Gaiss ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka dzīvības procesu norisi uz Zemes

Cilvēks diennaktī patērē 6-12 m3 gaisa, bet lielas fiziskās slodzes gadījumā

vēl vairāk –līdz ar to pat kaitīgu vielu

Gaisa piesārņojums

2

Slāpeklis un skābeklis sastāda ~99 % no ieelpotā gaisa, bet ieelpoti tiek arī:

līdz ar to pat kaitīgu vielu mikrodaudzums gaisā var ietekmēt

cilvēka veselībuDabā radies

Cilvēka radīts

Neliels citu gāzu daudzums

Daži pilieniūdens

Putekļi

Apmēram 95% gaisa masas atrodastroposfērā

Piesārņojošās vielas ātri izplatās atmosfērā diezgan lielos attālumos

3

Tādējādi atmosfēras gaisa piesārņojums ir starptautiska mēroga problēma, un

piesārņojuma samazināšanā liela nozīme ir starptautiskai sadarbībai

Gaisa piesārņojumu rada, piemēram:

Lielākā daļa piesārņojuma rodas no fosilā kurināmā sadedzināšanas un degvielas dzinēju darbības

Rūpnīcas

Siltum-elektrostacijas

Transporta līdzekļi

4

Rūpnīcas

Ķīmisko tīrītavu šķīdinātāji

Cigarešu dūmi

Slāpekļa oksīdi tiek emitēti gaisā arī tad, ja tiek bagātīgi lietoti slāpekļa minerālmēsli; atmosfērā nonāk ļoti daudz metāna no mājdzīvnieku zālēdāju kuņģiem, kā arī

bezskābekļa apstākļos pūstot augu atliekām mitros rīsa laukos

Sadzīves radītais gaisa piesārņojums

Aviācijas radītais gaisa piesārņojums

5Gaisa piesārņojums no ugunsgrēkiem

piesārņojums

Primārie

SekundārieCO CO2

SO2 NO Ogļūdeņraži

NO SO HNO

Primārie gaisa piesārņotāji (piemēram, sēra dioksīds)

nonāk gaisā dabas procesos vai cilvēka darbības rezultātā

tiešā veidā

Sekundārie gaisa piesārņotāji (piemēram, sērskābe) veidojas gaisā ķīmiskajā reakcijā starp

primāro piesārņotāju un gaisa komponenti

6

Dabiskie Piesārņojuma avoti

Stacionārie

Mobilie

OgļūdeņražiSuspendētās

daļiņas

NO2 SO3 HNO3

H2SO4 H2O2

O3

NO3- SO4

2- sāļi

Antropogēnie

Gaisa kustība un turbulence

Absorbētās vielas, kas ir nonākušas troposfērā, var pārvietoties gan vertikāli, gan arī horizontāli, bieži arī reaģējot savā starpā vai ar

atmosfēras dabiskajām komponentēm

Lidmašīnas radīta turbulence

Gaisa kustība un turbulencepalīdz izkliedēties

piesārņotājiem

7

Tomēr noturīgie bīstamie savienojumi tādā veidā var pārvietoties lielā attālumā pirms tie atgriežas uz Zemes virsmas kā

cietas daļiņas, šķīduma pilieni vai nokrišņos izšķīdinātas vielas

Iespējams, ka cilvēki pirmo reizi saskārās ar gaisa piesārņojuma bīstamību, kad sāka kurināt ugunskurus slikti ventilētās alās

Lauksaimnieciskās revolūcijas laikā, gaisa piesārņojums, ko radīja koksnes un vēlāk arī akmeņogļu dedzināšana, sāka izraisīt nopietnas problēmas

Jau 1273.gadā Anglijas karalis Edvards I aizliedza dedzināt

8

Piesārņotāju daudzveidība un daudzums ir krasi palielinājušies līdz ar Rūpnieciskās revolūcijas

sākumu:

Automašīnu ieviešana pasliktināja gaisa kvalitāti, pievienojot tam jaunas vielas, piemēram,

svina savienojumus, kas radās izmantojot etilēto benzīnu

Parādījās jauns smoga veids – fotoķīmiskais smogs

Jau 1273.gadā Anglijas karalis Edvards I aizliedza dedzināt akmeņogles, lai samazinātu gaisa piesārņojumu

Edvards I

1930, Māsas ieleja, BeļģijaDaudzi ķīmisko ražotņu skursteņi nepārsniedza 80 m augstumu, līdz ar to mierīgā

decembra nedēļā toksisko vielu izmeši uzkrājās zem inversijas slāņa un, sajaucoties ar miglu, radīja gaisa piesārņojumu, kas prasīja 60 cilvēku dzīvības, bet tūkstošiem

saslima ar elpošanas ceļu slimībām

Attīstoties rūpniecībai gaisa piesārņojuma sekas pasaules sabiedrība sāka apzināties tikai pēc vairākiem incidentiem, kas bija prasījuši cilvēku upurus

9

1948, Donora, ASVMiglai sajaucoties ar sēra dioksīda un disperģētām

daļiņām, kas nāca no tēraudkausētavas, cinka ieguves uzņēmuma un sērskābes ražotnes, pilsētā 5 dienas gaisa

piesārņojums bija tik liels, ka saslima 6 000 no 14 000 pilsētas iedzīvotājiem, bojā gāja 20 cilvēki

1952, Londona, Apvienotā KaralisteMierīgā ziemas nedēļā 5.-9. decembrī izveidojās bieza migla, kā ietekmē no smoga izraisītiem elpošanas traucējumiem bojā gāja 4000-12000 Londonas

iedzīvotāji

Troposfērā ir sastopami tūkstošiem gaisa piesārņotāju, tomēr galvenogaisa piesārņojumu rada deviņas grupas:

1. Oglekļa oksīdi (CO un CO2)

2. Sēra oksīdi (SO2 un SO3)

3. Slāpekļa oksīdi (N2O, NO un NO2)

10

3. Slāpekļa oksīdi (N2O, NO un NO2)

4. Gaistošie organiskie savienojumi (izplatītākie ir metāns (CH4), benzols (C6H6),

formaldehīds (CH2O), hlorfluorogļūdeņraži un hlorbromogļūdeņraži)

5. Disperģētas cietās daļiņas, tai skaitā putekļi, kvēpi, ziedputekšņi, azbests, svina,

arsēna, kadmija un citu smago metālu savienojumi, nitrāti un sulfāti, šķīdumu pilieni (sērskābe, naftas produkti,

dioksīni, policikliskie bifenili, pesticīdi)

6. Fotoķīmiskie oksidanti (ozons (O3), peroksicilnitrāti, ūdeņraža peroksīds (H2O2), hidroksila radikāli (OH-), aldehīdi, kas veidojas

atmosfērā savstarpēji reaģējot skābeklim, slāpekļa oksīdiem un gaistošiem ogļūdeņražiem Saules gaismas ietekmē

7. Radioaktīvās vielas (radons (Rn222), jods (J131), stroncijs (Sr90), plutonijs (Pu239) un citi

radioaktīvie izotopi, kas nonāk atmosfērā gāzveida

11

9. Troksnis, kas rodas izmantojot transporta līdzekļus, ražošanas un celtniecības mehānismus vai iekārtas, putekļu

sūcējus, mauriņu pļāvējus, radio utt.

radioaktīvie izotopi, kas nonāk atmosfērā gāzveida vai disperģētu daļiņu veidā

8. Siltums, kas vienmēr veidojas vienam enerģijas veidam pārvēršoties par otru, it īpaši – sadedzinot fosilo kurināmo

automobiļu dzinējos, rūpnīcu kurtuvēs, termoelektrostacijās un krāsnīs vai kamīnos

Attīstītās valstīs piesārņojums tiek emitēts gaisā, galvenokārt, sadedzinot

fosilo kurināmo siltumelektrostacijās vai rūpnīcās un izmantojot degvielu

transporta līdzekļos

Attīstošās valstīs gaisapiesārņojumu galvenokārt rada koksnes, kaltētu dzīvnieku mēslu un augu atliekudedzināšana neefektīvas konstrukcijas

pavardos vai ugunskuros

12

Karš arī ir viens no būtiskiem gaisa piesārņotājiem

Mežu un savannu dedzināšana, lai veidotu tīrumus vai ganības tropiskajos un subtropu apgabalos, gaisā ievada milzīgus oglekļa oksīdu

daudzumus, slāpekļa oksīdus un metānu; arī pēc tam, kad meži ir nodedzināti, atsegtā augsne emitē gaisā slāpekļa oksīdus

Piemēram, Persijas līča kara laikā tika aizdedzināti apmēram600 naftas urbumi Kuveitā, bet līcī ieplūda milzīgs naftas produktu daudzums –

naftas degšanas kvēpi izplatījās visapkārt zemeslodei

Smogu biežums un bīstamība ir atkarīga no:

Vietās, kur ir daudz nokrišņu, lietus un sniegs attīra gaisu no piesārņotājiem,

Pilsētas vietējā klimata un topogrāfijas

Iedzīvotāju skaita

Rūpniecības īpatsvara

Kurināmā veida, kādu izmanto ražošanas, apkures un transporta vajadzībām

13

Vietās, kur ir daudz nokrišņu, lietus un sniegs attīra gaisu no piesārņotājiem, bet stiprs vējš izvēdina pilsētu, atnes tīru gaisu un izkliedē

piesārņojumu plašā teritorijā

Pakalni un kalni mazina vēja plūsmu ielejās un ļauj piesārņojumam koncentrēties zemes līmenī

Arī pilsētas ēkas mazina vēju, kas savukārt traucē piesārņojuma izkliedi

Ja daži primārie piesārņotāji sāk mijiedarboties Saules gaismas ietekmē, veidojas daudzu primāro un sekundāro piesārņotāju maisījums,

ko sauc par fotoķīmisko smogu

Fotoķīmiskais smogs vairāk vērojams vietās, kur ir saulains, karsts un sauss klimats, kā arī ir

14

ir saulains, karsts un sauss klimats, kā arī ir daudz automašīnu

Izteiktas fotoķīmiskā smoga pilsētas ir Losandželosa, Denvera, Sidneja, Mehiko,

Soltleiksitija un Buenosairesa, tomēr arī tajās smogi parasti ir vasaras laikā

Smogs Milānā

Sadegot akmeņoglēm un smagās naftas frakcijām, kas satur daudz sēra savienojumu, var veidoties rūpnieciskie smogs – agrāk tas

bieži veidojās pilsētās ziemas laikā

Rūpniecisko smogu pārsvarā veido sēra dioksīda, sērskābes pilieniņu un cieto daļiņu maisījums

Industriālais smogs Fotoķīmiskais smogs

Pelēks industriālais

smogs

SO2 un cietās daļiņas no ogļu sadegšanas

Migla vai mitrs gaiss Saules gaisma

Brūns fotoķīmiskais

smogs

Slāpekļa oksīdi un gaistoši organiskie savienojumi

15

Normāla piesārņojuma izkliede gaisā

Vēsāks gaiss

Vēss gaiss

Silts gaiss

Termiskā inversija un piesārņojuma

koncentrēšanās gaisā

16

Vēss gaiss

Silts inversijas slānis

Vēss gaiss

Disperģētās daļiņas jeb cietu vielu sīkas daļiņas un putekļi paliek atmosfērā noteiktu laiku, kas ir atkarīgs no daļiņas relatīvā izmēra,

nokrišņu biežuma un intensitātesLielākās daļiņas, kuru diametrs

ir >10 mikroni, parasti atrodas troposfērā 1-2 dienas līdz Zemes gravitācijas spēka ietekmē vai nokrišņu darbības

rezultātā nonāk atpakaļ uz Zemes virsmas

Sīkās daļiņas ir viskaitīgākās cilvēka veselībai, jo var pārvarēt plaušu dabiskās aizsardzības barjeru un uz šo daļiņu virsmas var būt adsorbējušās kancerogēnās vai

toksiskās vielas, kas kopā ar daļiņām nonāk organismā17

rezultātā nonāk atpakaļ uz Zemes virsmas

Vidēja izmēra daļiņas, kuru diametrs ir 1-10 mikroni, ir vieglākas un paliek disperģētā

stāvoklī vairākas dienas

Ļoti sīkas daļiņas ar izmēriem, kas ir mazākas par 1 mikronu troposfērā paliek 1-2 nedēļas, bet stratosfērā

1-5 gadus, kas ir pietiekams laiks, lai apceļotu apkārt zemeslodei

Tabakas dūmiPutekšņi

Krāsas pigmenti

KvēpiPelni

Jūras sāls putekļi

Mazas daļiņas Vidējas daļiņas Lielas daļiņas

Ziedputekšņi palielinājumāPesticīdu putekļi

Fotoķīmiskaissmogs

Metalurģijas putekļi un gāzes

Akmeņogļu putekļi

Milti

Cementa putekļi

Tabakas dūmiPutekšņi

0,001 0,01 0,1 1,0 10,0 100,0 Mikrometri (μm) 18

Urbanizētās teritorijās gaisa piesārņojuma izkliedi ietekmē ne tikai Zemes virsmas nevienmērīgā sasilšana, kā rezultātā izveidojas tā

saucamās “siltumsalas”, bet arī apbūves īpatnības

19

Gaisa plūsmu turbulence pilsētas ielās ar augstu un vienādu apbūvi

Koku ietekme uz gaisa plūsmām pilsētā

Pilsētu gaisa piesārņojums ir viena no nopietnākajām vides problēmām pasaulē, kas ik gadu prasa vairāku miljonu cilvēku dzīvības

20

0-3030-6060-100100-150150-200200-230Nav datu

Nāves gadījumu skaits uz milj. cilv.

Pilsētu gaisa piesārņojuma izraisīto nāves gadījumu skaits pasaulē 2000.g.

Avots: Pasaules Veselības organizācijas ziņojums, 2002

Sadegot akmeņoglēm vai smagajām naftas frakcijām, gaisā tiek emitēts liels daudzums sēra dioksīda (SO2), cieto daļiņu un slāpekļa oksīdu

Lai samazinātu vietējo piesārņojumu 20.gs. 50.-60.gados tika būvēti arvien augstāki skursteņi, kas izkliedē piesārņojumu virs termiskās

inversijas slāņa

Rezultātā mazinājās vietējais

piesārņojums, tomēr teritorijās, kas atradās pa vējam,

piesārņojums sāka strauji

21

Sēra un slāpekļa oksīdi tiek pārnesti lielos attālumos un atmosfērā veido skābes, kas sasniedz zemes virsmu slapjā veidā (skābais

lietus vai sniegs) un sausā veidā (gāzes, migla vai cietās daļiņas) jeb kopumā – kā skābie nokrišņi

inversijas slāņapiesārņojums sāka strauji

palielināties

Tādējādi kopš 1950.gada globālais piesārņojums ar sēra un slāpekļa oksīdiem ir trīskāršojies

Vējš

Transformācija par sērskābi (H2SO4) un slāpekļskābi (HNO3)

Slāpekļa oksīds (NO)

Augsnes putekļi un amonija gāze daļēji neitralizē skābes par

sulfātiem un nitrātiemSēra dioksīds (SO2) un slāpekļa oksīds

Veidojas SO2, bet

Skābju pilieni sajaucas ar lietu vai sniegu – veidojas

skābie nokrišņi

Tā kā ūdens pilieni un cietās daļiņas nokrīt uz zemes samērā ātri, skābie nokrišņi ir vairāk reģionāla vai kontinentāla,

nevis globāla problēma22

Okeāns

Skābā migla

Veidojas SO2, bet sulfātu un nitrātu daļiņas nosēžas uz

zemes

Ezeros, īpaši seklos, notiek ūdens

paskābināšanās

Pilsēta

Lauku saimniecība

� Rūpnieciskos rajonos un lielpilsētāslietus skābums ir pH≈4

Dažādu vielu šķīdumu skābumu vai baziskumu parasti izsaka ar pH – jo mazāka ir pH vērtība, jo

skābāks ir šķīdums

0

1

2

3

4

5

6

pH

� Kuņģa sula (1,0-3,0),citronu sula (2,3)� Etiķis, vīns, atspirdzinošie dzērieni, apelsīnu sula

Akumulatoru šķīdums

� Tomātu sula� Zutis, strauta forele (4,5)� Kafija, maize, līdaka

� Urīns (5,0-7,0)

Skābā migla (2,0-3,5)

Normāls lietus ūdens (5,0-5,6)

Skāba vide

lietus skābums ir pH≈4

� Īpaši piesārņotās teritorijās skābums var būt pat desmit reizes lielāks, kas atbilst pH≈3

� Dažās vietās, kas atrodas pa vējam no lielām pilsētām un aktīvāmrūpnieciskām zonām, kā arī kalnugrēdās un virsotnēs nokrišņu skābums var sasniegt pH=2,3

23

6

7

8

9

10

11

12

13

14

� Urīns (5,0-7,0)� Piens (6,6), siekalas, lasis, gliemeži� Asinis (7,3-7,5), olas

� Šampūns

� Cepamā soda, fosfātu deterģenti, hlora balinātājs� Magnija šķīdums (9,9-10,1), ziepju šķīdums� Amonjaka šķīdums (10,5-11,9), nefosfātu deterģenti� Mazgājamā soda

� Tīrīšanas līdzekļi

ūdens (5,0-5,6)

Jūras ūdens (7,8-8,3)

Tīrs ūdens

Bāziska vide

Skābajiem nokrišņiem atkārtojoties ilgstošā laika posmā daudzu gadu garumā bāziskie ķīmiskie savienojumi izsīkst un

buferkapacitāte izzūd - masveidā sāk iet bojā koki mežos un zivis ezeros un upēs

Skābie nokrišņi pašlaik demonstrē tikai sākuma efektu, kas vēlāk var izvērsties par lielu ļaunumu un sagraut ne vien vietējo,

bet arī reģionālo ekosistēmu

24

zivis ezeros un upēs

Skābie nokrišņi ir ļoti negatīvi ietekmējuši:

Ūdens dzīvības formas ~10% no Eiropas

reģiona upēm un ezeriem

Egļu augšanas apstākļus lielākos augstumos virs

jūras līmeņa un mazinājuši koku izturību pret

augstumu

Veicinājuši metālukoroziju un citu

materiālu eroziju

Disperģēto daļiņu dēļ mazinājuši gaisa

dzidrumu

Skābie nokrišņi izraisa virkni nevēlamu efektu uz sauszemes, ja to pH<5,1

Tiek bojāti pieminekļi, ēkas, metāla konstrukcijas

No augsnes tiek izskaloti Ca un K

25

Iznīkst koki, īpaši skujkoki, kas atrodas uz kalnu pacēlumiem, kur gandrīz

vienmēr ir ļoti skābas miglas un mākoņi

Atmosfērā esošās sīkās daļiņas, pārsvarā sulfāti, ir dūmakas cēlonis

daudzās industriālās valstīs un apgabalos

tiek izskaloti Ca un K savienojumi, kas kalpo

kā barības vielas augsnē

Skābie nokrišņi izraisa nevēlamus efektus ūdens ekosistēmās, ja to pH<5,5

Paskābinoties ūdenim ezeros maztoksiskie neorganiskie dzīvsudraba savienojumi pārvēršas par ļoti toksisko metildzīvsudrabu, kas šķīst taukaudos un var uzkrāties

zivīs apdraudot cilvēkus, kas zivis lieto pārtikā

Ja pH nokrīt zem 6, daudzas zivju sugas vairs nespēj reproducēties, bet, ja ūdens pH<4,3, tad tajā zivis vairs nemīt vispār

26

Ezeros un upēs iet bojā zivis, ūdens augi un

mikroorganismi

27

Jutīgas augsnes, potenciālie problēmu apgabali

Gaisa piesārņojuma apgabali, emisijas rada skābo lietu

Pašreizējie problemātiskie apgabali

Gaisa piesārņojuma ietekme var būt tieša un netieša, radot nopietnu apdraudējumu augiem un ekosistēmām

Sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi, ozons izraisa rada tiešu

zaļo augu un koku lapu bojājumus, tiem iekļūstot pa atverītēm

28

Gaisa piesārņojums negatīvi ietekmē arī fotosintēzi un augu augšanu, traucē barības vielu uzņemšanu, liek dzeltēt un nobirt lapām

Fotoķīmiskā smoga izraisīta priežu skuju dzeltēšana (ponderosa)

tiem iekļūstot pa atverītēm

Lapām un skujām ilgstoši atrodoties piesārņotā gaisā tiek

noārdīts vaskveida pārklājums, kas pasargā no pārmērīga ūdens zuduma un no kaitēkļiem,

slimībām, sausuma un sala

Šādu parādību sauc par “mežu nāvi”, un tā ir skārusi ~35% mežu teritorijās Eiropā

Hronisku gaisa piesārņotāju ietekmi uz augu valsti var nemanīt vairākas desmitgades, bet tad pēkšņi sākas masveida koku bojāeja, ko izraisa barības vielu izsīkums augsnē un

nespēja pretoties kukaiņu, slimību, sēnīšu, sūnu un sausuma iedarbībai

Dažkārt skābo nokrišņu skartajās vietās augsne ir tik skāba,ka nav iespējams ieaugt jaunajiem koku stādiem

skārusi ~35% mežu teritorijās Eiropā

29

Tādā veidā visvairāk cietuši skujkoku meži, it īpaši kalnu

nogāzēs, kas pakļautas lielākai vēja ietekmei

Skābie nokrišņi, kas veidojas vienā valstī, ar vēju tiek pārnesti arī uz

citām valstīmSkābo lietu

intensitātes līmeņi

Augsts

Zems

Vidējs

Augsts (>25%)Vidējs (15-25%)Zems (<15%)

Mežu postījumu apjoms, %

30

Norvēģija, Šveice, Austrija, Zviedrija, Holande un Somija

saņem ¾ skābo nokrišņu gan no Rietumeiropas, gan arī Austrumeiropas

valstu

6����

C 2�� � �� ����

�����!�������

�����"��&����%���

!����$�

H��!��2%I

&����%������%����$����%���

�� $���$�

H�"���%�2%��I

&�"��%��

���� ��

�� ��

��� ���9��

����* �

���� �%���2�-?/����������#�"�% ��$����$�

H�����%�2%��I

6� ��7 ��������"�% ��

������"%��

7 �������% �������

��% �

:� ���! ���

�%�+� %��

��� �2%��

���$����

C�������� �������%����� !�2%����������%��"�% �� � � %��������2%�����%��+� �&����%����

��%����$�

H��!��2%IR� %���%�

�� ���! ���

% � � �

�� �

���%���

�����%��� ��

��!���

1��9�

�����9�

!%"�� ��

����

?���

���� �

Līdzšinējie gaisa piesārņojuma novērojumu rezultātiLatvijā parāda, ka:

Sēra dioksīdam nevienānovērojumu stacijā nav konstatētinormatīvo rādītāju pārsniegšanas

gadījumi cilvēka veselības un ekosistēmu aizsardzībai

Piezemes ozonam regulāri konstatēticilvēka veselības aizsardzības astoņu stundukoncentrācijas robežlieluma pārsniegšanas

gadījumi

Sastrēgums Rīgā

32

ekosistēmu aizsardzībai

Slāpekļa dioksīdam Rīgas centrā tiek pārsniegts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (40 μg/m3), kas

saskaņā ar MK noteikumiem ir stājies spēkā 2010.g.

gadījumi

Lielākās slāpekļa dioksīda koncentrācijas Rīgas centrā novēro no plkst. 10 līdz 20, bet Ķengaragā – rīta un vakara stundās, kas liecina par intensīvas

autotransporta kustības ietekmi

Līdzšinējie gaisa piesārņojuma novērojumu rezultātiLatvijā parāda, ka:

Rīgā benzola gada vidējā koncentrācijapārsniedz robežlielumu cilvēka veselības

aizsardzībai

Gaisa kvalitātesnormatīvu pārsniegumi svina

savienojumiem un oglekļa oksīdampārsvarā nav konstatēti

33

Cietajām daļiņām, kuru izmēri ir mazāki par 10 mikroniem (PM10), Rīgas centrā tiek pārsniegta gan gada vidējā koncentrācija, gan arī gada vidējā koncentrācija cilvēka veselības

aizsardzībaiSmogs Rīgā

Piesārņojuma pārsniegšanas gadījumi Latvijā konstatēti ne tikai Rīgā, piemēram, ielu kaisīšana ar smiltīm

ziemas periodā ir viens no iemesliem, kas veicina paaugstinātu putekļu koncentrāciju gaisā pavasara mēnešos

Gaisa monitoringu Latvijā nodrošina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, izmantojot diferenciālas optiskās

absorbcijas spektrofotometrijas stacijas

Visprecīzāko informāciju par faktisko gaisa kvalitāti ir iespējams iegūt tiešu un nepārtrauktu mērījumu rezultātā

Gaisa piesārņojuma monitoringa iekārta cieto

daļiņu paraugu ieguvei 34

Gaisa monitoringa stacijas veic arī cieto daļiņu PM10 un

PM2,5 mērījumus, kā arī analizē smago metālu saturu tajās

Gaisa monitoringa stacijās tiek veikti sēra dioksīda (SO2), slāpekļa dioksīda (NO2), ozona (O3) un

benzola (C6H6) mērījumi

1�!�3 "35

Tran

spo

rt

a rad

ītā g

aisa piesār

ņo

jum

a

mo

nito

rin

ga s

tacijas

Gaisa k

valit

ātes n

ot

eikšan

a jum

ta līm

enī jeb

t.s.

pilsēt

as fon

a kon

troles m

on

itor

ing

a st

acijas

Rū

pn

ieciskā p

iesārņ

oju

ma m

on

itor

ing

a st

acija

36

Pilsētas atmosfēras gaisa kvalitātes stacijasReģionāla līmeņa GAW/EMEP stacijas

Valsts novērojumu programma 2010.gadā:

Latvijā lielākais sēra dioksīda emisiju avots ir enerģētikas nozare, kas saražo ap 94,7% no kopējām SO2 emisijām valstī

Transformācijas sektoram seko kurināmā sadedzināšana rūpniecība ar

26,7% no kopējām enerģētikas nozares SO emisijām

Enerģētikas nozarē lielākais SO2

emitētājs ir transformācijas sektors (32,5% no kopējām SO2 emisijām

enerģētikā)

37

Noteiktā maksimāli pieļaujamā sēra dioksīda emisija 2010.gadam ir 101 kilotonna

nozares SO2 emisijāmenerģētikā)

Kopš 1990.g. kopējās sēra dioksīda emisijas Latvijā ir būtiski samazinājušās – par apmēram 96,2%, kas izskaidrojams ar kurināmā nomaiņu no cietā un

smagā šķidrā kurināmā pret dabas gāzi vai biomasu

Ko

nce

ntr

ācija

, μg/

m3

38

Benzols Ozons Sēra dioksīds Slāpekļa dioksīds

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12Mēneši

Ko

nce

ntr

ācija

,

Piesārņojošo vielu mēneša vidējā koncentrācija Rīgas gaisā

Rīgā sēra dioksīda gada vidējās vērtības svārstās no 2 mg/m3 Imantālīdz 12 mg/m3 Rīgas centrā

2001.g. ziemas perioda (oktobris-marts) augstākās vidējās koncentrācijas bijušas:

Ventspilī(9 mg/m3)

Rīgas centrā (12 mg/m3)

Rēzeknē(11 mg/m3)

Olainē (10 mg/m3)

39

Maksimālās vērtības fiksētas Nīgrandes pagastā 2001.g. 14.jūlijā (296 mg/m3) un 7.aprīlī (250 mg/m3), pūšot lēniem dienvidrietumu virziena vējiem no Lietuvas puses

(robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 350 mg/m3)

(9 mg/m3)(12 mg/m3) (11 mg/m3) (10 mg/m3)

2001.g. martā Nīgrandes pagastā un Rēzeknē reģistrētas maksimālās 10 minūšu SO2 koncentrācijas, kas sasniedza cilvēka

veselības aizsardzības robežlielumu 500 mg/m3

Ķengarags

Parks

Tvaka iela

Man Tess

Brīvības iela

B.L.B.

40

Laika periodā no 2003.g. līdz 2007.g. stundas augstākās un diennaktsaugstākās koncentrācijas robežlielumi un pārējie

sēra dioksīda normatīvi netika pārsniegti

Sēra dioksīda (SO2) stundas augstākās koncentrācijas, μg/m3

2003 2004 2005 2006 2007

Mīlgrāvis

Iekštelpu gaisa kvalitātes regulārs novērtējums ir būtisks vairāku faktoru dēļ:

Telpās ir ierobežota emitētā piesārņojuma

izkliede

Telpās ir palēnināta piesārņojošo vielu

fotoķīmiskā degradācija

Specifiska piesārņojošo vielu

struktūra

41

Industrializētā sabiedrībā cilvēks lielāko daļu savas dzīves pavada iekštelpās, piemēram, ASV:

Lauku vidē dzīvojošie

iekštelpās pavada 65% dzīves laika

Pilsētās dzīvojošie

89% dzīves laika pavada iekštelpās

6% laika pavada

auto

5% laika pavada ārpus telpām

Telpu ventilācija notiekdažādos veidos:

Infiltrācija – ierobežota nekontrolēta gaisa apmaiņa (caur spraugām, atverēm,

durvīm, dūmeņiem)

Intensīvā ventilācija – gaisa apmaiņa, ko nodrošina

darbība vai ierīces

Dabiska ventilācija –gaisa apmaiņa tā dabiskas kustības

rezultātā caur tam paredzētām atverēm

Vēja un dūmvada ietekme uz dabiskas ventilācijas plūsmām

Dabiskas ventilācijas plūsmas

Izplūde

Ieplūde Izplūde

Svaigais gaiss

Gaiss no

iekštelpām

Sabalansēta telpu ventilācijas sistēma

atverēm

42

Cilvēks ir pakļauts gaisa piesārņojumam ne tikai āra apstākļos, bet arī iekštelpās (dzīvojamās telpās un darba vidē)

Apkārtējās vides gaiss, kas satur piesārņojuma

daļiņas (izplūdes gāzes, rūpnīcu emisijas, putekļus u.c.)

Cilvēku un mājdzīvnieku radīts gaisa

piesārņojums (cigarešu dūmi, plīts izgarojumi, putekļi,

spalvas u.c.)

43

emisijas, putekļus u.c.)

Piesārņojums, kas rodas gaisam ieplūstot telpās caur filtriem (cietās daļiņas, šķiedras un ķīmiskās vielas no gaisa filtriem,

telpu iekšējās izolācijas vai nogulsnētiem netīrumiem u.c.)

spalvas u.c.)

Iekštelpu gaisa iespējamie piesārņojuma avoti Piesārņojums,

ko rada telpu veidojošie materiāli un aprīkojums (krāsu,

līmju izgarojumi no būvmateriāliem un mēbelēm,

būvmateriālu un iekārtu radītie putekļi un

šķiedras u.c.

“Slimo ēku sindroms” ir specifisku simptomu kopums, kas izpaužas, cilvēkam uzturoties kādā konkrētā ēkā vai telpā

Sindromu izraisa: Putekļi

Mikroorganismi (baktērijas, sēnes,

vīrusi)

Tabakas dūmi

Kurināmā sadegšanas

produktiĶīmisko

44

“Slimo ēku sindroma” problēmas radās 20.gs. 70.gados, kad enerģijas taupīšanas nolūkos telpās tika samazināta ventilācija, kā rezultātā kaitīgās vielas no ēku apdares

materiāliem u.c. avotiem uzkrājās dzīvojamo telpu gaisā

Augu putekšņi

Ķīmisko vielu (līmju, krāsu)

izgarojumi, kas ietilpst būvmateriālu sastāvā

Piesārņojums no apkārtējās vides

Cilvēkiem, kas ilgstoši uzturas šādā vidē, pieaug risks iegūt alerģiju vai citas slimības, t.sk., saslimt ar vēzi

45

Nāves gadījumu skaits uz milj. cilv.

0-1010-5050-100100-200200-300300-400400-610Nav datu

Cietā kurināmā izgarojumu radīta iekštelpu gaisa piesārņojuma izraisīto nāves gadījumu skaits

pasaulē 2000.g.Avots: Pasaules Veselības organizācijas ziņojums, 2002

Veci cilvēki, mazi bērni, sievietes grūtniecības stāvoklī un cilvēki, kas slimo ar sirds slimībām, astmu un citām elpošanas ceļu slimībām ir īpaši jutīgi

pret gaisa piesārņojumu

Īpaši kaitīgas cilvēka veselībai ir sīkās cietās daļiņas, kas ir pietiekami mazas, lai iekļūtu plaušās pārvarot dabisko aizsardzību

46

Atrašanās piesārņotā vidē, kā arī smēķēšana pārslogo un bojā elpošanas sistēmas aizsardzības mehānismu, kas var novest pie dažāda veida slimībām,

ieskaitot plaušu vēzi, hronisku bronhītu un emfizēmu

Emfizēma ir neizdziedināms stāvoklis, kassamazina plaušu spēju pārnest skābekli asinīs, tāpēc pat neliela

fiziska piepūle izraisa akūtu elpas trūkumu

Emfizēmas bojātas plaušas

Cilvēka elpošanas sistēmai ir vairāki mehānismi, lai aizsargātospret gaisa piesārņojumu:

Spalviņas nāsīs nofiltrē lielāka

izmēra cietās daļiņas

Gļotas augšējos elpošanas ceļos uztver mazāka

izmēra daļiņas un absorbē dažus

47

izmēra daļiņas un absorbē dažus gāzveida piesārņotājus

Ar šņaukāšanās un šķaudīšanas palīdzību var

atbrīvoties no piesārņotā gaisa un ģļotām, kad elpošanas traktu

kairina piesārņotāji

Augšējie elpošanas ceļi ir caurausti ar simtiem tūkstošu

smalku, gļotu pārklātu matveidašūnu struktūru, kas nepārtraukti viļņojas, pārvietojot piesaistītās kaitīgās vielas, lai izvadītu tās no

organisma

Vairāk kā viens miljards pasaules pilsētu iedzīvotāju dzīvo veselībai bīstamā vidē, ko rada gaisa piesārņojums

Indija� ~ 60 % no Kalkutas iedzīvotājiem cieš no elpošanas ceļu slimībām, ko ir izraisījis gaisa piesārņojums� Elpošana Bombejas ielās ir līdzvērtīga desmit cigarešu izsmēķēšanai dienā

48

BrazīlijaPilsētā Kubatao, kas atrodas piekrastes ielejā netālu no Sanpaulo un kur dzīvo ap 100 000 iedzīvotāju, bieži novērojamām termiskām inversijām – brazīlieši šo pilsētu sauc par “nāves ieleju”

cigarešu izsmēķēšanai dienā� Ņūdeli gaisā disperģēto daļiņu koncentrācija 5 reizes pārsniedz PVO noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju vismaz 300 dienas gadā

ASV� Gada laikā no gaisa piesārņojuma mirst ~50 000 cilvēku� No plaušu vēža ik gadus mirst ap 120 000 amerikāņu� Paaugstinātais gaisa piesārņojums ASV iedzīvotājiempapildus izmaksā ~70 miljardiem latu, ko rada veselībasaprūpes izmaksas un darba ražīguma samazināšanās

Cietās daļiņas (PM) Ozons (O3) Slāpekļa dioksīds (SO2)

� Plaušu iekaisums� Elpošanas apgrūtinājums� Ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu

Medicīniskās aprūpes, stacionārās ārstēšanas nepieciešamības palielināšanāsNāves gadījumu skaita pieaugums

� Vienkāršo elpošanas sistēmas

� Ietekme uz elpošanas sistēmu, apgrūtināta elpošana� Plaušu iekaisums

� Ietekme uz elpošanas sistēmu� Saslimšana ar astmuĪstermiņa

(akūta) ietekme

49

� Vienkāršo elpošanas sistēmas simptomu pastiprināšanās� Plaušu funkciju pasliktināšanās bērniem un pieaugušajiem� Hroniska plaušu mazspēja� Plaušu vēzis� Mūža garuma samazināšanās

Plaušu funkciju pasliktināšanās, apgrūtināta elpošanaIlgtermiņa (hroniska) ietekme

Medicīniskās aprūpes, stacionārās ārstēšanas nepieciešamības palielināšanāsNāves gadījumu skaita pieaugums