(История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi ii20)t49988.2-2011.pdf ·...

139
1 samecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific magazine “AUTHORITY AND SOCIETY (History, Theory, Practice)” Научный журнал ВЛАСТЬ И ОБЩЕСТВО (История, Теория, Практика)4 (20) 2011, tomi II EISSN 1512-4029 ჟურნალი დაარსებულია 2005 წელს საქართველოს ტექნიკური უნივერსიტეტის სახელმწიფო მართვის კათედრის მიერ Ria diplomatiis asociaciis samecniero Jurnali Scientific magazine of The Open Diplomacy Association Научный журнал АССОЦИАЦИИ ОТКРЫТОЙ ДИПЛОМАТИИ

Upload: lamtu

Post on 13-Mar-2018

240 views

Category:

Documents


10 download

TRANSCRIPT

Page 1: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

1

samecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)”

Scientific magazine

“AUTHORITY AND SOCIETY (History, Theory, Practice)”

Научный журнал “ВЛАСТЬ И ОБЩЕСТВО (История, Теория, Практика)”

№ 4 (20) 2011, tomi II

EISSN 1512-4029

ჟურნალი დაარსებულია 2005 წელს საქართველოს ტექნიკური

უნივერსიტეტის სახელმწიფო მართვის კათედრის მიერ

Ria diplomatiis asociaciis

samecniero Jurnali

Scientific magazine of

The Open Diplomacy Association

Научный журнал АССОЦИАЦИИ ОТКРЫТОЙ ДИПЛОМАТИИ

Page 2: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

2

UDC 378(479.22)(051.2) x. 402

saredaqcio kolegia:

SoTa doRonaZe

mTavari redaqtori

oTar qoCoraZe mTavari redaqtoris moadgile

oTar baRaTuria pasuxismgebeli mdivani

nana avaliani, rudiger andreseni, meufe abraami (garmelia), evgeni baraTaSvili, giorgi baRaTuria, oTar baRaTuria, rasa belokaite, anastasia ganiCi, iuri goricki, vaxtang guruli, SoTa doRonaZe, elun drake, harald vertci, genadi iaSvili, serjo kamizi, riCard maasi, roin metreveli, ioSika micui, badri nakaSiZe, lizaveta Jaxanina, budi nurani ruCjana, ramon pietro-suaresi, gert surmiuleni, qeTi qoqraSvili, oTar qoCoraZe, rusudan quTaTelaZe, maia CxeiZe, endriu lenuqs hardingsi

Jurnali xelmZRvanelobs Tavisufali presis

principebiT. gamoqveynebuli masalebis sizusteze pasuxismgeblia avtori. gamoqveynebuli masalebi

gamoxatavs mxolod avtorTa pozicias da SesaZloa ar emTxveodes redaqciis Sexedulebebs.

redaqciis misamarTi: saqarTvelo, Tbilisi, 0175, kostavas q. 77, VI korpusi,

I sarTuli, tel. 236-45-14, 77 Kostava st., 0175 Tbilisi, Georgia.

Tel. [+995 32] 2364514

e-mail: [email protected]

garekanis gaformeba: daviT baRaTuria Jurnalis eleqtronuli versia gamoqveynebulia vebgverdebze:

http://www.odageorgia.ge/page=gamocemebi

http://www.gtu.edu.ge/katedrebi/kat124/

Jurnalis referirebuli masala ganTavsebulia saerTaSoriso

samecniero eleqtronul biblioTekaSi: http://www.eLIBRARY.ru

Page 3: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

3

s a r C e v i

Teoria

salome xizaniSvili globalizaciis pozitivebi da negativebi da saqarTvelo---------------------------------------------------------------------5

qeTi jijeiSvili, maia yifiani masebis fsiqologia-------------------------------------------------------------16

valeria Saparenko “erovnuli ideis” nairsaxeobebi: ruseTSi (2000-2010 ww.) erovnuli ideis formirebis sakiTxebze samecniero priodikis analizi (rusulad)-------------------------------------------23

nana xaraZe sajaro samsaxurSi miRebis Taviseburebani----------------------32

lia nebieriZe efeqtiani mmarTvelobiTi gadawyvetilebebis

SemuSavebis meTodebi Tamanmedrove saqarTveloSi---------41

istoria

manana darCaSvili 1991 wlis 31 martis referendumi saqarTveloSi--------------46

evgeni krinko rozenbergis kavkasiis programa, rogorc germaniis “aRmosavluri politikis” modernizaciis proeqti (rusulad) ---------------------------------------------------------------------------59

tatiana kopaleiSvili saqarTveloSi pirveli baptisturi Temis sakiTxisaTvis-------------------------------------------------------------67

tatiana xlinina “CerqezeTis sakiTxis” gadawyvetis sabWoTa gamocdileba (rusulad)------------------------------------------------------75

Page 4: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

4

Eekonomika

Tea xaCiZe ekonomikuri gamowvevebi saqarTveloSi da maTi marTva---84

samarTali

levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan

konstitucionalizmis ideamde------------------------------------------94

sazogadoeba

kaxaber CinCalaZe urTierTdapirispirebis leqsikur-semantikuri meTodebi inglisur andazebSi da xatovan gamoTqmebSi----------------------104

leli bibilaSvili mesijis gansazRvra warmatebuli socialuri

kampaniebisTvis-------------------------------------------------------------------109

Temur magsumovi saganmanaTleblo politika “versus” da saskolo realoba: “wesebi moswavleTaTvis” da disciplina revoluciamdeli ruseTis saSualo profesiul saswavleblebSi (rusulad)-117

Page 5: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

5

T e o r i a

salome xizaniSvili

globalizaciis pozitivebi da negativebi da saqarTvelo

globalizacia adamianuri miswrafebebis Seuqcevadobis Sedegia. ase iyo warsulSi, asea axla da ase iqneba momavalSic. ocdameerTe saukunis globalizacia Tavisi masStabiTa da specifikiT uprecendentoa, amitom movlenaTa swori gaazreba da saukunis gamowvevaze adeqvaturi pasuxis gacema aucilebelicaa da saWiroc. erTis mxriv, saxezea problemebi: civilizaciaTa omi, umuSevroba, siRaribe, SimSiloba, epoqaluri daavadebebi, atomuri,BbirTvuli SeiaraReba, ekoloigiuri katastrofebi, romelTa mimarT Tanamedrove msofliom unda gamoiCinos ufro metiF“mgrZnobeloba” da sifrTxile. meore mxriv, mimdinareobs arnaxuli integracia, Tavisi gverdiTi Sedege-biTa da winaaRmdegobebiT. Sesabamisad ikveTeba ori radikalurad gansxvavebuli Sexeduleba: pirvelis Tanaxmad, globalizacia xels uwyobs msoflio ekonomokis ganviTarebas da am aspeqtiT problemaTa daZlevas, meore TvalsazrisiT, globalizacia ganixileba negatiur movlenad, romelic gaqrobiT emuqreba calkeul erovnul saxelmwifoebs, mcire erebs, maT kulturul Taviseburebebs; igi ganixileba mTlianad msoflio ganviTarebis saSiS tendenciad. faqtia, miuxedavad konkretuli damokidebulebebisa, globalizaciaSi, erTi SexedviT rogorc stiqiur procesSi, CarTulia msoflios saxelmwifoebi sakuTari ganviTarebis doniT, ekonomikuri SesaZleblobebiTa da bunebrivi resursebiT. maT Sorisaa Cveni qveyana _ saqarTvelo. Tu mxedvelobaSi miviRebT imas, rom msoflio movlenebSi, maT Soris globalur kulturaSi qarTuli sazogadoebis xarisxi dabalia, saqarTvelosTvis globalizacia SeiZleba CavTvaloT “momavlis xifaTad”. Tumca, isic SeimCneva, rom Cveni qveynis geografiuli mdebareoba wamyvani saxelmwifoebis politikaSi stategiul mniSvnelobas iZens. amisi dasturia Tundac 2008 wlis agvistoSi ruseT-saqarTvelos omi. sabolood sakiTxi ase dgas: ra adgili ukavia dRevandel saqarTvelos

Page 6: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

6

globalur sivrceSi? globalizaciis ra dadebiTi da uaryofiTi Sedegebi SeiZleba gavrceldes Cvens qveyanaze? xom arAaris saqarTvelo globalizaciis SokSi? iqneb diskusia dagvianebulia? ganvixiloT sakiTxi ufro koknkretulad. istoriulad, globalizaciis garkveuli formebi Zvel msoflioSi ukve arsebobda. magaliTad, romis imperia, parTia, xanis dinastia. am ukanasknelis arsebobis periodSi daiwyes “abreSumis gzis” mSenebloba, romelmac monRolTa imperiaSi udidesi mniSvneloba SeiZina, rasac mohyva “islamis oqros xana”. “protoglobalizaciebis” SemTxvevebma dadebiTi galena moaxdina adrindel saqarTvelozec: elinizms iberiis samefos Seqmna, xolo jvarosnul laSqrobebs _ Cveni saxelmwifo-ebriobis gaZliereba da kulturis arnaxuli ayvaveba mohyva. Ees rac Seexeba warsuls. sakiTxis gasarkvevad, Tu rogoria globalizaciis Taname-drove tendeciebi, analizisaTvis mivmarToT sociolo-giur analogiebs. dRevandeli sociologebis klasifikaciiT kacobriobis istoria, teqnologiebisa da cxovrebaze maTi gavlenis TvalsazrisiT, sam _ agrarul, industrial da postindustrial talRad SeiZleba daiyos. agrarulma talRam, romelic aTi aTasi wlis winaT daiwyo, Zireulad Secvala kacobriobis cxovrebis wesi da igi “neoliTur revoluciad” iwodeba. agraruli iyo Zveli aRmosavleTis sazogadoeba, misi arseboba soflis meurneobas emyareboda. xolo meurneobis naturaluri xasiaTi, Tavis mxriv, emyareboda saqonlis uSualo gacvlas saqonelze fuladi mimoqcevis ganviTarebuli sistemis gareSe. e.i. ekonomikis bazisi, simdidrisa da keTildReobis wyaro miwis mflobeloba iyo. XV-XVI saukunidan dedamiwis erT monakveTze, dasavleT evropaSi, iwyeba gadasvla industrial sazogadoebaze. viTardeba manufaqturuli warmoeba, aqcenti soflis meurneobidan mrewvelobaze gadadis. industrial sazogado-ebaSi warmoebis saSualebebis ganviTarebis safuZvelze xdeba naklebi danaxarjebiT didi efeqtis mqone Sedegebis miRweva; TviTorganizaciis maRali doniT SesaZlebeli xdeba resursebis ufro racionalurad da koncentrirebulad dagroveba da gamoyeneba. gacilebiT didi mniSvneloba eniWeba investirebas, vidre produqciis moxmarebas; yalibdeba met-

Page 7: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

7

naklebad ganviTarebuli infrastruqtura; Tanabrdeba mosaxleobis socialuri wili da igi TandaTanobiT izrdeba qalaqis sasargeblod. XIX saukunis 50-iani wlebidan industriuli kapitalizmis aRmavlobam, romelmac meti resursebi da gafarToebuli bazari moiTxova, xeli Seuwyo Tavisufali vaWrobis ganviTarebas. xolo 70-iani wlebidan pirvel msoflio omamde, kapitalisa da saqonlis mimoqcevam arnaxul masStabebs miaRwia. teqnologiurma cvlilebebma ganapiroba axali tipis _ industriuli da postindusriuli sazogadoebrivi urTierTobebis Camoyalibeba. XX saukunis meore naxevridan msoflios araerT qveyanaSi, meore _ industriuli talRis cxovrebis wesidan xdeba gadasvla mesame _ postindustriul talRaze. GganvixiloT postindustriuli sazogadoebis maxasiaTeblebi. “postindustriul sazogadoebaze saubrisas unda gvaxsovdes, rom misi daxasiaTebisaTvis, imdenad teqnologiebis maRali donis aRniSvna ki ar aris arsebiTi, ramdenadac is gavlena, romlebsac es teqnologiebi axdenen sazogadoebriv cxovrebaze”. [1] postindustriul sazogadoebaze gadasvla emTxveva kibernetikis, informatikis, gadawyvetilebebis miRebis Teoriis da sxva msgavsi mecnierebebis Seqmnasa da swraf ganviTarebas. es mecnierebebi ikvleven sxvadasxva saxis organizebul simravleebs, aanalizeben maTSi mimdinare procesebs da ukiduresi ganusazRvrelobebis pirobebSic ki axorcieleben alternativebis optimalur SerCevas. organizebul simravleTa marTvis axali meTodebi, Tavis mxriv, inteleqtualuri teqnologiebis ganxorcielebis safuZveli xdeba; ris gamoc postindustriuli sazogadoeba industriulze gacilebiT maRali xarisxiT axdens resursebis mobilizebas. sabolood, Tanamedrove sazogadoebis mTavar meqanizmad informaciaze orientirebuli ekonomika gvevlineba. codna axal ganzomilebas iZens; informacias gadamwyveti mniSvneloba eniWeba. d. belis azriT: “...rogorc fizikuri Sroma da miwa iyo agraruli sazogadoebis ZiriTadi cvladebi, xolo industriuli sazogadoebisa _ Sroma da kapitali, ise codna da informacia iqcevian ZiriTad cvladebad”.[2] postindu-striul sazogadoebaSi xdeba teqnikisa da mecnierebis Serwyma da maT safuZvelze teqnologiis fenomenis warmoSoba; rac ara

Page 8: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

8

mxolod teqnikuri ganviTarebis axali donis miRwevaa, aramed informaciuli momsaxurebis Tvisebrivad axali formis gamoZebnaa. am azrs adasturebs kompiuterizebuli informaci-uli karTotekebis Seqmna, romelmac SesaZlebeli gaxada axali tipis momsaxureba, specializebuli informaciuli siebis gayidva sabazro momsaxurebisTvis. msjelobidan gasagebi xdeba, rom postindustriuli sazogadoeba moiTxovs ganaTlebis sistemis gansakuTrebul organizacias. rac, Cveni qarTuli sinamdvilis Tvalsazri-siTac metad aqtualuria. Tanamedrove sainformacio sivrceSi swavlebis procesebTan dakavSirebiT gamoikveTa cnebebi: kvalifikacia da metakvalifikacia.kvalifikacia gulisxmobs swavlebis Sedegad Camoyalibebuli Cvevebis ubralo gamoyenebas, xolo metakvalifikacia _ imgvar codnas, romelic axali informaciis moZebnis, seleqciis da aTvisebis SesaZleblobas iZleva. magaliTad, Tanamedrove soflis meurneobis muSaks unda hqondes ara mxolod soflis meurneobisTvis saWiro tradiciuli Cvevebi, e.i. kvalifikacia, aramed metakvvali-fikaciac.Mmas unda SeeZlos saWiro informaciis miReba, Segroveba da damuSaveba; informacia unda hqondes ara mxolod sasuqebze an hibridul Teslebze, kombainsa da traqtorze, aramed unda SeeZlos aRricxva da kontroli, kompiuteris moxmareba. sazogadoebrivi cxovrebis TiTqmis yvela sferoSi momxdarma cvlilebebma ganapiroba individis specifikis cvlileba. profesiuli ganaTlebisa da metakvalifikaciis garda, pirovnebas moeTxoveba simboloebiT, abstraqciebiT opereirebis unari, logikuri azrovneba. postindustriul sazogadoebaSi individis Sefasebis kriteriumebi aseTia: cvlilebebTan swrafad Seguebis unari; moqniloba _ erTsa da imave dros ramodenime menejerTan muSaoba, saWiro dros xelmZRvanelobis gaweva; cnobismoyva-reoba _ interesi, gavlena moaxdinon mimdinare procesebze; unari, SeinarCunon TavdaWera gaurkvevlobis pirobebSi; erTi specialobisaTvis samudamod gamomuSavebuli Cvevis, idebis ramodenime sferoSi muSaobis gamocdilebis erTi sferodan meoreSi gadatanis unari; Semrigeblisa da Suamavlis rolis Sesrulebis unari, kritikul situaciaSi moqmedebis Cveva;

Page 9: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

9

axali saqmis dawyebis unari; ucxo enebis codna; gansxvavebul kulturaTa gagebisa da maTTan Seguebis unari; orientireba ufro momavalze, vidre warsulze. ganviTarebul postindustriul sazogadoebaSi saxelmwifo Zlierebis ganmsazRvreli, ufro metad, iqneba zemoT CamoTvlili unarebiT dajildoebul adamianTa raodenoba, vidre samxedro Zliereba an energoresursebis floba. amisi nimuSia iaponia, Sveicaria, sadac simdidris mTavari wyaro ara imdenad bunebri resursi, ramdenadac moqalaqeTa daostateba, ganaTleba da samuSao disciplinaa rasakvirvelia, qarTvelTa erovnul xasiaTSi aRniSnulTagan araerTi pozitiuri Tvisebaa Cadebuli. magram saWiroa stabiluri politikuri, ekonomikuri da socialuri struqturebis Seqmna, rac Cveni xasiaTis am Tvisebebis sworad warmarTvis saSualebas mogvcems. Uudavoa, globalizacia arsebiTad cvlis msoflio wesrigs: adamianis fsiqologiisa da erovnuli kulturis modifici-rebiT dawyebuli, damTavrebuli ekonomikuri procesebis struqturuli cvlilebebiT. imis garkveva, Tu ramdenad drouli da aucilebelia amgvari unifikacia da ramdenad Seesabameba igi adamianuri yofierebis fundamentur tende-nciebs, kerZod, erovnulobis, saxelmwifo suverenitetis, erovnuli ekonomikis, politikisa da kulturis TviTmyofa-dobis sakiTxebs, saWiroa gamoikveTos Tanamedrove globalizaciis ZiriTadi aspeqtebi, misi pozitivebi da negativebi. globalizaciis ZiriTadi aspeqtebi. saubroben globali-

zaciis politikur, socialur da kulturul aspeqtebze. politikuri aspeqti. axali msoflio wesrigis Camoyali-bebaSi wamyvan rols TamaSobs regionalizmis koncefcia. “regionalobis” cneba gamoxatavs konkretuli regionis erTobis pirobebsa da xarisxs. igi SeiZleba iyos xangrZlivi endogenuri poricesi, an nebayoflobiTi gaerTianeba. regioni ar aris ubralod, geografiuli an administraciuli obieqti, misi Sinagani erTianoba da sazRvrebi mudmivad icvleba. “regionaloba” geogrefiuli sivrcis transformacias niSnavs pasiuri obieqtidan aqtiur obieqtamde. 1970-iani wlebidan, mesame msoflio qveynebis ganviTarebis harmonizaciis ideiT, daiwyo diskusia “axali saerTaSoriso ekonomikuri wesrigis” damyarebaze. 1991 wels, amerikis prezidentma, j. buSma Semoitana cneba “axali msoflio

Page 10: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

10

werigi”, rac teroristebisa da tiranebis winaaRmdeg oms gulisxmobs. “globaluri omi” terorizmis winaaRmdeg 2001 wlis 11 seqtembers daiwyo. garda amisa, globaluri ekonomikuri problemebis gadaWra moiTxovs ufro msxvil politikur erTeulebs. aseTia evrokavSiri. Tanamedrove saerTaSoriso urTierTobebSi erTmaneTs swored es ori paradigma ejaxeba: aSS-s erovnuli interesi da evrokavSiris regionalizmi. socialu-ekonomikuri aspeqti. globalizaciis sociolo-giur konteqstSi ganxilvisas ikveTeba aseTi tendenciebi: 1) ucxoeli gaRaribebuli muSebis eqspluatacia - Raribi erebis warmomadgenelTa eqsploatacia msxvili industriuli Zalebis mier; 2) manufaqturebis Secvla momsaxurebis sferoTi - iafi muSaxelis arsebobam mdidari kompaniebi “aiZula” gaezardaT produqcia sazRvargareTis qveynebSi. Sesabamisi unarebis mqone da armqone muSakebs Soris moxda ekonomikuri polarizacia. ramac gamoiwvia saSualo fenis Sesusteba. es ki imas niSnavs, rom dabali fenebisaTvis siRaribis daZlevis SesaZlebloba Semcirda. 3) “kontingenturi samuSaos aRmavloba” _ globalizaciis procesebma samuSao adgilebi okeanis gadaRma gadaitana da saSualo fena Seasusta, Semcirda srul ganakveTze momuSave adamianebis ricxvi. kompaniebi sul ufro naklebad gascemen damatebiT waxalisebebs, Svebulebebs, bonusebs, pensiebsa da jandacvis garantiebs. saSualo fenis nawili kvlav muSaobs, magram maTi msyidvelobiTunarianoba Semcirda. 4) profkavSirebis dasusteba - profkavSirebma dakarga Tavisi Zala, sxvadasxva sferos muSakebi naklebad wevriandebian kavSirebSi. am fonze, mniSvnelovnad unda CaiTvalos socialuri moZraobebis mniSvneloba globalizaciis procesSi. social-luri moZraoba moqmedebis specialur modusTa samoqmedo kompleqsia, politikurad motivirebuli da mimarTuli socialuri da kulturuli cvlilebebisaken. socialur moZraobebs xSirad resursebis nakleboba da Sida ganxeTqilebebi azaralebs, Tumca, msoflio mmarTvelobaze maT mainc mniSvnelovani gavlenis moxdena SeuZliaT. Gglobalizaciis uaryofiT galenebze saubrisas, unda ganvasxvavoT uTanasworoba, polarizacia, siRaribe da ukiduresi siRaribe. uTanasworoba _ individebsa da socialur jgufebs Soris simdidris araTanabari flobaa; polarizacia

Page 11: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

11

_ or ukidures poluss Soris manZilis gazrda; siRaribe _ instituciurad gansazRvruli norma, romelic awesebs saarsebo minimumis dones; ukiduresi siRatake _ ukavSirdeba gadarCenisaTvis brZolas. sagulisxmoa, rom miuxedavad imisa, siRaribe da ukiduresi siRatake proporciulad bevrgan Semcirda, Rarib-Rataki adamianebis ricxvi ufro metad gaizarda. Kkulturuli aspeqti. globalizacia msoflio kulturas cvlis ori fundamenturi gziT.Ppirvels aRiqvamen amerikani-zaciis tolfas movlenad. im faqtze dayrdnobiT, rom SeerTebuli Statebis media, gansakuTrebiT televizia udides gavlenas axdens sazogadoebaze, amasTanave, internetis msolio sivrceSi dominirebs inglisuri ena da amerikuli portalebi. meore mxriv, ekonomikuri policentrizmis eqvivalentia sxvadasxva kulturebis kombinacia da internacionaluri an ze-nacionaluri kavSirebis gaRmaveba.M(mag. iaponelebma erovnuli kulturis elementebi globaluri kulturis nawilad aqcies). Ddominirebs azri, rom globalizacia da multikulturalizmi erTmaneTs sulac ar gamoricxavs; rom axlad warmoqmnili globaluri kultura msoflio mediis mier vrceldeba da igi xdeba ufro metad gansxvavebuli dominanturi erebis kulturisagan; da kidev, didi erebis kultura politikuri policentrizmisa da multikultu-ralizmis principebis danergvis kvaldakval kargavs gavlenasa da unars, gaanadguros mcire erebis kultura. Gglobalizaciis uaryofiTi gavlenebis Sesasusteblad udidesi mniSvneloba eniWeba ganaTlebas. kastelsi saubrobs orpirian maxvilze. erTi mxroiv, globalizacia xels uwyobs qveynebs gadalaxon ekonomikuri CamorCeniloba da moaxdinon produqciis modernizacia; meore mxriv, ekonomikuri sistemebi, romlebmac ver gaiares adaptacia, kidev ufro CamorCenilebi xdebian. amitom sazogadoebis unari, gadavides “informaciul xanaSi”, damokidebulia misi wevrebis ganaTlebis doneze. es exeba saganmanaTleblo sisitemas _ dawyebiTi skolidan universitetis CaTvliT. globalizaciis epoqaSi ganaTlebis sferoSi investiciebis Cadeba simdidres da amitom postindu-striuli sazogadoebis yvelaze maRalSemosavlian pirTa ricxvSi Sedian.Ee.i. codna da informacia, metainformaciuli seqtoris TanamSromlebis gansakuTrebuli roli, aqsiomad iTvleba.

Page 12: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

12

globalizaciis negatiuri da pozitiuri Sedegebi. globalizaciis procesebis pozitiurad warmarTvisaTvis araerTi nabiji ukve gadaidga. mag. ukve SemuSavebulia SeTanxmeba informaciuli teqnologiebis Sesaxeb, dadebulia xelSekrulebebi telekomunikaciebisa da finansuri momsaxurebebis Taobaze, miRweulia SeTanxmebebi msoflio savaWro organizaciis Seqmnaze, ixsneba barierebi, romlebic xels uSlida kapitalisa da savaWro nakadebis gadaadgilebas. (mag. “aziurma vefxvebma” _ singapurma, koream aCvenes, rom iafi muSaxelisa da maRali teqnologiebis SexamebiT, urTierTgacvlis gaadvilebul pirobebeSi, ekonomikuri zrdis maCvenebeli maRalia). globalizaciis dadebiTi Sedegebia: ganaTlebis sferos ganviTareba; inovaciuri teqnologiebis gavrceleba da samecniero TanamSromlobis gafarToeba; samrewvelo produ-qciis standartizacia da sertifikacia, saerTaSoriso kanonmdeblobis Seqmna; konkurenciis gaRrmavebiTa da gafarToebiT, rogorc saerTaSoriso aseve nacionalur doneze, warmoebis arnaxuli zrda; ganviTarebad qveynebSi siRaribis daZleva; sicocxlis saSualo xangrZlivobis gazrda; brZola epidemiebTan (Sidsi, tuberkuliozi da sxva); brZola narkomaniasa da terorizmTan; brZola globaluri daTbobis SedegebTan. globalizaciis uaryofiTi Sedegebia: globalizaciis “SenaZenebis” araTanabari ganawileba; amis gamo konfliqtebis muqara, regionalur, nacionalur da internacionalur doneebze; (swrafad ganviTarebadi qveynebi Sedian mdidari qveynebis wreSi, Raribi qveynebi ki maT ufro metad CamorCebian). globalizaciis daCqarebuli tempebis gamo, kapitalis, erovnuli bunebrivi resursebis “gadineba”; ekonomikis sruli gaxsnilobis, importuli saqonliT Sinagani bazris metismetad Sevsebis gamo, erovnuli saxelmwifo warmoebis milevadoba, qveynis resursebis amowurva da Sinagani ekonomikis sruli degradacia; saxelmwifoTa uunaroba gaakontrolos da marTos sakuTari ekonomika; narkobiznesis, trefikingis, aralegaluri produqciis ganviTarebisaTvis erTis mxriv, xelsayreli pirobebis Seqmna; globalizaciis pirobebSi mcire qveynebis nacionaluri identurobis _ “korelaciis”, enisa da kulturuli TviTmyofadobis dakargvis saSiSroeba; kulturis

Page 13: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

13

komercializacia, kulturuli Rirebulebebis gaufasureba da xelovnebis dargebis gadaqceva globaluri bazris produqtad; socialuri uTanasworobis gaRrmaveba, pirovnuli maxasia-Teblebis dakargvis saSiSroeba.

nebismier qveyanaSi, sazogadoebis mwvave kritikasa da protests iwvevs saxelmwifo suverenitetis sakiTxi, rac Cveni qveynis TvalsazrisiT gansakuTrebiT mniSvnelovania. tradiciulad, saxelmwifos saSinao da sagareo funqcia ganixileboda gasakuTrebul erovnul funqciad, (imis miuxe-davad, TiToeuli saxelmwifo moqmedebda damoukideblad Tu sxva qveynebTan korelaciaSi), is damoukideblad wyvetda Tavdacvisa da usafrTxoebis amocanebs. globalizacdiis pirobrbSi saxelmwifo moklebulia sazogadoebis winaSe wamoWril bevr problemaze swrafad reagirebisa da maTi damoukideblad gadawyvetis SesaZleblobas. vinaidan, misi prerogativebisa da uflebebis realizaciis SesaZleblobebze Zlier gavlenas axdens regionaluri da saxelmwifoTaSoriso arasamTavrobo organizaciebisa da institutebis saqmi-anoba.Amag. fasebis regulirebaze gadawyvetilebas iRebs ara erTi mTavroba, aramed saerTaSoriso organizaciebi. Mmiuxedvad aRniSnuli sirTuleebisa, globalizacias alternativa ar gaaCnia. aqedan gamomdinare, Cveni qveyana _ saqarTvelo dgas urTulesi problemebis winaSe. P patara qveynis statusis miuxedavad, globalizaciis pirobebSi Tavisi geopolitikuri mdgomareoba rom gaaZlie-ros, saqarTvelos gaaCnia mniSvnelovani upiratesobebi: xelsayreli geografiuli mdebareoba, (uZvelesi droidan igi asrulebda damakavSiorebel rols aRmosavleTsa da dasavleTs Soris), bunebriv-resursuli potenciali, maRali samecniro done.Mmagram mas, rogorc patara qveyanas, damoukideblad ar SeuZlia ebrZolos globalur problemebs. Pproblemebi rCeba problemebad: aseTma qveyanam gaxsnili ekonomikis pirobebSi, rogor unda gamoiyenos sakuTari interesebisaTvis finansuri instrumentebi, rogor Seamciros da rogor aicilos ekonomikuri Secdomebis, qveynis SigniT socialuri uTanasworobis riski, ra meTodebiT aRudges win usafuZvlo kreditebsa da sesxebs, rogor Seqmnas da aiTvisos inovaciebi, rogor gazardos saerTaSoriso bazarze sakuTari produqciis konkurentunarianoba, rogor uzrunvelyos nacionaluri ekonomikis usafrTxoeba regionalizmis

Page 14: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

14

ganviTarebiT, rogor miaRwios Zlier mezoblebTan urTie-

rTobis stabilizacias, ra ZalebiT SeZlos mecnierebisa da ganaTlebis sferoebis efeqturi reformireba, romelic globalizaciis pirobebSi saxelmwifos warmatebuli ganviTarebis safuZveli, xolo misi Sewyveta qveynis momavlis ganadgurebis tolfasia.

daskvna miuxedavad imisa, rom globalizacia mkacri gamowvevaa, is ar aris gadauWreli problema. imisaTvis, rom Tanamedrove globalizacia Cveni saxelmwifosTvis sikeTis momtani aRmoCndes, umTavresia qveynis strategia. miTumetes, saqarTvelos geografiuli mdebareoba, rogorc eqsistencialuri sawyisi, amis pirobebs iZleva. literatura References:

1.qarTuli sazogadoeba da evropuli Rirebulebebi. seria “evropuli Ziebani”, statiebis

krebuli _ 2006. Tbilisi, 2007

2.evropuli kulturis ori safuZveli: Vita Contemplativa da Vita Activa.

seria “evropuli Ziebani”, statiebis krebuli _ 2007. Tbilisi, 2008.

3. ulrix beki, “ra aris globalizacia?” elfis gamomcemloba, 2003.

Page 15: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

15

Salome Khizanishvili

Positives and negatives of globalization and Georgia

Summary

Globalization is a tough call, but it can be solved. In order to present

globalization process has brought positive results of our country, you must first

meaningful national strategy with regard to the geographical position as the start of

the existential, Georgia.

Keywords: Georgia, globalization, positives and negatives, meaningful national

strategy, geographical position.

Reviewer: Professor Murad Shonia, Georgian Technical University

Саломе Хизанишвили

Позитивы и негативы глобализации и Грузия

Резюме

Глобализация это жесткий вызов, но и ее можно решить. Для того чтобы

современный глобализационный процесс принес положительные результаты

нашей стране, в первую очередь необходима осмысленная государственная

стратегия с учетом географического положения, как экзистенциального

начала, Грузии.

Ключевые слова: Глобализация, Грузия, позитивы и негативы, осмысленная

государственная стратегия, географическое положение.

Рецензент: профессор Мурад Шониа. Грузинский технический университет.

Page 16: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

16

qeTi jijeiSvili, maia yifiani

masebis fsiqologia

masebis fsiqologia ganekuTvneba im politikur-fsiqologiuri kvlevebis sferos, romelic Seiswavlis qaoturi erTobebis, abuntebuli masebisa da anarqiuli brbos qcevis gamovlinebebs, rodesac isini garkveuli droiT gvevlinebian erT fsiqologiur wyobad. politikosebisa da fsiqologebis azriT, xalxis masebi da brbo warmoadgens magaliTs adamianTa gaerTianebis lokaluri involuciisa (raime organos gadagvareba anu gadataniTi mniSvnelobiT wesrigis mdgomareobidan qaosis mdgomareobaSi gadasvla), romlis drosac Tavis Zalebs kargavs yovelgvari socialuri da politikuri kavSirebi, ukan ixevs normatiuli sazRvrebi, ierarqiisa da subordinaciis principebi, Sexedulebebi zneobasa da moralze, pasuxismgeblobaze da sxv. Tanamedrove pirobebSi gaZlierda anomaciis meTodologiuri principis kvleva, romelic ganixilavs masebis fsiqologias fsiqopolitikuri realobis konteqstSi. Tumca am mimarTulebis gaanalizebis mcdelobebi jer kidev Soreul warsulSi unda moviZioT.

antikuri xanis moazrovneni negatiurad afasebdnen brbos Zalauflebis _ oxlokratiis gamovlinebebs. sokrate ocdaxuTi saukunis win aRniSnavda, rom sasicocxlod mniSvnelovani sakiTxebis gadasaWrelad unda movZebnoT eqspertebi da ara diletantebi. mas magaliTad moyavs avadmyofobis SemTxvevebi, rodesac adamianebi bunebrivad mimarTaven eqims _ samedicino eqsperts. magram maSin, _ svams kiTxvas filosofosi, Tuki kargi mmarTveloba gvsurs, ratom unda mivmarToT adamianebs, romelTa umetesoba politikurad apaTiuri an uvicia? `Tuki ewvieT eqims da sTxoveT rCeva, rogor imkurnaloT, _ agrZelebs sokrate, _ albaT aRSfoTdebiT Tu igi gipasuxebT, rom amis Taobaze SemTxveviT gamvlelebs daekiTxeba da umravlesobis nebis mixedviT imoqmeds1~.

am SedarebiT sokratem xazi gausva aTenuri demokratiis brbos ZalauflebaSi gadazrdis saSiSroebas.

Page 17: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

17

antikuri periodis sxva cnobil moazrovneebsac skeptikuri damokidebuleba hqondaT demokratiisadmi, _ `ukiduresi demokratia aris tirania2~ _ wers aristotele Tavis naSromSi `politika~. igi miiCnevda, rom plebiscituri demokratiis dros, rodesac ar arsebobda sakanonmdeblo da aRmasrulebeli xelisuflebis gamijvna da arakompetenturi xalxis xelSi faqtiurad uzarmazari uflebamosileba aRmoCnda, iyo seriozuli safrTxe oxlokratiis anu inteleqtualurad dabal doneze mdgomi brbos xelisuflebis gaZlierebisa. antikuri demokratiis Semdgomma ganviTarebam marTlac daadastura maTi daskvnis siswore: demokratia dabali wodebis _ fetebis xvedriTi wilis gaZlierebis pirobebSi sul ufro metad iqceoda da brbos mmarTvelobad, rasac Semdgom mosdevda oligarqiuli tiraniuli gadatrialebebi da demokratiuli institutebis likvidacia. termini `adamiani _ masa~ pirvelad politikur mimoqcevaSi Semoitana didma espanelma filosofosma, Tanamedrove evropuli inteleqtualizmis erT-erTma burjma xose ortega gasetma.

adamiani _ masa, koncefciis saxiT Camoayaliba Tavis SedevrSi `masebis amboxi~ (1930-1935 ww.), adamiani _ masaSi igi modernistuli epoqis pirovnebebs gulisxmobs, romelsac axasiaTebs samyarosTan urTierTobis racionaluri stilis uaryofa. ortega gamowveviT gvaZlevs sazogadoebis umciresobisa da masebis detalur daxasiaTebas, romliTac Sedgeba yvelanairi sazogadoeba. `umciresoba individuumTa jgufia, Taviseburad rom gansxvavdeba brbosagan. masa ki adamianebis brboa, adamianebisa, romlebsac araviTari specifikurad gansxvavebuli Tvisebebi ar gaaCniaT.... brbos zogadi Tviseba masa, simZime, anu tvirTia, dabla rom eqaCeba sazogadoebas; esaa adamiani imdenad, ramdenadac danarCenebisagan ar gansxvavdeba da adamianTa saxeobriv tipSi imeorebs Tavis Tavs...

umravlesobis mmarTvelobis yvelaze pirdapiri dacva aleqsis de tokvilma mogvca Tavis naSromSi `demokratia amerikaSi~ (1935 w.) `umravlesobis moraluri Zalaufleba nawilobriv efuZneba ganmartebas, romlis mixedviTac meti gansjis unari da sibrZne upiratesad mocemulia didi raodenobis adamianebis erTad Sekrebil jgufSi, vidre calke aRebul individSi~.

Page 18: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

18

damatebiT igi Tvlida, rom `umravlesobis moraluri Zalaufleba aseve emyareba princips, rom bevris interesi aRemateba cotasas~. miuxedavad amisa, umravlesobis mmarTveloba, rodesac igi umravlesobis SeuzRudav Zalauflebas gulisxmobs, SeiZleba brbos mmarTvelobis sinonimuric ki gaxdes. is, rac Cveulebriv tiraniisagan dacvad, anu umravlesobis mmarTvelebad, aRiqmeba, ragind ironiuladac unda JRerdes, SeiZleba iqces imad, rasac tokvili umravlesobis tiranias uwodebda.

aris Tu ara, WeSmariteba iq, sadac umravlesoba imyofeba? am kiTxvaze istoriamac araerTgzis gagvca pasuxi. SeiZleba saxarebidanac moviSvelioT is epizodi, roca xalxis absoluturma umravlesobam, romelic eswreboda macxovris gasamarTlebas, kacismkvlel garewar barabas Seundo danaSauli da ieso jvarze gasakravad gaimeta. SeiZleba jordano brunos magaliTic moviyvanoT, (jer koconze damwvari, rogorc eSmakis mociquli, xolo Semdeg wmindanad Seracxuli), romelmac gabeda da Tqva is, rac dedamiwis mTeli danarCeni mosaxleobis warmodgenebs ewinaaRmdegeboda: Cveni planeta mrgvalia da Tavisi RerZis garSemo brunavso. aboboqrebuli brbo ki, romelic miiCnevda, rom dedamiwa brtyeli iyo da xaris rqaze idga, imis magivrad, rom sikvdilmisjilis Tundac vaJkacoba daefasebina, agizgizebul kocons fiCxs ayrida da Tan gulwrfelad fiqrobda, rom keTil saRmrTo saqmes Cadioda.

frangma fsiqologma gustav-lenonma Tavis SromebSi `masebis fsiqologia~ (1908) da brbos fsiqologia (1907) Semoitana. `fsiqologiuri brbos~ gaazreba, romelic ar gulisxmobs uamravi adamianis erTdroulad erTad yofnas. `aTasobiT erTmaneTisagan mocilebuli individi nacnob momentSi nacnob sulier mdgomareobaSi arian mag., erovnulma movlenebma SesaZloa SeiZinos fsiqologiuri brbos niSnebi, sakmarisia maTi wuTieri SeerTebac, rom maTi xasiaTi miiRebs brbos moqmedebis specifikur Strixebs. cnobili faqtebis gavleniT mTeli eri SeiZleba brbos iqces~.

lebonma Camoayaliba `brbos sulieri erTobis kanoni~, romlis arsic mdgomareobs imaSi, rom gaucnobierebeli fsiqikis rezervebi atyobineben brbos gansakuTrebuli emocionalur-komunikaciuri mdgomareobis Serwymas masebTan. es faqti brbos angariSgasawev Zalad aqcevs, romelsac ZaluZs

Page 19: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

19

ngreva da danaSaulebrivi qmedebis Cadena. msgavsi destruqciuli eqscesebisaTvis metad sasurvelia sazogadoebrivi krizisis periodi.

Tu winamZRols, liders masebis aRgznebis unari gaaCnia, igi advilad warmarTavs mas nebismieri mimarTulebiT. masis mxriv, am dros raime kritikuli gansja gamoricxulia. aRgznebuli masis eqstazamde miyvana araviTar problemas ar warmoadgens. aRgznebul masas gansakuTrebiT liderebi iyeneben, romlebsac angareba amoZravebT da ara saerTo saqme, keTildReoba. maT ezizRebaT yvela isini, romlebic droze SeniSnaven maT angarebiT miznebs. aRgznebuli, egzaltirebuli masa angariSmiucemlad etrfis belads. igi misTvis udidesi avtoriteti da faseulobaa, romelsac Tavsac ki anacvalebs, oRond lideri SenarCundes. aseTi brbosaTvis beladTan SedarebiT nebismieri sxva Rirebuleba, Tundac yvelaze aRiarebuli, zogadsakacobrio _ azrs kargavs.

aseT pirobebSi sazogadoebis inteleqtualuri nawilis moswrafeba _ rogorme cnobiereba Seitanon masis moqmedebaSi, garTulebulia. aseT Zalebs, romlebic cdiloben sazogadoebidan pirovnuli orientaciebis gamoyofas, beladebi, rogorc wesi, masebis agresias upirispireben, radgan maT ar awyobT sxva pirovnebaTa gamoyofa, rac Seasustebs mis gavlenas am brboze. angarebian beladebs ar awyobT masebis `gaWkvianeba~. ar awyobT, radgan brbo brma morCilidan im Zlier Zalad iqceva, romelic analizs gaukeTebs mimdinare procesebs. zizRis, agresiis, miuteveblobis, Seuwynareblobis gareSe masa Zalas kargavs. amitom, angarebiani beladi cdilobs mas ar daukargos es Zala, magram brbo periodulad mainc amxobs `kanonieri~ liderebis avtoritets da mihyveba imas, vinc mas axal iluziebs uqmnis, axal programas sTavazobs da axal cxovrebas hpirdeba.4

lebonis msgavsad didi germeneli moazrovne fridrix nicSes `elituri koncefcia~ masebs `zedmet adamianTa kategoriaSi aqcevs. igi ufro Sors midis da dedamiwis ganTavisuflebas moiTxovs am `zedmeti adamianebisagan. misi koncefciis mixedviT sazogadoeba iyofa or nawilad: sulier aristokratiad (liderebad) da `adamianobamdel masad~, romelTa xvedria mudmivi qveSevrdomoba. nicSe `zedmet adamianTa~ ricxvs akuTvnebs praqtikulad yvela adamians, vinc ar amzadebs niadags zekacisaTvis, vinc Tavis Tavs ar ucqeris

Page 20: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

20

rogorc saSualebas zekacisaTvis, visac ar xelewifeba Semoqmedeba, TavisTavze amaRleba, vinc Ralatobs dedamiwas da imedis TvaliT Sescqeris zecas... `zedmet adamianTa~ rigs ganekuTvnebian, upirveles yovlisa, ubralo rigiTi adamianebi, maTi erToblioba, egreTwodebuli brbo, zaratustra (nicSe) ver malavs Tavis mZafr siZulvils brbosadmi, ubralo, rigiTi adamianebisadmi: `sicocxle sixarulis wyaroa, magram moSxamulia yoveli wyaro, romlidanac brbo svams... da mravalT, vinc cxovrebas zurgs aqcevs, mxolod brbos aqcies zurgi: maT ar undodaT brbosTan ziari hqonodaT wyaro, cecxli Tu nayofi xeTa~.

me-20 s. erT-erTi uZlieresma fsiqoanalitikosma zigmund froidma fsiqoanalitikuri kategoriebis enaze moaxdina masebis fsiqologiisa da adamianis `me-s analizi da mogvca fsiqikis, rogorc cnobierebis aracnobier survilebTan uwyveti konfliqturi urTierTqmedebis wyobis zogadfsiqo-logiuri Teoria. mis Teoriaze dayrdnobiT misma mowafem cnobilma fsiqoanalitikosma karl iungma xalxis masis qcevis regulaciur meqanizms uwoda koleqtiuri aracnobieri. sayovelTao aprioruli qcevis sqemebi, qcevis pirovnulzeda modelebi Trgunaven adamianTa individualur cnobierebas da iwveven genetikur arqaul qceviT reaqciebs, romelsac mogvianebiT v.i. bexterevma `koleqtiuri refleqsebi~ uwoda. erTgvarovani Sefasebebi da moqmedebebi adamianebs aerTianeben monoliTur masaSi da mkveTrad zrdian maTi erTaqtiani impulsuri moqmedebis energias. Tumca, aseTi moqmedebebi xdeba araadaptaciuri im SemTxvevebSi, roca Cndeba cnobierad organizebuli qcevis aucilebloba.

2002 w. gamoqveynda eka qevaniSvilisa da rusiko maCaiZis statia `klinikuri simptomebi da politikuri fsiqiatria~, romelsac mosdevs qvesaTauri `qarTuli Seugnebloba axali hitlerebisaTvis kvarcxlbeks amzadebs~. gamocdilebam gvaCvena, rom qarTvelebi ufro metad `politikuri xmauris~ moyvaruli xalxia da maTze zegavlenas politikosebi yvelaze warmatebulad swored agresiuli da mkveTri gamoxtomebiT axdenen... amitomac aseT sazogadoebaSi iseTi figurebi axerxeben popularobis mopovebas, romlebsac fsiqiatrebi `patara hitlerebad~ moixsenieben da maT saqcielSi moZalade istoriuli politikuri lideris Tvisebebs amCneven~5.

Page 21: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

21

samwuxarod, saqarTveloSi masebis fsiqologia kvintensirdeba e.w. tamangos fenomenSi, romelic SeiZleba gamoixatos principiT `oRond is ara da vinc ginda iyos~. es termini momdinareobs frangi mwerlis prosper merimes novela `tamangodan~, romelic mogviTxrobs imis Sesaxeb Tu rogor daxoces zangma monebma gemis ekipaJi, romliTac isini amerikaSi gasayidaT mihyavdaT. SurismaZieblebi mxolod amis Semdeg mixvdnen, rom xomaldis marTva cocxlad darCenilTagan aravin icoda. manamde ki amaze arc dafiqrebulan.

swored am mizeziT da, aseve, mkafio miznebis uqonlobis organizaciuli difuziurobisa da impulsuri stereotipuli qcevis gamo, rogorc CvenTan, aseve globaluri masStabiTac, masa yovelTvis xdeboda da, albaT, misi bunebidan gamomdinare, momavalSic gaxdeba manipulaciis obieqtebi sxvadasxva politikosebis, eqstremistebisa da religiuri fanatikosebis mier. literatura

References:

1. O.T.M. Mabshtadt gangot politica, Tb., 2010, gv. 70

2. Aristotele, Politika, nacili I, Tb 1995, gv 39

3. Politica, tb., 1999. gv. 21

4. Xose Ortega, gaseti. Masebis amboxi. tb., 1993, gv. 6-8.

5. Gaz. ,,Qartuli Qronika“. 19 Agvisto. 1992

6. Gaz. ,,Droni” 25 ianvari. 1992

Page 22: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

22

Keti Jijeishvili, Maia Kipiani

Masses Phsycology

Summary

In this work is discussed the consciousness and Psychology of mass, mental,

peculiarity of behavior, personal disindividualization, rediqtion of the ability of

foresee the own behavior.

There is also shown the antique period’s scientists´ Nitshe´s Khose Ortega

Igaseti´s, Froid´s and others´ Political-psychological opinions.

In this work is discussed the origin of masses and crowd and the peculiarity of

their social behavior.

Keywords: Masses´ Psychology, Masses´ consciousness, Mental peculiarity of

behavior, reduction of he ability.

Reviewer: Professor Vaja Shubitidze, Georgian Technical University

Кетеван Джиджеишвили, Майя Кипиани

Психология масс

Резюме

В представленной работе речь идет о сознании и психологии масс,

психологических особенностях действий человека при массовом собрании

людей – деиндивидуализация личности и снижении способности осознать

последствия собственных действий.

Обсуждается представление некоторых ученых – античного периода,

Ницше, Тарда, Лебона, Хосе Ортега и Гасети, Фроида и др. о политико –

психологической происхождений массы и их психологических и социальных

особенности действий.

Ключевые слова: Психология масс, Психологическое сознание,

Деиндивидуализация личности, психологические особенности.

Рецензент: профессор Важа Шубитидзе. Грузинский технический

университет

Page 23: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

23

Валерия Шапаренко

Разновидности «Национальной идеи»: анализ научной печати вопросов

формирования национальной идеи в России (2000 – 2010 гг.)

Тема национальной идеи становится одной из наиболее обсуждаемых в

интеллектуальной среде России, появляются новые работы по данной

тематике, но в большинстве своем в них исследуются отдельные стороны

этого многогранного явления.

Обратимся к трактовкам национальной идеи, которые предлагаются

рядом современных исследователей, разделив их на более популярные

направления. Самая популярная грань национальной идеи это -

«национальная идея» национальностей в России. Авторы анализируют

эволюцию национально-культурной автономии, как в публикации

Трофимова Е.Н.[1], начиная с Советского государства и до постсоветского

периода в России. Институт национально-культурных автономий наполнился

новым содержанием: многие малые народы и нацменьшинства на тер-

ритории РФ обрели дополнительные возможности по сохранению своего

языка, культуры, искусства и традиций. Однако практика показала новые

направления законодательной работы. В государственном бюджете страны

на 2008–2010 гг. отдельной строкой предусматривалось выделение средств

на осуществление национальной политики, возникла необходимость более

четко прописать вопросы финансирования деятельности национально

культурных автономий. Депутатами был разработан законопроект «О

внесении изменений в ст. 16 федерального закона «О национально-

культурной автономии» [2].

В статьях Уланова В.П. [3], Шнирельман В.А., Магомедова А.А. и

Джабраилова Ю.Д. затрагиваются объединяющие нацию идеи. Что может

быть проще единства на основании кровного и этнического родства?

«Татарская национальная идея» – это «движение к деятельному процветанию

и универсализации культуры», – утверждает автор, – а так же «рациональное

влияние ислама».

Работа Шнирельман В.А. анализируя, «булгарскую этногенетическая

версию» показывает, что татарский этнос не однороден, и ведущиеся в

Татарстане дискуссии об этнической истории способны расколоть нацию.

Поэтому «в теории о слиянии субэтнических групп и их интеграции в

Page 24: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

24

единую общность, безусловно, заинтересованы власти отдельных республик

и национальные элиты.» [4] Работа дагестанских учёных Магомедова А.А. и

Джабраилова Ю.Д. [5] посвящена рассмотрению того, как изменилось

сознание современных дагестанцев, которые сейчас себя чувствуют, или

должны чувствовать: представителями своего этноса (аварцами, даргинцами,

кумыками, лезгинами и т.д.), дагестанцами и россиянами. Однако в

современном дагестанском обществе люди охотнее идентифицируют себя с

социальными, экономическими, политическими, религиозными группами,

эти трансформации необходимо переосмыслять, считают учёные.

Анализируя этапы становления Бурятской национальной идеи учёный

утверждает, что национальная карта является действенным механизмом для

выторговывания определённых преференций со стороны федерации.[6]

В России, как показывает Кочетков. В. В.[7], было три известные

попытки сконструировать национальную русскую идею. Первая,

разработанная еще в XVI веке, обосновывает роль России как всемирного

центра православия. Согласно второй концепции, сформулированной в XIX

веке, онтологическими принципами русского бытия являются православие,

самодержавие и народность. В третьей теории обосновывалась ведущая роль

России в мире как первой страны, где был построен социализм. Как

известно, эти три концепции обладали одним сходством: интересы личности

приносились в жертву интересам властвующей элиты. По мнению автора,

только на основе конституционализма с его признанием за каждым

гражданином человеческого достоинства и права на частную и публичную

автономию возможна выработка новой национальной идеи в России, которая

освободит творческий потенциал русского народа.

Якунин B.И.,[8] Стрыгина С.В.,[9] Малько А.В., в своих публикациях

рассматривают юридические аспекты национальной идеи. Все авторы

солидарны в том, что в России проблемы государственной идеологии и

национальной идеи связаны с конституционно правовым строительством.

В России исторически свойственна ориентация на эмоциональность,

страстная вера в идеалы, внутреннее ощущение правильности или

неправильности, несправедливости. Права человека, не как объективно

присущее человеку от рождения. Они определялись государством, которое

решало, дать ему права или нет. Эта установка была закреплена надолго и в

советский период, и существует до сих пор. «Подлинное правовое

государство создает условия для того, чтобы граждане воспринимали себя

хозяевами, активными участниками управления делами общества, научились

держать в узде “слуг – чиновников”, усиливать позитивные и снижать

негативные свойства государственности»,[10] – пишет проф. А.В. Малько.

Но для того чтобы придти к такому положению дел, необходимо в первую

Page 25: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

25

очередь совершенствовать правовое сознание населения, которое находится

в современной России на низком уровне.

Значительная часть учёных уповает на сплочение в России за счёт

религиозного мировоззрения. Россия – многонациональное и много

конфессиональное государство, в котором каждый народ имеет свой

менталитет, обычаи и традиции, сложившиеся в течение столетий. Однако у

нас были и есть общие ценности, которые сплачивают наше общество.

Задача государства состоит в том, чтобы сплотить народ на основе общих

духовно_нравственных ценностей, разделяемых большинством населения

страны.[11] Автор Махоткина Н.И. отмечает, что «отношения государства и

Церкви, являющиеся источником русской национальной идеи, носят на

современном этапе неоднозначный характер».[12] Однако, несомненно,

религиозная принадлежность как один из определяющих признаков играет в

этнокультурной идентификации заметную роль. Так специалист в области

Бурятской этнонациональной идеи утверждает, что именно религия

«буддизма» и «практики шаманизма» стали основным инструментом в

конструировании бурятского этноса. «Интерес к религиозной сфере, в

особенности к чуду Итигэлова, способствует проявлению религиозной

идентичности. Оно оказалось именно таким знаковым событием, которое

вдохнуло новую жизнь в бурятскую национальную идею. Можно заключить,

что дальнейшее ее развитие, скорее всего, будет продолжено именно в

области духовно-нравственной и религиозной» [13]/

С политическим измерением национальной идеи связано понятие

«суверенной демократии». Осенью 2006 г. в идейно-политическом

пространстве вспыхнула продолжающаяся до сих пор острая дискуссия по

поводу нового термина – «суверенная демократия». В спор быстро втянулись

не только представители науки, но и политической элиты, включая высших

представителей власти – страны В. В. Путина, Д. А. Медведева, С. Б.

Иванова и многих других известных фигур. Учёный, анализируя данный

термин, приходит к выводу, что надо ясно представлять себе всю отно-

сительность демократии, как и вообще любого социально-политического

феномена. Подлинная демократия, в том числе и «суверенная», может быть

там, где есть для этого необходимые условия, в первую очередь мощная

экономика, способная обеспечить социальные права и свободы граждан.

Голодный и социально незащищенный человек – зависимый – объект

манипуляции государства. Ему нет дела до типа демократии. Он думает

лишь о том, как добыть кусок хлеба и найти безопасный кров, а не о том,

какая должна быть в стране избирательная система. Поэтому от того, какая

власть в стране, как она относится к своим гражданам и как они к ней,

зависят результаты деятельности страны и благополучия ее жителей.[14] В

другой статье ««Суверенная демократия» - национальная идея России?»

Page 26: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

26

автор утверждает, что термин «суверенная демократия», это особый способ

объяснения действительности, попытка придать легитимность всему, что

происходит в стране, но граждане не слишком понимают и принимают

значение данного термина, поэтому, заключает автор, «суверенная

демократия» вряд ли станет национальной идеологией страны [15]/

Часть публикаций посвящены доказательству необходимости

национальной идеи её ценностно-философской составляющей [16]/ Так, в

публикации «Структурный анализ содержательной стороны национальной

идеи как социально-философская проблема» системно проанализирована

категория «национальная идея», и показана зависимость специфики

национальной идеи от нации. Национальная идея является

системообразующим и структуроорганизующим принципом нации, что

повышает жизнеспособность нации в ходе её приспособления к изменчивым

внешним условиям [17]/ Как указывает исследователь Шилов В.Н. [18],

люди, социальные общности, институты, организации в рамках народа

объединены ценностями на следующих уровнях: 1) идеологической теории в

духовной сфере общественного организма, субъектом (хранителем,

интерпретатором, творцом, пропагандистом, воспитателем) которого

является гуманитарная интеллигенция, в том числе и религиозная; 2)

принципов деятельности духовных, политических, экономических,

технических сообществ, институтов, организаций; 3) общественной

психологии, ментальности и образа жизни людей [19]. Связь национальной

идеи и интереса осуществляется, прежде всего, через духовное осмысление

интересов общества, нации. Ведь национальная идея формируется на базе

общих интересов и ценностей отдельных субъектов и нации в целом [20].

Понять сущность исследуемого нами понятия нельзя, не уяснив суть

другого не менее сложного вопроса - о самоидентификации. Кто мы? Откуда

мы? Куда идем? Вот главные элементы, на которые он распадается.

Национальная идея невозможна без существования «общероссийской

(гражданской) нации», где, формирование политической идентичности

является необходимым условием воплощения в жизнь национальной идеи.

Учитывая сложный этнический, религиозный состав населения России,

особое значение приобретает идея «гражданской нации», под которой

понимается «историческая и социокультурная общность жителей

страны», причем «важно, чтобы эта общность была признана как

основополагающая и легитимирующая страну как национальное

государство, наряду со всеми остальными государствами мира» [21]. Как

отмечает B.C. Комаровский, «именно политическая идентичность определяет

общий смысл нации-государства, служит укреплению чувства солидарности

граждан, легитимности политического порядка, задает ценностные

координаты политических действий» [22]. Таким образом, политическая

Page 27: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

27

идентичность выступает в качестве идентичности нации-государства,

которая представляет собой территориально-политическое образование со

сложными, но едиными социально-культурными системами.

Курьёзы Национальной идеи (спорт и долгожительство). Некоторые

авторы отмечают частные проявления национальной идеи.

В статье «Долгожительство как элемент национальной идеи»

рассматриваются социальная и демографическая проблемы старения

современного общества. Автор пишет, что в настоящее время в развитых

странах в большинстве случаев можно говорить о физической старости, т.е.

возрасте, когда человек нуждается в постоянном уходе в случае возраста

90+. До этого времени люди, как правило, социально независимы, и их

проблемы, связанные со здоровьем, ничем не отличаются от таких же

проблем в более молодой период с теми же заболеваниями. К сожалению,

происходит психологическая дискриминация, когда сам факт возраста

выводит людей в разряд «доживающих».

Таким образом, долгожительство, как элемент национальной идеи,

может быть достижимо путём адекватной регуляции общественных

отношений и взаимодействия системы с природной средой, одухотворённой

деятельности людей и формирования духовного стержня каждой личности.

[23] В настоящее время назрела необходимость выработки новых этических

норм и переосмыслить значимость присутствия более старшего поколения в

современном обществе. Человека нужно морально готовить с юных лет к

тому, что его жизнь должна быть долгой и социально-активной. Необходимо

учиться понимать, что пожилые люди уважаемы и социально значимы.

Автор публикации «Футбол как катализатор патриотизма» пишет: «То,

что зрителей привлекает в спортивном зрелище возможность гарантированно

реализовать свои патриотические чувства, В советские годы консолидации

народа, синхронизации коллективной жизни пытались достичь с помощью

программы «Время», которая одновременно шла по всем телеканалам (в

позднесоветское время похожую роль играли сериалы «Семнадцать

мгновений весны» и «Место встречи изменить нельзя»). На этот раз такую

роль выполнял футбол. Возникло особое единство, основой которого была не

деятельность, а совместное реагирование на события матча.»[24] Футбол

стал поводом реализовать массовый запрос на единство нации, на

патриотизм и чувство национальной гордости.

Большинство учёных отмечают многомерность «Национальной идеи».

Н. С. Розов [25] в национальной идее видит совокупность объединяющих

нацию ценностей, выражающих её ответ на вызов обстоятельств. Как ответ

на проблемы конкретного социума, которые должен решить народ,

рассматривают национальную идею и А. П. Бутенко и Л. Н. Кочеткова [26].

И. М. Чудинова отождествляет национальную идею с идеалом,

Page 28: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

28

указывающим общее направление и цель движения общества,

определяющим ценности, разделяемые большинством народа. Не имея

подобного ориентира, включающего в себя массовые ценности, трудно

идентифицировать национальные интересы страны и её граждан, что, в свою

очередь создает препятствия в определении внутренних и внешних

политических целей и способов их достижения [27].

Изученная нами научно-публицистическая литература даёт основания

выделить наиболее устойчивые направления в рамках, которых

рассматривается понятие «национальная идея» это:

Соотношение в Российской федерации национальностей и

национальных идей субъектов федерации, точнее осмысление ими своей

национальной специфики и своей национальной идеи.

Изучение юридических аспектов национальной идеи, в связи с

конституционным запретом иметь в Российской федерации единую

национальную идеологию.

Политическое измерение национальной идеи показывает устойчивую

связь понятия «национальная идея» и «идеология». Значительную

популярность среди населения России приобретают сегодня: идея

державности и идея государственности. Идеал россиян сильное и

авторитетное на международной арене государство, где не будет резкого

имущественного расслоения и социальной несправедливости.

Практически все авторы исследующие проблему «национальной идеи» в

России отмечают её как неоспоримую ценность, которая должна

способствовать сохранению и развитию российской культуры, российских

традиций, обычаев. Учёные называют следующие ценности, разделяемые

большинством россиян: патриотизм, культурное наследие, язык, семья,

справедливость, порядок, ценности православной этики.

В ряде публикаций рассматривается соотношение национальной идеи и

религиозного мировоззрения. Причём здесь необходимо заметить, что в

публикациях посвященных национальностям, проживающим в России,

религия рассматривается в качестве ведущего, либо главного компонента

национальной идеи, а в публикациях рассматривающих национальную идею

России религия отодвигается на одно из последних мест.

Так же привлекли наше внимание статьи, где в качестве национальной

идеи России назывались спорт или долгожительство.

Национальная идея синтезирует устоявшиеся, фундаментальные

ценности народа. Представляя собой некий социальный и нравственный

идеал. Если на уровне потребностей на первый план выступает то, без чего

нельзя существовать, на уровне интересов происходит оценка

действительности с точки зрения материальных условий бытия, то на

уровне ценностей решается вопросы более высокого порядка: о назначении

Page 29: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

29

человека, его достоинстве и самоутверждении [28]. Таким образом, наличие

национальной идеи признак зрелого, целостного, сформированного общества

которого, как показывает анализ, в России пока нет.

Примечания

References:

1. Трофимов Е.Н. Эволюция идеи национально-культурной автономии в

постсоветской России // Власть. 2008. №4.

2. Там же. С.51.

3. Уланов В.П. Татарская национальная идея.// Вестник Казанского

государственного аграрного университета. 2008. Т. 9. № 3. С. 144.

4. Шнирельман В.А. От конфессионального к этническому: булгарская

идея в национальном самосознании казанских татар в ХХ веке.// Вестник

Евразии. 1998. N 1/2 (А/5). С. 137–159.

5. Магомедов А.А., Джабраилов Ю.Д. Переосмысление Дагестанской

национальной идеи. // Известия Дагестанского государственного

педагогического университета. Общественные и гуманитарные науки.

2008. № 2. С. 35-44.

6. Балдано С.В. Бурятская национальная идея: непрерывность и /или

прерывность традиции // Власть. 2010. № 2. С. 87.

7. Кочетков. В. В. Национальная идея России и конституционализм: опыт

философии власти // Философия права. 2010. N 6. С.75.

8. Якунин B.И. Государственная идеология и национальная идея:

конституционно ценностный подход // Власть. 2007. № 3. С. 3-12.

9. Стрыгина С.В. Национальные особенности русской идеи правового

государства. //Известия Саратовского университета. Новая серия. Серия:

Экономика. Управление. Право. 2010. Т. 10. № 1. С.81

10. Малько А.В. Новые явления в политико-правовой жизни России:

вопросы теории и практики. Тольятти, 1999. С. 49

11. Вольтер О.В. Проблема национальной идеологии в современной

России // Государственное регулирование социально-экономических

процессов в условиях глобального кризиса: Материалы международной

научно-практической конференции. Саратов, 2009.

12. Махоткина Н.И. О Русской национальной идее как основе

консолидации новой Российской общности // Вестник Чувашского

университета. Гуманитарные науки. 2008. №4. С. 162–166.

13. Амоголонова Д.Д. Религия в конструировании современной Бурятской

национальной идеи // Власть. 2008. № 7. С. 60.

Page 30: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

30

14. Яков Пляйс «Суверенная демократия» - новый концепт партии власти

// Власть №4. 2008. С. 24.

15. Горева Н.А.«Суверенная демократия» - национальная идея России?//

Вестник Воронежского государственного университета. Серия: История.

Политология. Социология. 2009. № 2. С. 65.

16. Межуев В. М. О национальной идее // Вопросы философии. 1997. №

12. С. 5.

17. Финк Р.А. Структурный анализ содержательной стороны

национальной идеи как социально-философская проблема // Омский

научный вестник. 2007. № 1. С.72.

18. Шилов В.Н. Национальная идея России: методологические аспекты

// Социально-гуманитарные знания. 2001. №3. С. 293.

19. Там же. С. 295.

20. Смульский С. Интересы России: стратегический курс //

Государственная служба. СПб., 2008. С. 132.

21. Тишков В.А. Что есть Россия и российский народ // Proet contra.

2007. №3. С.38.

22. Комаровский B.C. Политическая идентификация России в свете

идеологем «суверенной демократии» // Проблемы современного

государственного управления в России. Труды научного семинара. - М.

«Научный эксперт», 2008. №9. С.7

23. Меднис Н. В. Долгожительство как элемент национальной идеи в

России // Вестник ЧитГУ. 2010. № 8 (65). С. 24.

24. Любовь БОРУСЯК Футбол как катализатор патриотизма.// Вестник

общественного мнения № 3 (95) май-июнь 2008 С.51-60

25. Розов Н С. Национальная идея как императив разума // Вопросы

философии. -1997.-№10.-С. 16.

26. Бутенко А. П., Кочеткова Я Н. Идеология в России: проблемы и

перспективы // Социально-политический журнал. 1998. № 4. С. 246.

27. Чудинова И. М. Идеология и политика // Социально-гуманитарные

знания. 1999. №4. С. 132.

28. Здравомыслов А.Г. Потребности. Интересы. Ценности.

Актуальные проблемы исторического материализма. М.: Политиздат, 1986.

С. 160.

valeria Saparenko

“erovnuli ideis” nairsaxeobebi: ruseTSi (2000-2010 ww.) erovnuli ideis formirebis sakiTxebze samecniero priodikis analizi

reziume

Page 31: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

31

samecniero-publicisturi literaturis analizi iZleva safuZvels gamovyoT is ZiriTadi mimarTulebebi, romelTa farglebSic ganixileba “erovnuli idea”, esenia: federaciis subieqtebis erovnebebisa da erovnuli ideebis Tanafardoba; erovnuli ideis iuridiuli aspeqtebis Seswavla imasTan dakavSirebiT, rom konstituciiT akrZalulia erTiani erovnuli ideologiis qona; erovnuli ideis politikuri ganzomileba, sadac polularobas iZenen “derJavis” idea da saxelmwifoebriobis idea; erovnuli ideisa da religiuri msoflmxedvelobis Tanafardoba, Tanac ruseTSi mcxovrebi erovnebebisadmi miZRvnil publikaciebSi religia ganixileba erovnuli ideis mTavari komponentis xarisxSi, xolo ruseTis erovnuli ideisadmi miZRvnil publikaciebSi, religia gadaadgilebulia erT-erT ukanasknel adgilze. sakvanZo sityvebi: samecniero-publicisturi literatura, erovnuli idea, ruseTi, erovnuli ideologia, religiuri msoflmxedveloba, recenzenti: profesori oTar qoCoraZe, saqarTvelos teqnikuri universiteti

Valery Shaparenko

Versions of «National idea»: the analysis of the scientific periodical press of

questions of formation of national idea in Russia (2000–2010)

Summary

The Analysis of the scientific-journalistic literature gives the bases to single

out steady directions within the framework of which the concept «national idea» is

considered: an interdependence of nationalities and national ideas of subjects of

the federation; studying of legal aspects of a national idea, in connection with the

constitutional interdiction to have a uniform national ideology; political aspect of a

national idea in which the idea of a strong central cohesion and statehood is getting

more and more popularity; the interdependence of a national idea and religious

outlook, and in publications regarding the nationalities living in Russia, religion is

considered as the main component of a national idea, and in periodical

publications considering national idea of Russia the religion is moved to one of the

last places.

Page 32: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

32

Keywords: The scientific-journalistic literature national idea, Russia, national

ideology, religious outlook,

Reviewer: Professor Otar Kochoradze, Georgian Technical University

nana xaraZe

sajaro samsaxurSi miRebis Taviseburebani

sajaro samsaxuri warmoadgens mniSvnelovan instituts, romlis efeqtur saqmianobazec aris damokidebuli saxelmwifos mier ZiriTadi saSinao da sagareo funqciebis ganxorcieleba. dReisaTvis saxelmwifos winaSe mravali problema dgas, swored erT-erT maTgans ganekuTvneba sajaro samsaxuris sistema. aRniSnuli sakiTxis aqtualuroba ganpirobebulia imiT, rom Tanamedove msoflio realobaSi mwvave ganxilvis sagnad moisazreba sajaro samsaxuri, aRniSnul problematikas vawydebiT qarTul sinamdvileSic. es ki is sakiTxia, romelic xelisuflebis mxridan gansakuTrebul Zalisxmevas da yuradRebas saWiroebs. saxelmwifom unda Seqmnas iseTi pirobebi, rom sazogadoebas mieces SesaZlebloba kanonis farglebSi gadaWras am sistemasTan dakavSirebuli problemebi. “sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonSi arsebuli problemebi pirdapir dakavSirebulia TiToeuli adamianis keTildReobasTan. warmodgenili naSromis mizani ki gaxlavT is, rom sazogadoebaSi damkvidrebuli iqnes misi sworad gageba. mogexsenebaT, rom sajaro samsaxuri warmoadgens saxelmwifo meqanizmis mniSvnelovan elements da misi srulyofili, efeqturi da Seuferxebeli muSaoba saxelmwifos warmatebuli funqcionirebis garantiaa. sajaro mosamsaxuris samuSaoze miRebas, rac samsaxuris gavlis dasawyis stadias warmoadgens, udidesi mniSvneloba aqvs, radganac kvalificiuri kadris SerCeva iZleva qveynis winsvlis winapirobas.

Page 33: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

33

amJamad moqmedi “sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonis me-15 muxlis Tanaxmad, “saxelmwifo moxeled SeiZleba miRebul iqnes saqarTvelos qmedunariani moqalaqe, romelsac aqvs saTanado codna da gamocdileba, miaRwia 21 wlis asaks da flobs saqarTvelos saxelmwifo enas”, xolo “ adgilobrivi TviTmmarTvelobis moxeled SeiZleba miRebul iqnes saqarTvelos qmedunariani moqalaqe, romelmac miaRwia 18 wlis asaks, aqvs saSualo ganaTleba mainc da flobs saqarTvelos saxelmwifo enas”. vfiqrob, rom gadasaxedia sajaro samsaxurSi miRebis asakobrivi cenzi, radgan orive SemTxvevaSi – saxelmwifo moxelisaTvis da adgilobrivi TviTmmarTvelobis moxelisTvisac metad dabalia. “sajaro samsaxuris kodeqsis” proeqtis mixedviT, sajaro samsaxurSi gamwesebisaTvis dadgenili asaki Semcirdeba 21 wlidan 18 wlamde, rac Cemi azriT, yovlad miuRebelia, radganac unda aRiniSnos, rom dRes moqmed kanonmdeblobaSi bundovania da araerTgvarovani interpretaciis safuZvels iZleva sajaro samsaxurSi miRebis dros saxelmwifo moxelisaTvis wayenebul ZiriTad moTxovnebSi saTanado codnis da gamocdilebis definicia. saWiroa, dazustdes ra tipis gamocdileba da codna igulisxmeba, rac Tavis mxriv moiTxovs Tanamdebobis Sesabamisi sakvalifikacio moTxovnebis mkafiod formulirebul sistemas. vinaidan, praqtikulad SeuZlebelia 21 wlis axalgazrdas hqondes saTanado gamocdileba umaRlesi ganaTlebis miRebisTanave (maSin roca saSualo ganaTlebis miReba 12 wlian sistemaze gadavida), aseve, gaurkveveli mdgomareobaa adgilobrivi TviTmmarTvelobis moxelis SemTxvevaSic, radganac kanoniT ar aris gansazRvruli, Tu ra Tanamdebobis dakaveba SeuZlia 18 wlis moxeles. sruliad SesaZlebelia , rom saSualo ganaTlebis mqone axalgazrda daniSnos gamgeblad an gamgeblis moadgiled, rac ar aris misaRebi, radgan aseT sapasuxismgeblo Tanamdebobaze ar unda iniSnebodnen 18 wlis asakis pirebi. sajaro samsaxurSi miRebisas gaTvaliswinebul damatebiT moTxovnasTan dakavSirebiT, “sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonis me-19 muxli miuTiTebs, rom “damatebiTi sakvalifikacio moTxovnebi SeiZleba SemoiRos dawesebulebis xelmZRvanelma an zemdgomma ufrosma”, “sakvalifikacio moTxovnebi dgindeba “normatiuli aqtebis Sesaxeb”

Page 34: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

34

saqarTvelos kanonis Tanaxmad, normatiuli aqtebis miRebis (gamocemis) uflebis mqone Sesabamisi dawesebulebis (misi xelmZRvanelis) normatiuli aqtiT”. sayovelTaod aRiarebulia sajaro samsaxuris Camoyalibeba damsaxurebis sistemis safuZvelze, Tumca TviTon termini araa miRebuli yvela qveyanaSi, magram mocemuli sistemis damaxasiaTebeli niSnebi sazRvargareTis sxvadasxva qveyanaSi erovnuli kanonmdeblobiT aris ganmtkicebuli. pirvel rigSi, kanonmdeblobiT dgindeba, rom sajaro samsaxurSi pretedentebi miRebuli unda iqnen mxolod maTi profesiuli saqmiani Tvisebebis mixedviT: ganaTlebis, kvalifikaciis, unarebis, muSaobis staJis gaTvaliswinebiT, magaliTad, axal zelandiaSi “saqmiani Tvisebebi” asea ganmartebuli: a) muSaobis gamocdileba da kompetenturoba, romelic gamovlinda adrindeli movaleobis Sesrulebis dros; b) piradi Tvisebebi, romelsac mniSvneloba aqvs momaval Tanamdebobaze; g) umaRlesi ganaTleba da sxvanairi kvalifikacia. xolo, amerikis SeerTebuli Statebis “samoqalaqo samsaxuris reformis” 1978 wels miRebuli kanoni miuTiTebs, rom mosamsaxureTa SerCeva unda ganxorciledes mxolod niWis, codnis da unaris safuZvelze. meorec, damsaxurebaTa sistemis mixedviT akrZalulia rogorc daniSvna, aseve dawinaureba da gaTavisufleba politikuri motivebiT. vfiqrob, rom Cvens kanonmdeblobaSi damatebiTi moTxovnebis metad zogadi formulirebaa mocemuli, umjobesi iqneba damatebiTi moTxovnebis konkretuli nusxis arseboba, romelic ganisazRvreba Sesabamisi TanamdebobisaTvis Sesasrulebeli funqciis mixedviT. aRniSnuli gamoricxavs, rogorc arakvalificiuri kadris samsaxurSi ayvanas, aseve korufciisa da proteqcionizmis risks. sajaro samsaxurSi Tanamdebobis dakavebis pretedentebs uyeneben aseve specialur moTxovnebs. magaliTad, espaneTSi “saxelmwifos samoqalaqo mosamsaxureTa Sesaxeb” kanoniT gansazRvrulia moTxovnebi im pirTaTvis, romlebic daiSvebian konkursze, esenia: a) aqvT espaneTis moqalaqeoba; b) miRweulni arian srulwlovanebis asaks; g) aqvT aucilebeli dokumentebi da ara aqvT ukuCvenebebi Sesabamisi TanamdebobisaTvis. sajaro samsaxurSi Sesvlis pretedentebisaTvis SeiZleba dawesebuli iyos asakobrivi SezRudvebi. xSirad ganisazRvreba zRvruli asaki karieris dasawyisSi: avstriaSi-35, germaniaSi-38,

Page 35: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

35

safrangeTSi-45 weli. Tumca me-20 saukunis bolodan ufro aqtiurad vlindeba asakobrivi cenzis uaryofis tendecia. magaliTad, did britaneTSi, SvedeTSi. SvedeTSi akrZalulia asakobrivi diskriminacia kandidatebis SerCevisas da centralur xelisuflebas ar aqvs ufleba daawesos maqsimaluri asaki samsaxurSi MmiRebisas, Tumca minimaluri asaki zogierT postze daniSvnisas moiTxoveba. dabali zRvari, romelic nebas rTavs sajaro samsaxurSi miRebas, rogorc wesi, Seesabameba srulwlovanebis asaks, Tumca xandaxan gasaTvalisiwnebelia ra cxovrebiseuli gamocdilebis arseboba, SeiZleba zogierTEETanamdebobaze dainiSnon pirebi 20-21 wlis asaks zeviT. ruseTis federaciis kanonmdeblobis mixedviT, sajaro samoqalaqo samsaxurSi miRebisas ZiriTadi moTxovnebia: asaki 18 weli, saxelmwifo enis floba da kanoniT dadgenili sakvalifikacio moTxovnebTan Sesabamisoba. rac Seexeba Cveni kanonmdeblobiT dadgenil specialur moTxovnebs, “sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonis me-18 muxliT gansazRvrulia, rom samsaxurSi Sesvlisas, agreTve, Semdgom yovelwliurad mosamsaxure (pretedenti) saqarTvelos finansTa saministros Sesabamis samsaxurs warudgens Tavisi da ojaxis wevrebis Semosavlis da qonebrivi mdgomareobis amsaxvel cnobas – deklaracias, Tumca unda aRiniSnos, rom saqarTvelos palamentSi Setanilia proeqti “sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonSi cvlilebebis Setanis Taobaze, romlis mixedviTac gauqmdeba sajaro samsaxurSi miRebisas deklaraciis wardgenis valdebuleba. garda amisa, dRes moqmedi kanonis mixedviT, sajaro dawesebulebis xelmZRvanelma samsaxurSi miRebisas pirs an Semdgom sajaro mosamsaxures SeiZleba mosTxovos samedicino-narkologiuri Semowmebis cnobis an janmrTelobis mdgomareobis Sesaxeb samedicino daskvnis wardgena. kanonmdeblobiT dadgenili wesis Sesabamisad, aRniSnuli moTxovnebi wayenebulia yvela pretedentisaTvis. amdenad, rogorc vxedavT, samedicino-narkologiuri Semowmebis cnobis da aseve janmrTelobis mdgomareobis Sesaxeb samedicino daskvnis wardgena savaldebulo moTxovna aRaraa. me vfiqrob, rom sajaro samasaxurSi miRebisas msurvelma aucileblad unda waradginos zemoTaRniSnuli dokumentebi da yovelive es moTxovna savaldebulo unda iyos yvela pretedentisaTvis.

Page 36: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

36

“sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonis 23-e muxlis Sesabamisad, moxele samsaxurSi vakantur Tanamdebobaze miiReba ganusazRvreli vadiT, magram arsebobs kanoniT dadgenili gamonaklisi SemTxvevebi, roca samsaxurSi miReba xdeba gansazRvruli vadiT. rac Seexeba samsaxurSi uvadod miRebas, aRniSnulTan dakavSirebiT vfiqrob, umjobesia xdebodes gansazRvruli vadiT miReba xelSekrulebis safuZvelze, rac xels Seuwyobs sajaro mosamsaxureTa sakuTar Tavze muSaobis motivaciis gazrdas, vinaidan maT xelSekruleba Semdeg gaugrZeldebaT an SeuwydebaT saatestacio Sedegebis mixedviT. marTalia, amjamad moqmedi “sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonis Sesabamisad, moxele atestacias eqvemdebareba yovel 3 weliwadSi erTxel da atestaciis Sedegebis safuZvelze SesaZlebelia samsaxuridan daTxovna, magram aq ar igulisxmeba rom moxele samsaxurSi miRebulia gansazRvruli vadiT, es norma vrceldeba ganusazRvreli vadiT miRebul mosamsaxureebzec. parlamentSi wardgenili cvlilebebis proeqtis Tanaxmad, ki uqmdeba atestacia da Semodis axali Sefasebis sistema. aRniSnuli Sefasebis sistema ki unda ganxorcieldes aranakleb weliwadSi erTxel, rac , Cemi azriT, misaRebia, pirvel rigSi imitom rom Sefasebis sistemas daeqvemdebareba yvela sajaro mosamsaxure da meore rigSi yovelive es xels Seuwyobs kvalificiuri kadris Camoyalibebas, sajaro mosamsaxureebSi motivaciis gazrdas, aseve kargi iqneba, ra Tqma unda, Tu Sefasebis mixedviT moxdeba sajaro mosamsaxureebis dawinaureba an daqveiTeba. unda aRiniSnos, rom Sefasebis sistema moqmedebs inglisSi, estoneTSi da a.S. moxelis samsaxurSi miRebisas saqarTvelos kanoniT dadgenil gamosacdeli vadis gamoyenebasTan dakavSirebiT unda iTqvas, rom “sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonis 24-e muxlSi miTiTebuli ara umetes 6 Tviani gamosacdeli vada metad zogadad da araadekvaturadaa formulirebuli. vfiqrob, rom kanonSi unda aRiniSnos gamosacdeli vadis ara mxolod zeda, aramed qveda zRvaric, rac gamoricxavs dawesebulebis xelmZRvanelis mier subieqturi mosazrebiT mcire vadaSi, magaliTad, erT kviriani an erT Tviani vadis gasvlis Semdeg Tanamdebobaze pretedentis daniSvnas. aqedan gamomdinare, Cveni qveynis realobis gaTvaliswinebiT, Cemi mosazrebiT, gamosacdeli vada

Page 37: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

37

unda ganisazRvros 6 Tvidan 1 wlamde. misaRebia, parlamentSi wardgenili cvlilebaTa proeqti, romlis mixedviTac, gamosacdeli vada gamoiyeneba konkursis wesiT miRebul pirTaTvis da aseve im pirTaTvis, romlebic samsaxureobrivi winsvlis Sedegad ikaveben Tanamdebobas.

sajaro samsaxurSi miRebisas pretendentisaTvis gamosacdeli vadis daniSvnas gansakuTrebuli mniSvneloba eniWeba sxvadasxva qveynis kanonmdeblobaSic. magaliTad, ruseTis federaciis sajaro samoqalaqo samsaxurSi gamosacdeli vada ganisazRvreba 3 Tvidan 1 wlamde, xolo germaniis kanonmdeblobis mixedviT – saxelmwifo Tanamdebobis dasakaveblad 32 wlis asakamde savaldebuloa gamosacdeli vadis daniSvna, Tanamdebobaze mudmivad daniSvna SesaZlebelia mxolod gamosacdeli vadis warmatebiT gavlis SemTxvevaSi, Tu mosamsaxures Seusrulda 27 weli.

sxvadasxva qveynebis sajaro samsaxurSi pretedentTa SerCeva xdeba kandidatebis Tavisufali SerCevis gziT. konkursgareSe SerCevis ufleba aris diskreciuli uflebamosileba, romelic eniWeba sajaro samsaxuris xelmZRvanels. iseve rogorc saqarTvelos, saerTaSoriso praqtikaSic gamijnuli da gansazRvrulia konkursiT da ukonkursod Tanamdebobaze daniSvnis pirTa wre. magaliTad, ruseTis federaciaSi sajaro samoqalaqo samsaxurSi miReba xdeba ZiriTadad konkursis gziT. msoflios bevr qveyanaSi saxelmwifo samsaxurSi Tanamdebobaze dasaniSnad tardeba pirTa saimedoobis Semowmeba. magaliTad, did britaneTSi, safrangeTSi an aSS_Si pretedentTa SerCevis procedura da meTodebi reglamentirebulia.

Cemi mosazrebiT, konkursis efeqturad CatarebisaTvis saWiroa arsebobdes damatebiTi sakvalifikacio moTxovnebis zusti aRweriloba, romelTa Sesabamisad aseve zustad iqneba formulirebuli sakonkurso moTxovnebi. sajaro samsaxurSi daniSvna gamWirvale procedura unda iyos, Tumca konkursis Semdgomi gasaubrebis praqtika swored subieqturobis maniSnebelia, misi Tavidan acileba SesaZlebelia gasaubrebis proceduris dawvrilebiTi aRwerilobis, kriteriumebis da Sefasebis (qulaTa) sistemis CamoyalibebiT. vfiqrob, saqarTvelos realobisaTvis misaRebi iqneba safrangeTSi arsebuli modeli, romelic sami formis _ gare, Sida da Sereul konkursebs iTvaliswinebs.

Page 38: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

38

Cemi azriT, konkursis wesiT piris Tanamdebobaze SerCeva yvelaze demokratiulia, vinaidan aq gamoricxulia vinmes daintereseba da proteqcionizmi. arsebobs mosazreba, rom konkursis drosac SesaZlebelia proteqcionizmi, rasac ar veTanxmebi, radganac, rodesac cxaddeba konkursi vakantur Tanamdebobaze, yvelas, vinc arsebul moTxovnas akmayofilebs, SeuZlia monawileobis miReba da sakuTari Tavis warmoCena. ubralod, sakonkurso komisiis mier xdeba maTi SerCeva, TviTon sakonkurso komisiac dainteresebulia, ra Tqma unda, kvalificiuri kadris SerCevaSi, radganac maTi funqciac swored masSi mdgomareobs.

“sajaro samsaxuris Sesaxeb” saqarTvelos kanonis 48-e muxlis Sesabamisad, saxelmwifo mosamsaxures 5 weliwadSi erTxel Tanamdebobrivi sargos SenarCunebiT eZleva Svebuleba 3 Tvemde vadiT kvalifikaciis amaRlebiz mizniT. es norma aatrebs formalur xasiaTs, radganac praqtikaSi TiTqmis ar gamoiyeneba. kargi iqneba, Tu praqtikaSi imusavebs e s muxls, oRond garkveuli cvlilebebiT. ruseTis federaciis kanonmdevblobis mixedviT sajaro moxelebiis kvalifikaciis amaRleba xdeba aranakleb 3 weliwadSi erTxel.

SeiZleba aRiniSnos, rom Cveni kanonmdeblobiT kvalifikaciis amaRlebisaTvis gansazRvruli 5 weli swrafad cvalebadi agremos pirobebSi metad didi periodia. Cemi azriT, aucilebelia am avdis Semcireba, raTa kanoniT miniWebuli kvalifikaciis amaRlebis ufleba adekvaturad iqnes gamoyenebuli. SeiZleba kanonma gaiTvalisiwnos moxelis mier kvalifikaciis amaRlebisaTvis (treiningebi, seminarebi da a.S.) saswavlo Svebuleba aranakleb 5 dRisa. garda amisa, saxelmwifom unda aiRos garkveuli valdebulebebi saajro mosamsaxureTa mimarT: mas unda hqondes wamyvani roli moxelis gadamzadebis, kvalifikaciis amaRlebis sakiTxSi.

amdenad, winamdebare naSromSi ganvixileT saajro mosamsaxureTa samsaxurSi miRebis Taviseburebani, davsaxeT maTi gadaWris meTodebi, CamovayalibeT, Tu ra unda qines Secvlili kanonmdeblobaSi, rom aRniSnuli sistema efeturi iyos. Cemi azriT, zemoaRniSnulis gaTvalisiwnebiT, SesaZlebelia miRweul iqnes kvalificiuri kadris ayvana saajro samsaxurSi, rac, ra Tqma unda, qveynis winsvlis winapirobas warmoadgens.

Page 39: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

39

literatura References: 1. `sajaro samsaxuris Sesaxeb~ saqarTvelos kanoni, Tb. 31 oqtomberi, 1997

weli;

2. sajaro samsaxuris kodeqsis proeqti, inicirebuli saproceduro sakiTxTa da

wesebis komitetis mier, Tb.,2007 ilisi, 2007 weli;

3. d. zardiaSvili, a. svaniSvili, i. CitalaZe `sajaro samsaxuri~, Tbilisi, 2004w.;

4. Semajamebeli angariSi “sajaro samsaxuris Sesaxeb”

kvleva/analizi/rekomendaciebi, gaeros asociaciis publikacia, 2005 weli;

5. v. loria, `saqarTvelos administraciuli samarTali~, Tbilisi, 2005w.;

6. Основной доклад IV сессии Щбьединного комитета МОТ по

государственной службе. Государственная служба. Регулироварие трудовых

отношенийю. Зарубежный опыт. Ью 1995г.; c 19-20;

7. Федеральный закон от 27 мая 2003 года ‘’О системе государственной

службы Рщссийскои Федерации’’;

8. Административное право зарубежных стран M. 2003г;

9. Public Law 95-454 Par. 2301(b) (1);

10. Ziller J. Egalite et merite. L’ acces a la fonction publique dans les Etats de

Communaute europeenne. Bruxell, 1998;

11. http://www.duma.ru

12. www.parliament.ge

13. www.csb.gov.ge

14. http://www.zakon.kz/law

15. http://www.rg.ru/oficial/doc/federal_zak/58-03.shtm

Nana Kharadze

The peculiarities of acceptance at Public service

Summary

In the article there is discussed the peculiarities of the acceptance at public

service. The beginning phase of the job is very important because the public

service is one of the main elements of state mechanism; the successful functioning

of the state depends on the effective fulfillment of this system.

In the following work there are discussed the general, special and

additional demands for the acceptance at public service, work-out terms,

appointments at the positions by competition rule or without competition. We talk

about “the codex of public service” which is initiated by the committee of

procedures of the parliament, by which is changed the rule of the acceptance at

public service and the rule of conduction of the competition. There are proposed

the following kind of novelties: the official should have an opportunity to improve

Page 40: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

40

his/her qualification not once in five years but this term must be reduced; also it

will be better if the learning holiday for short trainings will be no less than 5 days;

as we see the public servants carry out activities as at state as well as at self-

governing institutions, correspondingly the role of this personally in directing of

country and politics is very high.

Keywords: public service; state servant; local self-government; certification;

work-out terms.

Reviewer: Professor Lili Shaishmelashvili, Georgian Technical University

Нана Харадзе

Особенности правила приема на государственную службу

Резюме

В статье рассмотрены правила приема на государственную службу.

Впроцессе службы эта начальная стадия имеет огромное значение, так как

государственная служба является одним из основных элементов в

государственном механизме, именно от эффективного осуществления этой

системы зависит успешное функционирование государства.

В данной работе рассмотрены основные, специальные и

дополнительные требования при приеме на государственную службу,

испытательный срок, назначение на должность вне конкурса и на

конкурсной основе. Речь идет о « Кодексе государственной службы»,

инициированном процедурным комитетом грузинского парламента, по

которому существенно изменяются правила проведения конкурса и приема

на государственную службу.Представлены следующие новшества:

возможностъ повышения квалификации служащих должна быть не в пять

лет раз, а этот срок должен быть сокращен, также будет лучше,если

учебный отпуск на кратковременные тренинги составит не менее пяти дней.

Как видим, госслужащие осуществляют деятельность как в государственных,

так и в институтах местного самоуправления, соответственно роль этого

персонала в управлении государства и в политике довольно высокая.

Ключевые слова: государственная служба, государственный служащий

(госслужащий), местное самоуправление, аттестация испытательный срок.

Рецензент: профессор Лили Шаишмелашвили. Грузинский технический

университет.

Page 41: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

41

Llia nebieriZe

efeqtiani mmarTvelobiTi gadawyvetilebis SemuSavebis

meTodebi Tanamedrove saqarTveloSi

marTvis gadawyvetilebis miReba aris yvelaze mniSvnelovani mmarTvelobiTi procesi, da mis efeqturobaze bevrad aris damokidebuli saqmis warmateba. rTul saorganizacio da sacialur-ekonomikur situaciebSi efeqturi marTvis gadawyvetilebebis damuSavebis teqnolo-giebs mxolod profesionali mmarTveli, anu menejeri, flobs. yvela mmarTvelma (menejerma) icis, rom manam sanam gamoi-muSavebs efeqtur mmarTvelobiT gadawyvetilebas, saWiroa rogorc strategiuli (xangrZlivi perspeqtivisaTvis), aseve taqtikuri (konkretuli moqmedebisaTvis) miznebis gansazRvra. miznis gareSe mmarTveloba ar arsebobs, da Tuki saxelmwifos an nebismier sistemas ar aqvs gamomuSavebuli strategiuli mizani, aseTi saxelmwifos xangrZlivi perspeqtiviT marTva SeuZlebelia. miznebi mkafio da konkretuli unda iyos, maT unda gaaCndes xarisxobrivi Sefaseba an raodenobrivi sazomi imisaTvis, rom Sefasdes dasaxuli amocanis miRwevis xarisxi. imisaTvis rom efeqturad marTos, profesional menejers movlenaTa ganWvretis unari unda gaaCndes. visac es ar gaaCnia, is verc marTavs. mmarTvelobiTi Sromis gazrdili inteleqtualizacia moiTxovs mmarTveli-menejeris maRal profesiul dones. maRalprofesiul menejers SeuZlia uzrunvelyos sxvadasxva pirobebSi organizaciis efeqturi funqcionireba, misi mdgradi ganviTareba an sicocxlisunarianoba krizisis pirobebSi.

Page 42: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

42

imasTan dakavSirebiT, rom yoveli mmarTvelobiTi gadawyvetileba iTvaliswinebs sistemis momaval ganviTarebas, xolo momavali yovelTvis Seicavs ganusazRvrelobisa da riskis elementebs, mmarTvelisaTvis Zalian mniSvnelovania im riskis xarisxis gansazRvra, romelTanac dakavSirebulia miRebuli gadawyvetilebebis realizacia. mxolod SesaZlo danakargebisa da mogebis swori SefasebiT SesaZloa efeqturi mmarTvelobiTi gadawyvetilebis miReba. mxolod mmarTvelobiTi gadawyvetilebis maRali xarisxi da efeqturoba saSualebas iZleva SeinarCuno adgili sastik konkurentul brZolaSi. efeqturi menejmentis, anu mmarTve-lobis SeswavlisaTvis saWiroa mmarTvelobis Tanamedrove Teoriisa da praqtikis, mowinave teqnologiebis gacnoba. dResaTvis sul ufro rTuldeba mmarTvelobiTi gadawyvetilebis miRebis teqnologia, aucilebeli xdeba mmarTvelobiTi gadawyvetilebebis mraval kriterialuri Sefaseba da saeqsperto prognozireba. SemdgomSi efeqturi marTvis Teoriisa da skolis CamoyalibebaSi mTavari yuradReba eqceoda adamianur urTierTobebs, socialur urTierTqmedebebs, motivacias, liderobas, komunikacias, SromiTi cxovrebis Sinaarssa da xarisxs. qcevis Sesaxeb mecnierebis swori gamoyeneba didad aris damokidebuli organizaciisa da calkeuli muSakis efeqturobaze. marTvis xarisxobriv da raodenobriv meTodebSi gansakuTrebuli yuradReba eqceva marTvis procesebis xarisxobriv da raodenobriv modelirebas. modeli saSualebas gvaZlevs SevcvaloT situaciis sityvieri aRweriloba kanonzomierebebis meSveobiT.. rogorc wesi, modelebi warmoadgenen realuri procesis ganzrax gamartivebul situaciebs da iTvaliswineben mxolod ZiriTad parametrebs, Tumca amasTan inarCuneben realuri procesis ZiriTad kanonzomierebebs. am dros mTavaria Tu ramdenad adekvaturia modeli da realuri procesebi da ramdenad aRweren isini mmarTvelobiT situacias. verc erTi modeli yvela faqtors ver gaiTvaliswinebs, amitom ar aris absoluturi. marTvis dargSi xarisxobrivi da raodenobrivi midgoma, dafuZnebuli sistemur analizze, xazovani da dinamiuri programireba, grafebisa da TamaSebis Teoria da sxv.

Page 43: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

43

saSualebas iZleva SemuSavdes da miRebul iqnes efeqturi mmarTvelobiTi gadawyvetilebebi.

axali sistemis Seqmnisas gansakuTrebuli adgili ukavia winasaproeqto modelirebas, romelic xorcieldeba sistemuri analitikosebis mier, sagnobriv specialistebTan, rogorc eqspertebTan, mWidro urTierTobaSi. winasaproeqto modeli-rebis sistemis Tanmimdevruli etapebi Seicavs 1) miznis arCevas; 2) kognitiur (SemecnebiT) xarisxobriv modelirebas; 3) operaciul modelirebas operaciuli scenaris misaRebad; da bolos, 4) nakadis modelirebas nakadis scenaris misaRebad da a.S. miznis arCevis etapze yalibdeba uamravi SesaZlo alternatiuli miznobrivi gadawyvetileba da maT Soris irCeven optimalurs.

sistemis kognitiuri (SemecnebiTi, xarisxobrivi) modelireba farTod iyenebs xarisxobriv saeqsperto Sefasebebs da gansazRvravs Seqmnadi sistemis ganviTarebis ZiriTad tendenciebsa da strategiul gadawyvetilebebs, akeTebs dasaxuli miznebis miRwevadobis xarisxis prognozs. saeqsperto monacemebi saSualebas iZleva avawyoT kognitiuri rukebi, romlebic asaxaven faqtorebis urTierT gavlenas, faqtorebis cvlis tendenciebs. sistemis kognitiuri modelireba saSualebas gvaZlevs daaxloebiT SevafasoT miznis miRwevis Sedegebi.

marTvis srulyofili sistemis Seqmnis ZiriTad problemas warmoadgens swori mmarTvelobiTi gadawyvetilebebis miReba. gadawyvetilebis miRebisas mmarTvelis winaSe ori mTavari amocana dgas: gamoimuSaos gadawyvetilebis SesaZlo alternatiuli variantebi da SeimuSaos saukeTeso. rTuli sistemebisaTvis mmarTvelobiTi gadawyvetilebis SemuSavebisa da miRebis procesi marTvis praqtikaSi aris e.w. “viwro adgili”.

cnobilia, rom gadawyvetilebebis miReba exeba adamianis saqmianobis praqtikulad yvela dargs da aris marTvis procesis ganuyofeli nawili. gadawyvetilebis miRebis Teoriis sagnad, raodenobriv meTodebTan erTad gaxda xarisxobrivi meTodebic, romlebic xarisxobrivi, da ara raodenobrivi informaciis miRebis saSualebas iZleva. es, pirvel rigSi aris Sefasebis saeqsporto meTodebi, mravalkriterialuri analizi, kognitiuri analizi, situaciis Sinaarsobrivi analizi da a.S. dRes mmarTvelobiTi amocanebis

Page 44: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

44

gadaWrisaTvis sxvadasxva dargSi Seqmnilia gadawyvetilebis miRebis mxardaWeris Tanamedrove kompiuteruli sistemebi, saeqsperto sistemebi, saeqsperto Sefasebis avtomatizirebuli sistemebi da sxva.

roca alternativebis Sesadareblad gamoiyeneba erTi kriteriumi (erTkriterialuri amocana), gadawyvetilebis miReba arc Tu ise Znelia. gacilebiT rTulia alternativebis arCeva, vinaidan alternativebi fasdeba ramodenime kriteri-

umebiT (mravalkriterialuri amocana), romlebsac maqsimizacia an minimizacia sWirdeba. magaliTad, mravalkriterialuri arCevanis klasikur amocanas warmoadgens amocana “Rirebuleba-efeqturoba”, roca saWiroa airCio sistema minimaluri RirebulebiTa da maqsimaluri efeqturobiT.

marTvis mecnierebisa da skolis mTavar nakls warmoadgens marTvaSi sistemuri (erTiani) midgomis ararseboba. imisaTvis, rom sistemuri midgoma aRqmuli iyos rogorc sistemisadmi erTiani, mTliani midgoma, aucilebelia imis codna, rom sistemis calkeuli nawilebi (qvesistemebi) imdenad mWidrod aris dakavSirebuli erTmaneTTan pirdapiri da uku kavSirebiT, rom erTi maTganis cvlilebebma SeiZleba mniSvnelovani cvlilebebi gamoiwvios sistemis sxva nawilebSi. amitom xSirad ar moqmedebs sistemis dekompoziciis meTodi mis calkeul nawilebze, am nawilebis, rogorc umartivesis Seswavla, da sistemis Semdgomi sinTezi Semadgeneli, ufro martivi nawilebidan. sistema unda iyos Seswavlili, rogorc erTi mTlianoba, martiv nawilebze dekompoziciis gareSe.

marTvisadmi sistemuri midgoma saSualebas miscems mmarTvels sxvagvarad Sexedos marTvad sistemasa an obieqts, rogorc erTian organizms, da zustad gaigos, rom nebismieri mmarTvelobiTi zegavlena rTuli sistemis calkeul nawilze, rogorc wesi, Tavs iCens mis sxva nawilebzec. swored ase unda

ganviTardes saqarTvelos dRevandeli mmarTvelobiTi sistema.

literatura References:

1. a.bendianiSvili qarTuli erovnuli saxelmwifos ganviTarebis etapebi. Tb., 2006

2. v. guruli erovnuli cnobiereba, saxelmwifoebrioba, politikuri orientacia. Tb.,

2008

3. efeqtiani marTvis gamowvevebi saqarTveloSi. Tb., 2009

Page 45: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

45

4. M. Klellanda. Work and Motivation. N-y. 1964. Ggv. 123-13

5. A. Maslow. Motivation of an individual. 1998. Ggv. 129-130

6. A. Maslow. Motivation of an individual. 1998. Ggv. 129-130.

7. Радзиховский Л. Демократия для своих и чужих. Версия.// 2005. 21-27

марта. Ggv. 32.

Lia Nebieridze

Methods of developing spectacular managerial decisions in modern Georgia

Summary

The major conditions of the Georgian State Consolidation should become

the systemic attitudes toward national idea, ideology and interests, which is the

basis of the state welfare and the major basement of its economic and military

safety.

The survey has shown, that systemic attitude to the state governing is

necessary that will also take into consideration the experiences of world

democratic states and be based on the national traditions.

Keywords: Methods, modern Georgia, consolidation, spectacular managerial

decisions

Reviewer: Professor Temur Todua, Georgian Technical University

Лия Небиеридзе

Методы разработки эфектных управленческих решений

в современной Грузии

Резюме

Важнейшим условием консолидации грузинского государства должно

стать системное отношение к национальной идее, идеологии и

национальным интересам, что является основой благосостояния,

экономической и военной безопасности государства .

Page 46: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

46

Опросы показали, что необходимо системное отношение к

государственному управлению, учитывать опыт демократических государств

мира. Основой системного отношения к государственному управлению

должны стать национальные традиции.

Ключевые слова: Методы, современная Грузия, консолидация, эфектные

управленческие решения.

Рецензент: профессор Тимур Тодуа. Грузинский технический университет.

i s t o r i a manana darCaSvili

1991 wlis 31 martis referendumi saqarTveloSi

qarTuli politikis uaxles istoriaSi pirvel referendums, romelmac saqarTvelos politikuri momavali gadawyvita, didi mniSvneloba aqvs. 20 wlis win momxdari movlena aqtualobas dResac ar kargavs, radgan mas Semdeg ganviTarebulma politikurma procesebma bevri ram ufro naTeli gaxada, movlenebi garkveulwilad mkveTrad gamoxatuli gaxda.

saqarTveloSi 1990 wlis 28 oqtombers mravalpartiuli arCevnebis Sedegad, xelisuflebis saTaveSi mosuli erovnuli Zalebis kursi centrTan ukompromiso iyo _ saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukidebloba, sabWoTa kavSirisgan gamoyofa. sul male, 14 noembers saqarTvelo oficialurad gamocxadda respublikad. uzenaesi sabWos Tavmjdomared pirvelsave sesiaze arCeuli iqna zviad gamsaxurdia. miRebul iqna kanoni `saqarTvelos respublikaSi gardamavali periodis gamocxadebis Sesaxeb~. sayuradReboa, rom saqarTvelos uzenaesma sabWom, erovnuli moZraobis zegavleniT, jer kidev 1989 wlis 20 ivniss Seqmna komisia, romelsac politikuri da samarTlebrivi Sefaseba unda mieca saqarTvelosa da ruseTs Soris 1920 wlis 7 maiss dadebuli xelSekrulebis darRvevisaTvis. komisiis daskvniT: `1921 wlis TebervalSi saqarTveloSi sabWoTa ruseTis jarebis Semoyvana da mTeli teritoriis dakaveba samarTlebrivi TvalsazrisiT warmoadgenda samxedro Carevas

Page 47: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

47

(intervencias) da okupacias arsebuli politikuri wyobis damxobis mizniT, xolo politikuri TvalsazrisiT _ faqtobriv aneqsias~. amdenad, saqarTvelos uzenaesi sabWos mier ruseTis agresiis Sedegad damyarebuli TiTqmis 70 wliani mmarTveloba saqarTveloSi gamocxadda ukanonod.

1990 wlis 9 marts ki, komunistebiT TiTqmis srulad dakompleqtebulma uzenaesi sabWos sesiam miiRo dadgenileba "saxelmwifo suverenitetis dacvis garantiebis Sesaxeb", romliTac dagmo saqarTvelos okupacia da faqtobrivi aneqsia sabWoTa ruseTis mier, rogorc saerTaSoriso danaSauli da daadastura, rom saqarTvelo eswrafvis saqarTvelosTvis 1920 wlis 7 maisis xelSekrulebis darRvevis Sedegebis gauqmebas da sabWoTa ruseTis mier am xelSekrulebiT aRiarebuli saqarTvelos uflebebis aRdgenas. uzenaesi sabWos sesiam, amave dokumentiT, ukanonod da baTilad cno ssr kavSiris Seqmnis Sesaxeb samokavSireo xelSekruleba da moiTxova molaparakebis dawyeba saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukidebelobis aRdgenis Sesaxeb.

saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenis periodSi, xelisuflebis damoukidebeli politikuri kursiT gaRizianebuli sabWoTa imperia yvelanairi saSualebebiT cdilobda destabilizacias saqarTveloSi. politikuri procesebis paralelurad, gamwvavda ruseTis mxridan marTuli, separatistuli organizaciebis “aidgilarasa” da “adamon nixasis” mier ganxorcielebuli eTnopolitikuri konfliqtebi afxazeTsa samxreT oseTSi.

saerTod, sabWoTa kavSirSi viTareba metad daZabuli iyo, centrsa da respublikebs Soris, amitom sakavSiro xelisuflebam dekembris miwuruls sabWoTa kavSiris SenarCunebis mizniT, referendumis Catareba ganizraxa. referendumis Catarebis TariRic dainiSna 1991 wlis 17 marti. A saqarTveloSi am procesma, Sesabamisi zomebis miRebis aucilebloba gamoiwvia. kerZod, dRis wesrigSi dadga saqarTveloSi referendumis mowvevis sakiTxi, rasac z. gamsaxurdia did mniSvnelobas aniWebda. Aamis Sesaxeb, dekembris dasawyisSi man amerikel JurnalistTan Eedmund stivenTan interviuSic ganacxada: “referendumis kanons Cveni parlamenti SemoiRebs.”(1) marTlac, 1990 wlis 27 dekembers saqarTvelos respublikis uzenaesma sabWom miiRo dadgenileba: “referendumis Sesaxeb” saqarTvelos respublikis kanonis

Page 48: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

48

proeqtis saxalxo ganxilvisaTvis gamoqveynebis Sesaxeb”. K kanonis proeqti 26 muxlisgan Sedgeboda da referendumis Catarebis ZiriTad principebs moicavda (2) Aaqve davZenT, rom marTalia, referendumis mowyobas iTvaliswinebda ssr kavSiris da saqarTvelos sabWoTa socialisturi respublikis konstituciebic, romlebic erTmaneTis TiTqmis identuri iyo, magram mas mxolod formaluri xasiaTi hqonda. Bunebrivia, sabWoTa imperia respublikiebs amis saSualebas ar miscemda. referendumis proeqts maSinve, specialistebis gamoxmaurebebi mohyva. pofesorma roman Sengeliam kanon-proeqti, uaRresad mniSvnelovan, wingadadgmul nabijad miiCnia erovnuli kanonmdeblobis ganviTarebis gzaze. radgan, rogorc man aRniSna, marTalia aTeuli wlobiT arsebobda formaluri konstituciuri SesaZlebloba qveyanaSi referendumis Catarebis Sesaxeb, magram faqtobrivad igi blokirebuli iyo. radgan ar arsebobda kanoni referendumis Catarebis wesis Sesaxeb. “xelovnurad Sekowiwebuli imperiisaTvis referendumis realurad Catareba aqamdec ar iyo xelsayreli, arc calkeul respublikebs aZlevda amis SesaZleblobas. swored amitom miiRo SarSan wlis damlevs sakavSiro kanoni referendumis Sesaxeb. saqarTvelos respublikam erT-erTma pirvelma gadawyvita SeimuSavs erovnuli kanonmdebloba referendumis Sesaxeb... proeqtSi detaluradaa gadmocemuli referendumis Sesaxeb zogadi debulebani, referendumis momzadebisa da daniSvnis, misi Catarebisa da referendumis Sedegad miRebul gadawyvetilebaTa moqmedebis wesi, agreTve referendumis Sesaxeb kanonmdeblobis darRvevis pasuxismgeblobis sakiTxebi. sakavSiro kanonisagan gansxvavebiT, masSi naTlad Cans is specifikac, rac saqarTveloSi referendumis Catarebas unda axldes Tan. Ees ki originaluri sakanonmdeblo aqtis xasiaTs aZlevs maso” (2, 18 ianvari) – dasZina.AamasTan, radgan saqarTveloSi referendumis Sesaxeb kanoni pirvelad unda yofiliyo miRebuli, proeqtis srulyofisaTvis man mizanSewonilad miiCnia gaTvaliswinebuli yofiliyo 6 SeniSvna (2, 18 ianvari).

referendumis problemas gamoexmaura prof. valeri loriac. man saqarTvelos respublikaSi xelisuflebis umaRlesi organos mier referendumis Sesaxeb kanonis miReba namdvili demokratiis gamovlinebad miiCnia. aRniSna sxva

Page 49: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

49

civilizebuli qveynebis sareferendumo kanonis Sesaxebac da ganixila konkretuli muxlebi, romelic misi azriT dakonkretebas saWiroebda, gamoTqva zogierTi SeniSvna (2, 29 ianvari).

1991 wlis 29 ianvars saqarTvelos respublikis uzenaesi sabWos pirvelma sesiam ganixila momavali sakavSiro referendumis sakiTxi da miiRo gadawyvetileba, rom am referendumSi saqarTvelos respublikas monawileoba ar unda mieRo, respublikuri referendumi ki ama wlis 31 marts unda gamarTuliyo, romliTac saqarTvelos mosaxleoba gamoxatavda Tavis damokidebulebas saqarTvelos respublikis saxelmwifoebrivi damoukideblobis sakiTxisadmi (2, 31 ianvari).

1991 wlis 29 ianvars miRebul iqna, agreTve, “saqarTvelos respublikis kanoni referendimis Sesaxeb” igi Sedgeboda 3 Tavis da 30 muxlisgan. masSi Setanili iqna Sesworebani da damatebani, romlebic sabolood gansazRvravdnen referendumis Catarebis wess (2, 12Tebervali). imavdroulad mirebul iqna dadgenileba, rom “saqarTvelos respublikis xelisuflebis adgilobrivi organoebis – sakrebuloebis arCevnebi 1991 wlis 3 martis nacvlad daniSnuliyo 31 marts” (2, 31 ianvari).

1991 wlis 30 ianvars saqarTvelos respublikis uzenaesi sabWos dadgenilebiT saqarTvelos respublikis centraluri saarCevno komisiis Tavvmjdomared dainiSna a. WiraqaZe. Aamis Semdeg sareferendumo samuSaoebi intensiuri xdeba da farTo xasiaTs iRebs.

1991 wlis 28 Tebervals saqarTvelos respublikis uzenaesma sabWom miiRo dadgenileba “ssr kavSiris SenarCunebis sakiTxze ssrk referendumis organizaciisa da misi uzruvelyofis RonisZiebaTa Sesaxeb ssrk umaRlesi sabWos dadgenilebis Taobaze”. am dadgenilebiT sabolood uari iTqva sakavSiro referendumze. radgan, qveyanaSi amisi aranairi safuZveli ar arsebobda. Aamdenad,Ddaadgines: 1. saqarTvelos teritoriaze ar gaimarTos 1991 wlis 17 martis ssr kavSiris umaRlesi sabWos mier daniSnuli referendumi. 2. referendumis Sesaxeb saqarTvelos respublikis kanonis Sesabamisad 1991 wlis 31 marts dainiSnos saqarTvelos respublikaSi referendumi saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenis Taobaze erTaderTi kiTxviT:

Page 50: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

50

“Tanaxma xarT Tu ara aRdges saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukidebloba 1918 wlis 26 maisis damoukideblobis aqtis safuZvelze.” (2, 1 marti).

aRsaniSnavia, rom 1991 wlis 16 marts saqarTvelos televiziiT z. gamsaxurdiam kidev erTxel aRniSna, rom kanoni sakavSiro referndumis Sesaxeb saqarTvelos teritoriaze SeCerebuli iyo (2, 19 marti). Tumca centridan mainc daigegma sakavSiro referendumis mowyoba afxazeTsa da samxreT oseTSi. romelic yovelgvar samarTlebriv safuZvels moklebuli iyo, Tanac Catarda aqamde uCveulo, uxeSi darRvevebiT. Aamitom 1991 wlis 22 marts, saqarTvelos respublikis uzenaesi sabWos dadgenilebiT 17 martis sakavSiro referendumis Sedegebi gauqmda (2, 21 marti).

1991 wlis marti politikurad metad aqtiuri iyo, TiTqmis yoveldRiur reJimSi imarTeboda mTeli rigi RonisZiebebi referendumTan dakavSirebiT.

1991 wlis 31 marts saqarTveloSi referendumi Catara. marTalia, damoukidebel saqarTvelos mosaxleobam, sul cota orjer _ 1989 wlis 9 aprils da 1990 wlis 28 oqtombers, xma ukve misca, magram 31 martis referendumi saWiro iyo imisTvis, rom ukve iuridiulad damtkicebuliyo saqarTvelos mosaxleobis neba-survilis gamoxatva. aqedan gamomdinareobda masze gamotanili erTaderTi kiTxva: `eTanxmebiT Tu ara saqarTvelos saxelmwifo damoukideblobis aRdgenas 1918 wlis 26 maisis damoukideblobis aqtis safuZvelze?~

unda aRiniSnos saqarTvelos mosaxleobis uaRresad aqtiuri monawileoba 1991 wlis 31 martis referendumSi. praqtikulad mTeli respublika mivida saarCvno ubnebSi. referendumi ar gamarTula mxolod q.cxinvalSi, javis da yornisis raionebSi. rac Seexeba afxazeTs, aq saarCevno ubani ar gaxsnila mxolod q. tyvarCelSi, mis mcxovreblebs saSualeba hqondaT xma miecaT oCamCireSi, xolo gudauTis raionSi, saarCevno ubani Seiqmna mxolod axalsofelSi. aRsaniSnavia javaxeTis mosaxleobis didi samoqalaqo aqtiurobac.

referendumis dRisTvis afxazeTSi Camosulma meTvalyu-

reebma, romelTa Soris iyvnen warmomadgenlebi germaniidan, safrangeTidan, delgiidan, agreTve litvidan, estoneTidan, xazi gausves im fqts, rom referendumi afxazeTSi Catarda demokratiul atmosferoSi.

Page 51: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

51

1991 wlis 4 aprils gaimarTa centraluri sareferendumo komisiis sxdoma, romelzedac Sejamda saqarTvelos respublikis 1991 wlis 31 martis referendumis Sedegebi, Semajamebeli daskvnis mixedviT, gamovlinda gansacvifrebeli Sedegebi. sareferendumod gamotanil sakiTxs dadebiTad upasuxa 3.295.493 kacma, referendumSi monawileTa 99,08%. rac mTavaria, saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis ideas mxari dauWira qveynis araqarTulma mosaxleobamac (2, 5 aprili).

amdenad, `referendumis Sesaxeb~, saqarTvelos respublikis kanonis 26-e muxlis Sesabamisad, sareferendumod gamotanili sakiTxi miRebulad CaiTvala. referendumiT saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenis aqts myari samarTlebrivi garantia Seeqmna.

sastumro `metexSi~, pirvel aprils, sadac ganlagda saerTaSoriso prescentri, gaimarTa, saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenis mizniT gamarTuli referendumisadmi miZRvnili preskonferencia, sadac respublikis uzenaesi sabWos Tavmjdomaris pirvelma moadgilem akaki asaTianma aRniSna, rom saqarTvelom gadamwyveti nabiji gadadga Tavisi damoukideblobis gzaze, rom xalxis nebas win ver aRudgeba veraviTari Zala, Tu, ra Tqma unda, ar iqneba samxedro Careva. amasTan, man moiyvana referendumis dRes TbilisSi myofi aSS-is yofili prezidentis 78 wlis riCard niqsonis sityvebi: `SeiZleba daipyro Tqeni miwa-wyali, magram suls ver moinadireb. vimedovneb, moveswrebi im dRes, roca kidev erTxel Camoval saqarTveloSi, magram ukve Tavisufal, damoukidebel saqarTveloSi~(2, 2 aprili). amasTan, kmayofilebiT aRiniSna, rom referendumis Sedegebma cxadyo erovnebis miuxedvad respublikis mcxovrebTa erToba, TavianTi samSoblos-saqarTvelos Tavisuflebisa da damoukideblobisadmi miswrafebis erTianoba, es bunebrivia, radgan mxolod Tavisufal, damoukidebel qveyanas SeuZlia uzrunvelyos yvela Tavisi moqalaqis Tanaswori uflebani da interesebis dacva, maTi potenciuri saqmiani da SemoqmedebiTi SesaZleblobebis gamovlena da gamoyeneba.

saqarTvelos respublikis uzenaesi sabWos Tavmjdomare z. gamsaxurdia Sexvda didi britaneTis elCs baton rodrig braitvaits, romelic araoficialuri vizitiT imyofeboda

Page 52: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

52

saqarTveloSi. z. gamsaxurdiam stumars gaacno saqarTvelos saxelmwifoebriobis aRdgenasTan dakavSirebiT 31 marts Catarebuli referendumis winaswari monacemebi da aRniSna: “sabWoTa kavSirSi deklarirebuli gardaqmna faqtobrivad ignorirebas uwevs aneqsirebuli saxelmwifoebis saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenas, rac gardaqmnis absurdulobaze miuTiTebs, amitom erTa TviTgamorkvevis process didad Seuwyobda xels politikuri wreebis aqtiuri Careva’’(2, 2 aprili). stumarma aRniSna, rom didi britaneTis poziciaa, saTanado mxardaWera gauwios TavisuflebisaTvis mebrZol xalxs, kerZod, saqrTvelosa da did britaneTs Soris politikuri, ekonomikuri da kulturuli urTierTobis ganviTarebas.

1991 wlis 9 aprils, saqarTvelos respublikis uzenaesma sabWom sesiis sagangebo sxdomaze, saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgena gamoacxada. sadac naTqvami iyo: “amieridan saqarTvelos xalxi suverenul uflebaTa matarebelia da saqarTvelo sruluflebovani, damoukidebeli saxelmwifoa”.

saqarTvelis uzenaesi sabWos Tavmjdomare z. gamsaxurdiam Tavis gamosvlaSi Seexo saqarTveloSi Catarebul referendums, gansakuTrebiT xazi gausva im garemoebas, rom saqarTvelos respublikis mTelma mosaxleobam, rogorc qarTvelma, ise araqarTvelma, mxari dauWira saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenas. aRniSna: “did madlobas vucxadebT Cvens araqarTvel Zmebs da debs, rom ar migvatoves am gaWirvebaSi da Rirseulad amogvidgnen mxarSi”.

yovelive zemoTqmulidan mizanSewonilad miiCnia, saqarTvelos respublikis uzenaess sabWos referendumze gamoxatuli xalxis nebis gaTvaliswinebiT, msoflios civilizebul erTa winaSe gamoecxadebina saqarTvelos damoukidebeli saxelmwifoebriobis aRdgena 1918 wlis 26 maisis damoukideblobis aqtis safuZvelze, raTa saqarTvelos saSualeba hqonoda, daeWira Rirseuli adgili msoflios suverenul saxelmwifoTa TanamegobrobaSi.

amasTan aRniSna: „marTalia, Cven vacnobierebT im gansxvavebas, romelic arsebobs saqarTvelos saxelmwifo-

ebrivi damoukideblobis aRdgenis iuridiul faqtsa da imperiis tyveobidan saqarTvelos faqtobriv ganTavisuflebas Soris, magram isic unda gvaxsovdes, rom samarTleobrivi da

Page 53: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

53

sakanonmdeblo safuZveli umTavresia aseT SemTxvevaSi, raTa moxdes msoflios saxelmwifoTa mier saqarTvelos de iure cnoba, misi Sesvla gaerTianebaSi da sxva organizaciebSi. amis Semdeg, ufro SesaZlebeli gaxdeba saqarTvelos damouki-

deblobis aRdgena da centrTan molaparakeba saokupacio jaris gayvanis Taobaze.

saqarTvelos respublika avtonomiis SenarCunebis mtkice konstituciur garantias aZlvs afxaz xalxs, xolo aWaris avtonomiis sakiTxi gadawydeba referendumiT~ (2, 10 aprili).

saqarTvelos saxelmwifo damoukideblobis aqtis proeqtis ganxilvis Semdeg uzenaesma sabWom erTxmad miiRo es nanatri WeSmaritad istoriuli dokumenti.

sesiaze miiRes mimarTvebi msoflios xalxebisa da sabWoTa kavSiris prezidentis m. gorbaCovisadmi.

es RirsSesaniSnavi dRe saqarTvelos miuloca marTlmadidebeli eklesiis meTaurma saqarTvelos kaTalikos patriarqma, ilia II.

Semdeg uzenaesma sabWom miiRo kanoni saqarTelos respublikis konstituciis da kanonmdeblobis moqmedebis Sesaxeb.

11 aprils saqarTvelos respublikis uzenaesma sabWom presiT miuloca saqarTvelos mTel mosaxleobas saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgena. mimarTa, rom droebiT gverdze gadaedoT piradi socialuri Tu politikukuri interesebi da saxelmwifo amocanebisaTvis daeqvemdebarebinaT yoveldRiuri saqmianoba.

1991 wlis 9 aprili _ saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis gamocxadebis aRdgenis dRe, miuxedavad poziciaTa sxvaobisa, sruliad saqarTvelos mouloces sxvadasxva politikurma Tu sazogadoebrivma organizaciebma, isini aRniSnavdnen, rom yvelafers iRonebdnen xelisuflebasTan erTad qveynis ganTavisuflebisaTvis.

saqarTvelos es udidesi istoriuli mniSvnelobis faqti miuloca litvis respublikis uzenaesi sabWos Tavmjdomarem vitautas landsbergisma vilniusSi 9 aprilsve, parlamentis sxdomaze, waikiTxa z.gamsaxurdiasaTvis gagzavnili misasalmebeli depeSis tqsti, romelSic naTqvamia iyo: `vulocavT saqarTelos respublikis uzenaes sabWos saqarTvelos saxelmwifo damoukideblobis aRdgenis istoriuli mniSvnelobis aqts. pirdapiri gza albaT Znel

Page 54: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

54

iqnba, magram es aris Rirsebis gza, litva xarobs Tveni gadawyvetilebiT~ (2, 12 aprili).

mTel qarTvel xalxs ulocavdnen saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenas latviis respublikis uzenaesi sabWos Tavmjdomare anatoli gorbunovi, moldovis respublikis prezidenti b-ni mirCa sneguri, estoneTis saxalxo fronti, tajikeTis ssr-s prezidenti b-n maxkamovi, somxeTis respublikis uzenaesi sabWos Tavmjdomarem l.ter-petrosianma mouloca qarTvel xalxs es didi gamarjveba da imedi gamoTqva `rom Cveni xalxebis tradiciuli megobroba aisaxeba saqarTvelosa da somxeTis urTierTobis ganviTarebis axal istoriul etpze~ (2, 12 aprili).

aseT viTarebaSi saqarTvelos winaaRmdeg aSkara qmedebas ruseTi unda morideboda, radgan saqarTvelos kanonieri mTavroba edga saTaveSi. demokratia da kanoniereba dasavleTis TvalSi umaRlesi postulati iyo da moCvenebiT demokratizaciis gzaze mdgar ruseTs unda tradiciul, imperialistur, pirdapir Zaladobaze uari unda eTqva.

viTareba dRiTidRe ufro daZabuli xdeboda samaCabloSi. niSandoblivia isic, rom konfliqtis regionSi Sinagani

jarebis damatebiTi kontingentis Seyvana `daemTxva~ saqarTvelos respublikis referendums. maTi Semoyvana ideologiurad Seamzada sakavSiro presam da televiziam, romlebic TavianTi calmxrivi, mikerZoebuli informaciiT ganzrax amuqebdnen regionSi Seqmnil viTarebas.

albaT arc is iyo SemTxveviTi, rom 1991 wlis 10 aprils, respublikis uzenaesi sabWos sagangebo sesiis mier saqarTvelos saxelmwifoebriobis aRdgenis aqtis miRebis meore dResve Sinagani jaris nawilebma javSantranspo-

rtiorebis gamoyenebiT ganaiaraRes yornisis raionis sofel oqonaSi saguSagoze myofi saqarTvelos miliciis 22 TanamSromeli. imave dRes cxinvalis raionis sofel TamaraSenSi saqarTvelos Sinagan saqmeTa organoebis muSakebs CamoarTves 48 avtomati. ukanonod daakaves miliciis 21 TanamSromeli, xolo sof. eredvSi daarbies raionis prokuroris samuSao oTaxi, ukanono Cxreka moaxdines soflis sami macxovreblis ojaxSi (2, 12 aprili). 11 aprils ki, Sinagani jaris nawilebma, romlebic qarelis r-nis sof. dvanSi sameTvalyureo punqtis gauqmebis sababiT SeiWrnen, dawves wminda giorgis eklesia da wminda samebis eklesiis _

Page 55: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

55

istoriuli Zeglebi, romlebic qarTveli xalxis sulieri simdidris dasturia.

aRniSnuli viTarebidan gamomdinare ssr kavSiris prezidents m.s. gorbaCovs da Sinagan saqmeTa ministrs b.pugos z.gamsaxurdiam 1991 w. 12 aprils acnoba, rom saqarTvelos respublikis uzenaesi sabWo kategoriulad moiTxovda dauyonebliv gaeyvanaT samaCablos terotoriidan ssr kavSiris Sinagan saqmeTa saministros nawilebi da aRedginaT saqarTvelos respublikis uzenaesi sabWos mier daniSnuli q. cxinvalis samxedro komendatis uflebamosilebani.

sabWoTa kavSiris xelmZRvaneloba ar Cqarobda saqarTveloSi momxdari uzarmazari mniSvnelobis politikuri faqtis aRiarebas. mas arad miaCnda saqarTvelos mosaxleobis neba, romlis esoden srulyofilad gamoxatvas mTeli msoflio exmaureboda. M

gansakuTrebul yuradRebas imsaxurebs saqarTveloSi reeferendumze damswre ucxoeli stumrebis damokidebuleba: qalaq niuportis (inglisi) warmomadgenlebi _ q-ni rozman batleri da misi meuRle b-ni durek batleri, romelebic dasavleTis meTvalyureebis statusiT eswrebodnen referendums. radiogadacemebis fineli prodiuseri iurki rihti da referendumze myofi elis kivineni. amerikis SeerTebuli Statebis bevri gazeTi, iseve rogorc saxelmwifo televiziis ramdenime arxi avrcelebdnen informacias saqarTveloSi mimdinare procesebis Sesaxeb, sadac aSkara iyo mxardaWera da keTilganwyoba.

aRsaniSnavia, rom saqarTveloSi mimdinare politikuri procesebi farTod iyo asaxuli msoflio sainformacio saSualebebSi. arsebobda informaciebic, sadac negatiurad iyo gaSuqebuli respublikaSi mimdinare movlenebi. magram, udidesi nawili saqarTvelos mimarT keTilganwyobili iyo. amasTan, sainteresoa aRvniSnoT SeerTebul StatebSi 102-e kongresis I sesia, senatis 94-e rezolucia, romelic mieZRvna saqarTveloSi, TbilisSi 1989 wlis 9 aprils sabWoeTis mier Catarebuli sadamsjlo operaciis 2 wlisTavs da mosTxova sabWoTa kavSiris, eRiarebina qarTveli xalxis neba da ecno 1991 wels martis referendumis legitimuroba. aRniSnuli sakiTxis Sesaxeb, SeerTebuli Statebis senatSi 1991 wlis 9 aprils, batonma helsma waradgina rezolucia, romelic

Page 56: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

56

gadaeca sagareo urTierTobaTa komisias. es bunebrivia, maRali donis Tanadgomaa.

sayuradReboa, amerikeli politologis, prinstonis universtetis, sabWoTa kavSir-amerikis urTierTobis speciali-

stis imxanad saqarTveloSi myofi robert ingliSis mosazrebani saqarTveloSi arsebuli politikuri procesebis Sesaxeb. man sworad SeamCnia, rom qarTveli xalxis swrafva damoukideblobisaken nakarnaxevi iyo, mis warmomadgenelTa umravlesobis Segnebuli saWiroebiT, iyos Tavisufali, Seqmnas saqarTvelos civilizebuli demokratiuli saxelmwifo. rac Seexeba mravalerovan qveyanaSi Catarebuli referendumis Sedegebs, man aRniSna: “saqarTvelos respublikis mcxovrebTa umravlesobam xma misca damoukideblobas da bunebrivia, sabWoTa kavSiridan gasvlas, amas adastureben agreTve sazRvargareTis moqalaqeebi, romlebic Tvalyurs adevnebdnen referendumis mimdinareobas. amrigad, erovnul umciresobebis warmomadgenelTa umravlesobas surs igive, rac Tqven, qarTvelebs, isini TqvenTan erTad arian darazmulebi TavisuflebisaTvis brZolaSi. rac Seexeba samaCablos movlenebs, vityvi, rom osuri sindromi centris mier xelovnuradaa Seqmnili. TviT osebmac ki aRiares igi. cota rodi Tvlis, rom isini mxolod paikebi arian did TamaSSi~. (2, 6 aprili).

qveynisaTvis am metad mniSvnelovani politikuri procesebis fonze, faqtobrivad, saqarTvelo saomar mdgoma-

reobaSi imyofeboda, dRiTi dRe iZabeboda qveyanaSi Sida politikuri viTareba, rasac mohyva politikuri procesebis kidev ufro daZabva da qveyana savalalo mdgomareobaSi aRmoCnda.

dasasruls davaskvniT: - ruseTs uWirda SeCveulis, dapyrobilis daTmoba.

saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukideblobis aRdgenis periodSi mis mier marTuli separatistuli moZraobebi gaaqtiurdnen da miwaze, sadac saukuneTa manZilze erTmaneTis gverdiT mSvidobianad cxovrobdnen qarTvelebi sxva xalxebTan erTad gamoiwvies sisxlisRvra. aTasobiT adamiani iZulebuli gaxda mietovebina Tavisi saxl-kari, isini ltolvilebad aqcies.

- 1991 wlis 31 marts saqarTveloSi referendmis Catareba gamowveuli iyo drois karnaxiT, romelic sworad gaTvala

Page 57: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

57

saqarTvelos kanonierma xelisuflebam - zviad gamsaxurdiam da misma politikurma gundma.

- referendumi saqarTveloSi samarTlebrivi normebis dacviT Caatara.

- referendmis safuZvelze, 1991 wlis 9 aprils, saqarTvlos respublikis uzenaesma sabWom aRasrula qarTveli xalxis neba da saqarTvelos saxelmwifoebrivi damoukidebloba gamoacxada.

- 1991 wlis 31 marts Catarebulma referendumma cxadyo, rom qarTveli eri mTeli qveynis araqarTul mosaxleobasTan erTad sruliad mzad iyo am nabijisaTvis.

- referendumma Cveni saxelmwifos mravalsaukunovani dramatuli istoriis erT-erT yvelaze gadamwyvet fazaSi, xazgasmiT aCvena, rom qarTveli xalxis gverdiT idga mTeli saqarTvelos araqarTuli mosaxleoba, ramac erTxel kidev daadastura komunisturi mmarTvelobis periodSi imperiuli xelisuflebis mier farTod deklarirebuli qarTveli xalxis erovnuli Seuwynarebelobis miTis usafuZvloba.

- referendumis SedegebiT miRweuli warmateba gaiziares da miuloces es didi warmateeba qarTvel xalxs gansxvavebuli politikuri poziciis partiebma, politikuri dapirispireba droebiT Senelda.

- wlebis gamocdilebam referendums ufro maRali Sefaseba misca, kerZod, mTeli rigi politikuri figurebi, romlebmac arCevnebSic ki rom ar miiRes monawileoba, axla ukve referendumis maRal daniSnulebaze saubroben.

- 1991 wlis 31 marts referendumi saqarTvelos mTels teritoriaze Catarda, riTac qveynis damoukideblobisa da teritoriuli mTlianobis samarTlebrivi garantia Seqmna.

- amasTan, oci wlis winaT saqarTveloSi Catarebuli referendumis Sesaxeb sazogadoebrivi azri, rogorc maSin dResac iseve dadebiTia.

literatura References:

1. Ggaz. “saqarTvelos respublika”, 1990w., 7 dekemberi.

2. gaz. “saqarTvelos respublika”, 1991w., 3 ianvari.

3 d. SveliZe, politikuri dapirispirebebi da erovnuli xelisuflebis damxoba

saqarTveloSi (1987- 1992 w.w.), Tb., 2008w.

Page 58: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

58

4. d. wiqariSvili, Jamio WeSmariti. Damarcxebuli moZraobis qronika, 2000w.

5. v. ZabiraZe, erovnuli moZraobis Suq-Crdilebi, 2007w.

6. “saqarTvelos istoria XX saukune”, v. guruli, m. vaCnaZe, d. SveliZe da a.S.,

Tb. 2003w.

7. http://www.parliament.ge/index.php?lang_id=GEO&sec_id=182

Manana Darchashvili

The referendum of the March 31st, 1991 of Georgia

Summary

On the 31st of March, 1991 there was held on a referendum by the National

Government of Georgia. The only question to response was: “Do you agree with

the restoration if the Independence of Georgia according to the Act of

Independence adopted on the 26th of May, 1918?”

Over 99,08 percent of the voters answered “yes” to the question.

The Act of Independence of the Georgian State gained firm judicial guarantee.

On the 9th of April, 1991 at the first special session of the first Convocation

the head of the Georgian Supreme Council, Zviad Gamsakhurdia declared the

Restoration of the Act of Georgian Independence.

Keywords: Georgia, referendum, Zviad Gamsakhurdia, Act of Georgian

Independence

Reviewer: Professor Keti Jijeishvili, Georgian Technical University

Манана Дарчашвили

Референдум Грузии 31 марта 1991 года

Резюме

31 марта 1991 года национальное правительство провело референдум. На

референдуме был вынесен единственный вопрос: «Согласны ли Вы с

восстановлением государственной независимости Грузии на основе акта о

независимости от 26 мая 1918 года?»

99,08 процентов принявших участие в референдуме ответили на этот

вопрос положительно.

Референдум о восстановлении государственной независимости Грузии

явился прочной правовой основой.

Page 59: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

59

9 апреля 1991 года, на первом созыве первой сессии чрезвычайного

заседания верховного совета председатель верховного совета Республики

Грузия, З. Гамсахурдиа объявил независимость грузинского государства.

Ключевые слова: Грузия, референдум, Звиад Гамсахурдиа, независимость

грузинского государства

Рецензент: профессор Кетеван Джиджеишвили, Грузинский технический

университет.

Евгений Кринко

КАВКАЗСКАЯ ПРОГРАММА РОЗЕНБЕРГА КАК ПРОЕКТ

МОДЕРНИЗАЦИИ «ВОСТОЧНОЙ ПОЛИТИКИ» ГЕРМАНИИ

Готовясь к войне, руководство нацистской Германии в своих планах

всегда уделяло особое внимание Кавказу как важному стратегическому

плацдарму для дальнейшего продвижения вермахта на Ближний и Средний

Восток. Значительный интерес для Германии представляли природные

ресурсы Кавказа, особенно нефть. Различные проекты покорения и

дальнейшего использования региона предлагали многие руководители

Третьего рейха, но разработка наиболее полной программы политического

переустройства Кавказа связана с именем одного из главных нацистских

идеологов, бывшего российского эмигранта Альфреда Розенберга.

Сущность проектов политических и административных

преобразований, разрабатывавшихся Розенбергом и его сотрудниками в

отношении советских территорий еще до войны и составивших так

называемую «Коричневую папку», сводилась к стремлению расколоть СССР

по национальному признаку. Они основывались на своеобразной «иерархии

национальностей», расположившей, в соответствии с национал-

социалистической доктриной, в определенной последовательности народы

СССР. Вплоть до окончания войны все оккупированные советские

территории следовало передать под управление имперских комиссаров.

После войны Россия как самостоятельное государство прекращала

существование, Прибалтика и Крым превращались в зоны германской

колонизации, Белоруссия, Украина и Туркестан становились буферными

государствами под контролем Германии. На Кавказе германской целью

являлось создание федеративного государственного образования во главе с

немецким уполномоченным.

Однако проекты Розенберга вызывали определенные возражения со

стороны других руководителей нацистской Германии, а Гитлер соглашался

их рассматривать только в качестве временных мер, призванных обеспечить

военную победу. Тем не менее, именно Розенбергу как главному

Page 60: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

60

специалисту по «восточному вопросу» было поручено управлять

захваченными советскими территориями. 17 июля Гитлер назначил

Розенберга имперским министром по делам оккупированных восточных

областей. За день до этого, 16 июля было принято решение о создании

четырех подчиненных ему рейхскомиссариатов: «Остланд», «Украина»,

«Москва» и «Кавказ». В свою очередь, имперские комиссариаты делились на

генеральные комиссариаты (гаупткомиссариаты). Низшим звеном

оккупационной администрации являлись 1050 областных комиссариатов

(гебитскомиссариатов). Для их укомплектования в «восточное

министерство» было направлено 144 офицера СА, 711 чиновников

министерства внутренних дел и Трудового фронта.

Уже в июле 1941 г. были назначены все имперские и генеральные

комиссары. Рейхскомиссаром Кавказа утвердили журналиста А. Шикеданца,

в качестве столицы ему определили Тбилиси. Аппарат рейхскомиссариата

был укомплектован в составе 1200 чел. Заранее были назначены и другие

представители германской власти на Кавказе, в том числе начальник СС и

полиции рейхскомиссариата «Кавказ» оберфюрер СС Корземан. Однако

чиновники оккупационной администрации на Кавказе в результате провала

«блицкрига» так и не смогли занять свои посты. В условиях затягивавшейся

войны активизировалась разработка проектов «новой восточной политики».

В связи с весенне-летним наступлением вермахта в 1942 г. на южном участке

советско-германского фронта Розенберг и его сотрудники представили

целый пакет документов, содержащий программу преобразований на

Кавказе.

Сравнивая Кавказ с другими регионами СССР, Розенберг утверждал:

«Задача Кавказа, прежде всего, является политической задачей и означает

расширение континентальной Европы, руководимой Германией, от

кавказского перешейка на Ближний Восток» [1]. Специфика Кавказа, по его

словам, заключалось в чрезвычайной пестроте населения: «Историческое

развитие показало: кавказские племена так разнообразно развились в смысле

расы, традиций и религии, что о едином кавказском народе не может быть и

речи. Горный характер страны усилил грани между этими народностями, а

не помог объединению, которому скорей способствуют большие долины».

Однако ни одна из народностей не обеспечивала себе самостоятельного

существования на продолжительное время, все могли развиваться лишь под

защитой великой державы. Такой державой и должна была стать Германия, а

сохранение своеобразия отдельных кавказских народов, в свою очередь,

соответствовало германским интересам [2].

Розенберг не раз подчеркивал, что народы Кавказа имеют другие

расовые качества в сравнении с русскими и украинцами или прибалтийцами.

Он выделил, прежде всего, их свободолюбие и воинственность, благодаря

Page 61: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

61

которым «они в течение десятилетий защищались от царских армий».

Поэтому Розенберг подчеркивал необходимость применять здесь другие

методы. Он также считал необходимым использовать «исторически

закоренелую ненависть между кавказскими народностями, развивая ее, идя

навстречу гордости и тщеславию тех или других», с целью добиться

благоприятных условий для германского господства в регионе [3].

На Кавказе планировалось создание пяти больших управлений –

Грузия, Азербайджан, Горная страна (или Горный Кавказ), Кубань, Терек – и

двух меньших, окружных – Армения, Калмыкия. Данные управления по

экономическим признакам и численности населения находились между

главными и областными комиссариатами и создавались, по словам А.

Шикеданца, с целью сохранения «национальной разрозненности». По той же

причине предлагалось дальнейшее разделение управлений. В Грузии в

качестве комиссариатов выделялись Аджария, Абхазия, Южная Осетия, в

Азербайджане – Нахичевань, в Армении – Горный Карабах. Горную страну

предлагалось раздробить на зондеркомиссариаты Дагестан, Чечено-

Ингушетию, Северную Осетию, Кабардино-Балкарию, Карачаево-Черкесию,

Адыгею и Кара-Ногайскую область. Признавалось возможным

удовлетворение требований отдельных народностей о собственном

самоопределении, например, распад Чечено-Ингушетии на Чечню и

Ингушетию [4].

Одним из главных изменений в сфере политических преобразований

Розенберг считал применение на Кавказе тактичных, не ущемлявших

достоинства местных народов названий представителей германской

администрации. Рейхскомиссара как главного представителя германской

власти на Кавказе он предлагал назвать имперским покровителем,

наместником или имперским резидентом по Кавказу. Вместо генеральных

округов следовало говорить о «стране Грузии», «стране Армении» и т.д.

Начальников управлений этих стран предполагалось называть не

генеральными комиссарами, а покровителями, наместниками или

резидентами страны. Для руководителей областей предлагалось звание

«областных начальников». Позже для «более гибкого и тактичного подхода к

отдельным народностям Кавказа» представителей Третьего рейха на Кавказе

предлагалось назвать имперскими резидентами, представителей в отдельных

областях – генеральными уполномоченными, генеральными поверенными,

гаупткомиссаров – особо уполномоченными имперского резидента на

Кавказе. По мнению Розенберга, эти названия подчеркивали, что

представители германской администрации выступали в качестве третейских

судей на Кавказе. В то же время он признавал, что предлагаемые

наименования не меняли общих принципов управления [5].

Page 62: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

62

Обращает на себя внимание стремление Розенберга использовать в

германских интересах исторический опыт развития Кавказа, хотя он

понимался и трактовался достаточно упрощенно. Например, Розенберг

подчеркивал «естественную культурную склонность к туркам»

азербайджанцев, «на языке которых они разговаривают». Напротив, по его

словам, армяне, «в качестве христиан, испокон веков являются» их врагами.

Особое внимание он уделил «со всех сторон угрожаемой Грузии», которая,

находясь между враждебными ей азербайджанцами, дагестанцами и

армянами, «не является достаточно сильной для господства над остальными

народами». Вследствие этого, «она может повести политику исключительно

германской ориентации, также как, вопреки своей враждебности России, она

была вынуждена, по военным причинам до этого вести прорусскую

политику». Розенберг надеялся, что Грузия станет «сильнейшим опорным

пунктом скрытого германского господства на Кавказе» и считал выгодным

разместить в ней столицу рейхскомиссариата, тем более что «грузины

являются самым интеллигентным и сильным народом Кавказа». Гораздо

хуже Розенберг представлял себе ситуацию на Северном Кавказе, отмечая:

«На Севере Грузии находятся малые горные племена Кавказа, суть и

развитие которых требует тщательного изучения». В другом документе он

говорил о «кубанской и терской народностях», возникших в результате

смешения «поселенцев и других разных народов бывшего царского

государства и местных горных народностей Кавказа». В целом, он считал,

что разграничение всех кавказских «племен и народностей между собой и

поощрение существующих между ними противоречий и ненависти

облегчило бы немецкому командованию господство над ними» [6].

Немецкое представительство в данном регионе, по его словам,

являлось «исключительно политическим», требовало такта, внимательности

и приспособления к непредвиденным явлениям, а германским

руководителям на Кавказе следовало глубоко знать историю, привычки и

жизнь местных народов. В то же время Розенберг полагал, что

«удовлетворение требований кавказских народностей» не должно привести

«к забвению конечных политических и экономических целей Германии».

Поэтому он считал, что «не следует давать преувеличенных обещаний в

смысле предоставления полной независимости» народам Кавказа. Он

указывал на необходимость акцентировать внимание на общности борьбы

Германии и кавказских народов, подчеркивать, что «кровь, пролитая

немцами, спасла Кавказ от тех страданий, которые он испытывал под гнетом

царизма и большевизма». Важной задачей германских властей на Кавказе

считалось создание органов местного самоуправления, подбор необходимых

кадров из числа местных жителей [7].

Page 63: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

63

В сфере экономики на Кавказе Розенберг предполагал быстрее

отменить колхозы и перейти к единоличному землепользованию, чем в

других советских областях, что, впрочем, не касалось сельскохозяйственных

районов Кубани. Он также не раз подчеркивал, что Германия «должна взять

в свои руки всю нефть». Розенберг говорил о необходимости развития

национальных ремесел и торговли, возвращения национализированных в

годы советской власти домов и земель их прежним владельцам [8].

Рейхсминистр также отметил важность развития санитарного дела и

медицинского обслуживания на Кавказе: «Успешная борьба с тропическими

болезнями… может сделать немецкого представителя и немецкого врача

другом и благотворителем местных жителей». В дальнейшем Розенберг

особенно подчеркивал необходимость проведения мероприятий в данной

сфере для сохранения работоспособности лиц, занятых на заводах и

фабриках военного значения [9].

В области просвещения и культуры Розенберг предлагал предоставить

автономию местному населению «без всяких оговорок», разрешить

функционирование средних, ремесленных и высших школ, «поскольку это

будет необходимо». Предусматривались изменения учебных программ ряда

дисциплин, в том числе по истории, создание новых учебников. Местом для

размещения учреждений высшей школы намечался Тбилиси, в других

областях Кавказа предполагалось создание ремесленных школ, «чтобы

усилить у племен сознание их культурной автономии». На представителя

германской администрации возлагалась обязанность поощрять искусства,

«особыми пожертвованиями» закрепив это в сознании народов [10]. На

Кавказе также считалось целесообразным ввести немецкий язык в качестве

обиходного, поскольку в условиях пестрого национального состава немецкие

чиновники не могли изучить «все языки разных племен». Наряду с этим,

желательным признавалось изучение грузинского и армянского языков.

Напротив, русский язык требовалось вытеснять из употребления,

пользоваться им разрешалось только «в русских колониях и тогда, когда без

него нельзя обойтись». В религиозной сфере Розенберг считал

целесообразным ввести полную веротерпимость, особо выделяя знание

ритуалов и обычаев ислама. Предусматривался возврат церковных зданий

верующим [11].

Полицию Розенберг рассчитывал формировать из местных жителей, в

традиционной грузинской, азербайджанской и иной форме, но под немецким

руководством. Серьезное значение Розенберг уделял и созданию кавказских

воинских частей, обуславливая решение данного вопроса, в отличие от

командования вермахта, сугубо политическими соображениями. По мнению

Розенберга, использование кавказских воинских частей должно было

произвести «глубочайшее впечатление на эти народы», тем более, «когда они

Page 64: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

64

узнают, что только им и туркестанцам фюрер оказал эту честь». Как важную

предпосылку для их создания он отмечал особое отношение к оружию у

кавказских народов: «Отдельные из них явно воинственно настроены,

например, невооруженный мужчина считается у них недостойным уважения,

невооруженный народ – неполноценным».

Розенберг отмечал, что эти воинские части должны были

«комплектоваться из основных, хотя бы и не единых народностей Кавказа».

Он предлагал набрать по 1000 чел. грузин, армян, азербайджанцев, горцев

Северного Кавказа, а также представителей «кубанских и терских

народностей» и 500 чел. из калмыков, всего 6,5 тыс. чел. Распределить места

дислокации следовало «с расчетом углубления противоречий между

народностями в целях господства над ними». Например, формирование

кубанцев могло дислоцироваться в Азербайджане, азербайджанское – на

Тереке, грузинское – среди горных народностей, «с целью достижения

желаемого успеха при возможных волнениях». Офицерские должности во

всех воинских частях должны были занимать немцы (в качестве примера для

подражания Розенберг приводил англичан в Индии) Кроме того, воинские

соединения должны были путем вербовки на 10–20 лет обеспечить себе

замену выбывающих, которые могли бы занимать должности в низших

органах управления. Общая же численность данных формирований «должная

быть такой, чтобы они ни в коем случае не могли оказывать давление на

немецкую оккупацию» [12].

Таким образом, предложенная Розенбергом программа

преобразований на Кавказе в содержательном отношении продолжала

проекты административного переустройства советских территорий,

предлагавшиеся им еще до войны. В определенной степени она отличалась

от политики, осуществлявшейся на других оккупированных советских

территориях, включала создание местных органов самоуправления под

наблюдением немецких представителей, декларирование освобождения

народов Кавказа от большевизма и российского влияния, перемены в области

экономики и культуры, медицины и образования, религии и воспитания. При

успешной реализации данная программа могла стать основой для перемен и

в других оккупированных национальных регионах СССР, представляя собой

определенный эксперимент, на который, с одной стороны, возлагалась задача

изменить ход войны в пользу Германии, с другой, решить дальнейшую

судьбу региона в послевоенное время. Эта двойственность, соединение в

рамках одной программы и оперативных, краткосрочных, и долгосрочных,

перспективных задач, порождала некоторые противоречия. Многие

предлагавшиеся мероприятия носили откровенно пропагандистский

характер, что особенно выразилось в предложениях по переименованию

германских руководителей и органов управления на Кавказе. Дальше

Page 65: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

65

изменений в названиях и призывов к уважению местных традиций в

политической сфере Розенберг так и не пошел, его проекты не

предусматривали предоставления самостоятельности народам Кавказа.

Рассматриваемая программа так и осталась нереализованной,

поскольку войска вермахта не смогли овладеть Кавказом. Тем не менее,

можно предположить, что ее последовательное осуществление привлекло бы

на сторону Германии определенные националистически настроенные круги,

прежде всего, представителей кавказской интеллигенции, находившихся в

эмиграции, а также часть советских граждан, которые пострадали в годы

советской власти от массовых репрессий, коллективизации, раскулачивания,

антирелигиозной борьбы. В то же время дальнейшее развитие национальных

устремлений народов Кавказа должно было встретить германский отпор, а

также обострить межнациональные противоречия в самом регионе. Этому в

немалой степени способствовали бы изменения в статусе отдельных

этнических общностей, появление новых дискриминируемых меньшинств,

общее ухудшение экономической ситуации в связи с увеличением поставок

столь необходимых третьему рейху продовольствия, топлива и сырья, а

также возможное возобновление территориальных споров. В свою очередь,

подавление межнациональных конфликтов, которое неминуемо пришлось бы

осуществлять оккупационной администрации, в конечном итоге, привело бы

к объединению населения региона и его совместной борьбе против

захватчиков. Германское руководство восприняло бы протестные движения

как проявления «неблагодарности» со стороны народов Кавказа, а

столкновение немецких представлений о порядке с совершенно иными

культурно-мировоззренческими принципами породило бы ситуацию полного

взаимного непонимания оккупантов и населения. Развитию национального

сопротивления в значительной степени могли способствовать и природные

особенности Кавказа. Все это, с одной стороны, свидетельствует о

нежизнеспособности «большой» кавказской программы Альфреда

Розенберга, с другой – позволяет размышлять о потенциальных

возможностях реализации различных вариантов оккупационной политики и

их вероятных последствиях для населения региона.

Примечания

References:

1. Государственный архив Российской Федерации. Ф. Р-7445. Оп. 2. Д. 99.

Л. 188, 194.

2. Там же. Д. 99. Л.188.

3. Там же. Л. 188, 239.

4. Там же. Л. 224–225.

Page 66: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

66

5. Там же. Л. 189, 195.

6. Там же. Л. 192–193, 209.

7. Там же. Л. 193, 239.

8. Там же. Л. 190, 240.

9. Там же. Л. 193, 229.

10. Там же. Л. 190–191, 240.

11. Там же. Л. 191, 228, 240.

12. Там же. Л. 190, 208–210.

evgeni krinko, rozenbergis kavkasiis programa, rogorc germaniis “aRmosavluri politikis” modernizaciis proeqti

reziume

winamdebare statia eZRvneba erT-erTi mTavari nacisturi ideologis alfred rozenbergis mier kavkasiis politikuri mowyobis programis SemuSavebas. es programa ver ganxorcielda, radgan vermaxtma ver SeZlo kavkasiis daufleba. miuxedavad amisa, igi saSualebas iZleva vimsjeloT saokupacio politikis sxvadasxva variantebis realizaciis potencialur SesaZleblobebze da regionis mosaxleobisaTvis maT SesaZlo Sedegebze. sakvanZo sityvebi: alfred rozenbergi, germaniis “aRmosavluri politika”, kavkasia, regioni.

recenzenti: profesori SoTa doRonaZe, saqarTvelos teqnikuri universiteti

Evgeny Krinko

Rosenberg’s Caucasus Program as Project of Modernization “Ostpolitik”

Germany

Summary

The article was devoted to development the program of political

reconstruction Caucasus one of the main Nazi ideologues Alfred Rosenberg. That

Page 67: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

67

program don’t remained realization because the Wehrmacht could not captured of

the Caucasus. Nevertheless, it allows speculating on the potential of the realization

of the different variants of occupation policies and their likely implications for the

region.

Keywords: Alfred Rosenberg, “Ostpolitik” Germany, Caucasus, region.

Reviewer: Professor Shota Dogonadze, Georgian Technical University

tatiana kopaleiSvili

saqarTveloSi pirveli baptisturi Temis sakiTxisaTvis

saqarTveloSi ZiriTadi religiuri gaerTianebebis Tema dReisaTvis met-naklebad Seswavlilia, Tumca arseboben SedarebiT axali qristianuli konfesiebi, romlebic jerac saWiroeben Rrma da safuZvlian kvlevas. erT-erTi aseTia baptizmi.

baptizmi - protestantuli qristianobis erT-erTi ZiriTadi mimdinareobaa. igi Caisaxa radikaluri reformaciis wiaRSi XVI-XVII ss.-Si inglissa da holandiaSi. saxelwodebas safuZvlad udevs berZnuli sityva „baptizo“, rac wyliT naTlobas niSnavs. adreuli reformatoruli tradiciis mixedviT, Tuki adamiani qristianul-kaTolikur an protestantul qveyanaSi daibadeboda, igi avtomaturad am qveynis eklesiis nawilad miiCneoda. reformaciis meore talRam swored es gaaprotesta. misma warmomadgenlebma daiwyes zrdasruli adamianebis xelmeored monaTlva da aqedan momdinareobs maTi saxelwodeba „anabaptistebi“ - anu „xelmeored monaTlulebi“. anabaptistebma, menonitebma (menonitebi - protestantuli seqta, romelic warmoiSva me-16 s.-is 30-40-ian wlebSi niderlandebSi revoluciuri anabaptizmis gadagvarebis Sedegad (damaarseblis meno simonsis (Menno Simons) saxelis mixedviT). da inglisis puritanebma (puritanebi - (inglis. Puritans, laT.. puritas — siwminde) — kalvinizmis mimdevrebi inglisSi XVI-XVII saukuneebSi, gamodiodnen reformaciis gaRrmavebis moTxovniT,

Page 68: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

68

romelic zemodan gatarebuli reformiT da kaTolikuri elementebis Semcveli anglikanobis saxiT iyo warmodgenili) gadamwyveti gavlena iqonies dRevandeli baptizmis Camoyalibebaze.

dReisaTvis msoflioSi 75 milioni baptistia. aqedan, ori mesamedi aSS-Si cxovrobs da qveynis politikur Tu kulturul cxovrebaze gavlenas axdens [3, gv.253]. saqarTveloSi 2008 wlis monacemebiT 17 aTasamde baptisti cxovrobs. winamdebare statiaSi ganvixilavT saqarTveloSi maTi gamoCenis da damkvidrebis istorias da im faqtorebs, romlebmac xeli Seuwyves amas. garkveulia, rom saqarTveloSi baptizmi XIX saukunis meore naxevarSi Semovida. es procesi mWidrod aris dakavSirebuli mefis ruseTSi mimdinare movlenebTan. katalizatoris roli baptizmis gavrcelebaSi Seasrula ramodenime faqtorma: 1. 1861 wlis saglexo reformam rasac sxva siaxleebTan erTad ubralo glexis mxridan sakuTari sulieri moTxovnilebebis gadaxedvac mohyva. 2. baptizmis gavrcelebisTvis saukeTeso niadagi moamzada XIX saukunis dasawyisidan dawyebuli kavkasiis intensiurma kolonizaciam. aq dasaxlebul luTeranul, malaknur, duxoborul Tu sxva subkulturebSi advilad vrceldeboda axali aratradiciuli konfesiebis ideebi. 3. baptizmis gavrcelebas erTgvarad xeli Seuwyo TviT marTlmadideblurma eklesiam, rodemac 1868-1872 ww.-Si gamosca bibliis sinodaluri Targmani da saRvTo werilis teqsti gasageb enaze xelmisawvdomi gaxada farTo masebisTvis, maT Soris, im protestantuli mimdinareobebisTvis, romlebic moZRvrebis qadagebisas eyrdnobian bibliis sinodalur teqsts [7, gv.3].

sainteresoa, rom, istoriografiaSi, swored saqarTvelo iTvleba rusaeTis imperiaSi baptizmis dabadebis adgilad, radgan aq igi Caisaxa da ganviTarda ara protestantuli, aramed marTlmadidebluri wiaRidan. ara misioneris qadagebis Sedegad, aramed sakuTari sulieri ZiebebiT.

ruseTis pirvel baptistad miCneulia Tbilisis macxovrebeli nikita isaevis Ze voronini (1840-1905 ww.). igi daibada saratovis guberniaSi malaknebis ojaxSi. kavkasiaSi gadasaxlebis Semdeg misi ojaxi dasaxlda TbilisSi da vaWrobas mihyo xeli. policiis patakebidan irkveva, rom igi

Page 69: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

69

bulvarSi vaWrobda, cxovrobda peskaze sakuTar saxlSi sxva malaknebTan erTad [1. s.102, gv. 4]. arCeuli iyo malakanTa Temis moZRvrad. malaknebi jer kidev XVII saukuneSi gamoeyvnen marTlmadideblur eklesias. maT uaryves ra marTlamdidebluri eklesiis ritualebi, uari Tqves wyliT naTlobasa da ziarebazec [8].

n. voronini sakuTri wiaRsvlebiT mivida daskvnamde, rom swavleba, romelsac is iziarebda, ar iyo srulyofili da ar Seesabameboda bolomde saRvTo werilSi dawerils. Tavisi ideebiT igi dauaxlovda protestantul swavlebas, Tumca arc erT mis warmomadgenels ar icnobda. swored am dros mis cxovrebaSi gadamwyveti roli iTamaSa orma pirovnebam: iakub deliakma da martin kalveitma.

XIX saukuneSi kavkasiaSi popularuli iyo „knigonoSebis“ (wignebis moxetiale gamavrceleblebi) instituti. xSirad am saxels amofarebulebi dadiodnen sxva da sxva konfesiis misionerebi da xalxSi sasuliero literaturas usasyidlod an Zalian iafad avrcelebdnen. swored aseTi pirovneba iyo presviterianeli aisori sparseTidan iakub deliakovi (deliaki). TbilisSi Camosulma gaicno voronini. deliakis religiuri tradicia gansxvavdeboda - mas bavSvebis naTlobis swamda da imisaTvis, rom qmediTad daxmareboda voronins, daakavSira igi aseve TbilisSi mcxovreb litvidan kavkasiaSi 1863 wels Camosul baptist martin kalveitTan. TbilisSi is samxedro samsaxurSi myofi Zmis gamo gadmosaxlda da Tavis morwmune debTan erTad sakuTar binaSi atarebda regularul Sexvedrebs, romelsac ZiriTadad TbilisSi droebiT Camosuli ucxoelebi eswrebodnen. amis Sesaxeb igi werda: „TbilisSi 15-mde morwmune SevikribeT. yvelani germanelebi. saxelwodeba, romelsac vatarebdiT (baptistebi), sxvisTvis ucnobi iyo [9].

m. kalveitTan Sexvedrebis da xangrZlivi saubrebis Sedegad voronini mivida daskvnamde, rom iziarebs kalveitis religiur Sexedulebebs. misive TxovniT 1867 wlis 20 agvistos, RamiT, kalveitma naTloba miaRebina voronins mdinare mtkvarSi. swored es dRe iTvleba saqarTveloSi da ruseTis imperiis masStabiT baptizmis dabadebis oficialur TariRad.

1869 wels, voroninma da misma Tnamoazreebma TbilisSi Camoayalibes pirveli rusulenovani baptisturi sakrebulo,

Page 70: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

70

romelSic Tavidan 6 kaci Sedioda [4]. 1871 wlis aprilSi, naTlobis gziT sakrebulos SeuerTda kidev 4 adamiani, maT Soris iyo 17 wlis niWieri axalgazrda vasili gurievis Ze pavlovi, romelic mogvianebiT gaxda am sakrebulos presviteri da Tavisi ganaTlebis wyalobiT - rusuli baptizmis mematiane. 1875 wels igi gaigzavna hamburgis Teologiur saswavlebelSi baptisturi eklesiis mowyobis Sesaswvlad. 1876 wels TbilisSi dabrunebuls sakrebuloSi daxvda 40 wevri. maT Soris iyvnen kalveitic da misi coli, romlebic SeuerTdnen rus baptistebs mas Semdeg rac araadgilobrivi germanelebisgan Semdgari maTi sakrebulo daiSala.

XX saukunis dasawyisamde sakrebulo, eTnikuri TvalsazrisiT ZiriTadad rusulenovani wevrebisgan Sedgeboda. mxolod XX saukunis dasawyisSi Camoyalibebas iwyebs qarTuli, osuri da somxuri Temebi. 1919 wlidan pirvel qarTulenovan baptistur eklesias saTaveSi edga ilia kandelaki, romelic bolSevikebma qadagebidan Sin mimavali mokles 1927 wels.

axali religiuri mimdinareobis mimarT Tavidanve bevri mtrulad ganewyo: xalxi fanatikosebad miiCnevda, marTlmadidebeli eklesiis samRvdeloeba - saSiS eresad, mTavroba ki maTSi saxelmwifo interesebis mtrebs da ucxo qveynis Semogzavnil jaSuSebs xedavda. malaknebic ki eWvis TvaliT uyurebdnen da Tvlidnen, rom baptistebma naTlobis institutiT da sxva ritualebis gaziarebiT uaryves yvelaferi, risTvisac malaknebi Tavis droze ibrZodnen da kvlav dauaxlovdnen marTlmadideblobas [4].

gansakuTrebul aRniSnvas imsaxurebs mTavrobisa da marTlmadidebluri eklesiis pozicia, radgan swored im dros arsebulma sakanonmdeblo bazam iqonia gavlena baptisturi Temis Camoyalibebis da mowyobis Taviseburebebze: maSindeli kanonmdeblobiT ikrZaleboda erTi religiidan meoreSi gadasvla. romelime aRmsareblobis qadageba-gavrcelebis ufleba hqonda mxolod marTlmadideblur eklesias. sxva religiur jgufebs ekrZalebodaT religiuri Sinaarsis literaturis gavrceleba, seqtantobaSi mxilebulebs Sekreba da mimoweraSi religiur Temebze saubaric ki [2]. msgavsi SezRudvebis gamo Tbilisis baptistebi xSirad icvlidnen Sexvedrebis adgils. isini jer ikribebodnen voroninis binaze

Page 71: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

71

peskaze [1], Semdeg - specialurad naqiraveb SenobaSi, xolo policiis mier darbevis Semdeg - Ria cis qveS qalaqgareT [5] ikribebodnen aseve, luTeranul kirxaSi (germ. - eklesia, luTeranuli sakulto nageboba) [1], nikitinis cirkSic ki [1, s. 1862], rodesac aSenebdnen eklesias, mas kerZo saxlad asaRebdnen [1, s. 3366], ris gamoc saqarTvelos pirveli baptistebis saeklesio arqiteqtura praqtikulad ar arsebobs. dResac baptizmis istoriis aRdgena SesaZlebelia saarqivo fondebSi daculi policiis mier Sedgenili oqmebiT da ara baptistebis mier Seqmnili saistorio wyaroebiT.

rac Seexeba pirveli baptisturi Temis yoveldRiur cxovrebas: morwmuneebi ikribebodnen erT an sam kviraSi erTxel, mRerodnen himnebs, ismendnen qadagebas, loculobdnen, kiTxulobdnen biblias. sulieri sakiTxebis garda ganixilavdnen morwmunis pirad problemebs, eklesiis mowyobis sakiTxebs da aregulirebdnen morwmuneebs Soris urTierTobaSi gaCenil sirTuleebs. magaliTad, ganixileboda im droisaTvis malaknebSi gavrcelebuli saqmianobis - mevaxSeobis daSvebuloba. erT-erTi Sekrebisas daadgines, rom codvad CiTvleboda procenti moeTxovaT Raribebisgan, romlebic sesxs iRebdnen piradi saWiroebebisTvis, aseve savaxSo kompaniebisTvis fulis gadacemac. sainteresoa, rom am wesis darRvevis gamo eklesiisgan gankveTes TviT voronini, romelmac calke, axal sakrebulos Cauyara safuZveli [6].

saarqivo masalebidan irkveva, rom saeklesio struqturis Camoyalibebis procesSi xSiri iyo finansebTan dakavSirebuli gaugebrobebi. msjelobebi mimdinareobda imis Taobazec, saeklesio kmayofaze unda yofiliyo mqadagebeli, Tu unda emuSava da eklesiisTvis emsaxura usasyidlod. aRniSvnis Rirsia isic, rom Temi sakuTar kmayofaze iyo da arsaidan finansdeboda [1, s. 3366].

Tbiliseli baptistebi cdilobdnen socialurad aqtiurebi yofiliyvnen. amiT isini gansxvavdebodnen TavianTi winamorbedi pacifisti da marginali malaknebisgan. 1877-78 ww. ruseT-TurqeTis omSi daWrilebis mosavlelad savele hospitalSi nebayoflobiT agzavnidnen sanitrebs [4]; 1892 wels mTavarmarTeblis kancelaria ityobineboda, rom Tbilisis baptistebi avWalis quCaze aSeneben TavSesafars da gaaCniaT ori saqvelmoqmedo organizacia - peskis da kukiis [1, s.3366, gv.

Page 72: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

72

3-4]. finansurad exmarebodnen samaris guberniis mosaxleobas 1892 wlis SimSilis dros (iqve, gv.11).

baptistur eklesias yavda mogzauri mqadageblebi, romlebic kavkasiis sxva da sxva qalaqsa Tu soflebSi da aseve ruseTis imperiis sxva olqebSi qadagebdnen da aarsebdnen axal sakrebuloebs. 1893 wlis Cxrekis da dapatimrebis oqmebidan Cans, rom samlocvelo saxlebi arsebobda TbilisSi, axalqalaqSi, lagodexSi da amierkavkasiis yvela im adgilebSi sadac rusuli mosaxleoba iyo kompaqturad dasaxlebuli [1, s.3366 , gv. 56, s.8701, gv.37].

saeklesio cxovrebis mowyoba mimdinareobda mTavrobis mxridan perioduli represiebis fonze. Tavidan mTavrobac dabneuli iyo imis Taobaze, Tu vin iyvnen baptistebi: policmeisteris patakebidan Cans, maT ar icodnen, rom baptistebi da Stundistebi erTi da igive iyo [1, s. 4112]. dakavebisas baptistebs xelwerils awerinebdnen, rom ar gaavrcelebdnen luTeranobas, razec baptistebi advilad Tanxmdebodnen, radgan luTeranobas isedac ar qadagebdnen. XIX saukunis 80-ian wlebamde sakrebuloebi met-naklebad Tavisuflad ikribebodnen. situacia Seicvala egzarqos pavles aRsaydrebidan. man kargad Seiswavla baptistebis sakiTxi. moiTxova baptisturi mavne seqtis akrZalva da misi liderebis dapatimreba an Soreul olqebSi gasaxleba. egzarqosis Txovna ar darCa upasuxod: 1887 wlis Semdeg voronini orjer gadaasaxles, jer 4 Semdeg 5 wliT. pavlovmac, araerTgzis Tbilisidan Sors myofma, gadasaxlebaSi dakarga coli da sami Svili. bolos morigi gadasaxlebis Tvidan acilebis mizniT emigracaSi wavida. msgavsi bedi gaiziares Temebis TiTqmis yvela xelmZRvanelebmac.

antibaptistur represiebs xSirad uku efeqti hqonda. 1892 wlis 9 aprilis moxsenebaSi Tbilisis gubernatori Tbilisis policmeisters werda, rom seqtantebi - baptistebi da Stundistebi gadasaxlebidan agrZelebdnen TavianT propagandas korespondenciebis meSveobiT; maTi moZmeebi gadasaxlebulebs mowameebad aRiqvamdnen da kidev ufro gulmodgined agrZelebdnen TavianT saqmianobas [1, s.3366, gv. ]. aRsaniSnavia, rom baptisti mqadageblebis gadasaxlebiT mTavroba uneblied avrcelebda baptizms ruseTis imperiis yvelaze mivardnil adgilebSi.

Page 73: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

73

1893 wels mTavarmarTbelTan mimoweraSi egzarqosi pavle werda: „protestantuli propaganda ruseTSi SesaZloa, ver miaRwevs Tavis mizans; magram amas ver vityviT saqarTveloze: saqarTvelos dRevandeli gansakuTrebuli mdgomareobis, samRvdeloebis moumzadeblobis da inteligenciis religiuri indeferentulobis gaTvaliswinebiT, es propaganda Zalzed saSiSia. wera-kiTxva xalxSi vrceldeba. xalxi sulier sakvebs eZebs da ver poulobs mas TavisianebTan, iRebs protestantebis mowodebul sakvebs. magram es sakvebi rogorc religiurad, ise politikuradac, momavalSi mware nayofs moitans“ [1, s. 3366, gv. 26-28].

1894 wlis 3 seqtembris cirkuliari baptistebi Seiyvanes gansakuTrebiT saSiSi seqtebis siaSi. amas moyva represiebis axali talRa. ase grZeldeboda 1905 wlamde. am wels gamoica religiuri Tvisuflebis manifesti. seqtantebs ufleba miecaT dabrunebuliyvnen gadasaxlebebidan, sakrebuloebma daiwyes samlocvelo saxlebis da xelmZRvanelebis registraciaSi gatareba, riTac amiT axali gverdi gadaiSla saqarTvelos baptistTa istoriaSic.

amrigad, rogorc vnaxeT protestantobis erT-erT yvelaze mravalricxovan mimdinareobas saqarTveloSic aqvs Tavisi tradicia. igi rusi raskolnikebis wiaRSi aRmocenda da damkvidrebis rTuli gza ganvlo. Tbilisis 6 kaciani jgufi sul male gaxda baptizmis gavrcelebis centrad mTeli kavkasiisTvis. miuxedavad ucxo eTnikur niadagze aRmocenebisa, Seviwroebebisa da represiebisa dRemde SeinarCuna Tavi. dRes baptizmi saqarTvelos bevr regionSiumeteswilad qarTulenovani eklesiebiT aris warmodgenili. literatura

References:

1. cssa, fondi 17, saqmeebi 1862, 102, 3366, 4112, 8701.

2. cssa, f. 34, s. 1837

3. religiebi saqarTveloSi, krebuli, red. zurab kiknaZe, saq. saxalxo damcvelTan

arseb. tolerantobis centri, Tb., 2008

4. Журнал «Баптист» №№ 43 — 47, Василий Гурьевич Павлов -

автобиография 1945 г.

Page 74: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

74

5. Журнал «Баптист» №№ 43 — 47, В. Г. Павлов, Правда о Баптистах,

Очерк истории, церковного устройства и принципов баптистских общин.

1911 г.

6. История Евангельских Христиан-Баптистов в СССР, Москва, 1989 г.

7. О.Б. Козлов, Распространение Баптизма на Северном Кавказе в конце

ХIХ – начале ХХ вв. http://abiturient.ncstu.ru/Science/articles/law/02

8. И. П. Плетт, Зарождение церквей ЕХБ, Закавказье, Украина, Петербург,

Издательство "Христианин" СЦ ЕХБ, 1994 г.).

9. 52 биографии, КАЛЬВЕЙТ Мартин Карлович (1833-1918);

http://52biography.blogspot.com/2008/02/1833-1918.html

Tatiana Kopaleishvili

The question of the first Baptist congregation in Georgia

Summary

Georgia is multi-religious country, but some of the represented religious

groups are still need in a detailed study. Such is the Protestant denominations-

Baptists. Baptist has 150 years of history in Georgia. In this paper is considered

the first Baptist congregation in Tbilisi, its early leaders, daily activities and

difficulties. Also there are mentioned particulary the emergence and consolidation

of Baptists in Georgia, as well as relations with the authorities and the Orthodox

Church.

Keywords: Protestant denominations, Baptist, Georgia, congregation.

Reviewer: Professor Murman Papashvili, Georgian Technical University

Татьяна Копалеишвили

К вопросу о первой Баптистской общине в Грузии

Резюме

Page 75: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

75

Грузия многоконфесиональная страна, хотя некоторые из

представленных религиозных групп все еще требуют детального изучения.

Таким является Протестантское течение - Баптизм. В Грузии Баптизм

насчитывают 150 летнюю историю. В данной статье речь идет о первой

Баптистской общине в Тбилиси, ее первых лидерах, ежедневной

деятельности и трудностях. Рассмотрены предпосылки появления и

особенности укоренения Баптизма в Грузии, а также отношения с властями и

Православной церковью.

Ключевые слова: Протестантское течение, Баптизм, Грузии, община

Рецензент: профессор Мурман Папашвили. Грузинский технический

университет.

Татьяна Хлынина

Советский опыт решения «черкесского вопроса»

К началу развернувшегося на Северном Кавказе национально-

государственного строительства черкесы (адыги) компактно проживали на

территориях Кубано-Черноморской области (Туапсинского округа,

Екатеринодарского, Майкопского, Баталпашинского отделов) и

Нальчикского округа. Их общая численность на начало XX в., по

современным оценкам, составляла около 160 тыс. чел. Необходимость

предоставления им национальной автономии обусловливалась как

соображениями общего порядка, так и политически нестабильной

обстановкой, сложившейся в регионе и настоятельно требовавшей

скорейшего разрешения. Провозглашение «белой» Горской республики и

развернувшееся повстанческое движение, ставшее для ряда его участников

продолжением Кавказской войны, не могли не сказаться на характере и

формах административно-территориального обустройства адыгских

народов. Для каждого из них оно имело свои особенности и вылилось в

создание автономных областей и национального района.

В настоящее время в связи с активно обсуждаемым лидерами

черкесских общественных организаций проектом создания единой

Адыгской республики все чаще звучит идея о сознательном разъединении

адыгов советской властью. Полученные ими автономии расцениваются в

Page 76: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

76

качестве умелого политического маневра, отвлекшего адыгов от борьбы за

национальную консолидацию. При этом полностью игнорируются

территориальная разобщенность народов и социально-экономические

трудности, сопряженные с выделением национальных областей (районов), в

пределах которых неизбежно оказывались представители иных этнических

групп.

Первым опытом национального самоопределения для кабардинцев,

проживавших на территории Нальчикского округа, стало вхождение в

состав Горской АССР на правах Кабардинского национального округа.

Создававшаяся как коллективная автономия северокавказских народов,

Горская республика, провозглашенная 17 ноября 1920 г., призвана была

выработать и коллективные механизмы решения их хозяйственных и

культурных проблем. Наиболее сложным и фактически взорвавшим

республику изнутри оказался земельный вопрос, потребовавший

перекраивания границ национальных округов. Найденный способ его

разрешения сводился к перераспределению земельного фонда между

признанными в этом отношении благополучными кабардинцами и

остальными народами Горской автономии. Расценив начавшийся

земельный передел как «национальную катастрофу» и воспользовавшись

правом обжалования республиканских решений, руководство округа

возбудило вопрос о его выходе из состава ГАССР. Основная роль в этом

процессе принадлежала председателю Кабардинского окружного

исполкома Б.Э. Калмыкову. Именно ему предстояло найти приемлемую,

как для общероссийского, так и для краевого руководства причину,

обусловившую необходимость выхода Кабарды из состава Горской АССР.

Такой причиной на тот момент была признана изначальная искусственность

и непрочность Горской автономии как государственного образования, а

также экономическое и культурное тяготение кабардинцев «в сторону

областей РСФСР» [1].

1 сентября 1921 г. Постановлением ВЦИК РСФСР была образована

Кабардинская автономная область с непосредственным подчинением

общероссийским органам власти. Она расценивалась формой

волеизъявления кабардинского народа и фактически явилась компромиссом

между руководством автономии и центром, позволявшим на тот период

времени решать сторонам вполне определенные задачи. Выделение

кабардинцев из состава Горской республики повлекло за собою и

необходимость решения вопроса о самостоятельности Балкарского округа.

Однако невозможность урегулирования границ новой автономии, прочная

территориальная и экономическая связь с Кабардой, в конечном итоге,

подвели центр к идее создания объединенной Кабардино-Балкарской

автономной области. 16 января 1922 г. Постановлением ВЦИК РСФСР

Page 77: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

77

было принято решение об образовании национальной автономии

кабардинского и балкарского народов. В целях обеспечения обоюдных

национальных интересов сохранялись и действовали областные исполкомы,

обладавшие правом в случае их нарушения апелляции к федеральной

власти.

Судьба черкесского населения Баталпашинского отдела оказалась

тесно связанной с дальнейшим существованием еще одного участника

коллективной автономии горцев – Карачаевского округа. Его выход из

состава Горской АССР и изначальное экономическое тяготение к Кубани

стали основанием для создания отдельной автономии карачаевского народа

– «наподобие Кабарды на Тереке». Однако процесс ее образования,

мыслившейся изначально в качестве многонациональной области,

столкнулся с рядом трудностей. Прежде всего, с невозможностью

выделения Карачая без присоединения к нему ряда дополнительных

территорий, что создавало немалые проблемы в отношениях с другими

народами. Положение осложнялось и самим многонациональным составом

населения будущей автономии, которое требовало определенных гарантий

своих прав. Многочисленные архивные документы того времени

свидетельствуют о том, что стремление к обретению собственных

автономий находило отражение на съездах всех народов, проживавших на

ее территории – карачаевского, черкесского, русского, абазинского,

караногайского.

Причины образование Карачаево-Черкесской автономной области,

как правило, сводятся к решению заседания коллегии Наркомнаца от 9

января 1922 г. с участием представителей Карачая и Черкесии. В

соответствии с ним из состава Горской АССР выделялся Карачаевский

округ, а из Баталпашинского отдела Кубано-Черноморской области –

Черкесия и 6 казачьих станиц, которые и составили объединенную

автономную область. Насколько не продуманным оказалось данное

решение, показало последующее развитие события. 26 апреля 1926 г.

Постановлением ВЦИК РСФСР из Карачаево-Черкесской автономной

области были выделены Баталпашинский и Зеленчукский округа в

самостоятельный Баталпашииский район, вошедший в состав

Армавирского округа Северо-Кавказского края. Этим же постановлением

упразднялась Карачаево-Черкесская автономная область. На ее месте

образовывались Карачаевская автономная область и Черкесский

национальный округ с непосредственным подчинением Северо-

Кавказскому краевому исполнительному комитету. В 1928 г. округ был

преобразован в Черкесскую автономную область. Пытаясь объяснить

логику столь быстротечных преобразований, историки, обычно связывают

их с включением области в состав Северо-Кавказского края [2]. Едва ли

Page 78: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

78

подобную точку зрения следует признать исчерпывающей. Представляется,

что одной из причин непрочности объединенной автономии оказалась так и

не преодоленная в процессе совместного проживания застарелая неприязнь

между карачаевцами и черкесами, находившая свое отражение в

разнообразных конфликтах и обоюдных жалобах в вышестоящие инстанции

[3].

Несколько иначе сложилась судьба адыгов, проживавших в

Майкопском и Екатеринодарском отделах Кубано-Черноморской области.

В отличие от остальных северокавказских народов, получивших свой

первый опыт национального самоопределения в составе Горской АССР,

кубанские адыги в нее не входили. Тем не менее, как и в остальных

национальных районах края, в Кубано-Черноморье создавались

специальные органы власти, призванные непосредственно руководить

адыгским населением области. Таковыми в разное время являлись

Мусульманская и Горская секции, Горский окружной ревком и исполком,

которые действовали при соответствующих органах областной власти.

Именно они стали основными формами и этапами национального

самоопределения кубанских адыгов, завершением которого стало

предоставление им национальной автономии. В качестве причин столь

постепенного обретения адыгами национальной самостоятельности

называются сложности, как объективного, так и субъективного порядка:

«отсутствие национального отряда пролетариата, несовершенное

административное управление, ощутимое засилье клерикальных элементов,

полное отсутствие партийных организаций, экономическая разруха и разгул

бандитизма» [4].

Противостояние областных и горских органов управления,

сопровождавшее собою весь период поиска наиболее оптимальных форм

национального самоуправления адыгов, привело стороны к взаимному

осознанию необходимости выделения горского населения в

самостоятельную административно-территориальную единицу –

автономную область. Необходимость ее предоставления связывалась и с все

чаще звучавшей на горских съездах идеей территориальной консолидации

адыгских народов в независимую Северо-Кавказскоую республику, а также

наличием национально-территориальных образований у остальных

адыгских народов.

27 июля 1922 г. Президиум ВЦИК принял постановление об об-

разовании Черкесской (Адыгейской) автономной области. Черкесская

(Адыгейская) автономная область вошла в состав Кубано-Черноморской

области на правах самостоятельной административно-хозяйственной

единицы. Центром ее временно был определен г. Краснодар. Несмотря на

давние экономические связи и культурную близость населенных пунктов,

Page 79: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

79

составивших территорию областей, отношения между ними складывались

не всегда просто. Сказывались неопределенность границы, основанной на

принципах экономического и административного тяготения населенных

пунктов к той или иной области, отсутствие четкого законодательно оформ-

ленного положения об автономной области, наличие спорных территорий,

принадлежность которых во время образования автономной области

определялась зачастую произвольно. Многие из этих факторов еще долгое

время неблагоприятно сказывались на взаимоотношениях Кубани и

Адыгеи.

Одним из таких факторов стал вопрос о включении в состав

автономии ряда населенных пунктов, оставшихся за ее пределами и

получивший в Федеральном комитете по землеустройству РСФСР название

«адыгейского дела». Его суть заключалась в «желании адыгейской стороны

присоединить к автономной области Карамурзинский, Урупский и

Каноковский аулы Армавирского отдела, Кургановский и Суворово-

Черкесский аулы Таманского отдела, а также 11 аулов Туапсинского округа

с городом Туапсе» [5]. Комитет полагал дело «старым и темным» и не

видел, равно как и руководство Кубано-Черноморской области,

существенных причин для пересмотра сложившего положения дел.

В свою очередь, представители автономной области в качестве

таковой усматривали игнорирование национальных интересов «черкесов, не

получивших возможности выражения своих политических и культурных

чаяний». 5 февраля 1923 г. оргбюро РКП (б) Адыгейской (Черкесской)

автономной области на своем заседании обсудило вопросы предоставления

автономии административного центра и присоединения к ней армавирских

и баталпашинских аулов. «Принимая во внимание историческое прошлое

шапсугского племени как действительно революционно-

демократического», оргбюро признало необходимым перенести центр

Адыгеи в город Туапсе, а также полностью согласиться с присоединением к

ней армавирских и баталпашинских черкесов. В силу «раздробленности

черкесского племени» на несколько автономных единиц считалось

целесообразным установить кантональную форму управления для

объединенных племен, которые составили бы единую Адыго-Черкесскую

Советскую Социалистическую Республику. Предусматривалось создание

Шапсугского, Псекупского, Ширванского, Армавирского и

Баталпашинского кантонов [6]. Однако идея территориальной

консолидации адыгов не нашла поддержки ни у руководства Кубано-

Черноморской области, ни у федерального центра.

Причинами тому оказались следующие обстоятельства. Во-первых,

ни Туапсинско-Сочинский округ, место основного проживания приморских

шапсугов, ни Армавирский и Баталпашинский отделы не имели общей

Page 80: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

80

границы с Адыгейской автономной областью. Во-вторых, аулы

Армавирского отдела исторически тяготели к Кубани, а Баталпашинского –

имели самостоятельное административно-территориальное оформление в

рамках Карачаево-Черкесской автономной области. Находившиеся в

ведении и под юрисдикцией Горского исполнительного комитета аулы

Туапсинского округа с момента провозглашения автономии перешли в

непосредственное подчинение Кубано-Черноморского исполкома. В-

третьих, подобная территориальная консолидация и выход к морю, с одной

стороны, экономически и политически «чрезмерно» усилили бы положение

автономии, которая могла бы выйти из-под контроля советской власти, с

другой, – являлась шагом на пути реализации идеи Северо-Кавказской

республики в границах 1800 г. и способствовала бы включению адыгов в

орбиту турецкого влияния.

Однако еще до этого 4 сентября 1922 г. 3 съезд приморских шапсугов

объявил о создании из 12 черкесских аулов Туапсинского района

самостоятельной Шапсугской Советской Социалистической Республики с

центром в Туапсе. С присоединением Сочинского округа западная граница

самопровозглашенной республики должна была пройти по реке Ашад.

Исполком Адыгейской автономной области посчитал нецелесообразным

образование данной республики в качестве самостоятельной единицы, так

как подобный акт делил черкесскую нацию на несколько обособленных

народов, что могло «пагубно сказаться на культурном и экономическом

развитии черкесского народа в целом» [7].

23 мая 1923 г. Президиум ВЦИК РСФСР отклонил ходатайство

шапсугов. Но уже 3 августа 1924 г. Бюро Юго-восточного краевого

комитета РКП (б), рассмотрев их положение, приняло решение о выделении

территории шапсугов в особый Шапсугский район с подчинением

Черноморскому исполкому. 21 августа краевой партийный комитет издал

повторную директиву по партийной и советской линиям о выполнении

принятого 3 августа решения. Завершить создание района планировалось не

позже октября 1924 г. [8] 23 сентября на распорядительном заседании

Малого Президиума крайисполкома Юго-восточной области из 7 аулов

Туапсинского района Черноморского округа был создан Шапсугский район

с непосредственным подчинением Черноморскому исполкому [9]. Район

просуществовал до 27 мая 1945 г. и после неоднократных территориальных

преобразований был переименован в Лазаревский район.

Дальнейшее развитие национальных автономий адыгов оказалась

тесно связанным с решением хозяйственно-политических и культурных

проблем советского государства. В 1924 – 1934 гг. автономии входили в

состав Северо-Кавказского края, в управленческой вертикали которого был

создан Национальный совет по делам республик и областей. Несмотря на

Page 81: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

81

достаточно оперативное реагирование и разрешение возникавших вопросов,

совет воспринимался автономиями в качестве промежуточного звена,

лишавшего их непосредственной связи с центром. В 1934 г. после

разукрупнения края Адыгейская автономная область вошла в состав Азово-

Черноморского (с 1937 г. – Краснодарского), а Черкесская автономная

область – Северо-Кавказского (с 1937 г. – Орджоникидзиевского,

переименованного в 1943 г. в Ставропольский) краев. В начале 1990-х гг.

данный факт нахождения в составе краевых объединений был использован

руководителями автономных областей как неопровержимый аргумент в

пользу создания республик. Именно в нем виделись неэффективность

экономического развития и отсутствие у автономий административной

самостоятельности, достижение которых связывалось с обретением

полноправной государственности.

Одним из итогов административно-хозяйственного переустройства

края стало усиление экономического потенциала, расширение территории, а

также повышение политико-правового статуса ряда национальных

образований. В 1936 г. Кабардино-Балкарская автономная область была

преобразована в автономную республику, которая рассматривалась как

переход к более высокой форме национальной государственности. В 1943 –

1944 гг. с упразднением национальных автономий карачаевского и

балкарского народов образовывались Кабардинская АССР и Черкесская

автономная область. В 1957 г. после реабилитации депортированных

народов были восстановлены Кабардино-Балкарская АССР и Карачаево-

Черкесская автономная область.

В ходе национально-государственного строительства,

равернувшегося в регионе, адыги вошли в состав трех автономных

областей, одна из которых впоследствии была преобразована в автономную

республику, и одного национального района. Их административное

разделение основывалось, прежде всего, на отсутствие общей границы и

компактности проживания на территориях будущих автономий.

Конкретные формы национальных образований, их включение в состав

более крупных объединений¸ подвижность границ определялись как

необходимостью решения конкретных задач советского строительства, так

и представлениями правящей партии о сути национального вопроса и

практиках его разрешения. Найденные на тот период времени механизмы

«встраивания» различных групп адыгов в социально-экономическое и

административно-территориальное пространство советской России

отвечали не только потребностям государства, но и интересам самих

народов.

Советский опыт решения «черкесского вопроса», сводившегося к

реализации права адыгов на административно-территориальное

Page 82: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

82

самоопределение в пределах советского государства, показал, что

предоставленные им различные формы национальных автономий не

являлись следствием их героического и беспокойного прошлого, а зависели

от конкретных обстоятельств и текущего «политического момента». Злого

умысла власти в их административном разъединении, по крайней мере,

явно не прочитывалось. Как отмечается в литературе, «разграничение

областей адыгов сложилось исторически; это проявилось не только в

особенностях культуры, но и в этнополитической истории различных

территориальных групп адыгского населения, в частности, в характере

взаимодействия с Россией» [10]. Идеи этнической консолидации адыгского

массива звучали лишь в 1920-е гг. в требованиях руководства Адыгейской

автономной области включить в ее состав причерноморских шапсугов.

Кабардинцы и черкесы, оказавшиеся в «двухтитульных» образованиях,

сосредоточились на отстаивании собственных интересов, защита и

представительство которых (по их мнению) требовали отдельных

автономий.

Примечания

References:

1. Улигов У. И. Формирование национальной государственности у народов

Кабарды и Балкарии: трудности становления, развитие // Национально-

государственное строительство Российской Федерации: Северный Кавказ

(1917 – 1941 гг.). Майкоп, 1995. С.105 – 106.

2. Там же.

3. Хлынина Т. П. Советы и традиционное общество Юго-Востока

Европейской России // 1917 год в судьбах народов и мира. Октябрьская

революция: от новых источников к новому осмыслению. М., 1998. С.278 –

279.

4. Мекулов Д. Х. Национально-государственное и советское строительство

в Адыгее: начальный этап, тенденции // Национально-государственное

строительство Российской Федерации: Северный Кавказ (1917 – 1941 гг.).

С.68.

5. Государственный архив Российской Федерации. Ф.Р. – 5677. Оп.4. Д.314.

Л.35.

6. Российский государственный архив социально-политической истории.

Ф.Р. – 65. Оп.1. Д.105. Л.6.

7. Там же.

8. Там же. Д.19. Л.5.

Page 83: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

83

9. Государственное учреждение «Национальный архив Республики

Адыгея». Ф.Р. – 1. Оп.1. Д.61. Лл.13 – 14.

10. Российский Кавказ. Книга для политиков. М., 2007. С.202.

tatiana xlinina “CerqezeTis” sakiTxis gadawyvetis sabWoTa gamocdileba

reziume

statiaSi ganxilulia “CerqezeTis sakiTxis” gadawyvetis sabWoTa gamocdilebis gaazreba. masSi detalurad aris ganxiluli is konkretuli pirobebi, ris gamoc adiRebs aZlevdnen avtonomiis sxvadasxva formebs. aRniSnulia, urTierTkavSiri “Cerqezebis sakiTxis” gadawyvetis, sabWoTa saxelmwifos mimdinare amocanebisa da erovnuli sakiTxis bunebis bolSevikebis mier konceptualur xedvas Soris. sakvanZo sityvebi: “CerqezeTis” sakiTxi, sabWoTa gamocdileba, erovnuli sakiTxi, avtonomia. recenzenti: politikis doqtori oTar baRaTuria, saqarTvelos teqnikuri universiteti

Tatiana Khlynina

The soviet experience of solving the «circassian» question

Page 84: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

84

Summary

The article is devoted to understanding the Soviet experience of solving the

«circassian» question. It looks details of the particular circumstances of granting

various forms of autonomy circassians. It is noted, the relationship solutions

«circassian» question the current tasks of the Soviet construction and conceptual

vision of the nature of the Bolsheviks a national question.

Keywords: the «circassian» question, soviet experience, national question,

autonomy

Reviewer: Ph.D. Otar Bagaturia, Georgian Technical University

e k o n o m i k a

Tea xaCiZe

ekonomikuri gamowvevebi saqarTveloSi da maTi marTva

Cveni Temis mizania SemogTavazoT saqarTveloSi

ekonomikuri gamowvevebis zogadi mimoxilva, misi regulirebis meqanizmebi da prioritetebi daZlevis procesisaTvis.

qveynis ekonomikuri kursis arCevisas mniSvnelovania ara marto tradiciuli ekonomikuri principebis ganviTareba, aramed saerTaSoriso arenaze mimdinare ekonomikuri situaciebis Seswavla, rac saSualebas iZleva prognozireba movaxdinoT saerTaSoriso bazris aqtiur monawileTa qcevaze, ganvsazRvroT winaswari reaqciebi da mosalodneli situaciebi da movargoT is erovnuli ekonomikisa da qveynis ekonomikuri ganviTarebis gegmas.

saerTaSoriso vaWrobis ganviTarebas xels uwyobs transportisa da transportirebis, komunikaciebis, teqnologiebis ganviTareba. gonieri mTavrobis savaWro politikis mizania saerTaSoriso vaWrobis zrdis ganviTareba,

Page 85: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

85

ris miRwevas cdilobs dRes saqarTvelos mTavroba, magram amisaTvis aucilebelia man zemoT CamoTvlili yvela moTxovna daakmayofilos.

saqarTvelos ekonomikuri zrdisTvis aucilebelia investiciebi da qveynis danazogi. dRes, qveyanas saerTaSoriso bazarze gasasvlelad safrTxe ar emuqreba, magram qveynis Sida danazogis TvalsazrisiT misi mdgomareoba arasaxarbieloa. rogorc ekonomikis mkvlevarebi miiCneven savaWro deficiti problema ar aris, magram erovnuli danazogis Semcireba problemaa, rac imaze miuTiTebs, rom mosaxleoba nakleb Tanxas zogavs momavlis uzrunvelyofisaTvis. swored amgvari ekonomikuri situaciaa is xelSemwyobi faqtori ekonomikuri konfliqtebis aRmocenebisa qveynis Sida bazarze, romelmac SesaZloa farglebs gareTac gadainacvlos. dRes arseboben ekonomikuri gaerTianebebi da masSi Semavali nebismieri qveynisaTvis ekonomikur CixSi aRmoCena bunebrivad gulisxmobs danarCeni wevrebis CaTrevasa, magaliTisaTvis saberZneTis ekonomikuri krizisi gamodgeba. Sida danazogi xels uwyobs Sida investiciebis ganviTarebas da qveynis ekonomikuri mdgomareobis gaumjobesebas. qveyanaSi unda xdebodes kapitalis Semodineba da ara gadineba, rasac xels jer kidev mougvarebeli konfliqtebi uwyobs.

marTalia, saqarTvelos aqvs sxvadasxva qveynebTan sagareo vaWrobis sakiTxebTan dadebuli xelSekrulebebi, magram fizikurad ver xorcieldeba saWiro produqciis warmoeba da misi bazarze gatana.

mmarTvelma Zala unda gamoimuSaos marTvis efeqturi meTodebi, romelic SesabamisobaSi mova, rogorc saerTaSoriso sivrcis strategiisa aseve adgilobrivi masebisaTvis.

saqarTvelos ekonomikur bazarze mniSvnelovani zegavlena aqvs Sida sasoflo-sameurneo produqciis wils, radgan misi wili dabalia rogorc eqsportSi aseve importSi. maSin rodesac saqarTvelos umsxviles ekonomikur strategiul partniorTan ruseTTan samezoblo politika daZabuli aqvs da misi mogvareba sakmaod Soreuli perspeqtivaa, radgan did drosa da axali Taobebis cvlas moiTxovs, am urTierTobebis stabilizaciisaTvis, saqarTvelos ekonomikuri ganviTarebis samomavlo gegmaSi mniSvnelovani roli kavkasiis qveynebTan

Page 86: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

86

savaWro urTierTobebis paralelurad eniWeba evrokavSiris qveynebs.

qarTuli ekonomikis ganviTarebisaTvis mniSvnelovania ara marto turistuli ganviTarebis gegmis mixedviT qveynis Seneba, aramed soflis meurneobis ganviTareba da ara marto Sida bazris dakmayofileba, aramed produqciis farglebs gareT gatana.

urigo ar iqneba ekonomikuri kursis gansazRvrisas saxelmwifom qeinsis sargeblis efeqti gamoiyenos, romelis sistemac SemdegSi mdgomareobs: dabali fasebi samomxmareblo saqonelze. Sesabamisad rac ufro dabalia fasebi ufro nakleb fuls moixmars ojaxi ama Tu im saWiroebisaTvis. roca fasebi Semcirebulia is cdilobs danazogi Tanxis bankSi Senaxvas da procentebis saxiT mis gazrdas. realuri suraTi samomxmareblo bazarze dRes maRalia da misi regulireba aucilebeli saWiroebaa qarTuli ekonomikisaTvis, raTa Tavidan aicilos dapirispirebis SemTxvevebi. Tu fasebis dabal doneze vimsjelebT maSin sasurvelia aSS magaliTis moyvana. fasebis dabali donis gamo amerikeli investorebi kapitalis dabandebas ucxo bazarze cdiloben, gada amisa es xels uwyobs ucxouri saqonlis Zvirad gayidvas, vidre adgilobrivi saqonlis, rac zrdis eqsports da amcirebs imports. anu rodesac fasebis Semcireba sargeblis ganakveTis Semcirebas iwvevs, mcirdeba savaluto kursi, izrdeba eqsporti, rac zrdis sainvesticio saqonelze moTxovnis gazrdas.

politikur ekonomikaSi uTanxmoebisa da konfliqtebis gaCenisa da Semdeg misi aRmofxvrisaTvis masSi cvlilebebis Setanamde politikosebma yvela sakiTxi unda ganixilon da Semdeg gadadgan garkveuli saxis nabijebi. samwuxaroa is faqti, rom ekonomikuri ryevebis winaswari prognozireba advili araa, da misiT gamowveuli Sedegebis winaswari gansazRvra SeuZlebeli, is mxolod varaudebs eyrdnoba. ekonomikaSi politikis qmedebebis Carevidan Sedegamde situacia xSirad icvleba da ekonomikuri arastabilurobis Semcirebis nacvlad xSirad misi maStabebis gazrdas uwyoben xels. amis erT-erTi mizezi isicaa, rom winaswar ver ganWvret msoflioSi mosalodnel situaciebs.

saqarTvelo ekonomikuri problemebis winaSe araerTxel mdgara, romlis gamomwvevi mizezi qveynis Sida problemebi,

Page 87: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

87

sagareo urTierTobebi da integracia msofliosTan, msoflio ekonomikuri mdgomareoba, urTierToba mezobel qveynebTan da kavkasiis funqcionireba ekonomikur Sida da gare msoflio arealze. miuxedavad imisa rom mTeli msoflios ekonomikuri da politikuri ganviTareba metwilad gansxvavebulia, mTavari mamoZravebeli RerZi ris garSemoc msoflio gaerTianebis idea trialebs es ekonomikuri sazRvrebis daviwroeba, erT sistemaSi moqcevaa, romlis saSualebiTac is mTel planetas moicavs.

saqarTvelos ekonomikuri mdgomareoba SesabamisobaSia qveynis socialur ganviTarebasTan, romelic gansakuTrebiT naTlad msoflio ekonomikuri krizisis dros da Semdeg gamoikveTa da romlis daZlevis mcdeloba jer kidev grZeldeba. rodesac msofliosTan SeerTebis da erT-erTi meqanizmis rolis morgebaa saWiro, saqarTvelos mmarTvelma Zala unda yvelaferi unda iRonos imisaTvis rom mWidro ekonomikuri urTierTobebi daamyaros kavkasiis qveynebTan, centralur aziasTan da rac yvelaze mniSvnelovania ruseTis saxelmwifosTan. swori diplomatia am SemTxvevaSi qveynis ekonomikur aRorZinebas Seuwyobs xels. zogadad dRes qarTuli ekonomika im investorebsa da saerTaSoriso donorebzea damokidebuli romlebic dRes Cvens qveyanaSi axorcieleben investiciebs, es sakmarisi araa, radgan Tu ar gaizarda Sida produqtis warmoeba da Semdeg misi eqsporti, saxelmwifos davalianeba ufro metad gaizrdeba. kavkasiis qveynebSi jer kidev ar aris daregulirebuli Sida konfliqtebi, rasac daZabuli samezoblo urTierTobebi emateba, mag: azerbaijansa da somxeTs Soris, TurqeTsa da somxeTs Soris, saqarTvelos isev gadauWrel problemad eqca afxazeTi da e.w. samxreT oseTi, da rac samwuxaroa Cven sul ramdenime wlis win gadavitaneT omi ruseTis saxelmwifosTan, ramac didi daRi daasva Cvens ekonomikur mdgomareobas da aseT saxelmwifosTan urTierTobebis ganaxleba jer kidev mouSiSebel iarebze rTulia. rac albaT didi xniT gastans da sakmao daR sdaasvavs Cveni qveynis finansur mdgomareobas, rac TavisTavad socialur daZabulobas iwvevs.

yovel sakiTxs ramdenime SesaZlo gadawyveta SeiZleba movuZebnoT. ra unda gaakeTos qveyanam maSin rodesac mas aseTi daZabuli, TiTqmis Sewyvetili urTierToba aqvs saxelmwifosTan romelic yvelaze didi gasaRebis bazars

Page 88: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

88

warmoadgenda da TiTqmis ganagebda qveynis ZiriTad ekonomikur situacias. rodesac jer kidev ar moxdeba msgavsi axlo da keTilmezobluri urTierTobebis damyareba or saxelmwifos Soris, saqarTvelos sxva regionebTan SedarebiT yvelaze xelsayreli geopolitikuri mdgomareoba aqvs, romelsac am SemTxevevaSi saTavisod gamoyeneba arc awyens, agresorisagan Tavdasacavad saWirod moinaxa evropisa da amerikis mxardaWera, magram maT ver an ar SuZliaT im ekonomikuri situaciebis marTva qveyanaSi rac aris, garda gamoyofili sesxebisa, rac qveynis saerTo mdgomareobaze arc Tu saxarbielod imoqmedebs, gadauxdeli procentebis saxiT. saqarTvelo warmoadgens im jaWvs, romelic akavSirebs rogorc samxreTiT mdebare qveynebs, aseve mniSvnelovan ekonomikur derefans aRmosavleTsa da dasavleT Soris. swored es ganapirobebs qveyanaSi stabilurobas. rTulad dasaZlevi sakiTxia, magram sasicocxlod mniSvnelovani ekonomikuri mdgomareobis aRorZinebisaTvis saqarTvelos ekonomikur urTierTobas mezobel ruseTis saxelmwifosTan, rac politikur TasobaT cvlis Semdeg Tu aRsdega. miuxedavad imisa, rom saqarTveloSi daZabuli ekonomikuri mdgomareobaa, romelsac SeiZleba, daumuxtavi denTis kasri ewodos, mainc axerxebs socialurad daucveli fenisaTvis daxmarebis gawevas, rac sakmaod rTuli unad iyos msgavsi qveynisTvis, sxva rom araferi vTqvaT aq xom raime proporcia ar arsebobs mdidrebsa da Raribebs Soris. Cvens qveyanas ambiciuri ekonomikuri gegmebi aqvs, romlis savaraudo ganviTareba aravin uwyis radgan Tu msoflio ekonomikuri krizisi male damTavrda, rogor gaagrZelebs Tavis ekonomikur politikas ruseTi da evropis sxva qveynebi aravin icis. ekonomikuri sirTuleebis winaSe dgas evrozonac da germania romelic amJamad evropaSi, romelic yvelaze didi ekonomikad iTvleba, radgan evrozonis qveynebis umravlesoba sakredito valebis winaSe dgas. daZabuli situaciaa amerikis SeerTebul StatebSic, sadac umuSevroba dRiTidRe izrdeba. amerikisa da evropis ekonomikuri zrdis tempis stimulireba jerjerobiT ver xerxdeba, rac bunebrivia gamoiwvevs, rom isini ver SeZlebel davalianebuli qveynebisaTvis daxmarebis gawevas, am SemTxvevaSi ki saqarTvelo mZime situaciaSi aRmoCndeba, gaizrdeba saxelmwifos vali da procentebi, rac paralelur reJimSi gamoiwvevs gadasaxadebis gazrdas da umuSevrobis

Page 89: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

89

donis momatebas. marTalia qarTuli ekonomika investiciebis imedis TvaliT uyurebs, magarm es jerjerobiT sakmarisia araa. am situaciidan gamomdinare saqarTvelos saxelmwifos sWirdeba mezobel qveynebTan ekonomikuri urTierTobebis gaRrmaveba, ekonomikuri diplomatiis warmoeba da daZabuli situaciis ganelebis mcdeloba. wamyvanma Zalebma saqarTveloSi unda SeimuSaon konkretuli samoqmedo gegma, Tu romeli mimarTulebiT surs qveyanas ganviTareba, iqneba es turizmi, soflis meurneoba Tu sagareo vaWroba Sida produqtis gaZlierebis mizniT. dRes TiTqos garkveulia, rom qveyana turizmis ganviTarebis gziT midis, keTdeba gzebi, igeba Senoba-nagebobebi, xdeba qarTuli tradiciuli saqmianobisa da xelobis popularizacia, magram Sedegamde jer kidev Sorsaa. turistuli potencialis gazrdaze gaTvla mxolod evropelebsa da amerikelebze ar unda xdebodes, aucilebeli da saWiroa kavkasiis, garda somxeTis mosaxleobisa, sxva xalxis mozidvac da am saqmeSi umTavresi wvlili politikuri situaciis ganmuxtvas unda daeTmos. gamoyenebiTi keTilmezobluri urTierToba ase SeiZleba ewodos am samoqmedo gegmas. miuxedavad politikuri daZabulobisa saqarTvelosa da ruseTis saxelmwifos Soris ekonomikuri urTierTobebis arsadgenad mainc Rirs brZola, radgan politikosTa ambiciebs rigiTi moqalaqis interesebis ar unda Seewiros. maSin rodesac msoflio SeiZleba isev globaluri recesiebis winaSe aRmoCndes, garkveul daTmobebzea wasvla saWiro.

zogadad globalizaciis procesi, romelSic msofliosTan erTad saqarTveloc aRmoCnda, progresisa da teqnologiebis swrafi ganviTarebis pirobebSi, rac TavisTavad qveynis ekonomikaSi axal amocanebs ayenebs. Zireuli cvlilebebi ganicada kerZo sakuTrebis transformaciam, rac prioritetad iqca. iqmneba erTiani ekonomikuri sivrce, rac TavisTavad gulisxmobs yvela saxelmwifos erT berketze ganTavsebas, romelsac erTi sawarmoo bazari eqneba. kapitali – es aris ekonomikuri sicocxlis mTavari mamoZravebeli Zala, aseve ekonomikuri urTierTobebis gabatonebis mTavari saSualeba.

globalizaciis procesSi prioritetulia Tu qveyana erovnuli bazrebis gaxsnas Ria karis principiT ixelmZRvanelebs, sadac msoflio bazari moiyris Tavs da piriqiT.

Page 90: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

90

Tanamedrove saqarTveloSi ekonomikuri aRmavloba didadaa damokidebuli reformebis gatarebasa da maT Sesrulebaze, arsebuli resursebis racionaluri gamoyeneba, teqnologiebis da inovaciebis potencialis aTviseba, romlis saSualebiTac saqarTvelo Seva msoflio ekonomikaSi rogorc erT-erTi mniSvnelovani samrewvelo obieqti. Tumca bolo dros ganviTarebulma movlenebma, ruseTis agresiis saxiT mniSvnelovanwilad Seaferxa Cveni qveynis ekonomikuri winsvla. Semqmnilma mdgomareobam naTlad aCvena, rom aucilebelia saerTaSoriso bazrisaTvis xelsayreli pirobebis gatareba, rom saerTod gadarCes Cveni erovnuli ekonomika da moxdes misi xelaxali reabilitacia.

XXI saukunis maStaburi ekonomikuri krizisi, romelSic bunebrivad aRmoCnda saqarTvelo, moxda ekonomikuri restruqturizacia, man moicva gamokveTili da faruli umuSevroba, Seqmna kerZo sakuTrebis gamoyenebis sxvadasxva arastandartuli meTodebis privatizacia, ramac mniuSvnelovani winaaRmdegoba gamoiwvia sazogadoebaSi, Cndeba sxvadasxva konfliqturi kerebi ekonomikaSi. riT aixsneba pensiebis zrda saqarTveloSi?roca evropaSi 2000 evrodan 800-mde daeca sapensio gadasaxadi saberZneTSi. Cvens qveyanaSi mniSvnelovnadaa dacemuli mosaxleobis cxovrebis donis standartebi, dabali xelfasebi, arasaimedo samuSao garemo zrdis masis ukmayofilebas.

am pirobebSi aSkaraa rom saxelmwifom SeimuSava myari strategiuli programa. naTelia, rom qveyana midis turizmis ganviTarebis mimarTulebiT, romlis mniSvnelovani bazari jer kidev Sida faqtorzea damokidebuli, magram orientirebuli gare faqtorebze. aSkaraa baTumis zRvispira mniSvnelovan kurortad gadaqcevis sasiamovno idea, rac saerTo maStaburi gegmis mniSvnelovani nawilia, magram arsebuli kurortebis umravlesobaze mainc adgilobrivi mosaxleoba modis, rac ganapirobebs kidec arakonkurentunariani garemos arsebobas. magaliTad borjomis kurortebi: waRveri, cemi, bakuriani da a.S. turizmis gasamyareblad Tavdapirveli aucileblobaa tradiciuli ekonomikuri urTierTobis ganviTareba, kerZOd ki soflis meurneobis, rogorc Sida ise gare bazris aTvisebis TvalazrisiT. simindis warmoebam mxolod wels miaRwia im miSnuls romlis saSualebiTac is xdeba garanti sinimdis

Page 91: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

91

fqviliT, ara marto Sida bazris dakmayofilebis, aramed mzaddeba saeqsportodac.

ekonomikuri konfliqtis aRmocenebis dros unda moxdes situaciis Sefaseba da mxareTaTvis misaRebi winadadebebis SeTavazeba, raTa gadaiWras problema, es aris xangrZlivi procesi, xanmokle droSi warmoSobili, rTuli da SeiZleba iTqvas mZime SedegebiT da iluzia imisa, rom yvelaferi wminda moralur Rirebulebebzea damokidebuli aravis ar unda hqondes. ise rogorc saxlis, myari ekonomikis Seneba xangrZlivi procesia da am procesSi TiToeuli aguri ise unda daidos, rom momdevnos xeli ar SuaSalos. Seqmnis procesSi mniSvnelovania moxdes im organizaciebisa da dawesebulebebis gaumjobeseba, romlebic miznad unda isaxavdnen xeli SeuSalon ekonomikuri konfliqtebis gaRrmavebas, arsebobis SemTxvevaSi da Seqmnan piroba konfliqtebis iuridiuli balansisa. dRes saxelmwifo ekonomika dgas kapitalistur saTaveebTan, am etapze mniSvnelovania stabiluri ekonomikuri garemos Seqmna, rac TavisTavad iqneba ekonomikuri konfliqtis Tavidan acilebis mizezi, radgan transformaciis dros bevrs mtkivneul nawilze xdeba Sexeba. am mdgomareobas ki axasiaTebs maRali xarisxis Sida daZabuloba, romelsac moklevadiani perspeqtiva aqvs, Tumca es axlad SemuSavebuli garemo ver mogvcems imis garantias, rom Tavidan iqneba acilebuli an aRmofxvrili konfliqtebi. amisaTvis farTo samecniero kvlevaa saWiro, romlis meSveobiT SemuSavdeba Teoria, konkretuli winadadebebi da rekomendaciebi problemis mosagvareblad. Cveni mcdelobaa mciredi wvlili SevitanoT am sakiTxis Teoriul damuSavebaSi.

literatura References:

1. ekonomikuri diplomatia – n. babuaZe, m. papaSvili, e. baraTaSvili, i.

kveselava. gamomcemloba `graali~. Tbilisi 2011

2. gregori menqiu – ekonomikis principebi. harvardi 2008 weli.

3. ekonomikis safuZvlebi – karl mengeri. gia qarCxaZis gamomcemloba.

2006

4. msoflio ekonomika – a.g.movsesiani, s.b. ognivcevi – rusulidan Targmna

SoTa veSapiZem. Tbilisi 2003.

Page 92: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

92

5. g. baRaTuria - strategiuli dagegma (meTodologiuri safuZvlebi) Tbilisi.

2009. gamomcemloba `cis nami~

6. T. aqubardia – ekonomikis saxelmwifo regulireba da ekonomikuri

politika. Tbilisi 2005.

7. demna kvaracxelia – globalizacia, suverenuli saxelmwifo, erovnuli

ekonomika. Tbilisi 2003. gamomcemloba `universali~

8. beqa Tagauri – konfliqti, Sefaseba, gadawyvetileba. Tbilisi 1993.

gamomcemloba `mecniereba~

9. ragim andriaSvili – konfliqtebis sociologia. Tbilisi 2009.

10. Економическая Война – Ю С Курочин – сибирское университутское

издателъство новосибирск 2001

11. saqarTvelos parlamentis sabiujeto ofisi. roman gociriZe – Sida

konfliqtebis ekonomikuri da socialuri Sedegebi saqarTveloSi. Tbilisi 2003 weli.

12. S. malaSxia - `konfliqtebi, prognozireba: samarTlebrivi da ekonomikuri

aspeqtebi~ 2007.

13. a. TvalWreliZe, p.kervaliSvili, d.gegia, s.esakia, s.sanaZe – saqarTvelos

ekonomikuri ganviTarebis prioritetebi: analizi da uaxlesi perspeqtiva. Tbilisi 2002.

gamomcemloba `sani~

14. www. wordpress.com

15. www.presage.tv

16. www.economy.ge

17. www.mfa.gov.ge

Tea Khachidze

Addressing Economic Challenges in Georgia

Summary

The aim of my topic is to make you familiar with the general survey of

economics challenges in Georgia, with the mechanism of their regulation and with

the priorities for their overcome. While choosing the economics course of the

country, it is important not only to develop traditional economics principles but to

be oriented on the international processes as well, in order to fit it to the plans of

the national economics and the country economics development.

In order to develop Georgian economics, it is important to build the country

not only according to the tourism development plan but to develop agriculture as

well. Nowadays, the country economics situation is in compliance with the country

social development. This causes people discontent and as a result, conflict may be

posed. In order to neutralize the situation, it is necessary to apply effective govern

methods which will be in compliance with the international strategies as well as

with the local masses.

Page 93: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

93

The modern Georgia economics development mainly depends on the

effectiveness of the reforms, on the rational use of the existing resources, on the

use of technology and novations potentials by means of which Georgia will join

the international economics as one of the important industrial country. The recent

situation clearly showed that it is necessary to make favorable conditions for

international market in order to save our national economics and to rehabilitate it.

Keywords: Georgia, economics challenges, reforms, national economics.

Reviewer: Professor Temur Todua, Georgian Technical University

Теа Хачидзе

Экономические вызовы Грузии и их управление

Резюме

Цель моей темы ознакомление с общим обзором вызовов экономики в

Грузии, с механизмом их регулирования и с приоритетами для их

преодоления. При выборе курса экономики страны важно не только

развивать традиционные принципы экономики, но ориентироваться на

международные процессы для ее соответсвовия с планоми национальной

экономики и развития экономики страны.

В целях развития грузинской экономики, важно строить страну не

только в соответствии с планом развития туризма, а также нужно развивать

сельское хозяйство. В настоящее время экономическая ситуация в стране

соответствует социального развития страны. Это вызывает недовольство

народа, и в результате может возникнуть конфликт. Для того, чтобы

нейтрализовать ситуацию, необходимо применять эффективные методы

Page 94: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

94

управления, которые будут в соответствии с международными стратегиями,

а также с местными массами.

Современная развития экономики в Грузии во многом зависит от

эффективности реформ, от рационального использования имеющихся

ресурсов, от применения технологии и новации потенциалов с помощью

которых Грузия войдет в международную экономику как одна из важнейших

промышленных стран. Недавно возникшая ситуация четко показала, что

необходимо создать подходящие условия для международного рынка, чтобы

сохранить нашу национальную экономику и реабилитировать его.

Ключевые слова: Грузия, экономические вызовы, реформы, национальная

экономика.

Рецензент: профессор Теимураз Тодуа. Грузинский технический

университет.

s a m a r T a l i

levan osiZe

pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis

ideamde

konstitucionalizmis ideam msoflioSi pirveli praqti-kuli ganxorcieleba amerikis SeerTebul StatebSi hpova, igi warmoadgenda mravalsaukunovani dasavluri azrovnebis Sede-gebis brwyinvale sinTezs saxelmwifosa da mis moqalaqeebs Soris urTierTobis Taobaze, im sakiTxebze, romlebic TviT Cvengan kacobriobis arsis gaazrebas moiTxovs. konstituciam epoqis gamocdas gauZlo da daamtkica Tavisi Zala da moqniloba, daadastura, rom Seswevs unari iyos gaxsnilic da Tanac Seuvalic. samoqalaqo samsaxurSi Sesvlisas prezidenti iqneba Tu nebismieri moxele, erTgulebis fics deben da am

Page 95: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

95

fics isini aZleven ara droSasa Tu mefes, ara istorias, rasas Tu miwas, aramed konstitucias. sityva konstitucia laTinuri warmomavlobisaa da qarTulad „dawesebuls“ niSnavs. daweseba ki mis gardauval SesrulebaSi gamoixateba, radgan konstituciis miRebiT iwyeba sruliad axali era politikuri da samarTlebrivi azrovnebis istoriaSi. SeiZleba iTqvas, rom misi dawerisa da ratifikaciis Semdeg msoflios sxvadasxva erebma axal yaida-ze daiwyes azrovneba da cxovreba. igi Tamamad SeiZleba „kopernikul Semobrunebad“ movnaTloT msoflio politikur azrovnebasa da cnobierebaSi. droTa ganmavlobaSi amerikaSi 1776 wels miRebuli „ameri-kis xalxTa uflebaTa deklaracia“, romlis avtoric SemdgomSi rigiT mesame amerikis SeerTebuli Statebis prezi-denti Tomas jefersoni gaxldaT da 1787 wels „amerikis SeerTebuli Statebis konstituciis“ miRebiT dawyebuli procesebi TandaTanobiT ixveweboda da asaxvas poulobda axali da uaxlesi xanis konstituciebSi, am kuTxiT msoflioSi me-19 saukune gamoirCeoda, rodesac nebismier damoukideblobis gzaze damdgar saxelmwifos sruli suvere-nitetis deklarirebisaTvis konstituciis miReba gardauval aucileblobad gadaiqca. kanonSemoqmedebiTi procesis mokle istoriuli mimoxi-lvisas Cven gverds ver avuvliT kanonis arsis gansazRvras, anu ra aris kanoni, rogor da vin qmnida kanonebs uZvelesi droidan moyolebuli dRemde, rogor icvleboda da ixve-weboda misi Sinaarsi da arsi. daviwyoT iqedan, rom „bunebiT saxelmwifoSi“ cxovreba TavisTavad Znelad asatani iqneboda udidesi umravlesobisaTvis, yovelTvis gaimarjvebda Zlieri da daiCagreboda susti, amitom Zlier da moazrovne beladebs ar awyobdaT awewil da qaotur mdgomareobaSi cxovreba. Tavisi momxreebis TanadgomiT mimarTavdnen iZulebiT RonisZi-ebebs da saerTo wesis damrRvevs sjidnen imave xarisxis zianis miyenebiT, rac Tavad Caidina, Sedegad erTi dazaralebulis nacvlad ori miiReboda da saboloo jamSi zaraldeboda mTeli sazogadoeba, magram amis Sesaxeb qvemoT. am etapze CvenTvis aucilebelia miviRoT aqsiomasaviT, rom pirvelyofili Temuri wyobilebidan dRemde miRebuli nebismieri kanoni aris Zaldatanebis produqti, iZulebis Sedegad damkvidrebuli garkveuli „sisxlis safasuri“, sazRa-

Page 96: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

96

uri, Cadenili Tundac yoveldRiuri sarCos mosapoveblad, anu Tavis gasatanad. sazogadoebis ganviTareba ki moiTxovda msgavsi precendentebisagan Tavis daRwevas. SeiZleba vTqvaT, rom „Zlierni ama qveynisani“ Tavisi fizikuri Zalisa Tu moxerxebulobis meSveobiT aiZulebdnen sustebsac da Zlierebsac mudmiv kontrolqveS yofnas da morCilebas, damrRvevebs umowyalod uswordebodnen da sjidnen sxvaTa dasaSineblad, sanam maTi mcdeloba saTanado Sedegs ar moitanda da ar damyardeboda sruli wesrigi, anu maTi sityva ar gaxdeboda kanonis tolfasi. Cven aq ar SevudgebiT kanonis klasikuri ganmartebebis motanas, erTs ki davsZenT, rom kanoni aris obieqturi realoba, romelic Cvengan damoukideblad arsebobs da roca SegrZnebebSi mogvecema aris mdgradi da ganmeorebadi. aseTi kanonebi SeiZleba arsebobdes rogorc bunebaSi, aseve sazogadoebaSi da kanonSemoqmedni rac ufro naklebad daarRveven Tavissave mier dawesebul moTxovnebs, miT ufro umtkivneulod miiReben isini kanonikur saxes, anu darCebian ucvlelni, e.i. mdgradi da ganmeorebadi. sxva viTarebaSi sazogadoeba ver miiRebda iseT saxes, romelsac saxelmwifoebrivi hqvia. saxelmwifos gaaCnia Tavisi ZiriTadi maxasiaTeblebi, rogoricaa miwa anu teritoria mosaxleobiTa da saxelmwifo eniT, anu sakomuni-

kacio saSualebiT, erTiani ekonomikiT, kulturiTa da fsiqikiT. swored aseTi sruli maxasiaTeblebis erTobliobas mivyavarT saxelmwifoebriv azrovnebasa da cnobierebamde, romelic unda dagvirgvindes marTvis meqanizmis SemoRebiT, romelsac saxelmwifo hqvia. saxelmwifo Tavisi arsiT aris iZulebis meqanizmi, es aris unari A-si zemoqmedeba moaxdinos

B-ze da aiZulos igi gaakeTebinis is, rasac Tavisi nebiT ar gaakeTebda. „bunebiT saxelmwifoSi“ sazogadoebis yvela wevri Tanabar pirobebSia Cayenebuli da ar arsebobs makontrolebeli da susti adamianebis upirobo dacvis meqanizmi, ZalaSia bunebiTi samarTali, ar arsebobs Tanxmoba TiToeul wevrTa Soris, amitom sazogadoebas ar gaaCnia misi TiToeuli wevris uflebebis garantirebuli dacvis meqanizmi. dRes CvenTvis TavisTavad cxadia is WeSmariteba, rom yvela adamiani Seqmnilia Tanasworad, maT gaaCniaT xelSe-uvali uflebani, romelTa Soris umTavresia sicocxle, Tavisufleba da bednierebisaken swrafva. am uflebaTa

Page 97: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

97

dasacavad adamianebi qmnian xelisuflebas, romelic Tavis marlTzomier uflebamosilebas maTganve iRebs, maTive TanxmobiT, rom Tuki xelisuflebis romelime Sto, romelime forma xelyofs am miznebs, xalxis uflebaa Secvalos, an gaauqmos arsebuli mmarTveloba da daamyaros axali xelisufleba, swored amis Sesaxeb mogviTxrobs aSS xalxTa uflebaTa deklaracia, romelic safuZvlad udevs ara erTi saxelmwifos mmarTvelobis formas da igi saTaves ingliseli jon lokisagan iRebs (1632-1704 ww), mis politikur filosofias xSirad „bunebiTi uflebebis filosofias“ uwodeben. romelic eyrdnoba imis warmosaxvas, Tu ras daemsgavseboda cxovreba, rom ar yofiliyo xelisufleba. aseT warmosaxviT situacias loki da sxvebi uwodeben „bunebiT saxelmwifos“. imisda miuxedavad, arsebobda Tu ara odesme aseTi saxelmwifo, masze dafiqreba aucilebeli iyo, raTa epasuxaT Semdeg kiTxvebze:

1. rogoria adamianis buneba, anu individualobisa da xasiaTis ra saerTo niSan-Tvisebebi aqvs yvela adamians. mag., arian Tu ara isini ZiriTadad egoistebi, Tu midrekileba aqvT izrunon sxvaTa keTildReobaze. 2. ra unda iyos xelisuflebis mizani. 3. rogor unda moipovon mmarTvelobis ufleba maT, vinc xelisuflebas ganagebs. 4. rogori unda iyos saxelmwifoebrivi mowyoba. 5. rogori mmarTveloba imsaxurebs pativiscemas da mxardaWeras. 6. rogor mmarTvelobas unda vewinaaRmdegobebodeT da vebrZodeT.

yovelive es ki moaswavebda sazogadoebis wiaRSi Tanacxo-vrebis meqanizmebis Ziebas, amitom Tuki gadavavlebT Tvals uZveles civilizaciebs, isini qmnidnen werilobiT kanonTa krebulebs, romlebsac utovebdnen STamomavlebs da isic sazogadoebis marTvis meqanizmis funqcias asrulebda. Cvens mizans ar warmoadgens yvela maTganis Sesaxeb amomwuravi informaciebis mowodeba, amitom SemovifarglebiT ZiriTadi da sakvanZo, anu saetapo xasiaTis movlenebiT, romelTac garkveuli zemoqmedeba moaxdines kanonsa da upirvelesad samarTlian samarTalze. axla ki mokled Tvali gadavavloT kanomSemoqmedebiT process, romelic saTaves mesopotamiis, igive SuamdinareTis

Page 98: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

98

uZvelesi civilizaciebidan iRebs. es procesi SemdegSi TandaTanobiT aitaca da sul sxva simaRleebze aiyvana ZvelberZnulma da romaulma civilizaciam, xolo Suasau-kuneebis msoflio civilizaciam ara-erTi kanoni Semogvinaxa, romelTa gverdiT samarTlanad SeiZleba moviazroT qarTul enaze Seqmnili kanonebic. Zvel civilizaciebSi Seqmnil kanonebs ramdenime ZiriTadi ram aqvT saerTo. pirveli, esaa sxvaoba sasjelis im zomebs Soris, romelic damnaSavisaTvis socialuri warmoSobisaTvis arsebobda. magaliTad, im droisaTvis yvelgan kanonis saxiT Semonaxuli iqna pirvelyofili wesi, romlis mixedviTac adamians, romelmac vinmes fizikuri ziani miayena, iseTive samagiero unda mizRoda, magram Tu damnaSaves maRali saxelmwifoebrivi Tanamdeboba Tu socialuri mdgomareoba ekava, igi dazaralebuls mxolod fulad kompensacias uxdida. mag., „hamurabis kanonebSi“ ewera, rom „Tu vinme Tvals dauzianebs Tavisufal adamians, maSin mas TviTonac unda dauzianon Tvali, Tu igi dauzianebs Tvals vinmes monas, an am monas sxeulis raime nawils mostexs, maSin man unda gadaixados am monis Rirebulebis naxevari“. indoeTSi adamians, romelic miekuTvneboda qurumi-brahmanebis umaRles kastas, ar sjidnen, Tundac igi „yelamde yofiliyo Cafluli codvebSi“, aseTi brahmani unda gasaxlebuliyo qveynidan ise, rom misTvis fizikuri tkivili ar mieyenebinaT da Tanac qonebas Tan atandnen, magram Tu umdablesi kastis -- Sudras warmomadgeneli Seuracxyofda brahmas sityvierad, mas enas sWridnen. ruseTSi Tuki boiari (Tavadi) xolops (mdabio, glexi) mohklavda, boiars unda gadaexada 5 grivni, xolo Tu xolopi boiars mohklavda, maSin mas unda gadaexada 80 grivni, rac fizikurad yovlad SeuZlebeli iyo da aseTi piri samudamo monobisaTvis ganwiruli iyo Tavis ojaxTan erTad. yvelgan saxelmwifo idga sazogadoebis umaRlesi fenebis interesebis sadarajoze. yvelaze mkacrad isjebodnen isini, vinc gamodioda xelisuflebis winaaRmdeg, danaSauls Cadioda taZrebisa da qurumebis mimarT, zians ayenebda an qurdavda mefes d mis axloblebs, ifaravda gaqceul monebs da a.S. sazogadoebaSi gamefebuli araTanasworuflebianoba vrce-ldeboda ojaxzec. egviptis garda, sadac SemorCenili iyo matriarqatis niSnebi, kanoni icavda ojaxis patriarqalur

Page 99: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

99

mowyobas, es imas niSnavda, rom mTeli qoneba iyo ojaxis ufrosis xelSi, romelsac gaaCnda Tavis „patara saxelmwi-foSi“ meurneobis organizebis ufleba, Tavisi „qveSevrdomebis“ (ojaxis umcrosi wevrebis - colis, Svilebis, umcrosi da-Zmebis da a.S.) dasjis ufleba. patriarqaluri ojaxis despoturi mowyoba mSvenivrad ilustrirdeba im faqtiT, rom kanoniT SeiZleboda Svilebis gayidva monebad, rogorc wesi, valebis gadaxdis safasurad. qals ojaxSi Cveulebrivad damcirebuli mdgomareoba ekava. mag., indur kanonebSi xazgasmiT iyo aRniSnuli, „rom qali arasodes varga damoukidebeli saqmianobisaTvis“, is ki arada, ojaxSi axali rZali roca Semovidoda, mas qmari aiZulebda igi momsaxu-reboda seqsualuri TvalsazrisiT Tavis umcros Zmebs da qals ufleba ar hqonda gaeprotestebina, anda moeTxova ganqorwineba, gamonakliss warmoadgenda egvipte, sadac qals, roca is Txovdeboda, gaaCnda mamakacis Tanabari uflebebi, igi inarCunebda Tavis qonebas da SeeZlo ganqorwinebis moTxovna. aseTi aSkara araTanaworuflebianobis drosac ki saxe-lmwifo mainc ar aklebda Tavis dacvas sazogadoebis dabal fenebs. kanoni icavda kerZo sakuTrebas da mkacrad sjida adamians qurdobisa da sxvisi qonebisaTvis zaralis miyenebis gamo. mag., „hamurabis kanonis“ mixedviT, meTaurs, romelic xelyofda Tavisi meomrebis qonebas, sikvdiliT sjidnen. kanoni yvelgan icavda ojaxis erTianobas, sjida adamians col-qmruli Ralatisa da ojaxis wevrebisadmi mkacrad mopyrobisaTvis. daculi iyo memkvidreobis uflebac, rogorc Cans, hamurabs undoda RaribTa mdgomareobis gaumjobeseba da gadamxdelTa raodenobrivi gazrda, amitomac man savalo monoba mxolod sami wliT Semofargla, miuxedavad valis sididisa. mZime mdgomareobis miuxedavad, egvipteSi monebs SeeZloT TavSesafris mopoveba taZrebSi, maT SeeZloT eCivlaT TavianTi mepatronisaTvis sisastikis gamo. ruseTSi yma glexebs „iuris dRes“ 23 noemberi, anda erTi kviriT adre, an Semdeg „iuris dRisa“, SeeZloT gaqceodnen TavianT batonebs. ojaxis monebsac ki ufleba hqondaT hyolodaT col-Svili da qoneba, zogjer ki saxlic. monoba ar iyo memkvidreobiTi, mag., egvipteSi Tuki Tavisufali moqalaqe mona qalisagan iSvi-lebda Svils, igi Tavisufal moqalaqed iTvleboda da sxva Svilebis msgavsad SeeZlo memkvidreobaze pretenziis

Page 100: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

100

gancxadeba. SeiZleba iTqvas, rom sazogadoebaSi TandaTanobiT xdeboda civilizebulobis donis garkveuli formireba mesopotamiis samxreTSi Sumerebis pirveli dasaxlebebi Cv.w-aR-mde IV aTaswleuls aRmocendnen. iqaur qalaqebs Soris yvelaze meti pativiscemiT babiloni sargeblobda. patara babilonis samefos pirveli mmarTvelebi metad frTxil politikas awarmoebdnen da ufro xelsayrel partniorebs irCevdnen. mdgomareoba Seicvala meeqvse mefis hamurabis (Cv.w.aR-mde 1792-1750 ww) dros. igi gaxda avtori Zvel aRmosavleTSi yvelaze cnobili kanonTa krebulisa, romelsac istorikosebma „hamurabis kodeqsi“ uwodes. igi 1901 wels qalaq suzaSi aRmoaCines frangma arqeologebma, romelic warmoadgens qvis uzarmazar filas hamurabis gamosaxulebiTa da lursmnuli warweriT Sesrulebuli 282 kanonis teqstiT. swored am kanonebis meSveobiT gaxda ZiriTadad cnobili babilonis cxovrebisa da imis Sesaxeb, Tu rogor marTavda hamurabi saxelmwifos. hamurabim aRar aRadgina samefo mamulebi da ar CamoarTva miwebi glexebs. man gamoiyena miwis is nakveTebi, romelsac Temi mas, rogorc mefes gamouyofda. am miwebze hamurabi agzavnida Tavis xalxs, meomrebsa da e.w. „muSqenus“. muSqe-nuebad iTvlebodnen mefesTan daaxloebuli pirebi, romlebic misgan iRebdnen miwis nakveTebs, pirutyvsa da Tesls meurneobis sawarmoeblad. muSqenuebis qonebis qurdoba ufro mkacrad isjeboda, vidre Cveulebrivi rigiTi glexis qonebis qurdoba. swored am erTguli da mefeze damokidebuli xal-xis meSveobiT SeeZlo mefes sasoflo Temebze zemoqmedeba. mefem glexebis davalianebebsac mixeda. adre glexi gadasaxadebs ixdida naturiT -- marcvleuliT, zeTiT, matyliT. hamurabim daawesa gadasaxadi vercxliT, magram yvela glexi xom ar yidda bazarze saqonels, amitom bevri maTgani savaWro agentebisagan e.w. Tamqrebisagan sesxs iRebdnen procentebiT. vinc ver moaxerxebda sesxis gadaxdas, iZule-buli xdeboda misi romelime naTesavi daeTmo monad. hamurabim ramdejerme gaauqma qveyanaSi dagrovili valebi, savalo monoba SezRuda sami wliT, magram valebis problemas ver moeria da es arc iyo gasakviri, radgan Tamqrebs Soris iyo ara marto vaWrebi, aramed gadasaxadebis amkrebnic da mefis xazinis damcvelebic.

Page 101: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

101

kanonTa krebulis SesavalSi hamurabi laparakobs: „mardukma gamomgzavna, raTa samarTlianad vmarTo xalxi da qveyanas bedniereba movutano da maSin me maT miveci WeSmariteba da samarTlianoba da gavaumjobese xalxis mdgomareoba.“ aqve unda gavixsenoT, rom marduqi iyo babilonelTa yvelaze sapativsacemo RmerTi. amgvarad, mefes undoda sxvadasxva adamianebis - Tamqrebis, muSqenus, meomrebis, ubralo meTemeebis interesebis Serigeba umaRlesi RvTaebis nebaze dayrdnobiT. marTalia, hamurabim ver SeZlo Zlieri saxelmwifos Seqmna, magram man pirvelma mogvca kanonTa klasifikacia da safuZveli Cauyara e.w. organuli kanonebis miRebas. calke miwaze sakuTrebis ufleba gamoyo, calke danaSaulTa prevencia da calke samarTlebrivi devna. dRes SeiZleba Rimils iwvevdes is faqti, rom hamurabi sikvdiliT emuqreboda miwis mflobels, Tu mas ar ecodineboda missave teritoriaze aRmoCenili gvamis warmomavloba da mkvlelis saxeli, Tuki gvamze Zaladobis niSnebi iqneboda aRbeWdili... aq, Cemi azriT, mTavaria is, rom mefes surda mkvlelobebis prevencia. araciviluria is faqtebi, rodesac damnaSave isjeboda igive xarisxis zianis miyenebiT, ra zianic man miayena sxvas, aseve isjeboda eqimi araswori mkurnalobisaTvis, Svili Tu Tavis mSoblebze uars ityoda, mas enas Wridnen da a.S. dawyebuli hamurabis mmarTvelobidan, babiloni TiTqmis 1200 wlis manZilze warmoadgenda Zveli aRmosavleTis kultu-rul da samecniero centrs, magram Cv.w-aR-mde 689 w. igi mTlianad iqna ganadgurebuli asureTis mefis sinaheribis brZanebiT. ramdenime xnis Semdeg qalaqi kvlav aRadgines mefe nabuqodonosor II-is mefobis ( Cv. w-aR-mde 604 -562 ww) dros, Tumca verc asurelebi wavidnen Sors am saqmeSi da „sisxli sisxlis wil, Tvali Tvalis wil, xorci xorcis wil...“ ZalaSi darCa. Zvel egvipteSi Tvlidnen, rom saxelmwifoSi adamianTa Soris urTierTobebi agebulia maaTis, e.i. RvTiuri samarTli-anobisa da wesrigis, WeSmaritebis safuZvelze, romelsac amtkicebdnen RmerTebi da mefeebi, misi wyalobiT gadailaxeba qaosi da disharmonia. erT-erT Zvelegviptur moZRvrebaSi samarTlianobis Sesaxeb naTqvamia, rom „didebulTa samarTli-anoba da misi upiratesoba uryevia“, sxva SegonebaSi, romlis avtorobac egviptis erT-erT mefes miewereba, naTqvamia imis

Page 102: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

102

Sesaxeb, rom mefem unda izrunos yvela Tavis qveSevrdomze da ara marto didebulebze, radgan yvela adamiani „RmerTis naxiria“, „misi msgavsni, romlebic misi sxeulidan gamovidnen“. Zveli indoeTis kanonTa krebulebSi weria, rom ar yofiliyo SemoRebuli mkacri kanonebi da dasja maTi SeusrulebobisaTvis, maSin „ufro Zlierebi Sewvavdnen sustebs, rogorc Samfurze wamogebul Tevzsao“. daskvnis saxiT unda aRiniSnos, rom yvela civilizaciaSi cnebebi „kanoni“ da „samarTlianoba“ gaigivebuli iyo, xolo kanonmdeblebis amocanebi Seesabamebodnen humanizmis umaRles gamovlinebebs garkveuli dozirebiT. dRevandeli saqarTve-loc ver gaeqca msgavs movlenebs, rodesac aqlemis qurdi da nemsis qurdic erTnairad isjeba, anda saxelmwifo moxelis, policielebis an misi ojaxis wevrebis sityvieri Seuracxyofa mkacrad dasjadia, radganac msgavsi precendentebisagan gamoikveTeba diskriminaciis elementebi, amitom am sakiTxSi frTxilebi unda viyoT da ar davuSvaT kanonSemoqmedebiTi procesebis istoriis labirinTebSi ukusvla da ar gaxdes saWiro radikaluri RonisZiebebis gatareba sakanonmdeblo saqmianobis msoflio donemde asamaRleblad, radganac, rogorc zemoT aRvniSneT, konstitucionalizmis ideam 1787 wlis aSS konstituciidan aiRo starti da dRes msoflios nebismieri saxelmwifos damoukideblobis deklarireba konstituciiTaa ganmtkice-buli, am faqts Cven 1921 wlis 21 Tebervals miRebuli saqarTvelos demokratiuli respublikis e.w. „gemis banidan gadmogdebuli“ konstituciiT SevuerTdiT, sadac gaTvaliswinebuli iyo sakanonmdeblo bazis ukanaskneli miRwevebi da dRes Cven rom CamovrCeT msoflio standartebs, amas STamomavloba ubralod ar gvapatiebs. literatura References:

1. aSS konstitucia: kompromisis xelovneba anu marTulTa mmarTveloba,

Tb.,1997.

2. aSS xalxTa damoukideblobis deklaracia, Tb., 1997.

3. amerikis SeerTebuli Statebis konstitucia, Tb., 1997.

Page 103: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

103

4. adamianis uflebaTa sayovelTao deklaracia, damtkicebulia da sajarod

gamocxadebuli gaeros generaluri ansambleis mier 1948 wlis 10 dekembers,

gamomcemloba „samSoblo“, Tb., 1972.

5. hamurabis kanonebi, internetmasalebi, vikipedia.

6. saqarTvelos konstitucia, miRebuli 1995 wlis 24 agvistos, Semdegi

cvlilebebiTa da damatebebiT, Tb., 2010.

7. konstitucionalizmis problemebi, a. demetraSvilis redaqciiT, Tb., 2010.

Livan Osidze

From the first legislative steps to the idea of constitutionalism

Summary

In the first legislative acts of the ancient civilizations legitimized legal

inequality of people based on their social status. Legislators more valued their

lives and property than the lives and property of the social poor. Against them in

the main function principle of "an eye for an eye…” That is, they punished

severely.

The ideas of constitutionalism originated with the United States Constitution

(ratified by the State of Delaware December 7, 1787). It is the same - the first

constitution in the modern sense. Today, the declaration of the sovereignty of any

Page 104: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

104

state is fixed by the Constitution. The ideas of constitutionalism today are

irreversible.

Keywords: legislative acts, idea of constitutionalism, United States Constitution

Reviewer: Professor Vaja Shubitidze, Georgian Technical University

Леван Осидзе

От первых законодательных шагов до идеи конституционализма

Резюме

В первых законодательных актах древних цивилизаций узаконено

правовое неравенство людей, исходя из их социального положения.

Законодатели дороже ценили свою жизнь и имущество, чем жизнь и

имущество социально неимущих слоев населения. По отношению к ним в

основном действовал принцип «глаз за глаз...», то есть их карали строже.

Идеи конституционализма берут свое начало с конституции США

(ратифицированная штатом Делавэр 7 декабря 1787 года). Она же — первая

конституция в современном смысле этого понятия. Сегодня декларирование

суверенитета любого государства закрепляется конституцией. Идеи

конституционализма сегодня имеют необратимый характер.

Ключевые слова: законодательные акты, идеи конституционализма,

конституция США.

Рецензент: профессор Важа Шубитидзе. Грузинский технический

университет

s a z o g a d o e b a

kaxaber CinCalaZe

urTierTdapirispirebis leqsikur-semantikuri meTodebi

inglisur andazebSi da xatovan gamoTqmebSi

andazebi da xatovani Tqmebi – komunikaciis erTeulia. andaza moisazreba rogorc mokled gadmocemuli erovnuli azrovneba, romelsac axasiaTebs pirdapiri da iribi (figuraluri) gadmocema an mxolod iribi, da gramatikaSi warmoadgenen srulfasovan winadadebas. xatovani gamoTqma

Page 105: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

105

moisazreba, rogorc mokled gadmocemuli erovnuli azri, romelsac aqvs mxolod pirdapiri saxe, da gramatikaSi warmoadgens srulfasovan winadadebas. a. kunins, s. govrins da sxva enaTmecnierebs miaCniaT, rom sxvaoba andazebsa da xatovan gamoTqmebs Soris imaSia, rom andaza gamoxatavs zogad azrs, xolo xatovani gamoTqma – piradi xasiaTis mosazrebaa. sxva azris mixedviT (o. Sirokova) andaza mdgradi erovnuli mosazrebaa, romelsac ar aqvs gadataniTi mniSvneloba. lingvistTa umravlesoba andazebsa da xatovan Tqmebs frazeologiis sagnad miiCnevs, radgan maT aqvT frazeologiur erTeulebTan iseTi saerTo Tvisebebi, rogoricaa mdgradoba da aRqma. rogorc frazeologiur SerwymaSi, mdgradoba da martivi aRqma andazebSi da xatovan gamoTqmebSi ganisazRvreba iseTi TvisebebiT, rogoricaa: riTmi, ganmeoreba, aliteracia, aseve stilistikuri xerxebiT, romlebic agebulia Sedarebaze da dapirispirebaze. ubralo winadadebisgan gansxvavebiT, andazebi da xatovani Tqmebi ar producirdeba zepirmetyvelebaSi, xolo funqcionereben, rogorc mza erTeulebi, anu maT iyeneben saubris dros, rogorc ukve gamzadebul da cnobil sityvaTSerwymas. meores mxriv, andazebi da xatovani gamoTqmebi gansxvavdeba frazeologiuri brunvebisgan imiT, rom warmoadgenen winadadebas, xolo frazeologiuri erTeuli aris sityvaTSerwyma. frazeologiuri erTeulis azrobriv safuZvlad iTvleba – gageba; xolo andazebisa da xatovani gamoTqmebis – gansja. Tavis Tavad andazebi da xatovani gamoTqmebi aris frazeologiuri brunvis wyaro. maTi calkeuli nawilebis xSiri moxmarebis gamo isini iqcevian frazeologiur erTeulebad. andazebisa da xatovani Tqmebis sintaqsuri analizi gviCvenebs, rom xSirad isini warmoadgenen srulfasovan mtkicebiT winadadebas. mag.: A bargain can never be bankrupt; a fair face may hide a foul etc. andazebSi da xatovan gamoTqmebSi iSviaTad gvevlineba eliptikuri winadadebebi. mag.: Out of sight, out of mind; No cross, no

Page 106: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

106

crown. magram ukanasknelic ki ver transformirdeba erT sityvad. sxva sityvebiT, andazebi da xatovani gamoTqmebi, frazeologiuri Serwymisagan gansxvavebiT, yovelTvis orwevriania, rac gvaZlevs saSualebas warmovadginoT isini winadadebad. rogorc cnobilia, winadadeba SeiZleba iyos warmodgenili sami komunikaciuri saxiT: mtkicebiTi, uaryofiTi, kiTxviTi. ukanaskneli tipi ar aris damaxasiaTebeli andazebisTvis, rasac ganapirobebs maTi komunikaciuri mimarTuleba: andazebi ganazogadeben adaminur gamocdilebas, gamoaqvT Sedegi adamianuri gamocdilebidan da arigeben. gamonaklisia mxolod Semdegi andaza: “Can the leopard

change his spots?” romelic kiTxviTia mxolod formiT, xolo komunikaciuri mimarTulebiT warmoadgens mtkicebas. SevadaroT: Can the leopard change his sports?

The leopard can’t change his spots. aseve SevadaroT: Adam delved and Eva span who was then a/the gentleman?

Does your mother know you are out? radgan andazebi da xatovani gamoTqmebi aris winadadeba, isini warmoadgenen azrobriv da intonaciur srulyofilebas. mag.:

1. Learn wisdom by the follies of others.

2. He that seeks trouble never misses.

3. All that glitters is not gold.

4. Lies have short legs.

5. Life is not a bed of roses. predikativobis Sesabamisi intonacia da kategoria, romelic gamoxatulia andazebSi, maT arss adareben realobas. andazebis sxva damaxasiaTebel Tvisebad, romelic ganasxvavebs maT ubralo winadadebisgan aris is, rom isini inarCuneben or saxes – pirdapirs da iribs. andazebs da xatovan gamoTqmebs ubralo winadadebisgan gansxvavebiT, axasiaTebs azrobrivi motivirebis sxvadasxva xarisxi. frazeologiuri mniSvnelobis motivirebis qveS igulisxmeba misi sinqronuli kavSiri pirdapiri mniSvnelobis komponentebTan. motivirebis xarisxis Sesabamisad andazebi dayofilia 3 jgufad.

Page 107: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

107

pirvel jgufs ekuTvnis is andazebi, romlebic dResdReobiT ar gamoiyeneba pirdapiri azriT. maT ekuTvnis Semdegi tipis andazebi: When sorrows come they come not in single files,

but in big battalions; Pleasure has a sting in its tail. meore jgufs warmoadgens andazebi, romlebic xasiaTdeba ornairi saxiT – pirdapiri da iribi. mag.: As you sow, you shall

mow; as you brew, so must you drink. mesame jgufs warmoadgens iseTi andazebi da xatovani gamoTqmebi, romlebic gamoyenebulia mxolod pirdapiri mniSvnelobiT. mag.: No man is born wise and learned; No man is wise at all

times; No living man all things can. andazebis sintaqsuri struqturis Semdgomi analizi iZleva daskvnas, rom ubralo winadadebebisagan gansxvavebiT andazebis winadadebis wevrebi arasodes arian ubralo CamonaTvalis urTierTobaSi, aramed xSirad edrebian an upirispirdebian erTmaneTs an gamoxataven pirobiT-Sedegobriv urTierTobas. mag.: February makes a bridge, March breaks it off.

Sedareba: mag.: False friends are worse than open enemies.

Two heads are better than one. dapirispireba: mag.: Agues come on horseback, but go away on foot.

One beats the bush, and another catches the bird. da bolos, andazebis damaxasiaTebeli Tviseba, romelic ganasxvavebs maT ubralo winadadebisgan aris is, rom andazebSi ar aris gamoyenebuli sakuTari saxeli. gamonakliss warmoadgens mxolod saxelebi: Jack and Jill, Adam and Eve, romlebic inglisur enaSi gamoiyeneba, rogorc zogadad ganmsazRvreli. Sedareba: Иван и Мария (rusul enaSi). mag.: Every Jack has his Jill.

yovel ivans hyavs misi maria.

literatura References:

1. rusieSvili m. andazis funqciuri arsi, semantikuri struqtura, pragmatuli

parametrebi (inglisur da qarTul masalaze). disertacia filologiis mecnierebaTa

doqtoris samecniero xarisxis mosapoveblad) . Tbilisi. 1999

2. Qin W. Racial Characteristics of Proverbs. The 1996 Tokyo International

Proverb Forum. Ibid. 1996

Page 108: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

108

3. Cruse, D.A. 1986. Lexical semantics. Cambridge: Cambridge University

Press.

4. Frames, fields, and contrasts: new essays in semantic and lexical organization.

Hillsdale, NJ: Erlbaum.

5. Lexical-semantic relations: a comparative survey. Edmonton, Canada:

Linguistic Research Inc.

6. Quine, W.V.O. (1951). "Two Dogmas of Empiricism". Philosophical Review.

Kakhaber Chinchaladze

Lexical-semantic methods of opposition in English proverbs and figurative

expressions

Summary

Proverbs and figurative expressions are communication units. Proverb is

shortly transmitted national thinking, which is characterized by direct and indirect

(figurative) or only indirect transmission, and grammatically they are sentences of

full value.

Most linguists consider proverbs and figurative expressions as a matter of

phraseology, because they have such common properties with phraseological

units, as sustainability and understanding.

Page 109: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

109

Unlike simple sentences, proverbs and figurative expressions exist in speech

as ready-made units, i.e. they are used during the conversation, as has already been

prepared and well-known word-merges.

Keywords: Proverb, figurative expression, communication unit, phraseology,

lexical-semantic methods, phraseological unit.

Reviewer: Professor Maia Chkheidze, Georgian Technical University

Кахабер Чинчаладзе

Лексико-семантические методы противопоставления в Английских

пословицах и образных выражениях.

Резюме

Пословицы и образные выражения – коммуникационная единица.

Пословица это кратко излагаемое национальное мышление, которое

характеризуется прямым и косвенным (фигуральным) или лишь косвенным

изложением, и в грамматике они являются полноценными предложениями.

Большинство лингвистов считают пословиц и образных выражений

делом фразеологии, так как они имеют такие общие свойства с

фразеологическими единицами, как устойчивость и восприятие.

В отличие от простых предложении, пословицы и образные выражения

существуют в устной речи как готовые единицы, то есть они используются

во время разговора, как уже готовые и известные словослияния.

Ключевые слова: Пословица, образное выражение, коммуникационная

единица, фразеология, лексико-семантический метод, фразеологическая

единица.

Рецензент: профессор Майя Чхеидзе, Грузинский технический университет

leli bibilaSvili

mesijis gansazRvra warmatebuli socialuri

kampaniebisTvis

saqarTveloSi bolo periodSi sakmaod bevri socialuri xasiaTis proeqti igegmeba, magaliTad, jansaRi cxovrebis propaganda, antinarkotikuli, trefikingis sawinaaRmdego, ojaxuri Zaladobis prevenciis da a.S. CvenTan arsebul socialuri proeqtebis sakomunikacio kampaniebs ZiriTadad axasiaTebT erTi da igive saxis negatiur ganmtkicebazea agebuli. Tundac yvelaze martiv magaliTad

Page 110: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

110

SegviZlia moviyvanoT Tambaqos produqtebi warweriT „moweva klavs“.

socialuri kampaniebis erTerTi mTavari mizani efeqturi damarwmunebeli komunikaciis warmoebaa, rac TavisTavad ramdenime safexurs moicavs, kerZod informireba, informirebis Sedegad damokidebulebebis Camoyalibeba da Sesabamisi qcevis ganxorcieleba. damarwmunebeli komunikaciis efeqturobisTvis ki saWiroa mesijis adekvaturad gansazRvra. zogadad, rom vTqvaT mesiji yovelTvis unda exmaurebodes adamianebis TviT-interess da unda ergebodes yvela segments individualurad. am mxriv, sasurvelia mesijis Camoyalibebisas maslous moTxovnilebaTa ierarqiuli modelis gamoyeneba. fsiqologi abraam maslou wers, rom adamianebi reagireben iseT stimulebze, romelic maT moTxovnilebebs pasuxobs. maslou moTxovnilebaTa ierarqiul sistemas gvTavazobs, pirvel safexurze aris fiziologiuri moTxovnilebebi (SimSili, wyurvili, seqsualuri ltolva, Zili), meore safexurze – usafrTxoebis moTxovnilebebi (tkivilis, SiSis, diskomfortis aridebis moTxovnilebebi), mesame safexurze vxvdebiT socialuri kavSirebisa da siyvarulis moTxovnilebebis dakmayofilebisken swrafvas (socialuri mikuTvnebuloba, identifikaciis, siTbos, siyvarulis, martoobis aridebis moTxovnilebebi), meoTxe safexuri warmoadgens aRiarebisa da dafasebis moTxovnilebebs, sadac ori qvejgufi gamoiyofa, esenia – a) siZlieris, dominirebis, miRwevis, Sejibris, damoukideblobis moTxovnilebebi da b) pativiscemis, yuradRebis, dafasebis, aRiarebis moTxovnilebebi, bolo mexuTe safexuri ki aris TviTaqtualizaciis moTxovnilebebis etapi (adamianis unar-SesaZleblobebis, pirovnuli potencialis maqsimaluri realizaciis moTxovnilebebi). yoveli Semdegi safexuris moTxovnilebaTa dakmayofileba manamde arsebuli safexuris dakmayofilebis Semdeg xdeba mxolod da mxolod. maslous ierarqiuli sistema gvexmareba avxsnaT, ratom xdeba, rom umciresobaTa da dabali Semosavlebis mqone adamianebis informireba Sidsis Sesaxeb umetesad warumateblad mTavrdeba, maTTvis yoveldRiuri problemebi da siRaribiT gamowveuli Tavistkivili ufro prioritetulia, vidre Sidsis Tavidan acilebaze zrunva. socialurma mecnierebma daaskvnes, rom mesijiT darwmunebis miRweva didad aris damokidebuli

Page 111: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

111

auditoriis moTxovnilebebisa da interesebis swor identificirebaze.

darwmunebis SemTxvevaSi Zalian didi mniSvneloba aqvs

ასევე komunikatoris aRqmul sandoobas, is efeqturi komunikaciis aucilebeli pirobaa. rogorc wesi, miRebuli Setyobineba mWidrod aris dakavSirebuli wyarosTan, anu adamianTan romelmac gaavrcela sajarod esa Tu is gzavnili. Tumca, arsebobs SemTxvevebi, roca auditoriis mier xdeba mesijis imgvarad gaSinagneba, rom xSirad wyarosa da misi SetyobinebasTan kavSiris Sesaxeb aviwydebaT, am movlenas miZinebis efeqti ewodeba. miuxedavad amisa, imisTvis rom samizne segmentma miiRos mesiji da Sedegi moyves komunikacias komunikatori aucileblad sando pirad unda iqnas aRqmuli.

sandoobaSi igulisxmeba kompetenturoba, saimedooba, aseve mniSvnelovan faqtors warmoadgens wyaros mimzidveloba.

aRqmuli kompetenturoba

adamianebis eqspertebad aRqma orgvari meTodiT xorcieldeba, erT-erTi martivi meTodi aris imsjelo sajarod Seni samizne auditoriis azrebis Sesatyvisad, anu moaxdino imis demonstrireba, rom ise fiqrob, rogorc isini, meore gza aris warsdge auditoriis winaSe, rogorc am konkretul sakiTxSi Zalian gaTvicnobierebuli da mcodne. magaliTad, kbilis jagrisi reklamirebisas, gacilebiT efeqturia, komunikatoris rolSi stomatologis gamoyeneba, vidre studentisa, romelmac referati dawera piris Rrus higienis sakiTxze. kompetenturad aRqmis aucilebeli pirobaa sakuTar TavSi darwmunebuli saubari, yovelgvari yoymanis da dabneulobis gareSe.

aRqmuli saimedooba

saubris manera gadamwyvetia, imaze Tu ramdenad saimedo da sando adamianad iqneba aRqmuli komunikatori. mkvlevarebma gordon xemslim da entoni dubma aRmoaCines, rom Tu videoCanawerSi mowme pirdapir amyarebs TvalebiT kontaqts da ar iyureba Zirs, misi Cveneba aRiqmeba sandod.

komunikatorisadmi ndoba maRalia, Tu auditoria darwmundeba, rom misiT manipulireba ar aris komunikaciis mizani, aseve Zalian mniSvnelovania ras miawers (raze

Page 112: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

112

gaakeTebs atribucias) auditoria, komunikatoris gamosvlebs, miawers imas, rom is sakuTari ineteresebis damcvelia da gamorCena aqvs komunikaciiT Tu piriqiT. aseve aRmoCnda, rom gulwrfelad komunikatori aRiqmeba maSin roca is swrafad saubrobs, swrafad gamoTqmuli Setyobineba ufro damajereblad aRiqmeba. magaliTad, los anJelesis macxovreblebs asmeninebdnen Canawers Temaze “yavis moxmarebis saSiSroebebi janmrTelobisTvis” da aRmoCnda rom gulwrfelad, obieqturad, erudirebulad iTvleboda komunikatoris ganacxadi, romelic swrafad metyvelebda (daaxloebiT 190 sityva wuTSi). mkvlevarebs daainteresa komunikatoris sandod aRqma ganpirobebuli iyo swrafi metyvelebiT ubralod, Tu am damokidebulebaze gavlenas ganapirobebda toni da amaRlebuli intensioba saubris dros.

marketologma jeims maklahenma Tavisi kvlevebis Sedegad daadgina, rom sandod da obieqtur aRqmaze gavlenas swored saubris tempi axdens.

mimzidveloba

reklamaSi komunikatoris momxibvleloba da mimzidveloba Zalian mniSvnelovan rols asrulebs. xSirad am faqtoris zemoqmedebam SesaZloa argumentebis siZliere ganaiaraRos da gacilebiT Zlieri gavlena moaxdinos komunikatoris aRqmulma mimzidvelobam.

mimzidvelobaSi ori aspeqti gamoiyofa, erTi aris fizikuri silamaze, xolo meore – msgavseba. adamianebi midrekilni arian meti simpatia qondeT maT mimarT, vinc maTi msgavsia. aseve, Cveni msgavsi adamianebis gavlenis qveS ufro martivad veqceviT. am kuTxiT saintereso kvleva Catarda, afroamerikel abiturientebs ayurebinebdnen reklamis videoCanawers kbilebis movlasTan dakavSirebiT, meore dRes roca stomatologma gasinja isini, im abiturientebs ufro mouares kbilebs, vinc afroamerikeli eqimis rCeva moismina CanawerSi. rogorc vxedavT, adamianebi reagireben im Setyobinebebze, romelic maTive socialuri jgufis warmomadgenlisgan modis.

savaraudod gacilebiT ufro efeqturi iqneba socialuri kampaniebis dagegmvisas pozitiuri ganmtkicebis

Page 113: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

113

gamoyeneba, am mizniT Tvisebrivi kvlevis farglebSi Catarda xuTi fokusuri jgufuri diskusia.

kvlevis samizne segments warmoadgendnen:

19-25 wlis asakis studentebi, romlebic cxovroben aqtiuri, studenturi cxovrebiT;

30-50 wlis asakis qalebi, (diasaxlisebi da dasaqmebulebi Sereulad) romelTac hyavT 8-16 wlis skolis moswavle Svilebi;

30-50 wlis asakis adamianebi, romelTac Tambaqos mowevis gamo SeeqmnaT janmrTelobasTan dakavSirebuli problemebi Tvisebrivi kvlevis Sedegad gamovlinda, rom sxvadasxva samizne segmentisTvis mamotivirebeli faqtorebi gansxvavebulia. respodentebis erTi nawilisTvis prioritets Tambaqos mowevisgan miRebuli siamovneba warmoadgens, Sesabamisad masze uaris Tqma uWirs. janmrTelobasTan dakavSirebuli problemebis mqone adamianebi mxolod mSvidi cxovrebis reJimis da finansuri siZlieris SemTxvevaSi ifiqrebdnen Tambaqos mowevaze Tavis danebebaze. studentebisTvis, jansaRi kvebis yvelaze mniSvnelovan motivacias mudmivad karg formaSi yofna warmoadgens. maTTvis naklebad mniSvnelovania janmrTelobasTan dakavSirebuli safrTxeebi, yuradRebas mxolod maSin aqceven, rodesac amgvari safrTxis winaSe aRmoCndebian. studentebis mamotivirebeli faqtorebi:

garegnul silamazeze zrunva;

energiis aRdgena;

informaciis xSiri miwodeba; mSoblebisa da janmrTelobasTan dakavSirebuli problemebis mqone adamianebis mamotivirebeli faqtorebi

Svilebis janmrTeloba;

xangrZlivi sicocxle; aseve aRsaniSnavia, rom studentebi Tambaqos mowevis sawinaaRmdego kampaniis mamotivirebel faqtorad swor propagandas miiCneven. maTi azriT, informacia sworad da saxalisod unda iyos mowodebuli romelime arasamTavrobo an saerTaSoriso organizaciebis mxridan. studentebi miiCneven, rom amgvar programaSi aramxolod medikosebi unda iyvnen CarTulebi, aramed piaris specialistebi da

Page 114: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

114

marketologebi, vinc sworad SeimuSavebdnen strategias. maTi azriT, amgvari programa, pirvel rigSi, unda ebrZolos maT mier aRqmul negatiur stereotipebs. studentebi Tvlian rom informacia unda iyos miwodebuli martivi d gasagebi eniT da ar unda iyos 10 gverdiani naSromi.

fokusuri diskusiis monawile mSoblebi miiCneven, rom informacia bavSvs mcire asakidanve unda miewodebodes. iqidan gamomdinare, rom isini ver axerxeben daarwmunon TavianTi Svilebi Tambaqos moxmarebis mavneblobaSi, survils gamoTqvamen, rom am sakiTxTan dakavSirebiT garkveuli informacia bavSvebs skolaSi kompetenturi piris mxridan miewodebodes.

janmrTelobasTan dakavSirebuli problemebis mqone respondentebi, miuxedavad imisa, rom maT Tambaqos moweva seriozul problemebs uqniT, miiCneven, rom mxolod mSvidi cxovrebis reJimis da finansuri siZlieris SemTxvevaSi ifiqrebdnen sigaretze Tavis danebaze, radgan maTTvis, amJamindeli maTi mdgomareobidan gamomdinare, Tambaqos moweva stresTan gamklavebis SesaZleblobad aRiqmeba. kvlevis Sedegebze dayrdnobiT SegviZlia davaskvnaT, rom socialuri sakominikacio kampaniebis farglebSi TiToeuli segmentisTvis individualuri pozitiuri mesijis gamoyeneba bevrad ufro realur Sedegs gamoiRebs. aseve, sasurvelia wmindad sainformacio xasiaTis komunikacia, da rac yvelaze mniSvnelovnad gamoikveTa, meti efeqturobisTvis gasaTvaliswinebelia, ara mxolod mesijis mamotivirebeli faqtorebis mixedviT SemuSaveba, aramed komunikatoris SerCevisas didi sifrTxilis gamoCena. kerZod ki, sasurvelia komunikatori TiToeuli segmentisTvis iyo SerCeuli da roluri modelirebis aqtiurad gamoyeneba.

sakomunikacio aqtivobebis ganxorcielebisas zogadad rekomendebulia:

aqcentireba Tambaqos moxmarebis gareSe cxovrebis pozitiur mxareebze da misgan miniWebul siamovnebasa da sijansaReze, kerZod imis win wamoweva, rom aramwevelebi bevrad popularulebi, warmatebulebi arian;

Tambaqos moxmarebisa da akrZalvebis gamijvna;

Page 115: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

115

aqcentireba Tambaqos gareSe cxovrebis pozitiur

Sedegebze. literatura References:

1. Advertising, Arens, W., Boves, C. Boston 1994

2. Communication models for the study mass communications.2nd-ed.

Mcquail, D., Windahl, and S.Harlow 1993

3. Kleppner's Advertising Procedure Lane, R. New Jersey 2008

4. Media of mass communication 8th-ed. Vivian, J. New York 2008

5. Public Relations Today Cameron, G. New York 2008

6. Primer of public relations research Stacks, D. New York 2002

7. Public Relations Wilcox, D.; Cameron, G. New York 2006

8. Strategic writing Maesh, Ch., Guth, D. Boston 2005

Leli Bibilashvili

Message development for successful social campaigns

Summary

Efficiency of communication strategy of social campaigns is discussed

and pinpointed in the article. Recently social campaigns are actively supported,

Page 116: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

116

financing sources increased, as from the international donors, and also from the

state budget. TV social advertizing are various, for example, we watch advertizing

on healthy lifestyle, violence prevention, on struggle against smoking, and others.

It is necessary to notice that general approach of communication strategy,

especially in social projects are very monotonous, the majority of them is

developed on a negative reinforcement, basically on terrifying images and on

possible negative and dangerous consequences resulted by socially undesirable

behavior. This approach actually reduces real success of the project. The basic idea

of campaign should reflect the factors of motivation of target audience. Social

campaigns will be much more successful if based on a positive reinforcement,

research has justified expectations. Research has been conducted specially on an

example of tobacco consumption. Different target segments were asked during the

qualitative research regarding the factors of motivation, namely what factors may

lead them to switch to socially desirable behavior. Research data analysis has

clarified that social campaigns in negative emotional messages, cause some kind

of the self-defense mechanism, and they usually don't lead people to the best, on

the contrary they to reject the information. As a result following motivation factors

were defined: for students mainly the most appealing is to emphasize on beauty

and attractiveness and energy, while parents and people with health disorders

prefer emphasis on their children’s health and long years of healthy life.

Keywords: message, communicator characteristics: expertise, attractiveness,

credibility; social campaigns, effectiveness of social campaigns, motivational

factors, behavior, positive reinforcement, negative reinforcement

Reviewer: Professor Maia Kavtarashvili, University of Georgia

Лели Бибилашвили

Развитие сообщений для успешных социальных кампаний

Резюме

Page 117: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

117

В статье рассматривается эффективность коммуникационных

стратегий социальных кампаний. В последнее время активно поощряються

социальные кампании, увеличелось источники финансирования, как со

стороны международных доноров, а также со стороны государства.

Телевизионные социальные рекламы очень разнообразны , например, мы

видем рекламы по укреплению здоровья, превенции насилия по борьбе с

курением, и другие. Следует отметить, что насколько различны название

вопрос, настолько монотонный общий подход коммуникационных стратегий,

особенно в социальных проектах, большинство из них строится на

отрицательном подкреплении, в основном на ужасающие изображения и на

возможные негативные и опасные последствия, которые могут принести

социально нежелательные поведения. Этот подход фактически уменьшает

реальную успешность проекта. Основная идея кампании должна

соответствовать факторов мотивации целевой аудитории. Будет гораздо

эффективным основание социальных каммпаний на положительное

подкрепление, исследование оправдало ожидания. Исследование было

проведено специально на примере курения табака. Исследование

проводилось в разных целевых сегментов в соответствии с факторов

мотивации социально желательного поведения и определились

соответстующие факторы. Исследование показало, что социальные кампании

в отрицательных эмоциональных сообщений, вызывают своего рода

защитный механизм, и они обычно не приводят людей к лучшему, наоборот

они стараютсья отрицать информацию. В результате факторы мотивации:

для студентов сосредоточено на внешней красоте и демонстрации

энергичности, родители и люди с проблемами со здоровьем желают

коммуникации с акцентом на здоровье детей и долгих лет жизни.

Ключевые слова: сообщение, харакатеристики коммуникатора: экспертиза,

привлекательность, доверие; социальные кампании, эффективность

социальных кампаний, факторы мотивации, поведение, положительное

подкрепление, отрицательное подкрепление.

Рецензент: профессор Майя Кавтарашвили, Университет Грузии

Тимур Магсумов

Образовательная политика «versus» школьная реальность:

«правила для учащихся» и дисциплина в средних профессиональных

училищах дореволюционной России

Page 118: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

118

На рубеже XX и XXI вв. система воспитания в России оказалась в

состоянии многогранного системного кризиса, чем привлекла к себе

внимание отечественной исторической мысли. Это было обусловлено тем,

что накопленный опыт воспитания подрастающих поколений различными

учебными заведениями профессионального образования содержит много

поучительного для осмысления новых форм и методов воспитания,

процессов адаптации молодежи к условиям современных рыночных

отношений.

Существенное ограничение в области гражданских прав и свобод на

рубеже ХIХ-ХХ вв. было характерно для основной массы населения

Российской империи, но даже на этом фоне отношение власти к учащейся

молодежи было особым. С одной стороны, учащиеся средней

профессиональной школы не признавались взрослыми людьми, и,

следовательно, были практически полностью лишены права участвовать в

общественной жизни страны. С другой стороны, подрастающее поколение,

по замыслу властей, должно было воспитываться в жестких рамках, что

служило бы гарантией его законопослушания в будущем. Даже

официальная педагогика отмечала, что «в школу слишком легко проникает

много внешней дрессировки вместо глубокого усвоения знаний, много

механической работы вместо влияния на душу. Везде вперед выступает то,

что подлежит контролю, что может быть усвоено памятью, записано,

воспроизведено» [1].

Отсюда, то внимание, которое уделялось регламентации всех сторон

жизни учащихся через введение особых обязательных для исполнения

правил. Тяга властей к созданию унифицированной системы правил

поведения по-прежнему определялась главной государственной триадой

целей «православие-самодержавие-народность». Поэтому вполне очевидна

направленность воспитательной системы школы на формирование

патриотичной, богобоязненной, высоконравственной личности, преданной

«царю и Отечеству».

Исходя из этих идеологических позиций, в 1894 г. Министерством

народного просвещения (далее МНП) были утверждены «Правила для

учеников промышленных училищ», ставшие, по сути, государственной

программой воспитания учащихся низших и средних профессионально-

технических учебных заведений. Основной целью и особенностью Правил

было стремление предельно регламентировать жизнь учащихся и не

допустить их совместной деятельности, а, тем более, организации

коллектива. Драконовские меры вызвали не только сопротивление со

стороны учащихся, но и недовольство со стороны их родителей и

педагогической общественности. В итоге в 1896 г. МНП в специальном

Page 119: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

119

циркуляре попечителям учебных округов отметило, что «правила для

учеников промышленных училищ заключают в себе общие для всех

заведений положения, которые на практике должны применяться не с

буквальной точностью во всех училищах, а сообразно с типом их, главным

же образом с возрастом учащихся» [2]. Однако, эти оговорки министерства,

носившие рекомендательный характер, по сути, не изменили обстановку в

технических училищах. Регламентация всех сторон жизни учеников

исходила непосредственно от МНП, а затем получала более четкую и

скрупулезную трактовку в распоряжениях попечителей учебных округов и

дополнялась на местах постановлениями начальства самих учебных

заведений.

Одним из определяющих условий успешности образовательной

системы «Правила для учеников промышленных училищ» подразумевали

строгое соблюдение дисциплины учащимися.

Каждый ученик промышленного училища, например Казанского (далее

КПУ), был обязан иметь при себе особый билет с правилами поведения; за

нарушение этих правил билет изымался любым членом педагогического

совета, что автоматически запрещало провинившемуся ученику дальнейшее

посещение занятий. Билет был основным документом учащегося, своего

рода паспортом, в который также вносились отметки родителей или

попечителей о времени отправления ученика из дома после каникул или

особо разрешенного начальством отпуска. Билет и эти меры позволяли

контролировать времяпрепровождение юношей за пределами училища.

Внимание к посещаемости в КПУ было бдительным. В случае

невозможности для ученика явиться на занятия по уважительной причине, в

т.ч. по болезни, уведомление о том должно было быть прислано учебному

начальству на следующий день. Пропуск занятий по уважительной причине

не освобождал учащегося от усвоения пройденного материала и

предусматривал сдачу в срок всех письменных работ [3].

С целью поддержания строжайшей дисциплины «Правила»

детализировали поведение учащихся, как во время учебного процесса, так и

вне стен учебного заведения. Ученики должны были являться на занятия со

всеми учебными принадлежностями, заранее занять свои места и без

разрешения преподавателя не могли их менять. Во время уроков ученики

должны были сидеть прямо, им запрещалось разговаривать, заниматься

посторонними делами, производить шум, подсказывать друг другу,

перебивать преподавателя; отвечать ученики должны были стоя, вставать со

своих мест по окончании урока они могли только с разрешения

преподавателя, а опоздавшие на урок могли войти также по его позволению

[4].

Page 120: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

120

В целях облегчения надзора за учащимися вне стен училища было

введено обязательное ношение форменной одежды. Запрещалось ношение

длинных волос, украшений (колец, перстней и проч.), а также тросточек,

хлыстов и палок. Ученики не могли отлучаться с квартиры позже десяти

часов вечера. Что касается форменной одежды для учащихся, кстати,

требовавшей значительных затрат, то она являлась не только средством

отличия учеников в массе населения, но и важнейшим средством

воспитания и приучения к дисциплине. Форменная одежда для учащихся

среднего химико-технического училища включала двубортную тужурку

(полупальто – Т.М.) черного сукна с 12 золочеными гладкими

металлическими пуговицами, по шесть в каждом борту, с отложным

воротником, плотно застегивающимся около шеи на крючок, с петлицами

из черного сукна с пуговицами и с установленными знаками технических

училищ, с синим кантом по воротнику, обшлагам рукавов и петлицам. При

тужурке был обязателен галстук из черного сукна военного образца. Кроме

этого, были введены для классных чертежных занятий – блуза-куртка из

черного сукна со стоячим воротником и со знаком училищ на концах

воротника и рабочая форма для мастерских – синяя блуза-рубаха,

подпоясанная ремнем. Каждый учащийся должен был иметь еще и черное

суконное пальто с такими же петлицами и кантами на воротнике и

обшлагах, как в тужурке. Шаровары также шились из черного сукна,

носились на выпуск, а при летних практических занятиях ученики носили

шаровары в сапоги. Обязательна была особая с черным околышем и синим

кантом на тулье фуражка из черного сукна с козырьком, на околыше

которой помещался позолоченный металлический знак, составленный из

циркуля, разводного ключа, молотка и треугольника. Такой же знак

меньшего размера нашивали с двух сторон на воротник тужурки, блузы и

на петлицах пальто [5].

Раздел «Правил для учеников промышленных училищ», касавшийся

взаимоотношений в ученической среде, акцентировал внимание на

нравственном воспитании учащихся, но все же в целом носил

антиколлективный и надзорно-принудительный характер. Он имел и далеко

идущие перспективные цели – научить учеников идеальным для власти

способам и системе коммуникации в обществе. В отношении к товарищам

ученики должны были быть вежливыми, доброжелательными и

дружелюбными: ссоры, брань, драки и игры на деньги строго воспрещались.

Вообще, ученики, дорожа честью своего училища и своего класса, обязаны

были воздерживаться сами и воздерживать своих товарищей от «всякого

рода поступков, не совместных с честью благовоспитанных юношей, и

должны всячески предупреждать такие поступки, которые могут бросить

тень на учебное заведение» [6].

Page 121: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

121

На практике по отношению друг к другу учащиеся КПУ были вполне

корректны и дружелюбны, не считая нескольких исключительных случаев.

Так, 26 апреля 1904 г. один ученик первого класса механического училища

«под влиянием возбуждения и выпитого вина ударил молотком по голове

спящего товарища и нанес ему этим ударом довольно сильную рану» [7].

Нанесший удар ученик был удален из училища и направлен на излечение в

окружную психиатрическую лечебницу. 17 февраля 1906 г. ученик

строительного училища, под влиянием раздражения, нанес, пристававшему

к нему ночью и не дававшему спать, товарищу шесть ран лежащим на столе

открытым перочинным ножом. Этот ученик также был удален из училища.

Правила строжайше запрещали самоорганизацию учащихся, попытки к

объединению учеников и их связи с различными партиями, кружками и

обществами. Попытки оградить учеников от влияния окружающего их

мира, вызванные боязнью политического просвещения учеников,

стремлением упредить попытки общественных движений и партий

рекрутировать учащихся в свои ряды и даже оградить их от соблазнов

вольной светской жизни, привели к определенной закрытости КПУ.

«Ученики, – говорилось в Правилах, – отнюдь не должны составлять между

собою и с посторонними лицами каких-либо обществ или вступать в

таковые общества под опасением исключения из училища» [8]. «Правила»

запрещали ученикам многолюдные собрания на их квартирах, иметь

недозволенные начальством издания, а также порох, огнестрельное и

холодное оружие.

Особое место в «Правилах» занимали вопросы религиозного

воспитания учащихся. Каждый ученик в воскресные и праздничные дни, а

также накануне этих дней был обязан посещать училищную церковь или

общественное богослужение. Ученики, живущие в Казани недалеко от

церкви Покрова Пресвятой Богородицы были обязаны посещать

преимущественно эту церковь, а остальные – ближайшие к их квартирам

приходские церкви [9]. Ежегодно, в страстную неделю, учащиеся должны

были исповедоваться и причащаться. Согласно «Правилам», перед началом

учебных занятий все ученики должны были, собираясь к 7 часам 35

минутам утра, присутствовать на общей молитве, а после окончания

последнего урока молитва должна была читаться в классе. Более того,

возможно, как стремление «услужиться» перед вышестоящим начальством,

в виде местной инициативы каждому выпускнику КПУ на экзамене по

Закону Божьему выдавалось по Святому Евангелию [10].

Однако, реальная обстановка по религиозному воспитанию учащихся,

возможно, резко отличалась от программы правительства. Об этом

свидетельствуют материалы ревизии КПУ окружным инспектором

Соловьевым в марте 1904 г., результатом которой стало отстранение от

Page 122: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

122

должности директора КПУ Н.Г. Грузова. Хотя, отчет Соловьева полностью

был составлен в негативном для администрации и всего училища тоне,

продолжительная переписка Н.Г. Грузова и руководства Казанского

учебного округа подтверждает ряд отраженных в отчете фактов. В пользу

данных, отраженных в отчете инспектора, частично свидетельствуют и

противоречия между современной программой образования и ее реальным

воплощением.

Из беседы с законоучителем инспектор Соловьев выяснил, что в

религиозном отношении учеников КПУ можно условно разделить на две

группы:

1) большинство учеников относились к религиозным обязанностям

пассивно: они аккуратно выполняли религиозные обязанности,

предписанные им правилами и указанные законоучителем, но «не всегда с

должной прочувственностью» [11];

2) незначительная часть учеников живо интересовалась религиозно-

нравственными вопросами, за решением которых они обращались к

законоучителю на уроках и даже приходили к нему на дом.

Что касается ежедневной утренней молитвы, то и тут инспектор нашел

нарушения. 19 марта 1904 г. прибыв к 8 часам утра на молитву, он

обнаружил в актовом зале небольшую группу из 20-25 учеников, стоявших

около парт, и надзирателя (хотя, общее количество учащихся достигало 287

человек, т.е. на обязательную утреннюю молитву пришла лишь десятая

часть обучающихся!). Увидев отдельно стоявших четырех певчих,

надзиратель махнул им рукой, чтобы они присоединились к общей группе,

так как четыре ученика не могли составить хора. Вышедший на середину

зала ученик по молитвеннику торопливо прочитал слова молитвы, при

начале которой подошел и инспектор. На следующий день ситуация

кардинально изменилась: на молитве присутствовало в два раза больше

учеников, не считая 10-12 певчих. Но в обоих случаях преподаватели на

молитве не присутствовали [12].

Все указанные в «Правилах» требования были настолько типичными и

характерными для жизни любого среднего учебного заведения, что и

нарушались они с такой же типичностью и характерными периодичностью

и постоянством. Как указывается в «Историческом описании Казанского

промышленного училища», основные проступки учеников были

совершенно студенческими: несоблюдение формы, курение, «манкировки»

(пропуски занятий – Т.М.), кутежи, хождение без разрешения в театр,

перемена квартир без разрешения начальства, опоздание при возвращении с

«вакаций» (каникул – Т.М.). В документе особо отмечается то, что «бывшие

абитуриенты реальных училищ и гимназий очень вежливы, но с другой

стороны болезненно самолюбивы. Всяким замечаниям надзирателя или

Page 123: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

123

инспектора они очень обижаются, часто раздражаются и временно бросают

ходить в училище или же подают прошения об увольнении» [13]. Это

свидетельствует о том, что таким ученикам были привиты не только

правила и нормы общения в средних учебных заведениях, но и значение их

обучения в таких учебных заведениях, и, поступив в КПУ, эти подростки

чисто психологически и вполне естественно уже ощущали свою

принадлежность к неким «более высшим сферам».

Установленные правила были обязательными для исполнения всеми

учащимися, а контроль за их реализацией на педагогический персонал, в

ряде случаев – на административные и карательные органы, а также на

родителей учеников. Их неисполнение вело к различным наказаниям,

которые четко регулировались утвержденными в 1894 г., одновременно с

«Правилами для учеников промышленных училищ», особыми «Правила о

взысканиях, налагаемых на учеников технических училищ» [14].

Правила поведения, разработанные учебным начальством,

требовавшим их точного исполнения, не всегда выполнялись учащимися в

повседневной жизни школы, но все же сковывали легальные формы

детского досуга, что способствовало усилению радикальных настроений в

ученической среде в начале ХХ века.

Примечания

References:

1. Маттиас А. Практическая педагогика для средних учебных

заведений. М.: Типография Г. Лисснера и А. Гешеля, 1899. С. 67.

2. Сборник по техническому и профессиональному образованию:

Вып. II / М-во нар. прос. Отд-ние пром. уч-щ. СПб.: Типография Балашева,

1899. С. 164.

3. Правила относительно соблюдения порядка и приличия учениками

низших технических училищ соединенного Казанского промышленного

училища. Казань: [Б.и.], 1905. С. 6-7.

4. Правила для учеников низших технических училищ // Средние

технические училища. Низшие технические училища. СПб.: издание отдела

промышленных училищ МНП, 1909. С. 257.

5. Краткие сведения о Казанском промышленном училище и условия

приема. Казань : Типо-литография Императорского Университета, 1907.

С. 25; Об установлении форменной одежды для учащихся в технических и

ремесленных учебных заведениях ведомства Министерства народного

просвещения // Журнал Министерства народного просвещения. 1898. Март.

С. 22-29.

6. Правила для учеников низших технических училищ… С. 260;

Page 124: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

124

Правила относительно соблюдения… С. 13.

7. Национальный архив Республики Татарстан (далее НАРТ). Ф. 121.

Оп. 1. Д. 607. Л. 30.

8. Правила для учеников низших технических училищ… С. 261;

Правила относительно соблюдения… С. 15-16.

9. Правила относительно соблюдения… С. 2.

10. НАРТ. Ф. 121. Оп. 1. Д. 623. Л. 16.

11. НАРТ. Ф. 121. Оп. 1. Д. 21. Л. 11 об.

12. НАРТ. Ф. 121. Оп. 1. Д. 21. Л. 101.

13. НАРТ. Ф. 121. Оп. 1. Д. 607. Л. 29.

14. Правила о взысканиях, налагаемых на учеников технических

училищ» // Средние технические училища… С. 271-273.

Temur magsumovi, saganmanaTleblo politika “versus” da saskolo realoba: “wesebi moswavleTaTvis” da disciplina revoluciamdeli ruseTis saSualo profesiul saswavleblebSi

reziume

warmodgenil naSromSi gaanalizebulia revoluciamdeli ruseTis saSualo profesiuli saswavlo dawesebulebebis miznebi, socialur-istoriuli da pedagogiuri pirobebi, moswavleTa qcevis reglamentaciisa da normirebis principebi. mocemulia mtkicebulebebi, rom garegnulad viTomda qmediTobis miuxedavad igi iyo pedagogiurad araefeqtiuri da mavne sociumis stabiulurobisaTvis. sakvanZo sityvebi: saganmanaTleblo politika “versus”, saSualo profesiul saswavleblebi, revoluciamdeli ruseTi, pedagogiurad araefeqturi. recenzenti: profesori giorgi baRaTuria, saqarTvelos teqnikuri universiteti

Timur Magsumov

The educational policy of the “versus” school reality: "rules for students",

and discipline in secondary vocational schools of pre-revolutionary Russia

Page 125: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

125

Summary

The article deals with the aims, socio-historical and pedagogical conditions,

the principles of the regulation of the behavior of students in secondary

professional educational establishments of pre-revolutionary Russia. Their

pedagogical inefficiency and threat for society stability are proved in spite of

their outward effectiveness.

Keywords: The educational policy of the “versus”, secondary vocational schools,

pre-revolutionary Russia, pedagogical inefficiency.

Reviewer: Professor Giorgi Bagaturia, Georgian Technical University

CONTENTS

THEORY

Page 126: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

126

Salome Khizanishvili

Positives and negatives of globalization and Georgia---------------------5

Keti Jijeishvili, Maia Kipiani

Masses Phsycology------------------------------------------------------------16

Valery Shaparenko Versions of «National idea»: the analysis of the scientific

periodical press of questions of formation of national

idea in Russia (2000–2010)---------------------------------------------------23

Nana Kharadze

The peculiarities of acceptance at Public service--------------------------32

Lia Nebieridze Methods of developing spectacular managerial decisions

in modern Georgia--------------------------------------------------------------41

HISTORY

Manana Darchashvili

The referendum of the March 31st, 1991 of Georgia----------------------46

Evgeny Krinko

Rosenberg’s Caucasus Program as Project of Modernization

“Ostpolitik” Germany----------------------------------------------------------59

Tatiana Kopaleishvili The question of the first Baptist congregation in Georgia-----------------67

Tatiana Khlynina

The soviet experience of solving the «circassian» question---------------75

ECONOMICS

Tea Khachidze

Addressing Economic Challenges in Georgia------------------------------84

LAW

Page 127: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

127

Livan Osidze

From the first legislative steps to the idea of constitutionalism----------94

SOCIETY

Kakhaber Chinchaladze

Lexical-semantic methods of opposition in English proverbs and

figurative expressions---------------------------------------------------------104

Leli Bibilashvili

Message development for successful social campaigns------------------109

Timur Magsumov

The educational policy of the “versus “school reality:

“rules for students” , and discipline in secondary vocational

schools of pre-revolutionary Russia------------------------------------------117

СОДЕРЖАНИЕ

Page 128: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

128

ТЕОРИЯ

Саломе Хизанишвили

Позитивы и негативы глобализации и Грузия--------------------------5

Кетеван Джиджеишвили, Майя Кипиани

Психология масс--------------------------------------------------------------16

Валерия Шапаренко

Разновидности «Национальной идеи»: анализ научной

печати вопросов формирования национальной идеи в России

(2000 – 2010 гг.)---------------------------------------------------------------23

Нана Харадзе

Особенности правила приема на государственную службу--------- 32

Лия Небиеридзе, Методы разработки эфектных управленческих решений в

современной Грузии----------------------------------------------------------41

ИСТОРИЯ

Манана Дарчашвили

Референдум Грузии 31 марта 1991 года ----------------------------------46

Евгений Кринко

КАВКАЗСКАЯ ПРОГРАММА РОЗЕНБЕРГА КАК ПРОЕКТ

МОДЕРНИЗАЦИИ «ВОСТОЧНОЙ ПОЛИТИКИ» ГЕРМАНИИ---59

Татьяна Копалеишвили

К вопросу о первой Ваптистской общине в Грузии--------------------67

Татьяна Хлынина

Советский опыт решения «черкесского вопроса»----------------------75

ЭКОНОМИКА

Теа Хачидзе

Экономические вызовы Грузии и их управление-----------------------84

ПРАВО

Page 129: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

129

Леван Осидзе

От первых законодательных шагов до идеи

конституционализма------------------------------------------------------94

ОБЩЕСТВО

Кахабер Чинчаладзе

Лексико-семантические методы противопоставления в

Английских пословицах и образных выражениях-------------------104

Лели Бибилашвили

Развитие сообщений для успешных социальных кампаний--------109

Тимур Магсумов

Образовательная политика «versus» школьная реальность:

«правила для учащихся» и дисциплина в средних

профессиональных училищах дореволюционной России-----------117

Page 130: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

130

avtorebi

leli bibilaSvili saqarTvelos universitetis

profesori manana darCaSvili saqarTvelos teqnikuri

universitetis profesori tatiana kopaleiSvili

baTumis SoTa rusTavelis saxelobis saxelmwifo universitetis istoriis fakultetis doqtoranti

evgeni krinko istoriis mecnierebaTa doqtori, ruseTis mecnierebaTa akademiis samxreTis samecniero centris wamyvani mecnier muSaki (donis rostovi) (ruseTi)

Temur magsumovi istoriis mecnierebaTa kandidati, profesori, nabereJnoCelnis saxelmwifo pedagogiuri instituti (ruseTi)

lia nebieriZe socialur mecnierebaTa doqtori

levan osiZe saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

kaxa CinCalaZe saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

valeria Saparenko filosofiis doqtori, soWis saxelmwifo universiteti (ruseTi)

nana xaraZe saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

Tea xaCiZe saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

salome xizaniSvili

saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

tatiana xlinina istoriis mecnierebaTa doqtori, (donis rostovi, ruseTi)

qeTi jijeiSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

maia yifiani saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

Page 131: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

131

Authors

Leli Bibilashvili Professor at University of Georgia

Kakhaber Chinchaladze Doctoral Candidate, Georgian Technical

University

Manana Darchashvili Professor, Georgian Technical University

Nana Kharadze Doctoral Candidate, Georgian Technical

University

Tea Khachidze Doctoral Candidate, Georgian Technical

University

Salome Khizanishvili Professor of Georgian Technical University

Tatiana Khlynina PhD, Institute of Social, Economic and

Humanitarian Research of SSC RAS

(Rostov-on-Don, Russia)

Maia Kipiani Professor of Georgian Technical University

Keti Jijeishvili Professor of Georgian Technical University

Lia Nebieridze Doctor of Social Sciences

Tatiana Kopaleishvili Doctoral Candidate, Shota Rustaveli State

University of Batumi

Evgeny Krinko Doctor of Historical Sciences, acting Deputy of

Institute of Social, Economic and

Humanitarian Research of SSC RAS

(Rostov-on-Don, Russia)

Timur Magsumov

Ph.D. in History, Naberezhnye Chelny State

Pedagogical Institute (Russia)

Levan Osidze Professor, Georgian Technical University

Valery Shaparenko PhD (philosophical), Sochi state university

(Russia)

Page 132: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

132

Авторы

Лели Бибилашвили Профессор Университета Грузии

Манана Дарчашвили

Профессор Грузинского технического

университета

Кетеван

Джиджеишвили

Профессор Грузинского технического

университета

Майя Кипиани Профессор Грузинского технического

университета

Татьяна

Копалеишвили

Докторант Батумского государственного

университета им. Шота Руставели

Евгений Кринко Доктор исторических наук, заместитель

директора по научной работе Института

социально-экономических и

гуманитарных исследований Южного

научного центра РАН. (РФ)

Тимур Магсумов

К.и.н., доцент кафедры истории

Набережночелнинский государственный

педагогический институт (РФ) Лиа Небиеридзе Доктор социальных наук

Леван Осидзе Профессор Грузинского технического

университета

Каха Чинчаладзе Докторант Грузинского технического

университета

Теа Хачидзе Докторант Грузинского технического

университета

Нана Харадзе Докторант Грузинского технического

университета

Саломе Хизанишвили Профессор Грузинского технического

университета Татьяна Хлынина Д.и.н., главный научный сотрудник Институт

социально-экономических и гуманитарных

исследований ЮНЦ РАН, Ростов – на – Дону.

(РФ) Валерия Шапаренко

Кандидат философских наук, доцент,

Сочинский государственный университет

(РФ)

Page 133: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

133

Jurnalis redkolegia nana avaliani

istoriis mecnierebaTa doqtori, egvipteSi saqarTvelos saelCos despani (saqarTvelo)

rudiger andreseni berlinis universitetis profesori ekonomikis dargSi, saqarTvelos teqnikuri universitetis sapatio doqtori (germania)

meufe abraami (garmelia)

dasavleT evropis mitropoliti (saqarTvelo)

evgeni baraTaSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori, ekonomikisa da biznesis marTvis departamentis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

giorgi baRaTuria saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori (saqarTvelo)

oTar baRaTuria pasuxismgebeli mdivani, politikis doqtori (saqarTvelo)

rasa belokaite vitautas didis universitetis profesori (litva)

anastasia ganiCi ruseTis mecnierebaTa akademiis centraluri aziis, kavkasiisa da ural-volgispireTis Semswavleli centris mecnier-muSaki, docenti (ruseTi)

iuri goricki moskovis energetikuli institutis profesori (ruseTi)

vaxtang guruli ivane javaxiSvilis sax. Tbilisis saxelmwifo universitetis profesori (saqarTvelo)

SoTa doRonaZe mTavari redaqtori, saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori, saxelmwifo marTvis mimarTulebis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

elun drake evropis sabWos eqsperti (safrangeTi) harald vertci sorbonas universitetis `pari-8~-is

profesori informatikis dargSi (safrangeTi)

genadi iaSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori, ekonomikisa da samarTlis saerTaSoriso germanulenovani institutis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

serjo kamizi “la sapienZa”-s universitetis

Page 134: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

134

profesori. (italia) riCard maasi notrdamis universitetis profesori

(niderlandebis samefo) roin metreveli saqarTvelos mecnierebaTa akademiis

akademikosi (saqarTvelo) ioSika micui iokohamas erovnuli universitetis

(iaponia) badri nakaSiZe m. lomonosovis saxelobis moskovis

universitetis saxelmwifo marTvis fakultetis profesori (ruseTi)

lizaveta Jaxanina kanzasis saxelmwifo universitetis profesori (amerikis SeerTebuli Statebi)

budi nurani ruCjana pajajaranis universitetis profesori. (indonezia)

ramon pietro-suaresi evropis sabWos eqsperti (espaneTi gert surmiuleni doqtori, lojistikuri kompaniis

prezidenti (germania) qeTi qoqraSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis

profesori, administraciis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

oTar qoCoraZe mTavari redaqtoris moadgile, saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori (saqarTvelo)

rusudan quTaTelaZe saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori, biznes-injineringis fakultetis dekani (saqarTvelo)

maia CxeiZe saqarTvelos teqnikuri universitetis mowveuli profesori (saqarTvelo)

endriu lenuqs hardingsi

kingskolejis profesori (didi britaneTi)

Page 135: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

135

EDITORIAL BOARD

NANA AVALIANI PhD of History, Counselor-envoy of Georgia

in Egypt (Georgia) RUDIGER ANDRESEN Professor of Economics of Berlin University,

Doctor of Honour of Georgian Technical

University (Germany) His Eminence ABRAHAM

(GARMELIA) Metropolitan of Western Europe (Georgia)

EVGENI BARATASHVILI Professor of Georgian Technical

University, Head of Department of

Economics and Business Managemnt

(Georgia) GIORGI BAGATURIA Professor of Georgian Technical University

(Georgia) OTAR BAGATURIA Responsible Editor, Ph.D. (Georgia) RASA BELOKAITE Professor of the University of Vitautas the

Great (Litva) MAIA CHKHEIDZE Professor of Georgian Technical University

(Georgia) ELUN DRUCKE Expert of European Council (France) SHOTA DOGONADZE Chief Editor, Professor of Georgian

Technical University, Head of Public

Admimstration Department (Georgia) ANASTASIA GANICH Docent, Scientific worker of Central Asia,

Caucasus and Ural-Volga researcher center of

the Avcademy of Sciences of Russia (RF) YURI GORITSKIY Professor of Moscow Power Engineering

Institute (RF) VAKHTANG GURULI Professor of Ivane Javakhishvili Tbilisi State

University (Georgia) ANDRU LENUKS HARDINGS Professor of King’s college (UK) GENADI IASHVILI Professor of Georgian Technical University,

Head of the International German Institute

(Georgia) SERGIO CAMIZ Professor of the University of Roma „La

Sapienza“ (Italia) KETI KOKRASHVILI Professor of Georgian Technical University,

Head of the Administration (Georgia) OTAR KOCHORADZE Deputy Editor-in-Chief, Professor of Georgian

Technical University (Georgia) RUSUDAN KUTATELADZE Professor of Georgian Technical University,

Dean of Business-Enginering faculty

Page 136: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

136

(Georgia) RICHARD MAAS Professor of the University of Notrdam (The

Netherlands) ROIN METREVELI Academy of Science of Georgia,

Academician (Georgia) IOSHIKA MITSUI Professor of National University of Yokohama

(Japan) BADRI NAKASHIDZE

Professor of M.Lomonosov Moscow State

University (RF) RAMON PIETRO-SUARES Expert of European Council (Spain) BUDI NURANI RUCHJANA

Professor of the University of Padjadjaran

(Indonesia) GERT SURMIULEN Doctor, preident of Logistic company

(Germany) LIZAVETA DJAKHANINA Professor of Kanzas State University (USA) HARALD WERTZ Professor of Informatics of Sorbona

University ”Pari-8” (France)

Page 137: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

137

РЕДКОЛЛЕГИЯ

НАНА АВАЛИАНИ Посол по особым поручениям МИД

Грузии, доктор исторических наук

(Грузия) Владыко АВРААМ (ГАРМЕЛИЯ Митрополит Западной Европы (Грузия) РУДИГЕР АНДРЕСЕН Профессор экономики Берлинского

университета, почетный доктор

Грузинского технического университета

(Германия) ГЕОРГИЙ БАГАТУРИЯ Профессор Грузинского технического

университета (Грузия) ОТАР БАГАТУРИЯ Ответственный секретарь, Ph.D. (Грузия) ЕВГЕНИЙ БАРАТАШВИЛИ Профессор Грузинского

технического университета,

руководитель департаменгта экономики

и управления бизнесом (Грузия) РАСА БЕЛОКАЙТЕ

Профессор университета Витаутаса

Великого (Литва)

ХАРАЛЬД ВЕРТЦ Профессор информатики Сорбонского

университетета «Пари-8» (Франция) АНАСТАСИЯ ГАНИЧ

Доцент, научный сотрудник

исследовательского центра Центральной

Азии, Кавказа и Урал-привольжия АН

РФ (РФ) ЮРИЙ ГОРИЦКИЙ

Профессор Московского

энергетического института (РФ)

ВАХТАНГ ГУРУЛИ Профессор Тбилисского

государственного унивесритета им.

Ив.Джавахишвили (Грузия) ЕЛУН ДРАКЕ Эксерт Совета Европы (Франция) ШОТА ДОГОНАДЗЕ Главный редактор, профессор

Грузинского технического университета,

руководитель направления

государственного управления (Грузия) СЕРДЖИО КАМИЗ

Профессор Римского Университета «Ла

Сапиенза» (Италия)

КЕТЕВАН КОКРАШВИЛИ профессор Грузинского технического

университета, глава администрации

университета (Грузия)

ОТАР КОЧОРАДЗЕ Заместитель главного редактора,

профессор Грузинского технического

Page 138: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

138

университета (Грузия)

РУСУДАН КУТАТЕЛАДЗЕ Профессор Грузинского технического

университета, декан факультета Бизнес-

инжинеринга (Грузия)

РИЧАРД МААС Профессор университета Нотрдам

(Нидерланды)

РОИН МЕТРЕВЕЛИ Академик АН Грузии (Грузия)

ИОШИКА МИЦУИ

Профессор национального университета

Йокогамы (Япония)

БАДРИ НАКАШИДЗЕ Профессор МГУ им. М.Ломоносова (РФ)

РАМОН ПЬЕТРО-СУАРЕС Эксперт Совета Европы (Испания)

БУДИ НУРАНИ РУЧДЖАНА Профессор университета Паджаджаран

(Индонезия)

ГЕРТ СУРМЮЛЕН

Доктор, президент логистической

компании (Германия)

МАЙА ЧХЕИДЗЕ Профессор Грузинского технического

университета (Грузия)

ЛИЗАВЕТА ЖАХАНИНА Профессор государственного

университета Канзас (США)

ЭНДРЮ ЛЕНУКС ХАРДИНГС Профессор кингсколледжа

(Великобритания)

ГЕННАДИЙ ЯШВИЛИ Профессор Грузинского технического

университета, руководитель

Международного Германоязычного

института экономики и права (Грузия)

Page 139: (История, Теория, Практика) 4 (20) 2011, tomi II20)T49988.2-2011.pdf · samarTali levan osiZe pirveli sakanonmdeblo nabijebidan konstitucionalizmis ideamde-----94

139