zviedrijas delegācija iepazīst rvt mācību centru · niecības latvijā un zviedrijas...

PIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS • INFORMATĪVAIS IZDEVUMS • #3(11) 2018

2018. gada 17. janvārī Rīgas Valsts teh-nikuma Praktisko mācību centru apmek-lēja prominenti viesi — Zviedrijas vēst-niecības Latvijā un Zviedrijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa un Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns.

Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga viesus sagaidīja un iepa-zīstināja ar tehnikumu, prezentējot izglī-tības programmas. Direktore prezentācijā ieskicēja arī tehnikuma attīstības stratēģi-ju un vīziju gan Latvijas valsts 100 gadu kontekstā, gan arī sagaidot Rīgas Valsts tehnikuma 100 gadu jubileju. Viesi ar ap-lausiem uzņēma tehnikuma himnas an-gliskās versijas noklausīšanos.

Ar lielu interesi ciemiņi iepazinās ar RVT Praktisko mācību centra mācību

korpusa alternatīvās enerģijas klasi, lodē-tavu, materiālu ķīmijas laboratoriju, da-torgrafikas klasi un poligrāfijas darbnīcu. Darbnīcu korpusā apskatītas tika virpoša-nas/frēzēšanas mašīnzāle, metinātava un lokšņu apstrādes zāle. Neviltotu sajūsmu viesi no Zviedrijas pauda par grāmatsie-tuvē nelielo audzēkņu un skolotāju darbu izstādi. Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļā veidotie eksponāti priecēja sanā-kušos ar dizainu, materiālu kvalitāti un atjautīgu ideju realizāciju. Īsās vizītes no-slēgumā tika veikti ieraksti Viesu grāma-tā un šķiroties viesiem pasniedza nelielas piemiņas dāvanas.

Ir prieks un lepnums, ka mūsu moder-nās mācību telpas raisa interesi starptau-tiskos sadarbības partneros, kā arī spējam palepoties ar mūsu audzēkņu sasniegu-miem Eiropas un pasaules līmeņa profe-sionālās meistarības konkursos.

Zviedrijas delegācija iepazīst RVT mācību centruZviedrijas vēstniecības un Zviedrijas Izglītības un zinātnes ministrijas delegācija iepazīst PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Praktisko mācību centru

Atvērtās durvis PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Rīgā:

14. martā plkst. 14.00 K. Valdemāra ielā 1c;18. aprīlī plkst. 15.00 K. Valdemāra ielā 1c;16. maijā plkst. 15.00 K. Valdemāra ielā 1c.1. jūnijā PIKC RVT Praktisko mācību centrā no plkst. 14.00–17.00 un 2. jūnijā PIKC RVT Praktisko mācību centrā no plkst. 10.00–14.00 Dārzciema ielā 70.

Limbaži:PIKC RVT Limbažu teritoriālajā struk-tūrvienībā Atvērtās durvis no 19. marta līdz 23. martam, katru dienu no plkst. 9.00–15.00 (Profesiju nedēļa).

Krāslava:PIKC RVT Krāslavas teritoriālā struktūr-vienībā Atvērto durvju dienas no 23. aprīļa līdz 27. aprīlim no plkst. 10.00–14.00.

Laidze:PIKC RVT Laidzes teritoriālajā struktūr-vienībā Atvērtās durvis 21. martā plkst. 10.30 un 22. martā plkst. 10.30.

Rīgas Valsts tehnikums izstādes SKOLA-2018 apmeklētājus iepazīstinās ar jaunumiem un piedāvās iesaistīties interaktīvos procesos

Šogad izstādē «Skola 2018» Rīgas Valsts tehnikuma stendā visiem interesentiem būs iespēja ne tikai uzzināt par iespējām apgūt dažādas profesijas, bet arī praktiski darboties dažādās ar apgūstamajām profesijām saistītās jomās. Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņu pašpārvalde 23. februārī interesentus aicinās uz konferenci «Esi līderis» laika periodā no plkst. 10.00–15.00. Pieteikšanās konferencei: www.rvt.lv/apkonference

Šajā numurā lasiet: Zviedrijas delegācija iepazīst RVT mācību centru . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .1 Rīgas Valsts tehnikumā mācības tiek

uzsāktas programmā «Izaugsme un nodarbinātība» . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2

Rīgas Valsts tehnikuma Auto nodaļas audzēkņu un profesionālo priekšmetu skolotāja mobilitāte Nīderlandē . . . . . . 2

Izlaidums Drukas un mediju nodaļā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Salidojums Dzelzceļa nodaļā . . . . . . . . . 4 Žetonu vakars 2017 RVT Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļā . . . . . . . 5 Jauniešu festivāls «Mana! Rīga» . . . . . . 6 Audzēkņu pieredze praksē . . . . . . . . . . . 7

Izaugsme un nodarbinātība

Rīgas Valsts tehnikuma Auto nodaļas audzēkņu un profesionālo priekšmetu skolotāja

mobilitāte Nīderlandē

Rīgas Valsts tehnikumā mācības tiek uzsāktas programmā

«Izaugsme un nodarbinātība»

2017. gada 6. oktobrī Erasmus+ projekta «Profesionālo kom-petenču pilnveide PIKC RVT audzēkņiem un personālam» mo-bilitātē uz Nīderlandi devās divi Auto nodaļas grupas A4-2 divi audzēkņi — Daniels Jurčs, Ēriks Svoks un profesionālo priekš-metu skolotājs Andris Lagzdiņš.

«Es šo piedāvājumu pieņēmu ar prieku, jo man ļoti patīk ce-ļot, lai gan ar angļu valodu man ir grūtības. Abi Auto nodaļas audzēkņi ir vieni no labākajiem auto mehāniķu specialitātes pār-stāvjiem tehnikumā, līdz ar to viņiem grūtības ar angļu valodu

nebija. Daniels brīžam tā aizrāvās ar svešvalodas lietošanu, ka reizēm sarunu mūsu starpā uzsāka angliski.

Uz Amsterdamu gan turpceļā gan arī atpakaļ lidojām caur Stokholmu. Tā kā Rīgā nepaspējām pabrokastot, bijām domājuši kārtīgu ēdienreizi ieturēt Stokholmas lidostā, bet iepazīstoties ar cenām kafejnīcā, apetīte uzreiz pārgāja. Nonākot vakarpusē gala-punktā gan ieturējām kārtīgas vakariņas ar ļoti garšīgām picām, jo nekas cits vairs nebija pieejams, kā nekā svētdienas vakarā mazajā pilsētiņā viss jau bija slēgts.

No 2017. gada oktobra Profesionālās izglītības kompetences centrs «Rīgas Valsts tehnikums» ir sadarbības partneris VIAA īstenotajā darbības programmā «Izaugsme un nodarbinātība»

8.4.1. ar specifiskā atbalsta mērķi «Pilnveidot nodarbināto perso-nu profesionālo kompetenci», kas ilgs līdz 2022. gadam.

Projekta mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesio-nālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, kā arī veicinātu strā-dājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Pro-jekta pirmajā kārtā mācībām Rīgas Valsts tehnikumā tika pietei-kušies 228 cilvēki vecumā no 25 gadiem, kas ir nodarbināti un atbilst projekta mērķa grupai.

2018. gada 11. janvārī mācības uzsāka 29 interesenti izglītī-bas programmā Enerģētika un elektrotehnika. Plānotās nodar-bības ir 960 stundu apjomā, kuras turpināsies līdz 2019. gada 9. martam. 13. janvārī 80 stundu garumā mācības uzsāka kva-lifikācijās Koksnes mehanizētā apstrāde — 7 cilvēki, Mājas lapu

veidošana — 21 interesents, AutoCAD — 15 cilvēki un Rasē-šana AutoCAD programmā — 19 studēt gribētāji. Šajās izglī-tības programmās nodarbības plānotas līdz 2018. gada 3. mar-tam. 13. janvārī mācību nodarbības tika uzsākas arī izglītības programmās Mēbeļu izgatavošanas tehnoloģija un AutoCAD (metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības) kopā 160 stundu apjomā. Vēl viena grupa ar 14 dalībniekiem tajā mācības uzsāka 2018. gada 16. janvārī izglītības programmā Kokizstrādājumu izgatavošana (960 stundu apjomā), kurā nodarbības plānotas līdz 2019. gada 23. martam.

Tātad kopumā no 2018. gada 11. janvāra mācības ir uzsākuši 133 cilvēki. Pieprasītākās izglītības programmas no tām, kuras tika izsludinātas pirmajā projekta kārtā, ir:

1. Mājas lapu veidošana;2. Datorzinības;3. Kokizstrādājumu izgatavošana;4. Enerģētika un elektrotehnika.

2

RVT VēstisPIKC RĪGAS VALSTS TEHNIKUMS • INFORMATĪVAIS IZDEVUMS • #3(11) 2018

Izaugsme un nodarbinātība

No Amsterdamas uz nelielo pilsētiņu Balkbrug braucām ar divstāvu vilcienu, pa otrā stāva logu pazibēja skaisti skati, lai gan rudens jau iestājies. Mūs visus trīs sagaidīja un uzņēma ļoti jauki un sirsnīgi. Kā saka paši nīderlandieši, viņi esot vismiermīlīgākā un laipnākā tauta. To sajutām arī mēs, ja kādam no mums bija nepieciešama kāda palīdzība, nekad netika saņemts atteikums. Sazināties ar nīderlandiešiem nebija problēmu, jo visi runā ne ti-kai holandiešu valodā, bet arī angliski un vāciski, jo tās ir radnie-cīgas ar holandiešu valodu. Nīderlandē arī vakaros, kad ir iedeg-tas gaismas, aizkari vienmēr ir atvērti. Tā ir sena nīderlandiešu tradīcija, kas liecina par lielu savstarpēju uzticēšanos. Kā vietējie paši stāsta, viņiem neesot ko slēpt.

Pirmdienas rītā mums atbrauca pretī kā augstiem viesiem pati servisa pārvaldniece — ļoti laipna sieviete un viena darbi-niece. Iepazīstoties ar kolektīvu, tika saaicināti visi darbinieki, neiztrūka arī īpašnieki — trīs brāļi Jenseni. Mēs no savas puses prezentējām Rīgas Valsts tehnikumu un Latviju. Daniela un Ēri-ka prezentācija nedaudz atšķīrās no manējās, kā nekā pārstāvam atšķirīgas paaudzes. Atšķirībā no jauniešiem, es vairāk stāstī-jumā uzsvēru piederību zemei, no kurienes mēs nākam, iepa-zīstināju klātesošos ar Latvijas vēstures dažādām lappusēm. Ir gandarījums redzēt, ka cilvēki ar izpratni klausās gan par mūsu valsts neatkarības gadu sasniegumiem, gan arī par okupācijas varu nodarītajiem zaudējumiem.

Pēc nelielas iepazīšanās ar servisu, jaunieši ķērās pie savu pie-nākumu pildīšanas un profesionālās meistarības demonstrēšanas. Iesākumā biju nedaudz satraucies, bet redzot, kā mūsu audzēkņi ar uzdotajiem uzdevumiem tiek galā, atslābinājos, jo puiši brī-žiem rādīja nobriedušu auto mehāniķu prasmes un iemaņas. Brī-žiem tik kāds neliels padoms no manas puses bija nepieciešams.

Pirmās dienas vakarā mums lietošanā tika piešķirta mašīna ar pilnu bāku degvielas. Nākošajā dienā devāmies uz privāto lielāko auto muzeju ar nosaukumu Louwman, kurš kotējas kā viens no labākajiem šāda tipa muzejiem Eiropā. Eksponāti bija ļoti plaša sortimenta — no pašiem auto pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Iepazīstot šo muzeju, brīžam domās salīdzināju ar Rīgas Motormuzeju. Bija prieks un lepnums par to, ka Rīgas mo-tormuzejs, kaut arī varbūt ne ar tik plašu automobiļu sortimentu kā muzejs Nīderlandē, ir izpelnījies starptautisku atzinību un ir novērtēts ļoti augstu Eiropas muzeju topā.

Izstaigājām un iepazinām Nīderlandes galvaspilsētas Ams-terdamas centru. Tā kā Amsterdamā esmu bijis arī agrāk, bija patīkami iegriezties vecpilsētas rajonos, kuros esmu pabijis, pa-sēdēt kafejnīcā, iziet cauri Sarkano lukturu ielai…

Nākošajā dienā apmeklējām privātos muzejus, arī šo muzeju apmeklējums atstāja uz mums spilgtu iespaidu. Katrā ziņā pri-vātās spēkratu kolekcijas Nīderlandē ir apjomīgas un katrā no tām ir kāds viens vai vairāki īpaši eksponāti, ar kuriem lepotos jebkurš nopietns kolekcionārs.

Ceturtajā viesošanās dienā apmeklējām koledžu, kurā izglītī-bu iegūst 17000 (!) audzēkņu. Koledžas auto nodaļa ir aprīkota ar modernām un mūsdienīgām iekārtām. Šajā izglītības iestādē izglītojas arī nākamie lidmašīnu mehāniķi, taču viņiem ar kole-džas izglītību, lai strādātu izvēlētajā profesijā, nav pietiekoši. Sava specialitāte ir jāturpina apgūt tālāk augstskolā, bet koledžā bija interesanti pavērot, kā jaunieši apgūst priekšzināšanas saskarsmē ar īstām un reālām lidmašīnām.

Piektajā dienā iepazinu divas nelielas, bet skaistas un sakop-tas Nīderlandes pilsētiņas — Zwolli un Hoogeven, no kurām viena man ļoti atgādināja Pāvilostu. Vakarā bija noorganizētas simboliskas atvadas no lieliskā Jensenu servisa kolektīva un sest-dienas rītā mani jaunie automehāniķi Daniels un Ēriks mani aizveda uz lidostu. Lieliskā nedēļa Nīderlandē ir paskrējusi un esmu atgriezies Rīgā, lai turpinātu darbu pie jauno automehāni-ķu izglītošanas.

Nelieli ieteikumi audzēkņiem un kolēģiem, dodoties ERAS-MUS+ projekta ietvaros mobilitātēs uz ārzemēm:

• studējiet valodas;• sagatavojiet interesantas un aizraujošas prezentācijas par Rīgas Valsts tehnikumu, pēc iespējas īsas un kodolīgas;• esiet mūsu valsts patrioti, pastāstiet ne tikai par Latviju, bet arī par mūsu valsts vēsturi, okupāciju laikiem un neatka-rības gadu sasniegumiem.Novēlu visiem daudz jaukus un skaistus braucienus gan pie-

redzes apmaiņā, gan arī ceļojot. Lai iepazītu citas zemes, kultūras un cilvēkus!»

RVT Auto nodaļas profesionālo priekšmetu skolotājs

Andris Lagzdiņš

3

Izlaidumi

Izlaidums Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļā

Salidojums Dzelzceļa nodaļā

Nedaudz netradicionālā laikā — 2018. gada 26. janvārī Rīgas Valsts tehni-kuma Praktisko mācību centrā no-

tika izlaidums kvalifikācijas «Poligrāfijas ražošanas tehniķis» absolventiem. Kva-lifikācijas apliecības tika piešķirtas 23 speciālistiem, kuri, pamatojoties uz MK noteiktumiem Nr. 146 no 2011. gada 22. februāra «Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto pro-fesionālo kompetenci» un noslēgtu dele-ģēšanas līgumu starp Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Profesionālās izglītības kompetences centru «Rīgas Valsts tehni-kums», sekmīgi nokārtoja profesionālās kvalifikācijas eksāmenu (82% no kvalifi-kācijas ieguvējiem to paveica ar vērtēju-mu 8 un augstāk). Četri absolventi kva-lifikācijas pārbaudījumu nokārtoja izcili! Tas ir lielisks pierādījums tam, ka polig-rāfijas nozarē strādājošie speciālisti ir ne tikai pieredzes bagāti, bet arī ļoti erudīti profesionālajās zināšanās.

Izlaidumu atklāja Rīgas Valsts teh-

nikuma direktore Dagnija Vanaga un Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas izglītības metodiķis Normunds Tiltiņš. Apsveikuma vārdus teica Latvijas Polig-rāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) izpilddirektore Ieva Bečere. LPUA val-des priekšsēdētāja vietnieks, izdevējs un kvalifikācijas komisijas pārstāvis Artis Ērglis izteica gandarījumu un mudināja kvalifikācijas saņēmējus neapstāties pie sasniegtā. Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļas metodiķe Ārija Čerpinska pauda atzinību kvalificētajiem speciālistiem un izteica pārliecību, ka nebija jau nemaz tik grūti.

Kvalifikāciju «Poligrāfijas ražošanas tehniķis» ieguvušie speciālisti pārstāvē-ja trīs Latvijā pazīstamus uzņēmumus: SIA GR ART & PRINT, SIA Masterprint un digitālās drukas tipogrāfiju Dobums. Esam lepni un priecīgi par mūsu absol-ventu sasniegumiem, apsveicam viņus un vēlam demonstrēt profesionālu izcilību tālākajā darbā!

Skolas salidojums... Tas ir tikai viens vakars, bet tas var sagādāt tik daudz dažādu emociju!Šī gada 26. janvārī uz savas — Rīgas

Dzelzceļnieku skolas (tagad PIKC RVT Dzelzceļa nodaļas) salidojumu sapulcējās tās darbinieki, pedagogi, absolventi un viesi, lai atskatītos skolas pagātnē un prie-cātos par skolas un nodaļas šodienu.

Šoreiz salidojums notika jaunās tel-pās — PIKC RVT Praktisko mācību cen-trā, kurš nu jau dažus gadus ir Dzelzceļa nodaļas jaunā mājvieta. Ar uzrunu viesus sagaidīja PIKC RVT direktore Dagnija Vanaga.

Skolas salidojumi vienmēr ir mīļas un gaidītas tikšanās, jo skolā pavadītie gadi ir bijuši gan raibi, gan neaizmirstami. Ir ko atcerēties, pārrunāt, pasmieties.

Savās atmiņās par skolas ikdienu, gru-pas biedriem, pedagogiem un meistariem dalījās absolventi, kuri tagad ir sabiedrībā zināmi un ievērojami cilvēki — politiķi, vadītāji, sportisti un sava aroda lietpratēji. Ar klusuma brīdi tika pieminēti tie, kuru diemžēl vairs nav starp mums.

Skolas salidojums aizritēja patiesi draudzīgā un pozitīvā noskaņojumā. Bija patiess prieks satikt ikvienu šajā vakarā.

Skolotāja Ieva Dūdele

4


Izlaidumi

Žetonu vakars 2017 RVT Drukas un mediju tehnoloģiju nodaļā

Saņēmu ziņu no skolotājas, ka vajadzīgs raksts par Žetonu va-karu. Bet ko gan tur rakstīt? Svarīga diena, iespēja saposties un daudz darba, lai tam sagatavotos. Ai, cik viegli tas izklausās,

bet vai tā bija? Vai piedzīvoto un izjusto vispār var uzlikt uz papīra?Nolēmām beidzot visu izdarīt kārtīgi. Sākām laicīgi gatavo-

ties. Jau septembrī idejas virmoja, domas rosījās un šķita, ka laiks jau vēl gana un beidzot mēs visu izdarīsim laikā. Ak, vai!

Ielūgumi. Novembra vidū vēl nebija ielūgumu, nebija dizaina un kur nu vēl idejas kā to vispār pasniegt. Apvienojām savus prā-tus, likām kopā idejas un radījām Ziemassvētku brīnumbumbu. Ar ielūgumiem visu nokārtojām. Dekorācijas un telpu iekārto-jums, video un dāvanas skolotājiem un laika vairs nav. Skrienam, ķeram un grābjam visu pēc kārtas.

Dekorācijas. Ak vai! Pirmās dekorācijas šobrīd atrodas jau pārstrādē, galīgi nekas nesanāca. Izmēģinājāmies visu, bet nekas neizdevās, mēs padevāmies. Bija jāmeklē, kas jauns. Iedarbinā-jām interneta resursus un atradām glāzīšbumbas. Labi, taisīsim. Iztērējām vairākus simtus ar glāzītēm, skavu čupu un pacietību, bet rezultāts bija vērā ņemams. Tika radīta vienotība ar ielūgu-mu, ko mēs necerējām iegūt, bet no mums gaidīja.

Klase. Vairāk cilvēku, vairāk viedokļu. Bez tā jau nekur. Neiz-palika strīdi un nesaprašanās, savā veidā tas mazliet mūs vienoja, bet tajā pašā laikā arī atgrūda. Atklājās personību šķautnes, kuras nebijām pamanījuši šo trīs ar pusi gadu laikā. Iespaidīgi.

Gredzeni. Lai cik dīvaini nešķistu, par gredzeniem mēs visi bijām vienisprātis. Gredzeniem bija jābūt ar latvju rakstiem, rakstiem, kas mums dod spēku un ticību, drošību.

Žetonu vakars. Meitenes skaistās kleitās, puiši tērpti ja nu ne uzvalkā, tad vismaz solīdos kreklos. Beidzot! Skolotājas cita par citu košākas, bet skolotāji, kā jau parasti, ierodas klasiski. Skaisti! Bet nu pie lietas. Tik ļoti bijām iegrimuši visās dekorā-cijās un ielūgumos, video montāžā un dāvanu gatavošanā, ka pat neiedomājāmies, ka vajadzētu sagatavot kādu rindiņu, kādu skaistu citātu vai vismaz mazliet kaut ko. Nebija nekā. Teicām, kas pirmais ienāca prātā. Varu teikt, ka teicu visu no sirds, nesa-mākslojot un nepārspīlējot, pateicoties un izrādot cieņu skolo-tājiem, tehniskajiem darbiniekiem, ģimenei un draugiem, sko-lasbiedriem, kas bija ieradušies. Mēs saņēmām skolas piederības zīmes — gredzenus. Jutāmies atviegloti, beidzot tas bija garām. Ar Žetonu vakaru mēs noslēdzām mācību posmu skolā, nokār-tojot skolas eksāmenus, un uzsākām jaunu dzīves posmu — kva-lifikācijas praksi.

Adrija Īvāne N-4 grupa

5

Audzēkņu aktivitātes

Jauniešu ideju festivāls «Mana! Rīga»

2018. gada 25. janvārī notika Rīgas jauniešu ideju festivāls «Mana! Rīga», un kā konferences dalībniece vēlos pastāstīt, kas tad tur bija, par ko mēs diskutējām un apspriedāmies.

Festivāla ietvaros organizētā konference bija neformāla, mēs nesēdējām pie viena liela galda un neklausījāmies garlaicīgas prezentācijas. Konferences pirmais jautājums bija «Jauniešu ie-saiste pilsētas plānošanā». Pēc kafijas pauzes mēs, Rīgas jaunieši, atsākām darbu un apspriedām ielas kultūras aktivitātes. Mums pastāstīja par «Ghetto dance academy», tā ir deju studija, kur jebkurš var studēt ielu dejas. Mans uzdevums nav slavēt ielu kul-tūru, bet Rīgas pilsētvidei tā piestāv. Jaunieši no kustības «Ghet-to games» ir lauzuši daudzus stereotipus par ielu kultūru, priecē tas, ka priekšstats par to, ko viņi dara, nav gluži tāds kā tiek rādīts amerikāņu filmās.

Nākošais jautājums — sports. Runājām par to, ka būtu vē-lams pamainīt vērtēšanas sistēmu tādā priekšmetā kā sports un es tam piekrītu. Apspriedām to, ka mēs, jaunieši, vēlamies, lai mūs atbalsta. Mums nepieciešams labs līderis, kas mudinātu mūs uz sadarbību. Mēs piedāvājām ideju sadarboties arī mūsu skolo-tājiem gan skolā, gan ārpus skolas. Tas būtu fantastiski, ja skolas vairāk sadarbotos savstarpēji.

Konferencē uzzinājām, ko var darīt jaunieši, kuri pabeidza studijas ārvalstīs un atgriezās Rīgā. Manuprāt, Rīgā visiem jau-

niešiem ir daudz iespēju, jo Rīga un arī visa Latvija šobrīd strauji attīstās.

Tagad pāriesim pie ļoti populāra jautājuma, par kuru aizdo-mājies ir katrs no mums. Kā uzsākt biznesu? Par savu pieredzi mums stāstija Gustavs Mārtiņš Upmanis, kas ir pasākumu plat-formas Kurp.es veidotājs. Droši vien, ka daudzi no mums par tādu platformu pat nezin, bet tagad no manis stāstītā arī jūs uz-zinājāt kaut ko jaunu. Gustavs deva mums dažus padomus par to, kā rīkoties. Dažos padomos, kas man ļoti patika, padalīšos arī ar jums:

1) ja ir ideja, tad jāstāsta par to visiem; 2) nebaidies jautāt pēc palīdzības; 3) vienkārši dari. Dotie padomi ir pielietojami ne tikai biznesā, bet arī saskar-

smē ar ikdienas darbiem un lietām.Konferences noslēgumā mēs strādājām praktiski grupās pa

rajoniem, pētījām kādas iespējas attīstīties mums ir uz šodienu, ko mums vēl vajadzētu, lai Rīga kļūtu vēl pievilcīgāka jaunie-šiem. Ideju festivāls bija lielisks dažādu un interesantu viedokļu noskaidrošanā. Rīkojot šādus pasākumus jauniešiem, var atrast jaunus draugus un arī labāk saprast, kas mums — jauniešiem ir tiešām vajadzīgs, kādas mums ir vēlmes un iespējas tās realizēt.

Anastasija Rebezova PT-2 grupa

6



Audzēkņu pieredze praksēJanvārī man bija iespēja piedalīties projektā «Tehnoloģiju at-

karības», kurš norisinājās Antālijā. Es un vēl seši citi dalīb-nieki kopā devāmies nedēļu garajā piedzīvojumā. Iesākumā

man bija bail par projekta norisi, jo es nedēļu būšu svešā valstī ar nepazīstamiem cilvēkiem, man bija bail kļūdīties. Es nezināju, ko sagaidīt no šāda projekta.

Nonākot galapunktā, visas manas bažas sāka izzust, jo no pa-šas pirmās dienas visi dalībnieki lika justies tā, it kā mēs būtu labi un seni draugi. Mēs kopā diskutējām par dažādām atkarībām, un par to kā tās palīdzēt novērst, piedalījāmies dažādās aktivitātēs, lai viens otru labāk iepazītu. Katrai dienai bija savs plāns, kurā bija noteikti lielo diskusiju temati, un ar to tēmu bija saistītas arī pārējās aktivitātes. Ārpus diskusijām un prezentēšanas mēs kopā devāmies pētīt pilsētu, izdziedāties un izdejoties uz vietējo kara-oke bāru un devāmies izbraucienā ar laivu. Par projektu Antālijā man palika vislabākās atmiņas.

Kopumā projekts bija ļoti interesants. Ieguvu daudz jaunus draugus, kā arī vērtīgas zināšanas. Iepazinu citas kultūras un mā-cījos jaunas valodas, komunicēju ar daudziem dalībniekiem par mums tuvām tēmām. Pozitīvākais bija tas, ka cilvēki bija ļoti at-saucīgi un draudzīgi, kas deva jauku atmosfēru jebkurā situācijā.

Es labprāt piedalītos šādā projektā vēlreiz, iesaku to darīt arī citiem, jo te nav ko zaudēt, var tikai iegūt. Iegūt vērtības, kas vē-lāk noderēs.

Renāte PT-1 grupa

Sveiki, es mācos par loģistikas darbinieku. Kad es iestājos do-tajā profesijā, es īsti nezināju un nespēju iedomāties, kas tieši mani tur sagaida. Par šo profesiju zināju ļoti vispārīgi, tādas

lietas kā, piemēram, loģistika ir kravu pārvadājumi uz dažādām valstīm un maršruta plānošana. Profesija ir saistīta ar pasūtījumu piegādi dažādās pasaules valstīs.

Jau pirmajā mācību nedēļā es biju priecīgs par savu izvēli. Man patika tas, ka loģisti apgūst dažādas valodas: angļu, latvie-šu, krievu, un no otrā kursa mums sāksies vācu valoda. Runājot par sadarbību ar skolotājiem, man paveicās. Maniem skolotā-jiem piemīt tādas īpašības kā atsaucība un draudzīga attieksme pret mums — audzēkņiem. Ar viņiem ir patīkami komunicēt un uzklausīt. Kā viens no plusiem tehnikumā ir tas, ka tehnikumā netiek uzdoti tik daudz mājas darbu kā skolā, sanāk vairāk brī-vā laika. Vēl viens no plusiem ir stipendija, stipendija dod ļoti daudz iespējas, to var nosaukt par brīvību. Kam mūsdienās nau-diņa ir lieka?

Tehnikumā es esmu atradis jaunus draugus. Dažādi pasākumi, piemēram, diskotēkas un sporta pasākumi dod iespēju vairāk iepazīt savus kursa biedrus, kā arī iegūt jaunus draugus no citiem kursiem.

No paša sākuma es pēc pamatskolas pabeigšanas kādu brīdi nezināju ko darīt, bet esmu ļoti priecīgs, ka iestājos Rīgas Valsts tehnikumā, varu pateikt, ka tas ir viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē.

Dmitrijs Artimovičs GL1-1 grupa

7

Mans vārds ir Anastasija Rebezova, es esmu Rīgas Valsts tehnikuma PT2 grupas audzēkne un apgūstu tādu profe-siju kā Poligrāfijas ražošanas tehniķis, t. i. mēs drukājam

grāmatas un reklāmas bukletus. Es nolēmu pastāstīt par savu pirmo praksi uzņēmumā.

Sākšu ar to, ka ļoti gaidīju savu pirmo praksi, jo tā ir laba iespēja parbaudīt sevi; vai tas ir tas, ko es vēlos darīt nākotnē. Vispirms viss gāja diezgan forši, kolektīvs bija ļoti laipns pret mani, man viss patika, bet tā bija tikai pirmā nedēļa. Otrās ne-dēļas vidū es jau sāku ilgoties pēc tehnikuma un skolotājiem. Ejot praksē, es domāju, ka mani laidīs strādāt pie iespiedmašī-nas vai viennaža griežamās mašīnas. Bet realitāte bija citādā-ka. Pārsvarā darīju sīkus darbus, piemēram, rievoju kartiņas, kontrolēju kvalitāti un šķiroju vizītkartes. Tāds mazs darbiņš mani maz apmierināja, un tāpēc pēc prakses braucu arī uz teh-nikumu, kur man jau ļāva strādāt ar Heidelberga iespiedmašīnu un arī ar šūšanas iekārtām.

Atgriežoties pie uzņēmuma, gribu pastāstīt arī par mazāk pozitīviem faktoriem, ar kuriem saskāros. Viens no mīnusiem ir tas, ka dažreiz praktikantus neuztver nopietni, piemēram, ja rodas kaut kāda problēma, tu piedāvā risinājumu, pielietojot savas zināšanas no teorijas, ko mums māca tehnikumā, taču priekšniecība ne vienmēr uzklausa, jo neuztver tevi nopietni. Par to man gan bija skumji. Otrais mīnuss ir tas, ka no tevis pieprasa ātrumu un kvalitāti uzreiz, bet tas diemžēl nav iespē-jams, nu vismaz man tā ir bijis. Taču tagad pie pozitīvā.

Galvenais pluss, manuprāt, bija kolektīvs. Attieksme pret mani bija ļoti pozitīva un, ja radās kāda problēma vai grūtības, es uzreiz varēju vērsties pie kolēģiem pēc atbildēm uz saviem jautājumiem par pierīkošanu, materiāliem un kāpēc tā. Otrais pluss: saprašana, ko nozīmē darbs uzņēmumā. Ja nebūtu prak-ses, es nesaprastu vairākas būtiskas lietas, piemēram, paša pro-cesa secību. Trešais pluss: es ieguvu papildus praktiskās zināša-nas. Tehnikumā mēs apgūstam kā būtu darbi pareizi veicami, bet uzņēmumā uzzini, ka var arī citādāk, piemēram, kā jāskaita papīrs.

Noslēgumā vēlos atzīmēt divas lietas. Pirmā lieta veltīta audzēkņiem — jaunieši, cieniet savus skolotājus, apmeklējiet stundas, jo ticiet man, nekur nav tik labi kā tehnikumā. Skolo-tāji tevi uzklausīs un dos savus padomus, izteiks arī savu vie-dokli. Otrā lieta attiecas uz mūsu tehnikuma personālu. Esmu ļoti pateicīga visiem saviem un ne tikai saviem skolotājiem par to, ka jūs ieguldat audzēkņos savas zināšanas, laiku un ener-ģiju. Līdz ar prakses noslēgumu mācīšos vēl labāk, jo tagad daudz ko esmu sapratusi un gribētos baudīt katru stundu, kuru pavadu tehnikumā. Paldies arī prakses uzņēmuma kolektīvam par man veltīto laiku un sadarbību.

Vēlreiz paldies visiem, ļoti ceru, ka šajā rakstā man izdevās pavērt priekškaru attiecībā uz audzēkņu prakses gaitām uzņē-mumos un šī informācija palīdzēs citiem audzēkņiem sagata-voties prakses gaitām nākotnē.

Anastasija Rebezova PT-2 grupa

Mana pirmā prakse. Es biju patīkami satraukts, bet ne pārāk. Es nezināju ko gaidīt no tā visa. Tāpēc es pret to attiecos ļoti nopietni. Mēnesi iepriekš es zināju, kur es iešu, un tas

bija skandināvu uzņēmums «Livonia print». Par šo uzņēmumu

es uzzināju, būdams ekskursijā tieši šajā uzņēmumā. Tas radīja manī vēlmi iet mācīties RVT Drukas un mediju tehnoloģiju no-daļas poligrāfijas ražošanas tehniķa profesiju. Es piezvanīju un izteicu lūgumu iet uz mēnesi praksē uzņēmumā «Livonia print».

Pirmajā dienā tika veikta instruktāža; pēc tās tikām klāt pie darba. Man un pārējiem praktikantiem tika uzticēts darbs. Ik pa laikam mūsu čaklās un palīdzīgās rokas prasīja arī citos cehos. Es strādājot varēju redzēt visas jaunākās iekārtas, kuras mani aizrā-va katru prakses dienu. Tur ir tik daudz ko redzēt! Acis spīdēja! Mums ar «Livonia print» kolektīvu problēmu nebija, jo paši bijām draudzīgi un strādīgi. Pat cienījamā Livonijas direktore Janīna Blaua teica, ka viņai mūsu kolektīvā patika smaids. Man pašam šie vārdi lika vēl vairāk smaidīt. Mūsu pienākumos ietilpa līmēt aploksnes, pakot kastes, krāmēt paletes, līmēt uzlīmes, kā arī se-kot, lai nebūtu brāķis. Man patika atrasties šajā darbīgajā gaisotnē.

Sākot ar pirmo prakses dienu, darbs likās ļoti interesants un katra diena nesa kādu nelielu pārsteigumu un jaunas zināšanas. Manas pirmās prakses moto bija strādāt uzmanīgi, atbildīgi. Ci-tiem iesaku — domāt ar savu galvu, censties atrast praksi pašam un strādāt praksē atbildīgi. Ja darba devējs būs priecīgs par to kā tu strādā, tad tev dzīvē noteikti veiksies, tu varēsi augt un attīs-tīties. Atceries par attieksmi pret savu darbu, kolektīvu — darba vidē tai ir nozīmīga vieta.

Romāns Deņisovs PT-2 grupa


8

zviedrijas delegācija iepazīst rvt mācību centru · niecības latvijā un zviedrijas...

Documents