Veidojot vienotu un efektīvu cietušo aizsardzības un atbalsta sistēmu Latvijā – nākotnes scenāriji”

Andrejs Judins, Ilze Dzenovska

PROVIDUS pētnieki

Konference “Atbalsta sistēma noziedzīgos nodarījumos cietušajiem - Latvijas iespējas un izaicinājumi”

Supporting Victims of Crime in Latvia – Possibilities and Challenges

21-22. februāris, 2013

Conference is organized within project “Support for Victims of Crime: Substantial or Nominal. Latvia and Beyond”. Project is financed by European Union

#cietušiem // #victimslatvia // @providus

Projekta mērķis

Sekmēt viktimizācijas mazināšanu:

Veicinot saskaņotas cietušo atbalsta politikas izveidi

Attīstot plaši lietojamus un efektīvus rīkus atbalsta sniegšanai cietušajiem_ informatīva platforma cietusajiem.lv un atbalsta apļi cietušo grupām

Prioritizējot cietušā vajadzības, vairojot izpratni par to nozīmīgumu līdztekus vainīgā un sabiedrības vajadzībām

Atskaites punkts

Vērtības -

Noziegumā cietušā vajadzības un to nodrošinājums

Centrālais jautājums: Kā mēs kā sabiedrībā un valsts izprotam un reaģējam

uz noziegumu (konfliktu)?Kāda ir mūsu motivācija?Vai izvēlētās metodes mūs ved uz mērķi – taisnīguma

atjaunošanu?

Cietušais - persona, kurai ar noziedzīgu rīcību nodarīts pāri - radītas sāpes un ciešanas

Cietušais pirms kriminālprocesa uzsākšanas: Ir ziņojis tiesībsargājošām iestādēm, ieguvis

“cietušā” statusu, bet vēlāk pirmstiesas izmeklēšanas laikā to zaudējis;

Par pāri nodarījumu nav ziņojis; Cietušais kriminālprocesa laikā līdz spēkā stājies

notiesājošs tiesas spriedusm vai panākta vienošanās

Cietušais pēc kriminālprocesa

Lai situācija mainītosPētījums par

cietušo vajadzību

nodrošinājumu LV

Cietušo atbalsta portāls:

cietusajiem.lv

Pilotprojekti: Atbalsta apļi cietušajiem

Sabiedrības informēšanas

un izglītošanas kampaņa

Ko mēs darījām? Reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju

viktimizācijas aptauja Cietušo vajadzību aptauja ar JPA un VPD

klientiem Intervijas, diskusijas, fokusa grupas ar

cietušajiem, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, politikas veidotājiem

Labā prakse un «grābekļa pieredze» ārvalstīs: 7 valstu ekspertu ziņojumi

Nacionālās un starptautiskās tiesību bāzes analīze

Ko mēs zinām par cietušo: statistika LV?

- Katru gadu Valsts policija reģistrē aptuveni 260 000 notikumu gadā

- 2012.gadā – reģistrēti 49905 noziedzīgu nodarījumu (IeM Informācijas centrs)

- 2011 gadā - reģistrēti 51582 noziedzīgu nodarījumu

Cietušo skaits 2011 un 2012 (no cietušo reģistrā)

Fiziskas personas: 2012: 128962011: 1379

kāds ir ielauzies kādā citā īpašumā (ne mājoklī) un kaut ko nozadzis vai mēģinājis nozagt

kāds ir apkrāpis situācijā, kad iegādājaties preci vai pakalpojumu

kāds ir kaut ko nozadzis, Jums par to nezinot (piem., kabatas zagļi), un tas nav bijis saistīts ar ielaušanos vai vardarbīgu laupīšanu

kāds, piemēram, policists, ierēdnis, ārsts, u.tt. ir prasījis vai licis noprast, ka sagaida kukuli/ papildus samaksu par darbu/ pakalpojumu

kāds ir ielauzies mājoklī (dzīvoklī/ mājā) un kaut ko nozadzis vai mēģinājis nozagt

personīgi zināms cilvēks ir uzbrucis, pielietojis fizisku spēku, piem., iesitis, spārdījis,u.tt. vai draudējis uzbrukt ar ieroci, Jūs ļoti nobiedējot

nezināms cilvēks ir uzbrucis, piekāvis, pielietojis fizisku spēku, piem., iesitis, spārdījis,u.tt. vai draudējis uzbrukt ar ieroci, ļoti nobiedējot

kāds ir apzadzis vai mēģinājis apzagt, fiziski uzbrūkot vai piedraudot

24

22

18

13

8

6

5

3

Vai pēdējo 5 gadu laikā ... ? (%)

Bāze: visi respondenti, n=1515Piezīmes: Attēlota atbilde "Jā"

Par ko uzzina policija?

kāds ir ielauzies mājoklī (dzīvoklī/ mājā) un kaut ko nozadzis vai mēģinājis nozagt

kāds ir ielauzies kādā citā īpašumā (ne mājoklī) un kaut ko nozadzis vai mēģinājis nozagt

kāds ir apkrāpis situācijā, kad iegādājaties preci vai pakalpojumu*

kāds ir apzadzis vai mēģinājis apzagt, fiziski uzbrūkot vai piedraudot

kāds ir kaut ko nozadzis, Jums par to nezinot (piem., kabatas zagļi), un tas nav bijis saistīts ar ielaušanos vai vardarbīgu laupīšanu

personīgi zināms cilvēks ir uzbrucis, pielietojis fizisku spēku, piem., iesitis, spārdījis,u.tt. vai draudējis uzbrukt ar ieroci, Jūs ļoti nobiedējot

nezināms cilvēks ir uzbrucis, piekāvis, pielietojis fizisku spēku, piem., iesitis, spārdījis,u.tt. vai draudējis uzbrukt ar ieroci, ļoti nobiedējot

kāds, piemēram, policists, ierēdnis, ārsts, u.tt. ir prasījis vai licis noprast, ka sagaida kukuli/ papildus samaksu par darbu/ pakalpojumu*

62

51

35

35

32

31

19

3

Ja runājam par pēdējo gadījumu, kad saskārāties ar konkrēto noziegumu - vai Jūs vai kāda cita persona par to ziņoja policijai? (%)

Bāze: visi respondenti, kuri ir saskārušies ar konkrēto noziegumu un atceras, kad tas notikaPiezīmes: Attēlota atbilde "Jā"*Ziņoja policijai vai citai iestādei

CietušaisKriminālprocesa dalībnieks

Persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radītas sāpes un ciešanas

?

NN izdarī

šanas

brīdis

Ziņojums p

olicija

i

Kriminālp

roce

sa uzsā

kšan

a

Atzīša

na par

cietu

šo

Kriminālv

ajāša

naLie

tas iz

tiesāš

ana

Krimināls

oda pies

prieša

na

Krimināls

oda

izpild

e/izc

iešan

a

Cietušā tiesības un intereses

Kriminālprocesā Ārpus kriminālprocesā

PolicijaProkuratūraTiesaJPAVPD

.....

.....

..... ?

KPL 95.pants: „Cietušais kriminālprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.”

Vai persona kļūst par cietušo pateicoties KPL, vai KPL ir radīts, lai aizsargātu cietušo intereses? ?

Cietušais kriminālprocesā

Persona, kuras interesēs notiek kriminālprocess

“Otrā plāna aktieris”, kas veicina kriminālprocesa norisi

?

Šaurās kriminālprocesa pieejas problēma: Kaut gan likumā ir uzsvērts, ka KPL mērķis ir

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, cietušais kriminālprocesā bieži vien ir saprotams kā otrā plāna aktieris, kura uzdevums ir sekmēt kriminālprocesa virzīšanos.

Kriminālprocess – cietušajam vai cietušais – kriminālprocesam? ?

“Cietušā” jēdziena izpratne KPL 95.pants:(1) Cietušais kriminālprocesā var būt

fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums.

(2) Par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

Radinieki,LaulātaisDraugi, paziņas,Sabiedrība ?

Kriminālprocesa likums definē cietušās personas tiesības kriminālprocesā, nosaka kārtību, kā persona var savas tiesības realizēt. Tas nepārprotami ir labi, tomēr nav pamata uzskatīt to par pietiekamu.

Cietušo vajadzības nav atskaites punkts, nosakot cietušo kriminālprocesuālās tiesības

!Kriminālprocesa likums tiek konstruēts, pirmkārt, rūpējoties par krimināllietas virzīšanu no procesa uzsākšanas punkta uz vainīgo notiesāšanu.

KPL tiesības (1)

• Tikt atzītam par cietušo vai arī atteikties no cietušā procesuālā stāvokļa

• Piedalīties kriminālprocesā• Lietot valodu, kuru viņš prot, kā arī bez atlīdzības

izmantot tulka palīdzību• Neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem• Realizēt savas tiesības patstāvīgi vai ar pārstāvja

starpniecību• Pieprasīt un saņemt kompensāciju• Izlīgt ar likumpārkāpēju• Izmantot advokāta palīdzību• Izsniegt pieteikumus un sūdzības, pārsūdzēt procesuālos

lēmumus

KPL (2)• Iesniegt pieteikumus par izmeklēšanas un citu darbību

veikšanu• Aizliegt savu attēlu, kas uzņemti procesuālo darbību laikā,

publiskošanu• Pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt to

tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem;

• Pieteikt izmeklēšanas tiesnesim lūgumu iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem).

• Piedalīties lietas izskatīšanā tiesā

“Ko varam atļaut cietušajam,

lai viņš īpaši netraucētu procesam”

Cietušo vajadzības kā atskaites punkts, definējot viņa tiesības, sniedzot viņam atbalstu un palīdzību (turklāt nesaistot to formāli ar personas statusu kriminālprocesā)

Cietušā vajadzībasCieņpilna attieksme un atzīšanaAizsardzība un drošība:

- sekundāras un atkārtotas viktimizācijas prevencijaPraktisks un psiholoģisks atbalsts:

- emocionāls at atbalsts- juridiska palīdzība

Tiesību un taisnīguma pieejamība:- informācijas pieejamība un saprotamība;- iespēja aktīvi līdzdarboties kriminālprocesā

Taisnīguma atjaunošana un kompensācija saņemšana

Palīdzība

personīgi zināms cilvēks ir uzbrucis, pielietojis fizisku spēku, piem., iesitis, spārdījis,u.tt. vai draudējis uzbrukt ar ieroci, Jūs ļoti nobiedējot

nezināms cilvēks ir uzbrucis, piekāvis, pielietojis fizisku spēku, piem., iesitis, spārdījis,u.tt. vai draudējis uzbrukt ar ieroci, ļoti nobiedējot

kāds ir apzadzis vai mēģinājis apzagt, fiziski uzbrūkot vai piedraudot

kāds ir kaut ko nozadzis, Jums par to nezinot (piem., kabatas zagļi), un tas nav bijis saistīts ar ielaušanos vai vardarbīgu laupīšanu

kāds ir ielauzies mājoklī (dzīvoklī/ mājā) un kaut ko nozadzis vai mēģinājis nozagt

kāds ir apkrāpis situācijā, kad iegādājaties preci vai pakalpojumu

kāds, piemēram, policists, ierēdnis, ārsts, u.tt. ir prasījis vai licis noprast, ka sagaida kukuli/ papildus samaksu par darbu/ pakalpojumu

25

25

16

15

12

10

7

Cilvēkiem, kuri cietuši šāda veida nodarījumā, nereti ir nepieciešama palīdzība, atbalsts - tā var būt informācija vai praktisks, juridisks, psiholoģisks vai emocionāls

atbalsts. Vai Jūs saņēmāt šāda veida palīdzību? (%)

Bāze: visi respondenti, kuri ir saskārušies ar konkrēto noziegumu un atceras, kad tas notikaPiezīmes: Attēlota atbilde "Jā"

Visi respondenti, kuriem pēdējo piecu gadu laikā kāds ir ielauzies mājoklī (dzīvoklī/ mājā) un kaut ko

nozadzis vai mēģinājis nozagt

Jā12%

Nē88%

Cilvēkiem, kuri cietuši šāda veida nodarījumā, nereti ir nepieciešama palīdzība, atbalsts - tā var būt informācija vai praktisks, juridisks, psiholoģisks vai emocionāls atbalsts. Vai Jūs saņēmāt šāda veida

palīdzību? (%)

Bāze: visi respondenti, kuriem pēdējo piecu gadu laikā kāds ir ielauzies mājoklī (dzīvoklī/ mājā) un kaut ko nozadzis vai mēģinājis nozagt, n=127

Nākotne: Cietušo aizsardzība un atbalsts

Izpratne / attieksme Normatīvie akti

JPA? Jauna institūcija?

Pilsoniskā sabiedrība

Vietējās Pašvaldības,

sociālie dienesti

Tiesību aizsardzības institūcijas

Jauns “Cietušo atbalsta likums”?

Grozījumi normatīvajos

aktos

Institucionalizācija

Starpinstitucionāla sadarbība

Prioritāte

Ko un kā mediji raksta par noziedzību

Paldies

Andrejs Judins, andrejs@providus.lv, tel.67087415

Ilze Dzenovska, dzenovska@providus.lv , 67039326, 29131424

Sabiedriskās Politikas CentrsPROVIDUSAlberta iela13, 6th floor,Riga LV-1010

Tālr. Nr.: +371 6 703 9251, + 371 6 703 9252Fax: + 371 6 703 9244

cietusajiem.lv