18.novembris.

Latvijas dzimšanas diena

Novembris (1918)

Auro kā pastaros novembra vējš,

Bijušo godību smiedamies plēš.

Drausmīgās aukās ozoli lūst.

Viesuļiem griežoties, stiprumi grūst.

Stiprākās pilis pastari grauj,

Krāsotos vapeņus lapām līdz rauj.

Latvijas novembris rotaļot grib,

Sarkanbalts karogs viesuļos zib.

Tauta kad aprimst kā šalkojošs sils,

Klusa un balta tad paceļas pils.

Brīvība baltā kā roze zied,

Negaisos gūtu to sargājiet!

(J.Akuraters)

1918.gada 18.novembris.

Šajā dienā pašreizējā Nacionālā teātra ēkā tika proklamēta Latvijas Republika.

Ilgvars Butulis. Valsts pirmā : Vilis Rīdzenieks. Latvijas Valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī = First of theState : Vilis Rīdzenieks. Theproclamation of the Latvian State. 18 November 1918. - Rīga : Neputns, 2008 Grāmata veltīta Viļa Rīdzenieka slavenajam (un vienīgajam) Latvijas valsts proklamēšanas akta fotoattēlam. Latvijas Universitātes profesora Ilgvara Butuļa koncentrētais un informatīvi izsmeļošais ievads sniedz ieskatu vēsturiskajā un politiskajā situācijā uz liktenīgo 1918. gada 18. novembri un paša svinīgā notikuma norisē.

Uz zaļā Latvijas lauka Mēs dzeram no jauna trauka.Mums viss vēl ir jauns un spožs,Jauns karogs, jauna gaita, Jauns karaspēks uzvarošs.

(K. Skalbe)

Latvijas valsts pasludināšana 1918.gada 18.novembrī / māksl. Andris Lamsters. - Rīga : Madris, 1998

1918. gada 18. novembris bija vēsa un apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagadējā Nacionālā teātra) priekšsēdētāja biedrs G. Zemgals (J. Čakste tobrīd nebija Rīgā) paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās.

J. Seskis. Latvijas valsts izcelšanās pasaules kara notikumu norisē : atmiņas un apcer. (1914.-1921.) : [dēla Viktora piemiņai]. - Atkārt. 1937. g. izd. - Rīga : Balta, 1991

Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata." Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”

Uldis Ģērmanis. Ceļā uz Latviju : raksti par mūsu vēsturi. - Rīga : Memento Latvija, 1993.

Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.

Igors Vārpa. Ceļš uz Latvijas valsti, 1914-1922. - Rīga : Jumava. SIA "J.L.V.", 2012

Latvijas valsts tika pasludināta, bet reāli nepastāvēja, jo nebija ne noteiktas teritoriālās robežas, ne savas armijas, ne finansiālo līdzekļu. Bija izpostīta zeme, sagrauta rūpniecība, iedzīvotāji izklīduši. Latvijas teritorijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks. Joprojām liela ietekme bija lieliniekiem, kuri cerēja atjaunot padomju varu.

Pumpuriņš, Tālis. Sarkanbaltsarkanās -Latvijas karoga krāsas : pētījumi, atmiņas un dokumenti par Latvijas Valsts karoga tapšanas vēsturi / Tālis Pumpuriņš ; [tulkojums angļu valodā: Viesturs Lucāns ; māksliniece Anda Nordena]. - Cēsis : Cēsuvēstures un mākslas muzejs, 2000.

Tev mūžam dzīvot Latvija / sastādījis Atis Zālītis. - Rīga : Izglītības ministrijas mācības līdzekļu nodaļa, 1938

Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.

Gelderiņš, Egīls. Latvijas armijas karavīru ietērps, atšķirības zīmes un to nēsāšanas noteikumi, 1918-1940 : [monogr.]. - Rīga : Latvijas Kara muzejs, 2007

Tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotājus padzina no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Voldemārs Bastjānis. Demokratiskā Latvija : vērojumi un vērtējumi. - Stokholma : Izdevis Dr. Emīls Ogriņš, 1966.

’’Jo katras brīvas tautas pamats ir nacionālā kultūra. Pazaudēt garīgu neatkarību nozīmē pazaudēt visu.’’ (Kārlis Skalbe)

Skalbe, Kārlis. Mazās piezīmes : [stāsti un tēlojumi] / Kārlis Skalbe ; māksl. I. Jēgere ; pēcv. Baiba Pētersone. - Rīga : Zinātne, 1990.

Mana dzimtene maza kā svēteļa ligzda

Un grūti bij tajā pat iestatīt abas kājas

Bet tā tomēr ir sirds

Bet tās tomēr ir mājas

Mana dzimtene maza kā kniepadata

Bet tas ir sākums kurā es atgriezties varu

Pārvērties vējā

Pa garu vakara

Saules staru.

(K. Skujenieks)

Latvijai : patriotiskā lirika. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1996.

Mana Latvija : patriotiskā dzeja / sast. Ieva Trezūne ; māksl. Agate Apkalne. - Rīga : Jumava, 2004.

Mana Latvija, dadzītis mazs,

Ieķēries pasaules svārkos;

Rieksts, ko visstiprākais zobs

Pūlas, bet nespēj pārkost;

Tālu saredzams kuģa masts,

Vētras piepūsta bura;

Mana Latvija, gaismas stars,

Zibens elkonī turas…

(A. Skalbe)

Spēka vārdi Latvijai : [krājums]. - Rīga : Jumava. SIA "J.L.V", 2008

Latvijā es dzīvoju,

Latvijā es elpoju,

Latvijā es cerēju

Jaunu, skaistu Latviju.

(K. Skalbe)

Latvijai : [dzejoļu krāj. : Veltīts Ēvaldam Valteram] / sast. Pēteris Zirnītis ; red. Sandra Drukteine; Leona Brieža priekšv. Pretī jaunai un skaistai Latvijai, 7.-9.lpp.] ; sakārt., māksl. Anita Jansone. - Rīga : [B. izd.], 1990

Es brīnos par debesīm Latvijā,

Cik dzidri tās staro un silti

Un ietver tik dīvainā atspulgā

Ir dzimtenes pelēko smilti!

Par vēju pat brīnos es Latvijā,

Cik kokus tas noliek spēj mīksti! –

Un, ja tu to redzi un izjūti tā,

Vai zemi šo nemīlēt drīksti?

(A. Bārda)

Latvijai : [patriotiskās lirikas krājums] / sakārt. un red.: Lolija Soma, Zaiga Lasenberga ; māksl. Māra Alševska. - 2. izd. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2008

Pasaules malā -man nav žēl – lai aug, lai aug arītur ieviņai deviņi zari!Un tomēr,kad birst ābelei balti ziedi,liec lāpstu zemē tepat, stādi iekšā tepat,kur zirgu piesiet,dzimtu kur piesiet, kur piesietdzimteni.(Imants Ziedonis)

Mana Tēvuzeme : dzeja / sakārt. Roze Strauta ; fotogr.: Leons Balodis, Māris Kundziņš. - Rīga : Madris, 1999

Ir maza Latvija, ij tad, kad viena,

Priekš divām Latvijām mums zemes trūkst.

Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām,

Tā mums ir viena māte Latvija.

(Rainis)

Breikšs, Leonīds. Mūsu svētais mantojums : Dzejas izlase / Leonīds Breikšs ; Romāna Pussara atlase un apcere. - Rīga : Signe, 1998

Svētavots : latvisko atziņu krājums / sast. Ingvars Jakaitis ; māksl. Maija Dragūne. -Rīga : Pētergailis, 1993.

Mūsu dziesmas ir vairogi seni, mēs tās par pagalvjiem liksim.

Daudzu paaudžu likteņu pilni mēs elposim kā pakalni Daugavas

krastos.

Mums acis būs vaļā, un nekas nespēs mūs pārsteigt un Daugavas

gultni aizbērt ar mūsu miesām un kauliem.

Ir latviešu tauta – akmens, māls un smilts, kuri šais krastos augšup

kāpa, lai lejā varētu Daugava plūst.

Mūsu dziesmas ir vairogi seni, ja mēs tās par pagalvjiem liksim – ne

sapnī, ne mūžos neaizmigsim.

(V. Ļūdēns)

Kuldīgā gadu gaitā 18.novembris ir dažādi sagaidīts.

Foto: http://www.old.kuldiga.lv/?cat=531

Vētrājs, Aivars. Kuldīga, Rātslaukums, 1988. gada 18. novembris : [par sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanu Kuldīgā : sakarā ar Latvijas republikas nodibināšanas 70.gadadienu] / Aivars Vētrājs ; aut. foto // Padomju Dzimtene. - Nr.141 (1988, 26.nov.), 3.lpp. : fotogr. -Materiāls pieejams novadpētniecības tematiskajā mapē "Tautas Fronte".

Vanags, Uldis. 18. novembris un mēs : [par Latvijas valsts dibināšanu] / Uldis Vanags // Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.), [1.]lpp. - Materiāls pieejams novadpētniecības tematiskajā mapē "Tautas Fronte".

Republikas proklamēšanas dienā : [par Latvijas valsts dibināšanas dienai veltītiem pasākumiem Kuldīgā]. -(Informācija) // Kuldīgas Vēstis. - Nr.1 (1989, 25.nov.), 3.lpp. : fotogr.

Spuleniece, Inguna. Pa deviņiem tiltiem un tiltiņiem : [par Latvijas republikas proklamēšanas 90.gadadienai velt. akcijas "Gaismas tilti" norisi Kuldīgā] / Inguna Spuleniece ; tekstā stāsta LTV režisore Ilze Strenga ; Modra Rubeņa foto // Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.98 (2008, 26.aug.), [1.]lpp. : fotogr. - Materiāls pieejams tematiskajā mapē "Vecais Ventas tilts Kuldīgā".

Tagad Kuldīgai ir izveidojusies sava tradīcija Latvijas dzimšanas dienas atzīmēšanā – Gaismas ceļš. Piemiņas un piederības apliecinājums.

Lipsnis, Juris. Gaismas ceļš - stabila tradīcija : [par LR proklamēšanas gadadienai veltīto Gaismas ceļu Kuldīgā] / Juris Lipsnis ; tekstā stāsta Kuldīgas novada Sporta skolas direktora vietnieks Tālis Orlovs, Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centra direktore Ruta Orlova ; Dzintara Lejas foto // Kurzemnieks. - ISSN 1407-9755. - Nr.133 (2013, 20.nov.), [1.]lpp. : fotogr.

Tūkstošiem svecīšu un simtiem roku Latvijas dzimšanas dienas pievakarē sagādā svētku noskaņu Kuldīgā. No viena pilsētas laukuma uz otru veidojas Gaismas ceļš un latvju rakstu zīmes.

Nāk rudens apgleznot

Latviju.

Bet nepūlies, necenties tā.

Mums viņa ir visskaistākā

Tik un tā.

(M. Zālīte)

Mēs katrs ar nesaraujamiem pavedieniem esam ieausti mūs Latvijas vēstures rakstā.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

“Turi Latviju ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”(Jānis Jaunsudrabiņš)