valmieras pĀrgaujas valsts...

VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS

ĢIMNĀZIJAS

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Valmiera 2020

Saturs

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums ...................................................................... 3

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu prioritātes un

konkrēti rezultāti) ............................................................................................................. 6

3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja attiecināms). ............................. 8

4. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeņi

atbilstošajos kritērijos ...................................................................................................... 9

4.1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas .............................................. 9

4.2. Mācīšana un mācīšanās ................................................................................................. 11

4.2.1. Mācīšanas kvalitāte ................................................................................................. 11

4.2.2. Mācīšanās kvalitāte ................................................................................................. 15

4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa ................................................................ 17

4.3. Izglītojamo sasniegumi ................................................................................................. 18

4.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā ........................................................................ 18

4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos .................................................... 20

4.4. Atbalsts izglītojamiem................................................................................................... 26

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts ......................................... 26

4.4.2. Drošības nodrošināšana .......................................................................................... 27

4.4.3. Atbalsts personības veidošanā ................................................................................ 29

4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā ....................................................................................... 32

4.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai..................................................................... 34

4.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām ................................................... 36

4.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni ............................................................................. 36

4.5. Izglītības iestādes vide .................................................................................................. 38

4.5.1. Mikroklimats .......................................................................................................... 38

4.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība ............................................................................ 39

4.6. Izglītības iestādes resursi ............................................................................................... 40

4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi ...................................................................... 40

4.6.2. Personālresursi ........................................................................................................ 41

4.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana .................. 44

4.7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana ............................... 44

4.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība ...................................... 45

4.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām ................................................. 47

5. Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais) .......................................... 49

6. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem) ............ 51

Pielikumi ................................................................................................................................. 55

VALMIERAS PĀRGAUJAS VALSTS ĢIMNĀZIJA

3

1. Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

Skolas dibinātājs un atrašanās vieta

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija ir Valmieras pilsētas pašvaldības vispārējās

vidējās izglītības mācību iestāde, kas dibināta 1971.gadā. 1996.gadā ieguvusi ģimnāzijas

statusu, bet 2019.gadā - valsts ģimnāzijas statusu. Tā ir vienīgā 7.-12. kl. posma vidējās

izglītības iestāde Gaujas kreisajā krastā Valmierā.

2019.gadā skolas galvenā ēka ir renovēta ESF projektā SAM 8.1.2. Uzlabot vispārējās

izglītības iestāžu mācību vidi, tā iegūstot estētiski un mūsdienīgi iekārtotus mācību kabinetus,

praktisko darbu laboratorijas dabaszinību priekšmetos, ergonomisku atpūtas vidi skolēniem.

Īstenotās izglītības programmas

Ģimnāzija īsteno piecas izglītības programmas: pamatizglītības 2.posma programmu;

pamatizglītības 2.posma matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmu;

vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena programmu; vispārējās vidējās izglītības

humanitārā un sociālā virziena programmu; vispārējās vidējās izglītības matemātikas,

dabaszinību un tehnikas virziena programmu. 2019./2020.m.g. tiek piedāvātas 11 interešu

izglītības programmas.

Skolēnu skaits skolā

Pēdējos gados vērojams skolēnu skaita pieaugums no 504 skolēniem 2013.gadā līdz 632

skolēniem 2019.gadā (skat. 1.pielikuma 1.attēlu). Skolu par savu mācību iestādi izvēlas ne tikai

valmierieši (skat. 1.pielikuma 2.attēlu).

Skolas personāls

2019./2020.mācību gadā skolā strādā 65 pedagogi un 29 tehniskie darbinieki, 18

pedagogiem tas ir blakusdarbs. Deviņi pedagogi ir skolas absolventi. Ģimnāzijas vadību

nodrošina direktore un ar atšķirīgām slodzēm 6 vietnieki. Divi pedagogi mācās augstskolā, lai

iegūtu augstāko pedagoģisko izglītību, viens pedagogs pedagoģisko izglītību iegūst

nodibinājumā ”Iespējamā misija”, psiholoģe mācās maģistrantūrā.

Skolā ir atbalsta personāls: psiholoģe, sociālā pedagoģe, pedagoģe-karjeras

konsultante, medmāsa, 2 bibliotekāres.

Skolas piedāvātās iespējas:

individuālā darba, fakultatīvās un individuālo kompetenču attīstīšanai paredzētās

nodarbības dažādu mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, skolēnu sagatavošanai mācību

priekšmetu olimpiādēm un konkursiem, mācību snieguma paaugstināšanai un mācīšanās

grūtību novēršanai;

atbalsta pasākumi un individuālie plāni skolēniem ar dažādām vajadzībām (skolēniem ar

mācīšanās grūtībām, reemigrējušajiem skolēniem, ilgstoši slimojošiem skolēniem, augstu

sasniegumu sporta programmas skolēniem u.c.);

mācību sociālais tīkls „e-klase”, kas nodrošina mūsdienīgas saziņas iespējas starp skolu un

skolēniem, starp skolu un skolēnu vecākiem;

piedalīties dažādos pilsētas, starpnovadu, reģiona, valsts, kā arī starptautiskos konkursos,

festivālos, izstādēs, skatēs un sporta sacensībās;

atbalsta personāla pakalpojumu pieejamība: psihologa, sociālā pedagoga, karjeras

konsultanta, skolas medicīnas māsas palīdzība;

piedalīties skolēnu pašpārvaldes un skolas padomes darbā; izteikt viedokli un piedalīties

skolas dzīves veidošanā;


4

piedalīties veselīga un aktīva dzīvesveida aktivitātēs skolas ārpusstundu aktivitātēs,

sadraudzības sacensībās un sporta dienās;

izmantot bibliotēku, datorklases, mediju telpu, skolas zāles u.c. resursus;

uzzināt aktuālo informāciju skolas mājaslapā un sociālo tīklu kontos;

uzturēties sakoptā, estētiski noformētā un drošā skolas vidē;

organizēt un piedalīties karjeras izvēles pasākumos;

piedalīties dažādos nacionālos un starptautiskos projektos;

piedalīties dažādos pētījumos.

Īpašais skolai:

iespēja darboties Norvēģu klubā, piedaloties sadraudzības pasākumos un projektos ar

vairākām Norvēģijas skolām;

pamatskolā aktīvam dzīvesveidam trešā sporta stunda;

iespēja sagatavoties un kārtot vācu valodas prasmes eksāmenu (Deutsches Sprachdiplom I

un II);

iespēja pamatskolā matemātiku un svešvalodas apgūt līmeņmācībā;

iespēja no 7.klases praktiski darboties dabaszinību un inženierzinātņu nodarbībās;

iespēja no 7.klases piedalīties datorikas mācību programmas aprobācijā;

iespēja darboties robotikas klubā;

iespēja piedalīties kvalitatīvos interešu izglītības kolektīvos;

iespēja piedalīties aktīvā skolēnu pašpārvaldes un Ģimnāzijas padomes darbā;

skola organizē regulāru preventīvu darbu ar mērķi popularizēt veselīgu dzīvesveidu

pusaudžu un jauniešu vidū;

regulāra dalība konkursā “Euroscola”, dodoties mācību vizītēs uz Eiropas Parlamentu

Strasbūrā, kā arī dažādās aktivitātes Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā;

svešvalodu (angļu, vācu, krievu, franču, norvēģu) apguve, dodoties mācību ekskursijās

ārpus Latvijas;

skolā darbojas Metodiskais centrs ar mērķi paaugstināt skolas izglītības procesa kvalitāti

un pilnveidot ikviena skolas pedagoga profesionālo kompetenci;

skolā darbojas Absolventu fonds;

iespēja iegūt absolventu individuālās stipendijas un Rotari kluba stipendijas 12.klašu

skolēniem;

īpašas tradīcijas.

Skolas interešu izglītības programmu piedāvājums:

7.-9.klašu meiteņu koris

jauktais koris “Pārgauja”

7.-9.klašu un 10.-12.klašu tautisko deju kolektīvs “Pārgaujas delveri”

7.-9.klašu un 10.-12.klašu mūsdienu deju grupa “Flash”

7.-9.klašu un 10.-12.klašu teātra sporta komandas

7.-9.klašu un 10.-11.klašu teātris “Z.E.L.T.S.”

12.klašu teātris

norvēģu klubs,

franču valoda,

šahs,

robotika,

kiberdrošības pamati,

jaunsardze,

kokapstrāde.


5

Skolas kultūrizglītības kolektīvi ir izveidojuši stipras tradīcijas, ir labāko vidū ne tikai

Valmieras pilsētā, bet arī Vidzemes reģionā un valstī. Tradīciju pilns saraksts skolas mājas lapas

sadaļā “Audzināšanas darbs”. Galvenie pasākumu virzieni:

kultūras, izglītojoši un svinamu, atzīmējamu un atceres dienu pasākumi;

sporta pasākumi;

klases kolektīvus saliedējoši pasākumi;

izklaides pasākumi;

skolēnu un skolotāju godināšanas pasākumi;

labdarības pasākumi;

skolas sakopšanas talkas pavasarī un rudenī;

karjeras pasākumi;

ģimnāzijas popularizēšana sabiedrībā.

Sociālās vides īss raksturojums

Skola ir vienīgā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde Gaujas kreisajā krastā

Valmierā, līdz ar to lielākā daļa skolēnu dzīvo Pārgaujā, skolai apkārt esošajās mājās.

Skolēni lielākoties ir no materiāli nodrošinātām ģimenēm, bet, ja ir informācija, ka

kādam skolēnam ir materiālas problēmas, tad, sadarbojoties ar Valmieras Sociālo lietu

pārvaldi, tiek sniegts nepieciešamais atbalsts. Skolā pārsvarā mācās latvieši, bet ir arī divi

lietuvieši, viens romu tautības un daži krievu tautības skolēni.

Ēdināšanu kvalitatīvi nodrošina firma „Kantīne B”. Skola jau vairākus gadus piedalās

programmā “Piens un augļi skolai”.


6

2. Izglītības iestādes darbības pamatmērķi (iepriekšējo mācību gadu

prioritātes un konkrēti rezultāti)

Virsmērķis: organizēt mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības procesu atbilstoši izglītojamo

individuālajām spējām, veicinot personības izaugsmi, akadēmisko un sociālo prasmju attīstību

dzīvei un konkurējošai darba videi, nodrošinot pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi.

Misija: mūsdienīga, atvērta un konkurētspējīga izglītības iestāde.

Vīzija: Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzija – radoša, atvērta, tradīcijām bagāta 21.gs.

vērtībskola, kurā mācības vērstas uz katra skolēna daudzpusību, balstītas uz skolēnu, pedagogu

zināšanu, prasmju un talantu pilnveidi un savstarpēju sadarbību, orientētas uz Eiropas darba

tirgū konkurētspējīgas personības attīstību.

Vērtības:

sadarbība – skolēnu, pedagogu, vecāku mijiedarbība, lai sasniegtu savstarpēji saistītus mērķus,

kas vērsti uz skolēnu prasmju un talantu attīstību;

radošums – process, kas vērsts uz personības domāšanas daudzveidību, iztēli, oriģinalitāti,

elastību, atvērtību;

erudīcija – spēja atbildīgi lietot zināšanas, pieredzi, prasmes.

1.tabula

2016./2017.m.g mērķu un uzdevumu izpilde

Prioritātes Konkrēti rezultāti

Pedagogu profesionālās pilnveides

aktivitātes. Digitālo prasmju

nodarbības darbiniekiem

Darbinieki apmeklējuši vairākas nodarbības, attīstot

savas digitālās prasmes un iepazīstot dažādus IT rīkus

Sadarbības ar Pārgaujas

sākumskolu veicināšana

Notikušas vairākas darba sarunas ar Pārgaujas

sākumskolas vadību un skolotājiem par savstarpējām

nostādnēm, sadarbību

Karjeras izglītības darba

aktualizēšana

Karjeras konsultanta profesionālā pilnveide, iekļaujošs

darbs atbalsta personāla komandā

Skolas fiziskās vides uzlabošana Notikušas plānveida sarunas ar pašvaldību un

projektētājiem par skolas pārbūves procesu, apzinātas

skolotāju vēlmes mācību kabinetu reorganizācijai

Darbinieku motivācijas

paaugstināšana

Notikušas individuālās sarunas ar 90% darbiniekiem,

izvirzīti mērķi, apzinātas problēmas

Skolas darbības trīspusējs (skolēns,

vecāks, darbinieks) izvērtējums -

saturiskais un fiziskā vide (plānojot

renovācijas procesu)

Veikta trīspusēja aptauja par skolas darbu. Ir dati


7

2.tabula



Pedagogu profesionālās pilnveides

aktivitātes par stundas elementiem,

to plānošanu, pārmaiņām izglītībā

un izpratnei par kompetenču

izglītību. Metodiskais akcents -

mācību stundas tēmas aktualizācija;

lasītprasme

Notikušas vairākas mācību nodarbības, diskusijas par

kompetenču izglītību, pārmaiņām izglītībā, pamazām

veidojas izpratne, arī par stundas elementiem.

Veidojusies lielāka izpratne par mācību stundas

elementiem, lasītprasmi kā mērķtiecīgi virzītu

prasmes mācīšanu.

Noskaidroti dati par mācību stundas kvalitāti

Mācību stundas kvalitātes

paaugstināšana

Veiktas skolēnu aptaujas 2 reizes gadā- ir dati par

mācību stundas kvalitāti, pedagogs strādājis ar datiem

par savu stundu

Gatavošanās valsts simtgadei -

aktivitātes

Notikušas daudzas aktivitātes stundā, klasē, skolā,

suminot valsti lielajā jubilejā

Darbinieku profesionālās refleksijas

prasmju mērķtiecīga pilnveide

Darbinieks izvērtējis savu darbu un individuālās

sarunās ar vadību tas pārrunāts, tālāk plānojot skolas

darbu.

Ir dati par pedagogu līdzdalību skolas attīstībā

Skolas fiziskās vides uzlabošana Gatavošanās skolas renovācijas darbam (plānošana,

saskaņošana, sadarbība ar projektētājiem un

pašvaldību)

Skolas Attīstības plāna 2018.-

2020.gadam izstrāde

Pašvaldībā saskaņots skolas Attīstības plāns 2018.-

2020.gadam

3.tabula



Skolotāju profesionālās pilnveides

aktivitātes par stundas elementu-

sasniedzamo rezultātu

Metodiskais akcents- stundas

sasniedzamais rezultāts. Pašvadītas

mācīšanās veicināšana

Mācību gada laikā skolotāji mācībās stiprinājuši

prasmi izvirzīt sasniedzamo rezultātu stundā

Gūta izpratne par stundas sasniedzamo rezultātu,

skolotājs lietojis to stundas veidošanā, gūtas

priekšzināšanas par pašvadītu mācīšanos

Ir dati par pedagogu profesionālās mācīšanās

vajadzībām

Skolotāju sadarbības prasmju

veicināšanas savstarpējos

sadarbības projektos, mācību tēmas

saskaņošanā, mācīšanās grupās un

Atsevišķi skolotāji veidojuši un vadījuši savstarpējus

sadarbības projektus mācību priekšmetu sadarbībā,

saskaņojuši mācību tēmas vai apgūstamās prasmes,

visi skolotāji darbojušies mācīšanās grupās, cik nu


8

savstarpējos stundu vērojumos renovācijas apstākļos bija iespējas, apmeklētas 1- 2

kolēģa vadīta mācību stunda

Skolas renovācijas process Pilnībā renovēts un aprīkots ar mūsdienīgām iekārtām

un mēbelēm skolas galvenais korpuss, izveidotas

jaunas laboratorijas

Skolas statusa maiņa, skolas mērķu

izvirzīšana, dabaszinības

programmas izveide pamatskolā

Ar 2019.gada 1.septembri skolai piešķirts valsts

ģimnāzijas statuss, pirms tam atvērta dabaszinību IP

pamatskolas posmā

Sadarbības formu ar ģimeni

meklējumi

Ievākti dati no pedagogiem un vecākiem labākas

sadarbības formas meklējumos

Situācijas analīze, aprakstot stiprās un vājās puses, iespējas un izaicinājumus, nosakot

skolas darbības turpmāko attīstību, aprakstīta “Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas Attīstības plānā

2018./2019. m.g.- 2020./2021. m.g.” (skat. skolas mājas lapas sadaļā “Par skolu”), iezīmējot

skolas darbības prioritāros virzienus un sasniedzamos rezultātus katrā skolas darbības jomā

turpmākajā periodā. Veicamās darbības tiek plānotas ilgākam laika periodam, vienlaikus

katram mācību gadam nosakot galvenos uzdevumus, ņemot vērā skolas prioritātes, būtiskākās

vajadzības, attīstības un izaugsmes iespējas.

3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja attiecināms)

Nav attiecināms, jo pēc Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības

kvalitātes valsts dienesta 10.05.2013. lēmuma par akreditāciju bez ekspertu komisijas, nolemts

akreditēt Valmieras Pārgaujas ģimnāziju uz sešiem gadiem. Akreditācijas termiņš no 2013.gada

14.maija līdz 2019.gada 13.maijam. Akreditācijas termiņš tika pagarināts līdz 01.08.2020.


9

4. Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes

vērtējuma līmeņi atbilstošajos kritērijos

4.1. Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas

4.tabula

Īstenotās izglītības programmas

Izglītības programmas

nosaukums

Kods Licence

Ak

red

itā

cija

s te

rmiņ

š

Izglītojamo

skaits

2017./2018.

m.g.

Izglītojamo

skaits

2018./2019.

m.g.

Izglītojamo

skaits

2019./2020.

m.g.

Nr. Dat.

Sā

ku

mā

Bei

gā

s

Sā

ku

mā

Bei

gā

s

Sā

ku

mā Beigās

(uz

01.01.20

20.)

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena

programma

31011011 V-1870 29.08.

2019.

01.08.

2020. 130 124 125 124 142 139


humanitārā un sociālā

virziena programma

31012011 V-1871 29.08.

2019.

01.08.

2020. 28 28 14 14 14 14


matemātikas, dabaszinību

un tehnikas (dabaszinības)

virziena programma

31013011 V-1872 29.08.

2019.

01.08.

2020. 58 56 77 77 82 80


matemātikas, dabaszinību

un tehnikas (matemātika un

datorika) virziena

programma

31013011 V-1872 29.08.

2019

01.08.

2020. 74 68 70 70 72 70

Pamatizglītības 2.posma (7.-

9.klase) programma. 23011111 V-1869

29.08.

2019

01.08.

2020. 270 262 287 292 266 262

Pamatizglītības 2.posma (7.-

9.klase) matemātikas,

dabaszinātņu un tehnikas

virziena programma

(programmas īstenošana

uzsākta 01.09.2019.)

23013111 V-1874 29.08.

2019. - - - - 60 60


10

Izglītības programmas īstenošanas plānošana un satura pilnveide

Izglītības programmas ir licencētas un atbilst valsts izglītības standartam un attiecīgajai

izglītības pakāpei. Ar 01.09.2019. uzsākta arī licencētas pamatizglītības 2.posma matemātikas,

dabaszinātņu un tehnikas virziena programmas īstenošana.

Mācību priekšmetu pedagogi strādā pēc VISC piedāvātajām mācību priekšmetu

paraugprogrammām. Pedagogi darbu plāno tā, lai tiktu realizētas standarta prasības. Mācību

priekšmetu stundu saraksts tiek apstiprināts katram mācību gadam un atbilst licencētajām

izglītības programmām. Gan skolēnu mācību stundu slodze nedēļā, gan mācību stundu skaits

dienā atbilst normatīvajos aktos noteiktajam.

2018. un 2019. gadā skolas telpās veikta renovācija, veikta skolas vides uzlabošana

atbilstoši mūsdienu nepieciešamībai. Mācību kabineti aprīkoti maksimālai, mūsdienīgai

izglītības programmu apguvei.

Katru mācību gadu tiek veikta izglītības programmu satura aktualizācija, tādējādi

nodrošinot atbilstību standartam. Mācību jomu skolotāji, savstarpēji sadarbojoties, ņemot vērā

konkrēto klašu īpatnības, plāno satura apguvei paredzēto laika sadalījumu, mācību priekšmeta

programmas apguves pēctecību. Mācību priekšmetu tematiskie plāni ievietoti e-klasē. Pedagogi

plāno kārtējos un nobeiguma pārbaudes darbus, to datumus ierakstot pārbaudes darbu grafikā

e-klasē; izvēlas atbilstošas mācību metodes; vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;

sniedz skolēniem atgriezenisko saiti, sava vērtējuma uzlabošanai; plāno sasniedzamo rezultātu

ikvienai mācību stundai; veido uzdevumus atbilstoši sasniedzamajam rezultātam.

Mācību priekšmetu un klases stundu, konsultāciju, interešu izglītības nodarbību saraksti

ir pieejami e-klasē. Par izmaiņām mācību stundu sarakstā skolēni un skolotāji tiek savlaicīgi

informēti e-klasē un/vai vestibilos izvietotajos informatīvajos paneļos.

Ik gadu tiek aktualizēti izglītības programmu īstenošanai nepieciešamie mācību

grāmatu, darba burtnīcu un citu mācību līdzekļu saraksti. Atbilstoši skolas budžetam šie resursi

tiek atjaunoti vai iegādāti no jauna. Iespēju robežās pedagogi un skolēni tiek nodrošināti ar

izglītības programmas īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem (mācību grāmatām,

izziņas literatūru, metodiskajiem līdzekļiem, didaktiskajām spēlēm, digitālajiem mācību

līdzekļiem), mācību kabineti un laboratorijas ir aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām.

Skolas audzināšanas darba plāns/ programma

Ģimnāzijas audzināšanas darba programma veidota, pamatojoties uz valsts politiku

skolēnu līdzatbildības un dzīvesprasmju attīstībā, personīgās karjeras izaugsmē un akcentējot

vecāku (ģimenes) nozīmīgo lomu vienotu vērtībizglītības principu iedzīvināšanā (programma

pieejama e-klases sadaļā Normatīvie dokumenti). Programmā iekļauti audzināšanas darba

virzieni audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai trīs gadu periodam.

Galvenā audzināšanas darba programmas nozīme ģimnāzijā ir tā, ka tiek ievērots

vienots skolas audzināšanas darba mērķis un uzdevumi, tie tiek īstenoti, dokumentēti un

analizēti, veidojot skolas un klases audzināšanas darba plānus un darba analīzi. Vienlaikus ar

vispārējo skolas audzināšanas darba programmu veiksmīgākai darba plānošanai un realizācijai

tiek veidots arī ārpusstundu pasākumu plāns, skolas ciklogramma katram mēnesim, “Latvijas

skolas somas” aktivitāšu un Karjeras pasākumu plāns.

Audzināšanas darba plāns ģimnāzijā tiek veidots katram mācību gadam, tajā noteikts

jomas atbildīgais par konkrētā uzdevuma izpildi. Katra mācību gada beigās tiek veikts

audzināšanas darba izvērtējums ar mērķi diagnosticēt skolas audzināšanas darba stiprās un

vājās puses. Klašu audzinātāju pašvērtējumi sniedz atgriezenisko saiti par mācību gada

pasākumu kvalitāti, veiksmēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Par galvenajiem audzināšanas darba mērķiem, uzdevumiem, prioritātēm konkrētajā

mācību gadā klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji tiek informēti skolotāju


11

sanāksmē septembrī, un tie tiek publiskoti ģimnāzijas mājas lapā. Audzinātāju atbalstam e-

klasē izveidotas koplietošanas dokumentu mapes, kurās iekļauti dažādi klašu audzinātājam

nepieciešamie dokumenti: dokumentu veidlapas, normatīvie dokumenti, labās prakses piemēri,

ekskursiju maršruti u.c.

Klases audzinātāji, ņemot vērā klases raksturojumu un skolēnu vajadzības, izstrādā

darba plānu katram semestrim un katram mēnesim (noteikta veidlapa), kurā norāda galvenos

klases audzināšanas uzdevumus (saskaņā ar VPVĢ audzināšanas darba plānā konkrētajam

mācību gadam noteiktajiem uzdevumiem), klases stundu tēmas diskusijām, kā arī skolēnu, viņu

vajadzību un interešu izpēti sadarbībā ar pārējiem pedagogiem un atbalsta personālu,

ārpusstundu aktivitātes klases kolektīva saliedēšanā, kā arī norāda sadarbības formas ar

vecākiem. Klašu stundās, ievērojot vispusīguma un pēctecības principu, audzinātāji aplūko

tādas tēmas kā sevis apzināšanās jeb pašidentitāte, savstarpējās attiecības, konfliktu risināšana,

piederība ģimenei, pilsētai, valstij, brīvprātīgais darbs, karjeras izglītība u.c.

Skola īsteno 11 interešu izglītības programmas, piedāvājot skolēnu interesēm un

vajadzībām, skolas vērtībām un skolas resursiem atbilstošas programmas.

Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas kritērijā Turpmākā attīstība kritērijā

Ģimnāzija piedāvā:

2 pamatizglītības otrā posma programmas

(viena no tām - matemātikas, dabaszinātņu un

tehnikas virziena programma);

vidusskolas posmā 3 izglītības programmas,

matemātikas, dabaszinību un tehnikas

virziena programmā pēc skolēnu izvēles

padziļināti var apgūt dabaszinības vai

matemātiku un datoriku.

Ģimnāzijā izstrādāta audzināšanas darba

programma 2018.-2021.gadam, kurā iekļauti

audzināšanas darba virzieni audzināšanas mērķa un

uzdevumu īstenošanai trīs gadu periodam.

Audzināšanas darba plānošanai un realizācijai tiek

veidots ārpusstundu pasākumu plāns katram

semestrim, skolas ciklogramma katram mēnesim,

“Latvijas skolas somas” aktivitāšu plāns, Karjeras

pasākumu plāns.

Ģimnāzija piedāvā kvalitatīvas, skolēnu interesēm,

skolas vērtībām un skolas resursiem atbilstošas

interešu izglītības programmas.

Ieviest jauno mācību saturu 7.,10.klasēs.

Pilnveidot pamatizglītības otrā posma


Ieviest vidējās izglītības programmu, katrā

no mācību jomām, piedāvājot mācību

priekšmetu pamatkursus, padziļinātos un

specializētos kursus.

Turpināt veidot kvalitatīvas klases stundas,

kas veicina skolēnu līdzatbildības un

dzīvesprasmju attīstību un personīgās

karjeras izaugsmi.

Nodrošināt arī turpmāk skolēnu interesēm

un vajadzībām, skolas vērtībām un skolas

resursiem atbilstošas interešu izglītības

programmas.

Vērtējuma līmenis: ļoti labi

4.2. Mācīšana un mācīšanās

4.2.1. Mācīšanas kvalitāte

Skolēnu mācību sasniegumi tiek atspoguļoti elektroniskajā žurnālā. Vecāki, iesniedzot

skolēna dokumentus mācībām ģimnāzijā, norāda, kā vēlas saņemt informāciju par skolēna

mācību sasniegumiem. Stundu izmaiņas redzamas kopīgā grafikā elektroniskajā žurnālā,

skolēnu informēšanai par pārbaudes darbiem ieviests pārbaudes darbu grafiks koplietošanas

faila formātā. Pieteikšanās uz pārbaudes darbu pārrakstīšanu, “Laimīgo stundu” matemātikā,

svešvalodās, vēsturē, latviešu valodā organizēta elektroniski.


12

Mācību procesa organizēšana

Skolēnu mācību procesa organizācijas prasības noteiktas skolas Nolikumā un Iekšējās

kārtības noteikumos. Nolikums un Iekšējās kārtības noteikumi tiek precizēti, ņemot vērā

vecāku padomes, Skolēnu pašpārvaldes, skolēnu, pedagogu ieteikumus. Nepieciešamības

gadījumā tiek veidoti jauni normatīvi akti, lai strukturētu mācību darbu un nodrošinātu

skolēniem vienlīdzīgas iespējas piedalīties mācību procesā un uzlabot to.

Skolas vadība, plānojot mācību procesa organizēšanu, ņem vērā skolotāju ikgadējos

pašnovērtējumus un datus no skolēnu, vecāku aptaujām. Veiktās aptaujas un pētījumi minēti

sadāļā 4.7.1.

Mācību procesa organizācijas galvenā forma ir mācību stunda. Skolotājs plāno mācību

darbu, izvirzot sasniedzamo rezultātu skolēnam katrai mācību stundai, piedāvā atbilstošus

uzdevumus, organizē atgriezeniskās saites saņemšanas procesu. Skolotājs pielāgo mācību

uzdevumus un metodes skolēnu sagatavotībai un vajadzībām, tā, piemēram, īpaša uzmanība

tiek veltīta 7.klašu adaptācijas periodam, notiek matemātikas līmeņapmācība pamatskolas

posmā. Kopš 2018./2019. mācību gada skolotāji tiek mudināti, mācību darbu plānojot, ņemt

vērā citu mācību priekšmetu saturu konkrētā laika posmā, meklēt starppriekšmetu saikni,

iespējas tēmas pārcelt un sadarboties ar kolēģiem - šim nolūkam izveidots elektronisks

koplietošanas tematu dokuments pamatskolas un vidusskolas klasēm.

Informācijas aprite starp pedagogiem, skolēniem, skolēnu vecākiem un citām

ieinteresētajām personām notiek- sadaļā 4.4.6.

Metodiskā darba organizācija un skolas sadarbība ar metodiskajiem centriem

Metodisko darbu skolā vada un plāno skolas metodiķi sadarbībā ar direktoru, direktora

vietniekiem izglītības un audzināšanas darbā. Metodiskā darba plāns tiek veidots, balstoties uz

skolotāju pašnovērtējuma datiem, stundu vērošanas datiem, skolotāju vajadzību apzināšanu, un

skolas vadības kopējo redzējumu par skolas attīstību. Kopš 2016./2017. mācību gada

metodiskajam darbam un skolotāju profesionālajai pilnveidei tiek pievērsta pastiprināta

uzmanība, lai realizētu mūsdienīgu izglītību un sagatavotos ieviest pilnveidoto mācību

standartu, balstītu kompetenču pieejā.

Skolas metodiķi organizē metodiskās mācības, skolotāju mācīšanās grupas, izmantojot

ārējos un iekšējos resursus - skolas direktores pieredzi “Iespējamās misijas” direktoru klubā,

darbību projektā “Skola2030”, pedagogus, kuri izgājuši profesionālās pilnveides kursus kā

mācīšanās konsultanti, pieredzi, kas gūta, piedaloties Brīvā skolu tīkla organizētajās apmācībās

u.c.

Līdz 2017./2018.mācību gadam skolā darbojās metodiskās apvienības, bet, mēģinot

metodisko darbu pilnveidot, tika meklētas jaunas skolotāju savstarpējās sadarbības formas, kas

balstītas izvirzītajos kopīgajos skolas metodiskajos mērķos un vajadzībās. Šobrīd darbs tiek

organizēts 8 skolotāju mācīšanās grupās, balstoties mācību jomu modelī.

Metodiskais darbs un profesionālā pilnveide notiek, izmantojot dažādas formas -

kopīgas mācības visiem priekšmetu skolotājiem, specializētas mācības atsevišķiem skolotājiem

vai grupām, sadarbības tikšanās mācīšanās grupām ar metodiķiem, izbraukuma mācību dienu

uz citu skolu, savstarpējās pieredzes darbnīcas, individuālu atbalstu pēc stundu vērošanas,

skolotāju savstarpējo stundu vērošanu, supervīzijas pēc nepieciešamības pie speciālista.

Ģimnāzijā tiek sniegts atbalsts klašu audzinātājiem un pedagogiem, organizējot

pasākumus pedagogu labās prakses un pieredzes apkopošanai un popularizēšanai audzināšanas

darba jautājumos. Klašu audzinātāji katru mācību gadu var piedalīties Audzināšanas darba

konferencē, kurā notiek dažādas meistarklases skolēnu kompetenču, sociāli emocionālās

mācīšanās u.c tēmu pilnveidei. Tāpat tiek organizētas praktiskās nodarbības, semināri klašu

audzinātājiem par dažādu metožu izmantošanu klases stundās. Mācību gada noslēgumā klašu


13

audzinātāji iesniedz labās prakses piemērus, tie tiek ievietoti e-klases sadaļā “Palīgs klašu

audzinātājiem”, tādējādi dodot iespēju citiem skolotājiem tos izmantot savā ikdienas darbā.

Tāpat klašu audzinātāji stāsta vai iepazīstina ar labo pieredzi ģimnāzijas organizētajās

metodiskajās dienās.

Saistībā ar Valsts ģimnāzijas statusa iegūšanu 2019./2020. mācību gadā skola

izveidojusi Metodisko centru, kurš apzina pilsētas un reģiona skolotāju vajadzības, plāno

profesionālo pilnveidi un vada mācības. Šobrīd metodiskā centra galvenie darbības virzieni -

iekšējais metodiskais darbs un profesionālās pilnveides vajadzības, datu vākšana par mācību

stundām, atbalsts jaunajiem skolotājiem; ārējais metodiskais darbs - mācību plānošana un

vadīšana pilsētas un reģionu skolu vajadzībām. Metodiskais centrs plāno un īsteno arī

metodiskās apmācības Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolotājiem, ar mērķi veidot zināšanu

un prasmju pārnesi skolēniem pārejas posmā no 6. uz 7.klasi, ņemot vērā, ka vismaz 80% šīs

skolas skolēnu uzsāk mācības ģimnāzijā.

Metodiskais darbs un profesionālā pilnveide notiek arī sadarbībā ar pilsētas metodisko

centru un izglītības pārvaldi. Līdz 2019./2020. mācību gada sākumam mūsu skolotāji aktīvi

darbojās kā pilsētas metodisko apvienību vadītāji - vēstures, literatūras, ekonomikas, mājturības

un tehnoloģiju apvienībās. Šobrīd metodiskais darbs pilsētā tiek organizēts mācību jomās, mūsu

skolotāji reģiona un pilsētas mērogā koordinē darbu kultūras izpratnes un pašizpausmes jomā,

vēstures un sociāli pilsoniskajā mācību jomā. Skolas līmenī katrai mācību jomai ir savs

koordinators, kurš plāno un realizē metodisko darbu atbilstoši pilsētas un reģiona mācību jomu

koordinatoru uzdevumiem. Vairāk skolas mājas lapas sadaļā “Metodiskais centrs” un

2.pielikuma 1.tabulā.

Skolotāju un skolēnu sadarbība mācību procesā

Mācību procesā notiek skolotāju un skolēnu sadarbība. To raksturojoši piemēri doti


Klases stundu saturs, ievērojot mūsdienu aktualitātes un saikni ar reālo dzīvi

Klases stundas tiek plānotas saskaņā ar VPVĢ audzināšanas darba programmu,

ievērojot normatīvo dokumentu prasības. Klases audzinātāji, plānojot un īstenojot klases

stundas, izmanto VISC metodiskajā līdzeklī "Klases stundu programmas paraugs" norādītās

tematiskā grupas:

sevis izzināšana un pilnveidošana,

piederība valstij,

pilsoniskā līdzdalība,

veselība un vide,

karjeras izvēle,

drošība.

Papildus tam, veidojot tematiskās klases stundas, klašu audzinātāji tiek aicināti izvērtēt

klases vajadzības, vecumposma īpatnības, aktuālo klasē, skolā, pilsētā, valstī. Mācību gada

sākumā skolas vecāku sapulcē un skolotāju sanāksmē tiek akcentēti mācību un audzināšanas

darba uzdevumi.

2019./2020.m.g. sākumā ģimnāzijas vadība, izvērtējot skolēnu sekmju dinamiku,

mācību priekšmetu skolotāju un klašu audzinātāju pašvērtējumu, skolas prioritātes un

uzdevumus konkrētajam mācību gadam, mācību satura aktualitātes, rosināja klašu audzinātājus

sadarbībā ar mācību priekšmetu skolotājiem strādāt ar tēmām, kas mudinātu klašu audzinātājus

un skolotājus vairāk pievērst uzmanību mērķtiecīgai prasmju apguvei.

Klases stundās tiek diskutēts par tādām būtiskām tēmām kā laika plānošana; skolēnu

atbildība par savu izvirzīto mērķu, uzdevumu laicīgu izpildi; skolēna uzvedība skolā,

ārpusstundu aktivitātēs, sociālajos tīklos; sadarbības prasmju veidošana; veselīgs uzturs un

http://visc.gov.lv/audzinasana/dokumenti/metmat/klases_stundu_progr_%20paraugs.pdf


14

dzīvesveids; savu interešu un dotību/talantu attīstīšana; drošība dažādās dzīves situācijās,

skolēnu atbildība par sevi, apkārtējiem u.c. Īpaša uzmanība klases stundās un skolas pasākumu

laikā tiek pievērsta skolēnu sociāli emocionālajai audzināšanai - savstarpējo attiecību kultūrai,

konfliktu risināšanai, iecietības veicināšanai, savu pienākumu un tiesību (skolas Iekšējās

kārtības noteikumu) ievērošanai.

Klases audzinātāju stundu programma tiek veidota 35 klases stundām (9. un 12.klasei –

33 stundas). Ņemot vērā klases vajadzības, klases audzinātājs izvēlas nepieciešamo stundu

skaitu klasei aktuālu tematu apguvei, klases stundās izmantojamās metodes un paņēmienus.

Pārējās stundas klases audzinātājs pēc nepieciešamības var plānot kā organizatoriskās.

Laba sadarbība klašu audzinātājiem ir ar karjeras konsultantu, kurš palīdz veidot

nodarbības karjeras izglītībā un piedāvā klasēm dažādas tematiskās nodarbības, iestāžu,

uzņēmumu apmeklējumu (skat. 4.pielikuma 1.tabulu).

Mācību procesa saikne ar audzināšanas darbu, reālo dzīvi, mūsdienu aktualitātēm

Izglītības procesā tiek ievērots mācību un audzināšanas procesa vienotības princips.

Mācību programmu īstenošanā ne tikai saturā, bet arī procesā tiek veicināta un attīstīta:

skolēnu spēja brīvi un patstāvīgi domāt, piem., paust viedokli par ekoloģiskajām

problēmām u.c. aktuāliem jautājumiem, tostarp mācību priekšmetos, kur viedokļa paušana

ir obligāti apgūstama;

sevis apzināšanās un pašizziņa, piem., atlasīt sev individuālus vingrinājumus sava

individuālā vingrošanas plāna izveidei;

brīva iespēja īstenot savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības,

piem., iespēja sasniegt savus profesionālos mērķus sportā, tajā pašā laikā pašam

uzņemoties atbildību par mācību saistībām;

izpratne par pienākumiem un tiesībām, piem., politikā un tiesībās apgūst atsevišķu tiesību

jomu normas;

cieņa pret sevi un citiem, piem., sociālajās zinībās veidojot emociju karti;

ģimenes vērtību un nozīmes apzināšanās, piem., literatūrā analizējot tēlu rīcību un

uzskatus;

piederība Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, piem., prasme saskatīt interesantus un

vērtīgus tēlotājas mākslas un dizaina priekšmetus apkārtējā vidē; prasme, apzinoties esošo,

radīt jaunus, unikālus tēlotājas mākslas darbus; piem., 2018./2019.m.g. Ziemeļvalstu

nedēļas laikā 11.kl. skolēni izpildīja uzdevumu, pētot Vīgelanda skulptūru parka (Oslo)

skulptūru attēlus. Uzdevums rosināja iegūt vairāk informācijas un apmeklēt parku mācību

ekskursijas laikā;

attieksme pret darbu kā vērtību, piem., interpretējot noteiktus literāros darbus vai

ekonomikā apgūstot tādus tematus kā Darba tirgus, Nodarbinātība, Bezdarbs un tā

formas;

nacionālās identitātes apziņa, piem., akcentējot jautājumu par literāri pareizas latviešu

valodas lietojumu;

demokrātiskas, uz sadarbību orientētas sabiedrības principi, piem., mācību procesa laikā

skolēni jebkurā brīdī noteiktā kārtībā var uzdot skolotājam jautājumus. Skolēni drīkst

piedalīties mācību procesa plānošanā – vērtēt, kādas prasmes apguvuši, ko vajag vēlreiz

pārrunāt vai atkārtot; mācību tēmas ietvaros mainīt apakštēmu secību vai kādām no tām

pievērst papildu vērību. Skolēniem tiek dota iespēja mainīt vērtēšanas kritērijus pirms

projekta darba izstrādes; stundās atsevišķus uzdevumus skolēni veic, izmantojot

koplietošanas dokumentus;

atbildība par vides ilgtspēju, piem., starpdisciplināri informātikā veidojot tīmekļa lapas

(html valodā) par bioloģijā aktuāliem tematiem.


15

Skolēnu pašvērtēšanas prasmju attīstīšana

Pedagogi mācību stundās, interešu izglītības nodarbībās, ārpusstundu pasākumos

izmanto dažādas metodes un organizācijas formas, sekmējot skolēnu pašvērtēšanas prasmju

attīstīšanu. Skolēnu pašvērtēšanas prasmju attīstīšanas metožu un organizācijas formu

daudzveidību mācību stundās raksturo 2.pielikuma 3.tabulā minētie piemēri.

Sasniegumi, ar kuriem skola lepojas

kritērijā

Turpmākā attīstība kritērijā

Mūsdienīga informācijas aprite, informācijas

pieejamība, nodrošināta iespēja operatīvi

sazināties, tostarp risināt problēmsituācijas,

ja tādas radušās.

Normu aktualizācija pēc reālās dzīves

nepieciešamības.

Metodisko mācību daudzpusējs piedāvājums

nolūkā sagatavoties ieviest pilnveidoto

mācību saturu un pieeju.

Pedagogu pieejamība, ņemot vērā skolēnu

vajadzības.

Tematisku klases stundu veidošana ar mērķi

veicināt vispusīgu skolēnu personības

attīstību.

Pilnveidot pedagogu prasmes mācību stundas

sasniedzamā rezultāta noteikšanā un tam

atbilstošu uzdevumu izvēlē un izveidē.

Palielināt starppriekšmetu sadarbības

īpatsvaru mācību procesā.

Palielināt skolēnu pašvērtējuma iespējas,

skolotājiem izvēloties atbilstošas mācību un

vērtēšanas formas un paņēmienus.

Atbalstīt un veicināt klašu audzinātāju un

mācību priekšmetu skolotāju sadarbību

mērķtiecīgai prasmju apguvei.


4.2.2. Mācīšanās kvalitāte

2017. un 2018.gadā tika veikta aptauja, lai noskaidrotu skolēnu viedokli par mācību

stundas kvalitāti. Aptaujas rezultāti liecina, ka skolēni aktīvi piedalās mācību procesā, plāno un

vērtē savu mācību darbu, uzņemas līdzatbildību par mācību procesa norisi, vērtē iegūtās

zināšanas un ir līdzatbildīgi savu turpmāko attīstības vajadzību noteikšanā (skatīt 2.pielikuma

1.-12.attēlu). Skolēniem tiek attīstītas pašvērtēšanas prasmes. Pedagogu darbs skolēnu

pašvērtēšanas prasmju attīstīšanā un skolēnu pašvērtēšanas piemēri raksturoti pašvērtējuma

4.2.1. sadaļā , 2.pielikuma 3.tabulā un 13.attēlā.

Skolā ir izveidota informācijas apmaiņas sistēma starp vadību, pedagogiem, skolēniem

un viņu ģimenēm. Saziņa pamatā notiek e-klases elektroniskajā sarakstē, izmantojot arī citas

saziņas formas, par ko klašu audzinātāji, mācību priekšmetu skolotāji un skolēni, kā arī viņu

vecāki ir vienojušies (piemēram, telefonsaziņa - telefonsarunas, īsziņas, WhatsApp ziņas u.c.

formās).

Informācija par aktualitātēm mācību un audzināšanas darbā tiek ievietota skolas mājas

lapā un izvietota skolas ziņojumu stendos, arī sociālajos tīklos (piem., Facebook). Skolēni tiek

informēti par mācību darbam izvirzītajām prasībām, par kurām skolotāji informē skolēnus

mācību priekšmeta stundās. Ar normatīvo dokumentu prasībām skolēnus un viņu vecākus

iepazīstina klašu audzinātāji. Normatīvie dokumenti publicēti arī skolas mājaslapā

www.vpvg.edu.lv Informācijas apmaiņas sistēma plašāk raksturota pašvērtējuma 4.2.1.nodaļā.

Saskaņā ar ģimnāzijas attīstības plānā noteiktajiem mērķiem skolēnos tiek veidotas

mācīšanās prasmes, veicinot pašu skolēnu atbildību par savu mācību darbu, tā rezultātiem un

lēmumiem. Skolēniem ir radīta iespēja konsultēties ar visiem skolotājiem individuāli. Lai

mazinātu to, ka konsultācijas tiek izmantotas galvenokārt pārbaudes darbu pārrakstīšanai, skolā

ir noteikta pieteikšanās kārtība un laiks, kad uzlabot nobeiguma pārbaudes darbos parādīto

http://www.vpg.edu.lv/


16

sniegumu vai tos uzrakstīt, ja skolēns nav bijis skolā. Arvien vairāk mācību procesā tiek

veicināts tas, lai skolēns analizētu savas kļūdas, tās labotu. Pamazām tiek veidoti arī snieguma

līmeņu kritēriji, pēc kuriem skolēniem ir uzskatāmi izprotams, kā sniegumu uzlabot; tiek

mainīta izziņas pieeja, ļaujot skolēniem pašiem piedzīvot, atklāt, arī kļūdīties, secināt. 7.klasēs

ir organizētas inženierzinātņu nodarbības, 8.klasē - dabaszinību praktiskās nodarbības, kur,

praktiski izzinot un mācoties, ieraudzīt atsevišķā elementa vietu sistēmā un veselumā;

skolotājiem savstarpēji un arī skolēniem sadarbojoties, mācību procesā tiek īstenota

starpdisciplināra pieeja.

Skolēni izmanto skolas piedāvātos resursus mācību mērķu sasniegšanai. Analizējot

2017./2018.m.g. un 2018./2019.m.g. skolotāju darba pašvērtējumus, secināms, ka pakāpeniski

skolotāji apgūst skolā pieejamās tehnoloģijas un cenšas tās izmantot mācību procesā. Par to

liecina 2.pielikuma 4.tabulā minētie piemēri.

Ģimnāzijas bibliotēka nodrošina skolēnus ar nepieciešamo mācību un papildu literatūru.

Skolēni var meklēt informāciju elektroniskajā kopkatalogā Alise un skolas abonētajā Letonikas

datu bāzē; skolēni labprāt izmanto arī bibliotēkas datoru ar interneta pieslēgumu, bezmaksas

Wi-Fi, lasītavas, kopēšanas, drukāšanas un skenēšanas pakalpojumus. Skolēnu lasīšanas

paradumu aptaujā, protams, atkarībā no tā, ko lasa, 96,2% skolēnu atzinuši, ka lasīšana viņiem

sagādā prieku. Līdz 88,7% skolēnu atzinuši, ka var atrast sev interesējošu literatūru. 96,2%

skolēnu atzinuši, ka lasa literatūru latviešu valodā, 80,8% angļu valodā, 13,8% krievu valodā,

3,3% norvēģu valodā, 2,5% vācu valodā, 0,8% franču valodā un citās.

Lielākā daļa skolēnu bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas. Mācību stundu

kavējumi tiek uzskaitīti, tiek analizēti to iemesli. Rīcība kavējumu novēršanai raksturota

pašvērtējuma 4.4.1.nodaļā.

Skolēnu mācību sasniegumu izaugsmes dinamika

Skolēnu mācīšanās kvalitātes izvērtēšanai tiek izmantotas elektroniskā žurnāla e-klase

piedāvātās statistikās apstrādes iespējas. Mācību sasniegumu izaugsmes dinamika tiek pētīta

gan skolas līmenī, gan skolotāju darba pašvērtējumā, gan ikdienā klases darbā. Analizējot

mācību sasniegumus valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos, kurus kārto visi vai gandrīz

visi skolēni, mācību sasniegumu izaugsmes dinamika skolā ir pozitīva (skat. 2.pielikuma

14.attēlu).

No apkopojuma minētajos mācību priekšmetos redzams, ka 7.klašu mācību sasniegumu

dinamika aizvadītajos trīs mācību gados pamatskolas posmā eksāmenu mācību priekšmetos

pozitīva bijusi angļu valodā un izteikti pozitīva Latvijas vēsturē. Gan latviešu valodā, gan

matemātikā mācību sasniegumu dinamika bijusi negatīva ar pretēju tendenci vidusskolas

klasēs. (skat. 2.pielikuma 15. un 16. attēlu).

No apkopojuma valsts pārbaudes darbu mācību priekšmetos, kurus kārto visi vai

gandrīz visi (angļu valoda) skolēni, redzams, ka dinamika angļu valodā pārsvarā ir negatīva –

vairāk ir skolēnu, kuriem vērtējumi ir samazinājušies. Turpretim latviešu valodā un matemātikā

vērtējumu dinamika ir pozitīva – pārsvarā ir tie skolēni, kuru vērtējumi vidusskolā ir

paaugstinājušies.

Korelējot ar eksāmenu rezultātiem, pamatskolā visos eksāmenu mācību priekšmetos

rezultāti bijuši līdzīgi. Nav pierādījies, ka kādā mācību priekšmetā tie būtu daudz augstāki

(vairāk par 10%) par eksāmenu rezultātiem valsts mērogā. Īpaša uzmanība veltīta skolēnu

sagatavošanai centralizētajiem eksāmeniem, kuru rezultāti vairākos mācību priekšmetos

pārsniedz valsts vidējo vērtējumu vairāk par 10%. Ikdienas darbā vidusskolas klasēs skolēni

daudz uzlabojuši savu sniegumu matemātikā, bet ne nestandarta uzdevumu risināšanā.

Viena no skolas tradīcijām un vērtībām ir sekmēt katra skolēna talantu attīstību, tostarp

arī mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Dalībnieku un laureātu skaits ir liels,

2017./2018.m.g. visplašākais Valmieras pilsētas pašvaldības rīkotajā mācību priekšmetu


17

olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu konkursa laureātu godināšanas pasākumā. Tādu

laureātu, kuri guvuši vismaz 1.vietu Valmieras pilsētas un starpnovadu mācību priekšmetu

olimpiādēs vai godalgotu vietu reģiona mēroga pasākumā vai bijuši izvirzīti dalībai vai guvuši

godalgotu vietu valsts mēroga pasākumos, bija 53.

Latvijas Skolu reitingā lielo skolu grupā 2018./2019.mācību gadā ģimnāzija 13.pozīcijā

65 reitingā iekļuvušo skolu vidū. Skolēnu sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un

konkursos plašāk raksturoti pašvērtējuma 4.4.5.nodaļā.

Zinātniski pētnieciskā darbība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ģimnāzijā

organizēta kā skolēnu un viņu vecāku brīvprātīga izvēle, veicot individuālus pētījumus vai

pētījumus grupā, fokusējoties uz pētījuma dziļumu. Vidusskolas klasēs piedāvāts fakultatīvais

kurss pētniecības prasmju apguvei visiem 10.klašu skolēniem. Lai pētniecību padarītu jēgpilnu

iespējami katram skolēnam, plānots organizēt to izvēļu izglītības programmās vidusskolā kā

organisku mācību procesa sastāvdaļu. Pētnieciskais darbs pamatskolā notiek mācību un

fakultatīvajās stundās - īpaši eksaktajās zinātnēs. Turpmāk tas attīstāms visās mācību jomās

saskaņā ar valsts ģimnāzijai noteiktajiem uzdevumiem, izveidojot noteiktu sistēmu.

Ģimnāzijā tiek popularizēts arī veselīgs un sportisks dzīvesveids - tiem skolēniem, kuri

pamatizglītības pakāpē nemācās dabaszinību izglītības programmā, ir papildus stunda sportā;

notiek brīvprātīgi sporta spēļu turnīri pēc mācību stundām; skolēni pārstāv skolu pilsētas un

plašāka mēroga sporta sacensībās.

Lai veicinātu skolēnu snieguma izaugsmes dinamiku, skolotāji papildus apgūst stundas

struktūras elementus, uzdevumu veidošanu pēc izziņas darbības līmeņiem, tiek organizēta

savstarpējā stundu vērošana ar mērķi uzlabot mācību procesu, lai veidotu to vērstu uz skolēna

mācīšanos un prasmju demonstrēšanu.


kritērijā


Efektīva informācijas apmaiņas sistēma, lai

skolēniem būtu iespējas uzlabot savus mācību

sasniegumus.

Iespēja attīstīt savas spējas gan mācību stundu,

gan ārpusstundu darbā.

Mainot pieejas akcentus, turpināt apzinātu

skolēnu mācīšanās prasmju attīstību.

Dažādās formās mācību procesā attīstīt

pētnieciskās prasmes gan pamatskolas, gan

vidusskolas klasēs.

Arvien vairāk mācību procesā sekmēt skolēnu

izziņas maiņu no satura teorētiskas apguves uz

praktisku darbību.

Vērtējuma līmenis: labi

4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Skolā ir izstrādāta “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība pārbaudes

darbos”, kura ir pieejama skolas mājaslapā. Ar to klašu audzinātāji ir iepazīstinājuši gan

skolēnus, gan viņu vecākus. Visi pedagogi zina un ievēro šo kārtību. Skolas vērtēšanas kārtība

ir aktualizēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pēc reālās nepieciešamības.

Pedagogi skolēnu mācību sasniegumu vērtējumus ieraksta elektroniskajā žurnālā e-

klase skolas noteiktajā kārtībā. Skolotāji sistemātiski vērtē skolēnu mācību darbu, veic arī

formatīvo vērtēšanu – vērtēšanu, lai mācītos, kā arī summatīvo vērtēšanu mācību sasniegumu

novērtēšanai. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst

skolēnu izvēlētajai izglītības programmai. Pedagogi rosināti tam, lai vērtējums un vērtēšanas

metodes sniegtu skolēniem atbalstu turpmākajā mācību procesā un motivētu mācību

sasniegumu uzlabošanai. Skolēniem un viņu vecākiem ir tiesības jautāt pedagogiem vērtējuma

pamatojumu.


18

Skolēniem ir zināma un saprotama mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība. Pedagogi

pamato un izskaidro skolēniem viņu mācību darba vērtējumu. 2017.gada decembrī līdz 88%

skolēnu atzinuši, ka saprot, kā skolotāji vērtēs skolēnu darbu, 2018.gada maijā 85%.

Pārbaudes darbu grafiks ir pieejams elektroniskajā žurnālā. Ieraksti tajā tiek veikti

saskaņā ar “Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība pārbaudes darbos” noteikto

kārtību. Nobeiguma pārbaudes darbi ir jāizpilda visiem skolēniem. Pirms pārbaudes darba

skolēni tiek iepazīstināti ar pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem. Pēc pārbaudes darba

skolotāji kopā ar skolēniem veic darbu analīzi. Ja nepieciešama individuāla konsultācija, tā tiek

nodrošināta individuālā darba stundās jeb konsultācijās. Lai konsultācijām paredzētais laiks

netiktu lielākoties izmantots pārbaudes darbu pārrakstīšanai un skolēnus motivētu sagatavoties

nobeiguma pārbaudes darbiem jau pirmajā reizē, vērtējumu uzlabošana valsts pārbaudes darbu

mācību priekšmetos notiek reizi nedēļā “Laimīgajā stundā”, kurai skolēni motivēti pieteikties

noteiktā laikā, tā stiprinot arī plānošanas prasmes un atbildību par savu darbu. Pirms vērtējuma

uzlabošanas skolēniem ir iespējas konsultācijās mācīties, lai uzlabotu savu sniegumu atkārtoti

rakstītajā pārbaudes darbā. Par “Laimīgās stundas” efektivitāti veikta gan skolēnu, gan

pedagogu aptauja. 83% pedagogu atzīst, ka tādējādi atvieglots mācību process konsultācijās.

Trešdaļa skolēnu atzīst, ka ir palielinājies laiks, lai konsultācijās mācītos. Skolēnu un skolotāju

atbildes vēl analizējamas, lai novērstu nepilnības un domātu par veidiem, kā vairāk aktivizēt

pašvadītu mācīšanos turpmāk. Veikts arī pētījums par skolēniem, kuri neierodas uz pārbaudes

darbu pirmajā reizē. Pamatskolā nav konstatēti regulāri kavējumi pārbaudes darba rakstīšanas

laikā, bet vidusskolas klasēs ir secināts par atsevišķiem gadījumiem, kad skolēni attiecīgajā

dienā neierodas tikai uz pārbaudes darbiem.

Tādējādi skolēniem ir iespēja uzlabot mācību sasniegumu rezultātus saskaņā ar

“Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība pārbaudes darbos” noteikto kārtību. Par

mācību sasniegumu uzlabošanas iespējām zina visas ieinteresētās puses, pedagogi un skolēni

tās ievēro. Katra mācību priekšmeta pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas

kritērijus nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs, ņemot vērā skolēnu mācību

sasniegumu vērtēšanas kārtībā noteikto.


Skolā ir noteikta skolēnu mācību sasniegumu

vērtēšanas kārtība, tā tiek aktualizēta saskaņā ar

reālajām vajadzībām.

Lielākajai daļai skolēnu ir saprotami vērtēšanas

kritēriji.

Skolēniem ir nodrošināta kārtība mācību

snieguma un vērtējumu uzlabošanai.

Palielināt skolēnu iesaisti vērtēšanas kritēriju

izstrādē un analīzē, izmantojot to kā iespēju

izprast un uzlabot savu sniegumu.

Veicināt pedagogu izpratni par formatīvās

vērtēšanas nozīmi mācību procesā.

Pakāpeniski palielināt formatīvās vērtēšanas

lietojumu mācību procesā.

Vērtējuma līmenis: labi.

4.3. Izglītojamo sasniegumi

4.3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Saskaņā ar ģimnāzijas attīstības plānā noteikto skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

ikdienas mācību procesa rezultāti, sasniegumi, izaicinājumi vērsti uz katru skolēnu. Skolēnu

sasniegumus ikdienas darbā izglītības iestāde uzskaita un apkopo skolvadības sistēmā e-klase.

Pēdējo trīs mācību gadu rezultāti rāda, ka ir samazinājies nepietiekamu vērtējumu skaits gan

pamatizglītības, gan vidējās izglītības pakāpē. Nav vai tikpat kā nav gadījumu, kad, mācību

gadu beidzot, nav vērtējuma. Samazinājies ir pietiekama apguves līmeņa gadījumu skaits,

palielinoties skolēnu skaitam, kuriem, mācību gadu beidzot, ir optimāls apguves līmenis. Šī

pozitīvā tendence īpaši izteikta vidusskolā, kur minētais samazinājums un palielinājums bijis


19

par vidēji 20 procentiem. Pamatskolā, lai arī nav liels, bet varētu vēl samazināties nepietiekama

apguves līmeņa gadījumu skaits, sasniedzot vismaz vienādu attiecību ar skolēnu skaitu, kuriem

ir augsts apguves līmenis. Vidusskolā augsts apguves līmenis ir procentuāli lielāks nekā

nepietiekams (skat. 3.pielikuma 1. un 2. attēlu).

Nepietiekamu vērtējumu gadījumā notiek individuālas un administrācijas tikšanās, lai

vienotos par konkrētu plānu situācijas uzlabošanai. Klases audzinātāja sistemātiskas darbības

(īpaši pamatskolā), aktivizējot paša skolēna sekošanu līdzi saviem mācību sasniegumiem,

mazinājies to skolēnu skaits, kuriem ir pagarinātais mācību gads. Piemēram,

2017./2018.mācību gadā to bija 15 (uz otru gadu tajā pašā klasē atstāti trīs), 2018./2019.mācību

gadā - 11 (uz otru gadu tajā pašā klasē netika atstāts neviens skolēns).

Ģimnāzijā ir liels skolēnu skaits, kuri iegūst pašvaldības apbalvojumu - naudas balvu,

ja vidējais vērtējums ir vismaz 8,5 balles: 2018./2019.m.g. I semestrī - 131 skolēns, mācību

gadu beidzot - 124 skolēni. Gadījumi, kad vidējais vērtējums ir tuvu tam, rāda situācijas

objektivitāti, kad vērtējums netiek nepamatoti paaugstināts, piem., 2019./2020.m.g. I semestrī

bija vairāki skolēni, kam, semestri beidzot, vidējais vērtējums bija 8,40, 8,44 balles u. tml.,

tādējādi nodrošinot iespēju godīgi iegūt pašvaldības apbalvojumu.

Būtiska prasība skolotāju darbā ir analizēt korelāciju starp izglītojamo sasniegumiem

ikdienas darbā un valsts pārbaudes darbos. Skolotāji veic sava darba pašvērtējumu nolūkā

saskatīt atšķirības (ja tādas ir) un veikt izmaiņas savā darbā.

Piemēram, pētījumā par rezultātiem matemātikā, kaut arī bija vērojama vislielākā

izaugsmes dinamika starp mācību priekšmetiem, 2018./2019.mācību gadā, 12.klasi beidzot,

bija atšķirība starp gada un eksāmena vērtējumu, bet eksāmena daļās iegūtais vērtējums bija

proporcionāli atbilstošs skolēnu apguves līmenim, mācību gadu beidzot (skat. 3.pielikuma

3.attēlu).

Salīdzinoši eksāmenā rezultāti ir augstāki par rezultātiem kopvērtējumā valstī, dodot pat

25.pozīciju “Draudzīgā aicinājuma” reitingā 48 ģimnāziju un valsts ģimnāziju vidū, ko

nevajadzētu uzskatīt par pašapmierinātu secinājumu, bet izaicinājumu strādāt vēl efektīvāk,

īpašu vērību veltot eksāmena 2. un 3.daļas uzdevumu risināšanai.

5.tabula

Eksāmens Kopvērtējums %

izglītības iestādē

Kopvērtējums %

pēc tipa

Kopvērtējums %

pēc urbanizācijas

Kopvērtējums %

valstī

Matemātika 42,60 42,80 31,50 32,75

Ja arī šķiet, ka gada vērtējums matemātikā bijis nepamatoti augstāks, tad, salīdzinot

gada vērtējumus visos mācību priekšmetos, tas bijis zemākais trīs 12.klasēs un vienā - otrs

zemākais (vidēji - 6,65 balles). Tajā pašā laikā latviešu valodā (vidējais vērtējums kopā ar

literatūru - 7,38 balles) 7.pozīcija “Draudzīgā aicinājuma” reitingā 48 ģimnāziju un valsts

ģimnāziju vidū, kas norāda uz konkurētspējīgu rezultātu.

6.tabula

Latviešu valoda 72,40* 58,80 48,50 49,86

*vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 20%


20


kritērijā


Samazinājies nepietiekamu vērtējumu skaits

gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības

pakāpē.

Samazinājies pietiekama apguves līmeņa

gadījumu skaits, palielinoties skolēnu skaitam,

kuriem, mācību gadu beidzot, ir optimāls

apguves līmenis.

Katru semestri vairāk nekā 100 skolēnu saņem

pašvaldības apbalvojumu - naudas balvu par

teicamām sekmēm mācību darbā.

Paaugstināt mācību sasniegumu dinamiku

un rezultātus valsts pārbaudes darbos

pamatizglītības pakāpē.

Samazināt pamatizglītības pakāpē

nepietiekama apguves līmeņa gadījumu

skaitu, sasniedzot vismaz vienādu attiecību

ar skolēnu skaitu, kuriem ir augsts apguves

līmenis.

4.3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Vērtējot valsts pārbaudes darbus, kurus kārto visi vai gandrīz visi izglītojamie,

eksāmenos par pamatizglītības ieguvi rezultāti vidēji, salīdzinot ar sasniegumiem citās valsts

skolās, ir augstāki, bet ne tik lielu pārsvaru kā eksāmenos par vidējās izglītības ieguvi.

Salīdzinoši augstākie rezultāti par pamatizglītības ieguvi laikā no 2016.-2019.gadam bijuši

latviešu valodā, zemākie - Latvijas vēsturē.

Valsts pārbaudes darbos par pamatizglītības ieguvi vērtējumi var būt salīdzinoši

subjektīvāki, jo eksāmeni tiek vērtēti katrā izglītības iestādē atsevišķi. Tāpēc pozitīvi vērtējams

fakts, ka centralizētajos eksāmenos vērtējumi ģimnāzijā (daļa - tie paši skolēni, kas mācījušies

pamatskolā) ir salīdzinoši augstāki. Izaicinājums turpmākajā darbā - ikdienas mācību procesā

pamatskolā veicināt aktīvu mācīšanos, mainot skolēna attieksmi un arī skolotāja pieeju mācību

stundā.

Centralizētajos eksāmenos par vispārējās vidējās izglītības ieguvi rezultāti salīdzinoši

ar rezultātiem visās valsts izglītības iestādes galvenokārt ir augstāki. Stabili pozitīvi rezultāti

vērojami centralizētajā eksāmenā latviešu valodā, angļu valodā, Latvijas un pasaules vēsturē,

citos eksāmenos arī pamatā augstāki par kopvērtējumu valstī. Izaicinājums - paaugstināt

eksāmenu rezultātus matemātikā un fizikā. Pēdējā gada laikā tieši matemātikas skolotājiem

pastiprināti notikušas metodiskās nodarbības (2018./2019.m.g. organizētas trīs mācību

nodarbības matemātikas skolotāju profesionāļu vadībā, 2019./2020.m.g. plānotas divas mācību

dienas, izzinot metakognitivitātes aspektus matemātikā un Latvijas Universitātes pētnieku

vadībā vērojot un analizējot matemātikas stundas); skolā sākuši strādāt vairāki fizikas skolotāji,

kas mazina pārlieku lielās darba slodzes problēmu vienam skolotājam.

Ģimnāzijā nav bijuši iestājpārbaudījumi, tā devusi iespēju ikvienam, kurš gribējis tajā

mācīties. Vēl trīs gadus (ieskaitot 2019./2020.mācību gadu) mācības ģimnāzijā turpinās

skolēni, kuri tajā iestājušies, nekārtojot iestājeksāmenus. Svarīgi ir bijis sasniegt iespējami

augstākus rezultātus, būt starp labākajām skolām eksāmenu rezultātu ziņā - jo īpaši sevi

pierādot valsts ģimnāziju vidū, vēl neesot tās statusā.

7.tabula

Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2016./2017.mācību gadā

Eksāmenu rezultāti par pamatizglītības ieguvi

Eksāmens Kopvērtējums%


Kopvērtējums %

pēc tipa

Kopvērtējums %

pēc urbanizācijas

Kopvērtējums

% valstī

Latviešu valoda 69,49 67,99 67,47 65,06


21

Matemātika 62,79 61,39 59,07 54,46

Latvijas vēsture 66,85 72,25 69,48 67,32

Angļu valoda 75,07 78,13 71,51 71,18

Krievu valoda 89,00* 83,43 78,85 74,52


8.tabula





Kopvērtējums %

pēc tipa

Kopvērtējums %

pēc urbanizācijas

Kopvērtējums %

valstī

Latviešu valoda 68,05 67,33 66,67 64,85

Matemātika 52,48 57,40 55,53 50,43


Angļu valoda 72,66 76,69 68,96 68,38

Vācu valoda 63,75 70,57 60,99 61,85

Krievu valoda 74,56 76,90 77,25 71,58

9.tabula





Kopvērtējums %

pēc tipa

Kopvērtējums %

pēc urbanizācijas

Kopvērtējums

% valstī

Latviešu valoda 66,89 64,62 64,62 64,71

Matemātika 59,86 60,34 55,75 55,83


Angļu valoda 71,77 73,36 67,74 70,77

Krievu valoda 62,22* 73,96 77,22 74,32

*vidējais kopvērtējums zemāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%. Eksāmenu kārtoja 9

skolēni, no tiem vienam bija augsts apguves līmenis, pieciem - optimāls, diviem - pietiekams,

vienam - nepietiekams. Lielākā atšķirība, salīdzinot gada un eksāmena vērtējumu, bija divām

skolniecēm, kam, mācību gadu beidzot bija 10 balles, bet eksāmenā - 8 balles. Pārējos

gadījumos svārstības vērojamas vienas balles robežās. Situācija kopā ar skolotāju ir analizēta,

bet kopumā krievu valodas eksāmenu kārto tikai atsevišķi skolēni, kas salīdzinoši var nedot


22

objektīvu situācijas izvērtējumu. Turklāt pārējos mācību gados līdzīgā situācijā eksāmena

rezultāti bijuši augstāki par kopvērtējumu valstī - 2016./2017.m.g. pat par gandrīz 15%.

10.tabula


Eksāmenu rezultāti par vispārējās vidējās izglītības ieguvi



Kopvērtējums

% pēc tipa

Kopvērtējums %

pēc urbanizācijas

Kopvērtēju

ms % valstī

Latviešu valoda 67,41** 58,50 48,80 50,90

Matemātika 44,23 44,40 34,70 34,90

Latvijas un

pasaules vēsture

65,64*** 63,10 40,10 41,50

Angļu valoda 73,41* 70,70 56,00 59,70

Krievu valoda 85,22** 77,40 70,80 68,60

Bioloģija 68,69 68,30 63,60 63,70

Ķīmija 88,00*** 65,60 63,70 63,10

Fizika 51,58 55,40 53,50 49,90

Ekonomika 89,02** 77,71 71,61 70,97

Ģeogrāfija 74,07 73,31 70,85 68,10

Informātika 69,52 70,27 68,86 65,90


**vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 15%

***vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 20%

“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc rezultātiem centralizētajos eksāmenos valsts

ģimnāziju un ģimnāziju (48 valsts ģimnāzijas un ģimnāzijas) grupā ģimnāzijai 3.pozīcija

ķīmijas eksāmena, 9.pozīcija krievu valodas eksāmena, 15.pozīcija latviešu valodas eksāmena,

22.pozīcija angļu valodas eksāmena rezultātu un 25.vieta rezultātu kopvērtējuma grupā;

izaugsmē ģimnāzija ierindojusies 9.vietā no 48 valsts ģimnāzijām un ģimnāzijām.


23

11.tabula





Kopvērtējums

% pēc tipa

Kopvērtējums %

pēc urbanizācijas

Kopvērtējums

% valstī

Latviešu valoda 71,11*** 61,20 50,70 52,56

Matemātika 42,33 42,30 34,00 34,64

Latvijas un

pasaules vēsture

69,29**** 71,10 37,40 40,05

Angļu valoda 74,75** 72,60 58,50 61,87

Vācu valoda 52,47* 65,60 58,40 72,09

Krievu valoda 64,43 76,80 72,60 70,33

Bioloģija 65,88 63,50 62,00 60,78

Ķīmija 62,00 60,50 60,80 61,45

Fizika 44,67 47,70 45,00 39,82

Ekonomika 75,61 77,33 69,13 70,73

Ģeogrāfija 77,93 71,05 69,95 69,03

Informātika 69,46 67,05 66,06 62,65

*vidējais kopvērtējums zemāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%. Eksāmenu kārtoja viens

skolēns (vienīgais arī Valmieras pilsētā), kuram gada vērtējums bija 7 balles. Eksāmenā

zemākais vērtējums - 32,5% - iegūts valodas lietojuma daļā, augstākais - 64% (augstāks

rezultāts, ja salīdzina izglītības iestādes pēc urbanizācijas) - rakstīšanas daļā. Vācu valodas

eksāmenu ik gadus kārto tikai kāds skolēns skolā vai pilsētā (ir gadi, kad nekārto neviens),

tādējādi salīdzinoši var nedot objektīvu situācijas izvērtējumu. Citā pārskata gadā līdzīgā

situācijā eksāmena rezultāti bijuši augstāki par kopvērtējumu valstī - 2018./2019.m.g. pat par

gandrīz 20%, kad eksāmenu kārtoja arī viens skolēns.

**vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 10%

***vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 15%

****vidējais kopvērtējums augstāks par valstī vidējo par vairāk nekā 20%

“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc rezultātiem centralizētajos eksāmenos valsts

ģimnāziju un ģimnāziju (48 valsts ģimnāzijas un ģimnāzijas) grupā: 11.pozīcija latviešu

valodas eksāmena, 12.pozīcija vācu valodas eksāmena, 24.pozīcija angļu valodas eksāmena un

25.pozīcija bioloģijas un ķīmijas eksāmena rezultātu grupā; izaugsmē ģimnāzija ierindojusies

26.vietā no 48 valsts ģimnāzijām un ģimnāzijām.


24

12.tabula





Kopvērtējums

% pēc tipa

Kopvērtējums %

pēc urbanizācijas

Kopvērtējums %

valstī

Latviešu valoda 72,40 58,80 48,50 49,86

Matemātika 42,60 42,80 31,50 32,75

Latvijas un

pasaules vēsture

72,50 68,00 41,10 42,89

Angļu valoda 74,40 72,70 58,40 62,73

Vācu valoda 93,80 93,10 67,10 71,86

Krievu valoda 87,60 82,20 77,00 74,42

Bioloģija 58,40 56,80 57,60 57,08

Ķīmija 83,00 65,60 61,50 62,82

Fizika 46,80 45,50 41,30 37,51

Ekonomika 91,60 83,67 70,19 71,92

Ģeogrāfija 82,22 74,40 69,91 64,99

Informātika 70,53 62,77 61,29 59,91

“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc rezultātiem centralizētajos eksāmenos

valsts ģimnāziju un ģimnāziju (48 valsts ģimnāzijas un ģimnāzijas) grupā 2018./2019.m.g.:

3.pozīcija vācu valodas eksāmena, 4.pozīcija ķīmijas eksāmena, 7.pozīcija latviešu valodas

eksāmena, 9.pozīcija krievu valodas eksāmena, 22.pozīcija fizikas un vēstures eksāmena,

24.pozīcija angļu valodas un matemātikas eksāmena, 25.pozīcija bioloģijas un ķīmijas

eksāmena rezultātu grupā un 13.vieta rezultātu kopvērtējuma grupā; izaugsmē ģimnāzija

ierindojusies 15.vietā no 48 valsts ģimnāzijām un ģimnāzijām.

Trīs pārskata gadu periodā pozitīva dinamika valsts pārbaudes darbu rezultātos par

vispārējās vidējās izglītības ieguvi (rezultātu atveide diagrammās - skat. 3.pielikuma 4., 5., 6.

un 7.attēls) bijusi septiņos no 12 valsts pārbaudes darbiem: Latvijas un pasaules vēsturē,

latviešu valodā, krievu valodā, vācu valodā, informātikā, ģeogrāfijā un ekonomikā. Savukārt

rezultāti visus mācību gadus bijuši augstāki par kopvērtējuma rezultātiem valstī 10 no 12 valsts

pārbaudes darbiem (2016./2017. un 2018./2019.m.g. visos valsts pārbaudes darbos par vidējās

izglītības ieguvi).

Beidzot 9.klasi, 2016./2017.m.g. trim skolēniem bija divi un vairāk nepietiekamu

vērtējumu mācību gada noslēgumā (divos līdz četros mācību priekšmetos; divi no tiem mācījās

klasē, kura klases audzinātāja bija sociālais pedagogs; ar visiem skolēniem papildus ikdienas

darbam notikušas arī pārrunas administrācijas sanāksmē, piedaloties skolēnu vecākiem);

2017./2018.m.g. vienam skolēnam divi nepietiekami vērtējumi eksāmenos, kā rezultātā viņi

saņēma liecību.


25

13.tabula

Mācību gads Ar liecību pabeidza 9.klasi Ar liecību pabeidza 12.klasi

2016./2017.m.g. 3 1

2017./2018.m.g. 1 0

2018./2019.m.g. 0 1

12. klasi beidzot, 2016./2017.m.g. viens skolēns pabeidza 12.klasi ar liecību, jo II

semestrī tikpat kā vairs neapmeklēja skolu; kavējumiem nebija attaisnojoša iemesla; ar skolēnu

un viņa vecākiem notikušas arī pārrunas administrācijas sanāksmē. 2018./2019.m.g. vienam

skolēnam bija nepietiekams vērtējums mācību gada noslēgumā latviešu valodā - kavējumu dēļ

nespēja pietiekamā līmenī apgūt paredzēto mācību saturu, ar skolēnu notikušas arī pārrunas

administrācijas sanāksmē. Visi 12.klašu skolēni saņēmuši vispārējās vidējās izglītības

sertifikātus.

14.tabula

Mācību gads Atbrīvojumi no

eksāmeniem 9.klasē

Atbrīvojumi no eksāmeniem

12.klasē

2016./2017.m.g. 1 0

2017./2018.m.g. 3 0

2018./2019.m.g. 5 0

Skolēni tika atbrīvoti no eksāmeniem, pamatojoties uz vecāku iesniegumu, ģimenes

ārsta atzinumu, kurš tika iesniegts lēmuma pieņemšanai Valmieras pilsētas pašvaldībā par

skolēna atbrīvošanu no valsts pārbaudījumu kārtošanas.


kritērijā


Pozitīva eksāmenu rezultātu dinamika

pārskata periodā lielākajā daļā valsts

pārbaudes darbu vidējās izglītības pakāpē.

Augstāks apguves koeficients visos valsts

pārbaudes darbos par vidējās izglītības ieguvi

pārskata periodā nekā kopvērtējumā valstī.

“Draudzīgā aicinājuma” fonda reitingā pēc

rezultātiem centralizētajos eksāmenos valsts

ģimnāziju un ģimnāziju grupā vairākos mācību

priekšmetos ģimnāzija bijusi divdesmit labāko

vidū, visus pārskata gadus latviešu valodā (15.,

11. un 7.pozīcijā), eksāmenā, kuru kārto visi

skolēni; arī kopvērtējumā 2018./2019.m.g.

13.pozīcijā.

Ikdienas mācību procesā pamatskolā veicināt

aktīvu mācīšanos, mainot skolēna attieksmi un

arī skolotāja pieeju mācību stundā, tādējādi

paaugstinot rezultātus arī valsts pārbaudes

darbos.

Turpināt īstenot pasākumus, kas paaugstinātu

skolēnu zināšanu lietojumu nestandarta

situācijās matemātikā un fizikā.


26

4.4. Atbalsts izglītojamiem

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

Skolā veiksmīgi un saskaņoti strādā sociālais pedagogs, psihologs, sertificēta medicīnas

māsa, pedagogs - karjeras konsultants un divas bibliotekāres. Saskaņā ar amata aprakstu un

“Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas atbalsta personāla reglamentu” atbalsta personāls

sniedz skolēniem nepieciešamo palīdzību vajadzību nodrošināšanai, palīdzība un atbalsts tiek

sniegts arī vecākiem, mācību priekšmetu skolotājiem, klašu audzinātājiem.

Skolas atbalsta personāls veic pedagoģiskā, sociālā, un psiholoģiskā atbalsta

koordinēšanu un nodrošināšanu. Regulāri sadarbojoties ar klašu audzinātājiem, mācību

priekšmetu skolotājiem, tiek apzināti skolēni, kuriem nepieciešama palīdzība, kopā izlemjot,

tieši kāda veida palīdzība nepieciešama. Kā arī, lai laicīgu apzinātu 7.klašu skolēnu problēmas

un klašu kolektīvu raksturīgākās iezīmes, skolas direktore, sociālais pedagogs un psihologs

tiekas ar Valmieras Pārgaujas sākumskolas atbalsta personālu un vadību. Psihologs un sociālais

pedagogs iesaistās akūtu krīžu vai konflikta situāciju un vardarbības gadījumu risināšanā,

organizē preventīvo darbu vardarbības, konfliktu un citu risku mazināšanai, savstarpējo

attiecību uzlabošanai. Atbilstoši pasūtījumam skolas psihologs veic skolēnu psiholoģisko

izpēti, īpašu uzmanību veltot skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Skolas psihologs un sociālais

pedagogs veic individuālu konsultēšanu, kā arī vada nodarbības grupā, veic novērošanu mācību

procesa ietvaros. Medicīnas māsa sniedz nepieciešamo medicīnisko palīdzību, kā arī regulāri

informē skolēnus, skolotājus, skolas darbiniekus par dažādām infekciju saslimšanām un to, kā

no tām izvairīties.

Skolotāji un skolas atbalsta personāls mērķtiecīgi plāno un realizē atbalsta sniegšanu

skolēniem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai. Kopš 2017./2018. mācību gada

skolā tiek īstenos Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 "Atbalsts priekšlaicīgas

mācību pārtraukšanas samazināšanai", lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas nepabeidz

skolu.

Atbalsta personāls izstrādā plānus skolēniem, kuriem mācību procesā piemērojami

atbalsta pasākumi. Individuālajos plānos iekļauj/paredz dažādus atbalsta veidus skolēnam

(individuālās konsultācijas ar atbalsta personālu vai mācību priekšmeta skolotāju, atbalsta

pasākumi mācību procesā, brīvpusdienu nodrošināšana u.c.), skatot katru gadījumi individuāli.

Ar izstrādātajiem plāniem (rekomendācijām) tiek iepazīstināti vecāki un mācību priekšmetu

skolotāji.

Sociālais pedagogs regulāri pārbauda skolēnu kavējumus e-klasē, skolēniem, kuriem ir

mēnesī ir līdz 10 neattaisnoti kavētām mācību stundām, situāciju izskata klases audzinātājs. Par

10 mācību stundu neattaisnotiem kavējumiem skolēns nonāk Ģimnāzijas sociālā pedagoga

uzskaitē. Ja neattaisnotie kavējumi turpinās, skolēns un viņa vecāki/aizbildnis tiek uzaicināts

uz Ģimnāzijas administrācijas sēdi, lai izteiktu brīdinājumu. Gadījumos, kad skolēns

neattaisnoti kavējis vairāk par 20 mācību stundām un kavējuma iemesli nav zināmi vai

uzskatāmi par neattaisnojošiem, ģimnāzija informē Valmieras Izglītības pārvaldi vai citu

institūciju (pēc vajadzības, individuāli izskatot katru gadījumu).

Skolā regulāri tiek apzināti skolēni, kuri bez attaisnojoša iemesla regulāri kavē skolu.

2019./2020. mācību gada 1.semestrī bija 5 skolēni, kuriem bija izteikti daudz neattaisnoti

kavētas stundas, 2.semestra sākumā uz skolu atkārtoti tika aicināti vecāki. Skolēnu kavējumus

un to ietekmi uz mācību sasniegumiem analizē klases audzinātāji, veicot sekmju dinamikas

analīzi un ņemot vērā klases kolektīva iezīmes (katru mēnesi vai vienu reizi semestrī).

Skolēni par skolas kārtību tiek informēti 1.semestra sākumā klases stundās. Vecāki tiek

informēti klases vecāku sapulcēs, vai arī lūgt iepazīties ar noteikumiem skolas mājaslapā.

Atbalsta personāls dažādu problēmu risināšanā sadarbojas ar klašu audzinātājiem,

skolas administrācijas pārstāvjiem, mācību priekšmetu skolotājiem, skolēnu vecākiem un


27

vajadzības gadījumā ar dažādām institūcijām ārpus skolas- Valmieras pilsētas pašvaldību,

Sociālo lietu pārvaldi, Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienību “Ģimenes atbalsta nodaļa”,

Valmieras pilsētas pašvaldības policiju, Valsts policiju, Valmieras pilsētas bāriņtiesu, Valsts

Bērnu tiesības aizsardzības inspekciju u.c. iestādēm un institūcijām. Nepieciešamības gadījumā

sadarbība notiek ar Valmieras pilsētas pedagoģiski medicīnisko komisiju un Valsts pedagoģiski

medicīnisko komisiju.


kritērijā


Ģimnāzijā ir izstrādāti Iekšējās kārtības

noteikumi, drošības noteikumi, kas regulāri

tiek pārskatīti, papildināti, uzlaboti saskaņā

ar ģimnāzijas vajadzībām.

Skolas atbalsta personāla attieksme un darbs

ir profesionāls un atbildīgs.

Veselības aprūpi nodrošina kvalificēta

medicīnas māsa, sniedzot profesionālu

palīdzību skolēniem.

Tiek apzināti skolēni, kuriem nepieciešama

sociālā un psiholoģiskā palīdzība, tiek

sniegtas kvalificētu speciālistu konsultācijas.

Skolas atbalsta personāls sniedz

pedagoģiskā, medicīniskā, sociālā un

psiholoģiskā atbalsta koordinēšanu un

nodrošināšanu.

Izstrādāt kārtību skolēnu uzvedības analīzei.

Pilnveidot sociālā pedagoga un psihologa

sadarbību dažādu problēmsituāciju

risināšanai.

Pilnveidot sadarbību starp atbalsta personālu,

klašu audzinātājiem, mācību priekšmetu

skolotājiem.

Turpināt darbu ar vecākiem viņu

ieinteresēšanā un aktīvākā iesaistīšanā skolas

dzīvē, lai vecāki varētu sniegt nepieciešamo

atbalstu, iedrošinājumu, palīdzību savam

bērnam.


4.4.2. Drošības nodrošināšana

Skolā sadarbībā ar Skolēnu domi un Ģimnāzijas padomi izstrādāti Iekšējās kārtības

noteikumi, kuri nosaka skolēnu uzvedības noteikumus skolā (mācību stundā, mācību kabinetos,

koplietošanas telpās, skolas teritorijā) un skolas organizētajos pasākumos; skolēnu un vecāku

rīcību un atbildību mācību stundu kavējumu gadījumā; aizliegtu vielu, priekšmetu lietošanas

aizliegumu skolā un tās teritorijā; skolēna rīcību, ja tas saskata draudus savai vai citu personu

veselībai un drošībai; ģimnāzijas direktores un skolotāju rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai

emocionāla vardarbība pret skolēnu; skolēna atbildību par iekšējās kārtības noteikumu

neievērošanu.

Skolā ir izstrādāti un praksē ievēroti Noteikumi par izglītojamo drošību VPVĢ

organizētajos masu pasākumos, sporta sacensībās un sporta nodarbībās, drošības noteikumi

ekskursijās un pārgājienos, skolas un klases pasākumu organizēšanas kārtība ar mērķi

nodrošināt skolēnu drošību skolas organizētu masu pasākumu, sporta sacensību un sporta

nodarbību laikā, kā arī lai veicinātu ģimnāzijas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu,

pozitīvu uzvedību un cieņpilnu attieksmi pret skolas un klases biedriem, skolotājiem un

ģimnāzijas darbiniekiem. Šo noteikumi izpildi pasākumos nodrošina skolotāji, klašu

audzinātāji, arī vecāki. Pirms katra masu pasākuma par tā norisi, mērķauditoriju tiek informēta

Valmieras pilsētas pašvaldības policija un Vidzemes reģiona Kārtības policija, lai policijas

patruļas pasākuma laikā nodrošinātu sabiedrisko kārtību skolas teritorijā. Skolā ārpusstundu

masu pasākumos kārtību uzrauga arī apsardzes darbinieki.

Ikdienas darbā skolēni tiek iepazīstināti un ievēro drošības noteikumus, kas nosaka

ugunsdrošības un elektrodrošības ievērošanu; skolēnu rīcību ārkārtas un ugunsgrēka gadījumā,


28

pirmās palīdzības sniegšanā; ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu; drošības ievērošanu uz

ūdens un ledus; darba drošību, kas jāievēro datorklasēs, mājturības, bioloģijas, ķīmijas, fizikas,

dabaszinātņu kabinetos, sporta stundās. Ar šiem noteikumiem skolēnus iepazīstina klases

audzinātājs un mācību priekšmetu skolotāji/mācību kabinetu vadītāji. Ar drošības noteikumiem

skolēni tiek iepazīstināti MK noteikumu Nr.1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo

drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” noteiktajā kārtībā.

Skolā ir noteikta kārtība, kas jāievēro vecākiem un citiem skolas apmeklētājiem.

Ģimnāzijas galvenajā ēkā (A, B korpusā) darbojas videonovērošana, kuru uzrauga skolas

dežurants.

Skolas abās ēkās katrā stāvā (evakuācijas ceļos, gaiteņos, starp izejām uz kāpņu telpu

vai izejām no objekta) labi redzamā un apgaismotā vietā izvietots evakuācijas plāns. Katrā

mācību kabinetā un skolas telpā redzamā vietā izvietota informācija par operatīvo dienestu

izsaukšanu.

Skolas galvenajā ēkā ierīkota automātiskā ugunsgrēka balss izziņošanas sistēma un

automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Skolas piebūvē

darbojas automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Lai skolēni

izprastu ģimnāzijā noteikto kārtību, kā rīkoties ārkārtas situācijā, skolā notiek regulāri

evakuācijas mēģinājumi ar VUGD speciālistu piedalīšanos un evakuācijas izvērtējumu.

Problēmsituāciju risināšanā tiek izmantota pārkāpumu risināšanas soļu metode (skat.

4.pielikuma 1.attēlu).

Lai veidotu, veicinātu skolēnu izpratni par drošības jautājumiem, ģimnāzijā tiek

organizētas tematiskas nodarbības, tikšanās ar dažādu jomu speciālistiem: Valsts un

pašvaldības policijas pārstāvjiem, VUGD darbiniekiem, medicīnas speciālistiem, psihologiem,

skolas sociālo pedagogu.

Par drošības jautājumiem skolēnus izglīto sociālo zinību skolotāji mācību stundās un

klašu audzinātāji klases stundās vai mācību ekskursijās, atbalsta personāls vai skolas

administrācija. Par skolēnu drošību rūpējas ikviens skolas darbinieks, pievēršot uzmanību

situācijām, kas var apdraudēt skolēnu veselību un drošību. Arī skolēni tiek aicināti pievērst

uzmanību savai un citu veselībai un drošībai un pārkāpumu gadījumā ziņot par to jebkuram

skolas darbiniekam vai vecākiem.

Skolā izstrādāts “Darba aizsardzības pasākumu plāns”, kurā norādīti skolas darbinieku

pienākumi darba aizsardzības jomā, aprakstītas skolas darbiniekiem saistošās 12 darba

aizsardzības instrukciju prasības un rīcība ekstremālās situācijās (arī ugunsgrēka gadījumā),

pildot darba pienākumus tā, lai netiktu apdraudēta sava un apkārtējo veselība un dzīvība. Skolas

darbinieki ir instruēti un ikdienas darbā ievēro darba drošības instrukcijas atbilstoši sava darba

specifikai.

Skolā ir veselības punkts un ir izstrādāta “Neatliekamās medicīniskās palīdzības

sniegšanas kārtība VPVĢ Veselības punktā”. Skolas medicīnas māsa ir sagatavota

neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Ja skolēns guvis nelielu traumu un nav

apdraudēta viņa veselība un dzīvība, pirmo palīdzību viņam sniedz izglītības iestādē. Smagas

traumas vai saslimšanas gadījumā izsauc neatliekamās palīdzības brigādi. Medicīnas māsa

nekavējoties ziņo skolas direktorei, klases audzinātājam, vecākiem par gadījumiem, kad sniegta

medicīniskā palīdzība, seko sanitārhigiēnisko normu ievērošanai, veic primāro veselības

profilaksi skolā, konsultē par bērnu higiēnas un fiziskās veselības jautājumiem. Skolas

medicīnas māsa piedalās skolas ārpusstundu un sporta pasākumos, lai rūpētos par skolēnu

veselību un sniegtu nepieciešamo palīdzību.


29


kritērijā


Skolēni regulāri tiek instruēti un iepazīstināti ar

skolas iekšējās kārtības noteikumiem, drošības

noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem

likumā noteiktā kārtībā.

Problēmsituāciju risināšanā tiek izmantota

pārkāpumu risināšanas soļu metode.

Skolā ierīkota automātiskā ugunsgrēka balss

izziņošanas sistēma un automātiskā ugunsgrēka

atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma,

galvenajā ēkā darbojas videonovērošana.

Skolā ir veselības punkts, medicīnas māsa ir

sagatavota neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniegšanai.

Par skolēna veselības problēmām nekavējoties

tiek ziņots vecākiem/aizbildņiem, klases

audzinātājam.

Precīzi un sistemātiski ievērot visus drošības

noteikumus, savlaicīgi instruēt skolēnus,

veikt aktīvu preventīvo darbu pārkāpumu

novēršanā.

Sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību

veikt skolas teritorijas norobežošanu un

labiekārtošanu, lai nodrošinātu skolēnu

drošību ģimnāzijas teritorijā.


4.4.3. Atbalsts personības veidošanā

Ģimnāzijas audzināšanas darba mērķis ir organizēt un īstenot mērķtiecīgu un pēctecīgu

audzināšanas darbu, lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam kļūt par krietnu cilvēku,

tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt skolēna izpratni par

vērtībām un tikumiem, sekmējot to iedzīvināšanu, bagātinot kultūrvēsturisko pieredzi, stiprinot

piederību Latvijas valstij.

Skolā regulāri tiek veidoti pasākumi, koncerti, konkursi un citas aktivitātes ģimnāzijas

audzināšanas darba programmā noteikto uzdevumu izpildei (skat. 4.pielikuma 1.tabulu).

Tiek organizēti pasākumi skolēnu nacionālās identitātes un valstiskuma apziņas,

lojalitātes Latvijas valstij, Satversmei, Eiropas un pasaules kultūrtelpai stiprināšanai (Valsts

svētku koncerti, Patriotiskā stunda, Lāpu gājiens Lāčplēša dienā, Barikāžu atceres pasākumi,

4.maija Neatkarības deklarācijas atjaunošanas pasākums jeb Baltā galdauta svētki u.c.) Skolēni

tiek mācīti uz svinīgo pasākumu ierasties svētku apģērbā. Vidusskolas skolēni cenšas ar savu

piemēru mācīt pamatskolēnus.

Tiek organizēti pasākumi, kas veido skolēnu vērtību izpratni, t.sk. skolas, pilsētas, valsts

svētku svinēšana un atceres dienu atzīmēšana, skolas tradīciju kopšana un jaunu tradīciju

veidošana (Karoga svētki Skolotāju diena, Žetona vakars, Latvijas Olimpiskā diena, Piramīdu

un aerobikas festivāls, Pēdējais zvans, izlaidumi u.c.). Skolas pasākumi tiek veidoti kopā

vidusskolēniem un pamatskolēniem (piemēram, Ziemassvētku koncertiem vienotu

priekšnesumu gatavo vienas 7. un 12.klases skolēni vai 8.un 10.klases skolēni); tā paši skolēni

viens otram māca pašdisciplīnu, uzvedību, rāda piemēru, kā cieņpilni attiekties vienam pret

otru, pret citu paveikto, pret pieaugušajiem, kā popularizēt skolas vērtības - sadarbība,

radošums, erudīcija. Septembrī skolas jaunieši kā brīvprātīgie piedalās kopā ar Norvēģu

partneriem organizētajās sporta spēlēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Mēs varam”.

Adaptācijas dienās septembra sākumā 7. un 10.klašu skolēni var iepazīties ar skolas

muzeju, arī vēstures stundās muzeja vadītāja dažāda vecuma skolēniem piedāvā tematiskas

nodarbības.


30

Ģimnāzijā ir regulāra sadarbība ar Valmieras muzeju - klašu audzinātāji labprāt izmanto

muzeja tematiskās nodarbības. Skolēni regulāri apmeklē arī tematiskās nodarbības Valmieras

integrētajā bibliotēkā par informācijas meklēšanu bibliotēkā, muzejā, arhīvā.

Dažādus konkursus, izstādes u.c. aktivitātes skolēniem piedāvā ģimnāzijas bibliotēka

(“Uzdāvini savas skolas bibliotēkai 100 jaunas grāmatas!”, “Draudzīgā aicinājuma” akcija,

Dzejas dienas, izstāde "1991.gada barikādes" u.c.)

Gan ģimnāzijas bibliotēkas, gan visas ģimnāzijas pasākumi regulāri tiek atspoguļoti

masu medijos - laikrakstā "Liesma", www.valmieraszinas.lv, www.valmiera.lv, Valmieras

pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā.

Skolas komandas regulāri piedalās dažādās pilsētas un starpnovadu organizētās sporta

spēlēs - futbolā, basketbolā, volejbolā, florbolā, frīsbijā -, badmintonā, orientēšanās sportā,

rudens krosā, vieglatlētikā. (skat. 4.pielikuma 2.tabulu). Skolā pēc pašu jauniešu iniciatīvas un

sporta skolotāju vadībā tiek organizēti starpklašu sporta spēļu (futbola, basketbola, volejbola)

turnīri. Tajos iesaistās arī skolotāju/ skolas darbinieku komandas, tā popularizējot aktīvu

dzīvesveidu, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, veicinot cieņpilnas attiecības, sadarbību un

draudzību starp dažādu klašu skolēniem. 10 gadus ģimnāzijas skolēnu komandas piedalījušās

Latvijas Jūras administrācijas organizētā konkursā “Enkurs”.

Klašu audzinātāji vismaz reizi semestrī organizē klašu mācību ekskursijas un

pārgājienus.

Veicinot skolēnu izcilību, daudzas klases piedalās konkursā “Gudrs, vēl gudrāks”,

sacensībās “Ledus gladiatori” u.c.

VPVĢ skolēniem ir iespēja darboties skolēnu pašpārvaldē - Skolēnu domē. Skolēnu

domes darbība noteikta “Izglītojamo pašpārvaldes reglamentā”. Skolēnu domes darbu virza un

koordinē direktores vietniece audzināšanas darbā. Skolēnu domes sastāvu parasti ievēl mācību

gada beigās, kad darbu beidz (absolvē skolu) esošais Skolas prezidents un viņa komanda. Tā

kā šobrīd nav liela skolēnu interese par darbu pašpārvaldē, nav vairāki kandidāti, kas vēlas

veidot savas komandas un startēt vēlēšanās, tad jauno Skolēnu domes prezidentu, ministru

prezidentu ievēl esošās Skolēnu domes sastāvs ar vienkāršu balsu vairākumu. Par Skolēnu

domes aktivitātēm informācija tiek sniegta skolas vadības sanāksmēs, tās tiek protokolētas un

ar tām iepazīstas visi skolas darbinieki. Skolēnu dome izmanto ģimnāzijas Facebook profilu un

skolas mājas lapu, lai informētu ikvienu par skolas aktualitātēm, skolas mājas lapā ievietots

Skolēnu domē ievēlēto dalībnieku saraksts.

Ģimnāzijā veidotie pasākumi ir pārdomāti, kvalitatīvi, saturīgi, aktuāli un interesanti

skolēniem, jo katra pasākuma veidošanā piedalās Skolēnu domes jaunieši, tā paužot savas

ieceres, intereses. Liela uzmanība pievērsta pasākumu muzikālajam noformējumam, gaismām.

Skolēni izsaka savus priekšlikumus, plāno, organizē pasākumus, gan veidojot pasākumu afišas,

foto stūrīšus, gan rakstot pasākumu scenārijus un vadot pasākumus, gan plānojot pasākumu

norisi.

Ģimnāzijā ir noteikta kārtība, kādā skolēni var izteikt savus priekšlikumus, - 1.stāva

foajē izvietota ierosinājumu kastīte “Ierosinājumi, idejas Skolēnu domei”

Ne tikai Skolēnu domes jaunieši, bet daudzi skolēni, mācību priekšmetu skolotāju

iedvesmoti, iesaistās dažādu ar mācību procesu saistīto konkursu, viktorīnu u.c. pasākumu

organizēšanā.

Skolas interešu izglītības piedāvājums un nodarbību laiki, vieta katra mācību gada

sākumā tiek ievietots skolas mājas lapas sadaļā “Interešu izglītība”, kā arī izvietots skolā uz

informatīvā stenda.

Skolas interešu izglītības programmās piedalās 322 skolēni (136 7.-9.klašu skolēni un

186 10.-12.klašu skolēni), ārpus skolas - 368 skolēni (204 7.-9.klašu skolēni un 164 10.-

12.klašu skolēni).

http://www.valmieraszinas.lv/

http://www.valmiera.lv/


31

15.tabula

Skolēnu skaits, kas piedalās interešu izglītības un/vai profesionālās ievirzes izglītības

programmās

7.-9.klase (326) 10.-12.klase (309)

Izglītības

iestādē

Ārpus izglītības

iestādes

Kopā Izglītības

iestādē

Ārpus izglītības

iestādes

Kopā

136 (42%) 204 (63%) 334 186 (60%) 164 (53%) 350

Ģimnāzijas kolektīvi piedalās skolas un ārpusskolas pasākumos, pilsētas un

starpnovadu, Vidzemes reģiona un valsts skatēs, konkursos un daudzās citās aktivitātēs,

saņemot augstu novērtējumu (skat. 4.pielikuma 3.tabulu).

Interešu izglītības programmu piedāvājums veidots, ņemot vērā pieejamos personāla

resursus - interešu izglītības pedagogus, viņu slodzi citās darba vietās, kā arī Valmieras pilsētas

piedāvājumu profesionālās ievirzes izglītībā (īpaši sporta jomā, jo Valmieras Bērnu sporta skola

piedāvā ļoti vispusīgas interešu izglītības programmas, kurās iesaistās ļoti daudzi VPVĢ

skolēni.) Bet galvenais akcents interešu izglītībā VPVĢ - radošas, atbildīgas personības

veidošana, saglabājot un kopjot Latvijas folkloras un kultūras tradīcijas un veicinot bērnu

individuālo kompetenču pilnveidi.

Ģimnāzijā tiek veidota pozitīva attieksme pret darbu kā personības pašrealizācijas un

eksistences līdzekļu iegūšanas veidu, organizējot pasākumus karjeras izglītības īstenošanā.

(skat. informāciju 4.4.4. nodaļā!)

Lai attīstītu skolēnos cieņu pret dzīvību, pret sevi un citiem, drošu paradumu izkopšanu,

skolēniem tiek organizēti pasākumi par drošības jautājumiem un rīcību ekstremālos apstākļos,

veselīgu dzīvesveidu un atkarību profilaksi (skat. informāciju 4.2.2. nodaļā).

No 2018. gada septembra skolā tiek realizēta programma “Latvijas skolas soma”.

2018.gadā ģimnāzija ieguva “ES Vēstnieku skolas” nosaukumu, jo skolēni aktīvi

darbojas ES vēstures, darbības popularizēšanā, veidojot prezentācijas, konkursus par ES un ar

tiem uzstājoties klasēs.

2018./2019. mācību gadā ģimnāzija uzsāka arī līdzdalību projektā MOT - iedvesmojoša

motivācijas programma mūsdienīgiem Latvijas skolu jauniešiem, kas balstīta universālās

cilvēciskās vērtībās, kas jauniešos stiprina drosmi dzīvot jeb atļaušanos sapņot lielus sapņus un

mērķtiecīgi strādāt to piepildīšanai, drosmi rūpēties par līdzcilvēkiem un palīdzēt tiem, kas jūtas

vientuļi vai atstumti, kā arī drosmi pateikt “nē” jeb atteikties no tām izvēlēm, kas kaitē pašiem

vai apkārtējiem, lai pateiktu “jā” kaut kam lielākam un svarīgākam. Citi sadarbības projekti

minēti sadaļā 4.7.3.

2018./2019.mācību gadā, iesaistoties skolotājiem, skolēniem un vecākiem, tika

aktualizētas skolas vērtības. Savstarpējās diskusijās tika rasta vienota izpratne par tām

vērtībām, rīcību, attieksmi pret sevi, savu darbu, citiem, kuras skolas darbinieki, skolēni un

vecāki atzīst par vissvarīgākajām (skat. 4.pielikuma 4.tabulu). Nākotnē jāturpina darbs pie

ģimnāzijas vērtību integrēšanas skolas vidē, mācību un audzināšanas darbā.


32


kritērijā


Ģimnāzijā tiek plānoti un organizēti

daudzveidīgi ārpusstundu pasākumi.

Skolēni vienmēr iesaistās pasākumu

sagatavošanā un norisē.

Lepojamies ar kvalitatīviem kultūras un

izglītojošiem pasākumiem, interešu izglītības

kolektīvu sasniegumiem, aktīvu Skolēnu

domes darbu, profesionāliem mācību

priekšmetu un interešu izglītības skolotājiem,

kuri motivē, iesaista un atbalsta jauniešus viņu

spēju un talantu izkopšanā.

Integrēt skolas vērtības mācību un

audzināšanas saturā mācību priekšmetu un

klases stundās.

Sistemātiski, mērķtiecīgi, ievērojot

pēctecību, tematiski plānot klases stundas

atbilstoši skolas audzināšanas darba

programmai un plānam, ievērojot skolēnu

individualitāti un klases kolektīva raksturu,

iekļaujot saturā gan karjeras vadības

prasmes, gan pašizpēti, gan veselības,

drošības u.c. jautājumus.

Atbalstīt Skolēnu pašpārvaldes iniciatīvas

un aktīvi iesaistīt skolēnus ģimnāzijas dzīves

veidošanā.

Palīdzēt realizēt MOT projekta aktivitātes

par cilvēciskajām vērtībām, projekta saturu

realizēt arī citās klašu grupās.

Vērtējums: ļoti labi

4.4.4. Atbalsts karjeras izglītībā

Skolēniem mērķtiecīgu un savlaicīgu sagatavošanos karjeras jomā nodrošina un paredz

skolas audzināšanas darba plāns, kurā iekļauta tematiskā grupa: karjeras izvēle ar mērķi

paaugstināt skolēnu kompetenci turpmākās izglītības un nākotnes profesijas izvēles jautājumos.

Karjeras izglītības darbu skolā koordinē pedagogs-karjeras konsultants.

Skolā ir pieejama daudzveidīga informācija (aktualitātes, informatīvie un izdales

materiāli), skolēniem un viņu vecākiem par vispārējās vidējās, profesionālās un augstākās

izglītības programmu izvēles iespējām: skolas mājas lapā, pie karjeras ziņojuma stenda skolā,

e-klases pastā, vecāku sapulcēs, sarunās klātienē, telefoniski, elektroniski.

Skolēniem tiek sniegta vispusīga informācija par izglītības un darba tirgus iespējām, par

profesiju pasaules daudzveidību. Pēc vajadzības tiek organizētas klases vecāku sapulces

dažādās klašu vecuma grupās, informējot vecākus par karjeras izglītības jautājumiem, kā arī

par skolēnu tālākizglītības iespējām gan pēc pamatskolas, gan vidusskolas absolvēšanas. Tas

dod iespēju vecākiem līdzdarboties sava bērna karjeras attīstības atbalstā.

Skolā tiek īstenots ESF projekts SAM 8.3.5. “Karjeras atbalsts vispārējās un

profesionālās izglītības iestādēs”. Katram mācību gadam tiek plānoti karjeras atbalsta pasākumi

katrai klašu grupai. Projekta ietvaros ir īstenoti daudz un dažādi pasākumi, aktivitātes visām

skolēnu vecumgrupām (skat. 4.pielikuma 1.tabulu).

Valmieras attīstības aģentūra sniedz milzīgas sadarbības iespējas ar vietējiem

uzņēmumiem, kuri piedāvā ekskursijas iespējas, kā arī jauniešiem ēnot un iepazīt daudzveidīgo

profesiju pasauli.

Mācību priekšmetu skolotāji karjeras izglītības saturu veiksmīgi integrē īstenotās

izglītības programmas saturā-aicinot dažādu jomu specialistus, kā arī sadarbībā ar klašu

audzinātājiem un organizējot mācību ekskursijas. Mācību stundu laikā tiek mērķtiecīgi

integrētas karjeras vadības prasmes, kuras ir atspoguļotas mācību priekšmetu standarta saturā.

Skola plāno un regulāri, mērķtiecīgi palīdz skolēniem apzināt savas spējas, intereses,

sniedz individuālās karjeras konsultācijas un atbalstu turpmākā izglītības ceļa vai profesijas

izvēlē.


33

Skolotāji, pedagogs-karjeras konsultants, skolas vadība informē un konsultē par vidējās

izglītības programmu (vispārējās un profesionālās) izvēli un par augstākās izglītības

programmu piedāvājumu. Skolā tiek apkopota un analizēta informācija par absolventu karjeras

izvēli pēc 9.un 12.klases beigšanas.

Skolā tiek katru gadu organizētas Atvērto durvju dienas topošajiem 10.klašu skolēniem.

Karjeras attīstības atbalsta jomā skolēniem tiek piedāvāts profesionālu speciālistu

palīdzība (pedagogs-karjeras konsultants, klases audzinātājs, psihologs, sociālais pedagogs,

bibliotekārs u.c.) un dažādi resursi (karjeras izglītības izdevumi, filmas, izdales materiāli,

bukleti, plakāti, pieeja datoriem, internetam un specializētiem resursiem tajā speciālistu vadībā,

tematiskie pasākumi, informācija mācību priekšmetu un klases stundās, individuālās

konsultācijās, mācību ekskursijās).

Karjeras izglītības darba izvērtēšanā piedalās gan skolēni, gan skolotāji, gan skolas

vadība. Tiek veiktas skolēnu anketēšana. Izvērtēšanas rezultāti, secinājumi tiek ņemti vērā

turpmākās sadarbības plānošanā.

16.tabula

Absolventu turpmākā izglītība un nodarbinātība pēc pamatizglītības ieguves

9.klašu absolventi, ja vēlas turpināt iegūt vidējo izglītību, parasti izvēlas palikt

Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā, atsevišķi skolēni izvēlas mācīties Valmieras

5.vidusskolā, Valmieras Viestura vidusskolā. 2018./2019.m.g. redzama tendence, ka palielinās

to skolēnu skaits, kuri pēc 9.klases absolvēšanas izvēlas vai saprot, ka vēlas mācības turpināt

kādā no profesionālās izglītības jomām, tāpēc dodas mācīties uz tehnikumiem vai profesionālas

izglītības iestādēm. Jaunieši izvēlas turpināt mācības tādos tehnikumos kā Valmieras,

Smiltenes, kā arī Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā.

17.tabula

Absolventu turpmākā izglītība un nodarbinātība pēc vidējās izglītības ieguves

Mācību gads

Pamatizglītību

ieguvušais

skaits

Turpina

mācības

vispārējās

vidējās

izglītības

iestādē

Turpina

mācības

profesionālās

izglītības

iestādē

Neturpina

mācības Strādā Piezīmes

2016./2017.m.g. 90 66 23 1 0 -

2017./2018.m.g. 84 57 25 1 0 1

Mācības turpina

ārzemēs

2018./2019.m.g. 91 56 35 0 0 -

Mācību gads

Vispārējo

vidēju izglītību

ieguvušais

skaits

Turpina mācībās

augstākās

izglītības iestādēs Neturpina

mācības Strādā Piezīmes

Latvijā

Ārzemēs

2016./2017.m.g. 58 49 3 2 4 -

2017./2018.m.g. 79 70 5 0 4 -

2018./2019.m.g. 87 75 1 0 7 2

Brīvprātīgai

s darbs


34

Katru gadu skolēnu karjeras izvēlē vērojama tendence turpināt izglītību augstākā

izglītības iestādē. 2018./2019.m.g. populārākās augstskolas ir Latvijas Universitāte (16), Rīgas

Tehniskā universitāte (14),Vidzemes augstskola (13), Rīgas Stradiņa universitāte (9).

Samazinās to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas uzreiz uzsāk darba gaitas. Nav

vērojama izteikta tendence turpināt mācībās ārzemēs.


Veiksmīgi ESF finansētā projekta “Karjeras

atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības

iestādēs īstenošana.

Daudzveidīgs, mūsdienīgs karjeras attīstības

atbalsta pasākumu piedāvājums dažādām skolēnu

vecuma grupām.

Ilggadēja un laba sadarbība ar dažādiem karjeras

attīstības atbalsta pakalpojuma sniedzējiem:

augstskolām, nevalstiskām organizācijām,

uzņēmumiem, pašvaldību u.c. sadarbības

partneriem.

Karjeras izglītība ir integrēta izglītības iestādes

mācību un audzināšanas darbā.

Īstenot un aktualizēt individuālā atbalsta

sniegšanas iespējas skolēniem un viņu

vecākiem par skolēnu karjeras attīstības

iespējām.

Veicināt mērķtiecīgāku skolēnu iesaisti

Ēnu diena un prakse.lv pasākumos.


4.4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Skolā tiek nodrošināta diferencēta pieeja gan mācību stundās (mācības grupās

matemātikā, svešvalodās; skolotāja palīgs, atbalsta pasākumi – pirmo reizi arī vidējās izglītības

pakāpē), gan ārpus tām, atbalsta personālam kopā ar mācību priekšmetu skolotājiem izstrādājot

individuālos izglītības plānus un īstenojot arī sociāli emocionālās mācīšanās programmu;

2017./2018.mācību gada darba izvērtējumā 95% skolotāju atzīst, ka iesaistījušies

talantīgo bērnu un bērnu ar mācīšanās grūtībām un uzvedības problēmām izglītošanā; 85%

skolotāju gatavojuši skolēnus mācību priekšmetu olimpiādēm; savukārt 80% skolotāju

gatavojuši skolēnus skatēm, sacensībām un konkursiem un vadījuši zinātniski pētniecisko

darbu izstrādi.

Skolas īpatnība ir tā, ka skolā mācās augstu sasniegumu programmas sportisti, visvairāk

BMX riteņbraukšanā, kuriem ir patstāvīgs treniņu, treniņnometņu ārzemēs un sacensību

grafiks, tāpēc nepieciešama individuāla skolotāju un skolēnu sadarbība.

Lai piemērotu matemātikas apguvi skolēnu spējām un mērķtiecīgi paaugstinātu skolēnu

sniegumu matemātikā, mācības tajā pamatskolā notiek līmeņgrupās. Skolēniem noteiktā kārtībā

(ne tikai matemātikā, bet arī citos mācību priekšmetos, kur klases sadalīta grupās) ir iespēja

grupu mainīt. Kārtība noteikta skolas iekšējā normatīvā dokumentā “Kārtība par izglītojamo

pārcelšanu mācībām citā grupā”, tajā nosakot arī skolēna atbildību par savu mācīšanos.

Skolā tiek īstenots arī Eiropas Sociālā fonda projekts SAM 8.3.2. "Palielināt atbalstu

vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai". Problēmas

pedagoģiskajā darbā ar skolēniem ar vispārējiem sasniegumiem rada lielais skolēnu skaits

klasēs, tāpēc skolai svarīgi piedāvāt diferencētu mācību satura apguvi arī skolēniem ar

padziļinātu interesi individuālās nodarbībās STEM mācību priekšmetos, skolēniem ar

2 Profesionāla

is sports


35

vispārējiem sasniegumiem atstājot individuālu iespēju konsultēties no valsts budžeta

apmaksātās konsultācijās.

Skolēni SAM projekta ietvaros plānotajās individuālā darba stundās mācību priekšmeta

skolotāja vadībā 2018./2019.mācību gadā attīstīja talantus, personalizējot katra izglītojamā

vajadzības, rezultātā gūstot arī labus rezultātus gan vietējā, gan valsts mēroga olimpiādēs un

konkursos. Skolēniem ar augstām intelektuālajām spējām tiek nodrošināts nepieciešamais

atbalsts padziļināta mācību satura apguvei, atbalstot arī viņu dalību mācību priekšmetu

olimpiādēs. Tā, piemēram, 2018./2019.mācību gadā, pateicoties mācībām projekta nodarbībās,

četri skolēni ieguva tiesības pārstāvēt pilsētas skolēnus valsts olimpiādē matemātikā, četri

skolēni ieguva godalgotas vietas valsts atklātajā olimpiādē matemātikā, trīs skolēni pārstāvēja

pilsētas skolēnus valsts olimpiādē bioloģijā, Laura Dičeva bija labāko vidū Rīgas Stradiņa

universitātes rīkotajā medicīnas zinātņu erudīcijas konkursā "Homines", savukārt četri skolēni

ieguva starptautiski atzīto Vācu valodas II pakāpes diplomu (DSD), citi gatavojās tā iegūšanai

nākamajā mācību gadā un DSD I pakāpes diploma ieguvei.

Katru mācību gadu skolā tiek rīkoti Karoga svētki - mācību priekšmetu olimpiāžu un

konkursu laureātu godināšanas pasākums, kurā laureātus sveic skolas absolventi, lielākoties

paši reiz bijuši olimpiāžu un konkursu laureāti (skat. 4.pielikuma 5.tabulu).

Laikā no 2016./2017. līdz 2018./2019.m.g.skolēni piedalījušies un kļuvuši par šādu otrā

posma konkursu laureātiem: komandu konkurss “Pazīsti Latviju!”, skatuves runas konkurss.

(skat. 4.pielikuma 6.tabulu).

Laikā no 2016./2017. līdz 2018./2019.m.g. skolēni piedalījušies un kļuvuši par šādu

konkursu laureātiem: komandu olimpiāde matemātikā “Atvērtā kopa”, Biznesa pasaku

konkurss, komandu konkurss “FIZMIX eksperiments”, robotikas sacensības, konkurss

“Eiropas Savienības nākotne”, skatuves runas konkurss, zinātniski pētniecisko darbu konkurss

(ģimnāzijas skolēni pārstāvējuši reģiona skolēnus valsts skolēnu zinātniski pētniecisko darbu

konkursā, piem., 2018./2019.m.g. Ķīmijas sekcijā; 2017./2018. m.g. Informātikas un Cittautu

valodniecības (krievu) sekcijā; 2016./2017. m.g. Veselības zinātnes, Latviešu literatūras

zinātnes un vēstures, Filozofijas, Bioloģijas, Vides zinātnes, Inženierzinātnes un Tieslietu (I

pakāpes laureāte) sekcijā; medicīnas zinātņu konkurss “Homines”, loģiskās domāšanas

konkurss “Bebr@s”.

Ģimnāzijā notiek pedagogu pieredzes apmaiņa; pedagogi arī savstarpēji sadarbojas, lai

nodrošinātu veiksmīgāku mācību darba diferenciāciju. Sadarbības piemēri raksturoti


Turpmāk nepieciešams: attīstīt personalizāciju, kurā aktīvs dalībnieks ir pats skolēns;

turpināt pedagogu profesionālo pilnveidi diferenciācijas un personalizācijas lietojumam mācību

stundā; turpināt skolēnu talantu attīstību, īstenojot arī ESF projektu individuālo kompetenču

attīstībai.


Pedagogu individuālā sadarbība ar skolēniem

augstu sasniegumu sporta programmas

dalībniekiem.

Pedagogu individuālais darbs ar skolēniem

mācību priekšmetu olimpiāžu un konkursu

dalībniekiem.

Attīstīt personalizāciju, kurā aktīvs

dalībnieks ir pats skolēns.

Turpināt pedagogu profesionālo pilnveidi

diferenciācijas un personalizācijas

lietojumam mācību stundā.

Turpināt skolēnu talantu attīstību, īstenojot

arī ESF projektu individuālo kompetenču

attīstībai.



36

4.4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Skola neīsteno speciālās izglītības programmas, tomēr ar ERAF projekta” Valmieras

Pārgaujas ģimnāzijas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem

traucējumiem” (2011. gadā) izveidots lifts, lai skolā varētu mācīties skolēni ar kustību

traucējumiem. Kā arī skola katru gadu palīdz organizēt starptautiskās sporta spēles “Mēs

varam” bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Šobrīd skolā nemācās neviens skolēns ar

speciālām vajadzībām.

Ja skolēniem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai kādu

speciālistu (logopēdu, psihologu, neirologu) ir noteikti atbalsta pasākumi mācību procesā,

sociālais pedagogs vai skolas psihologs izstrādā individuālo mācību plānu (plānā iekļaujot

speciālista rekomendācijas, atbalsta pasākumu veidu), par izstrādāto plānu un tā

rekomendācijām tiek informēti vecāki, klases audzinātājs un mācību priekšmetu skolotāji.

Plānu pārraudzību un izvērtējumu veic sociālais pedagogs un/ vai psihologs, sadarbojoties ar

klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem. Izvērtējumu veic katra semestra beigās,

analizējot skolēna sekmes.

Ir gadījumi, kad skolēniem veselības problēmu dēļ ir nepieciešams atbrīvojums no

eksāmeniem. Šādos gadījumos skolēnam ir nepieciešams vecāku iesniegums, ģimenes ārsta

atzinums par atbrīvojuma nepieciešamību.


Skolā ir piemērota skolēniem ar kustību

traucējumiem.

Skolēni katru gadu iesaistās un palīdz organizēt

sporta spēles “Mēs varam” cilvēkiem ar


Organizēt skolotāju apmācības darbam ar

skolēniem ar speciālām vajadzībām.

Pilnveidot atbalsta sistēmu skolēniem ar

mācīšanās traucējumiem.

4.4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Skola, skolotāji un klases audzinātāji savlaicīgi un regulāri informē skolēnu ģimenes

par aktuālo skolas un klases darbā, par skolēnu sasniegumiem mācību darbā, ārpusstundu

aktivitātēs, par sadarbību (attieksmi) ar skolotājiem un klasesbiedriem, stundu apmeklējumu,

uzvedību. Skolotāji un klases audzinātāji tiek aicināti izvēlēties mērķtiecīgas un jēgpilnas

sadarbības formas ar skolēnu ģimenēm, savlaicīgi informējot ģimenes par aktuālo un iesaistot

tās skolas mācību, audzināšanas un karjeras izglītības pasākumos.

Informācijas aprite starp pedagogiem, skolēniem, skolēnu vecākiem un citām

ieinteresētajām personām notiek:

elektroniski, primāri e-klases pastā, arī e-pastā (visiem pedagogiem ir izveidotas vienota

parauga e-pasta adreses);

skolas mājaslapā;

skolēnu plānotājos;

telefoniskā saziņā;

individuālās sarunās;

informācijā ekrānā skolas vestibilā;

informācijā klašu dispečeriem;

koplietošanas dokumentos;

rakstveida informācijā - rīkojumos, vēstulēs, izziņās, pateicībās, protokolos u.c.;

dažādos skolas pasākumos;

publikācijās plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.

Skolas vadībā organizē, pārrauga sadarbību ar vecākiem tādās jomās kā nākamo 7. un

10.klašu skolēnu, vecāku tikšanās ar skolas vadību, skolotājiem; izglītojošu un radošu


37

nodarbību organizēšana vecākiem; skolas vecāku sapulču organizēšana 2 reizes mācību gadā;

vecāku tikšanās un individuālās sarunas ar mācību priekšmetu skolotājiem; individuālās

tikšanās ar vecākiem vadības sanāksmēs; atbalsta sniegšana vecākiem – pēc vecāku iniciatīvas

vai pēc skolas vadības ierosinājuma (nodarbības pie psihologa); vecāku līdzdalība un

piedalīšanās skolas pasākumos; informācijas sniegšana vecākiem skolēna dienasgrāmatā,

skolas mājas lapā, e-klasē, Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvajā izdevumā, ziņu

portālos, sociālajos tīklos; vecāku apbalvošana – pateicības vecākiem un skolēnu ģimenēm

Ziemassvētkos, Valsts svētku pasākumos, Karoga svētkos. Katra mācību gada 1.semestrī

vecāki tiek iepazīstināti ar noteikumiem par valsts pārbaudes darbu norisi, Iekšējās kārtības

noteikumiem.

Savukārt klases audzinātāji organizē klases vecāku sanāksmes (vismaz reizi semestrī),

individuālās sarunas ar vecākiem – pēc mācību priekšmeta skolotāja, klases audzinātāja vai

vecāku iniciatīvas; nodrošina savlaicīgu informācijas sniegšanu vai saņemšanu vecākiem –

individuālās sarunas, ieraksti skolēna dienasgrāmatā, e-klasē (sekmes, uzvedība, kavējumi

u.c.), telefoniski; kā arī sniedz informāciju ģimenēm par klases pasākumiem (klases mācību

ekskursijas, pārgājieni, klases vakari, tematiskās pēcpusdienas) un vecāku līdzdalību pasākumu

organizēšanā, piedalīšanās tajos, izvērtēšana.

Ģimnāzijā regulāri tiek organizēti pasākumi vecākiem. Daļa vecāku aktīvi iesaistās

skolas dzīvē, apmeklē vecāku sapulces un citus vecākiem organizētos pasākumus, regulāri

sazinās ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem, lai pēc labākās sirdsapziņas

sniegtu atbalstu savam bērnam. Tomēr ir ne mazums vecāku, kuri neiesaistās skolas un klases

dzīvē gan tādēļ, ka dzīvo tālu no skolas (citu pašvaldību teritorijā), gan aizņemtības, ģimenes

problēmu, materiālā stāvokļa vai vienkārši neieinteresētības dēļ. Tomēr vairākus kultūras

pasākumus daudzi vecāki apmeklē labprāt. Populārākie ir Labdarības koncerts un tirdziņš

Ziemassvētkos, pašdarbnieku svētki, Karoga svētki, Žetona vakars, izlaidumi.

Skolas vecāku sapulcēs vienmēr tiek rādīti skolas pašdarbības kolektīvu priekšnesumi,

kā arī pieaicināti lektori, kuri var palīdzēt vecākiem labāk izprast dažādu, īpaši pusaudžu,

vecumposmam raksturīgos uzvedības modeļus, gaidas no vecākiem utt. 2018. un 2019.gadā

visas skolas vecāku sapulces tika veltītas vecāku informēšanai par skolas darba organizācijas

aktuālajiem jautājumiem.

Skolā ir noteikta kārtība, kā skolēnu ģimenes var izteikt savus ierosinājumus vai

iebildumus. Ļoti nozīmīga ir Ģimnāzijas padomes darbība, kurā ietilpst viens vai vairāki

ievēlēti vecāki no katras klases. Ģimnāzijas padomes sanāksmes notiek reizi divos mēnešos,

tajās var tikt aicināti piedalīties Skolēnu domes pārstāvji, mācību priekšmetu skolotāji.

Ģimnāzijas padomē tiek risināti skolai aktuāli jautājumi. Vienmēr tiek uzklausīti vecāku

priekšlikumi, ierosinājumi, tie tiek pārrunāti skolas vadības vai skolotāju sanāksmēs ar mērķi

uzlabot izglītības kvalitāti. Ar ģimnāzijas padomes risinātājiem jautājumiem un pieņemtajiem

lēmumiem (protokols) var iepazīties ikviens skolas darbinieks un vecāks.

Būtiska ir ģimnāzijas atbalsta personāla iesaistīšanās darbā ar tiem vecākiem, kuriem

nepieciešama psiholoģiska, emocionāla palīdzība audzināšanas jautājumos.

Vecāku viedoklis par skolas darbu ir noskaidrots ar Edurio aptaujas palīdzību.

2019.gada aptaujas dati apliecina, ka ļoti augstu ģimnāzijas vecāki vērtē saziņu, sadarbību ar

klases audzinātāju, skolotājiem, skolas vadību, pozitīvi tiek vērtēti skolas organizētie pasākumi

vecākiem. Vecāki atklāj savu lepnumu par skolu, uzsver, ka skolā tiek darīts maksimāli daudz,

lai veicinātu labestīgu, pozitīvu gaisotni, cieņpilnas savstarpējās attiecības. Salīdzinoši zemāk

vecāki novērtē savu pašu interesi par skolu un iesaistīšanos skolas piedāvātajās aktivitātēs.

Aptaujā atrodamie ieteikumi 2019./2020.m.g.sākumā tika ieviesti skolā: šobrīd ir divi

40 minūšu gari pusdienu pārtraukumi gan 7.-9.klašu, gan 10.-12.klašu skolēniem, tāpat šajā

mācību gadā vecākiem ir iespēja tikties ar mācību priekšmetu skolotājiem.


38


kritērijā


Mācību priekšmetu skolotāji, skolas vadība un

klases audzinātāji savlaicīgi un regulāri informē

skolēnu ģimenes par aktuālo skolas un klases

darbā, par skolēnu sasniegumiem mācību

darbā, ārpusstundu aktivitātēs, par sadarbību ar

skolotājiem un klasesbiedriem, stundu

apmeklējumu, skolēnu uzvedību.

Skolā ir noteikta kārtība, kā skolēnu ģimenes

var izteikt savus ierosinājumus vai iebildumus.

Nozīmīgs ir Ģimnāzijas padomes darbs, kurā

tiek risināti skolai aktuāli vecāku vai skolas

ierosināti jautājumi, vecāku ierosinājumi

mācību un audzināšanas darba kvalitātes

uzlabošanā vienmēr tiek uzklausīti.

Vecāki atzinīgi vērtē saziņu, sadarbību ar klases

audzinātāju, skolotājiem, skolas vadību.

Izvēlēties regulāras, mērķtiecīgas un jēgpilnas

sadarbības formas ar skolēnu ģimenēm,

iesaistot tās mācību, audzināšanas un karjeras

izglītības jautājumu risināšanā.

Turpināt mērķtiecīgu, uz valsts ģimnāzijas

attīstību vērstu Ģimnāzijas padomes darbu.

Veidot savlaicīgu, objektīvu, diskrētu un

tolerantu klases audzinātāju un mācību

priekšmetu skolotāju saziņu ar skolēnu

ģimenēm, informējot vecākus par skolēna

sasniegumiem, izaugsmi, problēmām.

Veicināt vecāku iesaistīšanos un atbildību

skolēnu motivēšanā un atbildības veidošanā

par saviem mācību sasniegumiem un stundu

kavējumiem, ieviest formatīvo bērna

sasniegumu vērtēšanu.


4.5. Izglītības iestādes vide

4.5.1. Mikroklimats

Skolai ir savas ilggadējas tradīcijas (minētas pašvērtējumā ievadā). Tās tiek izvērtētas,

vajadzības gadījumā uzlabotas. Tradīciju mērķis- veidot labvēlīgu mikroklimatu, vidi un

piederības sajūtu savai skolai. Atsevišķi darbinieku motivācijai un piederības sajūtai tiek

veidotas jaunas tradīcijas (Paldies svētki, balsojums par apbalvojumiem, ikgadējā valsts svētku

balle u.c.). Par skolu ir labvēlīgs sabiedrības viedoklis, ir atbalstoša vecāku un absolventu

kopiena. Par notikumiem skolā, aktualitātēm, arī viedokļu dažādībai skolas tēls bieži izskan

vietējā Valmieras laikrakstā “Liesma”, portālos valmiera.lv un valmieraszinas.lv, arī Vidzemes

TV. Lielu atbalstu skolas tēlam sniedz skolas konta ieraksti Facebook. Ir sava mājas lapa un

skolas simboli, kas veicina piederību izglītības iestādei.

Skolas mikroklimats ir labvēlīgs, lai realizētu skolas izvirzīto vīziju. Tā pastāvīgai

uzlabošanai izstrādāti skolas Iekšējie kārtības noteikumi, Darba kārtības noteikumi un citi

normatīvie dokumenti, kas palīdz procesa kvalitātei. To izstrādē un ieviešanā piedalās gan

vecāki, skolēni, darbinieki, ir tiesības ierosināt uzlabojumus. Ar tiem tiek ik gadu iepazīstināti

skolēni un darbinieki, uzsākot darba attiecības. Skola ir noteikti ētikas principi, kurus aicināti

ievēroti tās darbinieki. Skola lepojas ar savām tradīcijām, godā tiek turētas skolas tradīcijas,

analizētas aktivitātes un ieviestas jaunas. Ģimnāzijā ir izstrādāta “Simbolu un atribūtikas

lietošanas kārtība”, tā nosakot skolēnu un darbinieku attieksmi pret valsts simboliku. Ikgadējā

Karoga svētku pasākumā tiek godināts skolas karogs ar mācību gada veiksmēm.

Viena no skolas nostādnēm- labvēlīgs mikroklimats. Skolā ir noformulētas un

pakāpeniski tiek iedzīvinātas skolas vērtības, ikdienā strādāts pie pozitīvu savstarpējo attiecību

veidošanas. Izglītojamo uzvedību pārrauga mācību priekšmetu skolotājs, klases audzinātājs.

Sarunu gaita tiek fiksētas e-klases ierakstos. Radušās konfliktsituācijas un pārkāpumi tiek

risinātas skolā noteiktajā soļu kārtībā vai sarunu ceļā. Pieejamas medmāsas, psihologa, sociālā

pedagoga un karjeras speciālista konsultācijas.


39

Skolas darbinieki ikvienā problēmsituācijā var gūt atbalstu pie skolas vadības, atbalsta

personāla vai arodorganizācijas vadītājas.

Skolā ir iespēja darboties un pieteikties dažādās darba grupās un iniciatīvās, izteikt savu

viedokli. Vismaz gadā reizi notiek individuālās sarunas direktore- darbinieks, tā atbalstot

darbinieka virzību uz savu mērķi. Uzsākts darbs pie klašu plūsmu vienotas klasvadības principu

izveides, atbalstot pozitīvo uzvedību savstarpējās attiecībās.


Skolas tēla popularizēšana un piederības skolai

veicināšana.

Labvēlīgas savstarpējās attiecības skolas vidē,

izstrādāti konfliktu un pārkāpumu risināšanas

soļi.

Atvērtība jebkuram darboties savā iniciatīvu

grupā vai priekšlikumu ierosināšanā.

Skolai ir savas tradīcijas, tās tiek pilnveidotas,

uzlabotas.

Sadarbības ceļā aktualizēt pedagoga

uzvedības ētikas jautājumus (atsevišķi

gadījumi).

Dažādu aktuālu jautājumu risināšana aktīvāk

veidot darba grupas, tā veicinot darbinieka

līdzatbildību.


4.5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība

Izglītības programmas īstenošana tiek nodrošināta izglītojamo dzīvībai un veselībai

drošos apstākļos. Izglītības iestādes telpu platība un tehniskais aprīkojums atbilst būvniecības,

drošības un higiēnas prasībām, ir funkcionālas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas.

Skola izvietota 2 ēkās- galvenajā (A,B korpuss) un piebūves korpusā (C). Pie galvenās

ēkas ir novietots Latvijas valsts karogs. Sporta stundas notiek skolas sporta zālē (nepieciešams

remonts), Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta zālē un ārējā sporta laukumā. 2018.gada

1.semestrī skolā tie realizēts “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projekts, tā

uzlabojot telpu pieejamību un atbilstību normām. Skolā ir lifts, kas nepieciešamības gadījumā

atvieglo pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ir pieejama bibliotēka, informatīvais

centrs un semināru telpa. Pēc vides projekta realizēšanas telpu ziņā ir lielākas iespējas

mācībām- atpūtas laukumi, mēdiju klase, mūsdienīgi mācību kabineti, dabaszinību laboratorijas

u.tml. Sanitārhigiēniskie apstākļi telpās ir atbilstoši mācību un audzināšanas procesa prasībām.

Telpu atbilstība vairāk aprakstīta sadaļā 4.6.1.

Skolas apkārtne būtu jāpilnveido. Pie mācību ēkām ir sporta laukums, kas šobrīd

neatbilst drošības normām. Vietējo māju iedzīvotāji bieži uzturas skolas teritorijā, jo šķērso to-

nepieciešams pilns teritorijas nožogojums. Pie skolas atrodas satiksmes ielas un veikali,

teritorija nav norobežota. Teritorijas tuvumā izvietotas satiksmes drošības noteikumiem

atbilstošas zīmes un norādes. Pie skolas atrodas ērts automašīnu stāvlaukums, ko ikdienā

izmanto skolas darbinieki, skolēni un viesi. Kopumā apkārtējā vide ir estētiski un drošības ziņā

pilnveidojama (ir izstrādāts projekts teritorijas drošībai).

Skola iesaista un motivē izglītojamos piedalīties iestādes vides veidošanā, sakopšanā un

sakārtošanā- divas reizes gadā tiek veikti sakopšanas darbi, tiek atbalstīta un veicināta resursu

taupīga izmantošana- atkritumi telpās tiek šķiroti.


40


kritērijā


Estētiski sakārtota, moderna mācību vide

skolas galvenajā korpusā.

Nepieciešams norobežot atvērto āra teritoriju,

pilnveidot tā drošību (videokameras).

Nepieciešams sporta kompleksa remonts (āra

sporta laukumi un sporta zāle).


4.6. Izglītības iestādes resursi

4.6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi

Ģimnāzijā ir visas telpas izglītības un daudzveidīgu interešu izglītības programmu

īstenošanai- ikdienā darbs tiek organizēts divās ēkās . Telpu kopējā platība - 6958m2, no kuriem

2335m2 mācību telpu platība, 542m2 sporta telpu platība, 1465m2 atpūtas telpu platība. Mācību

process tiek organizēts 29 mācību klasēs, 2 datorklasēs, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un robotikas

laboratorijās, 2 mājturības kabinetos un mediju klasē. Sporta stundas tiek realizētas gan skolas

sporta zālē, gan blakus esošajā Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta hallē. Skolā īpaši

iekārtotas semināru telpa, svinību zāle, teātra klase, darba telpas metodiķiem un skolas vadībai,

skolotāju istaba, kā arī bibliotēka. Tāpat iekārtoti kabineti atbalsta personālam. A korpuss

pilnībā renovēts 2019.gadā, daļa kabinetu aprīkoti ar ergonomiskajām mēbelēm. Skolēnu

labsajūtai īpaši iekārtoti vestibili ar sēdmēbelēm gaiteņos, pieejamas skolēnu atpūtai piemērotas

mēbeles. Visu telpu iekārtojums atbilst izglītojamo skaitam, un to izmantojums ir racionāls,

atbilst mācību procesa prasībām un katras telpas specifikai. Katrai mācību klasei un kabinetam

ir vadītājs, kurš atbild par telpas labiekārtošanu un saglabāšanu. Vairāku koplietošanas kabinetu

izmantošanai skolotāji var pieteikties elektroniski (datorklases, mediju klase, semināru telpa,

svinību zāle u.c.). Galvenās ēkas mācību kabineti un palīgtelpas piemērotas arī izglītojamajiem

ar kustību traucējumiem. Iestādes renovācijas procesā telpas ir aprīkotas ar ventilācijas

sistēmām, uzlabots apgaismojums.

Telpu aprīkojums un pārējie materiāltehniskie resursi ļauj realizēt ģimnāzijā licencētās

izglītības programmas. Realizējot ESF projektu SAM 8.1.2. "Uzlabot vispārējās izglītības

iestāžu mācību vidi" un izmantojot pašvaldības piešķirto finansējumu, tika papildinātas

ģimnāzijā pieejamās tehnoloģijas un materiāltehniskie resursi.

Mācību klasēs un laboratorijās pieejamas tehnoloģijas - 2 interaktīvās tāfeles, 20

interaktīvie ekrāni, 14 dokumentu kameras, 22 multimediju projektori, 33 planšetdatori, 28

portatīvie datori, 3D printeris.

Visos mācību, vadības un atbalsta personāla kabinetos iekārtotas darbavietas ar datoru un

interneta pieslēgumu. No jebkuras darbavietas iespējams veikt izdrukas uz skolotāju

istabas drukas iekārtu.

Iekārtotas 2 datorklases, katrā ir 16 skolēnu darbavietas. Nepieciešamības gadījumā klases

var apvienot vienā telpā. Tiek izmantotas aktuālākās programmatūras versijas.

Robotikas nodarbībām pieejami 10 lego un 10 sumoboy robotu komplekti.

Svinību zālē pieejama apskaņošanas un apgaismojuma aparatūra, 2 multimediju projektori,

kas ļauj izmantot telpu dažādiem pasākumiem – gan lekcijām, gan svētku koncertiem.

Skolas vestibilos apziņošanai tiek izmantoti 2 informatīvie paneļi.

Skolotāju istabā iekārtotas divas datorizētas darbavietas, multifunkcionāla kopēšanas

iekārta.

Pakāpeniski tiek paplašināti bezvadu interneta (WI-FI) piekļuves punkti.

Materiāltehniskie resursi ir labā darba kārtībā, ir zināma to atrašanās vieta, un regulāri

tiek veikta tehnisko līdzekļu apsekošana un apkope, nepieciešamības gadījumā piesaistīti

eksperti tehnisko iekārtu remontam. Plānojot budžetu, tiek uzklausītas skolotāju vēlmes


41

inventāra un materiāltehnisko resursu papildināšanā mācību procesa uzlabošanai. Visiem

darbiniekiem ir iespēja kopēt, laminēt un iesiet materiālus mācību procesa nodrošināšanai.

Direktores vietnieks saimnieciskajā darbā atbild par materiāli tehnisko resursu uzskaiti,

uzglabāšanu un izmantošanu. Direktores vietniece informācijas tehnoloģiju jomā un

datorlaborants atbild par IT resursu uzraudzību, apkopi, nomaiņu, pedagogi atbild par

piešķirtajiem resursiem. Lai esošās tehnoloģijas izmantotu iespējami racionālāk un efektīvāk,

tiek organizētas apmācības skolotājiem vai sniegtas individuālas konsultācijas.

Ģimnāzijā ir iekārtota bibliotēka un nodalījums lasītavai. Ir izstrādāts direktores

apstiprināts katras izglītības programmas realizācijai izmantojamās mācību literatūras saraksts.

Skolēni tiek nodrošināti ar nepieciešamajām mācību grāmatām un darba burtnīcām, kā arī

digitālajiem mācību līdzekļiem stundās. Šobrīd kopējais grāmatu skaits ir 28873, no kurām

13487 ir mācību grāmatas. Bibliotēkā pieejams arī samērā plašs uzziņas literatūras un

daiļliteratūras klāsts. Regulāri tiek abonēts elektroniskais katalogs Letonika, ar Valmieras

pilsētas pašvaldības atbalstu bez maksas visiem skolēniem un skolotājiem iespējams izmantot

platformu soma.lv. Bibliotēkas darbu nodrošina Latvijas bibliotēkas informācijas sistēma Alise.

Mācību un citas literatūras budžets tiek rūpīgi plānots, iegādājoties arī pedagoģisko,

metodisko literatūru, daiļliteratūru, uzziņu literatūru, abonēti preses izdevumi. Bibliotēkas

fondi tiek regulāri atjaunoti un papildināti, ņemot vērā skolēnu skaita izmaiņas un aktualitātes

izglītībā. Jaunu mācību līdzekļu iegādes vajadzības tiek apzinātas, katrs darbinieks var iesniegt

savas vēlmes budžeta sastādīšanas procesā.

Bibliotekāres konsultē skolotājus un skolēnus par bibliotēkā pieejamajiem materiāliem

un to izmantošanu. Bibliotekāru darbam ir nodrošināti divi datori ar interneta pieslēgumu,

printeris un kopētājs, apmeklētājiem pieejams viens dators ar interneta pieslēgumu, Wi-Fi.

Pirms izsniegšanas skolēniem mācību grāmatas tiek apvākotas.


Labiekārtotas un mūsdienīgas mācību telpas un

laboratorijas izglītības programmu īstenošanai.

Pietiekams materiāltehnisko resursu

nodrošinājums esošo izglītības programmu

realizēšanai.

Skolas rīcībā esošie līdzekļi tiek optimāli un

lietderīgi izmantoti.

Interneta un Wi-Fi nodrošinājums skolas telpās.

Uzlabot sporta infrastruktūru.

Papildināt esošo materiāli tehnisko resursu

nodrošinājumu atbilstoši jaunajam saturam

un ģimnāzijas piedāvātajiem izvēļu

groziem.

Turpināt skolotāju tālākizglītību

tehnoloģiju daudzveidīgā pielietošanā

mācību procesā.

Paplašināt metodiskās literatūras un

metodisko līdzekļu pieejamību ģimnāzijas

un pilsētas pedagogiem.


4.6.2. Personālresursi

2019./2020. mācību gadā skolā strādā 65 pedagogi un 29 tehniskie darbinieki, 18

pedagogiem tas ir blakusdarbs. 9 pedagogi ir skolas absolventi. Ģimnāzijas vadību nodrošina

direktore, 2 vietnieki mācību procesa organizācijā, vietniece audzināšanas darbā, vietniece

informācijas tehnoloģiju jomā, vietnieks saimnieciskajos jautājumos, 2 metodiķes. Skolā ir

atbalsta personāls: psiholoģe, sociālā pedagoģe, pedagoģe – karjeras konsultante, medmāsa, 2

bibliotekāres.

Skolā ir viss izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais personāls un sekmīgi

darbojas atbalsta personāls - psihologs, sociālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants,


42

medmāsa. Skolā darbojas Informatīvais centrs, Metodiskais centrs, Karjeras atbalsta centrs,

bibliotēka.

Notiek pedagogu atlases process, izvērtējot atbilstošus izglītības dokumentus un

organizējot pārrunas. Izglītības iestādes vadītājs ir izvērtējis, vai personāls ir tiesīgs strādāt

izglītības iestādē.

Ik gadu skolā darbu uzsāk jaunie pedagogi. 2019./2020.m.g. tie ir 5 pedagogi. Jaunajiem

pedagogiem tiek piedāvāts metodisks atbalsts: sarunas, konsultācijas.

Informācija par izglītības iestādes pedagogu, atbalsta personāla un bibliotekāru

izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveidi ir ievadīta Valsts

izglītības informācijas sistēmā.

Visi pedagogi ir pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos

ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču tēmu ietvaros.

Personāls ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Pedagogu sadalījums pēc izglītības

Ģimnāzijā strādā 65 pedagogi. 63 ir augstākā pedagoģiskā izglītība, t.sk. 9 - akadēmiskā

maģistra grāds, 25- profesionālā maģistra grāds, 1 pedagogam augstākā izglītība citā nozarē

un tiek apgūta pedagoģiskā izglītība nodibinājumā “Iespējamā misija”, 2 pedagogi mācās

augstskolā, 1 no tiem apguvis pedagoģisko izglītību LLU 72 stundu kursos, 1 - mācās LU. Vēl

17 pedagogiem iegūts akadēmiskais bakalaurs, 15- profesionālais bakalaurs. Skolas psiholoģe

mācās maģistrantūrā. Skolotāji ieguvuši otru augstāko izglītību: 2 skolotājas - datordizains, 1-

norvēģu valoda, 1- psiholoģija.

Tiek veicināta B programmu apguve jaunu kvalifikāciju iegūšanai: 1 skolotāja

apguvusi- pedagogs karjeras konsultants, 1- skolotāja vizuālā māksla, 1- skolotāja - krievu

valoda kā svešvaloda, 1-vidējās izglītības informātikas un programmēšanas pamati. Skolā

strādā 3 pedagogi mācīšanās konsultanti, 1- skolotājs mentors, 1 ir jaunā mācību satura

Skola2030 profesionālās pilnveides eksperts (līdz 2010.gadam- 4), 3 pedagogi ir piedalījušies

jaunā “Skola 2030” mācību satura izstrādē.

7 ģimnāzijas pedagogi ieguvuši pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpi: III

pakāpe 4 pedagogiem, II pakāpe 2 pedagogiem.

Pedagogu sadalījums pēc darba stāža

Ģimnāzijā strādā 29 (46%) pedagogi, kuru darba stāžs pārsniedz 30 gadus, 11 (16%)

pedagogu darba stāžs nepārsniedz 9 gadus, 8 (12%) pedagogi skolā nostrādājuši no 10 līdz 19

gadiem, darba stāžs 20 līdz 29 gadi skolā ir 17(28%) pedagogiem. Notiek pedagogu atlases

process, ik gadus skolā darbu uzsāk jaunie pedagogi. 2019./2020.m.g. tie ir 5 pedagogi.

Pedagogu mainība nav liela, jo skola ikvienam sniedz atbalstu pedagoga kvalifikācijas

paaugstināšanā un profesionālajā pilnveidē. Nozīmīga ir arī skolā nodrošinātā mūsdienīga

materiālā bāze ikviena pedagoga darbam.


43

18.tabula

0-4

gadi

5-9 10-14 15-19 20-24 25-29 30-39 40-49 50-60 Kopā

6 5 3 5 9 8 22 6 1 65

9% 7% 5% 7% 14% 12% 34% 9% 3% 100%

Pedagogu skaita sadalījums pa vecuma grupām

2019./2020.m.g.mācību gadā iestādes pedagogu vidējais vecums ir 48 gadi, 8 pedagogi

ir pirms pensijas vecumā. Notiek pakāpeniska paaudžu maiņa, uzturot kvalitatīvu pedagoģiskā

darba sastāvu. 2019./2020.m.g. darbu skolā uzsāka 5 jaunie pedagogi.

19.tabula

24 gadi

un

jaunāki

25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 60-64 65 un

vairāk

3 6 3 3 5 11 12 12 8 2

Pedagogu profesionālā pilnveide

Izglītības iestāde mērķtiecīgi plāno, nodrošina, atbalsta un motivē pedagoģisko

personālu pilnveidot savu profesionālo kompetenci, dodot iespēju apmeklēt kursus, seminārus,

konferences, pieredzes apmaiņas pasākumus, piem., Zaķumuižas pamatskolā, Ogres

1.vidusskolā un sadarbību veicinošus pasākumus skolā, pilsētā, novadā un valstī.

Skolas vadība plāno un kontrolē pedagogu tālākizglītošanās procesu. Ik gadus skolas

budžetā tiek ieplānoti līdzekļi pedagogu tālākizglītībai. Notiek nepārtraukta katra pedagoga

kvalifikācijas pilnveide, pedagogi aktīvi piedalās dažādos projektos, sagatavo mācību līdzekļus,

materiālus. Ģimnāzijas pedagogi vada kursus Valmieras pilsētas un novada izglītības iestāžu

pedagogiem, aktīvi darbojas jaunā mācību satura projektā “Skola 2030”. Pedagogi ir skolēnu

zinātniski pētniecisko darbu vadītāji un konsultanti, piedalās darbu vērtēšanā; veido olimpiāžu

darbus, labo tos.

Skolā 4 pedagogi ieguvuši pedagoga profesionālās darbības kvalitātes III pakāpi, 3

pedagogi - II pakāpi.

Pedagogi pielieto konferencēs un semināros gūtās zināšanas un prasmes mācību un

audzināšanas procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidei.

Pedagogi aktīvi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan

izglītības iestādē, gan ārpus tās: 4 ģimnāzijas pedagogi strādā kā jomu (valodu joma

(svešvalodas), sociālā un pilsoniskā joma, kultūras izpratnes un pašizpausmes joma)

koordinatori Valmieras pilsētas pašvaldībā; 8 pedagogi ir mācību jomu koordinatori skolā,

tādējādi tiek sniegts individuāls konsultatīvs metodisks atbalsts pedagogu profesionālajai

izaugsmei mācību darba kvalitātes uzlabošanā; apzinātas ģimnāzijas pedagogu mācīšanās

vajadzības; tiek plānota un īstenota skolas pedagogu tālākizglītība. Ģimnāzijā strādā 3

pedagogi - mācīšanās konsultanti; 1 ir profesionālās pilnveides eksperts Skola 2030

kompetenču pieejas ieviešanai. 3 pedagogi ir piedalījušies jaunā “Skola 2030” mācību satura

izstrādē.

Skola lepojas ar visaptverošu visu ģimnāzijas pedagogu izglītošanu un atbalstu katra

profesionālajai izaugsmei: metodiskās mācības skolā visiem pedagogiem; jomu pedagogu


44

tikšanās - sarunas ar metodiķiem; izbraukuma semināri mācību jomu pedagogiem; individuālās

apmācības pēc pedagogu izvēles; pedagogu pieredzes popularizēšana skolā. 4 ģimnāzijas

pedagogi jomu koordinatori Valmieras pilsētas pašvaldībā organizē kursu nodarbības citu

izglītības iestāžu pedagogiem.


Notiek mērķtiecīga visu pedagogu apmācība,

gatavojoties jaunā mācību satura Skola2030

ieviešanai.

Pedagogu profesionālā kvalifikācija un pieredze

dod iespēju darboties dažādās pedagoģiskajās

aktivitātēs Valmieras pilsētā, novadā, valstī.

Turpināt plānveidīgu un mērķtiecīgu

pedagogu izglītošanu mācību stundu

vadīšanā atbilstoši jaunā mācību satura Skola

2030 prasībām.

Piesaistīt darbam skolā nodibinājuma

“Iespējamā misijas” skolotājus.

Optimizēt pedagogu darba slodžu sadali, lai

palielinātu pamatdarbā strādājošo pedagogu

skaits.


4.7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

4.7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Skolas misija, vīzija, mērķis definēti skolas Nolikumā, minēti šī pašvērtējuma 2.daļā.

Izglītības iestādes pašvērtēšanas sistēma ir strukturēta, precīza. Katru gadu pēc mācību

gada izvērtējuma (individuāli darbinieks- organizācija- vadība) tiek noteikti nākamā mācību

gada mērķi un uzdevumi, ar tiem sarunā iepazīstināta pašvaldība. Aktivitātes daudzās jomās

(pieredzes apmaiņa, pedagogu profesionālā pilnveide u.tml.) tiek plānotas pēc izvirzītā gada

mērķa.

Skolas Attīstības plāns (apstiprināts 29.11.2018., nr. 416) nosaka attīstības prioritātes

pa mācību gadiem un jomām, prioritātes sevī ietver sasniedzamus mērķus. Attīstības plānu ir

saskaņojusi pašvaldība. Katra mācību gadu tiek noteiktas prioritātes, tām pakārtots pedagogu

profesionālās pilnveides darbs, metodiskais darbs un pieredzes apmaiņas pasākumi.

Personāls iesaistās pašvērtēšanas procesā- ar darbiniekiem notiek individuālās sarunas

ar direktori, katrs pedagogs veic gada darba izvērtējumu, izvirza nākamā gada mērķus un

prioritātes, ikdienas procesa uzlabošanai tiek veiktas dažādas aptaujas, dodot iespēju izteikt

savus priekšlikumus, darbinieki tiek uzklausīti arī ikdienas procesā. Skolā tiek veikta

iepriekšējo uzdevumu, mērķu analīze, ar darbiniekiem tas notiek vismaz 2 reizes mācību gadā,

vadība plānošanas darbu veic vismaz reizi 2 mēnešos.

Skolas vadība noteiktā laika periodā sistemātiski organizē un īsteno kontroli (izstrādāts

un visiem pieejams iekšējās kontroles plāns) un vērtēšanu visās izglītības iestādes darbības

jomās, bet katru gadu – prioritārajās jomās.

Regulāri skolas darbs tiek analizēts, krājot un analizējot dažādu datus. Šajā mācību gadā

uzsākts aktuālu izglītības jautājumu pētniecisks darbs, uzsākta sadarbība ar LU Starpnozaru

izglītības un inovācijas centru. Pēdējo 4 gadu veiktās aptaujas un pētījumi:

2016./2017.m.g.: Pedagogu aptauja par skolas attīstību, līdzatbildību, vidi, sadarbību un

profesionālo pilnveidi; Skolēnu- skolotāju- vecāku aptauja par sadarbību, mācību stundu,

darba organizāciju, līdzdalību un izaugsmi.

2017./2018.m.g.: Skolēnu aptaujas par mācību stundas kvalitāti dažādos laika posmos

(izaugsmei); Skolotāju aptauja par līdzdalību iestādes attīstībā; Skolotāju, klases

audzinātāju izvērtējums un ieceres; Vadības darba izvērtējums un ieceres.


45

2018./2019. m.g.: Vecāku aptauja par sadarbību; Skolotāju aptauja par sadarbību ar

vecākiem; Skolotāju aptauja par pedagogu profesionālās pilnveides mācīšanās vajadzībām;

Metodiskā darba izvērtējums un virzība; Skolēnu aptauja par skolas un izglītības

programmu izvēli; Darbinieku aptauja par sadarbību ar atbalsta personālu, lietvedi un

direktores vietnieku saimnieciskajos jautājumos.

2019./2020.m.g.: Skolēnu aptauja par izvēļu groziem vidusskolas posmā; Vecāku aptauja

par izvēļu groziem vidusskolas posmā; Skolotāju aptauja par izvēļu groziem vidusskolas

posmā; Skolēnu un skolotāju aptauja par Laimīgo stundu; Skolotāju aptauja par savām

digitālajām prasmēm; Skolēnu aptauja par lasīšanas paradumiem; Pētījums par mācību

sasniegumu dinamika pamatskolā (par 2016.g.-2019.g.); Pētījums par mācību sasniegumu

dinamika vidusskolā (par 2016.g.-2019.g.); Pētījums par CE matemātikā rezultātu

atbilstība vērtējumam gadā (2019.g.); Dati par 9.kl. skolēniem izmērītās prasmes,

salīdzinot ar valsts vidējo (latviešu valodā, matemātikā, vēsturē) (par 2018./2019.m.g.)

(SIIC); Dati par stundu vērošanas un zināšanu un pašvērtējuma jautājumu rezultātu

atbilstība (par 2018./2019.m.g.) (SIIC).

Skolas pašnovērtējuma ziņojums, ko skola veic reizi 6 gados, ir publiskots skolas mājas

lapā, ik gadu rudenī tas tiek aktualizēts.

Ikdienas darbā ar vadības darba analīzi un plānošanu var iepazīties katrs darbinieks

iknedēļas vadības protokolā, pedagogu sanāksmju protokolā vai ģimnāzijas padomes

protokolā, kas tiek izsūtīti e-klases pastā, vecāki saņem Ģimnāzijas sanāksmes protokola kopiju

e-klasē.


Regulāra pētnieciska darba veikšana skolas

kvalitātes uzlabošanai.

Darba plānošana virzībā uz gada mērķi.

Regulāra darbinieku un vecāku informēšana par

skolas lēmumiem (piem., protokoli e-klasē).

Aktīvāk veicināt skolotāju iesaisti

pieejamo datu analīzē.


4.7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Vadība un dokumentācija

Skolas vadībai ir svarīga iestādes virzība vīzijas, misijas un mērķa sasniegšanā, tāpēc ir

izveidota noteikta kārtība un sistēma, kā tiek organizēts skolas pārraudzības process. Ar šo

kārtību jaunais darbinieks tiek iepazīstināts, uzsākot darba gaitas un saņemot metodisku

materiālu par skolas darbību, galvenajiem akcentiem un virzieniem, kur meklēt palīdzību, arī

par ikdienišķiem jautājumiem.

Skolas Nolikumā (apstiprināts 26.09.2019., lēmums nr. 278) ir noteikta vadības

organizatoriskā struktūra. Darbinieku tiesības un pienākumi noteikti amata aprakstos. Skolas

direktore koordinē Ģimnāzijas padomes un pedagoģiskās padomes darbu, vismaz reizi divās

nedēļās tiekas ar skolas atbalsta personālu. Direktores vietnieki mācību jomā koordinē mācību

jomu skolotājus. Direktores vietniece audzināšanas darbā koordinē klašu audzinātāju, interešu

izglītības pedagogu un skolēnu pašpārvaldes darbu. Metodiķes organizē un pārrauga dažādas

mācīšanas grupas un metodiskās jomas darbu skolā. Direktores vietniece informācijas

tehnoloģiju jomā nodrošina informācijas ievietošanu un aktualizēšanu VIIS, konsultē

pedagogus IKT rīku izmantošanā, administrē e-klasi un skolas sociālos kontus. Direktores

vietnieks saimnieciskajā darbā koordinē tehniskos darbiniekus un pārrauga skolas saimnieciskā

darba īstenošanu.


46

Skolas vadības darbs un personāla pārvaldība notiek saskaņā ar Latvijas Republikas

likumdošanu un skolas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem. Skolā ir visa pedagoģiskā un

saimnieciskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā dokumentācija, atbildīgās

institūcijas ir veikušas to pārbaudes, būtiski trūkumi nav konstatēti, norādītās nepilnības ir/ tiek

novērstas. Skolas iekšējo normatīvo dokumentu projektus izstrādā skolas vadība vai darba

grupas, tie tiek apspriesti un pieņemti, ņemot vērā konstruktīvus priekšlikumus. Skolas

dokumenti atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši

lietu nomenklatūrai.

Skolas vadība savā darbībā ievēro un motivē gan skolēnus, gan skolas darbiniekus

ievērot vispārcilvēciskās un demokrātijas vērtības, tajā skaitā būt lojāliem Latvijas Republikai

un Satversmei un savai skolai.

Skolas vadības sanāksmes notiek reizi nedēļā (nepieciešamības gadījumā biežāk), tās ir

plānotas un notiek regulāri, ir dokumentētas, to mērķis- iepriekšējo uzdevumu un darbu analīze,

nākamo uzdevumu izvirzīšana, atbildības jomu noteikšana un/vai problēmsituāciju risināšana.

Sanāksmes tiek protokolētas, ar tām e-klasē var iepazīties visi darbinieki. Skolas attīstības

stratēģiskie jautājumi tiek risināti vismaz reizi 2 mēnešos plānošanas darba sanāksmēs.

Sanāksmes ar skolēnu, vecāku, skolotāju piedalīšanos dažādu problēmsituāciju risināšanai

notiek vismaz reizi semestrī.

Katra otrdiena tiek plānota savstarpējām tikšanās reizēm un sarunām- pedagoģiskā

sanāksme, metodiskā sanāksme, mācīšanās vai klašu skolotāju grupu tikšanās. Tajās tiek veikta

reģistrācija, pedagoģiskās sanāksmes tiek protokolētas.

Skolas direktore iesaistās Ģimnāzijas padomes darbā, kurās tiek pārrunātas skolas

prioritātes, iespējas, problēmas, tiek uzklausīti vecāku ieteikumi, kopīgi risinātas problēmas.

Tās tiek protokolētas, un ar saturu var iepazīties jebkurš vecāks un skolas darbinieks e-klasē.

Jauninājumi

Izglītības iestādes vadība un vadītāja ievieš jauninājumus izglītības iestādes darbības un

izglītības iestādes kvalitātes kultūras pilnveidei. Vadība ir atvērta mēģinājumiem, kļūdām,

jaunu formu meklējumiem.

Jauninājumi iestādes izaugsmei: jaunu formu meklējumu pedagogu mērķu izvirzīšanai

(individuālās sarunas, gada prioritātes), vienotu tēmu meklējumi starp mācību priekšmetiem

(elektronisks tematiskais plāns), vienotas dokumentu un metodisko materiālu bāzes izveide e-

klases koplietošanas dokumentos, ar 2019./20.m.g. tiek veikti mērķtiecīgi izglītības pētījumi.

Jauninājumi sadarbībai ar ģimeni un sabiedrību- jaunu sadarbības formu meklējumi:

vecāku tikšanās ar mācību priekšmetu skolotājiem, vecāku iesaiste jaunā satura realizēšanā,

absolventu piesaiste, dažādas publikācijas, sadarbība ar Valmieras Pārgaujas pamatskolu

(nodarbības, aktivitātes, sarunas, vienotas platformas meklējumi) u.c.

Darbinieku izaugsme

Skolotāji savu darba analīzi veic neformāli pēc katras mācību stundas vai pēc vērotajās

stundām analīzē kopā ar stundu vērotājiem. Pašvērtējuma mērķis- mācīšanas kvalitātes

uzlabošanas nolūkā. Mācību gada darba analīzi skolotājs veic mācību gada beigās pēc vadības

izstrādāta parauga. Mācību gada beigās darba motivācijas veicināšanai un darba izvērtējumam

notiek individuālās sarunas ar direktori. Direktores vietnieki mācību gada pašvērtējumu veic,

analizējot dažādus datus, sarunas un iepazīstoties ar skolotāju pašvērtējumu attiecīgajā

pārraudzības jomā. Atbalsta personāls pašvērtējumu veic vismaz divas reizes mēnesī, tiekoties

ar skolas direktori, mācību gada pašvērtējumu- gada beigās. Interešu izglītības pedagogi

pašvērtējumu mācību gada beigās iesniedz direktores vietniecei audzināšanas darbā. Skolas

vadība apkopo analīzi un pašvērtējumus, tie tiek izmantoti realizācijas novērtēšanai un jaunu

mērķu izvirzīšanai.


47

Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana notiek periodiski un pēc

brīvprātības principa. Savu profesionālās kvalitātes novērtēšanu skolā kopumā līdz 2017.

gadam veikuši 40 pedagogi, iegūstot 2. kvalitātes pakāpi – 3 pedagogi, 3. pakāpi – 33 pedagogi,

4. pakāpi – 3 pedagogi, 5. pakāpi – 1 pedagogs, kā arī 2017./2018. m. g., mainoties pedagogu

profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtībai, kvalitātes pakāpes ieguvuši –7

ģimnāzijas pedagogi - III pakāpe 4 pedagogiem, II pakāpe 2 pedagogiem. Skolā ir izstrādāti

iekšējie noteikumi Paaugstinātas pedagogu mēneša darba algas likmes noteikšanas kārtība, ar

to darbinieki tiek iepazīstināti sanāksmē.

Tehniskā personāla darba novērtējums tiek veikts katru gadu pēc dibinātāja

izstrādātajiem noteikumiem “Par vienotu darba samaksas sistēmu Valmieras pilsētas

pašvaldības budžeta iestādēs”.

Skolas darbiniekiem tiek organizēti dažādi pasākumi- ikgadēja ekskursija, Paldies

svētki, Valsts svētku balle u.c. Skolas pedagogi tiek izvirzīti apbalvošanai Balva izglītībā, IZM

Atzinības un Pateicības rakstu saņemšanai u.c. Jebkurš darbinieks var tik izvirzīts Valmieras

pilsētas pašvaldības Pateicības saņemšanai. Jebkurš darbinieks var pieteikties uz sarunu ar

vadības pārstāvi, vadība ir atvērta ierosinājumiem un konstruktīviem priekšlikumiem.


Sistemātisks, plānveidīgs skolas organizatoriskais

darbs (sanāksmes, informētība).

Skolas vadība atvērta jauniem izaicinājumiem,

notiek jaunas formas, metožu meklējumi, tiek

eksperimentēts, meklējot jaunas formas.

Skolai ir savas tradīcijas darbinieku piederības

sajūtas un motivācijas veicināšanai.

Turpināt meklēt jaunas vadības formas

izglītības kvalitātes paaugstināšanai.


4.7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Skola īsteno sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām

un citiem sadarbības partneriem mācību un audzināšanas jautājumos, sadarbības un atbalsta

jautājumos, konsultēšanā, skolas attīstības un publiskā tēla veidošanā:

Valsts iestādes:

Valsts izglītības satura centrs (centralizēto eksāmenu vērtēšana, ieteikumi klases stundu

programmas īstenošanai, materiāli pilsoniskās audzināšanas un pilsoniskās līdzdalības

sekmēšanai, metodisko jomu semināri, pedagogu tālākizglītības programmas īstenošana,

Skola 2030 ekspertu darbs un aktivitātes);

Valsts Izglītības attīstības aģentūra (metodiskie materiāli, karjeras izglītības aktivitātes);

LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs (pētnieciskais darbs skolā sadarbībā ar

Valmieras pilsētas pašvaldību, direktore kā SIIC eksperte);

Valsts policijas Valmieras nodaļā (preventīvie pasākumi, atbalsts, nodarbības,

konsultācijas);

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (aktuālu jautājumu risināšana, konsultācijas);

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras nodaļa (konsultācijas, evakuācijas

mēģinājumi);

Valsts Asinsdonoru centrs (izglītojošs pasākums);

Dažādas iestādes (kā Valmieras drāmas teātris) un augstākās izglītības iestādes (sadarbība,

Ēnu dienas, karjeras izglītība u.c.).


48

Pašvaldību iestādes:

Valmieras pilsētas pašvaldība (skolas dibinātājs, saimnieciskie jautājumi);

Izglītības pārvalde (sadarbība, konsultācijas);

Valmieras pilsētas Sociālo lietu pārvalde un Valmieras bāriņtiesa (konsultācijas, atbalsts,

aktuālu jautājumu risināšana);

Valmieras Attīstības aģentūra (sadarbība, projekti, karjeras izglītība);

Valmieras pašvaldības policija (dažādu aktuālu jautājumu risināšana, drošība);

Kocēnu novada Izglītības pārvalde (konsultācija, sadarbība);

Valmieras pilsētas un tuvāko novadu izglītības iestādes (sadarbības pasākumi,

konsultācijas, pedagogu profesionālā pilnveide);

Valmieras pilsētas kultūras nams un Valmieras muzejs (sadarbība, nodarbības);

Rīgas izglītības un informatīvi metodiskais centrs (Karjeras izglītības programma);

Ziemeļvidzemes pamatskola (projekti);

Uzņēmumi (sadarbība, karjeras pasākumi, atbalsts): Vidzemes slimnīca, Certes,

Swedbank, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, Artifex, Vīnkalni u.c.

Dažādi: Zemessardzes 22.kājnieku bataljons, Junior Achievment, augstskolas, Latviešu

valodas aģentūra, mācību priekšmetu skolotāju asociācijas, Latvijas izglītības un zinātnes

arodbiedrība.

Izglītības iestāde rūpējas par izglītības iestādes tēlu sabiedrībā, veicina piederību savai

izglītības iestādei, novadam, pilsētai, valstij, stiprina eiropeisko identitāti. Skolas pasākumi un

aktivitātes regulāri tiek atspoguļoti masu medijos - laikrakstā "Liesma",

www.valmieraszinas.lv, www.valmiera.lv, Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvajā

izdevumā.

Skola aktīvi darbojas vairākos starptautiskos un vietēja mēroga izglītības projektos ,

veicina brīvprātīgo darbu. (skat. 5.pielikuma 1.tabulu).


Skolai ir atbalstoša vecāku un absolventu kopiena,

ir ilggadēji sadarbības partneri uzņēmumos

skolēni

Skola ir labs sadarbības partneris citām skolām,

piemēram, kā atbalsts metodiskajā darbā

Skola rūpējas par savu tēlu, notikumus, viedokļus

atspoguļot medijos

Turpināt un kopt sadarbību ar līdzšinējiem

sadarbības partneriem.

Meklēt jaunus sadarbības partnerus

vidusskolas izvēļu grozu satura pilnveidē.


http://www.valmieraszinas.lv/

http://www.valmiera.lv/


49

5. Citi sasniegumi (izglītības iestādei svarīgais, specifiskais)

Mācību darbs

Iepriekšējos divus mācību gadus ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu vidējais

procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis vismaz par 10 procentiem augstāks

nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī un vismaz par 5 procentiem augstāks nekā

vidējais procentuālais novērtējums attiecīgajā plānošanas reģionā: 2017. gadā – 62,09%

(valstī 49,11%, Vidzemes plānošanas reģionā 48,71%); 2018. gadā 62,21% (valstī 49,68%,

Vidzemes plānošanas reģionā 49,24%).

Ģimnāzijas pedagogi sniedz metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā

pedagoģijas un skolvadības jautājumos. Ģimnāzijas Metodiskais centrs gan patstāvīgi, gan

metodisko apvienību darbā (ģimnāzijas kompetencē ir septiņu Valmieras pilsētas un

starpnovadu pedagogu metodisko apvienību – angļu valodas, krievu valodas, latviešu valodas

un literatūras, ekonomikas un sociālo zinību, vēstures, mājturības un tehnoloģiju (zēniem) un

tehniskās grafikas, mūzikas – darbība) sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem

metodisko atbalstu, organizē darba un diskusiju seminārus, atbalsta un organizē pedagogu

tālākizglītību. Pedagogi tiek konsultēti jautājumos par valsts pārbaudes darbu vērtēšanu,

mācību priekšmetu olimpiāžu norisi, plānoto semināru saturu un norisi, dažādiem konkursiem,

ārpusstundu aktivitātēm u.c. Ik gadu Angļu valodas metodiskās apvienības vadītāja organizē

standartizācijas semināru apvienības 12. klašu pedagogiem centralizētā eksāmena mutvārdu

daļas intervētājiem un vērtētājiem.

Pārskata periodā bijis viens gadījums, kad skolēns vidējās izglītības pakāpē divu mācību

gadu laikā apguvis vidējās izglītības mācību saturu. Skolēnam bijušas atbilstošas zināšanas,

iemaņas un prasmes, sociālā un psiholoģiski emocionālā gatavība. Saņemts vecāku iesniegums,

skola arī informēta par šādas rīcības nepieciešamību – skolēna ģimene plānojusi mainīt

dzīvesvietu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, arī tāpēc motivācija iegūt vidējo izglītību vēl

Latvijā. Individuāli apgūts mācību saturs, kārtoti pārbaudījumi. Brīdī, kad apgūts 10., 11.klases

mācību saturs, skolēns pārcelts 12.klasē, kurā turpina mācīties, vienlaikus paspējot arī nokārtot

DSD eksāmenu vācu valodā, IELTS eksāmenu angļu valodā, piedalīties vācu valodas un

matemātikas olimpiādēs.

Interešu izglītība

Īpaši lepojamies ar:

kultūrizglītības kolektīvu augstajiem sasniegumiem un dalību Latvijas skolu jaunatnes

dziesmu un deju svētkos;

mūsdienu deju grupu “Flash” (divi sastāvi), kas ir viena no dažām skolu mūsdienu deju

grupām Latvijā;

lieliskajām skolas teātra iestudētajām izrādēm “Tobago”, “Skroderdienas Silmačos”,

“Rīgas sargi” u.c., ar kurām teātris piedalās Valmieras bērnu un jauniešu teātra festivālā

“...un es iešu un iešu”;

izcilajām Žetona vakara izrādēm “Lilioms”, “Uguns un nakts, nakts, nakts…” u.c., ko

veido 12.klašu skolēni Valmieras Drāmas teātra aktiera Krišjāņa Salmiņa vadībā;

Ģimnāzijas teātra sporta komandu lieliskajiem panākumiem Latvijas turnīros;

Robotikas kluba labajiem startiem Latvijas Robotikas čempionātos un turnīros,

starptautiskajos informātikas konkursos Bebr[a]s;

TDK “Pārgaujas delveri” dalību starptautiskajos folkloras festivālos un koncertos;

Jaunsargu dalību nometnēs (,,Lūša taka”, ,,Vilka taka” u.c.), Lāčplēša dienas lāpu gājienā

un Barikāžu atceres pasākumos, 18.novembra parādē Rīgā;


50

Norvēģu kluba organizētajām vizītēm Norvēģijā un brīvprātīgā darba veikšanu sporta

spēlēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Mēs varam”;

Ģimnāzija ir teātra sporta koordinējošā skola Vidzemes reģionā. Skola organizē Valmieras

un Vidzemes reģiona teātra sporta turnīrus, kuros notiek atlase valsts turnīram;

Ģimnāzija ir viena no divām skolām Latvijā, kurā skolēniem piedāvā apgūt “Kiberdrošības

pamatus”, attīstot prasmes un iemaņas aizsargāt datortīklus no dažāda veida

kiberuzbrukumiem.

Sporta pasākumi

Piramīdu un aerobikas festivāls 9.-12.klašu puišu un meiteņu komandām (noticis jau 10

gadus).

Starpklašu sporta spēļu turnīri basketbolā, volejbolā un futbolā, kuros piedalās arī

skolotāju/skolas darbinieku komandas.

Īpaši organizēta Olimpiskā diena.

Skatīt arī tabulu “Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas / Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas

skolēnu sporta sasniegumi 2017.-2020.gadā” pielikumā.

Ārpusstundu pasākumi

Skatīt tabulu “Aktivitātes Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā skolēnu personības

veidošanā” (skat 4.pielikuma 1.tabula).

Citi

2016.gadā daļa aktīvo V.4.V./VPĢ (šobrīd VPVĢ) absolventu dibināja

“ABSOLVENTU KLUBU”, lai regulāri atbalstītu skolēnus un skolotājus ceļā uz izcilību.

Nodibinājuma mērķi:

labdarība;

izglītības, zinātnes un kultūras veicināšana;

sporta atbalstīšana;

talantīgo, trūcīgo un sociāli maznodrošināto VPVĢ skolēnu labklājības celšana;

VPVĢ mācību procesa attīstība un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošana;

atbalsts strādājošiem skolotājiem un skolotājiem – pensionāriem.


51

6. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem

secinājumiem)

4.1. MĀCĪBU SATURS -

iestādes īstenotās izglītības

programmas

Ieviest jauno mācību saturu 7.,10. klasēs.

Pilnveidot pamatizglītības otrā posma izglītības

programmas.

Ieviest vidējās izglītības programmu, katrā no mācību

jomām, piedāvājot mācību priekšmetu pamatkursus,

padziļinātos un specializētos kursus.

Turpināt veidot kvalitatīvas klases stundas, kas veicina

skolēnu līdzatbildības un dzīvesprasmju attīstību un

personīgās karjeras izaugsmi.

Nodrošināt arī turpmāk skolēnu interesēm un vajadzībām,

skolas vērtībām un skolas resursiem atbilstošas interešu


4.2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

4.2.1. Mācīšanas kvalitāte Pilnveidot pedagogu prasmes mācību stundas sasniedzamā

rezultāta noteikšanā un tam atbilstošu uzdevumu izvēlē un

izveidē.

Palielināt starppriekšmetu sadarbības īpatsvaru mācību

procesā.

Palielināt skolēnu pašvērtējuma iespējas, skolotājiem

izvēloties atbilstošas mācību un vērtēšanas formas un

paņēmienus.

Atbalstīt un veicināt klašu audzinātāju un mācību

priekšmetu skolotāju sadarbību mērķtiecīgai prasmju

apguvei.

4.2.2. Mācīšanās kvalitāte Mainot pieejas akcentus, turpināt apzinātu skolēnu

mācīšanās prasmju attīstību.

Dažādās formās mācību procesā attīstīt pētnieciskās

prasmes gan pamatskolas, gan vidusskolas klasēs.

Arvien vairāk mācību procesā sekmēt skolēnu izziņas maiņu

no satura teorētiskas apguves uz praktisku darbību.

4.2.3. Vērtēšana kā mācību

procesa sastāvdaļa

Palielināt skolēnu iesaisti vērtēšanas kritēriju izstrādē un

analīzē, izmantojot to kā iespēju izprast un uzlabot savu

sniegumu.

Veicināt pedagogu izpratni par formatīvās vērtēšanas

nozīmi mācību procesā.

Pakāpeniski palielināt formatīvās vērtēšanas lietojumu

mācību procesā.

4.3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

4.3.1. Izglītojamo sasniegumi

ikdienas darbā

Paaugstināt mācību sasniegumu dinamiku un rezultātus

valsts pārbaudes darbos pamatizglītības pakāpē.

Samazināt pamatizglītības pakāpē nepietiekama apguves

līmeņa gadījumu skaitu, sasniedzot vismaz vienādu

attiecību ar skolēnu skaitu, kuriem ir augsts apguves

līmenis.

4.3.2. Izglītojamo sasniegumi

valsts pārbaudes darbos

Ikdienas mācību procesā pamatskolā veicināt aktīvu

mācīšanos, mainot skolēna attieksmi un arī skolotāja pieeju


52

mācību stundā, tādējādi paaugstinot rezultātus arī valsts

pārbaudes darbos.

Turpināt īstenot pasākumus, kas paaugstinātu skolēnu

zināšanu lietojumu nestandarta situācijās matemātikā un

fizikā.

4.4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM

4.4.1. Psiholoģiskais atbalsts,

sociālpedagoģiskais atbalsts

Izstrādāt kārtību skolēnu uzvedības analīzei.

Pilnveidot sociālā pedagoga un psihologa sadarbību dažādu

problēmsituāciju risināšanai.

Pilnveidot sadarbību starp atbalsta personālu, klašu

audzinātājiem, mācību priekšmetu skolotājiem.

Turpināt darbu ar vecākiem viņu ieinteresēšanā un aktīvākā

iesaistīšanā skolas dzīvē, lai vecāki varētu sniegt

nepieciešamo atbalstu, iedrošinājumu, palīdzību savam

bērnam.

4.4.2. Drošības garantēšana

(drošība un darba

aizsardzība)

Precīzi un sistemātiski ievērot visus drošības noteikumus,

savlaicīgi instruēt skolēnus, veikt aktīvu preventīvo darbu

pārkāpumu novēršanā.

Sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību veikt skolas

teritorijas norobežošanu un labiekārtošanu, lai nodrošinātu

skolēnu drošību ģimnāzijas teritorijā.

4.4.3. Atbalsts personības

veidošanā

Integrēt skolas vērtības mācību un audzināšanas saturā

mācību priekšmetu un klases stundās.

Sistemātiski, mērķtiecīgi, ievērojot pēctecību, tematiski

plānot klases stundas atbilstoši skolas audzināšanas darba

programmai un plānam, ievērojot skolēnu individualitāti un

klases kolektīva raksturu, iekļaujot saturā gan karjeras

vadības prasmes, gan pašizpēti, gan veselības, drošības u.c.

jautājumus.

Atbalstīt Skolēnu pašpārvaldes iniciatīvas un aktīvi iesaistīt

skolēnus ģimnāzijas dzīves veidošanā.

Palīdzēt realizēt MOT projekta aktivitātes par

cilvēciskajām vērtībām, projekta saturu realizēt arī citās

klašu grupās.

4.4.4. Atbalsts karjeras

izglītībā

Īstenot un aktualizēt individuālā atbalsta sniegšanas iespējas

skolēniem un viņu vecākiem par skolēnu karjeras attīstības

iespējām.

Vecināt mērķtiecīgāku skolēnu iesaisti Ēnu diena un

prakse.lv pasākumos.

4.4.5. Atbalsts mācību darba

diferenciācijai

Turpināt meklēt jaunas vadības formas izglītības kvalitātes

paaugstināšanai.

4.4.6. Atbalsts izglītojamiem

ar speciālām vajadzībām*

Organizēt skolotāju apmācības darbam ar skolēniem ar


Pilnveidot atbalsta sistēmu skolēniem ar mācīšanās

traucējumiem.

4.4.7. Sadarbība ar

izglītojamā ģimeni

Izvēlēties regulāras, mērķtiecīgas un jēgpilnas sadarbības

formas ar skolēnu ģimenēm, iesaistot tās mācību,

audzināšanas un karjeras izglītības jautājumu risināšanā.


53

Turpināt mērķtiecīgu, uz valsts ģimnāzijas attīstību vērstu

Ģimnāzijas padomes darbu.

Veidot savlaicīgu, objektīvu, diskrētu un tolerantu klases

audzinātāju un mācību priekšmetu skolotāju saziņu ar

skolēnu ģimenēm, informējot vecākus par skolēna

sasniegumiem, izaugsmi, problēmām.

Veicināt vecāku iesaistīšanos un atbildību skolēnu

motivēšanā un atbildības veidošanā par saviem mācību

sasniegumiem un stundu kavējumiem, ieviest formatīvo

bērna sasniegumu vērtēšanu.

4.5. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES VIDE

4.5.1. Mikroklimats Sadarbības ceļā aktualizēt pedagoga uzvedības ētikas

jautājumus (atsevišķi gadījumi).

Dažādu aktuālu jautājumu risināšana aktīvāk veidot darba

grupas, tā veicinot darbinieka līdzatbildību.

4.5.2. Fiziskā vide un vides

pieejamība

Nepieciešams norobežot atvērto āra teritoriju, pilnveidot tā

drošību (videokameras).

Nepieciešams sporta komplekss remonts (āra sporta

laukumi un sporta zāle).

4.6. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES RESURSI

4.6.1. Iekārtas un

materiāltehniskie resursi

Uzlabot sporta infrastruktūru.

Papildināt esošo materiāli tehnisko resursu nodrošinājumu

atbilstoši jaunajam saturam un ģimnāzijas piedāvātajiem

izvēļu groziem.

Turpināt skolotāju tālākizglītību tehnoloģiju daudzveidīgā

pielietošanā mācību procesā.

Paplašināt metodiskās literatūras un metodisko līdzekļu

pieejamību ģimnāzijas un pilsētas pedagogiem.

4.6.2. Personālresursi Turpināt plānveidīgu un mērķtiecīgu pedagogu izglītošanu

mācību stundu vadīšanā atbilstoši jaunā mācību satura Skola

2030 prasībām.

Piesaistīt darbam skolā nodibinājuma “Iespējamā misijas”

skolotājus.

Optimizēt pedagogu darba slodžu sadali, lai palielinātu

pamatdarbā strādājošo pedagogu skaits.

4.7. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES

NODROŠINĀŠANA

4.7.1. Izglītības iestādes

darba pašvērtēšana un

attīstības plānošana

Aktīvāk veicināt skolotāju iesaisti pieejamo datu analīzē.


vadības darbs un personāla

pārvaldība

Turpināt meklēt jaunas vadības formas izglītības kvalitātes

paaugstināšanai.


sadarbība ar citām

institūcijām

Turpināt un kopt sadarbību ar līdzšinējiem sadarbības

partneriem.

Meklēt jaunus sadarbības partnerus vidusskolas izvēļu

grozu satura pilnveidē.


54

Iestādes

vadītājs Agita Zariņa

(vārds, uzvārds) (paraksts)

Z.v.

SASKAŅOTS

Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)

Jānis Baiks

(vārds, uzvārds) (paraksts)

2020.gada ___.februārī

(datums)

Z.v.


55

Pielikumi

1.pielikums

Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

1.attēls. Skolēnu skaita izmaiņas

2.attēls. Populārākās skolas uzņemot skolēnus pamatskolā un vidusskolā

504 518 520 504

560 573

632

0

100

200

300

400

500

600

700

2013./2014.

m.g.

2014./2015.

m.g.

2015./2016.

m.g.

2016./2017.

m.g.

2017./2018.

m.g.

2018./2019.

m.g.

2019./2020.

m.g.

pamatskolā un vidusskolā (kopā)

82

10 6 2 0

94

120 0 2 0

51

11 6 6 5 5 4 3 3

0102030405060708090

100

Val

mie

ras

Pār

gau

jas

sāk

um

skola

Val

mie

ras

sākum

skola

Val

mie

ras

Vie

stura

vid

uss

kola

Kau

guru

pam

atsk

ola

Str

enču

vid

uss

kola

VP

VĢ

pam

atsk

ola

s

abso

lven

ti

Sm

ilte

nes

vid

uss

kola

Val

mie

ras

Vie

stura

vid

uss

kola

Val

kas

Jāņ

a C

imze

s

ģim

nāz

ija

Str

enču

novad

a

vid

uss

kola

Vec

pie

bal

gas

vid

uss

kola

Kocē

nu p

amat

skola

Gru

ndzā

les

pam

atsk

ola

Pri

ekuļu

vid

uss

kola

Pamatskolas posmā Vidusskolas posmā

2018.g. 2019.g.

2.pielikums

Mācīšana un mācīšanās

1.tabula

Metodiskais centrs

Metodiskais centrs ir definējis savas darbības misiju un nostāju saistībā ar pedagogu

profesionālo pilnveidi un metodisko darbu:

Mēs ticam, ka katrs skolotājs var sasniegt augstus mērķus kopā ar saviem skolēniem.

Mēs ticam, ka nākotnes pasaule tiek radīta skolā.

Mēs esam šeit, lai atbalstītu skolotājus viņu ceļā.

Šī misija kalpo par vadmotīvu, gan plānojot mācības, pieņemot lēmumus saistībā ar

metodisko darbu apjomu un atgriezeniskās saites veidu un biežumu.

Gatavojoties pilnveidotā mācību satura ieviešanas uzsākšanai 2020./2021. mācību gadā,

metodiskais centrs mērķtiecīgi plāno visu ģimnāzijas pedagogu apmācību. Katru mācību

gadu tiek izvirzīta viena metodiskā darba pamattēma, kurā balstītas metodiskās mācības

un izvirzīti mērķi.

2017./2018.m.g. Mācību stundas daļa – aktualizācija. Lasītprasme.

2018./2019.m.g. Stundas sasniedzamais rezultāts (mērķis).

2019./2020.m.g. Uzdevumi, kas virzīti uz sasniedzamo rezultātu (jēgpilni, kompleksi).

Notikušās mācības un mācību izbraukumi:

Sasniedzamais rezultāts un tā izvirzīšanas principi;

Kompleksi uzdevumi;

Uzdevumi pēc izziņas darbības līmeņa (Blūma taksonomija);

Atgriezeniskā saite;

SOLO taksonomija;

Uz izaugsmi vērsta domāšana skolotāja profesijā;

Es kā skolotājs mācos. Savstarpējā stundu vērošana kā iespēja;

Emocionālā inteliģence;

dienas izbraukuma mācības uz Zaķumuižas pamatskolu, praktiskās darbnīcas

2018.gada jūnijā;

dienas izbraukuma mācības uz Ogres 1.vidusskolu, praktiskās mācības 2019. gada

jūnijā

2.tabula

Skolotāju un skolēnu sadarbība mācību procesā tiek īstenota

diferencētas pieejas

nodrošināšanā,

plānojot mērķtiecīgu darbu grupās, lai dažādotu mācību satura

apguves tempu, piem., pamatskolas klasēs matemātikā;

nodrošinot papildmateriālus, kas balstīti skolēnu interesēs un

vajadzībās, piem., informātikā e-klasē pievienojot mācību

materiālus, kurus skolēni var izmantot paralēli skolotāja

stāstījumam vai pildot uzdevumus stundā, kā arī mājās apgūtā

nostiprināšanai vai skolēni, kuri nebija stundā, uzzinātu un izprastu

stundā apgūto;

organizējot ekspertu grupas, piem., mūzikā mūzikas skolas

skolēniem skaidrojot klasesbiedriem mūzikas teorijas jautājumus,

vai latviešu valodā, gramatikas uzdevumus pildot grupās, skolēni

ar labākām zināšanām gatavi skaidrot ortogrāfijas un

interpunkcijas nosacījumus klasesbiedriem;

veicinot personīgo mērķu izvirzīšanu;

piedāvājot dažādus veidus nozīmīga mācību satura pasniegšanai,

piem., pamatskolas klasēs bioloģijā, ja ir jāapgūst liels informācijas

daudzums, tiek izmantota galerijas metode, kura skolēniem patīk;

arī grupu darbā veidojot modeļus, plakātus, bukletus;

piedāvājot zināšanu un prasmju lietošanas iespējas saskaņā ar

skolēna interesēm, piem., mājturībā un tehnoloģijās skolēniem

dodot iespējas ietekmēt mācību procesu - apgūstot kādu konkrētu

adīšanas, šūšanas, tamborēšanas vai citas tekstiltehnoloģijas

prasmi, skolēni paši izvēlas, kādu izstrādājumu izgatavos,

izmantojot tikko apgūto prasmi un arī iepriekš apgūto. Šī izvēle

skolēnos rada motivāciju darboties, uzzināt vairāk un dziļāk;

nodrošinot, lai katrs skolēns tiek pieņemts tāds, kāds viņš ir, u.c.

izpausmēs;

individuālo konsultāciju nodrošinājumā ikvienam skolēnam

atkarībā no viņa vajadzībām - mācīšanās grūtībām, gatavošanās

mācību priekšmetu olimpiādēm, sporta treniņu, treniņnometņu un

sacensību grafika;

atbalsta pasākumos skolēniem;

skolēnu pašvadības prasmju attīstīšanā - piem., vizuālajā mākslā

veicot individuālus izpētes darbus; attīstot iemaņas saskatīt krāsas,

lietas, formas ikdienā un veidojot prasmes radīt savus unikālus

mākslas darbus;

pozitīvas uzvedības veicināšanā.

3.tabula

Skolēnu pašvērtēšanas prasmju attīstīšanas metožu un organizācijas formu

daudzveidību mācību stundās raksturo tas, ka, piemēram:

skolēni grupās veido, piem., plakātu un prezentē to. Nobeigumā katra grupa rakstiski

vērtē savas un citu grupu sniegumu;

ikdienas darbā tiek un vēl vairāk būtu jāizmanto snieguma līmeņu apraksti (gan

pedagoga veidoti, gan kopīgi - pedagoga un skolēnu veidoti). Tie ļauj skolēniem labāk

apzināties, ko viņi jau prot, kas vēl jādara, lai sasniegtu labāku snieguma līmeni. Kā

atzīst skolotāji, tas aizņem daudz laika, bet ir noderīgi un vērtīgi;

mājturības un tehnoloģiju stundās, piemēram, darbojoties praktiski mācību virtuvē,

skolēni noslēgumā aizpilda pašvērtējuma un savstarpējās vērtēšanas lapas, kur novērtē

gan savu un savas grupas darbu, gan citu grupu sasniegto rezultātu;

informātikas stundās, apgūstot datorgrafikas redaktorus Gimp un Inkscape, bieži

skolēniem ir radošie uzdevumi ar nosacījumiem – vizītkartes, datorprogrammas ikonas

izveide u.c. Rezultāts katram skolēnam ir unikāls. Tad skolēniem pašiem patīk aplūkot

savu un citu darbus, salīdzināt, ieteikt uzlabojumus, pateikt, kas īpaši izdevies;

skolēni bieži stundas beigās veic pašnovērtējumu par stundā apgūto (sapratu/izdevās;

atsevišķas lietas pilnībā neizpratu; mājās viss jāatkārto no jauna;

izmantojot “luksofora metodi”, t.i., paceļot atbilstošas krāsas glāzītes, kas novietotas uz

katra skolēna galda);

salīdzinot stundās pildīto kārtējo pārbaudes darbu vai nobeiguma pārbaudes darbu

vērtējumu ar savu pašvērtējumu, skolēni nosaka savas turpmākās mācību vajadzības;

skolēni stundas beigās sniedz atgriezenisko saiti par savām mācību vajadzībām

apgūstamajā tematā: ir apgūts, nepieciešams vēl nostiprināt, pagaidām nepadodas;

sportā pēc savas novadītās nodarbības (piem., volejbolā vai aerobikā) notiek savstarpējā

vērtēšana (plusi un mīnusi) un tiek izteikts arī pašvērtējums;

skolēni veic pašvērtējumu matemātikā - uz pārbaudes darba uzraksta, cik ilgi skolēns

gatavojies pārbaudes darbam un kādu vērtējumu prognozē saņemt.

Aptauja par mācību stundas kvalitāti

2017.gada decembrī 2018.gada maijā

1.attēls.

7.attēls.

2.attēls.

8.attēls.

3.attēls.

9.attēls.

4.attēls.

10.attēls.

5.attēls.

11.attēls.

6.attēls.

12.attēls.

13.attēls. Skolēnu pašvadības un pašizziņas kompetences attīstība (Skolotāju pašvērtējums

2017./2018. m.g.)

4.tabula

Skolēni izmanto skolas piedāvātos resursus (skolā pieejamās tehnoloģijas) mācību

mērķu sasniegšanai tā, ka:

lai veicinātu aktīvāku skolēnu darbību, skolēni veido prezentācijas gan par kādu valsti,

ceļošanu vai izlasītu grāmatu, nostiprinot prasmi atrast un atlasīt svarīgāko informāciju,

sakārtot un noformēt to, lai klasesbiedri to labāk uztvertu;

veidojot kultūras dienasgrāmatas literatūrā, kas ietver videofragmentus, recenzijas, izrāžu

fragmentus u.c., skolēni ne tikai apgūst dažādus kultūrfaktus, bet rada informāciju, kuru

citi skolēni var izmantot mācību procesā;

gan sporta, gan svešvalodu nodarbībās veido videoprezentācijas. Svešvalodā

videofragmentā tiek prasīts iekļaut konkrētu leksiku, piemēram, tiek filmēta kāda recepte;

svešvalodās skolēni izmanto datorā esošo ierakstu programmatūru, lai ierakstītu savu runu

un vēlāk varētu analizēt kļūdas;

sadarbībai starp skolēniem un skolotājiem bieži tiek izmantoti koplietošanas dokumenti;

populārākās stundās izmantotās lietotnes vai interneta vietnes ir letonika.lv, tezaurs.lv,

uzdevumi.lv, soma.lv, Desmos, Geogebra, Photomath, Kahoot, Socrative, Quizlet.

Konkrētāk pieejamās tehnoloģijas ģimnāzijā aprakstītas pašvērtējuma 6.1. nodaļā.

8

11

11

3

5

29

23

28

31

30

3

6

1

6

5

0 5 10 15 20 25 30 35 40

Veidoju skolēnos pašnovērtēšanas prasmes

Mācu laika plānošanu

Rosinu skolēnus reflektēt par savu mācīšanos

Veidoju patstāvīgā darba prasmes

Mācu uzņemties atbildību par mācīšanos

0 (neesmu līdzdarbojies)

1 (esmu darījis minimāli, bet vēlos pilnveidoties)

2 (esmu darījis atbilstoši skolas prasībām un nepieciešamībai)

3 (esmu darījis vairāk, nekā skola no manis gaida)

14.attēls. Apguves koeficients eksāmenu mācību priekšmetos

15.attēls. Mācību sasniegumu dinamika eksāmenu mācību priekšmetos pamatizglītības

pakāpē

Angļu valodaLatviešu

valodaMatemātika

Vēsture (10.-

12.kl.)

Latvijas

vēsture (7.-

9.kl.)

2016./2017. m.g. 67,6 65 61,5 70,1 61,8

2017./2018. m.g. 69,6 66,5 63,1 77,5 66,5

2018./2019. m.g. 70,9 66 65 80,2 69,6

67,6 6561,5

70,161,8

69,6 66,563,1

77,5

66,570,9

66 65

80,2

69,6

0

20

40

60

80

100

angļu valodalatviešu

valodamatemātika

Latvijas

vēsturekopā

pazeminājušies 25 44 34 25 33

nemainīgi 37 42 48 25 38

paaugstinājušies 34 13 18 51 29

25

44

34

25

3337

42

48

25

3834

1318

51

29

0

10

20

30

40

50

60

16.attēls. Mācību sasniegumu dinamika centralizēto eksāmenu mācību priekšmetos vidējās

izglītības pakāpē

angļu valoda latviešu valoda matemātika kopā

pazeminājušies 25 19 14 19

nemainīgi 60 55 45 54

paaugstinājušies 15 26 41 27

25

1914

19

6055

45

54

15

26

41

27

0

10

20

30

40

50

60

70

3.pielikums

Izglītojamo sasniegumi

1.attēls. Apguves līmeņi, mācību gadu beidzot, pamatizglītības pakāpē

2.attēls. Apguves līmeņi, mācību gadu beidzot, vidējās izglītības pakāpē

0

6,39

54,14

37,59

1,88

0,38

6,77

53,38

36,84

2,63

0

5,17

49,66

42,76

2,41

0 10 20 30 40 50 60 70

Nav vērtējuma

Nepietiekams

Pietiekams

Optimāls

Augsts

Nav

vērtējumaNepietiekams Pietiekams Optimāls Augsts

2018./2019. m.g. 0 5,17 49,66 42,76 2,41

2017./2018. m.g. 0,38 6,77 53,38 36,84 2,63

2016./2017. m.g. 0 6,39 54,14 37,59 1,88

0,86

1,29

52,79

43,78

1,29

0

0,72

46,74

50,36

2,17

0

0,35

36,97

61,97

0,7

0 10 20 30 40 50 60 70

Nav vērtējuma

Nepietiekams

Pietiekams

Optimāls

Augsts

Nav

vērtējumaNepietiekams Pietiekams Optimāls Augsts

2018./2019. m.g. 0 0,35 36,97 61,97 0,7

2017./2018. m.g. 0 0,72 46,74 50,36 2,17

2016./2017. m.g. 0,86 1,29 52,79 43,78 1,29

3.attēls. Matemātikas centralizētā eksāmena vērtējuma pa apguves līmeņiem atbilstība gada

vērtējumam

4.attēls. Centralizēto valsts pārbaudes darbu latviešu valodā, matemātikā un Latvijas un

pasaules vēsturē par vidējās izglītības ieguvi rezultāti no 2016./2017.-2018./2019.mācību

gadam

Kopā/Gadā 1.daļa/Gadā 2.daļa/Gadā 3.daļa/Gadā

Vidēji (4-5) 0,52 0,93 0,39 0,16

Labi (6-8) 0,63 0,97 0,57 0,25

Augsti(9-10) 0,75 0,95 0,73 0,49

0,52

0,93

0,39

0,16

0,63

0,97

0,57

0,25

0,75

0,95

0,73

0,49

0,00

0,20

0,40

0,60

0,80

1,00

67,41

71,11

72,4

44,23

42,33

42,6

65,64

69,29

72,5

58,5

61,2

58,8

44,4

42,3

42,8

63,1

71,1

68

48,8

50,7

48,5

34,7

34

31,5

40,1

37,4

41,1

50,9

52,56

49,86

34,9

34,64

32,75

41,5

40,05

42,89

0 20 40 60 80 100

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

Lat

vie

šu v

aloda

Mat

emāt

ika

Lat

vij

as u

n p

asau

les

vēs

ture

Kopvērtējums % valstī Kopvērtējums % pēc urbanizācijas

Kopvērtējums % pēc tipa Kopvērtējums% izglītības iestādē

5.attēls. Centralizēto valsts pārbaudes darbu svešvalodās par vidējās izglītības ieguvi rezultāti

no 2016./2017.-2018.-2019.mācību gadam

73,41

74,75

74,4

52,47

93,8

85,22

64,43

87,6

70,7

72,6

72,7

65,6

93,1

77,4

76,8

82,2

56

58,5

58,4

58,4

67,1

70,8

72,6

77

59,7

61,87

62,73

72,09

71,86

68,6

70,33

74,42

0 20 40 60 80 100

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

Angļu

val

od

aV

ācu

val

od

aK

riev

u v

alod

a



6.attēls. Centralizēto valsts pārbaudes darbu dabaszinātnēs par vidējās izglītības ieguvi

rezultāti no 2016./2017.-2018.-2019.mācību gadam

68,69

65,88

58,4

88

62

83

51,58

44,67

46,8

68,3

63,5

56,8

65,6

60,5

65,6

55,4

47,7

45,5

63,6

62

57,6

63,7

60,8

61,5

53,5

45

41,3

63,7

60,78

57,08

63,1

61,45

62,82

49,9

39,82

37,51

0 20 40 60 80 100

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

Bio

loģ

ija

Ķīm

ija

Fiz

ika



7.attēls. Necentralizēto valsts pārbaudes darbu par vidējās izglītības ieguvi rezultāti no

2016./2017.-2018.-2019.mācību gadam

89,02

75,61

91,6

74,07

77,93

82,22

69,52

69,46

70,53

77,71

77,33

83,67

73,31

71,05

74,4

70,27

67,05

62,77

71,61

69,13

70,19

70,85

69,95

69,91

68,86

66,06

61,29

70,97

70,73

71,92

68,1

69,03

64,99

65,9

62,65

59,91

0 20 40 60 80 100

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

2016./2017. m.g.

2017./2018. m.g.

2018./2019. m.g.

Ek

on

om

ika

Ģeo

grā

fija

Info

rmāt

ika

Eksāmenu rezultāti par vidējās izglītības ieguvi



4.pielikums

Atbalsts izglītojamiem

Pēc skolēna pārkāpuma rakstura skolas personāls ir tiesīgs mainīt rīcības soļus. Audzinātājs un mācību

priekšmeta skolotājs sarunu reģistrē e-klases žurnāla pielikumā Individuālās sarunas ar vecākiem un

skolēniem.

1.attēls. Skolēna pārkāpuma risināšanas rīcības soļi

1.tabula

Aktivitātes Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā

skolēnu personības veidošanā

Aktivitāte / pasākums Sasniegumi, atsauces

Pasākumi skolēnu

nacionālās identitātes un

valstiskuma apziņas,

lojalitātes Latvijas

valstij, Satversmei,

Eiropas un pasaules

kultūrtelpai

stiprināšanai

Valsts svētku koncerti, Patriotiskā stunda, svecīšu iedegšana skolas logos Lāčplēša

dienā un piedalīšanās pilsētas organizētā Lāpu gājienā, Eiropas dienas aktivitātes un

Eiropas Parlamenta vēlēšanu simulācijas spēle, iesaistīšanās “Eiropas vēstnieku skolas”

programmā, organizējot lekcijas, diskusijas, konkursus par ES, iesaistīšanās LR

Aizsardzības ministrijas projektā “Kā mēs sargājam Latviju”, Barikāžu atceres

pasākumi, 4.maija Neatkarības deklarācijas atjaunošanas pasākums jeb Baltā galdauta

svētki, tradicionālais konkurss “Pazīsti Latviju!”.

Katru gadu skolā viesojas un skolēni dodas uz 22.zemessardzes kājnieku bataljonu

(skat. https://www.eliesma.lv/zemessargi-dosies-lapu-gajiena-un-viesosies-skolas).

Zemessardzes 22.kājnieku bataljona zemessargi no 2017.gada piedalās skolas

pasākumos: Barikāžu atceres pasākumos, Valsts svētku pasākumos, Labdarības

koncertā u.c.

Pasākumi, kas veido

skolēnu vērtību izpratni,

t.sk. skolas, pilsētas, valsts

svētku svinēšana un

atceres dienu atzīmēšana,

skolas tradīciju kopšana

un jaunu tradīciju

veidošana

Skolas Karoga svētki (skat. https://www.valmieraszinas.lv/pargaujas-gimnazija-svin-

karoga-svetkus-un-brauc-uz-tobago/),

Skolotāju diena, Žetona vakars 12.klašu skolēniem (skat.

https://www.valmieraszinas.lv/zetona-vakars-pirmais-lielais-pasakums-pec-valmieras-

pargaujas-gimnazijas-parbuves), visu klašu iesaistīšanās Latvijas Olimpiskās dienas

aktivitātēs un “Draudzīgajā aicinājumā”, Piramīdu un aerobikas festivāls (skat.

https://www.valmieraszinas.lv/vpg-aerobikas-un-piramidu-festivalam-10-gadu-

jubileja/),

rudens un pavasara talka, iesaistīšanās “Diena rūpēties!” aktivitātēs un viesošanās veco

ļaužu pansionātā “Valmiera”, skolēnu radošo darbu izstādes (pirms Valsts svētkiem par

valsts simboliem u.c.), tikšanās ar Latvijā populāriem cilvēkiem (piem., Krišjāni

Kariņu, Kārli Šadurski, Ivaru Ījabu, Žaneti Ozoliņu, Arti Pabriku)

(skat. https://www.valmieraszinas.lv/politologe-zaneta-ozolina-tiekas-ar-pargaujas-

valsts-gimnazijas-jauniesiem/)

Pašdarbnieku svētki, Pēdējais zvans un izlaidumi 9. un 12.klašu skolēniem.

Septembrī skolas jaunieši kā brīvprātīgie piedalās kopā ar Norvēģu partneriem

organizētajās sporta spēlēs jauniešiem ar īpašām vajadzībām “Mēs varam”.

Skolēnu domes

organizēti pasākumi un

aktivitātes

Reizi semestrī notiek Skolēnu domes saliedēšanas pasākumi un meistarklases,

vienmēr tiek atbalstīti Skolēnu domes iecerētie un organizētie pasākumi - Zinību

diena, rīta vingrošanas kompleksa izstrāde un demonstrēšana Olimpiskajā dienā,

Valsts svētku noformējuma un Ziemassvētku dekorāciju izgatavošana, Ziemassvētku

koncertu scenāriju izveide un koncertu vadīšana, Labdarības koncerta sagatavošana

un vadīšana, Čību dienas, Kino vakaru, Valentīndienas organizēšana, fotostūrīšu

izgatavošana skolas tematiskajām ballēm (Ābolu, sporta, kino, patriotiskā, Aristoteļa

balle u.c.) 2019.gada rudenī pēc Skolēnu domes jauniešu iniciatīvas tika atjaunota

skolas avīze “Pēda”, kuru veidoja paši skolēni (intervijas ar skolēniem, skolas

darbiniekiem, skolas aktualitātes, pārdomas par skolas veiksmēm un neveiksmēm,

radošie darbi, fotogrāfijas, skolēnu ieteikumi turpmākajā darbā).

Skolēnu domes jaunieši labprāt sadarbojas ar citu skolu pašpārvalžu jauniešiem un

Valmieras Jauniešu domi, kopīgi organizējot sadraudzības pasākumus (piemēram, VPĢ

skolēni viesojās Cēsu Valsts ģimnāzijā, Valmieras Valsts ģimnāzijā), 2020.gada

februārī Skolēnu domes komanda pirmo reizi piedalīsies Valsts ģimnāziju Skolēnu

pašpārvalžu pieredzes apmaiņas pasākumā “Skolēnu pašpārvalde=vienota komanda”,

kas notiks Madonas pašvaldībā.

https://www.eliesma.lv/zemessargi-dosies-lapu-gajiena-un-viesosies-skolas

https://www.eliesma.lv/zemessargi-dosies-lapu-gajiena-un-viesosies-skolas

https://www.valmieraszinas.lv/pargaujas-gimnazija-svin-karoga-svetkus-un-brauc-uz-tobago/



https://www.valmieraszinas.lv/zetona-vakars-pirmais-lielais-pasakums-pec-valmieras-pargaujas-gimnazijas-parbuves/




https://www.valmieraszinas.lv/vpg-aerobikas-un-piramidu-festivalam-10-gadu-jubileja/




https://www.valmieraszinas.lv/politologe-zaneta-ozolina-tiekas-ar-pargaujas-valsts-gimnazijas-jauniesiem/



Programmas “Latvijas

skolas soma” aktivitātes

Vairākas klases kopīgi ir noskatījušies Latvijas simtgades filmas "Homo Novus", "Tēvs

nakts", "Jelgava 94" un "Dvēseļu putenis". Veiksmīga sadarbība projekta ietvaros bija

ar Zinātnes un tehnoloģiju muzeju "Kurzemes Democentrs", kuri divu dienu laikā

viesojās mūsu skolā un vadīja gan pamatskolas, gan vidusskolas skolēniem interaktīvas

nodarbības par Informāciju un komunikāciju tehnoloģijām (IKT). Latvijas simtgades

ietvaros mūsu skolas vidusskolas jauniešiem bija iespēja apmeklēt koncertprogrammu

"Ceļš", kurā tika vēstīts par Latvijas vēsturi, bet pamatskolas skolēni apmeklēja

koncertu "Vilkam tāda dvēselīt`". Vairākas klases bijušas uz izrādēm "Labie bērni",

"Nekas", "Pūt, vējiņi!" un "Pavasaris". Kā arī uz skolu ir aicināta "Latvijas Horeogrāfu

asociācija" ar viņu piedāvāto radošo darbnīcu "Mana runa pārliecina", kas rāda un māca

jauniešiem, kā uzstāties publikas priekšā un sarunāties citam ar citu.

Klašu audzinātāju

organizētās klašu mācību,

izziņas ekskursijas un

pārgājieni

Vispopulārākie maršruti: klases saliedēšanās aktivitātes “Ūdensputni” (Džūkstē),

piedalīšanās ZZ čempionātā, ekskursija uz Tartu AHHAA zinātnes centru, Tallinu,

Stokholmu, dabas un tehnoloģiju centru “Urda”, Ventspils augsto tehnoloģiju parka

nodarbības “Izlauzies no enerģijas zudumiem|”, saliedēšanās pasākumi Ežu šķūnī,

Ziemassvētku kauju muzejs un ražotne “Madara Cosmetics”, Mākslas muzejs,

Motormuzejs, Medicīnas muzejs, Kara muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Lidosta

“Rīga”, Cinevilla, Sigulda un Turaidas pils, “Nakts putni 2019”, pārgājiens uz Līču-

Laņģu klintīm, Velosipēdu muzejs Saulkrastos, Saeimas apmeklējums.

Skolēnu dalība sporta

spēlēs un sporta

sacensībās

Skolēni regulāri piedalās Valmieras pilsētas un starpnovadu organizētās sporta spēlēs

futbolā, basketbolā, volejbolā, florbolā, frīsbijā, badmintonā, orientēšanās sportā,

rudens krosā, vieglatlētikā, iegūstot godalgotas vietas. (Skatīt tabulu

“Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas / Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas

skolēnu sporta sasniegumi 2017.-2020.gadā”!)

Dalība “ES Vēstnieku

skolā”

Katru gadu skolā interesantu aktivitāšu veidā (piemēram, ES dalībvalstu tradīcijas,

ēdienkarte utt.) tiek organizētas Eiropas dienas. Šobrīd skolēni iesaistīti projekta

izstrādāšanā Erasmus+ Jaunatnes dialoga projektu ietvaros.

Ģimnāzijas bibliotēkas piedāvājums

2017.gada novembrī skolā 7.-8.klašu skolēniem notika konkurss “Ziemeļvalstu

labirinti” un zīmēšanas konkurss “A.Lindgrēnas grāmatas”, bet Valmieras Integrētajā

bibliotēkā VPĢ franču valodas pulciņa dalībnieki un 8.b klases skolēni tikās ar

grāmatas “14-14” autoriem Silēnu Edgāru un Polu Beornu (Francija)

(skat. https://www.valmieraszinas.lv/francu-rakstnieki-tiekas-ar-lasitajiem-valmieras-

integretaja-biblioteka/).

2018.gada janvārī VPĢ bibliotēkā ciemojās Latvijas Radio 1 žurnālisti Toms Treibergs

un Svens Kuzmins. Viņu veidoto raidījumu par mūsu skolu varēja noklausīties

raidījumā “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru” 3.februārī plkst. 15.35 ēterā vai

iepazīties https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/cienijamie-lasitaji/cienijamie-lasitaji.-meklejam-

gramatas-valmieras-pargaujas-gimna.a99222/.

2018.gada rudenī tika izsludināts projekta «Bibliotēka» konkurss 9. – 12. klašu

skolēniem «Uzdāvini savas skolas bibliotēkai 100 jaunas grāmatas!», kurā piedalījās

arī VPĢ 11.klases skolēni Ričards Edijs Štibe un Andris Kārkliņš. Kopumā konkursā

tika iesniegti 66 dalībnieku 58 darbi. Uz finālu Gaismas pilī tika uzaicinātas 6 labākās

skolas, starp kurām bija arī VPĢ

(skat. https://www.valmieraszinas.lv/valmieras-pargaujas-gimnazijas-un-rujienas-

vidusskolas-jauniesi-konkursa-finalisti/ un https://www.eliesma.lv/bibliotekas-

konkursa-finalisti-gaismas-pili).

Katru gadu janvārī ģimnāzijā notiek Draudzīgā aicinājuma akcija, bet septembrī Dzejas

dienās viesojas dzejnieki (J.Tomašs, H.E.Zēgners, A.Viguls u.c.) (skat.

https://www.eliesma.lv/atsaucoties-uz-draudzigo-aicinajumu). 2019.gadā janvārī

bibliotēkā jau ir notikušas izstādes "Gundegai Repšei - 60" un "1991.gada barikādes",

7.-8.klašu skolēniem izsludināts radošo darbu konkurss "Ziedi" par godu Annas Sakses

115 dzimšanas dienai.

https://www.valmieraszinas.lv/francu-rakstnieki-tiekas-ar-lasitajiem-valmieras-integretaja-biblioteka/



https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/cienijamie-lasitaji/cienijamie-lasitaji.-meklejam-gramatas-valmieras-pargaujas-gimna.a99222/



https://www.valmieraszinas.lv/valmieras-pargaujas-gimnazijas-un-rujienas-vidusskolas-jauniesi-konkursa-finalisti/



https://www.eliesma.lv/bibliotekas-konkursa-finalisti-gaismas-pili



https://www.eliesma.lv/atsaucoties-uz-draudzigo-aicinajumu



Kultūras pasākumu (teātris, kino, koncerti,

izstādes u.c.) apmeklēšana

Skolēni Valmieras kinoteātrī “Gaisma” ir noskatījušies Latvijas simtgades filmas

“Homo novus”., “Dvēseļu putenis”, “Tēvs nakts” , “Melānijas hronika”, “Nameja

gredzens”, apmeklējuši koncertuzvedumu “Vilkam tāda dvēselīte” (Valmieras Kultūras

centrā), redzējuši teātra izrādes “Labie bērni”, “Nekas”, “Pavasaris”, “Pazudušais dēls”

(Valmieras Drāmas teātrī), “Romeo un Džuljeta” (Dailes teātrī), “Pūt, vējiņi!” un “Arī

vaļiem ir bail” (Nacionālajā teātrī).

Tematiskas nodarbības

skolas muzejā

“Mūsu skolas vēsture”, “Skola pārmaiņu laikā”, “Slaveni/populāri skolas absolventi”

u.c.

Sadarbība ar Valmieras

muzeju

Tematiskās nodarbības, piemēram, “Es pazīstu savu valsti”, “Kāzas”, “Maizes ceļš”,

“Piena ceļš”, “Senā skola” u.c.

Sadarbība ar Valmieras

integrēto bibliotēku Tematiskas nodarbības par informācijas meklēšanu bibliotēkā, muzejā, arhīvā.

Dalība kvalitatīvās

interešu izglītības

programmās

Jauktais koris “Pārgauja”, 7.-9.klašu meiteņu koris, 10.-12.klašu tautisko deju kolektīvs

“Pārgaujas delveri”, 7.-.9.klašu un 10.-12.klašu mūsdienu deju grupa “Flash”, 7.-

.9.klašu un 10.-12.klašu teātra sporta komandas, 7.-.9.klašu un 10.-11.klašu teātris

ieguvuši 1.pakāpes diplomu Vidzemes reģiona skatēs, gatavojoties XII Latvijas skolu

jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Konkursu un skašu rezultāti tiek publicēti gan

Valmieras pilsētas pašvaldības mājas lapā (skat.

https://www.valmiera.lv/lv/izglitiba/interesu_izglitiba/konkursu_rezultati/), kā arī

VISC mājas lapā.

Skolas teātris iestudē lieliskas izrādēs “Tobago”, “Skroderdienas Silmačos”, “Rīgas

sargi”, “Stāstiet man pasakas, labie ļaudis!”, “Patriotiskā stunda”, kurās piedalās arī citi

ģimnāzijas pašdarbības kolektīvi un ar kurām teātris piedalās Valmieras bērnu un

jauniešu teātra festivālā “...un es iešu un iešu”. Izrādes tiek rādītas Valmieras Kultūras

centrā dažādos skolai, pilsētai un valstij nozīmīgos pasākumos, lai tās varētu redzēt gan

skolēni, gan arī vecāki.

Žetona vakarā tiek rādītas izcilas izrādes - “Lilioms”, “Uguns un nakts, nakts, nakts…”,

“Sprīdža limited” un daudzas citas -, ko veido 12.klašu skolēni Valmieras Drāmas teātra

aktiera Krišjāņa Salmiņa vadībā.

(skat. https://www.valmieraszinas.lv/zetona-vakars-pirmais-lielais-pasakums-pec-

valmieras-pargaujas-gimnazijas-parbuves/)

Ģimnāzija ir koordinators Vidzemes reģiona teātra sportā (TS). Skolas TS komandas

regulāri piedalās un organizē TS turnīrus, īpaši Vidzemes reģiona TS turnīrus, kur

notiek atlase valsts turnīram.

Robotikas klubs ieguvis godalgotas vietas informācijas tehnoloģiju olimpiādē “OPEN

MIND 2017/2018”, Latvijas Robotikas čempionātos un turnīros, starptautiskajos

informātikas konkursos Bebr[a]s.

TDK “Pārgaujas delveri” piedalījušies starptautiskajā folkloras festivālā Prāgā, Čehijā

un Hanzas dienās Tartu, Igaunijā, Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos

2018.gadā programmā “Māras zeme”, kā arī daudzajos sadraudzības koncertos

Ventspilī, Valmierā, Rūjienā.

Šaha pulciņš regulāri iegūst godalgotas vietas Valmieras pilsētas un starpnovadu

turnīros.

Jaunsargi piedalījušies nometnēs ,,Lūša taka”, ,,Vilka taka”, ,,Jaunsargs-karavīrs 3”,

,,Zinošais jaunsargs”, Jaunsardzes novada nometnē Cēsīs. Jaunsargi sportojuši ziemas

sporta spēlēs, piedalījušies Lāčplēša dienas lāpu gājienā un Barikāžu atceres pasākumā

Valmierā, soļojuši 18.novembra parādē Rīgā, 4.maija parādē Madonā. Mācību

ekskursijās jaunsargi apmeklējuši Latvijas Nacionālo arhīvu, Nacionālo bibliotēku,

Stūra māju, Salaspils memoriālu, Nāves salu, Līgatnes pazemes bunkuru.

Norvēģu klubs regulāri organizē vizītes ar sadraudzības skolām Norvēģijā (Rud,

Bjørnegård), Ziemeļu Ziemassvētku svinēšanu (2019.gadā tajās piedalījās Norvēģijas

vēstnieks Latvijā), piedalās Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumos, Norvēģijas

vēstniecības piedāvātajās Ziemeļvalstu filmu dienās. Norvēģu kluba jaunieši ir tikušies

ar Norvēģijas kroņprinci Hokonu, piedalījušies Norvēģijas vēstniecības rīkotajā

Norvēģijas nacionālās dienas – 17.maija atzīmēšanā Rīgā. Katru gadu skolēni brauc uz

Norvēģiju – iet kalnu pārgājienos kopā ar Bjørnegård skolas skolēniem, kā arī piedalās

Nordplus projektā ‘’Responsibility and humanity – qualities of modern youth’’ (skat.

https://www.eliesma.lv/pargaujiesu-vasaras-ture-uz-norvegiju). Katru gadu kā

https://www.valmiera.lv/lv/izglitiba/interesu_izglitiba/konkursu_rezultati/






https://www.eliesma.lv/pargaujiesu-vasaras-ture-uz-norvegiju



brīvprātīgie strādā kopā ar Norvēģu partneriem organizētajās sporta spēlēs jauniešiem

ar īpašām vajadzībām “Mēs varam” (skat. https://www.valmieraszinas.lv/foto-

noslegusas-xii-sporta-speles-mes-varam/).

ESF projekta “Karjeras

atbalsts vispārējās un

profesionālās izglītības

iestādēs” aktivitātes

Mācību ekskursijas uz Valmieras un apkārtnes uzņēmumiem, tikšanās ar dažādu jomu

pārstāvjiem, koučiem, komunikācijas arhitekti, tematiskie pasākumi, kuros tiek

veicinātas skolēnu uzņēmējspējas un citas karjeras vadības prasmes. Regulāri skolēni

tiek iesaistīti karjeras nedēļas aktivitātēs, Ēnu dienās, nozaru semināros, izglītības

izstādēs “Lielceļš pēc pamatskolas”,’Profesiju busi”, iedvesmas forumi, ”Nakts putnu

skrējiens”, Tehnobuss, kuru organizē Valmieras pašvaldības Izglītības pārvālde, un

“Veru durvis uz augstskolu”, kas ir skolas ilggadējs pasākums, kura laikā 9.-12.klašu

skolēniem ir iespēja tikties ar daudzu augstskolu pārstāvjiem un piedalīties viņu

organizētajās nodarbībās. Veiksmīgi norisinās sadarbība ar augstskolām (LU, RSU,

LLU, VIA, Venstpils augstskola, RTU u.c.), kuru pārstāvji bieži vien ir skolas

absolventi, skolā stāsta par profesijām/specialitātēm, kuras var apgūt konkrētā izglītības

iestādē. Veiksmīga sadarbība izveidojusies mācību priekšmetu skolotājiem ar AS

Swedbank, kuras speciālisti vada praktiskas mācību un klases stundas programmas

“Dzīvei gatavs”’ ietvaros. Tāpat arī izveidojusies laba sadarbība ar dažādām

nevalstiskām organizācijām (Prakse.lv, Kalba, Dream Foundation, NVA,K-komanda,

Jauniešu akadēmija “Pacelt pasauli”, Start Strong, Mazā Brīnumzeme, Valmieras

attīstības aģentūra, VIAA, Vidzemes slimnīca, JAL), kuru pārstāvji vada informatīvi

izglītojošas, motivējoši iedvesmojošas nodarbības karjeras izglītībā. Izcila sadarbība ir

izveidojusies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuru pārstāvji regulāri viesojas

skolā ar daudzveidīgām nodarbībām, aktivitātēm, to laikā skolēni tiek iepazīstināti un

mudināti izvēlēties saistīt savu profesionālo dzīves ceļu ar aizsardzības, iekšlietu jomu.

Skolotāju organizēti

konkursi

Daudzi skolēni, mācību priekšmetu skolotāju iedvesmoti, iesaistās dažādu ar mācību

procesu saistīto konkursu, viktorīnu u.c. pasākumu organizēšanā: piemēram,

“Daugavas vanagu” ierosinātā konkursā 9.klašu skolēniem “Pazīsti Latviju!”, kuru

organizē vidusskolēni (skat. https://www.dvcv.lv/konkurss-devitam-klasem-pazisti-

latviju-jau-piekto-reizi/ un https://www.valmieraszinas.lv/valmieras-pargaujas-

gimnazija-treso-gadu-notikusi-komandu-olimpiade-pazisti-latviju/), skolēnu skatuves

runas konkursā u.c.

https://www.valmieraszinas.lv/foto-noslegusas-xii-sporta-speles-mes-varam/



https://www.dvcv.lv/konkurss-devitam-klasem-pazisti-latviju-jau-piekto-reizi/



https://www.valmieraszinas.lv/valmieras-pargaujas-gimnazija-treso-gadu-notikusi-komandu-olimpiade-pazisti-latviju/



2.tabula

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas / Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas

skolēnu sporta sasniegumi 2017.-2020.gadā

2017./2018.m.g. izcīnītā vieta



Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports -

Futbols B grupa 2 3 2


Futbols C grupa 1


Rudens kross A gr 3

Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports - Jauno

vieglatlētu kauss zēniem B grupa 3

Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports - Jauno

vieglatlētu kauss meitenēm B grupa 1


Četrcīņa Draudzība " C gr.Meitenes 2


Četrcīņa Draudzība " C gr. Zēni 1


Florbols A grupa 3 3 3


Florbols B grupa Z 2 2 1


Florbols C grupa Z 5 2 3


Dambrete 2 2


Dambrete A grupa 1 1

Valmieras pilsētas un starpnovadu skolu sports - Šahs

A gr. 1 1


Basketbols A gr. Jaunietes 1 1


Basketbols A grupa jaunieši 1 3 1


Basketbols B grupa zēni 2 3 1


Basketbols C grupa zēni 1 1


Florbols A grupa jaunietes 1 2


Volejbols A grupa jaunieši 2 2


Volejbols A grupa jaunietes 1 1


Volejbols B grupa meitenes 2 3


Volejbols B grupa zēni 2 1


Futbols A grupa 2

Vidzemes reģiona skolēnu sporta spēlēs basketbolā C

grupā zēniem 1.vieta 1

Vidzemes novada skolu kauss futbolā C grupā zēniem

2.vieta 2

Vidzemes novada skolu kauss telpu futbolā A grupā

jauniešiem 1.vieta 1

Vidzemes reģiona skolēnu sporta spēles volejbolā

jauniešiem 3. vieta 3

Latvijas Skolu kauss telpu futbolā A grupā 2.vieta 2

Latvijas skolu komandu čempionāts badmintonā

Tallink kauss 7.-9.kl.grupā 6.vieta 6

Latvijas skolu komandu čempionāts badmintonā

Tallink kauss 10.-12.kl. grupā 2.vieta 1 2

Vidzemes reģiona (Gauja) skolēnu sporta spēles

BASKETBOLĀ A gr. jaunieši I vieta 1

Latvijas skolēnu 71.spartakiādes sacensības

BASKETBOLĀ A gr. jaunietes 5.vieta 5


BASKETBOLĀ A gr. jaunieši I vieta 1

Vidzemes reģiona (Gauja) skolēnu sporta spēles

BASKETBOLĀ C gr. zēni I vieta 1


BASKETBOLĀ C gr. zēniem I vieta 1

3.tabula

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas interešu izglītības kolektīvu sasniegumi

(1.-3.vieta Vidzemes reģiona, valsts organizētos konkursos, skatēs, turnīros)

2016./2017. mācību gadā 1.individuālie dalībnieki

Nr.

p.k.

Interešu un

profesionālās

izglītības

programmas

nosaukums

Pedagoga

vārds

uzvārds

Izglītojamā

vārds uzvārds

Sasniegumi:

(aktivitāte un iegūtā 1.-3.vieta)

1. - Anda Zīverte Edvards Dāvis

Veispāls

II pakāpes diploms Vizuālās un vizuāli

plastiskās mākslas konkursā un tērpu

kolekciju skatē – konkursā “Latvijas novadu

toņi un pustoņi” Vidzemes novados

“Vidzemes toņi un pustoņi”

2. - Anda Zīverte Alija Lēnerte II pakāpes diploms Vizuālās un vizuāli

plastiskās mākslas konkursā un tērpu

kolekciju skatē – konkursā “Latvijas novadu

toņi un pustoņi” Vidzemes novados

“Vidzemes toņi un pustoņi”

3. Robotika Inta Grabe Kristaps

Soboļevs

I pakāpes diploms

Latvijas skolēnu robotikas konkursā mini

sumo disciplīnā

II pakāpes diploms Transporta un sakaru

institūta Robotikas turnīrā Ziemas kauss

mini sumo disciplīnā

2.kolektīvi

Nr.p.k

.

Kolektīva

nosaukums

Klase,

klašu

grupa

Pedagoga

vārds

uzvārds

Dalīb

nieku

skaits

Sasniegumi:


1. 7.-9.klašu

meiteņu koris

7.-9.kl. Solvita

Eliņa

39 I pakāpes diploms

zēnu koru, 5.-9.klašu koru un jaukto koru

skatē salidojumam “Kalniem pāri”

2. Mūsdienu

deju grupa

“Flash”

7.-12.kl. Linda Mīļā 27 I pakāpes diploms Valmieras pilsētas

mūsdienu deju koncertā – skatē;

II pakāpes diploms Mūsdienu deju

radošajā konkursā Vidzemē (2.kārtā)

3. TDK

“Pārgaujas

delveri”

10.-

12.kl.

Gunita

Kļaviņa

22 I pakāpes diploms

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI

Deju svētku deju lieluzveduma "Māras

zeme" repertuāra apguves skatē

4. TDK

“Pārgaujas

delveri”

7.-9.kl. Gunita

Kļaviņa

18 I pakāpes diploms Valmieras pilsētas

un novadu skolēnu tautas deju kolektīvu

skatē 28.04.2017.

2017./2018. mācību gadā

3.individuālie dalībnieki

Nr.

p.k.

Interešu un

profesionālās

izglītības

programmas

nosaukums

Pedagoga

vārds

uzvārds

Izglītojamā

vārds

uzvārds

Sasniegumi:

(aktivitāte

un iegūtā 1.-

3.vieta)

Aktivitātes organizators un interneta

adrese, kurā var iepazīties ar norādīto

informāciju

1. Robotika Inta

Grabe

Adrians

Netlis

3.vieta Ekonomikas un kultūras augstskolas

(EKA) ar Alberta koledžu (AK) un

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociāciju

(LATA) Informācijas tehnoloģiju

olimpiāde “OPEN MIND 2017/2018”,

29.11.2017.;

https://lata.org.lv/tag/open-mind/

2. Robotika Inta

Grabe

Kristaps

Soboļevs

2.vieta mini

sumo

disciplīnā

Transporta un sakaru institūta (TSI)

Robotikas turnīrs 2017. Ziemas kauss,

16.12.2017.

3. Robotika Inta

Grabe

Kristaps

Soboļevs

2.vieta Starptautisks informātikas konkurss 5.-

12. klases skolēniem Bebr[a]s,

20.01.2018.;

https://www.visma.lv/globalassets/doc

uments/lv/bebrs/bebrs-2017-2-

karta/2.k._11.-12.pdf

4. Robotika Inta

Grabe

Kristaps

Soboļevs

2.vieta mini

sumo

disciplīnā

Preiļu robotikas čempionāts 2018,

27.01.2018.;

https://challonge.com/prc2018skolenu

5. Robotika Inta

Grabe

Kristaps

Soboļevs

3.vieta mini

sumo

disciplīnā

Latvijas Robotikas Čempionāts RTA

2018, 22.04.2018.;

https://challonge.com/lrcminisumo

4.kolektīvi

Nr.

p.k.

Kolektīva

nosaukums

Klase,

klašu

grupa

Pedagoga

vārds uzvārds

Dalīb-

nieku

skaits

Sasniegumi:

(aktivitāte un iegūtā 1.-

3.vieta)

Aktivitātes

organizators un

interneta adrese,

kurā var iepazīties

ar norādīto

informāciju

1. Mūsdienu

deju grupa

“Flash”

7.-12. Linda Mīļā 23 1.pakāpes diploms

mūsdienu deju radošajā

konkursā Valmierā

14.02.2018.;

1.pakāpes diploms

Vidzemes vēsturiskā

novada mūsdienu deju

radošajā konkursā Ogrē

23.03.2018.

http://www.valmie

ra.lv/images/userfi

les/dejas.pdf

2. Tautisko

deju

kolektīvs

“Pārgaujas

delveri”

10.-12. Gunita

Kļaviņa

34 1.pakāpes diploms

Valmieras apriņķa deju

skatē 14.04.2018.,

gatavojoties XXVI

Vispārējo latviešu

http://www.lnkc.g

ov.lv/jaunumi/xxvi

-visparejo-

latviesu-dziesmu-

un-xvi-deju-

svetku-deju-

https://lata.org.lv/tag/open-mind/)

https://www.visma.lv/globalassets/documents/lv/bebrs/bebrs-2017-2-karta/2.k._11.-12.pdf









http://www.valmiera.lv/images/userfiles/dejas.pdf



http://www.lnkc.gov.lv/jaunumi/xxvi-visparejo-latviesu-dziesmu-un-xvi-deju-svetku-deju-kolektivu-koprepertuara-parbaudes-un-svetku-dalibnieku-atlases-skasu-2018-gada-rezultatu-apkopojums/b/6/






Dziesmu un XVI Deju

svētku deju svētkiem

kolektivu-

koprepertuara-

parbaudes-un-

svetku-dalibnieku-

atlases-skasu-

2018-gada-

rezultatu-

apkopojums/b/6/

3. Meiteņu

koris

7.-9. Solvita Eliņa 45 1.pakāpes diploms

Valmieras pilsētas un

starpnovadu zēnu koru,

5.-9.klašu un jaukto koru

koru konkursā Valmierā

4.04.2018.;

1.pakāpes diploms

Vidzemes vēsturiskā

novada 5.-12.klašu koru

konkursā "Dziesmai

būt" Ogrē, 11.04.2018.

http://www.valmie

ra.lv/images/userfi

les/protokols%284

%29.pdf;

4. Jauktais

koris

“Pārgauja”

10.-12. Imants Točs 35 1.pakāpes diploms

Valmieras pilsētas un

starpnovadu zēnu koru,

5.-9.klašu un jaukto koru

konkursā Valmierā

4.04.2018;

http://www.valmie

ra.lv/images/userfi

les/protokols%284

%29.pdf

5. Teātra

sports

10.-12.

(1.kom.)

10.-12.

(2.kom.)

7.-9.

Agita Ziņģīte 5

5

5

1.pakāpes diploms

19.Latvijas skolu teātru

turnīrā ”Teātra sports

2018” Iecavā 13.-14.04.

2.pakāpes diploms

Vidzemes reģiona teātra

sporta turnīrā Valmierā

2.03.2018.

2.pakāpes diploms

Vidzemes reģiona teātra

sporta turnīrā Valmierā

2.03.2018.

6. Teātris 7.-12. Agita Ziņģīte 30 1.pakāpes diploms

Izglītības un kultūras

iestāžu skolēnu teātru

izrāžu parāde – XI

Starptautiskais bērnu un

jauniešu teātru festivāls

"...un es iešu un iešu!"

Latvijas valsts 100gadei,

Valmierā 20.-

21.04.2018.









http://www.valmiera.lv/images/userfiles/protokols%284%29.pdf








7. Vokālais

ansamblis

7.-9. Anda

Tomsone

8 3.pakāpes diploms

Latvijas izglītības

iestāžu vokāli

instrumentālo ansambļu,

instrumentālo kolektīvu

un popgrupu festivālā -

konkursā "No baroka

līdz rokam" Valmieras

pilsētas un strapnovadu

popgrupu atlases kārtā

Mazsalacā, 12.02.2018.

http://www.valmie

ra.lv/images/userfi

les/protokols%283

%29.pdf

8. Robotika 7.-12. Inta Grabe 15 3.vieta VEX robotikas

disciplīnā Latvijas

Robotikas Čempionātā

RTA 2018, 22.04.2018.

https://challonge.c

om/lrcminisumo

2018./2019. mācību gadā

1.individuālie dalībnieki

Nr.

p.k.

Interešu un

profesionālās

izglītības

programmas

nosaukums

Pedagoga

vārds

uzvārds

Izglītojamā

vārds uzvārds

Sasniegumi:

(aktivitāte un iegūtā 1.-

3.vieta)

Aktivitātes organizators

un interneta adrese, kurā

var iepazīties ar norādīto

informāciju

1. Skolēnu

skatuves runa

Inga

Mudele

Ilze Skrastiņa 1.pakāpes diploms

Vidzemes reģiona

skolēnu skatuves runas

konkursā Cēsīs

2019.gada 14.martā

(2.kārta)


Soboļevs

2.vieta “Sīkā ute”

Minisumo (skolēnu)

Latvijas robotikas

čempionāta

kopvērtējumā

(pielikums2.pdf);

Saite visu posmu Latvijas

robotikas čempionātam un

kopvērtējuma rezultātiem

http://robotuskola.lv/lv/lrc

-kopvertejums/):


Soboļevs,

Adrians

Netlis

1.vieta “RoboQuick I”

VEX Latvijas robotikas

čempionāta

kopvērtējumā

(pielikums2.pdf);


-kopvertejums/


Soboļevs,

Oskars

Soboļevs

3.vieta “RoboQuick II”

VEX Latvijas robotikas

čempionāta

kopvērtējumā


-kopvertejums/


Soboļevs,

Oskars

Soboļevs

1.vieta Latvijas


RTA 2019, 27.04.2019.,

dalība VEX sacensībās

“RoboQuick II”

(pielikums3.pdf)


-kopvertejums/







http://robotuskola.lv/lv/lrc-kopvertejums/










6. Robotika Inta Grabe Aleksis

Luste,

Ansis

Rūdolfs

Rudzītis

3.vieta Latvijas


RTA 2019, 27.04.2019.,


“RoboQuick III”

(pielikums3.pdf);


-kopvertejums/


Soboļevs,

Adrians

Netlis

1.vieta Latvijas

Robotikas Čempionāts

RTU 2019, 11.05.2019.,


“RoboQuick I”


-kopvertejums/


Soboļevs,

Oskars

Soboļevs

3.vieta Latvijas

Robotikas Čempionāts

RTU 2019, 11.05.2019.,


“RoboQuick II”


-kopvertejums/

2.kolektīvi

Nr.

p.k.

Kolektīva

nosaukums

Klase,

klašu

grupa

Pedagoga

vārds

uzvārds

Dalīb-

nieku

skaits

Sasniegumi:


1. Mūsdienu deju

grupa

“FLASH”

7.-9.klase Linda

Mīļā

22 1. un 2.pakāpes diploms Mūsdienu deju

kolektīvu repertuāra apguves pavasara skatē,

gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes

dziesmu un deju svētku mūsdienu deju

lieluzvedumam “Augstāk par zemi”

2. Mūsdienu deju

grupa

“FLASH”

10.-2.klase Linda

Mīļā

19 Augstākā pakāpes un 1.pakāpes diploms

Mūsdienu deju kolektīvu repertuāra apguves

pavasara skatē, gatavojoties XII Latvijas

skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku

mūsdienu deju lieluzvedumam “Augstāk par

zemi”

3. TEĀTRIS 7.-12.

klase

Agita

Ziņģīte

27 1.pakāpes diploms Izglītības un kultūras

iestāžu skolēnu teātru izrāžu parādes – XII

Latvijas Bērnu un jauniešu teātru festivāla “...

un es iešu un iešu!” (2.kārtā)

4. 7.-9.klašu

meiteņu koris

7.-9.klase Solvita

Eliņa

45 Augstākās pakāpes diploms XII Latvijas

skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku

Latvijas izglītības iestāžu jaukto koru

konkursā Vidzemē 2019.gada 25.aprīlī Cēsu

Valsts ģimnāzijā (2.kārta)

5. Jauktais koris

“PĀRGAUJA

”

10.-12.

klase

Imants

Točs

32 1.pakāpes diploms XII Latvijas skolu

jaunatnes dziesmu un deju svētku Latvijas

izglītības iestāžu jaukto koru konkursā

Zemgalē 2019.gada 26.aprīlī Jelgavas

4.vidusskolā

6. Tautisko deju

kolektīvs

“PĀRGAUJA

S DELVERI”

10.-

12.klase

Gunita

Kļaviņa

37 1.pakāpes diploms Tautas deju kolektīvu

repertuāra apguves skatē, gatavojoties XII

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju

svētku deju lielkoncertam







7. Tautisko deju

kolektīvs

“PĀRGAUJA

S DELVERI”

7.-9.klase Gunita

Kļaviņa

27 2.pakāpes diploms Tautas deju kolektīvu

repertuāra apguves skatē, gatavojoties XII

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju

svētku deju lielkoncertam

4.tabula

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas

VĒRTĪBAS

(skolēni-skolotāji-vecāki)

SADARBĪBA

“Vajag saprast vienam otru, pārējais viss nāks pats no sevis.”

(Renārs Kaupers)

ES veidoju labas savstarpējās attiecības

cienu sevi un citus

aktīvi iesaistos klases un skolas dzīvē

uzklausu, atbalstu, palīdzu citiem

korekti izsaku savu viedokli

pieņemu atšķirīgo

RADOŠUMS

“Katram cilvēkam ir vērtība, katram ir savs talants, savas dotības un sava

vieta sabiedrībā.” (Vaira Vīķe-Freiberga)

ES uzdrošinos paust un realizēt savas idejas

daru, nevis runāju

pilnveidoju skolas tradīcijas

nebaidos no izaicinājumiem un grūtībām

radu mājīgu vidi savā klasē un skolā

uzdrīkstos būt oriģināls un citāds

ERUDĪCIJA

“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.”

(Imants Ziedonis)

ES · aktīvi līdzdarbojos mācību stundās

· savas prasmes un talantus apliecinu skolas dzīvē

· nebaidos uzdot jautājumus par nesaprotamo

· par aktuālo runāju un diskutēju ar izpratni

· iegūtās zināšanas izmantoju dzīvē

· patstāvīgi pieņemu lēmumus

5.tabula

Mācību priekšmetu olimpiāžu un konkursu laureāti Valmieras pilsētas un starpnovadu

skolēnu mācību priekšmetu olimpiādēs no 2016./2017. līdz 2018./2019.mācību gadam

Mācību priekšmets 1.vieta 2.vieta 3.vieta Atzinība Kopā

Matemātika 9 14 14 10 47

Latviešu valoda un

literatūra

10 17 8 14 49

Mūzika 5 4 9

Angļu valoda 5 1 6 9 21

Mājturība un tehnoloģijas 1 2 1 4 8

Ģeogrāfija 2 6 3 8 19

Sociālās zinības 3 3 6

Bioloģija 6 16 6 8 36

Ķīmija 2 8 3 4 17

Krievu valoda 12 9 5 2 28

Fizika 2 4 5 7 18

Vācu valoda 2 3 5 7 17

Filozofija 2 1 5 1 9

Latvijas un pasaules

vēsture

2 2 1 3 8

Ekonomika 2 3 3 8

Informātika 4 1 2 1 8

Vizuālā māksla 5 5 1 11

Tehniskā grafika 1 1

320

6.tabula

Mācību priekšmetu olimpiāžu un konkursu laureāti Vidzemes reģiona un Latvijas

skolēnu mācību priekšmetu olimpiādēs no 2016./2017. līdz 2018./2019.mācību gadam

Mācību priekšmets 1.vieta 2.vieta 3.vieta Atzinība

Matemātika 1 9 22 38 70

Ekonomika 1 1

Ģeogrāfija 1 10 8 19

Fizika 7 7

Mājturība un tehnoloģijas 1 1 1 3

Latviešu valoda un

literatūra

1 3 3 5 12

Informātika 1 1 3 3 8

Politika un tiesības 1 2 3

Ķīmija 3 3 6

Mūzika 2 2

Latvijas un pasaules

vēsture

2 2

Filozofija 1 1 2 4

Tehniskā grafika 3 3

Bioloģija 9 9

Vizuālā māksla 1 1 2

Vācu valoda 2 1 2 5

Angļu valoda 1 1 2

Krievu valoda 1 1

159

7.tabula

Pedagogu savstarpējās sadarbības piemēri, lai nodrošinātu veiksmīgāku mācību

darba diferenciāciju:

sadarbojas gan klases audzinātājs ar mācību priekšmetu pedagogiem, gan mācību

priekšmetu pedagogi savstarpēji gadījumos, kad nepieciešama individuāla sadarbība ar

skolēniem profesionāliem sportistiem;

matemātikas skolotāji, kuri strādā grupās vidusskolā, dalās ar uzdevumiem, reizēm klasi

apvieno un strādā abi skolotāji, lai būtu iespējami lielāka visu skolēnu iesaiste darbā, veido

kopējus pārbaudes darbus, mācību materiālus;

2017./2018. un 2018./2019.m.g. individuālo kompetenču projektā ar 12.klašu skolēniem

strādāja divi skolotāji - pirmajā no mācību gadiem individuāli, otrajā - klasē vienlaikus

divi;

notikusi un notiek sadarbība mācību priekšmetu pedagogiem un atbalsta personālam,

klašu audzinātājiem, lai pedagogi zinātu, kā strādāt ar skolēniem, kuriem nepieciešami

atbalsta pasākumi, sekojot līdzi arī individuālo stundu apmeklējumam;

mācību priekšmetu pedagogiem daloties informācijā, kā izdevies atbalsta pasākumus

īstenot, kā skolēns strādā stundā, kas darāms turpmāk, meklē risinājumus

problēmsituācijās;

matemātikas skolotāji sadarbojas, veidojot nobeiguma pārbaudes darbu variantus;

tā kā pamatskolā skolēni matemātikā dalās grupās, tad ir vajadzīgs arī pārrunāt ar

kolēģiem, kā labāk/citādi/saprotamāk izskaidrot atsevišķus tematus;

matemātikas skolotāji ir arī dalījušies pieredzē ar dažādiem interneta resursiem, kā arī

spēļu veidošanu labākai mācību satura apguvei;

klašu audzinātāji sadarbojas, sarunājas ar mācību priekšmetu pedagogiem, kuri māca

audzināmo klasi; pārrunā atsevišķu skolēnu problēmas mācību darbā; apmainās

viedokļiem, kā šiem skolēniem palīdzēt. Kolēģi skaidro savas metodes, darba formas, lai

skolēni labāk izprastu, rastu uzdevumiem vairāku veidu risinājumu;

mācību priekšmetu pedagogi sadarbojas ar klašu audzinātājiem, lai izprastu atsevišķu

skolēnu problēmas mācību satura apguvē;

viena un tā paša mācību priekšmeta pedagogu individuālā darba stundās skolēni tiek dalīti

grupās, veicot dažādus darbus - vienā grupā pie viena skolotāja ir skolēni, kas gatavojas

eksāmenam, otrā grupā pie otra skolotāja ir skolēni, kas vēlas apgūt neskaidro, nostiprināt

savas zināšanas un prasmes konkrētajā mācību tematā vai arī uzlabo vai pilda neveiktos

pārbaudes darbus. Tas ļauj abu grupu skolēniem efektīvāk izmantot skolotāja un savu

darba laiku un vairāk koncentrēties uz sev aktuālajām mācību vajadzībām.

5.pielikums

1.tabula

Aktivitātes sabiedriskajā kopienā

Dalība projektos

SAM 8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi.

Mācīties būt: Prakses un metožu attīstība sociālās,

emocionālās un veselības prasmju novērtēšanai izglītības

sistēmās (VISC)

Pedagogu plānošanas prasmes kompetencēs balstītā izglītībā.

Starptautisks Erasmus +projekts.

Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

(VISC)

Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai

(VISC)

Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības

iestādēs (VIAA)

Projekts MOT Izvēlies drosmi!

Iniciatīva "Latvijas skolas soma"

Euroscola aktivitātes

Sabiedriskās aktivitātēs

Dalība Brīvprātīgajā skolu tīklā (līdz 2019.g.rudenim)

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

(2020.ga.jūlijs)

Sadraudzības projekti ar Rud un Bjorngarden skolu Norvēģijā

Internacionālais projekts "Jaunatne Eiropā: studiju un darba

iespējas Latvijā un Vācijā" (kopā ar VVĢ)

Brīvprātīgā un labdarības darbu veicināšana:

aktīva atbalstu projektu meklēšana

piedalīšanās starptautisko sporta spēļu organizēšanā bērniem

ar speciālām vajadzībām

sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, Valmieras

pansionātu, dzīvnieku patversmi u.c.

valmieras pĀrgaujas valsts...

Documents