“kāpēc mācīties alsungas skolā?” · burtās gaišās nākotnes ainas ir viņu pašu...
TRANSCRIPT
1
ALSUNGAS ZIŅAS ALSUNGAS NOVADA IZDEVUMS NR. 2 (176) 2016. GADA FEBRUĀRIS
šā redakcijā: “ Pašvaldība publisko ceļu posmu
“Rijas-Zaļumi” un “Stobri-Pucenes” pārbūve”.
Apstiprināja video konkursa „Kāpēc mācīties Al-
sungas skolā?” nolikumu .
Apstiprināja Alsungas novada domes saistošos no-
teikumus “Par aizliegumu ģenētiski modificēto kul-
tūraugu audzēšanai Alsungas novadā” projektu.
ALSUNGAS NOVADA DOMES SĒDĒ
25. februārī notika domes sēde, kurā tika izskatīti vairā-
ki jautājumi :
Apstiprināja slēgt pārvaldes uzdevuma deleģēšanas
līgumu starp Alsungas novada domi un biedrību
“Etniskais kultūras centrs “ Suiti “”. “Mērķdotācijas
pašvaldības pasākumiem” 2016. gadā Alsungas no-
vada domei paredzēto finansējumu pašvaldības pa-
sākuma “Suitu kultūrtelpas nodrošināšana“ īsteno-
šanai 10000 euro apmērā. Noteikt, ka Pārvaldes
uzdevumu deleģēšanas līgums tiek noslēgts uz laika
periodu līdz 2016. gada 31. decembrim.
Noteikt ēdināšanas pakalpojuma saņemšanas vietu:
Skolas ielā 11, Alsungā (Alsungas vidusskola). Ap-
stiprināja “pārējo personu” pusdienu cenu 1,90 euro
(t.sk. PVN) dienā un Noteikumus pusdienas pakal-
pojuma saņēmējam.
Apstiprināt un noslēgt pirkuma līgumus.
Atļaut sadalīt nekustamos īpašumus, atdalot no īpa-
šuma zemes vienību , nosakot lietošanas mērķi: in-
dividuālo dzīvojamo māju apbūve .
Apstiprināja izsoles noteikumus apbūvētam zemes-
gabalam “Mežniecība” Alsungas novadā ar nosacīto
cenu 15000.00 euro .
Atļāva sadalīt nekustamo īpašumu, atdalot no īpašu-
ma zemes vienību, nosakot lietošanas mērķi: rūpnie-
ciskās ražošanas uzņēmuma apbūvē.
Vienu iedzīvotāju uzņēma dzīvokļa rindā un vienam
piešķīra dzīvojamo platību
Apstiprināja veikt grozījumus Alsungas novada Bā-
riņtiesas sastāvā ar 25.02.2016. papildus ievēlot kā
locekli Vinetu Ķini, ievēlēšanas laiks līdz
21.06.2020.
Ar 11.02.2016. pārtraukt atlīdzības izmaksu Zaigai
Vanagai par deputātes pienākumu veikšanu.
Dome lēma papildināt Alsungas novada attīstības
programmas 2015.-2020.gadam stratēģiskās daļas
sadaļu “Specializāci ja” šādā redakci jā
“Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešams veikt in-
vestīcijas pašvaldības infrastruktūrā, pārbūvējot
sliktā stāvoklī esošus publiskos ielu posmus”. Papil-
dināt Investīciju plānu ar jaunu apakšpunktu sekojo-
ZIŅO DOMES KANCELEJAS VADĪTĀJA Alsungā reģistrēti
MIRUŠIE
Jānis Spuļģis Skolas ielā 9A
Alsungas novada dome sadarbībā ar Alsungas vidusskolu organizē video konkursu, kurā aicina piedalīties Alsungas skolas skolēnus, kā arī bijušos skolēnus (darbus var
iesniegt individuāli vai arī grupās) par tēmu
“Kāpēc mācīties Alsungas skolā?”
No 7.marta līdz 24.martam iesūti savu video , kas nav garāks par 90 sekundēm, uz e-pastu [email protected] vai arī nogādā personīgi datu nesējā uz Alsungas novada domi, Pils ielā 1, Laumai.
Uzvarētāji tiks paziņoti un apbalvoti 1.aprīlī Al-sungas vidusskolā,
Konkursa pirmajai vietai dāvanu karte 30,00 euro vērtībā – Ventspils ūdens piedzī-vojumu parkā. Otrajai vietai dāvanu karte 21,00 euro vērtībā – Kuldīgas kultūras centra kino zā-les apmeklējumam. Trešajai vietai dāvanu karte 10,00 euro – veikalā „Kristīne” Skolas ielā 3, Alsunga.
Konkursa nolikums un pieteikuma anketa pieeja-ma Alsungas vidusskolā un www.alsunga.lv, in-formācija pa tālr. 20280614.
2
ALSUNGAS ZIŅAS
logu redz, kā piecu sievu kombains velk žagaru ve-zumu. Tas, izrādās, bija nonācis Alsungas vidussko-las direktores, bargās Minnas Kalniņas ausīs un bijis kā eļļa ugunī. Skolā un sabiedrībā tolaik tika veikta plaša aģi-tācija par kolhozu dzīves priekšrocībām. Arī mums, pirmklasniekiem, tika stāstīts, ka padomju Krievijā esot tikpat kā izskausts roku darbs, tur strādājot lieli traktori un kombaini, tāpēc ļaudīm paliekot daudz brīva laika, lai atpūstos – sportotu, darbotos pulciņos, brauktu ekskursijās utml. Tika rādīti attē-li ar skaisti apģērbtiem, veselīgiem bērniem, kuri dziedāja, dejoja, peldējās, brauca ar laivām un pa-vadīja vasaras pionieru nometnēs. Vecāko klašu skolēni šādai idillei, protams, neticēja, un Valijas liecība te lieku reizi apstiprināja, ka aģitatoru uz-burtās gaišās nākotnes ainas ir viņu pašu sapņi, nevis realitāte. Tikai pēc Staļina nāves dzīve Sibīri-jā daudz maz sāka uzlaboties.
Lamas, draudi un izmisums. Bet mēs vēl braucām. Pa divām dienām reizi mūs uz 15 minūtēm laida ārā. Slimie un galīgi vecie iz-kāpt, protams, nevarēja. Pārējie tika ielenkti mazā sniega laukumā. Daudzie ar automātiem bruņotie apsargi, nepārtraukti rupji lamādamies, stāvēja mums visapkārt. Te, atrodoties burtiski vienam pie otra, mums bija jākārto savas dabiskās vajadzības – vīriešiem un sievietēm, puišiem un meitām, pus-augu zēniem un meitenēm, bērniem… . Vēl mūsdie-nās daudzi bijušie izsūtītie šo lopiskumu atceras kā lielāko murgu. Tomēr gribu teikt arī to, ka mums vismaz korī nebija braši jāsauc “Lai dzīvo Staļins!” – lai izpelnītos pat šādu nokārtošanās iespēju, kā tas esot bijis jādara 1941. gadā uz GULAGU sūtīta-jiem Latvijas karavīriem un virsniekiem. Pienāca brīdis, kad mūs divas dienas laukā nelaida. Neizlai-da arī trešajā dienā. Stacijās, kad vilciens apstājās, ļaudis ar dūrēm dauzīja pa durvīm. Apsargi kliedza “молчать” (“klusēt!”), - un dauzīja no ārpuses ar šauteņu laidnēm; draudot visus nošaut. Pa lopu vagonu aizrestotajiem lodziņiem ar saplacinātajām parašām ļaudis lēja laukā savus izkārnījumus. Nav šaubu - šāds noķēzīts vilciens, braucot cauri staci-jām, diskreditēja padomju varu, jo ļaudīm ārpusē taču uzreiz tapa skaidrs, kas vagonos notiek. Man jāatvainojas jums, lasītāji, ka stāstu par šīm pārdzīvotajām nejēdzībām, taču, lai priekšstats par to dienu notikumiem jums būtu iespējami pilnī-gāks, varu vienīgi piebilst, ka salīdzinājumā ar ma-nis aprakstīto īstenība bija vēl daudz, daudz skar-bāka.
(turpinājums sekos)
1949. gada 25. marts.
Skolotājas Lidijas Jansones
atmiņu stāsta turpinājums Krievzeme. Vilciens nu traucās pa Krievzemes līdzenumiem. Viena pēc otras gar šauro vagona lodziņu slīdēja vis-pārīgas bezcerības un posta ainas: noskranduši bēr-ni, malkas ragavās iejūgta vāja gotiņa, žagaru ve-zums, kuru ar virvēm pār pleciem kā strūdzenieces velk piecas sievas… Kādā stacijā apsargs aicināja vagona vecāko iet pēc ūdens. Tēvs atnesa divus spaiņus brūna ūdens, kuru apsargs bija licis smelt no kādas atklātas māla bedres, jo cita ūdens neesot. Viņš uzlika vienu, tad otru ūdens spaini uz dzelzs krāsniņas, uzvārīja un atdzesētu tad visi to lēja līdzpaņemtajās pudelēs. Ūdens bija ļoti, ļoti negaršīgs, tomēr mēs to dzērām, kad jutām slāpes. Māte teica – labi vēl, ka ir tāds. Esot dzirdēts, ka 1941. gadā arestētajiem vairākas dienas ūdens nav dots vispār.
Maize. Pēc nedēļas vairumam izbeidzās pārtika. Ik ģimenē vecākie ļaudis vairs neēda gandrīz nemaz, lai pa kri-patiņai vēl varētu kaut ko iedot bērniem. Jau tā plā-nās maizes šķēlītes kļuva arvien plānākas un mazā-kas, jo neviens nezināja, cik ilgi ar katras ģimenes vienīgo līdzpaņemto maizes kukuli būs jāiztiek. Te kādu dienu pa atvērušos vagona durvju spraugu apsargs iemeta maizes kukuli. Tā, izrādās, bija Kriev-zemē tolaik tik labi pazīstamā “Staļina kūka”. Tas bija īsts kulinārijas brīnums, kuru mums nu nācās iepazīt. Kukulis bija smags kā ķieģelis, bet pati maize – jēla un ļoti, ļoti sāļa. Tādu maizi mēs ēdām pirmo reizi mūžā, bet vēlāk, nokļuvuši Sibīrijā, vairs nere-dzējām pat tādu.
Mēģinājumi sazināties ar Dzimtenē palikuša-jiem. Apzinoties, ka Latvijā palikušie radi un tuvinieki gaida no izsūtītajiem kādu ziņu, katra ģimene mēģi-nāja viņiem kaut ko par sevi pavēstīt – ka visi pagai-dām vēl ir dzīvi, ka joprojām braucam, ka galamērķis nav zināms, ka pārtika pavisam drīz beigsies vai jau ir beigusies … . Uz skolēnu burtnīcu nepierakstīta-jām lapām vecāki rakstīja pa vēstulei un staciju tu-vumā tās izmeta pa lodziņu. Vienu otru vēstuli, kā vēlāk izrādījās, kāds bija pacēlis, jo dažas nokļuva Latvijā. Māsa Valija bija nosolījusies dot kādu ziņu klasesbiedrenēm, kad tās Alsungas stacijā viņai uz vagonu bija atnesušas markas un aploksnes. Visa redzētā iespaidā viņa bija uzrakstījusi, ka pa vagonu
3
ALSUNGAS ZIŅAS
atgūstot nodokļu parādus, neveicot plānotās ie-
gādes un remontus. Šogad, galvenokārt ar pašu
līdzekļiem, ieguldot 140 tūkstošus, tas tiks veikts.
Attīstībā, nav tikai projektu apgūšana un pasāku-
mu rīkošana, bet arī esošo struktūru saglabāša-
na. Projektu līdzfinansēšanai pastāv iespēja ņemt
kredītus, jo iepriekšējie jau daļēji nomaksāti.
Lai nodrošinātu novadam likumā noteikto
pienākumu (funkciju) pildīšanu vajadzīgi 1,3 mil-
joni EUR un atbilstošas izpildstruktūras. Tās ir
arī izveidotas un spējīgas kvalitatīvi apkalpot arī
lielāku teritoriju un vairāk iedzīvotāju, ja tādi
rastos. Bet tā kā apvienošana pēc suitiskās piede-
rības nenotika, tad atalgojums darbiniekiem no-
teikts mazāks nekā lielajos novados.
Cienīsim viens otru un centīsimies izvairī-
ties no nepatīkamiem apvainojumiem gan ikdie-
nas sadzīviskās runās, gan dažādās publikācijās
informācijas līdzekļos. Vakardienas patiesības
jau šodien ir novecojušas. Tik strauji notikumi
mainās, ka jebkurš apgalvojums var būt gan pa-
tiess, gan meli un taisnību zina vien dievs . Tāpēc
nav pamata sevis cildināšanai un citu nonievāša-
nai.
Paldies, Tev, ka izlasīji. Ceru uz sapratni un
atbalstu arī garīgo vērtību saglabāšanā. Lai valda
mīlestība un ticība cilvēku starpā, nešķirojot pēc
“kastām”.
Alsungas novada domes izpilddirektors V. Dunajevs
Cilvēkam vajag sirdi, kam uzticēties.
Šos dziesmas vārdus izvēlējos, lai atgādinā-
tu, ka cilvēki nav roboti, bet dzīvas būtnes ar dvē-
seli, kam vēl tā palikusi un nav pārdota, lai gūtu
materiālo labumu.
Ja kāds to piemirsis un veicina nesaskaņas,
sagrozot faktus un sniedzot melīgu informāciju,
tad rodas jautājums, kam tas izdevīgi un kādu
mērķu vārdā tas tiek darīts. Mēs Alsungā neesam
tik daudz, lai atļautos tādas cūcības.
Šobrīd deklarēto personu skaits, jau ir zem
pusotra tūkstoša. Faktiski, tas ir vēl mazāks, jo
kādi 80 nedzīvo uz vietas. Zemais jaundzimušo
skaits ap 10 vidēji gadā apdraud vidusskolas pa-
stāvēšanu. Jaunu darba vietu trūkums veicina aiz-
braukšanu. Tā ir mūsu galvenā problēma par ko
būtu jāsatraucas. Tāpēc jāpalīdz ģimenēm ar bēr-
niem un jāatbalsta katra aktivitāte darba vietu
radīšanā.
Ieviešot jaunākās tehnoloģijas, veicot dažā-
das reformas un optimizācijas, valsts nav gatava
nodrošināt darbu un ienākumus cilvēkiem, kurus
atbrīvo no darba. Mūsu valdības daudzinātais at-
tīstības modelis nedaudziem vairo bagātību, bet
lielākās daļas labklājības līmenis ir zemākais
Eiropā.
Mūsu pārvaldes sistēma nenodrošina mazā-
kumā esošo interešu ievērošanu, ja tās ir pretējas
vairākumam. Tas pats boļševiku (vairākuma)
princips sanāk. Ja katram deputātam atvēlētu ie-
spēju rīkoties ar 1000 euro savu vēlētāju interešu
aizstāvībai, domāju tas būtu demokrātiskāk un
palīdzētu risināt arī šķietami mazsvarīgu cilvēku
mazsvarīgās problēmas, kā daži izsakās.
Par projektu apgūšanu varu paskaidrot, ka
2013.gadā beidzās viens projektu apgūšanas peri-
ods, bet otrs sāksies faktiski tikai šogad. 2014. un
2015.gadā priekšsēdētājs ar nozaru speciālistiem
panāca uzsākto projektu veiksmīgu realizāciju,
ieguldīto līdzekļu atgūšanu un novērsa novada
maksātnespēju. Tāpat veica minimālās algas pa-
lielināšanu ap 40000 euro divos gados. To panāca
2016. gada 11. februārī Saeima apstiprināja par
Ministru prezidentu Māri Kučinski.
Bet pirms 10 gadiem, 2006. gada februāra sāku-
mā, tolaik Reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministrs (RAPLM) Māris Kučinskis viesojās
Alsungā. Viņam tika uzdoti daudzi neskaidri jau-
tājumi par novadu veidošanos Latvijā un suitu
novada izveides iespējām.
(2006, 4.februāris. Diena. Autors Jānis Trops)
4
ALSUNGAS ZIŅAS
Attīstības nodaļa informē
Apstiprināti Valsts kultūrkapitāla
fondā iesniegtie Alsungas novada do-
mes projekti “Tradicionālās kokles un stabules spēles
muzicēšanas tradīciju uzturēšana suitu novadā 2016.
gadā.” Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris finansēju-
mu 1000 EUR apmērā, kas segs pasniedzējas Daces
Nastevičas nodarbību izmaksas līdz 2016.gada bei-
gām. Kā arī apstiprināts iesniegtais projekts “Suitu
rausim svētki”, kas plānoti “Lebedika” ietvaros š.g.
28.maijā. Projektam piešķirtais finansējums no Valsts
kultūrkapitāla fonda ir 800 EUR.
Biedrība “Etniskās kultūras centrs ”Suiti”” aicina biedrus uz pilnsapulci
18.martā plkst.17:00 Jūrkalnes bibliotēkā.
Aicinām mūsu pulkā arī jaunus biedrus, kas vēlas aktī-vi darboties suitu kultūras mantojuma saglabāšanas
un popularizēšanas jomā.
Pilnsapulces darba kārtība:
Biedru pilnsapulce -aktuālo jautājumu izskatī-šana, gada pārskata apstiprināšana par 2015.gadu, biedrības vadītājas prezentācija par paveikto 2015.gadā un 2016.gadā plānotām ak-tivitātēm
Saviesīgā daļa - suitu kopienai nozīmīgu cilvēku sumināšana, koncerts, mielasts.
Jaukākai atmosfērai un kopā būšanai līdzi ņemiet gro-ziņu ar kādu kārumu vai dzērienu. Uz tikšanos!
Liels paldies visiem, kas dalījāties ar savu krāš-
ņo un daudzveidīgo cimdu pūru, lai taptu izstāde
“Suitu cimdu pūrs”. Pēc izstādes atklāšanas mums vis-
iem bija iespēja klausīties Lidijas Jansones stāstījumu
par cimdu nozīmi un pielietojumu latviešu , arī suitu,
tradīcijās un godos.
Pēc pasākuma sajutu, ka cimdu tēma ir saistoša
mums daudziem. Tāpēc labprāt aicinu vēl citus cimdu
pūra mantiniekus atsaukties, lai pēc iespējas vairāk
cimdus safotografētu un veidotu plašu cimdu galeriju.
Protams, pēc jūsu ieinteresētības, rīkosim cimdu adī-
šanas seminārus.
Paldies par sadarbību!
EKC “Suiti” valdes priekšsēdētāja
Dace Martinova
Sociālais dienests informē
Alsungas Sociālais dienests informē, ka Alsun-
gas novadā deklarētajiem bērniem no viena gada līdz
18 gadu vecumam, bāreņiem un bez vecāku gādības
palikušajiem bērniem ir iespēja saņemt valsts apmak-
sātu vakcināciju pret ērču encefalītu.
Vakcinācija tiek nodrošināta teritorijās, kurās
saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra
epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā
saslimstība ar ērču encefalītu (endēmiskās teritori-
jas). Tā kā Alsungas novads ir iekļauts teritorijā ar
visaugstāko saslimstības līmeni, tad visi bērni
(minētajā vecuma grupā), ir tiesīgi saņemt valsts ap-
maksāto vakcināciju pret ērču encefalītu neatkarīgi
no tā, kur atrodas viņa ģimenes ārsta prakse.
Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura
pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā. Detalizētāku
informāciju par bērnu vakcināciju ir iespējams sa-
ņemt pie ģimenes ārstiem.
Sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm
ar bērniem Sanita Gulbe
2016. gada 29.janvārī izdota pastmarka ar Alsun-
gas novada šablonu ietvaros (Latvijas novadu un pilsētu ģērboņi, standarts / pašlī-
mējošās pastmarkas)
Mākslinieks—Ģirts Grīva
5
ALSUNGAS ZIŅAS
garšīgo „soļankas” zupu. Kā arī pēc tam sekoja dienas gaidītā-
kā daļa—kopīga balle ar grupu „Lustīgais Blūmīzers”.
Suitu jauniešu centrs pateicas par uzaicinājumu un
viesmīlīgo uzņemšanu Nīcas jauniešu centra vadītājai Anetei
un viņas komandai, kā arī liels paldies mūsu šoferītim Agrim
par pacietību, mūs gaidot tik ilgi, un Alsungas novada domei
par jauniešu atbalstu dalībai pasākumā Nīcā.
Tikšanās ar Renāru Zeltiņu
16.februārī, pateicoties Kuldīgas jauniešu centra va-
dītājas Ievas Kaltnieces uzaicinājumam, mūsu Suitu centra
jauniešiem bija iespēja piedalīties interesantā, iedvesmojošā
pasākumā - pēcpusdienas tikšanās ar Ghetto Games seju, mū-
ziķi, TV raidījumu un dažādu pasākumu vadītāju Renāru Zel-
tiņu. Klausījāmies R.Zeltiņa pozitīvo stāstījumu par viņa dzīvi
un karjeru, par viņa mērķiem un dzīves prioritātēm. Kā arī
pēc tam jauniešiem bija iespēja uzdot dažnedažādus jautāju-
mus Renāram. Šis pasākums bija arī pozitīvs lādiņš jaunie-
šiem, ieskats, kā dzīvo un ko domā sabiedrībā un it sevišķi
jauniešu vidū pazīstama un populāra personība. Suitu jaunie-
ši bija ļoti apmierināti ar pasākumu, bijām pavadījuši jauki
pēcpusdienu un izsmējušies tā, ka vēders sāp. Paldies Alsun-
gas domei par transporta nodrošināšanu un šoferītim Agrim
par nogādāšanu uz pasākumu.
Attīstības nodaļas projektu koordinatore
Jaunieši iesaistās pasākumos
Suitu jauniešu apvienības jaunieši aktīvi piedalās da-
žādos pasākumos un pārstāv Alsungas vārdu ārpus novada
robežām.
Nīcas jauniešu diena 2016.
Šī gada 30.janvārī Suitu jauniešu centrs piedalījās Nī-
cas jauniešu dienā 2016 ar nosaukumu „TU TO VARI – SAP-
ŅO UN DARI!”. Jauniešu diena tika organizēta jau piekto gadu
un šogad pasākumā piedalījās 14 jauniešu organizācijas, ko-
pumā ap 200 dalībniekiem. Šī gada jauniešu dienas tēma bija
sports, un katra jauniešu organizācija iepriekš izlozēja savu
dresscode, mūsu jauniešiem bija jāiejūtas un jāprezentē Kanā-
das beisbolisti. Dienas programma sākās ar jauniešu organi-
zāciju priekšnesumiem, kuros bija jāprezentē izlozētais spor-
ta veids, valsts un jauniešu apvienība, kura tika pārstāvēta.
Tā kā šis priekšnesums bija mājas darbs, tad jau iepriekš ga-
tavojāmies tam, gan veidojot tērpus, meklējot nepieciešamos
sporta atribūtus, kā arī domājot priekšnesumu.
Tālākā dienas daļā sekoja viktorīna par sportu, kuras
laikā arī bija pārsteigums - uzstājās deju studijas “Extra” kar-
sējmeitenes. Dalībniekiem bija iespēja piedalīties atraktīvajās
stafetēs un individuālajās dārta sacensībās, kurās ar panāku-
miem un godpilno pirmo vietu uzvarēja mūsu Jānis Mikuckis.
Pēc neilga atelpas brīža jaunieši varēja izvēlēties savu darba
grupu, kurā piedalīties, ko vadīja tādi pazīstami cilvēki kā
Raimonds Elbakjans, Uvis Helmanis, Lauris Freibergs, Mār-
tiņš Sesks un Mareks Zuntners un iegūt ieskatu kādā no spor-
ta veidiem, piemēram, par basketbolu, autosportu, vai pieda-
līties fiziskā treniņā. Pēc darba grupās sekoja mierīga, bet
pozitīvi iedvesmojoša saruna ar Raimondu Elbakjanu par
dzīvi, mērķiem un sasniegumiem Ghetto Games. Pasākuma
oficiālās daļas beigās notika apbalvošana, kurā ikviena orga-
nizācija saņēma pateicības rakstu un mazu pateicības balvi-
ņu, lai gan šoreiz pavisam nedaudz pietrūka līdz godpilnajām
trīs labākajām vietām, lepojamies ar sasniegto, priecājamies
par piedalīšanos un guvām ļoti daudz pozitīvu un iedvesmo-
jošu emociju.
Pēc dienas aktivitātēm visas organizācijas pulcējās
pie kopīga zupas katla, kur ikvienam bija iespēja nogaršot
SEMINĀRS Norises vieta: Ziedulejas iela 1, Alsunga, Alsungas no-vads, Alsungas kultūras nams. Datums: 2016. gada 24. marts plkst.10.00—12.00 Darba kārtība:
Ģirts Osis, Dienvidkurzemes reģionālās lauksaimnie-cības pārvaldes vadītājs stāstīs par 2016. gada ES tie-šo maksājumu atbalsta saņemšanas nosacījumiem un Lauku attīstības programmas aktualitātēm, EPS sistē-mas lietošanu. Jānis Linde, VTUA, tehniskās uzraudzības vecākais inspektors par Aktualitātēm valsts tehniskās uzrau-dzības aģentūrā. Daiga Mellere, SIA LLKC Kuldīgas biroja vadītāja ie-pazīstinās ar LLKC pasākumiem un atbalsta program-mām uzņēmējdarbības veicināšanai laukos.
6
ALSUNGAS ZIŅAS
jas, Liepājā mācījies par atslēdznieku un vēlāk Rūjienā
par elektriķi, strādājis kolhozā, bet vēlāk iesaukt ar-
mijā un turpmākos gadus strādājis dažādus algotus
darbus.
Antonija dzimusi 1936.gadā 7.augustā septiņu
bērnu ģimenē, pabeigusi Alsungas vidusskolu, pēc
skolas strādājusi Alsungas slimnīcā, bijusi darbvede,
pēc tam mašīnrakstītāja un strādājusi par Kancelejas
inspektori. Pēdējo divus darba gadus kārtojusi arhīvus
Alsungas mežniecībai. Antonijai skolas laikā bijusi ļoti
saticīgi klases biedri, kuri satiekas ikvienā skolas un
klases salidojumā vēl šobaltdien.
Laulības 50 gadi pagājuši raibi, un ir ko atcerē-
ties. Kopā izaudzināti divi bērni - dēls Māris dzimis
1966.gadā un meita Dace dzimusi 1970.gadā. Bērni
auguši un bijuši ļoti patstāvīgi, brālis pieskatījis mazo
māsiņu, jo vecākiem bija darbi, kas jāpadara, lai varētu
uzturēt ģimeni. Ģimenei bijis neliels piemājas dārziņš,
kur audzēt nepieciešamos dārzeņus. Palaikam bijis
kāds mājdzīvnieks, piemēram, pa pajām iegūti divi teļi.
Vienubrīd Antonija un Linards aizrāvušies ar trušu
audzēšanu, kuru bijis paprāvs pulciņš. Dzīves kopīgais
ceļš, protams, nav bijis viegls, kopā pārvarētas dažā-
das grūtības un dažādi izaicinājumi, ko sagatavojis
liktenis, bet tajā pat laikā, saglabājot uzticību, ar kopī-
gu mīlestību izaudzināti bērni un sagaidīti mazbērni –
Justīne, Madars, Nauris, Alise, Armands un Agnese, kā
arī jau trīs mazmazbērni – Pēteris, Tīna un Anrijs.
Un tas vislielākais guvums
Kopīgā mūžā tavā un manā
Ir divu cilvēku tuvums,
Uzticība un saprašanās.
26.februārī Zelta kāzas svinēja
Antonija un Linards Liberti Alsungas novada do-
mes pārstāvjiem bija
liels gods un lepnums
sveikt Libertu ģime-
ni, kas ilgus gadus ir
pratuši sadzīvot un
nosargāt savu laulī-
bu, līdz pat Zelta kāzu
gadadienai.
Antoniju un Linardu
kopā savedusi, kā abi
smejas, dzelzceļa
pārbrauktuve, kur, ik
dienu viens otram
pretim pa dzelzceļa sliedēm ejot, satikās un viens otrā
saskatījās. Abi kopā arī piedalījušies nelielos teātra uz-
vedumos, kur Linards tēlojis, piemēram, policistu, bet
Antonija vienmēr bijusi sufliere. Tā nu abi
„sadziedājušies” kop-
dzīvei un 1966. gada
26. februārī sniegotā
ziemas dienā ar auto-
busu aizbraukuši uz
Kuldīgu, kur bez lie-
ciniekiem sarakstīju-
šies, braucot mājās ar
taksi, pirmais pār-
steigums jau sagaidī-
ja, noorganizēts un
iztīrīts no sniega
plats un skaists pie-
braucamais ceļš līdz
pat „Stenderu” māju
pagalmam. Mājās jauno pāri gaidīja radi un darba kolē-
ģi, kuri bija noorganizējuši dāvanu pūram jaunajai ģi-
menei - izvelkamu galdu ar diviem krēsliem un grāmatu
plauktiņu. Kopdzīves pirmie mēneši no februāra līdz
augustam tika nodzīvoti pie Antonijas „Stenderu” mā-
jās, bet pēc tam abi pārcēlās uz vienistabas dzīvoklīti
turpat Almālē, kur nodzīvoti 8 gadi. 1974.gadā Libertu
ģimene pārcēlās uz trīsistabu dzīvokli, kurā dzīvo vēl
šodien.
Linards dzimis 1933.gada 12.oktobrī divu bēr-
nu ģimenē, pabeidzis skolu un ieguvis vairākas profesi-
7
ALSUNGAS ZIŅAS
SKOLAS ZIŅAS Un putni zaros mosties sāk,
Rīts sirmajā mežā iedegas,
Pa kluso gatvi marts steigšus nāk,
Tam mētelis vējā plivinās.
Marts ar sniegpulkstenītēm raksta pirmā pavasa-ra mēneša atnākšanu.
Marts skolā ienāk ar mācību priekšmetu olimpi-ādēm, valsts pārbaudes darbiem un pavasara brīvdienām skolēniem.
1.martā diagnosticējošais darbs 6. klasei matemā-tikā. 2.martā diagnosticējošais darbs 3. klasei matemā-tikā, angļu valodas olimpiādē Aizputē piedalās 7.klases skolnieki: A.Bergmanis un D.Vicinska ar skolotāju V.Liberti. 8.martā diagnosticējošais darbs 6. klasei dabaszi-nībās, 1.-3.klase dosies ekskursijā uz Rīgu, ap-meklēs leļļu teātra izrādi “Pinokio” 14.-18. martam skolēniem pavasara brīvdienas, bet 12.klases skolēni kārtos eksāmenus. 14.martā skolotājiem tālākizglītības kursi Alsun-gā. 15.martā centralizētais eksāmens angļu valodā 12.klasei. 16.martā centralizētais eksāmens angļu valodā 12.klasei-mutvārdu daļa. 17.martā centralizētais eksāmens krievu valodā 12.klasei.
Olimpiāžu rezultāti:
3.vieta latviešu valodas olimpiādē- 8.klases skol-niecei Elīzai Šmidbergai. Skolotāja Inta Pētersone. Stipendijas par labu mācību darbu janvārī saņē-ma: 10.klases skolniece Alise Punclava, 10.klases skolniece Megija Vilsone, 10.klases skolniece Keitija Marija Gruntiņa, 11.klases skolniece Simona Staņislavčika, 12.klases skolniece Sabīne Rateniece, 12.klases skolniece Paula Stašaite, 12.klases skolniece Inta Puķīte.
Lai saulains, steidzīgs un veiksmīgs sērsnu mēne-sis- marts!
Direktores vietniece Aīda Vanaga
SPORTA ZIŅAS
2015. gada zolītes kopvērtējums:
1.vieta Jānis Alkšņuzariņš
2.vieta Aldis Lukšas
3.vieta Ojārs Ozoliņš, zoļmeistars-Ojārs Ozoliņš.
Šā gada 24.janvārī notika Alsungas ziben-sturnīrs hokejā 3*3.
1.vieta A. Tumpelis, G. Čačs, R. Vainovskis
2.vieta T. Akots, R.Sīlis, M. Bikse
3.vieta T. Tumpelis, M. Berševics, D. Putniņš.
20.janvārī notika Alsungas zibensturnīrs volejbolā sievietēm.
1.vieta A. Macpane, I. Puķīte, S. Rateniece, K. Ķikure, K. Damberga-Danenberga
2.vieta K. Čīma-Alsberga, D.Gulbe, L. Alkšņuzariņa, S. Ivanovska, S. Zauere.
3.vieta I. Kārkliņa, L.Gruntiņa, G. Januša, I. Bendrupe, I. Zaļmeža, L. Cīrule
21.februārī notika Alsungas sporta pasā-kums 50+ sporta diena.
Rezultāti: sievietēm
Rezultāti: vīriešiem
1.vieta 2.vieta 3.vieta
Novuss V.Bikse L.Alkšņuzariņa S.Macpane
Futbola un florbola soda ditieni
A.Pētersone L.Alkšņuzariņa S.Macpane
Galda teniss L.Alkšņuzariņa S.Macpane D.Zvejniece
Šautriņas A.Pētersone S.Macpane D.Zvejniece
Basketbola soda metieni
A.Pētersone D.Zvejniece V.Bikse
Šaušana S.Macpane A.Pētersone V.Bikse
1.vieta 2.vieta 3.vieta
Novuss S.Bikse I.Brošs I.Magons
Futbola un florbola soda sitieni
A.Sokolovskis J.Lipsnis S.Bikse
Galda teniss Z.Pētersons M.Jancis S.Bikse
Šautriņas S.Bikse Z.Pētersons D.Strujevičs
Basketbola soda metieni
S.Bikse M.Jancis I.Magons
Šaušana D.Strujevičs J.Lipsnis M.Jancis
8
ALSUNGAS ZIŅAS
Bērnudārza „Miķelītis” ziņas
Janvārī „Pūcīšu” grupas bērni veica eksperimen-tu: ar krāsām iekrāsoja ūdeni, ielēja trauciņā un pakāra egles zarā, lai sasalst.
Ieguva skaistu, saldētu sveci.
Meteņdienai par godu „Pūcītes” izcepa sviesta mīklas pīrāgus. Pamata formu izveidoja saulīti jeb picu, kuru sadalīja 8 daļās. Platākajā galā ie-rullēja smalki sagrieztu žāvētu gaļu un sīpolu, apkaisītu ar pipariņiem.
”Ezīšu ”grupa mizoja, grieza un rīvēja dārzeņus.
Četru salātu sastāvdaļas:
”Deviņvīru spēks” (baltais rutks, burkāns, ķip-loks, krējums, cukurs, sāls) Šie salāti bērniem garšoja vislabāk.
„Pavasaris” (lociņi, āboli, paprika, burkāni, kā-posti, sīpols, eļļa, citrona sula)
„Pie saulītes ciemos” (burkāni, kāposti, saulespu-ķu sēklas, linsēklas, sezama sēklas )
„Možums” (viss, kas palicis pāri no citiem salā-tiem)
Salāti gatavi!!!
Seniori pateicas
11.februārī uz ikgadējo balli pulcējās seniori. Pēc domes priekšsēdētāja izsmeļošā stāstījuma par jaunumiem Alsungā – pārsteigums! Tradicionālo skābo kāpostu, desiņu un piparmētru tējas vietā pasniedza silto cienastu – sīpolu zupu.
Kādi notikumi risinājušies senioru dzīvē pagāju-šā gadā pastāstīja biedrības „Ziedupīte” vadītāja Dzidra Petroviča. Viņa uzaicināja senioriem iz-teikt savas idejas par jauniem pasākumiem.
Ar koncertu priecēja Snēpeles dāmu kapella. Aiz-kustinošs brīdis bija, kad Snēpeles dāmas pietei-ca Alsungas himnu. Visi cēlās kājās un dziedāja līdzi. Dančus spēlēja mūsu pašu „Suitu muzikan-ti”. Pie abu kolektīvu skaistās mūzikas varēja lus-tīgi izdancoties.
Paldies Alsungas domei un tās priekšsēdētājam Aivaram Sokolovskim par atbalstu un interesi. Mīļš paldies Guntai, Zaigai, „Suitu muzikantiem” un Snēpeles dāmu kapellai par jauko un lustīgo senioru balli.
Pasākuma apmeklētāja Aina
“Kilograms kultūras 2015" laureāti:
Kino: dokumentālā filma "Ručs un Norie". Studija
"Deviņi", režisore Ināra Kolmane.
Priecīgas sejas un laimīgas sirdis par balvu
"Kilograms kultūras" filmai RUCH & NORIE. Pal-
dies, ka mīlam un svinam dzīvi kopā tiešajā ēterā!
Ināra Kolmane , Jānis Juhņēvičs, Līga Pipare, Ručs,
Andrejs Verhoustinskis, Ivars Jēkabsons (2016. g.
25. februāris)
Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”
2015. gada 25. oktobrī šī filma tika atzīta par labā-
ko dokumentālo darbu un ieguva Lielā Kristapa
balvu.
9
27.martā plkst. 12:00
Dižgabalkalnā
(sliktu laikapstākļu gadījumā Kultūras namā)
Lieldienām veltīts pasākums
Pasākumā būs gan olu ripināšana un kaujas, gan ikgadējā kūku izsole, kā arī dažādi konkursi.
Līdzi jāņem sava krāšņākā un stiprākā ola.
ALSUNGAS ZIŅAS
24.martā plkst. 14.00 Alsungā
represēto piemiņas vietā
Komunistiskā genocīda upuru
piemiņas brīdis.
Pēc piemiņas brīža dalīsimies atmiņās Alsungas
muzejā pie tējas krūzes.
11. marts
plkst. 13:00
Alsungas muzejā
aicināts ikviens
piedalīties akcijā
“Mīļdeķīša adīšana
par godu
Latvijas simtgadei”. 1. cikls - “PAVASARIS”
Līdz ņemt dziju pavasarīgās krāsās un adāmās
adatas.
Ja netiekat norādītajā laikā, tad varat savu
adījumu 20x20cm izmērā nogādāt
Ingai Alsungas muzejā. Tālr. informācijai 26425015
APSTIPRINĀTI
ar Alsungas novada domes 25.02.2016.
Sēdes protokollēmumu Nr.2#17
Saistošie noteikumi Nr.1/2016
Par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Alsungas novadā
Izdoti saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu
aprites likuma 22.panta 2.daļu un likuma “Par pašvaldībām” 43.pantu
1. Alsungas novada administratīvajā teritorijā tiek noteikts aizliegums audzēt ģenētiski modificētus kul-
tūraugus.
2. Aizliegums audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus tiek noteikts uz 10 (desmit) gadiem.
3. Saistošie noteikumi stājās spēkā likuma “Par pašvaldībām” 45. pantā noteiktajā kārtībā.
Priekšsēdētājs A.Sokolovskis
Kokles un stabules spēles muzicēšanas nodarbības
Aicinām ikvienu interesentu, gan lielu, gan mazu, uz pirmo tikšanos 30.martā plkst.15.00 Alsungas skolas mūzikas klasē. Gadījumā, ja kāds netiek iepriekšminētajā laikā, lūdzam zvanīt pasniedzējai Dacei Nastevičai pa tālr.26321397. Nodarbības atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Alsungas novada dome
10
ALSUNGAS ZIŅAS
Apstiprināti ar Alsungas novada domes
20.10.2015. sēdes protokollēmumu Nr.10#12 Grozīti:
ar Alsungas novada domes 29.12.2015. sēdes protokollēmumu Nr.14#3
Saistošie noteikumi 9/2015 Grozījumi Nr.14/2015. saistošajos noteikumos
Alsungas novadā Par transporta komunikāciju un inženierkomunikāciju aizsardzību un rakšanas darbu veikšanu
Alsungas novadā Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma „Par pašvaldībām” 15. panta
pirmās daļas 2. punktu un 41.panta pirmās daļas 1. punktu un 43.panta 9.un 11.punktu
(ar grozījumiem, kas izdarīti 29.12.2015.)
I. SAISTOŠAJOS NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI
1. Rakšanas darbi (turpmāk tekstā – darbi) – darbi, kas saistīti ar rakšanu dziļāk par 30 cm (pilsētas un ciemu teritorijās) un dziļāk par 50 cm (ārpus ciemu teritorijām), bet sarkano līniju vai aizsargjoslu robežās jebkurā dziļumā. 2. Darbu veikšanas projekts – uz tehniskā projekta pamata izstrādāts detalizēts projekts atsevišķiem būvdarbu cikliem vai speciālam darbu veidam. 3. Rakšanas darbu izpildītājs (turpmāk tekstā – darbu izpildītājs) – par rakšanas darbu izpildi atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona. 4. Rakšanas darbu pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarotā persona, kuru uzdevumā, pamatojoties uz līgumu, būvuzņēmējs veic būvdarbus. 5. Avārija – iepriekš neplānoti inženierkomunikāciju bojājumi, kas var radīt materiālus zaudējumus vai draudus cilvēka drošībai. 6. Avārijas Pieteikums – defekta akts dokuments, kuru sagatavo par avārijas vai citiem ekspluatācijas laikā radītiem būves bojājumiem, bojā-juma vietu, bojājuma laiku un kuru saskaņo ar dienestu atbildīgām personām par rakšanas darbiem inženierkomunikāciju aizsargjoslā. 7. Sarkanā līnija – juridiski noteikta, detālplānojumā vai zemesgabala plānā atzīmēta ielas, nobrauktuves un/vai inženiertehnisko komunikāci-ju koridora robeža. 8. Atļauja rakšanas darbu uzsākšanai - noteiktā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības veikt rakšanas darbus vai norobežot transporta komunikācijas konkrētā vietā un laikā, atbilstoši Būvvaldē saskaņotam objekta novietnes plānam, būves metam vai projektam; 9. Izslēgts 29.12.2015.
I I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
10. Noteikumu „Par rakšanas darbu veikšanu Alsungas novadā”, turpmāk tekstā „Noteikumi”, izdošanas mērķis ir aizsargāt pašvaldības trans-porta un inženierkomunikāciju tīklus, ielas, ceļus, būves un labiekārtotās un aizsargātās teritorijas no patvaļīgiem rakšanas darbiem, nodroši-nāt inženiertehnisko komunikāciju ekspluatācijas pārraudzību, kā arī veikt šo komunikāciju uzmērīšanu un to aktualizēšanu pilsētas vienotajā topogrāfiskajā plānā. (29.12.2015. redakcija). 11. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Alsungas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā veicami rakšanas darbi:
11.1. uz ielu un ceļu brauktuvēm, nomalēm un grāvjiem, ietvēm, trotuāriem un velosipēdistu celiņiem, kuriem nav noteiktas sarkanās līni-jas;
11.2. inženierkomunikāciju un citās ekspluatācijas aizsargjoslās; 11.3. zaļajā zonā un publiskās teritorijās; 11.4 .rakšanas darbiem, kas saistīti ar rakšanu dziļāk par 30 cm (ciemu teritorijās) un dziļāk par 50 cm (ārpus ciemu teritorijām), bet sar-kano līniju vai aizsargjoslu robežās- jebkurā dziļumā.
(29.12.2015. redakcija) 12. Noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic rakšanas darbus, tai skaitā, būvē, remontē un ekspluatē pazemes
inženierkomunikācijas. Par darbiem šo Noteikumu izpratnē netiek uzskatīts:
12.1. lauksaimnieciska rakstura un meža apsaimniekošanas darbi, kas saistīti ar zemes apstrādi vai kopšanu, ievērojot terminu skaidrojumu „Rakšanas darbi” ierobežojumus,
12.2. darbi, kuru veikšanai ir izsniegtas būvatļaujas, gadījumos, kad savā īpašumā būvdarbus veic fiziska persona personīgai lietošanai, 12.3. derīgo izrakteņu ieguve, ja tās darbībai saņemta Valsts vides dienesta atļauja. (29.12.2015. redakcija)
13. Lai nodrošinātu ielu, transporta būvju, trotuāru, zaļo zonu saglabāšanu, aizliegts: 13.1. dziļāk par 0,3m patvarīgi rakt un uzbērt grunti, dzīt pāļus un tapas, veikt ģeoloģiskos urbumus un tamlīdzīgi, izstrādāt grunti, sagādāt
velēnas, planēt laukumus un nojaukt ēkas bez pazemes inženierkomunikāciju pieslēguma atvienošanas, 13.2. patvarīgi veikt jebkura veida būvdarbus un zemes darbus, 12.3. patvarīgi aizņemt ielas, trotuārus, zaļās zonas, transporta būvju ele-
mentus, novietojot uz tiem sastatnes, nožogojumus, būvmateriālus, dažādus mehānismus un iekārtas, 13.4. uzlauzt jebkura veida ielu segumu, izņemot avāriju likvidācijas darbos un gadījumos, kas rakstiski saskaņoti ar pašvaldību, 13.5. ar 1.punktā minēto darbu rezultātā izstrādāto grunti un būvgružiem piesārņot vai aizsprostot brauktuvi, ietves, apstādījumus un zālā-
jus, 13.6. braukt pa ielām ar kāpurķēžu tehniku vai citiem mehānismiem, kas bojā brauktuves
14. Jauna asfaltbetona seguma uzlaušana nav pieļaujama ielām un ceļiem 5 (piecu) gadu un ietvēm 3 (trīs) gadu laikā pēc asfaltbetona seguma ieklāšanas, izņemot avāriju likvidācijas darbus un gadījumus, kas rakstiski saskaņoti ar pašvaldību. 15. Atļauju norobežojošo konstrukciju uzstādīšanai un/vai rakšanas darbu uzsākšanai (1.pielikums, turpmāk tekstā – atļauja) izsniedz Alsun-gas novada domes būvvalde (turpmāk tekstā – būvvalde). Atļauja nedod tiesības veikt būvdarbus, kuriem nepieciešama Būvatļauja. Atļauju –saskaņojumu avārijas seku (bojājuma) likvidēšanas gadījumā ielu seguma, gājēju celiņa uzlaušanai, darbu veikšana zaļajā zonā un pašvaldības autoceļu aizsargjoslā, ielu un ceļu sarkano līniju robežās izsniedz Alsungas novada domes izpilddirektors. Dokumentu, pēc avāriju seku likvidē-šanas, izpilddirektors iesniedz būvvaldei.
11
ALSUNGAS ZIŅAS
16. Darba veicējam ir pienākums saņemt atļauju pirms darbu uzsākšanas šādos gadījumos: 16.1. uz ielu un ceļu brauktuvēm, nomalēm un grāvjiem, ietvēm, trotuāriem un velosipēdistu celiņiem,
kuriem nav noteiktas sarkanās līnijas; 16.2. jebkuriem rakšanas vai šurfēšanas darbiem, ielu un ceļu sarkano līniju robežās neatkarīgi no rakšanas dziļuma; 16.3. rakšanas darbiem būvobjektu, t.sk. inženierkomunikāciju izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācija jebkurā teritorijā, ja rakšana notiek
Latvijas Republikas Aizsargjoslu likumā noteiktajos gadījumos objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās; 16.4.jebkuriem darbiem, kas saistīti ar rakšanu pašvaldības īpašumā esošos objektos (labiekārtoti spēļu laukumi, parki, veloceliņi, auto-
stāvvietas u.tml.), vai pašvaldībai piekritīgās teritorijās vai teritorijās, kuru īpašnieks saskaņā ar Valsts zemes dienesta kadastra in-formāciju nav noteikts;
16.6. jebkuriem darbiem (t.sk. reklāmas stendu, sastatņu un celtniecības materiālu izvietošanu, labiekārtošanas un citu darbu veikšanu), kas saistīti ar norobežojošo konstrukciju uzstādīšanu ielu un ceļu sarkano līniju robežās;
16.7. zaļajā zonā un publiskās teritorijās. 16.8. jebkuriem darbiem, kas saistīti ar pieslēgumiem pie maģistrālajām inženierkomunikācijām (t.sk. ūdens, kanalizācijas,
siltuma, elektro un telekomunikācijām), ja tas saistīts ar rakšanas darbiem, neatkarīgi no zemes gabala piederības.
III. ATĻAUJAS SAŅEMŠANAS KĀRTĪBA
17. Atļaujas saņemšanai darbu veicējam jāiesniedz Būvvaldē šādi dokumenti: 17.1. pieteikums (2.pielikums), kurš saskaņots ar to inženierkomunikāciju turētājiem, kuru aizsargjoslās plānots veikt rakšanas darbus,
kā arī saskaņots ar zemes īpašnieku (ja tāds skaņojums nav projektā vai plānā); 17.2. Ja rakšanas darbu veicēju ir nozīmējusi juridiskā persona – juridiskās personas izdots dokuments par atbildīgās personas norīkoša-
nu rakšanas darbu veikšanai, norādot objekta adresi un būvdarbu nosaukumu; 17.3. Būvkomersanta reģistrācijas apliecība vai sertifikāts par tiesībām veikt komunikāciju izbūves un seguma atjaunošanas darbus; 17.4. Objekta novietnes plāns, kurā norādītas tuvumā esošās komunikācijas, būves mets vai projekta oriģināls, kas saskaņots (akceptēts)
Alsungas novada domes būvvaldē; 17.5. Ja nepieciešams – transporta kustības shēma, akts par būves galveno asu nospraušanu dabā, darbu veikšanas projekts; 17.6. Ielu un ceļu aizņemšanas gadījumā, ar sastatnēm un pagaidu nožogojumiem – norobežojuma konstrukcijas projekts ar drošības
elementu izvietojumu; 17.7. Aizsargjoslu pārklāšanās gadījumos–īpašnieku vai tiesisko valdītāju savstarpēja vienošanās par ekspluatācijas un remontu darbu
veikšanu objekta kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos. 17.8. Avārijas gadījumā-avārijas pieteikums-defekta akts, kuru sastāda iestādes pilnvarotā persona, kurai pieder inženiertehniskā ko-
munikācija, kurā radusies avārija vai bojājums (3.pielikums). 17.8.1.Ja avārijas seku likvidēšanas darbos paredzēta ielu seguma un gājēju celiņu uzlaušana, darbu veikšana zaļajā zonā, darbu
veikšana pašvaldības autoceļu aizsargjoslās, darbu veikšanu ielu un ceļu sarkano līniju robežās. Pieteikuma–defekta aktu iesniedz novada domes izpilddirektoram(pielikums Nr.3),kas ir par pamatu rakšanas darbu atļaujas izsniegšanai (pielikums Nr.4).Izpilddirektors pieteikumu-defekta aktu iesniedz novada domes būvvaldē kopā ar atļauju- saskaņotu pēc avārijas seku likvidēšanas.
17.8.2.Avārijas seku likvidēšanas pieteikuma-defekta aktu par avārijas seku likvidēšanu pārējā novada teritorijā iesniedz novada domes būvvaldē un saņem atļauju vienas darba dienas laikā pēc darbu uzsākšanas; izejamās un svētku dienās–nākamā dar-ba dienā.
18. Būvvalde nosaka prasības darbu sagatavošanai un veikšanai, kuras ieraksta darbu veikšanas atļaujā. 19. Atļauja pašvaldībā ir jāizņem desmit dienas pirms darbu uzsākšanas un trīs dienas pirms darbu izpildes sākuma jābūt noformētiem vis-iem nepieciešamajiem saskaņojumiem. 20. Atļaujā norādītie darbu veikšanas vai izpildes termiņi attiecināmi arī uz atjaunošanas darbu veikšanu. Par atjaunošanas darbu pabeigša-nu tiek sastādīts darbu nodošanas – pieņemšanas akts. 21. Ja rakšanas darbu termiņam ir nepieciešams pagarinājums, tad atļaujas pieprasītājs trīs dienas iepriekš iesniedz rakstisku pamatojumu pašvaldībai/pārvaldei termiņa pagarinājuma nepieciešamībai. 22. Atļaujas pieprasītājam pirms darbu uzsākšanas savlaicīgi ir jābrīdina zemes īpašnieks. 23. Remonta un celtniecības darbu veikšana, inženiertīklu izbūve u.c. darbi pieļaujami tikai atļaujā norādītajās robežās. Ja zemes darbu izpil-de ir paredzēta vairākos objektos, atļauja ir jānoformē atsevišķi katram objektam. 24. Darbus, kurus veic pirms un pēc Atļaujā norādītā termiņa beigām, uzskata par patvarīgiem IV. AVĀRIJAS LIKVIDĀCIJAS DARBI
25. Par avārijas likvidācijas darbu izpildi ir atbildīga organizācija, kuras pārziņa ir pazemes inženierkomunikācijas un kura atļaujas veidla-pas saskaņojuma daļā izdara ierakstu par avārijas esamību. 26. Avāriju likvidēšana jāveic LR normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, un to veic, ievērojot inženierkomunikāciju aizsardzības noteiku-mus. 27. Par darbiem, kas saistīti ar avārijas novēršanu, jāinformē novada domes izpilddirektors ,iesniedzot pieteikumu-defektu aktu. Saņemot informāciju par avāriju iesniedz pieteikuma-defekta aktu un nekavējoties uzsāk tās likvidācijas darbus. Atļauja jānokārto vienas darba die-nas laikā (17.8.1 punktā norādītā gadījumā). 28. Avārijas likvidēšanas darbi pazemes inženiertīklos jāsāk nekavējoties pēc avārijas signāla saņemšanas. Tos ir tiesības veikt pirms atļau-jas saņemšanas, ievērojot pārējo inženiertīklu aizsardzības noteikumus. Avārijas defektu akti jāiesniedz novada domes būvvaldē vienas darba dienas laikā pēc darba uzsākšanas (17.8.2 punktā norādītā gadījumā).
V. DARBU VEIKŠANAS KĀRTĪBA
29. Personai, kura atbild par darbu izpildi, darbu veikšanas laikā jāuzturas objektā. Objektā jābūt darbu veikšanas atļaujai un ar to saistītai dokumentācijai.
12
ALSUNGAS ZIŅAS
30. Atbildīgais par darbu veikšanu visa darba cikla izpildes laikā nodrošina gājēju un transporta kustības drošību veicamo darbu zonā. 31. Veicot rakšanas darbus inženierkomunikāciju aizsargjoslās, pirms tranšejas aizbēršanas jāsaņem inženierkomunikāciju turētāja pār-stāvja rakstiska piekrišana tranšejas aizbēršanai. 32. Inženiertīklu avārijas likvidēšana jāsāk nekavējoties pēc avārijas signāla saņemšanas. To veic, ievērojot pārējo inženiertīklu ekspluatā-cijas noteikumus. Pēc darbu pabeigšanas vienas nedēļas laikā Būvvaldē jānoformē darbu veikšanas atļauja. Avārijas defektu akti jāiesniedz Būvvaldē darbadienas laikā pēc darbu uzsākšanas, bet izejamās un svētku dienās – nākamajā darba dienā. 33. Par uzrādīto inženierkomunikāciju saglabāšanu ir atbildīgs darbu izpildītājs, kurš ierakstīts atļaujā. 34. Remonta darbus un ceļa (ielas) seguma atjaunošanas darbus drīkst veikt licencētas juridiskas vai sertificētas fiziskas personas. Gadīju-mos, ja Darbus, kas nav saistīti ar ceļa (ielas) seguma atjaunošanu, veic nesertificēta fiziska persona, atbildīgs par darbu veikšanu ir pasūtī-tājs. 35. Darbu izpildītājam darbu veikšanas laikā jāuzturas objektā. Objektā jābūt atļaujai un ar to saistītai dokumentācijai. 36. Darbu izpildītājs atbild par nožogojumu, satiksmes regulēšanas līdzekļu un inženierkomunikāciju saglabāšanu darbu izpildes laikā, kā arī par gājēju un transporta drošību. Darba zīmējumā vai projektā neuzrādītu inženiertīklu bojāšanas gadījumā atbildību par to nes šo tīklu īpašnieki. 37. Darbu izpildītājam jārūpējas, lai vietas, kur uz ielām un to tiešā tuvumā tiek veikti darbi:
37.1. tiktu apzīmētas ar atbilstošām ceļa zīmēm, ierobežojošām un novirzošām ierīcēm, tai skaitā, tumšā diennakts laikā un nepietieka-mos redzamības apstākļos tiktu nodrošināta šo vietu redzamība ar gaismu atstarojošiem materiāliem vai arī ar signāluguņu (lukturi sarkanā krāsā) esamību uz rakšanas zonas robežas (apgaismošanai drīkst izmantot 12V vai 36V spriegumu);
37.2. nepieciešamības gadījumā tiktu aprīkotas ar gājēju tiltiņiem. 38. Izpildot rakšanas darbus, aizliegts apbērt ar zemi komunikāciju aku vākus, sadales skapjus, robežzīmes, poligonometrijas punktus. Bez saskaņošanas ar pašvaldības izpilddirektoru aizliegts rakt:
38.1. no augoša koka: 38.1.1. gāzes vada tranšeju ne tuvāk par 1,5m, 38.1.2. siltumtrasi, ūdensvadu, drenāžu, elektro un sakaru kabeli ne tuvāk par 2m;
38.2. no krūma: 38.2.1. siltumtrasi ne tuvāk par 1m, 38.2.2. elektro un sakaru kabeli ne tuvāk par 0,7m.
39. Ja, veicot zemes rakšanas darbus, tiek atrastas apakšzemes komunikācijas, kas nav uzrādītas tehniskajos dokumentos, darbi nekavējo-ties jāpārtrauc un jāveic visi pasākumi, lai pasargātu atrastās apakšzemes komunikācijas pret bojājumiem - nekavējoties darba vietā jāiz-sauc attiecīgā uzņēmuma pārstāvis, jāziņo pašvaldības izpilddirektoram. 40. Veicot darbus, jāievēro normatīvo aktu prasības un drošības pasākumi. Strādājošiem, kuri veic darbus uz ielas braucamās daļas, jebkurā diennakts laikā jābūt labi saredzamā darba apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un jāievēro darba drošības prasības, inže-nierkomunikāciju aizsardzības prasības. VI. TERITORIJAS ATJAUNOŠANA UN GARANTIJAS
41. Par visiem inženierkomunikāciju izbūves, remonta darbiem, ieskaitot arī avārijas likvidācijas darbus un seguma atjaunošanu, atbildīgs ir darba izpildītājs. 42. Atjaunoto ielu un ceļu segumu uzrāda Alsungas novada domes Izpilddirektoram, kas izdara atzīmi atļaujā par darbu pieņemšanu. VII. ĢEODĒZISKĀ KONTROLE, IZPILDSHĒMU NODOŠANA
43. Inženierkomunikāciju izbūves gaitā pirms tranšejas aizbēršanas komunikācijas digitāli uzmēra un sagatavo izpildshēmu. Izpildshēmu saskaņo ar attiecīgo komunikāciju īpašnieku vai tā atbildīgo pārstāvi. 44. Uzmērīto inženierkomunikāciju, segumu u.c. objektu izpildshēmās jānorāda zemesgabalu robežas un kadastru numurus, ēkas adrese. 45. Uzmērīto topogrāfisko informāciju jāiesniedz SIA ”Topodati” saskaņošanai. 46. Inženierkomunikāciju ģeodēzisko kontroli veic Alsungas novada domes Būvvalde. 47. Pēc ar SIA ”Topodati” saskaņotas izpildshēmas nodošanas Alsungas novada domes Būvvaldei, tā izdara atzīmi atļaujā par darbu izpildi un izpildshēmu nodošanu. VIII. ATBILDĪBA PAR ŠO NOTEIKUMU PĀRKĀPŠANU
48. Rakšanas vai transporta komunikāciju norobežošanas darbu veikšana bez atļaujas vai pēc atļaujā norādītā termiņa tiek uzskatīta par patvaļīgu. Ja tiek konstatēta patvaļīga darbu veikšana vai arī darbus veic nereģistrēts būvkomersants vai fiziska persona bez sertifikāta, atbildīgs par šo darbu veikšanu ir pasūtītājs un izpildītājs. 49. Par patvaļīgu darbu veikšanu, saistošajos noteikumos minēto prasību neievērošanu vai izpildshēmu nenodošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām līdz 350,00 euro, bet juridiskajām personām līdz – 1400,00 euro . 50. Administratīvo pārkāpumu protokolu par šo noteikumu neievērošanu sastāda Alsungas novada būvvalde, valsts vai pašvaldības polici-ja. 51. Administratīvo pārkāpumu lietas, pamatojoties uz sastādītajiem administratīvo pārkāpumu protokoliem, izskata Alsungas novada do-mes Administratīvā komisija. 52. Naudas soda piemērošana un samaksa neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas un nepieciešamības izpildīt šo noteikumu prasī-bas. IX. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI
53. Par rakšanas darbu atļaujas izsniegšanu, veicot avārijas seku likvidēšanas darbus netiek iekasētas pašvaldības nodeva. 54. Šie noteikumi stājas spēkā nākamā dienā pēc to publicēšanas pašvaldības informatīvajā izdevumā “Alsungas ziņas”.
Priekšsēdētājs A. Sokolovskis