viola korpa: Ģimenei draudzīgas darbavietas. providus seminārs
TRANSCRIPT
Ģimenēm draudzīgas darbavietas Latvijā: realitāte vai ilūzijas?
Viola Korpa, Socioloģe
Kontaktinformācija: e-pasts: [email protected]
Tālr. 29382872
26.marts2014, Rīga
Ģimenei draudzīgas vides analīzes trīsdimensiju modelis
Valsts ģimenes politika
Pašvaldību vide un ģimeņu atbalsta sistēma
Darba devēju
loma un
atbalsts
ģimeņu
rīcībspējas
sekmēšanā
Ģimenei draudzīgas darbavietas būtības izpratne
Ģimene
Draudzīgs
Darbavieta
Ģimenei draudzīga darbavieta
Ģimenei draudzīga darbavieta ir tādi darba apstākļi/darba vide organizācijā, kas izveidota (adaptēta), lai atbalstītu un sekmētu darbinieku spēju savienot darba pienākumus ar ģimenes pienākumiem.
Ģimenei draudzīgs komersants ir tāds komersants, kas īsteno darbības politiku, kas veidota kā ģimenei draudzīga gan savā komercdarbībā, gan plašākas sabiedrības kontekstā.
Ģimenei draudzīgas darbavietas būtības izpratne
Ģimenei draudzīgas darbavietas jēdziena satura evolūcija (RietumEiropā un ASV)
Ģimenei draudzīgas darbavietas komponentes
Monetārs atbalsts
Atvaļinājumu iespējas
Elastīgu darba organizēšanas formu iespējas
Atbalsts bērnu un vecu cilvēku aprūpē
Informatīvs atbalsts
Emocionāls atbalsts
Ģimenei draudzīgu darbavietu stratēģiju pamatformas
Stratēģijas, kas saistītas ar ģimenes dzīves
organizēšanas aspektiem
Stratēģijas, kas saistītas ar darba organizēšanas
aspektiem
Ģimenei draudzīgas darbavietas jēdziena izpratne Latvijā
Ģimenei draudzīgas darbavietas jēdziens Latvijā ir salīdzinoši jauns, vienots lietojums un formāli akceptētais definējums nav izveidojies, tāpēc starp dažādām ieinteresēto aģentu grupām pastāv atšķirīgi izpratnes kritēriji.
Ne tikai darba devēji, bet arī intervētie eksperti atzina, ka trūkst zināšanu un informētības par ģimenei draudzīgas darbavietas būtību, un, lai arī jēdziens tiek lietots, vairākus informantus ir nodarbinājis jautājums par tā saturu.
Darba devēji komunicējot par ģimenēm draudzīgām iniciatīvām visbiežāk lieto bonusu vai bonusu sistēmas jēdzienus. Tādā veidā akcentējot, viņuprāt, ārpus vispārpieņemtajām normām vai elementārajām prasībām esošo un īpašo, bet neakcentējot ģimenes perspektīvu.
Pastāv zināmas bažas par ģimenei draudzīgas darbavietas stereotipisku izpratni Latvijā, to saistot ar bērnistabām organizācijās un ignorējot citus elementus, jo sevišķi attieksmes komponenti un darba organizēšanas modeļus.
Dominējošie diskursi par privātā sektora organizāciju iesaistīšanos darba un ģimenes dzīves saskaņošanā
Argumenti par to, ka organizācijām ir jāiesaistās
Argumenti pret to, ka organizācijām ir jāiesaistās
Tāpēc, ka valsts un pašvaldības nespēj nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru darba un ģimenes saskaņošanai;
Uzņēmējiem nav jāuzņemas valsts un pašvaldību funkcijas;
Tas saistīts ar likumdošanā noteikto prasību ievērošanu;
Komercorganizāciju primārais mērķis ir peļņas gūšana;
Iespējamie ieguvumi organizācijai: priekšrocības darbinieku piesaistē, lojalitātes sekmēšana, organizācijas tēla uzlabošana utml.
Neskaidri ieguvumi organizācijai; neticība un skepse attiecībā pret iespējamajiem ieguvumiem darba devējam un organizācijai kopumā;
Sociālā atbildība par saviem darbiniekiem, kopienu, vidi utml.
Darba un ģimenes saskaņošana ir indivīdu personīgās atbildības joma;
Privātā sektora organizāciju stratēģijas (atkarībā no darba devēju priekšstatiem par atbildības sadalījumu starp
indivīdu, darbavietu, valsti un pašvaldību)
•organizācija iesaistās caur nodokļu sistēmu, un tāpēc sagaida, ka valsts un pašvaldība nodrošinās nepieciešamo atbalstu indivīdiem un viņu ģimenēm;
pirmā stratēģija saistīta ar organizācijas pastarpinātu
iesaistīšanos darba un ģimenes dzīves
saskaņošanā
•bieži vien neiesaistoties pat tiktāl, cik to prasa normatīvie akti, jo vadās no priekšstatiem par šo kā indivīda personīgās atbildības jomu;
otrā stratēģija saistīta ar organizācijas
norobežošanos no darba un ģimenes dzīves saskaņošanas
•darba devēji atzīst darbavietas atbildību pār tās darbiniekiem un valsts vai pašvaldību atbalsta nepietiekamību šajā jomā.
trešā stratēģija saistīta ar organizācijas tiešu un
aktīvu iesaistīšanos darba un ģimenes dzīves
saskaņošanā
Nosacījumi, pie kuriem darba devēji brīvprātīgi ieviesīs ģimenei draudzīgas iniciatīvas
Viena darba devēju kategorija, kas ir ar tendenci izrādīt atbalstu darba ņēmējiem, to darīs, ja būs informēti par dažādām iniciatīvām un to ieviešanas praktisko realizāciju. Jāņem vērā arī subjektīvās pieredzes ietekme.
Otra darba devēju kategorija ģimenei draudzīgas iniciatīvas ieviesīs situācijā, kad uzņēmumā būs sasniegta finansiālā stabilitāte un resursi, ko ieguldīs darba apstākļu uzlabošanā un darbinieku labklājības vairošanā.
Trešā darba devēju kategorija to darīs racionālu apsvērumu vadīti – ja ieguvumi no ģimenei draudzīgām iniciatīvām uzņēmējam būs lielāki nekā ieguldījums, un tas saskanēs ar subjektīvajiem priekšstatiem par personālvadību.