salĪdzinoŠĀs konstitucionĀlĀs...

Ringolds BalodisProfesors, Dr.iur.

SALĪDZINOŠĀS KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

LITERATŪRA

Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana

Satversmē nostiprinātie konstitucionālisma pamatprincipi

Konstitucionālisma jēdziens un struktūra.

Suverenitātes jēdziens un struktūra.

Tautvaldības principa vieta konstitucionālajās tiesībās.

Varas dalīšanas princips Satversmē.

Tiesiskas valsts princips Satversmē.

Taisnīguma, likumības, tiesiskās paļāvības un citu Satversmē ietverto principu saturs Latvijas konstitucionālajās tiesībās

Principi (lat. Principium pamats, pirmsākums)

Satversme

ir principi, kas tiek atvasināti nodabiskajām tiesībām, funkcionē tiesiskāvalstī un ir vispārpieņemti kādā tiesībunozarē, tiesību sistēmā vai tiesību lokā.

Vispārējie tiesību principi ir

Principi, principi un principi

Attīstoties tiesību sistēmai un praksei attīstās arī principu saturs;

Principi ir cilvēku, to veidotu apvienību pamatā;

Principi palīdz sadzīvot valstīm;

Nacionālas valstis un starptautisko tiesību principi;

Nacionālas valsts iekšējie darbības principi.

Cilvēku, ģimenes un sabiedrības locekļu savstarpējās attiecības balstās uz principiem…

Principi vienmēr bijuši. Arī citu valstisku formāciju un civilizāciju laikā…

Arī juridisku personu, tai skaitā valsts institūciju …

Arī valsts iekšējās un valstu ārējās attiecības…

Starptautisko

tiesību principi

Vīnes konvencija

par starptautisko

līgumu tiesībām

Vestfāles līgums (1648)Nacionālas valsts virsprincips

valsts Funkcionēšanas

un Attīstības pamatā

Konstitucionālisms

Konstitucionālisms, kā process jeb kustība;

Konstitucionālisms, kā valsts iekārta;

Konstitucionālisms var pastāvēt tiesiskā valstī, kas ievēro tiesību principus (piem., varas dalīšanu);

Administratīvā procesa likums (4.pants);

Vispārējo tiesību principu attīstība un tiesu prakse

Vispārējo tiesību principu pamatjautājumi

Vispārējo tiesību principu tiek atvasināti no dabiskajām tiesībām

Vispārējo tiesību principi ir primārs tiesību avots

Vispārējo tiesību principu pamatjautājumi

Vispārējo tiesību principu iedalījums pēc satura

Vispārējo tiesību principu pamatjautājumi

Samērīguma (proporcionalitātes) princips ir principu teorijas pamatā. Visi principi ir savstarpēji saistīti!

Jebkuru divu principu salīdzināšana un izsvēršana veidojas aplūkojot balansu starp tiem jeb nozīmīgumu.

Vispārējo tiesību principu pamatjautājumi

Nozaru un starpnozaru principi tiesību nozarēs

(Eglītis Voldemārs Ievads Konstitūcijas Teorijā. Latvijas Vēstnesis, Rīga 2006. -104. un 111.lpp. )

Konstitucionālie tiesību principi veido ievērojamu daļu no vispārējiem tiesību principiem.

SUVERENITĀTE

SUVERENITĀTE Suverenitāte izpaužas valsts tiesībās patstāvīgi noteikt savu sabiedriski politisko, ekonomisko un nacionālo iekārtu, pieņemt likumus, veidot valsts institūcijas, formulēt to darbības noteikumus.

(Bojārs J. Starptautiskās tiesības. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 – 23.lpp)

Tautas suverenitāte balstās uz domu, ka augstākā vara pieder tautai, pilsoņu kopumam. Tauta tiek atzīta par galējās, augstākās varas pamatu un avotu, valsts ir tikai tautas gribas institūcija. Nāciju suverenitāte ietver domu, ka ikvienā tautā – valsts pilsoņu kopumā – pastāv titulgrupa, nacionāli etniska kopība, kura tad ir suverenitātes pamatsubjekts un būtiski ietekmē valsts varas realizāciju.

Mūsdienās runāt par absolūto suverenitāti nozīmētu noliegt starptautiskās tiesības, tomēr suverenitāte joprojām ir dzīvotspējīgs jēdziens, lai gan daudz atšķirīgākā nozīmē kā iepriekšējā gadsimta sākumā, kad Latvija ieguva neatkarību.

(Krūma, Kristīne. Mūsdienu suverenitāte mainīgajā Eiropā. // Likums un tiesības, Rīga, 2003. gada aprīlis, nr. 44. 107. lpp.)

SUVERENITĀTE

Tomass HobssŽans BodēnsŠarls Luis Monteskjē

Nilolo Makiavelli

SUVERENITĀTE

SUVERENITĀTE

Grieķu referendums pret starptautiskā aizņēmuma nosacījumiem (61% )

2016. gada jūnija referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības (51.9% )

Valsts vairs nespēj pilnībā kontrolēt ekonomiku

Suverenitāte zūd, jo pieaug starptautisko organizāciju loma un nozīme

Valstīm kontrole pār informācijas apriti zūd

SUVERENITĀTE

CipeliussDišlers

Šaurākā Tvērumā

TAUTVALDĪBA

TAUTVALDĪBA

PĀRKLĀŠANĀS ar CITIEM PRINCIPIEM

Prof. Zigurds Mikainis Abrahams Linkolns

Preambula. [brīvās pašnoteikšanas princips]

3. pants [Tautai pieder suverenitāte]

VARAS DALĪŠANA

Varas dalīšana ir līdzeklis ar kura palīdzību tiek līdzsvarota vara

VARAS DALĪŠANA''balance and counterweight''

VARAS DALĪŠANAS PRETMETS‘’demokrātiskais centrālisms‘’ un autoritārisms

43.1. Attīstoties šim principam, konstitucionālās tiesības sāka risināt jautājumu par to, kādā veidā slēdzami līgumi ar citām valstīm un kādā veidā veicamas teritorijas izmaiņas.Lielā franču revolūcija ietekmēja šo varas sadalījumu starp likumdevēju varu un izpildvaru. Vispār tika saglabāts uzskats, ka valstis sazinās ar valdību starpniecību un parlamentam nedrīkst būt tiesību šajās attiecībās iejaukties. Taču atsevišķos gadījumos parlamentam tika paredzētas tiesības lemt par starptautisko līgumu ratifikāciju.

VARAS DALĪŠANAKONSTITŪCIJĀS

Līdzsvaru atsvaru sistēma

Varu krustošanās sistēma

Valsts varas dalīšanas princips

izriet no Satversmes 30.panta, jo tad kad tā ir izdevusi deputāti tā vairs nevar iejaukties kriminālprocesā.

(Latvijas Senāta Apvienotās sapulces 1928.gada 18.maijs spriedums)

Varas dalīšanas princips parlamentā

Valdības kontroli tādēļ neīsteno tik daudz parlaments kā institūcija, bet gan tikai viena parlamenta daļa – parlamenta mazākums jeb opozīcija. Šī kontrole pamatā

aprobežojas ar tiesību ievērošanas kontroli. (Egils Levits)

Valsts varas dalīšanas princips

nav saprotams tādējādi, ka no tā būtu atvasināmas konstitucionālo institūciju subjektīvas tiesības prasīt sev vēlamu pilnvaru vai tiesību piešķiršanu.

Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 11.3. punkts

PRINCIPU

APDRAUD

Budžeta

procedūras

Tiesnešu

neatkarības

ignorēšana

Varas

uzurpurācija

TIESISKA VALSTS

Tiesiskas valsts princips

tiesiskas valsts princips – būtiska tiesiskas valsts principa sastāvdaļa ir tiesiskā stabilitāte. Tā, starp citu, prasa ne vien noregulētu tiesvedības procesu, bet arī tādu tā noslēgumu, kas ir tiesiski noturīgs.

Pamatprincipi: 1) tiek pasludināta cilvēktiesību stabila pastāvēšana un neietekmēšana no valsts puses; 2) labi izveidoti tiesību un brīvību garantēšanas mehānisma pamati; 3) ar konstitucionālo kārtību noteikti pienākumi valstij, tās orgāniem, iestāžu amatpersonu un ierēdņu darbība saskaņā ar konstitūciju un likumiem.

Tiesības uz taisnīgu tiesuTiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vispāratzītajām pamattiesībām. Tās nostiprinātas vairākās starptautiskajās deklarācijās un līgumos. Tiesības uz taisnīgu tiesu paredzētas ANO Vispārējās Cilvēka tiesību deklarācijas 10.pantā, Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 14.pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk -Eiropas Cilvēktiesību konvencija) 6.pantā.

Turklāt jāatzīmē, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pants, kas nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu, ir viens no Eiropas Cilvēktiesību tiesā visvairāk piemērotajiem pantiem Prof. Jautrīte Briede