Žurnāls "jaunatne nr. 48"

jaunatne. gov. lv 2016 # 48

JAUNATNE10.13. lpp. Jauniei no Latvijas Japn izstrd rcbas plnus msdienu sabiedrbas

problmu risinanai

14.17. lpp. K 2016. gadu ieskusi biedrba

Latvijas Mazpulki?

22. 23. lpp. Rado rakstana jaunatnes

darbiniekiem

24.25. lpp. Mli dabu. J, tiei tik vienkri!

4.5. lpp. Intervija ar Paulu driu: no dalbas Jaunieu apmai par Eiropas

Brvprtg darba koordinatori

[ 1 ]

jaunatne. gov. lv

STARPTAUTISKAS APMCBAS

Piesakies Eiropas sadarbbas forumam jaunatnes jomForums sniegs iespju satikties NVO, jaunatnes organizciju un padomju prstvjiem, vietja un re-

ionla lmea jaunatnes politikas stenotjiem un programmas Erasmus+: Jaunatne darbb nacionlo aentru prstvjiem un izteikt viedokli par Eiropas jaunatnes stratijas ievieanu. Tas norisinsies no 2016. gada 27. ldz 28. jnijam Bonn, Vcij.

Pieteikans forumam ldz 27. maijam SALTO Resursu centra tmeka vietn www.salto-youth.net.

ATBALSTS JAUNIETIM

Ir izsniegti pusmiljons Youthpass sertifiktuJau vairk k 500 tkstoi jaunieu var pardt, ko vii ir piedzvojui un kdas prasmes sev attstjui,

piedaloties Erasmus+ jaunatnes jomas projektos.Youthpass sertifikts ir vis Eirop atzts neformls izgltbas rks, kuru plai izmanto jaunatnes darb.

2015. gada nogal Youthpass sertifikta apliecbu ar numuru 500 000 izsniedza Rumnijas organizcija Asociatia Culturala ARTEC. Sertifikts tika izsniegts kdam jaunietim, kur piedaljs jaunieu apmaias projekt Dance and sing with me for social inclusion.

Vairk informcijas:www.youthpass.eu

APAA JUBILEJA

20 gadi un 100 000 brvprtgoEiropas Brvprtgo darbs (EBD) ir daa no Erasmus+ programmas. ie projekti auj 17 ldz 30 gadus

veciem jaunieiem darboties k brvprtgajiem vis Eirop un rpus ts, k ar sniedz atbalstu organizci-jm, kas nodroina brvprtg darba iespjas.

EBD, ko 1996.gad k izminjuma programmu izveidoja Eiropas Komisija, ldz ai dienai ir radjis iespjas vairk nek 100000 brvprtgajiem jaunieiem dot savu ieguldjumu tda mra piepildan, kas vie vios prliecbu. EBD brvprtgie ir sniegui atbalstu ar bgiem un vidi, brniem un vecka gadu gjuma cilvkiem saistto problmu risinan un darbojuies kultras paskumos, k ar daudzs cits vrtgs iniciatvs.

Lai atzmtu savu 20.gadadienu, Eiropas Brvprtgo darbs ir scis stenot kampau EBD20. Kam-pa tiks pausts, ka EBD ir atvrts visiem jaunieiem neatkargi no viu izgltbas un kvalifikcijas, un uzsvrts, ka tiem, kuru dzv ir bijis mazk izdevbu, brvprtgaj darb veidojas jaunas prasmes un apzia par savm iespjm.

Plakai informcijai http://europa.eu/youth/evs20.

JAU

NU

MI

SATURSJaunieu galvaspilsta 2016 Jelgava . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2

No dalbas jaunieu apmaias projekt par Eiropas Brvprtg darba koordinatori. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Valsts turpina atbalstt jaunatnes centru un jaunatnes organizciju darbbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

S.E.L.F.I.E. Itlij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Jauniei no Latvijas Japn izstrd rcbas plnus msdienu sabiedrbas problmu risinanai . . . . . . 10

Mazpulki mca jaunieiem mlt Latviju un Latvijas dabu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14

Eiropas Brvprtgais darbs ogad svin 20 gadu jubileju . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

Rado rakstana jaunatnes darbiniekiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

Mli dabu. J, tiei tik vienkri! . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24

K jaunatnes darbs paldz jaunieiem kt par uzmjiem? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26

Splans un humors jaunatnes darb un ne tikai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

@Jaunatne

@ErasmusPlusLV

Jaunatnes starptautisko programmu aentra

Erasmus+ Latvija

Jaunatnes starptautisko programmu aentra

JSPALatvia

Numuru veidoja Jaunatnes starptautisko programmu aentra 2016 Jaunatnes starptautisko programmu aentra,Mkusalas iela 41, Rga, LV-1004, Tlrunis 67358065, fakss 67358060e-pasts: [email protected] www.jaunatne.gov.lv www.erasmusplus.lv

is projekts tika finansts ar Eiropas Komisijas atbalstu. publikcija atspoguo viengi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildbu par taj ietverts informcijas jebkuru iespjamo izlietojumu.

Jaunatnes starptautisko programmu aentra neatbild par informciju,autortiesbu aizsardzbu saits uz citu iestu/privtpersonu tmeka vietnm, kontiem un vietnm.

[ 2 ] [ 3 ]

urnls JAUNATNE # 48 jaunatne. gov. lv

JAU

NAT

NES

LIE

TAS

LATV

IJ

JAU

NAT

NES

LIE

TAS

LATV

IJ12. august Starptautisks Jaunatnes dienas

paskums;22.-23. septembr Strukturt dialoga reio-

nl konference;12. oktobr Eiropas informcijas tkla jaunie-

iem Eurodesk Time to Move jeb Laiks doties! paskums;

9. decembr Konkursa Labkais darb ar jaunatni 2016 lauretu godinanas sving ceremonija.

Otr grupa aktivittes, ko inici pai jaunie-i (Jaunieu forums 2015) un atbalsta, finans un organiz Jelgavas pilstas pavaldba sadarbb ar jaunieiem. `` Facebook un twitter lapas Jelgava Latvijas

jaunieu galvaspilsta 2016 izveidoana un administrana;`` Pavaldbas atbalsts jaunieu iniciatvm (jau-

nieu iniciatvu grupm);`` Nacionlo drgumu jaunatklana (trs Zemga-

les pavaldbu jaunieu iniciatvas kopgais mr-is ir stiprint savu vienaudu patriotismu, mu-dint skolnus apmeklt nacionlas un loklas nozmes objektus www.nacionaliedargumi.lv);`` Vides objekts Jelgava pirm Latvijas jaunieu

galvaspilsta 2016;`` Foto/video konkurss Jaunietis Jelgav Latvi-

jas jaunieu galvaspilst 2016;`` ra trenaieru laukuma/sporta laukuma ie-

rkoana Jelgavas mikrorajon pie Mieztes bibliotkas;`` BASTA GAMES (Vasaras perioda aktivitu pie-

dvjumu attstba);`` Izveidota jauna tata vienba Jelgavas pavald-

b jaunatnes darbinieks;`` Plakas telpas un iespjas daudzfunkcionla

jaunieu centra izveidei Jelgav.Tre grupa citi titulam atbilstoi paskumi,

ko stenos pavaldbas un valsts institcijas, jau-nieu organizcijas, jauniei: pilstas svtki, LLU fakultu dienas, dadu jomu konkursi, deju uzve-dumi, mzikli, koncerti, sporta paskumi utt.

Jaunieu ikdiena JelgavGalvens darba ar jaunatni jomas: izgltba un

apmcbas, nodarbintba un uzmjdarbba, ve-selbas aizsardzba, sports un labkljba, ldzdalba,

brvprtgais darbs, socil iekauana, jaunatne un pasaule, k ar jaunrade un kultra.

stenojot darbu ar jaunieiem Jelgav, ms e-mam vr viu vlmes, viedokus un vajadzbas. Piemram, lai risintu jaunieu bezdarba probl-mas, ms izzinm, kdi ir t cloi un prognozjam, kdas bs sekas. Lai nodrointu nepiecieamo socilo atbalstu, ms apzinm jaunieu aktulks vajadzbas. Lai veiksmgi informtu jaunieus, no-skaidrojam, kdi ir viu ikdienas informcijas iegu-ves paradumi. Cenamies vismaz reizi divos gados stenot jaunatnes politikas monitoringu aptaujas, lai iegtu jaunieu vrtjumu par to, cik sekm-gi t tiek stenota, kuras ir jaunieiem aktulks problmas, kdas ir viu aktivittes un kda dzves kvalitte kopum. Piemram, brnu un jaunieu centr Junda no 2013. gada 1. janvra ir atcelta maksa par intereu izgltbas programmu apguvi Jelgavas pilstas administratvaj teritorij deklar-tajiem brniem. Savukrt, citur pilst piedvtajai intereu izgltbai Jelgavas pilstas administratvaj teritorij deklartm daudzbrnu imenm (kurs ir trs vai vairk brni) noteikti maksas atvieglojumi ldz pat 100 % apmr no dalbas maksas.

Plno braukt ciemos?Atbraucot uz Jelgavu, bs grti izvelties, kam

vairk pievrst uzmanbu, jo mums ir btisks kat-ras pavaldbas institcijas, jaunieu organizcijas vai jaunieu iniciatvu grupas ieguldjums titula iegan. Ms esam gatavi demonstrt viesiem jaunieu ldzdarboans iespjas gan pilstas at-tstb un veselbas aprpes sistm, gan ekono-mik un nodarbintb, gan kultras pieejamb un daudzveidb, gan socil drob un mobilittes iespjs, un pau jaunieu iesaistanos lmumu pieemanas proces. Jelgavas pilstas pavaldba iedves mo jaunieus attstt savus talantus, spjas un prasmes, k ar sniedz tiem personbas izaug-smes iespjas. Vairk informcijas www.jelgava.lv.

Mums ir brnu un jaunieu centrs Junda, Zemgales reiona kompetenu attstbas centrs, kas realiz vairkas programmas skolniem un jau-nieiem, radoa darba pieeja mcbu iestds, Lat-vijas Lauksaimniecbas universitte, deju centrs Cukurfabrika un vl daudzi citi objekti un vietas, ko apmeklt.

Jelgav darbs ar jaunatni ir stratiski prdomts

Ar titula ieganu Jelgava ir uzclusi sev aug-stu latiu. Bt pirmajai Latvijas Jaunieu galvaspil-stai 2016. gad nozm bt par piemru citm pavaldbm, demonstrjot, k jorganiz un js-teno veiksmgs un uz augstu rezulttu vrsts darbs ar jaunieiem. Esam gatavi dalties sav pieredz, un turpinsim pai augt un attstties, uzlabojot jau-nieu dzves kvalitti Jelgav.

Jelgavas pilstas pavaldba sniedz nozmgu ieguldjumu darb ar jaunieiem jau daudzus ga-dus. Darbs jaunatnes jom tiek veikts stratiski prdomti, tas tiek plnots ilgtermi. Darbs ar jau-natni Jelgav tiek koordints, im mrim ir nodro-ints budets, pieejama informcija par jaunieu iespjm, nodrointa jaunieu ldzdalba lmu-mu pieeman, tiek stenoti atbalsta paskumi, tostarp pilsonisks audzinanas sekman un iesaistan neformls izgltbas aktivitts. Pa-valdbai ir pieredze starptautiska lmea projektu realizan jaunatnes jom, nodrointa jaunieu uzmjdarbbas veicinanas atbalsta sistma, pieredze un pietiekama kapacitte ldzdarboties plaa mroga paskumu organizan. emot vr Jelgavas pavaldbas ieguldjumu darb ar

jaunieiem, uzskatm, ka pilsta pilnb atbilst kon-kursa kritrijiem un ir pelnjusi iegt titulu Latvijas Jaunieu galvaspilsta 2016.

Balsoja k vienota imenePavaldb tiek nodrointa starpnozaru sadar-

bba jaunatnes jom: darbs pavaldbas komisijs, darba tikans, paskumu organizana, kur veik-smgi sadarbojas jaunieu nevalstisks organizcijas, skolnu dome (darbojas Jelgavas skolnu un paval-dbas intereu saskaoanas jautjumos, kas saistti ar skolu jaunatnes paprvalu darbbu, izgltbu un jaunieu prasmju attstanu), studentu paprval-des, Jelgavas pilstas izgltbas prvalde, pilstas pavaldbas iestdes Kultra, Jelgavas socilo lietu prvalde, Sporta servisa centrs, Zemgales reiona kompetenu attstbas centrs, izgltbas ie-stdes, valsts un pavaldbas policija, Latvijas Lauk-saimniecbas universitte, NVA un citas institcijas. Ldz ar to pieteikuma sagatavoana konkursam bija vl viens veiksmgs kopgi padarts darbs.

Jelgavniekiem ir oti augsti attstts loklais pat-riotisms, tdejdi konkursa otraj posm balso-an internet piedaljs oti daudzi jelgavnieki gan Latvij, gan rzems. Katru dienu visi balsojm k viena liela, kupla imene jelgavnieku imene.

Jaunieu galvaspilstas 2016 paskumu kalendrs

Paskumus, kurus plnojam organizt Jelgav, var sadalt trs grups.

Pirm grupa paskumi, kas jorganiz Jel-gav saska ar konkursa Nolikumu un tie bs: 26. februr Strukturt dialoga V cikla atkla-nas paskums (jau stenots);

2. aprl Latvijas jaunieu galvaspilstas 2016 atklanas svtki;

21.-22. aprl Pieredzes apmaias seminrs jaunatnes lietu specilistiem no Latvijas reioniem;

JAUNIEU GALVASPILSTA 2016 JELGAVAJEENA GRSLE Jelgavas pilstas pavaldbas Integrcijas prvaldes jaunatnes lietu specilistePar gada Jaunieu galvaspilstu ir kuvusi tiei Jelgava. Tas ir brnigs iemesls, lai dotos atptas braucien tiei uz o Zemgales prli. Kdus prsteigumus jauniei te var sagaidt?

[ 4 ] [ 5 ]


INTE

RVIJA

INTE

RVIJA

Ar ko nodarbojas Piedzvojuma gars? T ir saldzinoi jauna organizcija, kuras vstu-

re mekljama skautu kustb. Organizcijas biedri rko laivu braucienus, nakts prgjienus, dadas komandu sples, ekskursijas, lderu apmcbas. Vii oti atbalsta aktvu dzvesveidu. K jebkurai biedrbai, ar ai ir nepiecieami brvprtgie. Es pieteicos un palaik ar pie viiem darbojos. Inte-resanti, ka ar aj biedrb ir Eiropas brvprtgais no Horvtijas. Tik aktvi darbojoties, neiet, ka dien ir par maz stundu?

Vienmr jau ir par maz, bet, ja visu saplno un darbojas, visu var paspt. Nodergu pieredzi un zi-nanas ieguvu sinerijas projekt Horvtij. K kuvi par Eiropas Brvprtg darba koordinatori?

Tas bija apmram pirms gada. Bija scies pa-vasaris un ms krtojm Klubs Mja jaunatne vienotai Eiropai biroju un runjmies ar koliem. Vii man piedvja kt par Eiropas Brvprtg dar-

ba brvprtgo koordinatori. Skum oti sabijos no piedvjuma, jo t ir oti liela atbildba. Ts ir attiec-bas vairk k gada garum ar vairkm iesaisttajm pusm. Sku sevi austt, ka dam darbam neesmu gatava, ka man vl jmcs. Bet mani iedroinja, jo projekt nebu viena. Man ir oti laba komanda, kura sniedz padomus, paldz. T uzrakstjm projek-tu, iesniedzm to uz 30. apra Erasmus+: Jaunat-ne darbb projektu iesnieganas termiu, projek-tu apstiprinja, un jau no 1. septembra pie mums biedrb ir divi brvprtgie. Meitene un puisis abi tikko pabeigui vidusskolu. Meitene ir no Itlijas, bet kop brnbas dzvo Vcij. Savukrt puisis ir slov-nis, kura mamma ir amerikniete. Nevilus sancis, ka pie mums biedrb ir divi brvprtgie, kas kop prstv etras dadas kultras.

K notika brvprtgo izvlans process?Mums biedrb ir izveidota vesela sistma. Vis-

pirms brvprtgajam ldzm atstt savu CV un motivcijas vstuli. Ldzm atbildt ar uz daiem jautjumiem. Vrtjam to, cik brvprtgais ir ieinte-rests projekta btb, nevis tikai via vlmi izm-int brvprtgo darbu kaut kur rzems. Pc tam notiek skype intervijas, kurs tuvk iepazstamies ar potencilajiem brvprtgajiem un uzdodam ar -gus jautjumus, lai redztu, k vii uz tiem rea.

K palaik aizrit tava ikdiena?Mcos Rgas Valsts 3. imnzijas 12. klas. Vi-

dusskolas gadiem izvljos specifisku mcbu mo-deli starptautisks attiecbas un komercdiplom-tija. Papildus standarta mcbu priekmetiem ms apgstam ar saskarsmes kultru, lietio etieti, politiku un tiesbas. Tie ir oti interesanti priekmeti. Bet nu jau ir scies laiks, kad intensvi gatavojamies noslguma eksmeniem.K izdomji, ka mcsies starptautisks attiecbas?

Esmu dzimusi Ventspil. Tur mcjos pamatsko-l. Vidusskolas mcbas vajadzja turpint kaut kur citur. Mamma dzvoja Rg, un via man pastst-ja, ka Rg ir tda 3. imnzija, kur papildus vi-dusskolas parastajiem priekmetiem var apgt ar starptautisks attiecbas un komercdiplomtiju. Man patk humanitrs zintnes, tpc izdomju, ka tiei to ar mcos. Esmu priecga par savu iz-vli, jo mcbas ir oti interesantas. Ms mcmies

no pieredzes. Uz skolu pie mums ciemos nk amat-personas, citreiz pai dodamies uz dadiem pa-skumiem, piemram, uz tiesu. Vakari pc skolas man ar ir diezgan aizpildti. Tiekos ar jaunieiem vai apmeklju kdu paskumu, vai piedalos apmcbs un konferencs.

Esmu pamanjusi, ka diezgan aktvi darbojies biedrb Klubs Mja jaunatne vienotai Eiropai. K nokuvi ldz tai?

Kad 10. klases vecum prclos dzvot Rg, nevienu nepazinu. Jaunaj klas sadraudzjos ar vienu meiteni. Kop aizgjm uz Eiropas Savienbas mjas atvrto durvju dienu. Tur bija daudz galdiu un organizcijas, kuras jaunieiem piedvja pa-vadt interesantu brvo laiku. Pie ieejas durvm bija Klubs Mja jaunatne vienotai Eiropai galdi, pie kura par biedrbas aktivittm ststja oti smai-dgi un eneriski jauniei. Krdinja ar paskumiem un interesantiem ststiem. T viiem piesekoju socilajos tklos. Aizpildju biedra karti. Sku iet uz biedru sdm. Sku paldzt dados paskumos. Pati esmu piedaljusies vairkos projektos k da-lbniece. Tagad esmu biedrbas Eiropas Brvprtg darba koordinatore. Paralli tam mcos ar par ap-mcbu treneri biedrb Piedzvojuma gars.

NO DALBAS JAUNIEU APMAIAS PROJEKT PAR EIROPAS BRVPRTG DARBA KOORDINATORIKINTIJA BULAVAJSPA Komunikcijas daas veck referentePaulai driai ir 18 gadi. Palaik via mcs Rgas Valsts 3. imnzij. K daudziem 12.klases skolniem, ar viai jautjums par nkotnes plniem ir grti atbildams. Bet tas, par ko Paula ir prliecinta viai ir patiesa interese par Eiropas Brvprtg darba iesp-jm. K Paula kuva par aktvu jaunieti, kas ne tikai pati iesaists starptautiskos projektos vis Eirop, bet ar iesaista tajos citus jaunieus? Par to un daudziem citiem jautjumiem ar ir msu saruna.

Skum oti sabijos no piedvjuma, jo t ir oti liela atbildba. Ts ir attiecbas vairk k gada garum

ar vairkm iesaisttajm pusm.

Nevilus sancis, ka pie mums biedrb ir divi brvprtgie, kas kop

prstv etras dadas kultras.

[ 6 ] [ 7 ]

jaunatne. gov. lvurnls JAUNATNE # 48

INTE

RVIJA

INTE

RVIJA

Tad apspriedmies ar izvltajiem brvprtgajiem un kop rakstjm projektu, lai tas pc iespjas preczk atbilstu gan biedrbas, gan brvprtg vlmm.

Cik grti ir koordint brvprtgos, no k skum tik oti baidjies?

Ir daudzas lietas, kuras nezinu, jo is ir pirmais projekts, kur esmu koordinatore. Bet oti novrtju grupu, kas man paldz. Vl arvien ir nedaudz bailgi, bet ne vairs tik oti. Esmu priecga, ka brvprtgie ir tiem gudri un radoi.Kurs situcijs tev jsniedz viam atbalsts?

Brvprtgie tikko ir pabeigui vidusskolu, ir tdi svaigi guri, kuriem, tpat k man paai, ar ir vajadzgs atbalsts. Atbalsts ar padomu, k noorga-nizt paskumu, k paskumam piesaistt cilvkus,

kas to vlsies apmeklt, k noformt ekus, lai tie der atskaitm... Kop risinm dus un ldzgus jautjumus. Izklauss, ka tev ir oti svargi bt aktvai. Kd?

Man patk, ka gstu jaunu pieredzi, zinanas, veidojas ar plaks redzesloks un uzzinu ststus, ar kuriem varu pc tam iedvesmot ar citus savus vienaudus. Jauniei pusaudu gados katrs mekl sevi, vlas sajusties piedergi. Iesaistoties organiz-cij un piedaloties dados paskumos, ir iespja kt par dau no kaut k lielka. T ar veidojas t piederbas sajta. Iegstu ar daudz jaunu draugu un paziu. ie kontakti var nodert nkotn, kad meklu darbu. Mcties darot tas ir vislabkais veids, k iegt pieredzi, kuru pc tam varu iekaut ar sav CV. K tu redzi, ko vajadztu dart, lai jauniei, kuri nekur nemcs un nestrd, ktu aktvki un vairk iesaisttos savas dzves veidoan?

Ar ms biedrb Klubs Mja jaunatne vienotai Eiropai esam pamanjui, ka reionos

jauniei nav tik aktvi k pilsts. Vii nezina sa-vas iespjas. Varbt jauniei nav tik aktvi tpc, ka baids, jo nezina, k tas ir bt aktvam un kaut ko radt. No savas pieredzes zinu, ka bailes ir no visa nezinm, jo viss skum iet tik sareti. Lai iedrointu, manuprt, ir labi, ja izveido individulu komunikciju un katram atsevii sniedz atbalstu.

Informciju dam jaunietim jsniedz saprotami un interesant veid. Jststa par iespjamiem iegu-vumiem. Vislabk, ja ieguvumos dals pai jauniei, jo vii viens ar otru run sav valod. Paststi par saviem nkotnes sapiem un mriem!

12. klases skolnam di jautjumi iet diez-gan spgi. Ar man, jo ir nezia par nkotni. J, man ir vzija, kdu vltos savu dzvi. Gribtu str-dt jaunatnes jom, bt aktv un neforml vid. Vartu kt par apmcbu treneri, bet nekas kon-krts man vl nav padom. Tuvkais gribu doties Eiropas Brvprtgaj darb, strdt taj ar jaunatni ra dzves aktivitts. Gada laik domas mainsies, pavrsies jaunas iespjas, un tad jau domju, ka nkotnes mri ks preczki. Piedaloties starp-tautiskajos projektos, esmu ieguvusi daudz draugu dads Eiropas valsts. Plnoju uzrunt kdu no Eiropas organizcijm un kop rakstt Eiropas Brv-prtg darba projektu. Gribu iesaistties projekta rakstanas proces, jo tiei es veidoju pasauli tdu, kdu to vlos redzt. K tu k jauniete jties msdienu Latvij?

Labi. Esmu priecga, ka caur aktvo darboanos dads jaunieu organizcijs un paskumos esmu iemcjusies nebaidties. Zinu, ka man vl daudz jmcs, un esmu tam gatava.

Vl arvien ir nedaudz bailgi, bet ne vairs tik oti. Esmu priecga, ka

brvprtgie ir tiem gudri un radoi.

Iesaistoties organizcij un piedaloties dados paskumos, ir

iespja kt par dau no kaut k lielka.

[ 9 ][ 8 ]


JAU

NAT

NES

PO

LITI

KA

S VA

LSTS

PRO

GRA

MM

A 2

016.

GA

DAM

emot vr tuvo-joos Latvijas valstij nozmgo gadadienu, ar Jaunatnes politi-kas valsts programm 2016. gadam (turp-mk Valsts program-ma) pas uzsvars likts

uz Latvijas valsts simtgades mru sasnieganu, k ar jaunieu piederbas sajtas savai valstij stiprinanu.

Jaunatnes starptautisko programmu aentras (JSPA) atkltos projektu konkursos bs iespjams saemt atbalstu ds aktivitts:1. Atbalsts jaunieu centru darbbas nodro-

inanai pavaldbs ar mri veidot un stiprint jaunieu piederbas apziuIkviena pavaldba var pieteikties projektu kon-

kurs ar mri veidot un stiprint jaunieu patrio-tismu un piederbas sajtu Latvijas valstij, veicint jaunieu uzmbu vairk iesaistties pilsonisks sabiedrbas aktivitts, tostarp ar Latvijas valsts simtgadei veltts.`` Vienam projektam maksimli pieejamie finanu

ldzeki: 3500 EUR.`` Apstiprint projekta stenoanas periods:

aprlis septembris.2. Atbalsts jaunatnes organizciju darbbas un

ldzdalbas sekmanai valsts politikas ste-noan un starptautiskaj sadarbbTs organizcijas, kuras ir iekautas jaunatnes

organizciju sarakst, var pieteikties projektu kon-kurs atbalstam savai darbbai un ldzdalbai valsts jaunatnes politikas stenoan un starptautiskaj sadarbb, k ar tdu aktivitu stenoanai, kas

veidos un stiprins jaunieu patriotismu un pieder-bas apziu Latvijas valstij un veicins Latvijas valsts simtgadei veltto paskumu stenoanu.`` Vienam projektam maksimli pieejamie finanu

ldzeki: 3164,28 EUR (vietja mroga jaunatnes organizcijm), 15000 EUR (nacionla mroga jaunatnes organizcijm).`` Apstiprint projekta stenoanas periods: apr-

lis oktobris.3. Atbalsts socils atstumtbas riskam pa-

kauto jaunieu iesaistei neformlaj izglt-b, sekmjot viu ldzdalbu sabiedriskajos procesosPavaldbu iestdes (jaunieu centri, skolas

u.tml.) un nevalstisks organizcijas var pieteik-ties projektu konkurs ar mri iesaistt socils atstumtbas riskam pakautos jaunieus dads aktivitts, sekmjot viu ldzdalbu sabiedriskajos procesos un tdejdi pilnveidojot o jaunieu soci-ls prasmes. Atirb no iepriekjo gadu projek-tiem, kad katru gadu tika atbalstta viena no soci-ls atstumtbas riskam pakauto jaunieu grupm (piemram, 2014. gad ieslodzjuma viets esoie jauniei, 2015. gad jaunieu mjs un brnunamos dzvojoie jauniei), tad 2016. gad projektos vars iesaistt ikvienu socils atstumtbas riskam pakau-to jaunieti gan neredzgos, gan romu tautbas, gan jaunieu mjs dzvojoos, gan jauns mmias, gan nabadzbas riskam pakautos jaunieus u.tml, tdejdi iesaistot btiski lielku dalbnieku skaitu.`` Vienam projektam maksimli pieejamie finanu

ldzeki: 2500 EUR.`` Apstiprint projekta stenoanas periods:

maijs septembris.

VALSTS TURPINA ATBALSTT JAUNATNES CENTRU UN JAUNATNES ORGANIZCIJU DARBBUVITA VODINSKAJSPA rvalstu finanu instrumentu un citu programmu daas programmas vadtjaLdzgi k iepriekjos gados, ar 2016. gad pavaldbm un nevalstiskajm organizcijm bs iespja saemt finansilu atbalstu, lai stenotu dadus jaunieu interesm atbilstous projektus.

JA

UN

IEU

APM

AI

AS

PRO

JEKT

A P

IERE

DZE

Jaunieu apmai piedaljs 24 jauniei no Itlijas, Spnijas, Portugles, Krievijas un Latvijas. Gandrz visiem dalbniekiem t bija pirm pieredze starptautisk projekt.

is projekts bija veltts socils iekauanas un jaunieu paapzias celanas veicinanai, izman-tojot pozitvus pieredzes ststus, ko katrs dalbnieks bija ieminjis savs sagatavotajs fotogrfijs, kas pirms projekta k mjas darbs tika uzemtas katra dalbnieka mtnes valst. Fotogrfijas atspo-guoja tmas, ko katrs dalbnieks bija izvljies k sev aktulas un par kurm vljs paststt citiem.

Jau no pirmajiem mirkiem, kad ms, Latvijas dalbnieki ieradmies Itlij, visiem bija sajta, ka is piedzvojums bs pas. Kop pirmajiem briem savstarpj cilvcisk attieksme va visiem jaunie-iem oti tri sadraudzties, un bija sajta, ka visi viens otru pazst jau oti ilgi. Pat neskatoties uz to, ka prstvjm oti dadas un atirgas kultras un socils realittes, ar kurm katrs saskaras ik-dien. Lai gan daudzi projekta dalbnieki nerunja angliski, valodas barjera netraucja savstarpji sazinties.

Vienu dienu projekta dalbnieki pavadja Ne-apol, kur visi sadaljs mazks grups, veicot orientans uzdevumu, td veid iepazstot

pilstu un attstot paorganizcijas prasmes un prasmes strdt grup. is uzdevums vl vairk saliedja jaunieus, un vii devs jautr kompnij apskatt pilstu un uzemt daudz fotogrfiju, un gt emocijas, kas vl ilgi paliks atmi.

Vakarus jauniei pavadja dziedot un dejojot kat-ras projekt prstvts valsts nacionls dejas. Pc Itlij pavadtm dienm, kas pagja necerti tri, visi jauniei juts oti laimgi, par iespju pieda-lties d starptautisk jaunieu apmai un iegt tik daudzveidgu ieskatu citu valstu kultrs un ik-dienas ieradumos, uzlabot savas svevalodu zin-anas un saskarsmes prasmes.

S.E.L.F.I.E. ITLIJSINTIJA BERNAVANevalstisk organizcija biedrba Donum AnimusSei jauniei no Latvijas piedaljs starptautisk jaunieu apmai S.E.L.F.I.E. (Self Life for Improve Environment), kas no 2016. gada 12. ldz 19. janvrim norisinjs Mondragone, Itlij.

Fakti`` Jaunieu apmaias projekti ir ES program-

mas Erasmus+ : Jaunatne darbb pirms pamatdarbbas projekti, kuru mris jau-nieiem veidot starptautisku pieredzi. `` Lai stenotu Jaunieu apmaias projektu, j-

uzraksta projekta pieteikums. `` 2016. gad projektu iesnieganas termii:

2.februris, 26. aprlis, 4. oktobris. `` Projekti iesniedzami tiesaist. Plaka in-

formcija: http://jaunatne.gov.lv/lv/erasmus/jauniesu-apmainas-projekti

[ 10 ] [ 11 ]


likas, iptes, Kambodas, Mozambikas, Papua Jaungvinejas un ar Japnas. Atkritumu apsaim-niekoanas problmas ipt, nepietiekams uzturs frikas brniem, atalgojuma neesamba Papua Jaungvinejas skolotjiem, praktisku dzves prasmju trkums Latvijas skolniem ts ir tikai daas no problmm, kuru risinanai centmies radt ste-nojamus rcbas plnus, apvienojot dads konfe-

rences dalbnieku pieredzes un pasaules skatjumus.

Lai iepaztu Japnu ts daudzveidb un ne tikai pie prrunu galda, apmekljm vai-rkus Japnas reionus gan galvaspilstu Tokiju, gan tropis-ko Okinavu un ar udon nde-lm slaveno Kagavas prefektru.

Japu augsts mcans spjas, prta, er-mea un gara ldzsvaru iepazinm, apmekljot dada vecuma brnu skolas un jaunieu centrus. Gadsimtiem senas tradcijas iepazinm autentisk

Iespja kt par japu imenes locekliTas joprojm iet k sapnis, atzst jaunie-

i, kuri agr pirmdienas rt lidost kop ar savu grupas lderi bija ce, lai stenotu sapni un ar at-bildgu misiju prstvtu Latviju starptautiskaj jaunieu apmaias programm INDEX 2015, kas no 21.septembra ldz 8. oktobrim Japn pulcja jaunieus no visas pasaules.

Latvijas delegcijas sast-v piedaljs Jnis Jostmanis, Jurita Krma, Daniels Liekni, Nauris Mltis, Marta Rika, Ieva Skrvere, Dace ikova, Arta Voicehovska, Mrti Zari un grupas vadtja LR Izgltbas un zintnes ministrijas prstve Sanda Brna.

Viztes centrlais notikums bija jaunieu konfe-rence, kuras debats un darbncs par vides, izgl-tbas un kultras jautjumiem Latvijas delegcija darbojs ldzs jaunieiem no Dominiknas Repub-LA

TVIJA

S

JAP

NA

S SA

DARB

BA

LATV

IJAS

JA

PN

AS

SADA

RBB

A

tjas ceremonij un sojas darbnc, savukrt jap-u izdomu un tieksmi pc inovcijm novrtjm, tiekoties ar to uzmjiem akrila stikla rpnc, funkcionl kartona raotn un jauns paaudzes lauksaimnieku bioloiskaj saimniecb.

Sajtm bagtk ceojuma daa bija iespja

uz divm naktm un vienu dienu kt par kdas, lielkas vai mazkas, japu imenes locekli, kas katram no delegcijas prstvjiem va iegt otrus veckus, msas un brus vairk k 7 tkstou

kilometru attlum no Latvijas ietami atirg, tomr ar tik ldzg kultr Japn.

Latvijas prezidents, soana, jaunieu neviltotais entuziasms

s programmas laik ar Latvij ciemojs jaunieu grupa no Japnas. Jautjm, kdi ir viu spilgtkie iespaidi un atmias par msu valsti.

Madoka Hibino: bija septt reize, kad ceo-ju uz Eiropu, bet nav aubu, ka tiei s 18 dienas, kuras pavadju Latvij, man atstjuas vislielko iespaidu, kas paliks atmi uz visu dzvi. oti novr-tju Latvijas programmas dalbniekus un organiza-torus, kas mums sagatavoja tik brnigu Latvijas iepazanas programmu.

Visvairk atmi iespieduies Latvijas lauku reionu apmekljumi un sarunas ar vietjiem jau-nieiem. di varjm iepazt Latvijas jaunieu

JURITA KRMATurpinot sadarbbu starp Latvijas un Japnas jaunatnes jomas lderiem, ar 2015. gad Latvijas jauniei piedaljs starptautiskaj jaunieu apmaias programm INDEX 2015. Kdi ir spilgtkie iespaidi Latvijas un Japnas jaunieiem no projekta?

JAUNIEI NO LATVIJAS JAPN IZSTRD RCBAS PLNUS MSDIENU SABIEDRBAS PROBLMU RISINANAI

Sajtm bagtk ceojuma daa bija iespja uz divm naktm un vienu

dienu kt par kdas, lielkas vai mazkas, japu imenes locekli.

Japu augsts mcans spjas, prta, ermea un gara ldzsvaru iepazinm, apmekljot

dada vecuma brnu skolas un jaunieu centrus.

[ 13 ][ 12 ]


LATV

IJAS

JA

PN

AS

SADA

RBB

A

LATV

IJAS

JA

PN

AS

SADA

RBB

A

prezidentu Raimondu Vjoni. Man bija tas gods uzdot viam ar daus jautjumus. Es viam jautju, kas, viaprt, Latvijai ir vissvargkais. Prezidents man atbildja: Atbalstt jaunieus. Mums jatbalsta jaunieu tra-ks idejas. Pieauguie dareiz nevar saprast jaunieus un viu idejas, tomr ms saprotam, ka tiei jaunieu traks idejas pa-sauli padars labku. Mani oti iedvesmoja Latvijas prezidenta teiktais.

Hitomi Aso: Visvairk atmi iespiedies laiks, ko pavadju Latvijas viesimen. Dzvoju imen, kur ir ttis, mamma, 10-gadga meita un 7 mne-

us vecs puika. Mani prsteidza, ka imen visi rpjas par mazko dliu. Japn rpes par ma-zuiem gulstas tikai uz mammu pleciem. Td sie-vietm, kurm ir brni, nav viegli atrast darbu. Lat-

vij par o atirbu biju oti prsteigta. Mani pozitvi izbrnja fakts, ka ar latvieu vriei baro mazuus ar pudeltm, ka gandrz vism sievietm, kurm ir mazi brni, ir ar darbs. Esmu oti pa-teicga savai viesimenei par tik sirsngo uzemanu. Ms kop

devmies uz tirgu (tas bija vesels piedzvojums!), braucm sot un man bija iespja piedalties ar imenes radinieku mjas ballt.

pro blmas un saldzint ts ar savjm. Biju pr-steigta, cik aktvi Latvijas jauniei iesaists reionu attstb. Ldz im neko tdu nebiju pieredzjusi, jo esmu dzimusi un visu mu augusi Tokij, kas ir oti, oti liela pilsta ar neskaitmm jaunieu izpausmes iespjm. Tas azarts, ar kdu latvieu jauniei mek-l risinjumus savm prob-lmm, mums japiem btu jmcs.

Rei Okajima: Kad braucu uz Latviju, biju mazliet satraucies par savm angu valodas zinanm. Tau ierodoties eit un skot maz-pamazm komunict ar latvieu jaunieiem,

uzzinju daudz interesanta par Latvijas kultru, vsturi, ekonomiku, politiku un citm jomm. Biju patiesi izbrnts, redzot, ar cik lielu pozitvis-mu un degsmi latvieu jauniei radjui drosm-gus un lielus nkotnes sapus. Bija interesanti

uzzint, kdas ir Latvijas nkotnes idejas. Atgrie-oties Japn, sapratu nav svargi, cik daudz katrai valstij ir naudas, cik liela teritorija un cik cilv-ku run dzimtaj valod.

Vissvargkais ir jaunieu ambcijas, kas auj domt pozitvi un izsapots idejas ar stenot. Neaizmirstama bija ar msu tikans ar Latvijas

Atgrieoties Japn, sapratu nav svargi, cik daudz katrai valstij ir naudas, cik liela teritorija un cik

cilvku run dzimtaj valod.

Japn rpes par mazuiem gulstas tikai uz mammu pleciem. Td

sievietm, kurm ir brni, nav viegli atrast darbu.

[ 15 ][ 14 ]


KINTIJA BULAVA, JSPA Komunikcijas daas veck referenteogad aizskam jaunu rakstu sriju sarunas ar dadm jaunieu organizcijm. Kds noskaojums valda jaunieu vid? K tas ir msdiens noorganizt paskumu jaunie-iem? Rpties, lai jaunieu intereses tiktu aizstvtas ar valstisk lmen? K aizrit ikdiena jaunieu vid? oreiz uz sarunu esam aicinjui biedrbas Latvijas Mazpulki padomes prieksdtju Randu Medni un Latvijas Mazpulku atbildgo sekretri Ilzi Jukviu.

Ar kdm prdomm un kd noskaojum Latvijas Mazpulkiem scies is pavasaris?

Randa: Lielkais notikums, kuram gada skum oti gatavojmies, bija msu konference Laiks. Lau-ki. Labkljba. Parasti ne tikai msu biedrbai, bet ar citm Latvijas jaunieu organizcijm ziemas mnei nav notikumiem piestinti, jo tad ir oti ierobeotas finansils iespjas. Janvris un februris ir kluskie mnei. ogad konference tos atdzvinja. ogad Latvijas Mazpulki pc atjaunoans svin 25 gadu jubileju. Kas jsu skatjum ir btiskks lietas, kuras o gadu laik ir mainjus jaunatnes politik?

Randa: Lab lieta ir t, ka jaunieiem palaik ir daudz vairk iespju iesaistties, nek tas bija kd-reiz, ja es saldzinu, piemram, ar savu pieredzi.

Jautjums, cik jauniei pai ir griboi iesaistties, cik atbalstoi viu iecers ir vecki un vai skolotji jaunieus pamudina iesaistties. Bdu ststs ir tas, ka pa iem gadiem mazum gjuas jaunatnes or-ganizcijas. Ts Latvij ir oti vjas. Tik lielm or-ganizcijm k ms Latvijas Mazpulki tdm vajadztu bt vl vismaz 20. Tau palaik rakstur-gi, ka Latvij ir daudzas mazs organizcijas, kuras te pards, te atkal pazd. s organizcijas maz iesaists jaunatnes politikas veidoanas procesos. Priec fakts, ka msdiens jaunieiem ir oti daudz iespju ceot, piedalties starptautiskos projektos. Tas, ko, msupt, vl vajadztu attstt nacionlos tklus. Latvijas Mazpulki jaunieiem piedv na-cionla lmea aktivittes, bet tdu paskumu, kas notiek visas Latvijas mrog, ir oti maz. ES

I KU

STB

ESI K

UST

B

Kas ir kavjoie faktori?Randa: T ir jaunatni atbalstoas izpratnes vei-

doana valsts politikas lmen. Ja vlamies, lai jau-niei vadtu lielas organizcijas, mums jdod iesp ja tm iegt tdu finansilu bzi, ar kuru var rin-ties. Piemram, lai vartu atauties nort biroju organizcijas aktivittm, lai btu iespja algot pro-fesionlu projektu vadtju. Palaik tdas iespjas Latvij nav. J, ir sponsoranas kustba, kad zie-dotji ziedo konkrtam organizcijas mrim, tomr t ne visai labi strd. Ar ziedotju vlme ziedot jaunieiem jstiprina. Gribtu, lai valsts nodroina minimlu finansjumu organizcijm, k tas notiek, piemram, msu kaimivalsts. obrd lielkoties Latvij jaunieu organizcijas prtiek no projekta uz projektu. Ja finansili, ar telpu atbalstu var iesaist-ties pavaldba, tas ir brnigi. Bet valsts lmea organizcijm pavaldbas nesniedz atbalstu. Tm vajadzgs valsts atbalsts.K Latvijas Mazpulkiem izdevies sasniegt 25 gadu vecumu?

Randa (dom): Ts ir msu divas Ilzes. Tie ir cilvki entuziasti ar Latvijas reionos, kas zie-dojui savas dzves Latvijas Mazpulku lab. Vii ldzs saviem darbiem ir atradui laiku ar mazpulku aktivittm. Ts ir neskaitms sarunas ar msu ziedotjiem. Ts ir neskaitmas negultas naktis. T ir dzve bez brvdienm.

Ilze: Ilze Kava (Latvijas Mazpulku padomes prieksdtjas vietniece aut.piez.) organizcij darbojas jau 24 gadus, es 22. Pateicoties maz-pulku vadtju entuziasmam, mazpulku jaunieu brvprtg darba iedvesmai un mazpulcnu aktivi-ttei, Latvijas Mazpulkiem izdodas visas ieskts tradcijas turpint un organizcijai augt.

Randa: Msu veiksmes ststa atslga noteikti ir ar tas, ka Latvijas krzes gados Latvijas Mazpul-

kiem nenomainjs vadba. T izvilka un turpinja cnties. Un, ja jau krzei esam tikui pri, tad ar tagad ieskto turpinm.

Ilze: Mums ir oti paveicies ar ar kaimiiem, ar kuriem kop jrpjas par biroja kas apkuri zie-m. Ms varam makst savu dau maksjumu ta-jos mneos, kad mums ir pieejams finansjums, jo ir mnei, pai gada skum, kad nav neviena aktva projekta. Dieml Jaunatnes politikas valsts programma paredz projekta stenoanu apmram no apra ldz oktobrim.

Randa: Td zi organizcijm oti pateicga ir programma Erasmus+: Jaunatne darbb, jo ts projekta aktivittes var saplnot visu gadu. Pro-grammas noteikumi neuzliek par pienkumu stenot projektu tikai gada pavasara un vasaras mneos. Kop ar Erasmus+: Jaunatne darbb organiz-cijas var saplnot savas finansils iespjas visa gada garum.Vai Latvijas krzes gados jauniei ar kuva mazk aktvi?

Randa: Ja pazuda jaunieu pulcans punkts, tad ar jauniei pazuda.

Ilze: Bija daudz pensijas vecuma mazpulku vad-tju, kuri krzes gados bija spiesti aiziet no skolas, jo citdi nevarja saemt pensijas, laukos tika slgtas mazs skolas, kurs darbojs mazpulki. Vienu brdi Latvijas Mazpulku skaits bija samazinjies par 40. Bet obrd situcija ir nostabilizjusies.Kas ir Latvijas Mazpulku misija, kas js visus vieno?

Randa: Mums ir skaidras darbbas vrtbas. Ts ir labi padarts darbs, izpratne par demokrtiju,

MAZPULKI MCA JAUNIEIEM MLT LATVIJU UN LATVIJAS DABU

Tik lielm organizcijm k ms Latvijas Mazpulki tdm

vajadztu bt vl vismaz 20.

[ 17 ][ 16 ]


Kdi ir jsu novrojumi jauniei atgrieas dzvot laukos?

Randa: Jebkuram jaunam cilvkam uz brdi ir jaizbrauc, jizzina pasaule rpus sava ciemata. Konkrtu datu par to, cik jaunieu pc izgltbas ie-ganas atgrieas laukos, mums nav. Vrojot maz-pulku jaunieus, redzam, ka liela daa no viiem izvlas dzvot laukos. Ja var sav profesij strdt ar Latvijas reionos un ietekmt vidi, kur dzvo, kd gan neatgriezties? Latvija ir oti pateicga, jo no jebkuras vietas Latvij brauciens ar manu ldz Rgai aizem pusotras ldz maksimums divas ar pusi stundas. K kt par dau no Latvijas Mazpulkiem?

Randa: Ja jaunietis vlas kt par mazpulcnu, viam sav novad ir juzrun mazpulku vadtjs, jizsaka vlme iesaistties, juzraksta iesniegums

un reizi gad jsamaks biedra nauda 1 eiro. Ja novad nav sava mazpulka, tad to ir oti vienkri izveidot. Ir jatrod uzmgs cilvks, kur vltos vadt mazpulku, tad jsasauc sapulce un pc ts juzraksta protokols, nordot, cik biedru ir organi-zcij (minimlais skaits 5 jauniei), kda ir biedrbas adrese un kontaktinformcija. Tas ir pil-ngi pietiekami, lai sav novad aizsktu mazpulku kustbu. Visi Latvijas Mazpulki var piedalties organizcijas paskumos, projektu konkursos un rkot savus paskumus un konkursus vietjiem jaunieiem. Vasar rkojam ar jauno vadtju sko-las, kurs apmcam jaunos mazpulku vadtjus. Parasti plaku informciju par m apmcbm izziojam maij, td aicinu visus interesentus plaku informciju meklt msu tmeka vietn www.mazpulki.lv.

ESI K

UST

B

ESI K

UST

B

valstiskums, latviska paapzia un sakopti Latvijas lauki. Lai ko ms dartu, ikvien Latvijas Mazpulku aktivitt ir ievtas kdas no m vrtbm. Tieko-ties ar Latvijas Mazpulku vadtjiem, redzam, ka ar viiem ir svargas msu vrtbas lai jaunieiem veidotos saikne ar dabu, rastos izpratne par veselgu dzvesveidu, latviskumu un vairotos vlme dzvot un strdt Latvij, jo pai, Latvijas reionos.

Ilze: Konferenc Laiks. Lauki. Labkljba aici-njm jaunieus uzrakstt, kdu vii redz savu dzvi pc 10 gadiem. Bija tik priecgi last, ka daudzi jau-niei vltos vadt mazpulkus vai paldzt tiem.

Randa: Ms vlamies, lai jauniei, kas iesaists mazpulkos, ieml vietu, kur vii dzvo. Lai vii redz un novrt to, kas ir, nevis to, k nav. Jauniei pai ir gatavi uzlabot vietu, kur vlas dzvot.

Ilze: ovasar gribam sapulcint visus bijuos mazpulcnos kop.

Randa: J, mums ir ideja veidot Mazpulku "Alumni" klubu. Sapulcint visus, kas kdreiz dar-bojuies mazpulkos, un runt, k palaik vii var ms atbalstt. Konferenc Laiks. Lauki. Labkljba pre-zentjt savu projektu rezulttus. Izststiet, kas ir galvenie secinjumi pc projekta Augsim savam novadam, kuru stenojt ar programmas Erasmus+: Jaunatne darbb atbalstu?

Randa: Projekta ietvaros notika astoas tika-ns dads novadu doms. Jauniei ar domes prstvjiem tiks Daugavpil, Krslav, Talsos, Priekul, Smilten, Dobel un Tukum. Lai satiktos

ar domes prstvjiem, mazpulcni trenjs pre-zentt, apzinjs, kas jau ir izdarts, domja, ko vl gribtu novad uzlabot. Kopgs saruns ar domes prstvjiem mekljm atbildes uz diviem svargiem jautjumiem k Latvijas Mazpulki var paldzt novadam attstties un k dome var paldzt maz-pulkiem? Vlamies, lai sadarbba ir abpusja. Visas sarunas bija fantastiskas un oti iedvesmojoas. Domes prstvji secinja, ka msu jauniei ir oti intelienti un darboties griboi. Kop dzima daudz vrtgu ideju.

Piemram, Krslav mazpulcni audzs stdi-us, kurus pc tam izmantos novada apzaumo-anai. Citos novados dzima idejas, k jaunieus iesaistt vai atbalstt uzmjdarbb. Bija novadi, kuros jauniei vljs metro un tramvajus, bet bija ar tdi, kur jaunieu idejas bija pat oti loiskas lai pavaldba ierko apgaismojumu uz ielas, kur jaunietis dzvo, lai nodroina sabiedrisko transportu un jaunietis var nokt ldz mzikas skolai. Prieks, ka pc m tikans reizm novadu doms ar jau-nieu apzia par savm spjm ir palielinjusies. Vii sajuta, ka dzvo novados, kur var un drkst kaut ko maint.

Fakti:`` Pavisam kop ir 140 mazpulku organizcijas;

Rgas plnoanas reion 19, Kurzem 22, Vidzem 37, Latgal 36, Zemgal 26. `` Latvijas Mazpulk darbojas 2025

mazpulcni.`` Mazpulku kustbas pirmskumi mekljami ASV

19. gadsimta nogal.`` Mazpulki darbojas vairk k 70 valsts. `` Latvij mazpulki tika nodibinti 1929. gad.

Atjaunoti 1991. gad.`` Mazpulku galven pamatideja: dalbniekiem

iemct saprast, ka, strdjot lauksaimniecb un mjsaimniecb, audzjot dadus augus un dzvniekus, vrojot to attstbu, redzot sa-vus sasniegumus un materilos ieguvumus, cilvks aug, attsts un izveidojas stiprs mies un gar. Devze Mcties darot!.

Galvenie Latvijas Mazpulku 2016. gada paskumi:Aprl gada nomincijas Augsim Latvijai!

aizstvanas.3. maijs sporta sples Zaais starts. 20. maijs Vislatvijas mazpulku salidojums Saim-

niekosim videi draudzgi!. 18. jnijs Mazpulku Alumni kluba salidojums. Jlijs liliju audztju seminrs; kartupeu ptnieku

seminrs.18.22. jlijs nometne Visu daru es ar prieku!.Septembris vietjie mazpulku forumi.Oktobris Kurzemes Zemgales, Zemgales Lat-

gales, Latgales un Vidzemes mazpulku forumi.11.13. novembris Mazpulku lderu seminrs Iz-

augui Latvijai!. 3.4. decembris Jauns lderis laukos.Plaka informcija par paskumiem

www.mazpulki.lv.

Jebkuram jaunam cilvkam uz brdi ir jaizbrauc, jizzina pasaule rpus sava ciemata. Konkrtu datu par to, cik jaunieu pc izgltbas ieganas

atgrieas laukos, mums nav.

[ 19 ][ 18 ]


#EV

S20!

#EV

S20!

Kdas aktivittes EBD jom plnotas par godu 20. dzimanas dienai?

Dita: Pagaidm ir skaidri zinms, ka dzimanas dienas ietvaros visu trs Baltijas valstu aentru prstvji satiksies, lai izvrttu 20 gados notikuo, daltos sav pieredz, k ar radtu jaunas idejas nkotnes attstbai. Jau obrd ir zinms, ka 2017. gad tiks krietni palielints pieejamais budets EBD projektu stenoanai un ms jau skam plnot, ko darsim, lai EBD projektu stenotju skaits Latvij palielintos. Notiks ar citas aktivittes, par kurm aicinu visus interesentus last tmeka vietn http://europa.eu/youth/evs20.Kdi ir redzamkie ieguvumi organizcijm, kuras steno EBD projektus?

Maija: pai gribas izcelt to, ka, stenojot Eiro-pas Brvprtgo darbu, ar vietjais brvprtgais darbs sk attstties un taj iesaists arvien vairk vietjo jaunieu. Ir pavaldbas, kuras izveidojuas savu brvprtgo kustbas sistmu. Tpat sabiedr-b arvien vairk zd stereotipi. Ar mazajos Latvi-jas novados draudzgi pieem jaunieus no citm kultrm. Zinm ar vairkus ststus, kad jaunietis no citas valsts atbraucis veikt EBD Latvij, bet pc

brvprtgs aktivittes piemis lmumu prcelties uz dzvi Latvij.

Dita: Ir jau ar visprjie ieguvumi, par kuriem daudzi droi vien bs dzirdjui stenojot EBD pro-jektus, paplains redzesloks, tiek iepaztas jaunas kultras, katrs projekt iesaisttais iemcs kaut ko jaunu.

Maija: Katrs jaunietis, kur atbrauc uz Latviju veikt EBD, atbrauc ar savu dzves pieredzi un savm zinanm. Vi organizcijai paldz gan praktiska-jos darbos, gan ar dado ikdienas aktivittes ar savm idejm vai savas valsts kultru. Nesen vie-sojos organizcij, kura ikdien strd ar cilvkiem, kuriem ir invaliditte. Pie viiem 2006. gad bija atbraucis kds Eiropas brvprtgais, kur k vienu no darbbas metodm ar iem jaunieiem ieteica muziklo tetri. ideja organizcijas darbiniekiem oti patika, bet vl vairk t patika paiem brniem un jaunieiem. T tiek izmantota vl joprojm. Kas ir grtkais, kas organizcijm un ar brvprtgajiem jprvar, lai EBD projekts izdotos veiksmgi?

Maija: Briem iet, ka organizcijas, kuras vlas stenot EBD projektus, projekta mr ir kon-centrjus uz sevi un savm (organizcijas) vaja-dzbm, nevis vietjs kopienas vajadzbm.

Dita: Dakrt, kad brvprtgais tikko ir ieradies Latvij, vi ar ir nobijies, satraukts un ar eneriju t nespridzina notikumus, k varbt organizcijas ir iedomjus. Ir organizcijas, kuras gaida, ka brvprtgais izmains visu viu ierasto ikdienu. Bet t ne vienmr notiek vai ar nenotiek uzreiz. Jauj atbraucjam iejusties, un organizcijai vi ar jatbalsta.

Maija: Ja runjam par praktiskm grtbm, redzam, ka organizcijm ir grti atrast oficilu dzvesvietu, kur projekta laik brvprtgais mitin-sies. Vai nu cilvki nav gatavi izrt savas dzvesvie-tas, sldzot oficilus res lgumus un dau no res maksas maksjot nodokos, vai ar vii, uzzinot, ka dzvesvietas izrana norisins Eiropas projekta ie-tvaros, nosaka neadekvti augstu res maksu. Otra lieta, ko esam ievrojui organizcijm ir grtbas atrast imenes rstus, kas papildus savai noslogo-tbai btu gatavi uzemties rstt jaunieti no citas valsts un vartu sazinties ar viu angu valod.

EBD projekti ir daa no Erasmus+ program-mas. Tie atbalsta jaunieus vecum no 17 ldz 30 gadiem, aicinot vius strdt brvprtgi ne tikai vis Eirop, bet ar rpus ts. Latvij programmas Erasmus+: Jaunatne darbb projektus, tostarp EBD projektus, administr Jaunatnes starptautisko programmu aentra (JSPA). K Latvij mainjusies vide EBD projektu stenoan? Jautjam JSPA ES programmu daas projektu koordinatorm Maijai Kolbergai un Ditai Kueniecei. Kds noskaojums projektu stenotju vid valda EBD divdesmitgad?

Dita: Pdj laik ir pieaudzis EBD akreditto or-ganizciju skaits. Latvij obrd to ir 130. Informa-tvajos seminros, kurus organizjam, cilvki uzdod arvien konkrtkus jautjumus par projektu btbu, no k var secint, ka EBD projekti Latvij kst ar-vien zinmki un pieprastki.

Maija: oti pozitvi vrtjam, ka interese par EBD projektiem pieaugusi ar mazajos Latvijas pagastos, ciemos un novados. Cilvki labprt pie sevis uzem brvprtgos. Redzam, ka Latvijas sabiedrba ir ku-vusi atvrtka pret citm kultrm - skui zust iedomtie stereotipi par cilvkiem no citm valstm.

Vai cilvki no mazajm pavaldbm nebaids no angu valodas, jo brvprtgie jau lielkoties run tiei aj valod?

Maija: Ir daas pavaldbas, kuras nedaudz baids, bet Erasmus+ programmas vadlnijs nav teikts, ka brvprtgo var uzemt tikai no an-gliski runjoas valsts. Organizcijas pie sevis var uzaicint ar jaunieus, kuri run, piemram, krie-vu vai vcu valods. Bet ir ar tdas pavaldbas, kurs organizciju prstvji brvprtgos saskata k izaicinjumu, apzins, ka ar viiem paiem t ir svevalodu prasmju izaugsme. Un ne tikai svevalodu.

Dita: Lielkoties ir t, ka satraukums par iesp-jamm valodas barjerm zd, kad organizciju prstvji reli dzv iepazstas ar brvprtgo. Vii atklj, ka ar tam nav spdoas valodas zinanas, ka vi vai via ir vienkrs un interesants. Glui tds pats k vietjie jauniei, tikai atbraucis uz Lat-viju no citas valsts. Kdas ir populrks jomas, kurs tiek stenoti brvprtgo projekti?

Maija: Lderis aj jom ir nevalstiskais sektors, kur organiz aktivittes brniem un jaunieiem. oti biei EBD brvprtgos aicina uz jaunieu cen-triem, pirmsskolas izgltbas iestdm, kuros brni tiek mcti pc Valdorfa pedagoijas, socilajiem centriem un pansiontiem. Bet pards ar jaunas jomas, kurs tiek stenoti EBD projekti, piemram, skols, bibliotks, kristgs organizcijs.

Dita: Nesen EBD projektiem akreditjm Latvi-jas Jumiu apvienbu. Vii plno aicint pie sevis brvprtgos, lai piedvtu viiem gt ieskatu diez-gan specifisk profesij, kas ir oti jauki.

EIROPAS BRVPRTGAIS DARBS OGAD SVIN 20 GADU JUBILEJUKINTIJA BULAVAJSPA Komunikcijas daas veck referenteTas notika tlaj 1996. gad, kad Eiropas Komisija izveidoja izminjuma program-mu Eiropas Brvprtg darba (EBD) projektus, kuru mris bija sniegt atbalstu jau-nieiem profesionl dzves cea uzskan. Ldz gada skumam EBD projekti ir paldzjui vairk k 100 000 jaunieiem, kuri, savukrt, ar savu brvprtgo darbu risinjui vides problmas, atbalstjui brnus, vecka gada gjuma cilvkus un bgus, k ar darbojuies neskaitmos kultras paskumos un cits vrtgs iniciatvs.

[ 21 ][ 20 ]


#EV

S20!

#EV

S20!

Organizcijai, plnojot EBD projektu, btu jau iepriek jsarun imenes rsts, kur vajadzbas gadjum uzemsies rpes par Eiropas brvprtg veselbu?

Dita: Tas nav obligti. Organizcijas, kurm jau ir EBD projektu stenoanas pieredze, jau laikus izp-ta situciju ar imenes rstiem, lai tad, ja ir radusies problma, uzreiz to vartu atrisint. Citas organiz-cijas mekl paldzbu tad, kad rodas problma, kaut vai Neatliekams medicnisks paldzbas dienest. Kdas ir bieks kdas, kuras projektu stenoanas laik tiek pieautas?

Dita: Dareiz brvprtgie pirms ieraans Lat-vij nav pietiekami sagatavoti. Viiem nav skaidri izststta projekta btba, faktiskie dzvesvietas apstki un citas nianses.

Maija: Sagatavot brvprtgo darbam Latvij t ir nosttjorganizcijas atbildba, bet ar organiz-cijas Latvij, pirms ierodas brvprtgais, var kaut ko dart lietas lab. Piemram, veikt sarunas skype, ja nepiecieams, ar vairkas. K ir ar dokumentu aizpildanu un finansjuma pielietojumu?

Dita: Organizcijas pdjos gados kuvuas gudrkas un zina, ar kdiem vrdiem labk rakstt, lai dokumentos viss btu krtb. Bet to, vai projek-ta pieteikum raksttais reli notiek ar t stenoa-nas laik, izlases krtb braucam prbaudt.

Maija: Man ir interesants novrojums pdj laik organizcijas uzskata, ka brvprtgajiem nav nepiecieams nodroint vietj sabiedrisk trans-porta izdevumus. Kaut ar Erasmus+: Jaunatne darbb programma paredz segt brvprtgajiem cea izdevumus, daudzi uzskata ja reiz pilstu ar kjm var izstaigt 25 mints, kd gan jbrauc ar transportu? Msu cilvki pai os gabalus mro kjm, td automtiski pieem, ka ar brvprtgie to dars. Bet brvprtgie ad tad par to mdz s-dzties. Viam ir auksti, lst lietus, ir vj, bet viam vl ar kjm kaut kur 20 mintes pa lauku jstaig. Jsaprot, ka vi savs mjs ir pieradis citdi.

Dita: Vien projekt mums teica, ka brvprt-gajam tiks nodroints velosipds. Kad jautju, k tad tas tiks nodroints ziem, tika ierosints, ka velosipdam uzliks ziemas riepas. Lai ar tas ir iespjams variants, tik un t brvprtgajam ir jno-

droina dros un veselbai nekaitjos prvietoa-ns ldzeklis. Ja brvprtgais piekrt un saprot, ka ir nepiecieams atbilstos aprbs, un ir informts par drobas paskumiem, aizliegts tas nebtu.Izststiet, k js abas nokuvt ldz EBD projektu koordinatoru amatam?

Maija: Kop skolas laikiem esmu bijusi aktva jauniete. Man patika organizt paskumus, darbojos gan skolas, gan universittes paprvalds. Biju ie-saistjusies ar Papardes zied k vienaudu izgl-totja. Taj mirkl pat neapzinjos, ka sav veid vei-cu brvprtgo darbu. Tad kdu laiku strdju bank. Tomr sapratu, ka man trkst radouma un iespjas izrdt iniciatvu. Tad ieraudzju, ka JSPA mekl ko-ordinatoru, kur paldzs Japnas Latvijas sadar-bbas programm. Es pieteicos. Mani ievroja. Pc projekta tika meklts projekta gala atskaiu ko-ordinators. Pieteicos. Tad atkal mana iniciatva tika novrtta. Bija jauna vakance. Pieteicos. Un palaik strdju par EBD projektu koordinatori.

Dita: Man sav veid brvprtgais darbs jau ir asins. Ar es esmu bijusi brvprtg dads or-ganizcijs un iestds muzejos, krzes centros. Vien brd sav dzv sajutu vlmi iegt starpkul-tru pieredzi. Aizbraucu Erasmus+ studiju apmai-as projekt. Tiei tad saslimu ar banu rzems. Atgrieoties atkal meklju jaunas iespjas, un uzzi-nju par EBD projektiem. Pieteicos un vienu gadu taj piedaljos. Zinu, ka bt brvprtgajam EBD pro-jekt t tiem ir dzvi mainoa pieredze. Aicinu visus, kas vlas, nenokavt savu iespju un doties EBD ldz 30 gadu vecumam. Neko jau nevar zaudt. Var tikai iegt. Pc projekta atgriezos Latvij, sku meklt darbu un ieraudzju vakanci tiei JSPA darb ar EBD projektiem. Man patk, ka projektus redzu kopj ain. Atceros, gan kds skats uz projektiem ir no brvprtg viedoka, gan redzu, kds tas ir no koordinatora un Eiropas Komisijas viedoka.

Maija: Erasmus+: Jaunatne darbb program-ma neprtraukti tiek pilnveidota. Attiecb par EBD projektiem, kad tos ska stenot pirms 20 gadiem, neviena puse ne brvprtgie, ne organizcijas, ne valstu nacionls aentras nezinja, k tas bs veidot projektus, kuros tiek izmantotas nefor-mls izgltbas metodes. Vl pirms 20 gadiem tas bija pavisam jauns termins.

ss ieskats EBD projektu stenoanas pieredz Latvij

`` Darbu pie EBD projektu ievieanas Latvij JSPA ska 2000. gad.

`` 2000. gad no Latvijas EBD aizbrauca 30jaunie-u, Latvij ierads - 6 jauniei.

`` Vienas no aktvkajm organizcijm Latvij, kas aizska EBD projektu stenoanas pieredzi R-zeknes NVO centrs un Zemgales NVO.

`` Skotnji EBD projektos varja piedalties jauniei vecum no 18 ldz 25 gadiem (programmas Jau-natne laik), tad vecum no 18 ldz 30 gadiem (programmas Jaunatne darbb laik) un tagad 17 ldz 30 gadiem (programmas Erasmus+: Jau-natne darbb laik).

`` No 2000. ldz 2006. gadam Latvij EBD aktivit-ts ierads ap 600 jaunieu, no 2007. gada ldz 2013. gadam 622 jaunieu, no 2014. gada ldz 2015. gadam 224 jaunieu.

EIROPAS BRVPRTGAIS DARBS (EBD) LATVIJ 2016. GADA SKUM

EBD ir viens no projektu veidiem, kas tiek stenots Erasmus+: Jaunatne darbb programm.

Austrija

Beija

Bulgrija

veice

Kipra

ehija

Vcija

Dnija

Igaunija

Spnija

Somija

Francija

Grieija

Maedonija

Horvtija

Ungrija

rija

Islande

Itlija

Lietuva

Baltkrievija

Latvija

Luksemburga

Malta

Nderlande

Norvija

Polija

Portugle

Rumnija

Moldova

Zviedrija

Slovnija

Slovkija

Ukraina

Armnija

Gruzija

Turcija

Apvienot Karaliste

Kopum uz Latviju EBD atbraukui 81brvprtgie,

47 jaunietes, 34 jauniei. Kuru valstu jauniei izvlas

EBD aktivittes Latvij?

Vistlks valstis,

no kurm uz Latviju atbraukui

brvprtgie: JORDNIJA un

PERU

14

107

75

5

5

4

3

3

3

6

Kopjais pieirtais finansjums (eiro) EBD projektiem Latvij

* nordta EBD projektiem

pieejam summa.

2017. gad finansjums

palielinsies.

EBD projektos tika iesaistti jauniei ar ierobeotm iespjm

2000. gad 2 jauniei

2015. gad 41 jaunietis41

2

[ 23 ][ 22 ]


paskattos, kas patiesb notiek pasaul, pievrot uzmanbu nevis zim, bet savai apkrtnei, pc apmcbas raksta Heili no Igaunijas.

Laura no Latvijas saka, ka pai izbaudjusi darbu ar mam: Mani prsteidza, cik daudz informcijas kst pieejamas, vienkri aktvk izmantojot visas maas. T k rakstana nekad nav bijusi man sais-toa aktivitte un rakstniecba nav mans sapnis, priecjos atklt, ka patiesb spju radt jgpilnu tekstu vien 15 ldz 20 minu laik.

T bija lieliska apmcba. Apguvu jaunus uz-mundrintjus, kas ir tiem nodergi, lai lauztu ledu un veicintu saikni starp dalbniekiem. Tpat apgu-vu jaunus rakstanas uzdevumus un radu idejas, k tos pielgot manm darba vajadzbm, skaidro Lsa no Igaunijas. Mcoties visas s metodes, kas atraisa radoumu, pieredzju ar lielisku personisks izaugsmes procesu. Iemcjos daudz par sevi, par to, k mani redz citi un k es strdju grup.

Rakstana ir viena no visklasiskkajm un se-nkajm mcans metodm. Beidzoties skolna un studenta periodam, no daudzu cilvku dzves gan t pazd. Tomr, k secina apmcbas dalb-nieki, rakstana dod iespju ne tikai mcties, bet ar sniegt savu devumu dadu socilu problmu risinan, piedvjot savas idejas vai pieredzi pla-kai publikai. Rakstana paldz sakrtot domas un var pat dziedt spgas pagtnes pieredzes at-sttas rtas, prvrot grtbas un prdzvojumus iedvesmas ststos. Rakstana ir ar viens no vis-pieejamkajiem paizpausmes veidiem.

Neformls izgltbas kontekst dadi raks-tanas uzdevumi nodroina vienkru veidu, k

padziint mcans procesu un dalbnieku atzi-as un rosint individulu refleksiju par neformls mcans pieredzi. Aicinot neformls mcans procesa dalbniekus vairk rakstt un dalties savos tekstos, varam gt lielisku materilu, ko izmantot, lai iepazstintu ar savu projektu rezulttiem pla-ku publiku, k ar dokumenttu dalbnieku paveik-to. Rakstot un lasot savus tekstus kop ar citiem, rado rakstana var kt par vienu no komandas veidoanas instrumentiem, kas paldz satuvinties un citam citu labk izprast.

Viena no rados rakstanas uzdevumu lielis-kkajm iezmm ir t, ka tie paldz tri un vienkri tapt tiem radoiem un neparastiem tekstiem. Ja ar tu piederi cilvkiem, kas cns ar nespju skt rakstt vai rast idejas rakstanai, ja tev iet, ka rakstana tev nepadodas vai radoums vispr ne-piemt, tad rado rakstana ir tiei tev.

Projekts Creative Learning Cookbook ir Eras-mus+: Jaunatne darbb projekts, kas finansts ar Eiropas Komisijas atbalstu.

RADO RAKSTANA JAUNATNES DARBINIEKIEMINESE PRIEDTENeformls izgltbas apmcbu vadtjaNo 2014. gada rudens biedrba Piepildto sapu istaba sadarbb ar partneriem no Igau-nijas un Austrijas steno ilgtermia stratisks partnerbas projektu par radom mcbu metodm izgltb un jaunatnes darb. Projekta ietvaros jau notikui trs apmcbu kursi, un uz to pamata top trs metodiskie materili par radoo rakstanu, ststu ststanu un vizulo fasilitanu. Tie ietvers dadas metodes un ieteikumus, k o trs jomu dadi elementi var tikt izmantoti mcans proces un darb ar jaunieiem.

STRA

TI

SK

PA

RTN

ERB

A J

AU

NAT

NES

JO

M

STRA

TI

SK

PA

RTN

ERB

A J

AU

NAT

NES

JO

M

Piepildto sapu istaba Latvij uzma vienu no iem apmcbu kursiem. Laik no 2015.gada 25. jnija ldz 3. jlijam Berntos tiks 20 jau-natnes darbinieki, skolotji un neformls izglt-bas apmcbu vadtji, lai uzzintu, k izmantot radoo rakstanu un ts elementus dadiem mcans mriem, piemram, jaunieu pa-izzias, radouma, starpkultru mcans un parefleksijas veicinanai. Programmas ietvaros dalbnieki gan pai izminja dadus rados rakstanas uzdevumus, gan tika atvlts laiks prrunt un prdomt, k katru uzdevumu var izmantot darb ar jaunieiem. darba rezultti atspoguojs daudzos turpmkajos paskumos, ko dalbnieki stenoja, atgrieoties mjs. T k daudzu uzdevumu centr bija dadas dalbnieku personisks pieredzes, piedalans aj kurs daudz sniedza ar viu personiskajai izaugsmei:

Apmcbas laik es labk iepazinu sevi, no-rda kursa dalbniece Laurita no Igaunijas. Tagad es pievru vairk uzmanbas visam un visiem man apkrt. Instrumenti, ko izmantojm, lai raksttu tekstus, paldz man domt plak un tlaink. Sku

vairk domt par vrdu lietojumu, lai padartu ma-nas runas vai raksttos tekstus interesantkus.

Estere no Austrijas atklj, ka apmcbu kurss viai pavris pavisam jaunu vrdu pasauli: Guvu daudz lielku prliecbu paust savas idejas radoi

raksttos tekstos. Apmcbas personisks izaug-smes elements man bija pai svargs, jo deva iespju veicint sevis apzinanos un prliecbu, k ar veidot svargas saiknes ar interesantiem cilvkiem.

Mana pasaule kuva lielka. Daus uzdevumus jau izmantoju sav ikdien, piemram, nelielos rakstanas uzdevumus, lai atraistu radoumu un autu domm brvi plst. Es no jauna atklju, kpc rakstana un lasana ir svarga cik svargi ir no-vrsties no dadiem ekrniem, lai laiku pa laikam

Mana pasaule kuva lielka. Daus uzdevumus jau izmantoju sav ikdien, piemram, nelielos

rakstanas uzdevumus.

[ 25 ][ 24 ]


JAU

NAT

NES

DA

RBIN

IEKU

MO

BILI

TTE

S PR

OJE

KTA

PIE

RED

ZE

JAU

NAT

NES

DA

RBIN

IEKU

MO

BILI

TTE

S PR

OJE

KTA

PIE

RED

ZE

MLI DABU. J, TIEI TIK VIENKRI!LINDA LIEPABiedrba Baltic Youth WayAr Eiropas Savienbas Erasmus+: Jaunatne darbb jaunatnes darbinieku mobilittes pro-jekta atbalstu pagjus vasaras saulgrieu laik Burtnieku novad norisinjs starptautis-ka mroga apmcbas LOVE NATURE. Tajs piedaljs 28 dalbnieki no 12 Baltijas, Eiropas, Balknu un Kaukza valstm Lat-vijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Vcijas, Rumnijas, Albnijas, Armnijas, Baltkrievijas, Gruzijas un Serbijas.

Apmcbu mris zinanu, prasmju un iema-u uzlaboana ra izgltbas un mcans caur pieredzi joms, ko izmantot neformlaj izgltb Eiropas Savienbas un kaimireionu valsts, vei-cinot jaunieu aktvu iesaisti vides aizsardzbas veicinan un veselga dzvesveida apzinan un izplatan.

K Latvij, t prgjiensApmcbs tika pielietotas dadas radoas

pieejas laivoana, prgjiens, komandas salied-anas aktivittes, neformls mcans metodes, u.c. Neierasti bija ar tas, ka prgjienu vajadzja uzskt uzreiz pc ieraans Latvij, jau nkams dienas rt. Dalbniekiem tika dots uzdevums iepazt vienam otru pirms projekta paskuma, izmantojot tiesaistes sazias ldzekus un veicot dadus uz-devumus, lai sagatavotos prgjienam un laivoanai pa Gauju. Prgjiens sks ar laivoanu jau nka-maj dien pc visu dalbnieku ieraans Latvij. Tik strauja apstku un vides maia, uzreiz nonkot dab ar cilvkiem, kuri iepriek iepazti vien inter-neta vid, dalbniekiem spilgti iespiedusies atmi. aj brd dalbnieki uzreiz nonca rpus savas komforta zonas, un bija spiesti saskarties ar da-

dm grtbm un riem, k ar tos kopgi prva-rt. is bija pirmais nopietnais prbaudjums dalb-nieku spjai sagatavoties un savstarpji sadarboties kopja mra labad. Visu vl spilgtku padarja tas, ka laivoana bija tikai skums un iespja vienam otru iepazt kopgi veicama uzdevuma laik (daloties pieredzes ststos, airjot un sadarbojoties), noks-tot ldz nkamajam posmam.

Nepilns trs diens tika veikti aptuveni 84 ki-lometri pa Gauju, no Gaujienas puses ldz Strenu apkaimei, mijoties dadiem uzdevumiem pietur-viets ainaviski skaistajos Gaujas krastos. Streni msdiens ir starptautiska plostnieku pilsta, kur ik gadu notiek starptautiski plostnieku svtki, atmino-ties kdreizjo plostnieka arodu.

Izaicinjums purva rsoanaPc laivoanas dalbniekus sagaidja nkamais

prbaudjums. Zinoa lietpratja pavadb tika veikts prgjiens caur Sedas purvu.

Un tiei caur purvu, jo skaistajos Latvijas purvos ir ierkotas brnigas koka tacias, pa kurm stai-gjot, izbaudt dabas krumu. Toties Sedas purvs, kur padomju laik tika nosusints kdras ieguvei, patreiz atkal ir dabas, augu, putnu un zvru mjvieta.

is prgjiens bija katra paa spju un iespju prbaude, veicot aptuveni 4,6 kilometrus caur pur-vjiem. Vakar, sasniedzot viesu namu empni, dalbniekus patkami prsteidza lauku pirtia, kur

varja atgt spkus nkamajs diens paredztajai apmcbu programmai. Iespja atpsties un dalties iespaidos pirt par kopgi pieredzto bija pirm iepa-zans ar vietjm Latvijas tradcijm.

Mcans caur pieredziNkamajs diens dalbniekiem bija iespja

izvrtt savu un citu grupas biedru veikumu, atro-doties dab.

Liels uzsvars tika likts ar uz sagatavoans pos-mu, kas oreiz sks k uzdevums iepazt vienam otru un izplnot prgjienu un ar to saistts nian-ses, izmantojot tiesaistes sazias ldzekus (face-book, skype, e-pastu utt.). Bet paskuma norises laiks izvrts par mcanos caur pieredzi (expe-riential learning), jo dalbnieki pai uz savas das izjuta sekas tam, kas notiek, ja daa no komandas nav savlaicgi izpildjusi paredztos uzdevumus. Viens no piemriem dienkartes savlaicga nesa-gatavoana, kam k vlk izrdjs, bija pozitva, ar visu projekta tmu saistta pieredze veselga uztura jom, jo prgjiena laik dienreizs gatavojm vie-ngi grius un prosu ar vienkrm piedevm. da pieredze bija kas neierasts un jauns atseviu valstu prstvjiem, kuru ikdienas maltte nav iedomjama bez gaas produktiem.

Dadu metou pielietoana apmcbu laik jaunatnes darbiniekiem bija tikai daa no turpmko dienu programmas, kur dalbnieki uzlaboja savas zinanas, iemaas un prasmes.

Turpmkajs diens jaunatnes darbinieki ar neformls izgltbas metou paldzbu apguva vl daudz vairk par veselgu dzvesveidu, dabas aiz-sardzbu un ts nozmbu, Erasmus+ program-

mas piedvtajm iespjm, apsprieda turpmks sadarbbas iespjas, k ar notika pau dalbnieku rkotas rados darbncas par veselga dzvesveida un dadu sportisko aktivitu tematiku (joga, ka-poera, u.c.).

Apmcbu norises laiks izcelanas vrtsApmcbas notika jnij, vasaras saulgrieu

laik. Lai dalbnieki vartu apgt vl vairk para-lli apmcbu programmai, un labk iepazt vietjs Latvijas tradcijas, tika rkotas tradicionlas vasaras saulgrieu svinbas ar dziesmm, dejm, lgoanu, Ju mielastu, ugunskuru, rotam un citm jaut-rm aktivittm. Pateicoties tradicionlo svtku svi-nanai, zias par LOVE NATURE un Erasmus+ programmu izskanja ar otrpus okenam Kand, Toronto latvieu izdotaj avz Latvija Amerik, jo bija vienreizja iespja iepazties ar Kandas latvie-iem, kuri viesojs sav dzimtaj pus.

pieredze oti patkami prsteidza un iedves-moja jaunatnes darbiniekus, k ar gja roku rok ar visu apmcbu btbu un pat nosaukumu MLI DABU LOVE NATURE!

Zias par LOVE NATURE un Erasmus+ programmu izskanja ar

otrpus okenam Kand, Toronto latvieu izdotaj avz Latvija Amerik.

[ 27 ][ 26 ]


STA

RPTA

UTI

SKA

KO

NFE

REN

CE

STA

RPTA

UTI

SKA

KO

NFE

REN

CE

Konferences mri`` Defint un izplatt jaunatnes darba lomu uz-

mjdarbbas mcan un jauno socilo uz-mju atbalstan.`` Radt jaunatnes darbiniekiem kopju izpratni par

socilo uzmjdarbbu.`` Ieskict socils uzmjdarbbas atbalsta

struktru/dalbnieku/politiku/programmu/finan-silos modeus nacionl un Eiropas lmen.`` Rosint un stiprint sadarbbu nkotn starp

jaunatnes darbiniekiem un citm ieinteresta-jm pusm.`` Nodroint prakses un metou apmaiu, kas

vartu nodert socils uzmjdarbbas atbal-stanai un veidoanai.`` Popularizt Erasmus+ ieguldjumu, atbals-

tot uzmjdarbbas mcanos un socilo uzmjdarbbu.

Spcgs atbalsta instruments jaunatnes darbs

emot vr augsto jaunieu bezdarba lmeni Eirop, uzmjdarbba tiek piedvta k alterna-tvs veids sava potencila realizanai. Jaunatnes darbs auj jaunieiem attstt uzmjdarbbas

prasmes, kas ir nozmgas jebkur ikdienas dzves aspekt. Tomr tas ldz im nav spljis btisku lomu, lai mudintu apgt uzmjdarbbas pras-mes un uzmjdarbba reti tiek izvirzta k prio-ritte mcbu proces. Palaik jaunatnes darbs Eirop ir btiski attstjies, un Erasmus+: Jaunat-ne darbb programma ir vusi apgt prasmes, kuras nepiecieamas konkurjoaj darba tirg. Ir vairki veidi, k jaunatnes darbs var atbalstt uzmjdarbbu.

Piemram paldzt jaunieiem pieemt prdo-mtus lmumus, pardot uzmjdarbbas karjeras riskus. Tas var radt lielku atbildbas sajtu, vei-cot ekonomisks darbbas, liekot jaunieiem sniegt atgriezenisko saiti par biznesa ideju vrtbm un tiskumu. Tpat jaunatnes darbs var mudint jau-nieus izvlties alternatvus biznesa modeus k dalbniekiem socilaj ekonomik, piemram, aso-cicijs, kooperatvos, nodibinjumos un socilajos uzmumos. Tda veida uzmjdarbb btiskas ir vrtbas, prakse un attieksme, ko pai veido jau-natnes darbs. T ir balstta uz Eiropas sadarbbas principiem, komandas darbu un socils ietekmes apzinanos, turklt biei rada augsta lmea so-cilo inovciju.

Konferenc bija iespjams satikt dalbniekus no dadm jomm valsts un pavaldbas ies-tdm, nevalstiskajm organizcijm, jaunieu centriem un socilajiem uzmumiem, k ar iepazties ar socils uzmjdarbbas labs prakses piemriem no Maltas, Beijas, Lietuvas, Lielbritnijas, Vcijas, Turcijas un citm valstm. Konferences laik pai tika iepazti Zviedrijas la-bs prakses piemri, k ar apmekltas vairkas

Zviedrijas un Dnijas organizcijas, kas ir saist-tas ar jaunieiem un/vai socilo uzmjdarbbu.

No cigareu izsmiem darintas rotasAr lielisku socils uzmjdarbbas piem-

ru iepazstinja Klimata prmaiu un ilgtspjgas attstbas institts no Maltas (Institute for Climate Change and Sustainable Development), kur, dom-jot par vides piesrojumu un kaitgo atkritumu sa-mazinanu, Maltas pludmals tiek savkti cigare-u izsmi, kuri tlk tiek attrti un apstrdti un no prstrdt materila izgatavoti suvenri tristiem nelielas kaklarotas tauriu form. is bija pie-mrs k ar socils uzmjdarbbas paldzbu tiek risintas vairkas aktulas problmas, k ar notiek lieliska starpsektoru sadarbba jauniei, uzm-ji, vietj pavaldba, specilisti un zintnieki.

Otrs piemrs, kur uzrunja pai mani, bija no Lielbritnijas Slam Methodology, kur tiek steno-tas aktivittes, kuru pamatprincips ir jaunietis-jau-nietim. T ir pai izstrdta sistma, kur jauniei, skot jau no 13 gadu vecuma, pc skolas un brv-diens vada nodarbbas jaunkiem, tos izgltojot par dadm aktulm tmm veselgu dzvesveidu, persongo ldzeku budetanu, lderbu. Tiek str-dts ar ar skolas mcbu priekmetiem, kuros dai skolni nejtas zinoi, savukrt nodarbbu vadt-jiem tajos ir labas sekmes.

Vl pai interesanti piemri bija no Zviedrijas. Viens no tiem no organizcijas Forza Sweden, kuru konferences laik bija iespja ar apmeklt. organizcija steno persongs un profesionls attstbas paskumus jaunieiem, kuros tiek pie-aicinti ar uzmji neformls izgltbas ap-mcbas, vasaras izaugsmes nometnes, profesiju gadatirgi u.c. aktivittes. o organizciju vada oti

iedvesmojos jauns cilvks, kur gan Zviedrij, gan ar cits valsts vada apmcbas par t.s. pa-vadbu (self-leadership). Otrs Zviedrijas piemrs ir no or-ganizcijas, kura steno studentu un vidusskolnu kopgus paskumus, lai iepazstintu ar studiju pro-cesu un studanas dadm niansm.

Jaunietis jaunietim ar LatvijTiei piemra iedvesmota, jau 2016. gada

janvr jaunieu studij BaMbuss noorganizju ldzgu paskumu Satiec savu studentu!, kur piedaljs gandrz 30 jauniei skolni un studen-ti, iepazstoties neforml gaisotn un mekljot atbildes uz sev interesjoiem jautjumiem. No-slgum skolni atzmja, no kdm augstskolm un kdu studiju programmu studentus vii vltos satikt nkamaj paskum, jo ldz pat maijam di paskumi jaunieu studij BaMbuss notiks katru mnesi.

Vispr gan Latvij, gan ar daudzviet citur Eirop joprojm diezgan biei nkas sastapties ar situ-cijm, kad socil uzmjdarbba tiek jaukta ar socilu ideju aktivittm, kas tomr nav viens un tas pats, jo socils uzmjdarbbas pamatprin-cipi ir ekonomisk neatkarba un ilgtspja. Kopum dalbu konferenc uzskatu par oti vrtgu pieredzi, jo t bija iespja iepazties ar jauniem un ldzgi do-mjoiem jaunatnes jom iesaisttiem cilvkiem un apmainties ar savm zinanm, k ar apmeklt organizcijas Zviedrij un, galvenais, iegt labas idejas jauniem projektiem, kurus noteikti gribas s-tenot ar Latvij. Tpc varu teikt, ka piedalans bija sava veida ideju laboratorija.

pau paldies saku Jaunatnes starptautisko programmu aentrai, kura atbalstja manu dalbu konferenc Erasmus+ programmas ietvaros.

K JAUNATNES DARBS PALDZ JAUNIEIEM KT PAR UZMJIEM?GINTA SALMIABaltijas Reionl fonda valdes locekle un projektu vadtja 2015. gada 23.26. novembr Zviedrij, Malm notika programmas Erasmus+ finansta Eiropas jaunatnes darba, socils iekauanas un uzmjdarbbas konference Towards Collaborative Practice European Conference on Youth Work, Social Innovation, and En-terprise, kuru organizja Zviedrijas Nacionl aentra. No Latvijas konferenc piedaljs Baltijas Reionl fonda valdes locekle un neformls izgltbas vadtja Ginta Salmia. Kopum konferenc piedaljs vairk k 80 dalbnieku no 20 Eiropas Savienbas valstm.

[ 28 ]


STA

RPTA

UTI

SKA

S A

PM

CBA

S

vairk. Piemram, man pat prt neienca, ka tik daudz jauna atskrtu par humoru. Vrdu krtba, intoncija, ermea valoda, konteksts, laiks, vieta, auditorija visi ie aspekti par 360 grdiem mai-na viena un t paa joka iespaidu un nozmi. Un ir tik daudz humora paveidu un kategoriju socils humors, agresvs humors, klaunde utt. No vienas puses sen zinmas lietas, tomr ldz im humoru drzk uztvru k spontnu, dabisku. Apmcbu lai-k ncu pie atzias, ka tas var bt daudz apzintks un vadmks, nek biju domjusi. Un tiei ar o ap-zinto attieksmi pret humoru tik daudz var pankt ne vien kds krzes situcijs, bet ar ikdien. Tur-klt, paliekot patiesam sav komunikcij, jo vadts, apdomts humors nebt nenozm samkslotu, sev neraksturgu komunikciju. Jpiebilst, ka spja hu-moru izmantot k efektvu instrumentu, pai kds konflikta situcijs, patiesb ir oti sareta un tikai ilgtermi attstma prasme.

Jau kdu laiku mdzu vairkkrt aizdomties par motivcijas un ilgstoas koncentrans prob-lmm, kuras sastopu gan darb ar jaunieiem, gan cits dzves sfrs. Piemram k saglabt dalbnieku motivciju un aktvu iesaistanos vis apmcbu garum. ajs apmcbs no jauna (jo dzik lmen) sapratu, ka viens no efektvkajiem risinjumiem ir tiei mcans vai citas pieredzes procesa spoana. Jo, stimuljot emocijas, kas rada eneriju un motiv darboties un iesaistties zikrba, pozitvs satraukuma, pozitvs sacensbas gars, noslpumaini uzdevumu elementi, intriga par to, kas notiks tlk cilvki aizrautgi un aktvi iesais ts proces.

Valtera iespaidiHumora darbnca man bija oti noderga un inte-

resanta, jo vadot apmcbas, biei apzinti vai neap-zinti lietoju humoru (gan veidojot uzdevumus, gan pasniedzot informciju) un man iet, ka produktvai mcans pieredzei kopga smieans ir oti svar-ga. Tpat ar tri profesionli mani interes un es v-los attstt apmcbu konceptu, kur izzint, k hu-mors un t dadas metodes (improvizcijas tetris, klaunde, utt.) var paldzt attstt treneru un jaunat-nes darbinieku kompetences. Tpc aj darbnc man oti patika, ka t bija oti strukturta. Savukrt spoanas darbnca man vairk raisja prdomas,

nek bija noderga praktiski. Man oti patk sples un apmcbs spu vakari man ir mkie, tpc bija interesanti paskatties, k sples elementus var ieviest apmcbs un mcans proces. Pc s darbncas noncu pie viena oti konkrta secinju-ma un pie vairkm prdomm.

Secinjums sples un splans elementus var oti labi izmantot runjot par tdm tmm k Erasmus+ praktisks lietas, Eiropas Brvprtg darba projekt iesaistto atbildbas utt. T viet, lai apmcbu vadtjs ststtu, kas un k ir, ar sples un sacensbas elementu paldzbu o procesu var padart jautru un aizraujou.

Prdomas vai tdi sples elementi k apbal-vojums, atzinba, badge (ordenis, nozmte) iet roku rok ar neformls mcans pamatprincipiem. Daudz runjam par to, ka dalbnieks pats ir atbil-dgs par savu mcans procesu, pats nosaka savus mcans ieguvumus. Tpc man ir grti saskatt, k tdus sples elementus k apbalvo-jums vai prieana uz nkoo lmeni var ieviest mcans procesa izvrtan. Ja vien tas nav pats dalbnieks, kur nosaka, kdu apbalvoju-mu vi saem vai kdu lmeni ir sasniedzis. Tau vl viena praktiska lieta, kas man patika visu apmcbu laik, un kam ir saistba ar sp-les elementiem, bija feedback piespraudtes. Ts mudinja pievrst uzmanbu prjiem dalbniekiem un paldzja veidot pozitvu atmosfru un ciekas attiecbas starp dalbniekiem.

Kopum oti vrtgas, spcgas apmcbas, daudz interesantu diskusiju, kas uz ldz im pasa-protamm lietm lika paraudzties no pavisam jauna skatpunkta. Un, kas ne mazk svargi daudz smie-ans kop ar prjiem apmcbu dalbniekiem, vadtjiem un organizatoriem! Paldies! ST

ARP

TAU

TISK

AS

APM

C

BAS

Lai sasniegtu iecerto, dalbnieki tika sadalti di-vs grups, un katra grupa vienu dienu veltja humo-ra ptanai, otru spoanas jeb gamification kon-ceptam. Treaj, apmcbu noslguma dien, visi dalbnieki darbojs kop, izvrtjot gts zinanas, diskutjot par jau pavisam konkrtm metodm un jauniegto zinanu pielietojuma dadajm iesp-jm. Abas darbncas (humora un spoanas) vadja profesionli apmcbu vadtji un jomu specilisti. Humora darbncu, piemram, vadja lietuvieu piere-dzjuais treneris un provokatvs terapijas praktiz-tjs Arturas Malinauskas un Eirop zinm humora trenere, psiholoe, viena no Vcijas Humora institta izveidotjm Eva Ulmane (Eva Ullmann). Abas darb-ncas ietvra gan apjomga teortisk materila apzi-nanu un diskusijas, gan konkrtu metou praktis-ku izminanu un analzi. Tdjdi dalbnieki jau apmcbu laik caur pieredzi varja atskrst, kuras metodes vai pieejas ir tiei katram piemrotks vai efektvks un attstmas tlk.

ajs apmcbs piedaljs jaunatnes darbinieki un apmcbu vadtji no Lietuvas un Latvijas, to-starp ar ms Normunds Plips, Elna empele un Valters Melderis, un ms padalsimies savos iespai-dos un vrtgkajos ieguvumos.

Normunda iespaidiApmcbas btb sastvja no divm pamatt-

mm, kas pards nosaukum Spoana (Gami-fication) un Humors. Terminam gamification nevar-ju atrast latvisko versiju, td pagaidm izmantoju savjo. Spoana ir pasaul izplatta pieeja, kad kdas nopietnas tmas pasnieganu un motivcijas aktivittes var savienot ar dadiem spu elemen-tiem. Rezultt tiek izveidotas attiecgajai mra audi torijai interesjoas, aizraujoas un pat jautras aktivittes, kuru uzdevums nav tikai labi pavadt laiku, bet gan ar kaut ko iemcties. Piemram, apmcbu laik ms apguvm Erasmus+ vadlniju pamatus, pildot slepeno aentu uzdevumus. Savu-krt Humora blok uzsvars bija uz humora k ldzek-a lietoanu dadu socili grtu situciju risina-n. Ms uzzinjm vairk par humora daudzveidbu, par to, kds humors savstarpji atsveina un kds satuvina, un k daudzveidgi var lietot dados hu-mora veidus, lai risintu saretas situcijas. oti patkami bija iepazties ar abu pamattmu balstoo nopietno un apjomgo teoriju vai to avotiem, un papil-dus ar praktiski izmint un iepazt to elementus.

Man persongi s apmcbas deva daudz jau-nu atziu un turpmkaj jaunatnes darb nodergu zinanu. Jau tagad, plnojot jebkda veida ne-formls izgltbas aktivittes, es pieeru sevi pie domas k izmantot spu elementus, lai vairk piesaisttu uzmanbu attiecgajai tmai un papildus palielintu jaunieu motivciju iesaistties.

Elnas iespaidiCerju, ka s apmcbas paldzs vairk apzi-

nt spoanu un humoru k mrtiecgus, struk-turtus instrumentus, tau ieguvu daudz, daudz

SPLANS UN HUMORS JAUNATNES DARB UN NE TIKAIELNA EMPELE, VALTERS MELDERIS, NORMUNDS PLIPSNo 24. ldz 27. septembrim Lietuv, Bistrampolis (Bistrampolis), netlu no Paeveas, no-risinjs programmas Erasmus+ atbalstts un Lietuvas un Latvijas Nacionlo aentru kopgi organizts apmcbas jaunatnes darbiniekiem Gamification and Humor as Methods in Youth Work (Spoana un humors k metodes jaunatnes darb). Apmcbu mris bija dot iespju padziinti iepazt s interesants pieejas un apzint to uniklo potencilu darb ar jaunieiem, sekmjot ne vien jaunieu, bet ar jaunatnes darbinieku motivciju un kompetences.

EIROPAS BRVPRTGAJAM DARBAM 20 GADU!https://europa.eu/youth/evs20_lv

Žurnāls "jaunatne nr. 48"

Documents