pĀkŠaugi – alternatĪva sojas izmantoŠanai … · zoom – 1 x – augi 15-20 cm zoom – 3 x...
Post on 04-Jul-2020
2 Views
Preview:
TRANSCRIPT
PĀKŠAUGI – ALTERNATĪVA SOJAS
IZMANTOŠANAI PROTEĪNBAGĀTAS
SPĒKBARĪBAS RAŽOŠANĀ: AUDZĒŠANAS AGROTEHNISKAIS UN EKONOMISKAIS
PAMATOJUMS LATVIJAS APSTĀKĻOS
Atbildīgā institūcija par projekta īstenošanu:
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, projekta vadītāja: Dr.agr. S. Zute
Izpildītāji: LLU Lauksaimniecības fakultāte, atbildīgā par projekta īstenošanu Mg.agr. E. Aplociņa
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts,
atbildīgā par projekta īstenošanu Dr.agr. L. Zariņa
ZM Atbalsts lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes projektiem,
līgums Nr.21032014/S56
Projekta mērķis
Piedāvāt lauksaimniekiem praktiski pielietojamas
zināšanas par
• Latvijā audzēt piemēroto pākšaugu sugu un šķirņu
spēju nodrošināt augstvērtīgu un ekonomiski pamatotu
proteīna ražas ieguvi no hektāra;
• iespējām panākt lopkopības produkcijas (piens, gaļa)
ražošanas apjomu un kvalitātes pieaugumu, izmantojot
lopu ēdināšanā vietējos pākšaugus.
Darba uzdevumi: Augkopība:
1. Veikt lauka izmēģinājums, lai atlasītu vietējiem apstākļiem piemērotākās pākšaugu sugas/šķirnes pēc iespējas augstāku proteīnražu ieguvei saimniecībās.
2. Iekārtot lauka izmēģinājumus, lai noskaidrotu pākšaugu (zirņu, lauka pupu, lupīnas u.c.) un/vai to labību mistru audzēšanas īpatnības Kurzemes un Vidzemes reģionā.
3. Veikt kvalitatīvo un ekonomisko izvērtējumu proteīnražai no Latvijā audzētajiem pākšaugiem.
Lopkopība:
1. Analizēt un izvērtēt dažādu proteīnaugu barības vērtību, ķīmisko sastāvu, proteīna sagremojamību, UIP, aminoskābju nodrošinājumu un iekļaušanu pilnvērtīgās barības maisījumos. Piemērotības izvērtēšana iekļaušanai atgremotājdzīvnieku un cūku barības devās.
2. In vivo testi dzīvnieku barības devu optimizēšanai. Proteīnaugu piemērotības noteikšana to iekļaušanai barības devās (atkarīga no aminoskābju sastāva, sagremojamības, apēdamības un garšas). Barības devu optimizēšana dažādām dzīvnieku grupām.
3. Izvērtēt dažādu proteīnaugu ietekmi uz lopkopības produktu (piena, gaļas) kvalitātes rādītājiem un nozīmi pārtikas produktu patērētājiem. Veicot izmēģinājuma grupu dzīvnieku piena un gaļas analīzes laboratorijās.
Par projektu
• Projekta īstenošanas laiks: 2013 – 2014 -> 2015
• Projekta īstenotāji 2013./2014. • Augkopība:
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, (Dr.agr. S. Zute)
Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, (Dr.agr. L. Zariņa)
• Lopkopība:
LLU Lauksaimniecības fakultāte (Mg.agr. E. Aplociņa)
Paveiktais 2014. (2013.) gadā augkopībā
• Lauka izmēģinājumi konvencionālā un bioloģiskā sistēmā:
• Pākšaugu šķirņu salīdzinājums – 17->21 šķirnes
Pākšaugu sugas Šķirņu skaits (K) un (B)
Lauku pupas ‘Lejaskurzemes’, ‘Fuego’, ‘Bobas’, ‘Granit’, ‘Olga’,
‘Isabella’, ‘Laura’,
‘Reda DS’, ‘Jogeva’ + ‘Boxer’, ‘Julia’, ‘Alexia’
Šaurlapu lupīna ‘Probor’, ‘Sonet’
‘Boruta’, ‘Boregine’
Dzeltenā lupīna ‘Kurzeme’
Vasaras vīķu ‘Aishiai’
Sējas zirņi ‘Almara’ un ‘Selga’ + ‘SW Clara’
+ kailgraudu auzas ‘S-156’
+ kailgraudu mieži ‘Irbe’
Paveiktais 2014. gadā augkopībā
• Lauka izmēģinājumi konvencionālā un bioloģiskā sistēmā:
• Audzēšanas paņēmienu izvēle pākšaugiem – 16 varianti
Faktori Šķirņu skaits (K) un (B)
Suga/šķirne Lauku pupas: Lielplatones, Granit
Šaurlapu lupīna – Sonet
Zirņu un labību mistrs: Almara + Irbe/S-156
Papildus mēslojums
veģetācijas periodā
ZOOM – 1 x – augi 15-20 cm
ZOOM – 3 x – ziedēšanas sākumā un pākšu
veidošanās sākumā
Sēklu izsējas norma Lauku pupas – 45 un 65 augi m -2
Šaurlapu lupīna – 100 un 140 augi m -2
Zirņi - 30 un 50 sēklas m -2
Augkopības izmēģinājumu metodika, 2014.
Pasākumi Apraksts
Kodne Konvencionālā saimniekošana:
Maxim 0.25 1.5 lt (pākšaugiem un graudaugiem) + 4.0 lt H2O
Pamatmēslojums NPK:S 7-20-28 225 kg ha-1,
Papildus N35 vīķi +graudaugi, zirņi +graudaugi
Ģipsis (pupām, zirņiem+graudaugi), 200 kg ha-1 (VSGSI)
Nitragīns 1g uz kg sēklas (lauku pupas)
Sēts 15.04.2014. (B) un 19.04.2014. (K – 1x), 06.05.2014. (K 2x) – VSGSI
22 – 24..04.14 - VPLSIS.; sēklu iestrādes dziļums - pupas 4 - 8 cm, lupīna 2 - 4 cm
Pievelšana, ecēšana Tūlīt pēc sējas, trīs dienas pēc sējas – ecēts bioloģiskās saimniekošanas laukā
(VSGSI)
Herbicīda
smidzināšana /nezāļu
ierobežošana
Konvencionālā laukā - bazagrāns 480 2.0 l ha lauku pupām un 3.0 l ha zirņiem,
(līdz 15-20 cm garas pupas),
vīķus un lupīnu, kā arī bioloģiskās saimniekošanas lauku - ravē
Mikroelementi ZOOM 1.5 l ha (1x līdz 3 x - 15-20 cm garumā, ziedēšanas sākumā un pirmo pākšu
veidošanās sākumā) VSGSI – 1x-31.05; 2x-10.06.; 3x – 25.06.
Insekticīda, fungicīda,
desikants
smidzināšana
fastaks -0.3 l ha (tikai pupām un zirņiem – 3x - 04.06.12.06;);
fastaks +signum - 0.5 L ha-1 – 25.06. ; lupīnai - trihodermīns 100 g/10m2
Reglons super 3.0 L ha-1
Ražas novākšana
VSGSI – 7.08.2014. – zirņi, vīķi, 17.08., lauku pupas, agrās lupīnas, 28.08. – vēlās
lupīnas šķirnes;
VPLSI - 15. - 19.08. 2014. (B), 19. – 21. 08 (K)
Salīdzinot 2013. un 2014. gadu: Nokrišņu daudzums, mm, 2013., Stendē un Priekuļos
Nokrišņu daudzums, mm, 2014., Stendē un Priekuļos
0
10
20
30
40
50
60
Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts
Nok
rišņ
u s
um
ma d
ekād
ē, m
m
Stende – 351 mm no IV līdz VIII
Priekuļi - 472 mm no IV līdz VIII
Lauku pupas – proteīns 260 - 380 g/kg
+ augsts ražības potenciāls, rupjas sēklas
+ laba proteīna un ogļhidātu attiecība, augsta enerģētiskā vērtība
+dziļa sakne (1-1.2m) , daudz gumiņbaktēriju
,
10
- sēklu apvalks satur rūgtvielas, grūti sagremojams, iesaka lobīt
- novākšana - desikanti, augsts mitrums sēklās,
- pupas jutīgi reaģē uz sausumu
- nepatīk skābas augsnes
Lauku pupas (konv.) • Ražība, t ha-1, 2013., Stendē un Priekuļos
4.08
2.63
4.21 4.32 4.93
4.37 4.98
0
1
2
3
4
5
6
Ra
ža,
t h
a-1
Lauku pupas Stendē (konv.)
• Ražība, t ha-1, 2013. un 2014.,
Lauku pupas Priekuļi (konv.)
• Ražība, t ha-1, 2014. un 2013.
4.08
2.63
4.21 4.32
4.93 4.37
4.98
0
1
2
3
4
5
6
Raža
, t
ha
-1
Lauku pupas - ražas struktūrelementi, (Konv.)
Stende, 2013. un 2014.
8.79
6.49 6.67 7.56 7.61 7.98
10.48 9.94
6.68
3.26 3.40 3.16 3.21 3.83
2.80 3.21
2.68
3.75
0.00
2.00
4.00
6.00
8.00
10.00
12.00
Sk
ait
s, g
ab
.
Pākšu skaits
Sēklu skaits pākstī
Lauku pupas - 1000 sēklu masa, (Konv.) Stende, 2013. un 2014.
554.60 487.50
531.90 446.50
514.50
357.20
685.90
503.40
0.00
100.00
200.00
300.00
400.00
500.00
600.00
700.00
800.00
1000 g
rau
du
masa
, g
Lauku pupas: proteīns, Stendē (Konv.) N.p.k
. Šķirne
Kopproteīns, gkg-1 sausnā
2013. 2014.
Lauku pupas
1 ‘Reda DS’ 316.1 ± 6.6 319.0 ± 5.6
2 ‘Jogeva’ 315.1 ± 2.0 307.1 ± 3.5
3 ‘Lielplatones’ 335.9 ± 5.3 329.4 ± 0.8
4 ‘Granit’ 298.3 ± 6.5 305.9 ± 0.4
5 ‘Olga’ 311.1 ± 8.4 316.8 ± 0.8
6 ‘Bobas’ 315.1 ± 1.5 318.3 ± 5.6
7 ‘Laura’ 305.2 ± 4.8 304.1 ± 3.7
8 ‘Isabella’ 312.1 ± 4.5 304.9 ± 2.8
9 ‘Fuego’ 300.2 ± 2.6 295.2 ± 1.7
11 ‘Boxer’ - 296.6 ± 2.4
12 ‘Julia’ - 308.0 ± 2.4
13 ‘Alexia’ - 283.6 ± 0.7
Rs 0.05 7.8 9.6
Lauku pupas: proteīnraža, t ha-1, sausna 2014.
Stendē (konven.)
Lauku pupas: ražība, t ha-1, 2014. Stendē (Bioloģiski audzētas) ….. un lupīna
3.60 3.59 3.95
2.96 3.26 3.38
2.92
0
1
2
3
4
5
RE
DA
JOG
EV
A
LIE
LP
LA
TO
NE
GR
AN
IT
BO
RU
TA
BO
RE
GIN
A
PR
OB
OR
Pupas Lupīna
Ra
ža, t
ha
-1
Lupīna – proteīns 300 - 430 g/kg
+ labs proteīna saturs, augsta proteīna sagremojamība
+dziļa sakne, sausumizturīga
+piemērotas vieglām, vāji skābām augsnēm
19
- sēklu apvalks satur rūgtvielas, grūti sagremojams, iesaka lobīt
- novākšana - desikanti, sulīgi un koksnaini stublāji ,
- nepatīk smaga un cieta augsne,
- ne visos laukos labi aug , trūkst gumiņbaktēriju.
Šaurlapu lupīna
Dzeltenā lupīna
Lupīna
20
Šaurlapu un dzeltenā lupīna, (Konv.) • Ražība, t ha-1, 2013. Stende (nav lietots desikants)
1.35
2.3
6.5
2.21
1.31
0
1
2
3
4
5
6
7
Sonet (100) Sonet ( 140) Pupas Fuego Probor 120 Kurzeme (120)
Ra
ža,
t h
a-1
Lupīnas šķirne pārāk
vēlīna
Šaurlapu lupīna, 2013. (Biol.)
Šaurlapu un dzeltenā lupīna, (Konv.) • Ražība, t ha-1, 2014. Stende (lietots desikants)
‘Dzeltenā un šaurlapu lupīna : proteīns, (Konv.) • Proteīna raža sausnā, t ha-1, 2014. un 2013., Stende
413.9
335.2 329.3310.8
292.5
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
Kurzeme Boruta Sonet Probor Boregine
Prote
īna d
au
dzu
ms
sau
sn
ā,
g k
g-1
451.6
394.4
361
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
500
Kurzeme Probor SonetP
rote
īna
da
ud
zum
s,
g k
g-1
, sa
usn
ā
Dzeltenā lupīna
25
Antraknozes (Colletotrichum spp.) .
Zirņi – proteīns 200-230 g/kg
+ sabalansēts aminiskābju sastāvs, laba sagremojamība, plāns sēklas apvalks, labas garšas īpašibas
+ viegli uzglabājami un samaļami
,
26
- ražības līmenis vidējs – proteīna raža zemāka , salīdzinot ar lauku pupām
- ražības līmenis pa gadiem svārstīgs
- novākšana - ražas zudumi u.t.t.
Zirņu/vīķi un labību mistri, 2014., Stendē • Raža, t ha -1
3.75
5.155.72
3.28 3.37 3.64 3.913.2
2.56
1.44 0.56
2.54 1.990.54
1.95
1.87
0
1
2
3
4
5
6
7
Almara
+ Irbe
Selga +
Irbe
Clara +
Irbe
Almara
+ S-156
Selga +
S-156
Clara +
S-156
Aishiai
+ Irbe
Aishiai
+ S-156
Raža,
t h
a-1
Labība Pākšaugi
Lauku pupas, lupīna, zirņu/miežu mistrs –
audzēšanas mainīgās izmaksas uz ha ,
EUR, 2014.Stendē
Izmaksu pozīcijas Lauku pupas Lupīna Zirņu/ miežu
mistrs
sēkla 130 100 100
min. mēslojums 246 213 260
augu aizs.līdzekļi 212 52 208
desikants 42 42 0
KOPĀ 630 425 568
Iegūta sēklu raža,
14%
5.68 t ha-1
(vid. 12 šķirnēm)
3.69 t ha-1
(vid. 5 šķirnēm)
6.15 t ha-1 (vidēji
4 šķirņu mistrs)
Iegūta
proteīnraža , 14%
1.744 t ha-1 1.272 t ha-1 1.098 t ha-1
Pākšaugu daudzveidība
Soja – visplašāk audzē pasaulē - > GMO >90%
30
+ ļoti augsts proteīna saturs 430 - 480 g /kg, ideāls sastāvs, laba sagremojamība, plāns sēklas apvalks, labas garšas īpašibas
+ viegli uzglabājami un samaļami
- vēl tikai tiks meklētas Latvijas apstākļiem piemērotas škirņes
- pasaulē vairāk kā 90% sojas iegūst no ĢMO augiem
- tirgus cenas augstas
Pākšaugu pētījums augkopībā 2014 • Lauku pupu ražība lielā mērā ir atkarīga no mitruma
nodrošinājuma augiem svarīgās attīstības stadijās.
• Lupīna ražība ir stabilāka mainīgos audzēšanas apstākļos.
Turpmāk jāpievērš uzmanība: šķirņu izvēlei – agrīnībai,
slimību izturība.
• Vīķi ir aizmirsta, bet Latvijas apstākļiem piemērota pākšaugu
suga un līdzās zirņiem ideāls partneris mistros.
• Papildus pētījumi audzēšanas paņēmienu izvērtēšanai:
desikantu lietošana, sējuma biezība, nezāļu apkarošana,
slimību ierobežošana, gumiņbaktēriju aktivitāte.
• Jāplāno pētījuma turpināšana ilgāk nekā divus gadus.
Paldies par uzmanību!
Kāpēc pākšaugu trūkst? Pākšaugu ražība pa gadiem ir stipri mainīga (ne visos laukos dabīgās gumiņbaktērijas +klimats)
Pākšaugi prasīgi pēc noteiktām barības vielām - fosfors, kālijs, sērs, bors, molibdēns - > augsnes skābums, ja trūkst –> ražas zemas.
Vidēji pa gadiem pākšaugu ražība ir zemāka nekā labībām.
Pākšaugu ieņēmība pret slimībā – augu sekā tikai reizi 4-6 gados (Fusarium spp. u.c.).
Latvijā - ražas novākšana sarežģīta – vēla.
33
top related