Partiju Priekšvēlēšanu programmu apskats

(vairāk Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā: http://www.cvk.lv/pub/public/)

1.

LATVIJAS ATTĪSTĪBAIPriekšsēdētājs Einārs Repše,

Vairāk: http://www.attistibai.lv/

Priekšvēlēšanu programma

Latvijai vajadzīga prognozējama politika, kas nav nebeidzama ugunsgrēku dzēšana vienā jomā, aizmirstot citas. Politiķiem jāspēj saskatīt valsts intereses kopumā, nevis jāreaģē uz atsevišķu grupu prasībām. Politikas mērķim jābūt Latvijas attīstībai.Vajadzīgi cilvēki, kas spēj īstenot pārmaiņas un kuru līdzšinējais darbs rāda, ka viņi varēs nepieciešamās reformas veikt. Viens no šādiem cilvēkiem ir partijas “Latvijas attīstībai” pieredzējušais vadītājs Einars Repše. Atzīstot iepriekš pieļautās kļūdas un mācoties no tām, viņš ir izveidojis komandu, kas atrisinās tās problēmas, kuras valdošās partijas atliek.

Turpmāko četru gadu darbam valdībā izvirzām trīs prioritātes:Veselības aprūpes sistēmai jānodrošina tūlītēja piekļuve ārstam bez nepieciešamības par to papildus maksāt;Izglītības sistēmai jāgarantē bērniem izcila izglītība, kas nodrošinās stabilu nākotni un labi atalgotu darbu Latvijā;Uzņēmējiem jādod iespēju ražot, palielināt algas un veicināt aizbraukušo atgriešanos.

Veselības aprūpeMēs vairs neesam gatavi samierināties ar dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē. Garas rindas pēc dzīvībai svarīgiem pakalpojumiem un nepieciešamība par to piemaksāt padara sistēmu necilvēcīgu. Partija “Latvijas attīstībai” panāks, ka katrs iedzīvotājs būs apdrošināts ar uzticamu un valsts apmaksātu polisi, kas nekavējoties nodrošinās galvenos veselības aprūpes pakalpojumus un zāles. Pensionāriem un bērniem valsts nopirks polisi ar plašāku apdrošināto pakalpojumu klāstu. Tas valstij nemaksās dārgāk, kā jau šobrīd maksājam, toties ikviens iegūs drošības sajūtu – ja saslims, tad uz veselības aprūpes sistēmu varēs paļauties. Arī veselības aprūpes sistēmas darbinieku algas palielināsies.

Izglītības sistēmaMūsu bērnu nākotne un uzņēmēju panākumi ir atkarīgi no labas izglītības. Lai bērni nākotnē iegūtu labi apmaksātu darbu, ir jāceļ izglītības kvalitāte visos līmeņos.Izglītības sistēmu padarīt par izcilu var vienīgi, padarot par izciliem visus Latvijas skolotājus. Ir jāsamazina stundu skaits klasē, kas skolotājam jāpavada, lai nopelnītu pieklājīgu algu.

Algai jābūt lielākai nekā vidējā strādājošo alga, kas 2018. gadā būs 1100 eiro mēnesī. Lai to panāktu, ik gadu skolotāju algām jāpiešķir papildu 35 miljoni eiro. Uzsvaram jābūt uz profesionālo izglītību. Jānodrošina duālās apmācības sistēma, panākot, ka audzēkņi mācās reālās darbavietās. Latvijā augstskolu skaits ir par lielu. Ieviešot neatkarīgu akreditācijas procedūru, to skaits samazināsies, katram Latvijas jaunietim nodrošinot iespēju studēt par valsts naudu kvalitatīvās un valstij noderīgās programmās.

Uzņēmējdarbība un darba vietasLatvijas iedzīvotāju ienākumus var palielināt, tikai atbalstot ražošanu. Jārada iespējas mūsu uzņēmējiem paplašināt ražošanu un palielināt algas strādājošajiem, lai tiem vairs nevajadzētu braukt prom. Ekonomiskā emigrācija iznīcina ģimenes un vājina nāciju.Nekas tā nekavē algu pieaugumu un ražošanu kā nepārtrauktās nodokļu izmaiņas. Mēs necelsim nodokļus vismaz tuvākos četrus gadus.

2. SUVERENITĀTEPriekšsēdētājs Andžejs Zdanovičs

Vairāk: http://www.suverenitate.lv/ru/

Priekšvēlēšanu programma

EkonomikaVietējā tirgus aizsardzība. Vietējās ražošanas attīstība prioritāri no vietējām izejvielām. Valsts lomas palielināšana ekonomikā. Valsts nodarbojas ar uzņēmējdarbību un veido darbavietas. Valsts enerģētiskā neatkarība. Jaunu enerģijas iegūšanas veidu ieviešana. Ostas, dzelzceļš u.c. stratēģiski objekti pieder valstij. Uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika, progresīvais nodoklis, vispārēja nodokļu politikas pārskatīšana. Valsts regulēta cenu politika komunālajiem u.c. pakalpojumiem. Bezmaksas sabiedriskais transports. Noteikt Latvijas uzņēmumu prioritāti, izvērtējot konkursu rezultātus. Banku sistēmaNacionālās valūtas (lata) atjaunošana. Valsts Bankas statusa maiņa. Tautas bankas izveide. Privātu un ārzemju banku darbības ierobežošana un kontrole. Valsts uzņēmumu, pašvaldību, slimnīcu, skolu, pensiju u.c. banku konti nedrīkst atrasties privātās un ārzemju bankās. Latvijas zelts atrodas Latvijā. Banku līdzatbildība kredītu izsniegšanas gadījumā – ja aizņēmējs atgriež kredīta devējam ķīlas vai līzinga objektu, tad viņa kredītsaistības un soda sankcijas tiek dzēstas. Kredīta ņēmēja maksātnespējas gadījumā kredīta ņēmējs nedrīkst palikt bez mājokļa.Valsts pārvaldeVēlēšanu likuma maiņa. Procentu barjeras atcelšana. Partijas deputātam mainot partejisko piederību tiek zaudēts deputāta mandāts. CVK ievēl, kontrolē un atceļ Latvijas pilsoņi. Tautas nobalsošanai var nodot pilnīgi visus likumus un starptautiskus līgumus. Valsts pārvaldē strādājošie nes pilnu individuālu atbildību par savu darbu. Ierēdņus bez profesionālas izglītības nomainīt uz profesionāļiem, kuriem tāda ir. Ieviest valsts kontroli pār ierēdņu ienākumiem. Pārskatīt bijušo ierēdņu privilēģijas un izmaksas.

Valsts drošība. Čekas maisu atvēršana. Valsts aizsardzību nodrošina Latvijas armija un Latvijas pilsoņi. Valsts dalība militārajās aktivitātēs, kurām ir okupējošs raksturs, ir pieļaujama tikai ar tautas vairākuma akceptu. Ārlietas. Pārskatīt Latvijas atrašanās lietderību ES. Latvijai neizdevīgu starptautisku līgumu atcelšana.Izglītība. Nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem jebkura līmeņa bezmaksas izglītības pieejamību un pielāgot izglītības programmas attīstīto valstu augstākajam līmenim. Lauksaimniecība. Zeme un meži pieder tikai valstij un Latvijas pilsoņiem. Veselībai nelabvēlīgas pārtikas ražošanas un izplatīšanas ierobežošana. Likumdošana. Likvidēt šķīrējtiesas. Vienkāršot tiesvedības kārtību ekonomiskajos jautājumos, izveidojot paātrinātu valsts arbitrāžas tiesu Izveidot neatkarīgu kontroles orgānu, jebkura ranga tiesu darbības uzraudzīšanai. Tiesu izpildītāju darbības ierobežošana. Sociālie jautājumi. Paaugstināt minimālo algu, pensijas, invaliditātes u.c. pabalstus vismaz līdz iztikas minimumam. Daudzbērnu ģimenēm nepieciešamības gadījumā piedāvāt sociālo mājokli ārpus rindas.Medicīna Visiem pieejami bezmaksas minimālie medicīnas pakalpojumi. Valsts kontrole pār medikamentu cenām, medikamentu ražošanu, iepirkšanu un realizēšanu. Ģimene Valsts aizsargā tradicionālu ģimeni. Bāriņtiesu un sociālo darbinieku pilnvaru ierobežošana. LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transvestītu) publisku aktivitāšu ierobežošana.

3. Partija "BRĪVĪBA. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"Priekšsēdētājs Anrijs Aumalis

Vairāk: http://www.ir.lv/2011/9/7/partija-briviba-brivs-no-bailem-naida-un-dusmam

Priekšvēlēšanu programma

Nacionālas Latvijas valsts ilgtspējīga un līdzsvarota attīstība.Valsts galvenā vērtība - cilvēks.Valstij un pašvaldībām ir divi galvenie uzdevumi:- rūpēties par tiem, kas nespēj par sevi rūpēties paši; - dot iespēju par sevi rūpēties tiem, kas to spēj.Mums vajag valsti, kurā katrs, godīgi strādājot, var nopelnīt tik, lai pietiktu nomaksāt visus rēķinus.

Valsts valoda - latviešu valoda. Tautību un valodu atšķirības nav šķērslis valstiskai vienotībai.Latvija bija okupēta, bet šodien tajā nedzīvo okupanti. Visiem, kas dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta, pienākas Latvijas pilsonība.

Valsts pārvalde, tiesas:Jāatjauno Satversme - mažoritārās vēlēšanas un iespēja atsaukt deputātu. Valsts amatpersonu var ievēlēt tikai uz diviem termiņiem, bez iespējas ieņemt divus algotus amatus vienlaicīgi.Spēcīga, godīga, labi apmaksāta robežsardze. Jāuzlabo iekšlietu struktūru atalgojums, prasot kvalitāti. Minimāls ministriju un ierēdņu skaits, darba kvalitātes uzlabošana un kontrole.Ierēdņi, amatpersonas atbild par savu bez/darbību līdz pat krimināllikumam. Efektīva tiesu sistēma ar skaidru un visiem vienādi saprotamu likumdošanu. Sodu pamatprincips - retāk atņemt brīvību, biežāk - piespiedu darbs. Sodam jābūt pamācošam. Par valstī pēdējos 23 gados notikušo ir atbildīgi visi premjeri, valdības, deputāti. Jāizvērtē privatizācijas norises likumība. Arī katrs iedzīvotājs atbild par savu rīcību, tai skaitā - ierēdņi un amatpersonas.Izglītība: Izglītības programmu pārskatīšana, iesaistot pedagogus, nevis ierēdņus. Jāveido dažādu novirzienu skolas. Profesionālās skolas, skolas īpaši apdāvinātiem bērniem reģionos.Valstij un pašvaldībām jārūpējas par bērnu fizisko un garīgo attīstību. Ģimenē un skolā bērniem jāmāca atbildība par ģimeni, veidot attiecības, dot, nevis tikai ņemt. Ģimene ir tikums. Augstākā izglītība par valsts naudu tikai profesijām, kas valstij nepieciešamas.Veselības un sociālā aprūpe: Galvenais - cilvēka veselība, nevis komercintereses. valitatīva veselības aprūpe, visiem pieejama kvalificēta ārstu aprūpes sistēma. Rūpes par pārtikas kvalitāti. Vidējā medicīnas personāla atalgojuma uzlabošana. Sabiedrība jāizglīto attieksmē pret invalīdiem. Bērniem-invalīdiem jārada iespēja apmeklēt parastu skolu. Komersantiem, nodarbinot invalīdus - nodokļu atlaides. Vecumdienu kvalitātes uzlabošana ar pārdomātām valsts programmām - iesaistot brīvprātīgās aktivitātēs, veicinot saziņu starp pensionāriem un pārējo sabiedrību.Ekonomika, finanses, enerģētika: Ilgtermiņā valsts un pašvaldība nenodarbojas ar komercdarbību, izņemot valsts stratēģiskās intereses. Jāsakārto kvalitatīva ceļu un interneta infrastruktūra visā valsts teritorijā – valsts attīstības artērijas. Katrs nodoklis un nodeva - attiecīgam mērķim, kopējā budžetā tikai ienākuma nodokļi. Banku darbībā – nolikto atslēgu princips. Progresīvā nodokļa, nulles deklarācijas ieviešana. Augstāks neapliekamais minimums. Diferencēts nekustamā īpašuma nodoklis. Uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi re-investētai peļņai. Atšķirīga nodokļu politika ražotājiem un tirgotājiem. Vietējo ražotāju lobēšana un atbalstīšana gan vietējā tirgū, gan eksportā. Minimāli nodokļi mazajiem komersantiem, atvieglojumi - jaunajiem. Jauno un mazo komersantu izglītošana, konsultēšana ekonomikas un finanšu pamatos.Rūpniecībai ir jābūt ārpus Rīgas. Visu nav nepieciešams koncentrēt tikai vienā vietā.Kļūt enerģētiski maksimāli pašpietiekamiem un neatkarīgiem. Vietējo enerģētisko resursu attīstība, jaunu tehnoloģiju izstrāde vietējā organiskā kurināmā sadedzināšanai, tarifu un nodokļu politika. Kopīga elektroenerģijas sistēma ar kaimiņvalstīm.Valstij jābūt lauksaimnieciski pašpietiekamai, jāatbalsta kooperatīvi un biedrības.Citi uzdevumi:Publiski pieejama informācija par mediju reālajiem īpašniekiem un viņu kapitāla izcelsmi.Skaidri definēta atbildība par interneta medijos pausto saturu.Jādzīvo pēc iespējas laukos. Mājražošana. Daļu pārtikas ģimenei ražojam paši. Jādomā par jaunu cukurfabriku. Jāveicina lina ražošana un apstrāde.

4. VIENOTĪBAPriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa

Vairāk: http://vienotiba.lv/

Priekšvēlēšanu programma

Partijas Vienotība 12.Saeimas vēlēšanu programma ir balstīta drošībā, izaugsmē, pēctecībā. Atbildība par paveikto un pēctecība nākotnes darbos ir mūsu izpratne par profesionālu rīcību politikā. Latvijas tauta ir pierādījusi spēku un izturību, Latviju no krīzes izvedot Eiropas izaugsmes līderos un pievienojoties ekonomiskās drošības telpai – eirozonai.Tagad mēs esam atbildīgi, lai izaugsmi sajustu katrs Latvijas iedzīvotājs. Mēs turpināsim uzsākto, balstoties uz izsvērtiem, ilgtspējīgiem un sabiedrībā diskutētiem Latvijas attīstības virzieniem, kas noteikti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.

Drošība par savu un bērnu nākotni, darbu, atbalstu grūtā brīdī ir svarīga katram cilvēkam. Pārliecība par valsts spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un nacionālās intereses ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Stabila un prognozējama visas Latvijas izaugsme, labklājīga, izglītota un saliedēta sabiedrība – mūsu vīzija par Latviju ceļā uz tās simtgadi. Lai to sasniegtu apņemamies:• Nodrošināt apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas.• Sabiedrībai nozīmīgus lēmumus ikvienā rīcībpolitikas īstenošanā pieņemt tikai pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem, paredzot pietiekamu pārejas periodu izmaiņu ieviešanai.• Veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā. • Palielināt nodokļu ieņēmumus budžetā sabiedrības vajadzībām, aktīvi īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu.• Īstenot atbildīgu fiskālo politiku, ievērojot zemu budžeta deficīta līmeni.• Nodrošināt pienācīgus ieguldījumus valsts aizsardzībā - pretgaisa, informācijas sistēmu aizsardzībā un zemessardzes attīstībā, finansējumu pakāpeniski palielinot līdz 2% no IKP un panākt ilgstošu NATO klātbūtni Latvijā.• Nodrošināt Latvijai uzticamu, motivētu, uz sabiedrību vērstu profesionālu iekšlietu sistēmas dienestu darbu.• Attīstīt gāzes un elektroenerģijas piegādes avotu dažādību, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību. • Nostiprināt Latvijas informācijas telpu, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju tiesības uz objektīvu un kvalitatīvu informāciju.• Aktīvi piedalīties ES kā stipras nacionālu valstu savienības veidošanā, īpaši veicinot kopīgas ārējās, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu. • Kļūt par OECD dalībvalsti, īstenot dalībai nepieciešamās reformas, it īpaši - valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības reformu.• Izveidot Latvijas Izaugsmes banku valsts atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsākšanas un investīciju piesaistes īstenošanai.• Pabeigt tiesu reformu, panākot tiesāšanās ilguma un neiztiesāto lietu samazinājumu.

• Īstenot maksātnespējas procesa reformu, ieviest mediācijas procesu un efektīvu šķīrējtiesu institūciju, uzņēmējdarbības vides tiesiskuma nodrošinājumam.• Izstrādāt augstākās izglītības finansējuma modeli, kas nodrošina brīvu piekļuvi izglītībai, vienlaikus veicinot augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju ES mērogā.• Koncentrēt finansējumu starptautiski konkurētspējīgu pētniecības iestāžu atbalstam.• Stiprināt profesionālās izglītības sistēmu, panākot darba tirgum nepieciešamu speciālistu sagatavošanu.• Veidot efektīvu sociālas drošības sistēmu, ar pietiekamu atbalsta apmēra lielumu un pieejamiem sociālajiem pakalpojumiem visiem, kam tie ir nepieciešami.• Paplašināt atbalsta programmas jauniešiem, jaunajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem.• Nodrošināt pieejamu primāro veselības aprūpi, samazināt līdzmaksājumus sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Īstenot veselības veicināšanas programmas, ieviest ārstniecības procesa kvalitātes un efektivitātes kontroles sistēmu. • Latvietības veicināšanai un saglabāšanai ārzemēs aktīvi sadarboties ar diasporu.• Nostiprināt Latvijas kultūrtelpu, ieguldot izcilībā, sakārtojot infrastruktūru, atbalstot kultūrizglītību un tautas mākslu.• Mērķtiecīgi investēt ceļu un transporta infrastruktūrā, nodrošinot ērtus un savstarpēji savietojamus pasažieru pārvadājumus.• Līdzsvarotai reģionu attīstībai īstenot Lauku attīstības plānu. Izstrādāt un ieviest Latgales attīstības plānam analoģiskus Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Lielrīgas reģionu attīstības plānus.

Ir radīti priekšnosacījumi, lai Latvija pārliecinoši ieņemtu vietu attīstīto valstu saimē un tuvinātos vidējam ES labklājības līmenim. Augam gudri!

5. "POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME"Priekšsēdētājs Andris Skride

Vairāk: http://izaugsme.com/partija/

Priekšvēlēšanu programma

Trīs prioritārās darbības jomas.Veselība1. Veselības aprūpe ir valsts prioritāte, un veselības aprūpes jomas budžetam ir jābūt vismaz 5 % no valsts IKP. Veselības aprūpes budžetam ik gadu ir jāpieaug, 2020. gadā sasniedzot vidējos Eiropas Savienības rādītājus attiecībā pret valsts IKP.2. Papildu iegūtais veselības aprūpes finansējums ir jānovirza:• pacienta līdzmaksājumu samazināšanai (samazinot līdzmaksājuma daļu par vizīti, ārstēšanos slimnīcā, izmeklējumiem, kā arī valsts kompensējamo medikamentu iegādei);

• veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai (palielinot valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu, samazinot rindas pēc valsts apmaksātajiem pakalpojumiem);• veselības un sociālās aprūpes darbinieku atalgojuma palielināšanai.3. Veicināt efektīvāku medicīnas budžeta izmantošanu:• palielināt ģimenes ārstu un ambulatoro pakalpojumu pieejamību, veicot izmaksu efektīvu veselības aprūpi, kas sākas ar ģimenes ārstu, ambulatoro ārstēšanu un tikai nepieciešamības gadījumā ārstēšanos slimnīcā un neatliekamo medicīnisko palīdzību;• izmantot pieejamo Eiropas Savienības līdzfinansējumu veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu nodrošināšanai, primāri atbalstot pasākumus, kuri vērsti pret mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru, neveselīgiem uztura paradumiem, tabakas, narkotiku un alkohola lietošanu.

Izglītība, kultūra un sports1. Turpināt izglītības sistēmas reformas, nodrošinot izmaksu efektīvu sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu tīkla izveidi.2. Turpināt augstākās un profesionālas izglītības jomas reformas, nodrošinot izmaksu efektīvas un starptautiski konkurētspējīgas izglītības iegūšanu.3. Veikt izglītības darbinieku atalgojuma palielināšanu.4. Veikt zinātnes un pētniecības nozares reformas, sasaistot pētniecisko darbu ar uzņēmējdarbības veicināšanu un valstij būtisko jomu attīstību, darba rezultātu patentēšanu un patentu tirdzniecību. Palielināt zinātnei nepieciešamo finansējumu 1,5 % no IKP.5. Nodrošināt sabiedrībai pieejamu sporta infrastruktūru un atbalsta programmas, veicinot sabiedrības iesaistīšanos katrai vecuma grupai atbilstošās sporta aktivitātēs.6. Palielināt valsts atbalstu bērnu un jauniešu interešu izglītības un sporta aktivitāšu veicināšanai.7. Kultūras jomā atbalstīt daudzveidību, balstoties uz sabiedrības radošumu un izcilību jaunradē, atbalstīt kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt kultūras pieejamību un plašu sabiedrības līdzdalību.

Tautsaimniecība1. Sekmēt nodarbinātību, nodrošinot atbalsta pasākumus uzņēmumiem, kuri rada jaunas darba vietas un veic ilgstošu bezdarbnieku, kā arī jauno vecāku, aktīvu senioru un cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu darba tirgū.2. Samazināt darbaspēka izmaksas, uz efektīvākas nodokļu politikas pamata.3. Ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.4. Veicināt lauksaimniecības un mežkopības attīstību, samazinot neapstrādāto lauksaimniecības zemju īpatsvaru. Sekmēt ražojošu lauksaimnieku un mežkopju sadarbību ar zinātniskajām un pētnieciskajām institūcijām.5. Atbalstīt pievienotās vērtības radīšanu koksnes apstrādē, samazināt neapstrādātas koksnes eksportu.6. Atbalstīt lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanu.7. Nodrošināt energoefektivitātes pasākumus un pāreju uz vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem.8. Uzlabot uzņēmējdarbības vidi – nodrošināt ilgtermiņā prognozējamu nodokļu politiku, samazināt administratīvo slogu, veicināt ēnu ekonomikas un korupcijas apkarošanu. Piedāvāt uzņēmēju vajadzībām orientētus valsts pārvaldes pakalpojumus.

9. Veicināt pašvaldību aktīvāku iesaisti reģionu attīstībā atbilstoši pieejamajiem resursiem un priekšrocībām sadarbībā ar citām pašvaldībām un iestādēm – piesaistot investīcijas un kapitālu, pilnveidojot infrastruktūru, veicinot uzņēmējdarbības attīstību un iedzīvotāju labklājību.

6. VIENOTI LATVIJAIPriekšsēdētājs Ainārs Šlesers

Vairāk: http://www.vienotilatvijai.lv/

Priekšvēlēšanu programma

Mūsu mērķis – panākt, lai Latvija nākamajos 10 gados izraujas no atpalicības Eiropas Savienībā un sabiedrības vairākums sasniedz pilnvērtīgu Eiropas vidējo dzīves līmeni.

Lai sasniegtu mērķi, mēs balstīsimies uz trim pamatprincipiem:1. Latvijas turpmākā attīstība un drošība ir iespējama tikai saistībā ar Eiropas Savienības izaugsmi un dalību NATO. 2. Latvijas tautas labklājība nākotnē ir iespējama tikai, pastāvot nācijas izlīgumam. 3. Latvijas izaugsme līdz Eiropas vidējam līmenim ir īstenojama tikai, radot un uzlabojot darbavietas.Ārpolitika un drošība. Latvijas ārpolitika ir jāveido kā ES ārpolitikas sastāvdaļa, t. sk. attiecībā pret citām valstīm, ievērojot Latvijas drošības un ekonomiskās intereses. Latvijai ir pakāpeniski jāpalielina izdevumi aizsardzībai līdz 2% no IKP, lai pildītu NATO dalībvalsts pienākumus. Palielināsim iekšējās drošības iestāžu veiktspēju, veidojot vienotu izglītības un atalgojuma sistēmu, lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzību iedzīvotājiem. Uzņēmējdarbības veicināšana un sociālā taisnīguma veicināšana. Piedāvājam likvidēt uzņēmumu ienākuma nodokli (0%) reinvestētajai peļņai, vienlaikus nosakot kapitāla nodokli 20%. Atbalstot mazos uzņēmējus, iestājamies pret mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu. Iedzīvotāju (īpaši maznodrošināto) atbalstam piedāvājam pazemināt PVN pārtikai līdz 12%. Veicināsim ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā ražošanas un pakalpojumu sektoros. Ierosinām pazemināt (līdz 100 000 eiro) investīciju slieksni saistībā ar uzturēšanās atļauju iegūšanu. Īstenosim valsts programmu tūrismā “Live Latvia”. Lauksaimniecība. Turpināsim cīņu par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem. Neatcelsim nodokļa atvieglojumu par saņemtajām subsīdijām lauksaimniecībai. Turpināsim 2015. gadā nacionālo līdzfinansējumu ES subsīdijām lauksaimniecībai. Veicināsim kooperāciju lauksaimniecībā. Enerģētika. Atbalstīsim pasākumus Latvijas enerģētiskajai drošībai, panākot jaunu enerģētisko savienojumu izveidi ar citām ES valstīm. Uzlabosim energoefektivitāti un energotaupību visās jomās (īpaši mājokļos). Transports. Atbalstīsim „Rail Baltic” projekta izpildi, iekļaujot tajā ceļa atzaru izbūvi uz Rīgas lidostu un Rīgas ostu ,savienojot ar Ventspils un Liepājas ostām. Atbalstīsim dzelzceļa elektrifikāciju. Atbalstīsim Autoceļu fonda atjaunošanu. Izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus, turpināsim lielo ceļu (TENT) un 1. šķiras ceļu un tranzītielu rekonstrukciju.Veselības aprūpe. Lai mazinātu Latvijas iedzīvotāju neapmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu dārdzību, ierosinām pakāpeniski samazināt pacientu tiešo maksājumu daļu par

veselības aprūpi, vienlaikus palielinot valsts daļu. Piedāvājam pakāpeniski sākt valsts veselības apdrošināšanu Latvijā, nodalot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu veselībai. Kā pirmo iemaksu valsts veselības apdrošināšanā 2015. gadā piedāvājam 1% no IIN, atliekot plānoto IIN likmes samazināšanu. Jāpārorientē veselības aprūpes sistēma no dārgās ārstēšanas slimnīcā uz savlaicīgu primāro un ambulatoro līmeni.Izglītība. Izglītības nozare Latvijā ir tā, kurā nekavējoties ir jāsāk radikālas struktūras reformas, kuru neveikšana jau ir novedusi pie situācijas pasliktināšanās izglītības kvalitātē un skolotāju materiālajā stāvoklī. Kā pamatpieeju reformai mēs piedāvājam visos valsts finansētajos izglītības līmeņos atgriezties pie skolotāju un skolēnu skaita proporcijām, kādas tās bija 2000./2001. mācību gadā, kad vēl nebija sākusies masveida emigrācija no Latvijas.Īstenojot šo reformu, mēs noteikti ievērosim, ka: - jāpalielina pedagogu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs, - laukos jāsaglabā sākumskolas (1.–6. klase), - pakāpeniski jāpalielina skolēnu skaits profesionālajā izglītībā, izlīdzinot to ar skolēnu skaitu vidusskolās, - vidējā izglītība ir jākoncentrē reģionālā mēroga vidusskolās ar modernām prasībām atbilstošu nodrošinājumu, vidusskolu beidzot, jāprot vismaz 3 valodas. Realizējot reformas, pieaugs finansējums skolotājiem, kuri turpinās strādāt, taču mēs iestāsimies arī par tālāku finansējuma palielinājumu izglītībai. Augstākajā izglītībā valsts līdzekļi vairāk jānovirza studiju specialitātēm, kas ir cieši saistītas ar Latvijas kopproduktu veidojošajām tautsaimniecības nozarēm. Jāveicina izglītības pakalpojumu eksports. Jāpalielina atbalsts zinātnei un pētniecībai, vienlaikus koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm.

7. NACIONĀLĀ APVIENĪBA "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"Līdzpriekšsēdētāji – Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.

Vairāk: http://www.nacionalaapvieniba.lv/ un http://www.tb.lv/

Priekšvēlēšanu programma

Nacionālā Apvienība ir un būs uzticīga Satversmē ierakstītajam Latvijas valsts mērķim: garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

11. Saeimas laikā Nacionālā apvienība būtiski vairojusi atbalstu jaunajām ģimenēm ar bērniem, izcīnījusi vairāk naudas kultūrai, panākusi neapliekamā minimuma celšanu, aizstāvējusi pensionāru intereses, ierobežojusi uzturēšanās atļauju tirdzniecību, aizstāvējusi latvisku izglītības sistēmu, kā arī citos jautājumos aktīvi pārstāvējusi nacionālās intereses.Nacionālās Apvienības mērķi Latvijas simtgadei:ATBALSTS ĢIMENĒM: • palielināts bērna kopšanas pabalsts līdz bērna divu gadu vecumam; •ievērojami palielināti atvieglojumi par katru apgādājamo bērnu; • īpaša “trešā bērna” politika; •valsts nodrošinātas brīvpusdienas līdz vidusskolai; •paplašināta pirmā mājokļa programma;

NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA: •ievērojami palielināts neapliekamais minimums; •iedzīvotāju ienākumu nodoklis satur progresīvo principu; • piemaksas pensijai atkarībā no bērnu skaita; • zemāki izdevumi pārtikai ģimenes budžetos; •taisnīgs nodoklis par kapitāla pieaugumu; • dzimtas un pašapdzīvotiem īpašumiem zemāki nodokļi; • darba devējiem nav iespējams nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas papildus valsts valodai;ĀRLIETAS, VALSTS DROŠĪBA:•novērsta Latvijas atkarība no Krievijas enerģētikā, finanšu un nekustāmā īpašuma jomās; •aizsardzības finansējums 2% no iekšzemes kopprodukta; •ikvienā pašvaldībā Zemessardzes vienība, kas apmācīta un apgādāta tā, lai draudu gadījumā varētu rīkoties patstāvīgi; • pārtraukta uzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamā īpašuma iegādi; • pārtraukta Latvijas valstij naidīgu organizāciju darbība Latvijā;•pilsonības atņemšana naturalizētiem pilsoņiem par svinīgā solījuma pārkāpšanu; •Latvijas iedzīvotājus vieno cieņa pret Latvijas valsti, latviešu valoda, kultūra un kopīgs mērķis kļūt par bērniem draudzīgāko valsti;TAUTSAIMNIECĪBA, REĢIONU ATTĪSTĪBA: •līdzsvaroti tiek attīstīti dabiski izveidojušies reģionālie centri; •ārvalstniekiem ierobežotas iespējas iegādāties Latvijas zemi; •palielināta enerģētiskā neatkarība – jaunās un rekonstruētās ēkās tiek izmantoti energoefektīvi risinājumi, bet energoražotnēs – vietējie energoresursi, nodrošināta pieeja alternatīvai gāzei Latvijas tirgū; •īpašu atbalstu ekonomiski mazattīstītākos reģionos saņem ražojošie uzņēmumi; •Latvija kā viena no zaļākajām valstīm pasaulē - priekšnoteikums dabas un kultūras tūrisma attīstībā; •ekonomiskā izaugsme tiek balstīta uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu un emigrējušo tautiešu, ne viesstrādnieku piesaisti; •stratēģiskie uzņēmumi paliek valsts īpašumā; •sākta „Rail Baltica” būvniecība;IZGLĪTĪBA, KULTŪRA, VESELĪBA: •valsts izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā, mazākumtautību skolās papildus apgūstot savu valodu, kultūru un vēsturi; •skolas ne tikai sniedz zināšanas un sagatavo profesijai, bet audzina valstiski atbildīgus pilsoņus, •saglabāts lauku skolu tīkls; • ikvienam Latvijas jaunietim plašas iespējas nodarboties ar sportu, iesaistīties jaunsardzē vai citās nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās; •vienota tautas veselības un labklājības politika nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu, mazināt veselības nevienlīdzību un cēloņus priekšlaicīgai nāvei, invaliditātei un pārejošai darbnespējai; •samazināti pacientu maksājumi slimības gadījumā un uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība; •Deju svētki notiek rekonstruētā stadionā, kas piemērots arī augsta līmeņa sporta sacensību uzņemšanai; • valsts finansējums kultūrai ir prioritārs, Latvijas valsts simtgade tiek sagaidīta ar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu; • nacionālas nozīmes kultūras objektu sakārtošanā un izveidē tiek piesaistīti arī ES fondu un privātie līdzekļi; •Latgalē visās skolās iespēja apgūt latgaliešu rakstu valodu; •valsts mērķtiecīgi atbalsta latviešu diasporu ārvalstīs, lai uzturētu tās identitāti un saikni ar Latviju; •radīta atbalsta sistēma Latvijas medijiem;VALSTS PĀRVALDE: •lielākā daļa publiskās pārvaldes pakalpojumu pieejami internetā;•publiskajā pārvaldē veikts funkciju audits, kā rezultātā izglītības, kultūras, veselības, iekšlietu darbiniekiem var nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, sociālās garantijas un profesionālās pilnveides iespējas; •publiskajos iepirkumos nevar piedalīties pretendenti ar ārzonu kapitālu.

8. LATVIJAS REĢIONU APVIENĪBAValdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Andrejs Ence

Vairāk: http://latvijasregionuapvieniba.lv/

Priekšvēlēšanu programma

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) ir centriska politiska organizācija ar plašu pārstāvniecību visā Latvijā, ko izveidojušas partijas Reģionu alianse un Vidzemes partija – politiskie spēki, kas veiksmīgi pieteikuši sevi 2013. gada pašvaldību vēlēšanās. Redzot mūsu nopietnos nolūkus Latvijas valsts attīstībai un izaugsmei, apvienībai ir pievienojušās un turpina pievienoties politiskās organizācijas ar līdzīgām idejām un pārliecību, tādejādi mazinot politisko sadrumstalotību Latvijā. Mēs nākam no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un galvaspilsētas Rīgas.LRA piedalās Saeimas vēlēšanās, iestājoties par visu Latvijas iedzīvotāju labklājību. Mēs esam saime, kas kopā grib celt. Mūsu vidū ir izglītoti speciālisti, kas izprot valstij un sabiedrībai nozīmīgus procesus, ir vistuvāk iedzīvotājiem un bauda sabiedrības uzticību, – mēs esam iedzīvotājiem ikdienā redzami un sastopami un līdz ar to vislabāk zinām cilvēku patiesās ikdienas problēmas, rūpes un vajadzības. Mūsu solījumu patiesumu pierāda mūsu darbi.LRA piedāvājums Latvijas tautai :Pamatvērtības – cilvēka cieņa ir neaizskarama, tā ir jārespektē un jāsargā. Ģimene – laulība starp vīrieti un sievieti – ir valsts prioritāte un pamatvērtība. Stipra nacionālā identitāte un lepnums par piederību Latvijai. Kristīgās vērtības ir veselīgas sabiedrības un atbildīgas politikas pamats. Nacionālā politika – tautas vēlēts Prezidents, tiešās velēšanās ievelēti pašvaldību vadītāji. Ikvienam Latvijas tautsaimniecībā strādājošajam ir jāspēj sevi pienācīgi nodrošināt, cilvēka cienīga dzīve pensijas vecuma cilvēkiem.Ārpolitika – Latvijas valsts neatkarība un drošība, kā arī valsts ekonomiskās intereses – ciešā saskaņā ar principiem, ar kuriem Latvija ir iestājusies ES un NATO. LRA prioritātes, par kurām iestāsimies, strādājot 12. Saeimā:1.Latvijas reģionu sabalansēta attīstība: Taisnīgums un vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas reģioniem – gan Eiropas Savienības finanšu līdzekļu, gan valsts investīciju sadalē. Visiem cilvēkiem ir vienlīdzīgas tiesības, neatkarīgi no tā, kurā novadā viņi dzīvo.Normatīvisma mazināšana, deleģējot novadu attīstības jautājumus pašvaldībām.2.Izglītība: Mazo lauku skolu saglabāšana, nodrošinot izglītību vismaz līdz 4. klasei ieskaitot, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Skolu telpas vakaros – kā sabiedriskās dzīves un pieaugušo izglītības centri. Darba vidē apgūta profesionālā izglītība, kas veicina labāku reģionālo resursu attīstību un sagatavo jaunos cilvēkus pilnvērtīgai dzīvei Latvijā. Atbalsts mūžizglītības programmām, kas paver iespējas sabiedrības locekļiem izglītoties visas dzīves garumā, paaugstinot savu kvalifikāciju atbilstoši Latvijas darba tirgus prasībām. Profesionālā un augstākā izglītība – tāda, kas sagatavo jaunos cilvēkus pilnvērtīgai dzīvei.3.Veselības aprūpe: Noteikts valsts apmaksāts veselības aprūpes minimums ikvienam iedzīvotājam. Ģimenes ārsta pieejamība primārās veselības aprūpes nodrošināšanai, tieši tajā brīdī, kad cilvēkam tas ir nepieciešams. Rindu mazināšana plānveida veselības aprūpei, tajā skaitā sakārtojot rindu plānošanas sistēmu.4.Tautsaimniecība:

Uzticēšanās un atbalsts cilvēkiem, kuri nodarbina sevi, savu ģimeni un dod darbu citiem.Ekonomiskais patriotisms ir mūsu vadmotīvs – atbalsts uzņēmumiem, kas rada darba vietas un nodarbinās Latvijas iedzīvotājus.Samazināta PVN likme veselīgai pārtikai; mikrouzņēmumu nodoklis – nemainīgs 9% apmērā, ikgadējā transporta līdzekļa nodeva – transporta līdzekļa vadītājs maksā par laiku, kad reāli lieto transportlīdzekli.Valsts un reģionālās nozīmes ceļu infrastruktūras sakārtošana – ceļu fonda atjaunošana.Atbalsts bezdarbniekam pielāgots darbaspēka pieprasījumam reģionā un mūžizglītības iespējas.Attīstīta krājaizdevumu sabiedrību sistēma Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai.5.Enerģētiskās atkarības būtiska mazināšana:Energoresursu piegādes avotu dažādošana.Latvijā pieejamo energoresursu aktīvāka izmantošana.6.Latvijas austrumu reģionu kā ES ārējās robežas stiprināšana:Iedzīvotāju noturēšana un atgriešana – Latvijas novadi bez iedzīvotājiem un tukša pierobeža – tā ir zaudēta valsts.Valsts austrumu robežas stiprināšanai piesaistīts ES finansējums.7.Aizsardzība, drošība:Valsts aizsardzības spēju stiprināšana visā Latvijas teritorijā un bruņoto spēku modernizācija – 2% no IKP valsts aizsardzībai. Zemessardzes stiprināšana visā Latvijā.

9. JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA

Priekšsēdētājs Jānis Bordāns

Vairāk: http://konservativie.lv/

Priekšvēlēšanu programma

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pamatvērtības ir 18. novembra Latvijas Republika, latviski runājoša nācija, demokrātija un tiesiskums, tradicionālā ģimene, labklājības valsts, Latvijas ģeopolitiskā piederība Rietumiem un godīgums. JKP rindās nav izbijušo politisko „zvaigžņu”, bet daudz uzņēmīgu cilvēku un valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošu kompetentu profesionāļu, tāpēc mēs droši varam teikt, ka JKP ir gan zināšanas, gan prasme pārvaldīt valsti. Mēs esam tie, kas redz jēgu darīt! Mēs uzskatām, ka ir tikai normāli darīt visu, lai cilvēki Latvijā dzīvotu labi un saskaņā ar pareizu lietu kārtību! Būdami konservatīvie, uzskatām, ka tieši normālība ir norma!JKP, nonākot pie varas, gādās, lai valsts pārvalde strādātu efektīvi un atbildīgi, un darīs šādus darbus:• Atbrīvos valsts budžetu no nelietderīgiem tēriņiem;

• Vairos tiesu sistēmas efektivitāti - stiprinās tiesu priekšsēdētāju un virsprokuroru lomu un atbildību, paaugstinās tiesnešu kvalifikāciju, veicinās tiesnešu specializāciju, sakārtos tādus ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidus kā šķīrējtiesas un mediācija;• Ieviesīs iedarbīgus antireiderisma pasākumus, maksātnespējas administratoru statusa un uzraudzības sistēmu;• Iedzīvinās šķīrējtiesu uzraudzības koncepciju, veicinot komersantu uzticēšanos to darbībai;• Sekmēs patriotisko audzināšanu, latvisku kultūrvidi un rūpēsies par Jaunsardzes attīstību un finansējuma nodrošināšanu tai, par valsts finansēta patriotisko organizāciju tīkla uzturēšanu;• Nodrošinās to, lai valsts finansētajās mācību iestādēs no bērnudārza līdz vidusskolai mācību valoda ir valsts valoda;• Izglītības sistēmā nodrošinās darba devēju, nevis tikai darba ņēmēju gatavošanu;• Stiprinās nacionālo kultūru profesionālā un pašdarbības līmenī novados;• Pieņemot jebkuru normatīvo aktu, pārliecināsies, lai ieguvēji no tā ir mazie un ģimenes uzņēmumi;• Sekmēs mikrouzņēmumu attīstību, meklēs iespējas, kā atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanas procesu, stiprinās sabiedrības ar ierobežotu atbildību institūciju;• Ieviesīs regresīvo neapliekamo minimumu, fiskālo ieguvumu novirzīs neapliekamā minimuma palielināšanai; • Iesaldēs pievienotās vērtības nodokļa likmi, veicinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmēra samazināšanu atkarībā no valsts budžeta;• Veicinās mazāk turīgās sabiedrības daļas iespējas iegādāties pārtiku, ceļot neapliekamo minimumu;• Ieviesīs vienoto nekustamā īpašuma nodokļa likmi (vienotu likmi zemei un būvēm), lai labotu netaisnību starp blakus esošiem miljonāru un vēsturisko īpašnieku īpašumiem;• Mainīs VID attieksmi pret klientiem, stiprinās iestādē strādājošo izpratni par tās nozīmi tautsaimniecībā;• Nepieļaus to, ka uzņēmumi, kas tiek uzskatīti par godīgiem nodokļu parādniekiem un cenšas atmaksāt krīzes laikā uzkrātos nodokļu parādus, apzināti tiek novesti līdz maksātnespējai;• Veiks izmaiņas Administratīvā procesa likumā, kas šobrīd nosaka to, ka pat pārsūdzēšanas gadījumā VID izdota administratīvā akta izpilde netiek apturēta;• Ieviesīs nodokļu regulējumu, kas paredz atbrīvot nodokļu maksātājus no pienākuma avansēt valsti;• Pārtrauks to, ka uzturēšanās atļauja tiek izsniegta tad, ja persona par noteiktu summu iegādājas nekustamo īpašumu;• Veicinās ģimenes, bioloģisko un ekotūrisma saimniecību īpatsvara palielināšanos un atbalsta sniegšanu lauku reģionos;• Veicinās alternatīvās enerģētikas risinājumus atbilstoši tautsaimniecības attīstības interesēm, mazinot valsts atkarību no enerģijas importa;• Nepieļaus tādu veselības reformu, kas paredz valsts veselības regulāro aprūpi padarīt nepieejamu ievērojamai iedzīvotāju daļai;• Saistībā ar Ukrainas notikumiem nodrošinās aizsardzības politiku, kas būs atbilstoša Latvijas apdraudējumam 21. gadsimtā un reāli izpildāma, un attīstīs militāro sadarbību starp Baltijas valstīm, panākot pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Baltijā;• Saistībā ar NATO plāniem noteiks konkrētus uzdevumus Zemessardzei, stiprinot tās lomu Latvijā;• Ieviesīs no profesionālā dienesta atvaļināto karavīru un virsnieku rezerves spēku sistēmu;• Sāks palielināt atalgojumu karavīriem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, zemessargiem un penitenciāro iestāžu darbiniekiem;

• Pārskatīs karavīru, policistu, ugunsdzēsēju, robežsargu, zemessargu un penitenciāro iestāžu darbinieku, viņu laulāto un bērnu sociālās garantijas.

10. LATVIJAS KRIEVU SAVIENĪBA

Līdzpriekšsēdētāji - Jakovs Pliners, Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs.

Vairāk: http://www.zapchel.lv/index.php?lang=lv

Priekšvēlēšanu programma

Mūsu partija aizstāv Latvijas krievu iedzīvotāju intereses. Uzdevums 12. Saeimas vēlēšanās – nodrošināt Latvijas krievu kopienas pārstāvību parlamentā. Mēs stiprinām pilsonisko sabiedrību, paplašinot bāzi esošas etniskās demokrātijas pārveidošanai par patiesu tautvaldību. Mēs panāksim šos mērķus, savienojot aktivitātes Saeimā un tiešas darbības masu akcijas. Mēs nemainām savus principus pret dalību varas struktūrās, bet esam atklāti dialogam ar visām partijām, ar kurām ir iespējams sadarboties mums svarīgajos jautājumos: no cilvēktiesībām un krievu iedzīvotāju vajadzībām līdz ekonomikai un cīņai pret korupciju. Latvijas Krievu savienība iestājas par visu cilvēku līdztiesību neatkarīgi no viņu izcelsmes un dzimtās valodas. Nepieciešams izslēgt no likumiem aizliegumus nepilsoņiem strādāt noteiktās profesijās un nepamatotas prasības valsts valodas prasmes jomā. Jāīsteno mazākumtautību pārstāvības valsts un publiskajās struktūrās palielināšanas programma.

Mūsu mērķis ir panākt oficiālās valodas statusu krievu valodai. Mēs iestājamies par krievu valodas lietošanu iedzīvotāju saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm, sniedzot informāciju iedzīvotājiem, izglītības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Jānodrošina apstākļi izglītības sistēmas krievu valodā attīstībai – no bērnudārziem līdz augstskolām. Latvijas Krievu savienības stratēģiskais mērķis ir pilsonība visiem nepilsoņiem. Šā mērķa sasniegšanai mēs atbalstām visus starpsoļus. Nepieciešama valsts palīdzība latviešu valodas apguvē; ir jāsamazina prasību, kas tiek izvirzītas naturalizējamām personām, līmenis; pakāpeniski jāatbrīvo nepilsoņu kategorijas, pirmām kārtām, pusmūža vecuma personas no eksāmeniem. Mēs uzstājamies pret jebkurām neonacisma izpausmēm un Otrā pasaules kara rezultātu revīzijas. Antihitleriskās koalīcijas veterāniem ir jāsaņem oficiālais statuss un atvieglojumi. Mēs iestājamies par ģimenes tās tradicionālajā izpratnē aizstāvību. Tas nozīmē arī bērnu aizstāvību no vulgāras seksuālās propagandas, kas tiek īstenota, aizbildinoties ar bērnu seksuālo izglītošanu, un par ģimeņu aizsardzību no pārmērīgas valsts iejaukšanās vecāku un bērnu savstarpējās attiecībās. Mūsu īpašā vērība tiek piešķirta mazā un vidējā biznesa vajadzībām. Mēs iestājamies par ražošanas kooperācijas atbalstu, lai nodrošinātu vietējo ražotāju produkcijas noietu, un par sociālo uzņēmējdarbību, tai skaitā tirdzniecības sfērā.

Latvijas Krievu savienība iestājas par to, lai tiktu nodrošināta infrastruktūras projektu sasaiste ar ražošanas attīstību attiecīgajās teritorijās. Nepieciešams sniegt valsts atbalstu uzņēmējiem, kuri nodrošina jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku darbiekārtošanu. Valsts uzņēmumu vadība ir jāattīra no politisko partiju ielikteņiem. Tiem ierēdņiem, kas pieķerti korupcijā, uz mūžu ir jāatņem tiesības strādāt valsts pārvaldē. LKS iestājas par prasību, kas tiek izvirzītas tiesnešiem un prokuroriem, paaugstināšanu, lai nodrošinātu tiesisku kārtību un taisnīgu tiesu, kā arī efektīvu cīņu pret korupciju. Latvijas Krievu savienība iestājas par pakāpenisku nodokļu pazemināšanu darbaspēkam. Nepieciešams pieņemt valsts atbalsta plānu investoriem atkarībā no radīto darba vietu skaita, un no tā, cik lielā mērā šī ražošana ir inovatīva. Latvijas Krievu savienība iestājas par nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem, kas rada darba vietas Latgalē. Mēs esam pret pensijas vecuma un minimāla darba stāža pensijas saņemšanai paaugstināšanu, kā arī mākslīgu pensijas kapitāla samazināšanu. Mēs esam par cilvēka pienācīgu minimālo pensiju līmeni, par pensiju pilnvērtīgu indeksāciju un par pensiju, kas nepārsniedz 400 eiro, atbrīvošanu no nodokļiem. Ir jāatjauno taisnīgums attiecībā uz nepilsoņu un kaitīgo darbu veicēju pensijām. Valsts atbalstam ģimenēm ar bērniem būtu jānodrošina dzimstības pieaugums tādā līmenī, kas ir pietiekams demogrāfiskās katastrofas pārvarēšanai. Mēs iestājamies par medicīnas finansēšanas paaugstināšanu līdz 5 procentiem no IKP četru gadu laikā. Tiesības uz mājokli ir jānostiprina Satversmē. Mēs iestājamies par to, lai likumdošanas kārtā tiktu ierobežota peļņas norma un administratīvie izdevumi komunālo pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem, kas apkalpo dzīvojamo fondu. Nepieciešams atrisināt taisnīgas kompensācijas problēmu denacionalizēto dzīvokļu iedzīvotājiem LKS deputāti Saeimā, sadarbojoties ar partijas pārstāvi Eiropas Parlamentā, strādās, lai atjaunotu savstarpēji izdevīgas Eiropas Savienības un Krievijas attiecības.

11. SASKAŅAPriekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Vairāk: http://www.saskanascentrs.lv/lv/

Partijas programma

Sociālais taisnīgums un valsts atbalsts ekonomikas attīstībai. Sabiedrības sašķeltība ir radījusi iespēju varas monopolam un visatļautībai. Iepriekšējo gadu laikā labējās partijas ir samazinājušas budžeta izdevumus medicīnai, izglītībai un zinātnei, ierobežojušas valsts pakalpojumu klāstu un vienlaikus cēlušas nodokļus. Tas būtiski samazināja darbavietu skaitu valstī, veicināja dramatisku iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju ienākumu krišanos, kā arī padziļināja ienākumu nevienlīdzību. Bezdarba un parādu dēļ cilvēki bija spiesti aizbraukt uz valstīm, kurās cerēja rast darbu un sociālās garantijas. Tas rada jaunu spiedienu uz budžeta ieņēmumiem un provocē jaunus taupības pasākumus un nodokļu sloga palielināšanu. Tā ir

lejupejoša spirāle, kura nedod nekādas cerības uz labāku nākotni. Šāda politika nedrīkst turpināties. Aizstāvot mūsdienu sociālas valsts modeli un sociālā taisnīguma principu, kā arī sekojot savai programmai (www.saskana.info), „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija izvirza divas prioritātes – valsts aktīvu līdzdalību ekonomikas attīstībā un taisnīgu nodokļu sistēmu.Valsts līdzdalība ekonomikas attīstībā. „Saskaņa” ir vienīgā partija Latvijā, kas atbalsta Eiropas sociāldemokrātu prasību – nekavējoties izbeigt bargās taupības politiku un atsākt valsts investīcijas ekonomikā, kuras bija apcirptas valsts budžeta konsolidēšanai krīzes gados. Valdībai šajā laikā ir jākļūst par lielāko pasūtītāju un iekšējā pieprasījuma stimulētāju. Ražošanā, zinātnē un reģionu attīstībā jāiegulda daļa no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem, budžeta dotācijas un daļa no Latvijas Bankas līdzekļiem, kas vairs nav nepieciešami lata stabilitātes uzturēšanai, kā arī jāpiesaista papildu finansējums finanšu tirgos. Pārdomātas un mērķtiecīgi ieguldītas vairākus miljardus vērtas investīcijas valsts attīstībā radīs jaunas darbavietas un motivēs tirgus pieprasījumu, palielinās budžeta ieņēmumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.Šim nolūkam, izmantojot Vācijas un citu ES dalībvalstu piemēru, mēs veidosim valstij piederošu attīstības banku. Savukārt AS „Citadele banka” ir jāatstāj nacionālā kapitāla kontrolē, valsts uzņēmumiem izpērkot tās akcijas par savām dividendēm.● Mēs izveidosim tādus valsts atbalsta instrumentus kā Inovāciju fonds, Energoefektivitātes fonds, Zemes iegādes fonds, kā arī Demogrāfijas un reemigrācijas fonds. ● Mēs atjaunosim Autoceļu fondu, dodot tam arī iespēju kā atsevišķai finanšu institūcijai piesaistīt papildu līdzekļus.● Mēs nodrošināsim stabilu finansējumu Valsts kultūrkapitāla fondam. Investīcijas kultūrā paaugstinās valsts reputāciju un kļūs par būtisku priekšnoteikumu ekonomiskajai aktivitātei un investīciju piesaistei. ● Mēs ieviesīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles likmi nesadalītajai vai reinvestētajai peļņai un vienlaikus palielināsim iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendēm, lai motivētu uzņēmējus ieguldīt ražīgā uzkrājumā, nevis patēriņā.● Mēs saglabāsim 9% likmi mikrouzņēmumu nodoklim. ● Lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību darbavietu radīšanā, mēs novirzīsim tām arī daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa.Taisnīga nodokļu sistēma. „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija piedāvā tādu nodokļu sistēmu, kura ir balstīta uz solidaritātes un taisnīguma vērtībām un kurā atbilstoši progresivitātes principam augstākus nodokļus maksās tie, kam ir lielākas iespējas nopelnīt, bet mazāko ienākumu saņēmēji maksās zemākus nodokļus.Mēs: ● noteiksim no ienākuma atkarīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi; ●samazināsim PVN likmi precēm un pakalpojumiem, kas ir svarīgi sociāli mazāk aizsargātajiem, t. sk. atsevišķām medikamentu grupām un sabiedriskajam transportam; ●līdz 5% samazināsim PVN pārtikai (izņemot neveselīgo pārtiku); ●atcelsim krīzes laikā paaugstināto PVN apkurei;●noteiksim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atkarībā no ienākumu lieluma; ●konsekventi celsim minimālās algas līmeni; ●noteiksim deklarētās dzīvesvietas minimālo dzīvojamo platību, kuru neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, un celsim nekustamā īpašuma nodokli dārgiem īpašumiem; ● ieviesīsim nodokli par luksusa precēm; ●celsim mantojuma nodokli lielajiem mantojumiem.Tas viss uzlabos trūcīgo iedzīvotāju stāvokli, kā arī palielinās valsts fiskālos ieņēmumus. „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija ir vienīgais politiskais spēks Latvijā, kurai ir piedāvājums un pietiekams sabiedrības atbalsts šādu reformu veikšanai un pārmaiņu vadīšanai.

12. ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBAPriekšsēdētājs Augusts Brigmanis

Vairāk: http://www.zzs.lv/zzs

Partijas programma

Vēlamies, lai Latvija būtu pārtikusi, zaļa un par sevi lepna valsts, kurā ikviens vēlas dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, pavadīt mierīgas vecumdienas. Esam izvirzījuši trīs galvenos mērķus - drošība par valsts un ģimenes nākotni, harmoniska reģionu attīstība, izglītota sabiedrība.DROŠĪBA PAR NĀKOTNI•Rūpēsimies par darba vietu radīšanu reģionos. Mazināsim jauniešu bezdarbu. •Uzlabosim sociālo pabalstu sistēmu, rūpēsimies par ģimenēm ar bērniem. Pensiju indeksācijā ņemsim vērā uzkrāto darba stāžu. •Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu. •Izmantosim dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO valsts drošībai un sociālekonomiskajai attīstībai. • Palielināsim aizsardzības budžetu, modernizēsim bruņotos spēkus, izstrādāsim jaunu valsts operatīvas aizsardzības plānu. Stiprināsim Zemessardzi un Jaunsardzi. Integrēsimies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā. • Veidosim nacionālajām interesēm atbilstošu imigrācijas politiku. • Cīnīsimies pret organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku. Uzlabosim sabiedrisko kārtību. •Uzlabosim tiesu darbu. Samazināsim cilvēktiesību pārkāpumus. • Veidosim efektīvu valsts pārvaldi, valsts nekustamo īpašumu un ES fondu apsaimniekošanu. Atbalstīsim nevalstiskās organizācijas.•Iestāsimies pret valsts kapitālsabiedrību privatizāciju, padomju atjaunošanu, bankas Citadele neizdevīgu pārdošanu. •Sekmēsim Liepājas Metalurga darbības atjaunošanu, atbalstīsim bez darba palikušos darbiniekus. •Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību. Uzlabosim tautsaimniecības energoefektivitāti. • Veidosim aktīvas atpūtas infrastruktūru, atbalstīsim tautas sportu, popularizēsim veselīgu pārtiku. Uzlabosim sporta pārvaldību un finansēšanas sistēmu.HARMONISKA REĢIONU ATTĪSTĪBA•Palielināsim pašvaldību lomu lēmumu pieņemšanā. Īstenosim prognozējamu, taisnīgu valsts un pašvaldību nodokļu sadalījumu. Novirzīsim daļu uzņēmumu ienākumu nodokļa investoru piesaistei pašvaldībās. •Vairosim un efektīvi izmantosim Rīgas kā Eiropas metropoles potenciālu. •ES fondu un valsts investīcijas veiksim atbilstoši “Latvija 2030” un “NAP2020”.•Nodrošināsim investīcijas ceļu sakārtošanā. •Nodrošināsim uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu un ES fondu atbalstu. Iestāsimies pret mikrouzņēmuma nodokļa palielināšanu. •Iestāsimies par taisnīgiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem, stiprināsim mazās saimniecības. Sekmēsim bioloģiskas un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, vietējās produkcijas noietu. •Atgriezīsim neapstrādātās zemes lauksaimnieciskajā ražošanā, sekmēsim kooperāciju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Veicināsim kredītresursu un pensiju fondu ieguldījumus zemju iegādei un lauku attīstībai. •Nodrošināsim mežu un lauksaimniecības zemju vērtības pieaugumu. Stiprināsim Latvijas Zemes fondu.

•Nodrošināsim ilgtspējīgu zvejas un akvakultūras resursu izmantošanu konkurētspējīgu produktu radīšanai. Veicināsim zivsaimniecībai nozīmīgo ūdeņu vides stāvokļa saglabāšanu.•Veidosim Latviju par valsti ar augstu sabiedrības vides apziņu. Atjaunosim Latvijas vides aizsardzības fondu. • Veicināsim lauku, veselības un kultūrtūrismu. •Pasargāsim Latviju no ģenētiski modificēto organismu un kodolenerģijas riskiem.IZGLĪTOTA SABIEDRĪBA•Veidosim mūsdienīgu izglītības saturu un efektīvu skolu tīklu. Pakāpeniski nodrošināsim skolēnu brīvpusdienas, īstenosim iekļaujošu izglītību. Latvijas lauku skolas attīstīsim kā starpnozaru centrus. Palielināsim pedagogu atalgojumu. • Iestāsimies par obligātu vidējo izglītību, attīstīsim duālo profesionālo izglītību. •Interešu un mūžizglītības izmaksas iekļausim valsts kompensējamo limitēto izdevumu sarakstā. •Stiprināsim reģionu augstskolas, veicināsim augstskolu un zinātnes institūciju starptautisko konkurētspēju. •Palielināsim finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai. •Nodrošināsim augstas kvalitātes profesionālās kultūras pieejamību reģionos. Stiprināsim latvisku kultūrvidi un identitāti, papildināsim to ar laikmetīgām vērtībām, kultūras infrastruktūru, stabilu finansējumu. •Atbalstīsim pašdarbības kolektīvus, kultūrizglītību un profesionālo mākslu reģionos. •Atbalstīsim radošo industriju. •Uzturēsim saikni ar ārvalstīs dzīvojošo sabiedrības daļu.SAIMNIEKI SAVĀ ZEMĒ!

13. NO SIRDS LATVIJAI!Priekšsēdētāja Inguna Sudraba

Vairāk: http://nosirdslatvijai.lv/

Partijas programma

Partijas „No sirds Latvijai” mērķis: Latvija – droša, neatkarīga, demokrātiska un vienota labklājības valsts.Latvijas pastāvēšanas pamats un nākotnes attīstības priekšnosacījums esam mēs paši – visi valsts iedzīvotāji. Tāpēc Inguna Sudraba ir apvienojusi zinošus, godīgus un apņēmīgus cilvēkus, kuri kā gādīgi un rūpīgi saimnieki ir gatavi vadīt Latviju, izskaust korupciju un politiķu alkatību un radīt apstākļus, kuros Latvija kļūs par valsti, ar kuru lepojamies. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgas pārmaiņas. Saeimā un valdībā mēs, rīkojoties sociāli atbildīgi, īstenosim šādus uzdevumus:

Atjaunot ticību valstij - radīsim godīgu un efektīvu politisko sistēmu un valsts pārvaldi, kura vada valsti tās iedzīvotāju interesēs. • Ietekme. Palielināsim iedzīvotāju ietekmi, izveidojot tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, nodrošinot plašākas tautas nobalsošanas iespējas un sociālo dialogu. • Atbildība. Nodrošināsim politiķu un ierēdņu personisko atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu. Vēlēšanās paredzēsim balsot arī par personu, ne tikai par partiju sarakstu.

• Kārtība. Nodrošināsim efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, nosakot katras iestādes mērķus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, ieviešot atklātību valsts iestāžu finansēšanā. • Kompetence. Izvirzīsim vadošajos amatos politikā un valsts pārvaldē profesionālākos un godīgākos kandidātus. • Taisnīgums. Celsim tiesu varas amatpersonu profesionalitāti, nodrošinot taisnīgu un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu.Panākt izaugsmi – ar valsts aktīvu līdzdalību izveidosim uz zināšanām balstītu ekonomiku, nosakot valstij vēlamās un iespējamās attīstības nozares un radot Nacionālo inovāciju sistēmu: • Kvalificēts darbaspēks. Nodrošināsim jauniešu mērķtiecīgu sagatavošanu tautsaimniecībai būtiskajās eksaktajās, dabas un inženierzinātņu specialitātēs. Celsim pedagoga profesijas statusu sabiedrībā, nodrošinot atbilstošu atalgojumu, vienlaicīgi prasot profesionālo atbildību. • Tiesiskais ietvars. Izstrādāsim inovāciju politiku, panākot nepieciešamo finanšu resursu mērķtiecīgu izmantošanu. Izstrādāsim un ievērosim ilgtermiņa nodokļu politiku. Veidosim uz klientu orientētu servisu godīgiem nodokļu maksātājiem, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomikas cēloņiem. • Zinātne un ražošana. Izveidosim inovāciju atbalsta infrastruktūru. Stiprināsim profesionālās izglītības iestāžu un reģionālo augstskolu sadarbību vienotas un daudzfunkcionālas infrastruktūras izveidei kvalificētu speciālistu sagatavošanai. Īstenosim viedu dabas resursu izmantošanu. • Sociālais līdzsvars. Veicināsim reģionu izaugsmi, īpaši atbalstot mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kas nodrošina teritorijas apdzīvotību, nodarbinātību un tradicionālās lauku vides saglabāšanu. Attīstīties droši – nacionālā drošība ir gan garantēta valsts neatkarība, konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, gan arī sabiedrības labklājība un stabilitāte. • Ģimene. Atbalstīsim ģimenes ar bērniem. Izstrādāsim Ģimenes likumu un sabalansēsim sociālo un finanšu atbalstu līdz bērna pilngadībai, tai skaitā nosakot lielākus atvieglojumus par apgādājamajiem, nodrošināt sākumskolas pieejamību tuvu dzīves vietai. • Sociālās nevienlīdzības mazināšana. Paaugstināsim neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēram, kā arī būtiski pazemināsim PVN likmi veselīgai pārtikai, tādējādi mazinot nodokļu slogu. • Vecumdienas. Padarīsim pensiju sistēmu saprotamu, godīgu un jēgpilnu. Vecuma pensiju aprēķinā nodrošināsim pozitīvu pensiju kapitāla indeksu. Veicināsim senioru pieredzes un talantu izmantošanu un nodošanu jaunajai paaudzei. • Veselība. Nodrošināsim savlaicīgu ārstniecības pakalpojumu un medikamentu pieejamību, sakārtojot un padarot caurskatāmu veselības nozares finansējumu. Īstenosim principu - veselība visās politikās. • Kultūra. Attīstīsim patriotismu un valstiskās identitātes apziņu uz Latvijas kultūras mantojuma pamata. Radīsim labvēlīgu vidi kultūras un mākslas jaunrades izaugsmei un ilgtspējai. • Enerģētika. Paaugstināsim Latvijas enerģētisko neatkarību, atbalstot ekonomiski pamatotu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoefektivitātes uzlabošanu. • Drošība. Nostiprināsim Zemessardzi un iekšlietu sistēmas dienestu materiālo un cilvēkresursu nodrošinājumu. Pildīsim Latvijas kā NATO dalībvalsts uzņemtās saistības, nodrošināsim efektīvu līdzekļu izmantošanu aizsardzības jomā 2% apjomā no IKP. Rīkosimies taisnīgi, atbildīgi un drosmīgi, kopā ieviesīsim pārmaiņas, veidojot labāku dzīvi ikvienam!