, k a

a) p a r a s t i ē d i e n u g a t avo š a n ā b i e ž i v i e n i z m a n t o p i e n a p ro -d u k t u s ( t a s v a r b ū t a r ī o b l i g ā t s n o s a c ī j u m s ) , t a č u p a š l a i k n a v m e h ā n i s m a , k a s ē d n ī c ā m l i e g t u s a ņ e m t a t b a l s t u p a r produkt iem, kurus tās būtu izmantojušas t ik un tā ;

b) nebija iespējams iegūt pierādījumus, k a atbalsts būtu jebk ā ietek mēj is skolu ēdienk ar tē iek ļauto piena produktu dau -dzumu;

c) gandrīz visas uz vietas aptaujātās atbi ldīgās personas atzina, k a saņemtajam atbalstam nebi ja nek ādas ietek mes uz skolē -niem pasniegto piena produktu daudzumu (sk . 9 . i z cē l u mu ) .

9 . I Z C Ē L U M SS KO L A S Ē D N Ī C U VA D Ī TĀ J U I Z T E I K U M I PA R P R O G R A M M U “ S KO L A S P I E N S”

“Mūsu ēdienkarti neietekmē ES sniegtais atbalsts. [..] Tas ir nevis mans viedoklis, bet gan fakts.” (Itālija, ēdināšanas uzņēmuma vadītājs, kura pārziņā ir skolas ēdnīcas vienā no lielākajām pilsētām.)

“Sastādot ēdienkarti, es nekad neesmu domājis par ES programmu “Skolas piens”.” (Zviedrija, ēdinā-šanas uzņēmuma pārstāvis; šis uzņēmums saņem atbalstu, kas paredzēts vairākām attiecīgās pilsētas skolām.)

“Ēdienkarti nekādā veidā neietekmē ES sniegtais atbalsts.” (Itālija, pārstāvētais ēdināšanas uzņēmums saņem tiešo atbalstu.)

Francijā kāda bērnudārza vadība (tās pieteikums revīzijas laikā tika izskatīts) paskaidroja, ka vēlas atgūt līdzekļus, uz kuriem var pretendēt saskaņā ar iestādes parasto darbību, proti, par produktiem, kurus tas iegādājās arī pirms tam, kad uzzināja par šāda atbalsta iespēju.

Kādā citā iestādē atbildīgais par ēdienkartes veidošanu pat nezināja, ka iestāde jau gadiem saņem šādu atbalstu.


27


48. Ēdnīcas tātad saņem atbalstu par piena produktiem, kurus tās būtu izmantojušas t ik un tā , un atbalsts neveic ina l ie lāk u šo p ro d u k t u p atē r i ņ u. Pat Zv i e d r i j ā , k u r s t āvo k l i s š ķ i e t v i s l a b ā -k ais 33, subsidētais pasākums (galvenok ār t br īvi pieejami piena automāti ēdnīcās) darbojās jau i lgi p i rms ES atbalsta ievieša-nas. L ie la is p iena patēr iņš i r sk a idrojams ar va lsts t radīc i jām un nav att iec ināms uz E i ropas programmu, ar kuras starpnie -c ī b u t i e k s n i e g t s f i n a n s ē j u m s p a s ā k u m a m , k o š ī p ro gr a m m a neietek mē.

49. Ēdnīcām sniegtā atbalsta ietek me uz saņēmēju patērēto piena produktu daudzumu, v ismaz pašla ik , i r grūt i nosak āma un, k ā l iecina apmek lējumi uz vietas, — labāk ajā gadījumā ir niecīga. Tu r k l ā t , k a u t a r ī re g u l ā i r i e k ļ a u t i a t t i e c ī g i n o t e i k u m i , b i e ž i v ien nav iespējams pār baudīt ( sk . I I p i e l i k u m u ) programmas potenciā lo ietek mi uz vecāku maksāto cenu, un jebkurā gadī-jumā tā būtu neievērojama.

50. To p a š u v a r a p g a l v o t p a r b ē r n u d ā r z i e m : j o m a z ā k i i r b ē r n i , jo l ie lāks piena produktu daudzums p a ra s t i t iek iek ļauts v iņu ē d i e n k a r t ē . P i e m ē r a m , m a z b ē r n u n o v i e t n ē s ( b ē r n i l ī d z t r ī s gadu vecumam) Franci jā p iena produkt i bērnu uzturā i r jā ie -k ļauj obl igāt i .

P i e n a P ā r d o š a n a P a r s a M a z i n ā t u c e n u ā r P u s s k o l u ē d n ī c ā M

51. Tā k ā atbalsta l īmenis i r nel ie ls , labvēl īgā ietek me i r ļot i iero -bežota. ES sniegtais atbalsts cenu samazina pavisam nedaudz ( s k . 4 0 . u n 4 1 . p u n k t u ) , t ā p ē c p ro gra m m a s d a l ī b n i e k u s k a i t s nav l iels, turk lāt to izmanto galvenok ār t t ie saņēmēji , kur i pie-na produktus būtu iegādājušies ar ī bez atbalsta. Tā k ā atbalsts n a v p i e t i e k a m s , l a i b ū t i s k i i e t e k m ē t u p i r k š a n a s l ē m u m u 3 4 ( s k . a r ī 1 0 . i z c ē l u m u ) , l i e l ā k ā d a ļ a s k o l ē n u, k u r i t o i z m a n t o, droš i v ien būtu iegādājuš ies pienu ar ī par nesubsidētu cenu.

33 Vairāk nekā 90 % skolu

saņem atbalstu — finansējumu

par apmēram 120 cl piena

dienā katram izglītības iestādē

reģistrētajam bērnam.

34 Pēc 1999. gadā veiktā

novērtējuma subsīdiju likmi

pazemināja, programma kļuva

vēl neefektīvāka, un samazinājās

tās spēja ietekmēt potenciālo

pieprasītāju un saņēmēju izvēli.

28


52. Turk lāt jādomā, k a š ie saņēmēji pr incipā patērē piena produk-tus ar ī ār pus skolas . T ieš i tāpat k ā dal ībvalst ī s ve iktā anal īze l i e c i n ā j a , k a a t b a l s t s t i e k n ov i r z ī t s l i e l ā k o t i e s t i e m , k a m t a s v ismazāk vajadzīgs (sk . 37. punktu) , ar ī t ik niecīgi samazinātu pārdošanas cenu izmanto galvenok ār t bērni , kur i , v ist icamāk , patērē v isvairāk piena produktu.

1 0 . I Z C Ē L U M SI Z R A K S T S N O N O V Ē R T Ē J U M A Z I Ņ O J U M A PA R AT B A L S TA I E R O B E ŽOTOI E T E K M I U Z S A Ņ Ē M Ē J U PAT Ē R Ē TO P I E N A P R O D U K T U D AU D Z U M U

Apvienotajā Karalistē 2005. gadā veiktais novērtējums. “Pētījums par piena patēriņu skolēnu vidū liecināja, ka tikai ļoti nedaudzos gadījumos skolā patērētais piens papildināja patēriņu ārpus skolas. [..] Turklāt daži skolēni dzer ļoti maz piena neatkarīgi no tā, vai viņi mācās skolā, kura piedalās prog-rammā, vai skolā, kura nepiedalās. [..] Savā pētījumā mēs nevarējām iegūt pietiekami pārliecinošus pierādījumus tam, ka skolu piedalīšanās ES programmā “Skolas piens” iespaido kopējo piena patēriņu bērnu vidū. [..] Gan skolās, kuras piedalījās programmā, gan tajās, kuras nepiedalījās, neliela daļa skolēnu dzer maz piena. Pieejamie pārliecinošie pierādījumi vedina domāt, ka piena patēriņa pieau-gums saistībā ar skolas piedalīšanos programmā “Skolas piens” bija sevišķi uzskatāms to bērnu vidū, kuri būtu patērējuši daudz piena neatkarīgi no viņu skolas piedalīšanās programmā.

[..] Pieredze, kas gūta, piegādājot skolēniem paaugstinātas kvalitātes uzturu, liecina, ka daudzi vecāki, kas nevēlas šādus pārtikas produktus pirkt veikalā, nevēlas par tiem maksāt arī skolā. Tas pats sakāms arī par pienu, ko skolas ļauj vecākiem iegādāties, izmantojot valsts līdzfinansējumu.”

1999. gadā veiktais novērtējums. “Ir ļoti maz pierādījumu par programmas ietekmi uz piena produktu pieejamību. [..] Lai gan programmas īstenošanu iespaido galvenokārt ārēji faktori, pati programma produkta piedāvājuma kāpumu sekmē ļoti ierobežoti.”


29


KO M I S I J A I R I E V I E S U S I R I S I N Ā J U M U S AT T I E C Ī B ĀU Z AU G ĻU P R O G R A M M U U N D A Ž Ā S D A L Ī B VA L S T Ī SA R Ī U Z P I E N A P R O G R A M M U

ko M i s i j a i r j a u s n i e g u s i P o t e n c i ā l u r i s i n ā j u M u , k a d i z s t r ā d ā j a P r o g r a M M u “au g ļ i s k o l a i ”

53. I z s t rā d ā j o t p ro gra m m u “Au g ļ i s k o l a i ”, K o m i s i j a v i s m a z d a ļ ē j i ņēma vērā programmas “Skolas piens” nepietiek amo pievi lcību un l iek ās pal īdz ības r isku.

au g ļ u i z s n i e g š a n a ā r P u s ē d n ī c ā M

54. Komis i ja atz ina , k a augļu subsidēšana, ja tos pasniedz skolas parastajās ēdienreizēs, nenāk par labu programmas pievieno-tajai vēr t ībai 35, un š im piegādes veidam izstrādāja t ik st ingrus noteikumus, ka piegādes faktisk i vairs nenotika. Tāpēc neviena dal ībvalsts savā stratēģi jā neiek ļāva šo iespēju, un visas augļu piegādes, ko Palāta novēroja , not ik a ārpus skolas ēdnīcām.

au g s t ā k s a t b a l s t a l ī M e n i s u n b e z M a k s a s P i e g ā d e

55. ES l īdzf inansējums programmai “Augļ i skola i ” atk ar ībā no da-l ībvalsts i r no 50 % l īdz 75 % — daudz l ie lāks nek ā l īdzf inan-sējums skolas piena programmai .

56. Tāpēc programmai “Augļ i skolai” v ienīgais piegādes model is i r bezmaksas piegāde ( regulā , ar kuru paredz noteikumus prog-rammas “Augļ i skola i ” ī s tenošanai , f ranču valodas vers i jā l ie -tots termins “ d i s t r i b u t i o n ”, savuk ār t regulā att iec ībā uz piena programmu — “ ce s s i o n ” ) .

35 “Tāpēc, lai nodrošinātu [..]

programmas [..] pievienoto

vērtību, dalībvalstīm jāizskaidro

stratēģija, kā tās garantēs

programmas pievienoto vērtību,

īpaši gadījumos, kad parastās

skolas pusdienas ēd vienlaikus

ar produktiem, kas finansēti

no programmas “Augļi skolai”.”

(Regulas (EK) Nr. 288/2009

2. apsvērums.)

30


57. Tā d ē j ā d i v i s a s a u g ļ u p i e g ā d e s b ē r n i e m n o t i e k b e z m a k s a s , t ā t a d p r o g r a m m ā p i e d a l ā s g a n d r ī z v i s i , k u r i e m t o p i e d ā v ā . Bezmaksas piegāde ļauj re lat īv i samazināt l ieko pal īdz ību, jo a u g ļ u s s a ņ e m n e t i k a i t i e b ē r n i , k u r i b ū t u g a t av i i e g a d ā t i e s produktu ar ī par nesubsidētu cenu. Ar ī skolu loma i r v ienk ār-šojus ies, jo nav jā iek asē nauda no vecāk iem.

58. Va i r ā k u m ā d a l ī b v a l s t u a r ī s k o l ā m n e ro d a s i z d e v u m i p a r š ī m piegādēm, jo ES l īdzf inansējumu papi ldina no valsts budžeta , maksājot t ieši piegādātājiem. Skolas saņem augļus bez maksas, un tām nav jāizmaksā piegādātājam avanss. I tāl i jā i r izstrādāts u z a i c i n ā j u m s u z k o n k u r s u p a r t ā d a p a k a l p o j u m a s n i e g š a n u, kurā v iss i r iek ļauts ( tostarp augļu f iz isku izdal īšana k lasēs un pedagoģisk i pasākumi) , un tas ats logo skolas no programmas pār valdīšanas pienākumiem. Tādējādi v ienīgais , k as ierobežo mācību iestāžu piedal īšanos programmā, i r p ieejamais f inan-sējums no budžeta .

59. Franci jā turpret ī valsts budžetā tam nav paredzēt i l īdzek ļ i , un izg l ī t ības iestādes var p iedal ī t ies programmā, ja sagādā v ie -tē jo f inansējumu. Praksē to varēja īs tenot ļot i ret i , tāpēc l īdz š im piete ikumus i r iesniegušas nedaudzas izgl ī t ības iestādes (sk . I V p i e l i k u mu ) .

d a ž a s d a l ī b v a l s t i s j a u i r i e v i e s u š a s b e z M a k s a s P i e g ā d e s ā r P u s s k o l a s ē d n ī c ā M a r ī P i e n a P r o g r a M M a i

60. Tā k ā Franci jā ES atbalsta būtisk āko daļu saņem ēdnīcas, valsts budžeta l īdzf inansējums i r paredzēts bezmaksas piegādei ār-pus ēdnīcām, un šādu lēmumu nepārprotami pieņēma tāpēc, la i valsts l īdzf inansējuma iz l ietojumam garantētu reālu ietek -mi , k ādu nevarēja nodrošināt ēdnīcu subsidēšana.


31


61. P o l i j ā u n A p v i e n o t a j ā K a r a l i s t ē E S a t b a l s t s i r p i e s a i s t ī t s v a l s t s b u d ž e t a m , t ā p ē c p ā r d o š a n u p a r p a z e m i n ā t u c e n u a i z s t ā j a a r b e z m a k s a s p i e g ā d i ā r p u s ē d n ī c ā m v ē l p l a š ā k a m s a ņ ē m ē j u l o k a m ( Po l i j ā — s ā k u m s k o l a s k l a s ē m , Apv i e n o t a j ā K aral istē — bērniem l īdz piecu gadu vecumam).

62. Š is model is i r daudz pievi lc īgāks nek ā pārdošana par pazemi-nātu cenu un piesaista daudz vai rāk dal ībnieku (sk . 1 1 . i z cē -l u m u ) . Ta s v i e n l a i k u s i e vē ro j a m i s a m a z i n a l i e k ā s p a l ī d z ī b a s p r o b l ē m u , k a s r a k s t u r ī g a p i e n a p ā rd o š a n a i p a r p a z e m i n ā t u cenu, un ļauj iesa is t ī t programmā gandr īz v isus bēr nus, k am p a re d zē t a p i e g ā d e, n e t i k a i to s , k u r i b ū t u g at av i m a k s āt p a r pienu ar ī tad, ja nebūtu subsīdi jas.

I E T E K M E , KO R A D Ī J A B E Z M A K S A S P I E G Ā D E

ο Apvienotajā Karalistē veikts pētījums, kurš konstatēja krasu skolēnu piedalīšanās kritumu, tiklīdz piegāde vairs nebija bez maksas (avots: nozīmīgākais sākumskolām un vidusskolām paredzētās programmas dalībnieks Apvienotajā Karalistē). Revidenti saskārās ar gadījumu izglītības iestādē, kura plaši piedalījās valsts pilnībā apmaksātajā programmā Nursery Milk Scheme (piena piegāde pirmsskolas vecuma bērniem līdz piecu gadu vecumam), taču neviens šo vecumu pārsniegušais bērns tajā vairs nepiedalījās. Turklāt tika konstatēts, ka izglītības iestādes nevēlējās pārvaldīt piegādes, ja tās bija par maksu, un iesaistījās tikai tajās programmas sadaļās, kas attiecās uz vecuma grupām, kurām piegādes bija bez maksas.

ο Kad 2007./2008. mācību gadā Polija pārgāja uz bezmaksas piegādēm sākumskolās, programmas dalībnieku skaits pieauga vairāk nekā divas reizes, bet iesaistīto bērnu skaits — vairāk nekā četras reizes.

ο Vācijā veikts pētījums liecina, ka pat ievērojamai pārdošanas cenas atšķirībai (no 30–35 centiem līdz 15 centiem) nav lielas ietekmes uz dalībnieku skaitu. Vienīgi bezmaksas piegāde patiešām iedarbojas uz programmas ietekmi (sk. 5. attēlu).

1 1 . I Z C Ē L U M S

5 . AT T Ē L SP R O G R A M M Ā I E S A I S T Ī TO S KO LU S KO L Ē N U P I E D A L Ī Š A N Ā S D I N A M I K AAT K A R Ī B Ā N O PĀ R D O Š A N A S C E N A S

Avots: Ziemeļreinas-Vestfālenes iestādes.

0 % 20 % 40 % 60 % 80 %

30–35 centi

25 centi

15 centi

0 centu 74

38

38

30

32


63. Tomēr gan Poli jā, gan Apvienotajā Karalistē bezmaksas piegāde prasa ļot i l ie lus l īdzek ļus no valsts budžeta (sk . 6 . a t t ē l u ) , un ES subs īd i ja ve ido t ik a i ne l ie lu daļu no kopējām izmaksām 36. Ņ e m o t vē rā p a š re i zē j o E S at b a l s t a l ī m e n i , n e va r u z s k at ī t , k a b e z m a k s a s p i e g ā d e i r E i r o p a s p r o g r a m m a s t i e š s n o p e l n s 3 7. Ab ā s d a l ī bva l s t ī s k o n s t atē t i e p i e m ē r i s av u k ā r t a p l i e c i n a , c i k l ie lus budžeta l īdzek ļus prasa bezmaksas piegāde.

36 Tas pats attiecas uz piegādēm

bez maksas Francijā, taču tās nav

tik plaši izplatītas, tāpēc valsts

budžeta attiecīgā daļa absolūtos

skaitļos ir daudz mazāka.

37 Apvienotajā Karalistē līdz

2008. gadam piegādi bez maksas

(Nursery Milk Scheme) pilnībā

finansēja Veselības ministrija.

Tikai 2008. gadā AK valdība

pieņēma lēmumu izmantot ES

atbalstu, lai segtu daļu no šiem

valsts politikas izdevumiem.

6 . AT T Ē L SVA L S T S B U D Ž E TA L Ī D Z E K Ļ I , K A S I Z L I E TOT I P I E N A P R O G R A M M A I D I VĀ SD A L Ī B VA L S T Ī S , K U R A S V I S P L A Š Ā K B I J A I E S A I S T Ī J U Š Ā S B E Z M A K S A SP I E G Ā D Ē ( M I L J O N O S E U R , 2 0 0 8 . / 2 0 0 9 . G A D S )

Avots: Dalībvalstu budžeta dati.

0

20

40

60

Polija Apvienotā Karaliste

ES atbalsts

Valsts budžets


33


38 Vēršanās pie uzņēmuma,

kas organizē piegādi, neatceļ

izmaksas, taču uztic pārvaldību

ārējam pakalpojuma sniedzējam.

Tādos gadījumos Apvienotajā

Karalistē atbildīgās iestādes

piekrīt, ja ārējais pakalpojumu

sniedzējs par pakalpojumu

pieprasa samaksu, kas ir divas

reizes lielāka par ES finansējumu.

Tomēr šāda ārpakalpojumu

izmantošana i) saistībā ar

pārvaldības izdevumiem,

iespējams, ļauj panākt

apjomradītus ietaupījumus un

ii) atslogo lēmuma pieņēmējus

no pienākumiem, kuri citkārt

atturētu viņu skolas no

iesaistīšanās programmā.

c i t i r e v ī z i j a s l a i k ā k o n s t a t ē t i e l a b a s P r a k s e s g a d ī j u M i , k a s v e i c i n a g a n P i e d a l ī š a n o s P r o g r a M M ā , g a n t ā s e f e k t i v i t ā t i

64. Revīz i jas la ik ā t ik a konstatēt i vairāk i faktor i vai v ietējā l īmenī pieņemti lēmumi, k as ļāva samazināt pār valdības izmaksas un varēja veic ināt gan plašāku piedal īšanos programmā, gan tās efekt iv i tāt i , tostarp

a) regulā noteikto iespēju izmantošana, la i v ienk āršotu atbal -sta pieprasī juma sagatavošanu un kontrol i ( īpaši — iespēja izmantot aprēķinos konkrētus vienotas l ikmes koeficientus);

b) p ro gra m m a s v i r z ī š a n a t i e m p i e p ra s ī t ā j i e m , k u r i i r s a s n i e -guš i k r i t i sko masu ( tādējādi administ rat īvo s logu padarot proporcionāl i p ieņemamāku vai pat ļaujot panākt vērā ņe -mamus apjomradītus ietaupī jumus) ;

c ) iesa istot pr ivāta sektora par tnerus, k ur i var uzņemties v i -s a s a r p ā r v a l d ī š a n u v a i l o ģ i s t i k u s a i s t ī t ā s r ū p e s v a i d a ļ u no tām 38, tomēr saglabājot interes i par piedal īšanos prog-rammā.

P E D AG O Ģ I S K I E M Ē R Ķ I V Ē L I R J Ā N O S T I P R I N A

65. Abām programmām ir v ienāds pedagoģisk ais mērķ is , k as pār-sniedz īstenoto piegāžu radīto tūl ī tē jo rezultātu, prot i , ietek-m ē t ē š a n a s p a r a d u m u s i l g t e r m i ņ ā . To m ē r a b ā s p ro g r a m m ā s š is augstāk ais mērķ is i r ņemts vērā atšķ i r īgā veidā, un tas vēl i r jānost ipr ina .

P R O G R A M M Ā “ S KO L A S P I E N S” P E D AG O Ģ I S K I E M Ē R Ķ IN AV P I E T I E K A M I Ņ E M T I V Ē R Ā , TĀ P Ē C N O Z Ī M Ī G A I E T E K M EI LG T E R M I Ņ Ā I R M A Z T I C A M A

s u b s i d ē t o P i e g ā ž u P e d a g o ģ i s k ā i e d a r b ī b a i r a t k a r ī g a n o i n f o r M ā c i j a s i z P l a t ī š a n a s , k a s n e v i e n M ē r t i e k n o d r o š i n ā t a

66. Subsidētu piegāžu nodrošināšana vien principā spēj paust vēs-t ī jumu par produktam piemītošo pievienoto vēr t ību. Taču, la i tā not iktu, par piegādēm jāsniedz informāci ja .

34


67. Par šā nosacī juma pat iesumu varēja pār l iec ināt ies va i rākumā gadījumu, kad pienu piegādāja ārpus ēdnīcām, kā ar ī Zviedri jā, kur skolu ēdnīcās i r uzstādīt i piena automāti . Citos gadī jumos n e b i j a p i e t i e k a m a s i n fo r m ā c i j a s n e p a r s u b s i d ē š a n u, n e p a r piegādāto produktu.

68. Vāci jā savuk ār t skolas veik alā pārdoto pienu īpaš i nerek lamē, un to a izēno c i t i i zs t rādājumi (gāzēt ie dzēr ieni , č ips i un sa l -dumi) . Tāpēc tas vairs nav t ik pamanāms k ā gadī jumos, k ad to piegādā atsevišķ i no c i t iem produkt iem.

69. Ar ī tad, ja subsidē piena produktus, k as iek ļaut i ēdnīcas saga -tavota jos ēdienos, bezmaksas p iegādes pr inc ips nedar bojas , un samazinās tā pedagoģisk ā ietek me. Uz šo t rūkumu nepār-protami norādī ja Komisi ja , tāpēc tā mēģināja ierobežot atbal -sta izmantošanu ēdnīcām 39. Lai gan šis ierobežojums ir pareizs, ar to v ien i r par maz, la i atbalstam būtu efekt īva pedagoģisk ā ietek me.

39 Regulas (EK) Nr. 657/2008

4. apsvērums: “tas nav efektīvs

veids, kā sasniegt shēmas

izglītojošo mērķi. Tāpēc ēdienu

gatavošana saskaņā ar to ir

jāierobežo.” Tās pašas regulas

5. panta 4. punktā ir noteikts

aizliegums pienu apstrādāt

termiski, lai tas saglabātu savu

parasto izskatu un lai bērni to

pazītu.

Makaroni ar sviestu un Parmas siera mērci; šāēdienapagatavošanaiizmantotieproduktisaņē-masubsīdijusaskaņāarprogrammu“Skolaspiens”.

Avots: Ēdnīca Itālijā.


35


40 1999. gadā veiktajā

novērtējumā attiecībā uz šo

jautājumu tika izteikta šāda

atziņa: “Ja pienu patērē kā

papildu produktu, subsīdiju

shēmas efektivitāte samazinās

vēl vairāk.”

41 Komisijas regulās (piens un

augļi skolai) ir noteikta prasība

turpmāk izvietot attiecīgu

plakātu pie to iestāžu ieejas,

kuras piedalās programmā.

Šis noteikums nenoliedzami

ir vērtējams pozitīvi, taču tā

ietekme ir ierobežota.

42 “Pasākuma ietekme uz

zināšanu uzlabošanu par

piena produktu uzturvērtību,

iespējams, bija niecīga. Tas nav

pārsteidzoši, jo mehānisms

piena piegādei skolām neparedz

finansējumu veicinošiem

pasākumiem, un tas tiek

izmantots galvenokārt cenu

subsidēšanai.”

43 “Subsidētā piena piegādes

programma varētu sniegt

noderīgu informāciju vecākiem

un bērniem. Tomēr smago

mašīnu nosūtīšana uz skolām

piena piegādei ik dienas un

pedagogiem izvirzītās prasības

pārbaudīt vecāku maksājumus

šķiet pārāk dārga informācijas

sniegšanas metode.”

70. No vienas puses, pienu nepozicionē k ā atsevišķu produktu, un tāpēc tas nav t ik ļot i i zce l ts k ā īpašajās p iena piegādēs 40. No otras puses, saņēmēji parast i nezina par šādu programmu 41 un l ī d z a r to a r ī p a r ī p a š o n oz ī m i , k a s p i e š ķ i r t a š i m p ro d u k t a m . Franci jā un I tā l i jā daži no aptaujātaj iem izgl ī t ības iestāžu va-dītā j iem pat nezināja , k a v iņu ēdnīca saņem subsīdi ju.

Pe d a g o ģ i s k u P a s ā k u M u t r ū k u M s

71. Pa t t a d , j a i r n o d r o š i n ā t a p i e t i e k a m a i n fo r m ā c i j a , p i e g ā d e s m e h ā n i s m u v i e n u p a š u n e va r u z s k at ī t p a r p i e t i e k a m u p e d a-goģisko mērķu sasniegšanai .

72. Novēr tējumā, k as veikts 1999. gadā, jau t ik a atzīmētas nepilnī-bas izglītojošā aspektā, kas piemīt programmai, kuras vienīgais rā d ī t ā j s i r ce n a u n k u ra n e p a re d z n e ve i c i n o š u s, n e p e d a g o -ģiskus pasākumus 42; uz šo jautājumu ir norādīts ar ī 2005. gadā Apvienotajā K aral istē veiktajā pēt ī jumā 43. Revīz i jas la ik ā dau-dz i aptaujāt ie p iek r i ta šādai s tāvok ļa anal īze i un uzsvēra , k a galvenais p iena (v ismaz dzeramā piena) samazināta patēr iņa i e m e s l s , s ā k o t a r p u s a u d ž a g a d i e m , i r p ro d u k t a t ē l s , b e t š i s jautājums net ik a ņemts vērā , izstrādājot programmu.

73. Neraugoties uz šiem konstatējumiem, Regulā (EK ) Nr. 657/2008 i r runa v ienīgi par produktu p iegādi , taču nav minēts p ienā -kums vai pamudinājums izstrādāt programmas papi ldu pasā-k u m u s. Tā d ē j ā d i n e v i e n a n o a p m e k l ē t a j ā m d a l ī bv a l s t ī m n av noteikusi k ā obl igātus šāda veida pienākumus, un nevienā no apmek lēta jām izgl ī t ības iestādēm nav izst rādāts va i ī s tenots k āds īpašs papi ldu pasākums.

36


74. Protams, ārpus programmas “Skolas piens” t iek organizēti veici -nāšanas pasākumi. L īdz ar minēto k ampaņu “Gardais bar iņš!” 44 K o m i s i j a s a s k a ņ ā a r Pa d o m e s R e g u l u ( E K ) N r. 3 / 2 0 0 8 4 5 l ī d z f i -n a n s ē ve i c i n ā š a n a s p a s ā k u m u s, u n n e l i e l s t o s k a i t s a t t i e c a s uz piena produkt iem un i r adresēt i bērniem 46. Vai rāk ās dal īb -valst īs Palāta konstatēja ar ī c i tas v isnotaļ pozit īvas darbības. Ta č u, t ā k ā R e g u l a ( E K ) N r. 6 5 7 / 2 0 0 8 š ā d u d a r b ī b u ve i k š a n u n e n o s a k a u n a r ī n e v e i c i n a , t ā s ī s t e n o l i e l ā m ē r ā n e a t k a r ī g i n o p ro gra m m a s “ S k o l a s p i e n s”, t ā p ē c t ā s n e va r at t i e c i n āt u z minētās programmas ietek mes jomu.

n e k a s n e l i e c i n a P a r i l g t e r M i ņ a i e t e k M i u z ē š a n a s P a r a d u M i e M

75. Tā kā nav īpaši izstrādātu mehānismu, nekas neliecina, ka prog-ramma “Skolas piens” pēc vairāku desmitu gadu darbības būtu radī jus i i lgtermiņa ietek mi uz ta jā iesaist ī to saņēmēju ēšanas paradumiem. Saskaņā ar Apvienotajā Karalistē 2005. gadā veik-to n ovē r tē j u m u “n av s k a i d ra s n o rā d e s p a r to, k a p ro gra m m a “Skolas piens” i lgtermiņā nost ipr inātu ieradumu uzturā l ietot pienu”.

76. Savukār t ir novērots, ka dal ībvalst īs, par kurām ir pieejami dati un kurās v is i c i t i apstāk ļ i i r l īdz vēr t īgi , bērni p ieaugot daudz mazāk piedalās programmā. Pi rmskolā īstenotās programmas ietek me vidējā termiņā nav piet iek ama, la i turpmāk ajos gados nodroš inātu apmier inošu dal ības l īmeni . Tādējādi i r v i snota ļ iespējams, k a pasākums, kurš nespēj sev piesaist īt dal ībniekus v idējā ter miņā , nespēs būt isk i ietek mēt ar ī v iņu ēšanas iera-dumus i lgāk ā la ik ā .

44 Sk. tīmekļa vietni

http://ec.europa.eu/agriculture/

tasty-bunch/about/index_lv.htm,

kurā norādīta saite uz vietni,

kas veltīta programmai “Skolas

piens”, — “Dzersim pienu!”

http://ec.europa.eu/agriculture/

eval/reports/schoolmilk/.

45 Padomes 2007. gada

17. decembra Regula (EK)

Nr. 3/2008 par informācijas

un veicināšanas pasākumiem

attiecībā uz lauksaimniecības

produktiem iekšējā tirgū un trešās

valstīs (OV L 3, 5.1.2008., 1. lpp.)

(budžeta pozīcija 05 02 10 01).

46 Revīzijas laikā varēja atrast

nedaudzas nepārprotamas

atsauces uz programmu “Skolas

piens”; šie izņēmuma gadījumi

tomēr jāvērtē kā sasniegums, jo

1999. gadā veiktajā novērtējumā

ir konstatēts pilnīgs kopdarbības

trūkums. “Novērtējuma galvenie

rezultāti liecina par to, ka

gandrīz neviena piena produktu

patēriņa veicināšanas kampaņa

ES neatsaucas uz programmu

“Skolas piens”.”

www.drinkitup.eu

MILK POWER!

European CommissionAgriculture and Rural Development

EU School Milk ProgrammeAvots: www.drinkitup.europa.eu


37


47 Regulas (EK) Nr. 288/2009

5. apsvērums.

P R O G R A M M Ā “AU G Ļ I S KO L A I ” I R VA I R Ā K Ņ E M T I V Ē R ĀP E D AG O Ģ I S K I E M Ē R Ķ I

77. La i gan vēl i r pāragr i izte ikt vēr tējumu par programmas “Sko -las augļ i ” efekt iv i tāt i i lgtermiņā, tās dek larēt ie pedagoģisk ie mērķ i un īstenotā pieeja i r sask aņotāk i .

78. No vienas puses, revīzi jas la ik ā novērotā augļu piegāde varētu radīt l ielāku pedagoģisku ietek mi, jo š ie pasākumi bi ja ļot i pa-manāmi. Programmu uzņēma ļoti atsaucīgi ne t ikai tāpēc, ka tā bi ja jauna, to pamanīja ar ī tāpēc, k a dal ībniek i saņēma augļus k ā atsevišķu produktu ārpus skolas ēdnīcām (sk . 54 . punktu) .

79. No otras puses, atšķ ir ībā no programmas “Skolas piens”, prog -rammā “Augļi skolai” jau izstrādes posmā ietvēra vēlamo peda -goģisko aspektu, iz veidojot īpašu mehānismu. Komisijas regulā i r a p g a l vo t s : “ L a i p ro g r a m m a “Au g ļ i s k o l a i ” b ū t u e fe k t ī v a , i r vajadzīgi papi ldu pasākumi,” 47 un, k aut ar ī t iem nav paredzēts f inansējums, šādu pasākumu izstrādāšana i r pr iekšnoteikums atbalsta saņemšanai .

1 2 . I Z C Ē L U M SR E V Ī Z I J A S L A I K Ā I Z S K AT Ī T I E PA P I L D U PA S Ā K U M I

ο Skolēniem domāta ceļojoša izstāde par augļiem un dārzeņiem

ο Interaktīvs informatīvs stends izglītības iestādes vestibilā

ο Vecāku tikšanās ar mediķiem un uztura speciālistiem

ο Sakņu dārzs skolas teritorijā

ο Skolotājiem paredzēti pedagoģiskie palīglīdzekļi

38


80. Tajā pašā nolūk ā t iek st imulēta kopdarbība ar veicināšanas pa-sākumiem, k as minēti Regulā (EK ) Nr. 3/2008, piesaistot papi l -du l īdzfinansējumu 48, kāds nebija paredzēts piena programmai.

81. To m ē r r e v ī z i j a s l a i k ā k o n s t a t ē j a , k a , ņ e m o t v ē r ā a r p a p i l d u pasākumu īstenošanu sa ist ī tās izmaksas, rezultātā pasākumu mērķ i i r ļot i dažādi , ja nav paredzēts īpašs f inansējums un ja i r grūtības noteikt , k as i r atbi lstošs papildu pasākums (sk . 13. iz-cē l u mu ) . Tāpēc pašreiz ī s tenoto pedagoģisko pasākumu efek-t iv i tāte vēl i r turpmāk jānost ipr ina .

48 “Saistībā ar svaigu augļu

un dārzeņu veicināšanas

pasākumiem jo īpaši vērš

uzmanību uz bērniem

paredzētiem veicināšanas

pasākumiem skolās.” (Regulas (EK)

Nr. 3/2008 5. panta 1. punkts)

“Svaigu augļu un dārzeņu

veicināšanas pasākumiem,

kas īpaši paredzēti bērniem

Kopienas skolās, panta pirmajā

daļā minētais skaitlis ir 60 %.”

(Regulas (EK) Nr. 3/2008 13. panta

2. punkts)

1 3 . I Z C Ē L U M SR E V Ī Z I J A S L A I K Ā Ī S T E N OTO PA P I L D U PA S Ā K U M U N E V I E N D A B Ī B A

Itālijā, jau sākot ar programmas īstenošanas pirmo gadu, izveidoja vērienīgu sistēmu, kurā papildu pasākumus reģionālā līmenī uzņemas par piegādi atbildīgo ražotāju organizācijas.

Vācijā un Francijā apmeklētajās iestādēs tika organizēti izglītojoši papildu pasākumi par augļu un dārzeņu nozīmi un uzturu kopumā. Taču, tā kā nav kontroles sistēmas, šie pasākumi lielā mērā bija atkarīgi no atsevišķu personu vai vietējo iestāžu labās gribas.

Polijā apmeklētajās izglītības iestādēs vēl nebija īstenots vai plānots neviens pedagoģiskais papildu pasākums. (Regulā ir ietverti pārejas noteikumi, kas attiecas uz programmas darbības pirmo gadu, un šajā laikā papildu pasākumu īstenošanu var atlikt, taču vietējās iestādes pēc savas iniciatīvas apņēmās īstenot šos pasākumus jau pirmajā gadā.)


39


82. Pē c ā rē j u s p e c i ā l i s t u ve i k t ā n ovē r tē j u m a , k u rā fo r m u l ē t i ļ o t i skarbi secinājumi, 1999. gadā Padome, neņemot vērā Komisi jas s ā k o t n ē j o i e ro s i n ā j u m u, n o l ē m a to m ē r t u r p i n ā t p ro gr a m m u “Skolas piens” (sk . 20 .–23. punktu) . Palāta konstatēja , k a des-mit gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas, k aut ar ī programmā ir iev iest i daž i uz labojumi , nav ī s tenots neviens r i s inā jums, la i novērstu būt isk ās nepi ln ības, kuras atk lātas ta jā la ik ā .

83. Programmas “Skolas piens” efekt iv i tāte vēl ar vien i r ļot i zema.

a) Palāta konstatēja , k a sa ist ībā ar ī s termiņā plānoto ietek mi ( p i e n a p i e g ā d e s k o l ā m ) p ro gra m m a s f a k t i s k i e re z u l t ā t i i r ļot i ierobežot i :

i ) tā k ā subsīdi jas i r nel ie las, programma nav pārāk pie -vi lc īga, un l ie lākoties nav nek as c its k ā vien l iek ā pal ī -dzība. Subsidētie produkti t ik un tā būtu iek ļauti skolu ēdienk ar tēs vai ar ī skolas tos būtu iegādājušās ar ī tad, ja subsīdi ju nebūtu (sk . 38 .–52. punktu) ;

i i ) re v ī z i j a s l a i k ā a t k l ā j ā s , k a d a ž ā s d a l ī b v a l s t ī s š o p ro -d u k t u b e z m a k s a s p i e g ā d e n o r i t s e k m ī g ā k , t a č u t ā s f i n a n s ē š a n a i tē rē i e vē ro j a m u s l ī d ze k ļ u s n o a t t i e c ī g o valstu programmām, kurās Savienības l īdzf inansējums i r n iec īgs (sk . 60 .–63. punktu) ;

b) s a i s t ī b ā a r i l g t e r m i ņ ā p l ā n o t o i e t e k m i ( i z g l ī t o š a n a ) Pa l ā -ta konstatē ja , k a paš la ik programmā iz v i r z ī t ie izg l ī to još ie mērķ i netiek pienācīgi ņemti vērā. Piemēram, ne vienmēr i r nodroš ināta uzsk atāma infor māci ja par p iegādēm, un nav i e v i e s t s n e v i e n s c i t s ī p a š i i z s t r ā d ā t s i z g l ī t o j o š s l ī d z e k l i s (sk . 66 .–75. punktu) .

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

40


84. Pa lāta konstatē ja , k a i r ident i f icēta l ie lāk ā da ļa programmas ”Skolas piens” trūkumu un Komisi ja vismaz daļēj i tos i r ņēmusi vērā, izstrādājot programmu “Augļi skolai”. Jaunajā programmā tostar p i r p ieņemts v ienots model is augļu bezmaksas p iegā -d e i , a p e j o t s k o l a s ē d n ī c a s ( s k . 5 3 . – 5 9 . p u n k t u ) , u n i r i e v i e s t i ī p a š i l ī d z e k ļ i p ro g r a m m a s p e d a g o ģ i s k o m ē r ķ u s a s n i e g š a n a i ( sk . 77 .–81 . punktu) . Tomēr šāda r i s inā juma izmaksas i r aug -s t a s , u n i e vē ro j a m a to d a ļ a g u l s t a s u z v a l s t u v a i p a š v a l d ī b u budžetu. La i gan i r par agru izte ikt gal īgu spr iedumu par jau-nās programmas fakt isko efekt iv itāt i , tomēr šķ iet , k a tā daudz labāk spēs sasniegt īs termiņā un i lgtermiņā iz v i r z ī tos mērķus un tāpēc varēs noderēt par paraugu programmas “Skolas piens” uz labošanai .

85. Tomēr Palāta konstatē, k a abos gadījumos pašreizējā program-mu f inansējuma l īmeņa dēļ i r sagaidāma ierobežota ietek me, i t ī p a š i t ā p ē c , k a n e v i e n a i n o p ro gr a m m ā m n av m e h ā n i s m a , k a s p a re d z ē t s a t b a l s t a n o v i r z ī š a n a i p r i o r i t ā r ā m v a j a d z ī b ā m (sk . 27 .–37. punktu) . Programmai “Augļ i skola i ” sākotnēj i b i ja paredzēts maksimālais budžets 500 mi l jonu EUR apmērā, taču apst ipr inā ja 90 mi l jonus EUR, jo Komis i ja uzsk at ī ja , k a prog-rammai v ispirms sevi jāapl iecina. Šo aspektu vēr tēt i r pāragr i , jo programma vēl i r sākuma posmā (sk . I V p i e l i k u mu ) .


41


49 Lai piegādes varētu

nodrošināt bez maksas, jāapsver

iespēja piesaistīt dalībvalstu

vai pat nozares pārstāvju

līdzfinansējumu.

86. Ņemot vērā iepr iekš minēto, Palāta sniedz šādus galvenos ie -te ikumus:

a) Tā k ā p ro g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s” e fe k t i v i t ā t e i r ļ o t i i e ro -bežota , tās turpināšanai vajadzētu būt atk ar īgai no tā , va i to var būt isk i pārst rādāt , la i novērstu ident i f icētos t rūk u -mus. Būtu jāņem vērā produkt iem piemītošā uztur vēr t ība sa ist ībā ar sabiedr ības vesel ības mērķ iem. Ja sāktu būt isk i pārst rādāt programmu, va jadzētu apsvēr t tur pmāk izk lās-t ī tos jautājumus.

b) L a i p ro g r a m m a “ S k o l a s p i e n s” p a t i e š ā m i e t e k m ē t u s k o l ā s p atē rē t ā p i e n a d a u d z u m u, s u b s ī d i j a s p a r k i l o gra m u va j a -dzētu ievērojami pal ie l ināt l īdz l īmenim, k as ļautu iev iest bezmaksas piegādi 49.

Š i s i e t e i k u m s t o m ē r n e n o z ī m ē, k a b ū t u j ā p a l i e l i n a E S i z -d e v u m i p a r š o p r o g r a m m u ; g l u ž i p r e t ē j i , t a s n o z ī m ē , k a l ī d z e k ļ i j ā s a k o p o u n j ā n o v i r z a i e r o b e ž o t ā k a m s a ņ ē m ē j u sk aitam, un tas dotu iespēju v ienla ikus efekt īv i r i s ināt l ie -k ās pal īdz ības problēmas. M ēr ķgrupa i r jānosak a atk ar ībā no uztur vie lu vajadzībām.

c) Att iecībā uz programmu “Skolas piens” jāveic pasākumi, la i i e ro b e ž o t u i e s p ē j a s i z m a n t o t l i e k o p a l ī d z ī b u — ī p a š i t a s rakstur īgs ēdnīcām —, v ienla ikus sniedzot opt imālu infor-māci ju par programmu.

d) Saist ībā ar izgl ī tojoš iem mērķ iem abām programmām būtu jāiz veido saskaņotāka pieeja attiecībā uz papildu pasākumu lomu un nozīmi. Šo pasākumu nozīmīgums ir neapšaubāms, taču būtu jāpārsk ata, vai t ie i r atbi lst īgi saņemt Savienības l īdzf inansējumu.

e) Lai nodrošinātu v ispārēju uztur vēr t ības aspekta sask aņotī -bu un efektīvu pār valdību, būtu jāpal iel ina abu programmu koordināci ja un kopdarbība.

42


87. Pa lāta sniedz ar ī šādus iete ikumus:

a) tā k ā ne v ienai , ne otra i programmai nav apmier inošas iz -pi ldes rādītā ju mēr īšanas s istēmas (sk . 24 .–26. punktu) , jā-uz labo rezul tātu uzraudzības mehānisms, la i labāk ņemtu vērā f inanšu regulas noteikumus;

b) joprojām jāturpina vienk āršošanas pasākumi un jāievieš la-bāk ā prakse, la i sek mīgāk īstenotu abas programmas;

c) j a u t ā j u m i s a i s t ī b ā a r i z d e v u m u p a re i z ī b u j ā r i s i n a , ņ e m o t vērā vajadzību v ienk āršot programmas īstenošanu un īpa -šu uzmanību pievēršot pār baužu izmaksu un efekt iv i tātes att iec ībai (sk . I I p i e l i k u mu ) .

Šo z iņojumu 2011. gada 13. jū l i ja sēdē Luksemburgā pieņēma R e v ī z i j a s p a l ā t a s I a p a k š p a l ā t a , k u r u v a d a R e v ī z i j a s p a l ā t a s locek l is O l a v i A L A - N I S S I L Ä .

R e v ī z i j a s p a l ā t a s vā r d ā —

p r i e k š s ē d ē t ā j sVítor Manuel da S I LVA C A L D E I R A


43


P R O G R A M M U “ S KO L A S P I E N S” U N “AU G Ļ I S KO L A I ” S A L Ī D Z I N Ā J U M SI P I E L I K U M S

“Skolas piens” “Augļi skolai”

AttiecināmieproduktiPiensunregulāuzskaitītiepienaprodukti(piens,aromatizētspiens,jogurts,siersu.c.)

Augļiundārzeņi(tostarppārstrādāti,izņemotproduktus,kampievienoticukurs,taukvielas,sālsvaisaldinātāji)

MērķiTirgus Veicināttirgusstabilitāti/KLPvispārējiemērķi

Veselīgsuzturs

Īstermiņā:bērnuuzturāiekļautveselīgusproduktusIlgtermiņā:izglītotunveicinātpareizuēšanasieradumuapgūšanunākotnē

Darbībasprincips Finanšusubsīdija,kasparedzētapiegādēmparsamazinātucenu(piens)vai[bezmaksas]piegādeskolās(augļi)

Mērķgrupa Skolēni,kasregulāriapmeklēizglītībasiestādi

AtbalstasaņēmējiIzglītībasiestādes,piegādātāji,iestādes,kurupārziņāirizglītība,vaišādamnolūkamizveidotasstarpniekorganizācijas.Šiempieprasītājiemjāsaņemiepriekšējsdalībvalstukompetentoiestāžuapstiprinājums.

Izziņošana Plakātspiegalvenāsieejasiestādē

Atbalstaapjoms/attiecināmieizdevumi

Fiksētaslikmeskatraiproduktukategorijai(atsauceslikme:EUR18,15par100kgpiena)

Piegādātoproduktuizmaksu(+dažusaistītoizdevumu)līdzfinansējums(no50 %līdz75 %)

Saņēmējufinansiālalīdzdalība

ESatbalstsnodrošinatikaipārdošanuparpazeminātu cenu.Konstatētāsbezmaksaspiegādesnodrošinapapildu finansējums.

Regulāirieteiktabezmaksaspiegāde,tačutānavformulētakāprasība.Palātanekonstatējanevienupiegādiparmaksu,laigandažosgadījumosvecākinetiešifinansējadaļuizmaksu.

Produktupieejamībasnodrošināšana

PārdošanaparsamazinātāmcenāmklasēsvaiizglītībasiestādesveikalāBezmaksaspiegādeklasēsPienaproduktuiekļaušanaēdnīcuēdienkartē

Bezmaksaspiegādeārpusēdienreizēm(Piegādeēdnīcāsatļautavienīgitad,jadalībvalstsnorādauzšīpiegādesveidapievienotovērtību.Tādigadījuminetikakonstatēti.)

Budžetānoteiktāmaksimālāsumma

Navnoteikta.TomērRegulas(EK)Nr.657/20085.pantāirnoteiktsmaksimālaissubsidējamaisdaudzums0,25litrimācībudienākatramskolēnam,kuršregulāriapmeklēizglītībasiestādi,tačupieprasītājiparastitonesasniedza.

90miljoniEUR

Nosacījumiizglītībasiestādesdalībai

Navnoteikti Dalībvalstsizstrādātastratēģija.

Papildupasākumi NavnoteiktiObligātiundefinētikā“galvenie”Savukārtpasākumuorganizēšanuunfinansēšanuprogrammanenosaka.

44


I I P I E L I K U M S

“ S KO L A S P I E N S”

P R O B L Ē M A S S A I S T Ī B Ā A R R E G U L A S I N T E R P R E T Ē Š A N U

1. B ē r n u d ā r z u at t i e c i n ā m ī b a . D a ž ā d ā s va l o d u ve r s i j ā s vē ro j a m a s at š ķ i r ī b a s re g u l a s t e k s t a re d a k c i j ā s u n i n t e r p re t ā c i j ā s , t ā p ē c Fr a n c i j ā b ē r n u d ā r z i e m s ā k a p i e m ē ro t a t t i e c i n ā m ī b a s k r i tē r i j u s t i k a i 2 0 0 8 . g a d ā 1, I t ā l i j ā u n Po l i j ā t ie nevar p iedal ī t ies ša jā programmā, bet Vāc i jā , Zv iedr i jā va i Apvienota jā K aral istē t ie i r att iec ināmi 2.

Lai gan dažās valodu versi jās bērnudārzu attiecināmība ir nepārprotami norā-dīta, tomēr rodas pretrunas ar pārējo teksta daļu, kurā ir definēts, k a atbalsta s a ņ ē m ē j i va r b ū t “s k o l ē n i ”, k a s a p m e k l ē “ i z g l ī t ī b a s i e s t ā d e s”. Va l s t ī s , k u rā s veica revīz i ju, bērnudār z i š iem k r i tēr i j iem parast i neatbi lst .

2. P a š v a l d ī b a s k ā i z g l ī t ī b a s p ā r v a l d e s i e s t ā d e s a p s t i p r i n ā j u m s . R e -g u l ā ( E K ) N r . 6 5 7 / 2 0 0 8 i r n o t e i k t a s č e t r a s i e s t ā ž u k a t e g o r i j a s , k u r a s v a r i e s n i e g t a t b a l s t a p i e t e i k u m u . S a s k a ņ ā a r a t t i e c ī g ā p a n t a b ) a p a k š -p u n k t u š ī m k a t e g o r i j ā m a t b i l s t a r ī v i e t ē j ā s p a š v a l d ī b a s , k a s d a u -d z ā s d a l ī b v a l s t ī s i r n e i z t r ū k s t o š s p r o g r a m m a s ī s t e n o š a n a s p o s m s . La i gan regulas iepr iekšējās redakci jas f ranču un i tā ļu valodas vers i jā snie -d z a v i s a i p l a š u v i e t ē j o p a š v a l d ī b u d e f i n ī c i j u ( “ l e p o u v o i r o r g a n i s a t e u r e f -f e c t u a n t l a d e m a n d e d ’a i d e ”, “ l ’a m m i n i s t r a z i o n e r e s p o n s a b i l e ” ) , R e g u l ā ( E K ) N r. 6 5 7 / 2 0 0 8 š ī s i e s t ā ž u k a t e g o r i j a s i r d e f i n ē t a v i e n k ā r š ā k ( “ u n e i n s t a n c e chargée de l ’enseignement”) . Šīs vienk āršotās definīci jas dēļ nāk as rast atbi ldi uz jautājumu, vai vietējās pašvaldības visās dal ībvalst īs no jur idisk ā viedok ļa i r uzsk atāmas par “izgl ī t ības pār valdes iestādēm”.

1 Regulas franču valodas versijā iepriekš izmantoto terminu “écoles maternelles” (Komisijas Regulas (EK) Nr. 2707/2000 2. panta

1. punkta a) apakšpunkts (OV L 311, 12.12.2000., 37. lpp.)) aizstāja ar terminu “crèches ou autres établissements d’éducation

préscolaire” (Regulas (EK) Nr. 657/2008 2. pants).

2 Attiecīgajās valodu versijās abās regulās izmantots tas pats termins: “nursery” (angļu val.), “scuola materna” (itāļu val.),

“przedszkola” (poļu val.), “Kindergarten” (vācu val.) un “förskola” (zviedru val.), taču atšķirības jēdzienos, ko apzīmē ar attiecīgo

terminu, izraisīja dažādu traktējumu/interpretāciju.

KO P S AV I L K U M S PA R A P S V Ē R U M I E M S A I S T Ī B Ā A R KO M I S I J A IPA Z I Ņ OTO I Z D E V U M U PA R E I Z Ī B U


45


3. Atbalsta summasatsp o guļojumsēdnīcuizcenojumos. Regulā i r noteikts , k a dal ībvalsts pienākums i r nodrošināt , la i “atbalsta summa pienācīgi atspo-guļojas saņēmēja maksātajā cenā” 3. Š is nosacī jums i r būt isks, la i garantētu, k a atbalstu pat iešām saņem t ie, kur iem tas i r paredzēts. Tomēr att iec ībā uz ēdnīcām un bērnudār z iem, kur iem saņēmēj i nosak a v ienotas l ik mes kopēju cenu, šā p ienāk uma izpi ld i praksē atsev išķ i nepār bauda, un daudzos gadī-jumos tas pat nav pārbaudāms.

4. D a l ī b v a l s t u u z v i e t a s v e i k t ā s p ā r b a u d e s . P a š l a i k s t a r p K o m i s i -j u u n v i e n u d a l ī b v a l s t i n o r i t p r o c e d ū r a p a r r e g u l ā n o t e i k t o p r a s ī -b u i n t e r p r e t ā c i j u s a i s t ī b ā a r p ā r b a u d ē m u z v i e t a s ( k o n k r ē t i , e x a n t e v a i e x p o s t p ā r b a u d e s j ē d z i e n s ) . R e v ī z i j a s l a i k ā t i k a k o n s t a t ē t s , k a c i -t ā s d a l ī b v a l s t ī s š o j a u t ā j u m u i n t e r p r e t ē d a ž ā d i . Tā p ē c v i s ā m i e s a i s t ī t a -j ā m p e r s o n ā m b ū t u k o p ī g i j ā a p s p r i e ž a s , l a i n o d r o š i n ā t u v i e n o t u p i e e j u . Tā k ā š is jautājums abās regulās i r t raktēts l īdzīgi , tādi paši apsvērumi att ie -cas ar ī uz augļu piegādēm.

A P M E K L Ē TA J Ā S D A L Ī B VA L S T Ī S KO N S TAT Ē TĀ S S P E C I F I S K Ā S P R O B L Ē M A S

5. Turpmāk ajos punktos i r i zk lāst ī tas problēmas, k as konstatētas dažādās da -l ībvalst īs .

a ) Vienā no dal ībvalst īm Palāta atk lā ja t rūkumus kontroles s is tēmā. Nebi ja iespējams atrast dok umentāc i ju par dažām veikta jām pār baudēm. Ci tos gadī jumos inspektoru veikta is darbs nenodrošināja dek larēto daudzumu deta l izētu pār baudi , un rev īz i jas la ik ā atk lā jās gadī jums, k ad dek larēt ie daudzumi nebi ja pamatot i .

b) K ā d ā d a l ī bva l s t ī g a l ve n ā p i e p ra s ī t ā j a a p s t i p r i n ā š a n a s j u r i d i s k o p a m at u vajadzēja apl iec ināt , jo piepras ī tā js t ieš i neatbi lda regulā formulētaj iem nosacī jumiem.

3 Regulas (EK) Nr. 657/2008 14. panta 1. punkts.


46


c ) Vē l c i t ā d a l ī bva l s t ī at b a l s t a p i e p ra s ī j u m i , k o i e s n i e d z a i e s t ā d e s u n p a š-valdības, b iež i v ien balst ī jās uz stat is t ik as dat iem par iepi r k umu, un in -spektor i parast i šos datus nepārbaudī ja . Turk lāt neatt iec ināmo saņēmē -ju patērēto daudzumu atsk ait īšana biež i v ien not ik a subjekt īvā un grūt i pārbaudāmā veidā.

d) Citā dalībvalstī septiņās no deviņām apmeklētajām izglīt ības iestādēm pie ieejas nebi ja iz v ietots regulā pras ī ta is informējošais p lak āts.

PA P I L D U D A R B S S A I S T Ī B Ā A R E S O Š A J Ā M PĀ R B AU D Ē M

6. Sask aņā ar pašla ik noteikto k ār t ību gan pār valdes iestādēm, gan pieprasītā-j iem vairākumā gadī jumu jā iegulda l ie ls darbs, k as nav proporcionāls b iež i v ien niecīgajām atbalsta summām (sk . īpaš i 42 .–45. punktu un 8 . i z cē l u mu ) .

7. Konstatētās problēmas i r jār i s ina , ņemot vērā pār baužu izmaksu un efekt i-v i tātes att iec ību un regulas pras ības.

“AU G Ļ I S KO L A I ”

8. Sask aņā ar šo programmu dal ībvalst is sāk a saņemt pirmos maksājumus t ik ai 2 0 1 0 . g a d a s ā k u m ā , t ā p ē c i r p ā r a g r i i z t e i k t a t z i n u m u p a r u z r a u d z ī b a s u n kontroles s istēmu efekt ivitāt i . Tomēr Palāta atk lāja dažas specif isk as regulas interpretēšanas problēmas. Tās izk lāst ī tas 9 .–11. punktā .

9. Papildupasākumuf inansēšana, ja t ie ir daļa noaugļupiegādesl īguma. V i e n ā d a l ī b v a l s t ī p ro g r a m m a s ī s t e n o š a n a i t i k a i z s l u d i n ā t s k o n k u r s s , k u r a noteik umos iet i lpa ar ī papi ldu pasāk umu organizēšana. La i gan sask aņā ar Regulas (EK ) Nr. 288/2009 5. pantu t ie nav iek ļaujami Savienības l īdzf inansē -jumā, revīz i jas la ik ā konstatēja , k a š ie pasākumi veidoja nozīmīgu konkursa pieteikuma summas daļu.



47


10. G rūtībasnoteikt, vai regulāparedzētopapildupasākumudaudzumsunk v a l i t ā t e i r a p m i e r i n o š i . N e v i e n a n o t r i m a p m e k l ē t a j ā m d a l ī bva l s t ī m vē l nebi ja s īk i izstrādājusi šo jautājumu un nebi ja noteikusi k ār t ību, k ā iz veidot pārbaudes un sankci ju s istēmu.

11. “I zmaksu”l īdzfinansēšanasjēdziens. Regulā i r paredzēts l īdzf inansējums izmaksām, k as sa ist ī tas ar produktu piegādi izgl ī t ības iestādēm. To piemēro t i e š i , k a d a t b a l s t u i z m a k s ā p i rc ē j a m ( s k o l a i v a i p a š v a l d ī b a i — s a s k a ņ ā a r Franci jā noteikto k ār t ību) . Savuk ār t , k ad atbalstu izmaksā piegādātājam ( Vā-ci jā , I tā l i jā un Pol i jā) , Regulā (EK ) N r. 288/2009 minētās izmaksas nepiemēro t i e š i , j o at b a l s t a a p j o m u va r a p rē ķ i n āt , t i k a i ņ e m o t vē rā p ā rd o š a n a s ce n u, kurā jā iek ļauj peļņas norma.


48


I I I P I E L I K U M S

1. A p v i e n o t a j ā K a r a l i s t ē 2 0 0 5 . g a d ā t i k a ve i k t s n o vē r t ē j u m s p a r E S a t b a l s t a l ī d z f i n a n s ē j u m u , k o v a l s t s i z m a k s ā p a r p i e n a p i e g ā d i s k o l ā m A n g l i j ā . Š i s novēr tējums aptvēra t ik ai piena pārdošanu par samazinātu cenu un neietvē -ra va ls ts ī s tenoto programmu, k as paredz bezmaksas p iegādi bēr niem l īdz 5 gadu vecumam (sk . 8 . un 61. punktu) .

2. Tā secinājumos ir izteikts ļoti k r it isks vēr tējums par šo pasākumu, kuru atzina g a n p a r n e p ro d u k t ī v u , g a n n e e fe k t ī v u . Ī p a š i t i k a n o r ā d ī t s u z p ro gr a m m a s niec īgo pievienoto vēr t ību un uz to, k a programmai i r augstas pār valdības izmaksas, turk lāt par subsidēto pienu skolēniem i r jāmaksā vairāk nek ā l ie l -veik alā .

3. Novēr tējuma ziņojumā autori secināja, ka valsts l īdzfinansējums nav rentabls, un iete ica valdībai to pār traukt .

“1) Tā k ā valsts l īdzf inansējums rada l ie las administrat īvas izmaksas un tā kā programmas ietekme uz bērnu vesel ību šķ iet nenozīmīga, Apvienotās K aral istes valdībai būtu jāapsver iespēja to pār traukt . [ . . ] .

2 ) Ņemot vērā ES īstenotās skolām piegādātā piena subsīdi ju programmas i z m a k s a s u n i e g u v u m u s u n ņ e m o t v ē r ā n e p i e t i e k a m o l o ģ i s k o p a m a-tojumu subs idētā p iena p iegādēm skolās , AK va ld ība i kopā ar E i ropas Komis i ju būtu jāapsver iespēja šo programmu pār traukt .

[ . . ] J a v a i r s n e b ū s v a l s t s l ī d z f i n a n s ē j u m a u n a r ī p ro g r a m m a s d a r b ī b a b ū s pārraukta, valdība varbūt būtu ie interesēta īstenot c i tus pasākumus, la i vei-c i n āt u p i e n a p atē r i ņ u j a u n i e š u v i d ū. M ē s u z s k at ā m , k a l i e l a m ē ro g a p ro g -rammās piena piegādei skolās publ isk ie l īdzek ļ i net iek tērēt i apdomīgi , taču konk rētai mērķgrupai precīz i v i r z ī tas programmas sevi atta isno. Mēs ieros i -nām, la i sask aņā ar š īm programmām pienu piegādā bez maksas, nevis par samazinātu cenu, jo tādā gadījumā pasākuma izmaksas nebūs t ik l ielas, tāpēc k a skolotāj iem nevajadzēs pārbaudīt vecāku maksājumus.”

KO P S AV I L K U M S PA R 2005. G A D Ā A P V I E N OTA J Ā K A R A L I S T ĒV E I K TO Ā R Ē J O N O V Ē R T Ē J U M U “ E VA LU AT I O N O F T H E N AT I O N A L T O P - U P T O T H E E U S C H O O L M I L K S U B S I DY I N E N G L A N D ”[ “ N O V Ē R T Ē J U M S PA R E S AT B A L S TA L Ī D Z F I N A N S Ē J U M U, KOVA L S T S I Z M A K S Ā PA R P I E N A P I E G Ā D I S KO L Ā M A N G L I J Ā” ]


49


4. Šo novēr tējumu pasūtī ja Vides, pār tikas un lauku jautājumu ministr i ja (D efra ) un veica London Economic s sadarbībā ar Dr. Susan New . Pi lnu ziņojuma tekstu var sk at ī t t īmek ļa v ietnē

h t t p : / / a r c h i v e . d e f r a . g o v. u k / e v i d e n c e / e c o n o m i c s / f o o d f a r m / e v a l u a t i o n /schoolmi lk/ ful l repor t .pdf.

I I I P I E L I K U M S

50


I V P I E L I K U M S

I E V I E Š A N A N OT I K A L Ē N Ā K , N E K Ā P L Ā N OT S .. .

1. Sākotnēji pirmajā mācību gadā programmai paredzēja 90 mil jonus EUR 4, taču 2009./2010. mācību gadā aplēstie faktisk ie izdevumi bija t ikai 33 mil joni EUR. No v isām programmā v isva i rāk iesa ist ī ta jām dal ībvalst īm t ik a i I tā l i ja spēja īstenot pasākumus, k as bi ja paredzēt i tās stratēģi jā (sk . a t t ē l u ) .

P R O G R A M M U “AU G Ļ I S KO L A I ” I E V I E S A L Ē N I

4 Budžets, kas paredzēts 2010. gadam, balstījās uz pieņēmumu, ka tiks izlietota visa pieejamā summa (turklāt divas trešdaļas

no tās — 2010. finanšu gadā).

B U D Ž E TA P I E Š Ķ Ī R U M A U N FA K T I S KO I Z D E V U M U S A L Ī D Z I N Ā J U M S2009./2010. M ĀC Ī B U G A D Ā ( M I L J O N O S E U R )

0

5

10

15

20

25

DE IT FR PL ES RO PT Citas

Budžeta piešķīrums Faktiskie izdevumi



51


2. Pirmā darbības gada rezultāt i l iec ina, k a Komis i ja bi ja reāl i novēr tējus i s tā-vokli , piedāvājot samazināt Parlamenta ierosināto budžetu 5, un ka prognozes par programmas darbības sākumu bi jušas v isa i opt imist isk as.

3. Konstatējumi apmek lētajās dal ībvalst īs .

a ) Po l i j ā k a v ē š a n o s i z r a i s ī j a a d m i n i s t r a t ī v ā s p r o c e d ū r a s u n t a s , k a v a l s t ī s ā k o t n ē j i n o te i k t ā s ī s te n o š a n a s k ā r t ī b a s d ē ļ n e va rē j a at ra s t p i e t i e k a m i daudz augļu piegādātāju.

b) Vāci jā programmas sākšanu k avēja federālās valdības un zemju pārstāvju sarunas par l īdzf inansējumu.

c) Ar ī Franci jā programma sāk ās gausi tāpēc, k a bi ja grūt i at rast l īdzf inan-s ē j u m u. J a n av v a l s t s s n i e g t a l ī d z f i n a n s ē j u m a , t a d k a t r a s i e s t ā d e s p i e -dal īšanās programmā i r atk ar īga no v ietējā f inansējuma (parast i no paš-valdības) . Tieš i v ietējā f inansējuma atrašana l īdz š im i r b i jus i v isgrūtāk ā.

…TAČ U PAG A I D Ā M TA S N E M A Z I N A I N T E R E S I PA RP R O G R A M M U

4. Apvienotajā Karal istē galvenais nepiedalīšanās iemesls i r daudz vērienīgāk as valsts ī s tenotas augļu bezmaksas piegādes programmas darbība (44 mi l joni ster l iņu mārciņu gadā t ik a i Angl i jā v ien) .

5. Gandrīz visās valst īs konstatētā l ielā k avēšanās izsk aidrojama ar neatbi lst ību starp pol it isko lēmumu un vēlmi sākt projektu pēc iespējas dr īz , un, no otras puses, dažādu iesaist īto personu fakt isko spēju sākt programmas īstenošanu sask aņā ar p lānoto graf iku. Piemēram, Komis i jas apst ipr ināta is graf iks ļāva d a l ī b v a l s t ī m u z z i n ā t t ā m p i e š ķ i r t o 2 0 0 9 . / 2 0 1 0 . g a d a g a l ī g o b u d ž e t u t i k a i 2009. gada jūl i jā , la i gan parastos apstāk ļos Komisi jas lēmums jādara z ināms ne vēlāk k ā iepr iekšējā mācību gada 31. mar tā .

5 Sākotnēji Eiropas Parlaments ierosināja 500 miljonu EUR lielu budžetu. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu budžetu noteica ne

vairāk par 90 miljoniem EUR, jo Komisija uzskatīja, ka projektam vispirms ir sevi jāapliecina mazākā mērogā.


52



6. Lai gan šāda k avēšanās at t iec īgi nobīda la ik ā ar ī programmas ga idāmo ie -tek mi , tā nav mazinājus i interes i . Valst īs , kur programmu sāk a īstenot , tā i r saņēmusi p i r mās poz i t īvās atsauksmes, un 14 iesa is t ī tās da l ībva ls t i s i r pa -l ie l inājušas budžeta prognozes 2010./2011. gadam 6.

7. Vist icamāk , k a dr īz v ien p iedal ī šanās būs atk ar īga v ienīgi no p ieejamā bu -džeta (vai nu ES , va i dal ībvalsts l īmenī) .

6 Tā kā pirmajā programmas darbības gadā dalībvalstis nevarēja aplēst savas vajadzības, vēl nav iespējams novērtēt, vai šis palielinājums

atbildīs reālajām vajadzībām.


5353


KOMISIJAS ATBILDES

KOPSAVILKUMS

I.–I I I .E i r o p a s p r o g r a m m u “ S k o l a s p i e n s ” u n “A u g ļ i s k o l a i ” m ē r ķ i s i r m u d i n ā t b ē r n u s p a t ē r ē t g a n v e s e l ī g u s p i e n a p r o d u k t u s , g a n a u g ļ u s u n d ā r z e ņ u s p i e t i e k a m ā d a u -d z u m ā . P a p i l d u s u z t u r v ē r t ī b a s a s p e k -t a m š ī m p r o g r a m m ā m a r ī i r i z g l ī t o j o š s m ē r ķ i s — b ē r n i j a u a g r ī n ā v e c u m ā t i e k m u d i n ā t i i z v ē l ē t i e s v e s e l ī g u d z ī v e s v e i d u un pareizas ēšanas paradumus, jo pēt ī jumu rezul tāt i l iec ina , k a tādējādi š ie paradumi t iek saglabāt i turpmāk ajā dz īvē. Šādi abas programmas pal īdz ar ī i zsk aust l iek ā svara problēmu bēr niem. Tur k lāt , ve ic inot patē -r iņu, š ī s programmas pal īdz uz labot att ie -c īgo produktu l īdzsvaru t i rgū.

Pē c v i s a p t ve ro š a s a p s p r i e š a n a s , i e s a i s t o t v i s a s d a l ī b v a l s t i s , Pa d o m i , E i r o p a s Pa r l a -mentu un dažādas ie interesētās personas, k ā a r ī c i t u s K o m i s i j a s d i e n e s t u s , n o z a r e s pārstāvjus, dažādus programmā iesaist ī tos uzņēmumus, skolotājus, vecākus un skolē -nus, 2008. un 2009. gadā programma “Sko -l a s p i e n s ” t i k a p ā r s k a t ī t a . A p s p r i e š a n a s g a i t ā t i k a i z v i r z ī t i l i e t d e r ī g i i e ro s i n ā j u m i s istēmas v ispārējās efekt iv i tātes uz laboša -nai ; Komis i ja šos ieros inājumus izmantoja , veicot programmas pārsk at īšanu.

V e i k s m ī g ā a p s p r i e š a n a u n p r o g r a m m a s “Skolas piens” v ispārējā pārsk at īšana pierā-dī ja v isu att iecīgo dal ībnieku plašo interesi par šo pasākumu, k ā ar ī dal ībvalstu pār l ie -c inošo atbalstu ša i programmai .

54


P r o g r a m m a “A u g ļ i s k o l a i ” g u v u s i l ī d z ī g u atbalstu. Savā 2011. gada 8 . mar ta rezolū -c i jā par nevienl īdzības samazināšanu vese -l ī b a s j o m ā E S 1 E i ro p a s Pa r l a m e n t s p i e v i e -nojās š im vispārējam atbalstam un a ic ināja K o m i s i j u “ [ . . ] p l a š ā k i z m a n t o t e f e k t ī v ā s p ro gr a m m a s, k u r a s i z s t r ā d ā t a s K L P i e t v a -ros (p iena un augļu bezmaksas izplat īšana s k o l ā s [ . . ] ) ”, t ā d ē j ā d i m u d i n o t i z v ē l ē t i e s daudz veidīgu, augst vēr t īgu uzturu.

V.Veicot programmas pārsk at īšanu 2008. ga -d ā , p ē c d i s k u s i j ā m a r ve s e l ī b a s a i z s a rd z ī -b a s i e s t ā ž u p ā r s t ā v j i e m t i k a p a p l a š i n ā t s p r o g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s ” a t t i e c i n ā m o p i e n a p r o d u k t u s a r a k s t s . D a l ī b v a l s t i s v a r br īv i iz vēlēt ies produktus att iec ināmo pro -duktu sarakstā .

Ar ī programmas “Augļ i skola i ” att iec ināmo p r o d u k t u s a r a k s t s j ā p i e ņ e m , i e s a i s t o t valsts vesel ības a izsardzības iestādes.

VI.Pē d ē j o s d e s m i t g a d o s p r o g r a m m a “ S k o -l a s p i e n s” i r v a i rā k k ā r t p ā r s k a t ī t a , p ē d ē j o r e i z i — 2 0 0 8 . u n 2 0 0 9 . g a d ā ; š ī s p ā r s k a -t ī š a n a s g a l v e n a i s m ē r ķ i s b i j a p a l i e l i n ā t p ro g r a m m a s e fe k t i v i t ā t i . Š o p ā r s k a t ī š a n u gaitā veiktā sabiedr isk ā apspr iešana parā-dī ja , k a , la i gan atbalsta apmērs i r samērā n e l i e l s , d a l ī b v a l s t i s u n i e s a i s t ī t i e d a l ī b -n i e k i k o p u m ā i r i e i n t e r e s ē t i p r o g r a m m a s īstenošanā.

1 Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcija par

nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā ES (2010/2089(INI)),

63. punkts.

a ) Programma “Skolas piens” veicina dal īb-valstu l īdzdal ību un uzsver šo produktu uztur vēr t ību. Turk lāt , la i gan ES atbalsts i r nel iels, to var papildināt ar valsts pie -m a k s ā m , k ā to j a u d a ra va i rā k a s d a l ī b -valst is .

Komis i ja nepiek r ī t Revīz i jas palātas no -vērojumam, k a tā l ie lākot ies i r l iek a pa -l īdz ība.

Komisija uzskata, ka programmas pēdējā pārsk at īšana samazināja r isku, k as sa is -t ī ts ar produktu piegādi skolu ēdnīcās.

b) Sask aņā ar subsidiar i tātes pr incipu da -l ī b v a l s t i s a t b i l d p a r p r o g r a m m a s ī s t e -n o š a n u a t b i l s t ī g i E S l ī m e n ī n o te i k t a j a i shēmai. Daudzās valst īs i r izgl ītojošu un veic inošu pasākumu piemēr i sa ist ībā ar programmu “Skolas piens”.

Turk lāt 2008. gadā veiktajā pārskatīšanā t ika grozīt i noteikumi att iecībā uz piena un piena produktu izmantošanas veidu ēdiena gatavošanā — bi ja jānodrošina , l a i s k o l ē n i v a rē t u re d z ē t u n p a z ī t p ro -duktus, tādējādi saglabājot šīs program-mas izgl ī tojošo nozīmi .

Tur k lāt p ie izg l ī t ības iestādes, k as p ie -dalās programmā, galvenās ieejas jābūt iz v ietotam plak ātam.

KOMISIJAS ATBILDES


5555


VII .K o m i s i j a p a u ž at z i n ī b u p a r R e v ī z i j a s p a l ā-tas kopumā pozit īvaj iem secinājumiem par programmu “Augļ i skola i ”.

P r o g r a m m a s “A u g ļ i s k o l a i ” n o v ē r t ē j u m a re z u l t āt i b ū s p i e e j a m i 2 0 1 2 . g a d ā , u n t i k s s ā k t a p r o g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s ” v ē r t ē -šana.

VII I . a)Komis i ja nepiek r ī t Revīz i jas palātas vēr tē -jumam, k a programmā “Skolas piens” i r l ie l i t rūkumi .

K ā j a u m i n ē t s , p ro g r a m m u “ S k o l a s p i e n s” p ā r s k a t ī j a 2 0 0 8 . u n 2 0 0 9 . g a d ā . Š a j ā s a i s -t ī b ā r ī k o t ā s v i s a p t v e r o š ā s s a b i e d r i s k ā s a p s p r i e š a n a s g a i t ā t i k a s a ņ e mt i l i e td e r ī g i ierosinājumi s istēmas v ispārējās efekt iv i tā -tes uz labošanai .


VII I . b)Pi e n a u n p i e n a p r o d u k t u b e z m a k s a s p i e -g ā d e , v i e n l a i k u s a c ī m r e d z a m i p a l i e l i n o t patēr iņu, negarantē programmas efekt iv i -tātes uz labošanu.

Uzspiežot v isām dal ībvalst īm īpašus pasā-kumus, varētu rast ies r isks, k a pal ie l inās ies p ro gra m m a s ī s te n o š a n a s a d m i n i s t rat ī va i s s l o g s u n d a l ī b v a l s t i s v a rē t u a t t e i k t i e s n o programmas ī s tenošanas, tādējādi ievēro -jami samazinot tās efekt iv i tāt i .

VII I . c )K o m i s i j a u z s k a t a , k a p ro g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s” p ā r s k a t ī š a n a j a u 2 0 0 8 . g a d ā s a m a -z i n ā j a l i e k ā s p a l ī d z ī b a s r i s k u , k a s s a i s t ī t s ar skolu ēdnīcām, ēdiena gatavošanas pro -cesā neiek ļaujot dažus piena un piena pro -duktu izmantošanas veidus.

A i z l i e d z o t s u b s i d ē t o p r o d u k t u p i e g ā d i s k o l u ē d n ī c ā s , j o ī p a š i t a j ā s d a l ī b v a l s t ī s , k u r p r o d u k t u p i e g ā d e t r a d i c i o n ā l i t i e k veikta šādā veidā, varētu mazināt ies dal ība programmā “Skolas piens”.

Tu r k l ā t a t t i e c ī b ā u z u z s k a t ā m u i n f o r m ā -ci ju par programmu “Skolas piens” Regulas ( E K ) N r. 6 5 7 / 2 0 0 8 1 6 . p a n t ā n o t e i k t s , k a p i e i z g l ī t ī b a s i e s t ā d e s, k a s p i e d a l ā s p ro g -r a m m ā , g a l ve n ā s i e e j a s j ā i z v i e t o p l a k ā t s . Š i s n o t e i k u m s j ā i e v ē r o a r ī a t t i e c ī b ā u z programmu “Augļ i skola i ”.

VII I . d)Programmu “Augļ i skola i ” paredzēts vēr tēt 2 0 1 2 . g a d ā , s n i e d zo t i e s p ē j u n ovē r t ē t š ī s programmas un tās papi ldu pasākumu l iet -d e r ī g u m u. A r ī p ro gr a m m a s “ S k o l a s p i e n s” vēr tēšanu paredzēts sākt 2012. gadā.

VII I . e)D a l ī b v a l s t s l ī m e n ī j a u i r i e s p ē j a m a a b u programmu kopēja pār valdība.

Tu r k l ā t p ē c a b u p ro g r a m m u n o vē r t ē j u m a v a r ē s p ā r l i e c i n ā t i e s , v a i i r i e s p ē j a m i u n piemērot i c i t i kopdarbības veidi .

IEVADS

3.Abi programmas “Skolas piens” mēr ķ i — t i r-gus stabi l izāci ja un uztur vēr t ība — sask aņā a r a t t i e c ī g o E S r e g u l u a p s v ē r u m i e m i r nedalāmi .

1. izcēlums.Sk at ī t atbi ld i uz 3 . punktu.

KOMISIJAS ATBILDES

56


REVĪZIJASTVĒRUMSUNPIEEJA

15.Veicot programmas pārsk at īšanu 2008. ga -d ā , p ē c d i s k u s i j ā m a r ve s e l ī b a s a i z s a rd z ī -b a s i e s t ā ž u p ā r s t ā v j i e m t i k a p a p l a š i n ā t s p r o g r a m m ā “ S k o l a s p i e n s ” a t t i e c i n ā m o p i e n a p r o d u k t u s a r a k s t s . D a l ī b v a l s t i s v a r br īv i iz vēlēt ies produktus att iec ināmo pro -duktu sarakstā .

Ar ī programmas “Augļ i skola i ” att iec ināmo p r o d u k t u s a r a k s t s j ā p i e ņ e m , i e s a i s t o t valsts vesel ības a izsardzības iestādes.

19.K o m i s i j a s d i e n e s t i i r a t r i s i n ā j u š i v a i v ē l r i s ina I I p ie l ik umā minētos R evīz i jas pa lā -tas apsvērumus. Sk at ī t detal izētas atbi ldes I I p ie l ikumā.

APSVĒRUMI

20.Kopš 1999. gadā veiktā novēr tējuma prog-r a m m a “ S k o l a s p i e n s ” i r v a i r ā k k ā r t p ā r -s k a t ī t a . P ē d ē j o p ā r s k a t ī š a n u 2 0 0 8 . u n 2009. ga dā mēr ķ is b i ja pal ie l ināt tās efek-t iv i tāt i . Iev iesa šādas galvenās izmaiņas :

— p a p l a š i n ā j a a t t i e c i n ā m o p r o d u k t u s a -r a k s t u , t ā d ē j ā d i d a ž ā d o j o t s k o l ē n i e m p i e e j a m o s v e s e l ī g o s p i e n a p r o d u k t u s . K o m i s i j a i z m a nto j a d a l ī bva l s t u p i e p ra -sī jumus un ņēma ar ī vērā konk rētas pra-s ības att iec ībā uz vesel īgu uzturu (pie -m ē ra m , n o s a k o t m a k s i m ā l o p i e v i e n o t ā cukura daudzumu) ;

— v i d ē j ā s i z g l ī t ī b a s i e s t ā d ē m p i e š ķ ī r a t ā d a s p a š a s t i e s ī b a s p i e d a l ī t i e s p r o g -rammā k ā c i tām izgl ī t ības iestādēm ( ie -pr iekš tās varēja neiek ļaut programmā);

— ieviesa ierobežojumus att iecībā uz pro -d u k t u i z m a n t o š a n u ē d i e n a g a t a v o š a -nā — produkt iem būtu jābūt skolēniem sk aidr i redzamiem un pazīstamiem;

— v i e n k ā r š o j a p i e t e i k u m u i e s n i e g š a n a s procedūras administrat īvās pras ības ;

— precizēja un vienkāršoja pārbaudes pro-cedūras ;

— i e v i e s a p r a s ī b u i z v i e t o t p r o g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s ” p l a k ā t u , l a i i n f o r m ē t u s a b i e d r ī b u p a r E S s u b s ī d i j u u n p r o g -rammu.

Programmas “Skolas piens” atk ār totu vēr tē -šanu paredzēts sākt 2012. gadā.

22.R e v ī z i j a s p a l āt a s m i n ē t a i s z i ņ o j u m s at t i e -cas uz produktu pārdošanu par samazinātu cenu un to programmas daļu, k as at t iecas uz papi ldu f inansējumu, Angl i jā , kur admi-n ist rat īvo s logu rada ar ī ī s tenošana va lsts l ī m e n ī . Pa r s p ī t i n o vē r t ē j u m ā m i n ē t a j i e m secinājumiem, Apvienotā K aral iste nolēma turpināt dal ību ES programmā.

23.Programma “Skolas piens” pēdējo re iz i t ik a p ā r s k a t ī t a 2 0 0 8 . u n 2 0 0 9 . g a d ā , k a d t i k a r ī k o t a v i s a p t ve ro š a a p s p r i e š a n a , i e s a i s to t v i s a s d a l ī b v a l s t i s , Pa d o m i , E i r o p a s Pa r l a -mentu un dažādas ie interesētās personas, k ā a r ī c i t u s K o m i s i j a s d i e n e s t u s , n o z a r e s p ā r s t ā v j u s , d a ž ā d u s p r o g r a m m ā i e s a i s t ī -t o s u z ņ ē m u m u s , s k o l o t ā j u s , v e c ā k u s u n s k o l ē n u s. Ap s p r i e š a n a s g a i t ā t i k a i z v i r z ī t i l i e t d e r ī g i i e r o s i n ā j u m i s i s t ē m a s v i s p ā r ē -jās efekt iv i tātes uz labošanai ; Komis i ja šos ieros inājumus izmantoja , ve icot program -m a s p ā r s k a t ī š a n u. Pre c ī z ā k a i i n fo r m ā c i j a i sk at ī t atbi ld i uz 20. punktu.


KOMISIJAS ATBILDES


5757


A r ī E i r o p a s P a r l a m e n t s a t b a l s t ī j a p r o g -r a m m u S P ( k ā a r ī A S ) . S a v ā 2 0 1 1 . g a d a 8 . m a r t a r e z o l ū c i j ā p a r n e v i e n l ī d z ī b a s s a m a z i n ā š a n u v e s e l ī b a s j o m ā E S E i r o p a s Pa r l a m e n t s a i c i n ā j a K o m i s i j u “ [ . . ] p l a š ā k i z m a n t o t e f e k t ī v ā s p r o g r a m m a s , k u r a s i z s t r ā d ā t a s K L P i e t v a r o s ( p i e n a u n a u g ļ u bezmaksas izplat īšana skolās [ . . ] ) ”, tādējādi m u d i n o t i z v ē l ē t i e s d a u d z v e i d ī g u , a u g s t -vēr t īgu uzturu.

24.–26.Programma “Skolas p iens” k ā ī s ter miņā , tā i lgtermiņā ietek mē produktu papi ldu patē -r iņa apjomu. Darbības rādītā j i pal īdz izmē -r ī t ī s t e r m i ņ a i e t e k m i . Š i e r ā d ī t ā j i i r v i e n -k ā r š i u n e f e k t ī v i , j o s n i e d z l i e t d e r ī g u u n b ū t i s k u i n fo r m ā c i j u p a r p ro gr a m m a s d a r-bību. Att iec ībā uz i lgtermiņa ietek mi rādī -tāj iem būtu jābūt tādiem, la i varētu izmēr īt produktu papi ldu patēr iņa apjomu to sko-lēnu v idū, kur i programmā iesa ist ī t i va i rā-k u s g a d u s , a r ī p ē c p ro g r a m m a i a t b i l s t ī g ā vecuma sasniegšanas. Šādu rādītā ju iev ie -šana biež i izmaksā dārgi , jo rezultāts savas b ū t ī b a s d ē ļ d r ī z ā k s a g l a b ā j a s n e s k a i d r s . Tik l īdz Komis i ja i būs pieejami programmas “Augļ i skola i ” ī s tenošanas gai tā gūtās p ie -re d ze s p i e r ā d ī j u m i , t ā v a rē t u a p s vē r t , v a i v e i k t i l g ā k a t e r m i ņ a r ā d ī t ā j u i z v ē r t ē š a n u programmai “Skolas piens”.

Tu r k l ā t p r o g r a m m a “ S k o l a s p i e n s ” ļ a u j K o m i s i j a i i z v ē l ē t i e s d a l ī b v a l s t u i e s n i e -d z a m o p a z i ņ o j u m u fo r m u u n s a t u r u ; p i e -mēram, 2009./2010. gadā dal ībvalst īm t ik a pras ī ts izgl ī to jošo un veic inošo pasāk umu apraksts.

V i s b e i d z o t j ā n o r ā d a , k a p r o g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s ” v ē r t ē š a n u p a r e d z ē t s s ā k t 2012. gadā.

A t t i e c ī b ā u z p r o g r a m m u “A u g ļ i s k o l a i ” jāmin, k a 2012. gadā paredzētā vēr tē juma rezultātus varēs izmantot , la i r i s inātu jau -tā jumu par v idēja termiņa rādītā j iem.

Tik mēr Komis i ja i r nodrošinājus i pamatno -stādnes dal ībvalstu uzraudzības gada pār-sk at iem, kurās iek ļaut i ī stenošanas rādītāj i , un dal ībvalstu programmu vēr tēšanai .

T u r k l ā t K o m i s i j a p r o g r a m m a s “ A u g ļ i s k o l a i ” i e i n t e r e s ē t o p e r s o n u i k g a d ē -j ā s s a n ā k s m ē s ( k u r ā s p i e d a l ī j ā s d a l ī b -v a l s t u , P a d o m d e v ē j a s g r u p a s a u g ļ u u n d ā r z e ņ u j a u t ā j u m o s p ā r s t ā v j i u n n e a t -k a r ī g i e k s p e r t i ) 2 0 1 0 . g a d a 2 6 . f e b r u ā r ī u n 2 0 1 1 . g a d a 2 4 . m a r t ā j a u v e i k u s i a r ī p a ra u gp ra k s e s a p m a i ņ u, r ī k o j o t s a n ā k s m i gan par vēr tēšanu, gan par iespējamaj iem vidēja termiņa/ i lgtermiņa rādītā j iem.

Tu r k l ā t 2 0 0 9 . g a d a d e c e m b r ī i z v e i d o t ā e k s p e r t u gr u p a te h n i s k ā m k o n s u l t ā c i j ā m 2 t iks lūgta paust nostāju ša jā jautājumā.

28.–32.Pro gra m m a s i e te k m e t ā l u p ā r s n i e d z t i e š o ietek mi uz iekšējā t i rgus l īdzsvaru un īpaš i i e t v e r p e d a g o ģ i s k o i e t e k m i u z s k o l ē n u turpmāk iem patēr iņa paradumiem.

E S a t b a l s t s u n š o p r o d u k t u i z p l a t ī š a n a u z s v e r š o p r o d u k t u u z t u r v ē r t ī b u u n m u d i n a d a l ī b v a l s t i s š a i p r o g r a m m a i n o valsts budžeta velt ī t papi ldu resursus.

P r o g r a m m ā “ A u g ļ i s k o l a i ” b ū t i s k ā k u i e t e k m i v a r ē t u p a n ā k t , “o p t i m i z ē j o t ī s t e -n o š a n a s g a i t u”, l a i , n o v i e n a s p u s e s , b ū t u i z m a n to t s v i s s p i e e j a m a i s b u d že t s u n , n o o t r a s p u s e s , p ro g r a m m a b ū t u p a l ī d z ē j u s i mainīt ģimeņu ēšanas paradumus.

P r o g r a m m a s “A u g ļ i s k o l a i ” n o v ē r t ē š a n ā 2012. gadā t iks vēr tēts ar ī budžeta aspekts.

2 Komisijas 2009. gada 18. decembra Lēmums par ekspertu

grupas izveidi tehniskām konsultācijām par Programmu skolu

apgādei ar augļiem (2009/986/ES).

KOMISIJAS ATBILDES

58


33.–35.D a ž i p i e m ē r i l i e c i n a , k a d a l ī b v a l s t i s , j o ī p a š i t a j o s g a d ī j u m o s , k a d E S a t b a l s t u p a p i l d i n a v a l s t s r e s u r s i , v a r p l ā n o t p r o -d u k t u s a d a l i t ā d ā v e i d ā , k a s e f e k t ī v ā k atbi lst valsts īpašajām vajadzībām un patē -r iņa paradumiem.

36. La i gan pi r majā programmas ī s tenoša-nas gadā dal ībvalst is neparedzēja p iešķ i r t r e s u r s u s , ņ e m o t v ē r ā u z t u r a v a j a d z ī b a s , nek as nek avē tās šādi r īkot ies nākotnē. Ja Komis i ja note iktu šādus k r i tēr i jus , tad vē l va i rāk sarežģītu programmas “Augļ i skola i ” ī s t e n o š a n u . Tā k ā k a t r ā v a l s t ī i r a t š ķ i r ī g i a p s t ā k ļ i , p i e m ē r o t ā k t o b ū t u d a r ī t d a l ī b -valsts l īmenī .

37.Ta s , k a d a l ī b v a l s t i s , k u r ā s p i e n a p a t ē r i ņ š u z i e d z ī v o t ā j u i r a u g s t s , i r a r ī p r o g r a m -m a s g a l ve n ā s s a ņ ē m ē j a s , n e p i e rā d a , k a š ī p r o g r a m m a i r n e e f e k t ī v a . Š a j ā s d a l ī b v a l -st īs programma pal īdz saglabāt labu patē -r i ņ a l ī m e n i . I r t i k a i n o r m ā l i , k a d a l ī b v a l -s t ī s , k u r a s p i e n a p a t ē r i ņ u n o t e i k u š a s p a r uztura pr ior i tāt i , i r ar ī v isaugstāk ais patē -r iņa l īmenis ( jo īpaš i tad, ja š īs dal ībvalst is i r t o v a l s t u s k a i t ā , k a s n o d ro š i n a l i e l ā k o s p a p i l d u l ī d ze k ļ u s ) , t u r p re t i m d a l ī bva l s t ī s , k u r ā s p i e n a n o z ī m e i r r e l a t ī v i m a z ā k a , i r grūtāk īstenot šo programmu.

6. izcēlumsSk at ī t atbi ld i uz 37. punktu.

38.–39.Pa r s p ī t i t a m , k a a t b a l s t s v i e n a i p ro d u k t a v ienībai i r nel ie ls , dal ībvalst is pār l iec inoši atbalsta programmu “Skolas piens”.

K ā j a u m i n ē j u s i R e v ī z i j a s p a l ā t a ( s k a t ī t 23 . punktu) , i r ve iktas va i rāk as in ic iat īvas, l a i v i e n k ā r š o t u p r o g r a m m a s ī s t e n o š a n u . P r o g r a m m u 2 0 0 8 . u n 2 0 0 9 . g a d ā v e i k t a -jos pārsk atos iev iestās i zmaiņas t ik a p laš i p a s p r i e s t a s u n a n a l i z ē t a s a r d a l ī b v a l s t ī m u n d a ž ā d ā m i e i n t e r e s ē t a j ā m p e r s o n ā m . Š obr īd t iek apsvēr ts , k ā šo programmu vēl vai rāk v ienk āršot .

7. izcēlumsSk at ī t atbi ld i uz 38.–39. punktu.

40.–43.L a i g a n , s a l ī d z i n o t a r p r o d u k t a c e n u u n p i e g ā d e s i z m a k s ā m , E S a t b a l s t a a p m ē r s d i e z g a n i e r o b e ž o t s , v i e n k ā r š i p i e g ā d ā j o t s u b s i d ē to s p ro d u k t u s, b ū t ī b ā va r ve i c i n āt p r o d u k t u u n p a l i e l i n ā t t ā v ē r t ī b u ( s k a t ī t R e v ī z i j a s p a l ā t a s d o k u m e n t a 6 6 . p u n k t u ) u n m u d i n ā t d a l ī b v a l s t i s s n i e g t f i n a n s i ā l u a t b a l s t u . Tā d ē j ā d i d a l ī b v a l s t ī m i r i e s p ē j a p a r v a l s t s b u d že t a l ī d ze k ļ i e m b e z m a k s a s izplat ī t p ienu.

K ā jau minēts, la i at v ieglotu administrat īvo s l o g u , i e p r i e k š ē j ā p r o g r a m m a s p ā r s k a t ī -šanā i r ve ikta tās v ienk āršošana un šobr īd t iek apsvēr tas iespējas, k ā vēl va i rāk v ien-k āršot programmu “Skolas piens”.

44.–45.Sk at ī t atbi ld i uz 38.–39. punktu.

8. izcēlumsSk at ī t atbi ld i uz 38.–39. punktu.

KOMISIJAS ATBILDES


5959


46.At t i e c ī b ā u z R e v ī z i j a s p a l ā t a s m i n ē t o l i e -k ās pal īdz ības v ispārējo novēr tējumu būtu j ā n o rā d a , k a , l a i g a n te o rē t i s k i š ī k o n ce p -c i j a i r p i e v i l c ī g a , to p ra k t i s k i n e v a r i z m ē -r ī t , jo neviens nevar z ināt , k āds varētu būt at s a u ce s s ce n ā r i j s ( š ī s p o l i t i k a s n e ī s te n o -š a n a s s c e n ā r i j s ) , a r k u r u b ū t u j ā s a l ī d z i n a pol i t ik as īs tenošanas scenār i js .

47.–50.Pi e n a p i e g ā d e i s k o l u ē d n ī c ā s , k ā k o n s t a -t ē j u s i R e v ī z i j a s p a l ā t a , i r z i n ā m a s p r i e k š -r o c ī b a s , p r o t i , t ā d ē j ā d i m a z i n ā s p i e g ā -d e s i z m a k s a s . L i e k o a t b a l s t u , k a s s a i s t ī t s a r š o p i e g ā d e s ve i d u , f a k t i s k i s a m a z i n ā j a 2 0 0 8 . g a d ā v e i k t a j ā p ā r s k a t ī š a n ā , ē d i e n a g a t a v o š a n a s p r o c e s ā n e i e k ļ a u j o t d a ž u s p i e n a u n p i e n a p r o d u k t u i z m a n t o š a n a s veidus.

51.–52.Daudzās dal ībvalst īs , kurās š īs programmas s o c i ā l ā n o z ī m e i r i z t e i k t ā k a , p a t n e l i e l a c e n u a t š ķ i r ī b a v a r r e ā l i i e t e k m ē t i z v ē l i p i rkt vai nepirkt att iec īgo produktu.

10. izcēlumsSk at ī t atbi ld i uz 22. punktu.

60.–63.Lai gan ES atbalsta apmērs i r nel ie ls , dal īb -v a l s t i s p l a š i a t b a l s t a š o p r o g r a m m u . Š ī p r o g r a m m a m u d i n a v a l s t s i e s t ā d e s k o n -c e n t r ē t p a p i l d u f i n a n š u re s u r s u s , k o p i e -rāda ar ī R evīz i jas palātas minēt ie p iemēr i . D a ž ā s d a l ī bva l s t ī s p ro d u k t u s p i e g ā d ā b e z m a k s a s , o rg a n i zē j o t to t ā , l a i p a n ā k t u l i e -lāku produkt iv i tāt i un efekt iv i tāt i .

A t t i e c ī b ā u z s u b s i d ē t o p r o d u k t u p i e g ā d i s k o l u ē d n ī c ā s j ā m i n , k a a t s e v i š ķ ā s d a l ī b -v a l s t ī s š i s i r i e r a s t s p r o d u k t u p i e g ā d e s veids. Ī paš i ša jos gadī jumos ierobežojot šo p i e g ā d e s ve i d u, v a rē t u m a z i n ā t i e s d a l ī b a programmā “Skolas piens”.

Revīz i jas palātas 60. punktā minētajā Fran -c i j a s g a d ī j u m ā vē r t s u z s vē r t , k a d a l ī bv a l -s t i s l e m j p a r d a l ī b u p r o g r a m m ā u n i z g l ī -t ī b a s i e s t ā d e l e m j p a r t o, v a i E S a t b a l s t u izmantot produkta piegādei skolu ēdnīcās vai ārpus tām.

64.P r o g r a m m a s i z m a k s a s u n e f e k t i v i t ā t i z i n ā m ā m ē r ā n o s a k a u z v i e t a s p i e ņ e m -t ie lēmumi par ī s tenošanu. Vietē jās/va lsts i e s t ā d e s v a r d i e z g a n b r ī v i l e m t p a r p ro g-rammas ī s tenošanas ve idu. R evīz i jas palā -t a s u z s k a i t ī t ā s i e s p ē j a s s n i e d z t i k a i d a ž u s piemērus. Tomēr, tā k ā programmas pār val-d ī b a s ve i d a i z vē l i n o s a k a at b i l s t ī g i k at ra s v ietas apstāk ļ iem, šādas pār valdības iz vēl i nebūtu izdevīgi ierobežot ES l īmenī .

Komisi ja var apsvēr t , k ā veic ināt informāci-jas apmaiņu par valstu paraugprakses pie -mēr iem.

66.–70.Komis i ja p iek r ī t Revīz i jas palātas novēr tē -jumam, k a š ī programma pr incipā var pal ī -d zē t p a u s t vē s t ī j u m u p a r p ro d u k t a u z t u r -v ē r t ī b u u n k a š ā n o s a c ī j u m a p a t i e s u m u p i e r ā d a v a i r ā k u m s g a d ī j u m u , k a d p i e n u piegādā ārpus skolu ēdnīcām.

KOMISIJAS ATBILDES

60


A t t i e c ī b ā u z p r o d u k t a p i e g ā d ē m s k o l u ē d n ī c ā s , u z k o R e v ī z i j a s p a l ā t a n o r ā d ī j a 6 9 . p u n k t ā u n 3 9 . z e m s v ī t r a s p i e z ī m ē , jāmin, k a 2008. gadā veikta jā pārsk at īšanā t i k a g r o z ī t i n o t e i k u m i a t t i e c ī b ā u z p i e n a u n p i e n a p r o d u k t u i z m a n t o š a n a s v e i d u ē d i e n a g a t a v o š a n ā , b i j a j ā n o d r o š i n a , l a i s k o l ē n i va rē t u re d zē t u n p a z ī t p ro d u k t u s , t ā d ē j ā d i s a g l a b ā j o t š ī s p ro gra m m a s i z g l ī -tojošo nozīmi .

Z i n ā m ā s d a l ī b v a l s t ī s p i e g ā d i t r a d i c i o n ā l i ve i c s k o l u ē d n ī c ā s . Ī p a š i š a j o s g a d ī j u m o s i e r o b e ž o j o t š o p i e g ā d e s v e i d u , v a r ē t u m a z i n ā t i e s d a l ī b a p r o g r a m m ā “ S k o l a s piens”.

V i s b e i d z o t , R e g u l a s ( E K ) N r . 6 5 7 / 2 0 0 8 1 6 . p a n t ā n o t e i k t a p r a s ī b a , k a p i e i z g l ī -t ī b a s i e s t ā d e s , k a s p i e d a l ā s p r o g r a m m ā , g a l v e n ā s i e e j a s j ā b ū t i z v i e t o t a m p l a k ā -t a m . M i n ē t a j ā re g u l ā i e te i k t s š a j ā p l a k āt ā u z s v ē r t u z t u r a p r i e k š r o c ī b a s u n b ē r n u uztura pamatnostādnes.

73.–74.K ā jau minēts, ša jā regulā noteikta pras ība, k a p i e i z g l ī t ī b a s i e s t ā d e s , k a s p i e d a l ā s p r o g r a m m ā , g a l v e n ā s i e e j a s j ā b ū t i z v i e -t o t a m p l a k ā t a m . M i n ē t a j ā re g u l ā i e t e i k t s š a j ā p l a k ā t ā u z s vē r t u z t u r a p r i e k š ro c ī b a s un bērnu uztura pamatnostādnes.

S a s k a ņ ā a r s u b s i d i a r i t āte s p r i n c i p u d a l ī b -va l s t i s at b i l d p a r p ro gra m m a s ī s te n o š a n u a t b i l s t ī g i E S l ī m e n ī n o t e i k t a j a i s h ē m a i . Daudzās va lst īs i r i zgl ī to jošu un veic inošu p a s ā k u m u p i e m ē r i s a i s t ī b ā a r p ro gra m m u “Skolas piens”.

P r o g r a m m a s s t a n d a r t v e i d a p i e m ē r o š a n a v a l s t s l ī m e n ī m u d i n a d a l ī b v a l s t i s , k u r a s veic izgl ī to jošus un veic inošus pasākumus a t t i e c ī b ā u z p i e n a u n p i e n a p ro d u k t u l i e -tošanu, p iesaist ī t šos pasākumus program-mas “Skolas piens” pasākumiem vai v ismaz izmantot iespējamos kopdarbības veidus.

75.–76.K ā jau uzsvēr ts atbi ldē uz 24 .–26. punktu, programmas pedagoģisk ās ietek mes i lgter-miņa rādītā ju ieviešana maksātu ļot i dārgi . Šāda ietek me k r ietni pārsniedz programmā i e k ļ a u t o s k o l ē n u v e c u m a r o b e ž a s u n v a r apt ver t ar ī šo skolēnu ģimenes. Šāda veida r ā d ī t ā j u v a i v ē r t ē j u m a r ā d ī t ā j u i e v i e š a n a p r a s ī t u n e s a m ē r ī g u s r e s u r s u s , s a l ī d z i n o t a r r e z u l t ā t u , k a s n e i z b ē g a m i v a r ē t u b ū t nekonk rēts.

Tik l īdz Komis i ja i būs pieejami programmas “Augļ i skola i ” ī s tenošanas gai tā gūtās p ie -re d ze s p i e r ā d ī j u m i , t ā v a rē t u a p s vē r t , v a i v e i k t i l g ā k a t e r m i ņ a r ā d ī t ā j u i z v ē r t ē š a n u programmai “Skolas piens”.

A p s t ā k l i s , k a , p a l i e l i n o t i e s s k o l ē n u ve c u-mam, dal ība programmā mazinās, pats par sev i nepierāda , k a programmai nav v idēja t e r m i ņ a / i l g t e r m i ņ a i e t e k m e s . L i e l ā m ē r ā d a l ī b u p r o g r a m m ā n o s a k a n e v i s s k o l ē n u l ē m u m i v a i ē š a n a s p a r a d u m i , b e t v a i r ā k gan iesaist ī tās administrat īvās struktūras.

81.I z v ē r t ē j o t p r o g r a m m u “ A u g ļ i s k o l a i ” 2012. ga dā, būs iespējams iz vēr tēt papi ldu pasākumus. Komis i ja šobr īd izstrādā uz la-b o t u s R e g u l a s ( E K ) N r. 2 8 8 / 2 0 0 9 n o te i k u-mus att iec ībā uz š iem pasākumiem.

KOMISIJAS ATBILDES


6161


SECINĀJUMIUNIETEIKUMI

82.Pē d ē j o s d e s m i t g a d o s v a i r ā k k ā r t i r p ā r -s k a t ī t a p ro gr a m m a “ S k o l a s p i e n s”. Pē d ē j o pārsk at īšanu veica 2008. un 2009. gadā jo ī p a š i a r m ē r ķ i p a l i e l i n ā t š ī s p r o g r a m m a s e f e k t i v i t ā t i ; t o p a p i l d i n ā j a v i s a p t v e r o š a a p s p r i e š a n a , i e s a i s t o t v i s a s d a l ī b v a l s t i s , Pa d o m i , E i r o p a s Pa r l a m e n t u u n d a ž ā d a s ie interesētās personas.

Ap s p r i e š a n a s g a i t ā t i k a i z v i r z ī t i l i e td e r ī g i i e ro s i n ā j u m i s i s tē m a s v i s p ā rē j ā s e fe k t i v i -t ā t e s u z l a b o š a n a i ; K o m i s i j a š o s i e r o s i n ā -j u m u s i z m a nto j a , ve i co t p ro gra m m a s p ā r-s k a t ī š a n u . T i k a i e v i e s t a s š ā d a s g a l v e n ā s izmaiņas :

— p a p l a š i n ā j a a t t i e c i n ā m o p r o d u k t u s a -r a k s t u , t ā d ē j ā d i d a ž ā d o j o t s k o l ē n i e m p i e e j a m o s v e s e l ī g o s p i e n a p r o d u k t u s . K o m i s i j a i z m a nto j a d a l ī bva l s t u p i e p ra -sī jumus un ņēma ar ī vērā konk rētas pra-s ības att iec ībā uz vesel īgu uzturu (pie -m ē ra m , n o s a k o t m a k s i m ā l o p i e v i e n o t ā cukura daudzumu) ;

— v i d ē j ā s i z g l ī t ī b a s i e s t ā d ē m p i e š ķ ī r a t ā d a s p a š a s t i e s ī b a s p i e d a l ī t i e s p r o g -rammā k ā c i tām izgl ī t ības iestādēm ( ie -pr iekš tās varēja neiek ļaut programmā);

— ieviesa ierobežojumus att iecībā uz pro -d u k t u i z m a n t o š a n u ē d i e n a g a t a v o š a -nā — produkt iem būtu jābūt skolēniem sk aidr i redzamiem un pazīstamiem;

— v i e n k ā r š o j a p i e t e i k u m u i e s n i e g š a n a s procedūras administrat īvās pras ības ;

— precizēja un vienkāršoja pārbaudes pro-cedūras ;

— i e v i e s a p r a s ī b u i z v i e t o t p r o g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s ” p l a k ā t u , l a i i n f o r m ē t u s a b i e d r ī b u p a r E S s u b s ī d i j u u n p r o g -rammu.


A r ī E i r o p a s P a r l a m e n t s a t b a l s t ī j a p r o g -r a m m u “ S k o l a s p i e n s” ( k ā a r ī p r o g r a m m u “A u g ļ i s k o l a i ” ) . S a v ā 2 0 1 1 . g a d a 8 . m a r t a rezolūci jā par nevienl īdzības samazināšanu vesel ības jomā ES 3 E i ropas Par laments a ic i -n ā j a K o m i s i j u “ [ . . ] p l a š ā k i z m a n to t e fe k t ī -v ā s p r o g r a m m a s , k u r a s i z s t r ā d ā t a s K L P iet varos (p iena un augļu bezmaksas izpla-t ī š a n a s k o l ā s [ . . ] ) ”, t ā d ē j ā d i m u d i n o t i z vē -lēt ies daudz veidīgu, augst vēr t īgu uzturu.

83. a)Lai gan ES atbalsts i r ne l ie ls , to var papi l -d i n ā t a r v a l s t s p i e m a k s ā m , k ā to j a u d a r a va i rāk ās da l ībva ls t ī s . Neraugot ies uz re la -t ī v i n i e c ī g o a t b a l s t a a p m ē r u , p ro g r a m m a veic ina dal ībvalstu l īdzdal ību un uzsver šā produkta uztur vēr t ību.

Komis i ja nepiek r ī t R ev īz i jas pa lātas novē -r o j u m a m , k a t ā l i e l ā k o t i e s i r l i e k a p a l ī -d z ī b a . K o m i s i j a u z s k a t a , k a p r o g r a m m a s nesenā pārsk at īšana samazināja r i sk u, k as sa ist ī ts ar produktu piegādi skolu ēdnīcās.

3 Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūcija par

nevienlīdzības samazināšanu veselības jomā ES (2010/2089(INI)),

63. punkts.

KOMISIJAS ATBILDES

62


83. b)S a s k a ņ ā a r s u b s i d i a r i t āte s p r i n c i p u d a l ī b -va l s t i s at b i l d p a r p ro gra m m a s ī s te n o š a n u a t b i l s t ī g i E S l ī m e n ī n o t e i k t a j a i s h ē m a i . Daudzās va lst īs i r i zgl ī to jošu un veic inošu p a s ā k u m u p i e m ē r i s a i s t ī b ā a r p ro gra m m u “Skolas piens”.

Turk lāt Regulas (EK ) N r. 657/2008 16. pantā noteikta pras ība, k a pie izgl ī t ības iestādes, k a s p i e d a l ā s p ro g r a m m ā , g a l ve n ā s i e e j a s jābūt iz v ietotam plak ātam.

84.K o m i s i j a p a u ž at z i n ī b u p a r R e v ī z i j a s p a l ā-tas kopumā pozit īvaj iem secinājumiem par programmu “Augļ i skola i ”.

P r o g r a m m a s “A u g ļ i s k o l a i ” n o v ē r t ē j u m a re z u l t āt i b ū s p i e e j a m i 2 0 1 2 . g a d ā , u n t i k s s ā k t a p r o g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s ” v ē r t ē -šana.

R e v ī z i j a s p a l ā t a e fe k t i v i t ā t e s p a l i e l i n ā š a -n a s n o l ū k ā i e r o s i n a d a ž u s p r o g r a m m a s “A u g ļ i s k o l a i ” p a s ā k u m u s i e v i e s t p r o g -r a m m ā “ S k o l a s p i e n s”. D a l ī b v a l s t ī m j a u i r iespēja piemērot papi ldpasākumus.

85.B ū t i s k ā k u p r o g r a m m a s “A u g ļ i s k o l a i ” i e t e k m i v a r ē t u p a n ā k t , o p t i m i z ē j o t ī s t e -n o š a n a s g a i t u , l a i , n o v i e n a s p u s e s , b ū t u i z m a n to t s v i s s p i e e j a m a i s b u d že t s u n , n o o t r a s p u s e s , p ro g r a m m a b ū t u p a l ī d z ē j u s i mainīt ģimeņu ēšanas paradumus.

P r o g r a m m a s “A u g ļ i s k o l a i ” n o v ē r t ē j u m ā 2012. gadā t iks vēr tēts ar ī budžeta aspekts.

L a i g a n p i r m a j ā p ro g r a m m a s ī s t e n o š a n a s g a d ā d a l ī b v a l s t i s n e p a r e d z ē j a p i e š ķ i r t r e s u r s u s , ņ e m o t v ē r ā u z t u r a v a j a d z ī b a s , nek as nek avē tās šādi r īkot ies nākotnē. Ja Komis i ja note iktu šādus k r i tēr i jus , tad vē l va i rāk sarežģītu programmas “Augļ i skola i ” ī s t e n o š a n u . Tā k ā k a t r ā v a l s t ī i r a t š ķ i r ī g i a p s t ā k ļ i , p i e m ē r o t ā k t o b ū t u d a r ī t d a l ī b -valsts l īmenī .

86. a)Komis i ja nepiek r ī t Revīz i jas palātas vēr tē -jumam, k a programmā “Skolas p iens” būtu l ie l i t rūkumi .

Pē c v i s a p t ve ro š a s a p s p r i e š a n a s , i e s a i s t o t v i s a s d a l ī b v a l s t i s , Pa d o m i , E i r o p a s Pa r l a -mentu un dažādas ie interesētās personas, k ā a r ī c i t u s K o m i s i j a s d i e n e s t u s , n o z a r e s pārstāvjus, dažādus programmā iesaist ī tos uzņēmumus, skolotājus, vecākus un skolē -nus, 2008. un 2009. gadā programma “Sko -l a s p i e n s ” t i k a p ā r s k a t ī t a . A p s p r i e š a n a s g a i t ā t i k a i z v i r z ī t i l i e t d e r ī g i i e ro s i n ā j u m i s istēmas v ispārējās efekt iv i tātes uz laboša -nai ; Komis i ja šos ieros inājumus izmantoja , veicot programmas pārsk at īšanu.


Pro gra m m a s “ S k o l a s p i e n s” a t k ā r to t u vē r-tē š a n u p a re d zē t s s ā k t 2 0 1 2 . g a d ā . Pē c š ī s vē r t ē š a n a s re z u l t ā t a v a rē s s e c i n ā t , k ā d a s izmaiņas būtu jāveic.

KOMISIJAS ATBILDES


6363


86. b)Pi e n a u n p i e n a p r o d u k t u b e z m a k s a s p i e -g ā d e , v i e n l a i k u s a c ī m r e d z a m i p a l i e l i n o t patēr iņu, negarantē programmas efekt iv i -tātes uz labošanu.

Uzspiežot v isām dal ībvalst īm īpašus pasā-kumus, varētu rast ies r isks, k a pal ie l inās ies p ro gra m m a s ī s te n o š a n a s a d m i n i s t rat ī va i s s l o g s u n d a l ī b v a l s t i s v a rē t u a t t e i k t i e s n o programmas ī s tenošanas, tādējādi ievēro -jami samazinot tās efekt iv i tāt i .

86. c)K o m i s i j a u z s k a t a , k a p ro g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s” p ā r s k a t ī š a n a j a u 2 0 0 8 . g a d ā s a m a -z i n ā j a l i e k ā s p a l ī d z ī b a s r i s k u , k a s s a i s t ī t s ar skolu ēdnīcām, ēdiena gatavošanas pro -cesā neiek ļaujot dažus piena un piena pro -duktu izmantošanas ve idus. Jā īs teno mēr -ķ is padar ī t produktus skolēniem redzamus u n p a z ī s t a m u s, t ā d ē j ā d i s a g l a b ā j o t p ro g -rammas izgl ī tojošo nozīmi .

Turk lāt Regulas (EK ) N r. 657/2008 16. pantā noteikta pras ība, k a pie izgl ī t ības iestādes, k a s p i e d a l ā s p ro g r a m m ā , g a l ve n ā s i e e j a s jābūt iz v ietotam plak ātam.

86. d)Programmu “Augļ i skola i ” paredzēts vēr tēt 2 0 1 2 . g a d ā , s n i e d zo t i e s p ē j u n ovē r t ē t š ī s p ro g r a m m a s u n t ā s p a p i l d p a s ā k u m u l i e t -der īgumu.

A r ī p ro g r a m m a s “ S k o l a s p i e n s” vē r t ē š a n u paredzēts sākt 2012. gadā.

86. e)A b u p r o g r a m m u k o p ē j a p ā r v a l d ī b a j a u i r iespējama dal ībvalsts l īmenī .

Tu r k l ā t a b u p r o g r a m m u n o v ē r t ē j u m s v a r p a rā d ī t , v a i i r i e s p ē j a m i u n p i e m ē ro t i c i t i k o p d a r b ī b a s v e i d i ( s k a t ī t a r ī a t b i l d i u z 86. pun kta d) apakšpunktu) .

87. a)Pa š re i z ē j i e ī s t e r m i ņ a i e t e k m e s m ē r ī š a n a s r ā d ī t ā j i i r e f e k t ī v i , j o s n i e d z l i e t d e r ī g u informāci ju par programmas “Skolas piens” darbību un atbi lst Finanšu regulā noteikta -jām pras ībām.

P a p i l d u i l g t e r m i ņ a r ā d ī t ā j u i e v i e š a n a i z m a k s ā t u d ā r g i , j o r e z u l t ā t s d r ī z ā k b ū t u nesk aidrs.

A t t i e c ī b ā u z p r o g r a m m u “A u g ļ i s k o l a i ” jāmin, k a 2012. gadā paredzētā vēr tē juma rezultātus varēs izmantot , la i r i s inātu jau -tā jumu par v idēja termiņa rādītā j iem.

Tik mēr Komis i ja i r nodrošinājus i pamatno -stādnes dal ībvalstu uzraudzības gada pār-sk at iem, kurās iek ļaut i ī stenošanas rādītāj i , undal ībvalstu programmu vēr tēšanai .

Š a j ā j a u t ā j u m ā t i k s l ū g t s 2 0 0 9 . g a d a decembr ī i z ve idotās eksper tu grupas teh -nisk ām konsultāc i jām viedok l is .

KOMISIJAS ATBILDES

64


87. b)Jau t iek veikt i va i rāk i v ienk āršošanas pasā-k u m i . To m ē r l i e l ā k a i s d a r b s p r o g r a m m a s pār valdības v ienk āršošanā jāveic dal ībval -st īm un v ietējām struktūrām.

P r o g r a m m ā “A u g ļ i s k o l a i ” l a b a s p r a k s e s a p m a i ņ a i e s p ē j a m a , i z m a n to j o t p ro gr a m -m a s t ī m e k ļ a v i e t n i , m i n ē t a j ā p r o g r a m m ā ie interesēto personu ikgadējās sanāksmes u n u z k l a u s o t e k s p e r t u g r u p a s t e h n i s k ā m konsultāc i jām viedok l i .

K o m i s i j a v a r a p s v ē r t , k ā t u r p m ā k v e i -c i n ā t i n f o r m ā c i j a s a p m a i ņ u p a r v a l s t u paraugprakses piemēr iem.

K o m i s i j a p a s t ā v ī g i u z r a u g a p r o g r a m m a s “A u g ļ i s k o l a i ” ī s t e n o š a n a s g a i t u , t o s t a r p j a u t ā j u m u s p a r p r o g r a m m a s v i e n k ā r š o -š a n u u n u z l a b o š a n u v a d ī b a s k o m i t e j a s s a n ā k s m ē s u n d i v p u s ē j ā s s a n ā k s m ē s a r da l ībvalstu pārstāv j iem. Tur k lāt ar R egulu N r. 34/2011 t ik a iev iestas izmaiņas īs teno -šanas noteikumos; nākotnē iespējamas ar ī c i tas izmaiņas.

87. c)Komis i ja paš la ik i zsk ata iespēju vē l va i rāk v i e n k ā r š o t p ā r b a u d e s p r o c e d ū r a s . To m ē r šajā programmas “Augļ i skola i ” ī s tenošanas R e g u l a s ( E K ) N r. 2 8 8 / 2 0 0 9 d a ļ ā i e t v e r t a s programmā “Piens skola i ” esošās procedū-ras, k as dal ībvalst īm i r jau z ināmas. Regulā paredzēt i obl igāt ie noteikumi , la i nodroši -nātu ES izdevumu pareiz ību.

IIPIELIKUMS

1.K o m i s i j a a p s t i p r i n a b ē r n u d ā r z u at t i e c i n ā-mību atbalstam programmā “Skolas piens”. Š a j ā s a i s t ī b ā d a l ī b v a l s t ī s t i k a i z p l a t ī t s sk aidrojošs paziņojums.

2.Komisi ja dal ībvalst īs izplat ī jus i sk aidrojošu paz iņojumu, k urā apst ipr ināts , k a “pašval-d ī b a s ” v a r i e s n i e g t a t b a l s t a p i e t e i k u m u programmā “Skolas p iens”. Tomēr Komis i ja p i e k r ī t , k a š i s j a u t ā j u m s vē l j ā p re c i zē , u n cent īs ies to izdar ī t nāk amajā programmas pārsk at īšanā.

9.Ja tas apst ipr ināsies, Revīz i jas palātas kon-statējumus att iec ībā uz programmas “Augļ i s k o l a i ” p a p i l d p a s ā k u m u f i n a n s ē š a n u p ā r -baudīs , i zmantojot grāmatojumu nosk aid-rošanas procedūru.

10.Š o j a u t ā j u m u i z vē r tē s 2 0 0 9 . g a d a d e ce m-b r ī i z v e i d o t ā e k s p e r t u g r u p a t e h n i s k ā m konsultāc i jām. Ar ī paraugprakses apmaiņa pal īdzēs panākt v i r z ību šajā jomā.

11.Šo jautājumu i r izsk at ī juš i Komis i jas revīz i -jas d ienest i .

KOMISIJAS ATBILDES


65

Eiropas Revīzijas palāta

ĪpašaisziņojumsNr. 10/2011Vaiprogrammas“Skolaspiens”un“Augļiskolai”bijaefektīvas?

Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs

2011 — 64 lpp. — 21 × 29,7 cm

ISBN 978-92-9237-297-2

doi:10.2865/89042

KĀSAŅEMTESIZDEVUMUS

Bezmaksasizdevumi:

• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);

• Eiropas Savienības pārstāvniecībās un delegācijās. Informāciju saziņai varat iegūt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.

Maksasizdevumi:

• izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu).

Maksasabonementi(piemēram,ikgadējieEiropas Savienības Oficiālā VēstnešaizdevumiunEiropasSavienībasTiesasjudikatūraskrājumi):

• izmantojot Eiropas Savienības Publikāciju biroja tirdzniecības aģentus (http://publications.europa.eu/others/agents/index_lv.htm).

QJ-A

B-11-009-LV

-C

VAIRĀK NEKĀ 30 GADUS ES SUBSIDĒ PIENA PRODUKTU PĀRDOŠANU SKO-

LĀS PAR PAZEMINĀTU CENU, UN NESEN TĀ IR SĀKUSI ĪSTENOT ARĪ AUGĻU

IZDALES PROGRAMMU.

PALĀTA VEICA APVIENOTU REVĪZIJU PAR ABU PROGRAMMU EFEKTIVITĀTI.

PALĀTA KONSTATĒJA, KA PROGRAMMAS “SKOLAS PIENS” EFEKTIVITĀTE

IR ĻOTI IEROBEŽOTA TĀPĒC, KA TO LIELĀ MĒRĀ NELABVĒLĪGI IETEKMĒ

LIEKĀ PALĪDZĪBA UN NAV PIETIEKAMI UZSVĒRTS PEDAGOĢISKAIS ASPEKTS.

ZIŅOJUMĀ APRAKSTĪTI NOVĒROTIE LABAS PRAKSES PIEMĒRI UN AUGĻU

IZDALES PROGRAMMAS DAUDZSOLOŠAIS SĀKUMPOSMS, UN TAS APLIECI-

NA, KA RISINĀJUMI IR IESPĒJAMI.

EIROPAS REVĪZIJAS PALĀTA

vai programmas “skolas piens” un “augĻi skolai” bija …€¦ · · 2012-08-29issn...

Documents