Vidzemes AugstskolasTūrisma un viesmīlības vadības fakultāte

Gada projekts

Ozolnieku novada tūrisma resursu un infrastruktūras analīze

Tūrisma organizācijas un vadībasStudiju programmas

Pilna laika studiju3. kursa studente Laura Žukovska

Darba vadītājaDocente, Mg.geogr. Iveta Druva-Druvaskalne

Valmiera 2010

Satura rādītājsKopsavilkums 5.lpp.

Summary 6.lpp.

Ievads 7.lpp.

1. Tūrisma resursu un infrastruktūras jēdzieni un audita metodes 8.lpp.

1.1. Tūrisma resursu jēdziena izpratne 8.lpp.

1.2. Tūrisma infrastruktūras jēdziena izpratne 11.lpp.

1.3. Tūrisma resursu audita metodes 12.lpp.

1.4. Tūrisma infrastruktūras audita metodes 18.lpp.

2. Ozolnieku novada raksturojums 21.lpp.

2.1. Fizioģeogrāfiskais raksturojums 21.lpp.

2.2. Dzīvā daba 26.lpp.

2.3. Vēstures liecības 30.lpp.

3. Ozolnieku novada tūrisma resursu un infrastruktūras analīze 35.lpp.

3.1. Ozolnieku novada tūrisma resursu analīze 35.lpp.

3.2. Ozolnieku novada tūrisma infrastruktūras analīze 37.lpp.

3.2.1. Vispārējā infrastruktūra 37.lpp.

3.2.2. Sociālā infrastruktūra 45.lpp.

3.2.3. Speciālā tūrisma infrastruktūra 47.lpp.

3.3. Esošās tūristu piesaistes 51.lpp.

3.4. Teritorijas ar tūrisma attīstībai labvēlīgu situāciju 55.lpp.

Nobeigums 61.lpp.

Secinājumi un priekšlikumi 61.lpp.

Pielikumi 63.lpp.

Attēlu saraksts

1. attēls. ROS metodes rezultātu tabula.

2. attēls. Davlinga EBT sistēmas kritisko zonu noteikšanas matrica.

3. attēls. Fennela tūrisma resursu audita tabula.

4. attēls. Inskīpa tūrisma piesaistes vērtēšanas matricas fragments.

5. attēls. Tūrisma potenciāla pievilcības tirgū – nestspējas matrica.

6. attēls. Latvijas administratīvā iedalījuma kartes fragments.

7. attēls. Ozolnieku novadu veidojošie pagasti.

8. attēls. Latvijas fizioģeogrāfiskās kartes fragments.

9. attēls. Litorīna jūras krasta līnija pie Jelgavas.2.

10. attēls. 2010. gada plūdi Sidrabenes pagastā.

11. attēls. Lielupes ūdens līmeņa svārstības.

12. attēls. Misas ūdens līmeņa svārstības.

13. attēls. Lielupes palienes pļavu lieguma un Lāču purva lieguma teritorijas Ozolnieku novadā.

14. attēls. Fragments no kartes Politiskie veidojumi Latvijā 12. gs. beigās.

15. attēls. Infrastruktūras tīkls Latvijas centrālajā daļā.

16. attēls. Latvijas autoceļu kartes fragments.

17. attēls. Vanšu tilts pār Iecavu pie Blukas skansts.

18. attēls. Velobraucēju-gājēju celiņš no Ozolniekiem līdz Jelgavai.

19. attēls. Sabiedriskā transporta autobuss.

20. attēls. Vide restorānā „Meka”.

21. attēls. Vide bistro „Centrs”.

22. attēls. Pasta nodaļas Ozolnieku novadā.

23. attēls. Dažādie veikali Ozolniekos.

24. attēls. Dažādie veikali Sidrabenes pagastā.

25. attēls. Bankas filiāle un bankomāts Ozolniekos.

26.attēls. DUS Ozolnieku novadā.

27. attēls. Zāle Sidrabenes pagasta pārvaldes ēkā Emburgā.

28. attēls. Vide SAC „Zemgale”.

29. attēls. Salgales pamatskolas sporta inventāra telpa un zāle.

30.attēls. Pakalpojumu centri Brankās un Ānē, Sidrabenes pagasta pārvalde Emburgā.

31. attēls. Vide Ozolnieku novada informācijas centrā.

32. attēls. Objektu rādījās Ozolnieku ciemā.

33. attēls. Ģeomedību slēpņi „Nepiepildīties sapņi” (Vareļu piemineklis) un „Salgales baznīcas drupas”.

Tabulu saraksts

1. tabula. Tūrisma resursu, objektu, piesaistes, infrastruktūras un produkta piemēri.

2. tabula. Tūrisma resursu novērtēšanas metožu salīdzinājums.

3. tabula. Tūrisma infrastruktūras analīzes kritēriji tūrisma nozares un tūrisma reģiona līmenī.

4. tabula. Vispārējās, sociālās un tūrisma infrastruktūras novērtēšanas kritēriji pēc Inskīpa.

5. tabula. Limitēto medījamo meža zvēru skaits Ozolnieku novada Garozas apgaitā uz 01.03.2010.

Pielikumu saraksts

1. pielikums. Tūrisma resursu un piesaistes iedalījums.

2. pielikums. Ozolnieku novada tūrisma resursu novērtēšanas metodika.

3. pielikums. Cenu, Ozolnieku un Sidrabenes, kā arī Ozolnieku novada vēsture skaitļos.

4. pielikums. Tūrisma resursu auditā novērtēto Ozolnieku novada objektu apraksti.

3.

5. pielikums. Ozolnieku novada tūrisma resursu audita vērtējumi.

6. pielikums. Ozolnieku novada tūrisma resursu audita rezultāti.

7. pielikums. Tūrisma attīstībai vispiemērotākie tūrisma resursi Ozolnieku novadā.

8. pielikums. JAP sabiedriskā autotransporta kustības saraksti uz Sidrabenes pagastu.

9. pielikums. Ozolnieku novada pašreizējais tūrisma piedāvājums.

10. pielikums. Potenciāli attīstāmās tūrisma zonas Ozolnieku novadā.

Darbā lietotie termini un saīsinājumi

apr. – apriņķis

Baltijas ledus ezers – pēdējā (Vizlas) apledojuma kušanas saldūdens baseins Baltijas jūras ieplakā ledus laikmeta beigu posmā pirms 12 600-10 300 gadiem. Tas bija pirmais Baltijas jūras attīstības posms pēc apledojuma izzušanas, lielāks teritorijas ziņā kā mūsdienu Baltijas jūra (Latvijas Enciklopēdija 1995a).

des. – desetīnas, Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā. 1 desetīna = 1,0925 ha.

Devons, devona periods – planētas attīstības laiks pirms 410-360 miljoniem gadu. Latvijas teritoriju tad klāja galvenokārt sekla jūra ar atsevišķām lagūnām vai sauszemi. Mūsdienās Latvijā par šo periodu liecina nogulumiežu dažādība - smilšakmeņi, aleirolīti, māli, dolomīti, dolomītmerģeļi un ģipšakmeni ar periodam un videi raksturīgām fosīlijām. Daži no iežiem ir nozīmīgi kā derīgie izrakteņi un atsevišķi slāņi kā dzeramā ūdens horizonti (Latvijas Enciklopēdija 1995a).

Ilgtspējīga tūrisma attīstība – plānots un vadīts process, kas nodrošina gan mūsdienu tūristu, gan tūrisma uzņēmēju un vietējo iedzīvotāju vajadzības, vienlaikus saglabājot un palielinot tūrisma attīstības iespējas nākotnē (LR EM 2008).

Kvartārs, kvartāra periods – Zemes ģeoloģiskā šodiena, kas sākās pirms 2,3 miljoniem gadu, un ir līdzvērtīgs (pašreiz) dažiem gadiem visas cilvēces vēsturē. To iedala leduslaikmetā un pēcleduslaikmetā, periodam raksturīga daudzkārtēja krasa klimatisko apstākļu maiņa, arī nozīmīgas zīdītāju faunas pārmaiņas, cilvēka rašanās. Latvijā kvartāra nogulumi sastopami visā teritorijā, tos aktīvi izmanto derīgo izrakteņu ieguvei, tie veido reljefu un augsnes cilmiežus (Latvijas Enciklopēdija 1995b).

Litoloģija – ģeoloģijas zinātne, kas pēta nogulumiežus un ar tiem saistīto derīgo izrakteņu sastāvu, struktūru, tekstūru un ģenēzi (izcelsmi) (Latvijas Enciklopēdija 1995b).

Litorīnas jūra – Baltijas jūras baseina attīstības posms pirms 7500-2800 gadiem jeb pirms pašreizējās Baltijas jūras attīstības stadijas. Litorīnas jūra bija pēcleduslaikmeta sāļākais baseins un teritorijas ziņā lielāka kā mūsdienu Baltijas jūra. Tā laika lagūnu relikts ir, piemēram, Babītes ezers (Latvijas Enciklopēdija 1995b).

Morēna – nešķirotu dažāda lieluma iežu atlūzu (drupiežu) sakopojums, ko pārvieto vai jau noguldījis ledājs (Latvijas Enciklopēdija 1995c).

Pamatieži, pirmskvartāra ieži – dažāda vecuma un sastāva ieži, kas ieguļ zem kvartāra nogulumu segas (Latvijas Enciklopēdija 1995c).

Tūrisma infrastruktūra – tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības utml.) pakalpojumu un objektu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.

Tūrisma objekts – tūrisma elements, kas pievelk tūristus un rada vēlmi apmeklēt tieši konkrēto tūrisma vietu. Pretēji tūrisma piesaistei, tūrisma objekts var būt tikai taustāms elements (LR EM 2008).

Tūrisma piesaiste – tūrisma elements, kas pievelk tūristus un rada vēlmi apmeklēt tieši konkrēto tūrisma vietu. Tūristu piesaiste var būt taustāms un netaustāms elements (vieta, atsevišķs objekts, pasākums, notikums, mīts utt.) (LR EM 2008).

4.

Tūrisma resurss – dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piemīt tūrisma vietai un, kas piesaista tūristu intereses. Tūrisma resursi, kas (pilnīgi vai daļēji) tiek pielāgoti tūrisma patēriņam, kļūst par tūristu piesaisti (autores sastādīts).

Kopsavilkums

Šī pētījuma objekts ir 2009. gada 1. jūnijā izveidotā Ozolnieku novada tūrisma resursi un infrastruktūra. Novadu veido Cenu, Ozolnieku un Sidrabenes pagasti un tas atrodas bijušajā Jelgavas rajonā, kur teritoriālā reforma ir radījusi nopietnas izmaiņas administratīvajā iedalījumā, tātad, arī tūrisma plānošanā.

Pētījuma aktualitāti nosaka pašreizējais visu Latvijā pašvaldību aktīvs darbs pie dažādu plānošanas dokumentu izstrādes - arī Ozolnieku novadam šis būtu īstais brīdis izveidot savu tūrisma attīstības programmu. Bet tam nepieciešama pilnīga un esošo situāciju atspoguļojoša tūrisma resursu un infrastruktūras analīze.

Līdz šim par Ozolnieku novadu nav veikti tūrisma pētījumi. Tas iezīmē pētījuma problēmu, jo, lai gan uz pašvaldības teritoriju var attiecināt vairākus par Jelgavas rajona tūrisma potenciālu veidotus darbus un vairākus nišas tūrisma pētījumus, neviens no tiem nesniedz pilnu ieskatu tieši Ozolnieku novada situācijā.

Tāpēc autore par darba mērķi izvirzīja - balstoties uz pieredzi un pieejamiem informācijas avotiem, apzināt un izvērtēt esošos un potenciālos Ozolnieku novada tūrisma resursus un infrastruktūru.

Lai sasniegtu mērķi, autore iepazinās ar attiecīgo literatūru un informācijas avotiem, veica objektu apsekošanu dabā, nestandartizētas intervijas ar īpašniekiem un ekspertiem, fotofiksāciju, vispārīga zonējumu veidošanu un pasākumus ieinteresēto pušu informēšanai un iesaistīšanai.

Būtiskākais pētījuma rezultāts ir noteiktās piecas vispārīgās tūrisma attīstībai labvēlīgās zonas Ozolnieku novadā, pamatojoties uz 148 tūrisma resursu auditu, tūrisma infrastruktūras un esošā tūrisma piedāvājuma novērtējumu.

Darbs veidots trīs nodaļās un vienpadsmit apakšnodaļās. Pirmajā nodaļā sniegts ieskats tūrisma resursu un infrastruktūras jēdzienu izpratnē, kā arī aprakstītas tūrisma resursu un infrastruktūras audita metodes. Otrajā nodaļā atspoguļots Ozolnieku novada fizioģeogrāfiskais raksturojums, novadā esošās dzīvās dabas un vēstures liecību apraksts. Trešajā nodaļā aprakstīts novada tūrisma resursu un infrastruktūras novērtējums, apskatīts esošais tūrisma piedāvājums un potenciāli attīstāmo tūrisma zonu raksturojums.

Pētījumā secināts, ka Ozolnieku novada neizmantoto tūrisma attīstības potenciālu iespējams pārvērst sporta, izziņas, kultūras, pasākumu, aktīvā, rekreatīvā, zinātniskā, arheoloģiskā un ekotūrisma tūrisma produktos, līdzsvarojot un papildinot esošās aktīvās atpūtas iespējas pašvaldībā. Būtiskākie pašvaldības tūrisma attīstību ierobežojošie faktori ir neskaidri definētās pašvaldības iestāžu un darbinieku atbildības tūrisma jomā, mazā tūrismā iesaistīto pušu sadarbība un nozares attīstības programmas trūkums.

5.

Summary

Object of this study is tourism resources and infrastructure in Ozolnieki County – it was established in the 1st of June in 2009 and it consists from Cenu, Ozolnieki and Sidrabene parishes. Municipality is located in the former Jelgava district, where the territorial reform has brought significant changes to the administrative breakdown, and consequently to the tourism planning too.

The topicality of this study sets the fact that currently throughout Latvia municipalities are working on various planning document development – for Ozolnieki County this also could be the right moment to set up its tourism development plan. But for doing that there should be a complete and current situation reflecting analysis of tourism recourses and infrastructure.

So far about Ozolnieki County no tourism studies have been performed. And that draws the problem of this research, as although there are several studies about Jelgava district tourism potential and niche tourism that can be related to the municipality, none of them provides full insight about Ozolnieki County situation.

Therefore, author had put forward the objective – based on experience and available information sources identify and assess existing and potential Ozolnieki County tourism recourses and infrastructure.

To achieve this objective, author acquaint herself with relevant literature and information sources, made assets auditing outdoors, interviews with owners and experts, photo fixation, general zoning and measures to inform and involve stakeholders.

The most important result of the research is five for tourism development favorable zones defined in Ozolnieki County, based on 148 tourism resources audit, tourism infrastructure and existing tourism offer assessment.

The research consists from three sections and eleven subsections. The first section provides an overview about the understanding of concepts of tourism resources and infrastructure; it also describes tourism resources and infrastructure evaluation techniques. The second section reflects Ozolnieki County physiographic, existing wild life and historic evidences description. The third section describes the assessment of County tourism recourses, infrastructure and existing tourism offer, and the characteristics of potential tourism development zones.

The study concluded that Ozolnieki County unused tourism potential can be transformed into sport, cognitive, cultural, events, active, recreational, scientific, archaelogic and ecotourism products. The main limitation for County tourism development is uncleary defined responsebilities in tourism between County’s institutions and employees, little partpership among tourism stakeholders and lack of industry’s development programme.

6.

Ievads

Šī pētījuma objekts ir 2009. gada 1. jūnijā izveidotā Ozolnieku novada tūrisma resursi un infrastruktūra. Novadu veido Cenu, Ozolnieku un Sidrabenes pagasti un tas atrodas bijušajā Jelgavas rajonā, kur teritoriālā reforma ir radījusi nopietnas izmaiņas administratīvajā iedalījumā, tātad, arī tūrisma plānošanā. Tāpēc autore vēlas noskaidrot jaunā Ozolnieku novada tūrisma potenciālu. Pašreiz bijušo rajona teritoriju veido divi novadi – Jelgavas ar 13 pagastiem un Ozolnieku ar trijiem.

Līdz šim par Ozolnieku novadu nav veikti tūrisma pētījumi. Tomēr uz novada teritoriju var attiecināt vairākus par Jelgavas rajona tūrisma potenciālu veidotus darbus un vairākus nišas tūrisma pētījumus. Vita Kindereviča, Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības programmas absolvente, ir veidojusi trīs dažādus pētījumus par Jelgavas rajonu – „Jelgavas rajona kultūras pieminekļi un to iesaiste tūrisma apritē” (2001), „Jelgavas rajona elektroniskā tūrisma resursu datu bāze” (2003) un „Tūrisma vides raksturojums un maršrutu izstrāde Jelgavas pilsētā un rajonā” (2004). Savos pētījumos V. Kindereviča apskata arī Ozolnieku novadu veidojošos pagastus, tomēr apraksti ir vispārīgi un neiezīmē konkrētas attīstības iespējas.

Vēl saistoši ir Ilzes Bukubārdes, arī Vidzemes Augstskolas absolventes, darbs „Automaršruts pa Jelgavas apkārtni „Pagātnes pēdas Zemgales sirdī”” (2004), Liepājas universitātes Jauno mediju mākslas programmas absolventa Uģa Narvila darbs „Brankas” (2010), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras absolventes Gunitas Alviķes darbs „Teritorijas ilgtspējīgas attīstības iespējas Ozolnieku pagastā” (2010) un Vidzemes Augstskolas absolventes Lauras Launagas darbs „Zirgi kā potenciāls tūrisma resurss tūrisma produkta veidošanā Zemgales reģionā” (2010). Tajā pašā laikā neviens no pētījumiem nesniedz pilnu ieskatu tieši Ozolnieku novada situācijā.

Pašreiz visā Latvijā jaunradītās pašvaldības strādā pie dažādu dokumentu izstrādes, kuri attiektos uz jaunajām administratīvajām robežām – saistošie noteikumi, attīstības plāni, sadarbības līgumi utt., arī Ozolnieku novads ir uzsācis teritorijas plānojuma izstrādi. Tāpēc autore uzskata šo par ideālu brīdi pašvaldībai izveidot savu tūrisma attīstības programmu. Bet tam nepieciešama pilnīga un esošo situāciju atspoguļojoša tūrisma resursu un infrastruktūras analīze.

Tāpēc autore izvirza sekojošu darba mērķi – balstoties uz pieredzi un pieejamiem informācijas avotiem, apzināt un izvērtēt esošos Ozolnieku novada tūrisma resursus, objektus un infrastruktūru.

Autores izvirzītie darba uzdevumi:

1. apkopot un izpētīt pieejamos avotus par tūrisma resursiem un infrastruktūru;

2. noteikt Ozolnieku novada fizioģeogrāfisko, dzīvās dabas un vēsturisko liecību raksturojumu;

3. veikt Ozolnieku novada tūrisma resursus un infrastruktūru novērtējumu;

4. apzināt Ozolnieku novadā esošo tūrisma piedāvājumu;

5. balstoties uz analīzes rezultātiem, noteikt tūrisma attīstībai derīgās teritorijas Ozolnieku novadā.

Izmantotās metodes – attiecīgās literatūras un informācijas avotu pētīšana un analīze, resursu kvantitatīva un infrastruktūras, esošā piedāvājuma kvalitatīva novērtēšana, objektu apsekošana dabā un nestandartizētas intervijas ar resursu, infrastruktūru un objektu īpašniekiem, foto fiksācija, vispārīga zonējuma veidošana, pasākumi ieinteresēto pušu informēšanai un iesaistīšanai (raksti presē un internetā, informatīvu e-pastu izsūtīšana, iedzīvotāju piedalīšanās izbraukumos, informatīvas un diskusiju tikšanās, individuālas intervijas).

Izmantotie informācijas avoti – Ozolnieku novada muzeja, bibliotēku un informācijas centra, Jelgavas Zonālā arhīva, attiecīgā zinātniskā literatūra, iepriekšminēto autoru pētījumi, vietējie novada iedzīvotāji

7.

un resursu īpašnieki, dažādi normatīvie akti un plāni, interneta avoti, ceļveži, kartes (ne tikai tūrisma), publikācijas dažādos plašsaziņas līdzekļos, intervijas ar pieaicinātiem speciālistiem.

1. Tūrisma resursu un infrastruktūras jēdzieni un audita metodes

1.1. Tūrisma resursu jēdziena izpratne

Viens no priekšnoteikumiem tūrisma attīstībai ir tūrisma resursi. Pašreiz pasaulē, tajā skaitā Latvijā, ir ļoti dažādi priekšstati par tūrisma resursiem. Tas rada atšķirīgus viedokļus, analizējot priekšnoteikumus konkrētās vietas tūrisma attīstībai (VARAM, LĢB 1998).

Tūrisma resursu jēdziena izpratne ārpus Latvijas

Gunns (Gunn) uzskata, ka pastāv dabas un kultūras resursi. Pirmos veido ūdens, topogrāfija, veģetācija, dzīvā daba, klimats, otrie savukārt dalās aizvēstures un arheoloģijas; vēstures; etniskajos, tradīciju (lore) un izglītības; industriālajos, darījumu un profesionālajos; izklaides, veselības, reliģiskajos un sporta resursos. Gunns uzskata, ka, lai arī galamērķī jau pastāv kāds piesaistītājs ( atractor ), par īstu piesaisti tas kļūst tikai tad, kad ir gatavs uzņemt apmeklētājus – kad tas tiek plānots un pārvaldīts viesu interesēm, aktivitātēm un priekam (Gunn 1993).

Autore uzskata, ka Gunna iedalījumā pēdējos varētu uzskatīt nevis par kultūras, bet cilvēka veidotiem resursiem, tāpat vēsture un arheoloģija varētu tikt apvienoti vienā apakšgrupā, izglītība varētu tikt atdalīta atsevišķi vai pievienota darījumu un profesionālajiem resursiem. Pēdējo grupu autors veido no pāri palikušajiem, pēc būtības ļoti atšķirīgajiem resursiem.

Monteksano (Moнтexнo) tūrisma resursus definē kā dabas, kultūrvēsturisko, māksliniecisko resursu kompleksu, kas piemīt tūrisma centram – ciemam, rajonam, provincei, valstij un kuri ir pievilcīgi tūristu uztverē (VARAM, LĢB 1998). Šis skaidrojums daļēji sakrīt ar LR EM definīciju (aprakstīta turpmāk), tikai šeit tūrisma vieta tiek saukta par tūrisma centru. Autore gan nepiekrīt šādam resursu dalījumam.

Makkerčers (McKercher) un du Krosa (du Cros), analizējot kultūras tūrismu, kultūras un kultūras mantojuma objektus nodala no tūrisma produkta. Pēc viņu domām, „kultūras objekts” un „kultūras mantojuma objekts” ir produktā nepārveidots jeb neapstrādāts objekts, kam piemīt sava pašvērtība. Turpretī „kultūras tūrisma objekts” ir transformēts vai pārveidots produktā, kurš speciāli pielāgots tūrisma patēriņam (Makkerčers, du Krosa 2007). Iepriekšminētais ļauj secināt, ka tūrisma objekts un tūrisma resurss nav sinonīmi.

Bērtone (Burton) tūrisma resursus dala šādās apakšgrupās:

Klimatiskie resursi – gaisa temperatūra, relatīvais gaisa mitrums, vējš, nokrišņi, mākoņainība, saules spīdēšanas ilgums, klimats un tā īpatnības;

Piekrastes resursi un jūra;

Ainavas un savvaļas resursi ar sekojošiem veidotājiem:

o reljefa tips un ģeoloģiskā uzbūve, kalni, virsotnes, alas, klintis, atsegumi, ieži un minerāli, avoti, upes un ezeri;

o savvaļas fauna un flora, dabas kompleksi;

o cilvēka klātbūtne: zemes lietojums, lauksaimniecība, ēkas, ceļi, elektrolīnijas un citi cilvēka veidotie elementi ainavā. Arī dabas piesārņojums un dabas nesakārtotība.

Vēsturiskie resursi – arheoloģiskie izrakumi, drupas un pieminekļi, arhitektūras pieminekļi, ievērojas celtnes, pilsētu vēsturiskā apbūve.

8.

Kultūras resursi – muzeji, izstādes, nacionālās tradīcijas, lietišķā māksla, folklora, tautas tērpi, pasākumi, festivāli, koncerti, izrādes, atrakciju parki (Burton 1995).

Gan Gunns, gan Bērtone savā dalījumā uzsver resursu piemērotību dažādām tūrisma aktivitātēm, tātad jau vērtējot tos kā potenciālās piesaistes. Tomēr šāds dalījums nedod skaidru atbildi par potenciālās piesaistes izcelsmi, kas tālāk palīdzētu noteikt labāko resursa pārvaldības veidu – vai tam nepieciešama aizsardzība, kam un kā jāpārrauga tūrisma ietekme utt. Interesanti, ka Bērtone cilvēka klātbūtnes fizisko izpausmi klasificē kā atsevišķu resursu, bet vispār nepiemin profesionālos, reliģiskos u.c. tūrisma resursus. Autore uzskata, ka pasākumus iespējams definēt pie tūrisma resursiem tikai tad, ja tie nav pielāgoti tūrisma patēriņam.

Fridžens (Fridgen) tūrisma piesaistes un resursus iedala četrās lielās grupās:

Dabas resursi – nacionālie parki, valsts aizsardzībā esošie parki, ezeri, jūru un okeānu piekrastes, kalni, neparastas ainavas.

Komercresursi – kūrorti, izpriecu parki, kazino, kongresu centri, tirdzniecības centri.

Vēsturiskie resursi – pieminekļi, vēsturiskas ēkas, muzeji, kaujas vietas, vēsturiskas vietas dabā, piemēram, robežas.

Sociālie un kultūras resursi – festivāli, amatniecība, etniskie pasākumi, mākslas muzeji, unikālas kultūras (VARAM, LĢB 1998).

Minētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas pie tūrisma resursiem pieskaitāmas tikai tad, ja jau netiek izmantotas tūrisma vajadzībām. Pēc autores domām, muzejs nav tūrisma resurss, bet piesaiste, jo tas pēc būtības veidots tūristu/viesu uzņemšanai. Pēdējās grupas nosaukumā autore vārdu „sociālie” aizstātu ar „etniskie”.

Būtisks ir Fridžena dalījums komercresursos. Te autore redz saistību ar Svārbrūka (Swarbrooke) tūrisma piesaistes tipoloģiju, proti:

Dabas vides elementi;

Cilvēka veidotas ēkas, struktūras un vietas, kas sākotnēji tika lietotas citiem mērķiem, nevis apmeklētāju piesaistei, bet pašreiz tiek piedāvātas tūrisma patēriņam;

Cilvēka veidotas ēkas, struktūras un vietas, kas domāts primāri viesu piesaistei (Fridžena komercresursi, Inskīps tās sauc par mākslīgi radītām piesaistēm (Inskeep 1999));

Speciālie pasākumi (Swarbrook 1995).

Šis dalījums, kas ir pilnībā korekts no tūrisma uzņēmējdarbības viedokļa un pat no tūrisma veidu (sporta, darījumu, izklaides, iepirkšanās) plānošanas skatupunkta, ir grūti savietojams ar tūrisma resursiem, jo mākslīgi radītās piesaistes nekad nav bijušas nepielāgotas tūrisma patēriņam, gluži pretēji. Tātad šeit neizpildās iepriekš minētie Gunna, Makkerčera un du Krosas secinājumi. Turklāt komercresursi vairāk ir piederīgi infrastruktūrai kā tūrisma resursiem. Inskīps norāda arī, ka par tūristu piesaisti var kalpot pakalpojumi/infrastruktūra, kas izceļas ar kādu īpašu iezīmi, piemēram, seni restorāni un vēsturiski transportlīdzekļi (Inskeep 1999).

Tātad, iespējams secināt, ka:

1. Pastāv pretruna starp tūrisma resursu un tūrisma piesaisti, jo pēdējais ne vienmēr rodas no pirmā (bet arī no infrastruktūras, pasākumiem un citiem netaustāmiem elementiem); līdz ar to

2. Pastāv neprecīzs tūrisma resursu dalījums, kurā tiek iekļauti arī tūrisma infrastruktūras objekti (īpašas ēdināšanas iestādes un naktsmītnes, vēsturiski, vēl strādājoši transporta līdzekļi, tirdzniecības centri, augstskolas u.c.) un jau esošas piesaistes (muzeji, atrakciju parki, kazino u.c.).

Tūrisma resursu jēdziena izpratne Latvijā

9.

Latvijā augstākais dokuments, kas nosaka tūrisma nozares un citu līmeņu tūrisma plānošanas dokumentu virzību, ir Tūrisma likums, kur minēts, ka resursi ir dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses (VSIA "Latvijas Vēstnesis" 1998, ER).

Pozitīvi, ka likums dala visus tūrisma resursus divās daļās, pieļaujot, ka tie var būt gan taustāmi, gan pasākumu formā. Tomēr tūrisma resursi definīcijā jau minēti kā piesaistes, kas nav pilnīgs skaidrojums. Turklāt autore šeit saskata vienu no iemesliem neprecīzam tūrisma resursu jēdziena lietojumam tūrisma plānošanas dokumentos Latvijā. Piemēram, „Iecavas novada tūrisma attīstības stratēģijā 2008-2013” vārdi „tūrisma objekts” un „tūristu piesaiste” neparādās vispār – viss (apskates objekti, muzeji, tūrisma produkti utt.) tiek definēts zem tūrisma resursiem (Bauskas rajona TIC 2008). Analoga situācija ir „Siguldas novada tūrisma attīstības stratēģijā 2006.-2013. gadam" (Siguldas novada dome 2006), „Tukuma rajona tūrisma attīstības stratēģijā 2008.-2012. gadam (NK konsultāciju birojs 2008), „Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģija 2007.-2018. gadam” (Jūrmalas pilsētas dome 2007) u.c. plānošanas dokumentos. Spilgts piemērs ir arī Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015. gadam, kur kā Latvijas stratēģiskie tūrisma resursi noteikti dabas un kultūras resursi, šajās grupās ievietojot arī jau esošās piesaistes (TAVA 2010, ER).

Pēc Gunna domām, pastāv dominējošs nepareizs priekšstats, ka tūrisms ir industrija. Tā vietā tas ir dažādu teritoriju un attīstības programmu aglomerācija ar galveno mērķi apmierināt tūrista vajadzības. Tātad, tūrismu neveido tikai biznesa sektors un jo ātrāk tas tiks saprasts, jo labāk noritēs tūrisma plānošana un nozare būs veiksmīgāka (Gunn 1993).

Latvijā tūrisma plānošanu veic LR EM, bet ekonomikas zinātnē resursu definīcija tiek skaidrota dažādi, tostarp arī kā:

1. Materiālie un nemateriālie labumi, kas ir nepieciešami cilvēka vēlmju apmierināšanai;

2. Makroekonomikā – trīs veidu ražošanas faktori, kas nepieciešami jaunas bagātības radīšanai – darbs, zeme, kapitāls(Apgāds Norden AB 2003).

3. Līdzekļi un krājumi, kas ir uzņēmēja rīcībā, lai varētu ražot izstrādājumus vai veikt pakalpojumus (naudas līdzekļi, nekustamais īpašums, darbaspēks, materiāli u. c.) (LZA 2010).

Šīs dažādās izpratnes rada pārpratumus tūrisma plānošanā. Piemēram, lauku tūrismā arī pirtis var tikt pieskaitītas tūrisma resursiem, bet sporta tūrismā, kā jau iepriekš secināts, lielākā daļa tūrisma resursu būtībā ir infrastruktūra (sporta spēļu laukumi, centri, halles) vai pasākumi (sacensības, draudzības spēles utt.).

LR EM Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca tūrisma resursus definē kā dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopumu, kas piemīt tūrisma vietai un, kas piesaista tūristu intereses. Tūrisma resursi, kas tiek iekļauti tūrisma produktā, kļūst par tūristu piesaisti (LR EM 2008).

Salīdzinot šo definīciju ar Latvijas Tūrisma likumā minēto, skaidri redzami divi būtiski papildinājumi. Pirmkārt, vārdnīca skaidri norāda atšķirības starp resursu un piesaisti. Otrkārt, tūrisma resursi kļūst ģeogrāfiski atrodami, tiem ir kopējas robežas ar tūrisma vietu. Tūrisma vietu vārdnīca skaidro kā tūrisma un ceļojumu galamērķi, tūrisma rajonu vai sīkāk valsti, reģionu, pilsētu vai citu vietu, kas piesaista tūristus (iecienītākie ir kūrorti, pilsētas un lauku rajoni) (LR EM 2008).

Vēl vārdnīca pieļauj plašākas resursu klasificēšanas iespējas (gan pēc to izcelsmes, gan pielietojuma veida), sakot, ka daudzveidīgos tūrisma resursus grupē dažādās grupās, piemēram, dabas, kultūras, vēsturiskie, etniskie, dziednieciskie, industriālie resursi utt. Pēc nozīmes tiek nodalīti globālas nozīmes, nacionālas, reģionālas un vietējas (lokālas) nozīmes tūrisma resursi (LR EM 2008).

Tomēr autore ierosina precizēt vārdnīcas tūrisma resursu skaidrojumu, nomainot pēdējo teikumu uz „Tūrisma resursi, kas tiek (daļēji vai pilnībā) pielāgoti tūrisma patēriņam, kļūst par tūristu piesaisti”. Šāds formulējums, pēc autores domām, precīzāk paskaidro tūrisma resursa un piesaistes atšķirību, kas ir Makkerčera un du Krosas iepriekšminētā tūrisma patēriņam pielāgotā vai nepielāgotā vide. Līdz ar to autore rosina precizēt arī Tūrisma likumā esošo tūrisma resursu definīciju.

10.

Ar tūristu piesaisti autore savukārt saprot pielāgotu tūrisma resursu, kas var būt arī netaustāms elements (leģenda, pasākums, tradīcija utt.). Bet tūrisma objekts ir pielāgots tūrisma resurss, kas nevar būt netaustāms, bet tikai reāli dabā fiksēta vieta. Abos veidos tūrisma patēriņa iespējas var būt kā maksas, tā bezmaksas.

Visu iepriekšminēto apkopojot, autore secina, ka izpratne par tūrisma resursiem katrai iesaistītajai pusei atšķiras, kas Latvijā (daļēji arī neprecīzā Tūrisma likuma skaidrojuma dēļ) ietekmē tūrisma plānošanu valstī un pašvaldībās (piemēram, skatīt arī VARAM 1999). Šī pētījuma viens no objektiem ir Ozolnieku novada tūrisma resursi Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīcas izpratnē ar autores iepriekšminēto papildinājumu. Turklāt autore darbā apskatīs tikai potenciālos tūrisma objektus. Autore ir arī izveidojusi savu tūrisma resursu dalījumu (skatīt 1. pielikumu), kas tiks ievērots, veicot Ozolnieku novada tūrisma resursu novērtējumu.

Lai noskaidrotu otru pētāmo objektu, nepieciešams precizēt tūrisma infrastruktūras jēdziena skaidrojumus. Tā kā tas literatūrā netiek plaši iztirzāts, autore avotus neizdalīs pēc administratīvās piederības.

1.2. Tūrisma infrastruktūras jēdziena izpratne

Latvijas Tūrisma likums tūrisma infrastruktūru skaidro kā tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopumu, kas nodrošina tūrisma nozares darbību (VSIA "Latvijas Vēstnesis" 1998, ER).

Savukārt tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca par tūrisma infrastruktūru sauc tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības utml.) pakalpojumu un objektu kopumu, kas nodrošina tūrisma nozares darbību (LR EM 2008).

Vienīgais papildinājums, vārdnīcas skaidrojumu salīdzinot ar Tūrisma likumu – „objektu kopums”. Tātad vārdnīca precizē atšķirību starp pakalpojumu un taustāmu infrastruktūras elementu. Vēl vārdnīca norāda uz divām infrastruktūras grupām – vispārējo (satiksmes, enerģētikas, ūdensapgādes, kanalizācijas, sakaru utt. uzņēmumi, būves, iekārtas, sistēmas) un speciālo tūrismam un atsevišķiem tūrisma veidiem paredzēto (tūrisma informācijas zīmes un norādes, putnu vērošanas torņi, glābšanas dienesti, slēpotāju pacēlāji utt.) (LR EM 2008).

Līdzīgs skaidrojums ir arī Inskīpam – infrastruktūra ir tās formas un konstrukcijas virs vai zem zemes, kas nodrošina efektīvu pilsētvides, industriālo zonu, tūrisma un citu sistēmu attīstību. Tūrismā konkrēti to veido transporta pakalpojumi – iekļūšana/izkļūšana, iekšējā transporta sistēma, visi ar to saistītie pakalpojumi, ūdens apgāde, elektrības pieeja, visu veidu atkritumu savākšana, telekomunikācijas iespējas, reizēm arī kanalizācijas sistēmas (Inskeep 1999).

Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015. gadam tūrisma infrastruktūra atspoguļota SVID analīzē (pie stiprajām pusēm minēta attīstīta starptautiskā lidosta, pie vājajām – tūrista vēlmēm neatbilstošas kvalitātes infrastruktūra atsevišķos reģionos, t. sk., tūrisma resursus koncentrācijas vietās), kā arī Latvijas salīdzinājumā ar kaimiņiem (ostas, ārvalstu pārstāvniecības, TIC sistēma), bet atsevišķa uzmanība tieši tūrisma infrastruktūrai netiek veltīta (TAVA 2010, ER).

Dokumentos nereti minēta arī sociālā infrastruktūra - skolas, bibliotēkas un kultūras nami, medicīnas iestādes, jauniešu centri, sociālās aprūpes iestādes, reizēm arī sporta nami. Autore atbalsta šādu infrastruktūras klasifikāciju. Visbiežāk sociālā infrastruktūra ir pašvaldībai piederošas iestādes un sniegtie pakalpojumi.

Informācijas avotos minēts arī termins suprastruktūra (superstructure), ko var skaidrot gan kā fizisku vai konceptuālu struktūru, kas izstiepusies vai attīstījusies no pamata formas, gan kā ēkas daļu vai citu struktūru virs tās pamatiem, gan arī kā kuģa struktūras daļas virs galvenā klāja u.c. (Answers Corporation 2010, ER). Autore pieņem, ka ar šo terminu tūrismā apzīmē visas ēkas un būves, kas veidotas virs zemes, pamatā koncentrējoties uz viesnīcām un ēdināšanas iestādēm.

11.

Par vispiemērotāko šī pētījuma otra galvenā objekta skaidrojumu autore pieņem vārdnīcas piedāvāto variantu, izdalot atsevišķi vispārējo, sociālo un speciālo tūrisma infrastruktūru. Iepriekš vairākkārt minēts, ka nereti infrastruktūra tiek klasificēta kopā ar tūrisma resursiem vai ka infrastruktūras objekti var kļūt par tūrisma piesaistēm, ja tiek attiecīgi pozicionēti. Lai izvairītos no pārpratumiem darbā turpmāk, autore piedāvā vairākus piemērus, kā atšķirt tūrisma resursus no tūrisma piesaistēm un tūrisma infrastruktūras.

1. tabula. Tūrisma resursu, objektu, piesaistes, infrastruktūras un produkta piemēri.

Tūrisms resurss Tūrisma objekts Tūrisma piesaiste Tūrisma infrastruktūraLāču purvs (pašreiz vienkārši ĪADT)

Lāču purva taka Vides izglītības dienas Lāču purvā, arī purva taka

Stāvlaukums, riteņu novietne, informatīvas norādes, soliņi, atkritumu urnas, laipas

Vecās Salgales baznīcas drupas (pašreiz vienkārši VKPAI aizsardzībā)

Iekonservētas un pielāgotas baznīcas drupas

Dievkalpojums pie drupām, mākslas simpozijs, arī pašas drupas

Stāvlaukums, informatīvas norādes, soliņi, atkritumu urnas, mākslas darbu novietnes, laivu piestātne

z/s Mežgaiļi (pašreiz vienkārši nodarbojas ar dārzeņu un puķu audzēšanu)

Apskates lauks un siltumnīca saimniecībā tieši tūristiem

Puķu stādu piķēšanas dienas, ražas novākšanas talkas, arī siltumnīcas

Norādes zīme, atpūtas vieta, iekārtotā siltumnīca

Avots: autores sastādīts.

Lai noteiktu attīstībai derīgos tūrisma resursus, tos nepieciešams sistemātiski un objektīvi identificēt un novērtēt (Inskeep 1999).

1.3. Tūrisma resursu audita metodes

Autore, veidojot šo darbu, aplūkoja arī Vidzemes Augstskolas studentu izstrādātos pētījumus. Vairumā gadījumu citi autori izvēlējušies vienkārši aprakstīt tūrisma resursus, kas aizņem vairākas lappuses un nesniedz pārskatāmu kopskatu par tūrisma potenciālu pētāmajā reģionā. Tāpēc autore kā būtiskākos kritērijus audita metodes atlasei nosaka:

1. metodes pamatā jābūt kvantitatīvi novērtējamiem elementiem;

2. audita rezultātiem jābūt viegli pārskatāmiem, ideālā variantā tiem jāveido vizuāls materiāls, kas ietilpst vienā lappusē;

3. rezultātam jābūt saprotamam arī cilvēkam, kurš Ozolnieku novadā nekad nav bijis, tātad jāietver kartogrāfiskā materiāla izstrāde.

Lai arī visi tūrisma plānošanas teorētiķi vienprātīgi atzīst tūrisma resursu auditu par būtisku uzdevumu, atšķirīgā jēdzienu izpratne traucē vienoties par kopīgiem novērtējuma kritērijiem. Turpmāk autore apskatīs tikai pirmajam kritērijam atbilstošās metodes.

Nozīmīgu ieguldījumu tūrisma resursu audita metožu izstrādē devusi uz resursu saglabāšanu vērstas plānošanas (environmental planning) attīstība. Tāpēc pastāv neskaitāmas pieejas, kā novērtēt ar resursiem bagātas teritorijas (Environmently Significant Areas, ESAs), kuru ekosistēma ir jāsaglabā un jāaizsargā. Identificēt šādas teritorijas iespējams pēc ABC resursu novērtēšanas metodes, kas apskata:

Nedzīvā daba (Abiotic) – ģeoloģiju, ģeomorfoloģiju un hidrogrāfiju;

Dzīvā daba (Biotic) – veģetāciju, savvaļas dzīvnieku esamību;

Kultūras resursus (Cultural) – arheoloģiju, vēsturi, zemes izmantošanu un piederību.

Iegūto informāciju apkopo, analizē pēc ekspertu pašu noteiktiem skaidriem kritērijiem. Par nozīmīgām atzītās teritorijas tiek atzīmētas teritorijas plānojumā (Dawling 1993). Latvijā kā līdzīgu precedentu var

12.

minēt projektu „Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija", ko no 1997. gada līdz 2003. gadam realizēja VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdījumā esošajos mežos. Pašreiz fiksētajām teritorijām ir noteikts mikrolieguma veids „meža biotops”, kas tiek ņemts vērā, plānojot LVM apsaimniekošanu (VMD 2010).

Autorei šī pētījuma ietvaros iepriekšminētā metode nav derīgā, jo ir pārāk plaša un neapskata katru resursu atsevišķi, nosakot tā attīstības iespējas. Tomēr vispārīgie uzstādījumi ir saistoši, apskatot Ozolnieku novadu kopumā.

Vēl viena uz resursiem vērsta metode ir Rekreācijas Iespēju Spektrs jeb ROS (Recreation Opportunity Spectrum). Metodes pamatā ir uzskats, ka rekreācijas iespēju piedāvājums ir fizisko, bioloģisko, sociālo un vadības (managerial) apstākļu kopums, kas veido konkrētās vietas vērtību. Tāpēc, nosakot katras rekreācijas zonas iespējamo piedāvājumu, var labāk apmierināt atpūtnieku vajadzības. Metode apskata brīvā dabā izveidotas atpūtas vietas (Clark, Stankey 1979).

Lai izvēlētu iespējamos spektra novērtēšanas faktorus, tiek izvirzīti četri kritēriji: 1. faktoram jābūt redzamam un izmērāmam; 2. faktors ir tiešā pārvaldītāja kontrolē; 3. faktors tiešā veidā ietekmē atpūtnieka izvēli apmeklēt konkrētu rekreācijas vietu; 4. faktoru iespējams aprakstīt vairākos priekšnosacījumos. Balstoties uz šie uzstādījumiem, autori, konsultējoties ar atpūtniekiem un ekspertiem, izvirzīja sešus ROS novērtēšanas faktorus: pieejamība (sarežģītība, pārvietošanās veidi un līdzekļi), savietojamība ar citiem resursu izmantotājiem (vai atpūtniekiem netraucēs, piemēram, mežizstrāde, kalnrūpniecība, lauksaimniecība rekreācijas vietas tuvumā), vietas pārvaldība (nepieciešamās infrastruktūras apjoms, materiāli un sarežģītība), sociālā mijiedarbība jeb vietas apmeklētība, apmeklētāju radītās ietekmes pieļaujamais līmenis (kā uz resursiem, tā citiem apmeklētājiem) un nepieciešamo noteikumu apjoms (vai un kādi noteikumi attiecīgajā teritorija jāievieš) (Clark, Stankey 1979).

Izvērtējot visus sešus faktorus, iespējams noteikt vai attiecīgā rekreācijas vieta ir moderna, primitīva vai kaut kur pa vidu. Metodes trūkums ir, ka visiem faktoriem tiek dots vienlīdz liels svars, lai gan atpūtniekam visticamāk kāds no tiem būs svarīgāks par pārējiem. Metodes priekšrocība savukārt ir plašās pielietošanas un modificēšanas iespējas (Clark, Stankey 1979). Autore gan nepiekrīt otrā faktora lietojumam, jo, ja atpūtas vieta nav savietojama ar apkārtni (te, pēc autores domām, jāskata arī dabas aizsardzība), pārējā vērtēšana kļūst bezjēdzīga. Savukārt saistoši ir faktoru novērtēšanas kritēriji, kā arī rezultātu tabula (iespējams pielāgot) (skatīt 1. attēlu).

1. attēls. ROS metodes rezultātu tabula.Avots: Clark, Stankey 1979.

Davlings (Dowling) piedāvā savu uz Vidi Balstītu Tūrisma Plānošanas Sistēmu jeb EBT (Environmentally Based Tourism Planning Framework), kur apvienota vairākas metodes (arī iepriekšminēto ABC). Šī pētījuma kontekstā saistošs ir EBT otrais un ceturtais solis - aptauja un novērtējums (survey and assesment), un zonēšana. Jāpiebilst, ka Davlings ar tūrisma resursiem saprot piesaistes, pieejamību un pakalpojumus, bet īstos tūrisma resursus sauc par vides atribūtiem (environmental attributes), kas ir ABC metodē aprakstītie elementi, un tos vērtē pēc pārstāvniecības, retuma, dabiskuma, trausluma un dažādības, kā arī nosakot to nozīmīgumu (neliels, vidējs vai izteikts) vietējā, reģiona, valsts vai starptautiskā līmenī. Rezultātā nozīmīgākās teritorijas tiek dalītas četrās zonas:

13.

rezervāta (sanctuary), dabas saglabāšanas (nature conservation), rekreācijas un tūrisma. Ļoti nozīmīgs ir kartogrāfiskais materiāls, kas tiek sagatavots par katru grupu (Dawling 1993).

Pēc autores domām, metode ir sarežģīta un būtu jāpapildina, jāprecizē, jo tā balstās pamatā uz dabas objektiem. Jāpiezīmē, ka Davlings pirms zonēšanas veic detālu izvērtējumu (un principā arī plānošanu) vides atribūtiem, kas atzīti par ievērojamākiem vai nu dabas aizsardzības, vai tūrisma kontekstā, nosakot teritorijas ievērojamākās vietas (vides vai tūrisma), kritiskās zonas (tūrisms ir konfliktā ar vidi) un saderīgās aktivitātes (āra atpūtas nodarbes, kas ir sociāli un vides kontekstā saskanīgas). To veic, apvienojot iepriekš radītās kartes un veicot vietējo iedzīvotāju un tūristu aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokļus. Un tikai apkopojot visu iegūto informāciju un veicot vēl papildus vērtējumus (izmantojot vēl citas pieejas), tiek noteiktas iepriekšminētas zonas (Dawling 1993).

2. attēls. Davlinga EBT sistēmas kritisko zonu noteikšanas matrica.Avots: Dawling 1993.

Sistēmas galvenā vērtība ir tās detāla zonēšana, bet trūkums – pārāk daudz aktivitāšu. Pēc autores domām, šī pētījuma ietvaros Davlinga piedāvāto vides atribūtu vērtēšanas metodiku (piemēram, kritisko zonu noteikšanas matricu, skatīt 2. attēlu) iespējams realizēt, tomēr tā būtu būtiski jāpielāgo, lai iegūtu precīzāku rezultātu bez papildus auditiem.

Arī Fennels (Fennel) uzsver tūrisma piesaistes un resursu novērtēšanas nepieciešamību, tomēr nenošķirot abus elementus viņa piedāvātajā metodē rodas sajukums. Proti, Fennels piedāvā piecus vērtēšanas kritērijus (skatīt 3. attēlu): esamība/pieejamība (ir vai nav), kvantitāte (skaits), esošā kvalitāte (vērtējot 10 ballu skalā) un nākotnes potenciāls (zems, vidējs, augsts), kas savstarpēji nav salīdzināmi un grūti apkopot tos gala vērtējumā. Turklāt vērtējamais objekts tiek nosaukts par resursu, tomēr kopējā sarakstā līdzās zīdītājiem, ūdenskritumiem utt. ir arī tradicionālais dzīves stils, tūrisma naktsmītnes, restorāni, interpretācijas pakalpojumi, transports, infrastruktūra un cilvēku resursi. Vēl tiek piedāvāts auditēt specifiskus resursus, piemēram, visas putnu sugas pēc sezonalitātes, ligzdošanas vietas un spējas absorbēt ekskursijas (zema, vidēja, augsta) (Fenell 2002).

3. attēls. Fennela tūrisma resursu audita tabula.Avots: Fennel 2002.

14.

Inskīps tūrisma resursus sauc par piesaistēm un ir izstrādājis savu metodiku to novērtēšanai. Vispirms nepieciešams veikt intervijas un analizēt dokumentus. Iegūtie dati ir jāklasificē un jāpiemēro tiem vērtēšanas kritēriji. Seko apsekošana, kas atsevišķos gadījumos var tikt atkārota dažādās sezonās. Apsekošana jāveic sistemātiski, uzrādot nosaukumu, atrašanās vietu, piekļuvi, īpašas iezīmes, esošo attīstības līmeni, foto materiālu, rakstisku kopsavilkumu. Tāpat būtiski ietvert nestspējas informāciju. Parasti katrai piesaistei tiek sagatavota atsevišķa lapa. Vislabāk novērtēšanu veikt ar skaitliskiem aprēķiniem, lai gan pieredze un subjektīvais viedoklis var būt iekļauti (Inskeep 1999). 93-94

Inskīps piedāvā savu vērtēšanas matricu (skatīt 4. attēlu), kurā piesaistes, sadalītas iepriekšminētajās trīs grupās (dabas piesaistes, kas balstās un dabas vidi; kultūras piesaistes, kas balstās uz cilvēka aktivitāti; mākslīgi radītas piesaistes), tiek kvantitatīvi (no 1 līdz 5 vai 10) vērtētas pēc piekļuves, attīstības ekonomiskās iespējamības, attīstības ietekmes uz vidi un reģiona socio-kultūru un nozīmības (vietēja, reģionāla, starptautiska). Autors pieļauj, ka kritēriji var tikt mainīti, atkarība no attiecīgā reģiona un plānošanas mērķiem (Inskeep 1999).

4. attēls. Inskīpa tūrisma piesaistes vērtēšanas matricas fragments.Avots: Inskeep 1999.

Tomēr autore Inksīpa vērtēšanas matricu uzskata par pārāk vienkāršotu, lielās kritēriju grupas satur ļoti daudz mainīgo, kas būtu nozīmīgi, veidojot produktu, tomēr neparādītos kopējā summā. Piemēram, ekonomiskā iespējamību var ietekmēt gan tūrisma resursu īpašnieka vēlme attīstīties, gan pieejamie finanšu resursi, gan produkta „stāsts”, gan esošais stāvoklis, gan saikne ar apkārtējiem resursiem, gan ieinteresēto pušu atbalsts utt. Turklāt ilgtspējīga attīstība metodikā ir tikai viens no mainīgajiem.

Savukārt autore atbalsta nepieciešamību izveidot vienotu analīzes formu, ko izmantot apsekojumos un kur glabāt visu par tūrisma resursu iegūtu informāciju. Dati no šīs formas tiktu pārnesti kopīgā tabulā, veidojot salīdzināmu materiālu.

Makkerčera un du Krosas ir izstrādājuši kultūras mantojuma objektu audita modeli. Šo metodi savā gada projektā „Dabas tūrisma resursu analīze un izpēte Alūksnes rajonā” izmantojusi Ilze Vernera (Vernera 2009). Modelis ietver makrorādītājus par to, kā iespējams pārvaldīt objektu, un priekšlikumus tūrisma un auditējamā objekta vērtības attiecību optimizēšanai. Audita procedūra ļauj noteikt, kuri objekti ir paši piemērotākie tūrisma attīstīšanai, kuros objektos tūrisms nav ieteicams, un kuros tūrisms gan ir iespējams, taču to būtu nepieciešams pārvaldīt ļoti uzmanīgi. Audita ietvaros tiek vērtēta arī objekta spēja uzņemt tūristus, tā nestspēja (robusticity) jeb izturīgums (Makkerčers, du Krosa 2007).

To visu iespējams apkopot tūrisma potenciāla pievilcības tirgū-nestspējas matricā (skatīt 5. attēlu), kur, atkarībā no objekta atrašanās vietas matricā, tiek piedāvāti atšķirīgi pasākumi tā attīstībai (Makkerčers, du Krosa 2007). Autore saskata līdzību ar iepriekšminēto Davlinga kritisko zonu noteikšanas matricu, tikai šeit ir skaidrāk norādītas segmentu robežas.

15.

5. attēls. Tūrisma potenciāla pievilcības tirgū – nestspējas matrica.Avots: Makkerčers, du Krosa 2007.

Objekti ar atzīmi:

A – ideāli piemēroti intensīvam izmantojumam, var izturēt pamatīgu apmeklētāju slodzi. Lai pasargātu vērtību no sekām, ko var izraisīt liela apmeklētība, ir nepieciešami minimāli/vidēji aizsardzības pasākumi.

B - zināma objekta izmantošana tūrismā notiks neatkarīgi no jebkādiem pārvaldības pasākumiem, tāpēc nepieciešamība objektu pasargāt ir izaicinājums. Nepieciešams plānot alternatīvus piedāvājumus vai darbības, lai pasargātu objektu.

C - ir divas iespējas kā šādus objektus pārvaldīt – attīstīt objekta potenciālu un iegūstamo pieredzējumu un iegūt vairāk apmeklētāju vai saglabāt esošo stāvokli un iegūt nelielu apmeklējumu.

D - lai objektu padarītu pievilcīgu, nepieciešams liels darbs, jo tā būtiskākās vērtības ir gandrīz iznīcinātas. Šāda tipa objektus būtu jāpārvalda ne tūrisma nolūkos, bet citu iemeslu dēļ (Makkerčers, du Krosa 2007).

Metodes priekšrocības ir iespējas to salīdzinoši vienkārši pielāgot arī ne tikai aizsargātu objektu novērtēšanai un labi izstrādātā matrica, tomēr jārēķinās ar lielu kritēriju skaitu – 28. Turklāt matricu nepieciešams veidot manuāli, kas prasa lielu laika ieguldījumu. Tā kā metodē liela nozīme nestspējai, nepieciešams auditā iesaistīt speciālistus, kas ir kompetenti izteikt savu viedokli šajā kritērijā.

2. tabula. Tūrisma resursu novērtēšanas metožu salīdzinājums.

Metodikas nosaukums/

autors

Rezultāti ir viegli

pārskatāmi

Tiek veidots kartogrāfiskais

materiāls

Citas priekšrocības Trūkumi Secinājums

ABC resursu novērtēšanas metode

Nelson 1988

Nē Jā Var izmantot, veidojot vispārējie novada aprakstu.

Pārāk plaša metodika atsevišķiem objektiem.

Var izmantot kā vadlīnijas, veidojot vispārīgo novada aprakstu.

ROS

Clark, Stankey 1979

Nē Nav obligāti Var pielāgot galarezultātu tabulu visiem resursiem kopā. Laba faktoru

Katram objektam sava atsevišķa audita tabuliņa. Jāpapildina ar kartogrāfisko

Var tikt izmantota, apvienojot ar Inskīpa/Fennela audita kopīgo

16.

novērtēšanas metodika.

materiālu. tabulu.

EBT

Dawling 1993

Jā, ja skatās atsevišķu aktivitāti

Nē, ja skatās kopumā

Jā Iespējams pielāgot kritisko zonu noteikšanas matricu, laba metodika padziļinātā plānošanā tālāk.

Autorei nav iespējas izstrādāt tik labas kartes, pārāk liels uzsvars uz aptaujām.

Metode jāpielāgo, lai būtu iespējams novērtēt ne tikai dabas objektus.

Fennela metodika

Fenell 2002

Jā, bet grūti salīdzināmi

Nav noteikts Kopīga audita rezultātu tabula.

Jāpielāgo kritēriji, nepieciešama papildus tabula galarezultātiem. Jāpapildina ar kartogrāfisko materiālu.

Metodika līdzīga Inskīpa piedāvātajai, var lietot kopā ar ROS galarezultātu tabulu.

Inskīpa metodika

Inskeep 1999

Jā, bet grūti salīdzināmi

Nav noteikts Kopīga audita rezultātu tabula.

Jāpielāgo kritēriji, nepieciešama papildus tabula galarezultātiem. Jāpapildina ar kartogrāfisko materiālu.

Metodika līdzīga Fennela piedāvātajai, var lietot kopā ar ROS galarezultātu tabulu.

Kultūras mantojuma objektu audita modelis

Makkerčers, du Krosa 2007

Jā, ja aplūko tikai matricu

Nē, ja aplūko visus datus

Nav noteikts Augsta detalizācijas pakāpe, labs galarezultātu vizuālais materiāls.

Laikietilpīga vērtēšana, jāpielāgo kritēriji, rezultātu matrica jāsagatavo manuāli, jāpiesaista speciālisti.

Metode ir ar lielāku detalizācijas pakāpi kā ABC, ROS, Fennela un Inskīpa metodikas un ir vieglāk izpildāma kā EBT.

Avots: Dawling 1993, Clark, Stankey 1979, Fenell 2002, Inskeep 1999, Makkerčers, du Krosa 2007, autores apkopots.

Apkopojot visu iepriekšminēto, autore ir novērtējusi apskatītās metodes pēc pašas izvirzītajiem kritērijiem (pirmais kritērijs netiek skatīts, jo tam atbilst visas apskatītās metodes, skatīt 2. tabulu) un par vispiemērotāko metodiku izvēlēta Inskīpa vērtēšanas tabula kopā ar ROS metodes noslēguma rezultātu tabulu, bet vērtēšanas kritērijus pielāgojot no Makkerčera un du Krosas . Savukārt, EBT metodes uzstādījumi var būt saistoši tālākam tūrisma patēriņam piemēroto resursu analīzei.

Autore veiks resursu auditu individuāli, nepiesaistot papildus respondentus. Autore ir pielāgojusi izvēlētās metodikas Ozolnieku novada situācijai (skatīt 2. pielikumu). Papildus izstrādātajiem kritērijiem, autore ievēros vēl trīs audita veikšanas principus:

1. Autore pētījumā neiekļaus tūrisma resursus, kurus pati nav apsekojusi;

2. Autore sazināsies ar visu apsekoto tūrisma resursu īpašniekiem, informējot viņus par savu pētījumu, kā arī aicinot tikties apsekojuma laikā (ja īpašnieks nedzīvo Ozolnieku novadā vai Latvijā vispār, autore sazināsies ar viņu elektroniski, telefoniski vai ar pasta starpniecību). Tas ļaus uzzināt vispilnīgāko informāciju par resursa vēsturi un nākotnes izmantošanas iespējām. Autore neiekļaus pētījumā tūrisma resursus, ar kuru īpašniekiem nav sazinājusies.

17.

3. Visi autores apsekojumi būs atvērti ikvienam interesentam, proti, par iepriekš zināmo apsekojumu laikiem tiks informētas iesaistītās puses (pašvaldības darbinieki, speciālisti, citi tūrisma resursu/objektu īpašnieki, pēc iespējas arī vietējie iedzīvotāji), aicinot viņus pievienoties. Tas tiek darīts ar mērķi iesaistīt un informēt iesaistīto pušu pārstāvjus par situāciju tūrisma nozarē Ozolnieku novadā.

Autore pievienojas EBT sistēmas uzstādījumam, ka paralēli tūrisma resursiem tiek apzināts jau esošais tūrisma piedāvājums. Tāpēc paralēli auditam, autore apmeklēs pašreiz Ozolnieku novadā esošos tūrisma objektus, par pamatu ņemot pēdējo Zemgales plānošanas reģiona tūrisma bukletu (ZPR, ZTKDG 2010). Apvienojot tūrisma resursu audita secinājums un esošo piedāvājumu, autore noteiks tūrismam piemērotās teritorijas Ozolnieku novadā. Avotos šādu teritoriju noteikšanai tiek piedāvāti vairāki termini – reģionalizācija (Silineviča 2008), resursu tūrismifikācija (Makkerčers, du Krosa 2007) un populārākais – zonēšana.

Viljams (Williams) teritorijas zonēšanu definē kā zemes pārvaldības stratēģiju, kuras mērķis ir integrēt tūrismu apkārtējā vidē, definējot zemes apgabalus ar atšķirīgu tūrisma ilgtspēju vai kapacitāti. Zonēšana sniedz pienācīgu attiecīgās teritorijas resursu novērtējumu, identificējot tūrismam vairāk un mazāk labvēlīgas vietas (Holden 2008).

Tipiski zonēšana ietver divus posmus. Pirmais jeb aprakstošais solis ietver svarīgāko vērtību un atpūtas iespēju apzināšanu, ko panāk caur iespēju un resursu inventarizāciju. Otrs jeb lokalizācijas (allocation) solis ietver lēmumu pieņemšanu par to, kuras vērtības un iespējas ir jāattīsta nākotnē (Holden 2008).

Zonēšanu iespējams veikt kā telpā, tā laikā. Proti, iespējams noteikt teritoriju lietošanas veidus, kā arī lietošanas vai tās ierobežošanas laikus. Pēdējais attiecināms, piemēram, uz medību sezonu, putnu ligzdošanas laiku utt. (Tribe, Font, Griffiths, Vickery, Yale 2000).

Autores veiktā zonēšana nepretendēs uz EBT sistēmas detalizācijas pakāpi, tā drīzāk atspoguļos esošo situāciju, norādīs teritorijas turpmākiem pētījumiem.

Arī adekvāta infrastruktūra ir nozīmīga veiksmīgai tūrisma attīstībai, tāpēc visa veida infrastruktūra ir jānovērtē un jāsniedz rekomendācijas (Inskeep 1999).

1.4. Tūrisma infrastruktūras audita metodes

Lai arī vairums tūrisma teorētiķu tūrisma infrastruktūru skata kompleksi ar tūrisma resursiem, ir atsevišķi izņēmumi. Piemēram, Silineviča tūrisma un vispārējās infrastruktūras analīzi ietver gan tūrisma nozares (tātad valsts), gan tūrisma reģiona (tātad vietējā) līmenī kā atsevišķu uzdevumu. Abos gadījumos vērtēšanai izvirzītie kritēriji nedaudz atšķiras:

3. tabula. Tūrisma infrastruktūras analīzes kritēriji tūrisma nozares un tūrisma reģiona līmenī.

Tūrisma infrastruktūras analīzes kritēriji

Tūrisma nozares līmenī Tūrisma reģiona līmenī

Kvalitāte Kvalitāte

Tehniskais stāvoklis Tehniskais stāvoklis

Izmantošana tūrisma vajadzībām Norādes, ceļa zīmes

Piederība (valsts, pašvaldības vai privātīpašums) Konkurētspēja

18.

Atbilstība pieprasījumam Atbilstība tūristu pieprasījumam

Attīstības iespējas, nepieciešamās investīcijas Ekoloģiskās vides piesārņošanas līmenis

Avots: Silineviča 2008, autores sakārtots.

Jāpiebilst, ka tūrisma informācijas centru (TIC) analīzei abos līmeņos arī tiek izvirzīti nevienādi kritēriji:

Nozares līmenī - darba laiks, informācijas pieejamība, izvietojums, t.sk., plānošanas reģionu teritorijās; informācijas pieprasījums, pieprasījuma atbilstība piedāvājumam, vairāk pieprasītā informācija.

Reģiona līmenī – darba laiks, informācijas pieejamība, informācijas atbilstība pieprasījumam, informācijas saturs, servisa līmenis.

Kā redzams, abu līmeņu kritēriji gan TICiem, gan infrastruktūrai pamatā sakrīt un būtībā ir iespējas izveidot vienotu standartu. Arī izpēte abām grupām tiek veikta vienādi - izmantojot dokumentāciju, speciālistu, vietējo iedzīvotāju un tūristu aptaujas. Tiek ieteikts veikt SVID analīzi.

Inskīpa noteiktos infrastruktūras vērtēšanas kritērijus skatīt 4. tabulā. Bez šeit minētiem, Inskīps aicina vērtēt ūdens un elektrības pieejamību un kvalitāti kā reģionā kopumā, tā infrastruktūras un piesaistu/resursu kontekstā. Tāpat jānovērtē visu veidu atkritumu apsaimniekošana, telekomunikāciju iespējas – telefona, faksa, interneta utt. pieejamība. Ne mazāk svarīga ir sabiedriskā kārtība un drošība gan sabiedrībā kopumā, gan tūristu apmeklētajās iestādēs, arī ugunsdrošība. Jānoskaidro vai tūristam ir pieejama skaidrojoša informācija par reģiona likumiem un noteikumiem, piemēram, kur vērsties zādzības gadījumā (Inskeep 1999).

4. tabula Vispārējās, sociālās un tūrisma infrastruktūras novērtēšanas kritēriji pēc Inskīpa.Vispārējā infrastruktūra

Transporta pakalpojumi

Lidostu tuvums, to lielums, noslodze un spēja apkalpot lielu skaitu klientus, maršrutu piedāvājums, iespējamo problēmu (atteikšanās no brauciena, lidojuma atcelšana, pazaudēta bagāža) risinājumi, nākotnes ieceres. Auto ceļi, vilcienu kustība un piekļuve pa ūdeni, novērtējot pakalpojumu noslodzi, regularitāti un efektivitāti. Sabiedriskā transporta cenu līmenis, pakalpojuma kvalitāte. Piekļuve no līdzās esošiem tūrismā jau iecienītiem galamērķiem un ienākošā tūrisma punktiem. Ja iespējams, jāveido transporta kartogrāfiskais materiāls.

Ēdināšanas iestādes

Ēdienkartes piedāvājuma dažādība, ēdienu, dzērienu un servisa kvalitāte, cenu līmenis, higiēnas normas, fiziskā pievilcība un komforta līmenis, iestādes atrašanās vieta, reģionā audzēto produktu izmantošana.

Iepirkšanās, DUS, veļas mazgātavas un citi personīgi izmantojamie pakalpojumi

Dažādība, pieejamība, kvalitāte un cena. Iepirkšanās ir saistoša, ja ir iespēja iegādāties mākslas, amatniecības, suvenīru, rotaslietu un apģērbu, arī alkoholisko, tabakas, smaržu, elektroniskos un optiskos produktus. Svarīga ir filmu ierakstu, laikrakstu, žurnālu, grāmatu un tualetes piederumu iegādes iespēja. Tūristam būtu jābūt pieejamiem friziera un skaistumkopšanas pakalpojumiem.

Naudas maiņas un citi banku pakalpojumi

Naudas maiņas, kredītkaršu un debetkaršu lietošanas iespējas reģionā.

Pasta pakalpojumi

Pasta pieejamība, piegādes ātrums, nodrošinājums pret sūtījumu pazaudēšanu, kā arī darbinieku atsaucība.

Sociālā infrastruktūra

Medicīniskā aprūpe un

Kvalificētu ārstu un atbilstoša aprīkojuma pieejamība, aptieku

19.

pakalpojumi esamība.Skolas, bibliotēkas, pakalpojumu centri

Ja tūrismu plānots attīstīt līdzās pilsētvidei, kur šīs iestādes ir pieejamas, to ieviešana tūrisma zonās nav nepieciešama. Pretējā gadījumā jāparedz citi risinājumi tūristu vajadzību apmierināšanai.

Speciālā tūrisma infrastruktūra

Tūristu mītnes Veids, atrašanās vieta, istabiņu un gultu skaits, kvalitātes līmenis, īpašas iezīmes un pakalpojumi, noslodze, cenu atšķirības sezonā/nesezonā. Arī noformējums un pakalpojuma sniegšanas kvalitāte. Šeit var tikt izmantoti valstī vai pasaulē izstrādātie naktsmītņu standarti.

TIC Piemērotība reģionam, pieejamība, personāla pieklājība un zināšanas, pieejamo materiālu kvalitāte un saturs, cena un pieejamība.

Avots: Inskeep 1999, autores sakārtots.

Pēc autores domām, Inskīps Silinevičas vispārējos principus izteicis precīzāk, atbilstoši katrai infrastruktūras grupai (izņemot ekoloģiskās vides piesārņojuma līmeni).

Pastāv arī konkrēto tūrisma veidu infrastruktūras novērtējuma parametri, piemēram, Smaļinskis un Ziemele ir izvirzījuši savus kritērijus ūdenstūrisma infrastruktūras (apmetnes, telšu vietas, ūdenstūristu iekāpšanas un izkāpšanas vietas un dabā esošais informatīvais nodrošinājums) izveidei un apsaimniekošanai (Smaļinskis un Ziemele 2006), ko var izmantot kā kritērijus arī esošās situācijas novērtēšanā.

Autore infrastruktūras analīzē izmantos Inskīpa kritērijus kā vadlīnijas novērtējuma izstrādei, pēc nepieciešamības papildinot tās ar specifisko tūrisma veidu, piemēram, ūdenstūrisma infrastruktūras audita kritērijiem. Arī infrastruktūras novērtējuma autore saglabās iepriekšminēto uzstādījumu – ietvert pētījumā tikai reāli dabā apsekotos objektus.

Nodaļas secinājumi1. Pastāv pretruna starp tūrisma resursu un tūrisma piesaisti, jo pēdējais ne vienmēr rodas no pirmā

(bet arī no infrastruktūras, pasākumiem un citiem netaustāmiem elementiem); līdz ar to

2. Pastāv neprecīzs tūrisma resursu dalījums, kurā tiek iekļauti arī tūrisma infrastruktūras objekti (īpašas ēdināšanas iestādes un naktsmītnes, vēsturiski, vēl strādājoši transporta līdzekļi, tirdzniecības centri, augstskolas u.c.) un jau esošas piesaistes (muzeji, atrakciju parki, kazino u.c.).

3. Nepieciešams precizēt LR Tūrisma likuma tūrisma resursu skaidrojumu.

4. Tūrisma infrastruktūra vairumā gadījumu nav pilnībā skaidri definēta, jo reizēm tajā ietver gan tikai pakalpojumus, gan tikai objektus, kā arī atsevišķi izdala pieejamību, transportu vai pakalpojumus.

5. Lai arī tūrisma resursu audits ir būtisks nozares plānošanas uzdevums, atšķirīgā jēdzienu izpratne, pieejas un resursu izvietojums pasaules kartē neļauj vienoties par visām teritorijām kopīgiem audita kritērijiem.

6. Lai iegūtu pilnīgu tūrisma nozares esošās situācijas atspoguļojumu, ko telpiski parāda ar zonēšanas metodi, paralēli tūrisma resursu un infrastruktūras auditam nepieciešams apzināt jau pastāvošo tūrisma piedāvājumu.

20.

2. Ozolnieku novada raksturojums

Konsultants nodaļas izstrādē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ivars Strautnieks.

1.1. Fizioģeogrāfiskais raksturojums

Ozolnieku novads izvietojies bijušā Jelgavas rajona ziemeļu-austrumu daļā. Tas robežojas ar Jelgavas pilsētu, Jelgavas, Bauskas, Iecavas, Ķekavas un Olaines novadiem. Robežas nesaskaras, tomēr ļoti tuvu atrodas arī Rundāles novads (skatīt 6. attēlu) (VSIA "Latvijas Vēstnesis" 2010a, ER).

6. attēls. Latvijas administratīvā iedalījuma kartes fragments.Avots: VSIA "Latvijas Vēstnesis" 2010a, ER.

Novada teritorija ir 28619,5 ha liela (LR VZD 2010), to veido 3 pagasti – Cenu, Ozolnieku un Sidrabenes (skatīt 7. attēlu). Novads atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā – novada administratīvais centrs Ozolnieki ir 4 km attālumā no Jelgavas un 37 km attālumā no Rīgas (Ozolnieku novada dome 2010a). Attālums līdz lielākajiem ciemiem novadā – 3 km līdz Brankām, 8 km līdz Ānei, 16 km līdz Garozai, 24 km līdz Emburgai (SIA „Karšu izdevniecība Jāņa Sēta” 2010, ER).

21.

7. attēls. Ozolnieku novadu veidojošie pagasti.Avots: VRAA 2010.

Novada teritorija pēc rakstura dalās divās daļās – Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā (no Emburgas ciema uz Z) un Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā (no Emburgas ciema uz D) (skatīt 8. attēlu). Virsmas reljefa veidošanos un uzbūves īpatnības novadā ietekmē pirmskvartāra virsmas iežu litoloģiskās īpatnības un zemkvartāra reljefs (Strautnieks 2008).

8. attēls. Latvijas fizioģeogrāfiskās kartes fragments.Avots: SIA „Karšu izdevniecība Jāņa Sēta” 1998.

Devona pamatiežu virsmā sastopami dolomīti, dolomītmerģeļi, atsevišķās joslās arī smilšakmeņi un ģipšakmeņi 20-30, vietām dažu metru dziļumā (Strautnieks 2008). Ozolnieku novadā, piemēram, aktīva dolomītu ieguve notiek Akmenscūciņu („Iecavas”) dolomītu karjerā (apsaimnieko VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs”) (VAS LAU 2010, ER).

Tieši pamatiežiem uzguļ pēdējā apledojuma morēnas smilšmāls vai mālsmilts ar oļiem un laukakmeņiem. Morēnu pārsedz ledājkušanas ūdeņu baseinu – Baltijas ledus ezera un Zemgales sprostbaseina putekļaina smilts un slokšņu māls (ritmiski slāņots, labi redzamas gadskārtas). Pateicoties bagātīgajām kvartāra māla atradnēm, Ozolnieku novada teritorijā ir attīstīta ķieģeļu ražošana, ko mūsdienās pārstāv AS „Lode” Ānes ražotne (AS „Lode” 2010, ER).

Būtiski, ka slokšņu mālu atsegumi ļauj datēt ģeoloģisko vēsturi gados (Ozolnieku novada māla karjeros veikti šādi pētījumi 1925. gadā un 2008.gadā, bet niecīgais slokšņu skaits – 44, atzīts par pārāk mazu pētniecībai), noteikt ledāja atkāpšanās ātrumu un virzienu (Ozolniekos novadā fiksēts ledāja atkāpšanās ātrums 1 km gadā, virzoties gandrīz meridionāli). Turklāt Ozolnieku novada teritorijā slokšņu mālus pārsedz Baltijas ledus ezera atstātā smalkgraudainā smilts (piemēram, pie Teteles (Danilāns 1961), kas ļauj secināt par arktisku (driasa tipa (Danilāns 1961) klimatu nogulumu veidošanās laikā pēc izgulsnētām augu (Polārais bērzs, Polārais kārkls u.c.) un dzīvnieku (ziemeļbriežu) atliekām (Kuršs, Stinkule 1972).

22.

Ozolnieku novada ziemeļrietumu daļu šķērso Litorīnas jūras krasta līnija (skatīt 9. attēlu) (Eberhards, Lapinskis 2008), tādēļ Baltijas ledus ezera nogulumus šajā apgabalā pārsedz Litorīnas jūras smilšainie nogulumi (Strautnieks 2008), kas ļauj secināt, ka šī novada teritorijas vēlu atbrīvojās no ūdens.

9. attēls. Litorīna jūras krasta līnija pie Jelgavas.Avots: Eberhards, Lapinskis 2008.

Smilšaino nogulumu izplatības apgabalos, īpaši gar senā Baltijas ledus ezera krasta līniju vēja darbības rezultātā sausās un putekļainās smiltis ir pārpūstas un veido iekškontinentālās kāpas, kas kopējā novada viegli viļņotajā un plakani smilšanajā un mālainajā ledājkušanas ūdeņu baseina līdzenumā ir apvidus augstākas virsotnes. Ievērojamas izmaiņas reljefā un ainavā kopumā dažviet ir radījusi cilvēka saimnieciskā darbība (Strautnieks 2008) - Ozolnieku novadā konkrēti meliorācija, upju iztaisnošana, polderu un Velna grāvja izbūve (savieno Iecavu ar Garozi un Lielupi), autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguve (dolomīts, māls un smilts pašreiz kopā 83 ha platībā (Ozolnieku novada dome 2010a)), senāko vecsaimniecību apbūve ar tipveida mājām, mežsaimniecība (gan izcirtumi, gan mežaudzes) u.c.

Novadā kopumā ir 16 142,8 ha jeb 56,4% lauksaimniecības vajadzībām izmantojamās zeme (LIZ) (LR VZD 2010). Zemgales līdzenumā ir velēnu-karbonātiskās augsnes, kas ir divas reizes auglīgāka par augsni Piejūras zemienē. Novadā pastāv tendence samazināties LIZ platībām - Ozolnieku pagastā tās pārveido tikai par zemi apbūves vajadzībām, Cenu pagastā par zemi apbūvei, kā arī par zemi zem ūdeņiem (tiek rakti dīķi), nedaudz arī apmežots, bet Sidrabenes pagastā lielākas LIZ platības tiek atvēlētas apmežošanai (Plotņikova 2010). Kopējo novada līdzenumu ainavu veido agroainava (35%), mežsaimniecības (50%) un urbanizētā ainava (15%) (OAPDG 2004).

Novada ziemeļaustrumu daļā izveidojušies vairāki purvi (Ķempju, Briežu, Lāču, Vīlantu u.c.), kas netiek izmantoti saimnieciskai darbībai (atsevišķās vietās notiek mežistrāde). Kopumā pārpurvošanās (viens no mūsdienu ģeoloģiskiem procesiem) novadā norit salīdzinoši intensīvi, jo ir līdzens reljefs (OAPDG 2004). Purvi aizņemt 154 ha jeb 0,54% novada teritorijas platības (LR VZD 2010). Bebru darbība stipri veicina nosusināšanas grāvju aizsprostošanu, veicinot pārpurvošanās procesus (OAPDG 2004).

Novadā ir mēreni silts un mitrs klimats, ko nosaka ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas jūras ietekmē. Novads ietilpst mērenās joslas mežu zonas jaukto mežu apakšzonā. Gaisa vidējā temperatūra janvārī -50 C, bet jūlijā +170 C, vidēji gadā +5,60 C. Bezsala periods ilgst 177 dienas, vidējais nokrišņu daudzums gadā 550 cm. Apkures perioda vidējais ilgums 204 dienas, tā vidējā temperatūra -0,60 C. Novada teritorija (pēc OAPDG 2004) atrodas visizdevīgākajos siltuma apstākļos Latvijā, kur aktīvo temperatūru summa ir vislielākā un pavasaris iestājas visagrāk, tomēr visa novada teritorija nav viendabīga un tajā sastopami areāli ar mikroklimatiskajām īpatnībām, kas ievērojami atšķiras no vidējā klimatiskā raksturojuma iezīmēm.

23.

Noturīga sniega sega parasti izveidojas decembra trešajā dekādē un pastāv vidēji 83-85 dienas, līdz marta otrās dekādes vidum. Augsnes sasalšanas vidējais dziļums 45-50 cm, maksimālais 110-120 cm. Vasaras siltas, raksturīgas biežas miglas, ziemas vēsas, ar biežiem atkušņiem. Sniega sega plāna, nepastāvīga. Pēdējās pavasara salnas - maija vidū (OAPDG 2004).

Pēc Jelgavas meteoroloģiskās stacijas novērojumiem apkārtnē dominē DR, DA, un D vēji (53% gadījumu). Gada vidējais vēja ātrums 3,6 m/s, vislēnākais vējš ap 3 m ir jūlijā-augustā. Gadā vidēji ir ap 10 dienas, kad vēja ātrums pārsniedz 14 m/s. (OAPDG 2004).

Gaisa piesārņojums novadā nav izteikts, tomēr novada ziemeļu daļā to ietekmē Jelgavas pilsēta, kur atrodas viens no lielākajiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju radītājiem A/S “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums”, kā arī lielākā daļa no citiem piesārņojošo vielu emisijas avotiem (ZPR 2007). 2009. gadā Valsts vides dienests (VVD) Ozolnieku novadā nav konstatējis nevienu avārijas situāciju, kas saistīta ar vides piesārņošanu (VVD 2010).

Ozolnieku novada teritorijas hidrogrāfiskais tīkls, kura attīstība turpinās arī šodien, veidojās ledāja kušanas ūdeņu straumju darbības rezultātā (Strautnieks 2008). Novada rietumu robežu ~26 km garumā veido Lielupe, novadu šķērso abas tās labā krasta pietekas – Misa (~20 km, tikai Cenu pagasta teritorijā) un Iecava (~26 km) (Plotņikova 2010), ir arī vairākas mazākas upītes un kanāli (Cenas, Baložu, Smakupe, Biržiņa u.c.).

Lielupe ir otrā lielākā upe Latvijā, vēsturiski tā ir kuģojama (SIA „Blezūrs-konsultāciju birojs” 1999), ko mūsdienās neizmanto. Niecīgā krituma dēļ Lielupe tek vāji izteiktā ielejā (OAPDG 2004). Ik gadu apmēram vienu mēnesi izveidojas stabila ledus sega (OAPDG 2004), kas, pavasaros kūstot, pārpludina plašas teritorijas (skatīt 10. attēlu). Pievilcīgas Lielupes ainavas ir raugoties no Lielupes labā krasta Ozolnieku novada dienvidos starp „Cīruļiem” un „Kraujām” (nepieciešams attīrīt no krūmiem, izveidot nelielu skatu laukumu), pie Cīzaru senkapiem (jāattīra no piekrastes aizauguma), pie Teteles pamatskolas (neieciešami minimāli uzlabojumi), nedaudz mazāk izteiksmīgs skats ir pie Vecās Salgales baznīcas drupām (nav pielāgots objekts), pie Emburgas ciema, „Aučos” (dzīvojamās ēkas torņa pieejamība tūristiem pavērtu plašākas ainavas baudīšanas iespēju). Diemžēl palu laikā tūristi labākas redzamības nolūkā izmanto arī pilnīgi tūrisma patēriņam nepiemērotas vietas, piemēram, ģeodēziskā tīkla punkta ~30 m augsto signāltorni pie Sidrabenes pagasta „Avotiem” (Groundspeak Inc. 2010a).

Iecavai raksturīgi lieli pavasara pali un zems vasaras ūdens līmenis (īpaši jūnijā) (skatīt arī 10. attēlu). Upe novada teritorijā ir taisnota, gar gultni un vecupēm ir koku un krūmu joslas, tāpēc upe ir daļēji noēnota. Straume lēna, upes gultnē bezakmens māls, to sedz smilts, dažviet laukakmeņi un detrīta saneses. Lielākā daļa upes ūdens pa Velna grāvi tiek ievadīti Garozē un tālāk Lielupē, tāpēc lejteces posmā (sauc arī par Veciecavu, kritums – 3,2 m) (OAPDG 2004) ūdens nereti ir stāvošs vai pat plūst pretējā virzienā.

10. attēls. 2010. gada plūdi Sidrabenes pagastā.Avots: autores foto 2010.

24.

Pašvaldība ir veicinājusi Iecavas upes attīstību - 2008. gadā Ozolniekos notika upes atdzīvināšanai veltīta apspriede ar hidromeliorācijas speciālistu piedalīšanos (Veidemane 2008) un upes attīrīšanas darbu izpēti veica LLU „Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūta” speciālisti. Pētījums apstiprina Iecavas krastos dzīvojošo viedokli, ka upes gultne jātīra un jāveido slūžas uz Velna grāvja. Tomēr nozīmīgas aktivitātes situācijas uzlabošanai nav veiktas, jo Iecavas upe ir Latvijas valsts Zemkopības ministrijas personā īpašums (Veļeckis 2010a).

11. attēls. Lielupes ūdens līmeņa svārstības.Avots: LVĢMC 2010, ER.

12. attēls. Misas ūdens līmeņa svārstības.Avots: LVĢMC 2010, ER.

25.

Netālu no Lielupes Veciecavā ietek Misa. Tā kā Ozolnieku novadā Misa daļēji plūst mazapdzīvotās vietās, arī tās krasti ir aizauguši, upē daudz sanesumu un nolūzušu koku, kuros krājas iedzīvotāju samestie atkritumi. Lai arī Misas ūdenslīmeņa krasas svārstības pavasarī nav regulāra parādība, 2010. gadā palos applūda plašas teritorijas (skatīt 11., 12. attēlu).

Izplatīta ir upju erozija (vēl viens no mūsdienu ģeoloģiskiem procesiem), kas saistīta ar gultnes procesiem. Sānu erozija pastiprinās pavasara palu laikā (šī reģiona upēm aptuveni ½ no noteces) un lietavu periodā, paaugstinoties ūdens līmenim Lielupē, arī Iecavas, Misas un Biržiņas upēs un palielinoties straumes ātrumam. Lai gan upju vidējie kritumi ir nelieli (no 0,17 m/km Iecavai līdz 0,4 m/km Misai), ūdens plūsmu rezultātā tiek izskaloti krasti upju līkumos (OAPDG 2004). Tā kā upju apkārtnē notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, kā arī ne visās apdzīvotās vietās kanalizācijas sistēma atbilst mūsdienu prasībām, upju piesārņojums ir augsts (ZPR 2007).

Novada teritorijā ir daudz dīķu, kas izveidoti privātās teritorijās un nereti ir sekas smilts ieguvei, un vairāk kā 11 ūdenstilpnes bijušajās māla karjeros ar dziļumu pat līdz 14 m un kopējo platību 160,85 ha. Vairāki karjeri (Lieģu, Liegu, Ozolnieku) tiek izmantoti tūrismā un rekreācijā, tomēr ne vienmēr izvērtējot vietas kapacitāti. Piemēram, lielais atpūtnieku skaits Ozolnieku karjerā nopietni apdraud ūdens un apkārtējās vides tīrību (OAPDG 2004).

Kopumā zem ūdens novadā ir 1072,9 ha jeb 5,3% no visas teritorijas, bet ūdens objektu zeme veido 348,7 ha jeb 1,2% no visas teritorijas (Ozolnieku novada dome 2010a). Novada teritoriju šķērso 5 paaugstināta applūšanas riska teritorijas (ZPR 2007).

Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā atrodas 0,7-1,5 m dziļumā no zemes virsmas - pamatu un komunikācijas likšanas dziļumā. Strauji kūstot sniegam un pēc stipriem un ilgstošiem lietiem, iespējama līmeņa paaugstināšanās par 0,5-0,7 m, bet zemākās vietās tas var sasniegt zemes virsmu (OAPDG 2004). Arī gruntsūdeņu piesārņojums ir augsts (ZPR 2007).

1.2. Dzīvā daba

Aptuveni 52,3% novada teritoriju klāj meži - tie aizņem 13 033,9 ha, no tiem 10 293,57 ha ir valsts meži (78,9% no kopējās mežu platības novadā), lielākās mežu platības (pēc pēdējiem datiem) ir Cenu pagastā, kur ir arī lielākais meža zemju īpatsvars – 53,3% (LR VZD 2010). Visvairāk mežos ir priede, egle un bērzs, arī melnalksnis, apse u.c. koku sugas. Lielākā daļa mežu aug uz normāla mitruma minerālaugsnēm (sausieņu meža augšanas apstākļu tipos), tomēr netrūkst no bioloģiskās daudzveidības vērtīgāko uz pārmitrām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm esošo mežu (aug slapjaiņu un purvaiņu meža augšanas tipa apstākļos) (LVM 2010). Ozolnieku novadā tie ir teju visi meži ap Lāču, Briežu u.c. purviem. Tieši šajās zonās projekta „Dabisko meža biotopu inventarizācija Latvijas valsts mežos” ietvaros fiksēts visvairāk dabisko meža biotopu, kur cilvēka ietekme bijusi minimāla (Kroģere 2010).

Neskaitot privātīpašniekus, mežu teritorijas Ozolnieku novadā apsaimnieko VAS „Latvijas Valsts meži” (LVM) Zemgales mežsaimniecība (LVM 2005, ER) un valsts pārvaldes institūcijas „Valsts meža dienests” (VMD) Zemgales virsmežniecība un Jelgavas mežniecība (Valsts meža dienests 2004, ER), kā arī zinātniskās izpētes Jelgavas mežu novadu 2767 ha platībā (75 % no kopējās meža novada platības) apsaimnieko meža pētīšanas stacija (Meža pētīšanas stacija 2010, ER) – šeit sastopamas vairākas 160 gadus vecu priežu audzes (Dambergs 2010). Daļa izpētes stacijas mežu Ozolniekos tiek izmantota distanču slēpošanai, pastaigām (OAPDG 2004). Distanču slēpošana iespējama arī LVM apsaimniekotajos mežos (Zaķis 2010).

Ozolnieku novadā sastopamas galvenokārt divu tipu meža ainavas – mežainas jeb lieli meža masīvi, piemēram, Garozā. Un purvainas ainavas ar nepārveidotām augsto purvu un dabisko mitrāju un meliorēto zemo purvu ainavām, piemēram, Lāču purvā (LVM 2010). Ozolnieku novadā nav izveidota neviena dabas taka, nenotiek arī regulāri, speciālistu vadīti vides izglītības pasākumi.

26.

Bez koksnes resursiem mežs ikvienam dāvā ogas (novadā īpaši iecienītas Lāču purva dzērvenes), sēnes, medījumus, riekstus, medu, sulas, medicīnā izmantojamos augus, dekoratīvos materiālus. LVM valdījumā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, riekstus, augļus un sēnes, ievērojot dabas aizsardzības prasības. Katra ģimene var nocirst vienu Ziemassvētku eglīti LVM mežos, noteiktās vietās, bez maksas (LVM 2010). Turklāt vēl neizzināts resurss ir mežu vietvārdi, medību stāsti, leģendas un citi nemateriālās kultūras elementi. Tā, piemēram, Ozolnieku novada mežos atrodas Melnā un Ērču stigas, Staļina iela, Zaļais mežs utt. (Zaķis 2010). Kā arī „taustāmās” mežos palikušās vēstures liecības – bunkuri un ierakumu līnijas, veco māju vietas un kapi utt. (Dambergs 2010).

Ozolnieku novadā darbojas vairāki mednieku kolektīvi un medību kultūra ir ļoti attīstīta - mežos nereti redzamas dažāda veida dzīvnieku barotavas, gaidīšanas/novērošanas torņi un mednieku atpūtas vietas. Novada teritorija ietilpst trīs medījamo zvēru uzskaites iecirkņos – Nr. 6 (no Garozas ciema uz dienvidiem), Nr. 5 (novada vidusdaļa) un Nr. 3 (zinātniskās izpētes stacijas meži, 25% ietilpst Valgundes pagastā) (Grava 2010). Apkopojot tikai piektā un sestā uzskaites iecirkņa datus, uz š.g. 1. martu jeb 2010./2011. gada medību sezonas sākumu limitēto medījamo meža zvēru skaits bija sekojošs:

5. tabula. Limitēto medījamo meža zvēru skaits Ozolnieku novada Garozas apgaitā uz 01.03.2010.

Aļņi Staltbrieži Stirnas Mežacūkas Vilki LūšiBuļļi Govis Teļi Buļļi Govis Teļi Āži Kazas

8 16 6 23 67 22 267 804 221 - -Kopā 30 Kopā 112 Kopā 1071

Avots: Fridberga 2010.

Lai arī reizēm pa kādam vilkam no Ķemeru Nacionālā parka Ozolnieku novadā ieklīst, pastāvīgi tie šeit nedzīvo (Fridberga 2010). Vēl limitētiem medījamiem zvēriem pieskaita medņus (kuru pakāpenisku izzušanu novērojusi Latvijas Ornitoloģijas biedrības (Latvijas Mednieku asociācija 2010)), kas Ozolnieku novadā nav (Kroģere 2010) un rubeņus (šo putnu riesta vietas atrodas arī Ozolnieku novadā – pie Lāču purva (Zaķis 2010)), kurus VMD neuzskaita (LVM un Kroģere 2010). Kopējās medību tendences pašreiz ir saaudzēt aļņus un stirnu āžus, vairāk ļaujot medīt stirnu kazlēnus, mežacūkas un stirnas (Fridberga 2010).

Savukārt pie nelimitētiem medījamiem zvēriem pieder jenotsuņi (44 skaits 5. un 6. uzskaites iecirknī uz 01.03.2010.), lapsas (62), Pelēkie zaķi (67, pēc vizuāliem novērojumiem), Baltie zaķi (24, analogi), Meža caunas (39), Akmeņu caunas (18, skaits proporcionāli nomedīto dzīvnieku īpatsvaram), āpši (25), bebri (204), ondatras (22), Amerikas ūdeles (29) u.c. neuzskaitītie zvēri un putni (Fridberga 2010).

Novada teritorijā atrodas divas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT), kas ietilpst Eiropas Savienības (ES) dabas daudzveidības saglabāšanai izveidotajā aizsargājamo teritoriju tīklā Natura2000 (Latvijas Dabas fonds 2010, ER) :

1. Lāču purva dabas liegums - 206 ha, aizsardzībā no 1977. gada. Nozīmīga purvainu mežu aizsardzības teritorija. Purva malās nelieli pārejas purvu fragmenti. No ES aizsargājamiem biotopiem sastopami - pārejas purvi un slīkšņas un purvaini meži. No aizsargājamām putnu sugām sastopamas - mežirbe, rubenis, dzērve, urālpūce, bikšainais apogs, lielā čakste. Nekādi aizsardzības vai plānošanas dokumenti nav izstrādāti (DAP 2010a, ER). Teritorija netiek izmantota tūrisma patēriņam, bet, pēc autores domām, tas būtu iespējams, piemēram, kopā organizējot mazu grupu izziņas pastaigas kopā ar Ķemeru Nacionālā parka vides speciālistiem;

2. Teritorija Nr. III no Lielupes palienes pļavu dabas lieguma - kopējā platība 352 ha, Ozolnieku novadā atrodas 25 ha, aizsardzībā no 1999. gada – Ozolnieku novada teritorija ietverta liegumā 2004. gadā (Latvijas Dabas fonds 2006 ). Teritorija veidota, lai saglabātu dabiskās pļavas Lielupes krastos. Izcila reto putnu ligzdošanas vieta, kā arī atpūtas vieta migrējošiem putniem. Ir dabas aizsardzības plāns 2007.-2017.gadam (DAP 2010b, ER). Novadam saistošā teritorija tiek

27.

apsaimniekota pļaujot, teritorija nav apdzīvota, to apmeklē zāles pļāvēji un retumis makšķernieki. Viens no dabas aizsardzības plānā minētajiem apsaimniekošanas pasākumiem ir informācijas ievietošana pašvaldību mājas lapās. Lai arī izpildes termiņš ir 2007. gads (Latvijas Dabas fonds 2006), Ozolnieku novada mājas lapā Lielupes palienes pļavas nav atspoguļotas. Pēc autores domām, teritorija nav īpaši piemērota tūrisma patēriņam augstā ūdenslīmeņa dēļ, kā arī piekļūt pļavai pa sauszemi iespējams tikai caur privātmājas „Zaķi” teritoriju.

13. attēls. Lielupes palienes pļavu lieguma un Lāču purva lieguma teritorijas Ozolnieku novadā.Avots: Latvijas Dabas fonds 2006 un Lapiņš 2010.

Bez iepriekšminētajām ĪADT, novadā ir vairāki mikroliegumi:

1. Baltmugurdzeņa mikroliegums 113. kvartālā – apstiprināts 2004. gadā, platība 10 ha, atrodas tuvu Lāču purvam dienvidrietumu pusē, Sidrabenes pagastā.

2. Melnā stārķa mikroliegums 165. kvartālā - apstiprināts 2004. gadā, platība 6,6 ha. Mikroliegums turpinās Iecavas novada teritorijā ar citu uzskaites numuru. Atrodas 1,6 km no „Gravām” pie Jelgavas-Krustpils dzelzceļa sliedēm ziemeļaustrumu virzienā, Sidrabenes pagastā.

3. Melnā stārķa mikroliegums 186., 187. kvartālā - apstiprināts 2004. gadā, platība 19,7 ha. Atrodas tuvu Garozas-Iecavas šosejai, Sodzeres krastos, Sidrabenes pagastā.

4. Lielās raganzālītes mikroliegums 136. kvartālā - apstiprināts 2004. gadā, platība 2,6 ha. Atrodas „Gauju” apkārtnē, Sidrabenes pagastā (Laiviņa un Kroģere 2010).

Cenu pagasta teritorijā atrodas divi vietējas nozīmes ornitoloģiskie liegumi: Branku karjerā (mūsdienās Lieģu dīķis) 28 ha platībā un Ānes karjerā (mūsdienās Liegu (Ķennu) dīķis) 74 ha platībā. Abi liegumi pēc Cenu pagasta mednieku kolektīva iniciatīvas apstiprināti 1996. gadā un 1999. gadā pieņemti teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (Cenu pagasta padome 1996 un 1999). Tomēr desmit gadu laikā abi karjeri būtiska mainījušies – lielāk daļa māla ieguves vietu ir izstrādātas. Tāpēc ir nepieciešams caurskatīt vecos liegumu plānus, kā arī precizēt 1996. gadā fiksēto putnu (niedru lija, lielais dumpis, gulbji, meža pīle, pelēkā pīle, garkakle pīle, lauči, cekuldūkuris) (Cenu pagasta padome 1996) esamību mūsdienās.

Ja nav pieņemti kādi papildus lēmumi, pašreiz uz abām teritorijām attiecināms 1999. gada lēmums, ka aizsargājamā teritorijā noteikts cilvēku un mājdzīvnieku (suņu, kaķu) uzturēšanās ierobežojums, kā arī makšķerēšanas aizliegums no putna atlidošanas līdz 1. jūlijam [..]. aizsargājamā teritorija dabā jāapzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm un papildus informējošu uzrakstu (Cenu pagasta padome 1996).

28.

Mūsdienās abas teritorijas ir privātīpašumi un SIA „Sudrablīcis” te piedāvā makšķerēšanas pakalpojumus, nekādas informatīvas zīmes nav uzstādītas.

Pašreiz aktuālajās datubāzēs citi mikroliegumi nav fiksēti, lai arī ir ziņas par vēl četru Melnā stārķa biotopu esamību Sidrabenes un Cenu pagastos. Tā kā 2002. gadā tika mainīts meža kvartālu dalījums, ir grūti identificēt šīs informācijas atbilstību mūsdienām (Kroģere 2010). Autore uzskata, ka ĪADT tūrisma attīstība jāvērtē piesardzīgi un drīzāk skeptiski, dzīvnieku mikroliegumos tūrisma iespējamību izslēdzot vispār. Pašreiz autore redz iespēju veidot pasākumus ar vides izglītības tematiku Lāču purvā, ornitoloģiskajos liegumos. Šīs idejas attīstībai jāpiesaista vides speciālisti.

Ozolnieku novada mežos netrūkst vēl viens mikrolieguma veids – dabiskā meža biotops, kam raksturīga cilvēka maz ietekmēta ekosistēma: kritalas, veci koki, piepes, ķērpji, sūnas un citi augi un arī kukaiņi un gliemeži (Kroģere 2010). Šādas mežu formas izteiktas Ozolnieku novada purvainos un mitros mežu apgabalos. Autore arī šīs vietas vērtē kā perspektīvas vides izglītības aktivitātēm, bet atkal – tikai pēc rūpīgas plānošanas un risku analīzes kopā ar ekspertiem.

Ne tikai mežu masīvi ir vērtība – arī ikviens varens dižkoks ir Ozolnieku novada bagātība. Tūrisma resursu audita sākumā tika apkopota informācija par 21 dižkoku, savukārt audita ietvaros autore apsekojusi 54 dižkokus, kā arī vairākus parkus, alejas un stādījumus (ne visi koki iekļauti šajā materiālā, jo daļai nav izpildītas visas audita prasības). Lai arī daļa koku dažādu iemelsu dēļ gājuši bojā, esošie – jo īpaši ozoli, liepas, arī kļavas, lapegles, priedes, zirgkastaņi un pat kadiķi, riekstkoki un virkne citu eksemplāru ir estētiski pievilcīgi un noderīgi novadpētniecībā, arī tūrismā. Tomēr pašreiz tikai pie trim kokiem ir uzstādītas dabas pieminekļa zīmes (turklāt katra savādāka). Tāpat cilvēki atturīgi iesaistās dižkoku apzināšanā, baidoties no iespējamiem ierobežojumiem savā īpašumā.

Tajā pašā laikā par pārkāpumiem vides un dabas aizsardzībā Ozolnieku novadā pērn ir sodītas astoņas personas (VVD 2010). Bet abās Ozolnieku novadu šķērsojošās dzelzceļa līnijās (Jelgava-Rīga un Jelgava-Krustpils) pastāv risks dabas vides piesārņojumam avārijas gadījumā, piemēram, no naftas produktiem (OAPDG 2004).

Novada teritorijas vidusdaļā un ziemeļos plūst Iecavas un Misas upes. Iecavas upe no Iecavas ciema, bet Misas upe no Plakanciema līdz grīvai līdzīgi ietilpst prioritārās nozīmes zivju ūdeņu sarakstā un, kā vairums Zemgales līdzenuma upju, abas atbilst karpveidīgo ūdeņu tipam – tām nav izteikts kritums un straumes ātrums. No 1992.-1995. gadam regulāri tika pētīta upju ūdeņu kvalitāte pēc dzīvnieku-indikatoru esamības ūdenī, tomēr ierobežoto līdzekļu dēļ programma ir pārtraukta. Kopējā fiksētā tendence - ūdens kvalitāte uzlabojas un bioloģiskie resursi palielinās. Tajā pašā laikā lauksaimniecības un rūpniecības radītais negatīvais efekts dabā neizzūd uzreiz – slāpekļa un fosforu savienojumi veicina upju aizaugšanu arī šodien. Tomēr, tā kā rūpnieciskā ražošana ir samazināta, ūdenī nonāk arvien mazāk kaitīgo vielu (Zabeļins 2010).

Līdz 2008. gadam upēs tika veikti regulāri apsekojumi Vides monitoringa programmas ietvaros, kas arī apturēta līdzekļu trūkuma dēļ (Brizaks 2010). Pēdējie publiski pieejamie dati liecina, ka visas trīs Ozolnieku novada liekās upēs pastāv risks vides piesārņojumam (LVĢMA 2008).

Ozolnieku novada upēs ir bagātīgs saldūdens zivju klāsts: raudas, brekši, līdakas, līņi, asari, sapali, karūsas, sastopamas arī vēdzeles un pavasaros (nedaudz arī rudeņos) nārstot ierodas vimbas. Vimbu nārsta laikā uz Lielupes no Staļģenes tilta līdz Jelgavai darbojas liegums un makšķerēšana iespējama tikai ar licencēm. Ozolnieku novadā netrūkst arī vēžu (divi veidu – platspīļu un šaurspīļu), tomēr Ministru Kabineta noteikumos noteiks, ka vēžošanas rīku un paņēmienu izmantošana atļauta tajās ūdenstilpēs, kurās vēžu ieguve atbilstoši normatīvajiem aktiem ir licencēta. Tātad vēžu ķeršana upēs un pašvaldībai piederošos dīķos ir aizliegta (Zabeļins 2010).

Bez zivīm netrūkst citu ūdens dzīvnieku – liels skaits bebru (no š.g. bebrs no limitētā medījamā dzīvnieka kļuvis par nelimitēto), ūdri (aizsargājams dzīvnieks, Ozolnieku novadā satopams Iecavas upē, Lieģu, Džammu dīķos, Lielupē, Cenas strautā), Amerikas ūdele (ievests dzīvnieks, kas teju pilnībā izdzīvojis vietējo Eiropas ūdeli. Tā kā ūdele ēd visu, var gan peldēt, gan kāpt kokos – tās ietekme ir izteikti negatīva), ondatra jeb bizamžurka (tipisks grauzējs, pārtiek no ūdens augu sakneņiem. Būtiski ir kontrolēt

29.

to skaitu ūdenstilpnē, jo pārapdzīvotības gadījumā uzliesmo epidēmijas. Dzīvo Liegu dīķī u.c.) (Zabeļins 2010).

Viena no vides problēmām pēdējos gados ir zivju slāpšana Misas upē. Viena no iespējamām, bet neapstiprinātām teorijām ir, ka tas notiek daudzo vecupes loku dēļ, kas lietusgāžu laikā savienojas ar upi. Proti, Misas upei ir daudz vecupes meandru loku, kuros karstā laikā notiek intensīva organisko vielu sadalīšanās (pūšana), patērējot daudz skābekli (augsts BSP - bioloģiskā skābekļa patēriņš). Ar lietusgāzēm vecupes posmi tiek savienoti ar esošo upes tecējumu, samazinot kopējo skābekļa apjomu ūdenī. Tā kā Misa nav mehāniski taisnota, vecupes tā veido pati, dabiskas attīstības ceļā. Tomēr vecupēm un kritalām ir arī pozitīvais efekts, jo tur veidojas sava ekosistēma un dzīvā daba. Piemēram, šādas vietas ļoti iemīļojis ūdens dzenis, kas Misā, Iecavā pie Ozolniekiem, Cenas strautā sastopams bieži (Zabeļins 2010).

Kopumā dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme veido tikai 0,1% no kopējās novada platības jeb 34,7 ha (Ozolnieku novada dome 2010a). Tā kā no Emburgas ciema uz dienvidiem nav neviena mikrolieguma, no nozīmīgām upēm līdzenumā plūst tikai Lielupe, kā arī mežaudzes ir salīdzinoši nedaudz, par prioritārām dabas, vides un citu līdzīgu tūrisma veidu attīstītībai uzskatāmas Ozolnieku novada teritorijas no Jelgavas-Iecavas šosejas P93 virzienā uz ziemeļiem.

2.3. Vēstures liecības

Visus trīs pagastus saista līdzīgi vēstures notikumi, piemēram, senie zemgaļi, hercogu laiki, muižu veidošanās, neskaitāmu cīņu vietas (datējamas ar 13.-20. gadsimtu) un vairākkārtējas teritoriju pārdalīšanas.

Jau iepriekš minēts, ka, pēdējam ledājam atkāpjoties, no ūdens vispirms atbrīvojās pašreizējā novada dienvidu daļa. Tāpēc dažādi ar aizvēsturi saistīti objekti pamatā ir šeit – Tūču un Speltu apmetnes, Diduļu, Pūķu un Emburgas vējdzirnavu senkapi. Tūču apmetne ir valsts, pārējie objekti vietējas nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi (VKAPI 2007a). Visas šīs vietas dabā saskatīt nezinātājam nav iespējams un tās netiek izmantotas ne tūrismā, ne zinātnē. Iespējams, ka arī novada ziemeļu daļā vēl ir neapzinātas aizvēstures liecības, jo Olaines novada mežos ir atrastas nomedīta ziemeļbrieža atliekas, datējamas ar ~ 8. gs. pirms mūsu ēras (Spuņģe 2010).

14. attēls. Fragments no kartes Politiskie veidojumi Latvijā 12. gs. beigās.Avots: SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” 2002.

30.

12. gs. beigās novada teritorija ietilpa zemgaļu apdzīvotajā Umpales zemē (skatīt 14. attēlu). Upmale 13. gs. bijis viens no sešiem Zemgales apdzīvotiem apgabaliem ar centru Mežotnē. Upmales teritorija sniegusies līdz Misas upes kreisajam krastam (Zemītis 1993, ER). Īpaši pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējušās ar baltu tautām saistītas tēmas – Saules kaujas atceres pasākumi, Baltu vienotības diena, tradicionālo prasmju apguves iespējas, nemateriālā kultūras mantojuma dienas, seno zīmju pētniecība un latvju dzīvesziņa, arī baltu rotas. Tāpēc autore uzskata, ka nepieciešams šo tēmu aktualizēt arī Ozolnieku novadā, veicinot pētniecību caur skolām un augstskolām, muzejos.

Garoza pirmo reizi rakstos minēta 1287. gadā, kad zemgaļi pie tās sakāva Livonijas ordeņa karapulkus (A/S „Preses nams” 2001c). Precīza kaujas vieta vēl arvien nav zināma, avotos tā minēta dažādi, arī „uz Garozas upes, tuvu pie tagadējās Emburgas” (Latviešu Etnogrāfiskā biedrība 1915). Šai zemgaliešu pēdējai uzvarai pār krustnešiem 2012. gada 26. martā apritēs 725 gadi. Arī Garozas pilskalns ilgu laiku bija aizmirsts, šī pētījuma laikā fiksētas vairākas iespējamās tā atrašanās vietas. Par ticamāko atzīta teritorija Iecavas novadā, ārēju liecību tur vairs nav, jo kolhoza „Uzvara” strādnieki ~50 m garo kāpu norakuši smiltī (Kivilnads 2010).

1561.-1795. gadam Jelgavas rajona teritorija atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā (Račinska 1997) un ap šo laiku saistāma Emburgas vārda parādīšanās rakstos, jo tā piederējusi Kurzemes hercogam Gothardam Ketleram, kurš zemes ap Emburgas pilskalnu uzdāvināja sievai Annai fon Maklenburgai. Viņa šajā vietā izveidoja muižu, tāpēc Emburga tika pārdēvēta par Annenburgu. Vēlāk šo nosaukumu ieguva arī pagasts, ko Latvijas brīvvalsts laikā nosauca par Salgales pagastu pēc draudzes un baznīcas nosaukuma (A/S „Preses nams” 2001c). Mūsdienās šo vietvārdu juridiski nes kā vecās baznīcas drupas, tā jaunā baznīca un pamatskola. Pašvaldība nolēmusi arī Sidrabenes pagastu pārsaukt par Salgales pagastu (Ozolnieku novada dome 2010b) – uz apkopojuma izstrādes laiku vēl nav veikti grozījumi likumā. Pēc autores domām, nepieciešams jauno pagasta vārdu ietvert arī kādā tūrisma piedāvājumā, saistot to, piemēram, ar Viļa Plūdoņa „Salgales Mada lomu” un veco Salgales skolu (tagad „Zvaniņi”).

17. gs. pa Lielupi kursēja liellaivas un burukuģi. 1648. gadā Emburgas apkārtnē darbu sāka 3 vadmalas austuves, veltuves, tapešu un tepiķu darbnīcas u.c. 1650. gadā Emburgā ierīkoja dzelzs cepli un zāģu gateri. Darbojās osta, zirgu pasta stacija (vēl 1910. gadā bija vēl 5 pajūgi un 12 zirgi). Hercogs Emburgas apkārtnē rīkoja plašas medības, vienās no tām pret viņu rīkots atentāts, hercogu izglābuši divi zemnieki. Par šo gadījumu ir uzrakstīti divi nedaudz atšķirīgi stāsti – Līgotņu Jēkaba un Edvarda Virzas izpildījumā. Emburgas ziedu laiki beidzās 1658. gadā, kad zviedri to nodedzināja un hercoga ģimeni saņēma gūstā (Račinska 1997). Pasažieru kuģīši no Jelgavas līdz Cīruļiem gan kursēja līdz pat 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem (A/S „Preses nams” 2001c). Diemžēl š.g. oktobrī tika iznīcināta, iespējams, pēdējā vēl 17. gs. veidotā liellaivu pietauvošanās vieta pie Emburgas. Bet pasažieru pārvadājumi pa Lielupi mūsdienās ir reti – vasarā braucienus piedāvā: ar plostu SIA „Star Tours” (Ieviņš 2010) un ar atrestaurētu kuģīti SIA „Viesu Līči” (Jansons 2010). Senāk kuģoja arī pa Iecavu un Misu, pārvadājot ķieģeļus un pludinot baļķus (A/S „Preses nams” 2001a, 2001b).

1868. gadā tika atklāta Rīgas-Jelgavas, bet 1904. gadā Jelgavas-Krustpils dzelzceļa līnijas. Mūsdienās pēdējā līnijā pasažieru pārvadājumi nenotiek, lai gan dažādu kravu sastāvi kursē ikdienu. Par senāko pasažieru aktivitāti var spriest pēc Garozas dzelzceļa stacijas ēkas, kas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (VKPAI 2007, ER). Rīgas-Jelgavas līnijā Ozolnieku novada teritorijā pilnībā slēgtas Dalbes (vilciens pietur) un Poļu (vilciens nepietur) stacijas, bet atjaunota ir Cenas stacija. Vēl pētāmi ir kara lauku šaursliežu dzelzceļu posmi ap un no Garozas stacijas, kas it kā savienojuši abas līnijas „pa tiešo” (lai munīciju varētu nogādātu Rīgā, kad Jelgavu okupējis pretinieks) (Altbergs 2010).

Nozīmīgs kultūrvēsturisks notikums ir Napoleona armijas ierašanās novada teritorijā 1812. gadā. Par to mūsdienās stāsta četras (tautā sauktas franču vai sanču) skanstis (Ozolnieku novada muzejs 2010) un to apkārtnē atrastās Napoleona armijas mundieru pogas, muskešu lodes un monētas. Vislabāk saglabājusies (Maz) Silgraužu skansts pie Misas ietekas Iecavā, labi redzama arī Namiķu skansts pie Velna grāvja, daļēji saglabājusies Bluķu (autore dod priekšroku vārdam Blukas) skansts pie Iecavas Cenu pagastā un gandrīz nopostīta Sveņķīšu skansts pie Iecavas Sidrabenes pagastā. Visi šie objekti ir valsts aizsardzībā kā vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi (VKPAI 2007a). Silgraužu skants statusa maiņa uz valsts

31.

nozīmes pieminekli, ļautu pretendēt uz valsts piešķirtiem līdzekļiem kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai un restaurācijai (VKAPAI 2007b, ER).

Mežu bagātība novada teritorijā noteikusi cilvēku dzīvi jau 19. gs. Iekarotāji – vācu muižnieki, cenšoties ekonomiski nostiprināties, mežus nocirta un pārdeva sagatavotus kokmateriālus, bet zemi ar celmiem pārdeva iedzīvotājiem, kas tur vēlējās kļūt par zemes īpašniekiem. Novada, īpaši Cenu pagasta, pamatiedzīvotāju senču lielāko daļu var saukt par līdumniekiem. Tā veidojušās 4-10 ha lielas sīkzemnieku un amatnieku saimniecības, kuru īpašnieki gan nodarbojušies ar piena lopkopību un dārzeņu audzēšanu, gan arī piepelnījušies, piekopjot amatu, dodoties peļņā meža cirtēju, pludinātāju un citos darbos (Vainu bibliotēka 2010). Diemžēl vairums šo māju mūsu dienas nav sagaidījušas, par tām tagad liecina, labākajā gadījumā, vietvārdi, ēku pamati un koku alejas ap tām, sliktākajā – tikai atzīmes vecās kartēs un vecāko iedzīvotāju atmiņas. Tāpēc vēl viena novadpētniecības nozare, ko iespējams attīstīt, ir veco (īpaši mežsargu) māju vietu un ar tām saistīto dzimtu apzināšana.

Pirmais hercogs Gothards Ketlers nodibināja hercoga muižas jeb dommēnes. Ar hercoga un muižnieku gādību 1869. gadā tika uzcelta Dalbes luterāņu baznīca, kurai līdzās atradās nozīmīga maģistrāle Jelgavas-Rīgas vecais ceļš, kas savienoja Rīgu ar Jelgavu un citām hercogistes pilīm, un veda uz Rietumiem – uz Eiropu (Ozolnieku novada muzejs 2010). Pašreiz par muižu esamību stāsta, pamatā, tikai vietvārdi („Melderi”, „Brūveri”, Katrīnsils u.c.), vecāku cilvēku atmiņas un vecie kapi (lielākā daļa ļoti sliktā stāvoklī). Pie vecā ceļa senāk bija daudz krogu, tāpēc tagad tur dārgumus meklē (un atrod) melnie arheologi. Savukārt Dalbes baznīca (un tai līdzās esošie kapi) ir gan estētiski, gan vēsturiski vērtīga vieta, kas jau tiek piedāvāta tūrismā, tomēr (pēc autores domām) nav tam atbilstoši pielāgota. Baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (VKPAI 2007a, ER).

Kopumā pašreizējā Ozolnieku novada teritorijā bijušas apmēram divdesmit muižas: Cenas, Ānes, Tetelmindes, Magazinas (arī Meiju), Sarkanā, Jaunpētermuiža, Dalbes mācītāja, Superindendantes, Hercogu, Brintu, Lapskalnu, Katrīnas, Garozas, Emburgas (arī Anennburgas), Slokas, Salgales mācītāja muižas. Bez tām darbojās virkne vecsaimniecības: Spannenieki, Glites, Namiķi u.c. un krogi: Krēpeskrogs, Stabu, Dobeles, Blukas, Unkas, Cenas, Garozas u.c. (Latvijas armijas galvenā štāba Ģeodēzijas un topogrāfijas daļa 1927. un 1928.).

Ozolnieku novada teritorijā „viesojās” gan 1905. gada soda ekspedīcija, gan brīvības cīņās un abos pasaules karos novada teritorijā notikušas smagas kaujas. Izsūtīšanas vilnis piedzīvots gan 1941., gan 1949. gadā (A/S „Preses nams” 2001a, 2001b, 2001c). Par kara notikumiem novadā stāsta karavīru un civiliedzīvotāju apbedījumi Cenu, Dalbes, Skrabu kapos, arī pie Cenu ciema, Garozā, pie vecās Salgales baznīcas, arī mežā pie „Valtiņiem” u.c. Arī piemiņas-kauju vietas pie Skuju skolas, bij. Vareļiem u.c. Pēdējā vieta no š.g. oktobra ir iekļauta aizsargājamo objektu sarakstā kā valsts nozīmes Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta (VKPAI 2007a, ER). Kopumā karu mantojums (bez visa iepriekšminētā, arī daudzās ierakumu līnijas un mežabrāļu bunkuri mežos) novada tūrismā tiek izmantota maz.

Vēl novadā dzimuši vai dzīvojuši politiskās dzīves veidotāji, bieži ar pilnīgi pretējiem uzskatiem, tomēr arī viņu devums ir jāapzina. Ir nepieļaujama vēstures cenzūra, tā vietā jādod iespējas vēstures pētniecībai. Tāpēc autore uzskata, ka ir, piemēram, vienādā līmenī jāpēta un jāpopularizē visu karavīru brāļu kapi un novadā dzīvojošie politiskie darbinieki, jāveicina novada skolu skolēnu izvēle par labu novadpētniecības aktivitātēm pulciņos, mācību stundās un projektu nedēļu ietvaros utt.

Agrārās reformas laikā visas iepriekšminētās muižas tika sadalītas jaunsaimniecībām, kas audzēja rudzus, vasaras kviešus, miežus, auzas, kartupeļus, āboliņu, upju krastu pļavās attīstījās lopkopība (A/S „Preses nams” 2001b). Agrārās reformas rezultātā Emburgas pagastā bija 3 dzirnavas, 3 krejošanas punkti, zāģētava, 6 pārtikas veikali. Garozes pagastā bija 2 tvaika dzirnavas, tvaika pienotava, 4 pārtikas veikali (A/S „Preses nams” 2001c).

18. gs. sākumā novada teritorijā tika uzsākta ķieģeļu ražošana, kas sevišķi uzplauka 19./20. gs., kad vairākas mazās ķieģeļnīcas apvienojās, izveidojot šīs nozares lieluzņēmumus – Ziemeļu ķieģeļnīcu Brankās (120 strādnieku) un a/s „Šmits” māla raktuves Ozolniekos (40 strādnieku). 1963. gadā izveidoja būvkeramikas rūpnīcu „Spartaks” ar centru Ānē un cehiem Tetelē un Brankās (A/S „Preses nams”

32.

2001a). Vītola ādu miecētavas „Upenieki” (12 strādnieki) vietā padomju laikā izveidoja eksperimentālo mākslīgās ādas rūpnīcu „Ozolnieki”, kurā ražoja 2/3 no Padomju Savienības apavu fabrikās izmantojamām apavu oderēm (A/S „Preses nams” 2001b). Līdz mūsdienām ādas rūpnīca nav saglabājusies, savukārt ķieģeļu ražošana, lai gan salīdzinoši mazos apjomos, turpinās arī šodien. Turklāt māla ieguves sekas – uzpludinātie karjeri, var tikt un tiek izmantoti tūrismā kā rekreācijas, makšķerēšanas, putnu vērošanas utt. vietas. Novadpētniekiem varētu būt interesanti apzināt veco ķieģeļu cepļu vietas, atrast visu cepļu ražotos ķieģeļus (tos atšķir iespiestā preču zīme) un izpētīt šī rūpniecības veida aizsācēju dzīves gājumu, atrast atdusas vietas utt.

1950. gadā ar Viļa Lāča parakstītu 20. janvāra Latvijas Padomju Sociālistiskās republikas Ministru Padomes lēmumu Nr. 59 Cenu ciemā izveido Jelgavas meliorācijas mašīnu staciju (Ozolnieku novada muzejs 2010), kas izauga par lielu meliorācijas uzņēmumu – Jelgavas PMK-13 (pārvietojamo mehanizācijas kolonnu). Tā darbs bija upju regulēšana, dzelzsbetona tiltu, ceļu, ūdenskrātuvju un polderu būve, purvu nosusināšana, sadzīves objektu, dzīvokļu celtniecība u.c. (A/S „Preses nams” 2001b). Šī vēstures daļa Ozolnieku novadā ir labi apzināta, ir pieejama plaša ekspozīcija novada muzejā (lieliski būtu to izveidot interaktīvā formā ar iespēju iedarbināt mazos modeļus), Ozolniekos ir uzstādīts piemiņas akmens, regulāri notiek melioratoru tikšanās utt. Tajā pašā laikā arī te iespējami uzlabojumi, piemēram, pie piemiņas akmens uzstādot kādu informatīvu plāksni vai vismaz ievietojot informāciju pašvaldības mājas lapā.

Padomju varas gados, nežēlojot sīkos zemes īpašniekus ar līdz 30 ha zemes, tika izveidoti kolhozi ar odioziem nosaukumiem, piemēram, „Sirpis un āmurs” vai „Staļina ērglis”, kas vēlāk apvienoti kolhozos „Mičurinietis”, padomju saimniecībā „Lielupe” (pastāvēja līdz 1993. gadam, centrs Brankās), „Iecava”. Garozas apkārtnē 1964. gadā kolhozi tika apvienoto zem nosaukuma „Druva”, darbojās maizes ceptuve, kosmētisko un mazgāšanas līdzekļu ražošanas cehs (A/S „Preses nams” 2001a, 2001c).

Pēc neatkarības atgūšanas, pagastos attīstījās rūpnieciskās zonas (Raubēnu ciems, Ānē, Ozolnieki) ar kokapstrādes, tipogrāfijas, lauksaimniecības tehnikas vairumtirdzniecības, autobusu komplektēšanas, saldējuma ražošanas u.c. uzņēmumiem un lielas zemnieku saimniecības (Cenu un Sidrabenes pagastos) ar specializāciju dārzeņu, graudu, rapša, puķu, liellopu, sporta zirgu, kazu, vistu un trušu audzēšanā, piena lopkopībā, zirgkopībā un mežsaimniecībā. Šajās abās grupās, pēc autores domām, ir liels potenciāls izziņas un lauku tūrisma attīstībai novadā.

Lai pielāgotos jaunajiem valsts attīstības mērķiem ceļā uz ES, Latvijā tika realizēta administratīvi teritoriālā reforma. Cenu un Ozolnieku pagastu apvienošanās Ozolnieku novadā notika jau 2003. gadā, bet pašreizējā sastāvā, ar Sidrabenes pagastu, novads pastāv kopš 2009. gada 6. jūnija - pēc pašvaldību vēlēšanām. Kopīgs budžets abām pašvaldībām ir no 2010. gada janvāra (Ozolnieku novada dome 2010a).

Ozolnieku novadā dzimuši un dzīvojuši – Jānis Čakste (Latvijas pirmais prezidents) ar ģimeni, Edvards Virza (rakstnieks), Elza Stērste (dzejniece), Līgotņu Jēkabs (Jēkabs Roze) (rakstnieks), Jūlijs Daniševskis (revolucionārs-žurnālists), Krišjānis Kugra (koktēlnieks, Tērvetes parka skulptūru autors), Jānis Tālbergs (pirmais latviešu acu ārsts), Kārlis Feibergs (literatūrkritiķis, tulkotājs, kultūras darbinieks) u.c. Latvijas un vietējas nozīmes cilvēki (AS Preses nams 2001a, 2001b, 2001c un Račinska 1997). Arī šeit vēl daudz darāmā – gan šo cilvēku dzīves gājuma apzināšanā, gan ar viņu darbību saistīto vietu apsekošanā un sakopšanā. Turklāt Ozolnieku novadu par savu dzīvesvietu arī pašreiz izvēlās Latvijā un pat pasaulē zināmi sportisti, politiķi, mākslinieki un dažādu jomu eksperti – jāveicina šo cilvēku iesaistīšanās novada dzīvē.

Vēl viena maz pētīta joma Ozolnieku novadā ir ģeodēzija, kuras redzamās liecības – ģeodēziskā tīkla punkti, novadā netrūkst. Daļa no valsts nozīmes tīkla 16 punktiem Cenu, 5 punktiem Ozolnieku un 15 punktiem Sidrabenes pagastā (LĢIA 2008, ER) ir aprakumi, tātad pamatā bez izteiksmīgām ārējām pazīmēm, daļa ir zemē ierakti betona stabiņi, bet daži punkti ir estētiski pievilcīgi – tie atrodas mežā vai ir iemūrēti māju sienās. Turklāt vairāki mūsdienās neaktīvie punkti, visbiežāk seni krustakmeņi, arī ir izteiksmīgi un interesanti apskates objekti.

Pēc autores domām, vēstures liecību pētniecība nepieciešama un tā veicama sadarbībā ar Jelgavas, Iecavas un Olaines novadiem, jo ar pirmo Ozolnieku novadu saista Lielupe, agrākais Salgales pagasts un

33.

brīvības cīņu vietas, otrā teritorijā atrodas Garozas pilskalns un Rūtenieku apmetnes vieta, bet ar pēdējo saistīts Jelgavas-Rīgas vecais ceļš un Misas upe. Autores apkopoto katra pagasta un novada kopējo vēsturi skaitļos skatīt nodaļas noslēguma tabulās 3. pielikumā.

Bagātā un unikālā novada vēsture, pēc autores domām, netiek pilnvērtīgi izmantota tūrismā, jo nav intensīvas sadarbības starp pašvaldības iestādēm vēstures liecību apzināšanā un trūkst cilvēkresursu iegūtās informācijas pielāgošanai tūrisma vajadzībām. Kā būtiskāko risinājumu autore redz visu novadā esošo muzeju sadarbību informācijas vākšanā, kopīgu pētniecisku pasākumu organizēšanu, arī darbinieku skaita palielināšanu Ozolnieku novada muzejā, kur pašreiz darbojas tikai viens cilvēks. Būtiski apzināt citos Latvijas muzejos esošos dokumentus, fotogrāfijas, piemiņas lietas, atradumus, kas var kalpot novada vēstures izzināšanai, kā arī veidot ciešāku sadarbību ar novada iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, veidojot novadpētniecības grupas, muzejpedagoģiskās stundas utt. Jo jēgpilns tūrisms var attīstīties tikai pēc pētniecības, nevis pirms tās.

Un, tāpēc autore ir veikusi iepriekšminēto elementu izpēti, apsekojot objektus dabā, tiekoties ar to īpašniekiem un speciālistiem, lai noskaidrotu tūrisma resursu un infrastruktūras esošo potenciālu un iespējamo turpmāko attīstību tūrisma kontekstā, kas aprakstīta nākamajā nodaļā.

Nodaļas secinājumi1. Ozolnieku novads atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā - „koridorā” starp Rīgu un Jelgavu, netālu no

Bauskas, Iecavas un Rundāles.

2. Derīgo izrakteņu ieguve Ozolnieku novadā balstās uz kvartāra slokšņu māla, smilts, kā arī devona dolomītu krājumiem. Gan pašu ieguves procesu, gan tā radītās sekas (uzpludinātos karjerus) iespējams pielāgot tūrisma patēriņam.

3. No ģeoloģiski interesantiem objektiem Ozolnieku novadā atrodas Baltijas ledus ezera atstātās iekškontinentālās kāpas.

4. Ozolnieku novada teritorijas hidrogrāfisko tīklu veido Lielupe ar tās labā krasta pietekām Iecavu un Misu, kā arī vairākām mazākām upītēm, kanāliem un derīgo izrakteņu ieguves laikā radītājiem karjeriem. Novadā ir augsts gruntsūdens līmenis, daudz mitru un purvainu vietu.

5. Vairāk kā pusi novada teritorijas klāj meži ar nozīmīgu ekoloģisko un vēsturisko vērtību, kas netiek izmantota tūrismā un novadpētniecībā. Novadā ir attīstīta medību kultūra.

6. Novadā ir divas Natura2000 teritorijas, seši mikroliegumi (no tiem divi ornitoloģiskie), liels daudzums dabisko meža biotopu un vairāk kā 50 dižkoki.

7. Dabas, vides un citu līdzīgu tūrisma veidu attīstītībai vispiemērotākās ir Ozolnieku novada teritorijas no Jelgavas-Iecavas šosejas P93 virzienā uz ziemeļiem.

8. Tā kā pēdējam ledājam atkāpjoties, no ūdens vispirms atbrīvojās pašreizējā novada dienvidu daļa, ar aizvēsturi saistīti objekti visvairāk fiksēti Sidrabenes pagastā. Visas šīs vietas dabā saskatīt nezinātājam nav iespējams, un tās netiek izmantotas ne tūrismā, ne zinātnē.

9. Ozolnieku novadam ir liels potenciāls attīstīt vietvārdu izmantošanu tūrismā, piemēram, pēc Sidrabenes pagasta pārsaukšanas par Salgales pagastu.

10. Attīstāms tūrisma patēriņam ir Latvijas mērogā unikālais 1812. gada Napoleona karagājiena atstātais mantojums Ozolnieku novadā.

11. Labi izpētīta ir meliorācijas nozares attīstība pašvaldībā, nepieciešams apkopoto materiālu pielāgot tūrisma patēriņam interaktīvu muzeja ekspozīciju, maršrutu, tematisku pasākumu formā.

12. Kopā ar Olaines novadu iespējams attīstīt Jelgavas-Rīgas vecā ceļa un Misas upes izmantošanu tūrisma piedāvājumos. Sadarbībā ar Iecavas novadu iespējams veicināt Garozas pilskalna un tā apkārtnes pētniecību. Kopīgos projektos ar Jelgavas novadu iespējams apzināt pirmo cilvēku dzīvi Lielupes krastos. Pašvaldībā kopumā jāveicina novadpētniecības aktivitātes.

34.

3. Ozolnieku novada tūrisma resursu un infrastruktūras analīze

Šī pētījuma ietvaros tūrisma resursi tiek definēti kā dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piemīt tūrisma vietai un, kas piesaista tūristu intereses, bet, kas vēl nav pielāgoti tūrisma patēriņam (pielāgojot tie kļūst par tūrisma piesaisti). Autore ir arī izveidojusi savu tūrisma resursu klasifikāciju (skatīt 1. pielikumu), kas tika ievērota, veicot Ozolnieku novada tūrisma resursu novērtējumu.

Šī pētījuma ietvaros tūrisma infrastruktūra tiek definēta kā tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru pakalpojumu un objektu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību. Pētījumā tūrisma infrastruktūra tiek iedalīta 3 grupās:

1. Vispārējā – satiksmes, ēdināšanas, enerģētikas, ūdensapgādes, kanalizācijas, sakaru utt. uzņēmumi, būves, iekārtas, sistēmas utt.;

2. Sociālā – skolas, bibliotēkas un kultūras nami, medicīnas iestādes, jauniešu centri, sociālās aprūpes iestādes, sporta nami utt.;

3. Speciālā tūrismam un atsevišķiem tūrisma veidiem paredzētā – tūrisma informācijas zīmes un norādes, atpūtas vietas, tūrisma informācijas centri, tūristu mītnes, pirtis utt.

Lai priekšstats par Ozolnieku novada tūrisma iespējām būtu pilnīgs, paralēli tūrisma resursiem un infrastruktūrai tika apzināti jau esošie tūrisma objekti, par pamatu ņemot 2010. gadā izdoto Zemgales reģiona tūrisma piedāvājumu bukletu (ZPR, ZTKDG 2010). Apvienojot tūrisma resursu un infrastruktūras audita secinājums un esošā piedāvājuma novērtējumu, autore noteica potenciāli tūrisma patēriņam pielāgojamās teritorijas Ozolnieku novadā.

Autore auditā ievēroja vēl trīs vispārīgos principus:

1. Autore pētījumā neiekļāva tūrisma resursus, infrastruktūru un objektus, kurus pati nav apsekojusi;

2. Autore sazinājās ar apsekoto tūrisma resursu īpašniekiem, informējot viņus par savu pētījumu, kā arī aicinot tikties apsekojuma laikā (ja īpašnieks nedzīvoja Ozolnieku novadā vai Latvijā vispār, autore sazinājās ar viņu elektroniski, telefoniski vai ar pasta starpniecību). Tas ļāva uzzināt vispilnīgāko informāciju par resursa vēsturi un nākotnes izmantošanas iespējām.

3. Autores apsekojumi bija atvērti ikvienam interesentam, proti, par iepriekš zināmo apsekojumu laikiem tika informētas iesaistītās puses (pašvaldības darbinieki, speciālisti, citi tūrisma resursu/objektu īpašnieki, pēc iespējas arī vietējie iedzīvotāji), aicinot viņus pievienoties. Tas tika darīts ar mērķi iesaistīt un informēt iesaistīto pušu pārstāvjus par situāciju tūrisma nozarē Ozolnieku novadā, kā arī veicināt novadpētniecības aktivitātes pašvaldībā.

3.1. Ozolnieku novada tūrisma resursu analīze

Pirms apsekošanas, par katru resursu tika ievākta informācija, skatot presi, drukātos materiālus, pētījumus un interneta mājas lapas. Visi tūrisma resursi tika kvantitatīvi novērtēti pēc 12 vienotiem kritērijiem un iegūtie rezultāti apkopoti noslēguma tabulā (sīkāk par metodiku 2. pielikumā).

Autore kopumā pilnībā novērtējusi 148 objektus un objektu grupas (to sarakstu ar nelielu aprakstu skatīt 4. pielikumā). No tiem:

Dabas tūrisma resursi – 30

Cilvēka radīti – 118:

o Vēstures un arheoloģijas – 58

o Institucionālie – 27

35.

o Kultūras un mākslas – 1

o Reliģiskie – 2

o Industriālie – 6

o Darījumu, profesionālie un izglītības tūrisma resursi – 24.

Izvērtējot visus iepriekšminētos tūrisma resursus pēc 12 kritērijiem (vērtējumu tabulu skatīt 5. pielikumā), kas ietver gan pieejamību, gan popularitāti, gan vērtību u.c. rādītājus, vislabvēlīgākā situācija tūrisma attīstībai fiksēta šādos objektos (skatīt 6. pielikumu):

Auču parks

Garozas ozols

Rubeņu ozols

Tetelmindes muižas parks un dižkoki

Latvijas Brīvības cīņu vieta Vareļos

Tetelmindes muižas tornis

ATA Ozolnieku konfesionāli luteriskās draudzes baznīca

AS Lode Ānes cehs

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Robežnieku smilšu karjers

Vasarsvētku draudžu apvienības Kalpošanas skola

Visos šajos 11 objektos tūrisma attīstība būtu visvienkāršākā, salīdzinot ar pārējiem auditā aprakstītajiem resursiem. Tas nozīmē, ka objekta pielāgošanai nav vajadzīgas lielas investīcijas, ka tā īpašnieks ir pretimnākošs vai varbūt jau veic kādas darbības tūrisma attīstībai, ka tūrisms šeit radītu tikai pozitīvas sekas utt. Starp visaugstāk novērtētiem resursiem ir divas mūžizglītības iestādes, kas norāda, ka novadā ir potenciāls izglītības tūrisma attīstībai. Arī pārējie augstu novērtētie resursi ietver izteiktas izziņas tūrisma iespējas.

Bez iepriekšminētajiem, salīdzinoši augsti rādītāji fiksēti arī šādiem tūrisma resursiem:

Akmenscūciņu dolomīta karjers

Lāču purvs

Dalbes baznīcas kapi

Jelgavas-Rīgas vecais ceļš

Piemineklis Rīgas 6. kājnieku plk. pie Skuju skolas

Salgales luterāņu baznīcas drupas

Salgales baznīcas kapi

Teteles kapi

Ozolnieku ciems

Biedrības “Aivomoto” motosporta trase

Mežrubeņu saimniecība

Šie 11 objekti, lai arī augstu novērtēti, tomēr nevarētu tikt ātrā laikā pielāgoti tūristu apmeklējumiem, jo ir jāapsver vides vai ētiskie aspekti, jāizveido neliela infrastruktūra, jāsagatavo piedāvājums utt. Šajā grupā iezīmējas vēstures tūrisma resursu īpatsvars, kas norāda uz iespēju attīstīt vēstures un izziņas tūrisma

36.

piedāvājumu. Autore salīdzinoši mazo aktīvā tūrisma novērtējumu skaidro ar to, ka tas jau ir plaši attīstīts novadā un tieši vēstures tūrisma resursi līdz šim atstāti novārtā.

Apskatot abu grupu resursu kopīgo izvietojumu kartē (skatīt 7. pielikumu), redzams, ka visblīvāk objekti koncentrējas novada ziemeļrietumu daļā, Jelgavas apkārtnē. Tātad tuvāk urbānai videi ar sakārtotu infrastruktūru.

3.2. Ozolnieku novada tūrisma infrastruktūras analīze

Tūrisma infrastruktūra tika auditēta kopā ar tūrisma resursiem, neizdalot atsevišķu vērtēšanas formu, bet sekojot katrai grupai noteiktām vadlīnijām pēc Inskīpa (skatīt šīs darba 1.4. apakšnodaļu). Audita ietvaros tūrisms infrastruktūra tika dalīta sekojoši:

Vispārējā infrastruktūra – ceļu infrastruktūra un transporta pakalpojumi, sabiedriskās ēdināšanas iestādes, sakaru pakalpojumi, iepirkšanās iespējas, naudas maiņas un citi banku pakalpojumi, degvielas uzpildes stacijas un citi personīgi izmantojamie pakalpojumi;

Sociālā infrastruktūra – izglītības, kultūras, sporta un medicīnas iestādes, sociālās aprūpes un reliģiskā infrastruktūra, pakalpojumu centri;

Speciālā tūrisma infrastruktūra – tūrisma informācijas sniedzēji, tūristu mītnes, viesu nami, atpūtas vietas, tūristiem pieejamas pirtis, aktīvās atpūtas infrastruktūra.

Vispārējā infrastruktūra

Ceļu infrastruktūra un transporta pakalpojumi

Vērtējot Ozolnieku novada ceļa infrastruktūru valsts līmenī, tā ir ļoti labā stāvoklī, jo tikai novada dienvidu daļā, pie pašvaldības administratāivās robežas ar Bauskas novadu ir teritorijas, kur līdz asfaltētam ceļam ir vairāk kā 5 km (skatīt 14. attēlu). Kopumā novadā zem ceļiem atrodas 780,4 ha jeb 3,5% teritorijas, satiksmes infrastruktūra 2009. gadā aizņēmusi 3,2% no kopējās platības (Ozolnieku novada dome 2010a). Pēc novada domē pieejamās informācijas, novadā ceļi ir ~208,69 km garumā (~108,69 km Ozolnieku un Cenu pagastos, ~100km – Sidrabenē). Tomēr no tiem ar asfalta segumu ir tikai 19% jeb ~39,48 km (tikai ~5,07 km no tiem Sidrabenes pagastā). Ar grants segumu ir ~125,9 km (94,94 km no tiem Sidrabenes pagastā) (Žeivots 2010).

Novadu šķērso nozīmīgi autoceļi A8 „Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene)” (kas vienlaicīgi ir arī E77 „Pleskava-Šauļi-Kaļiņingrada”), P100 „Ozolnieki-Dalbe”, P93 „Jelgava-Iecava”, P94 „Jelgava-Staļģene-Code” (skatīt 15. attēlu). Turklāt A8 posmā tieši Ozolnieku novada teritorijā autosatiksmes intensitāte ir vairāk kā 8000 automašīnu diennaktī, no tām desmitā daļa kravas auto (VAS „Latvijas valsts ceļi” 2010, ER).

37.

15. attēls. Infrastruktūras tīkls Latvijas centrālajā daļā.Avots: VRAA 2010.

16. attēls. Latvijas autoceļu kartes fragments.Avots: VAS „Latvijas valsts ceļi” 2010, ER.

Aktuālas ceļu infrastruktūras problēmas kļūst pēc ilgstošām lietavām un palu laikā, kad (īpaši mežu) ceļi kļūst neizbraucami (autore ar šo problēmu saskārās vairakkārt, vienā gadījumā mašīna pat iestiga) un pārplūst. Šis fakts arī konstatēts novada attīstības programmā, kur teikts: „novadā ir [..] slikta mežu un lauku ceļu kvalitāte, kas apgrūtina pilnvērtīgu mežu un ūdenskrātuvju rekreācijas potenciāla izmantošanu” (OAPDG 2004). Šis apstāklis noteikti jāņem vērā, attīstot Lāču purva tūrisma patēriņu.

Vairākus gadus tiek plānota autoceļa A8 „Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža (Meitene)” rekonstrukcija, izveidojot automaģistrāli ar 4 braukšanas joslām. Sabiedriskās apspriešanas par šo projektu novadā notika 2007. un 2008. gadā. Automaģistrāles izbūves vajadzībām tika plānots mainīt piebraukšanas ceļus uz atsevišķām mājām, vairākas vēsturiskas vietas pat iznīcināt (Kažotnieks 2008). Lai arī pašreiz projekts ir apturēts, ilgtermiņā šosejas pārbūve iespējams tiks veikta.

38.

Mazāka apjoma ceļu infrastruktūras projekti notiek ik gadu - 2008. gadā tika atklāts P100 autoceļa rekonstruētais posms no Jelgavas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei pie Skuju skolas (Ozolnieku novada dome 2008c), 2009. gadā atklāja jauno tiltu pār Iecavu Ozolniekos (Veidemane 2009b) un gājēju estakādi pie Dalbes (Veidemane 2009c), bet 2010. gadā noslēdzās rekonstrukcija vienam vanšu tiltam pār Misu un diviem šādiem tiltiem pār Iecavas upi (Veļeckis 2010b).

17. attēls. Vanšu tilts pār Iecavu pie Blukas skansts.Avots: autores foto

Viena no pašvaldības prioritātēm ir ielu sakārtošana – ārā apgaismojuma ķermeņu uzstādīšana, asfalta seguma ieklāšana, velosipēdistu un gājēju celiņu izveide (Pošeika 2010). Ozolnieku ciemā pilnīga velobraucēju-gājēju celiņa izbūve noslēdzās 2010. gadā izbūvēti velo-gājēju celiņi Ozolniekos, Brankās, Ānē. Ne vienmēr celiņi ir pilnībā ideāli, jo nobrauktuvju malas nav nolīdzinātas asfalta līmenī un velosipēdisti pie nobrauktuvēm iebrauc apvedceliņus pa zāli. Turklāt pašvaldībai šos atsevišķos veloceliņus ir ļoti grūti apvienot kopīgā maršrutā, jo vairums attiecīgo autoceļu pieder valstij (līdzīga situācija kavē arī upju apsaimniekošanu pašvaldībā).

18. attēls. Velobraucēju-gājēju celiņš no Ozolniekiem līdz Jelgavai.Autors: autores foto 2010.

Ozolnieku ciemā atrodas trīs maksas autostāvvietas - divas diennakts, viena tikai nakts (Ozolnieku novada dome 2006b un Veidemane 2009a), ko vietējie iedzīvotāji izmanto reti. Novadā ir vairāki neapsargāti stāvlaukumi, galvenokārt pie pašvaldības ēkām – skolām, pakalpojumu centriem, kultūras namiem.

Rīgas Starptautiskā lidosta atrodas ~35 km attālumā no Ozolnieku novada administratīvā centra, tomēr ar sabiedrisko transportu tur nokļūt iespējams tikai caur Rīgu. Sabiedriskais transports no Jelgavu uz lidostu nekad nav kursējis un nav arī valsts pasūtījuma, kas liktu tādu ieviest. Pašreizējais vilcienu un mikroautobusu kustības grafiks neļauj nokļūt lidostā uz agrajiem rīta un pēdējiem vakara lidojumiem (Lapiņa, Tauriņš 2010) – lai to izdarītu jāizmanto taksometra pakalpojumi vai jānakšņo Rīgā.

39.

Novadu šķērso dzelzceļa līnijas „Rīga-Jelgava-Meitene”, „Ventspils-Jelgava-Krustpils” (OAPDG 2004). A/S „Pasažieru vilciens” nodrošina pasažieru pārvadājumus līnijā „Rīga-Jelgava-Rīga”, kas šķērso Ozolnieku novada Z daļu ar stacijām „Ozolnieki”, „Cena” un „Dalbe”. Dzelzceļa satiksmi ikdienā izmanto Ozolnieku, Branku, Ānes (vairāk staciju „Cukurfabrika” Jelgavā), Cenu un Dalbes ciemu iedzīvotāji. Bieži brauciens ar vilcienu tiek saskaņots ar sabiedriskā autotransporta grafiku. Mazāk vilcienu izmanto braucieniem uz Jelgavu, aktuāli tas ir vasarā, kad Ozolnieku ezeru izmanto daudz atpūtnieku. A/S neplāno šajā līnijā samazināt reisu skaitu (Jerjomenko 2010). Pēc personīgās pieredzes autore secina, ka vasaras periodā, kad daudz cilvēku dodas atpūsties pie jūras, būtu nepieciešami papildus reisi, lai uzlabotu Jelgavas satiksmi ar Jūrmalu. Turklāt Ozolnieku novada dzelzceļa stacijas atvērtas tikai darba dienās un arī tikai noteiktos laikos, Dalbes stacija ir slēgta vispār. Būtiski tas ir ziemas laikā, kad cilvēkiem nav iespēja gaidīt vilcienu siltās telpās.

Vietējais sabiedriskais autotransports un starppilsētu autobusi ir nopietna problēma novadā. Vietējo sabiedrisko autotransportu nodrošina SIA „Jelgavas autobusu parks” (JAP), bet starppilsētu kustību arī A/S „Rīgas starptautiskā autoosta”. Vissarežģītāk ir Sidrabenes pagasta un Cenu pagasta Teteles un Ānes ciemu iedzīvotājiem – nokļūšana līdz novada administratīvajam centram iespējama tikai ar diviem autobusiem un pārsēšanos Jelgavā. Pieejamie autobusi kursē tikai līdz 20.00 ar pārtraukumiem svētdienās līdz pat septiņām stundām (skatīt 8. pielikumu). Jaunpēternieku ciemā nekursē nekāds sabiedriskais transports un tuvākā ir Dalbes dzelzceļa stacija 3 km attālumā. Līdzīga situācija ir Dalbes ciemam.

19. attēls. Sabiedriskā transporta autobuss.Avots: autores foto 2010.

Kopumā autore secina, ka novada vispārējā infrastruktūra ir atšķirīgā līmenī novada pagastos, tomēr pašvaldībā iespēju robežās tiek aktīvi strādāts pie situācijas uzlabošanas. Tūrisma kontekstā, kā nozīmīgākos trūkumus, autore saskata ceļu seguma problēmas pavasara un rudens mēnešos Sidrabenes un Cenu pagastos un mazās iespējas veidot vienotu veloceliņu infrastruktūru visā novada teritorijā.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes

Ozolnieku novadā sabiedrisko ēdināšanu kā pamatpakalpojumu piedāvā 3 uzņēmumi, visi Ozolnieku ciemā. Nelielas uzkodu iespējas ir vēl trīs pārtikas veikalos – pa vienam Ozolniekos, Garozā un Emburgā (pēdējais vasaras sezonā).

Restorāns-bārs „Meka” atrodas līdzās Ozolnieku sporta centram un darbojas kopš 1999. gada. Restorānā strādā ~25 darbinieki, daļa no Ozolniekiem. Pārtikas produktu piegādātāju vidū nav vietējo zemnieku. „Meka” var nodrošināt izbraukuma pasākumus ar apkalpošanu līdz 150 cilvēkiem, restorānā ir 120 vietas. Apmeklētāji ir gan darījumu cilvēki, gan ģimenes, vakaros vairāk jaunieši (nedēļas nogalēs uzņēmums piedāvā erotiskos šovus). Ir izveidota ūdenspīpes istaba, jo kafejnīcas telpās smēķēt nedrīkst. Klientu apkalpošanā viesmīles izmanto BRIO datorprogrammu.

Ir ēdienkarte bērniem (latviešu un krievu valodās), ēdienu cenas 0,90-1,50Ls. Klasiskā ēdienkarte ir latviešu, krievu un angļu valodās, piedāvājumā jaunumi (1,60-4,80Ls), suši (2,50-3,60Ls), svaigi spiestas sulas (1,20-2Ls), uzkodas (1-5Ls), zupas (0,70-4Ls), pastas (3Ls), pamatēdieni (2,30-3,50Ls), deserti (1-1,60Ls). Dzērienu kartē ūdens, sulas, limonādes, kafija, tēja (0,60-1,50Ls), enerģijas dzērieni, ļoti plašs

40.

alkoholisko dzērienu klāsts. Ēdienkartē ir kvalitatīvas ēdienu fotogrāfijas. Restorānā notiek akcijas, ir pieejamas klientu kartes, iegādes cena 5 Ls. Karte nodrošina 10% atlaidi visām cenām. Ja klienta pasūtījums ir lielāks par 100 Ls, viņš saņem restorāna dāvanu karti 20 Ls vērtībā. Krājbankas „Šokolādes kartes” īpašniekiem arī 10% atlaide rēķinam.

Darbojas restorāna mājas lapa, tajā ir pieejamas ēdienu un dzērienu kartes. Vienīgais trūkums, pēc autores domām, restorānā ir apgrūtināta ieeja cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kas bieži sporto sporta centrā. Darba laiks piektdienās 12.00-04.00, svētdienās 12.00-21.00, pārējās dienas 12.00-23.00.

20. attēls. Vide restorānā „Meka”.Avots: Tamberga Līga 2010.

Šašliku nams „Talisman” Ozolniekos atvērts 2009. gada septembrī. Pašreiz apmeklētājiem pieejama kafejnīca, banketu zāle un publiskā krievu pirts (vasarā slēgta). Kafejnīca var apkalpot līdz 50 cilvēkiem lielajā zālē, līdz 15 cilvēkiem mazajā zālē, ir arī privātā telpa 5-6 apmeklētājiem. Autore pētījuma laikā fiksēja iestādes reklāmu presē un internetā.

Uzņēmumam pamata bizness ir lopu kaušana, tāpēc kafejnīcā izmanto pašu kauto gaļu. Kopumā piegādātāju daudz un dažādi, vairumā jau stabili sadarbības partneri. Šašliku namā strādā četri cilvēki, daļa darbinieku ir no Ozolniekiem, daļa no Jelgavas.

Ārvalstu tūristi iestādi apmeklē reti, visbiežāk apmeklētāji ir krieviski runājošie, arī mūzika kafejnīcā autores apmeklējuma laikā skanēja krievu valodā. Vasarās darbojas āra terase ar āra grilu. Ēdienkartes piedāvājums gruzīnu garā – šašliki, jēra gaļa, steiks. Ēdienkarte sākas ar īpašnieku uzrunu apmeklētājiem, parādot viņu īpašo attieksmi pret katru klientu. Visi grila ēdieni tiešām tiekot gatavoti uz īstām oglēm, bet pelmeņi un vareņiki esot roku darbs. Ir arī plašs dzērienu klāsts. Darba laiks sestdienās 11.00-02.00, pārējās dienas 11.00-23.00. cilvēkiem ar kustību traucējumiem šašliku nama pakalpojumi pieejami tikai vasarā.

21. attēls. Vide bistro „Centrs”.Avots: autores foto 2010.

Bistro „Centrs” atrodas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ēkā Ozolniekos un pēc vienošanās servē arī brokastis dienesta viesnīcā dzīvojošiem. Ēdienkartē divu veidu salāti (0,55-0,65Ls), zupas (0,60Ls), deviņu veidu otrie ēdieni (0,45-2,35Ls), viena veida saldais (0,40Ls), standarta dzērienu piedāvājums (tēja, kafija, sulas) (0,25-0,40Ls). Brokastu ēdienkartē divu veidu salāti (0,55-0,65Ls) un piecu veidu olu ēdieni (0,55-0,90Ls).

41.

Ir iespēja rezervēt banketa galdu (arī brīvdienās), kopējā bistro ietilpība ~40 cilvēku. Ir laikrakstu galdiņš, bērnu sēdeklis, telpas vienā malā pacēlums, ko iespējams izmantot par skatuvi. Darba laiks darba dienās 8.00-16.00, nedēļas nogalēs slēgts. Pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Nelielas uzkodas pieejamas konditorijas veikalā-kafejnīcā „Kruosons” Ozolniekos (nav apsekots), mazākajā pārtikas veikalā Garozā (izlejamie dzērieni, smalkmaizītes, ir pāris galdiņi) un IU "Pārstrauti" pārtikas veikalā Sidrabenes pagasta pārvaldes 1. stāvā (smalkmaizītes, vasarā arī izlejamie dzērieni, masīvkoka galdi un soli pie veikala ieejas, bezmaksas tualete).

Kopumā autore secina, ka sabiedriskās ēdināšanas iestādes novadā pieejamas tikai Ozolnieku ciemā, kas ir būtisks faktors, turpmāk plānojot tūrisma maršrutus, organizējot tūristu plūsmu.

Sakaru pakalpojumi

Novadā ir visa veida sakaru infrastruktūra, izņemot aiz Garozas ciema nav fiksētās telefona līnijas, tāpēc mājās ir uzstādītas antenas, signāla uztveršanai pa gaisu. Tomēr galvenokārt telefona sakarus nodrošina kā fiksētie pieslēgumi, tā visi mobilo pakalpojumu sniedzēji. Novadā darbojas trīs pasta nodaļas, kas, kā apsekojumu laikā atzina iedzīvotāji, ir nepietiekami - Garozas ciemā būtu nepieciešams nodaļu atjaunot. Visās pasta nodaļās pieejami vienādi pakalpojumi - pasta pakalpojumi, faksa un kopēšanas iespējas, mazumtirdzniecība ar atklātnēm, laikrakstiem, žurnāliem, saimniecības precēm, grāmatām un maksājumu, naudas pārvedumu, noguldījumu veikšana. Atšķiras tikai darba laiki:

Ozolniekus pasta nodaļā – darbdienās 07.30 – 17. 00, sestdienās 07.30 – 14.00;

Branku pasta nodaļā - darbdienās 09.00 – 14.00, sestdienās 09.00– 12.00.

Emburgas pasta nodaļā - darbdienās 07.30 – 13.00, sestdienās 07.30 – 12.00.

Būtisks ieguldījums komunikācijas veicināšanā ir bezmaksas internets, kas pieejams visās novada bibliotēkās, Branku datorcentrā un Ozolnieku novada Informācijas centrā. Vienīgie ciemi pašvaldībā, kur nav nedz pasta nodaļas, nedz bezmaksas internets ir Cenas (4,7 km līdz Ozolniekiem) un Renceles (6,2 km līdz Emburgai) (SIA „Karšu izdevniecība Jāņa Sēta” 2010).

22. attēls. Pasta nodaļas Ozolnieku novadā. Avots: autores foto, Tamberga Līga 2010.

Iepirkšanās un naudas maiņas iespējas

Tā kā pašvaldība atrodas ļoti tuvu Jelgavai un Rīgai, vietējie iedzīvotāji visbiežāk iepērkas tur. Novadā darbojas 9 pārtikas veikali, trīs no tiem Ozolnieku ciemā, pārējos ciemos katrā pa diviem. Vēl pieejams tirdzniecības paviljons, konditorijas veikals, apģērbu veikals „Džinsu centrs”, lietoto apģērbu veikals (nav apsekots) – visi Ozolniekos. Iepirkšanās iespējas ir arī divās degvielas uzpildes stacijās (DUS). Veikali Ānē nav apsekoti.

42.

Pārtikas veikls „Arka” atrodas Ozolnieku ciemā un piedāvā plaša sortimenta pārtikas produktus, arī saimniecības preces. Darba laiks svētdienās 8.00-22.00, pārējās dienās 8.30-21.00. Otrs pārtikas veikals „Vesko” Ozolnieku ciemā piedāvā līdzīgu sortimentu. Šī veikala darba laiks svētdienās 8.00-19.00, pārējās dienas 8.00-20.00. Pārtikas veikals „Melces” piedāvā ierobežotāka sortimenta pārtikas produktus, izteikti plašs alkoholisko dzērienu klāsts. Veikals strādā visu diennakti. SIA „Larus-L” tirdzniecības paviljons jeb vienkāršāk kiosks Ozolnieku ciemā ārēji izskatās nolaists, tomēr autobraucēju vidū ir iecienīts. Šeit pamatā pārdot nelielus uzkožamos, cigaretes utml. preces.

23. attēls. Dažādie veikali Ozolniekos. Avots: autores foto, Tamberga Līga 2010.

Pārtikas veikals Emburgas ciemā „Ilgvars” piedāvā pircējiem pārtikas produktus un saimniecības preces. Sortiments vidēji liels. Veikals nepiedāvā vietējo zemnieku produkciju. Darba laiks pirmdienās-sestdienās 8.00-20.00, svētdienā 9.00-20.00. Otrs pārtikas IU "Pārstrauti" veikals Sidrabenes pagasta pārvaldes ēkā sākotnēji pildījis arī nelielas kafejnīcas lomu ar izlejamiem dzērieniem, bet esošajos ekonomiskajos apstākļos šāds piedāvājums nav pieprasīts. Uzstādītie galdi un soli pie veikala tomēr pulcina vietējos iedzīvotājus, jo citu atpūtas iespēju ciemā vakaros nav. Veikals vasarā strādā 8.00-21.00. Ir pieejama bezmaksas tualete, informācijas stends. Piedāvātais sortiments autorei likās plašāks kā otrā ciema veikalā. Arī te nepiedāvā vietējo zemnieku produkciju.

Pārtikas veikala „Vesko” Garozas ciemā piedāvātais sortiments analogs Ozolnieku „Vesko”. Ir velosipēdu novietne, informācijas galdiņš. Otrs pārtikas veikals Garozas ciemā atvēries 2010. gada 1. Aprīlī, ir izveidota neliela kafejnīca ar pāris galdiņiem un izlejamiem dzērieniem. Jaunieši jau iecienījuši veikalu, jo vakaros ciemā citu izklaides vietu nav. Pārtikas preču sortiments neliels, bet ir labs konditorijas izstrādājumu piedāvājums, ko cep tā paša uzņēmuma konditorijā Jelgavā. Darba laiks piektdienās, sestdienās 07.30-00.00, pārējās dienas 07.30-22.00.

24. attēls. Dažādie veikali Sidrabenes pagastā. Avots: autores foto 2010.

Pārtikas veikals „Brankas” piedāvā vidēja sortimenta pārtikas un saimniecības preces. Veikala darba laiks darbdienās un sestdienās no 9.00-21.00, svētdienās no 9.00-14.00. Pārtikas veikals „Spartaks” – piedāvā līdzīga sortimenta pārtikas preces. Darba laiks katru dienu 07.00-22.00.

Apģērbu veikals „Džinsu centrs” atrodas Ozolnieku ciemā, tā darba laiks pirmdienās-sestdienās 10.00-16.00, svētdien slēgts.

43.

Ar banku kartēm iespējams norēķināties DUS, veikalos (dažos veikalos ar karti var norēķināties tikai par pirkumu virs viena vai diviem latiem), skaistumkopšanas salonā utml. Ar karti nevar norēķināties LLKC viesnīcā un pašvaldības iestādēs, iegādāties sabiedriskā transporta biļetes. Ozolnieku ciemā pieejams vienīgais bankomāts pašvaldībā (bankas kartes īpašniekiem pieejams visu diennakti) un arī bankas norēķinu punkts (atvērts darba dienās), valūtas maiņa novadā nav iespējama.

25. attēls. Bankas filiāle un bankomāts Ozolniekos.Avots: Ozolnieku informācijas centrs 2010.

Degvielas uzpildes stacijas un citi personīgi izmantojamie pakalpojumi

Ozolnieku novada teritorijā atrodas divas DUS – viena uz ceļa P93 „Jelgava-Iecava” starp Teteli un Garozu, otra – uz A8 šosejas „Rīga-Jelgava-Meitene” paralēlā ceļa pie Branku ciema. DUS pie Branku ciema ir pieejama arī biodegviela, savukārt uz P93 DUS ir vienkārša atpūtas vieta, pārējais piedāvājums abām ir vienāds. Abas DUS darbojas visu diennakti.

26.attēls. DUS Ozolnieku novadā. Avots: autores foto 2010.

Skaistumkopšanas salons „Lule” piedāvā solārija, frizētavas, kosmetologa, manikīra, pedikīra un zemūdens masāžas pakalpojumus. Atrodas Ozolniekos, tā darba laiks darba dienās ir 08.00-20.00, sestdienās 08.00-16. 00 un svētdienās slēgts, bet iespējamas arī izmaiņas, piemēram, autores apsekojuma laikā aprīlī, darba laiks visās darba dienās bija par stundu īsāks.

Ozolnieku sporta centrā pieejams solārijs (darba laiks darbdienās, sestdienās 8.00–21.00; svētdienās, svētku dienās pēc vienošanās) un frizētava (darba laiks otrdienās, ceturtdienās 14.00–20.00; trešdienās, piektdienās un sestdienās 8.00–14.00). Ozolniekos darbojas arī šūšanas darbnīca – atvērta darbadienās 9.00–15. 00 un apģērbu un paklāju ķīmiskā tīrītava un mazgātava „Amarante” - darba laiks otrdienās, ceturtdienās 10.00-18.00, sestdienās 10.00-14.00, pārējās dienas slēgts.

44.

3.2.2. Sociālā infrastruktūra

Novadā darbojas 5 pirmskolas izglītības iestādes (PII) - Ānē, Brankās, Emburgā, Ozolniekos (realizē īpašu vācu pedagoga Fridriha Frēbeļa metožu kompleksu) un Garozā, 3 pamatskolas - Emburgā, Garozā un Tetelē, viena vidusskola - Ozolniekos, 2 mūzikas skolas - Emburgā un Ozolniekos, kā arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) un Psiholoģijas augstskolas (PA) Jelgavas filiāles - abas Ozolniekos. Ozolniekos jau pašreiz atrodas četras izglītības iestādes un ir uzsākta vēl viena bērnudārza būvniecība. Apsekojumos autore konstatēja, ka katra skola izstrādājusi gaumīgus un interesantus informatīvos materiāli un pat suvenīrus. Turklāt katra mācību iestāde ir interesanta arī kā institucionāls tūrisma resurss, jo ļauj iepazīt Latvijas izglītības sistēmu. Atsevišķām iestādēm ir kāda īpaša iezīme, kas varētu tikt izmantots pedagogu profesionālajai pieredzes apmaiņai. Kā arī, pēc personīgās pieredzes autore secina, ka budžeta ceļotāji vai „mugursomnieki” (backpackers) bieži izvēlas lētākos pieejamos pakalpojumus, nakšņo un ēd izglītības iestādēs (ja tas tiek piedāvāts). Turklāt skolas var izmantot nometņu organizēšanai.

Ozolnieku novadā ir 5 bibliotēkas - Ānes, Branku, Garozas, Jaunpēternieku un Ozolnieku ciemos. Jaunas bibliotēkas izveides nepieciešamību apsekojumos izteica Emburgas ciema iedzīvotāji. Visās bibliotēkās ir pieejams bezmaksas un arī bezvadu internets, kopēšana, printēšana, skenēšana. Visas iestādes iekārtotas līdzīgā stilā. Vairums to vadītāji veic arī novadpētniecību. Lai arī bibliotēkas pakļautas vienai institūcijai, katrai ir savs darba laiks, bet neviena bibliotēka nestrādā trešdienā un svētdienā. Tūrisma kontekstā tās interesantas kā potenciālo pasākumu organizēšanas vietas (tikšanās ar rakstniekiem, publicistiem, grāmatu prezentācijas utt.), kā arī kā tūrisma pētniecībai noderīgu materiālu glabātuves.

Kultūras dzīvi novadā veido Ozolnieku Tautas nams, Ānes Kultūras nams (abas iestādes jau piedāvā tūrisma pakalpojumus, iznomājot telpas pasākumiem) un mākslinieciskās pašdarbības vadītāja Sidrabenes pagastā. Šeit, pretēji iepriekšējām abām nozarēm, katra iestāde darbojas neatkarīgi. Mākslinieciskās pašdarbības telpas, salīdzinot ar abām pārējām iestādēm, ir sliktā stāvoklī. Tās izvietotas pakalpojumu centrā „Garoza-1” divos stāvos, lai gan pašdarbībai tiek izmantots pamatā tikai 2. stāvs, kurā grīda ir burtiski ieliekusies, remonts nav bijis sen. Emburgas ciemā, Sidrabenes pagasta pārvaldes ēkā (kas daļēji ir privātīpašums), atrodas plašas telpas, kas senāk izmantotas kultūras pasākumiem, bet tagad ir piemirstas.

27. attēls. Zāle Sidrabenes pagasta pārvaldes ēkā Emburgā. Avots: autores foto 2010.

Novadā darbojas SAC „Zemgale”, kas no 2009. gada ir pašvaldības struktūrvienība (Veļeckis 2010b). Iestādē 2009. gada 31. decembrī dzīvoja 240 cilvēki. Centrā šobrīd uzņem pensijas vecumu sasniegušas personas, kā arī I un II grupas invalīdus no visas Latvijas, kuriem nepieciešama diennakts sociālā aprūpe. SAC „Zemgale” interesants arī kā institucionāls tūrisma resurss, jo ļauj izzināt sociālo sfēru. Būtiski, ka centra iemītniekus brauc apciemot tuvinieki no visas Latvijas, iegriežoties vietējos veikalos, izmantojot DUS pakalpojumus utt.

45.

28. attēls. Vide SAC „Zemgale”.Avots: Tamberga Līga 2010.

Lielākie pašvaldības sporta dzīves organizatori pašvaldībā ir Ozolnieku sporta centrs un sporta komplekss „Mālzeme”, abas iestādes veidot novada aktīvās atpūtas piedāvājumu tūristiem. Ozolnieku sporta centrs ir treniņu vieta vairākām sporta komandām, šeit notiek dažāda mēroga pasākumi, telpas un stadionu iespējams nomāt. Kopumā centra klientiem pieejami sporta zāle 600 m2 ar 300 sēdvietām tribīnēs, trenažieru zāle, vingrošanas zāle, stadions ar tribīnēm 1500 skatītājiem, futbola laukums, sporta spēļu laukumi, auto stāvlaukums stadiona teritorijā (2000 m2). Centra telpas tiek pielāgotas invalīdu vajadzībām.

Savukārt „Mālzeme” piedāvā divas sporta zāles (14 x 30 m, sfērisko griestu augstums 7 m un 12 x 12 m, griestu augstums 4 m), divas ģērbtuves, dušas (5 kabīnes), pirti, baseinu (2 x 3 m), atpūtas telpas pēc pirts. Pēc autores domām sporta komplekss ir ļoti nozīmīgs objekts Ānes ciemā, ko parāda arī lielais apmeklējumu skaits – 2005. gadā 7692, 2006. – 8288, 2007. -7235, 2009.-7295. Diemžēl komplekss nav piemērots starptautisku sacensību organizēšanai zemā jumta dēļ, savukārt visi pārbūves projekti, ko centra direktors rūpīgi glabā, prasa lielus kapitālieguldījumus. Par savu treniņu vietu „Mālzemi” ir izvēlējies ziemas peldētāju sporta klubs „Jelgavas roņi”, kas 2012. gadā Latvijā organizēs pasaules čempionātu ziemas peldēšanā.

Mūsdienīgas sporta zāles atrodas arī līdzās Ozolnieku vidusskolai, Garozas un Salgales pamatskolām - pēc autores domām, tās nepieciešams efektīvāk popularizēt. Ļoti aktīva ir iedzīvotāju pašdarbība sportā – šim nolūkam pieejami basketbola, volejbola un futbola laukumi (visbiežāk vietējo iedzīvotāju iekāroti), pastaigu un distanču slēpošanas takas (bez īpašas infrastruktūras), ir arī privātas mototrases (ietvertas resursu auditā) utt. Viskūtrāk sportiskās aktivitātes notiek Sidrabenes pagastā, jo tur nav kopēja sporta pasākumu organizatora. Tūrisma kontekstā profesionālais un amatieru sporta tūrisms jau notiek un var tikt attīstīts plašāk, veidojot būtiskāko novada tūrisma piedāvājumu vai vismaz veicinot pašvaldības atpazīstamību. Savukārt brīvdabas sportošanas vietu uzlabojumi ir iespējami, sevišķi Sidrabenē.

29. attēls. Salgales pamatskolas sporta inventāra telpa un zāle.Autors: autores foto, Tamberga Līga 2010.

Novadā, īpaši Ozolniekos, ir plašs reliģiskā infrastruktūras nodrošinājums - darbojas trīs baznīcas: Dalbes un Salgales Evaņģēliski Luteriskās baznīcas un Ozolnieku Baptistu draudzes baznīca. Drīzumā tiks atvērta Augsburgas Ticības apliecības (ATA) Ozolnieku luterāņu draudzes baznīca. Dalbes un Salgales baznīcas tiek piedāvātas tūristu apskatei, lai gan nevienā no tām nav pieejams gids vai kāds profesionāls stāstītājs un vide kopumā nav pielāgota tūrisma patēriņam. Vēl Ozolniekos darbojas Latvijas Vasarsvētku

46.

draudžu Kalpošanas skola. Tūrisma kontekstā reliģiskā organizācijas var būt gan tūrisma objekti, gan realizēt (un tas jau nedaudz tiek darīts) dažādas aktivitātes (nometnes, teoloģiski kursi un pētnieciskas aktivitātes, labdarības pasākumus utt.), gan veicināt (un tas jau tiek darīts, sevišķi Kalpošanas skolā un Baptistu draudzē) vietējo reliģisko un profesionālo (mācītāju vidū) tūrismu.

Ozolnieku novadā darbojas trīs pakalpojumu centri – Brankās, Ānē, Garozā un Sidrabenes pagasta pārvalde Emburgā. Visiem pakalpojumu centriem un pagasta pārvaldei ir vienāds darba laiks ar novada domi. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem pieejami tikai Cenu pagasta iestādes. Branku pakalpojumu centrā un Sidrabenes pagasta pārvaldē apskatāmas attiecīgi Cenu un Sidrabenes pagastu lielformāta kartes. Savukārt vienkāršas atpūtas vietas (soliņi, atkritumu urnas) pieejamas pie visām iestādēm, izņemot „Garoza-1”. Pēc autores domām, tūrisma kontekstā pakalpojumu centru potenciāls netiek pilnībā izmantots, lai gan tie atrodas bijušajos pagastu un kolhozu centros, to darbinieki vislabāk pārzina vietējo apkārtni, turklāt pilnīgi visos centros vai ēkās, kur tie iekārtoti, ir brīvas telpas pasākumu rīkošanai vai citām darbībām, kas var veicināt tūrismu. Pie centriem nav uzstādītas zīmes vai stendi ar informāciju par novadu/pagastu/ciemu, tajos reti pieejama tūrisma informācija.

30.attēls. Pakalpojumu centri Brankās un Ānē, Sidrabenes pagasta pārvalde Emburgā.Avots: autores foto, Tamberga Līga 2010.

Stacionāra medicīniska aprūpe novadā netiek piedāvāta. Vairums Ozolnieku pagasta iedzīvotājus apkalpo Ozolnieku doktorāts, kā arī ģimenes ārsts Ozolnieku sporta centrā – visi pieņem pēc iepriekšēja pieraksta. Cenu pagastā darbojas ģimenes ārstu privātprakses Ānes un Branku ciemos. Sidrabenes pagasta Garozas ciemā darbojas medpunkts, savukārt Emburgas ciema ļaudis apmeklē ģimenes ārstu Jelgavas novada Staļģenē. Nekāda ambulatorā palīdzība nav pieejama Jaunpēterniekos, Rencelēs, Dalbē, Cenās. Telpas ārstiem iznomā pašvaldība. Savukārt par dzīvnieku veselību iespējams parūpēties privātajā veterinārajā ambulancē Branku ciemā, kas strādā pēc pieraksta, atrodas vetārstes privātmājā. Ānes un Ozolnieku ciemos darbojas aptiekas. Aptieka Ozolniekos ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aptieka Ānē darbojas doktorāta telpās, pieejama mediķu pieņemšanas laikos. Būtiski, ka populārākajā novada rekreācijas vietā pie Ozolnieku ezera nav pieejams medicīniskais personāls.

Kopumā autore secina, ka sociālā infrastruktūra Ozolnieku novadā ir prioritāra joma un to būtu nepieciešams daudz aktīvāk iesaistīt tūrisma piedāvājumā. Pašvaldība ir izstrādājusi, realizējusi un arī šī pētījuma izstrādes laikā realizē vairākus attīstības projektus izglītības, sporta un kultūras iestādēs. Tāpat, daļa no idejām pašreiz ir vēl gaida savu kārtu iesniegšanai kādā piemērotā projektu konkursā (Pošeika 2010). Autore šeit saskata vēl vienu neizmantotu resursu – „Ozolnieku novada attīstības biedrību”, kas realizējusi tikai vienu projektu Tetelmindes muižas parkā.

3.2.3. Speciālā tūrisma infrastruktūra

Tūrisma informācijas sniedzēji

Ozolnieku novadā nav tūrisma informācijas centra (TIC), tomēr darbojas Ozolnieku novada Informācijas centrs, kurā pieejama informācija arī par tūrismu. Centrā strādā viena darbiniece, kura ir atbildīga arī par

47.

pašvaldības mājas lapas satura uzturēšanu un atjaunošanu. No tūrisma izdales materiāliem centrā pieejami kā pašvaldības izdotie bukleti par novadu, t.sk. tūrisma iespējām (diemžēl informācija nav pilnībā korekta) latviešu valodā, tā Zemgales plānošanas reģiona un Jelgavas pilsētas, Jelgavas rajona un Ozolnieku novada reģionālā TIC izdotie bukleti latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Centrs nav pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem un uz informācijas centru nav nevienas norādes dabā.

31. attēls. Vide Ozolnieku novada informācijas centrā.Avots: autores foto 2010.

Apmeklētājiem centrs atvērts trīs dienas nedēļā – no trešdienas līdz piektdienai 9.00-17.00, lai gan arī pārējās darbadienās apmeklētāji visbiežāk tiek pieņemti. Informācijas centra apmeklējumu skaits ir augošs: 2006. gadā – 897 apmeklējumi, 2007. – 1015, 2008. – 2181, 2009. – 3280. Izteiktāks tas ir mācību gada laikā, kad var būt līdz 400 apmeklējumiem mēnesī, jo lielākie centra pakalpojumu lietotāji ir bērni un jaunieši. Būtiskākā piesaiste centrā ir datori un internets, nevis pasākumi vai mūžizglītības programmas, ko varētu realizēt plašajā zālē. Centrā nav iespējams iegādāties suvenīrus ar pašvaldības simboliku, tāpat nav izstrādāta centra stratēģija. Centra vadītāja kopš 2010. gada jūnija ir Ozolnieku novada pārstāvis Zemgales tūrisma konsultatīvajā darba grupā.

Apmēram no š.g. maija Ozolnieku novada mājas lapā apmeklētājiem ir pieejama sadaļa tūrisms, kur sniegta informācija par pieminekļiem (Vareļu cīņas vieta un piemineklis pie Skuju skolas, nav minēts vai tie ir aizsargājamo objektu sarakstā), ēdināšanas iespējām, nakstmītnēm, pirtīm, Dalbes baznīcu (atsevišķs apraksts), aktīvo atpūtu (ietverta arī Veselības taka un novada velotūre, nav sporta komplekss „Mālzeme” (tas atrodams pie „Sporta”)) un apskates saimniecības (iekļauta Mežrubeņu saimniecība, nav kokaudzētava Bētras). Mājas lapā vispār nav pieejams tūrisma kartogrāfiskais materiāls, tāpēc, piemēram, Veselības takai atrašanās vieta tiek aprakstīta: „Ozolnieku mežā pie Lielā kalna”. Arī informācijas piedāvājums nav visur vienāds, piemēram, darba laiki nav šašliku namam „Talisman”, OZO Ledus hallei, Ozolnieku sporta centram u.c. Vispār nav atzīmētas telpas pasākumiem un konferencēm (Ozolnieku novada dome 2010c).

Atverot tūrisma sadaļu apmeklētājs var izvēlēties arī grupu „muzeji”, bet, tā kā šī grupa atrodas zem kultūras sadaļas, pie tūrisma izvēlnēm tā neparādās. Vēl atverot tūrisma sadaļu, apmeklētājs var redzēt virkni mazu foto, no kuriem daļa ir savienotas ar attiecīgā objekta aprakstu, daļa nav. Kā arī ne visas mazās fotogrāfijas ir redzamas, atverot tālākos grupu aprakstus. Nekur mājas lapā nav pašvaldības vadītāju uzrunas, darbinieku foto ir tikai divām sociālā dienesta darbiniecēm. Novada vēstures sadaļa nav pārskatāma, novada vispārīgā karte ir novecojusi un ļoti liela apjoma, bez papildus apzīmējumiem. Savukārt zem sadaļas „Statistika” ir arī novada ģeogrāfiskais apraksta ar karti, kurā nav ietverts Sidrabenes pagasts. Bet pašvaldības bilžu galerijā ir atspoguļoti tikai divi uzņēmumi – SIA „Dinex Latvia” un ar nepareizu nosaukumu AS „Lode” Ānes ražotne (nosaukts par SIA „LatSpartaks”). Interneta pieejas punkti ir zem sadaļas „Noderīga informācija”, pašvaldībā aktuālie sabiedriskās kārtības u.c. noteikumi ir zem sadaļas „Pašvaldība” (Ozolnieku novada dome 2010c). Kopumā var secināt, ka tūristam saistošā informācija nav pieejama koncentrēti vienuviet un netiek regulāri aktualizēta.

Lielāku ieguldījumu novada tūrisma informācijas izplatīšanā līdz šim veica Jelgavas rajona TIC, kas kopš novadu izveides ir jau iepriekšminētais Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada Tūrisma informācijas centrs. Ar š.g. novembri, pārcēlies uz Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni, tas atrodas Jelgavas pilsētas pakļautībā. Pētījuma izstrādes laikā tiek risinātas sadarbības sarunas starp Ozolnieku

48.

novadu un TIC un plānotas kopīgās informācijas izplatīšanas un citas aktivitātes. Pēc autores domām, būtiski iesaistīt sarunās visas iesaistītās puses – gan novada domes vadību, gan projektu speciālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti un informācijas centra vadītāju.

Vēl novada teritorijā ir vairāki informācijas nesēji dabā, piemēram, informatīvs tūrisma stends pie pagrieziena uz Dalbi, kur minēti fakti par „Via Hanseatica” projektu un tūrisma objektiem Zemgalē. Diemžēl jaunā gājēju estakāde ne tikai aizsedz stendu, bet būtiski kavē piebraukšanu pie tā. Viens objektu rādītājs uzstādīts Ozolnieku ciema centrā – uz norādes zīmēm nav nedz attālumu, nedz kādu simbolu, kas dotu tūristam papildus informāciju par objekta specifiku. Līdzās objektu rādītājam atrodas reklāmas statīvs ar novecojušu informāciju par kvadraciklu trasi un nomu. Vēl informatīvs stends uzstādīts pie Ozolnieku ezera, minēti ir pieejamie pakalpojumi un esošie ierobežojumi ezera teritorijā. Izsmeļošs izziņas un kartogrāfiskais materiāls vairākās valodās ir stendā pie J. Čakstes dzimtas mājām „Auči”, ir novietota ceļazīme pie P100 ceļa, kas norāda uz kazkopības saimniecību „Līcīši”. Kā arī, pie trīs Ozolnieku novadā esošiem dižkokiem – Mauriņu priedes, Garozas ozola un Teteles lapegles, ir uzstādītas dabas pieminekļa zīmes – katra pilnīgi savādāka.

Kopumā jāsecina, ka tūrisma informāciju sniedzēju neesamība un esošo kvalitāte ir aktuālākā tūrisma infrastruktūras problēma Ozolnieku novadā. Pēc autores domām, nepieciešams precizēt Ozolnieku novada Informācijas centra darbības mērķus un kompetences, lai veiksmīgāk organizētu ar tūrisma informāciju saistītās aktivitātes.

32. attēls. Objektu rādījs Ozolnieku ciemā.Avots: autores foto 2010.

Tūristu mītnes, viesu nami, pirtis

Ozolnieku sporta centra viesnīcā pieejamas 50 gultasvietas 17 istabiņās, kas sadalās sekojoši: viena četrvietīga istabiņa, divas trīsvietīgas, 8 divvietīgas, četras vienvietīgas, viens lukss (arī vienvietīgs) un viena istabiņa ar 17 vietām. 2008. gadā apkalpoti 536 cilvēki, 2009. gadā – 736 cilvēki, 2010. gada pirmajos sešos mēnešos apkalpoti 135 cilvēki. Cenu amplitūda – 6 Ls lētākais vienvietīgais numurs bez dušas līdz 20 Ls par lukss numuru. Ēdienreizes iespējams ieturēt kafejnīcā „Meka” tajā pašā ēkā.

LLKC dienesta viesnīca piedāvā pamatpakalpojumus par salīdzinoši lētu cenu. Tomēr viesnīcas noslodze zema - ~25% gadā, vislielākā maijā, kad ir sporta sacensību laiks. 17 istabiņas izvietotas divos stāvos. Kopumā ir 58 gultas vietas un 10 vietas uz matračiem. Istabiņu aprīkojums nav vienāds – var būt ar/bez dušas, TV, ledusskapja utt. Viesnīca atvērta 24h/diennaktī. Norēķini viesnīcā iespējami tikai skaidrā naudā.

SIA „Atpūta Ozolniekos” piedāvā divas banketa zāles – 40 un 50 cilvēkiem. Cena par vienu zāli ir 10 Ls/h, iespējamas atlaides. Pieejama pirts, cena 45 Ls uz vienu vakaru līdz 8 cilvēkiem. Iespējams nakšņot labiekārtotās istabiņās līdz 20 cilvēkiem, cena pēc vienošanās.

Atpūtas vieta „Saulgrieži” netālu no Dalbes atrodas klusā meža ielokā, kur iespējams rīkot dažāda mēroga pasākumus. Viesu mājā pieejama zāle, pirts telpa un baseins, ir virtuvīte un vairākas istabiņas naktsmieram. Dīķī dzīvojošās zivis iespējamas barot no rokas, ir atpūtas laukums bērniem un lapene.

49.

Īpašas sajūtas iespējams baudīt zelta griezuma piramīdā. Pieejama arī neliela, atsevišķa mājiņa diviem cilvēkiem, ja vēlas dzīvot ilgāku laiku.

Atpūtas komplekss „Vīksnas” jeb Dalbes pirts piedāvā telpas svinībām līdz 60 cilvēkiem, pirti, baseinu un iespēju peldēties dīķi vai pat Misā. Pašreiz tiek iekārtota atsevišķa māja ar gultasvietām līdz pat 20 cilvēkiem. Apkārtnē gaumīgi un radoši iekārota pastaigu taka. Cenas pēc vienošanās.

Viesu nams „Skalbes” atrodas pie Cenu ciema, Misas upes krastā un piedāvā trīs veidu pirtis (arī tvaika), burbuļvannu, grilu, laivu, nakšņošanas un svinību telpas līdz 40 cilvēkiem (visās ēkas ietilpība). Naktsmītnes cena 15 Ls/par nakti.

„Māras māja” ir viesu nams darbojas deviņus gadus. Galvenokārt telpās rīko viesības, kāzas, dzimšanas dienas, autores apsekojuma laikā pirmo reizi viesu nams izīrēts strādniekiem ilgākam laika posmam. Cena 250 Ls diennaktī viesību laikā. Pieejamas 12 gultas vietas, ir arī telšu vietas.

Telšu vieta „Šalkoņi” atrodas pašā Lielupes krastā un 2010. gada palos bija pilnībā applūdusi. Vasaras laikā ūdens līmenis nav augsts un upē iespējams peldēties. Cenas pēc vienošanās.

„Talisman” publiskā krievu pirts vasaras sezonā ir slēgta, bet pārējā laikā atvērta sestdienās no 11.00-22.00, maksa 3,50 Ls par visu dienu bez laika ierobežojuma. Ir vairākas pirts telpas – vīriešiem, sievietēm un ģimenes līdz 6 cilvēkiem. Ozolnieku sporta centra pirts pieejama gan atsevišķi, gan kopā ar sporta centra atpūtas zonu, cena 10 Ls/stundā. „Līcīšu” pirts cena 8 Ls/h vai 50 Ls uz nakti. Trūkums – nav naktsmītnes, vasaras laikā iespējams celt teltis.

Kopumā var secināt, ka novada teritorijā tuvāk Jelgavai ir plašs tūristu mītņu un pirts piedāvājums, bet pārējā novadā to nav vispār, kas būtiski, plānojot turpmāku tūrisma attīstību novada dienvidu daļā. Turklāt neviena mītne nav veikusi kādu sertifikāciju – vai viesnīcas, vai lauku tūrisma mītnes vai citu.

Darījumu un profesionālā tūrisma infrastruktūra

LLKC piedāvā pilnībā aprīkotas semināru telpas grupām no 8 līdz 60 cilvēkiem – pieejams interneta pieslēgums, projektori, ekrāni, DVD atskaņotāji, ventilācija, bezvadu internets, atpūtas telpa, specializēta datorklase ar 14 stacionāriem datoriem. Ēkas pirmajā stāvā var iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. Līdzās darbojas bistro, centram ir sava dienesta viesnīca. Pie centra plašs stāvlaukums. Cenas pēc vienošanās.

Arī Ozolnieku tautas nams piedāvā telpas semināriem un pasākumiem. Ir izremontētas un pieejams vairākas telpas, arī zāle ar 200 vietām, skatuvi un kulisēm. Papildus aprīkojuma semināriem – projektora, ekrāna, tāfeles – tautas namā nav. Bet ir ērts stāvlaukums, ēdināšanas iestādes atrodas netālu no tautas nama, tāpat arī naktsmītnes. Cenas pēc vienošanās.

Vēl konferences un citus pasākumus līdz 100 cilvēkiem iespējams rīkot Ānes kultūras namā. Šeit nav pieejams ekrāns, projektors vai tāfele, tomēr ir liels stāvlaukums, lifts cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekārtota plaša skatuve un kvalitatīva audio sistēma. Cenas pēc vienošanās.

Atpūtas un aktīvās atpūtas infrastruktūra

Zināmākais aktīvās atpūtas piedāvājums Ozolnieku novadā ir pagaidām vienīgā Baltijā ūdensslēpošanas trošu sistēma, ko piedāvā SIA Ritums (nomā zemi no pašvaldības līdz 2033. gadam). 1 aplis taisnā veidā ir 800 m garš, bet braucot slalomā, var sasniegt pat 1300 m. Ārzemnieku apmeklētāju vidū ir daudz – somi, igauņi, lietuvieši, rumāņi u.c. Pieejama noma – ūdensslēpes, veikborda dēļi, dēļi, uz kuriem brauc tupus un hidrotērpi. Vestes un ķiveres tiek iznomātas par velti, ir laivu noma, neliela bufete, tualete – maksas 0,20 Ls. Lai ievērotu drošības noteikumus, apmeklētāji reizi sezonā parakstās uz speciālas formas (trīs valodās, arī noteikumi ir 3 valodās – latviešu, krievu un angļu). Uzņēmums apsaimnieko visu Ozolnieku ezera teritoriju 26 ha platībā, kas ietver atkritumu savākšanu, pļaušanu utt. Jau iepriekš minēts, ka apmeklētāji, kuru skaits vasarā mērāms simtos, atstāj būtiski ietekmi uz apkārtējo vidi, kas netiek monitorēta.

50.

Vēl viens nozīmīgs aktīvās atpūtas piedāvājums ir OZO Ledus halle, patlaban visjaunākā ledus halle Latvijā. Te darbojas sporta preču veikals, izveidotas skatītāju tribīnes, kurās aptuveni ietilpst 500 skatītāju, arī ar īpašām vajadzībām. Ledus pielāgots arī kērlingam, pieejams tablo, video projektors, lielais ekrāns, audio aparatūra. Aktivitātes te notiek gandrīz katru dienu, arī Vecgada vakarā. Ir sporta nometnes bērniem „Pingvīnu vasara”, tiek rīkoti turnīri daiļslidošanā, hokejā. Pieejamie pakalpojumi: ledus laukuma noma, slidu un inventāra noma, slidu asināšana, masu slidošana, masu slidošana ar nūjām, masu slidošana daiļslidotājiem, slidotapmācības instruktora pakalpojumi, šorttreka apmācības, daiļslidošanas un hokeja nodarbības. Arī korporatīvie pasākumi, bērnu dzimšanas dienu svinības, sporta stundas uz ledus skolēnu u.c.

Aktīvā atpūta brīvā dabā Ozolniekos iespējama Ozolnieku Veselības takā (600 m garā posmā izvietoti vairāki vingrošanas rīki) un distanču slēpošanas trasē (2,5 km). Nevienā no objektiem nav izvietoti apgaismes ķermeņi, Veselības takā dažviet ir soliņi.

Makšķerēšanas iespējas ir Branku un Ānes ciemos (piedāvā SIA „Sudrablīcis”, pie dīķiem ir ugunskura vietas, Ānē pieejams arī grils un vienkārša atpūtas mītne, cena 4 Ls/dienā), kā arī Ozolniekos – bezmaksas Ozolnieku ezerā.

Izjādes ar sporta zirgiem piedāvā SIA „Princis” Brankās – 60 min izjāde maksā 10 Ls, grupām – lētāk. Pakalpojums pieejams katru dienu. Organizē arī treniņus un sacensības – iesācējiem. Ja jaunais sportists palīdz saimniecībā, ir atlaide apmācību maksai. Vietējie ar šo sporta veidu aizraujas maz, vairāk brauc no Jelgavas un Rīgas.

Turpat Brankās pieejamas arī izjādes ar ponijiem un mini zoo apskate, ko piedāvā IK Zemgales Poniji. Aplokos līdz pirmajam sniegam apskatāmi poniji, kaziņas, sivēns, ēzelis. Apmeklētājiem pieejami gida pakalpojumi, svinību telpas (tikai bērnu svinībām), grils u.c. iespējas. Ik gadu miniatūro saimniecību apmeklē ~5000 cilvēku no Latvijas, Vācijas, Pakistānas u.c.

Arī Latvijas valsts meži (LVM) ir izveidojuši un apsaimnieko divas atpūtas vietas savā teritorijā – pirmā atrodas pie Gauju ceļa un otrā pie Ārijas-Jankovski ceļa, abas ierīkotas 2005. gadā (Galiņa 2010). Pirmā gan atrodas tālu no apskates objektiem un ir vairāk domāta medniekiem, sēņotājiem utml. (autore šo vietu atklāja, meklējot Dabes kapus). Savukārt pēdējā atpūtas vieta tiek izmantota organizējot brīvdabas pasākumus Teteles skolas skolēniem (tieši līdzdarbojoties viena pārgājiena organizēšanā, autore uzzināja par šo vietu). Abās atpūtas vietās ir galdi, soli, atkritumu urnas, ugunskura vieta, āra tualete. Turklāt pēdējai atpūtas vietai līdzās ir lieliski saglabājušās lielgabalu pozīcijas un ap tām kājnieku ierakumi – šeit būtu nepieciešams uzstādīt informācijas plāksni (LVM pārstāvjiem nav iebildumu tādu uzstādīt).

Apkopojot infrastruktūras apskatu, var secināt, ka Ozolnieku novadā ir nevienmērīgs tūristu mītņu, sabiedriskā ēdināšanas, aktīvās atpūtas u.c. tūrisma infrastruktūras izvietojums, kas pamatā koncentrējas ap Jelgavu. Sidrabenes pagastā tajā pašā laikā ir maz asfaltētu ceļu, retāk kursē sabiedriskais transports un mazāk attīstīta aktīvās atpūtas infrastruktūra. Taču ir būtiski atcerēties, ka Ozolnieku novada dienvidu daļā sākas Zemgales līdzenums, kurā dominē viensētas un lauksaimnieciskā darbība. Šādā vidē infrastruktūras attīstība nav primāra, jo netiek veidotas rūpnieciskās zonas un attīstīta ražošana kā tas notiek Jelgavas apkārtnē. Šis secinājums būtisks turpmāk plānojot tūrisma attīstību novada dienvidu daļā, kur jau tagad pastāv vairākas nozīmīgas tūristu piesaistes.

3.3. Esošās tūristu piesaistes

Baltoties uz jaunāko Zemgales plānošanas reģiona tūrisma bukletu, kā arī autores apsekojumos uzzināto, pašreiz Ozolnieku novadā tūrisma uzņēmējdarbībā iesaistīti 27 objekti:

7 apskates objekti

2 lauku saimniecības

8 aktīvās atpūtas piedāvājumi 51.

3 telpas konferencēm un semināriem

7 tūristu mītnes

4 pirtis

Piedāvāto pakalpojumu skaits ir lielāks, jo vairāki objekti tūristam var piedāvāt dažādu iespēju komplektu – piemēram, lauku saimniecības apskati un pirts nomu, vai semināru vietu un naktsmītni utt.

Tā kā iepriekšējā apakšnodaļā lielākā daļa objektu tika aprakstīti, jo pēc savām funkcijām tie vairāk atbilst, piemēram, sociālajai infrastruktūrai, autore turpmāk apskatīs tikai vēl neminētās tūrisma piesaistes.

Motosporta muzejs Ozolniekos

Ekspozīcijas materiālus kolekcionārs Alfrēds Zamockis vāc kopš 1989. gada. Pats senāk aktīvs motobraucējs, tagad ir treneris un „Ozolnieku motokluba” biedrs. Ekspozīcija izvietota pašvaldības ēkā, Ozolnieku vidusskolas teritorijā un ir apskatāma jau trīs gadus – no 2007. gada. Viesu grāmatā ir 57 ieraksti, tomēr precīzas statistikas par apmeklējumu nav. Ekspozīcijā ir gan motocikli un viss ar to saistītais, gan akordeoni, ermoņikas, rakstāmmašīnas, radioaparāti, sens divritenis u.c.

Muzejā (drīzāk privātajā ekspozīcijā) ir savas tradīcijas – ja to apmeklē kāda grupa no ārzemēm, kolekcionārs izkar tās valsts karogu. Katram apmeklētājam no 20 ekspozīcijā apskatāmajiem motocikliem ir jāizvēlas sev vistīkamākais un jāpastāsta, kāpēc tieši tas liekas vislabākais. Muzejs pieminēts vairākās tūrisma kartēs. To apmeklējuši arī ārzemju motobraucēji no Skotijas, Polijas, Vācijas, Austrijas. Ieeja muzejā pret ziedojumiem.

Ozolnieku novada muzejs

Ar novada domes lēmumu dibināts 2008. gada 17. janvārī. Muzeja nolikums pieņemts 2008. gada 12. jūnijā. Muzejā strādā viens cilvēks – Aigars Stillers. Muzejs nav akreditēts. No 2009. gada 18. maija apmeklētājiem pieejama pastāvīgā ekspozīcija „Ozolnieku cilvēki pirms 90, 80, 70, 60… gadiem” – 17 stendos apskatāmi materiāli par Ozolnieku novada vēsturi no 18. gadsimta līdz Ozolnieku novada dibināšanai 2003. gadā. Izstādi 2009. gadā apskatījuši 42 cilvēki. Muzeja telpās katru gadu notiek tematiski pasākumi, piemēram, 1949. gada 25. marta deportāciju atcerei. Tiek sniegtas konsultācijas par novada vēsturi, organizētas tikšanās Ozolnieku novada vecākajiem iedzīvotājiem. Muzeju atbalsta virkne vietējo cilvēku, dāvinot materiālos, daloties atmiņās.

2009. gada maijā muzejs kopā ar VKPAI veica pārbaudes ekspedīciju pa četrām novada skanstīm arheologa Jura Urtāna vadībā. Apsekojuma apraksts pieejams novada mājas lapā. Muzejam nav savas nosaukuma plāksnes pie ieejas durvīm, kā arī novada mājas lapā pie muzeja apraksta lasāma gadu veca informācija nākotnes izteiksmē. Autore uzskata, ka ierasto ekspozīciju varētu padarīt dzīvāku, piemēram, kāda ar meliorāciju saistīta eksponāta iedarbināšana, regulāri pasākumi jaunajai paaudzei. Tāpat būtu lietderīgi algot vismaz vēl vienu darbinieku, piemēram, muzejpedagogu vai pētnieku.

Teteles pamatskolas muzejs „Laiki un likteņi”

Muzeja sākums ir 1977. gadā, kas Sprīdīšu astoņgadīgajā skolā tika atklāta Kauju slavas istaba. Tagad apmeklētājam muzejā pieejamas ekspozīcijas par 2.P.k., Teteles pamatskolu un Tetelmindes pagasta ievērojamiem cilvēkiem. Sevišķi interesanta informācija ir par izcilo šahistu Frici Apšenieku. Skolā ik gadu ap 7. aprīli – sportista dzimšanas dienu, tiek rīkoti piemiņas šaha turnīri.

Muzeja vadītāja Sarmīte Zieberga organizē tikšanās ar novadniekiem un skolas absolventiem, pēta brīvības cīņas, ģimeņu ciltskokus, iesaista skolēnus ar vēsturi saistītos konkursos, mācību laikā muzejā notiek vēstures stundas, notiek Lāčplēša dienai veltīti pasākumi.

52.

J. Čakstes dzimtas mājas Auči

„Auču” dzīvojamo māju sāka celt 1924. gadā, pabeidza trīsdesmito gadu sākumā un atjaunoja 1995. gadā. Senāk „Auči” bija viena no ievērojamākām saimniecībām Lielupes krastos – audzētas cukurbietes, bija prezidenta stādīts augļu dārzs, bišu drava. No torņa „atvēries lielisks skats uz visu apkārtni” (Račinska 1997).

2.P.k. beigās Čakstes devās trimdā. Padomju saimniecība „Zālīte” ēka bija gan iecirknis, gan veikals, gan 11 ģimeņu mājas. 1995. gadā māju īpašumā pārņēma Zviedrijā dzīvojošais prezidenta mazdēls Jānis Konstantīns Čakste, 4 gadu laikā to atjaunoja (izvests ~200 tonnas atkritumu), pēc savas iniciatīvas izveidojot piemiņas vietu J. Čakstem. Ēkas remonta laikā bēniņos atrasti ģimenes dārgumi, kas pārcietuši visus padomju laikus. 12.09.1999. atklāja memoriālo muzejs (drīzāk privātu piemiņas ekspozīciju) ar J. Čakstes darba kabinetu, materiāliem par dzimtas vēsturi. Lai arī tā ir privātmāja, ekspozīcija un apkārtne (parks, piknika vieta, sporta laukums) ir pieejama ikvienam interesentam pēc vienošanās katru dienu. Te notiek izstādes, sarīkojumi, semināri, svinīga J. Čakstes stipendijas piešķiršanas ceremonija. Tomēr akreditētu muzeju ģimene nevēlas veidot, jo „Auči” ir arī privāta dzīves telpa.

1. tabula Apmeklētāju statistika „Aučos” 1999.-2009. gadsGads 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.Skaits 329 957 691 806 1598 1673 1768 1451 1321 1866 1468.Avots: ekskursiju vadītājas I. Freimanes apkopojums.

Pamatā apmeklētāji ir skolēni, ģimenes, studenti. Vislielākais apmeklējumu skaits maijā, septembrī, novembrī. „Aučos” iegriežas pirms došanās uz „Billītēm”, Jaunsvirlaukas muižu, Dzintara kapelu, Rundāles pili. Nekādus mārketinga pasākumus ģimene neveic. Ieeja muzejā ir pret ziedojumiem. Ģimene plāno izveidot aktivitāšu taku mežā ar fiziskiem un prāta asināšanas uzdevumiem par Latvijas vēsturi. 2010. gadā iestādītas divas jaunas alejas – stādīju vidū arī V. Zatlers ar kundzi. Ja būtu vairāk līdzekļu, ģimene atjaunotu arī saimniecības ēku, kur izmitināt viesus, lai nodalītu privāto zonu. Tornis tūristiem diemžēl nav pieejams. Ap māju ir skaits parks un alejas ar virkni dižkokiem, kas šī pētījuma ietvaros ietverts kā auditējams tūrisma resurss.

E. Virzas mājas Billītes

Rakstnieks, īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis 27.12.1883. saimnieka ģimenē „Rāceņos”. Šo māju vairs nav, to vietā novietots piemiņas akmens. Savukārt kaimiņu mājās „Billītēs” rakstnieks ar dzīvesbiedri Elzu Stērsti bija bieži viesi. Māja bijusi un ir skaistākā tuvākajā apkārtnē.

„Billītes” celtas 19. gs. beigās, tagad te iekārtota privāta ekspozīcija, ko paveikusi abu rakstnieku mazmeita Amarillis (aizsaulē kopš 2004. gada). Viņas iesākto turpina meita Anna Žīgure un mazmeita Diāna Jance. „Billītēs” dzīvo arī rakstnieku mazdēls žurnālists Eduards Liekna un rentnieki. „Billīšu” māja ir izremontēta, ēkas vienā daļā ir gaumīgi iekārtota viesu istaba ar ļoti labu bibliotēku, īpašu interjeru. No oriģinālām lietām ir saglabājies vecais „Billīšu” galds, kura virsma ir no dažādiem marmora gabaliņiem, 2 krēsli, grāmatu plaukts un Voltēra Raksti. Vasaras mājā iekārtots dzejnieku salons ar Parīzes, Pēterburgas un Rīgas noskaņām – skaņu plates, lieliskas grāmatas un žurnāli, ~1873. gadā Rīgā ražotas tāfelklavieres. „Billītēs” arī apskatāma republikas nozīmes, „Straumēnos” pieminētā zirgkastaņa – 4,40 m, ar 5 žuburiem. Saimniecēm ir nodoms restaurēt kūti, izveidojot tur svinību zāli, kā arī izveidot divas istabiņas viesiem. Apmeklētājiem „Billītes” pieejamas no maija līdz septembrim. Apmeklē ~500 cilvēkiem gadā – somi, igauņi, vācieši, ārzemju latvieši. Ārzemnieki apmeklē pirms Rundāles, latvieši kopā ar „Aučiem”, Plūdoņa „Lejniekiem”. Šogad arī izveidota biedrība efektīvākai ideju realizācijai. Ieeja pašreiz „Billītes” bez maksas. Nekādu reklāmu saimnieces neveido, jo viesu uzņemšana nav bizness.

Jau vairākus gadus „Billītēs” notiek Jāņu ielīgošana latviskā garā, kas ir pilnīgi atklāts pasākums un pieejams ikvienam. Šogad diemžēl par īpaši organizēto autobusu no Ozolnieku ciema uz „Billītēm” bija

53.

informēti daži cilvēki, tāpēc autobuss atbrauca tikai ar diviem jāņubērniem. Autore iesaka citus gadus uz organizēto braukšanu aicināt ikvienu interesentu, ievietojot ziņu novada avīzē vai mājas lapā. Īpaša tradīcija ir Annas diena „Billītēs”, kad tiekas ~150 lūgtie viesi.

Bētras, kokaudzētava

Kokaudzētavas saimniekiem Arnoldam un Ilgai Gross pieder 51 ha zemes, no tiem kokaudzētavai atvēlēti pieci. Īpašumā ir arī mežs un bišu drava. Abi saimnieki iepazinušies izsūtījumā un agronomijas studijas beiguši Blagoveščenskas Lauksaimniecības institūtā. 1956. gadā viņi atgriezās Latvijā un Pūrē par zinātniskajiem līdzstrādniekiem strādāja līdz 1990. gadam. Reizē ar zinātnisko darbu Pūres DIS jau astoņdesmitajos gados Arnolds Gross sāka audzēt augļu koku un ogulāju stādus. Kad Latvijā sākās atmodas un Breša zemnieku laiks, viņš atguva īpašumā tēva zemi un kokaudzētava pakāpeniski tika pārcelta uz Garozu. „Bētru” mājas būvētas uz Namiķu vecsaimniecības zemes 1923. gadā, kailā vietā. Vecās mājas gan vairs nav, tagadējā celta 1930. gadā. Pašiem dzīve joprojām ir sadalīta starp divām mājām – sezonā darbs kokaudzētavā, bet ziemā „atpūta” dzīvoklī Pūrē.

„Bētru” piedāvātā stādu kvalitāte ir augsta. Grosu kokaudzētavā pirktajiem stādiem var saņemt vairumtirdzniecībā nepieciešamās augu pases. Kokaudzētavas produkciju pārdod Jelgavas, Bauskas, Iecavas, Olaines un Rīgā Lubānas tirgos. Jelgavā ir daudz pastāvīgo pircēju, kas pie saimniekiem iepērkas jau gadus desmit. 2010.g. pavasarī piedāvā ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu, upeņu, jāņogu, ērkšķogu, aroniju, bezērkšķu krūmcidoniju, dažādu aveņu, saldo pīlādžu, kaukāza plūmju stādus, arī vairumā. Mežā pie mājām abos karos vāciešu raktās tranšejas, esot arī kāda lidotāja kaps un lidmašīnas bedre. Saimniecības teritorijā atrasts arī akmens laikmeta cirvis. Apmeklētāju uzskaite netiek veikta, ieejas maksas audzētas apskatei nav.

SIA Līcīši Ltd.

Vienīgais objekts novadā, kas minēts „Impro Ceļojumi” katalogā veselos trīs maršrutos – „Zemgales alus un siera tūre”, „Zemgales gardēžu diena”, „Mistiskā Zemgale”. Saimniecība slavena visā Latvijā, jo pirmie uzsāka kazas siera ražošanu. Ir sava mājas lapa, informācija pieejama tikai latviešu valodā.

Ģimene atguva mantojumu un pārnāca no Rīgas uz Cenu pagastu dzīvot 1992. gadā. Jaunākajam bērnam tad vēl bija tikai gadiņš un alerģija pret govs pienu, tāpēc tika nopirktas divas kazas. Ganāmpulka lielums kopš 1995. gada ir svārstījies no 80 līdz 150 kazām. Pašreiz ir ~100 lopiņi. Māra Liepiņa 1995. gadā apguva kazkopības zinības ASV, tāpēc saimniecība var lepoties ar vienīgo Latvijā ASV apsēklošanas komplektu, kuru darbībā aplūkot ik gadu brauc Latvijas Lauksaimniecības studenti un citi interesenti. Saimniecībā darbojas deviņi ģimenes locekļi un vēl apmēram seši strādnieki – 15 strādājošo. „Līcīšu” saimnieki ir bijuši vieni no Latvijas kazu audzētāju asociācijas dibinātājiem, Māra Liepiņa kopskaitā 10 gadus ir bijusi tās vadītāja.

Pašreiz ir sadarbība ar lielajiem ķēžu veikaliem – RIMI un Maxima, Stockman, SKY, kā arī atsevišķiem krogiem un restorāniem Rīgā un Jūrmalā. Ir savs stends Rīgas centrāltirgū, kā arī saimniecība aktīvi piedalās gadatirgos. Sortiments tikai no piena izaudzis līdz ~ 17 produktiem. Ir viens zilās šķirnes bullītis, tītari, cāļi, pērļu vistas, zosis, divi suņi un deviņi kaķi. Visas šīs radības (atskaitot buļļus) brīvi staigā saimniecības teritorijā un pamatā ir domāta tūristu izklaidei. Tūrisms ienes ~20% no kopējiem saimniecības ienākumiem. Pamatā ceļotāji izmanto ekskursiju un degustāciju pakalpojumus. Saimniecību apskatīt brauc banku, slimnīcu, skolu, pensionāru biedrību pārstāvji. Saimnieki nekad neprasa naudu par ekskursijām no invalīdiem un bāreņiem. Izcenojumi – ekskursijas ~1,40 Ls + degustējamā produkta cena. Iegūts novērtējums Populārākais bioloģiskais gada produkts 2008. gadā „Zaļā pēda” un ir daudz citi apbalvojumi un pateicības. Saimniecībai ērti apmeklēt arī laivojot pa Misu.

54.

Ģeomedību slēpņi

Ar mērķi pamedīt, Ozolnieku novadu apmeklē ne mazums cilvēku. Ģeomedības jeb angliski geocaching savā būtībā ir orientēšanās, izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmu jeb GPS. Galvenais uzdevums – atrast apslēpto mantu, visbiežāk sviestmaizes lieluma kārbiņu, kur ir noslēpti dažādi nieciņi tās atradējam. Būtiskākā atšķirība no orientēšanās ir tā, ka slēpņi ir stacionāri, proti, ikviens cilvēks var sagatavot slēpni, nolikt to paša nolūkotā vietā un šīs vietas koordinātes ierakstīt globālajā meklēšanas tīklā. Tās tālāk nolasa meklētāji un dodas ekspedīcijā. Ja slēpni izdodas atrast, atradējs drīkst no kārbiņas paņemt kādu nieciņu sev, bet viņam arī kaut kas jāieliek atpakaļ kā dāvanā nākamajam atradējam. Tādā veidā šīs spēle (ja vien kaut kas nenotiek ar slēpni) var ilgt mūžīgi.

Turklāt ģeomednieki vienmēr cenšas izvēlēties zīmīgas vietas, saistītas ar kādu vēsturisku vai citu notikumu, kas arī tiek nodots caur globālo sistēmu. Ģeomedību mājas lapā diskusijās turklāt var uzzināt daudz interesanta saistībā ar novadpētniecību, jo mednieki dalās uzzinātajā informācijā par katru objektu. Šīs sitēma ļauj arī fiksēt slēpni atradušo cilvēku skaitu, jo viņi reģistrējas kā reģistrācijas blociņā, kas noslēpts lādītē, gan internetā. Tā piemēram, Salgales baznīcas drupās noslēpto kārbiņu no tās uzstādīšanas brīža 2009. gada 1. augustā ir atraduši vairāk kā 50 cilvēki, tajā skaitā vairāki ārzemnieki. Savukārt slēpni pie Vareļu pieminekļa no 06.06.2009. atraduši vairāk kā 120 cilvēki, pie Tetelmindes muižas torņa – ap 200 (no 10.06.2009.) – kopā pašreiz novadā ir noslēpti 12 slēpņi (autorei izdevies atrast 11) (Groundspeak Inc. 2010b). Tas nozīmē, ka šī aktivitāte, kurā iesaistīti pamatā jaunieši, ir ļoti populāra un var būt izmantojama novada tūrisma veicināšanā.

33. attēls. Ģeomedību slēpņi „Nepiepildīties sapņi” (Vareļu piemineklis) un „Salgales baznīcas drupas”.Avots: autores foto 2010.

Apkopojot visas esošās tūrisma piesaistes kartē, jāsecina, ka arī te vairums objektu koncentrējas Jelgavas tuvumā (skatīt 9. Pielikumu). Un kā jau iepriekšminēts, Sidrabenes pagasta interesantākās vietas tūristi apskata garām braucot uz kaimiņu pašvaldībām.

Apkopojot visu iepriekš šajā nodaļā secināto, iespējams vispārīgi iezīmēt teritorijas ar tūrisma attīstībai vislabvēlīgāko situāciju (skatīt 10. pielikumu).

3.4. Teritorijas ar tūrisma attīstībai labvēlīgu situāciju

Pēc autores domām, Ozolnieku novadā pēc pašreizējās informācijas iespējams izvirzīt piecas turpmākai tūrisma attīstībai labvēlīgas teritorijas. Autore tās dala pēc attīstībai nepieciešamo aktivitāšu apjoma, proti, zonās ar vislabvēlīgāko vidi tūrisma attīstībai nepieciešams ieguldīt vismazāk darbu un līdzekļus, tātad pirmā zonā ir vieglāk attīstāma kā otrā, bet otrā vieglāk kā trešā utt.

55.

1. zona – Ozolnieku ciems.

Ozolniekos un ciema apkārtnē jau tagad atrodas lielākā daļa tūrisma pakalpojumu sniedzēju, arī trīs no auditā visaugstāk novērtētajiem tūrisma resursiem (ja neskaita pašu ciemu), ciemā ir vislabāk attīstīta visa veida infrastruktūra, tas ir atpazīstams Latvijas mērogā.

Kā potenciālos tūrisma veidus, ko iespējams attīstīt Ozolniekos, autore iesaka (prioritārā secībā): sporta tūrisms, rekreatīvais tūrisms un aktīvais tūrisms.

Autore uzskata, ka sporta tūrisma attīstība profesionālā līmenī ar pašvaldības koordinētu vadību un atbalstu, būtu visvieglāk realizējamais tūrisma veids. Sporta nometnes, iespējas trenēties Ozolnieku sporta iestādēs un sporta sacensības jau veido sporta kultūru ciemā. Novadā dzīvojošiem sportistiem būtu jākļūst par novada seju, viņu fotogrāfijām ir jābūt novada un Ozolnieku ciema vizītkartēm ne tikai tūrisma kontekstā. Novadā ir jādarbojas sporta atbalsta biedrībai, fondam vai kādai citai juridiskai institūcijai, ar kuras palīdzību tiek piesaistīts finansējums novada esošo un potenciālo sportistu izaugsmei. Vairums darāmo darbu profesionālā sporta tūrisma attīstībai pašreiz ir saistīti ar skaidras stratēģijas izstrādi, jo nepieciešamā infrastruktūra ciemā jau ir. Šeit kā lielāko problēmu autore redz sporta jomā strādājošo pašvaldības un privātā sektora pārstāvju dažādos darbības mērķus (peļņas gūšana biznesā, sabiedrības labums pašvaldībai), kas var kavēt sadarbību.

Rekreatīvo tūrismu autore vērtē kā otro vienkāršāk attīstāmo. Apmierināts atpūtnieks iecienītajā vietā atgriezīsies vienmēr, uzturēsies ilgi un izmantos tur piedāvātos pakalpojumus, jo tie saistās ar viņa labsajūtas veicināšanu un sociālā stāvokļa demonstrēšanu. Tāpēc, pēc autores domām, pie Ozolnieku ezera ir jābūt zilā karoga pludmalei vai vismaz atpūtniekiem piedāvāto pakalpojumu servisam – ģērbtuvēm, tualetēm, atspirdzinošiem dzērieniem un uzkodām, pludmales volejbola laukumam, medicīniskajiem pakalpojumiem, bērnu atpūtas zonai un pasākumiem – jābūt pietuvinātiem zilā karoga līmenim. Ozolnieku ezera „pludmalē” ir jāskan mūzikai, jānotiek pludmales volejbola mačiem, jāstrādā āra bāram, katru nedēļas nogali jārīko nelieli koncerti. Turklāt visām aktivitātēm jābūt tendētām arī uz ārvalstu tūristiem – lai Ozolnieki (vismaz Jelgavas un Olaines iedzīvotājiem) ir labākā alternatīva Jūrmalai. Šeit autore kā būtiskāko problēmu saskata pašreizējās novada domes un Ozolnieku ezera nomnieka atšķirīgos viedokļus par teritorijas apsaimniekošanu, kas kavē objekta pilnvērtīgu attīstību.

Aktīvā tūrisma attīstīšana, kā uzskata autore, būtu vissarežģītākā no visām trim. Nūjošana, orientēšanās, ūdensslēpošana, vingrošana un dažādas nodarbības brīvā dabā, skriešana, distanču slēpošana utt. – iestrādnes un potenciāls Ozolniekos ir katrā jomā. Tomēr, lai to pārveidotu tūrisma produktā nepieciešami gan informācijas pieejamības, gan infrastruktūras uzlabojumi. Iepriekš pieminētie projekti, kas datorā gaida savu iesniegšanu, dotu vislielāko ieguldījumu aktīvā tūrisma attīstībā, tāpēc pašvaldības projektu realizēšanas modelis tūrisma jomā noteikti uzlabojams, piemēram, izmantojot „Ozolnieku novada attīstības biedrību”.

2. zona – Ānes un Teteles ciemi ar to tuvāko apkārtni.

Lai pilnībā izvērtētu zonas potenciālu, nepieciešams apsekot vēl vienu tūrisma pakalpojumu sniedzēju (Ānes muižu) un tūrisma resursu „Teteles vecais ceļš”, ko neizdevās izdarīt šī pētījuma ietvaros. Autore par perspektīviem šeit uzskata kultūras, pasākumu un izziņas tūrismu.

Kultūras tūrisma potenciāls ciemu līmenī jau tiek izmantots, to realizē Teteles pamatskolas muzejs. Tomēr, lai spētu piesaistīt lielāku tūristu plūsmu, nepieciešams izveidot vienotu tūrisma produktu, ietverot skolas muzeju, Tetelmindes muižas torni, skolas parku un dižzkokus, nozīmīgu cilvēku atdusas vietu apmeklējumu Teteles kapos. Lai to paveiktu, nepieciešams uzlabot muzeja vizuālo noformējumu, papildināt tā ekspozīciju, ierīkot informācijas zīmes pie objektiem un apmācīt gidus (piemēram, skolēnus). Kā vispiemērotāko, autore saskata velomaršruta izstrādi, ko tūrists varētu veikt arī patstāvīgi.

Pasākumu tūrisma potenciālu autore saskata divos objektos – Teteles skolas parkā un Ānes kultūras namā. Pirmā vieta, pēc autores domām, ir lieliska brīvdabas koncertiem, teātra izrādēm un ārā kino. Ainaviskā

56.

apkārtne, tīrais gaiss, skatu tornis un labās piekļuves iespējas jau tagad aicina tūristus iegriezties skolas parkā. Tomēr apmeklētāji šeit neveicina ekonomisko izaugsmi, ko varētu mainīt nelielas skatuves izbūve stacionāri vai (kas būtu labāk) mobilas skatuves uzstādīšana vasaras periodā. Tad parkā notiktu kultūras pasākumi, uzstātos novada un viesmākslinieki, pasākumu laikā darbotos nelieli tirdzniecības paviljoni. Vienīgo problēmu autore šeit saskata tuvāko māju iedzīvotāju potenciālās pretenzijas skaļās mūzikas dēļ utml., tāpēc viņi noteikti jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā. Turpretī, Ānes kultūras nams, pēc autores domām, neizmanto pat pusi no savām iespējām, jo dienas lielāko daļu ir tukšs. Būtu nepieciešams vairāk strādāt viesmākslinieku piesaistē, organizējot teātru izrādes, nelielus koncertus, literāros vakarus, kino izrādīšanu kultūras namā utt. Autore kā būtisku problēmu kultūras dzīves attīstīšanā saskata krievvalodīgi runājošo ciema iedzīvotāju nevēlēšanos iesaistīties pašvaldības piedāvātajās aktivitātēs, kas saistīts ar starpkultūru komunikācijas jautājumiem. Tomēr to var risināt, organizējot apmeklētājiem transportu nokļūšanai uz/no kultūras nama. Lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes, iespējams veikt aptauju – gan tiešā veidā, gan elektroniski.

Izziņas tūrisma potenciālu Teteles un Ānes ciemu apkārtnē autore vērtē augstu, tomēr tam ir nepieciešami papildinājumi. Proti, savu piekrišanu tūristu grupu uzņemšanai izteicis A/S „Lode” Ānes cehs (iespēja izzināt ķieģeļa tapšanas procesu), līdzās ciemam jau darbojas komercmakšķerēšanas uzņēmums (potenciāls izziņas tūrismam hidrobioloģijā), skolas parkā iespējams izzināt visu saistībā ar kokiem, tomēr pilnīgam piedāvājumam būtu nepieciešams vēl kāds piesaistītājs. Piemēram, Ānes ciemā esošā SIA „Eisako” šokolādes darbnīca, kas nevēlējās ar autori pētījuma izstrādē sadarboties. Iespējamā alternatīva varētu būt kāda no tuvumā esošām zemnieku saimniecībām – Dambrati, Būrnieki, Auermaņi. Tāpēc nepieciešams turpināt pētījumu abos ciemos, lai pilnībā noformētu potenciālo tūrisma attīstības zonu.

Autore uzskata, ka Ānes ciemā iespējams attīstīt arī sporta tūrismu, tomēr tam nepieciešama būtiska infrastruktūras attīstīšana (naktsmītne, sporta kompleksa pārbūve), ko noteikti veicinās plānotā jauniešu iniciatīvu centra izveide Ānē (projektā ieplānota arī dienesta viesnīca), bet šeit tas sīkāk netiks iztirzāts.

3. zona – Misas upe un Jelgavas-Rīgas vecā ceļa apkārtne.

Autore abus objektus vērtē vienlīdz nozīmīgi, jo tie atrodas ļoti tuvu un būtībā ir alternatīvas vienam galamērķim. Atšķirība tikai vai tūrists vēlas braukt ar laivu vai pārvietoties kājām, velosipēdu vai auto. Šeit iespējams attīstīt aktīvo tūrismu, zinātnisko/arheoloģisko tūrismu un kultūras/izziņas tūrismu.

Lai attīstītu aktīvo tūrismu Misas upē, vienkāršākajā variantā nepieciešami tikai infrastruktūras uzlabojumi – ūdenstūristu apmetņu izveide un informatīvi stendi upes krastos pie apskates objektiem (kuri, protams, ir jāsakārto tūristu apskatei). Vēl nepieciešams izveidot karti, ko tūrists var izprintēt no novada mājas lapas un pats doties laivu braucienā. Tāpat, mājas lapā jābūt informācijai par ūdens līmeni upē, drošības jautājumiem uz ūdens utt. Mazliet sarežģītākā variantā nepieciešams vēl arī gids, ko pēc autores domām būtu jāspēj nodrošināt novada informācijas centram.

Analoga situācija ir vecā ceļa attīstīšanai – nepieciešamas atpūtas vietas un informācijas plāksnes, tūristam ērti lietojama karte ar objektu aprakstiem un ideālā variantā arī gids. Turklāt novada informācijas centram būtu jāveicina aktīvā tūrisma uzņēmējdarbības attīstību ar semināru, projektu un pieredzes apmaiņas pasākumiem. Problēmas autore saskata vairākas – privātīpašumu īpatsvars abās zonās, apmācītu gidu neesamība novadā un daudzas iesaistītās puses. Ja īpašnieks nevēlēsies sadarboties, tūrisma resurss nebūs attīstāms. Šādas situācijas iespējams risināt tikai sarunu ceļā. Apmācītu gidu trūkumu iespējams risināt ar kursu organizēšanu – šādus kursu janvārī plāno veikt Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada TIC (Kindereviča 2010) un iespējams tas ir arī Ozolniekos. Apmācības varētu realizēt pašvaldības tūrisma speciālists vai kāds pieaicināts eksperts. Tas, pirmkārt, celtu vietējo iedzīvotāju zināšanu līmeni par novadu, otrkārt – apvienotu visas iesaistītās puses tūrisma attīstībai, jo gidi par savu darbu varētu saņemt atalgojumu. Daudzās iesaistītās puses var apgrūtināt tūrisma zonas attīstību, tāpēc sarunas sākumā jāvada tūrisma speciālistam, kurš vislabāk spētu izskaidrot un pamatot visus tūrisma uzņēmējdarbības riskus un ieguvumus. Autore pēc apsekojumiem secina, ka upes krastā un ap veco Jelgavas-Rīgas ceļu dzīvojošie būtu ieinteresēti sadarboties.

57.

Zinātniskā/arheoloģiskā tūrisma attīstībai nepieciešama zinātniskās darbības attīstīšana abu teritoriju apkārtnē. Autore uzskata, ka ir jāveic arheoloģiskie izrakumi vai vismaz apsekojumi Silgraužu skansts apkārtnē, Cenu muižas vietā, Cenu muižas barona kapu apkārtnē, vairāku veco krogu vietā, jāveic upes zondēšana posmā no Cenu ciema līdz ietekai Iecavā, jo zeme ap ūdens un zemes ceļiem slēpj nozīmīgas vēstures liecības, kuras jau mēģinājuši (un sekmīgi) piesavināties „melnie” arheologi. Šeit kā būtiskākās problēmas autore saskata – privātīpašuma īpatsvaru, birokrātiju un pašvaldības ierobežotos finanšu resursus. Pirmā problēma ir tāda pati kā aktīvā tūrisma attīstībā, bet šeit autore redz iespēju pašvaldībai iegādāties (jaunā likumdošana pieļauj arī pieminekļa atsavināšanu) vai ilgtermiņā nomāt nozīmīgākos resursus. Birokrātijas radītās problēmas autore saskata, jo būtu nepieciešamas atļaujas no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) un arī īpašniekiem. To var risināt veidojot ciešu sadarbību ar visām pusēm, iesaistot tās lēmumu pieņemšanā (kas arī ir nemazāk laikietilpīgi, bet ilgtermiņā – efektīvāk) – var tikt izveidota, piemēram, „Misas upes un Jelgavas-Rīgas vecā ceļa attīstības darba grupa”. Tūrisma kontekstā izrakumu vietas varētu būt lieliska tūristu piesaiste arheoloģiskā tūrisma kontekstā – gan apskates braucieniem, gan iesaistot brīvprātīgos izrakumu veikšanā. Un ierobežotos naudas līdzekļus allaž var palielināt ar līdzekļu piesaistes instrumentiem, kas šajā zonā būtu ne tikai projekti, bet arī filantropu, pašu īpašnieku, vēstniecību (Francijas, Vācijas, Zviedrijas, arī Krievijas) ziedotie līdzekļi.

Kultūras/izziņas tūrisms, pēc autores domām, būtu nākamais attīstības posms pēc zinātniskā/arheoloģiskā tūrisma aktivitāšu noslēguma – tad pētījumu rezultātā būtu atjaunoti objekti, izzināta to apkārtne, būtu iespējams veidot kultūras/izziņas tūrisma produktus. Autore saskata lielu potenciālu „Mazsilgraužu” mājās izveidot upes un vecā ceļa vēstures rekonstrukcijas un popularizēšanas klubu, kas organizētu, piemēram, tematiskus pasākumus, ļautu apskatīt izrakumos atrastos priekšmetus un vadītu ekskursijas. Problēma šīs idejas attīstībai ir tikai viena – nespēja attīstīt zinātniskā tūrisma uzstādījumus, jo bez iepriekšējas izpētes, kultūras/izziņas tūrisma iespējas tieši šajā vietā ir zemas (lielākā daļa vērtību ir zem zemes, maz redzamu un rādāmu liecību).

4. zona – Emburgas pilskalns ar tā tuvāko apkārtni.

Apkopojot audita rezultātus redzams, ka Sidrabenes pagastā nav tūrisma centra – vietas, kas ģeogrāfiski atrastos starp vairākām piesaistām, savienojot tās. Pašreiz divi lielākie tūrisma objekti šā pusē, „Auči” un „Billītes”, atrodas 14 km attālumā, kas ir daudz pat braucot ar auto, turklāt pa zemes ceļiem. Savukārt pilskalna ideālā atrašanās vieta līdzās Olaines-Codes autoceļam, jau esošā infrastruktūra ciemā un tūristu iecienītās tūrisma piesaistes pilskalna apkārtnē ir pozitīvie aspekti tūrisma attīstīšanai. Zemgales mērogā Emburgas pilskalns var kļūt par vienu no apskates objektiem kopā ar Bausku, Rundāli, Iecavu, Mežotni, Staļģeni. Šajā zonā primāri jāiesaista pie galvenā autoceļa esošie objekti – Robežnieku smilšu karjers (privātā šautuve, atpūtas vieta, viesu nams, pirts), „Auči”, Igauņu kapi, Emburga, „Upenieki” un pats pilskalns. Tālāk iespējams plānot tūristu kustību – ja uz Iecavas novada pusi caur Billītēm, tad attīstāmi it padomju karavīru brāļu kapi pie vecās Salgales skolas, vecā Salgales skola, Trunnu kapi, Akmenscūciņu karjers. Ja tūristi izvēlas doties uz Bauskas pusi – jāpielāgo Emburgas vējdzirnavas, Salgales baznīcas drupas un baznīcas kapi, Mācītāja.

Turklāt tūrisma attīstīšana apturētu „Upenieku” māju un pilskalna degradāciju („Upeniekos”, kas atrodas uz pilskalna, dzīvo 7 ģimenes, arī bēniņos, kur nav sanitārā mezgla). Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, ir pat veikti nelegāli izrakumi pilskalna teritorijā. Sliktais tūrisma resursu stāvoklis būtiski kavē potenciāla izmantošanu, jo to atjaunošana prasītu ne tikai saskaņojumus ar VKPAI, bet arī ievērojamus līdzekļus. Autore uzskata, ka attīstot šo tūrisma zonu, ieguvums novadam būtu ievērojams, jo tirgus pievilcība šādam objektam ir augsta. Gan pilskalns, gan „Upenieku” dzīvojamā māja pieder pašvaldībai, kas ir būtiska priekšrocība turpmākai attīstībai. Autore uzskata, ka šeit iespējams zinātniskais/arheoloģiskais un kultūras/izziņas tūrisms.

Zinātnisko/arheoloģisko tūrismu autore šeit saskata līdzīgi kā iepriekšējā zonā, veicot arheoloģiskos izrakumus un pētniecību profesionāļu vadībā, kur tiek iesaistīti tūristi.

58.

Kultūras/izziņas tūrisms būtu nākamais solis pēc zinātniskā/arheoloģiskā tūrisma aktivitāšu noslēguma – kad teritorija izpētīta un pielāgota lielākam tūristu apmeklējumam. Autore uzskata, ka, līdzīgi kā „Mazsilgraužos”, arī „Upeniekos” iespējams veidot vēstures rekonstrukcijas un popularizēšanas klubu vai pat muzeju. Savukārt Emburgas vējdzirnavas, autore redz kā lielisku kafejnīcas vietu, kur no augšējā stāva būtu iespējams baudīt Lielupes ainavu. Iespējams arī, ka klubs vai muzejs var darboties vējdzirnavās, savukārt „Upeniekos” tiek izveidota neliela naktsmītne un ēstuve, suvenīru veikals, arī TIC. Neatkarīgi no tūrisma attīstīšanas aktivitātēm, pašvaldībai pēc iespējas ātrāk jāuzlabo situācija pilskalnā, novēršot jebkādu valsts nozīmes kultūras pieminekļu turpmāku postīšanu.

5. zona – Lāču purvs un tā tuvākā apkārtne.

Autore šeit redz iespējamu ekotūrisma attīstību. Lai arī purvā infrastruktūras izveide būtu nepieciešama minimāli vai pat nemaz, autore apzinās šīs teritorijas ekoloģisko vērtību, tāpēc izvirza to kā pēdējo attīstāmo zonu. Turklāt attīstība iespējama tikai pēc vides speciālistu slēdziena saņemšanas, kur būtu noteikts kādas aktivitātes un vai vispār šajā zonā iespējamas. Tā kā Lāču purva apkārtnē ir arī Serenu vecie kapi, ģeodēziskā tīkla punkts Tiltiņi, Valgumu saimniecība, Andes priede u.c. objekti šeit ir labs potenciāls dažādu piedāvājumu izstrādei.

Objekti, kas tūrisma resursu auditā tika novērtēti kā potenciāli attīstāmie, bet nav iekļauti nevienā no tūrisma zonām, var tikt veicināti kā atsevišķi apskates objekti vai piesaistīti tūrisma zonām vēlāk, tālākā to attīstības gaitā. Papildus pētījumos jāprecizē Iecavas posmā Velnagrāvis-Brankas, kā arī novada Z daļas (tieši mežu) attīstības iespējas tūrismā. Papildus novērtējumu rezultātā iepriekšminētajām piecām tūrisma attīstības zonām varētu pievienoties vēl kādā vai esošās zonas varētu mainīt autores noteiktās vispārīgās robežas. Turpmākā pētniecībā nepieciešams autores piedāvātās zonas salīdzināt ar aktuālo novada teritorijas plānojumu, lai noskaidrotu iespējamās zemes izmantošanas problēmas.

Kopumā autore secina, ka novadam ir liels neizmantots tūrisma attīstības potenciāls, ko iespējams pārvērst sporta, izziņas, kultūras, pasākumu, aktīvā, rekreatīvā, zinātniskā, arheoloģiskā un ekotūrisma produktos. Būtiskākie šķēršļi tam ir neskaidri definētās pašvaldības iestāžu un darbinieku atbildības tūrisma jomā, mazā ar tūrismu saistīto pušu sadarbība un nozares attīstības programmas trūkums.

Nodaļas secinājumi1. Tūrisma resursu auditā novērtēti 148 Ozolnieku novadā esošie tūrisma resursi, no kuriem par

perspektīviem atzīti 22. Atlikušo 126 objektu vidū ir vietas, kas tiek popularizētas tūristu apmeklējumam, lai gan nav tam piemērotas un var ciest no tūrisma negatīvās ietekmes.

2. Lai attīstītu tūrismu vietējā līmenī, nepieciešams uzstādīt informatīvus stendus ciemos un pie izvēlētajām tūrisma piesaistēm izvietot informatīvas plāksnes, iekārtot atpūtas vietas ar atkritumu urnām un tualetēm. Novada mājas lapā jāievieto gatavi tūrisma maršruti.

3. Lai Ozolnieku novada tūrisma piedāvājums spētu konkurēt Zemgales un Latvijas tūrisma tirgū, nepieciešams izstrādāt un mērķtiecīgi realizēt nozares attīstības programmu, iesaistot visas ieinteresētās puses.

4. Ozolnieku novada vispārējās infrastruktūras kvalitāte novada pagastos atšķiras, tomēr pašvaldībā tiek strādāts pie situācijas uzlabošanas. Tūrisma attīstībai var traucēt ceļu seguma problēmas pavasarī un rudenī Cenu un Sidrabenes pagastos, mazās iespējas veidot vienotu veloceliņu infrastruktūru visā novada teritorijā, kā arī privātā un valsts īpašuma īpatsvars attīstāmajās teritorijās.

59.

5. Visattīstītākā dzīves vide Ozolnieku novadā ir Ozolnieku ciemā, tāpēc, plānojot tūrisma attīstību novadā, Ozolnieki jāparedz kā galvenā pakalpojumu saņemšanas vieta. Atsevišķos gadījumos, pamata servisu iespējams nodrošināt arī Brankās, Ānē, Garozā un Emburgā.

6. Ozolnieku novada pašvaldība veic lielus ieguldījumus sociālās infrastruktūras attīstībā, daļa projektu ideju vēl gaida savu kārtu iesniegšanai piemērotā projektu konkursā. Neizmantots līdzekļu piesaistes instruments ir ”Ozolnieku novada attīstības biedrība”.

7. Lielāko ieguldījumu Ozolnieku novada tūrisma piedāvājuma popularizēšanā veicis Jelgavas rajona TIC, kas ar 2010. gada novembri pārsaukts par Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada TIC un atrodas Jelgavas pilsētas pašvaldības pakļautībā, turpinot popularizēt arī Ozolnieku novada tūrisma produktus.

8. Pēc novērtējumā apkopotās informācijas Ozolnieku novadā iespējams izdalīt piecas potenciālās tūrisma zonas: Ozolnieku ciemu, Ānes un Teteles ciemus, Misas upi un Jelgavas-Rīgas veco ceļu, un Emburgas pilskalnu ar tuvāko apkārtni un Lāču purvu ar tuvāko apkārtni.

9. Novadam neizmantoto tūrisma attīstības potenciālu iespējams pārvērst sporta, izziņas, kultūras, pasākumu, aktīvā, rekreatīvā, zinātniskā, arheoloģiskā un ekotūrisma produktos, līdzsvarojot un papildinot esošās aktīvās atpūtas iespējas pašvaldībā.

10. Jāveicina turpmāku pētījumu izstrāde, nosakot vēl neapsekoto tūrisma resursu attīstības potenciālu, fiksēto zonu konkrētas robežas un tām piemērotās aktivitātes, kā arī kaimiņu pašvaldībās esošo tūrisma pakalpojumu pievilcību, plānojot iespējamos sadarbības veidus.

60.

Nobeigums

Autore uzskata, ka darba mērķis ir sasniegts, jo ir izvērtēts liels apjoms par tūrisma resursiem definēto objektu un gandrīz visi esošie tūrisma produkti Ozolnieku novadā (nav apsekots viens objekts).

Par būtisku pētījuma rezultātu autore uzskata izveidoto tūrisma resursu audita metodiku, kas ir vienkārši lietojama un pielāgojama turpmākos pētījumos. Pētījuma ietvaros izveidotais kartogrāfiskais materiāls ir pieejams ikvienam arī internetā.

Šī darba ietvaros tika uzrunāti un piesaistīti vairāki eksperti, kā arī vietējie iedzīvotāji, pašvaldības darbinieki un vēstures entuziasti. Autore izsaka pateicību visiem šī pētījuma tapšanas atbalstītājiem: A. Plotņikovai, L. Tambergai, A. Lakmutei, V. Lindei, G. Žeivotam, P. Veļeckim, L. Žukovskai, A. Stilleram, M. Sproģei, A. Pošeikai, B. Janmerei, S. Ziebergai, U. Gālem, B. Petrokaitei, A. Silgailei, A. Hartmanim, M. Bindem, U. Narvilam, G. Alviķei, R. Rubenim, M. Laidiņam, M. Zaļajam, I. Strautniekam, V. Strautniecei, A. Strautniekam, J. Urtānam, A. Opmanim, K. Lapiņam, T. Altbergam, K. Augustānei, S. Galiņai, Z. Zaķim, U. Dambergam, I. Fridbergai, D. Kroģerei, S. Gravai, Z. Laiviņai, M. Miķelsonei, Ā. Spuņģei, I. Vilciņai, G. Skultei, M. Irbītei, visu skolu direktoriem, bibliotēku, kultūras iestāžu, pašvaldības policijas vadītājiem un darbiniekiem, visiem tūrisma resursu īpašniekiem, pieaicinātajiem ekspertiem, esošo tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, Jelgavas Zonālā arhīva darbiniecēm, JAP darbiniecēm un virknei citiem tūrisma nozares attīstības veicinātājiem Ozolnieku novadā.

Autores apsekojumos ir piedalījušies gan novada jaunieši (projekta „Pirmais solis jauniešu iniciatīvai” dalībnieki un citi), gan pašvaldības darbinieki (Ozolnieku novada Informācijas centra, novada muzeja vadītāji, centrālās bibliotēkas darbiniece), gan eksperti (A. Radovics, S. Rusmanis, J. Urtāns, V. Strautniece, A. Hartmanis u.c.) un citi interesenti. Par pētījuma aktivitātēm informācija publicēta laikrakstā „Zemgales Ziņas” (04.09.2010.), Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) mājas lapā (14.10.2010.), Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā (29.10.2010). Sākot ar 7. septembri autore ir sagatavojusi 10 ziņu lapas ar informāciju par Ozolnieku novada tūrisma un novadpētniecības aktualitātēm, ko elektroniski saņēma visu iesaistīto pušu pārstāvji – no 114 adresātiem pirmajam sūtījumam līdz 177 adresātiem pēdējai ziņu lapai. Kā arī pētījuma ietvaros organizētas divas publiskas vieslekcijas Ozolnieku novada Informācijas centrā par vietvārdiem un ģeodēziju sadarbībā ar LĢIA darbiniecēm V. Strautnieci un B. Helfriču.

Secinājumi un priekšlikumi

1. Ozolnieku novadā ir vairāki līdz šim kā tūrismā, tā novadpētniecībā maz izmantoti vai neizmantoti resursi – derīgo izrakteņi (slokšņu māls, dolomīti) un to ieguves process, Baltijas ledus ezera atstātās iekškontinentālās kāpas, Lielupe ar labā krasta pietekām Iecavu un Misu, lielie mežu masīvi, Natura2000 (Lielupes palienes pļavas un Lāču purvs) teritorijas un vairāk kā 50 dižkoki, ar aizvēsturi saistīti objekti, vietvārdi utt.

Priekšlikums: sadarbībā ar ekspertiem un citām ieinteresētajām pusēm uzsākt diskusiju par minēto objektu attīstīšanas iespējām, veidojot maršrutus, sagatavojot informāciju pašvaldības mājas lapai un bukletiem utt. Autore no savas puses var būt šīs diskusijas aizsācēja.

2. Pašvaldība nav realizējusi tūrisma un novadpētniecības projektus kopā ar kaimiņu pašvaldībām. Arī novada ietvaros novadpētniecība, kas ir tūrisma nozares attīstību veicinoša aktivitāte, ir maz attīstīta.

Priekšlikums: Kopā ar Olaines novadu attīstīt Jelgavas-Rīgas vecā ceļa un Misas upes izmantošanu tūrisma piedāvājumos. Sadarbībā ar Iecavas novadu veicināt Garozas pilskalna un tā apkārtnes

61.

pētniecību. Kopīgos projektos ar Jelgavas novadu apzināt pirmo cilvēku dzīvi Lielupes krastos. Organizēt novadpētniecības pulciņos skolās, piesaistīt apkārtējo augstskolu studējošos savu pētniecisko darbu izstrādei par Ozolnieku novadu (un apkopot jau esošos pētījumus), veidot publiskus novadpētniecības braucienus un pasākumus pašvaldības muzejos. Autore no savas puses var organizēt jauno gidu apmācības skolēniem.

3. Tūrisma resursu auditā novērtēti 148 Ozolnieku novadā esošie tūrisma resursi, no kuriem par perspektīviem atzīti 22. Atlikušo 126 objektu vidū ir vietas, kas tiek popularizētas tūristu apmeklējumam, lai gan nav tam piemērotas un var ciest no tūrisma negatīvās ietekmes.

Priekšlikums: pārtraukt tūristu apmeklējumam nepiemēroto objektu reklamēšanu – iespēju robežās izņemt kartogrāfisko un cita veida informāciju no pašvaldības mājas lapas un citiem resursiem, lai novērstu tūristu nekontrolētu plūsmu uz šiem objektiem. Uzsākt sarunas starp iesaistītajām pusēm par objektu attīstību. Autore no savas puses var apkopot informācijas avotus, no kuriem informācija būtu jāizņem.

4. Ozolnieku novads veic ievērojamus uzlabojumus vispārējās un sociālās infrastruktūras attīstībai novadā, tomēr tūrisma infrastruktūras trūkums būtiski kavē nozares attīstību.

Priekšlikums: apsvērt iespējas pilnveidot līdzekļu piesaistes modeli, izmantojot biedrību „Ozolnieku novada attīstības biedrību”, dažādojot līdzekļu piesaistes avotos un attīstot inovatīvas sadarbības formas, piemēram, privāto-publisko partnerību. Autore no savas puses var apzināt nevalstisko organizāciju iespējas piesaistīt līdzekļus tūrisma attīstībai.

5. Pēc novērtējumā apkopotās informācijas Ozolnieku novadā iespējams izdalīt piecas potenciālās tūrisma zonas: Ozolnieku ciemu, Ānes un Teteles ciemus, Misas upi un Jelgavas-Rīgas veco ceļu, un Emburgas pilskalnu ar tuvāko apkārtni un Lāču purvu ar tuvāko apkārtni.

Priekšlikums: turpināt identificēto zonu tālāku izpēti, nosakot precīzas zonu robežas, iespējamos tūrisma veidus un tūrisma aktivitātes, kā arī teritoriju attīstībai pieejamos līdzekļu avotus un veidus. Autore var turpināt realizēt šo priekšlikumu savā bakalaura darbā.

6. Novadam ir liels neizmantots tūrisma attīstības potenciāls, ko iespējams pārvērst sporta, izziņas, kultūras, pasākumu, aktīvā, rekreatīvā, zinātniskā, arheoloģiskā un ekotūrisma produktos. Būtiskākie šķēršļi tam ir neskaidri definētās pašvaldības iestāžu un darbinieku atbildības tūrisma jomā, mazā ar tūrismu saistīto pušu sadarbība un nozares attīstības programmas trūkums.

Priekšlikums: uzsākt Ozolnieku novada tūrisma attīstības programmas izstrādi, iesaistot vietējos tūrisma uzņēmējus, pašvaldību, ekspertus un citas ieinteresētās puses plānošanas dokumenta izstrādes procesā, kā iespējamo sadarbības metodi izmantojot darba grupu. Autore plāno šo priekšlikumu realizēt savā bakalaura darbā.

62.

IZMANTOTO AVOTU SARAKSTS

Altbergs T. 2010. Latvijas Dzelzceļa muzeja vecākais speciālists, elektroniska intervija 2. novembrī.

Answers Corporation 2010. Vārda suprastruktūra (superstructure) skaidrojums, http://www.answers.com/topic/superstructure. Resurss apskatīts 2010. gada 8. aprīlī.

Apgāds Norden AB 2003. Ekonomikas un finanšu vārdnīca. Rīga, apgāds Norden AB, 318. lpp.

AS „Lode” 2010. AS „Lode” ražotnes, http://www.lode.lv/lv/info/as-lode-razotnes-1. Resurss apskatīts 2010. gada 24. novembrī.

A/S „Preses nams” 2001a. Latvijas pagasti, Enciklopēdija, 1.sējums A-Ļ. Rīga, 173.-176. lpp.

A/S „Preses nams” 2001b. Latvijas pagasti, Enciklopēdija, 2.sējums M-Ž. Rīga, 144.-146. lpp.

A/S „Preses nams” 2001c. Latvijas pagasti, Enciklopēdija, 2.sējums M-Ž. Rīga, 360.-364. lpp.

Augustāne ne K. 2010. LDz vēstures muzeja krājuma glabātāja. Intervija 20. maijā.

Brizaks J. 2010. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior Zivju resursu pētniecības departamenta Iekšējo ūdeņu nodaļas Laboratorijas vadītājs, telefonintervija 26. novembrī.

Burton R. 1995. Travel Geography. Singapore, Longman Singapore Publishers Pte Ltd., pp. V.

Ceļteka 2010. Kultūrvēsturiskie un dabas objekti Jelgavas rajonā, http://celteka.lv/?pag=Jelgavas_rajons. Resurss apskatīts 28. jūnijā.

Cenu pagasta padome 2002. Cenu pagasta 2001. gada pārskats. Gada pārskats, Jelgavas Zonālais arhīvs, Jelgava, 4.-6., 11., 12. lp.

Cenu pagasta padome 2003. Cenu pagasta 2002. gada pārskats. Gada pārskats, Jelgavas Zonālais arhīvs, Jelgava, 5., 49.-52. lp.

Cenu pagasta padome 1999. 9. februāra sēdes lēmums Par ornitoloģisko liegumu noteikumiem, sēdes protokola izraksts.

Cenu pagasta padome 1996. 24. maija sēdes Par ornitoloģisko liegumu izveidi, sēdes protokola izraksts.

Dambergs U. 2010. Zinātniskās izpētes stacijas Mežsaimniecības tehniķis, intervija 16. novembrī.

Danilāns I. 1961. Kvartāra periods un tā nogulumi Latvijā. Rīgā, Latvijas Valsts izdevniecība, 3. lpp.

DAP 2010a. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, dabas liegumi, Lāču purvs, http://www.daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/dabas_liegumi/lacu_purvs/%22%22/. Resurss apskatīts 2010. gada 25. novembrī.

DAP 2010b. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, dabas liegumi, Lielupes palienes pļavas, http://www.daba.gov.lv/public/lat/ipasi_aizsargajamas_dabas_teritorijas/dabas_liegumi/lielupes_palienes_plavas/%22%22/. Resurss apskatīts 2010. gada 25. novembrī.

63.

Eberhards G., Lapinskis J. 2008. Atlants Baltijas jūras Latvijas krasta procesi. Rīga, Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 9.lpp., karte (M 1 cm – 20 km).

Fridberga I. 2010. Jelgavas mežniecības mežzine, uzskaites materiālu sagatavojos R. Zandovskis, intervija 15. novembrī.

Fennell David A. 2002. Ecotourism Programme Planning. London, CAB International, pp.102.-106.

Galiņa S. 2010. Latvijas valsts mežu Zemgales mežsaimniecības vides speciāliste, intervija 16. novembrī.

Grava S. 2010. Zemgales virsmežniecības inženiere-kartogrāfe, intervija 15. novembrī.

Groundspeak Inc. 2010a. Ģeomedību slēpnis „Garozas tornis” [ slēpņa apraksts, atradēju atziņas – daudz informācijas par kāpelēšanu pa torni], http://www.geocaching.com/seek/cache_details.aspx?guid=9f84195e-0b1b-434d-a3ae-b3ff49d5ac64. Resurss apskatīts 2010. gada 24. novembrī.

Groundspeak Inc. 2010b. Geocaching, Hide and Seek A Geocache, Search For Geocaches [slēpņu meklētājs], http://www.geocaching.com/seek/default.aspx. Resurss apskatīts 28. jūnijā.

Gunn Clare A. 1993. Tourism planning: basics, concepts, cases. 3rd ed. Washington, Taylor & Francis, pp. 45., 48.

Holden A. 2008. Environment and tourism. New York, Routledge, pp. 23., 26., 29.-30., 155., 167., 169., 185.-187., 251.

Ieviņš A. 2010. Lielupē tagad var arī plostot. Jelgavniekiem.lv, jūnijs, 8. lpp.

Inskeep E. 1999. Tourism planning: an integrated and sustainable development approach. Canada, John Wiley & Sons, Inc., pp. 15., 16., 18., 28., 35.-38., 55.-61., 77.-91., 93.-96., 111., 115.-124., 181., 182., 340., 342.-347.

Jansons M. 2010. SIA „Viesu Līči” līdzīpašnieks, intervija 14. oktobrī.

JAP 2010. Izdrukas no starppilsētu autobusu kustības sarakstiem, izsniegtas Jelgavas autoostā, Jelgavā, 14. maijā.

Jerjomenko I. 2010. Pilsētas autobusi un vilcieni kursē kā iepriekš. Jelgavnieki.lv, janvāris, 11.lpp.

Kažotnieks J. 2008. Apsvērumi jaunās automaģistrāles izbūves sakarībā. Ozolnieku avīze, marts, 4. lpp.

Kindereviča 2010. Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada TIC vadītāja, intervija 28. oktobrī.

Kivilands Ē. 2010. Iecavas novada novadpētnieks, telefonintervija 25. novembrī.

Kroģere D. 2010. Valsts meža dienesta inženierei meža un vides aizsardzības jautājumos, intervija 15. novembrī.

Kuršs V., Stinkule A.1972. Māli Latvijas zemes dzīlēs un rūpniecībā. Rīgā, izdevniecība „Liesma”, 48.-59. lpp.

Laiviņa Z. 2010. Valsts Vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes atļauju daļas vecākā eksperte, intervija 15. novembrī.

64.

Lakmute Ā. 2010. Ozolnieku novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Intervijas 7. aprīlī un 14. jūnijā.

Lapiņa L., Tauriņš P. 2010. Lidostas darbinieki spiesti nakšņot Rīgā. Jelgavniekiem.lv, janvāris, 18., 19. lpp.

Lapiņš K. 2010. Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas dabas aizsardzības vecākais speciālists. Intervija 2009. gada 23. novembrī.

Latviešu Etnogrāfiskā biedrība 1915. Zemgaliešu simtgadu cīņās par patstāvību. Rīga, 76.-79. lpp.

Latvijas armijas galvenā štāba Ģeodēzijas un topogrāfijas daļa 1928. Jelgava (karte M 1:75 000), 33. lapa.

Latvijas armijas galvenā štāba Ģeodēzijas un topogrāfijas daļa 1927. Baldone (karte M 1:75 000), 40. lapa.

Latvijas dabas fonds 2010. Kas ir Natura2000, http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28426. Resurss apskatīts 2010. gada 24. novembrī.

Latvijas Dabas fonds 2006. Dabas lieguma „Lielupes palienes pļavas” dabas aizsardzības plāns 2007.-2017. gadam, Rīga, 10., 13., 22., 36., 38. lpp.

Latvijas Enciklopēdija 1995a. Enciklopēdija Latvijas Daba, 1. daļa, Latvijas enciklopēdija, Rīga, 114.-125., 233., 234. lpp.

Latvijas Enciklopēdija 1995b. Enciklopēdija Latvijas Daba, 3. daļa, Latvijas enciklopēdija, Rīga, 55., 154. lpp.

Latvijas Enciklopēdija 1995c. Enciklopēdija Latvijas Daba, 4. daļa, Latvijas enciklopēdija, Rīga, 12., 73. lpp.

Latvijas Mednieku asociācija 2010. Medņi Latvijā – vēl tikai 20 gadus? Latvijas mednieku asociācijas informatīvais izdevums „Jakts”, Nr. 1 (22), 1. lpp.

Latvijas Piļu un Muižu asociācija 2009. Emburgas viduslaiku pils, pilskalns, http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=1928. Resurss apskatīts 2010. gada 17. jūnijā.

LĢIA 2008, ER. Valsts ģeodēziskā tīkla datubāze, punkti Ozolnieku novadā, http://geodezija.lgia.gov.lv/start.php. Resurss apskatīts 2010. gada 24. novembrī.

Linde V. 2010. Ozolnieku novada kancelejas vadītāja. Intervijas 7. aprīlī un 14. jūnijā.

LR EM 2008. Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, LR Ekonomikas ministrija, 290., 294., 298. lpp.

LR VZD 1997-2010. Zemes bilances par Cenu, Ozolnieku un Sidrabenes pagastiem attiecīgajos gados. Ozolnieku novada dome Ozolniekos un Sidrabenes pagasta pārvalde Emburgā, 13. un 16. tabula katrā gada pārskatā vai datora programmā.

LVĢMA 2008. Vides monitoringa programma 2006-2008. Ziņojums, 1. pielikums.

LVĢMC 2010. Ūdensziņas, Misa un Lielupe, [ūdens līmeņa rādījumi gada griezumā], www.udensturisms.lv/h2o. Resurss apskatīts 2010. gada 9. aprīlī.

65.

LVM 2010. Zemgales mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plāns 2010.-2014. gads. 10.-12., 17., 19.-20. lpp.

LVM 2005. Mežsaimniecības, Zemgales mežsaimniecība, http://www.lvm.lv/lat/lvm/mezsaimniecibas/?doc=496. Resurss apskatīts 2010. gada 25. novembrī.

LZA 2010. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm, termins „resursi”, http://termini.lza.lv/term.php?term=resursi&list=&lang=LV. Resurss apskatīts 2010. gada 14. jūnijā.

Makkerčers B., du Krosa H. 2007. Kultūras tūrisms: Tūrisma un kultūras mantojuma pārvaldības partnerība. Rīga, apgāds Neputns, 8., 113., 187.-188. lpp.

Meža pētīšanas stacija 2010. Zinātniskās izpētes meži, platības, http://www.mps.gov.lv/Platibas.html. resurss apskatīts 2010. gada 25. novembrī.

OAPDG (Ozolnieku attīstības programmas darba grupa) 2004. Ozolnieku novada attīstības programma 2005.-2012., Ozolnieku novada dome, Ozolnieki, 15., 17.-19., 22., 23., 24., 25., 26., 27. lpp.

Ozolnieku novada dome 2010a. Ozolnieku novada domes 2009. gada publiskais pārskats. Gada pārskats, Ozolnieku novada dome, Ozolnieki, 3, 9., 10., 13., 17., 20., 41., 59., 61. lpp.

Ozolnieku novada dome 2010b. Novada domes jūnija sēdē. Ozolnieku Avīze, jūnijs, 2. lpp.

Ozolnieku novada dome 2010c. Ozolnieku novada mājas lapas, apskatītas pilnīgi visas sadaļas, http://www.ozolnieki.lv/. Resurss apskatīts 2010. gada 29. novembrī.

Ozolnieku novada dome 2009a. Ozolnieku novada domes 2008. gada publiskais pārskats. Gada pārskats, Ozolnieku centrālā bibliotēka, Ozolnieki, 3., 9. 10., 13. 17., 21., 23., 26., 33., 37., 40., 42., 57. lpp.

Ozolnieku novada dome 2008a. Ozolnieku novada un Sidrabenes pagasta pašvaldību apvienošanās projekts. Ozolnieku novada dome, Ozolnieki, 5., 7., 10., 34., 35. lpp., 1.pielikums, 3.pielikums.

Ozolnieku novada dome 2008b. Ozolnieku novada domes 2007. gada publiskais pārskats. Gada pārskats, Ozolnieku centrālā bibliotēka, Ozolnieki, 31., 33., 37., 43. lpp.

Ozolnieku novada dome 2008c. Svinīgi atklāts rekonstruētais ceļa posms. Ozolnieku Avīze, augusts, 1. lpp.

Ozolnieku novada dome 2007. Ozolnieku novada domes 2006. gada publiskais pārskats. Gada pārskats, Ozolnieku centrālā bibliotēka, Ozolnieki, 3., 8., 9., 15., 18., 20., 28.-30., 32., 33. 39. lpp.

Ozolnieku novada dome 2006a. Ozolnieku novada domes 2005. gada publiskais pārskats. Gada pārskats, Ozolnieku centrālā bibliotēka, Ozolnieki, 4., 6., 7., 14., 18., 21., 23., 30., 31., 33., 35. lpp.

Ozolnieku novada dome 2006b. Kā novadā ar maksas autostāvvietām? Ozolnieku Avīze, aprīlis, 4. lpp.

Ozolnieku novada dome 2005. Ozolnieku novada domes 2004. gada publiskais pārskats. Gada pārskats, Vainu bibliotēka, Brankas, 5., 7., 8., 13., 17., 21., 25., 30., 31. lpp.

Ozolnieku novada dome 2004. Ozolnieku novada domes publiskais pārskats 2003. Gada pārskats, Vainu bibliotēka, Brankas, 7., 10., 13., 15., 18., 20., 23., 24., 26., 34.-36. lpp. .

66.

Ozolnieku novada informācijas centrs 2010. Centra krājums.

Ozolnieku novada muzejs 2010. Muzeja krājums.

Ozolnieku novada pašvaldības policija 2010. 2009. gada pārskats. Gada pārskats, Ozolnieku novada pašvaldības policijas iecirknis, Ozolnieki, 2., 3. lpp.

Plotņikova A. 2010. Ozolnieku novada zemes ierīkotāja. Intervija 10. jūnijā.

PMLP 2010. Iedzīvotāju reģistrs, dati uz 1.1.2010., http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/iedzivotaju.html. Resurss apskatīts 15. jūnijā.

Pošeika A. 2010. Ozolnieku novada attīstības projektu speciāliste. Intervija 12. aprīlī.

Račinska A. 1997. Lielupei līdzās... Rīga, „Tandēms”, 8., 9. 11., 15., 50.-51., 72. lpp.

SIA „ATTIKA-E” 2003. Cenu un Ozolnieku pašvaldību apvienošanās projekta izstrāde. Apvienošanās projekts, Ozolnieku novada dome, Ozolnieki, 17., 18., 39. lpp., kartes Nr.4. un 5.

SIA „Blezūrs-konsultāciju birojs” 1999. ES PHARE „Valsts pārvaldes reforma Latvijā” – Reģionālie pētījumi – Jelgavas rajona izpēte – Noslēguma ziņojums, VI., 1.1., 1.2., 1.5., 2.1., 2.6., 2.9., 2.15., 2.23., 2.24., 3.30., 3.31., 4.1., 4.18., 7.9. lpp., karte Nr.3.

SIA „Karšu izdevniecība Jāņa Sēta” 2010. Maršrutēšana [attālumu mērīšana starp punktiem] un punktu atlikšana kartē, http://www.balticmaps.eu/. Resurss apskatīts 2010. gada 14. jūnijā.

SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta” 2002. Politiskie veidojumi Latvijā 12. gs. beigās (karte M 1 cm-35 km). Latvijas ģeogrāfijas atlants, otrais, pārstrādātais izdevums, 20. lpp.

SIA „Karšu izdevniecība Jāņa Sēta” 1998. Fizioģeogrāfiskā karte. Latvija (karte M 1:600 000). Enciklopēdija Latvijas daba, 6. sējums, 402.-403. lpp.

Silgaile A. 2010a. Salgales pamatskolas vēsture. Maģistra darbs, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgava, 33.,84. lpp., 1. pielikums.

Silineviča I. 2008. Tūrisma analīze. Rēzekne, Rēzeknes Augstskola, 71.-74, 90.-93, 98., 106., 108.-118. lpp.

Smaļinskis un Ziemele 2006. Ūdenstūrisma uzņēmēja rokasgrāmata. Rīga, nodibinājums „Vidzemes attīstības aģentūra”, 52.-61. lpp.

Spuņģe Ā. 2010. Olaines Vēstures un mākslas muzeja vadītāja, intervija 23. septembrī.

Strautnieks I. 2008. Reljefs Lielupes baseina austrumdaļā. Starptautiskās zinātniskās konferences „Zinātniskie lasījumi Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā” materiāli, raksti V., Jelgavā, Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejs, 152.-156. lpp.

Swarbrook J. 1995. The development and management of visitor attractions. London, Reed Educational and Profesional Publishing Ltd., pp. 4.-5., 35.-38.

TAVA (Latvijas Tūrisma attīstības un veicināšanas aģentūra) 2010. Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija 2010.-2015.gadam, http://tava.gov.lv/userdata/File/Dokumenti/TAVA-16032010-Turisma-marketinga-strategija.pdf. Resurss apskatīts 2010. gada 8. aprīlī.

67.

Teteles pamatskolas muzejs 2010. Muzeja krājums.

Tribe J., Font X., Griffiths N., Vickery R., Yale K. 2000. Environmental management for rural tourism and recreation. London, Cassell, pp. 51.-54.

Vainu bibliotēka 2010. Bibliotēkas krājumi.

Valsts meža dienests 2004. Virsmežniecības [saraksts], http://www.vmd.gov.lv/?sadala=556. Resurss apskatīts 25. novembrī.

VARAM 1999. Tūrisma nozares attīstība. Nozares pārskats rajona plānojuma izstrādāšanai. Rīga, VARAM, 51.-53. lpp.

VARAM, LĢB 1998. Tūrisms ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Rīga, VARAM, LĢB, 5., 13. lpp.

VAS „Latvijas valsts ceļi” 2010. Latvijas autoceļu tīkls, http://www.lvceli.lv/LV/?i=15. Resurss apskatīts 2010. gada 19. jūnijā.

VAS LAU 2010. Pakalpojumi, karjeru izstrādes, http://www.lau.lv/pub/index.php?id=25. Resurss apskatīts 2010. gada 24.novembrī.

Veidemane 2009a. Bezatbildība vai vieglprātība? Ozolnieku Avīze, februāris, 2. lpp.

Veidemane A. 2009b. Brauciet droši pār tiltu, draugi! Ozolnieku Avīze, jūlijs, 1. lpp.

Veidemane A. 2009c. Atkal jauns tilts! Ozolnieku Avīze, augusts, 1. lpp.

Veidemane A. 2008. Kā atdzīvināt Iecavas upi? Ozolnieku Avīze, marts, 3. lpp.

Veļeckis P. 2010a. Par Iecavas upes tīrīšanu. Ozolnieku Avīze, novembris, 3. lpp.

Veļeckis P. 2010b. Paveiktais un izaugsmes iespējas. Ozolnieku Avīze, aprīlis, 3. lpp.

Vernera I. 2009. Dabas tūrisma resursu analīze un izpēte Alūksnes rajonā. Gada projekts, Vidzemes Augstskola, Valmiera, 8.-14. lpp.

Vilciņa I. 2010. Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītāja vietniece. Elektroniska intervija 28. jūnijā.

VKAPI 2007a. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts, http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv. Resurss apskatīts 2010. gada 24.novembrī.

VKAPAI 2007b. Kultūras pieminekļu glābšanas, izpētes un restaurācijas programmas administrēšanas programma, http://www.mantojums.lv/?cat=748&lang=lv. Resurss apskatīts 2010. gada 24.novembrī.

VRAA 2010. Reģionu attīstība Latvijā 2009, Rīgā, 10., 91., 93., 135., 155. lpp.

VRAA 2009. Reģionu attīstība Latvijā 2008, Rīgā, 134., 135., 148., 155. lpp.

VRAA 2007. Reģionu attīstība Latvijā 2006, Rīga, 59., 60. lpp.

VRAA 2006. Reģionu attīstība Latvijā 2005, Rīga, 82., 83. lpp.68.

VRAA 2004. Reģionu attīstība Latvijā, Rīga, 83., 88. lpp.

VSIA „Latvijas Vēstnesis” 2010a. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 3.pielikums Latvijas administratīvais iedalījums, [Karte (mērogs 1:1 100 000)], http://www.likumi.lv/wwwraksti/2008/202/B202/P01/TERIT_KARTE.JPG. Resurss apskatīts 2010. gada 14. decembrī.

VSIA „Latvijas Vēstnesis” 2010b. Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām, 2.pielikums, [Teritorijas attīstības indekss novadiem], http://likumi.lv/doc.php?id=211208. Resurss apskatīts 2010. gada 14. jūnijā.

VSIA „Latvijas Vēstnesis” 1998. Tūrisma likums, http://www.likumi.lv/doc.php?id=50026. Resurss apskatīts 2010. gada 5. aprīlī.

VVD 2010. Statistikas dati, [Statistiskā atskaite par avāriju situācijām un Statistiskais pārskats], http://www.vvd.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistikas-dati. Resurss apskatīts 17. jūnijā.

Zabeļins A. 2010. Valsts Vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Jelgavas sektora vecākais inspektors, intervija 24. novembrī.

Zaķis Z. 2010. Zemgales mežsaimniecības plānotājs, intervija 16. novembrī.

Zemītis G. 1993. Mūsu arheoloģiskie novadi, Mēs pirms savas sākotnes, [neliels apskats par kuršu, vendu, sēļu, latgaļu un zemgaļu izcelšanos Latvijā], http://profundis.christian.net/gram_plaukts/katalogs.php?f=30&p=1. Resurss apskatīts 17. jūnijā.

ZPR (Zemgales plānošanas reģions) 2007. Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026. gadam. Zemgale, 2. sadaļā 73., 74., 89., 97., 98., 104.,112.-115. lpp.; 3. sadaļā 165., 168., 169., 179., 180., 182., 187. lpp; 5.sadaļā 96., 104., 108. lpp.

ZPR, ZTKDG (Zemgales tūrisma konsultatīvā darba grupa) 2010. Buklets Zemgale – praktiska informācija tūristiem. Ozolnieku novada sadaļa, Jelgavas novada tūrisma informācijas centrs, Jelgava, 22.-25. lpp.

Žeivots G. 2010. Ozolnieku novada domes saimniecības daļas speciālists, atbildīgs par kapu saimniecību un ceļu ekspluatāciju. Intervija 17. jūnijā.

69.

PIELIKUMI

70.

71.

1. PIELIKUMSTŪRISMA RESURSU UN PIESAISTES IEDALĪJUMS

Tūris

ma

resu

rsi

Dabas Cilvēka veidotie

Vēstures un arheoloģijas Institucionālie Etniskie un

tradīcijuKultūras un

mākslasDziednieciskie un veselības Reliģiskie

Industriālie, izklaides,

sporta

Darījumu, profesionālie un

izglītībasKlimats (gaisa temperatūra,

relatīvais gaisa mitrums, vējš,

nokrišņi, mākoņainība,

saules spīdēšanas ilgums, citas

īpatnības), ainava (topogrāfija),

Ģeoloģija, ģeomorfoloģija un

reljefs (kalni, virsotnes, salas, alas, pazemes ūdeņi, klintis,

atsegumi, ieži un minerāli),

hidroloģija (avoti, upes un ezeri),

savvaļas fauna un flora (arī dabas

kompleksi), piekraste un

jūra/okeāns. Arī dabas katastrofas

un to radītās sekas, ĪĀDT*.

Arheoloģiskie izrakumi un pieminekļi, vēsturiskas

celtnes un to drupas, vēstures

pieminekļi (arī militārais mantojums), vēsturiskā

arhitektūra un apbūve,

vēsturiskas personības, vēsturisku notikumu

vietas, vēsturiski

transportlīdzekļi, leģendas, mīti, teikas,

nostāsti, vēsturiskie

dārzi.

Valdības un tiesu nami,

atklātās politiķu un

tiesu sēdes, cietumi,

slimnīcas, bērnu nami, pansionāti,

skolas, aktīvie armijas poligoni,

karaspēka mācības, zvēresta

nodošana, ģeodēziskā tīkla punkti utt. – viss,

kas atspoguļo

esošās vietas

institucionālo ietvaru un

nav pielāgots tūrisma

patēriņam.

Folklora, tradicionālā

amatniecība un rokdarbi (arī tautas tērpi), tradicionālā

saimniekošana, unikāla

gastronomija, dzīvesziņa un

dievturība (pagānisms, gadskārtu

svinības), tautas dziesmas,

vietvārdi, slēgtie pasākumi

(iniciācija, kāzas, bēres, raudzības

utt.), rituāli, ciltskoka

pētniecībai derīgie elementi (piem. baznīcas

grāmatas),privātie daiļdārzi.

Glezniecības, grafikas,

zīmēšanas, tekstilmākslas,

tēlniecības, keramikas,

aktiermākslas, mūzikas,

dejas, dizaina, modes,

modernās arhitektūras, fotomākslas, rakstniecības

utt. galarezultāts –

autordarbs objekta vai pasākuma

formā, kā arī pats

mākslinieks (arī viņa

dzīves/ darba/ atdusas vieta

utt.).

Veselības atgūšanai un stiprināšanai derīgie dabas tūrisma resursi apvienojumā ar medicīnas, dziedniecības

speciālistu zināšanām un prasmēm, arī enerģētiski spēcīgas

vietas*, kuras primāri

apmeklē dziedināšanās

nolūkā.

Baznīcas, katedrāles,

klosteri, lūgšanu nami, svēto relikvijas,

reliģiskajos tekstos minētās vietas, reliģiju centri (Meka, Jeruzaleme,

Lhasa, Vatikāns utt.),

svētceļojumi un citas reliģiskās

tradīcijas, reliģiskās

pārliecības manifestācijas (Krusta kalns

Lietuvā, Polijas Jēzus Kristus statuja u.c.), svētas vietas (kur notikušas

izdziedināšanās, ir apbedīti svētie

utt.), reliģiskie pasākumi*.

Īpatnējas vietas

urbānajā vidē (piemēram,

etniskie kvartāli

pilsētās), prostitūcija, naktsdzīve*, sportošanas

tradīcijas, interesanti

sporta veidi, slaveni

sportisti un treneri, slēgtie

izklaides pasākumi

(salidojumi, skolu balles), attiecināmi arī

kultūras resursi.

Mācību iestādes*, to izglītības

programmas, saimnieciskās

darbības veicēji, ekonomiski interesanti

saimniekošanas veidi, saimnieciskās darbības veicējiem nozīmīgi notikumi*

(atklāšana, darbības gadskārta, jauna

produkta izlaišana utt.), zinātniskā

darbība, nevalstiskās organizācijas,

privātie daiļdārzi.

T Uz dabas Uz cilvēka veidotiem resursiem balstītas

ūris

ma

pies

aist

esresursiem balstītas

Vēstures un arheoloģijas Institucionālās Etniskās un

tradīcijuKultūras un

mākslasDziednieciskās un veselības Reliģiskās Industriālās,

izklaides, sporta

Darījumu, profesionālās un

izglītībasKlimats, dabas

takas un pasākumi ĪĀDT,

makšķerēšanas, medību,

sēņošanas, ogošanas vietas,

upju un ezeru kruīzi, ūdens/velo tūrisma maršruti, putnu vērošanas,

fototūrisma, niršanas vietas,

ģeoparki, labiekārtotas (zilā

karoga) pludmales,

slēpošanas u.c. kūrorti, skatu torņi

– visi dabas elementi, kas ir pielāgoti tūrisma

patēriņam.

Muzeji, izstādes, saistošas tematikas publiskie pasākumi (festivāli, gadatirgi, nozīmīgas

jubilejas), visi vēstures un arheoloģijas resursi, kas ir

pielāgoti tūrisma

patēriņam.

Skolu, slimnīcu, cietumu muzeji,

ekskursijas Saeimā, Latvijas Bankā, bankas muzejs

„Naudas pasaule”

utt.

Muzeji, izstādes, saistošas tematikas publiskie pasākumi

(koncerti, festivāli, gadatirgi, nozīmīgas jubilejas), tematiskas

ekskursijas, godi tradicionālā garā

(senlatviešu kāzas, Jāņi,

ziemas Saulgrieži utt.), iespējas

padzīvot senlatviešu

saimniecībā utt. – visi etniskie un tradīciju resursi,

kas pielāgoti tūrisma

patēriņam.

Muzeji, izstādes, saistošas tematikas publiskie pasākumi (koncerti, festivāli, gadatirgi, nozīmīgas

mākslinieku jubilejas, dzejas

dienas), tikšanās ar

māksliniekiem, saloni,

mākslinieku piemiņas

vietas.

Veselības, SPA, Welness centri, kūrorti, sanatorijas, privātas un

valsts medicīnas iestādes,

dziednieku vadīti

pasākumi un iestādes,

enerģētiski spēcīgas vietas,

netradicionālās medicīnas piedāvājumi, rehabilitācijas programmas.

Pielāgoti augstāk minētie resursi, kā arī

reliģiskās nometnes.

Tematiskie un izklaides parki,

cirks, tirdzniecības centri, veikali, tirgus, kazino,

naktsklubi, bāri, intīmpakalpojum

u saloni, striptīzklubi, svingeru un

geju/lesbiešu klubi,

prostitūcija, restorāni ar

īpašām programmām, kinoteātri, jūru

un okeānu kruīzi,

zooloģiskie dārzi, sporta

centri un spēles, sacensības, to trases, laukumi.

Sapulču, konferenču un kongresu centri un paši pasākumi, biznesa izstādes,

gadatirgi, izglītības iestādes, muzeji,

galerijas, zinātnes kafejnīcas, pieredzes apmaiņas pasākumi,

lauku saimniecību apskate, izglītības nometnes, citas

attiecīgai profesijai saistošas vietas un

iespējas (profesionālam sportistam būs

saistošas arī sporta piesaistes, mediķim – medicīnas iestādes, skolotājam – skolas

utt.).

1. - ja nav pielāgoti tūrisma patēriņamAvots: autores veidots

73.

2. PIELIKUMSOZOLNIEKU NOVADA TŪRISMA RESURSU NOVĒRTĒŠANAS METODIKA

1. TŪRISMA RESURSU VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

1. Pieejamība (fiziskā)* (Nav ņemts vērā sabiedriskais transports)

1 punkts – sasniegšana prasa īpašu piepūli, nepieciešams vairakkārt mainīt pārvietošanās līdzekli. Ceļa segums slikts (lieli akmeņi, bedres), ir daudz dabīgo/mākslīgo barjeru, ierobežojumu, iespējamas bīstamas situācijas.

2 punkti – sasniegšana prasa piepūli, nepieciešams vienu reizi mainīt pārvietošanās līdzekli. Ceļa segums slikts, vietām dabīgās/mākslīgās barjeras, ierobežojumi, bīstamas situācijas nav vai minimālas.

3 punkti – sasniegšana apmierinoša, nav nepieciešams mainīt pārvietošanās līdzekli. Ceļa segums apmierinošs (zemes ceļš, smalka grants), vietām dabīgās/mākslīgās barjeras, ierobežojumi, bīstamas situācijas nav vai minimālas.

4 punkti – sasniegšana viegla, nav nepieciešams mainīt pārvietošanās līdzekli. Ceļa segums labs (visbiežāk asfalts); barjeras, ierobežojumi, bīstamas situācijas nav.

* Upēm tiek vērtēta arī fiziskā pārvietošanās ūdenī autores apsekotajos upju posmos.

2. Resursa vide un tuvākā apkārtne:

1 punkts – apkārtne nesakopta, aizaugusi, pamesta, nedroša – daudz kritušu koku, ir nikni suņi, augsts ūdenslīmenis, purvains, iereibuši vai dusmīgi iedzīvotāji, nedrošs tilts/ceļš utt. Autore šeit ierindoja arī senkapus un citas arheoloģiski vērtīgās vietas, kam nekādu ārēju pazīmju.

2 punkti – atsevišķas teritorijas sakoptas, tomēr kopaina pamesta un nepieciešami nopietni sakopšanas darbi.

3 punkti – vidēji pievilcīga vide, būtu nepieciešami infrastruktūras uzlabojumi, ja vēlas piesaistīt tūristus (apmeklētāju plūsmas vadīšana, apgaismojums, tualete utt.).

4 punkti – pievilcīga, droša, sakopta, patīkama vide. Tūrisma attīstībai nepieciešami daži specifiski uzlabojumi – atpūtas vietas izveide, atkritumu urna, informācijas nesējs.

5 punkti – ideāla vide, tūrisma attīstībai nav nepieciešami nekādi vai ļoti minimāli vides sakopšanas darbi – informatīvs stends, norādes zīme utt.

3. Ērtību esamība

1 punkts – resursa apkārtnē pašreiz nav pilnīgi nekādu ērtību vai to stāvoklis ir slikts. Ērtību izveide/pārveide nepieciešama. Šeit autore ievietoja visus novada kapus, kuriem līdzās nebija apdzīvotas mājas, kā arī visus upju posmus, kuru krastos jau nestrādāta kāds tūrisma objekts.

2 punkti – resurss atrodas līdzās apdzīvotai mājai vai ir apdzīvota māja, kurā ir pieejamas pamata ērtības, tomēr produkta attīstīšanai nepieciešami uzlabojumi, radot tieši tūrisma ērtības.

3 punkti – resursam ir vismaz viena no ērtībām: celiņš, atkritumu urna, atpūtas/ugunskura vieta, informācijas nesējs.

4 punkti – resursam ir vismaz kāda no ērtībām: visiem pieejama tualete, auto stāvvieta, āra apgaismojums. Uzlabojumi vajadzīgi, bet minimāli.

5 punkti – ir pieejamas dažādas ērtības labā stāvoklī, uzlabojumi minimāli vai vispār nav vajadzīgi. Šeit autore ierindoja tos objektus, kuru pielāgošanai nav nepieciešama infrastruktūras izveide.

4. Citu tūrisma resursu/tūrisma objektu tuvums

1 punkts – viens vai divi apkārtnē esošie resursi/piesaistes varētu tikt apskatīti kopā, tūristam šāda maršruta patstāvīga izveide vai realizēšana būs grūti izdarāma, jo resursi atrodas vairāk kā 8 km viens no otra un/vai ir grūti pieejami.

2 punkti – apkārtnē esošie resursi/piesaistes varētu tikt apskatīti kopā, tūristam šāda maršruta patstāvīga izveide vai realizēšana būs izdarāma, tomēr tie atrodas ~ 5-8 km attālumā.

3 punkti – apkārtnē esošie resursi/piesaistes varētu tikt apskatīti kopā, tūristam šāda maršruta patstāvīga izveide vai realizēšana būs izdarāma, tie atrodas ~3-5 km attālumā.

4 punkti – apkārtnē esošie resursi/piesaistes varētu tikt apskatīti kopā, tūristam šāda maršruta patstāvīga izveide vai realizēšana būs izdarāma, tie atrodas ~1-3 km attālumā.

5 punkti – apkārtnē esošie resursi/piesaistes varētu tikt apskatīti kopā, tūristam šāda maršruta patstāvīga izveide vai realizēšana būs izdarāma, tie atrodas mazāk kā 1 km attālumā.

5. Viesmīlība jeb „gaisotnes vērtība” (subjektīvais atmosfēras novērtējums pēc objekta apsekojuma)

1 punkts – resurss nevarētu piedāvāt gida vai īpašus uzņemšanas pakalpojumus. Autore atkārtoti objektā nevēlētos atgriezties. Šeit autore ierindoja arī lielāko daļu institucionālās iestādes, jo izzināšanas procesam pietiek ar vienu iestādes apmeklējumu.

2 punkti – gida vai īpašu uzņemšanas pakalpojumu piedāvājuma iespēja ir neliela. Autore vēlētos objektā atgriezties vēlreiz.

3 punkti – gida vai īpašu uzņemšanas pakalpojumu piedāvājuma iespējas labas. Autore vēlētos objektā atgriezties atkārtoti.

4 punkti – gida vai īpašu uzņemšanas pakalpojumu piedāvājums būtībā jau notiek (ciemiņu sagaida ar cienastu vai piedāvā nobaudīt savu produkciju (ja ir zemnieku saimniecība), saimnieks izrāda teritoriju utt.). Autore vēlētos objektā atgriezties atkārtoti. Šeit tika ierindoti objekti, kam kritērija pirmā daļa neizpildās, tomēr autore vēlētos atgriezties atkārtoti.

6. Resursa popularitāte un informācijas pieejamība*

1 punkts – par resursu zina pamatā apkārtējo māju iedzīvotāji vai kādi eksperti – vēsturnieki, vides speciālisti utt. Par resursu pieejama minimāla informācija, tikai specifiskā literatūrā, vecos preses izdevumos, tas nav pieminēts nevienā mājas lapā, par to nav ierakstu grāmatās vai tūrisma ceļvežos, norādes zīmes dabā nav.

2 punkti – resurss zināms un atpazīts novadā. Par to ir informācija novada mājas lapā, avīzē vai bukletā, informācijas centrs var norādīt uz resursa atrašanā vietu, norādes zīmes dabā nav. Šajā grupā ietilpst arī tie aizsargājamie kultūras un dabas pieminekļi, kas minēti tikai VKPAI vai DAP mājas lapās un neparādās ne novada vai citās mājas lapās, ne citos informatīvos materiālos.

3 punkti – ir vairākas mājas lapas un/vai drukātie materiāli, kur resurss minēts ar nelielu aprakstu, foto, iespējams karti.

4 punkti – ir pieejamas vairākas mājas lapas un/vai drukātie materiāli, kur resurss pieminēts ar labu aprakstu, fotogrāfijām, iespējams karti. Var būt norādes zīmes dabā.

5 punkti – ir pieejamas vairākas mājas lapas un/vai drukātie materiāli, kur resurss izsmeļoši aprakstīts latviešu un/vai vēl kādā svešvalodā ar fotogrāfijām, iespējams karti, video. Var būt norādes zīmes dabā.

* Upēm tiek vērtēta arī no laivas redzamā informācija krastos. Vērtējot Auču parku, autore neņēma vērā informāciju, kas pieejama tikai par Auču muzeju.

75.

7. Resursa vērtība

1 punkts – resurss ir bieži sastopams un šis konkrētais nav ievērojams savas jomas pārstāvis (piemēram, 13. lielākais ozols/akmens/ūdenskritums Latvijā). Arī estētiskā vērtība zema (autores personīgais viedoklis), ainava neaicina tūristu uzkavēties un atgriezties. Resursu grūti saistīt ar nozīmīgiem vēstures vai citiem procesiem, nepieciešams papildus pētniecisks darbs, lai noskaidrotu resursa potenciālu.

2 punkti – resurss ir bieži sastopams, bet šis konkrētais ir ievērojams savas jomas pārstāvis (piemēram, lielākais ozols/akmens/ūdenskritums Latvijā). Ir atsevišķas estētiskās vērtības (parks, daiļdārzs, lapene, sena ēka utt.), ir ainaviskas vietas. Resurss radies/to var saistīt ar nozīmīgiem vēstures un citiem procesiem, var izmantot novadpētniecībā un izglītojošās aktivitātes, bet tam nepieciešami papildus resursi, saskaņojumi ar uzraugošajām iestādēm – VKPAI vai DAP u.c.

3 punkti – resurss ir reti sastopams un šis konkrētais nav ievērojams savas jomas pārstāvis (piemēram, neliels melnā stārķa ligzdošanas biotops). Vērā ņemamas estētiskās vērtības un ainaviskas vietas. Resurss radies/to var saistīt ar nozīmīgiem vēstures un citiem procesiem, var izmantot novadpētniecībā un dažādu veidu izglītojošās aktivitātes – caur gidu, informāciju dabā, pasākumiem. Ir nepieciešami saskaņojumi ar iestādēm, resursa īpašnieks vai nu nedzīvo Latvijā, nav sasniedzams vai ir jāpārliecina.

4 punkti – resurss ir reti sastopams un šis konkrētais ir ievērojams savas jomas pārstāvis (piemēram, liels melnā stārķa ligzdošanas biotops). Spilgtas estētiskās vērtības un ainaviskas vietas. Resursa saistība ar nozīmīgiem vēstures un citiem procesiem jau tiek izmantota.

8. Esošā tūrisma aktivitāte

1 punkts – apmeklējums minimāls, neregulārs, netiek fiksēts.

2 punkti – resursu apmeklē reti, pamatā vietējie vai resursa zinātāji kādā īpašā notikumā, piemēram, atceres dienā, kapusvētkos.

3 punkti – resursu apmeklē reizēm, pasākumu laikā vai konkrētā sezonā.

4 punkti – resursu apmeklē bieži.

9. Resurss var papildināt esošo tūrisma piedāvājumu

1 punkts – būtu sarežģīti resursu pievienot esošajam piedāvājumam.

2 punkti – resursu būtu iespējams pievienot esošajam piedāvājumam novadā.

3 punkti – resurss piemērots esošajam piedāvājumam Zemgalē.

4 punkti – resurss jau tiek/ir ticis iekļauts esošajā tūrisma piedāvājumā.

10. Pastāv atbalsts resursa attīstībai

1 punkts – resursa attīstībai atbalsts ir niecīgs, pats īpašnieks (atbildīgā persona) par tūrismu nekad nav domājis. Resursi nav aizsargājami.

2 punkti – īpašniekam ir interese attīstīt tūrismu, bet visa attīstība balstās tikai uz viņu. Sadarbības sarunas ar citām ieinteresētajām pusēm (vietējā vara, iedzīvotāji, nevalstiskās organizācijas, speciālisti, īpašnieks) vai nav bijušas vai bijušas nesekmīgas, jo attīstīšanai nepieciešams liels darbs, saskaņojumi ar iestādēm, zināšanas, piemēram, projektu rakstīšanā, svešvalodās. Resursi var būt aizsargājami.

3 punkti – resursa attīstību atbalsta vietējā vara, ir noslēgtas vienošanās, izstrādāti dokumenti, projekti resursa attīstībai. Īpašniekam ir uzņēmums, kura peļņu viņš ir gatavas ieguldīt resursa attīstībā. Vai arī viņš ir izveidojis vai grasās izveidot nevalstisku organizāciju līdzekļu piesaistei utt. Ir bijuši sadarbības gadījumi, bet pašreiz nav aktīvi. Šie objekti visbiežāk ir aizsargājamie objekti. Šajā grupā autore ieskaitīja arī upes, jo novada attīstības pamatnostādnēs ūdenstūrisma attīstīšana ir viens no uzdevumiem.

76.

4 punkti – resurss tiek attīstīts neatkarīgi no sadarbības modeļa. Norit resursa veicināšana bez pušu sadarbības vai tā ir formāla, vai veicināšanas norit pusēm sadarbojoties. Šeit visbiežāk ierindojas pašvaldības vai valsts īpašumā esošie objekti – kapi, pieminekļi, aizsargājamie resursi, kā arī zemnieku saimniecības un apdzīvotas privātmājas.

11. Potenciālo pārveidojumu (attīstot piesaisti) negatīvās ietekmes potenciāls uz materiālajām vērtībām un fizisko stāvokli

1 punkts – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti var būt ļoti kaitīga resursa materiālajām vērtībām un fiziskajam stāvoklim jebkādā pārveidošanas formā.

2 punkti – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti var būt kaitīga resursa materiālajām vērtībām un fiziskajam stāvoklim jebkādā pārveidošanas formā.

3 punkti – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti var būt kaitīga resursa materiālajām vērtībām un fiziskajam stāvoklim tikai tad, ja potenciālie pārveidojumi tiks veikti bez speciālistu piesaistes, attīstot tikai atsevišķus attiecīgajam resursam nepiemērotus produktus (piemēram, SPA viesnīcas būve mežā). Vai arī resursa pārveide par piesaisti ir vēlama, lai novērstu turpmāku tā aizaugšanu, brukšanu vai iznīkšanu.

4 punkti – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti nevar būt kaitīga resursa materiālajām vērtībām un fiziskajam stāvoklim, jo ir nepieciešami nelieli, nenozīmīgi pārveidojumi, kas maz skartu pašu resursu. Resursa pārveide par piesaisti ir ļoti vēlama, lai novērstu turpmāku tā aizaugšanu, brukšanu vai iznīkšanu.

12. Potenciālo pārveidojumu (attīstot piesaisti) negatīvās ietekmes potenciāls uz vietējiem iedzīvotājiem/esošajiem resursa lietotājiem

1 punkts – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti var būt ļoti traucējoša vietējiem iedzīvotājiem jebkādā pārveidošanas formā.

2 punkti – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti var būt traucējoša vietējiem iedzīvotājiem jebkādā pārveidošanas formā.

3 punkti – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti var būt traucējoša vietējiem iedzīvotājiem tikai tad, ja potenciālie pārveidojumi tiks veikti bez speciālistu piesaistes, attīstot tikai atsevišķus vietējiem iedzīvotājiem nepieņemamus produktus (piemēram, velomaršruts cauri privātām teritorijām bez saskaņošanas).

4 punkti – resursa pārveidošana par tūrisma piesaisti nevar būt traucējoša vietējiem iedzīvotājiem, jo viņi ir pretimnākoši dažādu tūrisma aktivitāšu līdz-organizēšanai resursa teritorijai un apzinās potenciālās negatīvās sekas pārveides rezultātā. Vai arī viņi dzīvo pārāk tālu, lai izjustu potenciālo negatīvo ietekmi.

Avots: autores pielāgots pēc Makkerčera, du Krosas 2007, Vernera 2009.

2. TŪRISMA RESURSU NOVĒRTĒŠANAS FORMA

Resursa nosaukums _________________________________________

Kritērijs Vērtējums1 2 3 4 5

1.1. Vide un tuvākā apkārtne 1.2. Resursa popularitāte un informācijas pieejamība1.3. Resurss var papildināt esošo tūrisma piedāvājumu -1.4. Esošā tūrisma aktivitāte -1.5. Piekļuve (fiziskā) (neskaitot sabiedrisko transportu) -1.6. Ērtību esamība1.7. Citu resursu/tūrisma piesaistes tuvums

77.

1.8. Resursa vērtība -1.9. „Gaisotnes vērtība” -1.10. Atbalsts resursa attīstībai -1.11. Pārveidošanas negatīvās sekas uz resursu -1.12. Pārveidošanas negatīvās sekas uz apkārtējiem iedzīvotājiem -

Kopējais punktu skaits – 52. Lai iegūtie rezultāti būtu salīdzināmi, galarezultāti (skaitliskie) tiks apkopoti visiem tūrisma resursiem kopīgā tabulā.

Avots: Inskeep 1999, autores pielāgots.

1. TŪRISMA RESURSU AUDITA KOPĒJO REZULTĀTU FORMA

Tūrisma resurssVai esošā situācija resursa pielāgošanai tūrisma patēriņam ir labvēlīga?

Nē(12-21 punkti)

Drīzāk nē, nekā jā(22-32 punkti)

Drīzāk jā, nekā nē(33-42) punkti)

Jā(43-52 punkti)

Avots: Clark, Stankey 1979, autores pielāgots.

78.

3. PIELIKUMSCENU, OZOLNIEKU UN SIDRABENES PAGASTU, KĀ ARĪ OZOLNIEKU NOVADA VĒSTURE SKAITĻOS

1. TABULA. CENU PAGASTA VĒSTURE SKAITĻOS

GadsRādītājs 1986. 1987. 1988. 1989. 1990. 1992. 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003.

Platība (ha) - - - - 12115 - - - - 12135 12135 12135 12135 12135 12135 12135Lauksaimniecības vajadzībām izmantojamā zeme (ha)

- - - - 5500 - - - - 5236,7 5200,6 5241,6 5288,8 5232 5212,2 5234,2

Zemnieku saimniecības - - - Dibināja

1. 59 - - - - 124 129/130 134 122 134 120 132

Meži (ha) - - - - 6615 - - - - 6653 6184,4 6183,5 6180,3 6179,8 6182,3 6205,8Purvi (ha) - - - - - - - - - 23,8 92 87,8 98,1 98,2 93 93,7Iedzīvotāju skaits - - - - 4500 - - - 4003 3940/

40093822/3887

3822/4082 4175 4126 4126/

4224 4234

Bezdarbs % - - - - - - - - - - 8,0 9,2 - 6.2 5,5 5,6Dzimuši 69 58 83 63 64 - 38 29 29/35 36 30 45 35 42 35 24 (līdz

augustam)Miruši 47 38 52 52 58 - 73 60 55/53 60 55 54 60 79 60 37 (līdz

augustam)Dabiskais pieaugums (+/-) +22 +20 +31 +11 +6 - -35 -31 -26/

-18 -24 -25 -19 -25 -37 -25 -13 (līdz augustam)

Izrakstījušies 146 139 161 170 152 - - - - - - - - - 29 -Pierakstījušies 124 162 196 188 210 - - - - - - - - - 60 -Pieaugums (+/-) -22 +43 +66 +29 +64 - - - - - - - - - +31 -Reģistrētās laulības - - - - - - 11 13 10 20 12 9 17 22 9 4 (līdz

augustam)Vainu bib. Lasītāji - - - - - - - - - 161 165 179 182 205 195 194Ieņēmumi (no tiem nodokļi) - - - - - - - - - 485506

(53%)398558(68%)

391372,8(-) - 445718

(72%)

531850 (84%) 505051

(72%)

Izdevumi - - - - - - - - - 465104 350209 - - 527145 433807/412872

487626

Teritorijas attīstības indekss (rangs) - - - - - - - - - (85) - 0,361

(68/80)0,785(24)

0,782(27)

0,896(19) -

Avoti: A/S „Preses nams” 2001a, Cenu pagasta padome 2002 un 2003, Lakmute 2010, Ozolnieku novada muzejs 2010, SIA „ATTIKA-E” 2003, SIA „Blezūrs-konsultāciju birojs” 1999, Vainu bibliotēka 2010, LR VZD 1997-2003, Vilciņa 2010, VRAA (Valsts Reģionālās attīstības aģentūra) 2004./ - simbols atdala dažādos avotos minētos atšķirīgos rādītāja apjomus.

2. TABULA. TETELMINDES PAGASTS 1936. GADĀ

Zemes platība 3186,9 haPiemājas saimniecības 231Latvieši 887 (90%)Krievi 16 (1.84%)Baltkrievi 10 Poļi 15 (1.84%),Citas tautības 47 (4%),Kopējais Teteles iedzīvotāju skaits

975

Izmaiņas iedz. Sk. Pret iepriekšējo gadu

-1

Pagasta budžets 14320Teteles skolā mācās 64 skolēniĶieģeļrūpnīcas saražo 15 milj.

Ķieģeļu gadā

Avots: Teteles pamatskolas muzejs 2010.

3. TABULA. CENU PAGASTA ETNISKAIS SASTĀVS 1990. UN 2000. GADĀ

Tautība 1990. 2000.Latvieši % 45,2 48,6

Krievi % 36,7 33,8

Baltkrievi % 9 9

Ukraiņi % 3 2,4

Poļi % 2,4 2,2

Lietuvieši % 2,2 2,1

Citas tautības % 1,3 -

Igauņi % 0,2 -

Avots: Ozolnieku novada muzejs 2010, Vainu bibliotēka 2010.

4. TABULA. OZOLNIEKU PAGASTA VĒSTURE SKAITĻOS

Gads Rādītājs

1994.

1995.

1996. 1997. 1998. 1999

.2000

. 2001. 2002. 2003.

Platība (ha) - - - 787 787 787 787 787 787 787Lauksaimniecības vajadzībām izmantojamā zeme (ha)

- - - 284,7 284,9 264,3

254,3 256,8 268,9 263,2

Zemnieku saimniecības - - - 5 4/2 7 7 7 7 7

Meži (ha) - - - 249,7 245,8 251,4

255,8 256 256.3 254,5

Purvi (ha) - - - 0 0 0 0 0 0 0Iedzīvotāju skaits - - 3120 3027/

30812943/2947

2943/3141 3309 3118 3129 -

Bezdarbs % - - - - 4,2 5,5 5,1 - 4,9 4,7Dzimuši

26 28 21/24 21 34 23 24 28 24

21 (līdz augustam

)Miruši

85 92 78/76 63 75 74 68 69 71

38 (līdz augustam

)Dabiskaispieaugums -59 -64 -57/

-52 -42 -41 -51 -44 -41 -47-17 (līdz augustam

)Laulību skaits

22 21 7 8 5 6 7 8 126 (līdz

augustam)

Pierakstījušies - - - - - 134 155 131 104/88 -Izrakstījušies - - - - - 116 102 90 88/146 -Migrācijas saldo - - - - - +18 +53 +41 +16/-

58 -

Ieņēmumi Ls (no tiem nodokļi) - - - 330242

(63%)391572(59%) - -

505975

(62%)

560704 (69%) -

Izdevumi Ls - - - 415424

378761 - - - 62503

6 -

Teritorijas attīstības indekss (rangs)

- - - (34) -4,533(1/15

)

5,371(1)

5,294(1)

5,423(1) -

Avoti: A/S „Preses nams” 2001b, Lakmute 2010, Ozolnieku novada dome 2004, Ozolnieku novada muzejs 2010, SIA „ATTIKA-E” 2003, SIA „Blezūrs-konsultāciju birojs” 1999, LR VZD 1997-2003, Vilciņa 2010, VRAA 2004.

/ - simbols atdala dažādos avotos minētos atšķirīgos rādītāja apjomus.

81.

5. TABULA. OZOLNIEKU PAGASTS 1935. GADĀ

Zemes platība (ha) 11 780/11078/5299/

23 000Lauksaimniecības vajadzībām izmantojamā zeme (ha)

~4720 (1937.g. 5300)

Vecsaimniecības 80Jaunsaimniecības 231Amatnieku u.c. sīksaimniecības

170

Zemnieku saimniecības 457 (citur 476)

Meži (ha) 169

Purvi (ha) 3,62Zirgi (% no apriņķa kopumā)

639 (2%)

Govslopi (% no apriņķa kopumā)

2499 (2%)

Cūkas (% no apriņķa kopumā)

1155 (2%)

Aitas (% no apriņķa kopumā)

511 (0,82%)

Iedzīvotāju skaits 2088/2280

Skolas 2Bibliotēkas 4Latvieši 92,9

Krievi 1,8

Vācieši 1,48

Baltkrievi 1,5

Poļi 1,2

Citas tautības 2,49Ieņēmumi Ls (no tiem nodokļi %)

27444 (96%)

Izdevumi 24002

Avots: Ozolnieku novada muzejs 2010.

6. TABULA. OZOLNIEKU PAGASTA ETNISKAIS SASTĀVS 2000. GADĀ

Tautība 2000.Latvieši % 80,3

(1999. g. 76%)

Krievi % 11,5

Baltkrievi % 2,4

Lietuvieši % 5,8

Avots: Ozolnieku novada muzejs 2010.

82.

7. TABULA. SIDRABENES PAGASTA VĒSTURE SKAITĻOS

Gads Rādītājs 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

Platība (ha) - - 15688 15688 15688 15688 15688 15640,8 15688,2 15771,1 15688,9 15688 15699,3 15712,1 15688/15712,1 15745,2

Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (ha) - - 7847,1 - 7973,8 7789,7 10923,7/

7827 10876,5 10943,7 10880,4 10877,8/10890,4 10883,1 10872,6 10945,1 7673 10922,2

Zemnieku saimniecības - - 239 - 277/

205 - 331 331 - 334 271 339 350 98 - -

Piemājas saimniecības - - 288 - 297 - 258 258 - 278 211 349 393 - - -

Meži (ha) - - 6600 - 6147,9 6149,6 6147,1(39,2%) 6146,9 6124,6 6286,4 6278,9 6288,8 6277,1 6300,6 6300,6 6310

Purvi (ha) - - 2,3 - 4,6 1,1 162,8 162,8 166 132,9 132,9 132,3 132,6 132,6 132,6 132,6Iedzīvotāju skaits - - 1850 1829/

18621747/1794

1747/1866 1949 - - - 1824 1824/

1832 1819 1822 1829 -

Migrācijas saldo - - - -21 -82 0/+199

+202/+83 - - - - +15 -2 +9 - -

Dzimuši 31 27 18/21 15 10 24 22 17 18 20 19 23 21 25/26 23 23

Miruši 33 27 32/35 31 25 16 15 25 21 30 18 27 25 18 24 20Dabiskais pieaugums -2 0 -14 -16 -15 +8 +7 -8 -3 -10 +1 -4 -4 +7/8 -1 +3

Laulību skaits 13 2 3 5 3 4 5 4 5 10 7 6 3 8 9 5Bezdarbs % - - - - 6,3% 6,3% 6,1% - - 3,8 3,5 3,4 2,45 1,8 1,6 2,9Ieņēmumi (no tiem nodokļi) - - - 163292

(43%)184991(37%) - - - - - - 486 843

(38%)508 067(46%)

701 970 (45%)

850 490(45,8%) -

Izdevumi - - - 156720 194146 - - - - - - 269 300 270 300 372 500 899 695 -Teritorijas attīstības indekss (rangs)

- - - (203) - 0.064(159/225)

0.138(118)

0.195(102/95)

0.341(72/70)

0.341(73)

0,095(115/114)

0,080(119)

0,101(101)

0,078(113) ? -

Avoti: A/S „Preses nams” 2001c, Lakmute 2010, Ozolnieku novada dome 2008a, SIA „Blezūrs-konsultāciju birojs” 1999, LR VZD 1997-2003, Vilciņa 2010, VRAA 2004, 2006, 2007, 2009, ZPR 2007.

8. TABULA. GAROZAS UN SALGALES PAGASTI 1935. GADĀ

Kritērijs Salgales pagasts

Garozes pagasts

Platība (ha) 7280 8860Lauksaimniecībā izmantojamā zeme (ha) ~6039 ~5150Vecsaimniecības 155 97Jaunsaimniecības 75 164Meži (ha) 275 351Purvi (ha) - 70Iedz. Sk. 1552 1264Latvieši % 92,6 95,7Krievi % 3 1,6Poļi % 1,7 0,8Avots: A/S „Preses nams” 2001c.

9. TABULA. SIDRABENES PAGASTA ETNISKAIS SASTĀVS 2000. UN 2008. GADĀ

Tautība 2000. 2008.Latvieši % 80 80,15Krievi % 10,8 11,54Pārējie % Baltkrievi –

4,28,31

Avots: A/S „Preses nams” 2001c, Ozolnieku novada dome 2008a.

10. TABULA. OZOLNIEKU NOVADA VĒSTURE SKAITĻOS

GadsRādītājs 2003 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

Novada platība (ha) 12922 12922 12922 12903,6 12871,4 12863,2 28619,5Ozolnieku pagasta platība (ha) 787 787 787 788,9 788,4 788 788,2Cenu pagasta platība (ha) 12135 12135 12135 12114,7 12083 12075,2 12081,7Sidrabenes pagasta platība (ha) - - - - - - 15745,2Lauksaimniecības zeme (ha) novadā 5497,4 5544,5 5395,9

(5402,0)*5321,6

(5305,8)5226,7

(5223,7) 5188,6 16139,2 (16142,8)

Lauksaimniecības zeme (ha) Ozolnieku p. 263,2 263,2 261,3 267,4 251,6 248,6 248,5Lauksaimniecības zeme (ha) Cenu p. 5234,2 5281,3 5134,6 5054,2 4975,1 4940 4968,5Lauksaimniecības zeme (ha) Sidrabenes p. - - - - - - 10922,2Zemnieku saimniecības novadā 139 145 139 137 - - -Zemnieku saimniecības Ozolnieku p. 7 7 6 6 6 - -Zemnieku saimniecības Cenu p. 132 138 133 131 - - -Meži (ha) novadā 6460,3 6522,2 6715,5

(6729,6)6727,7

(6726,8) 6725,8 6726,1 13033,9

Mežainums % 49,9 50.5 52,1 52,0 (1) 52,2 52,3 52,3Meži (ha) Ozolnieku p. 254,5 254,5 267,3 281,7 280,8 280,8 280Meži (ha) Cenu p. 6205,8 6267,7 6448,2 6446 6445 6445,3 6443,9Meži (ha) Sidrabenes p. - - - - - - 6310Purvi (ha) novadā 93,7 79,7 23,8 24 22 22 154,6Purvi (ha) Cenu p. 93,7 79,6 23,7 23,9 21,9 21,9 21,9Purvi (ha) Sidrabenes p. - - - - - - 132,6Zeme zem ūdeņiem (ha) (%) 607,8 (4,7) 616,1 (4,8) 657,3 (5,1) 680,4 (5,3) 672,6 (5,2) 676,2 (5,3) 1072,9 (5,3)Ūdens objektu zeme (ha) (%) 177,3 (1,4) 157,1 (1,4)/

175,1 (1,4) 175,1 (1,4) 182,8 (1,4) 184,8 (1,5) 184,9 (1,5) 348,7 (1,2)

Zeme zem ceļiem (ha) (%) 579,3 (4,5) 416,0 (3,2)/526,5 (4,1) 502,7 (3,8) 445,6 (3,4) 455,2 (3,5) 457,2 (3,5) 780,4 (3,5)

Satiksmes infrastruktūra (ha) (%) 507,8 (3,9) 431,2 (3,3) 416 (3,2) 415,3 (3,2) 406,7 (3,2) 407,5 (3,2) -Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme (ha) (%) 69,9 (0,5) 104,3 (0,8)/

92,7 (0,7) 104,3 (0,8) 102,8 (0,8) 96,3 (0,7) 94,6 (0,7) 94,5 (0,4)

Iedzīvotāju skaits 7587 7408(7610)

7655 (7802) 7870 8209 8388 10 353

(10468)Iedzīvotāju blīvums cilv./1 km2 59 58,9 60,3 61 63 65 36Demogrāfiskā slodze - 631,5 - - 534,0 - -Bezdarba līmenis (Sidrabenes pagastā) % - 7,95 (4,7) 4 (3,4) 3,2 (2,45) 3,4 (1,8) 2,4 (1,6) 4,3 (2,9)

Latvieši % - 64 - - 65,2 65,9 69,8 Gads

Rādītājs 2003 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

Krievi % - 23,3 - - 22,1 22,2 19,6Baltkrievi % - 5,6 - - 5,2 4,9 4,4Ukraiņi % - 2,1 - - 2,1 2,1 1,8Poļi % - 1,8 - - 2,2 1,7 1,5Lietuvieši % - 2,3 - - 2,2 1,9 1,8Citas tautības % - 0,9 - - 1 1,3 1,1Dzimuši (ar Sidrabeni) 70 82 80 75 88

(89)104

(127)97

(120)Miruši (ar Sidrabeni) 119 118 184 164 157 159

(183)154

(174)Dabiskais pieaugums -68 -36 -104 -89 -69/8 -55 (56) -57 (54)Piedeklarēti 108 196 - - 633 618 590Izdeklarēti 238 440 - - - 331 399Migrācijas saldo -130 -244 - +287 +191Reģistrētās laulības 16 37 44 76 63 76 67Pašvaldības policijas sastādītie administratīvo pārkāpumu protokoli 30 42 34 85 76 59 62

Pašvaldības policijas izskatītie iesniegumi 54 74 104 188 209 219 170Ānes bibliotēkas lasītāju skaits 173 170 157 181 183 210 252Garozas bibliotēkas lasītāju skaits - - - - - 212 202Vainu bibliotēkas lasītāju skaits 194 212 228 216 (214) 237 220 221/2Ozolnieku centrālās bibliotēkas lasītāju skaits 740 760 751 732 750 750 825Jaunpēternieku bibliotēkas lasītāju skaits 54 55 74 77 68 64 89Skolēnu skaits Teteles pamatskolā 224 214/217 189 212 213 193 180Skolēnu skaits Salgales pamatskolā 113 103 91 77 76 75 (81) 78Skolēnu skaits Garozas pamatskolā 112 - 100 98 91 91 90Skolēnu skaits Ozolnieku vidusskolā 418/420 407 411 416 433 431 452Ozolnieku Tautas nama pasākumu apmeklētāju skaits (pulciņu apmeklētāji)

~4800(135)

>2500/~3500(121)

(153) - ~11 010(227)

~8500(288) -

Sporta Kompleksa Mālzeme apmeklējums - - - 12192 7232 8233 -Ozolnieku novada informācijas centra apmeklējums - - - 172 197 2181 3280Būvvaldē izsniegtās būvatļaujas (līdz 28.06.2010.) 60 102 185 286 214 91 10Būvvaldē ekspluatācijā pieņemtie objekti (līdz 28.06.2010.) 56 52 77 168 148 100 36Pamatbudžeta ieņēmumi (ar Sidrabeni) 1 400 080 1 561 129 1 679 557 2 802 566 3 353 740

(5 889 635)4 220 114

(6 020 877)(5 678 587)

86.

GadsRādītājs 2003 2004. 2005. 2006. 2007. 2008. 2009.

Pamatbudžeta izdevumi (ar Sidrabeni) 1 257 258 1 610 860 1 599 548 2 167 805 3 772 392(2 288 533)

4 324 681 (6 167 214) (5 052 863)

Ilgtermiņa aizņēmumi - 250 106 177 634 113512 113512 (88890) 77779 -

Īstermiņa aizņēmumi - 72 472 72 472 64122 26622 (24622) 22222 -

Teritorijas attīstības indekss (rangs) 1.531(8)

1,732(8)

1,663(8)

1,434(8)

1,185(10)

0,590(21.)

0,513(18.)

Avoti: Lakmute 2010, LR VZD 2003-2010, Linde 2010, Ozolnieku novada dome 2004, 2005, 2006a, 2007, 2008b, 2009a, 2010a, Ozolnieku novada pašvaldības policija 2010, PMLP 2010, Vainu bibliotēka 2010, Vilciņa 2010, VRAA 2006, 2007, 2009, VSIA „Latvijas Vēstnesis” 2010b, ZPR 2007, kā arī apsekojumu un studiju prakses laikā 2010. gada laikā ievāktā informācija.

1. - ja iekavu ( ) saturs nav atrunāts atsevišķi, tajās minēta kādā avotā atrasta cita attiecīgā rādītāja vērtība.

11. TABULA. OZOLNIEKU NOVADA (BEZ SIDRABENES PAGASTA) IEDZĪVOTĀJU SKAITA IZMAIŅAS 2004.-2009. GADS

Avots: 10. tabula, autores sastādīts.

87.

4. PIELIKUMSTŪRISMA RESURSU AUDITĀ NOVĒRTĒTO OZOLNIEKU NOVADA OBJEKTU APRAKSTI

N.p

.k.

Tūrisma resursa nosaukums Apraksts

1. Akmenscūciņu dolomīta karjers

Valsts A/S „Latvijas autoceļu uzturētāja” karjers darbojas no 1985.g. Nodarbina ~15 cilvēkus. Platība 120 ha, ieguve apjoms pusotrs miljons m3, iegūst dažāda lieluma šķembas. Iespējams apskatīt iegūšanas procesu, tehniku, karjerus. Ir viesojušies LLU studenti, lasījuši fosilijas devona perioda dolomītos. Atrodas: novada dienvidaustrumos, līdzās Trunnu kapiem.

2. Andes priede Priede meža malā, līdzās „Andēm” (pašreizējās nosaukums „Agras”), cauru vidu un apdegusi, ar lielu zaru vainagu, apkārt citi krūmi un koki. Apkārtmērs (p): 3.4m.

3. Auču parks Auču parkā fiksēti sekojoši dižkoki: Auču bērzs p = 2,92 m, h = 20 m; Auču kalnu kļava p = 2,03 m, h = 18 m; Auču sudraba kļava p = 3,18 m, h = 21,5 m; Auču tūja p = 1,53 m, h = 17,5 m; zirgkastaņu, liepu alejas u.c. citi koki un krūmi.

4. Bataru dižkoki Bataru pabērzs, p0,8 = 1,60 m, h = 6,2 m (iespējams savas sugas vecākais paraugs Latvijā) un Bataru liepa, p = 4,30 m, h = 29 m. Lielā ir iesists metāla stienis, skaidrojums tam pašreiz nav.

5. Cenas muižas ozols Cenas muižas bijušā parka teritorijā, ko tagad sauc par „”Liepiņām” aug vairāki seni koki, arī šis ozols, kas atrodas tuvu vecajam Jelgavas-Rīgas ceļam – p = 4,40 m, h = 25,5 m.

6. Dalbiņu ozolsAtrodas aiz Meža Dalbiņiem, netālu no veco Dalbiņu māju vietas. Uz koku senāk vedusi liepu aleja, pēc vietējo teiktā senākais Dalbiņu māju saimnieks koku stādījis uz savām iesvētībām 1850.g. Tātad, koks 160 gadu laikā spējis attīstīt resnumu – 4,88 m, augstumu – 24,5 m.

7. Gaiļu dižkoki un īpatni koki

Gaiļu āmulis – vienīgais Jelgavas rajona teritorijā augošais eksemplārs, iedēstīts uz ābeles no atvestām ogām apm. 2000.g. Gaiļu kļava, p0,5 = 3,97 m, h = 23 m. Gaiļu ozols p = 4,27 m, h = 26 m. Kokiem līdzās divas senas ēkas – abas nepieciešams atjaunot. Īpašnieces tēvs bija kalējs, tāpēc ir saglabāta kalēja lakta, viņa kalti pakavi, naglas. Ir senas māju fotogrāfijas un grāmatas. Senāk ģimene nodarbojusies ar koku audzēšanu, tagad iznomā zemi Olaines kokaudzētavai. Saimniece prot gatavot mājas vīnu, ir viss tam nepieciešamais. Senāk daudz ceļojusi, tāpēc ir liels krājums ar padomju laika ceļojumu dokumentiem, fotogrāfijām. Raksts par māju pieejams 2001.g. decembra Cenu pagasta avīzes numurā.

8. Garozas ozols

Atrodas pie Garozas skolas, kokam apkārt sētiņa, ir dabas pieminekļa zīme ar vietējo nosaukumu Senču ozols, p1,0 = 6,84 m, h = 19,5 m. Pamatskolas skolēnu mācību firma „Gidi.lv” ir izstrādājusi nelielu ekskursijas maršrutu ap skolu, kas sākas pie šī ozola. Izveidots tēls raganiņa, kas aicina apmeklētājs atbildēt uz dažādiem jautājumiem par koku, min nelielus faktus un leģendas.

9. Igauņu ozols Atrodas Mazigauņu mājās, p = 4,58 m, h = 22 m.

10. Jurīšu ozols Atrodas pļavā aiz Jurīšu mājām, tuvu Iecavas upei, kas pavasara palos applūst, tāpēc ap koku ir bioloģiski vērtīga pļava, p1,2 = 4,34 m, h = 17,5 m. Kokam ir dedzināšanas pēdas, vietējie domā, ka pie koka kādreiz upurēts.

11. Kalna Bēnūžu dižkoki Īpašums pie vecā Jelgavas-Rīgas ceļa, senākā Kalna Bēnūžu mājā nav saglabājusies, par to stāstā viens ozols 3,20 m resnumā. Bet jauno māju apkārtnē ir bērzs, p = 3,20 m, h = 26 m un 1923. g. Stādīti 3 ozoli, no kuriem viens , it kā augot āderu

88.

krustošanās vietā, tāpēc sasniedzis p – 4,11 m, h = 24,5m. No vecās saimniecības labā stāvoklī saglabājusies klēts.12. Kasparu ozols Atrodas Kasparu mājās, starp Salgales veco skolu un Billītēm, p = 4,63 m, h = 25,5 m.

13. Iecavas upe posmā „Celmi”-Jelgava

Autore laivu braucienā devās 2010.g. palu laikā, tāpēc upe bija viegli izbraucama, daudz applūdušu teritoriju. Maršruta garums ~11 km, brauciena laiks ~4h. Pārējā laikā līdz Misas ietekai ūdens līmenis Velnagrāvja dēļ zems vai ļoti zems, sevišķi jūnijā. Upes krastos netrūkst kritušu koku, liels aizsprosts pie Ozolnieku notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. No upes lieliski redzama Silgraužu skansts, arī ķieģeļu izstrādes rezultātā palikušie karjeri, Iecavu mājas, Blukas skansts. Ozolniekos upes krastā ir viena privāta atpūtas vieta.

14. Iecavas upe posmā Iecavas novads-Velna grāvis

Laivu brauciens notika 24.09.10. un 7 km tika pieveikti nepilnu divu stundu laikā. Šajā posmā upes krastos ir Roņu tilts, Segļu mājas un kapi, Garozas pamatskola un Garozas ozols u.c. Sakritušo koku un sanesumu netrūkst, tomēr ūdenstūrisms ir iespējams. Tā kā cilvēku klātbūtne šajā Iecavas posmā ir minimāla, arī atkritumi upē redzami ļoti maz. Fiksēts neliels iegruvums Roņu tiltā.

15. Lāču purvs

ĪADT, ietilpst Eiropas Savienības (ES) dabas daudzveidības saglabāšanai izveidotajā aizsargājamo teritoriju tīklā Natura2000. No aizsargājamām putnu sugām sastopamas – mežirbe, rubenis, dzērve, urālpūce, bikšainais apogs, lielā čakste. Nekādi aizsardzības vai plānošanas dokumenti nav izstrādāti. Apsekots kopā ar Ķemeru nacionālā parka inspektoriem, kas arī uzstādītas dabas pieminekļa zīmes. Inspektori izteikuši atbalstu ar vides izglītību saistītām aktivitātēm Ozolnieku novadā, arī Lāču purvā. Vairāk par purvu arī 1.2. apakšnodaļā.

16. Lielupes palienes pļavas Ānē

Teritorija Nr. III Lielupes palienes pļavu dabas liegumā 25 ha, aizsardzībā no 2004. gada. Izcila reto putnu ligzdošanas vieta, kā arī atpūtas vieta migrējošiem putniem. Ir dabas aizsardzības plāns 2007.-2017.gadam. Teritorija tiek apsaimniekota pļaujot, nav apdzīvota, to apmeklē zāles pļāvēji un retumis makšķernieki. Pēc autores domām, teritorija nav īpaši piemērota tūrisma patēriņam augstā ūdenslīmeņa dēļ, kā arī piekļūt pļavai pa sauszemi iespējams tikai caur privātmājas „Zaķi” teritoriju.

17.Lielupe posmā Velnagrāvja ieteka- laivu bāze Jelgavas

Pasta salā

Lielupē ar laivu var brīvi pārvietoties, nav nekādu šķēršļu. Šajā posmā lieliski var apskatīt Tetelmindes muižas torni, AS Lodes Ānes ražotni, viesu namu Ānes muiža, Lielupes palienes pļavu III teritoriju, atpūsties var telšu vietā Šalkoņi.

18. Līdumu ozolsAtrodas bijušo Līdumu māju teritorijā, tagad te ir tipveida privātmāju apbūve. Ozola apkārtne tiek kopta, tam traucē tikai elektrolīnija. Pie ozola redzama kāda akmens pamatne, jaunie īpašnieki skaidrojumu tam nezināja. Koka dati – p1,1 = 4,79 m, h = 20,5 m.

19. Mauriņu egle un priedeAtrodas zinātniskās izpētes mežos, netālu no Mauriņu mājām. Priede, p = 2,98 m, h = 30 m, ir padomju laikā uzstādīta informatīva plāksnes ar jau novecojušu informāciju. Mauriņu egle ar trīs žuburu galotni = 2,96, h = 34 m, apkārt ir priežu jaunaudze, būtu nepieciešams izveidot skatu stigu un taku līdz kokam.

20. Mācītājmājas vīksna Ap Salgales mācītājmājas, arī muižas ēku agrāk bija skaits parks. To nopietni izpostīja š.g. vētra. Mācītājmuižas vīksna atrodas pie piebraucamā ceļa, p = 4,07 m, h = 20 m,

21. Misas upe posmā Dalbes tilts-Iecava

Apsekota laivu braucienā 2010.g. palu laikā, kad upes ūdenslīmenis bija cēlies par 3m un tā bija pilnībā ārpus krastiem. Posma garums 14 km, brauciena laiks ~4h. Pārējos mēnešos upē ūdens līmenis vidējs vai zems, tāpēc laivu braucieniem varētu traucēt sakritušie koki, arī drazas, kas pat plūdu laikā bieži aizšķērsoja upi, sevišķi pie trošu tiltiņa pie „Jaunstēgām”. Braucienā autore satika vēl vienu laivotāju pāri. Upe tek paralēli Jelgavas-Rīgas vecajam ceļam, tās krastos ir daudz tūrisma resursu un divi tūrisma pakalpojumu sniedzēji – SIA „Līcīši Ltd.” Un „Dalbes pirts”.

22. Namiķu dižkoki Liepai ir ļoti liels dobums visā tā garumā un tā iet bojā. Steidzami nepieciešams eksperta vērtējums par koka stāvokli. Ozols savukārt ir ļoti labā stāvoklī, atrodas pie vecupes loka un apkārtmērs bez dažiem centimetriem 5m.

89.

23. Ņurdu īpatnie kokiŅurdu māju apkārtnē ir ieaugušies saimnieku stādīti Latvijai neraksturīgi koki – Amūras ceriņš – divi stumbri, p = 1,06 un 0,76 m, h = 9,5 m; Tatārijas kļava p0,7 = 1,54 un 0,93 m, h = 9,5 m. Izteiksmīga arī asā egle p = 1,73 m, liepu aleja un divi ozoli.

24. Pautiņu parks Senāko Pautiņu māju vairs nav – parkā iespējams fiksēt mājas vietu. Tomēr koki ir saglabājušies un ir labā stāvoklī – liepa, p = 4,0 m, h = 24 m; kļava, p = 3,13 m; ozols, p = 3,90 m u.c. koki. Mūsdienās īpašumu sauc Iecavas.

25. Rubeņu ozols Oficiālajos dokumentos neprecīza atrašanās vieta, bieži jaukti māju nosaukumi, jo „Rubeņu” mājas ir pretējā ceļa pusē. Koks labā stāvoklī, apkārtne tiek kopta, p = 5,68 m, h = 20,5 m.

26. Tetelmindes muižas parks un dižkoki

Senākās Tetelmindes muižas apkārtnē mērķtiecīgi veidota skaista vide – parks, alejas un atsevišķi augošie koki teju visi ir aizsargājami: zirgkastaņa – p0,7 = 3,52 m, h = 17 m; kļava – p = 3,26 m, h = 25 m; 1.lapegle – p = 3,40 m, h = 21 m; 2.lapegle – p = 3,23 m, h = 24,5 m; liepu aleja uz A, DA no skolas (dabas piemineklis kopš 1925.g.); lielākās liepas p = 3,65 m; melnalksnis – p = 2,70 m. Kopā ar Ķemeru nacionālā parka darbiniekiem uzstādīta dabas pieminekļa zīme pie 1. lapegles. Zirgkastaņā vietējie iedzīvotāji karina bērnu šūpoles.

27. Ūbeles karjers

Karjers atrodas senajā Cenu muižas mežā, netālu no autoceļa A8, platība 1,4 ha. Sena māla atradne, tāpēc, lai gan saimniece dziļumu skaidri nezina, tie varētu būt vairāki metri. Pie karjera izveidota nojume, ir ugunskura vieta, ģimene bieži tur svin svētkus. Šogad daudz bebru sagāztu koku karjera krastos. Lai arī tas privāts īpašums, vietējie iedzīvotāji bieži tur atrodas nelegāli un pat rīko svinības.

28. Veideļu ozols Atrodas Veideļu māju teritorijā, novada dienvidu daļā, p = 5,0 m, h = 23,5 m, apkārtne sakopta. Palu laikā kokam apkārt ūdens.

29. Posms Velna grāvis-Garoze-Lielupe

~ 3km garš posms, kur jau sākumā ir ļoti liels kritušo koku un atkritumu aizsprosts – laiva jānes gar krastu. Citu šķēršļu tālāk upē nav. Posmā apkārtnē ir Namiķu skansts, Iecavas upes polderis, redzami vecā tilta pie Garozas kroga balsti, Garozes upes slūžas (šajā vietā ļoti tīrs ūdens).

30. Vilklaužu kadiķiVecās Vilklaužu mājas (ar manteļskursteni) lēnām brūk kopā, tām līdzās uzceltas jaunā Mazvilklaužu ēka, savukārt īpašums ar Lielvilklaužu nosaukumu vēsturiski nav ar Vilklaužiem saistīts. Kadiķi aug lielā pļavā, ~300 m attālumā viens no otra. 1.kadiķis, p0,8 = 0,98 m, h = 7,5 m, 2. kadiķis, p = 0,69 m.

31. Ausekļu mājas

Ļoti labi saglabājušās mājas, kas oficiāli ekspluatācijā nodotas 1959.g., bet pēc vietējo teiktā ir vecākas. Ir saglabājusies pilnīga U veida kūts un ļoti daudz tukšu telpu apkārtējās ēkās, ko iespējams izmantot kā naktsmītnes, pasākumu vietas vai vienkārši pētniecībai. Ir saglabātas atsevišķas senlietas – vecās atslēgas, pūra lādes, senas grāmatas. Šo māju saimnieki Ārija un Jānis Putraims ir arī Zosēnu kapu pārziņi.

32. Blukas (Bluķu) skansts

Vietējas nozīmes arheoloģiskais kultūras piemineklis, viena no četrām Napoleona kara laika skanstīm novadā. Atrodas pie vecā Jelgavas-Rīgas ceļa. Nav izteiksmīga, jo uz tās (vecā Blukas kroga vietā) uzbūvēta māja, cilvēku iestaigāta taka. Skansti iespējams apskatīt vai nu šķērsojot Iecavas upi pa jauno vanšu tiltu vai piebraucot no otras – vecā Jelgavas-Rīgas ceļa puses. Teritorijā daudz krūmu un gara zāle.

33. Branku mājas

„Brankas” (mūsdienās divi īpašumi „Brankas” un „Rasmas”) – ir saglabātas fotogrāfijas par dzīvi senajās Branku mājās, kad tās savā īpašumā ieguva Rasma Birzniece, vēlāk Lukševica. Ap māju stādīts parks, perspektīvs vietējas nozīmes aizsargājams dabas objekts. Muižu laikā ēka piederēja barona Šēferam, kurš it kā apbedīts Vainu vecajos kapos. Tā kā barons izcēlās ar īpašu nežēlību, iespējams mājas pagrabā saglabājušies kalpu mocīšanas vietas, sienās nostiprinātie roku dzelži. Padomju gados te bija padomju saimniecības kantoris, ēdnīca, dienesta dzīvokļi. Pie mājas pašreiz izstrādāts Branku (Liegu) karjers.

34. Brāļu kapi Garozā Atrodas Jelgavas-Iecavas un Olaines-Emburgas ceļu krustojumā. 1.P.k. brāļu kapi, kur 7 rindās apbedīti nezināms skaits vācu un krievu karavīru (1915.), kapi pēc 2.P.k. bija stipri postīti. Kapu vidū piemineklis ar skaitli „1915”, to nepieciešams

90.

atjaunot. Aiz tā bedre un ugunskura paliekas, skudru pūznis.

35. Bulduru vecie kapi

Kapi nevienā mūsdienu kartē un zemes īpašumu dokumentos neparādās, ir labi saglabājušies, te atrodas piemineklis 2.p.k. karavīriem. Pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā kapus regulāri sakopj Ozolnieku vidusskolas skolēni. Fiksētās kapavietas – Jahnis (1927) un Mahrtin Busch (1841-1899) ar savām dzimtām, Bulduru dzimtas pārstāvis Jahnis Fregmanis 1871-1932, Ans Tabijan 1837-1905, Grieta Tabijan 1827-1906, Jekab Zinsmsky 1875-1918, Jānis Zommers 1885-1959. Privātīpašums, īpašnieks kapus plāno saglabāt.

36. Bubļu vecie kapi

Atrodas pie Ozoliņu mājām Sidrabenes pagastā, plaši un salīdzinoši jauni, bet pilnībā pamesti apbedījumi. Apbedīti Ilmārs Puriņš 1933.-1956., Bergmane Sandra (bez gada skaitļiem), Lizete Tilmanis (bez gada skaitļiem), Jekabs Zemgalnieks 1853.-1933., Kārlis Lecis 1917.-1936., Anna Lecis 1917.-1941. Arī vecāki Anna Lejniece dz. Jordans 1880.-1939. un Jānis Lejnieks 1879.-1953. un dēls Krišjānis mir. 1915. ar sievu Annu mir.1911. Jēkabam Krauklim kapu apmalīti uzstādījušas audžumeitas, gada skaitļu nav. Kapos redzama senāko vārtu vieta, ir aka. Pašvaldības īpašums.

37. Cenu kapi

Vietējie kapus dēvē arī par Bēnūžu kapiem, jo sākotnēji šeit glabāti šo māju piederīgie. Uz šejieni 1937.g. Ozolnieku aizsargu nodaļa pārapbedīja 28 (citur 23) brīvības cīņās (1918.-1920.) kritušos latviešu karavīrus, kas atrasti daudzu māju sētās, pļavās, mežos, 1989.g. uzstādīts piemineklis. Turpat līdzās ir apbedīti 1944. gada augustā Ozolniekos mocītie un nošautie karavīri. Vēl kapos apglabāti visi Ozolnieku pansionāta aizgājēji, ir uzstādīts kopējs piemineklis. Ir estētiski vērtīgs kapu piemineklis ar tēlniecisku cilni V. Krasovskim. Kapus tūristi apmeklē tematiskos braucienos, to apraksti pieejami internetā. Atrodas pansionāta pārraudzībā.

38. Cenu muižas baronu kapi Mūsdienās atrodas mežā, pilnībā aizauguši un pamesti. Pašreiz nav skaidrs, kāpēc kapu vietas ir tik tālu no muižas ēkas, arī nevienā kartē kapi nav atzīmēti. No it kā trim kapu plāksnēm atrodamas divas, ir marodierisma pēdas.

39. Cīzaru vecie kapi

Trūkst vēsturiskas informācijas par kapiem, tie ir stipri postīti, daudz izrakumu. Atrodas Lielupes krastā, netālu no Katrīnas kapiem un Vareļu pieminekļa. No visiem kapu pieminekļiem ar uzrakstu saglabājies tikai „še dus Dieva mierā Madza Rauster 1803.-1890.” Iespējams zem biezās lapu un zaru kaudzes atrodamas vēl kāda apbedīto personu informācija. Pašvaldības īpašums, lai piekļūtu jāšķērso privāta teritorija, ir uzstādītas brīdinājuma zīmes pat par video novērošanu.

40. Dabes vecie kapi

Ir marodierisma pēdas, neskatoties uz to, ka kapi ir grūti sasniedzami. Fiksētas kapavietas: Amālija Pavlovska, Jānis Veidels 1851-1914, Lizete Veidele 1868-1962, Amālija Gross 1898-1939, Greete Weidel 1786-1856 (otrā pusē iespējams tulkojums krievu valodā), Geddert Weidel 1776-1832, Jēkabs Gross 1864-1915, Rusulu Martinsona ģimenes kaps, Martins Martinsons 1869-1938. Pieder Jelgavas virsmežniecībai, dokumentos kā kapi nav atzīmēti.

41. Dalbes baznīcas kapi

Kapi līdzās Dalbes baznīcai pie Misas upes, ainaviskā vietā. Ir 1915.g. oktobra-decembra kaujās pie Olaines kritušo vācu un krievu karavīru kapi (1938.g. uzstādīts piemiņas akmens, apbedījumu skaits avotos atšķirīgs), kā arī vairāki mākslinieciski vērtīgi kapi pieminekļi – skulpturāls piemineklis R.Holtam, sens krusts akanta rotājumiem E. Šfarcai u.c. Ir nolauzti krusti, bet vērā ņemamu marodierisma pēdu nav. Senākie apbedījumi, pēc kapu saimnieka teiktā, ~1870.g. Ik gadu ~12-20 jauni apbedījumi. Kapusvētki katru gadu jūlija otrajā svētdienā. Kapu pārzinis Linards Lukšo minēja, ka Dalbes kapos atrodamas ap 700 dažādu dzimtu kapavietas, tātad kopējais apbedījumu skaits visticamāk ir lielāks par tūkstoti. Senākie apbedījumi Euphrosine Shvarch gb. Dishkovsky 1797-1828, Dorothea M. Grüner gb. Rump 1790-1832 u.c. atrodami tuvāk baznīcai. Ir vairāki potenciālie dižkoki.

42. Diduļu mājas

Diduļi figurē kā viena no 14.gs. seno Zemgaļu apdzīvotajām vietām. Līdzās mājām senkapi, precīzs mājas celšanas gads nav zināms (nodotas ekspluatācijā 1945. gadā), īpašnieka iesāktais remonts apstājies, jo māja pēc radinieka lūguma izmantota kā ķīla kredīta iegūšanai, bet tas nav atdots. Bankai interese par māju nav, arī īpašnieks nevēlas ieguldīt ēkā, kas pēc tam tiks atsavināta. Mājas Lielupes pavasara palos applūst.

91.

43. Diduļu senkapi

Vietējas nozīmes arheoloģiskais kultūras piemineklis. VKPIA 2009.g. apsekošanas aktā teikts: „Senkapi atrodas „Veiduļu-Diduļu” lauku ceļa kreisajā pusē (uz R no ceļa). Par tiem liecina neliels 0,3m augsts pacēlums ~50x50m liels. Senkapu teritoriju sedz gara zāle – lauks netiek apstrādāts, grūti noteikt senkapu teritoriju. Postījumi nav konstatēti”. Autores apsekojuma laikā tika fiksēta 1 kapavieta, pārējais atbilst iepriekšminētajam.

44. Emburgas pilskalns

Atrodas Emburgas-Iecavas ceļa malā. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Emburgas pils bijusi ordeņa palīgpils vai vasaļa dzīvesvieta, kura atradusies Livonijas ordenim piederošās zemgaļu zemēs. Tā varētu būt celta 15.gs. Vēlāk uz tās pamatiem medību pili sev veidojis hercogs Jēkabs (Latvijas Piļu un Muižu asociācija 2009, ER). Oficiāli no pils mūriem nekas nav saglabājies, tāpat stipri cietis pats pilskalns – caur to izbūvēts ceļš, uzceltas vairākas mājas. Pašreiz skaidri redzama tikai tā ziemeļu daļa. Viena no uzceltajām mājām ir „Upenieki”, arī ir aizsargājams objekts. Māju iedzīvotāji stāsta, ka dārzā esot pils pamati (!), visur nākot ārā akmeņi, monētas, trauku lauskas (!) u.c. Apkārtnē vairākās vietās tiek bērti atkritumi, teritorija aizaug. It kā, veidojot ceļus un jaunās būves, esot aizbērtas vecās pazemes ejas. Esot bijuši arī nelegālie racēji un aizbraukuši ar traukiem, drēbēm un pirītu. Neatkarīgi no resursu audita rezultātiem, autore uzskata, ka novada domei ar steigu ir jāveic pasākumi vērtīgā objekta saglabāšanā. Nepieciešams piesaistīt speciālistus, veikt teritorijas sakopšanas darbus.

45. Emburgas vējdzirnavas

Celtas 19.gs. otrajā pusē, ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Pašreiz stāvoklis slikts – pēc postījumiem 2.P.k. laikā daļēji saglabājies dzirnavu korpuss (laukakmeņu, ķieģeļu, bez jumta). Īpašniekiem ir nodoms dzirnavas atjaunot, ierīkojot novadam veltītu muzeju. Pašreiz tas nav finansiāli iespējams, tomēr pārbūves projekts jau ir sagatavots. Atrodas pie Emburgas-Iecavas ceļa.

46. Emburgas vējdzirnavu senkapi

1985.g. arheoloģijas pieminekļa aprakstā teikts: „Senkapi atrodas noraktajā kalnā pie Kripēnu mājām, ap 200m uz D no dzirnavām. Ap 50-100m uz R no Kripēniem Lielupes krastā senāk atradies liels, priedēm apaudzis kalns, kas norakts smiltī un nostumts. Darbu laikā atrasti kauli. Pārstaigājot teritoriju, neko atrast vairs neizdevās. Agrāk Lielupe tecējusi gar pašu kalnu. Tagad, pēc plašajiem zemes darbiem, tā ir ap 700m attālumā. Tā kā senkapi laika gaitā atradušies pēc nosaukuma atšķirīgu māju teritorijās, Dālužu, Graužu un Embrugas senkapi uzskatāmi par vienu un to pašu objektu”. 2010. gadā nekas daudz nav mainījies – teritoriju klāj zāle, ir neliels priežu puduris. Vietējie iedzīvotāji var norādīt uz senkapu atrašanās vietu.

47. Garozas dzelzceļa stacija

Celta 1906.g., ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Pēc muzeja arhīvu materiāliem no 1924.g. stacija veica visas komercoperācijas: biļešu pārdošanu, bagāžas, piena, ekspress sūtījumu un komerciālu sūtījumu pieņemšanu un nodošanu (Augustāne 2010). Mūsdienās „Latvijas dzelzceļš” šajā līnijā apkalpo tikai kravas vilcienus. Stacijā strādā darbinieki no Jelgavas ceļu distances, daļa ēkas apdzīvota.

48. Glites vecie kapi

Salīdzinoši nelieli, vairāku apkārtnē dzīvojušu dzimtu kapi. Iezīme – vairākās kapavietās sievietes vai nu nav apglabātas vai nav ierakstīti to miršanas dati. Apbedīti Pēteris Kristaps 1881.-1928., Līne Kristap 1881.- ? (pieminekli veidojis T. Seedins Jelgavā). Jekabs Millers 1854.-1923. un Anna Miller 1866. -? (pieminekli veidoja T. Tikums Jelgavā). Zemkopis Alberts Kristaps 1885.-1971. (pēdējais apbedījums). Arī Anna un Juris Kristap bez gada skaitļiem. Vēl Glittu-Dāvju kapa zīme. Ģederts Vīksna 1850.-1919. un Dārta Vīksna 1850.-?. Ir vairāki koka krusti, viens aizlauzts kādas dzimtas krusts, ap kapiem seno māju vietas. Pašvaldības īpašums, bet nav piebraucamā ceļa – apkārtnes teritorija visa privātīpašums.

49. Ierakumi mežā pie StēguļiemMantotās mājas – Edgara Štengeļa vecvecāki 1943.g. tika izsūtīti. Senāk saimniecība bija 14 ēkas, palikusi tikai viena. Ģimene atgriezās 1993.g. un pašreiz saimnieko ar sievu Mudīti un dēliem. Piemājas mežs viscaur ar kara ierakumiem, tranšejām.

50. Igauņu kapi J. Čakstes vecāku un koktēlnieka, Tērvetes parka skulptūru autora, Krišjāņa Kugras atdusas vieta. Koktēlniekam marodieri nozaguši metālā atlietu Anneles skulptūru, bet Čakstes vēcākiem nolauzti kapu krusti. Vēl šeit apbedītas vairākas vietējiem cilvēkiem pazīstamas dzimtas un cilvēki. Apmēram 40 kapavietas radinieki neapmeklē. Vecākie apbedījumi datējami ar

92.

19.gs. sākumu. Atrodas ainaviskā vietā Lielupes krastā pie Staļģenes tilta. Kapusvētki ir augusta 2. sestdienā, organizē Salgales Ev. Lut. Baznīca.

51. Jaunzemju kapi

Pēdējo deviņu gadu laikā ir 350 jaunas kapa vietas, bet kopējais apbedījumu skaits varētu būt trīs reizes lielāks. Gadā 28-32 bēres. Ir 1988./89.g. celta kapliča ļoti labā stāvoklī. Senāk kapi bijuši Branku muiža zemēs, 1905.g. gada izpirkti. Senākie kapi ar koka krustiem, uzraksti uz apmalēm nesalasāmi. Kapusvētki ~jūlijā rīko Jelgavas Sv. Annas baznīca. Ir leģionāra un divu brīvības cīnītāju kapavietas ar pieminekli un piemiņas krustu. Vienīgie kapi novadā, kur uz kapakmeņiem uzraksti lasāmi arī angļu valodā.

52. Jelgavas-Rīgas vecais ceļš

Senais ceļš no Rīgas uz Jelgavu 13.gs. gājis pa Babītes ezera DA krastu uz Klīvi, tad gar Lielupi uz Jelgavu. Taisnā ceļa trase parādās tikai 17.gs. kartēs. Tas bijis galvenais ceļš starp abām pilsētām, izmantots pasta sūtījumu pārvadāšanai. Ceļa izmantošanu tūrismā aizsācis R.Rusmanis grāmatā „Neiepazītā Latvija” (2006.). Novada teritorijā ceļam abās pusēs vairāki nozīmīgi objekti – Dalbes baznīca un kapi, Cenas muižas kungu mājas vieta, Mušķu kapi, Bluku skansts, Cenu kapi u.c. Novada teritorijā ceļa kopgarums ~10km.

53. Katrīnas kapi

Kapi iespējams veidojušies līdz ar Katrīnas muižu, kas atradusies pašreizējā Katrīnsila/Odiņu māju tuvumā, tomēr izteikti senu kapavietu nav vai tās nav vairs nosakāmas. Kapos uzcelta, bet nav pilnībā pabeigta kapliča. Kapusvētki ir augusta pirmajā sestdienā, organizē Salgales Ev. Lut. Baznīca. Šeit atdusas Vladislavs Stafeckis, skolotājs, zemessargs, sabiedrisks darbinieks Ozolnieku novadā.

54. Latvijas Brīvības cīņu vieta Vareļos

Valstī vienīgais piemineklis, kas 1935.g. uzcelts par godu 1919.g. 18. novembrī kritušajiem Latvijas kara skolas kadetiem, kuri šo skolu nekad nepabeidza (citur viņi minēti kā 1. izlaidums). Jaunieši 17-20 gadu vecumā cīnījās gan šeit, gan Rīgas apkārtnē, tika saņemti gūstā, nošauti uz vietas, miruši lazaretēs. Pie pieminekļa ik gadu notiek atceres pasākumi, no š.g. iekļauts pieminekļu aizsardzības sarakstā kā valsts nozīmes vēsturiska vieta. Pie pieminekļa ģeomedību slēpnis.

55. Lībiešu kapi

Vienīgie aktīvie kapi novadā uz privātās zemes. Tie šeit izveidoti no pirmās apdzīvošanas dienas. Vecākā zināmā kapa vieta 140 gadi senais Lībiešu māju saimnieku apbedījums, bet ir kapu kopiņas bez krustiem. Atrodami Cinovsku dzimtas kapi, Aizsargs Arnolds Brunovs 16. J.A.P. Karoga rota 1910-1939, Milda Paulīne Plūme 1895-1912, arī Jānis Plūme un V. Plūmes ģimene. Vēl Jānis Alberts Bumbieris 1904-1905, Jēkabs Skuja 1860-1926 u.c. Ir vairāki koka krusti, netrūkst arī neizlasāmu tekstu. Teika stāsta, ka šeit apmetušies lībieši, kuri bēga no Kurzemes. Bijušas divas mājas – Baltie un Melnie lībieši. No pēdējiem palikušas tikai drupas (zeme saucās „Melnlībieši”). Abu māju robeža senāk gājusi caur kapu vidu. Zeme mantota no paaudzes paaudzē. Visapkārt ūdeņi, applūstot māja un kapi paliek uz salas. Kapusvētki ir augusta 1. sestdienā, organizē Salgales Ev. Lut. Baznīca.

56. Meža Renceļu vecie kapi

Ļoti labā stāvoklī, tiek kopti. Apbedīti Pincis Mārtiņš 1878.-1969., Pincis Olga 1883.-1966., Lavīze Pince dz. Barauska (? –is) 1850.-1945., Āboliņš Jānis 1919.-1982. (pēdējais apbedījums), Kleberis Žanis 1899.-1975., Aleksandra Ozoliņa 1875.-1960., Emīlija Āboliņa dz. Barauskis (iespējams Lavīzes māsa) 1885.-1951. Vēl viens Jānis Āboliņš (iespējams tēvs) 1880.-1948. Arī piemineklis senajā drukā Kristian Barauskij 1855.-? un Katrine Barauskij dz. Bikman 1846.-?. Latvijas Valts mežu īpašums.

57. Mušķu kapi

Kapu apmeklētāju sagaida uzraksts „Esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu to dzīvības kroni”. Mušķu vecsaimniecība dokumentos minēta jau 1811.g., tātad kapu aizsākums iespējams arī ap to laiku. Kapos daudz senu krustu bez uzrakstiem, īpaši daudz vandālisma gadījumu – krusti dedzināti ārā no akmens pamatnēm. Apbedīti vairums vietējās mājās dzīvojošie. Līdzās kapiem pašreiz darbojas LLU Hipoloģijas (Zirgkopības) centrs.

58. Namiķu skansts Atrodas Olaines-Emburgas ceļa malā, bez zinātāja nebūtu iespējams atrast, jo skansts ieaugusi mežā. Var sasniegt tikai ar kājām, blakus Velna grāvis. Pēc platības skansts liekas tikpat liela kā Mazsilgraužos. Tieši pretī it kā bijusi Garozas vecā

93.

skola, bet vizuālu liecību par to nav. Pēc A.Radovica kopīga apsekojuma laikā teiktā, abās skanstīs esot bijušas kaujas, lai gan citos avotos ir pretējs viedoklis.

59. Padomju armijas karavīru brāļu kapi pie vecās Salgales skolas

Citos avotos minēti kā Lielā Tēvijas kara varoņu kapi. Apmierinošā stāvoklī, ir koka uzraksts un koka žogs. Apbedīti ļoti daudz kritušo, ir kopīgs piemineklis. 14.maijā atdusas vietā bija nolikti ziedi. PSRS laikā cilvēki esot braukuši pat ar autobusiem un no ārzemēm, bet šodienas politiskā situācija neveicina objekta popularitāti.

60. Pautiņu vecie kapiSeno Pautiņu māju vairs nav, mūsdienās īpašums saucas „Iecavas”. Kapa vietai virsū un blakus uzcelti pagrabi – būvdarbu laikā atrastas cilvēku mirstīgās atliekas. Pēc Alda Hartmaņa domām te var būt apbedīti ne tikai Pautiņu māju saimnieki, bet arī 1812. gadā mirušie. Kapavietā pašreiz nekāda saimnieciskā darbība nenotiek, ir saglabāts kapu valnis.

61. Piemineklis Jūlijam Daniševskim pie Upmaļiem

Grāmatās nereti par J.Daniševka dzimto māju sauc „Avotiņus”, tāpēc autore sāka savu apsekojumu tur. Diemžēl autori sagaidīji jaunu cilvēku pāris stiprā reibuma stāvoklī, īpaši sieviete straujas dabas. Kopējais iespaids nepatīkams, pat biedējošs. Savukārt, īstie zinātāji par revolucionāru, dzīvo līdzās esošajās „Upmaļu” mājās, kur senāk atradusies Garozas muiža. Starp abām ēkām ir piemineklis J. Daniševskim – viņa īsto dzimto māju vietā. Senāk tas bijis bieži apmeklēts, pašreiz ir aizmirsts. „Upmaļos” autorei izdevās satikt 92 gadus veco J.Daniševksa brāļa meitu Liliju Bluku. „Upmaļi” laika gaitā ir pārveidoti, saglabājies tikai oriģinālais pagrabs ar durvīm grīdā. Par revolucionāra nāvi nošaujot var lasīt Latvijas avīzes 2007.g. 15.septembra avīzē.

62. Piemineklis Rīgas 6. kājnieku plk. Pie Skuju skolas

Atrodas Jelgavas-Rīgas dzelzceļa līnijas un autoceļa P100 krustošanās vietā pie skolas ēkas. 1922.g. šajā vietā uzcelts melns koka obelisks ar kritušo vārdiem, bet 1937.g. 24.jūnijā atklāts akmens piemineklis ar M.Šmarca veidotu bareljefu, kurā attēloti divi uzbrukumā ejošo karavīri. Vairums zemes ap pieminekli (arī piebraucamais ceļš) pieder Skuju skolas īpašniekam. Tas apgrūtina infrastruktūras attīstību – senāk šeit atradās akmens soli, tagad nav nekā. 2010.g.piemineklis restaurēts, nekāda papildus informācija pie tā nav uzstādīta. Apsekojuma dienā aiz pieminekļa kaudze izdegušu sveču. Ir liepu Varoņu aleja. Novembrī notiek piemiņas brīži.

63. Plāņu mājas

Viena no pirmās Latvijas brīvvalsts laika paraugsaimniecībām, Arvīda Pelšes mājas. Ēkā pieņemta ekspluatācijā 1900.g. 1. maijā. Mūsdienās māju saimniekiem nav saglabājušies nekādi materiāli no senajiem laikiem, arī māja būtiski pārbūvēta. Ir saglabājusies tikai viena vienkārša podiņu krāsns un neliela daļa pagraba apbūves. Ceļam pretējā pusē ir saimniecības kalpu mājas, arī seno liecību nav.

64. Pūķu senkapi

No 1985.g. arheoloģijas pieminekļa apraksta: „Senkapi atrodas ap 150m uz Z no Pūķu māju šķūņa, meža ceļu krustojumā un aizņem 50x50m lielu teritoriju. Vecās grantsbedres aizaugušas, kauli un senlietas netiek atrastas. Grants no senkapiem ņemta vēl 15 gadus atpakaļ, tad arī atrasti kauli. Vietējie iedzīvotāji atceras, ka atradumi atrasti ~1940.tajos gados, tie nodoti Salgales skolai. Senkapi jāuzskata par daļēji iznīcinātiem”. 2010. gadā situācija stipri līdzīga – bez saimnieka palīdzības teritoriju neatrast, jo tagad tās vietā ir liels mežs.

65. Salgales luterāņu baznīcas drupas

Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Atrodas Lielupes krastā, līdzās mājām „Baznīckrogs”. Ir minētas atsevišķos tūrisma ceļvežos. Pirmā baznīca šajā vietā celta 1567.g., kas kalpoja 130 gadus. Tad hercogs Ferdinants licis būvēt jaunu, kas kalpoja 160 gadus (1706.-1866.g.), tad ēka kapitāli remontēta, izbūvēts arī zvanu tornis. Pie baznīcas bijusi pārceltuve, pretējā upes krastā Cēlāju (Plosta) kroga vieta. 1930.g. tika iesvētītas jaunas ērģeles, bet jau 1945.g. baznīcu sagrāva sarkanarmiešu artilērija, jo vācu armijai pie baznīcas bija ierīkoti ierakumi. Daļa interjera atrodas Rundāles pils muzejā. 365 gadus draudzi vadīja vācu mācītāji (111 gadus no tiem Konrādiju dzimtas 3 mācītāji), savukārt pirmais latviešu Dieva kalps Jānis Billerts bija arī pēdējais, nostrādāja 17 gadus (1927.-1944.). Baznīcas drupās katru vasaru notiek dievkalpojumi un kristības. Objekts iekļauts 100 apdraudētāko Latvijas pieminekļu sarakstā. Pie baznīcas ģeomedību slēpnis.

66. Salgales baznīcas kapi Pašvaldības īpašums. Vieni no senākajiem kapiem novadā, pirmie apbedījumi pēc salasāmajiem uzrakstiem uz piemiņas 94.

plāksnes ir ~1871.g., bet noteikti ir senāki, jo netālu esošā Salgales baznīca pirmo reizi uzcelta jau 1567.g. Šie ir izteikti dzimtu kapi, atdusas vairāki no zināmākajiem novadniekiem – Pelūde, Kreijers, Tālbergs u.c. Ir vairāki estētiski vērtīgi kapu pieminekļi. Atrodas ainaviskā vietā, Lielupes krastā, ir vairāki lieli koki. Kapusvētku otrajā augusta sestdienā, organizē Salgales Ev. Lut. Baznīca.

67. Salgales mācītājmāja

VKPAI 2009.g. apsekošanas aktā teikts: „Ēka celta 19.gs. sākumā, arhitekts H.E. Dihts. Māja ir klasicisma stila vienstāvu mūra, apmesta dzīvojamā ēka ar divslīpu jumtu un rizalītu un trīsstūra frotonu parādes fasādē. Rizalīta otrā stāva logs pusapļa formā, sadalīts 3 daļās (palladio tipa logs). Parādes fasādē oriģinālās ieejas durvis kaltā eņģēm, divas kolonnas. Saglabājušies sākotnējie būvapjomi, oriģinālās logailas. Viens logs ar vēsturisko rūtojumu. Ēka sliktā stāvoklī (06.10.2009.)”. 2010.g. ēka piedzīvo atdzimšanu, jo īpašniece Ameļa Jablonska to restaurē. Māju nav plānots izrādīt tūristiem, tam paredzēts atjaunot kūts ēku vēlāk. Māja tieši līdzās Lielupei, ir senā parka atveidi.

68. Salgales vecā skola (Zvaniņi)

Ēka celta 20.gs. sākuma, 1906.g. tur jau mācījušies skolēni. I.Silgaiļa tēva atmiņas aprakstītas LLU absolventes A.Silgailes maģistra darbā „Salgales pamatskolas vēsture”: „Mana tēva laikā (1900tie gadi) jau bija uzcelta jaunā ēka pie „Sietniekiem”. 1. stāvā tai bija divas lielas telpas klasēm, ēdamistaba, virtuve, kā arī skolotāja dzīvoklis. 2. (bēniņu) stāvā bija divas lielas telpas – sākumā zēnu un meiteņu guļamistabas, vēlāk [..] rokdarbu telpas. [..] Pie sienas bija melnā tāfele, uz kuras skolotājs rakstīja ar krītu, un bērniem bija mazas šifera tāfelīte, uz kuras tie rakstīja ar akmens zīmuli (grifeli)”. Apkārt ēkai vairākas citas būves, viss sliktā stāvoklī. Aug gara zāle, apkārtne netiek kopta. Īpašniece Mirdzu Jankovsku plānot īpašumu drīzumā pārdot. Īpašums ilgo juridisko jautājumu kārtošanas dēļ pašreiz sliktā stāvoklī. Nokurināts vairums koka konstrukciju skolas ēkā, arī lielā skatuve. Pēc Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas inspektoru domām, ēka var pretendēt uz vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu. Skolā varētu veidot nelielu naktsmītni (netālu atrodas „Billītes” un citi apskates objekti), velosipēdu/laivu nomas punktu un mājas vīna ražotni (pieneņu vīns no apkārtnes laukos augošiem ziediem).

69. Segļu kapiKapi nelieli, atrodas pie Garozas pamatskolas, netālu no Segļu mājām. Gadā notiek ~10 bēres, pamatā dzimtu apbedījumi. Senā kapu daļa ar vecākajām kapavietām grūti kopjami, tāpēc aizaug ar krūmiem, piebirst lapām. Nav izteikti senu kapavietu, esošie datējumi ~20.gs. sākumu. Kapusvētku augusta 2. sestdienā, organizē Salgales Ev. Lut. Baznīca.

70. Serenu vecie kapi

Atrodas netālu no „Serenu” un „Valgumu” mājām novada A Kapi vizuāli nosakāmi pēc neliela pacēluma un mežiņa, saglabājušies vairāki koka krusti un akmens kapu pamatnes, ir vairāki īpatni koki.. Līdzās kapiem novietoti saimniecībā nederīgie priekšmeti, pie kapiem padomju laikā uzstādīts ģeodēziskais punkts. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, pļavā pie kapiem apbedīti mēra laikā mirušie. Apbedīto pēcteči ir š.g. novembrī veica kapu sakopšanas darbus un ir ieinteresēti teritoriju kopt arī turpmāk. Pašvaldības īpašums.

71. Silgraužu skansts

Vislabāk saglabājusies Napoleona kara laika skansts novadā. Lai pie tās nokļūtu nākas nelegāli šķērsot pamesto privātīpašumu. Skansts aizaug ar krūmiem, ir rakumu vietas. Izteiksmīgi skansts redzama braucot ar laivu pa Iecavu, tieši līdzās ir Misas ieteka. Kopumā ainaviska vieta, kas būtu ideāli piemērota tūrisma attīstībai, ja tiktu sakopta. Ozolnieku novada mājas lapā pieejama informācija par 2009.gadā veikto apsekojumu, kur vēsturnieks Urtāns aicina: „[..] pašvaldībai iegādāties Mazsilgraužu skansts zemi savā īpašumā, lai varētu to sakopt un iesaistīt tūrisma apritē.” Diemžēl šī ideja netiek attīstīta. Saimniecība sena, ir vairākas senas ēkas, kas apvītas nostāstiem. Diemžēl pēc ugunsgrēka 2005. gada decembrī, mājas ir pilnībā pamestas.

72. Silgraužu (Zviedru) kapi Ir vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis, bet tas nav traucējis cilvēkiem paņemt visas vizuālās liecības par kapu eksistenci šajā vietā. Vienīgais, kas uz to norāda ir zemes 3m pacēlums un priedes. Kapiem vienā malā nolikts dzīvojamais vagons, kuru sargā divi nikni suņi. Kapos guldīti, pēc dažādiem avotiem, vai nu kaujās kritušie vai vienkārši aukstajā ziemā nosalušie karavīri. Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka šie kapi ir bijusi pirmā apbedījumu vieta vietējo māju iedzīvotājiem un, kad vieta bija

95.

par maz, uzsāka glabāšanu mūsdienu Mušķu kapos.

73. Skrabu kapi

Atrodas Olaines-Pēternieku-Garozas ceļa malā. Ir 1.P.k. kritušo vācu karavīru brāļu kapi ar 32 vācu, 1 somu un 4 krievu karavīru apbedījumiem. Vācieši krituši 1916./17.g., bet krievi vēl arī 1945./.47.g. Starp vāciešiem soma kapavieta. Ir akmens piemineklis. 1937.g. šeit arī pārapbedītas 7 karavīru mirstīgās atliekas no Pēternieku pagasta. Netālu no šiem kapiem ir senāk Skarbu hospitālī mirušo kapi. Senākie apbedījumi: Žibeiku ģimene, Rozbahu ģimenes radi, Jakobs Stambergs 1893-1931, Austra Platnieks 1925-1932, Lizete Helmans 1890-1964, Krišjānis Ositis 1772-1819, Lizete Osite 1912-1819, Liene Švarcbaha no Zušiem mir. ~1968, Bulka ģimenes kapi (pirmais kapu saimnieks, pats taisījis zārkus un dzīvojas līdzās Muntēs vai Veldrēs) mir ~1927, J. Bumbeer (no Ķempjiem) 1824-1899, B. Bumbeer dz. Rosenlja (?) 1825-1897, Ceriņu dzimta no Intēm, Rotu māju divas iedzīvotājas – vienu sauca Minna Meldere, Glittes Wiland saimneek 1814-1883, Teodors Faikner 1892-1912, Peter Bitte 1788-1877 ar meitu Greeta Bitte 1823-1880, Jēkabs Pērājs (no Ratnieku puses) 1863-1928, Bumbiere Trīna Jēkaba meita (no Ķempjiem) 1862-1952, Osītis Mārtiņš un Osīte Līne, Andreja un Annas Sveņķis ģimenes kaps (no Pēterniekiem), Jānis un Anna Liepas (vecie Skrabu saimnieki), Bumbiere Līzete Emīlija (ieprecējās Jāņa Liepas ģimenē ar dēlu Jāni) 1898-1986, Līzetes māsa Pauline Alma Bumbeer 1900-1901, Līzetes vecāki arī Jānis un Anna Bumbieri, vēl viena māsa Alvīne (mirusi 21 gada vecumā), brālis Jānis (miris 24 gadu vecumā), Lizete Birkens 1863-1915 (no Rubeņiem), Pēteris Birkens 1860-1937, Jete no Ķempjiem, viņas meita Vera Dzintare mir. ~1980, Pēteris Dzintars, Jānis Jēkabsons 1879-1944, Teodors Strēlnieks (no Palejām) ar sievu Annu Lapsu, Donāts un Gaļina no Ķempjiem, Krūmiņu dzimta no Palejām – dēls Arvīds ar vecākiem Mildu un Kārli, Oberstu ģimene no Palejām – meita Zigrīda ar vecākiem, Lūcija Jēkabsone-Puķīte no Tiltiņiem, Galiņu dzimta no Dumpjiem. Kapos vietām nolauzti krusti, bet nopietnu marodierisma pēdu nav.

74. Skuju skolaAinars Kozlovs šo zemi iegādājās 1995.g., ēkā dzīvojušas vairākas ģimenes, telpās turētas kazas. Tāpēc ēkā ir nepieciešams kapitālais remonts. 2. stāvā pašreiz dzīvo saimnieka radinieki. Saimnieks neplāno ēku atjaunot, bet ir veikts ēkas arhitektoniskais novērtējums. Pretī skolai saglabājies visu aizmirsts piemineklis kādam vācu leitnantam.

75. Sveņķīšu skansts Atrodas zem „Svenķīšu” mājām, kurās neviens nedzīvo, Iecavas krastā. Apkārtne aizaug, ir kultūrslānis – ja teritoriju sakoptu, būtu ļoti skaista vieta. Vairāki lieli koki apkārtnē. Īpašnieki ir ieinteresēti īpašumu attīstīt.

76. Sveņķu vecie kapi

Izteiktas marodierisma pēdas, teju visas kapavietas izrakņātas. Fiksētie apbedījumi: Steppin saimneeks Jakob Kalning, Stepina saimneeku behrni Lisete Pailine, Jehkaup, Anna Natalija Grünfeldi, Mitauscher Kr. Första Titt. Bath C. Otto 1802-1875, Lilija Riekstin 1901-1917. Tā kā šeit apbedīti arī Serenu kapos glabāto dzimtu piederīgie, viņu pēcteči izteikuši vēlmi kapus sakopt. Pieder Jelgavas virsmežniecībai.

77. Teteles kapi

Lielākie kapi Ozolnieku novadā, vecākās fiksētās kapa vietas ~1837.g. Pēdējos gados kapu teritorija palielināta, daudz jaunu apbedījumu (notiek vidēji 50 bēres gadā, jauno kapu zonā ir ģeodēziskā tīkla punkts), ir arī pamestie apbedījumi. Nav kapličas, bet ir zvans, kurā dzīvojot vāvere. Ir dzimtu kapi, kurus radinieki reizi gadā brauc uzkopt visbiežāk uz kapu svētkiem. Ir ārzemnieki, kas tieši tādēļ brauc, piemēram, no Kanādas. Ir Lāčplēša kara ordeņa kavalieru kapavietas – Jānis Kupens un Jēkabs Roze, ir Teteles skolas skolotāju, direktoru, arī barona Bēra (skolas dibinātājs) un viņa sievas atdusas vietas. Apskatāmi vēl 1.P.k. kritušo vācu karavīru brāļu kapi ar 27 apbedījumiem un 3 krievu kapavietām (autore dabā saskaitīja 22 krustiņus). Teteles pamatskolas skolēni regulāri apmeklē kapus nozīmīgos atceres brīžos. Kapusvētkus ~jūlijā, rīko Jelgavas Sv. Annas baznīca.

78. Tetelmindes muižas tornis Atrodas Lielupes krastā, līdzās pamatskolai. It kā veidots kā novērošanas tornis medībās, lai gan apkārt tikai pļavas un upe. Celts 1840.g. (citur 1845. vai 1885.) par godu Aleksnadra III (citur lielkņazs Vladimira Aleksandroviča) vairākām vizītēm pie barona Bēra. Citos avotos tornis tiek saukts par mākslīgām pilsdrupām vai paviljonu. 1992.g. atjaunots, uzliekot jaunu jumtu.

96.

Pašreiz pamatskola torni izmanto atraktīvai viesu sagaidīšanai, ir radīts torņa spoka tēls, kurš, piemēram, ziemā aicina iedzert pie viņa tēju.  Tornis ir filmēts un rādīts arī Krievijas televīzijā – 2003.g. rudenī. Skaistās ainavas dēļ tas attēlots dažādās Jelgavas rajona kartēs un bukletos. Līdzās muižas parks, dižkoki un kapi. Pie torņa ģeomedību slēpnis.

79. Trunnu kapi

Uz kapu zvana toņa redzams skaitlis „1862”, iespējamais kapu dibināšanas gads. Kapos glabāti Salgales skolas skolotāji, vietējo māju ļaudis. Mājas, kas senāk atradās kapiem visapkārt, nav saglabājušās. Blakus Akmenscūciņu karjers, kapos nereti dzirdamas sirēnas pirms spridzināšanas dolomīta ieguvei. Kapu zvans liets 1931.g., 2010.g. janvārī uz pāris dienām nozagts, bet pateicoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai atgriezies atpakaļ kapos. Kapusvētku otrajā augusta sestdienā, organizē Salgales Ev. Lut. Baznīca.

80. Tūču apmetne Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Atrodas Lielupes krastā, pie „Tūču” un „Krauju” mājām, vizuāli nav nekādu pazīmju. Vietējo māju saimnieki zina par apmetnes atrašanās vietu, tā netiek postīta.

81. Upenieku dzīvojamā māja

Oficiāli senākā pilnībā saglabājusies dzīvojamā ēkā visā novadā, datēta ar ~1827.g. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. 2005.g. VKPAI norādījumos teikts: „[..] vienstāva koka ēka ar horizontālu dēļu apšuvumu, nekrāsota. Saglabājušies sākotnējie būvapjomi, oriģinālā jumta konstrukcija, sākotnējās ieejas durvis ar virsgaismu un atklātu verandu”. Ēka atrodas uz Emburgas pilskalna. Dzīvo 7 ģimenes, arī ēkas bēniņos, kur nav sanitārā mezgla. Neatkarīgi no resursu audita rezultātiem, nepieciešams izstrādāt jaunu ēkas apsaimniekošanas modeli.

82. Vainu vecie kapi jeb „Meža Kaķi”

Atrodas līdzās Branku ciemam, Iecavas krastā. Tiek kopta tikai viena kapavieta, pārējā teritorija aizaug. Iespējama barona Šēfera atdusas vieta. Īpašumā nekādas izmaiņas netiek plānotas.

83. Valtiņu brāļu kapi Kapos apglabāti 3 nezināmi padomju armijas lidotāji. Tie ir kopti un pēc vietējo teiktā bieži tiek arī apmeklēti. Pieder Jelgavas virsmežniecībai.

84. Wadsagen brāļu kapi

Pamesti 1.P.k. brāļu kapi ar 16 vācu un 2 krievu armijas karavīru apbedījumiem pašvaldības īpašumā (dokumentos apbedījumi nav minēti). Teksts uz pieminekļa dabā neizlasāms, bet ir minēts J.Leimaņa grāmatā „1915.-1920. kauju un kritušo karavīru piemiņai”. Ir vairākas bedres, kas apstiprina informāciju par rakšanas mēģinājumiem. Pēc vietējo teiktā pirms 30 gadiem kapi kopti, bet krusti esot iemesti Misā.

85. Zaigu mājas

Šo teritoriju sāka apdzīvot 19./20. gs. mijā uzvārdā Brenči no Sesavas un Krēgeri no Garozas. Nopirka zemi no barona fon Rekes, līda līdumu. Senais māju nosaukums „Berģi”. No vecās dzīvojamās ēkas palicis tikai skurstenis, ko saimnieki vēlas saglabāt, ap to būvējot pirti. Pašreizējā dzīvojamā māja celta 1927.g. un ir lieliskā stāvoklī. Ir saglabāta arī kūts, vēl labā stāvoklī ir klēts. Pie mājas 2ha aveņu lauks – viss tiek realizēts, bet saimniecei ir ideja par mājas vīna gatavošanu (kur pēc autores domām, lieliski noderētu „Gaiļu” māju saimnieces pieredze un inventārs).

86. Zosēnu kapi

Atrodas novada D, līdzās „Zosēnu” mājām. Kapi daudz mazāki kā senāk, jo uz tiem uzbūvēts ceļš un ēkas. Visus darbus darot strādnieki atraduši kaulus, nav īsti skaidrs, ko ar tiem darījuši. Uz zvanu torņa skaitlis 1900, un teksts: „Tā stunda nāk, kurā visi, kas ir kapos Viņa balsi dzirdēs. Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm”. Apbedījumi ir senāki par minēto gada skaitli, pamatā dzimtu kapi, tāpēc bēres nenotiek bieži. Vairāki estētiski pievilcīgi kapu pieminekļi. Kapusvētki 2. augusta sestdienā, organizē Salgales Ev.lut. baznīca.

87. Garozas pamatskola

Dibināta 1886.gadā, sākotnējā skolas ēka nav saglabājusies. Atrodas Iecavas krastā, līdzās Garozas ozols, kas ir skolas simbols un iekļaus himnā un karogā. Pašreiz skolā tiek realizēta arī pirmsskolas izglītība, uzbūvēta plaša sporta zāle, kur notiek arī vietējie kultūras pasākumi. Pie skolas iekārtota apkārtne atpūtai un sportam, ir vairāki piemiņas akmeņi. Skolā ir iespējama nakšņošana uz matračiem. Skolēnu Mācību firma „Gidi.lv” piedāvā ekskursijas 6 dažādos maršrutos skolas apkārtnē. 2011. gadā skola būs 125. gadi.

88. ĢTP Tiltiņi Atrodas pie Lāču purva mežā, estētiski pievilcīga vieta un nav grūti atrodama. Aprakuma vaļņa centrā labi saskatāms 1932. 97.

gadā izstādīts Krustakmens.89. ĢTP 138 Atrodas pie A8 šosejas, pretī „Vijām”, grūti atrodams un redzams, jo tam uzgāzusies virsū egle. Nav estētiski pievilcīgs.

90. ĢTP Dalbe Atrodas pie dz. Sliedēm netālu no Dalbes, viegli sasniedzams, bet nav estētiski vērtīgs. Šo punktu vislabāk aplūkot kopā ar netālu esošiem diviem vecajiem krustakmeņiem – dzelzceļa robežzīmēm.

91. ĢTP Ābelītes Sienas reperis „Ābelīšu” sienā Skuju skolas pārbrauktuvē – labi saglabājies un, lai arī nav īpaši izteiksmīgs, var būt kā papildus apskates objekts piestājot pie Brīvības cīņu pieminekļa vai skolas.

92. ĢTP Zariņi Atrodas Sidrabenes pagastā, punkta stāvoklis labs un tas ir viegli saskatāms. To iespējams aplūkot, dodoties uz Bubļu kapiem.

93. ĢTP 19 Atrodas Sidrabenes pagastā pie „Mētrām”– punkts labā stāvoklī un viegli saskatāms. To iespējams aplūkot, dodoties uz Vareļu pieminekli

94. ĢTP 18 Atrodas pie „Kalna Puķēm”, punkts labi redzams, nav bojājumu. To iespējams applūkot, dodoties uz Katrīnas kapiem95. ĢTP 17 Atrodas Degu pļavās, punkts labi saskatāms, bojājumu nav. To iespējams aplūkot, dodoties uz Sveņķīšu skansti

96. ĢTP 50840 Garozas signāltornis pie Garozas-Emburgas ceļa. Vienīgā punkta pievilcība ir tajā noslēptais ģeomedību slēpnis. Diemžēl netrūkst jauniešu, kuri mēģina tornī uzkāpt, lai pavērtos uz Lielupes ieleju, kas ir dzīvībai bīstami.

97. ĢTP 300 Atrodas pie Emburgas pilskalna – tīkla datu bāzē nav norādīta precīza punkta atrašanās vieta, punkts ir izkustināts, bet ir labi saskatāms.

98. ĢTP 520 Atrodas Ozolnieku Tautas nama sienā – pēc ēkas fasādes remontdarbiem atzīme zaudējusi savu estētisko vērtību, bet ģeodēzijā ir izmantojama.

99. ĢTP 71 Atrodas Ozolnieku Tautas nama sienā – pēc remontdarbiem to var izmantot ģeodēzijā, estētiskā pievilcība neliela.100. ĢTP 8959 Atrodas Rīgas ielā 8 Ozolniekos ēkas sienā– sienas marka labā stāvoklī, augsta estētiskā vērtība.

101. Ozolnieku mūzikas skola

Ozolnieku Mūzikas skola ir akreditēta Ozolnieku novada pašvaldības profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kas dibināta 2007.gada vasarā. Ar iniciatīvu par šādas skolas nepieciešamību pašvaldībā vērsās un šo ideju arī realizēja pašreizējās skolas vadītājas Dina Tauriņa un Edīte Brūniņa. 2010./2011. mācību gadā skolā mācās 62 audzēkņi, pilnveidojot prasmes spēlēt klavieres, akordeonu, vijoli, čellu, trompeti, saksofonu, flautu, sitaminstrumentus (bungu komplekts, marimba). Mūz8ikas skolas esamība veicina kultūras dzīves dažādību, jo tiek pieaicināti virkne viesmākslinieku sniegt Ozolniekos koncertus, arī paši skolēni regulāri muzicē.

102. Ozolnieku novada dome

Atrodas Ozolniekos, novada administratīvajā centrā. Divos stāvos atrodas lielākā daļa pašvaldības struktūru – sociālais dienests, bāriņtiesa, juristi, grāmatvedība, būvvalde, dzimtsarakstu nodaļa, saimniecības daļa utt. ēka ir pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ēkas gaiteņos izvietotas divas izstāžu zonas – pašvaldības izglītības iestāžu bērnu darbiem un sportisko aktivitāšu godalgām. Novada domi izziņas nolūkos ik gadu regulāri apmeklē skolēni, studenti un sadarbības partneri. Katra mēneša otrās otrdienas pēcpusdienā notiek domes sēdes, kuru darba kārtību pašvaldības mājas lapā uzzināt nav iespējams, tikai domē uz vietas.

103. Ozolnieku pašvaldības policija

Sabiedrisko kārtību un drošību Ozolnieku novadā nodrošina pašvaldības policija piecu cilvēku sastāvā. Ikdienā policisti pieņem apmeklētājus Ozolniekos, Brankās, Ānē un Emburgā, regulāri dodas reidos. Tāpat policija nodrošina sabiedrisko kārtību visos publiskajos pasākumos novadā. Kopš 2007. gada Ozolniekos ir atjaunota personu aizturēšanas telpa. Pašvaldības policijas darbinieki labprāt tiekas ar skolēniem vai citiem interesentiem un stāsta par savu darbu.

104. Ozolnieku sporta centrs Melioratoru ciemata uzplaukuma laikā izveidotais sporta komplekss, tagad sporta centrs, turpina piesaistīt arvien jaunus aktīvā dzīvesveida piekritējus. Šeit notiek dažāda mēroga pasākumi. Centra telpas tiek pielāgotas invalīdu vajadzībām. Turklāt centrā darbojas frizieris, solārijs, ģimenes ārsts, arī mūzikas skola. Pieejama viesnīca un atpūtas zona ar pirti. Centra

98.

vadītāji ir atvērti interesentu apmeklējumiem un labprāt stāsta par savu darbu, dalās pieredzē.

105. Ozolnieku Tautas nams

Sākotnēji celts pagastnama vajadzībām. Pagasta pašvaldība 1928. gadā saņēma no valsts zemes fonda veco Unkas krogu ar zemi. Krogu pagasts nojauca un uzcēla jaunu saimniecības ēku. Pēc arhitekta A. Raistera projekta 1937. gada 1. augustā tika uzsākti pagasta nama jaunbūves darbi, tajā pašā gadā pabeidzot pusi ēkas. Bet 1939. gada 1. jūnijā visi būvdarbi bija pabeigti pilnīgi. Jaunbūve izmaksājusi 137 785,99 Ls, no kuriem 100 tūkst. Sedza aizņēmums, 17 tūkst. Ziedoja vietējās organizācijas, 11 422 Ls izpildīti klaušu kārtā, pārējais – no pagasta budžeta. Virs jumta uzcelts skatu tornis, kas mūsdienās apmeklētājiem nav pieejams. Jaunais pagasta nams iesvētīts 1939. gada 9. jūlijā. Vienā no ēkas ārsienām apskatāmi divi ģeodēziskā tīkla punkti. Mūsdienā ēka ir galvenais kultūras dzīves veidotājs Ozolniekos un tuvākā ciema apkārtnē.

106. Ozolnieku vidusskola

Skola dibināta 1846. gadā kā Ozolmuižas skola, pašreizējā ēkā un vietā skola darbojas no 1987. Gada, kad tā kļūst par vidusskolu. Tā kā skola realizē izglītības programmas arī bērniem ar fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām, skolā ir nodrošināta maksimāla telpu fiziskā pieejamība ikvienam. Skolā darbojas bērnu attīstības un izglītības centrs (BAIC), ir pieejama mūsdienīga sporta zāle, aktīvi tiek realizētas dažādas viesskolotāju piesaistes iespējas. 2011. gadā skola svinēs 165 gadu jubileju, tāpēc notiek aktīva skolas vēstures apzināšana, tiek iekārtots skolas muzejs. Katru gadu iestādi apmeklē daudzi sadarbības partneri un interesenti.

107. PII BitītePirmsskolas izglītības iestāde “Bitīte” dibināta 1974.gada 24.decembrī. Līdz 1990.gadam bērnu dārzā darbojas divas diennakts grupas. No 1991.gada ir trīs jaukta vecuma grupu bērnu dārzs ar 12 stundu darba laiku. Pašreiz iestādi apmeklē teju 60 bērni, telpas ir gaišas un omulīgas. Darbinieki ir atvērti interesentu apmeklējumiem un labprāt stāsta par savu darbu.

108. PII Saulīte

1981.gadā, apvienojoties trim ķieģeļu rūpnīcas „Spartaks” bērnu dārziem, tika izveidota septiņu grupu pirmsskolas izglītības iestāde „Saulīte” 160 bērniem. Iestādē apgūst arī mazākumtautību izglītības programmu, radīta labvēlīga vide latviešu valodas apguvei. Ir iekārtota arī interesanta ekspozīcija, kur apskatāmi eksponāti no bērnu dārza pirmās dienas līdz mūsu dienām. Te ir gan pirmās mācību grāmatas pēc neatkarības atgūšanas, gan senie galda piederumi, nozīmītes, foto un radio tehnika u.c.

109. PII Zīlīte filiāle

Ozolnieku novada pirmsskolas izglītības iestāde „Zīlīte” dibināta 1965.gada 24.decembrī, bet iestāde filiāle atvērta no 2008.gada 1.septembra un realizē īpašu vācu pedagoga Fridriha Frēbeļa metožu kompleksu – uzmanība bērnu praktiskai apmācībai un pašapkalpošanās iemaņu attīstībai, darbs pakārtots idejai, ka cilvēks attīstās ar galvu, rokām un sirdi. Iestādes darbinieces ir atvērtas interesentu apmeklējumiem un labprāt stāsta par Frēbeļa metodi un savu darbu.

110. Salgales pamatskola

Mācīšanās Emburgas apkārtnē sākās sen – 1851. gadā Gala kroga lielajā istabā tika ierīkota pirmā skola. Tomēr mūsdienu Salgales pamatskola 2014. gadā svinēs tikai 25 jubileju, jo pašreizējā vietā mācības uzsāktas 1989. gadā. Skolā iespējams organizēt diennakts nometnes, pieejama viena no lielākajam sporta zālēm novadā ar labu aprīkojumu. Iestādes vadītāja ir atvērta interesentu apmeklējumiem un labprāt stāsta par savu darbu.

111. Sociālās aprūpes centrs „Zemgale”

Novadā darbojas SAC „Zemgale”, kas no 2009. gada ir pašvaldības struktūrvienība. Iestādē 2009. gada 31. decembrī dzīvoja 240 cilvēki. Centrā šobrīd uzņem pensijas vecumu sasniegušas personas, kā arī I un II grupas invalīdus no visas Latvijas, kuriem nepieciešama diennakts sociālā aprūpe. Centrā ir aktīva kultūras, reliģiskā un sociālā dzīve. Ir izveidota arī skaista viesu istaba. Iestādes vadītāja ir atvērta interesentu apmeklējumiem un labprāt stāsta par savu darbu.

112. Sporta komplekss Mālzeme

2011. gadā kompleksam būs 20 gadu jubileja, tas atklāts 1991. gadā 6.februārī. Galvenais sporta centra uzdevums bija un ir Cenu pagasta iedzīvotāju, sevišķi bērnu, iesaiste sportiskās aktivitātēs. Par savu treniņu vietu „Mālzemi” ir izvēlējies sporta klubs „Jelgavas roņi”. Ziemas peldētāji „Mālzemes” bāze sauc par ziemas peldēšanas treniņiem ir labāko vietu Latvijā. Pašreiz centrs strādā bez brīvdienām un piedāvā futbola, tuvcīņas nodarbības un karatē apmācību.

113. Teteles pamatskola Par skolas pirmsākumu tiek uzskatīta 1832. gadā izveidotā tautskola barona Bēra muižā Tetelmindē. Pašreiz te mācās teju 190 bērni, arī mazākumtautību izglītības programmā. Skolas apmeklētājus vienmēr sagaida kāds Tetelmindes muižas torņa

99.

iemītnieks. Skolai līdzās top Bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas centrs, kā arī atjaunots tiek skolas muzejs „Laiki un likteņi”. Pēc diviem gadiem skola svinēs 180. dzimšanas dienu.

114. Līgtoņu Jēkaba māju „Dauknas” vieta

Rakstnieka Līgotņu Jēkaba (Jēkaba Rozes) dzimtās mājas, saglabājušies tikai divi no trīs māju pamatiem, apkārt tiem apstādīti koki. Mājas minētas vairākos L. Jēkaba darbos, zināmākais „Hercogs Jēkabs un trīs Dauknas”.

115. ATA Ozolnieku konfesionāli luteriskās draudzes baznīca

Draudze dibināta 1995.g. un, izejot ikgadējo pārreģistrēšanos 10 gadu garumā, ir ieguvusi beztermiņa reģistrācijas apliecību. Draudze pārstāv vienu no 4 luterāņu baznīcas virzieniem. Šādas konfesionāli (apliecinoši) luteriskās draudzes ir tikai 8 vietās Latvijā. Draudzē (arī SAC „Zemgale”) notiek dievkalpojumi, ir svētdienas skola un Bībeles stundas. Augustā notiek draudžu diena, kad visas 8 draudzes tiekas Ozolniekos, dienas garumā ir teoloģiskas lekcijas, sportiskas aktivitātes. Baznīca ēka vēl nav nodota ekspluatācijā, tomēr jau tagad iespējams apsvērt baznīcas torņa izmantošanu tūrismā. Vēl draudze var piedāvāt teoloģiskus un valodu (senebreju, grieķu) kursus un pasākumus baznīcā.

116. Ozolnieku baptistu draudzes baznīca

Baznīca 1. dievkalpojums notika 2010.g. 13.jūnijā, oficiālā atklāšana 18.07. Draudzes un baznīcas celšanas idejas aizsācējs ir Amerikas latvieti Andris Briggs Draudze pastāv ~7 gadus, bet baznīcas celšana notika 5 gadus – nav ņemts neviens kredīts, tikai par ziedojumiem. Draudzē ir ~25 cilvēki, no maziem bērniem līdz vecīšiem, kuri vairs nespēj nākt uz dievkalpojumu, pie viņiem brauc uz mājām. Ir daudz jauniešu – tiem baznīcā atvēlēta sava telpa. Arī mazajiem zīdaiņiem sava telpa ar pieskatītājām. Vairākas grupās darbojas svētdienas skola. Katram dievkalpojumam tiek veidots buklets. Telpās liels plašums, iespēja pulcēties vismaz 60 cilvēkiem. Baznīca organizē Vasaras Bībeles studijas trīs dienu garumā bērniem 6-16 gadiem. Reizēm draudzē viesojas atbalstītāji un ziedotāji no citām draudzēm, lielākie ziedotāji no ASV.

117. Ānes ciems

Teritorijas attīstību ietekmēja Lielupes tuvums un māla ieguves vietas. Ānes muižā (Aahof ) līdz mūsdienām nav saglabājusies, tuvu tās atrašanas vietai pašreiz darbojas viesu nams ar tādu nosaukumu. No Latvijas Konversācijas vārdnīcas pirmā izdevuma (1906): „Āne, muiža Jelgavas tuvumā, uz Lielupes labā krasta, 607 des. Zemes, no kuras puse ar mežu. Novads pievienots no Tetelmindes pag., māju 24, divās sakopās gar Lielupi un Iecavas upi, ar kopā 459 des. Zemes. Pastāv 2 ķieģeļu cepļi ar kopā kādiem 125 strādniekiem”. Padomju gados, attīstoties rūpnieciskai ķieģeļu ražošanai, atsevišķās mazās ķieģeļnīcas apvienoja, izveidojot būvkeramikas rūpnīcu „Spartaks” ar centru Ānē un cehiem Tetelē un Brankās. Tika veikta darbaspēka piesaiste no visas PSRS, kas nosaka ciema etnisko sastāvu arī šodien. Pēdējos gadus ir veikti vairāki infrastruktūras uzlabojumi – darbojas kultūras nams, ir iekārtots velo-gāju celiņš, drīzumā taps ari jauniešu centrs.

118. Branku ciems

Bijušais administratīvais centrs Cenu pagastā, senāk padomju saimniecībā „Lielupe”. Ciems padomju gados veidojies divās daļās – Lielupē un Spartakā, pēdējais ir bijušā ķieģeļu cepļa strādnieku ciemats. Savu tagadējo nosaukumu ciems ieguva pēc PSRS sabrukuma, pēc netālu esošo Branku māju vārda. Ciemam izstrādāta mājas lapa http://brankas.tk, ko paveicis Liepājas Universitātes students U. Narvils sava bakalaura darba ietvaros. Līdzīgas tematikas mājas lapas iespējams izveidot par katru novada ciemu.

119. Embrugas ciems

Dokumentos Emburgas vārds parādās 17.gs., kad Emburga piederējusi Kurzemes hercogam. Mūsdienu presē visvairāk atspoguļota informācija par policistu nošauto vīrieti 2010.g. janvārī vienā no ciema privātmājām. Šeit atrodas jaunā Salgales baznīca, Salgales pamatskolas un mūzikas skola, arī Sidrabenes pagasta pārvalde, divi veikali, pasts. Ciema vārds saistās arī ar kantrī mūzikas grupu „Emburgas zēni”.

120. Garozas ciemsGaroza pirmo reizi rakstos minēta 1287.g., kad zemgaļi pie tās sakāva Livonijas ordeņa karapulkus (precīza kaujas vieta nav zināma). Mūsdienās ciemā darbojas bibliotēka, atrodas brāļu kapi, divi pārtikas veikali, bibliotēka, kultūras pašdarbnieku telpas, kāda reliģiska organizācija, netālu ir Namiķu skansts un vairākas senas apmetnes.

121. Jaunpēternieku ciems Veidojies kā Latvijas Lauktehnikas palīgsaimniecība ~1970.g., bet pēc 1991.g. privatizācijas sākuma zeme tika atgriezta īpašniekiem. Saimniecības laikā ciemā bija ļoti aktīva ekonomiskā darbība – audzēja pat pīles un rozes. Pašreiz ciemā

100.

darbojas kokzāģētava SIA „Latvānis Pluss”, vienīgā pulcēšanās vieta ir bibliotēka, arī sabiedriskais transports šeit nekursē. Ciemam līdzās senāk atradās baltais krusts, bet karavīri pārapbedīti, palikušas tikai eglītes.

122. Ozolnieku ciems

Ciema nozīmīgākā attīstība sākās pēc 1950.g. 20.janvāra, kad Vilis Lācis parakstīja lēmumu par Jelgavas meliorācijas mašīnu stacijas izveidi Cenu ciemā. Ozolnieku pagasts tagadējās robežās izveidots 1979.g., bet padomju gados pagastam bija pilsētciemata statuss – tas saruka teritoriāli, tomēr arvien nostiprinājās melioratoru ietekme – tajā laikā būvēts vairums dzīvojamo māju, sociālā infrastruktūra, labiekārtota teritorija. 1992.g. 10.jūlijā pilsētciemats pārveidos par pagastu, lai gan atsevišķi autori, norādot uz pagasta niecīgo lauksaimniecības zemes platību, to vēl ar vien dēvē par pilsētciematu. Mūsdienās tas ir Ozolnieku novada centrs ar visu nozaru nozīmīgākajām iestādēm – vidusskolu, lielāko pirmsskolas izglītības iestādi, centrālo bibliotēku, sporta centru, 2 viesnīcām, ēstuvēm, baznīcām, SAC u.c.

123. AS Lode Ānes cehs

Ķieģeļu ražošana Ānē notiek kopš hercogu laikiem. Mūsdienu Ānes ražotni A/S “Lode” iegādājās 2004.g. un pēc trīs gadiem tika izveidota jauna ražotnes līnija un uzsākta Keraterm celtniecības bloku ražošana, tupinot ražot arī celtniecības ķieģeļus. Uzņēmuma vadība atbalsta ideju par ekskursijām ražotnē – iespējams apskatīt ražošanas līnijas darbu, redzēt ķieģeļa izturības pārbaudi un vadības telpu.

124.Baltijas Starptautiskā

akadēmijas un Psiholoģijas augstskolas filiāles

BSA un PA Jelgavas filiāļu ēkā iekārotas auditorijas, datorklase, pasākumu zāle ~110 sēdvietām, neliela dienesta viesnīca, ir lifts. Filiāles bibliotēka pieejama ikvienam interesentam un piedāvā literatūru par augstskolā pārstāvētajām nozarēm (tieslietas, uzņēmējdarbība, sabiedriskās attiecības u.c.), īpaši materiālus krievu valodā.

125. Biedrības “Aivomoto” motosporta trase

Divas dienas š.g. vasarā te norisinājās Latvijas Motokrosa čempionā viens no posmiem. Ikdienā jaunieši brauc trenēties, rīko mazas sacensības. Biedrības nākotnes plāni saistās arī ar velotūrisma attīstīšanu līdzās esošajos mežos, sadarbības ar Latvijas Valsts mežu jau notiek motosporta kontekstā. Meža infrastruktūra ir labi attīstīta, iespējams nokļūt ir Ložmetējkalnam. Moto trasē stacionāru ērtību pašreiz nav.

126. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

LLKC Ozolniekos ir lielākais mūžizglītības pakalpojumu sniedzējs novadā. Centrā katru gadu notiek dažādi kursi lauku saimniecību, arī tūrisma uzņēmējiem un, iepriekš vienojoties, centrs var piedāvāt ekskursijas pa dažādiem lauku tūrisma pakalpojumu sniedzējiem novadā. Centram ir sava dienesta viesnīca, pieejama arī ēdināšanas iestāde, plašs stāvlaukums.

127. „Mežrubeņu” saimniecība

Atrodas starp Ozolnieku dzelzceļa staciju un A8 autoceļu. Pēc saimnieces Anitas Gulbes teiktā (dzīvo šeit 17 gadus), māja celta 1745.g., tomēr senajās kartēs parādās tikai Rubeņu (kaimiņu māju) nosaukums. Agrāk ēka piederēja mežniecībai, bija mežsarga māja. Kad to iegādājās Anita, visa apkārtne bija ļoti sliktā stāvoklī. Pašreiz saimniecībā ir ~100 vistu, tiek pārdotas lauku vistu olas. Ir arī ~50 truši, bet ar tiem daudz problēmu – dzīvniekiem nepieciešamie medikamenti pieejami tikai vetārstiem, kuru pakalpojumi ir ļoti dārgi. Tāpēc nav izveidota oficiāla zemnieku saimniecība, lai gan PVD pārbaudes saimniecībā tiek veiktas. Pie mājas Rubeņu dižozols, kas devis nosaukumu jaunajam tipveida māju ciemam saimniecībai kaimiņos – „Dižozoli”. Saimniece labprāt iesaistītos tūrismā.

128. Moto trase „Rambās”

Mājas celtas 1927.g. Laika gaitā iedzīvotāji bieži mainījušies, piemēram, padomju laikā mājā dzīvoja četras ģimenes. Pašreizējie saimnieki ievācās „Rambās” 1998.g.. Senāk nodarbojās ar dārzniecību, audzēja kartupeļus 3-4ha. Mājai līdzas bija kokzāģētava, tagad tās vietā neliela āra motosporta treniņtrase, tiek lietota ikdienas nodarbībām. Pēc treniņa iespējams atpūsties pie neliela īpaši nodalīta dīķa, ir atsevišķa sausā tualete, izvietotas informācijas zīmes.

129. Robežnieku smilšu karjers Atrodas pie Garozas-Emburgas ceļa. Ar smilšu ieguvi nodarbojas kopš 2006.g. Līdz oficiālai ieguves sākšanai pagāja 1.5 gads, kārtojot dokumentus – „Robežnieki” bija pirmais privātais karjers Latvijā (4,3ha, ieguve 199,1m 3). Savukārt 2009.g. jau 5 mēnešu laikā tika nokārtotas atļaujas vēl vienam karjeram 4,2ha, ieguve 219,3m3 (derīgas līdz 2018., pirmajam karjeram līdz 2016.g.). Ieguves dziļums abiem karjeriem 5m un izmantošanas tiesības iespējams pagarināt. Smilts kvalitāte esot ļoti laba, tiek realizēta pamatā ceļu būvei. Saimnieki ir izveidojuši arī nelielu pirti un viesu māju, kas netiek aktīvi reklamēta,

101.

tomēr par pieprasījuma trūkumu nevar sūdzēties. Ilgtermiņā ir plāns ap karjeriem izveidot viesu mājiņas, pašreiz saimnieks veido oficiālu privātu šautuvi karjera teritorijā. Pats ilggadējs mednieks, atbildīgs par vienu no medību iecirkņiem novadā.

130. SIA Delaferma

Zeme ~ 600ha aptver visu Sidrabenes pagastu. Darbojas jau 10 gadus, pats saimnieks no Liepājas, uzņēmumu pārpirka. Audzē rapsi un kviešus. Darbojas „Latraps” apvienībā, kas apvieno ~500 biedrus, sūta preci pat uz Maroku, Itāliju (no mūsu miltiem sanākot labas picas), Libānu, Pakistānu, Indiju, jo Latvija saražo 3 reizes vairāk miltu kā nepieciešams pašpatēriņam. Aktīvākais novākšanas laiks rapsim jūlija beigas, kviešiem augusts. Lauki zied jūnija beigās. Kaltes uzņēmumam nav, bet ir traktortehnika, rakstīti arī dažādi līdzekļu piesaistes projekti. Vienu reizi tematiskā ekskursijā uzņēmumu apmeklēja vācu zemnieki.

131. SIA Emburga Pluss

Nodarbojas ar smilšu ieguvi (karjers darbojas no 2004.g., līgums līdz 2015.) un transporta pārvadājumiem. Ir savs ekskavators. Visu dokumentu nokārtošana prasīja ~ gadu, tika veikti 13 urbumi. Ieguves procesā traucē māls un augstais ūdenslīmenis. Karjera dziļums 4-4,5m. SIA strādā ~10 darbinieki, bet bieži stāv dīkā, jo nav pieprasījuma. Ceļu izstrādes konkursos nepiedalās, jo liels konkursa dalībnieku skaits samazina cenu.

132. SIA Īves grupa

Sāka saimniekot ar 32ha, tagad Ozolnieku novadā īpašumā 90ha (vispār saimniecībai īpašumā 200 ha), bet ar nomāto zemi Ozolnieku novadā kopā 340ha. Saimnieko jau 10 gadus, SIA ir 4 gadus. Pamatā novadā audzē kartupeļus (286ha), nedaudz vasaras rapsi (90ha). 35% kartupeļu tiek pārdoti Ādažu čipsiem, arī RIMI. Nodarbina kopā 15 strādniekus. Pēc glabātuves uzcelšanas „Melnstrautos”, kas ilga 10 mēnešus, darba daudz. Visi vairāk kā 10 līdzekļu piesaistes projekti rakstīti patstāvīgi. Saimniecību ir apmeklējuši arī ārzemnieki, jo senāk bija regulāra ikgadēja tradīcija „Lauku dienas”, kuru laikā SIA aicināja visus interesentus uz parauglauku. Tajā bija sastādītas 20 dažādas šķirnes kartupeļu, izmēģinātas dažādas tehnoloģijas utt. bez pašreiz tam neatliek laiks.

133. Vasarsvētku draudžu apvienības Kalpošanas skola

Galvenais skolas uzdevums ir sagatavot kalpotājus savām draudzēm, tāpēc skola ir specifiska un uzņem tikai ticīgos, pie kādas draudzes piederīgos studentus. Ikvienam pieejama skolas teoloģiskās literatūras bibliotēka latviešu, krievu un angļu valodās, kā arī brīvklausītāja tiesības lekcijās. Lai mācītos Ozolniekos nepieciešama vidējā izglītība, mācītāja rekomendācija un personiskās atriešanās liecība. Citu ierobežojumu studējošam nav, lai gan programma vairāk veidota vairāk jauniešiem. Maksimālais studējošo skaits ir 40 cilvēki. Katru gadu decembrī katrs students realizē kādu pašu izstrādātu sociālu projektu, tomēr vēl ne reizi tie nav īstenoti Ozolnieku novadā. Skolai ir arī plaša pasākumu zāle, sava dienesta viesnīca, kas no mācībām brīvajā laikā ir tukša, un plaša virtuve.

134. Valgumu saimniecība

Atrodas pie Lāču purva, robežojas ar Sereniem, abas mājas senāk piederējušas vienas ģimenes divām māsā. Mūsdienās katrā mājā saimnieko jauni īpašnieki un Valgumu jaunie saimnieku nodarbojas ar piena lopkopību. Tiek gatavots gan savs sviests, gan krējums un biezpiens, ko realizē gan tirgū, gan uz vieta saimniecībā. Saimnieki ļoti atvērti un labprāt uzņem viesus, izrāda saimniecību un ļauj degustēt savu produkciju. Māju apkārtnē plašas pļavas un koku stādījumi.

135. zs Ābelītes

Darbojas no 1992. gada novembra un no senākās piena lopkopības pārprofilējusies uz liellopu un cūku audzēšanu. Kā pastāstīja īpašniece Mirdza Jankovska, saimniecības 311ha aug kvieši, mieži, auzas. Tā kā zeme purvaina (senākais Ābelīšu purvs), ik gadu notiek cīņa ar plūdu radītām sekām, bet pavasaros ap saimniecību redzams simtiem dzērvju. Saimniecībā bez ģimenes locekļiem strādā vēl 5 cilvēki, paši uzbūvējuši kalti un šķūni.

136. zs Batari

Dzīvojamā māja celta 1928.g., saimnieka Andra Vītola vecāki ienācēji no Olaines. Sāka saimniekošanu ar 31ha zemes. Pašreiz 16ha, dabā lietojami 11ha. Saimnieka tēvs sportists Alfrēds Jānis Vītols – 1936.g. piedalījās Berlīnes olimpiādē velobraukšanā. Vecākiem nācās savulaik kolhozam atdot savas 6 govis, 2 zirgus, bet mūsdienās ar tiešo piena tirdzniecību nodarbojas no 1991.g., vedot pienu uz Olaini – uz tirgu, pa vasarnīcām. Viss sertificēts. Ganāmpulks lielākais bijis 15 govis, 9 no kurām bija slaucamas. Tagad ir 4. Ap māju sievas Rasas iekopts daiļdārzs, vairāki dižkoki.

102.

137. zs Cerības 2

Saimniece un arī Mācītājmājas īpašniece Ameļa Jablonska ir no Baltkrievijas, dzīvo Latvijā kopš 1963.g. Viņas izveidotā z/s ir lielākā piena lopkopības saimniecība novadā. Ferma darbojas no 1993.g., pašreiz ir ~300 govis, 220 no tām slaucamas. 2010.g. martā nodotas 28 tonnas piena. Vasarā šis skaitlis ir vēl lielāks. Nodod „Rīgas piena kombinātam”, kas pats brauc pienam pakaļ. Tiek veiktas visas pārbaudes un ievērotas augstas saimniekošanas prasības. Saimniecības teritorijā arī dažas kazas un vairākas lielas saimniecības ēkas labībai, tehnikai.

138. zs Cūciņas

Īpašumā 152ha zemes, nomā vēl 80ha. Nodarbojas ar graudkopību (auzas, kvieši), audzē kartupeļus. Kā vaļasprieks – zirgu audzēšana. Saimniece Iveta Nasteviča dzīvo Sidrabenē no 1987.g., tad kolhozā jau bija daži zirgi. Kad tas sabruka, Iveta sāka saimniekot savā īpašumā. Cūciņās ir 32 zirgi, 2 ērzeļi, pārējās ķēves un mazuļi līdz 4 gadu vecumam. Te veic pamata apmācību, bet tālāka skološanās notiek pie Branku ciema „Reiteros”. Zirgus pērk somi, zviedri, igauņi, senāk vācieši. Tūrismu attīstīt pašu spēkiem saimniekiem nebūtu iespējams, jo nav tam laika. Saimniecībā esošās koka mājas, pēc saimnieces teiktā, ir no 1800.g.(!), kūts no 20.gs sākuma, labā stāvoklī.

139. zs Dambrati

Seno Dambratu māju Ruta un Vitolds Galvanovski iegādājās 1977. gadā. Pašreiz ģimene nodarbojas ar visa veida dārzeņu (kartupeļi, kāposti, kāļi, rutki, burkāni, sīpoli, bietes u.c.) audzēšanu, kā arī kāpostu skābēšanu. Visu izaudzēto iespējams iegādāties arī saimniecībā uz vietas. Iepriekš piesakoties, piemēram, skolēnu grupām, iespējama saimniecības apskate un degustācija. Nodarbina vēl 12 strādniekus, visas saimniecības būves un tehnika iegādāta pašu spēkiem.

140. zs LazdiņiĢimene ir ienācēji Sidrabenes pagastā – 1992.g. mēģināja atgūt vecātēva mantojumu, „Renceļu” mājas. Tas neizdevās, jo Renceles bija viens no kolhoza centriem. Ģimenei ierādīja citu zemi, bez ēkām. Sāka saimniekot – audzēt kartupeļus, kviešus, rapsi – pašreiz jau 177 ha platībā. Realizē produkciju „Ezerkauliņu” un „Galiņu” grupās.

141. zs Liepziedi

Saimniecības centrs – mājās „Beikas”, atrodas novada pašos dienvidos. 1991.g. sāka saimniekot ar cukurbietēm un govīm, bet tagad audzē rapsi. 181ha zemes īpašumā, 500ha nomā. Sēj 100ha rapsi, 100ha ziemājus, 250ha kviešus, >30ha kartupeļus. Realizē caur „DelAgra”, „Iecavnieku”. Strādā tikai ģimene, uz kartupeļu talkām paaicina palīgstrādniekus. Ir sešas caur projektiem iegūtas tehnikas vienības, pārējais pašu pirkts. Aktīvākais darba laiks ~20.07-15.10 – tad strādā katru dienu. Par tūrisma attīstību saimnieks un novada domes deputāts Gundars Liepa ir pozitīvi noskaņots – galvenais tūristam piedāvāt lauku dabu, pie mājas top perspektīva tūrisma vieta.

142. zs Medņi

Nedaudz audzē graudus, bet galvenā saimniekošana – mežsaimniecība. Pats saimnieks Jānis Vīgants kaislīgs mednieks, vada divus iecirkņus novadā – „Vīgants1” un „Vīgants2.” Saimniecībā var redzēt dažādus meža stādīšanas variantus – mežā un lauku zemē, arī dažādus kokus – priedi, egli, bērzu. Uzzināt, kas ir retināšana un tīrīšana mežā. Zeme kopā saimniecībai vairāk kā 700ha. Nodarbina tikai savu ģimeni. Regulāra sadarbība ar izglītības iestādēm, nereti ved rādīt mežus dažādiem viesiem. Saimnieks 2010.g. ieguva apbalvojumu par ilgtspējīgu saimniekošanu „Zelta Čiekurs”.

143. zs Mežgaiļi

Saimniecība darbojas no 1965.g. Līdz 1990.g. audzēja rozes – kad bija kolhozs, ziedus sūtīja uz Krieviju. Pēc PSRS sabrukuma saimnieki atguva vectēvu zemes 15 un 19ha platībā. Sāka audzēt dārzeņus un puķu stādus – leduspuķes, begonijas u.c. Paši meklē noieta tirgu – bāzēs, nakts tirgū, uzpircēju vidū. Strādā visi ģimenes locekļi. Begonijas sāk sēt jau decembrī, vēl tās pienāk no Nīderlandes – vienā kastē pāris tūkstoši sēklu. Tad notiek lielais piķēšanas darbs – „kā ar blusām”. To darīt palīgā tiek saukti bērni – viņiem labāka redze. Dārzeņus audzē uz lauka – puķu kāpostus, kāpostus, burkānus, bet pamatā līdz Jāņiem viss jau ir novākts. Līdzās saimniecībai atrodas SIA „Princis” staļļi. Saimniekiem nebūtu pretenziju uzņemt interesentus saimniecības apskatei.

144. zs Ņurdas Saimnieces Birutas Siliņas senči ienāca „Ņurdās” 1861.g. no Cenas muižas. Spriežot pēc uzvārda Namiķis, vecvectēvs iespējams bijis sētnieks. Pašreiz „Ņurdās” dzīvo Birutas un brāļa ģimenes. 1.P.k. laikā ģimene devās uz Rīgu. Mājas tika nodedzinātas, atgriežoties dzīvoja pagrabos un cēla visu no jauna. Saimniecība izveidota 1991.g. ar 16 lopu ganāmpulku.

103.

Tagad palikušas 6 govis. Piens tiek pārdots „Rīgas piena kombinātam”. Vēl saimniecībā ir zosis, cūkas, vistas, cāļi, 7 suņi, apmēram tikpat kaķu. Audzē graudus, bietes – gan pašiem, gan pārdošanai. Dienas ritms saimniecībā mierīgs – ceļas ap septiņiem, darbus beidz „ap Panorāmas laiku”. Saimniecībā strādā tikai ģimene. Ap mājām aug interesanti koki.

145. zs Ozoli

Vorzu ģimene sāka saimniekot 1989.g. ar 5ha zemes, tagad ar mežu ir ~11ha. Kartupeļi tiek stādīti katru gadu 1ha, 6 gadus audzēja burkānus līdz 1 ha apjomā, bet tagad pamatjoma ir piena lopkopība. Senāk, kad likumdošana to vēl atļāva, veda pienu arī uz bērnudārziem; arī SIA „Mežrozītei”, kad uzņēmums vēl ražoja kokogles, piegādāja specpienu darbiniekiem. Realizē ar tiešo tirdzniecību – 17 gadu saimniekošanas laikā ir izveidojies savs klientu loks ~100 ģimenes. Ganāmpulkā 5 govis un viena grūsna tele. Ir pirktas govis, bet pamatā ganāmpulku audzē paši. Projekta ietvaros izveidots tehnikas parks, veikts remonts kūtī un piena mājā.

146. zs Piekalni

2007.g. saimnieces Daces Jurginas māte ieguva Eiropas pensiju, tāpēc meita pārņēma saimniecību. Ja nebūtu vārpata, kas labi jūtas smiltīs un tāpēc ar to nemitīgi jācīnās, šo varētu saukt par bioloģisko saimniecību. Īpašumā 62ha, nomā vēl 100 ha. Sēj no ziemājiem rudzus, kviešus, visa veida vasarājus. Ir sava kalte, kas darbojas uz malku, tāpēc citiem nenomā. Līzingā iegādāts traktors, ja attīstīsies plašāk, ņems vēl arī kombainu. Saimniecība pasargāta no plūdiem, jo tās zemes tālu no upēm. Aktīvākais darba laiks ap augustu. Produkciju realizē caur „Iecavnieku”. Apsver iespējas sākt audzēt eļļas linus. Ir braukuši skolotāji ekskursijā apskatīt saimniecību no Itālijas, vislielākais pārsteigums bijis par tik senu un vēl lietojamu kalti.

147. zs Pļavnieki

Mājas ~100 gadu vecas. Saimnieka Gunāra Sūnas ģimene ienāca šajā pusē dzīvot 1962.g., bet 1991.g. sāka veidot savu saimniecību. Daļa mantotas zemes, daļa atpirkta no radiniekiem (tēvs 3 dienas pirms aiziešanas aizsaulē apprecējies). 12,9ha zemes īpašumā, 2,5ha nomā. Ganāmpulkā bija 12 govis, tagad 6, ir arī 2 zosis un vistas. Nodod pienu „Rīgas piena kombinātam”. Audzē kartupeļus, bietes, govīm sienu, miežus, auzas, zāli. Dienas ritms saimniecībā mierīgs, jo iegādāts slaucamais aparāts, ir dzesējamā mašīna. Kūts ēka tukša. Saimniecība atrodas līdzās Liegu dīķim, kur cilvēki bieži brauc makšķerēt, atpūsties, bet nevīžo aiz sevis savākt, staigā pa „Pļavnieku” īpašumu. Tāpēc saimnieks bija spiesti salikt privātīpašuma zīmes, novilktas vietām pat dzeloņdrātis.

148. zs Rugaine

Saimniecība nodarbojas ar liellopu audzēšanu. Pjotram Černovam māju „Bitēni” un zemi vecāmamma atstāja mantojumā. Sāka saimniekot ap 1998./99.g. ar diviem buļļiem. Tagad ganāmpulkā 1 govs un 48 liellopi. Audzē miežus, auzas, kartupeļus, rudzus, zāli. 11ha zemes īpašumā, 40ha nomā. Lopus pārdot Lietuvas uzpircējiem, kas paši atbrauc pakaļ, jo Latvijā nav pieprasījuma. Saimnieks izmantoja kreditēšanās iespējas, lai uzceltu jaunu fermu, projekti nav rakstīti. Vecākais dēls arī sāk interesēties par lopu audzēšanu, ir pašam savs bullis. Saimniecībai līdzās izraksts dīķis, bet nevis atpūtai, bet lai ūdens neiet kūtī. Tā kā teritorija ap dīķi iekopta, tā varētu būt skaits atpūtas vieta.

Avoti: Augustāne 2010, apsekojumu laikā iegūtā informācija, Ceļteka 2010, Ozolnieku novada informācijas centrs 2010, Ozolnieku novada muzejs 2010, Vainu bibliotēka 2010.

104.

105.

5. PIELIKUMSOZOLNIEKU NOVADA TŪRISMA RESURSU AUDITA VĒRTĒJUMI

Resursu grupa N.p.k. Resursa nosaukums

Vērtēšanas kritēriji∑

Pieejamība Vide Ērtības Citu resursu tuvums

„Gaisotnes vērtība” Popularitāte Resursa

vērtība

Esošā tūrisma aktivitāte

Resurss var papildināt esošo

piedāvājumuAtbalsts attīstībai Pārveidošanas negatīvās

sekas uz resursu

Pārveidošanas negatīvās sekas uz apkārtējiem

iedzīvotājiem

Daba

s tū

rism

a re

surs

i

1. Akmenscūciņu dolomīta karjers 4 4 5 5 4 4 3 1 3 1 4 3 412. Andes priede 3 3 5 4 1 1 1 1 1 1 4 2 273. Auču parks 4 5 5 5 4 2 2 4 4 4 4 4 474. Bataru dižkoki 4 5 5 5 4 1 4 1 2 2 4 2 395. Cenas muižas ozols 4 3 5 5 2 1 1 1 1 1 4 3 316. Dalbiņu ozols 4 5 5 5 4 1 1 1 2 2 4 2 367. Gaiļu dižkoki 4 5 5 5 4 1 4 1 2 1 4 2 388. Garozas ozols 4 5 5 5 4 4 3 4 2 4 4 4 489. Igauņu ozols 4 5 5 5 2 1 1 1 1 1 4 2 32

10. Jurīšu ozols 4 4 5 5 2 1 1 1 1 1 4 2 3111. Kalna Bēnūžu dižkoki 4 5 5 5 2 1 2 1 1 1 4 2 3312. Kasparu ozols 4 5 5 5 2 1 1 1 1 1 4 2 3213. Iecavas upe posmā "Celmi"-Jelgava 3 3 1 5 4 5 2 3 3 3 4 3 3914. Iecavas upe posmā Iecavas novads-Velnagrāvis 2 2 1 5 4 5 2 1 3 3 4 3 3515. Lāču purvs 4 4 5 5 4 3 2 3 2 2 3 4 4116. Lielupes palienes pļavas Ānē 4 4 5 5 2 5 2 1 1 2 3 2 3617. Lielupe posmā Velnagrāvja ieteka-Jelgava 4 4 1 5 4 5 2 2 3 3 4 3 4018. Līdumu ozols 4 5 5 4 4 1 1 1 1 1 4 2 3319. Mauriņu egle un priede 3 4 5 5 2 1 2 1 2 1 4 4 3420. Mācītājmājas vīksna 3 4 5 5 2 1 2 1 1 1 4 3 3221. Misas upe posmā Dalbes tilts-Iecava 2 2 2 5 4 5 2 2 3 3 4 3 3722. Namiķu dižkoki 3 3 5 5 2 1 1 1 1 1 4 2 2923. Ņurdu īpatnie koki 4 5 5 5 4 1 2 1 1 1 4 2 3524. Pautiņu parks 4 5 5 4 4 1 1 1 1 1 4 2 3325. Rubeņu ozols 4 5 5 5 4 3 2 3 2 4 4 3 4426. Tetelmindes muižas parks un dižkoki 4 5 5 5 4 3 2 4 3 4 4 4 4727. Ūbeles karjers 3 3 2 4 4 1 1 2 2 1 4 2 2928. Veideļu ozols 3 5 5 5 2 1 1 1 1 1 4 2 3129. Posms Velnagrāvis-Garoze-Lielupe 4 3 1 5 4 5 2 2 3 3 4 3 3930. Vilklaužu kadiķi 3 5 5 4 4 1 3 1 1 1 4 2 34

Vēst

ures

un

arhe

oloģ

ijas

tūris

ma

resu

rsi

31. Ausekļu mājas 3 3 2 5 3 1 1 1 1 1 4 2 2732. Blukas skansts 3 2 1 5 4 4 3 2 2 1 4 2 3333. Branku mājas 4 5 5 5 4 1 2 1 1 1 4 1 3434. Brāļu kapi Garozā 4 3 5 5 1 2 2 1 1 1 4 4 3335. Bulduru vecie kapi 4 5 1 5 2 1 2 1 1 ? 4 3 2936. Bubļu vecie kapi 3 1 1 3 4 1 2 1 1 1 3 4 2537. Cenu kapi 4 5 4 5 3 3 2 2 2 2 4 4 4038. Cenu muižas baronu kapi 2 1 1 2 4 1 2 1 1 1 2 4 22

N.p.k. Resursa nosaukums Vērtēšanas kritēriji ∑

Pieejamība Vide Ērtības Citu resursu tuvums

„Gaisotnes vērtība” Popularitāte Resursa

vērtība

Esošā tūrisma aktivitāte

Resurss var papildināt esošo

piedāvājumuAtbalsts attīstībai Pārveidošanas negatīvās

sekas uz resursu

Pārveidošanas negatīvās sekas uz apkārtējiem

iedzīvotājiem

39. Cīzaru vecie kapi 3 1 1 5 4 1 2 1 1 1 3 4 2740. Dabes vecie kapi 2 1 1 2 4 1 2 1 1 1 3 4 2341. Dalbes baznīcas kapi 4 5 4 5 3 2 2 4 2 2 4 4 4142. Diduļu mājas 3 2 1 5 2 1 1 1 1 2 4 3 2643. Diduļu senkapi 3 2 1 5 2 1 2 1 1 2 3 3 2644. Emburgas pilskalns 4 2 2 5 4 2 4 1 3 2 3 2 3445. Emburgas vējdzirnavas 4 2 1 5 3 2 2 2 3 2 4 2 3246. Emburgas vējdzirnavu senkapi 3 1 1 5 1 2 2 1 1 1 3 2 2347. Garozas dzelzceļa stacija 4 5 5 4 2 2 2 1 2 1 4 3 3548. Glites vecie kapi 3 1 1 4 4 1 2 1 1 1 3 4 2649. Ierakumi mežā pie Stēguļiem 3 5 2 4 3 1 2 1 1 1 4 1 2850. Igauņu kapi 4 5 5 5 3 2 2 2 2 2 4 4 4051. Jaunzemju kapi 4 5 5 5 2 2 2 2 2 2 4 4 3952. Jelgavas-Rīgas vecais ceļš 4 4 4 5 4 2 4 2 3 2 4 3 4153. Katrīnas kapi 4 5 5 5 1 2 1 2 1 1 4 3 3454. Latvijas Brīvības cīņu vieta Vareļos 4 4 4 4 2 4 4 4 3 4 4 4 4555. Lībiešu kapi 3 5 5 4 4 2 2 2 2 1 4 2 3656. Meža Renceļu vecie kapi 4 5 5 4 4 1 2 1 1 1 3 2 3357. Mušķu kapi 3 5 5 5 4 2 2 2 2 2 4 3 3958. Namiķu skansts 4 3 1 5 4 4 4 1 3 2 4 3 38

59.Padomju armijas karavīru brāļu kapi pie vecās Salgales skolas

4 5 5 5 2 1 2 1 2 1 4 3 3560. Pautiņu vecie kapi 4 1 2 4 4 1 2 1 1 1 3 2 2661. Piemineklis Jūlijam Daniševskim pie Upmaļiem 4 4 5 5 2 2 1 1 2 2 4 3 35

62.Piemineklis Rīgas 6. kājnieku plk. pie Skuju skolas 4 5 5 5 1 4 2 3 2 4 4 3 42

63. Plāņu mājas 4 5 2 5 1 2 1 1 1 1 4 1 2864. Pūķu senkapi 2 1 1 4 2 2 2 1 1 1 3 1 2165. Salgales luterāņu baznīcas drupas 4 4 5 5 4 3 3 4 3 1 4 2 4266. Salgales baznīcas kapi 4 5 5 5 4 2 2 2 2 2 4 4 4167. Salgales mācītājmāja 4 3 5 5 4 2 2 1 3 4 4 1 3868. Salgales vecā skola (Zvaniņi) 4 2 1 5 4 1 2 1 2 2 4 2 3069. Segļu kapi 4 5 5 5 4 2 2 2 1 2 4 4 4070. Serenu vecie kapi 3 5 2 5 4 1 2 1 1 3 3 2 3271. Silgraužu skansts 2 1 1 5 4 4 4 2 3 2 4 3 3572. Silgraužu kapi 3 1 1 5 2 2 2 1 1 1 3 2 2473. Skrabu kapi 4 5 5 4 4 2 2 2 2 2 4 3 3974. Skuju skola 4 3 1 5 2 2 1 4 1 2 4 3 3275. Sveņķīšu skansts 2 1 1 3 4 4 2 1 1 2 4 2 2776. Sveņķu vecie kapi 3 1 1 4 4 1 2 1 1 1 3 4 2677. Teteles kapi 4 5 5 5 4 2 2 2 2 2 4 4 4178. Tetelmindes muižas tornis 4 5 5 5 5 5 4 4 4 4 3 3 5179. Trunnu kapi 4 5 5 5 4 2 2 2 2 2 4 3 4080. Tūču apmetne 4 1 1 4 2 2 4 1 1 1 3 2 2681. Upenieku dzīvojamā māja 4 2 2 5 4 2 2 1 3 2 4 2 3382. Vainu vecie kapi 4 2 1 5 4 1 2 1 1 1 3 2 2783. Valtiņu brāļu kapi 3 5 5 4 2 1 2 3 2 1 4 3 35

N.p.k. Resursa nosaukums Vērtēšanas kritēriji ∑

107.

Pieejamība Vide Ērtības Citu resursu tuvums

„Gaisotnes vērtība” Popularitāte Resursa

vērtība

Esošā tūrisma aktivitāte

Resurss var papildināt esošo

piedāvājumuAtbalsts attīstībai Pārveidošanas negatīvās

sekas uz resursu

Pārveidošanas negatīvās sekas uz apkārtējiem

iedzīvotājiem

84. Wadsagen brāļu kapi 4 3 5 4 2 1 2 1 2 1 3 4 3285. Zaigu mājas 3 5 5 3 4 1 1 1 1 3 4 1 3286. Zosēnu kapi 4 5 5 5 4 2 2 2 2 2 4 3 40

Inst

ituci

onāl

ie tū

rism

a re

surs

i

87. Garozas pamatskola 4 5 5 5 1 3 1 3 2 1 4 2 3688. ĢTP Tiltiņi 4 5 5 4 4 1 3 1 2 2 3 4 3889. ĢTP 138 2 1 1 5 1 1 1 1 1 2 3 3 2290. ĢTP Dalbe 2 2 1 5 2 1 1 1 1 2 4 2 2491. ĢTP Ābelītes 4 5 5 5 2 1 2 1 2 2 3 2 3492. ĢTP Zariņi 4 5 5 4 1 1 1 1 2 2 3 4 3393. ĢTP 19 4 5 5 4 1 1 1 1 2 2 3 3 3294. ĢTP 18 4 5 5 4 1 1 1 1 2 2 3 3 3295. ĢTP 17 4 5 5 4 1 1 1 1 2 2 3 3 3296. ĢTP 50840 4 3 1 5 1 1 1 1 2 2 3 3 2797. ĢTP 300 4 3 1 5 1 1 1 1 2 2 3 3 2798. ĢTP 520 4 5 5 5 2 1 2 1 2 2 4 4 3799. ĢTP 71 4 5 5 5 2 1 2 1 2 2 4 4 37100. ĢTP 8959 4 5 5 5 1 1 2 1 2 1 4 2 33101. Ozolnieku mūzikas skola 4 5 5 5 1 3 2 3 1 1 4 2 36102. Ozolnieku novada dome 4 5 5 5 1 4 1 4 1 1 4 1 36103. Ozolnieku pašvaldības policija 4 5 5 5 1 2 1 1 1 1 4 1 31104. Ozolnieku sporta centrs 4 5 5 5 1 3 1 4 2 1 4 4 39105. Ozolnieku Tautas nams 4 5 5 5 1 3 1 4 2 1 4 4 39106. Ozolnieku vidusskola 4 5 5 5 1 3 2 3 2 1 4 2 37107. PII Bitīte 4 5 5 5 1 3 1 2 1 1 4 2 34108. PII Saulīte 4 5 5 5 1 3 1 2 2 1 4 2 35109. PII Zīlīte filiāle 4 5 5 5 1 3 4 3 2 1 4 2 39110. Salgales pamatskola 4 5 5 5 1 3 1 3 2 1 4 2 36111. Sociālās aprūpes centrs „Zemgale” 4 5 5 5 1 3 1 4 2 1 4 2 37112. Sporta komplekss Mālzeme 4 5 5 5 1 3 1 3 2 1 4 4 38113. Teteles pamatskola 4 5 5 5 1 3 2 3 2 1 4 2 37

Kultūras, mākslas 114. Līgtoņu Jēkaba māju "Dauknas" vieta 4 1 1 4 2 1 2 1 1 1 3 4 25Reliģiskie tūrisma resursi

115.ATA Ozolnieku konfesionāli luteriskās draudzes baznīca

4 5 5 5 4 2 4 2 2 2 4 4 43116. Ozolnieku baptistu draudzes baznīca 4 5 5 5 1 2 1 3 1 4 4 4 39

Indu

striā

lie tū

rism

a re

surs

i

117. Ānes ciems 4 5 5 5 1 4 2 1 2 3 4 3 39118. Branku ciems 4 5 5 5 1 5 2 1 2 3 4 3 40119. Embrugas ciems 4 5 5 5 1 4 2 1 2 2 4 3 38120. Garozas ciems 4 5 5 5 1 4 1 1 2 2 4 3 37121. Jaunpēternieku ciems 4 4 5 5 1 2 2 1 2 2 4 3 35122. Ozolnieku ciems 4 5 5 5 2 5 2 1 2 4 4 3 42

Prof

esi-o

nālie

un

izglīt

ības 123. AS Lode Ānes cehs 4 5 5 5 4 5 4 2 3 3 4 4 48

124. Baltijas Starptautiskā akadēmija 4 5 3 5 1 4 2 1 1 1 4 2 33125. Biedrības “Aivomoto” motosporta trase 4 5 3 5 2 2 3 4 4 3 4 3 42126. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 4 5 5 5 4 4 3 4 4 4 4 4 50127. Mežrubeņu saimniecība 4 5 5 5 4 1 1 3 2 4 4 3 41128. Moto trase Rambās 4 5 5 5 3 1 1 3 1 1 4 3 36129. Robežnieku smilšu karjers 4 5 4 5 4 1 2 3 3 4 4 4 43130. SIA Delaferma 4 5 5 5 1 2 1 1 1 1 4 4 34

108.

131. SIA Emburga Pluss 4 3 1 5 1 1 1 1 1 1 4 4 27

N.p.k. Resursa nosaukumsVērtēšanas kritēriji

∑Pieejamība Vide Ērtības Citu resursu

tuvums„Gaisotnes

vērtība” Popularitāte Resursa vērtība

Esošā tūrisma aktivitāte

Resurss var papildināt esošo

piedāvājumuAtbalsts attīstībai Pārveidošanas negatīvās

sekas uz resursu

Pārveidošanas negatīvās sekas uz apkārtējiem

iedzīvotājiem

132. SIA Īves grupa 4 5 5 5 1 2 2 1 1 1 4 3 34

133.Vasarsvētku draudžu apvienības Kalpošanas skola 4 5 5 5 4 2 4 4 1 1 4 4 43

134. Valgumu saimniecība 4 5 5 5 4 1 1 2 2 2 4 1 36135. zs Ābelītes 4 3 3 4 1 1 1 1 1 1 4 4 28136. zs Batari 4 5 5 5 4 1 1 1 2 2 4 1 35137. zs Cerības 2 4 4 2 4 1 2 1 1 1 1 4 1 26138. zs Cūciņas 4 4 2 4 1 2 1 1 1 1 4 1 26139. zs Dambrati 4 5 5 4 1 2 1 2 2 2 4 1 33140. zs Lazdiņi 4 5 2 4 1 2 1 1 1 1 4 1 27141. zs Liepziedi 4 4 2 4 2 2 1 1 1 1 4 2 28142. zs Medņi 3 5 5 4 3 3 1 4 2 4 4 2 40143. zs Mežgaiļi 4 5 5 5 3 1 1 1 1 1 4 1 32144. zs Ņurdas 4 4 2 5 2 1 1 1 1 1 4 1 27145. zs Ozoli 4 4 2 5 1 1 1 1 1 1 4 1 26146. zs Piekalni 4 4 2 4 1 1 1 1 1 1 4 1 25147. zs Pļavnieki 4 4 2 5 2 1 1 1 1 1 4 1 27148. zs Rugaine 4 5 3 4 3 2 1 1 2 1 4 1 31

109.

6.PIELIKUMS

OZOLNIEKU NOVADA TŪRISMA RESURSU AUDITA REZULTĀTI

Resursu grupa N.p.k. Tūrisma resurss

Iegū

tais

rezu

ltāts Vai esošā situācija resursa pielāgošanai tūrisma

patēriņam ir labvēlīga?

Nē (12-21 punkti)

Drīzāk nelabvēlīga

(22-32 punkti)

Drīzāk labvēlīga

(33-42 punkti)

Jā (43-52 punkti)

Daba

s tū

rism

a re

surs

i

1. Akmenscūciņu dolomīta karjers 41 x

2. Andes priede 27 x

3. Auču parks 47 x

4. Bataru dižkoki 39 x

5. Cenas muižas ozols 31 x

6. Dalbiņu ozols 36 x

7. Gaiļu dižkoki 38 x

8. Garozas ozols 48 x

9. Igauņu ozols 32 x

10. Jurīšu ozols 31 x

11. Kalna Bēnūžu dižkoki 33 x

12. Kasparu ozols 32 x

13. Iecavas upe posmā "Celmi"-Jelgava 39 x

14. Iecavas upe posmā Iecavas novads-Velnagrāvis 35 x

15. Lāču purvs 41 x

16. Lielupes palienes pļavas Ānē 36 x

17. Lielupe posmā Velnagrāvja ieteka-Jelgava 40 x

18. Līdumu ozols 33 x

19. Mauriņu egle un priede 34 x

20. Mācītājmājas vīksna 32 x

21. Misas upe posmā Dalbes tilts-Iecava 37 x

22. Namiķu dižkoki 29 x

23. Ņurdu īpatnie koki 35 x

24. Pautiņu parks 33 x

25. Rubeņu ozols 44 x

26. Tetelmindes muižas parks un dižkoki 47 x

27. Ūbeles karjers 29 x

28. Veideļu ozols 31 x

29. Posms Velnagrāvis-Garoze-Lielupe 39 x

30. Vilklaužu kadiķi 34 x

Vēst

ures

un

arhe

oloģ

ijas 31. Ausekļu mājas 27 x

32. Blukas skansts 33 x

33. Branku mājas 34 x

34. Brāļu kapi Garozā 33 x 35. Bulduru vecie kapi 29 x

tūris

ma

resu

rsi

N.p.k. Tūrisma resurss

Iegū

tais

rezu

ltāts Vai esošā situācija resursa pielāgošanai tūrisma

patēriņam ir labvēlīga?

Nē (12-21 punkti)

Drīzāk nelabvēlīga

(22-32 punkti)

Drīzāk labvēlīga

(33-42 punkti)

Jā (43-52 punkti)

36. Bubļu vecie kapi 25 x

37. Cenu kapi 40 x

38. Cenu muižas baronu kapi 22 x

39. Cīzaru vecie kapi 27 x

40. Dabes vecie kapi 23 x

41. Dalbes baznīcas kapi 41 x

42. Diduļu mājas 26 x

43. Diduļu senkapi 26 x

44. Emburgas pilskalns 34 x

45. Emburgas vējdzirnavas 32 x

46. Emburgas vējdzirnavu senkapi 23 x

47. Garozas dzelzceļa stacija 35 x

48. Glites vecie kapi 26 x

49. Ierakumi mežā pie Stēguļiem 28 x

50. Igauņu kapi 40 x

51. Jaunzemju kapi 39 x

52. Jelgavas-Rīgas vecais ceļš 41 x

53. Katrīnas kapi 34 x

54. Latvijas Brīvības cīņu vieta Vareļos 45 x

55. Lībiešu kapi 36 x

56. Meža Renceļu vecie kapi 33 x

57. Mušķu kapi 39 x

58. Namiķu skansts 38 x

59.Padomju armijas karavīru brāļu kapi pie vecās Salgales skolas

35 x

60. Pautiņu vecie kapi 26 x

61. Piemineklis Jūlijam Daniševskim pie Upmaļiem 35 x

62.Piemineklis Rīgas 6. kājnieku plk. pie Skuju skolas 42 x

63. Plāņu mājas 28 x

64. Pūķu senkapi 21 x

65. Salgales luterāņu baznīcas drupas 42 x

66. Salgales baznīcas kapi 41 x

67. Salgales mācītājmāja 38 x

68. Salgales vecā skola (Zvaniņi) 30 x

69. Segļu kapi 40 x

70. Serenu vecie kapi 32 x

71. Silgraužu skansts 35 x

72. Silgraužu kapi 24 x

N.p.k. Tūrisma resurss

Iegū

tai

s Vai esošā situācija resursa pielāgošanai tūrisma patēriņam ir labvēlīga?

111.

rezu

ltāts

Nē (12-21 punkti)

Drīzāk nelabvēlīga

(22-32 punkti)

Drīzāk labvēlīga

(33-42 punkti)

Jā (43-52 punkti)

73. Skrabu kapi 39 x

74. Skuju skola 32 x

75. Sveņķīšu skansts 27 x

76. Sveņķu vecie kapi 26 x

77. Teteles kapi 41 x

78. Tetelmindes muižas tornis 51 x

79. Trunnu kapi 40 x

80. Tūču apmetne 26 x

81. Upenieku dzīvojamā māja 33 x

82. Vainu vecie kapi 27 x

84. Wadsagen brāļu kapi 32 x

85. Zaigu mājas 32 x

86. Zosēnu kapi 40 x

Inst

ituci

onāl

ie tū

rism

a re

surs

i

87. Garozas pamatskola 36 x

88. ĢTP Tiltiņi 38 x

89. ĢTP 138 22 x

90. ĢTP Dalbe 24 x

91. ĢTP Ābelītes 34 x

92. ĢTP Zariņi 33 x

93. ĢTP 19 32 x

94. ĢTP 18 32 x

95. ĢTP 17 32 x

96. ĢTP 50840 27 x

97. ĢTP 300 27 x

98. ĢTP 520 37 x

99. ĢTP 71 37 x

100. ĢTP 8959 33 x

101. Ozolnieku mūzikas skola 36 x

102. Ozolnieku novada dome 36 x

103. Ozolnieku pašvaldības policija 31 x

104. Ozolnieku sporta centrs 39 x

105. Ozolnieku Tautas nams 39 x

106. Ozolnieku vidusskola 37 x

107. PII Bitīte 34 x

108. PII Saulīte 35 x

109. PII Zīlīte filiāle 39 x

110. Salgales pamatskola 36 x

111. Sociālās aprūpes centrs „Zemgale” 37 x

112. Sporta komplekss Mālzeme 38 x N.p.k. Tūrisma resurss

Iegū

tai

s Vai esošā situācija resursa pielāgošanai tūrisma patēriņam ir labvēlīga?

112.

rezu

ltāts

Nē (12-21 punkti)

Drīzāk nelabvēlīga

(22-32 punkti)

Drīzāk labvēlīga

(33-42 punkti)

Jā (43-52 punkti)

Kultūras un mākslas 114.

Līgtoņu Jēkaba māju "Dauknas" vieta 25 x

Reliģiskie tūrisma resursi

115.ATA Ozolnieku konfesionāli luteriskās draudzes baznīca

43 x

116. Ozolnieku baptistu draudzes baznīca 39 x

Indu

striā

lie tū

rism

a re

surs

i

117. Ānes ciems 39 x

118. Branku ciems 40 x

119. Embrugas ciems 38 x

120. Garozas ciems 37 x

121. Jaunpēternieku ciems 35 x

122. Ozolnieku ciems 42 x

Darīj

umu,

pro

fesi

onāl

ie, i

zglīt

ības

123. AS Lode Ānes cehs 48 x

124. Baltijas Starptautiskā akadēmija 33 x

125. Biedrības “Aivomoto” motosporta trase 42 x

126. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs 50 x

127. Mežrubeņu saimniecība 41 x 128. Moto trase Rambās 36 x

129. Robežnieku smilšu karjers 43 x

130. SIA Delaferma 34 x

131. SIA Emburga Pluss 27 x

132. SIA Īves grupa 34 x

133.Vasarsvētku draudžu apvienības Kalpošanas skola 43 x

134. Valgumu saimniecība 36 x

135. zs Ābelītes 28 x

136. zs Batari 35 x

137. zs Cerības 2 26 x

138. zs Cūciņas 26 x

139. zs Dambrati 33 x

140. zs Lazdiņi 27 x

141. zs Liepziedi 28 x

142. zs Medņi 40 x

143. zs Mežgaiļi 32 x

144. zs Ņurdas 27 x

145. zs Ozoli 26 x

146. zs Piekalni 25 x

147. zs Pļavnieki 27 x

148. zs Rugaine 31 x

7. PIELIKUMS

TŪRISMA ATTĪSTĪBAI VISPIEMĒROTĀKIE TŪRISMA RESURSI OZOLNIEKU NOVADĀ

113.

Apzīmējumi: - dabas tūrisma resurss, - cilvēka radīts tūrisma resurss. Mērogs - .

Skaidrojumi:1. Jelgavas – Rīgas vecais ceļš 14. Lāču purvs2. Biedrības “Aivomoto” motosporta trase 15. Garozas ozols3. Dalbes baznīcas kapi 16. Robežnieku smilšu karjers4. Piemineklis Rīgas 6. kājnieku plk. Pie Skuju skolas 17. Auču parks5. Rubeņu ozols 18. Akmenscūciņu dolomīta karjers6. Ozolnieku ciems 19. Salgales luterāņu baznīcas drupas7. ATA Ozolnieku konfesionāli luteriskās draudzes baznīca 20. Salgales baznīcas kapi8. Vasarsvētku draudžu apvienības Kalpošanas skola 21. Mežrubeņu saimniecība9. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs10. AS Lode Ānes cehs11. Tetelmindes muižas parks un dižkoki12. Teteles kapi13. Latvijas Brīvības cīņu vieta Vareļos

Karte elektroniskā versijā atrodama: http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=rxrknx&centerx=502351&centery=6278295&zoom=6&layer=orto#.

Avots: Karšu izdevniecība Jāņa Sēta 2010, ER ar autores sakārotiem objektiem.8. PIELIKUMS

JAP SABIEDRIKĀ AUTOTRANSPORTA KUSTĪBAS SARAKSTI UZ SIDRABENES PAGASTU

114.

1. attēls. Autobusu kustības saraksts no Jelgavas uz Garozas ciemu.

2. attēls. Autobusu kustības saraksts no Jelgavas uz Emburgas ciemu.

1. tabula. Autobusu kustības saraksts no Jelgavas uz Iecavu.

Atiešanas laiks Laiks ceļā Kursēšanas dienas Maksa LVL Piezīmes7.00 1.05h 123456 1,4012.10 1.25h Katru dienu 2,10 Caur Emburgu14.10 1.05h 2345 1,4018.10 1.05h Katru dienu 1,40

Avots: JAP 2010.

9. PIELIKUMSOZOLNIEKU NOVADA PAŠREIZĒJAIS TŪRISMA PIEDĀVĀJUMS

115.

Apzīmējumi: - tūrisma pakalpojumu sniedzējs. Mērogs - .Skaidrojumi:

1. Dalbes Evaņģēliski luteriskā baznīca 14. Kafejnīcas Talisman pirts2. Dalbes pirts 15. SIA Princis, izjādes ar sporta zirgiem, ponijiem3. Saulgrieži, atpūtas vieta 16. IK Zemgales Poniji, mini zoo4. Skalbes, viesu nams 17. Ānes muiža, viesu nams (nav apsekots)5. Kazkopības zemnieku saimniecība Līcīši, pirts 18. Sporta komplekss Mālzeme, pirts6. Motosporta muzejs 19. Ānes Kultūras nams, telpas pasākumiem7. Ozolnieku novada muzejs 20. SIA Sudrablīcis, komercmakšķerēšana8. Ozolnieku Tautas nams, telpas pasākumiem 21. Teteles pamatskolas muzejs „Laiki un likteņi”9. Ozolnieku sporta centrs, viesnīca, pirts 22. Māras māja, viesu nams10. OZO Ledus halle 23. Šalkoņi, telšu vieta11. Ūdensslēpošanas trošu sistēma 24. Bētras, kokaudzētava12. Atpūtas Ozolniekus, naktsmītne 25. J. Čakstes dzimtas mājas Auči13. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra 26. Jaunā Salgales Ev. Luteriskā baznīcadienesta viesnīca, telpas pasākumiem 27. E. Virzas mājas Billītes

Karte elektroniskā versijā atrodama: http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=lovnjz&centerx=489632&centery=6277779&zoom=6&layer=map.

Avots: Karšu izdevniecība Jāņa Sēta 2010, ER ar autores sakārotiem objektiem.

10. PIELIKUMS

POTENCIĀLI ATTĪSTĀMĀS TŪRISMA ZONAS OZOLNIEKU NOVADĀ116.

Apzīmējumi: - vispārīgas tūrisma zonas robežas. Mērogs - .

Skaidrojumi:1. Zona – Ozolnieku ciems2. Zona - Ānes un Teteles ciemi3. Zona - Misas upe un Jelgavas-Rīgas vecais ceļš4. Zona - Emburgas pilskalns ar tā tuvāko apkārtni

a. J. Čakstes dzimtas mājas un Robežnieku smilšu karjersb. E. Virzas ģimenes mājas Billītes un Akmenscūciņu dolomītu karjersc. Salgales luterāņu baznīcas drupas, baznīcas kapi un Mācītājmāja

5. Zona - Lāču purvs ar tā tuvāko apkārtni

Karte elektroniskā versijā atrodama: http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=ooimha&centerx=501318&centery=6277685&zoom=6&layer=map#.

Avots: Karšu izdevniecība Jāņa Sēta 2010, ER ar autores sakārotiem objektiem.

117.