Informācija par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā:• Eiropas Savienības likumdošana,• Latvijas un ārvalstu periodiskie izdevumi,• datu bāzes,• semināri, lekcijas un diskusijas.

www.esia.gov.lvesia@esia.gov.lvTālr.: 67212611Aspazijas bulv. 28, 2. stāvs, Rīga, LV-1050SKYPE: Eiropas Savienibas informacijas agentura

Informācija par Eiropas Savienību un Latvijas dalību tajā:• Eiropas Savienības likumdošana,• Latvijas un ārvalstu periodiskie izdevumi,• datu bāzes,• semināri, lekcijas un diskusijas.

www.esia.gov.lvesia@esia.gov.lvTālr.: 67212611Aspazijas bulv. 28, 2. stāvs, Rīga, LV-1050SKYPE: Eiropas Savienibas informacijas agentura

LatvijaEiropasSavienîbå

LatvijaEiropasSavienîbåNr. 9 • 2008. gada aprîlisNr. 9 • 2008. gada aprîlis

• ES pilsoņu tiesības un iespējas izglītības jomā

• ES darba tiesības – darba tirgus pieejamība, ierobežojumi un īpašie nosacījumi

• Sociālo iemaksu uzkrāšana un pārnešana ES• Pārtikas kvalitātes kontrole ES • Ceļošana, pirkumi ārzemēs un internetā – patērētāju tiesību aizsardzības aspekti • Jaunās direktīvas patēriņu kredītu jomā skaidrojums

• ES pilsoņu tiesības un iespējas izglītības jomā

• ES darba tiesības – darba tirgus pieejamība, ierobežojumi un īpašie nosacījumi

• Sociālo iemaksu uzkrāšana un pārnešana ES• Pārtikas kvalitātes kontrole ES • Ceļošana, pirkumi ārzemēs un internetā – patērētāju tiesību aizsardzības aspekti • Jaunās direktīvas patēriņu kredītu jomā skaidrojums

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Latvija EiropasSavien¥bÇ

Nr.9

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

2

ÎurnÇls “Latvija Eiropas Savien¥bÇ” iznÇk ãetras reizes gadÇ.Masu sazi¿as l¥dzek∫a reÆistrÇcijas numurs 000703090ISSN 1691–3663TirÇÏa – 3000 eksemplÇru.ÎurnÇls netiek izplat¥ts komerciÇlos nolkos.

Izdevïjs: Valsts aÆentra “Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentra”ReÆ. nr. 90001897078Adrese: Aspazijas bulvÇris 28, R¥ga, LV-1050

ÎurnÇla redakcijas padome:AinÇrs Dimants, Biznesa augstskolas “Tur¥ba” KomunikÇcijas zinÇt¿u katedras vad¥tÇjsEsmeralda Balode-Buraka, Tieslietu ministrijas Eiropas Kopienu tiesas departamenta direktoreMÇra Dzirniece, Saeimas Eiropas Savien¥bas informÇcijas centra vad¥tÇjaGuna Japi¿a, Årlietu ministrijas ES koordinÇcijas departamenta direktoreLinda JÇkobsone, Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentras direktoreEdvards Ku‰ners, Latvijas Bankas prezidenta padomnieks, JuridiskÇs pÇrvaldes vad¥tÇja vietnieksSanita Pav∫uta-Deslandes, ES lietu eksperteJanis Vaivads, Latvijas UniversitÇtes Ekonomikas un vad¥bas fakultÇtes docents

PÇrpublicïjot materiÇlus vai tos citïjot, atsauce uz ÏurnÇlu ir obligÇta.ÎurnÇla raksti neatspogu∫o Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentras viedokli.Par faktu materiÇlu savos rakstos atbild autori.

Saturs

Aija Lulle Izziniet savas ties¥bas! 4Redaktora sleja

Linda Kurzemniece ES pilso¿u ties¥bas un iespïjas izgl¥t¥bas jomÇ 5

Inese Stepi¿a ES darba ties¥bas – darba tirgus pieejam¥ba, ierobeÏojumi un 8¥pa‰ie nosac¥jumi

Solvita ·trausa Vai nodok∫u reÏ¥ms var rad¥t ‰˙ïr‰∫us darbam citÇ 12ES dal¥bvalst¥?Skaidrojums par nodok∫u maksljanas kÇrt¥bu, strÇdÇjot citÇ ES valst¥

Dace Zabi¿ako SociÇlÇs dro‰¥bas shïmu koordinï‰ana ES 16SociÇlo iemaksu uzkrljana un to pÇrne‰ana, mainot dz¥ves vietu ES

Toms Noviks Dro‰ai ce∫o‰anai EiropÇ 19EVAK karte un iespïjas sa¿emt plÇnveida medic¥nas pal¥dz¥bu citÇs ES valst¥s

Linda Duntava Eiropas Savien¥bÇ dr¥z bs jauni noteikumi patïri¿a 21kred¥tl¥gumiemJaunÇs direkt¥vas patïri¿u kred¥tu jomÇ skaidrojums

Juris ZinÇrs. Daina Krasti¿a PÇrtikas dro‰¥ba Eiropas Savien¥bÇ – 24pras¥bas, noteikumi un kontroles mehÇnismiPÇrtikas kvalitÇtes kontrole ES

Sanita Bikseniece PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas aspekti, 27 iegÇdÇjoties trisma pakalpojumusTrisma pakalpojumu tirgus un patïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥ba

MÇrti¿‰ Ozoli¿‰ PÇrrobeÏu pirkumi internetÇ 29Interneta pirkumi ES dar¥jumu nianses

Aija Gulbe Esat nolïmis ce∫ot, veikt pirkumu Çrzemïs vai 32iepirkties internetÇ?Vïrt¥gi padomi, kÇ izvair¥ties no vil‰anÇs, baudot ES br¥va tirgus iespïjas

Jlija Baranovska PatïrïtÇju ties¥bas – kur meklït pal¥dz¥bu? 34InformÇcijas dienesti un atbild¥gÇs iestÇdes ES patïrïtÇju ties¥bu jomÇ

JaunÇkÇs grÇmatas Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentras bibliotïkÇ 37

3

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

4

·is ÏurnÇla Latvija Eiropas Savien¥bÇ numurs ir

velt¥ts tïmai, kura skar ikvienu Æimeni LatvijÇ –

patïrïtÇju ties¥bÇm, darba ¿ïmïja, darba devïja

ties¥bÇm, pabalstiem, pensijÇm, ce∫ojumiem, iepirku-

miem, vesel¥bas aprpei un izgl¥t¥bai. Kop‰ esam

iestÇju‰ies Eiropas Savien¥bÇ (ES), tiek piedÇvÇtas

daudzas iespïjas. Starptautiskie transporta pakalpo-

jumi ir k∫uvu‰i tik pieejami, kÇ vïl nekad l¥dz ‰im,

ce∫o‰ana, vieso‰anÇs, dz¥ve vai darbs kÇdÇ citÇ ES vai

Eiropas EkonomiskÇs zonas (EEZ) valst¥ vairs nav

iz¿ïmuma gad¥jumi: mobilitÇte daudziem ir

daÏÇdojusi ierasto dz¥ves ritmu un vairojusi izvïles

iespïjas.

Taãu ne visi, kas jau kÇdu laiku strÇdÇ ES vai ar¥

plÇno pie¿emt darbÇ LatvijÇ citu ES valstu pilso¿us,

zina savas ties¥bas, iespïjas un nebt ne vienkÇr‰os

nodok∫u jautÇjumus, kas joprojÇm ir katras valsts

pa‰as kompetencï. Eiropas Savien¥bas pilso¿us

vieno kopïjas priek‰roc¥bas, izstrÇdÇtas programmas

un procedras, lai mobilitÇte cilvïku nepak∫autu

finansiÇliem un sociÇliem riskiem. ES ir iespïjams

pabalstu un pensiju eksports, un jau ‰obr¥d pensijas

vecumu sasniegu‰ie var sa¿emt savu naudu,

piemïram, gan par LielbritÇnijÇ, gan LatvijÇ

nostrÇdÇtajiem gadiem.

TÇpat Latvijas pilsonim ir visas ties¥bas izmantot

pla‰Çs izgl¥t¥bas iespïjas, ko sniedz ES programmas,

kÇ ar¥ katras valsts izgl¥t¥bas sistïma. Latvijas pilson-

im nav jÇbaidÇs, ka vi¿‰ varïtu palikt bez pirmÇs,

neatliekamÇs pal¥dz¥bas tikai tÇdï∫, ka neatrodas

savÇ valst¥. Un ikdieni‰˙Ç l¥men¥ – Latvijas pilsonim

nav bezspïc¥gi jÇatmet ar roku, ja vi¿am ne∫auj

iekÇpt lidma‰¥nÇ kÇdÇ no ES pilsïtas lidostÇm,

apkrÇpj internetÇ vai ar¥, kÇ vïlÇk izrÇdÇs, ir

pÇrdevu‰i brÇ˙i kÇdÇ veikali¿Ç, kas apmeklïts

trisma brauciena laikÇ.

Lai gudri ce∫otu, meklïtu darba un mÇc¥bu iespï-

jas un citÇdi izmantotu mobilitÇtes priek‰roc¥bas un

patïrïtÇja ties¥bas, vispirms btu svar¥gi iepaz¥ties ar

tÇm un apbru¿oties ar pamatzinljanÇm. ·is ÏurnÇla

numurs jums var noderït kÇ ¥sa rokasgrÇmata,

ce∫vedis dro‰Çm ikdienas gaitÇm tepat LatvijÇ un visÇ

ES.

Izziniet savas ties¥bas!

Aija Lulle, ÏurnÇla “Latvija Eiropas Savien¥bÇ” redaktore

5

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Linda Kurzemniece, Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrijasEiropas lietu departamenta Eiropas integrÇcijasnoda∫as vecÇkÇ referente

Romas l¥gums jeb Eiropas Kopienas dibinljanas l¥-gums, ko 1957. gada 25. martÇ RomÇ parakst¥ja se‰aspirmÇs dal¥bvalstis, neparedzïja dal¥bvalstu sadarb¥buizgl¥t¥bas jomÇ. Jauni sadarb¥bas veidi starp dal¥bvalstuvald¥bÇm, tajÇ skaitÇ ar¥ izgl¥t¥bas, jaunatnes unprofesionÇlÇs apmÇc¥bas jomÇ, tika ieviesti l¥dz ar MÇs-trihtas l¥gumu, kas tika parakst¥ts 1992. gada 7. februÇr¥.

JÇveicina starpvalstu sadarb¥bu izgl¥t¥bÇ

Izgl¥t¥ba ir joma, kuru Eiropas Savien¥bas (ES)

pras¥bas un ierobeÏojumi skar nosac¥ti nedaudz. ES

izgl¥t¥bas un apmÇc¥bas politikas galvenais uzdevums ir

veicinÇt dal¥bvalstu sadarb¥bu izgl¥t¥bas jomÇ, att¥stot

skolïnu, studentu, pieaugu‰o mÇc¥ties gribïtÇju un pa-

‰u mÇc¥bspïku pieredzes apmai¿u, mobilitÇti, nodro‰i-

not br¥vÇ tirgus principu nostiprinljanu Eiropas izgl¥t¥-

bas jomÇ un paaugstinot izgl¥t¥bas l¥meni ES dal¥bvalst¥s.

Katra dal¥bvalsts pati ir atbild¥ga par izgl¥t¥bas saturu

un izgl¥t¥bas sistïmas uzbvi, nosakot ar izgl¥t¥bas pro-

grammÇm, mÇc¥bu valodu u.c. saist¥tos jautÇjumus. ES

kopumÇ ir simtiem daÏÇdu kvalifikÇciju un akadïmisko

grÇdu, simtiem daÏÇdu mÇc¥bu programmu.

ES ties¥bu akti neregulï izgl¥t¥bas jautÇjumus, bet

gan ¥steno divas galvenÇs aktivitÇtes: ES finansïto izgl¥-

t¥bas programmu nodro‰inljanu un dal¥bvalstu sadar-

b¥bas veicinljanu.

Savus btiskÇkos darb¥bas mïr˙us un prioritÇtes

izgl¥t¥bas jomÇ ES ir noteikusi:

• Lisabonas stratïÆijÇ: 2000. gada 23.-24. martÇ

Lisabonas Eiropadomes apstiprinÇts ES stratïÆiskÇs

att¥st¥bas dokuments, kas nosaka, ka EiropÇ l¥dz

2010. gadam jÇrada viskonkurïtspïj¥gÇkÇ un dina-

miskÇkÇ, uz zinljanÇm balst¥tÇ ekonomika pasaulï.

Lisabonas stratïÆijas izvirz¥tÇ mïr˙a sasnieg‰anai

laikÇ no 2000.-2006. gadam LatvijÇ tika ¥stenotas

vairÇkas ES izgl¥t¥bas programmas (Socrates,Leonardo da Vinci, eLearning, Europass u.c.), savu-

kÇrt ‰obr¥d tiek ¥stenota ES r¥c¥bas programma MÏ-

izgl¥t¥bas jomÇ 2007.-2013. gadam.

• KopenhÇgenas procesÇ: 2002. gada 29.-30. novem-

br¥ 32 valstis KopenhÇgenas deklarÇcijÇ pauda

ap¿em‰anos sekmït sadarb¥bu izgl¥t¥bas sistïmu un

profesionÇlÇs izgl¥t¥bas reformï‰anas un att¥st¥‰anas

jomÇ. ·obr¥d rit darbs pie tÇ, lai ieviestu Eiropas

izgl¥t¥bas kred¥tpunktu sistïmu un atvieglinÇtu pro-

fesionÇlo kvalifikÇciju savstarpïju atz¥‰anu. Tas

ietver plÇnu Eiropas kvalifikÇcijas sistïmai mÏ-

izgl¥t¥bas jomÇ.

• “Izgl¥t¥ba un apmÇc¥ba 2010” programmÇ, kas pa-

redz steidzamu reformu uzsÇk‰anu, lai panÇktu Lisa-

bonas mïr˙u ¥steno‰anu. PrioritÇrÇs darb¥bas jomas

ir ieguld¥jumi cilvïkresursos, izgl¥t¥ba un apmÇc¥ba

mÏa garumÇ, kÇ ar¥ Eiropas tiesiskÇ regulïjuma

izstrÇde kvalifikÇciju un iema¿u jomÇ (Europass).

TÇtad ES ties¥bu akti neregulï izgl¥t¥bas jautÇjumus,

bet paredz daÏÇdus sadarb¥bas veidus, tÇpïc varïtu

teikt, ka ar saviem izstrÇdÇtajiem ties¥bu aktiem izgl¥-

t¥bas jomÇ ES saviem pilso¿iem nosaka nevis ties¥bas un

pienÇkumus, bet gan rada daudz un daÏÇdas iespïjas.

Studijas ES – iespïja daÏÇdot mÇc¥bu procesu

Kop‰ Latvija ir k∫uvusi par ES dal¥bvalsti, visiem

Latvijas pilso¿iem ir ties¥bas studït kÇdÇ citÇ br¥vi

izvïlïtÇ Eiropas Savien¥bas valst¥. Iespïjas kÇdu laiku

uzturïties un izgl¥toties citÇs valst¥s, ko ES piedÇvÇ

saviem pilso¿iem, nenoliedzami sekmï ne vien jaunu

zinljanu apguvi, bet ar¥ daÏÇdu taut¥bu pÇrstÇvju savs-

tarpïjo sapra‰anos un individuÇlo att¥st¥bu, uzlabo

komunikÇcijas spïjas un sve‰valodu zinljanas, kas ir

btiskas prasmes ne vien cilvïka person¥gai izaugsmei,

bet ar¥ darba tirgus pras¥bÇm.

JÇatceras, ka studiju maksai ir jÇbt vienÇdai visiem

ES valstu pilso¿iem neatkar¥gi no izcelsmes valsts.

TÇpat ES pilso¿iem ir ties¥bas doties studït uz Eiropas

ekonomiskÇs zonas valst¥m, tiesa, ‰ajÇs valst¥s Çrvalstu

ES pilso¿u ties¥bas un iespïjas izgl¥t¥bas jomÇ

“ Kop‰ Latvija ir k∫uvusi par ES dal¥bvalsti,visiem Latvijas pilso¿iem ir ties¥basstudït kÇdÇ citÇ br¥vi izvïlïtÇ EiropasSavien¥bas valst¥.”

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

6

studentiem var nÇkties rï˙inÇties ar lielÇku studiju

maksu. Ja vien biedïjo‰a ne‰˙iet ilglaic¥ga prombtne

no mÇjÇm un tÇ vien gribas iegt jaunu pieredzi un

draugus Çrvalst¥s, jebkur‰ Latvijas pilsonis ir ties¥gs

doties studït uz citas valsts mÇc¥bu iestÇdi. Galvenais ir

bt pietiekami uz¿ïm¥gam, lai atrastu sev piemïrotu

izgl¥t¥bas programmu un mÇc¥bu iestÇdi, kÇ ar¥ pietieka-

mi ap¿ïm¥gam, lai Çrvalst¥s pavad¥tÇ perioda laikÇ pil-

nvïrt¥gi izmantotu visas mÇc¥bu procesa iespïjas.

Latvijas augstskolu studentiem tiek piedÇvÇta iespï-

ja piedal¥ties daÏÇdÇs apmai¿as programmÇs, apgstot

kÇdu studiju programmas kursu vai izejot praksi citas

valsts augstskolÇ. Tas iespïjams sadarb¥bas projektu,

kuros iesaist¥ju‰Çs daÏÇdu valstu austÇkÇs izgl¥t¥bas

iestÇdes, kÇ ar¥ daÏÇdu ES izgl¥t¥bas programmu (t.sk. ES

MÏizgl¥t¥bas programmas) vai ES dal¥bvalstu vald¥bu

piedÇvÇto stipendiju ietvaros.

Vald¥bu stipendijas tiek piedÇvÇtas maÆistrantras un

doktorantras studentiem, ar¥ bakalaura l¥me¿a studen-

tiem, augstskolu pasniedzïjiem un pïtniekiem. Årvalstu

vald¥bu un fondu piedÇvÇto stipendiju administrï‰anu

LatvijÇ veic v/a “Akadïmisko programmu aÆentra”.

TÇpat informÇciju par kÇdas konkrïtas valsts piedÇvÇ-

tajÇm stipendijÇm ir iespïjams iegt ‰¥s valsts vïst-

niec¥bÇ vai atbild¥gajÇ institcijÇ LatvijÇ, piemïram,

Francijas kultras centrÇ.

ES MÏizgl¥t¥bas programma – iespïja visiem

No 2007. gada 1. janvÇra darb¥bu LatvijÇ uzsÇkusi

jaunÇ ES r¥c¥bas programma MÏizgl¥t¥bas jomÇ (2007-

2013) (turpmÇk - MÏizgl¥t¥bas programma), kura ir

pieejama visu vecuma grupu cilvïkiem. ·¥ ir vien¥gÇ tik

pla‰a sadarb¥bas programma, kas ietver visus izgl¥t¥bas

veidus un l¥me¿us un kurÇ Latvijas iedz¥votÇji var

iesaist¥ties jebkurÇ mÏa posmÇ, piesakoties gan daudz-

pusïjas sadarb¥bas, gan mÇc¥bu partner¥bu, kÇ ar¥

individuÇlÇs pilnveides braucieniem.

MÏizgl¥t¥bas programma tiek ¥stenota caur ãetrÇm

sektorÇlajÇm apak‰programmÇm: Comenius (skolu

izgl¥t¥ba), Erasmus (augstÇkÇ izgl¥t¥ba), Leonardo daVinci (profesionÇlÇ izgl¥t¥ba) un Grundtvig (pieaugu‰o

izgl¥t¥ba). 2007. gadÇ notika pla‰a sabiedr¥bas infor-

mï‰ana par dal¥bas iespïjÇm jaunajÇ programmÇ, kÇ

rezultÇtÇ jau pirmajÇ programmas darb¥bas gadÇ bija

vïrojams negaid¥ti liels MÏizgl¥t¥bas programmÇ

pieteikto projektu skaits. Leonardo da Vinci apak‰pro-

grammÇ 2007. gadÇ tika sa¿emti un izvïrtïti 234 pro-

jektu pieteikumi, savukÇrt Comenius, Erasmus, Grundt-vig apak‰programmÇs – kopÇ 722 projektu pieteikumi.

V/a “Valsts izgl¥t¥bas att¥st¥bas aÆentra” ¥steno Leo-nardo da Vinci apak‰programmu, savukÇrt pÇrïjÇs

MÏizgl¥t¥bas programmas apak‰programmas ¥steno

“Akadïmisko programmu aÆentra”.

Bez MÏizgl¥t¥bas programmas ES piedÇvÇ vïl tÇdas

izgl¥t¥bas programmas kÇ Erasmus Mundus un Tempus.Erasmus Mundus ir sadarb¥bas un mobilitÇtes program-

ma augstÇkajÇ izgl¥t¥bÇ, kurÇ var piedal¥ties akreditïtas

augstÇkÇs izgl¥t¥bas iestÇdes, augstskolu mÇc¥bspïki un

studenti no visas pasaules, savukÇrt Tempus program-

mas pamatuzdevums ir augstÇkÇs izgl¥t¥bas reforma un

studiju programmu pilnveide Tempus partnervalstu (ES

kaimi¿u reÆionu valstu) augstÇkÇs izgl¥t¥bas iestÇdïs.

Pla‰Çku ar ES izgl¥t¥bas programmÇm saist¥to

informÇciju Js atrad¥siet valsts aÆentru mÇjas lapÇs

internetÇ: www.apa.gov.lv un www.viaa.gov.lv.

ES iniciat¥vas izgl¥t¥bÇ – iespïja btakt¥vam un pierÇd¥t sevi

Lai veiksm¥gi ¥stenotu kopïjos mïr˙us izgl¥t¥bÇ,

Eiropas Savien¥ba nodro‰ina ne vien vairÇkas izgl¥t¥bas

programmas, bet ar¥ nÇk klajÇ ar daÏÇdÇm iniciat¥vÇm:

• Europass - Eiropas ietvars kvalifikÇciju un kompe-

tenãu caurskatÇm¥bai, kura mïr˙is ir veicinÇt Eiropas

Savien¥bas pilso¿u mobilitÇti EiropÇ mÇc¥bu un

darba nolkos. ES pilso¿iem Europass piedÇvÇ: 1)

Europass CV - vienots CV standarts, kas darba devï-

jiem atvieglo kvalifikÇciju sal¥dzinljanu, kas pie‰˙ir-

tas daÏÇdÇs Eiropas Savien¥bas valst¥s; 2) EuropassValodu pase - vienots sve‰valodu prasmju aplieci-

no‰s dokuments, kurÇ persona pati novïrtï un norÇ-

da valodas prasmes zinljanu l¥meni; 3) EuropassMobilitÇte - apliecinÇjums prasmïm, iema¿Çm un

kompetencïm, ko persona jebkurÇ vecumÇ neat-

kar¥gi no izgl¥tot¥bas l¥me¿a un ie¿emamÇ amata ir

apguvusi konkrïtÇ laika periodÇ citÇ Eiropas valst¥;

4) Europass Diploma pielikums - dokuments, ko

pievieno augstÇkÇs izgl¥t¥bas diplomam un kas satur

detalizïtu informÇciju par absolvïto studiju

programmu; 5) Europass pielikums kvalifikÇciju ap-

liecino‰am dokumentam – dokuments, ko pievieno

pamatizgl¥t¥bas un vidïjÇs izgl¥t¥bas l¥me¿a profe-

sionÇlo kvalifikÇciju apliecino‰am dokumentam.

• EuroSkills – ES iniciat¥va, kas vïrsta uz jaunu cilvïku

motivï‰anu apgt profesionÇlo izgl¥t¥bu un kuras iet-

varos tiek organizïtas Eiropas profesionÇlo izgl¥t¥bas

iestÇÏu audzïk¿u sacens¥bas. EuroSkills iniciat¥vu Lat-

vijÇ koordinï ProfesionÇlÇs izgl¥t¥bas administrÇcija.

• Eiropas atzin¥bas z¥me valodu apguvï – Eiropas

Savien¥bas iniciat¥va, kas veicina novatorisku un efek-

t¥vu sve‰valodu apguvi formÇlajÇ un neformÇlajÇ

izgl¥t¥bÇ. Iniciat¥vas ietvaros tiek meklïti jauni un

7

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

oriÆinÇli citÇs valst¥s un valodÇs pÇr¿emami sve‰valo-

du apguves pa¿ïmieni un metodes. ·o iniciat¥vu Lat-

vijÇ koordinï v/a “Akadïmisko programmu aÆentra”.

Eiropas kred¥tpunktu pÇrnese un uzkrljana– iespïja nepazaudït mÇc¥bu sasniegumus

Eiropas kred¥tpunktu pÇrneses un uzkrljanas sistï-

mas ir instruments Çrzemïs pavad¥tu studiju periodu uz-

skaitei un atz¥‰anai. ·Çda Çrvalst¥s iegto mÇc¥bu sasnie-

gumu ieskait¥‰ana izgl¥tojamo izcelsmes valst¥ iegtajÇ

izgl¥t¥bÇ ir btiska, lai studentos rais¥tu interesi par izgl¥-

t¥bas mobilitÇtes iespïjÇm un uzturï‰anos Çrvalst¥s mÇ-

c¥bu nolkos.

Eiropas kred¥tpunktu pÇrneses un uzkrljanas sistï-

ma augstÇkajai izgl¥t¥bai (ECTS) tiek veiksm¥gi izmanto-

ta jau kop‰ 1989. gada, savukÇrt lïmums par Eiropas

kred¥tpunktu pÇrneses un uzkrljanas sistïmu profe-

sionÇlajai izgl¥t¥bai un apmÇc¥bai (ECVET) tiks pie¿emts

l¥dz ‰Ç gada beigÇm.

• ECTS ir izstrÇdÇta, lai objekt¥vi varïtu novïrtït studen-

ta veikumu un sekmes, studïjot daÏÇdÇs augstskolÇs,

kurÇs ir at‰˙ir¥gas vïrtï‰anas sistïmas. ECTS ∫auj ar

Çrzemïs apgtiem priek‰metiem aizstÇt tÇdus pa‰us

vai l¥dz¥gus priek‰metus Latvijas augstskolu studiju

programmÇs. Pirms students dodas uz kÇdu Çrvalstu

mÇc¥bu iestÇdi, ir jÇnoslïdz tr¥spusïjs mÇc¥bu l¥gums

starp studentu, Latvijas augstskolu un Çrvalstu augst-

skolu, kurÇ tiek iek∫auts izvïlïtÇs studiju programmas

apraksts, kÇ ar¥ iegstamais kred¥tpunktu skaits.

• ECVET mïr˙is ir atbalst¥t profesionÇlÇs izgl¥t¥bas pro-

cesÇ eso‰o personu mobilitÇti, mÏizgl¥t¥bas sasnie-

gumu novïrtï‰anu, kÇ ar¥ profesionÇlÇs izgl¥t¥bas

sniedzïju sadarb¥bu un savstarpïju uztic¥bu EiropÇ.

ECVET ir kred¥tpunktu pÇrneses un uzkrljanas sistï-

ma, kas papildus formÇlÇs izgl¥t¥bas sasniegumiem

¿em vïrÇ ar¥ mÇc¥bu sasniegumus, kas iegti nefor-

mÇlÇ kontekstÇ.

KompetentÇ iestÇde LatvijÇ Eiropas kred¥tpunktu

pÇrneses un uzkrljanas sistïmu jautÇjumos ir Akadï-

miskÇs informÇcijas centrs.

Iespïja paust viedokli par EK jaunajiemties¥bu aktiem

Latvijas RepublikÇ Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrija

(IZM) ir atbild¥ga par ES jautÇjumu pÇrraudz¥‰anu ar

izgl¥t¥bu, apmÇc¥bÇm, sportu, zinÇtni, tehnoloÆijÇm, pït-

niec¥bu un inovÇcijÇm saist¥tajÇs nozarïs, kÇ ar¥ par ar

sektorpolitikas anal¥zi un ES lïmumu ietekmes

izvïrtï‰anu. Lai paustu Latvijas viedokli par Eiropas

Padomï un ParlamentÇ iesniegtajiem dokumentiem,

IZM gatavo Latvijas nacionÇlÇs poz¥cijas.

Latvijas nacionÇlÇs poz¥cijas gatavo‰anas procesÇ

tiek apzinÇts gan l¥dzatbild¥go iestÇÏu un nevalstisko or-

ganizÇciju viedoklis un intereses, gan piedÇvÇta iespïja

visiem interesentiem komentït jaunÇkos ES ties¥bu aktu

projektus, pirms par tiem tiek sagatavota Latvijas naci-

onÇlÇ poz¥cija. ·Çda iespïja tiek piedÇvÇta IZM mÇjas

lapÇ: www.izm.gov.lv (sada∫Ç “Eiropas Savien¥ba”).

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

8

tajos ES reÆionos. ES kopumÇ veicina darbaspïka piepl-

des noregulï‰anos saska¿Ç ar ekonomisko piepras¥jumu

un paver ce∫u ES l¥men¥ daudz saska¿otÇkÇm un efekt¥-

vÇkÇm ekonomiskajÇm politikÇm. Darbaspïka kust¥bas

br¥v¥ba ir ieguld¥jums vienotÇ tirgus mïr˙u sasnieg‰anÇ

un nodro‰ina darba tirgus elast¥gumu un produktivitÇti.2

VienotÇ darbaspïka tirgus izveides pamatÇ ir darba-

spïka ilgtermi¿a migrÇcijas rad¥tÇs priek‰roc¥bas:

pirmkÇrt, darba meklïtÇjiem labÇkas iespïjas peln¥t,

balstoties uz vi¿u kvalifikÇciju un pieredzi;

otrkÇrt, darba devïjiem lielÇkas iespïjas izvïlïties

tehnoloÆijas, saska¿ojot darbaspïka un kapitÇla optimÇ-

lÇs attiec¥bas;

tre‰kÇrt, raÏo‰anas izmaksu vienÇdo‰ana daÏÇdu reÆio-

nu raÏotÇjiem: saska¿Ç ar ekonomikas teoriju br¥va raÏo‰a-

nas faktoru kust¥ba vienÇdo ‰o faktoru cenas daÏÇdos

reÆionos.3

Ar br¥vu personu kust¥bu saist¥tÇs ties¥bas

Br¥va kust¥ba neattiecas tikai uz strÇdÇjo‰iem. Likvi-

dïjot stingru robeÏkontroli, v¥zu sistïmu un saska¿ojot

darba un izgl¥t¥bas likumdo‰anu, br¥va personu kust¥ba

paredz, ka vienas dal¥bvalsts pavalstnieki var br¥vi

iebraukt citÇ dal¥bvalst¥ kÇ tristi, apmesties tur uz pa-

stÇv¥gu dz¥vi un pat strÇdÇt pïc tÇdiem pa‰iem noteiku-

miem kÇ ‰¥s valsts pastÇv¥gie iedz¥votÇji.4 Eiropas

Kopienas (EK) dibinljanas l¥guma 18. pants, kuram ir

tie‰as iedarb¥bas spïks, sniedz ikvienam ES pilsonim:

1) br¥vas pÇrvieto‰anÇs un uzturï‰anÇs ties¥bas attiec¥gas

dal¥bvalsts teritorijÇ. ES pilsonis, uz kuru sa¿ïmïjvals-

t¥ vairs neattiecas uzturï‰anÇs ties¥bas kÇ migrïjo‰am

darba ¿ïmïjam, var kÇ ES pilsonis baud¥t uzturï‰anÇs

ties¥bas.5 TÇdas pa‰as ties¥bas attiecas uz darba ¿ïmï-

ja laulÇto, apgÇd¥bÇ eso‰ajÇm personÇm, kas jaunÇkas

par 21 gadu, un apgÇd¥bÇ eso‰ajiem lejupïjiem radi-

niekiem.6 PagÇju‰Ç gadsimta 90. gados tika pie¿emtas

normas, kas vispÇrina uzturï‰anÇs ties¥bas, tÇs attieci-

not uz ekonomiski neakt¥vajiem iedz¥votÇjiem: uz stu-

dentiem, pensionÇriem un citiem (toreiz) Eiropas Ko-

pienas pavalstniekiem.7 PensionÇriem un ekonomis-

Inese Stepi¿a, Eiropas Kopienas ties¥bu maÆistre(Francija); LU Politikas zinÇtnes noda∫as dok-torante

1957. gadÇ se‰as Eiropas valstis uzsÇka lielÇkoekonomiskÇs integrÇcijas projektu Eiropas vïsturï.Eiropas Savien¥bas (ES) vienotais tirgus ir ES ekono-miskÇs integrÇcijas sastÇvda∫a un tÇs izaugsmes no-dro‰inÇjums. VienotÇ tirgus projekta mïr˙is, valst¥mapzinoties nepiecie‰am¥bu veicinÇt savu konkurït-spïju pasaulï, nodro‰inot Eiropas valstu ekonomis-ko izaugsmi un sociÇlo labklÇj¥bu, bija izveidot tirgudal¥bvalstu starpÇ, kurÇ nepastÇvïtu iek‰ïjas robeÏasun kurÇ nebtu ‰˙ïr‰∫u pilso¿u, preãu un kapitÇlabr¥vai kust¥bai.

Vienotais tirgus un br¥va darbaspïka kust¥ba

ES vienotais tirgus tiek ¥stenots ar tÇ saucamajÇm

ãetrÇm br¥v¥bÇm: br¥va preãu un pakalpojumu aprite,

br¥va personu pÇrvieto‰anÇs un br¥v¥ba veikt uz¿ïmïj-

darb¥bu. Ar minïto ãetru br¥v¥bu pal¥dz¥bu jebkuras ES

dal¥bvalsts pavalstniekam tiek dota iespïja veikt saim-

niecisko darb¥bu jebkurÇ citÇ dal¥bvalst¥.1

Tie‰i br¥va personu kust¥ba no visÇm ãetrÇm vienotÇ

tirgus br¥v¥bÇm vistie‰Çk skar cilvïku. PÇrvieto‰anÇs br¥-

v¥ba ES pilso¿iem ∫auj ES meklït labÇkus dz¥ves un dar-

ba apstÇk∫us un uzlabot savas dz¥ves apstÇk∫us, tajÇ pa‰Ç

laikÇ samazinot sociÇla rakstura spiedienu mazÇk att¥st¥-

ES darba ties¥bas – darba tirgus pieejam¥ba,ierobeÏojumi un ¥pa‰ie nosac¥jumi

1 O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et r alit . R flexe Europe, La documentation Française, 2000, p.60 - 63.2 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p. 85.3 O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et r alit . R flexe Europe, La documentation Française, 2000, p.60 - 63.4 Turpat, p.60 - 63.5 EKT 2002. gada 17. septmebra tiesas spriedums lietÇ C-413/99, Baumbast un R v Secretary of State for the Home Department, Eiropas Tiesas

zi¿ojumi 2002, I-07091.lpp.6 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev. ed., 2007, p.85.7 Padomes direkt¥vas: Nr. 90/364 par ties¥bÇm uz dz¥vesvietu; Nr.90/365 par tÇdu darbinieku un pa‰nodarbinÇtu personu ties¥bÇm uz dz¥vesvietu,

kas pÇrtrauku‰as profesionÇlo darb¥bu; Nr.93/96 par studentu uzturï‰anÇs ties¥bÇm.

9

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

ki neakt¥vajiem iedz¥votÇjiem, kÇ ar¥ vi¿u Æimenes

locek∫iem, kas ir to aprpï, tiek noteikts, ka ir jÇbt

apdro‰inÇtiem pret visiem slim¥bu gad¥jumiem, kas

nosedz visu risku kopumu dal¥bvalst¥, kurÇ ir plÇ-

nots uzturïties, kÇ ar¥ pastÇv pras¥ba pïc pietieka-

miem l¥dzek∫iem, kas novïrstu iespïju, ka vi¿i savas

uzturï‰anÇs laikÇ k∫st par slogu sa¿ïmïjvalstij;

2) iebrauk‰anas ties¥bas - visÇm personÇm, kurÇm ir

uzturï‰anÇs ties¥bas kÇdÇ no ES dal¥bvalst¥m, vienl¥dz

ir ties¥bas uz iera‰anos citÇ ES dal¥bvalst¥. Lai baud¥tu

ties¥bas uz br¥vu pÇrvieto‰anos citÇ dal¥bvalst¥, nevis

savas izcelsmes valst¥, darba ¿ïmïjam nav pienÇ-

kuma jau bt atradu‰am darbu. Br¥va pÇrvieto‰anÇs

attiecas ar¥ uz personÇm darba meklïjumos.8

Darba ¿ïmïja ties¥bas ES vienotajÇ darbatirg

Saska¿Ç ar EK dibinljanas l¥guma 39. pantu (Eiropas

Ekonomikas kopienas (EEK) dibinljanas l¥guma 48.

pants), br¥va darbaspïka kust¥ba paredz diskriminÇcijas

pïc valstiskÇs (nacionÇlÇs) pieder¥bas atcel‰anu – at-

tiec¥bÇ uz nodarbinÇt¥bu, atalgojumu un citiem ar darba

apstÇk∫iem saist¥tiem noteikumiem. Darba ¿ïmïjiem ir

ties¥bas, kas gan var tikt ierobeÏotas, pamatojot ar pub-

liskÇs politikas, sabiedriskÇs dro‰¥bas vai sabiedriskÇs

vesel¥bas nepiecie‰am¥bu, pie¿emt aktuÇlu darba piedÇ-

vÇjumu un br¥vi pÇrvietoties dal¥bvalsts teritorijÇ, ‰¥

iemesla vad¥tam, un ar¥ uzturïties dal¥bvalst¥ nodarbinÇ-

t¥bas nolkÇ, kÇ ar¥ palikt tÇs dal¥bvalsts teritorijÇ pïc

nodarbinÇt¥bas beigÇm. JÇuzsver, ka ‰¥s pamatties¥bas

netiek attiecinÇtas uz nodarbinÇt¥bu publiskajÇ sektorÇ.

Kopienas likumdo‰anas izstrÇde, kas materializïja

iepriek‰minïtos principus, tika pabeigta 1968. gadÇ. TÇ-

dïjÇdi, no juridiskÇ viedok∫a br¥va darbaspïka kust¥ba

tika sasniegta l¥dz ar Muitas savien¥bas izveidi un 1994.

gadÇ tika papla‰inÇta, attiecinot uz visiem darba ¿ïmï-

jiem Eiropas EkonomiskajÇ telpÇ.9

MsdienÇs visÇm personÇm, kas likum¥gi uzturas

kÇdÇ no dal¥bvalst¥m, ir vienÇdas ties¥bas uz pÇrvieto-

‰anos un uzturï‰anos citÇ ES dal¥bvalst¥. 2004. gadÇ

pie¿emtÇ direkt¥va aizvietoja virkni kompleksu likum-

do‰anas aktu, kas attiecas uz labuma guvïju daÏÇdÇm

kategorijÇm, ieskaitot algotus un nealgotus darbi-

niekus.10 TÇ paredz, ka laika periodÇ, kas nav ilgÇks par

tr¥s mïne‰iem, dal¥bvalsts var vien¥gi pras¥t ES pilso-

¿iem savÇ dz¥vesvietÇ reÆistrïties dal¥bvalsts kompe-

tentÇs varas institcijÇs. Darbinieks var turpinÇt uztu-

rïties valst¥, kurÇ vi¿‰ vai vi¿a ir apmeties ar¥ pïc

nodarbinÇt¥bas beigÇm. Darba ¿ïmïjam un tÇ Æimenei,

kas ir uzturïju‰ies sa¿ïmïjvalst¥ turpmÇko piecu gadu

laikÇ, ir ties¥bas uz nepÇrtrauktu uzturï‰anos ‰ajÇ valst¥.

˛imenes locek∫iem ir ties¥bas uz uzturï‰anos attiec¥gajÇ

valst¥ ar¥ pïc darba ¿ïmïja nÇves.11

Direkt¥va, kas ievie‰ l¥gumos paredzïto “vienl¥dz¥gas

attieksmes” principu attiec¥bÇ uz personÇm neatkar¥gi no

rases vai etniskÇs izcelsmes, tiecas aizliegt diskriminÇciju

daÏÇdÇs jomÇs, tÇdÇs kÇ nodarbinÇt¥ba, izgl¥t¥ba, sociÇlÇ

dro‰¥ba, vesel¥bas aprpe un pieeja precïm un pakalpo-

jumiem.12 Direkt¥va definï tie‰as un netie‰as diskriminÇ-

cijas jïdzienus, dod ties¥bas uz atl¥dz¥bu diskriminÇcijas

upuriem, uzliek par pienÇkumu darba devïjam pierÇd¥t,

ka vienl¥dz¥gas attieksmes princips nav ticis pÇrkÇpts.13

Kopiena ir izveidojusi vispÇrïju ietvaru, lai apkarotu

diskriminÇciju nodarbinÇt¥bas vai nodarbo‰anÇs jomÇ,

kas balst¥ta uz reliÆijas, uzskatu, darba nespïjas,

vecuma vai seksuÇlÇs orientÇcijas pamatiem.14

Migrïjo‰o darba ¿ïmïju ties¥bas

EK dibinljanas l¥guma 42. pants (EEK dibinljanas

l¥guma 51. pants) paredz tÇdu pasÇkumu veik‰anu,

kas nepiecie‰ami, lai migrïjo‰ie darba ¿ïmïji un

apgÇd¥bÇ eso‰Çs personas saglabÇtu savas ties¥bas

sociÇlÇs dro‰¥bas jomÇ:

• nodarbinÇt¥bas periodu akumulÇcija ar mïr˙i iegt

un saglabÇt ties¥bas, lai visi nodarbinÇt¥bas periodi

daÏÇdu valstu likumdo‰anÇ tiktu ¿emti vïrÇ;

• pabalstu izmaksa personai, kas uzturas kÇdas dal¥b-

“ MsdienÇs visÇm personÇm, kas likum¥-gi uzturas kÇdÇ no dal¥bvalst¥m, ir vie-nÇdas ties¥bas uz pÇrvieto‰anos un uz-turï‰anos citÇ ES dal¥bvalst¥.”

8 O.Quintin, B.Favarel-Dapas. L’Europe sociale. Enjeux et r alit . R flexe Europe, La documentation Française, 2000, p.63.

9 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed. 2007, p.86.

10 Regula Nr. 1612/68 par darba ¿ïmïju br¥vu pÇrvieto‰anos KopienÇ un Direkt¥va 2004/38 Par Savien¥bas pilso¿u un vi¿u Æimenes locek∫u ties¥bÇm

br¥vi pÇrvietoties un uzturïties dal¥bvalstu teritorijÇ, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atce∫ Direkt¥vas 64/221/EEK, 68/360/EEK,

72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. Dokuments attiecas uz EEZ.

11 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.86.

12 Directive 2000/43 implementing the principle of equal treatment between persons irrespective of racial or ethnic origin.

13 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.86.

14 Directive 2000/78 establishing a general framework for equal treatment in employment and occupation

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

10

valsts teritorijÇ.

Bez ‰Çdas aizsardz¥bas persona, kas pÇrvietojas pÇri

robeÏÇm, lai strÇdÇtu vai meklïtu darbu, riskïtu zaudït

visu vai da∫u no savÇm ties¥bÇm, kÇdas pienÇkas saska¿Ç

ar valsts likumdo‰anu (piemïram, uz pensiju, vesel¥bas

apdro‰inljanu, bezdarba vai Æimenes pabalstu).

Sistïma, ko piepras¥ja L¥guma nosac¥jumi, jau bija

ieviesta 1958. gadÇ, bet kop‰ tiem laikiem tÇ ir piedz¥-

vojusi daudzas izmai¿as un uzlabojumus pie¿emtu reg-

ulu un direkt¥vu formÇ.15

L¥dz¥ga rakstura pensijas, kas iegtas daÏÇdÇs dal¥b-

valst¥s, var tikt summïtas. Tomïr persona nevar iegt pa-

balstu kopumu lielÇkas pensijas pÇrpalikuma gad¥jumÇ,

kura tiktu sa¿emta, ja pilns apdro‰inljanas periods tiktu

pavad¥ts pïc tÇs valsts likumdo‰anas, kurÇ tÇ bijusi

nodarbinÇta.16 Uz ierïd¿iem un personÇm, uz kurÇm

attiecas tÇdi pa‰i noteikumi kÇ uz ierïd¿iem, attiecas tÇs

pa‰as ties¥bas, kas skar vispÇrïjÇs pensiju ties¥bas, kas

attiecas uz ierïd¿iem dal¥bvalst¥s.17 NodarbinÇtajiem vai

pa‰nodarbinÇtajiem, kas pÇrvietojas ES ietvaros, papild-

pensiju ties¥bas tiek vienl¥dz garantïtas.18 Attiec¥bÇ uz

tre‰o valstu pilso¿iem, kuri legÇli uzturas KopienÇ un

atbilst citiem kritïrijiem, kas noteikti regulÇ 1408/71 un

574/72,19 tiek attiecinÇtas tÇdas pa‰as l¥dzvïrt¥gas ties¥bas

un pienÇkumi, kÇdas attiecas uz ES pilso¿iem.20

Bezdarbnieks, kas dodas uz citu dal¥bvalsti, lai mek-

lïtu darbu, no izce∫o‰anas datuma maksimÇli tr¥s mïne-

‰u garumÇ sa¿em tÇs valsts izmaksÇtus pabalstus, kurÇ

pïdïjo reizi bijis nodarbinÇts. Atl¥dz¥ba, kas attiecas uz

vesel¥bas aprpi, ko nodro‰ina darba ¿ïmïja Æimenes

locek∫iem, kas uzturas citÇ dal¥bvalst¥ nekÇ tÇ, kurÇ dar-

ba ¿ïmïjs ir nodarbinÇts un apdro‰inÇts, tiek maksÇta

pilnÇ mïrÇ tÇs valstu institcijÇm, kurÇ personas uzturas.21

TÇdas pa‰as ties¥bas attiecas uz pa‰nodarbinÇtÇm

personÇm un vi¿u Æimenes locek∫iem22, kÇ ar¥ nodar-

binÇtÇm un pa‰nodarbinÇtÇm personÇm, kas veic profe-

sionÇlu darb¥bu vienas vai vairÇku dal¥bvalstu teritorijÇs.

Ikviena apdro‰inÇta persona, kas ¥slaic¥gi trisma vai

nodarbinÇt¥bas nolkos uzturas citÇ dal¥bvalst¥ nekÇ ta-

n¥, kurÇ ir apdro‰inÇta, uzrÇdot Eiropas vesel¥bas apdro-

‰inljanas karti,23 (s¥kÇk lasiet rakstÇ par EVAK- red.) var

tikt sa¿ïmïjvalst¥ uz¿emta slimn¥cÇ vai sa¿emt atl¥dz¥bu

attiec¥bÇ uz ÇrkÇrtas medic¥nisko aprpi. Eiropas karte

padara vienkÇr‰Çku aprpi valst¥, kas tiek apmeklïta,

tajÇ pa‰Ç laikÇ garantïjot vesel¥bas sistïmu finansïjo‰Çm

institcijÇm, ka pacients ir piln¥bÇ apdro‰inÇts savÇ

izcelsmes valst¥ un tÇdïjÇdi var pa∫auties uz atl¥dz¥bas

sa¿em‰anu no savÇm partneru organizÇcijÇm.24

VienotÇ darba tirgus efekt¥vai funkcionï‰anai ir ar¥

nepiecie‰ams, lai potenciÇlo migrïjo‰o darba ¿ïmïju

r¥c¥bÇ btu atbilsto‰a informÇcija par darba vietu skaitu

un raksturu, kas ir pieejamas Eiropas Savien¥bÇ, un par

nepiecie‰amo kvalifikÇciju. Ar ‰iem jautÇjumiem nodar-

bojas Eiropas NodarbinÇt¥bas dienests (EURES). TÇ ir in-

formÇcijas sistïma, ko veido aptuveni 400 eiropadom-

devïji” no ES dal¥bvalstu nodarbinÇt¥bas dienestiem,

darba devïju organizÇcijÇm, arodbiedr¥bÇm, reÆionÇla-

jÇm administrat¥vajÇm iestÇdïm un universitÇtïm, kas ir

¥pa‰i apmÇc¥ti, lai apmierinÇtu pÇrnacionÇlu darba mek-

lïtÇju un darba devïju vajadz¥bas.25

15 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.87.

16 Regulas: Nr.1408/71 on the application of social security schemes to employed persons and their families moving within the Community un Nr.

574/72 fixing the procedure for implementing Regulation (EEC) No 1408/71 on the application of social security schemes to employed persons

and their families moving within the Community;

17 Regula Nr. 1606/98 amending Regulation (EEC) No 1408/71 on the application of social security schemes to employed persons, to self-employed

persons and to members of their families moving within the Community and Regulation (EEC) No 574/72 laying down the procedure for imple-

menting Regulation (EEC) No 1408/71 with a view to extending them to cover special schemes for civil servants.

18 Regula Nr. 1223/98 ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociÇlÇ nodro‰inÇjuma sistïmu piemïro‰anu darbiniekiem, pa‰nodarbinÇtÇm

personÇm un vi¿u imenïm, kas pÇrvietojas KopienÇ, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kÇrt¥bu Regulai (EEK) Nr. 1408/71.

19 Reguls Nr. 859/2003 ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus attiecina ar¥ uz tiem tre‰o valstu pilso¿iem, uz

kuriem minïtie noteikumi neattiecas tikai vi¿u valstspieder¥bas dï∫

20 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.87.

21 EKT 1993.gada 10.marta spriedums lietÇ Nr. C-111/91, Commision v Luxembourg, Eiropas Tiesas zi¿ojumi 1993, I-00817.lpp.

22 Regula Nr. 1390/81, ar ko Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociÇlÇ nodro‰inÇjuma sistïmu piemïro‰anu darbiniekiem un vi¿u Æimenïm, kas

pÇrvietojas KopienÇ, attiecina ar¥ uz pa‰nodarbinÇtÇm personÇm un vi¿u Æimenïm un Regula Nr. 629/2006, ar kuru groza Padomes Regulu (EEK)

Nr. 1408/71 par sociÇlÇ nodro‰inÇjuma sistïmu piemïro‰anu darbiniekiem, pa‰nodarbinÇtÇm personÇm un vi¿u Æimenïm, kas pÇrvietojas KopienÇ,

un Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka ¥steno‰anas kÇrt¥bu Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (Dokuments attiecas uz EEZ)

23 Decisions No. 2003/751 aimed at introducing a European health insurance card to replace the forms necessary for the application of Council

Regulations (EEC) No 1408/71 and (EEC) No 574/72 as regards access to health care during a temporary stay in a Member State other than the

competent State or the State of residence (Text with relevance for the EEA and for the EU/Switzerland Agreement.) un No. 2003/753 concerning

the replacement of forms E 111 and E 111 B by the European health insurance card (Text with relevance for the EEA and for the EU/Switzerland

Agreement.)

24 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed, 2007, p.88.

25 Komisijas lïmums Nr. 2003/8, ar ko ¥steno Padomes Regulu (EEK) Nr. 1612/68 attiec¥bÇ uz darba piedÇvÇjumu un piepras¥jumu apkopo‰anu un

apmierinljanu (pazi¿ots ar dokumenta numuru C(2002) 5236). Dokuments attiecas uz EEZ

11

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Nobeigums un secinÇjumi

Br¥va darbaspïka kust¥ba pastÇv, ja vienas valsts

pamatiedz¥votÇji var neierobeÏoti pieteikties un vi¿us

var pie¿emt darbÇ jebkurÇ dal¥bvalst¥, kÇ ar¥ ja br¥vu

profesiju pÇrstÇvji no vienas dal¥bvalsts var br¥vi dz¥vot

citÇ dal¥bvalst¥ un strÇdÇt savÇ profesijÇ.26

PagaidÇm Latvijas pilso¿i, tÇpat kÇ liela da∫a ES

jauno” dal¥bvalstu pilso¿u, nevar baud¥t tÇs ties¥bas, kas

vi¿iem kÇ ES pilso¿iem pienÇkas attiec¥bÇ uz br¥vu dar-

baspïka kust¥bu. Veco dal¥bvalstu baÏas par darbaspï-

ka piepldumu no Austrumeiropas ir pamatÇ tam, ka

Latvijas Pievieno‰anÇs l¥gumÇ ES tika paredzïti pÇrejas

periodi attiec¥bÇ uz iespïjÇm izmantot ES br¥vu darba

tirgu jauno dal¥bvalstu pilso¿iem, kuri vïlas uzsÇkt

strÇdÇt kÇdÇ ES dal¥bvalst¥. Pa‰laik tikai asto¿as valstis

(±rija, LielbritÇnija, Zviedrija, Grie˙ija, ItÇlija, PortugÇle,

Somija un SpÇnija) ir piln¥bÇ atvïru‰as savus darba tir-

gus, savukÇrt tr¥s (Be∫Æija, Francija un Luksemburga) to

ir izdar¥jusi tikai da∫ïji un ãetras valstis (Austrija, VÇcija,

DÇnija un N¥derlande) l¥dz 2009. gada 30. apr¥lim savu

darba tirgu saglabÇ slïgtu jauno dal¥bvalstu pilso¿iem.27

Br¥va kust¥ba var sniegt ieguld¥jumu VienotÇ tirgus

mïr˙u sasnieg‰anÇ, tajÇ pa‰Ç laikÇ sniedzot nepiecie‰a-

mo elast¥gumu un tÇdïjÇdi ar¥ produktivitÇti darba tir-

gum. Tomïr pa‰laik ES galvenais uzdevums ir rad¥t

patiesu Eiropas mobilitÇtes telpu, kurÇ pÇrvieto‰a nÇs

br¥v¥ba k∫st ne tikai par juridisku pilnvaru, bet ar¥ par

cilvïku ikdienas realitÇti viscaur EiropÇ. Tas prasa kom-

pleksu ES kopïjo politiku mijiedarb¥bu.28

26 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed., 2007, p.86.

27 LR Årlietu ministrija, http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/darbs/izmainas/

28 Nicholas Moussis. Guide to European Policies, European Study Service, 13th Rev.ed, 2007, p.85.

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

12

Solvita ·trausa, Mag. iur. nodok∫u konsultante

Aizce∫o‰ana no Latvijas, lai strÇdÇtu citÇ EiropasSavien¥bas (ES) dal¥bvalst¥, pïdïjÇ piecgadï vairs navretums. L¥dz ar Latvijas pievieno‰anos ·engenas zonai2007. gada 21. decembr¥, kas btiski atvieglo ce∫o‰anuES teritorijÇ gan ES, gan tre‰o valstu pilso¿iem, ‰isjautÇjums ir ieguvis vïl lielÇku aktualitÇti. TurklÇt,papla‰inot ekonomiskos sakarus un nodibinot sta-bilus ekonomiskos kontaktus ar partneriem Çrvalst¥s,nereti Latvijas komersanti uz laiku nosta savusdarbiniekus darbam uz citas ES dal¥bvalsts sabiedr¥bu.Straujas ekonomiskÇs izaugsmes un kvalificïta dar-baspïka paaugstinÇta piepras¥juma apstÇk∫os novïro-jama ar¥ atgriezeniska saikne pretïjÇ virzienÇ, kad noÇrvalst¥m tiek nost¥ti speciÇlisti darbam LatvijÇ.

Tomïr tikai retais jau savlaic¥gi domÇ par likumiskÇm

saist¥bÇm, kÇdas ‰Çda aizce∫o‰ana rada pret valsti. Vïl

mazÇk ir tÇdu, kuri ir informïti, ka pagaidu nodarbinÇ-

t¥ba Çrvalst¥s var rad¥t papildu nodok∫u slogu LatvijÇ.1

TurklÇt ar¥ Valsts ie¿ïmumu dienests (VID) ir uzsÇcis

akt¥vu c¥¿u ar nodok∫u nemaksÇtÇjiem – fiziskÇm perso-

nÇm, veicot fizisko personu nodok∫u auditu, kura iet-

varos tiek detalizïti pÇrbaud¥ta visa informÇcija par per-

sonas ienÇkumiem, tajÇ skaitÇ ar¥ noslïgto divpusïjo No-

dok∫u konvenciju2 ietvaros piepras¥ta informÇcija no Çr-

valstu nodok∫u administrÇcijas par Latvijas iedz¥votÇju

Çrvalst¥s gtajiem ienÇkumiem.

No otras puses, LatvijÇ iebrauku‰ie Çrvalstu speciÇlisti

var saskarties ar vïrÇ ¿emamiem, bet nereti ar¥ neskaidri

formulïtiem administrat¥viem ‰˙ïr‰∫iem. Tos nodok∫u

administrï‰anas vÇrdÇ uzliek nodok∫u likumi, un tie ar¥

citu ES sabiedr¥bÇm un ES pilso¿iem neizbïgami rada

potenciÇli pÇrmïr¥gus ierobeÏojumus3. Problïmu loks,

ar kuru saskaras citu valstu darba devïji un darbinieki,

ir visdaÏÇdÇkais: sÇkot ar tÇdiem jautÇjumiem kÇ valodas

barjeras, kontaktïjoties ar VID nodok∫u inspektoriem,

neskaidrÇm un sareÏÆ¥tÇm pras¥bÇm attiec¥bÇ uz nodok-

∫u maksÇtÇju reÆistrÇciju, atskai‰u iesnieg‰anu, un vis-

beidzot ar pareizu nodok∫u deklarÇciju aizpild¥‰anu un

nodok∫a nomaksu.

·¥ raksta mïr˙is ir ieskicït daÏus no aktuÇlÇkajiem

problïmu jautÇjumiem, ar kuriem praksï saskaras gan tÇ

saucamie nodok∫u rezidenti, kas strÇdÇ Çrpus Latvijas4,

gan ar¥ nerezidenti no citÇm ES dal¥bvalst¥m, kuri strÇdÇ

un gst ienÇkumus LatvijÇ.

Nodoklis LatvijÇ par Çrvalst¥s gtoienÇkumu

Latvijas ienÇkuma nodok∫a sistïmÇ jau kop‰ noz¥m¥-

gÇkÇs nodok∫u sistïmas reformas 1995. gadÇ tiek

piemïrots starptautiski pie¿emts princips, ka Latvijas

rezidenti (gan iedz¥votÇji, gan juridiskas personas,

kurÇm ir pienÇkums sastÇd¥t un ik gadus iesniegt gada

pÇrskatus) deklarï un ienÇkuma nodokli maksÇ par visÇ

pasaulï gtajiem ienÇkumiem. TÇdïjÇdi personas, kuras

gst ienÇkumus gan LatvijÇ, gan Çrpus tÇs. loÆiski k∫st

par nodok∫u maksÇtÇjÇm vairÇk nekÇ vienÇ valst¥, un

l¥dz ar to var nonÇkt situÇcijÇ, kad viens un tas pats

ienÇkums var tikt aplikts ar nodokli divas reizes – gan

ienÇkuma izcelsmes valst¥, gan ar¥ ienÇkuma sa¿ïmïja

rezidences valst¥. Piemïram, ja Latvijas rezidents veic

algotu darbu un gst ienÇkumu Çrpus Latvijas, tomïr tas

saglabÇ stabilas ekonomiskas saiknes ar Latviju (tÇ

Æimenes locek∫i pastÇv¥gi dz¥vo LatvijÇ, un darba l¥gums

ar Çrvalsts uz¿ïmumu ir noslïgts uz noteiktu laiku), tad

‰im iedz¥votÇjam (rezidentam) joprojÇm saglabÇjas

pienÇkums deklarït ar¥ Çrvalst¥s gto ienÇkumu LatvijÇ

un aprï˙inÇt nodokli par visiem deklarïtajiem ienÇ-

kumiem. Tomïr vienlaic¥gi personai, kas ir samaksÇjusi

nodokli par kÇdu da∫u ienÇkumu citÇ valst¥ (kur

ienÇkums faktiski ir gts), ir ties¥bas LatvijÇ maksÇjamo

nodokli samazinÇt par citÇ valst¥ samaksÇto nodokli.

Vai nodok∫u reÏ¥ms var rad¥t ‰˙ïr‰∫us darbamcitÇ ES dal¥bvalst¥?

1 At‰˙ir¥gs nodok∫u reÏ¥ms ir diplomÇtiskÇ dienestÇ nodarbinÇtiem un Eiropas Savien¥bas ierïd¿iem saska¿Ç ar starptautiskiem l¥gumiem un ES

ties¥bu aktiem, un ‰ajÇ rakstÇ tas netiks aplkots.

2 îrt¥bas labad ‰ajÇ rakstÇ tiek lietots sa¥sinÇts nosaukums Konvencijai (L¥gumam) par nodok∫u dubultÇs uzlik‰anas un nodok∫u nemaksljanas

novïr‰anu attiec¥bÇ uz ienÇkuma un kapitÇla nodok∫iem, kas pamatÇ atbilst EkonomiskÇs sadarb¥bas un att¥st¥bas organizÇcijas izstrÇdÇtajai mode∫a

konvencijai

3 Ar to domÇts, ka izvirz¥tais mïr˙is, iespïjams, ir sasniedzams ar mazÇk ierobeÏojo‰iem l¥dzek∫iem privÇtajÇm ekonomiskajÇm attiec¥bÇm.

4 Nodok∫u maksljanas nolkiem par rezidentiem saska¿Ç ar likumu “Par nodok∫iem un nodevÇm” ir uzskatÇmi

1) Latvijas pastÇv¥gie iedz¥votÇji,

2) Çrvalstnieki, kuri LatvijÇ uzturas ilgÇk par 183 dienÇm jebkurÇ 12 mïne‰u periodÇ.

13

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Lai novïrstu potenciÇlo nodok∫u dubulto uzlik‰anu,

kÇ ar¥ sadal¥tu nodok∫u uzlik‰anas ties¥bas starp divÇm

iesaist¥tÇm valst¥m, Latvijas vald¥ba jau kop‰ devi¿-

desmito gadu sÇkuma ir akt¥vi slïgusi Nodok∫u konven-

cijas, un ‰ogad LatvijÇ ir spïkÇ vairÇk nekÇ ar 40 valst¥m

noslïgtas Nodok∫u konvencijas. Tie‰i ar Nodok∫u kon-

venciju pal¥dz¥bu tiek regulïts, kurÇ valst¥ faktiski fizis-

kai personai ir pienÇkums samaksÇt nodokli (atkar¥bÇ

no ienÇkuma veida), un izstrÇdÇtas metodes nodok∫u

dubultÇs uzlik‰anas novïr‰anai. Ar¥ ES nodok∫u politika

atz¥st divpusïjÇs Nodok∫u konvencijas par ne mazÇk

svar¥gu instrumentu par vispÇrobligÇtÇm ES ties¥bu

normÇm, ar kuru pal¥dz¥bu tiek novïrsti btiski

ekonomiski ‰˙ïr‰∫i darbinieku kust¥bai ES iek‰ïjÇ tirg,

pakalpojumu snieg‰anai Çrpus ierastÇs m¥tnes zemes,

ieguld¥jumu veik‰anai un sabiedr¥bu dibinljanai citÇs

ES dal¥bvalst¥s.

Tomïr jÇuzsver, ka Nodok∫u konvencijas nevar tikt

piemïrotas nacionÇlo likumu vai noteikumu “vakuu-

mÇ”, t.i., bez skaidra regulïjuma pa‰mÇju nodok∫u ties¥-

bu aktos. JÇatz¥st, ka Nodok∫u konvencijas 15. panta

(kas attiecas uz nodok∫iem no algota darba ienÇkuma)

piemïro‰ana nav viennoz¥m¥gi skaidra. Ar to ir saist¥tas

praktiskas problïmas, ar kurÇm var saskarties Latvijas

nodok∫u maksÇtÇji, iesniedzot gada ienÇkuma dekla-

rÇcijas. Atbilsto‰i Ministru kabineta apstiprinÇtai iedz¥-

votÇju ienÇkumu nodok∫u deklarÇcijas formai5 divkÇr‰i

samaksÇtais nodoklis (LatvijÇ un Çrvalst¥s) par vienu un

to pa‰u ienÇkumu nevar tikt iek∫auts deklarÇcijÇ,

neuzrÇdot ienÇkumu divas reizes – kÇ LatvijÇ, tÇ ar¥

Çrvalst¥s gto ienÇkumu.

Piemïram, ‰Çda situÇcija var rasties, ja fiziska per-

sona – Latvijas rezidents, veic darbu gan LatvijÇ, gan

Çrvalst¥s un par to atalgojumu izmaksÇ Latvijas darba

devïjs. Latvijas darba devïjam ir pienÇkums ieturït no-

dokli 25% apmïrÇ darba algas izmaksas br¥d¥. Vien-

laic¥gi ar¥ Latvijas rezidentam var bt pienÇkums sa-

maksÇt nodokli otrÇ valst¥ (saska¿Ç ar ‰¥s valsts nodok∫u

likumiem) par to atalgojuma da∫u, kas ir attiecinÇma uz

‰ajÇ otrÇ valst¥ veikto darbu.

Neskatoties uz to, ka gan Latvijas likums, gan

Nodok∫u konvencijas uzliek par pienÇkumu rezidences

valstij (Latvijai) novïrst nodok∫u dubulto uzlik‰anu un

samazinÇt LatvijÇ maksÇjamo nodokli par Çrvalst¥ sa-

maksÇto nodokli, fiziskai personai trkst praktiska

instrumenta, kÇ pras¥t Nodok∫u konvencijÇ un Latvijas

likumÇ paredzïto nodok∫u atvieglojumu piemïro‰anu.

Problïmas rodas, kad ienÇkums tiek iek∫auts gada

ienÇkuma deklarÇcijÇ. Atbilsto‰i pa‰reizïjai ienÇkuma

deklarÇcijas formai ienÇkums par darbu Çrvalst¥s btu

jÇiek∫auj D2 (Fizisko personu (rezidentu) Çrvalst¥s gtie

ienÇkumi) pielikumÇ, tomïr dubultÇ samaksÇto nodok-

li (gan LatvijÇ, gan Çrvalst¥) nav iespïjams parÇd¥t kÇ

pÇrmaksÇto nodokli un atgt to no valsts.

·ÇdÇ gad¥jumÇ praktiski nav iespïjams piemïrot ar¥

Ministru kabineta 2001. gada 30. apr¥∫a noteikumus Nr.

176 “KÇrt¥ba, kÇdÇ piemïrojami starptautiskajos l¥gumos

par nodok∫u dubultÇs uzlik‰anas un nodok∫u nemak-

sljanas novïr‰anu noteiktie nodok∫u atvieglojumi”. ·ie

noteikumi risina jautÇjumus, kad saska¿Ç ar Nodok∫u

konvencijas noteikumiem nodokli var neieturït izmak-

sas br¥d¥, ja ienÇkums tiek izmaksÇts otras valsts

rezidentam. Aprakst¥tajÇ situÇcijÇ Latvijas darba devïjs

nav atbr¥vots no nodok∫a ieturï‰anas saska¿Ç ar

Nodok∫u konvencijas noteikumiem un ar¥ otrai valstij

nav pienÇkuma pie‰˙irt atbr¥vojumu no nodok∫a. Tur-

klÇt fiziskÇ persona turpina saglabÇt cie‰as ekonomiskÇs

saiknes ar Latviju, un l¥dz ar to tÇ ir uzskatÇma par

Latvijas rezidentu.

Gad¥jumos, kad Latvijas uz¿ïmuma darbinieki tiek

nost¥ti uz citu valsti un tie tiek nodarbinÇti Çrvalsts

uz¿ïmumÇ, komersantiem ir jÇrï˙inÇs ar papildu iz-

maksÇm, lai kompensïtu saviem darbiniekiem Çrvalst¥s

samaksÇto nodokli. TÇdïjÇdi tiek rad¥ti mÇksl¥gi admin-

istrat¥vi ‰˙ïr‰∫i ar tiem pakÇrtotÇm finansiÇlÇm sekÇm.

Tie var tikt uzskat¥ti gan par starptautiski tiesisko

saist¥bu, gan ar¥ Latvijas saist¥bu ES ietvaros pÇrkÇpumu.

“ Gad¥jumos, kad Latvijas uz¿ïmumadarbinieki tiek nost¥ti uz citu valsti untie tiek nodarbinÇti Çrvalsts uz¿ïmumÇ,komersantiem ir jÇrï˙inÇs ar papildu iz-maksÇm, lai kompensïtu saviem darbi-niekiem Çrvalst¥s samaksÇto nodokli.”

“ Personas, kuras gst ienÇkumus ganLatvijÇ, gan Çrpus tÇs. loÆiski k∫st parnodok∫u maksÇtÇjÇm vairÇk nekÇ vienÇvalst¥, un l¥dz ar to var nonÇkt situÇcijÇ,kad viens un tas pats ienÇkums var tiktaplikts ar nodokli divas reizes.”

5 2006. gada 10. janvÇra noteikumiem Nr.41 “Noteikumi par iedz¥votÇju gada ienÇkumu deklarÇciju un tÇs aizpild¥‰anas kÇrt¥bu” .

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

14

Rezidences statusa ieg‰ana un zaudï‰ana

Ar jautÇjumu, kas saist¥ts ar rezidences statusa ieg‰anu

un zaudï‰anu saskaras gan Latvijas pastÇv¥gie iedz¥votÇji,

kuri par tÇdiem tiek uzskat¥ti automÇtiski, gan Çrvalstnieki,

kas pastÇv¥gi uzturas LatvijÇ vismaz 6 mïne‰us gada laikÇ

un gst ienÇkumu LatvijÇ. InformÇciju par Latvijas pastÇv¥-

gajiem iedz¥votÇjiem VID sa¿em no Iedz¥votÇju reÆistra,

kuru uztur un aktualizï Pilson¥bas un migrÇcijas lietu de-

partaments, kÇ ar¥ darba devïjiem, kuriem saska¿Ç ar liku-

mu katru mïnesi ir jÇsniedz zi¿as par fiziskÇm personÇm

izmaksÇto ienÇkumu un ieturïto nodokli. Årvalstniekiem

pa‰iem ir pienÇkums reÆistrïties VID nodok∫u maksÇtÇju

reÆistrÇ.

JÇuzsver, ka galvenÇ at‰˙ir¥ba starp nodok∫u reziden-

tiem un nerezidentiem slïpjas deklarïjamÇ ienÇkuma un

l¥dz ar to nodok∫u saist¥bu apjomÇ. Nerezidenti maksÇ

nodokli tikai par LatvijÇ gto ienÇkumu. TurklÇt atbilsto‰i

starptautiski pie¿emtai praksei fiziskÇs personas, kas do-

das uz laiku strÇdÇt uz citu valsti, var ar¥ likum¥gi izvïlï-

ties, kurÇ valst¥ sniegt gada ienÇkuma deklarÇciju, l¥dz

tÇm ir iespïja k∫t par otras valsts rezidentu. ±pa‰i, ja pie-

¿emam, ka ‰im speciÇlistam uz otru valsti seko ar¥ vi¿a

Æimene, pÇrcel‰anÇs uz laiku dod likum¥gu pamatu ar¥

uzskat¥t ‰o personu par otras valsts nodok∫u rezidentu6.

LatvijÇ vien¥gie noteikumi, kas regulï nodok∫u maksÇ-

tÇju reÆistrÇciju, joprojÇm ir spïkÇ eso‰ie Ministru kabineta

2001. gada 27. marta noteikumi Nr. 150 “Noteikumi par no-

dok∫u maksÇtÇju un nodok∫u maksÇtÇju struktrvien¥bu re-

ÆistrÇciju Valsts ie¿ïmumu dienestÇ”. TurklÇt jÇuzsver, ka

reÆistrÇcija nodok∫u maksÇtÇju reÆistrÇ ir svar¥gÇkais no-

dok∫u administrÇcijas r¥c¥bÇ eso‰ais kontroles mehÇnisms.

Nerezidentam, kur‰ gst ienÇkumu (no algota darba vai

neatkar¥giem individuÇliem pakalpojumiem) LatvijÇ, ir pie-

nÇkums reÆistrïties nodok∫u maksÇtÇju reÆistrÇ. Latvijas re-

zidenti reÆistrïjas nodok∫u maksÇtÇju reÆistrÇ pa‰i vai ar¥

tos reÆistrï darba devïjs.

SavukÇrt saska¿Ç ar noteikumu 17. punktu VID nodo-

k∫u maksÇtÇju sv¥tro no nodok∫u maksÇtÇju reÆistra, pam-

atojoties uz nodok∫u maksÇtÇja pieteikumu, aizpildot

noteikumu pielikumÇ pievienoto veidlapu. Tomïr jÇuz-

sver, ka ‰o noteikumu 7. pielikumÇ pievienotÇs veidlapas

formÇts neparedz kÇ iemeslu izslïg‰anai no nodok∫u

maksÇtÇju reÆistra norÇd¥t rezidences pÇrcel‰anu uz citu

valsti. TÇdïjÇdi, ja Latvijas nodok∫u maksÇtÇjs ir izslïgts

no nodok∫a maksÇtÇja reÆistra, tam var bt liegta iespïja

br¥vprÇt¥gi veikt, piemïram, obligÇtÇs sociÇlÇs apdro‰inÇ-

‰anas iemaksas, nodro‰inot pensiju uzkrÇjumu, sasnie-

dzot pensijas vecumu, ja, piemïram, ‰Çda persona pïc

laika tomïr vïlïsies atgriezties LatvijÇ.

JÇatz¥mï, ka attiec¥bÇ uz Latvijas iedz¥votÇjiem situÇcija,

iespïjams, ir pat vïl neskaidrÇka, jo sv¥tro‰ana no nodok∫u

maksÇtÇja reÆistra praktiski var notikt, pamatojoties uz

datiem, kurus VID sa¿em no iedz¥votÇju reÆistra. L¥dz ar

to, ja Latvijas iedz¥votÇjs, kas uz laiku aizce∫o no Latvijas,

nav bijis pietiekami apzin¥gs un pazi¿ojis savu jauno adre-

si citÇ valst¥ Pilson¥bas un migrÇcijas lietu departamentam

vai VID, tas var bt par iemeslu VID atteikumam sv¥trot

attiec¥go personu no nodok∫u maksÇtÇju reÆistra.

TurklÇt ‰Çdi neskaidri noteikumi neveicina ar¥ Çrvalst-

nieku vïlmi reÆistrïties kÇ nodok∫u maksÇtÇjiem LatvijÇ,

neskatoties uz labvïl¥gÇm nodok∫u likmïm nodok∫u mak-

sÇtÇju kategorijai, kuru ienÇkumu l¥menis ir sal¥dzino‰i

augsts7. Tomïr neskaidr¥bu ar nodok∫u maksÇtÇju reÆistrÇ-

ciju dï∫ valsts budÏets joprojÇm zaudï btiskus papildu no-

dok∫u ie¿ïmumus.

Nerezidentu nodarbinljana un reÆistrÇcijaValsts ie¿ïmumu dienestÇ

JautÇjumu loks, ar ko visbieÏÇk saskaras Çrvalstu no-

dok∫u maksÇtÇji, kuri uz laiku strÇdÇ LatvijÇ, ir ∫oti pla‰s, un

praksï gandr¥z nepastÇv standarta situÇcijas, uz kurÇm li-

kums dod gatavu atbildi.

·¥ raksta nolkiem turpmÇk analizï‰u piemïru, kad

citas ES dal¥bvalsts darba devïjs nosta darbam Latvijas

saist¥tÇ sabiedr¥bÇ uz laiku l¥dz tr¥s gadiem augsta

l¥me¿a vad¥tÇju – ES pilsoni, kur‰ Latvijas sabiedr¥bÇ uz-

sÇk pild¥t valdes locek∫a pienÇkumus. Tomïr ar Latvijas

uz¿ïmumu ‰im Çrvalsts uz¿ïmuma darbiniekam nav

darba l¥guma, un ar¥ darba algu (tai skaitÇ par darbu

LatvijÇ) ‰ai personai turpina maksÇt Çrvalsts sabiedr¥ba.

AktuÇlie jautÇjumi ‰ÇdÇ situÇcijÇ:

• Vai citas ES dal¥bvalsts pilsonim ir pienÇkums reÆis-

trïties kÇ nodok∫u maksÇtÇjam LatvijÇ, ja darba algu

vi¿am joprojÇm turpina maksÇt Çrvalsts sabiedr¥ba?

• Vai Latvijas sabiedr¥bai ir pienÇkums maksÇt ienÇ-

kuma nodokli nerezidenta labÇ?

• KÇdas ir citas ES dal¥bvalsts pilso¿a sociÇlÇs apdro‰i-

nljanas saist¥bas?

Lai gan br¥va darbaspïka kust¥ba neaizliedz ES dal¥b-

valst¥m izvirz¥t papildu nosac¥jumus nodok∫u kontroles vÇr-

dÇ un nodok∫u uzlik‰anas nolkÇ, tÇ vienlaic¥gi noteic, ka

‰ie noteikumi ir pietiekami skaidri un nepÇrprotami, lai tÇ-

dïjÇdi nerad¥tu papildu ‰˙ïr‰∫us un pÇrmïr¥gas izmaksas.

6 PastÇv tiesiski instrumenti, kÇ iesaist¥to valstu nodok∫u administrÇcijas var vienoties situÇcijÇs, kad persona var tikt uzskat¥ta par divu valstu rezi-

dentiem, lai novïrstu ∫aunprÇt¥gu iespïju izvair¥ties no nodok∫a maksljanas.

7 TÇ kÇ LatvijÇ nav progres¥vÇs nodok∫a sistïmas, tad ‰obr¥d iedz¥votÇji ar augstu ienÇkuma l¥meni maksÇ nodokli pïc vienas no zemÇkÇm nodok∫u

likmïm EiropÇ.

15

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

DiemÏïl jÇsecina, ka tie nebt nav tik viennoz¥m¥gi skaid-

ri, ja runa ir par Latvijas likuma “Par iedz¥votÇju ienÇkuma

nodok∫a” un “Par valsts sociÇlo apdro‰inljanu” piemïro‰a-

nu. JÇ¿em ar¥ vïrÇ, ka visÇs ES dal¥bvalst¥s ir tie‰i piemïro-

jama ES SociÇlÇ regula (1408/71/EEC), kas paredz sociÇlÇs

apdro‰inljanas shïmu koordinÇciju un ievïrojami atvieglo

darbinieku nost¥‰anu uz laiku darbam citÇs valst¥s.

Saska¿Ç ar minïtÇs sociÇlÇs regulas noteikumiem darbi-

nieki var turpinÇt maksÇt sociÇlÇs apdro‰inljanas iemaksas

tikai savÇ rezidences valst¥, ja vi¿i uzturas otrÇ valst¥ ne il-

gÇk kÇ 12 mïne‰us8. Lai piemïrotu SociÇlÇs regulas priek‰-

roc¥bas, ES pilsonim ir jÇiesniedz VID E-101 sertifi-kÇts, kas

apliecina, ka persona ir pak∫auta attiec¥gÇs dal¥bvalsts ob-

ligÇtÇs sociÇlÇs apdro‰inljanas shïmai. PretïjÇ gad¥jumÇ ES

pilsonim vai ES sabiedr¥bai btu jÇreÆistrïjas Valsts ie¿ïmu-

mu dienestÇ jau no pirmÇs nodarbinÇt¥bas dienas.

TÇ kÇ saska¿Ç ar Latvijas ties¥bu aktiem tradicionÇli ob-

ligÇtÇs sociÇlÇs apdro‰inljanas maksÇjumus veic darba de-

vïjs, loÆiski var rasties jautÇjums – vai ‰Çds pienÇkums ir

pa‰am valdes loceklim vai Latvijas uz¿ïmumam, kurÇ pra-

ktiski tiek pild¥ti valdes locek∫a pienÇkumi? ·Çda pras¥ba re-

Æistrïties VID tiek izvirz¥ta ar¥ attiec¥bÇ uz citas ES dal¥b-

valsts darba devïjiem. L¥dz ar to pastÇv divas iespïjas – vai

nu faktiskais ES dal¥bvalsts darba devïjs reÆistrïjas VID un

veic apdro‰inljanas iemaksas LatvijÇ, vai ar¥ tas pilnvaro

reÆistrïties VID pa‰u ES dal¥bvalsts pilsoni (valdes locekli).

Nav grti iedomÇties, ka abi risinÇjumi ir pietiekami sa-

reÏÆ¥ti. PirmajÇ minïtajÇ gad¥jumÇ tas uzliek papildu admi-

nistrat¥vu darbu, regulÇru nodok∫u atskai‰u iesnieg‰anu at-

bilsto‰i Latvijas nodok∫u likumiem, un, visbeidzot, ar¥ pa‰a

nodok∫a iemaksljanu valsts budÏetÇ, turklÇt citÇ valtÇ, ne-

kÇ ir ‰¥ uz¿ïmuma ie¿ïmumi un kÇ tiek vesta grÇmatved¥-

bas uzskaite. ·ajÇ situÇcijÇ visbieÏÇk ir praktiski ‰˙ïr‰∫i, ku-

ri neizbïgami prasa papildu izmaksas (piemïram, algojot

Latvijas likumus pÇrzino‰u grÇmatvedi vai nodok∫u konsul-

tantu).

Tomïr ar¥ otrais risinÇjums nedod labvïl¥gÇku risinÇju-

mu – praktiski ‰is slogs tiek pÇrnests uz pa‰u fizisko per-

sonu, kas tie‰i tÇpat nepÇrzina Latvijas likumu noteikumus

un turklÇt var apjukt duÇlÇs pras¥bÇs, kas tagad uz ‰o fizis-

ko personu attiecas gan kÇ uz fizisko personu – nodok∫u

maksÇtÇju, gan kÇ uz darba devïju. Årvalsts fiziskÇm per-

sonÇm, reÆistrïjoties VID kÇ sociÇlÇs apdro‰inljanas ie-

maksu veicïjÇm, ir pienÇkums ar¥ pa‰Çm aprï˙inÇt un veikt

maksÇjumus budÏetÇ reizi ceturksn¥, kÇ ar¥ iesniegt regulÇ-

ras atskaites VID l¥dz¥gi kÇ darba devïjam. TurklÇt nodok∫u

saist¥bu apjoms ES pilsonim – fiziskai personai var ievïro-

jami pieaugt. Fiziskai personai l¥dz ar to ir jÇiemaksÇ budÏe-

tÇ sociÇlÇs apdro‰inljanas iemaksas pïc kopïjÇs likmes

33,09%, kas ietver gan darba ¿ïmïja da∫u (9%), gan ar¥ dar-

ba devïja da∫u. Tas pïc bt¥bas ‰os citas ES valsts pilso¿us

nostÇda ievïrojami neizdev¥gÇkÇ situÇcijÇ, un ES darba de-

vïji praksï jau iepriek‰ vienojas ar nost¥to darbinieku, kÇ

kompensït pÇrmïr¥go nodok∫u slogu, kas sasniedz 58,09%.

Sal¥dzino‰i Latvijas darbinieku kopïjais nodok∫u slogs ir ti-

kai 34%.

JÇuzsver ar¥ fakts, ka saska¿Ç ar likumu “Par valsts so-

ciÇlo apdro‰inljanu” gan algas nodok∫a, gan sociÇlÇs ap-

dro‰inljanas iemaksu objekts ir valdes loceklim noteiktÇ

atl¥dz¥ba. Aprakst¥tajÇ piemïrÇ ar¥ atl¥dz¥bas noteik‰ana var

bt str¥d¥gs jautÇjums, ja valdes loceklis ir iecelts ar dal¥b-

nieku lïmumu, un darbs tiek veikts gan LatvijÇ (kas ar¥ ra-

da pienÇkumu maksÇt nodokli LatvijÇ), gan pastÇv¥gajÇ

m¥tnes zemï – ES darba devïja labÇ. TÇpat jÇatz¥mï, ka at-

tiec¥bÇ uz sociÇlÇs apdro‰inljanas maksÇjumiem, ja kÇ

maksÇtÇjs ir pilnvarots reÆistrïties pats ES darbinieks (‰ajÇ

gad¥jumÇ – valdes loceklis), pastÇv ierobeÏojumi no atl¥dz¥-

bas atskait¥t ES darba devïja veiktÇs iemaksas licencïtajos

pensiju plÇnos. ·Çdu ierobeÏojumu var uzskat¥t par dis-

kriminïjo‰u pret citu ES dal¥bvalstu pilso¿iem situÇcijÇ, kad

pa‰mÇju darba devïju veiktÇs iemaksas ir atskaitÇmas

sociÇlÇs apdro‰inljanas iemaksu aprï˙inljanas nolkiem

(likuma 14. panta 7. da∫a).

Praksï ‰os un citus jautÇjumus pal¥dz risinÇt pa‰mÇju

likumus un administrat¥vo iestÇÏu praksi pÇrzino‰i nodok-

∫u eksperti. Tas savukÇrt prasa lielÇkas izmaksas (par no-

dok∫u konsultÇcijÇm un citiem pakalpojumiem, piemïram,

nodok∫u deklarÇciju un atskai‰u sastÇd¥‰anu un iesnieg‰a-

nu VID, kontaktiem ar vietïjiem VID inspektoriem un

starpniec¥bu daÏÇdu jautÇjumu risinljanÇ). Lai gan l¥dz ‰im

vald¥ja pie¿ïmums, ka ‰Çdu nodok∫u konsultantu pakalpo-

jumus visbieÏÇk izmanto daudznacionÇlas kompÇnijas, ku-

ras plÇno dar¥jumus vairÇkÇs valst¥s, tomïr ar¥ LatvijÇ ¥pa‰i

pïdïjo gadu laikÇ arvien bieÏÇk ‰Çdus pakalpojumus iz-

manto gan vietïjie uz¿ïmïji un individuÇlie komersanti,

gan Çrvalstu kompÇnijas, kuras nol¥gst nodok∫u konsultan-

tus tie‰i ar mïr˙i uzticït savu darbinieku nodok∫u saist¥bu

kÇrto‰anu profesionÇ∫iem. Lai gan samaksa par ‰iem pakal-

pojumiem nav maza, tomïr profesionÇla nodok∫u konsul-

tantu pal¥dz¥ba ∫auj ietaup¥t gan resursus, gan laiku, lai pa‰i

nodarbotos ar saviem pamatjautÇjumiem.

8 Saska¿Ç ar regulu ‰o termi¿u abu valstu sociÇlÇs apdro‰inljanas aÆentras var vienoties pagarinÇt vïl par 12 mïne‰iem.

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

16

Dace Zabi¿ako, LabklÇj¥bas ministrijas SociÇlÇsapdro‰inljanas departamenta Starptautiskol¥gumu un attiec¥bu noda∫as vad¥tÇja

Eiropas Savien¥ba (ES) balstÇs uz ãetrÇm pamat-br¥v¥bÇm, un viena no tÇm ir br¥va personu kust¥-ba ES un Eiropas Ekonomikas Zonas (ES/EEZ) teri-torijÇ, ar br¥vu personu kust¥bu saprotot iespïjuce∫ot, mÇc¥ties, kÇ ar¥ strÇdÇt jebkurÇ ES dal¥bvalst¥.

PÇrvietojoties ES/EEZ teritorijÇ, ES pilsonisnezaudï savas ties¥bas uz sociÇlo dro‰¥bu. Ja ESpilso¿i vïlas doties dz¥vot uz citu dal¥bvalsti vai¥slaic¥gi tur strÇdÇt, vi¿i var bt dro‰i, ka nezaudïsLatvijÇ veiktÇs iemaksas un l¥dz ar to - ar¥ savasties¥bas uz sociÇlo dro‰¥bu.

Pamatprincipi

Ja ES pilsonis, tÇtad ar¥ ikviens Latvijas pilsonis, uzsÇk

likum¥gi strÇdÇt kÇdÇ no ES dal¥bvalst¥m, vi¿am ir ties¥bas

iesaist¥ties ‰¥s valsts sociÇlÇs apdro‰inljanas sistïmÇ.

Katrai dal¥bvalstij ir sava likumdo‰ana, kas tiek pie-

mïrota gan attiec¥bÇ uz iemaksu likmïm, pensi-

onï‰anÇs vecumu, gan nepiecie‰amo apdro‰inljanas

stÇÏu, lai rastos ties¥bas uz pensiju vai pabalstiem.

Tomïr, lai darbotos ‰is ties¥bu saglabljanas modelis,

ir izstrÇdÇta speciÇla ES likumdo‰ana, kas koordinï visu

ES/EEZ dal¥bvalstu daÏÇdÇs sociÇlÇs dro‰¥bas sistïmas.

TÇ ir (EEK) regula Nr.1408/7 (turpmÇk – Regula) par so-

ciÇlÇs dro‰¥bas shïmu piemïro‰anu darba ¿ïmïjiem,

pa‰nodarbinÇtajiem un vi¿u Æimenes locek∫iem, kuri

pÇrvietojas Kopienas teritorijÇ.

Regula attiecas uz ‰Çdiem pakalpojumiem:

• vecuma pensija (izdienas pensija);

• invaliditÇtes pensija;

• apgÇdnieka zaudïjuma pensija;

• atl¥dz¥ba sakarÇ ar nelaimes gad¥jumiem darbÇ un

arodslim¥bÇm;

• slim¥bas un maternitÇtes pabalsti;

• apbed¥‰anas pabalsti;

• Æimenes pabalsti – bïrna kop‰anas pabalsts un Æi-

menes valsts pabalsts;

• bezdarbnieka pabalsts.

SociÇlÇs dro‰¥bas shïmu koordinï‰anaEiropas Savien¥bÇ

Divi galvenie principi, ko nosaka Regula, ir (1) peri-

odu summï‰ana un (2) pensijas un pabalstu eksports.

Periodu summï‰ana

Ja ES pilsonis ir strÇdÇjis vairÇk nekÇ vienÇ ES/EEZ

dal¥bvalst¥, tad vi¿am var rasties situÇcija, ka apdro-

‰inljanas stÇÏs vienÇ ES/EEZ dal¥bvalst¥ vïl nedod tie-

s¥bas uz pensiju vai pabalstu no ‰¥s valsts. L¥dz ar to,

strÇdÇjot vairÇkÇs ES/EEZ dal¥bvalst¥s, varïtu veidoties

personai nelabvïl¥ga situÇcija pensiju un pabalstu sa-

¿em‰anÇ. Lai to novïrstu, darbojas periodu summï‰a-

nas princips – kopÇ tiek summïti visi personas apdro-

‰inljanas periodi, kas uzkrÇti ES/EEZ dal¥bvalst¥s.

Pensijas

Periodu summï‰anas princips visbieÏÇk tiek pieli-

etots pensiju jomÇ.

Atbilsto‰i nacionÇlajai likumdo‰anai LatvijÇ vecuma

pensijas pie‰˙ir‰anai nepiecie‰ami ne mazÇk kÇ 10 gadi

apdro‰inljanas stÇÏa. Ja Latvijas apdro‰inljanas stÇÏs

nav pietiekams, lai btu ties¥bas sa¿emt Latvijas pensi-

ju, tad ties¥bu noteik‰anÇ var tikt ¿emti vïrÇ apdro-

‰inljanas periodi, kas uzkrÇti citÇs ES/EEZ dal¥bvalst¥s.

Piemïram, Latvijas pilsonis LatvijÇ ir nostrÇdÇjis sep-

ti¿us, savukÇrt ±rijÇ - ãetrus gadus. Personai ir iestÇjies

pensijas vecums atbilsto‰i Latvijas likumdo‰anai, un

vi¿a iesniedz iesniegumu par vecuma pensijas pie‰˙ir-

‰anu Valsts sociÇlÇs apdro‰inljanas aÆentrÇ (VSAA).

Nosakot ties¥bas uz vecuma pensiju, abi apdro‰inljanas

periodi tiek summïti (7+4=11), iegstot nepiecie‰amo

apdro‰inljanas stÇÏu. Pensiju katra valsts pie‰˙irs tikai

par saviem periodiem. TÇtad Latvija maksÇs par septi-

¿iem gadiem un ±rija par ãetriem gadiem.

Valstij nav pienÇkums izmaksÇt pensiju personai, ku-

ra ir bijusi apdro‰inÇta valst¥ mazÇk par vienu gadu.

Pensionï‰anÇs vecums ES/EEZ dal¥bvalst¥s ir at‰˙i-

r¥gs, l¥dz ar to iespïjams, ka pensiju par apdro‰inljanas

periodu vienÇ dal¥bvalst¥ sa¿emsiet agrÇk nekÇ citÇ. Ar

informÇciju par pensionï‰anÇs vecumiem ES/EEZ dal¥b-

valst¥s var iepaz¥ties VSAA mÇjas lapas www.vsaa.lv

sada∫Ç “Eiropas Savien¥ba”.

Nereti iedz¥votÇjiem rodas jautÇjums, kÇ otra nodar-

Atcerieties, ka veiktÇs sociÇlÇs apdro‰inljanas

iemaksas vienmïr paliek tajÇ ES/EEZ dal¥bvalst¥, kur tÇs

ir veiktas!

Svar¥gi atcerïties! Apdro‰inljanas periodi tiek sum-

mïti tikai ties¥bu noteik‰anai un aprï˙inÇ tiek izmanto-

tas tikai tÇs iemaksas, kas veiktas konkrïtajÇ valst¥.

17

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

binÇt¥bas valsts uzzinÇs par personas iesniegumu vecu-

ma pensijas pie‰˙ir‰anai? Valstu atbild¥gie dienesti savs-

tarpïji sazinÇs, un VSAA nost¥s visu nepiecie‰amo

informÇciju attiec¥gÇs ES/EEZ dal¥bvalsts kompetentajai

institcijai.

InformÇcijas apmai¿as procesÇ kompetentÇs insti-

tcijas apstiprina apdro‰inljanas stÇÏu savÇ valst¥, kÇ

ar¥, ja nepiecie‰ams, tiek pÇrst¥tas stÇÏa apliecino‰o

dokumentu kopijas citÇm iesaist¥tajÇm institcijÇm.

Kamïr no citÇm ES/EEZ dal¥bvalst¥m nav sa¿emta

visa pensijas pie‰˙ir‰anai nepiecie‰amÇ informÇcija,

VSAA pensijas piepras¥tÇjam, kuram Latvijas apdro-

‰inljanas stÇÏs ir pietiekams pensijas pie‰˙ir‰anai, uz-

sÇk avansa izmaksu.

Pïc tam, kad tiek pie¿emts gal¥gais lïmums, tas tiek

nost¥ts pensijas piepras¥tÇjam, nodro‰inot pie‰˙irtÇs

pensijas izmaksu ar¥ par pagÇju‰o laiku.

Pensijas un pabalstu eksports

Ja ES pilsonis LatvijÇ sa¿em kÇdu no pensijÇm vai

pabalstiem, uz kuru attiecas Regula, tad pie zinÇmiem

nosac¥jumiem var veikt ‰¥s pensijas vai pabalsta

eksportu uz citu ES/EEZ dal¥bvalsti. ˛imenes pabalsti

tiek eksportïti tikai iz¿ïmuma gad¥jumos.

Piemïram, ja ES pilsonim LatvijÇ ir pie‰˙irta pensija

un persona vïlas izbraukt uz pastÇv¥gu dz¥vi citÇ

ES/EEZ dal¥bvalst¥, var piepras¥t pensijas eksportu uz

jauno dz¥vesvietu. TÇdÇ gad¥jumÇ ir jÇiesniedz iesnie-

gums VSAA noda∫Ç vai jaunÇs dz¥vesvietas kompe-

tentajÇ institcijÇ, kur jÇnorÇda jaunais bankas konta

numurs. CitÇda pensijas izmaksas kÇrt¥ba ir tad, ja

pÇrce∫aties dz¥vot uz Lietuvu vai Igauniju; par ‰iem

gad¥jumiem konkrïtu informÇciju sniegs VSAA.

Bezdarbnieka pabalsts

Ja, piemïram, Latvijas pilsonis ir bezdarbnieks, vi-

¿am/vi¿ai ir ties¥bas sa¿emt bezdarbnieka pabalstu, kÇ

ar¥ meklït darbu ne tikai LatvijÇ, bet ar¥ citÇ ES/EEZ da-

l¥bvalst¥ un turpinÇt sa¿emt pie‰˙irto pabalstu. TÇdïjÇdi

tiek ¥stenots bezdarbnieka pabalsta eksporta princips.

Lai varïtu eksportït bezdarbnieka pabalstu uz

ES/EEZ dal¥bvalsti, kur ES pilsonis dosies meklït darbu,

personai ir jÇatbilst ‰Çdiem nosac¥jumiem:

1) ir jÇbt reÆistrïtai Latvijas NodarbinÇt¥bas valsts

aÆentrÇ (NVA) kÇ darba meklïtÇjai vismaz 4 nedï-

∫as pirms izbrauk‰anas no Latvijas;

2) ir jÇbt ties¥bÇm sa¿emt Latvijas bezdarbnieka pabal-

stu l¥dz br¥dim, kad persona izbrauc no Latvijas;

3) ir jÇdodas uz citu ES/EEZ dal¥bvalsti tikai darba mek-

lïjuma nolkos.

Ja darba meklïtÇjs atbilst nosac¥jumiem un vïlas sa-

¿emt pie‰˙irto bezdarbnieka pabalstu, kamïr vi¿‰/vi¿a

meklïs darbu citÇ ES/EEZ dal¥bvalst¥, personai ir jÇpie-

prasa E 303 veidlapa VSAA noda∫Ç. Iesnieguma forma ir

pieejama VSAA mÇjas lapas www.vsaa.lv sada∫Ç “Veid-

lapas” vai ar¥ to var piepras¥t VSAA noda∫Ç.

Kad ir sa¿emta E 303 veidlapa, ierodoties citÇ dal¥b-

valst¥, ir jÇr¥kojas ‰Çdi:

1) 7 dienu laikÇ pïc izbrauk‰anas no Latvijas jÇre-

Æistrïjas ES/EEZ dal¥bvalsts nodarbinÇt¥bas dienestÇ;

2) dal¥bvalsts kompetentajÇ institcijÇ (dal¥bvalstu kompe-

tento institciju adreses meklïjiet VSAA mÇjas lapas

www.vsaa.lv sada∫Ç “Eiropas Savien¥ba”) jÇiesniedz

VSAA izdotÇ E 303 veidlapa, kurÇ norÇd¥tas zi¿as par

pie‰˙irtÇ pabalsta apmïru, laiks, kurÇ saglabÇjas ties¥-

bas sa¿emt pabalstu, norÇd¥ta diena, no kuras Js vairs

neesat pieejams Latvijas nodarbinÇt¥bas dienestam;

3) jÇveic noteiktie darba meklïtÇja pienÇkumi saska¿Ç

ar konkrïtÇs ES/EEZ dal¥bvalsts kÇrt¥bu.

Bezdarbnieka pabalsta eksportu Js varat sa¿emt 3

mïne‰us vai l¥dz br¥dim, kad uzsÇkat darba attiec¥bas

(‰o 3 mïne‰u ietvaros).

Zinljanai! Saska¿Ç ar Regulas nosac¥jumiem nav

noteikts lïmuma pie¿em‰anas termi¿‰.

Atcerieties! Iesniedzot pensijas piepras¥jumu

VSAA noda∫Ç, ir jÇnorÇda darba un tam piel¥dzinÇtie

periodi citÇ ES/EEZ dal¥bvalst¥. Tas attiecas ar¥ uz peri-

odiem, kuri ir biju‰i pirms Latvijas iestljanÇs ES.

Piepras¥jumu pensijas pie‰˙ir‰anai var iesniegt jeb-

kurÇ no ES/EEZ dal¥bvalsts kompetentajÇm institcijÇm

neatkar¥gi no tÇ, kurÇ ES/EEZ dal¥bvalst¥ Jums ir apdro-

‰inljanas stÇÏs. Visas ES/EEZ dal¥bvalsts kompetentÇs

institcijas sadarbojas savÇ starpÇ!

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

18

Pirms do‰anÇs uz kÇdu no ES/EEZ dal¥bvalst¥m mek-

lït darbu, ES pilsonim ir jÇnoskaidro, vai nav noteikti

ierobeÏojumi darbaspïkam no jaunajÇm dal¥bvalst¥m un

vai vi¿‰ atbilst vispÇrïjÇm darba ¿ïmïja pras¥bÇm. Pie-

mïram, daÏkÇrt pras¥ba varïtu bt nacionÇlÇs valodas

zinljana, un kompetentÇ institcija var atteikties js re-

Æistrït kÇ darba meklïtÇju, ja nezinÇt valodu. Pirms

do‰anÇs sazinieties ar izvïlïtÇs ES/EEZ dal¥bvalsts kom-

petento institciju. Kompetento institciju adreses ir

pieejamas VSAA mÇjas lapas www.vsaa.lv sada∫Ç “Eiro-

pas Savien¥ba”. Atcerieties, ka E 303 veidlapa nav doku-

ments, kas dod ties¥bas meklït darbu izvïlïtajÇ ES/EEZ

dal¥bvalst¥.

Bezdarbnieka pabalsta pie‰˙ir‰ana ‰Çdosgad¥jumos:

1) Ja esat izbeidzis darba attiec¥bas kÇdÇ citÇ ES/EEZ

dal¥bvalst¥

Izbeidzot likum¥gas darba attiec¥bas kÇdÇ no ES/EEZ

dal¥bvalst¥m, personai ir nekavïjoties jÇvïr‰as ‰¥s valsts

kompetentajÇ institcijÇ un jÇnoskaidro, vai tai ir

ties¥bas sa¿emt bezdarbnieka pabalstu. Lai pabalsts tik-

tu pie‰˙irts, ir jÇiesniedz iesniegums.

Ja pïc bezdarbnieka pabalsta pie‰˙ir‰anas vïlaties at-

griezties LatvijÇ, varat izmantot pabalsta eksportu. Eksportït

pabalstu varat tikai tÇdÇ gad¥jumÇ, ja atbilstat nosac¥-

jumiem, kas minïti iepriek‰ sada∫Ç “Bezdarbnieka pabalsts”

un kompetentÇ institcija ir izsniegusi E 303 veidlapu.

2) Ja Jums nav ties¥bas sa¿emt bezdarbnieka pabalstu

pïdïjÇs nodarbinÇt¥bas valst¥

Ja kÇdÇ konkrïtÇ gad¥jumÇ Latvijas pilsonim nav tie-

s¥bas sa¿emt bezdarbnieka pabalstu pïdïjÇs nodar-

binÇt¥bas valst¥ un vi¿‰/vi¿a ir nolïmis atgriezties Latvi-

jÇ, tad pirms izbrauk‰anas ir nepiecie‰ams piepras¥t E

301 veidlapu pïdïjÇs nodarbinÇt¥bas valsts kompe-

tentajÇ institcijÇ.

E 301 veidlapa apstiprinÇs nodarbinÇt¥bas periodu,

apdro‰inljanu bezdarba gad¥jumam, un tÇ bs nepie-

cie‰ama, ja LatvijÇ tiks piepras¥ts bezdarbnieka pabalsts.

Lai sa¿emtu papildu informÇciju par VSAA sniegta-

jiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas Regula, zvani-

et uz VSAA konsultÇciju tÇlruni 8001015 vai rakstiet uz

e-pasta adresi vsaa@vsaa.lv.

Latvijas kompetentÇ institcija - Valsts sociÇlÇsapdro‰inljanas aÆentraLÇãplï‰a iela 70A, R¥ga, LV-1011

TÇlr. +371 67011800

Fakss +371 67011813

Starptautisko pakalpojumu noda∫aCitadeles iela 7/69

R¥ga, LV-1010

TÇlr. +371 67095100

Fakss +371 67027808

Pirms do‰anÇs uz citu ES/EEZ dal¥bvalsti vïlams

iepaz¥ties ar informÇciju, ko sniedz Eiropas vesel¥bas

apdro‰inljanas karte (EVAK), lai varïtu sa¿emt valsts

garantïtu neatliekamo vai nepiecie‰amo medic¥nisko

pal¥dz¥bu tÇdÇ pa‰Ç apjomÇ, kÇdÇ tÇ ir nodro‰inÇta attie-

c¥gÇs valsts pilso¿iem. VairÇk par to lasiet ‰Ç ÏurnÇla

numura rakstÇ, kas velt¥ts skaidrojumam par EVAK.

TÇpat noder¥ga informÇcija meklïjama ‰ÇdÇsinterneta mÇjas lapÇs:

Darba meklï‰ana ES teritorijÇ:

www.nva.lv

www.europa.eu.int/eures

CV sagatavo‰ana (ES standarts):

http://europass.cedefop.eu.int

Bezdarbnieka pabalsta eksportu var sa¿emt tikai

vienu reizi starp diviem nodarbinÇt¥bas periodiem.

Ja Jums nav izdevies atrast darbu un Js atgrieÏaties

LatvijÇ ‰o 3 mïne‰u periodÇ, tad varat turpinÇt pabalsta

sa¿em‰anu LatvijÇ. Pabalsta kopïjais sa¿em‰anas

termi¿‰ tiek noteikts saska¿Ç ar likumu “Par apdro‰inÇ-

‰anu bezdarba gad¥jumam”.

Zinljanai! Pakalpojumi, uz kuriem attiecas Regula,

VSAA tiek sniegti centralizïti un ar tiem strÇdÇ

Starptautisko pakalpojumu noda∫a (SPN). Iesniegumus

par pakalpojumu pie‰˙ir‰anu un E veidlapÇm Js varat

iesniegt jebkurÇ VSAA noda∫Ç. Pïc tam ‰ie dokumenti

tiks pÇrst¥ti uz SPN.

19

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Toms Noviks, Vesel¥bas obligÇtÇs apdro‰inljanasvalsts aÆentras Sabiedrisko attiec¥bu departamen-ta vad¥tÇjs

KÇdas iespïjas Eiropas iedz¥votÇjiem piedÇvÇvienotÇ bezmaksas vesel¥bas apdro‰inljanaskarte EVAK?

Ja plÇnojat ce∫ojumu, mÇc¥bu vai darba braucienu uz

Çrvalst¥m, der zinÇt, ka pastÇv iespïja sa¿emt bezmaksas

karti, kas nodro‰ina valsts garantïtu medic¥nas pakalpo-

jumu sa¿em‰anu gad¥jumos, kad Çrstï‰ana nevar gaid¥t!

EVAK (Eiropas vesel¥bas apdro‰inljanas karte) jeb

EHIC (European Health Insurance Card) ir vienots do-

kuments visÇs Eiropas Savien¥bas (turpmÇk tekstÇ - ES)

dal¥bvalst¥s, kas apliecina, ka sociÇli apdro‰inÇtiem ES

pilso¿iem ir ties¥bas bez maksas sa¿emt valsts garantï-

to neatliekamo un nepiecie‰amo vesel¥bas aprpi citÇs

ES, Eiropas EkonomiskÇs zonas (turpmÇk tekstÇ - EEZ)

valst¥s (NorvïÆija, ±slande, Lihten‰teina) un ·veices Kon-

federÇcijÇ tÇdÇ l¥men¥ un kÇrt¥bÇ, kÇdÇ tÇ tiktu sniegta

konkrïtajÇ valst¥ sociÇli apdro‰inÇtajiem vietïjiem iedz¥-

votÇjiem. SavukÇrt par ‰iem sniegtajiem vesel¥bas apr-

pes pakalpojumiem valstis norï˙inÇs savÇ starpÇ.

EVAK var noderït visiem – gan tiem, kuri dodas uz

Çrzemïm atptas vai trisma braucienÇ, gan komandï-

jumÇ vai biznesa dar¥jumu braucienÇ, meklït darbu, stu-

dït vai mÇc¥bu praksï, gan ar¥ cilvïkiem, kuri darbojas

starptautiskajÇ transporta pÇrvadÇjumu jomÇ (piemï-

ram, tÇlbraucïji ‰oferi, jrnieki u.tml.).

EVAK karti var sa¿emt bez maksas, un tÇ ir der¥ga

vienu gadu, taãu jÇrï˙inÇs, ka tÇ sedz tikai pa‰u nepie-

cie‰amÇko vesel¥bas aprpi. Ja attiec¥gajÇ valst¥ ir no-

teikta pacienta iemaksa (kÇ tas ir, piemïram, LatvijÇ,

NorvïÆijÇ, SomijÇ un ZviedrijÇ), tÇ ir jÇmaksÇ pacien-

tiem pa‰iem un ‰ie izdevumi atl¥dzinÇti netiek. Ar¥ re-

patriÇcijas izdevumus karte nesedz. Taãu EVAK neizs-

lïdz iespïju iegÇdÇties ar¥ kÇdu br¥vprÇt¥gÇs ce∫ojumu

apdro‰inljanas polisi.

Kas un kÇ var sa¿emt karti?

Karti var sa¿emt Latvijas pilso¿i un nepilso¿i, ES

dal¥bvalstu, EEZ valstu un ·veices KonfederÇcijas pil-

so¿i, kuri uzturas LatvijÇ sakarÇ ar nodarbinÇt¥bu vai kÇ

pa‰nodarbinÇtas personas, kÇ ar¥ vi¿u Æimenes locek∫i

un Çrzemnieki, kuriem ir pastÇv¥gÇ uzturï‰anÇs at∫auja

LatvijÇ. PersonÇm, kuras strÇdÇ citÇ ES dal¥bvalst¥ vai ar¥

EEZ valst¥s un ·veices KonfederÇcijÇ, EVAK ir jÇsa¿em

attiec¥gajÇ valst¥.

Lai sa¿emtu EVAK karti, ir jÇaizpilda pieteikums un

jÇiesniedz Vesel¥bas obligÇtÇs apdro‰inljanas aÆentrÇ

(turpmÇk tekstÇ - AÆentra). Pieteikuma veidlapu var

nost¥t vai iesniegt ‰Çdi:

• AÆentras mÇjas lapas www.voava.gov.lv sada∫Ç

“ES. Latvijas iedz¥votÇjiem. Eiropas vesel¥bas apdro-

‰inljanas karte (EVAK). KÇ pieteikties un sa¿emt

EVAK” tie‰saistes reÏ¥mÇ;

• pieteikuma veidlapu var izdrukÇt no mÇjas lapas un

aizpild¥tu to nost¥t AÆentrai pa faksu (+371

67043746) vai pa pastu (Cïsu iela 31, R¥ga, LV-1012);

• kÇ ar¥ varat ierasties AÆentrÇ un aizpild¥t pieteiku-

mu (Cïsu iela 31, R¥ga, 3. stÇvs).

Btiski atz¥mït, ka kartes past¥‰anu un iz¿em‰anu

var veikt tikai person¥gi vai personas likumiskais (ve-

cÇki, aizbild¿i, aizgÇd¿i) vai pilnvarotais pÇrstÇvis.

EVAK var sa¿emt pïc divÇm nedï∫Çm no pieteikuma

sa¿em‰anas br¥Ïa un tikai AÆentrÇ vai tÇs teritoriÇlajÇs

noda∫Çs! TÇdï∫ btiski pieteikties savlaic¥gi, lai sa¿emtu

EVAK.

Ja atrodaties kÇdÇ no iepriek‰minïtajÇm valst¥m un

Jums ir nepiecie‰ama medic¥niska pal¥dz¥ba, bet kartes

nav, tad Jums jÇinformï Çrstniec¥bas iestÇde, kurÇ esat

sa¿ïmis vesel¥bas aprpi, ka esat ES pilsonis. TÇpat

jÇldz, lai konkrïtÇ Çrstniec¥bas iestÇde sazinÇs ar vie-

tïjo slimokasi, kura savukÇrt piepras¥s no Latvijas par

Jums EVAK aizvietojo‰u sertifikÇtu. SertifikÇts ir ekviva-

lents pa‰ai kartei, kas pap¥ra formÇtÇ (pa faksu, elek-

troniski vai ierodoties AÆentrÇ Æimenes loceklim) tiek

izsniegts uz konkrïtu laika periodu, kurÇ Js atrodaties

Çrstniec¥bas iestÇdï.

Dro‰ai ce∫o‰anai EiropÇ

Svar¥gi atcerïties!• Pirms medic¥niskÇs pal¥dz¥bas sa¿em‰anas Çrstniec¥bas

iestÇdï noskaidrojiet, vai tajÇ tiek pie¿emta EVAK. ·ÇdÇ

gad¥jumÇ, uzrÇdot EVAK, Jums sniegs neatliekamo un ne-

piecie‰amo medic¥nisko pal¥dz¥bu, bet norï˙inljanÇs

notiks pïc tÇdiem pa‰iem noteikumiem kÇ attiec¥gÇs val-

sts iedz¥votÇjiem.

• Ja attiec¥gajÇ valst¥ noteiktas pacienta iemaksas, kÇ, pie-

mïram, LatvijÇ, NorvïÆijÇ, SomijÇ un ZviedrijÇ, tad tÇs ir

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

20

NeatliekamÇ pal¥dz¥ba – medic¥niskÇ pal¥dz¥ba, lai

novïrstu pacienta dz¥v¥bai b¥stamu stÇvokli.

Nepiecie‰amÇ pal¥dz¥ba – konkrïtajÇ situÇcijÇ to

nosaka Çrsts, izvïrtïjot, cik lielÇ apjomÇ sniegt medi-

c¥nisko pal¥dz¥bu, ¿emot vïrÇ ar¥ pacienta uzturï‰anÇs

ilgumu, lai vesel¥bas dï∫ tam pirms laika nevajadzïtu

pÇrtraukt ce∫ojumu vai uzturï‰anos attiec¥gajÇ valst¥.

Papildu informÇcija: www.voava.gov.lv vai pa tÇlru-

ni 80001234.

Vai pastÇv iespïjas sa¿emt plÇnveidamedic¥nisko pal¥dz¥bu?

Gad¥jumos, kad pacientam ir nepiecie‰ami plÇnveida

vesel¥bas aprpes pakalpojumi, lai neatgriezeniski nepa-

sliktinÇtos pacienta vesel¥bas stÇvoklis, bet ‰Çdus pakal-

pojumus nav iespïjams nodro‰inÇt LatvijÇ vai ar¥ to no-

dro‰inljana prasa pÇrÇk ilgu laiku, pacientam ir iespïjas

sa¿emt E 112 veidlapu. ·Çdu veidlapu izdod AÆentra.

E 112 veidlapa ir kÇ garantija, ka valsts, kas izsnie-

gusi personai E 112 veidlapu, norï˙inÇsies ar valsti, ku-

rÇ personai tiks sniegts vesel¥bas aprpes pakalpojums.

L¥dz¥gi kÇ EVAK, E 112 veidlapu akceptï tikai tÇs

Çrstniec¥bas iestÇdes, kuras sniedz no valsts budÏeta

apmaksÇjamos pakalpojumus, jo samaksu tÇm veic at-

tiec¥gÇs valsts kompetentÇ institcija. Ar¥ E 112 veidlapu

var izdot vesel¥bas aprpes pakalpojumu sa¿em‰anai ti-

kai citÇ ES, EEZ dal¥bvalst¥ vai ·veicï.

Svar¥gi zinÇt, ka ‰is pakalpojums izmantojams tikai

gad¥jumos, kad personai tas ir nepiecie‰ams, lai novïrs-

tu dz¥v¥bas funkciju vai vesel¥bas stÇvok∫a neatgriezenis-

ku pasliktinljanos, ¿emot vïrÇ personas vesel¥bas stÇ-

vokli izvïrtï‰anas br¥d¥ un paredzamo slim¥bas att¥st¥bu.

ApmaksÇti tiek tikai tie pakalpojumi, kuri atbilsto‰i li-

kumdo‰anai tiek apmaksÇti no valsts budÏeta. Ja perso-

nai nepiecie‰amais vesel¥bas aprpes pakalpojums

ietilpst no Latvijas valsts budÏeta neapmaksÇjamos vese-

l¥bas aprpes pakalpojumos, tad ‰Çda pakalpojuma

snieg‰ana Çrzemïs ar¥ nevar tikt apmaksÇta.

Lai varïtu sa¿emt E 112 veidlapu, personai ir jÇie-

sniedz iesniegums AÆentrÇ, kur to izvïrtï AÆentras

iek‰ïji izveidota komisija. GalvenÇ informÇcija ir Çrst-

niec¥bas iestÇdes atzinums, kas pamato nepiecie‰am¥bu

personai sa¿emt konkrïto vesel¥bas aprpes pakalpoju-

mu. Tikai pamatojoties uz Çrstniec¥bas iestÇdes atzinu-

mu, AÆentra var izvïrtït pacientam nepiecie‰amÇ ve-

sel¥bas aprpes pakalpojuma atbilst¥bu E 112 veidlapas

nosac¥jumiem.

2007. gadÇ tika izdotas 110 E 112 veidlapas, no

kurÇm lielÇkÇ da∫a izdotas plÇnveida vesel¥bas aprpes

pakalpojumu sa¿em‰anai Latvijas kaimi¿valst¥s –

IgaunijÇ un LietuvÇ, kÇ ar¥ VÇcijÇ.

Papildu informÇcija: www.voava.gov.lv vai pa

tÇlruni 80001234..

jÇmaksÇ pa‰am un ‰ie izdevumi atl¥dzinÇti netiek. Paci-

entu iemaksu apjomi ir ∫oti daÏÇdi katrÇ valst¥.

• Atsevi‰˙Çs valst¥s par visu sniegto medic¥nisko pal¥dz¥bu

pilnÇ apmïrÇ bs jÇnorï˙inÇs Çrstniec¥bas iestÇdï, bet

pïc tam attiec¥gÇs valsts kompetentajai institcijai

jÇatprasa iztïrïtÇs summas atl¥dzinljana (‰Çda kÇrt¥ba ir

spïkÇ Be∫ÆijÇ, FrancijÇ un LuksemburgÇ).

• Ja nav iespïjams vïrsties attiec¥gÇs valsts kompetentajÇ

institcijÇ, tad iztïrïtie l¥dzek∫i Jums bs jÇatprasa AÆen-

trÇ, rakstot iesniegumu par naudas l¥dzek∫u atmaksu.

• Ja Jums nav EVAK, bet nepiecie‰ama neatliekamÇ medi-

c¥niskÇ pal¥dz¥ba, Jums bs jÇsedz visas Çrstï‰anÇs

izmaksas, jÇsaglabÇ visi maksÇjumu apliecino‰ie un

medic¥niskie dokumenti un jÇpÇrliecinÇs, ka uz tiem ir

Jsu vÇrds, uzvÇrds un personas kods.

• 4 mïne‰u laikÇ no vesel¥bas aprpes pakalpojuma sa-

¿em‰anas dienas AÆentrai jÇuzraksta iesniegums ar situ-

Çcijas aprakstu un jÇiesniedz maksÇjumu apliecino‰ie do-

kumenti, kas apstiprina Çrstï‰anÇs izdevumus, kÇ ar¥ me-

dic¥niskie dokumenti, kurus esat sa¿ïmu‰i no Çrsta

(piem., izzi¿a, slim¥bas vïstures izraksts u.c.). AÆentra

pÇrbaud¥s iesniegtos dokumentus un sazinÇsies ar attie-

c¥go valsti. L¥dzek∫i tiks atmaksÇti saska¿Ç ar tÇs valsts ta-

rifiem, kurÇ tika sniegti vesel¥bas aprpes pakalpojumi.

Svar¥gi atcerïties!AÆentrai ir ties¥bas noteikt valsti un vesel¥bas aprpes

pakalpojumu sniedzïju, pie kura pakalpojumi sa¿emami,

¿emot vïrÇ ekonomiskÇ izdev¥guma apsvïrumus.

E 112 veidlapa nesedz personas un/vai tÇs pavado‰Çs

personas transporta un uzturï‰anÇs izdevumus (tai skaitÇ

ï‰anas izdevumus), kas saist¥ti ar pÇrvieto‰anos, lai sa¿emtu

vesel¥bas aprpes pakalpojumu.

E 112 veidlapa nesedz pacienta iemaksu. Pacienta

iemaksa bs jÇsedz tÇdÇ apmïrÇ, kÇda tÇ btu jÇsedz tÇs val-

sts, kurÇ persona sa¿em vesel¥bas aprpes pakalpojumu,

pilso¿iem (iedz¥votÇjiem).

E 112 veidlapÇ ierakst¥to vesel¥bas aprpes pakalpojumu

Çrstniec¥bas iestÇde sniedz tÇdÇ pa‰Ç kÇrt¥bÇ un apjomÇ kÇ

tÇs valsts, kurÇ persona sa¿em vesel¥bas aprpes pakalpoju-

mu, pilso¿iem (iedz¥votÇjiem).

21

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Eiropas Savien¥bÇ dr¥z bs jauni noteikumipatïri¿a kred¥tl¥gumiemLinda Duntava, Ekonomikas ministrijas Iek‰ïjÇ tir-gus departamenta PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥basnoda∫as vad¥tÇjas vietniece

Pïc piecus gadus ilgu‰Çm diskusijÇm EiropasParlaments 2008. gada 16. janvÇr¥ ar 688 bals¥m irnobalsojis par priek‰likumu Eiropas Parlamenta unPadomes direkt¥vai par patïri¿a kred¥tl¥gumiem, arko atce∫ direkt¥vu 87/102/EEK. JaunÇ patïri¿a kred¥tadirekt¥va patïri¿a kred¥tu ¿ïmïjiem Eiropas Savie-n¥bÇ (ES) ∫aus vieglÇk izvïlïties sev izdev¥gÇkoaiz¿ïmumu un ¿emt to citÇ ES valst¥.

Direkt¥vas mïr˙i

Direkt¥vas projekta izstrÇde sÇkÇs, kad daÏÇdi

Eiropas Komisijas veikti pït¥jumi apliecinÇja, ka pastÇv

btiskas at‰˙ir¥bas starp daÏÇdu ES dal¥bvalstu ties¥bu

aktiem fizisku personu kreditï‰anas jomÇ, jo valstu

mïrogÇ pastÇv at‰˙ir¥bas tiesiskajÇ vai ekonomiskajÇ

situÇcijÇ. DaÏos gad¥jumos tas rada izkrop∫otu kon-

kurenci starp kreditoriem KopienÇ un ‰˙ïr‰∫us iek‰ïjam

tirgum, kÇ ar¥ ierobeÏo patïrïtÇju iespïjas tie‰i izmantot

pÇrrobeÏu kred¥ta pakÇpeniski pieaugo‰o pieejam¥bu.

TÇpat pïdïjos gados ir ievïrojami att¥st¥ju‰ies patïrï-

tÇjiem piedÇvÇto kred¥tu veidi, parÇdoties jauniem kre-

d¥tinstrumentiem, tÇdï∫ bija nepiecie‰ams groz¥t eso‰os

noteikumus un papla‰inÇt to darb¥bas jomu.

Direkt¥vas projekta mïr˙is ir harmonizït noteiktus

dal¥bvalstu normat¥vo un administrat¥vo aktu aspektus

attiec¥bÇ uz patïri¿a kred¥tu, ievie‰ot skaidrÇkas, sting-

rÇkas un pa‰reizïjai situÇcijai finan‰u pakalpojumu tirg

atbilsto‰Çkas pras¥bas attiec¥bÇ uz patïrïtÇjam snie-

dzamo informÇciju pirms kreditï‰anas l¥guma noslïg-

‰anas (tajÇ skaitÇ – reklÇmÇ sniedzamo informÇciju), kÇ

ar¥ l¥gumÇ norÇdÇmo informÇciju, lai nodro‰inÇtu lie-

lÇku patïrïtÇju aizsardz¥bu pÇrrobeÏu kreditï‰anas ga-

d¥jumÇ. Direkt¥vas projekta darb¥bas joma skars visus

patïri¿a kred¥tl¥gumus, iz¿emot ar hipotïku nodro-

‰inÇtu kred¥tu vai kred¥tu ïku un zemes iegÇdei, zem

EUR 200 un virs EUR 75 000, ¥res un nomas l¥gumus,

saska¿Ç ar kuriem patïrïtÇjam nepÇriet ¥pa‰umties¥bas

uz preci (piemïram, operat¥vo l¥zingu), lombardu kred¥-

tu, kred¥tu eso‰u parÇdu nomaksai, darba devïju pie-

‰˙irtu kred¥tu u.c.

Ietekme uz konkurenci un patïrïtÇjiem

Direkt¥vas paredzamÇ ietekme uz konkurïtspïju –

iespïja patïrïtÇjiem slïgt kred¥tl¥gumus visÇ ES

palielinÇs banku darba efektivitÇti, vienlaic¥gi piedÇvÇjot

pla‰Çku klÇstu un lïtÇkus produktus patïrïtÇjiem, kÇ ar¥

∫aujot pla‰Çk izmantot jaunas tehnoloÆiskÇs iespïjas

(galvenokÇrt internets), kas paver iespïju kreditoriem

un patïrïtÇjiem kontaktïties neklÇtienï. Jauni kred¥ta

piepras¥jumi var rasties, palielinoties interneta tirdz-

niec¥bas apjomiem, jo interneta pieejam¥bas pieaugums

veicina bankas dar¥jumu veik‰anu neklÇtienï.

“ Direkt¥vas projekta mïr˙is ir harmonizïtnoteiktus dal¥bvalstu normat¥vo unadministrat¥vo aktu aspektus attiec¥bÇuz patïri¿a kred¥tu, ievie‰ot skaidrÇkas,stingrÇkas un pa‰reizïjai situÇcijai fi-nan‰u pakalpojumu tirg atbilsto‰Çkaspras¥bas.” Direkt¥vas paredzamÇ ietekme uz konkurenci –

papla‰inot patïrïtÇjam pieeju kred¥ta tirgum, noteiktos

tirgos, kuros pa‰laik darbojas tikai daÏi uz¿ïmumi un

patïrïtÇjiem ir ierobeÏota pieeja kred¥tam, palielinÇsies

kred¥ta devïju savstarpïjÇ konkurence. Konkurences

veicinljanai btu jÇuzlabo ar¥ kred¥tiestÇÏu konkurït-

spïja ekonomikas globalizÇcijas apstÇk∫os.

Direkt¥vas paredzamÇ ietekme uz patïrïtajiem –

kred¥ta devïju savstarpïjÇs konkurences veicinljana un

nacionÇlo tirgu atvïr‰ana Çrvalstu kreditoriem veicinÇs

zemÇku procentu likmju piemïro‰anu patïrïtÇjam, kÇ

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

22

ar¥ papla‰inÇs piedÇvÇto produktu klÇstu un uzlabos

pakalpojumu kvalitÇti. PatïrïtÇju interesïs ir iegt piee-

ju visiem ES piedÇvÇtajiem kred¥ta veidiem, vienlaic¥gi

saglabÇjot augstu aizsardz¥bas un informït¥bas l¥meni.

Galveno elementu harmonizï‰ana patïrïtÇju kred¥ta

l¥gumu jomÇ veicinÇs patïrïtÇju uztic¥bu un vïlmi

noslïgt kred¥tl¥gumu ES robeÏÇs.

Pa‰reiz spïkÇ eso‰ais regulïjums

Pa‰reizïjie noteikumi par patïri¿a kred¥tiem atroda-

mi Padomes Direkt¥vÇ 87/102/EEK par dal¥bvalstu nor-

mat¥vo un administrat¥vo aktu tuvinljanu attiec¥bÇ uz

patïri¿a kred¥tu. TajÇ ir noteiktas tikai patïrïtÇju aizsar-

dz¥bas pamatpras¥bas, kas dal¥bvalst¥m dod iespïju no-

teikt augstÇkas pras¥bas, tostarp daÏi informï‰anas pie-

nÇkumi, gada procentu likmes aprï˙inljanas metode

un pamata ties¥bas kred¥tu atmaksÇt pirms termi¿a. Lie-

lÇkÇ da∫a dal¥bvalstu ir pÇrsniegu‰as ‰¥s pras¥bas, tÇdï∫

visÇs 27 ES dal¥bvalst¥s noteikumi ‰obr¥d ir at‰˙ir¥gi.

Latvijas RepublikÇ patïri¿a kred¥ta jomu regulï

spïkÇ eso‰ais PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas likums, kÇ

ar¥ 13.07.1999. MK noteikumi Nr. 257 Noteikumi par

patïrïtÇja kreditï‰anas l¥gumu”.

Latvijas nacionÇlajos ties¥bu aktos, kas reglamentï

patïri¿a kred¥ta jomu, noteiktÇs normas pamatÇ ir pÇr-

¿emtas no direkt¥vas 87/102/EKK par dal¥bvalstu nor-

mat¥vo un administrat¥vo aktu tuvinljanu attiec¥bÇ uz

patïri¿a kred¥tu, tomïr, tÇ kÇ ‰¥ bija minimÇlÇs harmo-

nizÇcijas direkt¥va un dal¥bvalst¥m l¥dz ar to bija iespïja

ieviest stingrÇkus noteikumus, LatvijÇ direkt¥vas pra-

s¥bas attiecinÇtas uz visiem kred¥ta l¥gumiem, kur viena

l¥gumslïdzïja puse ir patïrïtÇjs, bez iz¿ïmumiem.

Ievie‰ot jauno direkt¥vu, bs nepiecie‰ami groz¥jumi

pastÇvo‰ajos normat¥vajos dokumentos, veicot izmai¿as

to noteikumos saska¿Ç ar jaunÇs direkt¥vas pras¥bÇm.

GalvenÇs izmai¿as, kuras direkt¥vas projekts ievie‰

pastÇvo‰ajÇ normat¥vajÇ regulïjumÇ:

1) Atteikuma ties¥bas

PatïrïtÇjam 14 dienu laikÇ pïc kred¥tl¥guma

noslïg‰anas ir ties¥bas pÇrdomÇt un ‰o l¥gumu lauzt,

nenorÇdot iemeslus un nesa¿emot par to sodu.

PatïrïtÇjam jÇpazi¿o par savu nodomu atteikties no

kred¥tl¥guma, izmantojot l¥dzek∫us, ko var pierÇd¥t

saska¿Ç ar valsts ties¥bu aktiem, kÇ ar¥ 30 dienu laikÇ

pïc pazi¿ojuma nost¥‰anas jÇatmaksÇ sa¿emtÇ kre-

d¥ta summa. Atteikuma ties¥bu izmanto‰anas gad¥ju-

mÇ kreditoram nav ties¥bu uz jebkÇdu citu kompen-

sÇciju no patïrïtÇja, iz¿emot kompensÇciju par neat-

maksÇjamÇm izmaksÇm, ko kreditors veicis valsts

administrÇcijai.

TÇpat patïrïtÇjam nebs ilgÇk saisto‰s kred¥tl¥gums,

kas noslïgts preãu vai pakalpojumu iegÇdei, ja patï-

rïtÇjs ir izmantojis savas ties¥bas atteikties no pirkuma

l¥guma. ·¥s ties¥bas patïrïtÇjs varïs izmantot gad¥-

jumos, kad, piemïram, patïrïtÇjs ir iegÇdÇjies sadz¥ves

elektrotehniku, kuras iegÇdi finansï kred¥tl¥gums, bet

jebkÇdu no patïrïtÇja neatkar¥gu iemeslu dï∫ ‰¥ tehni-

ka nedarbojas un pirkuma l¥gums tiek lauzts. ·ÇdÇ

gad¥jumÇ uz patïrïtÇju vairs neattiecas kreditï‰anas

l¥gums, kas ticis slïgts konkrïtÇs preces finansï‰anai.

2) Standarta informÇcija reklÇmai

Direkt¥vas projektÇ paredzïti ¥pa‰i kred¥tl¥gumu

reklÇmas noteikumi, kÇ ar¥ daÏi standartinformÇcijas

elementi, ar ko jÇnodro‰ina patïrïtÇji, lai vi¿i varïtu

sal¥dzinÇt daÏÇdus kred¥ta piedÇvÇjumus un

izvïlïties sev izdev¥gÇko. Direkt¥vas projekts nosaka

informÇcijas elementus, kas bs jÇiek∫auj visÇs patï-

ri¿a kred¥ta reklÇmÇs, kurÇs norÇd¥tas procentu lik-

mes vai jebkÇdas summas par kred¥ta izmaksÇm. ·Ç-

dÇs reklÇmÇs "skaidrÇ, lakoniskÇ un viegli uztveramÇ

veidÇ ar uzskatÇma piemïra pal¥dz¥bu" bs jÇnorÇda

aiz¿ïmuma likme, gada procentu likme un kred¥ta

kopïjÇ summa, kÇ ar¥ attiec¥gajos gad¥jumos

kred¥tl¥guma darb¥bas termi¿‰, preces vai pakalpoju-

ma cena un jebkÇda avansa maksÇjuma summa, kÇ

ar¥ kopïjÇ summa, kas jÇmaksÇ patïrïtÇjam.

3) Standarta veidlapas informÇcijas snieg‰anai patïrï-

tÇjam pirms l¥guma noslïg‰anas

Direkt¥vas projekts paredz sa¿emt vienotu Eiropas

kred¥tinformÇcijas veidlapu (to lietos visi kreditori ES

l¥men¥) patïri¿a kred¥tu piedÇvÇjumiem, kas tiks iz-

sniegta patïrïtÇjam par vi¿u interesïjo‰o pakalpoju-

mu. TajÇ svar¥gÇkÇ patïrïtÇjam nepiecie‰amÇ infor-

mÇcija izklÇst¥ta skaidri un standartizïti, kas ∫aus vieg-

li sal¥dzinÇt daÏÇdu banku piedÇvÇjumus gan savÇ

valst¥, gan ar¥ Çrzemïs (standartizïto veidlapu sk. di-

rekt¥vas pielikumÇ), pirms patïrïtÇjs pie¿em lïmumu.

VeidlapÇ iek∫autajÇ informÇcijÇ galvenais uzsvars

tÇpat kÇ kred¥tpiedÇvÇjumu reklÇmÇ tiek likts uz

gada procentu likmi jeb kred¥ta kopïjÇm izmaksÇm

patïrïtÇjam, kas ir izteiktas ikgadïjos procentos no

kred¥ta kopsummas. ·is rÇd¥tÇjs atspogu∫o kred¥ta

piedÇvÇjuma reÇlÇs izmaksas un l¥dz ar to ∫auj pa-

tïrïtÇjam Çrti sal¥dzinÇt l¥dz¥gus kred¥ta piedÇvÇ-

jumus un izdar¥t savu izvïli par labu izdev¥gÇkajam

piedÇvÇjumam.

4) PapildinÇta un konkretizïta patïri¿a kred¥tl¥gumÇ

obligÇti norÇdÇmÇ informÇcija

Slïdzot l¥gumu, patïrïtÇji sa¿ems visaptvero‰u

23

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

informÇciju, lai vi¿u r¥c¥bÇ btu atsauces dokuments,

kurÇ aprakst¥tas vi¿u ties¥bas un pienÇkumi. Direk-

t¥vÇ ir detalizïts saraksts ar informÇcijas pras¥bÇm.

5) Patïri¿a kred¥ta direkt¥va joprojÇm satur patïrïtÇja

ties¥bas jebkurÇ laikÇ veikt kred¥ta pirmstermi¿a at-

maksu. Tomïr at‰˙ir¥bÇ no 1987. gada direkt¥vas jau-

najÇ direkt¥vas projektÇ noteikti standarti ar¥ attiec¥bÇ

uz kompensÇciju, kuru kreditori var piepras¥t pirms-

termi¿a atmaksas gad¥jumÇ par izmaksÇm, kas tie‰i

saist¥tas ar to. Direkt¥va nosaka, kÇ ‰Çda kompensÇ-

cija aprï˙inÇma, un robeÏas, ko pras¥tÇ kompensÇ-

cija nevar pÇrsniegt (0,5% vai 1% no pirms termi¿a

atmaksÇtÇs summas atkar¥bÇ no atliku‰Ç l¥guma dar-

b¥bas termi¿a). Direkt¥vas projekts nosaka, ka kom-

pensÇciju var piepras¥t tikai, ja aizdevumam tikusi

piemïrota fiksïtÇ aizdevuma likme, kÇ ar¥ uzskaita

gad¥jumus, kad kompensÇciju pras¥t nedr¥kst, taãu

∫auj dal¥bvalst¥m noteikt iz¿ïmuma gad¥jumus, kad

kreditors direkt¥vÇ paredzïtos apjomus var palieli-

nÇt, ja var pierÇd¥t, ka cietis lielÇkus zaudïjumus. TÇ-

pat dal¥bvalstis var vïl vairÇk ierobeÏot kompensÇci-

ju piepras¥‰anu, nosakot konkrïtu slieksni” EUR 10

000 robeÏÇs, zem kura kompensÇcijas piepras¥t ne-

var. JebkurÇ gad¥jumÇ kompensÇcija nedr¥kst pÇr-

sniegt procentu maksÇjumu summu, ko patïrïtÇjs

btu samaksÇjis laikÇ starp pirmstermi¿a atmaksu un

nol¥gto kred¥tl¥guma izbeig‰anas dienu.

6) Atbild¥gas aizdo‰anas princips

Direkt¥vas projektÇ iek∫auta jauna pras¥ba par pa-

tïrïtÇja maksÇtspïjas pÇrbaudi pirms kred¥ta izsnieg-

‰anas, kÇ ar¥ par visu dal¥bvalstu kreditoru br¥vu pie-

eju valsts kred¥tiestÇÏu izveidotajÇm parÇdnieku datu

bÇzïm. TÇpat projekts nosaka, ka, ja kred¥ta pietei-

kuma noraid¥jumu pamato ar datu bÇzï iegtÇm zi-

¿Çm, kreditoram nekavïjoties un bez maksas jÇin-

formï patïrïtÇjs par rezultÇtiem, ko devusi datu bÇ-

zes izmanto‰ana, un jÇsniedz zi¿as par izmantoto

datu bÇzi.

7) Definïti kred¥ta starpnieku pienÇkumi

Direkt¥vas projekts nosaka atsevi‰˙us kred¥ta starp-

nieku pienÇkumus attiec¥bÇ pret patïrïtÇju, piemï-

ram, savu pilnvaru apjoma norÇd¥‰anu reklÇmÇ un

dokumentÇcijÇ, pazi¿o‰anu par maksu, kas jÇmaksÇ

patïrïtÇjam par vi¿a sniegtajiem pakalpojumiem, kÇ

ar¥ pienÇkumu ‰o maksu pazi¿ot kreditoram, kuram

‰¥ summa jÇiek∫auj gada procentu likmes aprï˙inÇ.

Direkt¥vas priek‰likums tÇ pa‰reizïjÇ veidÇ paredz

papildinÇt pÇrrobeÏu kred¥ta tirgu ar jauniem noteiku-

miem, kuru galvenais mïr˙is ir standartizïtÇ veidÇ

sniegt noteiktu pamatinformÇciju patïrïtÇjiem. Tas pa-

dar¥s tirgu pÇrredzamÇku gan patïrïtÇjiem, gan tirgus

konkurentiem. PatïrïtÇjiem bs vairÇk informÇcijas, kas

vi¿iem vajadz¥ga, lai pie¿emtu apzinÇtus lïmumus, un

vi¿iem bs iespïja meklït kred¥tus citur.

Lai Eiropas Parlamenta pie¿emtÇ direkt¥va stÇtos

spïkÇ, tÇ vïl formÇli jÇapstiprina ES Padomei (dal¥b-

valst¥m). Tad tÇ tiks oficiÇli publicïta un stÇsies spïkÇ

20. dienÇ pïc publicï‰anas. Dal¥bvalst¥m direkt¥vas pra-

s¥bas savos ties¥bu aktos bs jÇievie‰ divu gadu laikÇ,

proti, ne ÇtrÇk par 2010. gadu.

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr .9

24

Juris ZinÇrs, Zemkop¥bas ministrijas PÇrtikasdepartamenta direktora vietnieksDaina Krasti¿a, Zemkop¥bas ministrijas PÇrtikasdepartamenta vecÇkÇ referente

Lai nodro‰inÇtu augstu pÇrtikas dro‰¥bas l¥meniLatvijÇ pïc iestljanÇs Eiropas Savien¥bÇ (ES), irveikta atbilsto‰u Acquis communitaire pÇr¿em-‰ana. LatvijÇ ir izveidots vienots tiesiskais regulï-jums, ¥stenojot pieeju “no lauka l¥dz galdam”. Tiekievïrots ne tikai pÇrtikas dro‰¥bas un kvalitÇtesjautÇjumus, bet ar¥ dz¥vnieku vesel¥bas un lab-tur¥bas pras¥bas, tÇdïjÇdi apvienojot pras¥bas parsabiedr¥bas vesel¥bu ar rpïm par dz¥vnieku vese-l¥bu un labtur¥bu, kas tie‰i ietekmï vispÇrïjo sa-biedr¥bas vesel¥bas stÇvokli, it ¥pa‰i pÇrtikas dro‰¥-bas un kvalitÇtes l¥meni.

PÇrtikas dro‰¥ba Eiropas Savien¥bÇ - pras¥bas,noteikumi un kontroles mehÇnismi

5) pras¥bas dz¥vnieku vesel¥bas un labtur¥bas, dz¥v-

nieku izcelsmes pÇrtikas dro‰¥bas, veterinÇro zÇ∫u un

dz¥vnieku bar¥bas jomÇ;

6) bioloÆiskÇs lauksaimniec¥bas, lauksaimniec¥bas pro-

duktu un pÇrtikas produktu ÆeogrÇfiskÇs izcelsmes

norÇÏu un cilmes vietu nosaukumu aizsardz¥bas

kontroles pras¥bas.

Latvija pïc iestljanÇs ES da∫u no pÇrtikas dro‰¥bas

jautÇjumu risinljanas ir nodevusi Eiropas Kopienu kom-

petencï. Pa‰laik gandr¥z visas pÇrtikas dro‰¥bas pras¥bas

ir jÇievïro, gan produkciju izvedot uz citu valsti, gan

produkciju izplatot tÇs izcelsmes valst¥. Piemïrojot pÇrti-

kas dro‰¥bu reglamentïjo‰o ties¥bu aktu normas, tiek

nodro‰inÇts, ka patïrïtÇjs jebkurÇ ES valst¥ sa¿em vien-

l¥dz dro‰us un kvalitat¥vus pÇrtikas produktus.

Pievieno‰anÇs ES btiski ietekmïja Latvijas pÇrtikas

dro‰¥bas tiesisko regulïjumu, jo Latvijai tagad jÇpiemïro

gan nacionÇlie, gan ES ties¥bu akti.

Eiropas Kopienu institcijas arvien bieÏÇk izmanto

regulas pÇrtikas dro‰¥bas tiesiskÇ regulïjuma

nodro‰inljanÇ. PÇrtikas dro‰¥bas regulas ES parasti tiek

izvïlïtas tÇdu jautÇjumu risinljanai, kuros ir nepie-

cie‰ams piln¥gi vienÇds tiesiskais regulïjums visÇ ES un

kuros kaut nelielas at‰˙ir¥bas starp dal¥bvalst¥m var rad¥t

negat¥vas sekas. VisbieÏÇk ar regulÇm nosaka daÏÇdas

tehniska rakstura normas, piemïram, pÇrtikas higiïnas

jomÇ. StÇjoties spïkÇ devi¿Çm “jaunajÇm” higiïnas re-

gulÇm 2006. gada 1. janvÇr¥, tika atceltas 16 pÇrtikas

higiïnu reglamentïjo‰Çs direkt¥vas. L¥dz ar to spïku

zaudïja 19 Ministru kabineta noteikumi.

Normat¥vo aktu bÇzes izmai¿u pamatÇ bija vairÇkas

ar pÇrtiku, dz¥vnieku bar¥bu un vesel¥bu saist¥tas prob-

lïmas pÇrtikas dro‰¥bas jomÇ (dioks¥ni, hloramfenikols,

govju sk∫veida encefalopÇtija (GSE) u.c.). TÇdï∫ Eiro-

pas Komisija izstrÇdÇja tÇ saucamo Balto grÇmatu, kurÇ

noteica vadl¥nijas labÇkas un vienotas (dz¥vnieku bar¥ba

un pÇrtika) likumdo‰anas izstrÇdei, lai nodro‰inÇtu ne-

kait¥gas pÇrtikas un dz¥vnieku bar¥bas raÏo‰anu. 2002.

gadÇ Eiropas Parlaments un Padome pie¿ïma regulu

178/2002 (Eiropas pÇrtikas likums), kura ir “jumta

likums” pÇrtikas dro‰¥bas jomÇ.

JaunÇs pÇrtikas higiïnas regulas modernizï, apvieno

un vienkÇr‰o iepriek‰ïjo tiesisko regulïjumu, orientïjot

to uz patïrïtÇju vesel¥bas aizsardz¥bu ar efekt¥vas un

saska¿otas kontroles sistïmas pal¥dz¥bu. JaunÇs regulas

ir tie‰i piemïrojamas, tÇlab netiek iestrÇdÇtas naci-

onÇlajos normat¥vajos aktos, kÇ ar¥ regulu piemïro‰ana

sal¥dzinÇjumÇ ar iepriek‰ïjo likumdo‰anu ir elast¥gÇka.

Ir veikta Latvijas nacionÇlÇs likumdo‰anas saska-

¿o‰ana ar ES normat¥vajiem aktiem pÇrtikas dro‰¥bas

jomÇ, pie¿emts ˛enïtiski modificïto organismu aprites

likums, veikti groz¥jumi PÇrtikas aprites uzraudz¥bas

likumÇ, VeterinÇrmedic¥nas likumÇ, kÇ ar¥ izstrÇdÇti nor-

mat¥vie akti, kas nosaka:

1) higiïnas pras¥bas visos pÇrtikas aprites posmos;

2) pestic¥du atlieku kontroli dz¥vnieku un augu valsts

izcelsmes produktos;

3) dz¥vnieku lieme¿u kvalitÇtes un klasifikÇcijas pras¥-

bas un kÇrt¥bu, kÇdÇ novïrtïjama lieme¿u atbilst¥ba

kvalitÇtes un klasifikÇcijas pras¥bÇm;

4) svaigu aug∫u un dÇrze¿u kvalitÇtes un klasifikÇcijas

pras¥bas un kÇrt¥bu, kÇdÇ novïrtïjama svaigu aug∫u

un dÇrze¿u atbilst¥ba standartiem u.c.;

Regulas pamatÇ nosaka l¥dz¥gas pras¥bas, kas bija

noteiktas ar direkt¥vÇm (LatvijÇ - ar Ministru kabineta

noteikumiem). RegulÇs ir vispÇr¥gÇkas pras¥bas, jo

mainÇs atbild¥bas sadal¥jums. GalvenÇ atbild¥ba ir pÇrt-

ikas ˙ïdï iesaist¥tajiem uz¿ïmïjiem par saraÏotÇs pro-

dukcijas atbilst¥bu normat¥vo aktu pras¥bÇm. L¥dz ar to

visiem pÇrtikas ˙ïdï iesaist¥tajiem uz¿ïmïjiem jÇbt

atz¥tiem vai reÆistrïtiem, tai skaitÇ primÇrÇs raÏo‰anas

uz¿ïmïjiem, piemïram, zemniekiem, kuri raÏo pienu

vai ga∫u pÇrdo‰anai.

RegulÇs ir noteikti ar¥ vispÇr¥gi termini – “ja nepie-

cie‰ams”, “ja piemïrots”, “adekvÇts”, “pietiekams”. Uz-

¿ïmïjiem pa‰iem ir jÇizlemj, kÇdos gad¥jumos un kÇ

ieviest konkrïtÇs pras¥bas. Piemïram, direkt¥vÇ bija pra-

s¥ba, lai btu dens krÇni un lai tie nebtu jÇatver vai

jÇaizver ar rokÇm. Regulas nosaka, ka dens krÇniem ir

jÇbt tÇdiem, lai neizplat¥tu piesÇr¿ojumu.

OficiÇlÇ pÇrtikas un dz¥vnieku bar¥bas kontroles reg-

ula savukÇrt ir paredzïta kontrolïjo‰ajai institcijai

(LatvijÇ – PÇrtikas un veterinÇrajam dienestam), bet ar¥

pÇrtikas ˙ïdï iesaist¥tajiem uz¿ïmïjiem ir nepiecie‰ams

zinÇt ‰¥s regulas pras¥bas.

øemot vïrÇ, ka regulu atsevi‰˙u normu piemï-

25

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9Latvija Eiropas Savien¥bÇ

ro‰ana atstÇta dal¥bvalstu izvïlei, aktuÇla ir nepiecie-

‰amo Latvijas normat¥vo aktu izstrÇde saist¥bÇ ar speci-

fisko higiïnas pras¥bu, uz¿ïmumu atz¥‰anas un reÆistrÇ-

cijas pras¥bu piemïro‰anu. Piemïram, jaunÇs higiïnas

regulas nenosaka pras¥bas neliela daudzuma primÇro

produktu tie‰ai piegÇdei gala patïrïtÇjam vai mazum-

tirdzniec¥bas uz¿ïmumam, tÇdï∫ ‰os jautÇjumus regla-

mentïs nacionÇlie normat¥vie akti, kÇ to paredz regulas

852/2004, 1. panta 3. punkts un 853/2004, 1. panta 4.

punkts.

Paralïli sadarbojoties ar iesaist¥tajÇm institcijÇm, no-

zaru asociÇcijÇm ir izstrÇdÇtas labas higiïnas prakses

vadl¥nijas, kas nodro‰ina regulu pras¥bu vienÇdu pie-

mïro‰anu un interpretÇciju.

L¥dz ar pievieno‰anos ES Latvijas eksperti pÇrtikas

dro‰¥bas jomÇ akt¥vi piedalÇs ES lïmumu sagatavo‰anas

un pie¿em‰anas procesÇ – ES dal¥bvalstu un vald¥bu

vad¥tÇju sanÇksmïs jeb Eiropas Padomï un galvenÇ ES

likumdevïja – Ministru padomes – sanÇksmïs. Latvijas

eksperti piedalÇs ar¥ ES pÇrtikas dro‰¥bas, kvalitÇtes un

dz¥vnieku vesel¥bas un labtur¥bas ties¥bu aktu izstrÇdes

procesÇ, kas notiek Eiropas Komisijas un Padomes

darba grupÇs un komitejÇs, kÇ ar¥ PastÇv¥go pÇrstÇvju

komitejas sanÇksmïs.

PÇrtikas mar˙ïjums

Lai nodro‰inÇtu augstu patïrïtÇju aizsardz¥bas l¥meni

un atvieglotu izvïli, pÇrtikas produktiem jÇbt nekai-

t¥giem, dro‰iem un atbilsto‰i mar˙ïtiem. Pareizi izstrÇ-

dÇts un piln¥gs mar˙ïjums ir btiska informÇcija par

pÇrtikas preci, jo tas atspogu∫o produkta patieso dabu

un ¥pa‰¥bas.

LatvijÇ izplatÇmajai pÇrtikai jÇbt mar˙ïtai atbilsto‰i

Ministru kabineta noteikumiem. VispÇr¥gÇs pras¥bas pÇr-

tikas preãu mar˙ïjumam nosaka Ministru kabineta 2004.

gada 23. novembra noteikumi Nr. 964 “PÇrtikas preãu

mar˙ï‰anas noteikumi”, bet pras¥bas konkrïtÇm

pÇrtikas preãu grupÇm (ga∫a, piena produkti, aug∫u su-

las, cukuri, kafija un cigori¿u ekstrakts, diïtiskÇ pÇrtika,

dzeramais dens u.c.) – normat¥vie akti par kvalitÇtes,

klasifikÇcijas un mar˙ïjuma pras¥bÇm.

TÇpat kÇ pÇrtikas dro‰¥bas, tÇ ar¥ pÇrtikas preãu mar-

˙ï‰anas tiesisko regulïjumu btiski ietekmïja Latvijas

pievieno‰anÇs ES, jo pïc iestljanas jÇpiemïro gan na-

cionÇlie, gan ES ties¥bu akti. Direkt¥vu pras¥bas tiek pÇr-

¿emtas ar Ministru kabineta noteikumiem, bet regulas ir

tie‰i piemïrojamas visÇs dal¥bvalst¥s.

Ar “PÇrtikas preãu mar˙ï‰anas noteikumiem” ir pÇr-

¿emtas pras¥bas, kas noteiktas mar˙ï‰anas pamatdirek-

t¥vÇ - Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20.

marta Direkt¥vÇ 2000/13/EK par dal¥bvalstu ties¥bu aktu

JaunÇs higiïnas regulas

ES PÇrtikas likums - (EK) 178/2002

Bar¥bas higiïna - (EK) 183/2005

PÇrtikas produktu mikrobioloÆiskie kritïriji - (EK)

2073/2005

regulas 853/2004 ievie‰anas pasÇkumi noteiktiem pro-

duktiem un oficiÇlÇs kontroles organizï‰ana saska¿Ç ar

regulu 854/2004 un 882/2004, iz¿ïmums regulai

852/2004 un groza regulu 853/2004 un 854/2004 –

(EK) 2074/2005

PÇrstrÇdÇtÇji, zemnieki,

pÇrvadÇtÇji

KompetentÇ institcija

(PVD)

Dz¥vnieku izcelsmes

pÇrtikas higiïna - (EK)

853/2004

Dz¥vnieku izcelsmes

pÇrtikas oficiÇlÇ kontrole -

(EK)854/2004

PÇrtikas higiïna -

(EK)852/2004

PÇrtikas un bar¥bas

oficiÇlÇ kontrole (EK)

882/2004

±pa‰i noteikumi trihinelozes oficiÇlajai kontrolei - (EK)

2075/2005

PÇrejas noteikumi regulu 853/2004, 854/2004 un

882/2004 ¥steno‰anai un groza regulas 853/2004 un

854/2004 - (EK) 2076/2005

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

26

tuvinljanu attiec¥bÇ uz pÇrtikas produktu mar˙ï‰anu,

noformï‰anu un reklÇmu, Padomes 1990. gada 24. sep-

tembra direkt¥vÇ 90/496/EEK par pÇrtikas produktu

uzturvielu mar˙ïjumu, kÇ ar¥ citu uz pÇrtikas preãu mar-

˙ï‰anu attiecinÇmu direkt¥vu pras¥bas. Ir spïkÇ ar¥ Eiro-

pas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra

regula (EK) Nr.1924/2006 par uzturvïrt¥bas un

vesel¥guma norÇdïm uz pÇrtikas produktiem, kas nosa-

ka ¥pa‰us noteikumus attiec¥bÇ uz uzturvïrt¥bas un vese-

l¥guma norÇÏu lieto‰anu. TÇpat regulÇs ir noteiktas ¥pa-

‰Çs pras¥bas konkrïtÇm pÇrtikas preãu grupÇm (ga∫a un

ga∫as produkti, piens un piena produkti, olas un to pro-

dukti, aug∫i, dÇrze¿i, ˛MO un jaunÇ pÇrtika, bioloÆiskÇs

lauksaimniec¥bas produkti, alkoholiskie dzïrieni u.c.).

“PÇrtikas preãu mar˙ï‰anas noteikumi” nosaka gan

vispÇrïjÇs mar˙ï‰anas pras¥bas, gan ar¥ obligÇto pÇr-

tikas preãu mar˙ïjumÇ norÇdÇmo informÇciju. Sabied-

r¥bas vesel¥bas apsvïrumu dï∫ mar˙ïjumÇ obligÇti jÇno-

rÇda ar¥ pÇrtikas preces realizÇcijas termi¿‰, ¥pa‰i uzgla-

bljanas apstÇk∫i, gan ar¥ visas pÇrtikas preces sastÇv-

da∫as, tai skaitÇ pÇrtikas piedevas un alergïni, lai labÇk

aizsargÇtu cilvïkus, kas ir uz¿ïm¥gi pret minïto pro-

duktu izrais¥to reakciju. Lai nodro‰inÇtu patïrïtÇju infor-

mïtu izvïli, pÇrtikas preãu mar˙ïjumÇ obligÇti jÇbt

norÇdïm, ja pÇrtikas prece satur aspartÇmu, poliolu,

lakricsakni vai kofe¥nu paaugstinÇtÇ koncentrÇcijÇ. Pie

obligÇti norÇdÇmÇs informÇcijas pieder ar¥ piez¥me par

to, ka produkts satur Æenïtiski modificïtu/s organis-

mu/s (˛MO).

Lai padar¥tu pÇrtikas mar˙ïjumu skaidrÇku, vienkÇr-

‰Çku, saprotamÇku un atbilsto‰Çku ES patïrïtÇju vaja-

dz¥bÇm, Eiropas Komisija ir izvirz¥jusi Priek‰likumu

Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pÇrtikas

produktu informÇcijas snieg‰anu patïrïtÇjiem. Priek‰-

likums aktualizï, vienkÇr‰o un precizï eso‰o pÇrtikas

produktu mar˙ï‰anas sistïmu, pÇrskata daÏÇdus hori-

zontÇlos mar˙ïjuma noteikumus. Regulas projekta mïr-

˙is ir modernizït un pilnveidot ES pÇrtikas mar˙ï‰anas

noteikumus, lai patïrïtÇji varïtu sa¿emt vajadz¥go b-

tisko informÇciju skaidrÇ un saprotamÇ veidÇ, lai tÇ ne-

btu maldino‰a, un iepïrkoties vi¿i varïtu izdar¥t apzi-

nÇtu izvïli l¥dzsvarota uztura iegÇdei.

Mar˙ïjums dz¥vnieku izcelsmes produk-tiem

PÇrtikas dro‰¥bas nodro‰inljanÇ svar¥ga loma ir pÇr-

tikas produktu izsekojam¥bai. ·¥ izsekojam¥ba tiek pa-

nÇkta ar to, ka visi dz¥vnieku izcelsmes produkti, ko

pÇrtikas apritï iesaist¥tie tirgus dal¥bnieki piedÇvÇ tirg,

ir mar˙ïti ar vesel¥bas vai identifikÇcijas mar˙ïjumu.

PÇrtikas apritï iesaist¥tie tirgus dal¥bnieki var likt dz¥v-

nieku izcelsmes produktiem mar˙ïjumus tikai tad, ja

produkts ir raÏots uz¿ïmumÇ, kas atbilst pras¥bÇm, kas

noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada

29. apr¥∫a regulÇ (EK) Nr.852/2004 par pÇrtikas produk-

tu higiïnu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.

gada 29. apr¥∫a regulÇ (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka

¥pa‰us higiïnas noteikumus attiec¥bÇ uz dz¥vnieku iz-

celsmes pÇrtiku.

Atkar¥bÇ no daÏÇdu dz¥vnieku izcelsmes produktu

noformïjuma identifikÇcijas mar˙ïjumu var likt tie‰i uz

produkta, tÇ iesai¿ojuma vai iepakojuma vai ar¥ uz-

drukÇt uz eti˙etes, kas piestiprinÇta produktam, tÇ iesai-

¿ojumam vai iepakojumam. Mar˙ïjums var bt ar¥ kÇ

neno¿emama birka no iztur¥ga materiÇla.

Ar vesel¥bas mar˙ïjumu mar˙ï dz¥vnieka liemeni,

kas atz¥ts par der¥gu cilvïku uzturam, un PÇrtikas un

veterinÇrÇ dienesta pilnvarots veterinÇrÇrsts pirms tam

veicis dz¥vniekam pirmskau‰anas apskati un pïc-

kau‰anas veterinÇro ekspert¥zi atbilsto‰i pras¥bÇm, kas

noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada

29. apr¥∫a regulÇ (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz ¥pa‰us

noteikumus par lieto‰anai pÇrtikÇ paredzïtu dz¥vnieku

izcelsmes produktu oficiÇlÇs kontroles organizï‰anu.

Tirdzniec¥bas vietÇ ‰Çdu liemeni tÇlÇk sadala un piedÇvÇ

gala patïrïtÇjam bez vesel¥bas mar˙ïjuma.

Ja mar˙ïjumu liek uz¿ïmumÇ, kas atrodas Kopienas

teritorijÇ, mar˙ïjumam jÇbt ovÇlas formas un tajÇ

jÇnorÇda valsts nosaukums, kur atrodas attiec¥gais uz-

¿ïmums, kas raÏo produktu, uz¿ïmuma atz¥‰anas nu-

murs, kÇ ar¥ jÇietver kÇds no Eiropas Kopienas sa¥si-

nÇjumiem, piemïram, “EK”.

Iepriek‰minïtÇs pras¥bas nepiemïro produktiem,

kas minïti Ministru kabineta 2007. gada 27. februÇra no-

teikumos Nr.156 “Ga∫as, maltas ga∫as, mehÇniski atda-

l¥tas ga∫as, ga∫as izstrÇdÇjumu un ga∫as produktu mar-

˙ï‰anas noteikumi”, kuros ir noteikts specifisks mar-

˙ïjums produktiem izplat¥‰anai tikai Latvijas tirg.

27

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Sanita Biksiniece, PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bascentra Sabiedrisko attiec¥bu un patïrïtÇju infor-mï‰anas da∫as vad¥tÇja

Latvijas iedz¥votÇji, pïc iestljanÇs Eiropas Savie-n¥bÇ, pieaugot labklÇj¥bai un k∫stot aizvien pieej-amÇkam transportam, ir akt¥vi ce∫otÇji, ¥pa‰i pïdïjogadu laikÇ. Lai ce∫ojums btu priekpilns un izvair¥tosno nekvalitat¥viem trisma pakalpojumiem, ir jÇno-dro‰inÇs ar zinljanÇm par savÇm ties¥bÇm ‰ajÇ jomÇ.

Pieaug ce∫otÇju un sdz¥bu skaits

PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas centra (PTAC) statisti-

ka rÇda, ka btiski pieaudzis sdz¥bu skaits par trisma

pakalpojumiem – 2007. gadÇ PTAC sa¿emtas 120 sdz¥-

bas par trisma pakalpojumiem, kas ir gandr¥z 10 reizes

vairÇk nekÇ 2006. gadÇ (20 sdz¥bas). TÇpat tika konsta-

tïti bankrotïjo‰i trisma uz¿ïmumi, kas nenodro‰ina

pakalpojuma izpildi, neskatoties uz to, ka patïrïtÇjs ir

iemaksÇjis naudu. VisvairÇk sdz¥bu sa¿emtas par situ-

ÇcijÇm, kad patïrïtÇjs nav bijis apmierinÇts ar kÇdu no

ce∫ojuma deta∫Çm, piemïram, viesn¥cas kvalitÇti, ïdinÇ-

‰anas vai transporta kvalitÇti.

Lai iecerïtais atva∫inÇjums neizvïrstos par nepat¥kamu

piedz¥vojumu, patïrïtÇjam ∫oti uzman¥gi jÇizvïlas uz¿ï-

mums, kuram uzticït sava ce∫ojuma organizï‰anu, un ar¥

rp¥gi jÇiepaz¥stas ar visu informÇciju, ko trisma operators

sniedz par piedÇvÇto komplekso trisma pakalpojumu.

KompleksÇ trisma pakalpojuma sniedzï-ja izvïle

Komplekss trisma pakalpojums ietver iepriek‰ saga-

tavotu vismaz divu pakalpojumu apvienojumu (piemï-

ram, transports + izmitinljana), kas pÇrdots vai piedÇvÇts

tirdzniec¥bÇ par kop¥gu cenu un attiecas uz laika posmu,

kas garÇks par divdesmit ãetrÇm stundÇm. Kompleksu

trisma pakalpojumu piedÇvljanu un pÇrdo‰anu LatvijÇ

regulï Ministru kabineta 2007.gada 23. janvÇra noteiku-

mi Nr. 67 “Noteikumi par kompleksa trisma pakalpoju-

ma sagatavo‰anas un ¥steno‰anas kÇrt¥bu, klientam

sniedzamo informÇciju un kompleksÇ trisma pakalpoju-

ma sniedzïja un klienta ties¥bÇm un pienÇkumiem”.

Lai ce∫ojums btu izdevies, btiska noz¥me ir tam,

cik apzin¥gi un kvalitat¥vi savus pienÇkumus pilda

trisma operators vai aÆents un kÇda ir ‰¥ uz¿ïmuma

biznesa kultra un attieksme pret klientu. Izvïles

kritïriji lielÇkoties ir subjekt¥vi – cena, atsauksmes par

konkrïto kompÇniju un tÇs darb¥bas ilgums tirg. Ir

vairÇkas aktivitÇtes, kas aizsargÇ trisma pakalpojumu

pircïju un reizï ar¥ pa‰u trisma firmu no iespïjamÇm

pretenzijÇm, sa¿emot un sniedzot pakalpojumu:

Trisma firmai, kura sniedz jebkÇdus trisma

pakalpojumus, jÇbt reÆistrïtai TAVA trisma pakalpoju-

mu sniedzïju datu bÇzï. SavukÇrt trisma firmÇm, kuras

pÇrdod ar¥ kompleksos trisma pakalpojumus, ir jÇveic

klienta dro‰¥bas naudas iemaksa. ·o informÇciju var

sa¿emt TAVA mÇjas lapÇ www.tava.gov.lv, vai zvanot pa

tÇlruni 67229945. Izvïloties savu trisma pakalpojumu

sniedzïju, iesakÇm pÇrbaud¥t uz¿ïmuma saist¥bu

izpild¥‰anu iepriek‰ minïtajÇ mÇjas lapÇ.

Viens no kompÇnijas uzticam¥bas rÇd¥tÇjiem varïtu

bt ar¥ dal¥ba kÇdÇ vietïjÇ vai starptautiskÇ apvien¥bÇ

vai asociÇcijÇ, kas noz¥mï, ka trisma firmai ir saisto‰i

konkrïtas asociÇcijas labÇs prakses, klientu

apkalpo‰anas un ïtikas kodeksi.

L¥gums par kompleksa trisma pakalpoju-ma snieg‰anu

Viena no svar¥gÇkajÇm lietÇm, bez kuras nevar iztikt,

dodoties kompleksajÇ ce∫ojumÇ, ir l¥gums starp trisma

pakalpojuma sniedzïju un patïrïtÇju. Par normat¥vo

aktu ievïro‰anu ir atbild¥gs gan kompleksu trisma

pakalpojumu sniedzïjs, gan trisma aÆentra, kas pilda

starpnieka funkcijas.

L¥gumu parasti sagatavo trisma pakalpojuma

sniedzïjs, un tam obligÇti jÇsatur ‰Çda informÇcija:

• pakalpojuma organizatora nosaukums, adrese un

reÆistrÇcijas numurs trisma pakalpojumu sniedzïju

datu bÇzï;

• pakalpojuma organizatora pÇrstÇvja (ja tÇds ir)

nosaukums, adrese un reÆistrÇcijas numurs trisma

pakalpojumu sniedzïju datu bÇzï;

• klienta iemaksÇtÇs naudas apdro‰inÇtÇja vai garantï-

PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas aspekti,iegÇdÇjoties trisma pakalpojumus

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

28

KÇdi normat¥vie akti aizsargÇ patïrïtÇjaties¥bas ce∫ojot?

PatïrïtÇja ties¥bas ce∫ojot aizsargÇ:

• MK 2007. gada 23. janvÇra noteikumi Nr.67

“Noteikumi par kompleksa trisma pakalpojuma sa-

gatavo‰anas un ¥steno‰anas kÇrt¥bu, klientam snie-

dzamo informÇciju un kompleksÇ trisma pakalpoju-

ma sniedzïja un klienta ties¥bÇm un pienÇkumiem”;

• ES Direkt¥va 90/314/EEK par kompleksajiem ce∫oju-

miem, kompleksÇm br¥vdienÇm un kompleksÇm

ekskursijÇm;

• Trisma likums;

• PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas likums.

Ja radu‰Çs problïmas, izmantojot kom-pleksos trisma pakalpojumus

Ja patïrïtÇju da∫ïji vai piln¥bÇ neapmierina sa¿emtÇ

trisma pakalpojuma kvalitÇte, vi¿am ir jÇvïr‰as pie at-

tiec¥gÇ ce∫ojuma pÇrdevïja ar sdz¥bu. VairumÇ gad¥ju-

mu izdodas panÇkt savstarpïju vieno‰anos, pïc kuras

komersants piedÇvÇ klientam alternat¥vu pakalpojumu,

atlaidi nÇkamajam ce∫ojumam vai atgrieÏ atpaka∫ da∫u

samaksÇtÇs naudas.

Ja vieno‰anos tomïr neizdodas panÇkt, patïrïtÇjs

var vïrsties PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas centrÇ ar ies-

niegumu, kuram pievieno l¥guma kopiju un citu ar

ce∫ojumu saist¥to dokumentu kopijas.

PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas centra funkcijÇs ietilpst

par patïrïtÇju ties¥bu pÇrkÇpumiem sa¿emto patïrïtÇju

iesniegumu izskat¥‰ana, pal¥dz¥bas snieg‰ana patïrïtÇjiem

konfliktu risinljanÇ ar raÏotÇjiem, pÇrdevïjiem vai pakal-

pojumu sniedzïjiem, kÇ ar¥ patïrïtÇju likum¥go pras¥bu iz-

pildes piepras¥‰ana un juridiska rakstura pal¥dz¥ba

patïrïtÇjam.

VairÇk informÇcijas par patïrïtÇja ties¥bÇm, izmanto-

jot trisma pakalpojumus, ir atrodama PTAC mÇjas lapÇ

www.ptac.gov.lv .

tÇja nosaukums un adrese, kÇ ar¥ persona, pie kuras

vïrsties ce∫ojuma laikÇ gad¥jumÇ, ja trisma operato-

ra vai pakalpojuma sniedzïja maksÇtnespïjas dï∫ vai

faktiskÇs maksÇtnespïjas dï∫ nav iespïjama l¥gumÇ

norÇd¥tÇs programmas izpilde;

• ce∫ojuma galamïr˙is;

• pakalpojuma snieg‰anas laiks, kÇ ar¥ konkrïti datu-

mi uzturï‰anÇs vietÇs saska¿Ç ar mar‰rutu;

• datums, l¥dz kuram komersants pazi¿o klientam par

ce∫ojuma atcel‰anu, ja ce∫ojumÇ jÇbt noteiktam

dal¥bnieku skaitam un tas nav pietiekams;

• ce∫ojuma mar‰ruts, kÇ ar¥ izbrauk‰anas un

atgrie‰anÇs laiks un vieta;

• transportl¥dzek∫a (transportl¥dzek∫u) veids un ïrt¥bas;

• tristu m¥tnes klasifikÇcija attiec¥gajÇ valst¥, atra‰anÇs

vieta (reÆions, pilsïta) un ïrt¥bu raksturojums;

• ekskursijas un citi pasÇkumi, kas iek∫auti pakalpoju-

ma cenÇ;

• pakalpojuma cena (norÇda iespïjamÇs izmai¿as), kÇ

ar¥ zi¿as par nodok∫iem, nodevÇm un citiem

maksÇjumiem, kas nav iek∫auti pakalpojuma cenÇ;

• pakalpojuma samaksas noteikumi;

• datums, l¥dz kuram iespïjams atteikties no pakalpo-

juma, un ieturamie procenti no samaksÇtÇs summas;

• klienta izvïlïtais apdro‰inljanas veids;

• ¥pa‰as klienta pras¥bas, par kurÇm vi¿‰ ir informïjis

komersantu, izdarot past¥jumu, un kuras abas

l¥gumslïdzïjas puses ir pie¿ïmu‰as;

• normat¥vajos aktos noteiktais termi¿‰, kurÇ klients ir

ties¥gs pieteikt pras¥jumu par l¥guma noteikumiem

neatbilsto‰u pakalpojuma snieg‰anu, kÇ ar¥ adresÇts,

kam iesniedzams pras¥jums;

• kÇrt¥ba, kÇdÇ l¥gums stÇjas spïkÇ.

Pirms ce∫ojuma trisma uz¿ïmuma noteiktajÇ laika

periodÇ patïrïtÇjs var pazi¿ot par pakalpojumu

pÇradresÇciju citai personai.

Atcerieties! L¥guma noteikumi klientam pirms l¥guma

noslïg‰anas jÇpazi¿o rakstiski. Izlasiet tos uzman¥gi, pirms

parakstiet l¥gumu! Pakalpojumu programma ir saisto‰a tris-

ma pakalpojuma sniedzïjam, iz¿emot gad¥jumus, ja pirms

l¥guma noslïg‰anas Js esat rakstiski br¥dinÇts par izmai¿Çm

pakalpojumu programmÇ un ‰¥s izmai¿as ir nepÇrprotami

iek∫autas programmÇ, vai izmai¿as pakalpojumu program-

mÇ tiek izdar¥tas saska¿Ç ar rakstisku vieno‰anos starp Jums

un pakalpojuma sniedzïju.

Der zinÇt! Trisma pakalpojuma sniedzïjs nav ties¥gs

main¥t l¥gumÇ noteikto cenu, ja ‰Çdas ties¥bas nav paredzï-

tas l¥gumÇ un nav noteikta kÇrt¥ba, kÇdÇ aprï˙inÇma cenas

starp¥ba. L¥gumÇ noteikto pakalpojuma cenu nedr¥kst pa-

augstinÇt vïlÇk kÇ 20 dienas pirms ce∫ojuma sÇkuma, iz¿e-

mot iepriek‰ minïtos iz¿ïmumus.

29

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

MÇrti¿‰ Ozoli¿‰1, Mag. iur (Tras universitÇte,Francija)

Iepirk‰anÇs Çrvalst¥s, izmantojot internetu, k∫staizvien populÇrÇka. Tomïr btu ieteicams pievïrstuzman¥bu daÏiem aspektiem, lai iepirk‰anÇs inter-netÇ nesagÇdÇtu vil‰anos. TÇdï∫ turpmÇk rakstÇiztirzlju jautÇjumus par pircïja ties¥bÇm EiropasSavien¥bas (ES) valst¥s, maksÇjumu dro‰¥bu un pa-redzamÇm papildu izmaksÇm, iepïrkoties ar interne-ta starpniec¥bu.

Pircïja ties¥bas

Pïrkot preci internetÇ, pircïja un pÇrdevïja

savstarpïjÇs attiec¥bas regulï tÇs valsts likumi, par

kuriem puses ir vienoju‰Çs. BieÏi vien vieno‰anÇs iz-

pauÏas kÇ standarta l¥guma noteikumi, kurus piedÇvÇ

pÇrdevïjs un kuriem pircïjs automÇtiski piekr¥t, pastot

preci. TÇdï∫ pircïjam vienmïr ir uzman¥gi jÇiepaz¥stas

ar ‰iem l¥guma noteikumiem. Parasti l¥gumÇ ir paredzïts

piemïrot pÇrdevïja valsts likumus. Ja ‰Çdas vieno‰anÇs

nav, tad ir piemïrojami preces piegÇdes vietas likumi.

Ja prece jÇpiegÇdÇ LatvijÇ, tad piemïrojamie b-

tiskÇkie ties¥bu akti, kas paredz pircïja ties¥bu aizsar-

dz¥bu, veicot pirkumus internetÇ, ir PatïrïtÇju ties¥bu

aizsardz¥bas likums, it ¥pa‰i tÇ 10.pants, un Ministru Ka-

bineta noteikumi Nr.161 “Noteikumi par distances l¥-

gumu”.

Eiropas Savien¥bÇ ir pie¿emta direkt¥va 97/7/EK par

patïrïtÇju aizsardz¥bu saist¥bÇ ar distances l¥gumiem2,

kuras mïr˙is ir tuvinÇt dal¥bvalstu normat¥vos un

administrat¥vos aktus par distances l¥gumiem starp

patïrïtÇjiem un piegÇdÇtÇjiem. TÇ paredz noteikumus,

kas katrai ES dal¥bvalstij ir jÇiek∫auj savÇ likumdo‰anÇ.

L¥dz ar to, pat ja pirkumam internetÇ ir piemïrojami

nevis Latvijas, bet citas ES dal¥bvalsts likumi, tad ‰¥s

dal¥bvalsts likumdo‰anÇ ar¥ ir jÇbt iestrÇdÇtiem ‰ajÇ

direkt¥vÇ paredzïtajiem noteikumiem. Dal¥bvalstis var

ieviest vai saglabÇt stingrÇkus noteikumus jomÇ, uz ko

attiecas ‰¥ direkt¥va, lai nodro‰inÇtu augstÇku patïrïtÇja

aizsardz¥bas l¥meni.

Attiec¥bÇ uz pircïja ties¥bÇm btiskÇkie direkt¥vas

noteikumi ir ‰Çdi. Pirms tiek noslïgts jebkÇds l¥gums no

attÇluma, patïrïtÇjam (pircïjam) savlaic¥gi jÇsa¿em ‰Çda

informÇcija:

• zi¿as par piegÇdÇtÇja person¥bu un, ja l¥gumÇ ir pa-

redzïts avansa maksÇjums, vi¿a adrese;

• preãu vai pakalpojumu galveno ¥pa‰¥bu raksturo-

jums;

• preãu vai pakalpojumu cena, ieskaitot visus

nodok∫us;

• piegÇdes izmaksas;

• maksljanas, piegÇdes vai izpildes kÇrt¥ba;

• atteikuma ties¥bu pastÇvï‰ana;

• attÇlinÇto sazi¿as l¥dzek∫u izmanto‰anas maksa, ja to

neaprï˙ina pïc pamatlikmes;

• laika posms, kurÇ piedÇvÇjums vai cena paliek spï-

kÇ;

• vajadz¥bas gad¥jumÇ l¥guma minimÇlais darb¥bas

laiks, ja l¥gumi attiecas uz izstrÇdÇjumiem, kas jÇpie-

gÇdÇ, vai pakalpojumiem, kas jÇsniedz pastÇv¥gi vai

periodiski.

PÇrdevïjam ir jÇsniedz ar¥ ‰Çdas zi¿as:

• rakstiska informÇcija par nosac¥jumiem un kÇrt¥bu,

kÇdÇ izmantojamas atteikuma ties¥bas;

• piegÇdÇtÇja uz¿ïmïjdarb¥bas vietas ÆeogrÇfiskÇ

adrese, uz kuru patïrïtÇjs var adresït visas sdz¥bas;

• informÇcija par pirkuma apkalpo‰anu un

pastÇvo‰ajÇm garantijÇm;

• atzinums par l¥guma anulï‰anu, ja tÇ darb¥bas

ilgums nav precizïts vai ar¥ pÇrsniedz vienu gadu.

Attiec¥bÇ uz jebkuru no attÇluma noslïgtu l¥gumu

patïrïtÇjam ir vismaz septi¿u darba dienu termi¿‰, kura

laikÇ vi¿‰, nemaksÇjot sodu un nesniedzot nekÇdu

pamatojumu, var atteikties no ‰Ç l¥guma (atteikuma

ties¥bas). Dal¥bvalst¥m ir ties¥bas savÇ likumdo‰anÇ

noteikt ilgÇku termi¿u, piemïram, PolijÇ atteikuma

ties¥bu izmanto‰anai ir paredzïts 10 darba dienu

termi¿‰, LatvijÇ – 14 kalendÇrÇs dienas.

Minïtais termi¿‰ tiek skait¥ts no preãu sa¿em‰anas

dienas. Tomïr ‰is termi¿‰ attiecas tikai uz tÇdiem

gad¥jumiem, ja pÇrdevïjs ir rakstiski sniedzis pircïjam

iepriek‰ minïto informÇciju. Ja ‰Çda informÇcija nav

sniegta, tad atteikuma ties¥bu izmanto‰anas termi¿‰ ir

tr¥s mïne‰i. SavukÇrt, ja norÇd¥tÇs zi¿as pÇrdevïjs

sniedz ‰ajÇ tr¥s mïne‰u laika posmÇ, tad no zi¿u

snieg‰anas br¥Ïa atteikuma ties¥bas ir izmantojamas

septi¿u dienu laikÇ.

Vien¥gÇ maksa, ko var pras¥t no patïrïtÇja, ja vi¿‰

izmanto atteikuma ties¥bas, ir preãu atpaka∫ nost¥‰anas

tie‰Çs izmaksas.

Direkt¥vÇ ir paredzïti gad¥jumi, uz kuriem atteikuma

PÇrrobeÏu pirkumi internetÇ

1 RakstÇ pausts autora personiskais viedoklis, tas nav saisto‰s nevienai organizÇcijai vai institcijai, kurÇ vi¿‰ darbojas.2 http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CONLEG:1997L0007:20071225:LV:PDF

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

ties¥bas neattiecas. Ja vien puses nav vienoju‰Çs citÇdi,

patïrïtÇjs nevar izmantot atteikuma ties¥bas attiec¥bÇ uz

l¥gumiem:

• par pakalpojumu snieg‰anu, ja ar patïrïtÇja

piekri‰anu l¥guma izpilde ir sÇkusies pirms septi¿u

darba dienu termi¿a beigÇm;

• par preãu piegÇdi vai pakalpojumu snieg‰anu, kuru

cena ir atkar¥ga no svÇrst¥bÇm finan‰u tirg, kuras

piegÇdÇtÇjs nevar kontrolït;

• par tÇdu preãu piegÇdi, kas izgatavotas pïc

patïrïtÇja specifikÇcijÇm vai ir nepÇrprotami person-

alizïtas, vai ar¥ to rakstura dï∫ nav nostÇmas atpa-

ka∫, vai var Çtri sabojÇties, vai dr¥z beidzas to

der¥guma termi¿‰;

• par audio vai video ierakstu vai datoru program-

matras piegÇdi, ja patïrïtÇjs ir no¿ïmis iepakojuma

plombu;

• par laikrakstu, periodisko izdevumu un ÏurnÇlu

piegÇdi;

• par totalizatora un loterijas pakalpojumiem.

Ja vien puses nav vienoju‰Çs citÇdi, piegÇdÇtÇjam ir

jÇizpilda past¥jums ne vïlÇk kÇ 30 dienu laikÇ pïc

dienas, kurÇ patïrïtÇjs ir nost¥jis savu past¥jumu

piegÇdÇtÇjam. Ja piegÇdÇtÇjs neizpilda savu l¥guma

da∫u, pamatojoties uz to, ka past¥tÇs preces vai

pakalpojumi nav pieejami, patïrïtÇjam jÇpazi¿o par

‰Çdu stÇvokli, un vi¿am pïc iespïjas ¥sÇ laikÇ un –

jebkurÇ gad¥jumÇ – ne ilgÇk kÇ 30 dienu laikÇ jÇsa¿em

atpaka∫ visas samaksÇtÇs summas.

Dal¥bvalstis var ar¥ noteikt, ka piegÇdÇtÇjs var sniegt

patïrïtÇjam l¥dzvïrt¥gas kvalitÇtes un cenas preces vai

pakalpojumus, ja ‰¥ iespïja ir tikusi paredzïta pirms l¥-

guma noslïg‰anas vai l¥gumÇ. PatïrïtÇjam ir jÇbt

skaidri un saprotami informïtam par ‰o iespïju. Preãu

atpaka∫ nost¥‰anas izmaksas pïc atteikuma ties¥bu

izmanto‰anas ‰ajÇ gad¥jumÇ sedz piegÇdÇtÇjs, un

patïrïtÇjam par to ir jÇbt informïtam.

Dal¥bvalst¥m savÇ likumdo‰anÇ ir jÇparedz vajadz¥gie

pasÇkumi, lai atbr¥votu patïrïtÇjus no jebkÇdas

atl¥dz¥bas snieg‰anas nepast¥tas preces piegÇdes

gad¥jumos, un atbildes nesnieg‰ana nav uzskatÇma par

piekri‰anu.

Tomïr jÇ¿em vïrÇ, ka minïtÇ direkt¥va neattiecas uz

l¥gumiem, kas ir noslïgti izsolï, l¥dz ar to pirkumiem no

privÇtpersonÇm interneta izso∫u lapÇs direkt¥vas

noteikumi nav piemïrojami.

Ja ir piemïrojami valsts, kas nav ES dal¥bvalsts liku-

mi, tad ir ieteicams, izmantojot internetu vai citus piee-

jamos informÇcijas l¥dzek∫us, iepaz¥ties ar attiec¥gÇs val-

sts tiesisko regulïjumu attiec¥bÇ uz preces iegÇdi

internetÇ, ja ‰Çda informÇcija ir atrodama. Piemïram,

attiec¥bÇ uz ASV noder¥ga informÇcija ir pieejama

FederÇlÇs tirdzniec¥bas komisijas (Federal TradeCommission) mÇjaslapÇ.3

Precei, kas nopirkta caur internetu, ir tÇdas pa‰Çs

kvalitÇtes garantijas kÇ precei, kas pirkta veikalÇ.

MaksÇjumu dro‰¥ba

TÇ kÇ msdienÇs katrs var izveidot profesionÇla

izskata interneta veikalu, ir ieteicams preces pirkt tikai

no respektabliem pÇrdevïjiem. To var noteikt, vadoties

pïc ‰Çdiem principiem: Vai konkrïtÇ interneta lapa

pieder zinÇmam un reÆistrïtam uz¿ïmumam? Vai ir

norÇd¥ta pilna uz¿ïmïja adrese? Vai ir iespïja sazinÇties

ar klientu apkalpo‰anas dienestu?

PÇrbaudot, vai uz¿ïmums ir reÆistrïts, var noderït

iespïja, kuru piedÇvÇ daÏu valstu komersantu reÆistri,

proti – attiec¥gajÇ interneta lapÇ ievadot uz¿ïmuma

nosaukumu vai reÆistrÇcijas numuru, sa¿emt daÏÇdu

informÇciju par attiec¥go komersantu. Piemïram, LatvijÇ

‰Çdu informÇciju piedÇvÇ Lursoft, LielbritÇnijÇ –

Companies House 4, LuksemburgÇ – Registre deCommerce et des Societes 5, FrancijÇ – Registre national

30

“ Attiec¥bÇ uz jebkuru no attÇluma no-slïgtu l¥gumu patïrïtÇjam ir vismazsepti¿u darba dienu termi¿‰, kura laikÇvi¿‰, nemaksÇjot sodu un nesniedzotnekÇdu pamatojumu, var atteikties no‰Ç l¥guma ”

3 http://www.ftc.gov

4 http://www.companieshouse.gov.uk/

du commerce et des societes 6 utt.

Lai apkarotu krÇp‰anu pievienotÇs vïrt¥bas nodok∫a

jomÇ, Eiropas Komisija piedÇvÇ jebkurai ieinteresïtajai

personai iespïju pÇrbaud¥t uz¿ïmuma norÇd¥tÇ PVN

numura ¥stumu7. ·o iespïju, pirms veikt pirkumu

internetÇ no nezinÇma pÇrdevïja, var izmantot ar¥

potenciÇlie uz¿ïmumu klienti, lai gtu priek‰statu par

uz¿ïmuma sniegtÇs informÇcijas patiesumu.

PastÇv ar¥ iespïjas internetÇ iegt papildu

informÇciju par domïna statusu un personÇm, kuras ir

reÆistrïju‰as attiec¥go domïnu. ·ÇdÇ nolkÇ var izman-

tot domïnu meklïtÇjus8.

Daudziem interneta veikaliem ir izveidotas paaugsti-

nÇtas dro‰¥bas lapas, caur kurÇm tiek veikti norï˙ini par

pirkumu. Parasti par to liecina pazi¿ojums, kas parÇdÇs,

ieejot attiec¥gajÇ lapÇ. Interneta pÇrlkprogrammas

apak‰Ç ir redzams slïdzenes simbols, turklÇt attiec¥gÇs

lapas adresei ir jÇsÇkas ar “https”, kur “s” norÇda, ka

lapai ir paaugstinÇta dro‰¥ba (no ang∫u vÇrda “secure”).

DaÏi interneta pÇrdevïji piedÇvÇ klientiem pazi¿ot

savu kred¥tkartes numuru pa telefonu, lai personas dati

un finan‰u informÇcija nebtu jÇsta pa internetu.

Tomïr ‰is l¥dzeklis pats par sevi vïl negarantï

maksÇjumu dro‰¥bu.

Ieteicams norï˙inÇties par precïm, izmantojot speci-

Çlas maksÇjumu kartes, kas domÇtas pirkumiem interne-

tÇ, vai ar¥ kred¥tkartes. Pamanot aizdom¥gus norï˙inus

ar kred¥tkarti bankas nost¥tajÇ dar¥jumu pÇrskatÇ, ir

iespïjams noblo˙ït konkrïto maksÇjumu, ja vien nav

nokavïts termi¿‰ pretenzijas pieteik‰anai bankai.

DaÏreiz maksÇjumus piedÇvÇ veikt starpnieki – tÇ

saucamÇs “escrow companies”. “Escrow company”, kas

darbojas kÇ abu pu‰u uztic¥bas persona, sa¿em

maksÇjumu no pircïja un par to informï pÇrdevïju,

kur‰ nosta preci pircïjam. Pircïjs pazi¿o starpniekam

par preces sa¿em‰anu, un tad starpnieks samaksÇ

naudu pÇrdevïjam. TÇdÇ veidÇ teorïtiski tiek aizsargÇts

gan pircïjs, gan pÇrdevïjs.

Tomïr ar¥ ‰Çds maksljanas veida var tikt izmantots

∫aunprÇt¥gi. Negod¥gi pÇrdevïji iesaka pircïjiem

konkrïtu ?Escrow company”, caur kuru veikt samaksu.

Pïc maksÇjuma sa¿em‰anas starpnieks pazd. TÇ vietÇ

nÇk jauna “Escrow company” ar citu nosaukumu un e-

pastu. Pircïjam prece netiek nost¥ta.

Veicot past¥jumu, ir ieteicams izdrukÇt un saglabÇt

informÇciju par past¥juma un maksÇjuma deta∫Çm.

Papildu izmaksas

PirmkÇrt, ir jÇiepaz¥stas ar tirgotÇja norÇd¥tajÇm preces

nost¥‰anas izmaksÇm, kuras var at‰˙irties gan atkar¥bÇ no

piegÇdes valsts, gan nost¥‰anas veida. Kurjerpasta izman-

to‰ana dod iespïju sekot l¥dzi piegÇdes procesam un sniedz

lielÇkas garantijas preces savlaic¥gai sa¿em‰anai, tomïr tÇ

izmaksas ir lielÇkas, nekÇ preces nost¥‰anai pa pastu.

OtrkÇrt, ir jÇ¿em vïrÇ papildu nodok∫i un nodevas,

kas var palielinÇt preces cenu. TirgotÇjam btu jÇinformï

pircïjs par nodok∫iem un nodevÇm, kas piemïrojamas

pirkumam tÇ atra‰anÇs vietas valst¥ un kas tiek papildus

uzlikti pirkuma cenai.

Attiec¥bÇ uz pievienotÇs vïrt¥bas nodokli pÇrdevïjs,

kur‰ atrodas citÇ ES dal¥bvalst¥, piemïro savas reÆistrÇcijas

valsts nodok∫a likmi, un nodoklis tiek automÇtiski iekasïts

pirkuma br¥d¥.

Ja nopirktÇ prece tiek ievesta no valsts, kas nav ES

dal¥bvalsts, tad preces ieve‰anas vai piegÇdes br¥d¥ tiek

piemïrots Latvijas PVN.

Sa¿emot preces no citÇm ES dal¥bvalst¥m, muitas

nodoklis nav jamaksÇ. Pïrkot preces no valst¥m, kas nav

ES dal¥bvalstis, preces ieve‰anas br¥d¥ ir jÇmaksÇ muitas

nodoklis atbilsto‰i Eiropas Kopienas muitas tarifiem.

Latvijas PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas centra interneta

lapÇ ir atrodama informÇcija par distances l¥gumiem un pir-

cïja ties¥bÇm.9 Daudz noder¥gas informÇcijas, kÇ ar¥ saites

uz citu ES dal¥bvalstu patïrïtÇju aizsardz¥bas iestÇdïm ir

pieejamas Eiropas Komisijas projekta Dolceta mÇjas lapÇ 10.

31

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

5 https://www.rcsl.lu 6 http://www.societe.com/7 http://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/lang.do?fromWhich

Page=vieshome&selectedLanguage=LV 8 Piemïram, http://www.whois-search.com/ ; http://whois.domaintools.com/9 http://www.ptac.gov.lv/?lang=LV&menu=176 10 http://www.dolceta.eu/

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

32

sÇciju no aviosabiedr¥bas:

1) EUR 250, ja lidojuma attÇlums ir 1500 km vai

mazÇks;

2) EUR 400, ja lidojuma attÇlums ir 1500 l¥dz 3500

km;

3) EUR 600, ja lidojuma attÇlums pÇrsniedz 3500

km Çrpus ES.

• reisa aizkavï‰anÇs gad¥jumÇ (samïr¥gÇ attiec¥bÇ pret

gaid¥‰anas laiku) aviosabiedr¥bai ir jÇnodro‰ina Jums

malt¥tes, kÇ ar¥ atspirdzino‰i dzïrieni, vajadz¥bas

gad¥jumÇ viesn¥cas pakalpojumi (ar¥ transports l¥dz

viesn¥cai) un sakaru l¥dzek∫i.

• bagÇÏas izn¥cinljanas, sabojljanas, pazaudï‰anas

vai aizkavï‰anÇs dï∫ Jums ir ties¥bas piepras¥t l¥dz

1000 EUR par zaudïjumiem, kas radu‰ies ES aviosa-

biedr¥bas reisÇ jebkurÇ pasaules vietÇ.

Ja esat ieplÇnojis br¥vdienas pavad¥t Çrvalst¥s, Jums

noderïs Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centra

(turpmÇk – ECC Latvia) ir sagatavotÇ informÇcija, lai Js,

ce∫ojot un iegÇdÇjoties preces un pakalpojumus Çrpus

Latvijas, justos tikpat dro‰i kÇ mÇjÇs!

Veicot pirkumus Çrvalst¥s, vienmïr atcerieties: • SaglabÇt pirkuma ãeku, jo tas ir dokuments, kas

apliecina Jsu un pÇrdevïja l¥gumsaist¥bas.

• PÇrliecinÇties, vai izvïlïtajai precei piem¥t visas

funkcijas un ¥pa‰¥bas, lai tÇ atbilstu Jums nepiecie‰a-

miem mïr˙iem un iecerïm.

• Ja preces cena ir nerakstur¥gi zema konkrïtai preãu

grupai, esiet uzman¥gi un izziniet tÇ iemeslus.

• Bt vïr¥giem, ja prece ir nocenota kÇda jau eso‰a

defekta dï∫, ‰Çdai informÇcijai ir jÇbt skaidri

norÇd¥tai pie preces iegÇdes.

• Pïrkot apÆïrbu un apavus ES, pievïrst uzman¥bu to

izmïra numuriem, jo daÏÇdÇs ES valst¥s tie var bt

at‰˙ir¥gi.

• VisÇm precïm garantija ir divi gadi, un, ja tirgotÇjs

vai raÏotÇjs sniedz ¥pa‰u garantiju, tas noz¥mï, ka

Jums tiek pie‰˙irtas papildu garantijas iespïjas bez

jau pieminïtajiem diviem gadiem, tÇdï∫ rp¥gi iepa-

z¥stieties ar tÇs noteikumiem un papildu iespïjÇm,

ko tÇ piedÇvÇ.

Un tomïr, ja Jums radu‰Çs problïmas, iepïrkoties ci-

tas valsts interneta veikalÇ, pïrkot jaunu vai lietotu auto

Çrvalst¥s, ce∫ojot ar lidma‰¥nu (atteikta iekÇp‰ana, atcelts

reiss, ilga aizkavï‰anÇs, nozaudïta vai sabojÇta bagÇÏa),

pïrkot ce∫ojumu piedÇvÇjumus u.c., tad vïlamies Js in-

formït, ka ir iespïjams pozit¥vs risinÇjums Çrpustiesas

Aija Gulbe, Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centradirektore

Atcerieties - Js kÇ ES patïrïtÇju sargÇ ESlikumdo‰ana!

Vienmïr atcerieties:• rp¥gi izlas¥t l¥gumu pirms parakst¥‰anas un pÇrlie-

cinÇties, vai l¥gumÇ iek∫autie noteikumi atbilst Jsu

interesïm un vai l¥gumÇ ir iek∫auts komersanta no-

saukums, adrese un reÆistrÇcijas numurs to komer-

santu datu bÇzï, kuri sniedz konkrïto pakalpojumu,

piemïram, trisma pakalpojumu u.c.;

• pieteikt pras¥jumu Komersantam par pakalpojuma

vai preces neatbilst¥bu l¥guma noteikumiem divu ga-

du laikÇ;

• reÆistrïtÇs bagÇÏas bojÇjumu gad¥jumÇ iesniegt pra-

s¥bu septi¿u dienu laikÇ pïc bagÇÏas sa¿em‰anas vai

21 dienas laikÇ pïc aizkavïju‰Çs bagÇÏas sa¿em‰anas;

• saglabÇt informÇciju par veiktajiem pirkumiem vei-

kalos un internetÇ (ar¥ izdrukÇtÇ formÇ).

Ja js iepïrkaties interneta veikalÇ vai slïdzat citusdistances l¥gumus, Jums ir ties¥bas:• atcelt past¥jumu vismaz septi¿u darbadienu laikÇ (ne-

skaitot nedï∫as nogali un valsts noteiktÇs br¥vdienas);

• sa¿emt preci 30 dienu laikÇ pïc past¥‰anas, ja ar

interneta tirgotÇju nav bijusi at‰˙ir¥ga vieno‰anÇs;

• atteikties pirkt preci, kuru neesat past¥ju‰i.

Jsu kÇ ES avio pasaÏieru ties¥bas ir:• reisa atcel‰anas vai iekÇp‰anas atteikuma gad¥jumÇ

attiec¥gajai aviosabiedr¥bai ir jÇnodro‰ina:

1) iespïja izvïlïties bi∫etes cenas atmaksljanu

vai cita iespïja nok∫t galamïr˙¥;

2) malt¥tes un atspirdzino‰i dzïrieni, kÇ ar¥ vaja-

dz¥bas gad¥jumÇ viesn¥cas pakalpojumi (ar¥ trans-

ports l¥dz viesn¥cai) un sakaru l¥dzek∫i.

• reisa atcel‰anas gad¥jumÇ - sa¿emt kompensÇciju no

aviosabiedr¥bas:

1) EUR 250, ja lidojuma attÇlums ir 1500 km vai

mazÇks;

2) EUR 400, ja lidojuma attÇlums ir 1500 l¥dz 3500

km;

3) EUR 600, ja lidojuma attÇlums pÇrsniedz 3500

km Çrpus ES,

* ja vien aviosabiedr¥ba nav Js iepriek‰ savlaic¥gi

br¥dinÇjusi un reisa atcel‰anu nav izrais¥ju‰i ÇrkÇrtïji

apstÇk∫i.

• iekÇp‰anas atteikuma gad¥jumÇ - sa¿emt kompen-

Esat nolïmis ce∫ot, veikt pirkumu Çrzemïs vaiiepirkties internetÇ?

33

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

33

str¥du risinljanas ce∫Ç.

Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centrs LatvijÇ ietilpst

vienotajÇ Eiropas patïrïtÇju centru t¥klÇ (ECC-Net), kas ie-

tver 27 ES valstis, kÇ ar¥ ±slandi un NorvïÆiju, l¥dz ar to sa-

darb¥bÇ ar kolïÆiem ir iespïjams pal¥dzït Jums atrisinÇt

sdz¥bu par iegÇdÇtu nekvalitat¥vu pakalpojumu vai preci.

Ja Jums rodas jautÇjumi, neskaidr¥bas vai problïmas,

iegÇdÇjoties preces Çrzemïs, vai par jau nopirktajÇm

precïm, esiet laipni gaid¥ti Eiropas PatïrïtÇju infor-

mï‰anas centrÇ, lai sa¿emtu bezmaksas informÇciju un

konsultÇciju par iespïjamo tÇlÇko r¥c¥bu.

Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centra kon-taktinformÇcija:

TÇlrunis: 7388625

E-pasts: info@ecclatvia.lv

Adrese: Kr.ValdemÇra iela 157 – 228, R¥ga, LV 1013

Fakss: 7388625

MÇjas lapa: www.ecclatvia.lv

Neraugoties uz br¥vo preãu kust¥bu starp ES

dal¥bvalst¥m, joprojÇm pastÇv daÏi ierobeÏojumi:

1) ievedot Latvija transporta l¥dzek∫us, ir jÇmaksÇ PVN,

ka ar¥ vieglo automobi∫u un motociklu nodoklis;

2) akc¥zes precïm ir noteikti apjoma ierobeÏojumi:

• 800 cigare‰u, 400 cigarellu, 200 cigÇru, 1 kg

smï˙ïjamÇs tabakas,

• 110 litri alus, 90 litri v¥na (t.sk. ne vairÇk par 60

litriem dzirksto‰Ç v¥na) vai citu raudzïto dzï-

rienu, 20 litri alkohola starpproduktu, 10 litri

pÇrïjo alkoholisko dzïrienu,

• 10 kilogrami kafijas,

• 110 litri bezalkoholisko dzïrienu.

Ja ievedamo akc¥zes precu apjoms pÇrsniedz noteik-

to daudzumu, tad nÇkamo piecu darba dienu laikÇ

pïc preãu ieve‰anas vai sa¿em‰anas LatvijÇ iek‰-

zemes VID iestÇde ir jÇnomaksÇ akc¥zes nodoklis.

Papildu informÇcija:VID GalvenÇ muitas pÇrvalde, KonsultÇciju noda∫a

K.ValdemÇra iela 1a, R¥ga, LV-1841

VID informat¥vais tÇlrunis: 67211011

E-pasts: konsultacija@dep.vid.gov.lv

Internets: www.vid.gov.lv

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

34

Institcijas nosaukums Darb¥bas sfïra Kontakti

Valsts sanitÇrÇ inspekcija

EpidemioloÆiskÇ dro‰¥ba, komunÇlÇhigiïna (cilvïka dz¥ves vides un epidï-miskÇ dro‰¥ba), dzeramÇ dens nekai-t¥guma noteik‰ana, sadz¥vï lietojamo˙¥misko vielu un ˙¥misko produktutirdzniec¥ba, kosmïtikas l¥dzek∫i.

Ieri˙u iela 3, R¥ga, LV-1084

tÇlr. 67819671; diennakts

deÏrtÇlrunis 29265384

http://vsi.vi.gov.lv/

Vesel¥bas inspekcija

PÇrtikas un veterinÇrais dienests

Årstniec¥bas l¥dzek∫u raÏo‰anas,iepirk‰anas un izplat¥‰anas noteiku-mu ievïro‰ana, zÇ∫u reklÇma. Izskatasdz¥bas par iegÇdÇtÇm zÇlïm unapkalpo‰anu aptiekÇs.Veic medic¥nisko dokumentu anal¥zi;

darba nespïjas lapas atbilst¥bas

novïrtï‰anu; alkohola ekspert¥zi (to

atbilst¥bu vai neatbilst¥bu uzrÇd¥tajos

dokumentos). Izskata sdz¥bas par

pacienta nekvalitat¥vu Çrstï‰anu.

PÇrtikas preãu aprite (realizÇcijastermi¿‰, produktu kvalitÇte, mar˙ï-jums), piena un ga∫as kvalitÇte tirgos,uz¿ïmumi, kas raÏo un izplata dz¥v-nieku bar¥bu, bar¥bas piedevas, vete-rinÇrÇs zÇles, veterinÇrfarmaceitiskosproduktus, dz¥vnieku kop‰anas ˙¥-miskos l¥dzek∫us, dz¥vnieku izcels-mes pÇrtikas produktus.

Ieri˙u iela 3, R¥ga, LV-1084tÇlr. 67819671

www.vi.gov.lv

Peldu iela 30, R¥ga, LV-1050; tÇlr.

67095230

www.pvd.gov.lv

Institcijas, kas izskata sdz¥bas, un to darb¥bas sfïras

Jlija Baranovska, Eiropas Savien¥bas informÇcijasaÆentras konsultante

Eiropas Savien¥bas (ES) iedz¥votÇji katru dienuizmanto kopïjÇ tirgus sniegtÇs iespïjas - br¥vi ce∫ot,strÇdÇt, pirkt, pÇrdot, sniegt un sa¿emt pakalpoju-mus visÇ ES teritorijÇ. Lai patïrïtÇji varïtu izbaud¥tvisas kopïjÇ tirgus priek‰roc¥bas, jÇzina par savÇmties¥bÇm, kÇ ar¥ par iespïjÇm tÇs vajadz¥bas gad¥jumÇaizstÇvït, jo katrs no mums var nonÇkt situÇcijÇ, kadir piemïroti negod¥gi vai nepareizi lïmumi.

Svar¥gi zinÇt, ka pal¥dz¥bu problïmas risinljanÇvar meklït gan nacionÇlajÇ, gan ES l¥men¥.

NacionÇlajÇ l¥men¥ galvenÇ no institcija, kas uzrau-

ga normat¥vo aktu pras¥bu izpildi attiec¥bÇ uz patïrïtÇju

ties¥bÇm, kÇ ar¥ pal¥dz patïrïtÇju problïmu risinljanÇ, ir

PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas centrs.

PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas centrs uzrauga

nepÇrtikas preãu tirdzniec¥bu, iz¿emot medic¥nas pre-

ces, zÇles, veterinÇrÇs zÇles, farmaceitiskos produktus,

kosmïtiskos l¥dzek∫us, veterinÇrfarmaceitiskos produk-

tus, dz¥vnieku kop‰anas l¥dzek∫us, sadz¥vï lietojamÇs

˙¥miskÇs vielas un ˙¥miskos produktus. Centrs izskata

patïrïtÇju iesniegumus un sdz¥bas par patïrïtÇju

ties¥bu pÇrkÇpumiem, sniedz bezmaksas konsultÇcijas

patïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas likumdo‰anas un ties¥bu

realizï‰anas procedru jautÇjumos, kÇ ar¥ sniedz bez-

maksas konsultÇcijas preãu (apavu, elektropreãu un

tekstilpreãu) kvalitÇtes jautÇjumos.

PatïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas centrs

Kr.ValdemÇra iela 157, R¥ga, LV-1013

tÇlr. 67212688

fakss 7388634,

e-pasts ptac@ptac.gov.lv

www.ptac.gov.lv

Pie¿em‰anas laiki:

pirmdien, otrdien, ceturtdien 13:00-16:30

tre‰dien, piektdien 9:00-12:30

PatïrïtÇju ties¥bas – kur meklït pal¥dz¥bu?

35

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

R¥gas Domes KomunÇlais departa-ments

Sdz¥bas par ¥res un komunÇlajiempakalpojumiem pa‰vald¥bu mÇjÇs R¥gÇ

Br¥v¥bas iela 49/53, R¥ga, LV-1010

tÇl. 67012453

www.kd.riga.lv

Valsts valodas inspekcija

Valsts valodas likuma ievïro‰ana(apkalpojo‰Ç sfïrÇ, lietved¥bÇ, zi¿usnieg‰anÇ, reklÇmÇs, radio un telev¥zijÇu.c.).

Mer˙e∫a iela 13-400, R¥ga, LV-1050

tÇl. 67221301

Valsts proves uzraudz¥bas inspekcijaValsts proves uzraudz¥bas inspekcijauzrauga dÇrgmetÇla satura pareizanorÇd¥‰anu, proves viltojumus.

TeÇtra iela 9, R¥ga, LV-1050

tÇl. 67210009

www.vpui.gov.lv

Finan‰u un kapitÇla tirgus komisijaApdro‰inÇtÇju un apdro‰inljanas starp-nieku darb¥ba, noguld¥tÇju un ieguld¥tÇjuaizsardz¥ba.

Kungu iela 1, R¥ga, LV-1050

tÇlr.: 67774800

www.fktk.lv

Valsts bvinspekcijaBves, bvobjekti un bvniec¥bas darbi,bvmateriÇlu un bvizstrÇdÇjumu F nor-mat¥vo aktu pras¥bÇm.

Kr.Barona iela 99, R¥gÇ, LV-1012

tÇlr. 67278285

www.vbi.gov.lv

Valsts augu aizsardz¥bas dienests Augkop¥bas produkcijas aprite.Republikas laukums 2, R¥ga, LV-1981

tÇlr. 67027098

www.vaad.gov.lv/

Sabiedrisko pakalpojumu

regulï‰anas komisija

EnerÆïtika (iz¿emot siltumapgÇdi, kurraÏo‰anas procesÇ netiek izstrÇdÇtaelektroenerÆija), telekomunikÇcijas,pasts, dzelzce∫a transports.

Br¥v¥bas ielÇ 55, LV-1010,

tÇlr. 67097200

www.sprk.gov.lv

ES l¥men¥ efekt¥vs patïrïtÇju ties¥bu aizsardz¥bas

instruments ir Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centru

t¥kls (ECC-Net), kuram ir ar¥ pÇrstÇvniec¥ba LatvijÇ.

Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centrs ir izveidots ar

mïr˙i nodro‰inÇt patïrïtÇju aizsardz¥bu un ties¥bu ievï-

ro‰anu ce∫ojumos un veicot iepirkumus. CentrÇ var sa-

¿emt padomu un informÇciju par patïrïtÇju ties¥bÇm

ES, kÇ ar¥ meklït pal¥dz¥bu, risinÇt problïmas, kas radu-

‰Çs pïrkot preces vai pakalpojumus Çrpus Latvijas. Eiro-

pas PatïrïtÇju informï‰anas centra pakalpojumi ir bez-

maksas.

Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centrs sniedzpal¥dz¥bu:• Latvijas iedz¥votÇjiem, kuriem ir radu‰Çs problïmas,

iegÇdÇjoties preces vai pakalpojumus ES;

• ES pilso¿iem, ja radu‰Çs problïmas, pïrkot preces

vai pakalpojumus LatvijÇ.

Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centrÇ var vïrsties,ja radu‰Çs problïmas vai neskaidr¥bas:• iepïrkoties Çrpus Latvijas;

• iepïrkoties internetÇ;

• pïrkot jaunu vai lietotu auto Çrzemïs;

• ce∫ojot ar lidma‰¥nu (atteikta iekÇp‰ana, atcelts reiss,

ilga aizkavï‰anÇs, nozaudïta vai sabojÇta bagÇÏa);

• pïrkot ce∫ojumu piedÇvÇjumus un citos ar patïrïtÇju

ties¥bÇm saist¥tajos gad¥jumos.

Js nevarat iesniegt sdz¥bu, ja:• js esat lietojis preci katru dienu (piemïram, kurpes,

un tÇs ir vienkÇr‰i novalkÇju‰Çs);

• js esat nepareizi lietojis preci, neatbilsto‰i tÇs

lieto‰anas mïr˙im un instrukcijai;

• prece ir sabojÇta Çrïju apstÇk∫u ietekmï patïrïtÇja

vainas dï∫ – ˙¥miski, mehÇniski bojÇjumi, sagriezta,

sasista;

• nopïrkot preci, ir bijusi skaidra norÇde, ka tÇ ir par

pazeminÇtu cenu un tai jau ir defekts.

Pirms iesniegt sdz¥bu, ¿emiet vïrÇ:• patïrïtÇjam ir ties¥bas iesniegt sdz¥bu par preces

vai pakalpojuma neatbilst¥bu l¥guma pras¥bÇm divu

gadu laikÇ pïc dar¥juma noslïg‰anas, neskatoties uz

to, kÇdu garantijas termi¿u vai noteikumus ir devis

pÇrdevïjs;

• pÇrliecinieties, vai ir saglabÇjies pirkuma ãeks vai

cits l¥gumu apliecino‰s dokuments;

• ja ir iespïjams, vispirms sazinieties ar tirgotÇju.

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

36

Eiropas PatïrïtÇju informï‰anas centrsKr.ValdemÇra iela 157, 228 kab., R¥ga, LV-1013

tÇlr./fakss 67388625

e-pasts info@ecclatvia.lv

www.ecclatvia.lv

Izmantojot ES iedz¥votÇju pamatties¥bas – dz¥vot,

strÇdÇt, studït, dibinÇt uz¿ïmumus, sniegt pakalpojumus

jebkurÇ ES valst¥, uz¿ïmïjiem un iedz¥votÇjiem bieÏi

nÇkas sastapties ar negaid¥tiem ‰˙ïr‰∫iem ES ties¥bu

piemïro‰anÇ, kad pïk‰¿i valsts iestÇde sÇk uzstÇd¥t pra-

s¥bas, kas ir pretrunÇ ar ES ties¥bu normÇm at‰˙ir¥gas in-

terpretÇcijas, k∫du vai pÇrpratumu dï∫. Papildu ‰˙ïr‰∫us

‰¥s situÇcijas atrisinljanÇ var rÇd¥t tas, ka iedz¥votÇjiem

vai uz¿ïmumiem nÇkas risinÇt jautÇjumus valsts iestÇdï

citÇ valst¥, citÇ valodÇ, esot citai administrat¥vai praksei.

Lai pÇrvarïtu ‰¥s grt¥bas, Eiropas Komisija ir izvei-

dojusi ¥pa‰u ÇtrÇs reaÆï‰anas t¥klu – SOLVIT(tulkojumÇ: Solve it – “atrisinÇt to”).

SOLVIT tika izveidots 2002. gadÇ, un tÇ idejas pama-

tÇ ir rast Çtrus un pragmatiskus risinÇjumus ar iek‰ïjo

tirgu saist¥tu problïmu risinljanai. SOLVIT t¥klu veido

30 centri, kas atrodas visÇs ES valst¥s, kÇ ar¥ ±slandï,

Lihten‰teinÇ un NorvïÆijÇ.

SOLVIT koordinÇcijas centros risina kÇ iedz¥votÇju,

tÇ ar¥ uz¿ïmïju problïmas, un SOLVIT pakalpojumi irbezmaksas.KÇ SOLVIT var pal¥dzït?

SOLVIT centrs:

• izskata, vai valsts iestÇÏu r¥c¥ba atbilst ES ties¥bu

normÇm;

• ne vairÇk kÇ 10 nedï∫u laikÇ pÇrliecina iestÇdi par

pareizo r¥c¥bu (ja lieta ir steidzama – cik Çtri vien

iespïjams);

• regulÇri informï klientu par lietas virz¥bu;

• ja iestÇdi pÇrliecinÇt neizdodas, lietu pÇr¿em Eiropas

Komisija, kas vajadz¥bas gad¥jumÇ var ierosinÇt

PÇrkÇpuma procedru ar iespïjamo tÇlÇko lietas ies-

nieg‰anu Eiropas Kopienu TiesÇ.

Jomas, kurÇs SOLVIT sniedz pal¥dz¥bu Iedz¥votÇjiem:

• uzturï‰anÇs at∫aujas;

• profesionÇlo kvalifikÇciju atz¥‰ana;

• transportl¥dzek∫u reÆistrÇcija;

• ties¥bas, kas izriet no darba l¥guma;

• sociÇlais nodro‰inÇjums;

• nodok∫i;

• autovad¥tÇja ties¥bas.

Uz¿ïmumiem:

• tirgus pieeja attiec¥bÇ uz produktiem;

• pakalpojumu snieg‰ana;

• pa‰nodarbinÇtas personas reÆistrÇcija;

• valsts iepirkums;

• PVN atmaksa;

• kapitÇla br¥va aprite;

• robeÏkontrole.

SOLVIT nesniedz pal¥dz¥bu: • situÇcijÇ, kad uzsÇkta tiesved¥ba;

• str¥dus jautÇjumu risinljanÇ starp diviem uz¿ïmu-

miem;

• str¥dus jautÇjumu risinljanÇ starp patïrïtÇju un

uz¿ïmïju.

Lai iesniegtu sdz¥bu Latvijas SOLVIT centrÇ, varat:• zvan¥t pa tÇlruni: 67013230 vai 67013236;

• st¥t e-pastu solvit@em.gov.lv;

• aizpild¥t iesnieguma formu Ekonomikas ministrijas

mÇjas lapas SOLVIT sada∫Ç;

• st¥t vïstuli pa faksu 67280882;

• st¥t vïstuli pa pastu: LR Ekonomikas ministrija, Lat-

vijas SOLVIT centrs, Br¥v¥bas iela 55, R¥ga, LV-1519

• apciemot person¥gi.

PapildinformÇcija atrodama SOLVIT t¥kla mÇjas lapÇ

http://ec.europa.eu/solvit/

DaÏi citi informÇcijas un pal¥dz¥bas dienesti Jsu cen-tienu ¥steno‰anai ES:

Eiropas Savien¥bas informÇcijas aÆentra www.esia.gov.lv

DaÏÇda veida informÇcija par ES, uzzi¿as, pal¥dz¥ba

informÇcijas meklï‰anÇ.

Europe Direct http://ec.europa.eu/europedirect/

Sniedz vispÇrïju informÇciju par ES. Var ar¥ bez mak-

sas zvan¥t no jebkuras vietas ES

0080067891011

Dolceta http://www.dolceta.eu/

TÇlmÇc¥bas iespïjas patïrïtÇju ties¥bu un finan‰u

pakalpojumu jomÇ.

Tava Eiropa http://ec.europa.eu/youreurope/

Praktiska informÇcija par ties¥bÇm un iespïjÇm ES.

Dienests “Iedz¥votÇju ce∫vedis”http://ec.europa.eu/citizensrights/

IndividuÇlÇm vajadz¥bÇm atbilsto‰as konsultÇcijas

iedz¥votÇjiem.

Svar¥gi! SOLVIT nav tiesa, tÇdï∫ tas var tikai norÇd¥t uz valsts

iestÇdes pÇrkÇpumu un mïÆinÇt pÇrliecinÇt iestÇdi par

pareizu r¥c¥bu, taãu ne piespiest. Ja iestÇde tomïr

nevïlas sekot SOLVIT norÇd¥jumiem, Jums nekavïjoties

jÇvïr‰as tiesÇ.

Svar¥gi!Iesniegt sdz¥bu Eiropas patïrïtÇju informï‰anas

centrÇ var tikai rakstveida formÇ.

Deksnis, Eduards Bruno, 1947-. Lisabonas l¥gums un Eiropas Savien¥bas konstitucionÇlie pamati /Eduards Bruno Deksnis. - R¥ga : JuridiskÇ koledÏa, 2008. - 153 lpp. : il. ; 22 cm. - Ietver bibliogr. -Teksts latvie‰u val., kopsav. ang∫u val. ISBN 978-9984-99133-7.

Duncan, Fiona. Amsterdama : ce∫vedis / sast. Fiona Dankane, Lioni GlÇsa ; no ang∫u val. tulk.AndÏela ·uvajeva ; red. Nora Kalna. - R¥ga : Zvaigzne ABC, [2006]. - 160 lpp. : krÇs. il., kartes ; 19cm. - (Top 10). - Tulk. no: . Amsterdam. ISBN 9984-376-21-4.

Eiropas Savien¥bas ties¥bu piemïro‰ana : rokasgrÇmata praktizïjo‰iem juristiem / DonÇts Eberts,Ieva Freija, Krist¥ne Jarve, Jlija Jer¿eva, Dace L. Lutere-Timmele, Debora PÇvila, Dana Rone, IlonaR˙e, Normunds Vasari¿‰ ; zin. red. un priek‰v. aut. Dace L. Lutere-Timmele ; mÇksl. MarinaSelunska. - R¥ga : Tiesu namu aÆentra, 2007. - 327 lpp. : tab. ; 22 cm. - Bibliogr.: 324.-327. lpp. unnorÇdes parindïs. - RokasgrÇmata ir paredzïta praktizïjo‰iem juristiem un ¥pa‰i tiesne‰iem. Autorisavos rakstos ir centu‰ies sintezït publikÇcijas par Eiropas Savien¥bas ties¥bÇm un Latvijas ties¥bumÇc¥bu grÇmatas un komentÇrus. ISBN 978-9984-7902-8-2.

Hughes, Jack. Kipra : ce∫vedis / DÏeks Hjss ; no ang∫u val. tulk. AndÏela ·uvajeva ; red. Krist¥neKupce. - R¥ga : Zvaigzne ABC, 2006. - 144 lpp. : krÇs. il., kartes ; 19 cm. - (Top 10). - RÇd.: 132.-138.lpp., 144. lpp. - OriÆ. nos.: . Cyprus (London, 2004). ISBN 9984-378-91-8.

±rija : ce∫vedis / sast. L¥sa DÏerÇrda-·Çrpa un Tims Perijs ; no ang∫u val. tulk. Maija Garkeviãa ; red.Biruta Alksne, Aija Balcere. - R¥ga : Zvaigzne ABC, 2007. - 416 lpp. : krÇs. il., Æ¥m., kartosh. ; 22 cm -Alf. rÇd.: 394.-413. lpp. - OriÆ. nos.: . Ireland : Travel guides. ISBN 978-9984-403-31-1.

Jauna stratïÆija dz¥vnieku vesel¥bas jomÇ Eiropas Savien¥bÇ 2007.-2013. gadam saska¿Ç arprincipu "Profilakse ir labÇka nekÇ Çrstï‰ana" / Eiropas Komisija. - Luksemburga : EiropasKopienu OficiÇlo publikÇciju birojs, 2007. - 26 lpp. ISBN 978-92-7906-852-2.

Jauni fondi, labÇki noteikumi : pÇrskats par jauniem finan‰u noteikumiem un finansïjumasa¿em‰anas iespïjÇm 2007.-2013. gadÇ / Eiropas Komisija. - Luksemburga : Eiropas Kopienu OficiÇlopublikÇciju birojs, 2007. - 24 lpp. ISBN 978-92-7905-626-0.

Latvijas Jrniec¥bas gadagrÇmata, 2006 / Latvijas Jrniec¥bas savien¥ba ; redkol.: Antons Vjaters,

37

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

JaunÇkÇs grÇmatas Eiropas Savien¥basinformÇcijas aÆentras bibliotïkÇ

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

Anita Freiberga, Ilze Bernsone ; datorgr. Kaspars Vïveris. - R¥ga : [SIA Jras informÇcija], 2007. - 456lpp. : il.Latvijas Jrniec¥bas gadagrÇmata, 2006 / Latvijas Jrniec¥bas savien¥ba ; redkol.: AntonsVjaters, Anita Freiberga, Ilze Bernsone ; datorgr. Kaspars Vïveris. - R¥ga : [SIA Jras informÇcija],2007- 456 lpp. : il.

Par¥ze : ce∫vedis / Alena Tiljï redakcijÇ ; no ang∫u valodas tulkojusi AndÏela ·uvajeva. [2. atjauno-tais un papild. izd.]. - R¥ga : Zvaigzne ABC, 2006. - 448 lpp. : il., kartes ; 23 cm. - Ietver rÇd. ISBN9984-377-37-7.

Phillimore, Polly. Dublina : ce∫vedis / Pollija Filimora, Endr Sengers ; no ang∫u val. tulk.: LindaDeiãmane, Kristaps Je‰kevics, Signe Knip‰e ; red. Ilga Rusmane. - R¥ga : Zvaigzne ABC, [2006]. - 144lpp. : krÇs. il., kartes ; 19 cm. - (Top 10). - Tulk. no: . Dublin / Polly Philimore, Andrew Sanger. ISBN9984-376-73-7.

Stokholma : ce∫vedis / atb. sast. Kajs Sandels ; no ang∫u val. tulk. Inese Liepi¿a ; tulk. red. Krist¥neKupce ; fotogr.: Jeppe Wikström, Erik Svenson ; il. Urban Frank, Jan Rojmar. - R¥ga : Zvaigzne ABC,2005. - 224 lpp. : krÇs. il., Æ¥m., kartes ; 22 cm. - Pal¥grÇd.: 208.-220.lpp. - OriÆ. nos.: . Stockholm,(Sweeden). ISBN 9984-369-78-1.

Sorensen, Annelise. Barselona : ce∫vedis / Annel¥se Sorensena, Raians âÇndlers ; no ang∫u val. tulk.AndÏela ·uvajeva ; red. Krist¥ne Kupce ; sarunvÇrdn. sagat. Ingr¥da Levrence. - R¥ga : Zvaigzne ABC,2007. - 160 lpp. : krÇs. il., kartes ; 19 cm. - (Top 10). - OriÆ. nos.: . Barcelona : Travel guides (London,2002) / Annelise Sorensen, Ryan Chandler. - RÇd.: 150.-156. lpp. ISBN 978-9984-400-63-1.

·einemanis, Jirgens. Berl¥ne : ce∫vedis / Jirgens ·einemanis ; no ang∫u val. tulk. Magda Rieksti¿a ;red. Elga Rusmane. - R¥ga : Zvaigzne ABC, 2007. - 192 lpp. : krÇs. il., Æ¥m., kartosh. ; 19 cm. - (Top10). - Alf. rÇd.: 180.-187. lpp. - OriÆ. nos.: . Berlin : Top 10 Travel Guides. ISBN 978-9984-402-67-3.

Videi draudz¥gs "iepirkums"! : videi draudz¥ga valsts iepirkuma rokasgrÇmata. - Luksemburga :Eiropas Kopienu OficiÇlo publikÇciju birojs, 2005. - 39 lpp. ISBN 92-89490-91-8.

Ågh, Attila. Eastern enlargement and the future of the EU27 : EU foreign policy in a global world /Attila Ågh. - Budapest : "Together for Europe" Research Centre of the Hungarian Academy ofSciences, 2006. - 381, [6] p. - (Together for Europe). - Includes bibliographical references and tables.

Bartolini, Stefano. Restructuring Europe : centre formation, system building and political structur-ing between the nation-state and the European Union / Stefano Bartolini. - Oxford : OxfordUniversity Press ; New York, 2007. - xxvii, 415 p. : il. ; 25 cm - Includes bibliographical referencesand index. ISBN 978-0-19-923187-4.

Berry, Elspeth. European Union law / Elspeth Berry and Sylvia Hargreaves. 2nd ed. - Oxford[England] : Oxford University Press ; New York, 2007. - xxxviii, 327 p. : il. ; 25 cm. - ISBN 978-0-19-928244-9.

Deeping and Widening in an Enlarged Europe : the Impact of the Eastern Enlargement /edit-ed by Attila Ågh, Alexandra Ferencz. - Budapest : "Together for Europe" Research Centre of theHungarian Academy of Sciences, 2006. - 396 p. - (Together for Europe). - Includes bibliographicalreferences and notes.

European company and financial law : texts and leading cases / edited by Klaus Hopt andEddy Wymeersch. 4th ed. - Oxford : Oxford University Press ; New York, 2007. - xxvii, 1816 p. ; 24cm. - Includes bibliographical references. ISBN 978-0-19-922760-0.

38

39

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

European security law / edited by Martin Trybus and Nigel D. White. - Oxford : Oxford UniversityPress ; New York, 2007. - xviii, 381 p. ; 24 cm. - Includes bibliographical references (p. [359]-365)and index. ISBN 978-0-19-921862-2.

EU Treaties & Legislation, 2007-2008 / edited by Nigel G. Foster. 18th ed. - Oxford : OxfordUniversity press, 2007. - 608 p. - (Blackstone's Statutes). - Includes index. ISBN 978-0-19-921169-2.

Harcourt, Alison. The European Union and the regulation of media markets / Alison Harcourt. -Manchester : Manchester University Press, 2005. - 258 p. - (European Policy Research Unit Series). -Includes references and index. ISBN 978-0-7190-6644-3.

Howorth, Jolyon. Security and Defence Policy in the European Union / Jolyon Howorth ; ed. NeillNugent, William E. Paterson. - New York : Palgrave Macmillan, 2007. - 315 p. - (The European UnionSeries). - Includes bibliographical references and index. ISBN 978-0-333-63912-2.

How to pass the numerical reasoning MCQ for European institution competitions /Emmanuel Hetru, Vanessa Lemaitre. - Brussels : ORSEU, 2007. - 315 pp. ISBN 2-9521629-7-2.

Karr, Karolina. Democracy and Lobbying in the European Union / Karolina Karr. - Frankfurt :Campus Verlag ; New York, 2006. - 208 p. : il. - Includes bibliographical references (p. 185-206).Introduction - I Theoratical concept - 1. Democracy - Interest groups - 3. Legitimacy and boundariesof interest representation in a democracy - II The European Union - 4. Democracy in the EuropeanUnion - 5. EU lobbying - 6. Reconciling EU democracy and lobbying-opportunities and limits -Bibliography - List of tables - List of abbreviations. ISBN 978-3-593-38412-2.

Kuner, Christopher. European data protection law : corporate compliance and regulation /Christopher Kuner. 2nd ed. - Oxford : Oxford University Press ; New York, 2007. - xxxvii, 552 p. ;24 cm. - Includes bibliographical references (p. 537-541) and index. - Rev. ed. of: European data pri-vacy law and online business / Christopher Kuner, 2003. ISBN 978-0-19-928385-9.

Media law. Peter Carey, Peter Coles, Nick Armstrong, Duncan Lamont. 4th ed. / Peter Carey, andPeter Coles, Nick Armstrong and Duncan Lamont. - London : Sweet & Maxwell, 2007. - xxxii, 411 p.;22 cm. - Previous ed.: published as by Peter Carey and Jo Sanders, 2004. ISBN 978-1-8470-3016-0.

Monetary policy, fiscal policies and labour markets : macroeconomic policymaking in the EMU/edited by Roel Beetsma, Carlo Favero, Alessandro Missale, Anton Muscatelli, Piergiovanna Natale,Patrizio Tirelli. - Cambridge : Cambridge University Press, 2007. - 373 p. ISBN 978-0-521-04183-6.

Morgan, Glyn. The Idea of a European Supestate : public justification and european integration :with anew afterword by the author / Glyn Morgan. - Princeton : Princeton University press ; Oxford,2007. - 212 p. - Includes index. ISBN 978-0-691-13412-3.

Pitt, Gwyneth. Employment Law / Gwyneth Pitt. 6th ed. - Great Britain : Sweet & Maxwell, 2007. -468 p. ISBN 978-0-421-93120-6.

The European Union : economics and policies / edited by Ali M. El-Agraa. 8th ed. - Cambridge:Cambridge University Press, 2007. - xxvii, 603 p : il. ; 26 cm. - Includes bibliographical referencesand index. ISBN 978-0-521-69727-9.

Latvija Eiropas Savien¥bÇ Nr. 9

40

AicinÇm iesaist¥ties ÏurnÇla veido‰anÇ!

Jsu rokÇs ir nonÇcis Eiropas Savien¥bas (ES)informÇcijas aÆentras ÏurnÇls

“Latvija Eiropas Savien¥bÇ”.

ÎurnÇls iznÇk ãetras reizes gadÇ un ik reizi padzi∫inÇtipievïr‰as kÇdai Latvijai un visai Eiropas Savien¥bai

aktuÇlai tïmai.

Msu mïr˙is ir sniegt anal¥tisku, piln¥gu un aktuÇluinformÇciju, tÇpïc publikÇcijas gatavo eksperti, pïtnieki un

ÏurnÇlisti, skaidrojot un analizïjot noz¥m¥gusES jautÇjumus, kuri btiski ietekmï procesus LatvijÇ.

ÎurnÇls ir bezmaksas. Tas ir atrodams bibliotïkÇs visÇLatvijÇ, kÇ ar¥ elektroniski pieejams Eiropas Savien¥bas

informÇcijas aÆentras (ESIA) mÇjas lapÇ: www.esia.gov.lv.

Mïs strÇdÇjam jums,tÇpïc aicinÇm iesaist¥ties ÏurnÇla veido‰anÇ!

GaidÇm jsu idejas, ieteikumus un atsauksmesuz ÏurnÇla redakcijas elektroniskÇ pasta adresi:

zurnals@esia.gov.lv