BALTĀ

GALDAUTA

SVĒTKI NOVADĀ

4. maijā plkst. 11.00 – 13.00Lubānas pilsētas klubā

spēle

“ES MĪLU LATVIJU”

Baltā galdauta svētku mērķis ir iedibi-nāt un stiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie viena galda ģimenes, drau-gu, kaimiņu vai kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt. Baltā galdauta svētkus cilvēki rada sev paši, uz tiem katrs nāk ar savu cienastu, katrs pie-vieno galdā un kopīgajās sarunās savu devumu, kopīgi radot svētku sajūtu. Baltā galdauta svētki atgādinās to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana – Latvijas valsts otrā dzimšanas diena, bija konkrētu cilvēku neatlaidīgas rīcības, drosmes un uzdrīkstēšanās rezultāts.

Uz spēli “Es mīlu Latviju” Lubānas kul-tūras nams uzaicinājis Lubānas novada pašvaldības iestādes: Lubānas vidussko-lu, Lubānas pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķīši”, Lubānas novada sociālo dienes-tu, Lubānas novada bibliotēkas, Meirā-nu Kalpaka pamatskolu, Meirānu tautas namu, Lubānas Mākslas skolu, Jauniešu centru un Lubānas novada pašvaldību. No katras iestādes spēlē piedalīsies viens dalībnieks, kuram līdzi lūdzam ņemt pie-cus padomdevējus.

Ar izlozes palīdzību tiks izveidotas di-vas komandas. Aicinām visus nākt un klā-tienē atbalstīt šīs spēles dalībniekus!

Ieeja brīva

4. maijā plkst. 14.30

Meirānu tautas namā,svinot Latvijas Republikas Neatkarības

deklarācijas pasludināšanas dienu,tradīciju kopa “Sietiņš”

aicina būt kopāBaltā galdauta svētkos –

ziņģu un rotaļdanču

pēcpusdienā

Ieeja bez maksas

30. aprīlī plkst. 11.00 Meirānu Kalpaka pamatskolā notiks zēnu vokālistu konkurss “Aiviekstes lakstīgalas”. Konkurss pulcē zē-nus no visas Latvijas un ir veltīts mūsu no-vadnieka Jāņa Zābera piemiņai. Skaists šī konkursa noslēguma pasākums – vīru kora “FRACHORI” koncerts – notiks plkst. 17.00 Meirānu tautas namā.

Kora nosaukumā “Frachori” iešifrēta ideja par brālību (tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē kora brālība no Rīgas). Tas izvēlēts tā-dēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes).

Koris regulāri uzstājies Latvijas koncert-zālēs, baznīcās, skolās un rīkojis tematiskus koncertus. FRACHORI ir veidojis program-mas, iekļaujot Renesanses laikmeta autoru skaņdarbus un Rīgas vācu komponistu mūzi-ku. Līdz ar Atmodas laiku un brīvības cīņām repertuārā ienākusi latviešu XIX gs. patriotiskā mūzika. Īpašs notikums kora vēsturē bija Lat-vijas himnas pirmais publiskais atskaņojums 1988. gadā (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa, protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Pa-domju Savienību. Īpašu uzmanību koris veltī-jis garīgās mūzikas repertuāram. FRACHORI izaugsmes apliecinājums ir arī atskaņotās kora ainas no Eiropas dižmeistaru – Dž.Verdi, R.Vāgnera, Š.Guno un G.Doniceti – operām, kuras “FRACHORI” atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un Latvijas Na-cionālās operas orķestri.

Koris piedalījies kormūzikas konkursos,

festivālos, devies koncertturnejās Itālijā, Aus-trijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietu-vā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. FRACHORI ir arī vairāku Vispārējo latviešu Dziesmu svētku “koru karu” laureāts.

Kora vadītājs un dibinātājs ir Andrejs Mūr-nieks, absolvējis J. Vītola Latvijas Valsts kon-servatoriju (tagad Latvijas Mūzikas akadēmija). Mūrnieks – vadībzinātņu doktors un Latvijas Universitātes docents – pazīstams arī kā vairā-ku grāmatu autors kultūras vēsturē, publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!” organizators, bijis XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents. Kā diriģents FRACHORI jau 20 gadus strādā Aivars Opincāns. Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās ope-ras solists Guntars Ruņģis. Ar kori pastāvīgi sadarbojas koncertmeistars Modris Bērziņš.

Kora aktīvu veido medicīnas menedžeris Juris Zvīgulis, arhitekts Ivo Kalvelis, etnologs, komponists, solists un koncertu vadītājs Aldis Pūtelis, kora vēsturnieks Jānis Amols, kora kasieris un solists daudzos koncertos Egils Purviņš. Ilgstoši korī dzied bijušais Latvijas Na-cionālas operas solists Kārlis Miesnieks, kā arī Ilmārs Šnepsts, Normunds Jākobsons, Arturs Melle, valodnieks Pēteris Vanags, datorspe-ciālisti Edgars Salna un Edmunds Andersons, ilggadīgais konkursa “Aieviekstes lakstīgalas” žūrijas komisijas loceklis Aleksandrs Zeimuls-Priževoits. Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultū-ras komunikācijas vajadzība un mūzikas radī-šanas brīnums.

Laipni aicināti visi interesenti!

Meirānos viesosies vīru koris FRACHORI

Nr. 8 (456) 2016. gada 29. aprīlis

Izdod Lubānas novada pašvaldība

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/2

Pašvaldībā

Izdod Lubānas novada pašvaldībaReģ. apl. Nr. 000701679

Redaktore Ligita PētersoneRedakcijas tālr. 64820919; m.t. 28331185

e-pasts: ligita.petersone@lubana.lv

Iespiests SIA "Erante" tipogrāfi jāTālr./fakss 64860983. Metiens 600 eks.

Mājaslapas adrese: www.lubana.lv

Kino jaunumiLubānas novada tūrisma un

kultūrvēsturiskā mantojuma centrā

29. aprīlī plkst. 18.00 rež. Antras Cilins-kas un Jāņa Dombura fi lma

“4. maija republika”

6. maijā plkst. 18.00 režisora Jura Kursieša fi lma “Modris”

Ieeja uz seansiem – 2 EUR

Domes sēde 28.04.2016

Darba kārtībā jautājumi:Par darba kārtību, par iepriekšējās –

marta domes sēdes lēmumu izpildi, par aktualitātēm pašvaldības darbā

1. Par platību precizēšanu nekustama-jam īpašumam „Andžēni”, Indrānu pag., Lubānas nov.

2. Par valsts rezerves fonda zemesga-bala nomas tiesību izsoli

3. Par pavasara gadatirgus organizē-šanu

4. Par pašvaldības iestādes Lubānas novada sociālais dienests kustamās man-tas atsavināšanu

5. Par rentgena iekārtu Lubānas nova-da sociālajā dienestā

6. Par ēdināšanas izmaksām bērnu vasaras nometnei “Dzīve laukos ir aizrau-joša”

7. Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risi-nāšanā K.Zemītei

8. Par nedzīvojamo telpu izsoles rezul-tātu apstiprināšanu

9. Par pašvaldības ceļu fonda vidējā termiņa (trīs gadu) plāna 2016. – 2018. ga-dam apstiprināšanu

10. Par izmaiņām pašvaldības iepirku-mu komisijas sastāvā

11. Par grozījumiem Lubānas novada pašvaldības domes lēmumā “Par pašvaldī-bas dzīvokļa īpašuma “Vizbuļi”– 2 , Indrā-nu pagastā, Lubānas novadā ierakstīšanu zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un sagatavošanu atsavināšanai”

12. Par pašvaldības dzīvokļa īpašuma Ozolu ielā 14-11, Lubānā, Lubānas novadā pārdošanu izsolē

13. Par 2015. gada konsolidētā fi nanšu pārskata apstiprināšanu

14. Par kopīgās iestādes Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novadu apvienotā būvvalde uzraudzības padomes nolikuma apstiprināšanu

15. Par kopīgās iestādes Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novadu apvienotā būvvalde nolikuma apstiprināšanu

Domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks

9. aprīlī Lubānas kultūras namu pie-rībināja kuplā dejotāju saime, svinot TDA “Lubāna” 30 gadu jubileju. Varam lepoties ar to, ka 30 gadus atpakaļ mūsu dejotāji iz-cīnīja nosaukumu – Tautas deju ansamblis – un godam nes šo nosaukumu arī visus 30 gadus, skatēs arvien sasniedzot labus rezultātus. Arī šogad izcīnīta augstākā pa-kāpe.

Dziesmas, teātra un dejas pazinēja, Lu-bānas vidusskolas skolotāja Aija Andersone tā mīļi un ļoti trāpīgi nosaukusi koncertu par dižkoncertu, jo iestudētas un skatītājiem pa-rādītas 32 dejas. Tas viss radies, pateicoties kolektīva vadītājas Lailas Ozoliņas spītam, radošumam, mīlestībai pret savu dzimto novadu. Pirms koncerta Latvijas Nacionālā kultūras centra atzinības rakstus saņem Laila Ozoliņa, Lana Kunce, Aiva Grāpe, Gatis Že-iers, Alvis Krauklis, Alvis Kalniņš – dejotāji, kas ir tautu deju kolektīvā no pašiem pirm-sākumiem, pārējie dejotāji saņem pateicības no Lubānas novada pašvaldības un Lubānas kultūras nama.

Dejotāji ir īpaša tauta. Par to varēja pārlie-cināties arī TDA “Lubāna” 30 gadu jubilejas koncertā, kad ar šķietamu vieglumu uz ska-tuves tika izdejoti 4 gadalaiki: vasaras saul-grieži, rudens talku laiks, ķekatu rotaļas un pavasara prieks. Dejotāju acis staroja, šķita, ka tiek izstarots pats laimes hormons, kas enerģijas veidā no skatuves plūda uz skatī-tājiem. Un bija sajūta, ka mūsu dejotājas ir pašas skaistākās un dejotāji – paši atraktīvā-kie. Var piekrist kāda teiktajam, ka deja sākas no sirds, turpinās galvā un tikai tad nonāk līdz kājām. TDA “Lubāna” dejotāji koncertā aizmirsa par laiku, nogurumu. Deja prasa no dejotāja godīgumu un skatītāji jubilejas kon-certā to sajuta.

Dejotāji, kas izcīnīja TDA „Lubāna” nosaukumu 1986. g. 29. martā, Madonā:

Ozoliņš Dainis, Andersons Arnis, Puzulis Ilgonis, Bēniņš Normunds, Tiltiņš Gints, Pa-ļeļunas Andis, Žeiers Gatis, Madžulis Artūrs, Madžiņš Jānis, Šelders Gints, Kalniņš Noris, Kočāns Ēriks, Zvejnieks Raivo, Mass Vilnis, Deksnis Arvis, Kalniņš Alvis, Grāpis Artis, Že-iers Egīls, Karlsons Ivars, Kļaviņš Normunds, Škapars Daivis, Aizpurvs Sandis, Kunce Iluta, Gruzīte Jolanta, Gruzīte Laila, Ziediņa Aiva, Šaduikīte Vineta, Kalniņa Agita, Jaspere Sol-veiga, Škapare Ineta, Upīte Lolita, Uzulniece Eva, Gudberga Ilona, Vilkance Santa, Pastare Marika, Deksne Ilze, Lesniece Inga, Stepano-va Vivita, Koka Rudīte, Kolberga Ilva.

Skatītāji saka paldies

Lubānas kultūras namam par sagādāto vienreizējo iespēju

8. aprīlī Lubānā baudīt simfoniskā orķestra “Vidzemes augstienes

simfoniskais orķestris” koncertu.

Deja – brīdis, kad runā cilvēka dvēsele

Ikviens skatītājs, aizejot no šī brīnišķī-gā pasākuma, aiznesa mājās īpašu gotiņas konfekti “TDA Lubāna 30” un māla Pogu, kā apliecinājumu, ka esi piešūts savai dzimta-jai pusei. Skatītāji sajuta šo īpašo auru, kas staroja no TDA kolektīva, baudīja kopības, ģimenes sajūtu, kad uz skatuves kāpa dejo-tāju bērni (35). Arī kolektīvu vadītāji (Andris Ezeriņš, Laila Ozoliņa) turpinās savos bēr-nos, mazbērnos.

Lailas Ozoliņas dejotāji kopā ir ne tikai dejā, bet arī pasākumos. Kopīgi realizējuši projektu “Tīras kurpes un zābaki” (aiz pilsē-tas estrādes nobruģēts laukums). Šovasar TDA popularizēs Lubānas novada vārdu Itāli-jas pilsētā Kunardo, kur piedalīsies starptau-tiskā folkloras festivālā. Lai izdodas pierībināt Itāliju ar latviešu tautas dejas soļiem!

Ligita Pētersone

Latviskā dzīvesziņa

Pašvaldībā

3/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/

7. aprīlī Lubānas novada pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvas projektu konkursa te-ritorijas labiekārtošanai 2016. gadā projektu vērtēšanas komisija izvērtēja un nolēma fi -nansiāli atbalstīt visus iedzīvotāju iesnieg-tos projektus.

Īss iedzīvotāju iniciatīvas projektu iz-klāsts.

Aboriešu lokšāvēju skolaProjektu iesniedza: biedrība

“Aborieši”Vidēji gadā biedrība “Aborieši” noor-

ganizē 30 pasākumus dažādām iedzīvotāju grupām. Viena no iecienītākajām aktivitātēm dabas takā ir šaušana ar loku. Uz šo brīdi nav izveidota vieta šautuvei. Tiek nozaudē-tas bultas un bez attiecīgi ierīkotas šautuves drošības šaušana jāveic no maza attāluma. Projektā paredzētie darbi tiks veikti bijušajā Lubānas vidusskolas militārajā šautuvē uz dabas takas “Aiviekstes ozoli”.

Galvenie darbi: šautuves stenda izgata-vošana, teritorijas izlīdzināšana un norobe-žojošo sektoru izveide. Darbus veiks bied-rības biedri un personas, kurām šis sporta veids – šaušana ar loku – nav svešs. Sa-darbībā ar Lubānas novada jauniešu cen-tru tiks organizēta ievadlekcija lokšaušanā un praktiska nodarbība.

Nodarbības vadīs lokšāvējs un loku iz-gatavotājs Māris Zvērs (no Madonas). Ja tiks izrādīta lielāka interese, tiks organizētas arī iknedēļas treniņnodarbības. Realizējot šo projektu, tiks uzlabota esošā un piedāvāta jauna atpūtas iespēja mūsu novada iedzī-votājiem un viesiem. Tiks organizētas lokš-aušanas sacensības. Dabas takas teritorijā ziemā ir izveidota slēpošanas trase, intere-sentiem būs iespēja izmēģināt jaunu sporta veidu – Ski archeri jeb – biatlons ar loku.

Dabas taka uz Liedi – 2. etaps – labiekārtošana

Projektu iesniedza: 9 novada iedzīvotāju grupa –

koordinators Juris Moris2015. gadā tika veikti pamatdarbi da-

bas takas uz Liedi izveidošanai – takas tra-se tika attīrīta no krūmiem un bojātajiem kokiem, uzbūvēti trīs tilti, atsegtas skatu vizūras takas sākumā un Liedes iztekā. Šogad plānoti sekojoši labiekārtošanas darbi:

– divu atpūtas vietu izveidošana ar ugunskura vietu, soliņiem un atkritumu urnu;

– koka skulpturālu objektu izvietošana;– laipas izvietošana gravā; – baskāju sajūtu takas izveidošana ap-

mēram 60 m garumā;– skatu platformas būvniecība pie Lie-

des iztekas, kas jāatzīmē kā sarežģītākais un fi nansiāli ietilpīgākais projekta darbs.

Realizējot projektu tiktu uzlabota vide aktīvai atpūtai gan individuāliem apmeklē-tājiem, gan grupām, gan pilsētas viesiem

Iedzīvotāju iniciatīvas projektipasākumu ietvaros. Taka būs piemērota nūjošanai, izbraukšanai ar velosipēdiem.

BMX velotrases izveide Lubānas novadāProjektu iesniedza:

Lubānas novada motoklubsLubānas novadā ir izveidojies moto/ve-

loentuziastu pulciņš, kura dalībnieki savu brīvo laiku pavada nevis pie datora vai televizora, bet gan aktīvi brauc un trenē-jas. Ir izveidots neformāls Lubānas moto/veloklubs. Jau vairākus gadus atpakaļ ir uzbūvēta un tiek uzturēta mototrase, kurā trenējas gan pašmāju, gan citu novadu mo-tosportisti.

Taču ir izveidojies arī bērnu – BMX brau-cēju pulciņš, kurā šobrīd stabili darbojas 7 aktīvisti. Ir doma izveidot blakus mototrasei BMX velotrasi, lai bērni un jaunieši varētu trenēties, piesaistot pašvaldības un kluba biedru pašu fi nansējumu. Trases izveidei nepieciešami materiāli (šķembas), traktor-tehnikas pakalpojumi, kā arī kravas auto-mašīnas pakalpojumi materiālu piegādei. Šādas trases izveide dos iespēju bērniem un jauniešiem interesantāk pavadīt laiku – būt svaigā gaisā, kustībā.

Padebess gar bērzu gatviProjektu iesniedza:

Broņislavas Martuževas fonds “Rakstītāja”

Garām “Dārziņu” mājām iet ceļš Lu-bāna – Balvi, gar ceļu izstiepusies kādrei-zējā pļavas josla laika gaitā aizaugusi ar brikšņiem, gar abām ceļa malām skaistā, dzejā iemūžinātā bērzu (un arī citu koku) gatve ir nesakopta – aizlūzuši un nokaltu-ši zari, noliekušies un arī drošībai bīstami koki, kas gaida gādīgu sakopšanu.

Arī Sent Ekziperī Mazais Princis zināja, ka vietas sakopšana ir kārtības jautājums... “Kad pats no rīta esi uzkopies, tad rūpīgi jāuzkopj arī planēta. regulāri jāizravē laukā visi baobabi, tiklīdz tos var atšķirt no rožu krūmiem.. Tas ir ļoti viegls, bet nogurdinošs darbs.”

Sakopjot šo vienu stūrīti un attīrot ceļu pie Martuževas, būsim sakopuši arī mazu gabaliņu mūsu skaistās Planētas. Priekam un iedvesmai. Un ikvienam – gan pagasta iedzīvotājam, gan ceļiniekam – līksmi atvi-zēs šis bērzu gatves ceļš un tam pieguļošā ozolu un lazdu rinda. Un lai tur atkal nesa-augtu baobabi, tukšajās vietās ir jāiestā-da gatvei atbilstoši koki un gar ceļa malu jāveido dzīvžogs, kas priecēs katra gājēja – braucēja acis ikvienā gadalaikā. Sakop-jot aivnavu ap dzejnieces Broņislavas Mar-tuževas māju “Dārziņi 1”, šī gada rudenī fonds plāno aicināt rudens pārgājienā Lu-bānas vidusskolas un Meirānu Kalpaka pamatskolas skolēnus, piedāvājot viņiem literāro stundu “Ceļš pie dzejnieces Bro-ņislavas Martuževas”. Ar laiku fonds plāno

organizēt regulārus dzejnieces piemiņas pasākumus, bet pašlaik nesakoptā vide to nepieļauj.

Tiks organizēts projekta noslēguma pasākums – ar Martuževas dzeju, dzies-mām. Projekta laikā talkās un noslēguma pasākumos piedalīsies “Baltie lāči”, Mado-nas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki, Madonas dzejniece Sarmīte Radiņa, dzejnieks Ēvalds Leons, lubānieši, kaimiņi.

Uz slēpēm visu cauru gaduProjektu iesniedza: biedrība

“Aiviekstes ozoli”Biedrība ir realizējusi 2 LEADER projek-

tus, kas ir saistīti ar trenažieru zāles izveidi un distanču slēpošanas attīstīšanu Lubānā. Izveidotas bērnu un pieaugušo slēpotāju grupas, kas vēlas trenēties jau nedaudz augstākā līmenī kā iesācēji.

Jaunie censoņi ir jau sevi pierādījuši un pieteikuši sacensībās ārpus mūsu novada robežām. Lai trenētos pilnvērtīgi un cauru gadu, trūkst attiecīgā inventāra – rollerslē-pes, slēpošanas trenažieris, Zviedru siena ar ekipējumu, līdzsvara platforma. Attie-cīgais inventārs dos iespēju trenēties un uzlabot rezultātus ne tikai slēpotājiem, bet arī visiem trenažieru zāles apmeklētājiem. Realizējot šo projektu, tiks piedāvāta jauna aktivitāte iedzīvotājiem, kas uzlabos veselī-ga dzīvesveida iespējas.

Atpūtas vietas pilnveidošana pie J. Zābera muzeja

Projektu iesniedza: biedrība “Vecais Ceplis”

Ar katru gadu palielinās laivotāju skaits gar Aivieksti, kā arī novada makšķernieki ir iecienījuši vietu pie Vecā Cepļa, lai nodo-tos gan dienas, gan nakts copei. Dotajā brīdī, lai nokļūtu līdz Aiviekstei, jābrien pāri Vecupei. Tiltiņa neesamība arī muzeja ap-meklētājiem rada problēmas izbaudīt tuvāk Aiviekstes krastu burvību. Tiltiņa izveide atvieglotu piekļuvi Aiviekstei gan makšķer-niekiem, gan muzeja “Vecais Ceplis” ap-meklētājiem.

Pagājušā gada projekta ietvaros tika sakopts upes krasts, bet ir nepieciešams izveidot ugunskura vietu, kā arī izgatavot un uzstādīt solus un galdiņu, uzbūvēt mal-kas nojumīti. Tāpat nakšņotgribētāju ērtībai būtu nepieciešams uzstādīt galdiņu un jau-nus solus telšu vietā, jo iepriekšējie savu mūžu nokalpojuši. Sakarā ar to, ka pagā-jušajā gadā tika izveidota atpūtas vieta, kā arī apmeklētāju un atpūtnieku skaits arvien palielinās, nepieciešama jauna sanitārā mezgla izveide.

Jāpiebilst, ka šis projekts tika atbalstīts daļēji, izņemti no projekta tāmes 130 EUR, kas bija paredzēti inventāra iegādei.

Ligita Pētersone

4 /”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/

Līdzcilvēks

Varu palīdzēt kādam kokam iegūt jaunu dzīviProfesiju standartā redzam sa-

mērā jaunu profesiju – arborists. Kas tas ir? Kokkopis, cilvēks, kas sakopj kokus, veido koku vainagus, zāģē bīstamos kokus, veido apstā-dījumus utt. Nu mums novadā ir savs arborists – Lubānas vidussko-las absolvents Jurģis Paeglītis.

Aicinu uz sarunu jauno speciā-listu.

– Ko tu man jaunu vari atklāt par koku dzīvi?

– Esmu iemācījies to, ka arī koks ir dzīva būtne. Jebkurš cilvēks nemāk kopt šo dzīvību. Ir daudz vi-sādu specifi sku lietu, kas jāzina. Un arborists ir speciāli mācījies, lai to saprastu. Jo ātrāk koku sadziedē, jo tam ilgāks mūžs. Bet, ja nav zinā-šanu, koku var sabojāt.

– Kad skolā mācīja, ka jāmīl smildziņa, puķe, koks vai krūms, tu ticēji, ka tās ir dzīvas būtnes?

– Toreiz tam ne pārāk ticēju. Tagad es to saprotu, esmu pārliecinājies. Ikvienam dzīvē ir gadījies redzēt kādu dižkoku. Lielie koki, dižkoki, ir Latvijas kultūras mantojums. Ar-boristi šos kokus uztur kārtībā.

– Kā kokam var novērst bojājumus?– Vispirms jau jāizgriež sausie zari. Jāiz-

retina, pareizi jāizveido vainags, tad vairāk gaisma tiek klāt lapām. Svarīgi veidot ve-ciem kokiem vainagu, jo kokam, tāpat kā cilvēkam uz vecumu, ir mazāk spēka. Tad mēs, arboristi, palīdzam. Ir cilvēki, kas paši veido kokam vainagu, bet ir cilvēki, kas pie-aicina klāt speciālistus. Ja koku pareizi kopj, tas ilgāk dzīvo.

– Vai arborists tikai griež vecos zarus, bojātos kokus, veido vainagus?

– Dzīvžogu kopšana, apstādījumu vei-došana. Tie ir tie galvenie darbi bez jau aug-stākminētā.

– Vai visbiežāk veicamo darbu saraks-tā ir bīstamo koku zāģēšana?

– Bīstamo koku ir daudz, tomēr kopša-nas darbu – vairāk. Tagad, pavasarī, ir bīsta-mo koku novākšana un tā saucamo pārejas koku kopšana. No 15. aprīļa sākas putnu ligzdošanas laiks. Kokos var kāpt un darīt darbus, bet bez motorzāģiem. Ja kaut kur redzam putna ligzdu, to koku neaiztiekam.

– Vai ir gadījies pārstādīt arī lielu (vecu) koku?

– Redzējis esmu, kā Rīgā, pie tirdzniecī-bas centra Alfa pārstāda ļoti lielu koku, bet kā arborists neesmu bijis klāt šāda darba veikšanai. Tas ir ļoti sarežģīts process. Skolā mums mācīja, kā tas ir pareizi jādara, kā pa-reizi jāizvieto saknes, augsne jāliek dažādos slāņos... Man liekas, ka arboristam ir liels gandarījums, ja šāds koks turpina dzīvot citā vietā.

– Kuri darbi koku kopšanā tev pašam patīk vislabāk?

– Visvairāk man patīk koku vainagu kop-

šana. Bīstamo koku zāģēšana ne pārāk pa-tīk, jo tā ir koka dzīves beigas. Man patīk, kad koks aug un ir veselīgs, ar skaisti veido-tu zaru vainagu. Tu vari salīdzināt, kā koks izskatījās pirms un kā izskatās pēc sakopša-nas. Nofotografējies kopā ar koku. Skaisti!

– Kad gāji bērnudārzā, pēc tam mācī-jies Lubānas vidusskolā, tu jau zināji, ka būsi arborists?

– Bērnībā sapņoju kļūt par zivju audzē-tāju, biologu. Man jau no bērnības ir ļoti patikusi daba. Es sapņoju par tādu darbu, kas būtu saistīts ar dabu, bet ka kļūšu par arboristu, gan nezināju. Izvēle tapa pēdējā brīdī, kad bija jau jāiesniedz dokumenti. Iz-vēle krita uz Ērgļu arodvidusskolu, kurā tad arī apguvu arborista profesiju.

– Ko arboristi dara ziemā?– Spraigākie un svarīgākie darbi ir pa-

vasarī un vasarā. Ziemā, ja ir ļoti auksts, ar darbiem ir slikti. Vienīgi bojātos kokus var griezt, ja vēlas koku glābt, ziema tam nav piemērota. Ziemā, ja ir līdz -15 grādiem, tad veicam darbus, bet aukstākā laikā kokos nekāpjam. Ja ļoti aukstā ziemā griež koku, tam var apsaldēt rētas. Ziemā arboristi bie-ži vien ņem atvaļinājumus. Koku kopšanas darbus var veikt tikai siltā laikā.

– Ko tu vari teikt par koku stāvokli Lu-bānā?

– Koki Lubānā nav īpaši kopti. Te būtu ļoti daudz ko darīt. Dažās vietās ir bīstami koki, esmu jau noskatījis dažus ozolus. Lai Lubānā sakoptu visus kokus, pietiktu darba viena cilvēka mūžam. Es tā domāju.

– Kādā firmā tu strādā?– Es strādāju SIA “Lubānas koki”. Fir-

mas dibinātājs un vadītājs ir arborists Juris Vaskis no Jaunlubānas. Mītnes vietas fi rmai ir Rīgā un Talsos. Braucam pa visu Latvi-ju, kur vien mūs aicina, un kopjam kokus. Mums ir šķeldotāji, frēzes, viss nepiecieša-mais inventārs. Juris strādā par arboristu jau 6-7 gadus. 3 gadus ir strādājis un guvis

pieredzi Zviedrijā, Norvēģijā. Viņam ir ļoti labas zināšanas arborista pro-fesijā.

– Vai arborista profesijā arī ir iespējamas karjeras izaugsmes ie-spējas?

– Jā, protams. Pēc 3 nostrādātiem gadiem profesijā var iegūt Eiropas koku kopēja sertifi kātu ar tiesībām strādāt Eiropas Savienības valstīs. Pēc 6 gadiem, papildinot zināšanas dažādos kursos, var kļūt par pasau-les speciālistu arborista profesijā.

– Labam arboristam nedaudz jābūt alpīnistam?

– Jā, tā varētu teikt. Ja ir bailes no augstuma, tad arborista profesija nav piemērota. Man nav bail no aug-stuma. Esmu jau pieradis. Ja visus stiprinājumus veic pareizi, tad nav ko baidīties. Arborista darbs atkarīgs

no laba tehniskā nodrošinājuma. Bija daļa tādu skolēnu, kas, nevarot pārvarēt bailes no augstuma, skolā mācības neturpināja. Skolā trenējāmies uz alpīnistu sienas. Jābūt fi ziski labi sagatavotam. Man daudz ko fi zis-kajā sagatavotībā deva tas, ka es Lubānā sportoju, apmeklēju svaru zāli.

– Jautāšu savtīgos nolūkos lubāniešu vārdā: – Vai brīvdienās, kad esi Lubānā, tu esi ar mieru sniegt arborista pakalpo-jumus?

– Jā, es brīvdienās varu kādam kokam Lubānā palīdzēt iegūt jaunu dzīvi. Būšu prie-cīgs, ja varēšu kādam palīdzēt.

– Kas tev vislabāk patīk Lubānā?– Man patīk, ka Lubāna ir ļoti zaļa.

Daudz koku, klusa vieta, nav intensīva sa-tiksme – skaisti.

– Kas tevi vēl piesaista Lubānai?– Tas, ka es te esmu piedzimis, nodzīvo-

jis visu savu skaisto bērnību. Šeit cauri tek Aiviekste. Ko vēl vairāk var gribēt?

– Kas tevi vairāk skolas laikā piesais-tīja: mācības, darbi, nedarbi, klasesbied-ri, draugi...?

– Pirmkārt, šeit ir mana ģimene, vecāki. Kad esi prom, tikai tad apzinies savas ģime-nes vērtību. Esot šeit, uz vietas, visu uzņem kā pašu par sevi saprotamu. Vislabāk ir dzī-vot savās mājās. Otrkārt, piesaistes objekts ir arī klasesbiedri, draugi, bet tagad katram ir sākusies sava lielā dzīve, tiekamies reti. Tā jau sarakstāmies un sazvanāmies, satieka-mies, bet tik daudz laika veltīt draugiem, kā bija skolas laikā, vairs nav iespējams. Pat-reiz ir darbs un arī ģimene.

– Atklāj mazu noslēpumu – Lubānas puišu iemīļotākā pulcēšanās vieta?

– Lubānas ēdnīca, protams. Tas ir pilsē-tas centrs. Laba aura ir šai vietai. Es pat ne-zinu, kas piesaista: visi satiekas, parunājas. Tikai tagad vairs nav tik liela interese par šo pulcēšanās vietu, kā tas bija skolas gados.

Ligita Pētersone

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/ 5

„Saldskābmaizes” komanda: Redaktore: Madara ZviedreSkolotāja – konsultante: Ilona KalniņaKorespondenti: Gita Bleiva, Viktorija Lipstova, Elīna PērkoneFotokorespondente: Kristiāna Miška

Redaktora sleja Skolēnu sasniegumiKonkursā „Cielavas gudrība” par tēmu „Putni” at-

zinība 5. klases skolniecei Elizabetei Kalniņai (skolo-tāja Maruta Loseva) un iespēja piedalīties superfi nālā 7. jūnijā.

Matemātikas konkursā „Ķengurs” 18. vieta Lat-vijā no 3181 dalībnieka 2. klases skolniekam Arman-dam Dzenim (skolotāja Astra Šķēle) un 8. klases skolniekam Mārcim Andrim Mihelsonam (skolotāja Māra Bērziņa) 63. vieta no 1597 dalībniekiem.

Sveiks, lasītāj!Aprīlis ir klāt! Tas nozīmē, ka

tikai divi mēneši līdz vasarai. Urā! Jāatzīst, ka ne tie vieglākie mēne-ši, īpaši skolēniem. Neskatoties uz to, ka aprīlis ir otrais pavasara mē-nesis, īsto pavasari mēs sajūtam tikai tagad. Vairs nav ne sniega, ne vakaru, kas ātri skrien prom. Jāatzīst, ka nedaudz pietrūkst to tumšo un vientuļo vakaru, bet ko skumt, laiks darbiem!

Nekļūdīšos, ja teikšu, ka pava-saris Lubānas vidusskolā vairs nav izklaides laiks. Protams, ka pa vidu tiek iestarpinātas arī izklaides, bet lielākais uzsvars ir uz mācībām. Kā nu ne, maijs nav aiz kalniem, un tas nozīmē, ka noslēguma dar-bi arī. Nesen aizvadījām lielu un satraucošu pasākumu – debates. Liela daļa skolēnu gatavojās arī Talantu šovam. Aprīlī aktīvi pieda-lījāmies olimpiādēs, zinātniski pēt-niecisko darbu lasījumos Valmierā un Madonā, matemātikas konkur-sā „Ķengurs”, konkursā „Cielavas gudrība”.

Jāatzīst, ka pavasara saulīte un siltais laiks, kā jau katru gadu, ir atnācis ar zobiņiem. Protams, ka vairs negribas vilkt cepures, šalles, jakas. Mēs nedrīkstam aizmirst par vitamīniem un siltām zāļu tējām no rīta un vakarā, lai nozīmīgākajā skolas laikā nesaslimtu un neieka-vētu mācības. Galvenais mācīties, ļauties pavasarim, būt aktīviem un neslimot! Padalies ar savu gabaliņu Laimes, dod to katram, kam Tu to novēli! Un nav svarīgi, cik saņemsi atpakaļ, Laime nav pārdošanai! Es dalu ar Tevi savu Laimes gabaliņu, man nav žēl, lai Tev arī tiek!

Saldskābmaizes redaktore Madara Zviedre

Vidzemes reģiona matemātikas olimpiādē atzinība 3. klases skolniekam Ralfam Kristiānam Briezim (skolotāja Astrīda Līcīte).

Starpnovadu angļu valodas olimpiādē atzi-nība 8. klases skolniekam Denisam Sprūdžam (skolotāja Dace Pauliņa).

Starpnovadu sporta olimpiādē 10. – 12. klašu komandai 3. vieta, bet 7. – 9. klašu komandai 6. vieta (skolotāji Aksana Birziņa, Ansis Deksnis).

11. aprīlī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā un Valmieras Pārgaujas sākumskolā notika Vidzemes 4. – 9. klašu izglītojamo 5. pētnie-cisko darbu konkurss, kurā piedalījās skolēni no Lubānas, Valmieras, Drustiem, Straupes, Madonas, Limbažiem, Raunas, Vecpiebalgas u.c. skolām.

No Lubānas vidusskolas 4. klases pirmo rei-zi konkursā ar saviem darbiem piedalījās Kalni-ņa Dita, Minkevičs Renārs, Purpļeviča Nikola un Turlajs Noels skolotājas Anitas Petrovskas vadī-bā. Prieks, ka skolēni pārvarēja uztraukumu, bai-les, prezentējot savus darbus par tēmu “Mans vārds”. Skolēni tika vērtēti trīs kategorijās: darbi, kas bija uzrakstīti, ievērojot visus pētnieciskā darba kritērijus, klausītāju simpātija un laureāts savā darbā. Lepojamies, ka Renārs ieguva no-mināciju “Klausītāju simpātija”.

Paldies vecākiem, kas palīdzēja, iedrošinā-ja savus bērnus. Paldies par līdzjušanu.

8. – 9. klašu grupā darbs noritēja četrās grupās. No Lubānas darbi tika iesniegti divās sekcijās.

Psiholoģijas, sociālo zinību un veselības zi-nātnes grupā 1. vieta Madarai Zviedrei (darba vadītāja Anita Slucka), Lindai Kalniņai – 2. vieta (darba vadītāja Māra Bērziņa), bet viņas skolas biedrenei Sabīnei Stiprajai (darba vadītāja Anita Tropa) – 3. vieta.

Matemātikas, dabaszinību un vides zinību gru-pā 2. vietā – Āris Feldmanis (darba vadītāja Maruta Loseva), savukārt Rihardam Kaņepem (darba va-dītāja Inese Sondare) bija labākā prezentācija, bet Mārcim Andrim Mihelsonam (darba vadītāja Ilva Markova) – atzinība.

Pasniedzot diplomus un atzinības rakstus, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas direktore Agita Zariņa ieteica gan skolēniem, gan skolotājiem tos krāt un saglabāt, jo nekad nevar zināt, kurā brīdī kāds „papīrs” var noderēt. Vērtīgāka par diplomu ir pieredze, kas pamatskolas skolēniem noderēs, mācoties vidusskolā vai ģimnāzijā, gan arī studējot tālāk augstskolā.

Savukārt 14. aprīlī notika Madonas starpnova-du zinātniski pētniecisko darbu konkurss 7. – 9. klašu skolēniem. Arī Madonā Lubānas vidusskolas skolēniem veicās labi. Iegūtie rezultāti ir sekojoši: 1. vieta Ārim Feldmanim (darba vadītāja Maruta Loseva), 2. vieta Lindai Kalniņai (darba vadītāja Māra Bērziņa), 3. vieta Rihardam Kaņepem (darba vadītāja Inese Sondare), atzinība Madarai Zviedrei (darba vadītāja Anita Slucka) un Sabīnei Stiprajai (darba vadītāja Anita Tropa).

Paldies, skolēni, par ieguldīto darbu, gribas-spēku, mērķtiecīgumu un neatlaidību, lai sasniegtu savu mērķi!

Zinātniski pētniecisko darbu koordinatore Inese Sondare

Zinātniski pētnieciskie darbi

Debates 2016Marts Lubānas vidusskolā beidzās ar nopietnu

gatavošanos, debatēšanu un jūtamu uztraukumu. 31. martā notika debates, kurās sacentās 8. un 9. klase, 10. un 12. klase. No katras klases komandā piedalījās 3 izvēlētie skolēni. 8. un 9. klasei bija tēma „Vai skolas atpūtas pasākumi obligāti jāap-meklē visai klasei?”, vidusskolai bija tēma „Vai Latvijai jāatbalsta bēgļu uzņemšana savā valstī?”

8. klasi pārstāvēja Kaspars Krauklis, Deniss Sprūdžs, Madara Zviedre. 9. klasi – Kristaps Bēr-ziņš, Niks Švedovs un Daniels Saliņš. Vidussko-las grupā 10. klasi pārstāvēja Ilva Ozolniece un Dāvis Caunītis. Savukārt, 12. klasi pārstāvēja Bai-ba Ķevere, Jānis Salenieks, Kristiāna Miška.

Debates ir saruna, kurā noteiktā laikā pieda-

lās 2 komandas (apstiprinošā un noliedzošā). Katrai komandai jābūt gatavai aizstāvēt gan apstiprinošo, gan noliedzošo viedokli par debatējamo tēmu. Deba-tēs notiek viedokļu, bet ne cilvēku sadursme! Obligāti ir jāievēro cieņa pret oponenta viedokli.

Debašu principi ir: • debatēt, lai mācītos, • ievē-rot godīgumu argumentos, • debatēt ar cieņu.

Kā šo debašu dalībniece varu teikt, ka debates nav tik vienkāršas, kā gribētos domāt. Tās prasa lie-lu iepriekšēju sagatavošanos un radošu domāšanu, plašu ideju pasauli un māku runāt, uzstāties. Visnotaļ, šī bija lieliska pieredze, mēs katrs sevi pārbaudījām un ieraudzījām savus klupšanas akmeņus. Cerams, ka šis pasākums kļūs par tradīciju mūsu skolā un ar katru gadu arvien vairāk skolēniem būs iespēja pie-dzīvot, kā tas ir – debatēt.

8. klases skolniece Madara Zviedre

SaldskābmaizeLubānas vidusskolas skolēnu avīze 2016. gada aprīlis

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/6

Lubānas vidusskolas skolēnu avīzīte “Saldskābmaize”

Būt par dzīvnieku drauguLubānas vidusskolai ir tradīcija Ziemassvētkos

un Lieldienās skolā rīkot tirdziņu. Šogad Lieldienu tir-dziņš norisinājās 24. martā. Šis tirdziņš bija īpašs, jo sev izvēlēto naudas summu no sapelnītā varēja zie-dot Madonas dzīvnieku aizsardzības biedrībai. Tirdzi-ņā piedalījāmies arī mēs – 12. klases skonieces. Vi-sas kopā gatavojām gardumus tirdziņam. Prieks bija gan gatavot, gan tirgot. Labdarības tirdziņā tika sa-ziedoti 41,98 eiro. Paldies visiem ziedotājiem! Lieldie-nu tirdziņa ziedotāji bija: Artis Meiers, Emīlija Cimiņa, Monta Mālniece, Razmiks Jesajans, Beāte Aizpurve, Beāte Zepa, Līva Bārbale, Armands Dzenis, Nauris Stiprais, Ance Amerika, Rūdolfs Galss, Dita Kalniņa, Kristiāna Fjodorova, Nikola Purpļeviča, Marika Anna Caune, Gita Bleiva, Elīna un Lelde Pērkones, Margo-ta Ozoliņa, Baiba Ķevere.

12. klasē jau ilgāku laiku runājām par dzīvnieku patversmes apmeklējumu un beidzot izdevās to rea-lizēt. 7. aprīlī pēc stundām devāmies ceļā! Par tirdzi-ņā sapelnīto naudu izdevās nopirkt 20 kg suņu un 15 kg kaķu barības. Aizvedām arī kartona kastes, segas, jakas un drēbes, kuras varētu noderēt pamestajiem dzīvniekiem. Piebraucot pie patversmes, mūs jau sagaidīja viena no patversmes iemītniecēm – Lote. Kopā patversmē mitinās 5 suņi un 4 kaķi. Dzīvnieki bija neizsakāmi priecīgi par mūsu apciemojumu. Sā-kumā Madonas dzīvnieku aizsardzības biedrības īpašnieks mums izrādīja apkārtni un dzīvnieciņu mājas. Parādīja topošo plānu, lielu teritoriālu būri, lai dzīvnieki justos vēl labāk. Turpinājumā mūs iepazīstināja ar patversmes iemītniekiem. Katru dzīvnieciņu samīļojām. Kad bijām iepazinušies ar visiem, gājām pastaigā ar suņiem. Pēc pastaigas īpašnieks aicināja mūs ciemos, cienāja ar sulu un šokolādi, stāstīja veiksmes stāstus un rādīja bildes ar dzīvnieciņiem, kuri atkopušies un atraduši savas mājas.

Netālu no šīs patversmes atrodas Madonas pašvaldības patversme, par kuru diemžēl neko daudz nezinājām. Uz šo patversmi nogā-dājām segas un drēbes. Secinājām, ka arī šeit jau uzturas 5 suņi.

12. klase ir ieplānojusi vēlreiz apmeklēt patversmes. Ir gandarījuma sajūta par paveikto, ka kādu esi iepriecinājis, samīļojis, jo viņi ir mūsu mazie, neaizsargātie brāļi. Ieteiktu arī citiem apmekēt kādu dzīvnieku patversmi, tas iepriecinās gan pašu, gan arī patversmes iemītniekus. Palīdzēt var gan ar samīļošanu, izvešanu pastaigā, gan ar kādu barības maisu, segu vai pat rotaļlietu. Vairosim prieku!

Mēs, 12.klases skolnieki, aicinām Lubānas vidusskolas skolēnus ziedot, lai jau tuvākajā laikā atkal varētu iepriecināt Madonas dzīv-nieku patversmes iemītniekus. 12. klases skolniece Gita Bleiva

Cielavas gudrībaSkaistajā krāsaino lapu laikā Dabas muzejs aicināja zinātkāros 5.

un 6. klašu skolēnus sarosīties dalībai konkursā “Cielavas gudrība”. Konkurss notika jau devīto sezonu, un visi, kas vēlējās, varēja pārbau-dīt zināšanas un uzzināt daudz jauna un pārsteidzoša. Lubānas vidus-skolas vārdu godam aizstāvēja 5. klases skolniece Elizabete Kalniņa. Konkurss notika trīs kārtās. Pirmajā kārtā bija vislielākā konkurence, jo no 184 iesūtītajiem darbiem, Elizabete bija to 10 skolēnu vidū, kuri tika uzaicināti uz Dabas muzeju Rīgā, lai sacenstos klātienē par tēmu „Kukaiņi.”

Otrajā kārtā neklātienē darbus iesūtīja 84 skolēni un atkal Elizabe-te bija starp 10 labākajiem, tikai šoreiz klātienē tika runāts par vilnaina-jiem, zvīņainajiem četrkājaiņiem – abiniekiem, rāpuļiem un zīdītājiem.

Trešajā atlases kārtā tika iesūtīti 54 skolēnu darbi. 2.aprīlī Eliza-bete atbildēja uz dažādiem jautājumiem par spalvainajiem lidotājiem un dziedātājiem putniem. Jautājumi bija par putnu izskatu, pielāgoju-miem, barību un migrāciju. Dalībniekiem vajadzēja pazīt putnus pēc silueta, balsīm, saprast, kādas kuram putnam ir olas.

Visās trīs kārtās ir iegūta atzinība, kā arī iespēja piedalīties liela-jā superfi nālā 7. jūnijā. Elizabete atzīst, ka ir apguvusi īsu kursu par 8.klases mācību vielu. Viņa, smejot, nosaka: – Līdz finālam vēl jāap-gūst tēmas par zaļajiem nestaigātājiem – augiem un sēnēm. Mācoties konkursam, esmu ieguvusi jaunas zināšanas, ticību saviem spēkiem, paļaušanos uz savām spējām un ļoti lielu pieredzes bagāžu. Uz dabu un tajā notiekošo es tagad raugos ar citām acīm.

Elizabeti iztaujāja 12. klases skolniece Elīna Pērkone

Talantu šovs15. aprīlī skolā notika izklaidējošs pasākums „Talantu šovs.” Kas ir ta-

lants? Prasme saskatīt to, ko nesaskata citi, sadzirdēt to, ko nesadzird citi, saprast to, ko nesaprot citi. Kā rodas šī prasme? Kas ir tā avots? Tās avots ir cilvēka spēja brīnīties. Brīnīties par lapas formu, debesu krāsu, bites lidojumu… Dzīve visapkārt cilvēkam ir brīnišķīga. Karlo Dosi apgalvo, ka talantā viena trešdaļa ir instinkts, otra – atmiņa, trešā ir gribasspēks.

Šovā piedalījās skolēni no 1. – 12. klasei. Konkursā skolēni dejoja, dziedāja, spēlēja klavieres, fl autu, sita ritmu, spēlēja muzikālo teātri, rā-dīja suņu dresūru, veica akrobātiskus trikus un sporta demonstrējumus, skaitīja skaitāmpantus. Skolēni tika vērtēti 2 grupās. 1. – 6. klašu grupā 1. vieta Martai Valainei, kura demonstrēja loka biatlonu, 2. vieta Kētai Jutai Kuncei par suņa dresūras priekšnesumu, bet 3. vieta Martai Grigulei par autordarbu, ko viņa runāja pupiņu valodā.

Otrajā grupā sacentās 7. – 12. klašu skolēni. Šajā grupā pārliecinoši 1. vieta 9. klases zēniem par akrobātiskiem vingrojumiem, 2. vieta Vine-tai Džigurei un Ilvai Ozolniecei, kas dziedāja Raimonda Paula dziesmu ar Imanta Ziedoņa vārdiem „Pietiks”, 3. vietā 12. klases zēni, kas sita ritmu.

Konkursā tika piešķirtas 4 skatītāju simpātiju balvas. Skatītāju simpāti-ju balvu ieguva Ernests Ezeriņš no 1. klases, kas izpildīja grupas „Bruģis” dziesmu „Kaija”, Dita Kalniņa un Arvita Aizsilniece no 4. klases( izpildīja deju pie „Boom clap” mūzikas), Marta Valaine no 3. klases un 9. klases zēni.

Katram no mums savi talanti ir jākopj! Mums visiem ir dažādi talanti un spējas. Krāsim spēkus, lai nākamajā gadā atklātu atkal jaunus talantus!

12. klases skolniece Viktorija Lipstova

7

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/

Aktuāli

Lubānas pirmsskolas izglītības iestādes grupiņa “Īkstīši” mācību gada sākumā ru-denī iesaistījās projektā “Cūkmena detek-tīvi” (ekoprogramma pirmsskolas izglītības iestādēm). Īkstīši bija starp 209 laimīgajiem – kļuva par pilntiesīgiem Cūkmena detektī-viem, kam bija jāpēta dažādas tēmas.

1. tēma. Meža netīro noslēpumu burt-nīcu izpētījām un izlasījām rudens pusē un katrs atcerējāmies no savas pieredzes, kur esam redzējuši šos nelāgos netīrumus. Zinām, kas mums katram jādara, lai tā ne-notiek ar mūsu rokām nomesto maisiņu vai palaisto pa vējam papīru.

2. tēma. Cūkmenam pa pēdām – galda spēli spēlējam labprāt, tikai ļoti negribas nevienam palikt pēdējam un slīdēt lejā pa meža netīrajiem noslēpumiem.

3. tēma. Mežs rotaļu kastē. Pasakas “Īkstīšiem” vienmēr ir patikušas, arī par lie-taskoku un vietas koku. Skolotāja mums pastāstīja, apskatot bilžu kartiņas, kā no sēkliņas top koks, no kuriem kokiem var gatavot dažādas lietas. Varam tev pačuk-stēt, ka pašreiz mīļākās rotaļlietas ir koka kluči, jo no tiem var izveidot dažādas pilis, mājas, garāžas, auto trases. Dabas stūrītī mums ir dažādas no koka izgrieztas ripas, bebra nograuzts koks, čiekuri un zīles, kuras mēs ikdienā izmantojam spēlējo-ties, tādējādi raisot savu fantāziju. Vai tu, Cūkmen, zināji, ka čiekuru var izmantot kā masāžas līdzekli kājām un rokām, ka zīles ir laba nauda mūsu grupiņas veikalā, ka kastani var izmantot un pārdot veikalā kā vēja kūku?

Uzzinājām, ka papīru gatavo no koka, zinām, ka no izlietota papīra var izgata-vot jaunu papīru, vairākus gadus atpakaļ tā mēs tikām pie zīmēšanas papīra, kuru

saņēmām par nodoto makalatūru. Mēs negatavojām papīru, bet no vecajām olu kastēm, papīra atgriezumiem, tualetes un virtuves papīra kartona rullīšiem veidojām pavasara izstādes ekspozīciju.

4. tēma. Audzēsim skābekli. Izpētot priežu sēkliņu mikroskopā, devāmies pie darba – sēt priežu sēklas, kuras rudenī bija atsūtījis Cūkmens.

“Īkstīši” ziemā gāja barot meža dzīvnie-kus ar kārumiem, āboliem, burkāniem. Mēs zinām, ka ir speciālās barotavas, lai meža dzīvniekiem būtu vieglāk pārziemot un at-rast barību. Ceļā vērojām, kādas pēdas va-ram atrast sniegā – stirnas un suņu pēdas, kā arī lietus piļu nospiedumus.

Devāmies uz stādu audzētavu “Podiņi”, kur apskatījāmies, kā audzē miljoniem eg-līšu, kuras sēj nevis ar rokām un mazajiem pirkstiņiem, bet ar lielu mašīnu, un audzē lielā siltumnīcā. Pats galvenais “eglīšu audzinātājs” Jānis mums pastāstīja, ka arī eglītes dzīvo tādu pašu dzīvi kā cilvēki – iet bērnudārzā un skolā, ka arī viņām ir sava “ambulance”. Kad ir izauguši, kociņi dodas tautās. Maijā dosimies vēl, lai redzētu, cik lielas ir izaugušas tās eglītes, kuras mūsu ciemošanās dienā iesēja. Ekskursijas no-slēgumā “Podiņu” onkuļi un tantes visus cienāja ar karstu šokolādi un cepumiem.

Vēl mēs mācījāmies šķirot atkritumus. Vispirms ar spēles palīdzību un pēc tam pa īstam. Tajā dienā bērnudārza teritorijā iebrauca īstā atkritumu mašīna, varējām re-dzēt, kā tās lielā “mute“ apēd atkritumus un aizved tos uz drošu vietu.

Tā kā aprīlis ir apkārtnes sakopšanas mēnesis, arī mums ir savas idejas, ko izda-rīt savā pilsētā:

“Īkstīši” – Cūkmena detektīviReinis: Uzkopt mežu pelēkās malas,

no tām jāsavāc atkritumi, kurus izmētājuši slikti cilvēki.

Anna: Vajag uztaisīt statuju “Cūkme-nam”, lai cilvēki redz un ir kā atgādinājums, ka nedrīkst mest atkritumus.

Alise: Uzkopt ceļa malas, lai kukainī-šiem ceļš nebūtu piemētāts un viņi ātri va-rētu paiet.

Ieva: Miskastēs jāmet atkritumi, nevis zemē, tāpēc tās vajadzētu novietot vairā-kās vietās.

Elīna: Jāsakasa vecās lapas, bet ne-drīkst dedzināt veco zāli, lai kukaiņi neiet bojā.

Artūrs: Jāiestāda daudz puķu Lubānā, lai tā ziedētu.

Romāns Teo: Sakopt savas mājas, ku-riem ir nekārtība mājās.

Gustavs: Nemētāt plastmasas maisi-ņus, jo tie ieķeras koku zaros.

Valērija: Pudeles nemētāt mežā, jo dzīvniekiem nebūs kur gulēt un atpūsties.

Kristers: Sakopt katram savas mājas pagalmu, lai būtu kārtība un pašam patik-tu.

Markuss V.: Sataisīt līdz galam māju, kura ir bez logiem un durvīm un lai ir blakus manas omītes mājiņa (Māja atrodas Ozolu ielā – audzinātājas piebilde).

Markuss T.: Noņemt veco pienotavu un uztaisīt jaunu. Nestaigāt pa bērnudārza zālīti, bet pa taciņu.

Kate Rasa: Lai pie savas mājas sastā-da cilvēki daudz puķītes.

“Īkstīšu” domas un darbus pierakstīja skolotājas Kristīne Krēsliņa, un Jolanta Žvagiņa, skolotāju palīgs Inese Tomiņa

23. aprīlī visā Latvijā notika „Lielā Talka”. Arī Lubānas no-vada iedzīvotāji piedalījās tajā. Pilsētā šajā dienā varēja manīt aktīvu cilvēku rosību.

Lubānas novada pašvaldības darbinieki iestādīja eg-lītes gar jauno kapu malu, pensionāru biedrība „Cerība” ar palīgiem sakopa pilsētas estrādi un tās teritoriju, Lubānas evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs ar draudzes locek-ļiem talkoja baznīcas bēniņos, sakopa baznīcas teritoriju, svētdienas skolas bērni un Mācītājmuižas iedzīvotāji aktīvi talkoja Mācītājmuižas teritorijā. Talkotāju vidū bija arī daudz-dzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri sakopa savu māju teritoriju, Ai-viekstes krastu, talkoja arī bezdarbnieku kolektīvs, amatnieku biedrība, kā arī citi pilsētas un novada iedzīvotāji. Talcinieki bija sastopami pie Jāņa Zābera muzeja „Vecais Ceplis”, kur tika sakopta un labiekārtota muzeja apkārtne. Rosība un sa-kopšanas darbi notika arī dabas takā “Aiviekstes ozoli”. Visus talkotājus nemaz nevar nosaukt. Prieks, ka Lubānas novadā ir daudz aktīvu cilvēku, kuri šajā dienā vidi padarīja tīrāku. Tal-kotāju vidū bija gan lieli, gan mazi.

Lubānas novada pašvaldība saka lielu paldies visiem, kuri iesaistījās un piedalījās „Lielajā Talkā”. Fotogrāfi jas no Lielās Talkas pieejamas Lubānas novada mājaslapā: www.lubana.lv.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Vigupe

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/ 8

Novadā

Ar 29. aprīli Lubānas novadā savu darbī-bu pārtrauc MTB banka. Īpašas grūtības būs tiem novada iedzīvotājiem vai arī iestādēm, kas veic skaidras naudas operācijas (norē-ķinus). Daļu darījumu skaidrā naudā varēs veikt Lubānas pasta nodaļā.

Lūk, ko piedāvā Latvijas Pasts. Stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Puriņa:

Latvijas Pasta norēķinu sistēmas maksāju-mu konts (PNS) nodrošina ērtu un drošu algas, pensijas, pabalstu vai citu naudas līdzekļu sa-ņemšanu, kā arī bezskaidras naudas norēķi-nus. Maksājumu konta atvēršana un uzturēša-na ir bez maksas.

Klients skaidras naudas līdzekļus no sava maksājumu konta var izņemt jebkurā Latvijas Pasta nodaļā. Lai atvērtu maksājumu kontu, jādodas uz tuvāko Latvijas Pasta nodaļu, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, vai arī savam pastniekam jājautā konta atvēršanai ne-pieciešamās veidlapas. Pastnieks palīdzēs aiz-pildīt veidlapas un nogādās tās Latvijas Pasta nodaļā.

PNS konta atvēršana fi ziskām personām ir bez maksas.

Maksājumu konts nodrošina iespēju jebku-rā Latvijas Pasta nodaļā:

– veikt bezskaidras naudas pārskaitījumus uz citas juridiskas vai fi ziskas personas maksā-jumu kontu Latvijas Pastā vai kontiem kredīties-tādēs gan Latvijā, gan ārzemēs;

– papildināt maksājumu kontu, iemaksājot skaidru naudu;

– saņemt skaidru naudu no sava maksāju-mu konta;

– ērti apmaksāt rēķinus par īres, komunāla-jiem un citiem pakalpojumiem.

Lielu daļu fi nanšu pakalpojumu iedzīvotāji var saņemt arī savā dzīvesvietā ar pastnieka starpniecību:

– naudas pārvedumu izmaksa;– komunālo maksājumu un citu rēķinu ap-

maksa;– iemaksas PNS kontā.Rēķinu apmaksa Latvijas Pastā ir ērta un

izdevīga, jo uzņēmums noteicis zemāku pakal-pojuma maksu nekā, piemēram, banku fi liālēs. Pārskaitījums uz klienta vai citu kontu Latvijas Pastā ir bezmaksas, pārskaitījums no klienta konta uz kredītiestādi Latvijā ir 0,75 centi.

Pakalpojuma veids Tarifs (EUR)PNS konta atvēršana fi ziskai personai – bez

maksas;Informācija par konta atlikumu (pakalpo-

jums pieejams pasta nodaļā) – bez maksasSkaidras naudas iemaksa savā PNS kontā

– bez maksasSkaidras naudas iemaksa citas personas

PNS kontā – 1,00Pārskaitījums uz savu vai citu Kontu Latvi-

jas Pastā – bez maksasPārskaitījums no PNS konta uz kredītiestādi

Latvijā – 0,75Regulārais maksājums uz kontu kredīt-

iestādē – 0,30Rēķinu apmaksa, skenējot svītru kodu –

0,60PNS konta izraksts elektroniski uz klienta

norādīto e-pasta adresi – 0,15PNS konta izraksts pasta sūtījuma veidā

(vienu reizi mēnesī) – 0,71Konta izraksts par periodu no 1-3 mēne-

šiem – 3,00Konta izraksts par periodu no 3-18 mēne-

šiem – 10,00Izziņu sagatavošana uz klienta iesnieguma

pamata – 7,00Skaidras naudas izmaksa no fi ziskas per-

sonas Konta – 0,1% no summas, min. 0,40Skaidras naudas izmaksas iepriekšēja pie-

teikšana – bez maksasMaksājums ar iemaksu skaidrā naudā uz

kredītiestādi Latvijā – 1% no summas, min. 1,50

Regulārais maksājums - rīkojuma reģistrē-šana – bez maksas

Regulārais maksājums – viena maksājuma veikšana uz citu Kontu Latvijas Pastā – 0,15

Regulārais maksājums – viena maksājuma veikšana uz kontu kredītiestādē Latvijā – 0,30

*Pilns pakalpojumu cenrādis pieejams VAS “Latvijas Pasts” mājas lapā www.pasts.lv

Jebkurš klients pasta nodaļā var apmak-sāt komunālos pakalpojumus (rēķinu apmak-sa, skenējot svītru kodu – EUR 0,60) un veikt skaidras naudas pārskaitījumu uz kredītiestādi Latvijā (maksājums ar iemaksu skaidrā naudā uz kredītiestādi Latvijā – 1% no summas, min. 1,50).

Klients skaidras naudas līdzekļus no sava maksājumu konta var izņemt jebkurā Latvijas Pasta nodaļā; ārvalstīs šis pakalpojums nav pieejams.

Iekšzemes un starptautisko naudas pār-vedumu saņemšanai klientiem piedāvājam iz-mantot Latvijas Pasta un Western Union naudas pārvedumus, kas ātri un ērti ļauj saņemt nau-das līdzekļus jebkurā pasta nodaļā Latvijā vai ārvalstu pasta iestādēs, kā arī Western Union fi liālēs visā pasaulē.

Lai nepieciešamie banku pakalpojumi lubā-niešiem būtu nodrošināti, uz Lubānas novadu doties piedāvā arī Citadeles mobilā banka, kas turpmāk sola Lubānas novadā piestāt regulāri. Pirmā tikšanās Lubānā, Tilta ielā 11 notika 21. aprīlī. Nākamie Citadeles mobilās bankas iz-braukumi notiks 5. un 19. maijā, kad no plkst. 10.00 līdz 15.00 bankas speciālisti klientus ap-kalpos un sniegs konsultācijas Lubānas nova-da pašvaldības telpās, 1. stāvā (blakus klientu apkalpošanas centram).

Pirmā doma, kas ienāk prātā, dzirdot vārdus mobilā banka, ir – darījumi notiek ar mobilā telefona starpniecību. Ko tad īstenībā mūsu novada iedzīvotājiem piedāvā banka Citadele, stāsta Madonas klientu apkalpoša-nas centra vadītāja Liene Ankrava:

Mobilajā bankā ir pieejami visi bankas

Par naudas darījumu veikšanu novadā pēc MTB bankas slēgšanas

Citadele pakalpojumi, izņemot skaidras nau-das darījumus. Mobilajā bankā iespējams no-formēt norēķinu kontus un automātiskos rēķinu apmaksas rīkojumus, maksājumu kartes, kre-dītkartes, visa veida kredītus un līzingus, kā arī pieslēgt regulāros maksājumus. Mobilās ban-kas pakalpojumi pieejami kā privātpersonām, tā arī uzņēmējiem.

Visneaizsargātākā iedzīvotāju grupa, kam varētu rasties grūtības veikt dažādus naudas darījumus, ir pensionāriem. Vienai daļai pensionāru nav pieejami interneta pa-kalpojumi, nav prasmju rīkoties ar datoru, internetbanku u.c. Ko banka Citadele varētu piedāvāt pensionāriem?

Citadele mobilo banku īpaši aicina apmek-lēt pensionārus, kuriem šādi paveras iespēja vienkāršot pensiju saņemšanas kārtību. Sadar-bībā ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģen-tūru (VSAA) Citadele pensionāriem izstrādājusi īpašu piedāvājumu. Reizi atnākot uz konsultā-ciju mobilajā bankā, pensionāri var noformēt sev bankas kontu un maksājumu karti, uz kuru turpmāk tiks pārskaitīta pensija. Tādējādi jau ar nākamo mēnesi klienti savu pensiju saņems bankas kontā ar pārskaitījumu (bezskaidra nauda) un varēs izņemt bankomātā Lubānā, kā arī nākamajā mobilās bankas izbraukumā no-formēt regulāros maksājumus vai automātisko rēķinu apmaksu.

Kādus vēl pakalpojumus piedāvā ban-ka Citadele iespējamajiem Lubānas novada klientiem?

Bankai ir īpaši piedāvājumi jauniem klien-tiem. Būtiski, ka jaunajiem klientiem, kuri bankā Citadele noformē norēķinu karti un atver kon-tu, tas tiek izdarīts bez maksas. Turklāt pirmajā gadā jaunajiem klientiem nav arī mēneša vai gada maksas par kontu un kartes apkalpoša-nu. Tāpat jaunie klienti visu šo gadu bez komisi-jas maksas varēs piecas reizes mēnesī izņemt naudu no jebkuras bankas bankomātiem visā Latvijā un pasaulē.

Tāpat var saņemt kartes, noformēt kredī-tus. Papildu darījumiem ar kontiem, maksājumu kartēm un bezskaidras naudas norēķiniem, kā arī dažāda veida kredītu formēšanu, mobilajā bankā klientiem būs pieejamas arī konsultāci-jas par citiem bankas pakalpojumiem, tostarp bankas Citadele piedāvātajām uzkrājumu prog-rammām. Būs iespēja iegūt arī informāciju par iespējām iesaistīties otrā vai trešā līmeņa pen-siju fondos.

Vai Citadelei ir ilgtermiņa plāns – sniegt mobilas bankas pakalpojumus?

Šādu pakalpojumu banka Citadele piedāvā jau vairāk nekā gadu vairākās pilsētās un ap-dzīvotās vietās. Izbraukumu biežums atkarīgs no iedzīvotāju intereses, apmeklējumu skaita. Vēl vēlos piebilst, ka Citadele ir vienīgā banka, kas strādā arī sestdienās (līdz plkst. 14.00) un darbdienās līdz plkst. 18.00.

Informāciju apkopoja Ligita Pētersone

Interesanti. Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/ 9

Aktuāli

9. aprīlī Jelgavā norisinājās Latvijas čempionāts svaru stieņa spiešanā guļus ar ekipējumu. No SCK Madonas komandas startēja tikai trīs dalībnieki, tai skaitā divi no Lubānas novada.

Par rezultātiem:Sieviešu svara kategorijā līdz 72 kg

startēja Baiba Daigina, ar uzspiestiem 55 kg ierindojās 5. vietā

Jauniešu grupā svara kategorijā līdz 93 kg startēja Matīss Turlajs ar uzspies-tiem 122,5 kg, izcīnīja 3. vietu. Jāpiebilst, ka Matīsam šīs bija pirmās tik liela mēroga sacensības, kurās konkurenti bija gan no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas!

Paldies SCK Madona treneriem Mār-tiņam Lielupam un Ieviņai Liģerei. Paldies par atbalstu Lubānas novada pašvaldībai un biedrībai „Aiviekstes ozoli”.

16. aprīlī Līvānos norisinājās Latvijas kausa 7. posms svaru stieņa spiešanā gu-ļus. SCK Madonai komandu kopvērtējumā 3. vieta.

No Lubānas novada startēja trīs spor-tisti:

Svara kategorijā 72+ Baiba Daigina ar paceltiem 45 kg ierindojās 3. vietā.

Jauniešu grupāSvara kategorijā līdz 66 kg Markuss

Pēteris Rudakovs ar paceltiem 80 kg izcī-nīja 2. vietu

Svara kategorijā līdz 83 kg Matīss Tur-lajs ar paceltiem 115 kg ieguva 1. vietu. Pal-dies atbalstītājiem.

Baiba Daigina

Sasniegumi svaru stieņa

spiešanā guļus

Policijas ziņas► 9. aprīlī saņemta informācija, ka

Lubānā, Jaunā ielā kādai mājai atlauz-tas ārdurvis un no telpām nozagts lāze-ra līmeņrādis Hilti. Policijā par zādzību sākts kriminālprocess.

► 13. aprīlī saņemta informācija, ka Lubānas novadā, Indrānu pagastā no kādas krautuves nozagti 72 m3 kokma-teriālu. Policija noskaidro zādzības aps-tākļus. Sākts kriminālprocess.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka līdz 2016. gada 1.jūnijam notiek iesniegumu pieņemšana marķētas dīzeļdegvielas piešķir-šanai, kurai piemēro samazināto akcīzes no-dokļa likmi lauksaimniecības produkcijas ra-žotājiem 2016./2017.saimnieciskajam gadam.

2015./2016.saimnieciskajā gadā lauk-saimniecības produkcijas ražotājs ir tiesīgs ie-gādāties marķēto dīzeļdegvielu, ja to izmanto traktortehnikā vai lauksaimniecības pašgājēj-mašīnās lauksaimniecības produkcijas ražo-šanai, kā arī kravas pašpārvadājumiem.

Dīzeļdegvielu piešķir par to VPM (vieno-tais platību maksājums) saņemšanai deklarēto un apstiprināto platības hektāru, par kuru ir nodrošināti ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražo-šanas vismaz 285 EUR no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbal-stu).

Dīzeļdegvielas daudzums tiks noteikts, ņemot vērā šādu sadalījumu:

Augkopība – 100 l/ha; augļkopība, ogu-lāji un dārzkopība – 130 l/ha; zālāju platības – 130 l/ha; zālāju platības dzīvnieku barības primāram ražotājam – 60 l/ha; zeme zem zivju dīķiem – 60 l/ha; citas kultūras un platības,

kuras ir deklarētas un apstiprinātas vienotā platību maksājuma saņemšanai – 60 l/ha

Ja papuvju platības pārsniedz 30 procen-tus no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kura ir pieteikta vienotā platības mak-sājuma saņemšanai saskaņā ar normatīva-jiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, atbrīvojumu no akcī-zes nodokļa nepiešķir visai pieteiktai papuvju platībai.

Zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem lauksaimnieks ir tiesīgs iegādāties dīzeļdeg-vielu, ja:

– audzē zivis vismaz 20 ha platībā;– akvakultūras nozares uzņēmums ir atzīts

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinā-rajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem;

– akvakultūras dzīvnieku novietne ir reģis-trēta Lauksaimniecības datu centrā.

Aizpildītu un parakstītu iesniegumu var ie-sniegt jebkurā LAD klientu apkalpošanas cen-trā klātienē, kā arī sūtīt pa pastu vai iesniegt elektroniski.

Valsts atbalsta daļa: tālrunis: 67027326LAD Klientu daļa: tālrunis: 67095000

LAD pieņem iesniegumus dīzeļdegvielas piešķiršanai

Šā gada 6. aprīlī Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā notika atklātā konkursa LEADER projekta iesniegu-mu pieņemšanas pirmās kārtas informatīvais seminārs, kas bija veltīts uzņēmējdarbībai.

Semināra apmeklētāji tika iepazīstināti ar projketa īstenošanas termiņu, izsludinātajām rīcībām, atbalsta saņemšanas nosacījumiem, veicamajām aktivitātēm un darbībām, fi nan-sējuma avotiem, attiecināmajām un neattie-cināmajām izmaksām, atbalsta saņemšanas nosacījumiem, projekta iesniegšanas veidiem un pašu projekta iesniegumu.

Projekta īstenošanas termiņš, ja tiek veikta būvniecība ir divi gadi no Lauku atbalsta die-nesta lēmuma pieņemšanas par projekta ie-snieguma apstiprināšanu. Pārējiem projektiem projektu īstenošanas termiņš ir viens gads no Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

Atgādinām, ka 1. kārtai un stratēģiskam mērķim „Sabiedrības dalība un sadarbība vie-tējās ekonomikas un dzīves kvalitātes stiprinā-šanā, sabiedriski aktīvas un attīstošas dzīves vides veidošanā” pieejamais publiskais fi nan-sējums ir 490 000 EUR. Rīcības, kurās 1. kārtā iesniedz projektu iesniegumus: „Ar lauksaim-niecību nesaistītas ražošanas izveide un attīs-tība”, „Ar lauksaimniecību nesaistītu pakalpo-jumu izveide un attīstība”, „Lauksaimniecības

produktu pārstrādes veicināšana un pievieno-tās vērtības radīšana teritorijā ražotiem lauk-saimniecības produktiem” un „Atbalsts lauku tūrisma pakalpojumiem, jaunu tūrisma prog-rammu izveidei un esošo attīstībai”. Projektu iesniegumu pieņemšana notiek no 2016. gada 18. aprīļa līdz 18. maijam. Iesniegumu var ie-sniegt gan elektroniski, gan papīra formā.

Papildus infromācija pieejama mājas la-pās www.mnf.lv un www.lad.gov.lv. Kontakt-informācija: stratēģija administratīvā vadītāja Jogita Baune, tālrunis 27527343, e-pasts: jo-gitabaune@inbox.lv.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Renāte Vigupe

„Cilvēks, vieta, darbs Madonas reģionā 2015. – 2020.”

Sports

Aicina darbā

“Lubānas novada sociālais die-nests” aicina darbā sociālo darbinie-ku/ci uz nenoteiktu laiku.

Pienākumi: Asistentu pakalpoju-ma, “Aprūpe mājās” un sociālās ap-rūpes nodaļas darba plānošana un vadīšana, sadarbība ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

CV un motivācijas vēstuli lūdzam sūtīt līdz š.g. 5. maijam uz e-pastu: lubanasvsac@lubana.lv vai personīgi – Lubānas novada sociālais dienests, Oskara Kalpaka iela 12 – 115. kabi-nets, LV 4830. Sīkāka informācija – tel. 64894581, mob. 28374760.

Aktuāli

/”Lubānas Ziņas” 2016. gada 29. aprīlis/10

Līdzjūtības

Nākamais “Lubānas Ziņu” numurs iznāks 13. maijā.

Informāciju un sludinājumus iesniegt domē redaktorei līdz 6. maijam.

Lai tēva mīlestība paliek dziļi sirdī Par avotu, kur mūžam spēku smelt.

(Z. Vijupe)Kad apklusuši tēva soļi,

skumstam kopā ar Silviju Bērziņu un tuviniekiem.

Lubānas kultūras nama darbinieki un pašdarbības kolektīvi

29. aprīlīGrāmatu svētki

Lubānā

10.00 Lubānas PII “Rūķīši” bērniem tik-šanās ar grāmatas “Runča vakariņas” auto-ri Rutu Svažu un mākslinieku Dāvi Ozolu.

13.00 Lubānas pilsētas klubā Lubānas vidusskolas skolēniem un pārējiem inte-resentiem tikšanās ar zoologu, grāmatas “Zoodārzs manā pagalmā” autoru Ingmāru Līdaku.

16.00 Virtuālais ceļojums reliģiju pa-saulē kopā ar novadnieku, grāmatu autoru, publicistu, ceļotāju Juri Lorencu Lubānas pilsētas bibliotēkā. Laipni aicināti!

Kultūra

Saivas un Jāņa Sēbriņuģimenē 13. aprīlīpiedzimis dēliņš

TomsMontas Vanagas un Ilgmāra Ravinska ģimenē 15. aprīlī piedzimis dēliņš

ArtūrsApsveicam vecākus!

Lai Laima tev ieliek šūpulī prieku,Lai pelīte atvelk vissaldāko miegu,Un pats lai tu izstaro gaišumu liegu!

Mīļo tēt, cik ļoti grūtiTevi zemes klēpim dot,Atvadoties sveikas sūtīt, Dziedāt dziesmu pēdējo.

(Z. Purvs)Skumju smagumu dalām ar

Silviju Bērziņu un viņas ģimeni, no tēva uz mūžu atvadoties.

Lubānas vidusskolas kolektīvs

Kā putni aiziet dusētGar vakara debesu malu,

Tā aiziet mūsu mīļieUz kluso mūžības salu.

(K. Skalbe)Izsakām visdziļāko līdzjūtību

Silvijai Bērziņai, atvadoties no tēva.

Ārija, Olga, Iveta, Dace

Cik salts šis rīts,–Klau, vēji staigā,

Un kaut kur izgaisusi tēva balss.(S. Sīle)

Skumju brīdī esam kopā ar tevi, Silvij,pavadot tēti mūžības ceļā.

Koris “Noskaņa”

Tie ir mani gadi, kas vizbulēs zied,Un līdzi pirmajam cīrulim dzied,Kas puteņiem cauri ved sapņu kalnā,Un saplaukt var krāšņi rudens salnā.Gadi, kas atnāk – ne saukti, ne lūgti,–Iesmaržo ievās saldeni rūgti.Un tā upes, sev izlaužot krastu,Meklē to ceļu, kur laimi rastu.Tie ir mani gadi – saulstariem vīti,Sudraba pērlēm rasoti rīti...Ar taureņa spārniem projām trauc dienas,Kuras atmiņu kamolā sienas.

(S. Grīnberga)Sveicam Irēnu Studeri skaistajā dzīves gadu jubilejā! Vēlam stipru veselību, veiksmi!

Aina, Miervaldis

3. maijā plkst. 20.00Lubānas pilsētas klubā

LATVISKO DANČU

VAKARSJa vēlies izkustināt kājas, padejot, sa-

tikt jautrus cilvēkus, uzņemt pavasarīgu enerģiju, tad nāc uz šo vakaru. Nāciet, mēs Jūs gaidīsim kopā ar muzikantiem no Cēsu danču kluba.

Par muzikantiem – Cēsīs Danču klubs izveidojās pirms trim gadiem, kad folklo-riste, folkloras kopas “Ore” vadītāja Inese Roze saprata – uz Rīgu ir par grūtu izbrau-kāt, bet tik ļoti gribas paspēlēt un uzdan-cot, tieši tādēļ jādibina Danču klubs Cēsīs.

Danču klubā var iepazīt un dejot etno-grāfi skās dejas, kas nav horeogrāfu radī-tas. Šajā vakarā muzikanti spēlēs latviešu etnogrāfi sko mūziku un mācīs latviešu et-nogrāfi skās dejas – dančus.

Ieeja 1,50 EUR

7. maijā Lubānā

Pavasara

gadatirgus

Plkst. 9.00 pilsētas centrā Laipni aicināti visi PIRKT UN PĀRDOT

gribētāji. Īpaši gaidīsim amatniekus, stādu audzētājus, mājražotājus ar saviem

izstrādājumiem.

Pērku par saprātīgu cenu “padomju” laika binokli, kuram nav bojā-tas lēcas un optika. Izskatīšu katru piedāvājumu.

T. 26551281

No saules spēku smelties,No avota – padzerties,No vēja mācīties stiprai būt,No ziediem – kā mīlestību gūt, Kā atplaukt un ziedēt unmīļumu gūt. (I. Tora)Sveicam Intu Zvejnieci jaukajā dzimšanas dienā! Pensionāru biedrība “Cerība”

JaunumiHolzwerke Lubāna SIA

Iesākoties pavasara – vasaras lauku dar-biem piemājas dārzos un lauku saimniecībās, Holzwerke – Lubāna SIA aicina vietējos iedzīvo-tājus savlaicīgi veikt saviem mauriņa pļāvējiem, krūmgriežiem un trimmeriem sezonas apkopi un remontu darbnīcās Lubānā, Klānu ielā 3.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem joprojām piedāvājam dažādus metālapstrādes un meti-nāšanas pakalpojumus. Zemnieku saimniecī-bām un mežizstrādes uzņēmumiem piedāvā-jam veikt kravas transporta un traktortehnikas dažāda izmēra riepu montāžu, remontu un uzstādīšanu.

Jaunums, kuru, 2015. gada nogalē jau no-vērtējuši daudzi vietējie automāšinu īpašnieki, ir iespēja veikt ritošās daļas savirzes – sagā-zuma regulēšanu jūsu vieglajam auto vai mik-roautobusam. Darbojamies ar profesionālo savirzes regulēšanas stendu, kurš tiek regulāri kalibrēts.

Īpašais piedāvājums pavasara sezonā – ie-gādājoties jaunu vasaras riepu komplektu, tiek veikta riepu bezmaksas montāža un balansē-šana.

Auto īpašnieki ir laipni aicināti izmantot mūsu pašapkalpošanās tipa automašīnu maz-gātavu Klānu ielā. Automazgātava darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā. Uzņē-mumiem un organizācijām piedāvājam iegādā-ties mazgāšanas iekārtu speciālos žetonus, bet privātpersonas droši var izmantot gan 50 centu monētas, gan 1 un 2 eiro monētas. Rupējoties par teritorijas un iekārtu drošību, uzņēmums veic video novērošanu.

14. maijā plkst. 15.00Meirānu tautas namā

Ģimenes dienai

veltīts pasākums

“Ceļš uz zemi laimīgo – uz mājām”

Piedalās: Lubānas PII “Rūķīši” bērnu deju kolektīvs

“Zvirbulēns” (vad. L. Ozolniece)

Meirānu TN dāmu deju grupa “Magones” (vad. I. Purpļeviča)

Atis un Aigars Noviki

Ieeja bez maksas