Trauksmainais tautas atmodas laikmeta dzej-nieks Auseklis viņam šinī ziņā ir cēls paraugs.

Seminārā tapušos dzejoļus, pievienojot arī pirms tam rakstītās rin-das, Plūdons grib izdot grāmatā, taču negūst atsaucību pie vairākiem grāmatu izdevējiem. Izlaiduma eksāmenu laikā, 1895. gada pavasarī, tomēr iznāk viņa dzejas krājums “Pirmie akor-di”, ar ko var apveltīt draugus un labvēļus. Tie ir liriski un satīriski dzejojumi, gadskārtu un dzimtenes sētas dzejoļi, veltījumi un satīras, kurās izpaužas ritmu vieglums un dažādība, vārdu saīsināšana un jau-nu vārdu atvasināšana. Pēc semināra beigšanas nākamais dzejnieks sāk strādāt par skolotāju Liezēres draudzes skolā Vidzemē. n

LAURA FOGELE

Plūdons 1895. gadā, kā pēdēja kursa semināra audzēknis.

Baltijas skolotāju seminārs jeb bur-

sa bija pirmā valsts pedagoģiskā mācību iestāde Latvijā, kas tika atvērts Rīgā 1870. gadā, bet pēc 16 gadiem Balti-jas skolotāju semināru pārcēla uz Kuldīgu, kur tas darbojās līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Sākumā tur sagatavoja pareizticīgo draudzes skolu, vēlāk visu lauku tautskolu un pilsētas elementārskolu skolotājus.

Avīzes „Ģimnāzijas Vēstis Vecākiem” veidotāji nolēma godināt V. Plūdoņa piemiņu, vēlreiz izstaigājot vietas Kuldīgā, kas dzejniekam bija mīļas un svarīgas, kā arī apmeklēt to vietu, kur iemūžināts viņa vārds. Tā ir viņa atgriešanās jaunības dienu pilsētā.

ATGRIEZEMARTS, 2014 | ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM | SPECIĀLIZDEVUMS VIĻA PLŪDOŅA 140 GADU JUBILEJAI | V. PLŪDOŅA KULDĪGAS ĢIMNĀZIJA

Pirmie soļi ceļā uz panākumiem un slavuBaltijas skolotāju seminārs

Ik gadu iestāj-pārbaudījumus kārtot ieradās 120 jaunekļi no Latvijas un Igaunijas no-vadiem, uzņemti 40.

1891. gada augustā Vi-lim Lejniekam izdevās piepildīt sapni – iestāties Baltijas skolotāju seminārā. 1895. gada vasarā kursu absolvēja 24 jauni skolotāji. Plūdonim skolotāja apliecībā atzīme tika pazemināta par uzvešanos kā latvietības sludinātājam.

Seminārā Plūdons nopietni nododas literatūra studijām, izla-sa bibliotēkā dabūjamos

krievu klasiķus un citus viņa interesēm derīgs grāmatas. Literatūru latviešu valodā oficiāli glabāt un lasīt nav atļauts, tāpēc nākas likt lietā viltības, darbus glabā semināra bēniņos, kur novietoti audzēkņu čemodāni un grozi. Apgūt šīs gara bagātības visdrošāk bija vasarā un ārpus semināra, kur lasītāju nevarēja pārsteigt kāds prokrie-visks skolotājs. Debatēt jaunie censoņi mēdza svētdienās, kamēr peda-gogi devušies uz dievkal-pojumiem pareizticīgo

baznīcā.Daudz intereses un

laika, it īpaši pēdējā kursā, Plūdons vel-

ta mūzikai. Viņš ņem privātstundas klavieru un vijoles spēlē.

Vēstulē brālim Plūdons atzīstas: “Es esmu dze-jnieks, jo viss, kas dze-jisks, ir manim mīļš.”

“Es esmu dzejnieks, jo viss, kas dzejisks,

ir manim mīļš”

Jau dzejoļu krājumā „Pirmie akordi” redzama dzejnieka vēlme saīsināt vārdus vai atvasināt jaunus. Viņš lieto vārdus: brīve, cere, teiksma, veiksma, šķitas u.c. Varbūt atgrieze ir viņa saīsinājums vārdam atgriešanās?

Mēs esam saime viena, Mēs – vecie bursaki:Mums visiem vieni vējiPār galvu brāzuši.

Mums visiem viena māte – Gan sirdīga pārliek’,Bet tagad, viņu pieminot,Sirds pateicīga tiek.

Kā, dziestot ugunskuram, Vēl kvēle ilgi kaist – Par toreizējiem laikiemMums sapņi neizgaist.

Tie zelta pavedienuLīdz mūža galam vīsUn maigumā ikvienuAr saldām skumjām tīs.

Mēs – vienas mātes saime,Mēs – vecie bursaki,Mūs norūdīja vētrasUn likteņnegaisi.

Bursaku dziesma

KRISTĪNE AKERMANE

Dzimis kā Vilis Lejnieks1874. gada 9. martā Baus-

kas apriņķa Pilsmuižas “Leje-nieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē. Lejniekos ir Plūdoņa muzejs un Baus-kas baznīcas tornī zvana vara kausā ielieti Plūdoņa vārdi.

Viņa vecmāmiņa bijusi lie-la tautas dziesmu, pasaku un nostāstu zinātāja. Apdāvināto bērnu iespaidoja dzimto māju apkārtne, krāšņie, mežiem apaugušie Mēmeles līči.

Iemācījies lasīt, viņš jau pirm-sskolas gados kopā ar brāļiem mājās rīkojis teātra izrādes, izde-vis žurnālu ar saviem dzejoļiem, sacerējis “varoņeposus”, kurus paša melodijā dziedājis priekšā pieaugušajiem.

Topošais dzejnieks mācēja pūst mežragu, spēlēt klavieres, vijoli un ērģeles.

Ļoti laba bija viņa māksla zīmēt.

V.Plūdonis bija viens no stingrākajiem un prasīgākajiem skolotājiem attiecībā pret saviem skolēniem, bet no otras puses – reizēm izklaidīgs, kā jau dzejnie-ks.

Jaunais skolotājs Liezerē ziedo sevi darbam klasē tā, ka vēl pēc vairāku gadu desmitiem atceras savu pirmo audzēkņu vārdus un rakstura īpatnības.

Par mīļāko dzejnieku viņam kļūst Auseklis, kas saista ar saviem demokrātiskajiem centieniem, izkopjot dzejas formu un valodas muzikalitāti. Auseklis atstāj tik dziļu iespaidu

Zemgales dzejnieka dvēselē, ka vēl mūža pēdējos gados viņš do-das apciemot Aloju un “Dzeijas no Ausekļa” lūdz ielikt sev līdzi zārkā.

Vilis Plūdons ir II šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa ieguvējs.

Dziesmas ar V.Plūdoņa vārdiem komponējuši J.Mediņš, R.Pauls, J.Lūsēns, A.Sējāns, M.Brauns u.c.

ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM - VILIM PLŪDONIM 140

Interesanti fakti par Vili Plūdoni, viņa dzīvi un daiļradi

2

Vijolīšu grava, kur dzejošanu sekmējusi Venta.

ATGRIEZE

Semināra laikā Vijolīšu gravā varēja vislabāk apgūt dzimtās un citu valodu un literatūras gara bagātības.

V. Plūdonis bija labākais iestājpārbaudījumos Baltijas skolotāju seminārā, kur viņš mācījās no 1891.-1895. gadam. Šodien šeit atrodas Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums.

Stipendiju skolotāju seminārā sākumā V.Plūdonim konfesijas dēļ nepiešķīra, vadība lobēja pareizticīgos, bet Plūdonis bija luterānis. Par laimi, otrajā mācību gadā to izdevās dabūt, citādi izglītošanās būtu jāpārtrauc.

Dzejošanu sekmēja klusās pastaigas semināra dārzā.

Sākdams nopietnas literārās gaitas,

tieši Ausekļa dzejā jaunais autors aizgūst

savu pseidonīmu.Plūdons Ausekļa

dzejā ir straumju, plašu ūdeņu un dabas atmodas

dievs.

ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM - VILIM PLŪDONIM 140 3

ATGRIEZE

Divas reizes precējies; pirmāsieva ir skolotāja Otīlija

Kuča, ar kuru salaulājas 1903.gadā, abu īsajā laulībā dzimuši divi dēli, kamēr dzejnieks daud-zus gadus mīl citu sievieti no Lie-zeres, kas tajā laikā vēl pavisam ir pusaugu meitene – Elfrīdu Melbārdi. Plūdonim tomēr izdodas dabūt atļauju šķirt laulību, kā arī saņemt meitenes tēva piekrišanu, un 1904.gada 11.jūlijā Liezerē tiek svinētas Elfrīdas Melbārdes un Viļa Lej-nieka laulības. Līgavai ir 19 gadu, līgavainim – jau 30. Laulībā ar otro sievu piedzimst vēl septiņi bērni – 4 meitas un 3 dēli.

Tēvzemes balvas laureātam V.Plūdonim dzimtenē ir vispatīkamākais piemineklis – par Tēvzemes balvas nauduceltie Plūdoņa kapu vārti un kapsētas žogs. Metu zīmējis viņa meitas vīrs Ansis Bērziņš. Karā vārti nopostīti, bet tagad atjau-noti, un uz kapa kā piemineklis likts lielais akmens no Sapņu strauta, uz kura dzejnieks bieži sēdējis, domās nogrimis.

V. Plūdoņa jaunākais dēls Varimants Plūdons ciemojās Latvijā un Kuldīgā 2000.gadā, kad apskatījis tēva vārdā no-saukto skolu, iepazinies ar peda-gogiem un audzēkņiem. Kuldīgā viņš ciemojās pirmoreiz, ja nes-kaita īso uzkavēšanos šeit 16 gadu vecumā, kad daļa ģimenes 1944.gadā devusies bēgļu gaitās no „Lejeniekiem” uz Kurzemi.

Varimants Plūdons atceras, ka skolā nav gribējies mācīties, par tēva dzejoli dabūjis pat trijnieku.

Pie Jums es, biedri,Šodien aizlaižosUn Jūsu vidūMīļi kavējos.

Nāk zelta jaunībaUn atkal skūpsta mani,Un ausīs liegi skanKā tāli, jauki zvani.

Es redzu Kuldīgu,Un Ventas Rumbu balto,Un Zaļās dzirnavas, Un Bursu veco, stalto.

Pa dārzu ēnainoMans sapņu taks tur vijās,Kur vientuls aizmirsosEs saldās fantāzijās...

Ak, rūgtu kausu dzertGan, Bursa, tu man devi:Par svešu māti sirdsMan daudzkārt sauca Tevi.

Bet nu viss nogrimisTas aizmirstībā zilā...Tik daiļas atmiņasSirds viegli, klusi cilā.

Viss, citkārt bijušais,Top mīļa, maiga teika...Sveiks, dārgo biedru pulks!Tu, Bursa, sveika! sveika!

(Bijušo Baltijas semināristu sanāksmes dienās Kuldīgā 1925.gada 25. un 26.jūlijā.)

Durvis pašas veras vaļā... Bet plāksne vēsta, ka šeit atrodas Viļa Plūdoņa vārdā nosauktā Kuldīgas ģimnāzija.

Viļa Plūdoņa dēlam Varimantam Plūdonim šie vārti ir vienīgā atmiņa par Kuldīgu kopš nakts, kas te pavadīta bēgļu gaitās.

„Būs jāatnāk paskatīties uz ģimnāziju pēc 10 gadiem, kad svinēs manu 150 gadu jubileju,” domā dzejnieks.

„Kas šī par ēku?” domā topošais dzejnieks, „Jāiet paskatīties.”

Sveiciens no Minchenes biedriem

- semināristiem

ELĪNA ANČIPĀNOVA

Ģimnāzijas pedago-gu konferencē 1938.

gada 3. martā tika lemts par jauna karo-ga veidošanu. 4. martā Latvijas Izglītības mi-nistrijas Skolu depar-tamentam tika iesnie-gts mākslinieka Kārļa Grūbes izstrādātais ka-roga projekts. Novembrī skola saņēma rakstisku paziņojumu par karoga projekta pārstrādāšanu, kuru veica Kārlis Grūbe. 1939.gada 8.augustā Kuldīgas ģimnāzija no jauna iesniedza karo-ga projektu un 7 karo-ga devīzes. 1939.gada 21.augustā skolā tika saņemta ziņa, ka karoga projekts ar devīzi „Darbā modri par Latviju” ir apstiprināts.

1940.gada janvārī

no dzīves aiziet dzej-nieks Vilis Plūdonis. Kuldīgas Valsts ģimnāzija raksta Skolu departamentam lūgumu pārdēvēt ģimnāziju par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju, jo telpās, kuras toreiz aizņēma ģimnāzija, ir mācījies V.Plūdonis un šeit radušies viņa pirmie dzejoļi. 1940.gada 14.martā tiek apstiprināts karo-ga projekts un devīze, bet 19.martā sko-la tiek pārdēvēta par Viļa Plūdoņa Valsts ģimnāziju, un karogu rotā Viļa Plūdoņa vārdi: „Vienībā mēs dižu, daiļu Mūsu jauno valsti cel-sim”.

15.jūnijā izlaiduma laikā tiek pasniegts jau-nais skolas karogs, bet pēc dažām dienām Lat-

vija tiek okupēta. Karogs un skolas nosaukums tiek aizliegts, runāja, ka karogs esot sadedzināts.

1990.gada 26.maijā 70 gadu jubilejas salidojumā notiek neti-camais: bijušā direktora Osvalds Vanaga dēls As-kolds Vanags pasniedz sava tēva rūpīgi slēpto skolas karogu visā savā krāšņumā. Karogs ir glabāts 43 gadus!

Viļa Plūdoņa vārdu skola atguva 1989.gada 18.augustā ar toreizējās LPSR Ministru Padomes lēmumu Nr.186, kad skolu pārdēvēja par Viļa Plūdoņa Kuldīgas 1.vi-dusskolu.

1997.gadā Kuldīgas pilsētas dome nolēma pārdēvēt skolu par Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, ko pēc tam apstiprināja Latvijas

Izglītības un zinātnes ministrija.

Karogu lieto 1. sep-tembra svētkos un izlai-dumos. Ģimnāzijas di-rektore Jana Jansone atceras, ka ar karogu ir gadījušies arī jautri atgadījumi: vidusskolēni nesot karogu laukā pa durvīm, bieži neaprēķina augstumu un ieskrien skolas durvīs. Direkto-res kabinetā cietušas arī griestu lampas karoga masta garuma dēļ.

Viņa atzīst, ka pie ka-roga ir tā pierasts, ka tad, kad to izmanto kādā pasākumā un iznes no direktores kabineta, ir sajūta, ka kabinets ir pa-licis tukšs, jo saprotams, ka karogs ir kļuvis par skolas daļu. n

ELVIJS STEPENS

V. Plūdoņa 140 gadu ju-bileju šopavasar atzīmē

visā Latvijā, vērienīgi to svin Zemgalē. Martā Baus-kas Novadpētniecības un mākslas muzejā plānota konference, koncerts „Mazu brīdi pirms...”, kurā Jāņa Lūsēna dziesmas ar latviešu dzejnieku vārdiem dziedās K. Zadovska un I. Pētersons. Ir iecere uzstādīt pieminekli dzejniekam ne tikai Bauskā, Saules dārzā, bet arī viņa mājās Cerauk-stes pagasta “Lejeniekos”. Jubileju atzīmē arī Kurzemē, īpaši Kuldīgas novadā. Avīžu konkurss, skatuves runas un literāro uzvedumu konkurss, teātru skate – visi pasākumi veltīti dzejnieka jubilejai.

Tomēr sevišķi nopietni šim notikumam gatavo-jies V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas kolektīvs. Dze-jnieka piemiņai iestudēta poēma „Uz saulaino tāli”, organizēts literārais konkurss, rīkoti citi pasākumi, lai attaisnotu un godam nestu tā dzejnieka vārdu, kurš ir viens no 100 Latvijas ievērojamākajām personībām un kura daiļrade ir kā orķestra mūzika, tik melodiska un tēlaina. n

Avīzes veidošanā izmantoti fragmenti no 1988. gadā Toron-to izdotās grāmatas V.Plūdons. Kopoti daiļdarbi. Pirmais sējums., no 1993. gadā izdotā M.Butevicas mācību līdzekļa Vilis Plūdonis, no 2000. gadā izdotās H.Kneta grāmatas Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija, no laikraksta „Kurzemnieks” 2000.gada 30. septembra numura raksta Kuldīgā atkal ieradies Plūdonis, no 2004.gada 9. marta numura raksta Plūdons Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā, kā arī izmantoti 30. gados izdotās Jūlija Sīļa grāmatas Latviešu rakstniecības vēsture frag-menti, kuru kopijas atrodamas Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā. Izmantoti arī interneta resursi. n

LAURA FOGELE

KRISTĪNE AKERMANE

ELĪNA ANČIPĀNOVA

ELVIJS STEPENS

AVĪZES KONSULTANTEGUNTA UPESDEGLE

LIELS PALDIES PAR IEMŪŽI-NĀTAJIEM DZEJNIEKA ATGRIEZES MIRKĻIEMAIJAI KŅAZEI!

ĢIMNĀZIJAS VĒSTIS VECĀKIEM - VILIM PLŪDONIM 140

Jubilejas gads

4

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas karogs.

V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas karogs un vārds

Varimanta Plūdoņavēstule ģimnāzijas direktorei

Paldies par svētku kartiņu, tā ātri

atceļojusi! Pagājušā vasarā pārdevām māju un pārcēlāmies 100 km uz ziemeļiem Barrie pilsētiņā, tuvāk meitai un mazbērniem, un tagad jau arī mazmazdēlam Connor’am, kuram jau ir 2 gadi. Nopirkām dzīvokli, bet tas būs ga-tavs tikai janvāra beigās, tālab tagad dzīvojam pie meitas. Pie mums daudz sniega, temperatūra tu-ras ap – 12 C., liekas, ka būs balti svētki.

Bieži atmiņā staigāju pa Latviju bērnībā – Rīgā, Lejeniekos uz Ziemssvētkiem pirms daudziem, daudziem gadiem. Jauki arī

atcerēties, kad vienā no dzimtenes apciemoju-miem man bija izdevība apmeklēt Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju.

Sirds jau velk vēlreiz apciemot dzimteni, bet garais lidojums maniem 85 gadiem liekas būs par grūtu, tālab jāapmierinās ar atmiņām.

Vēlu Jums, Janso-nes kundze, visiem skolotājiem, skolas darbiniekiem un, pro-tams, Latvijas nākotnei – šodienas skolnie-kiem priecīgus, gaišus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu, kurā visas ieceres piepildās!

Ar cieņu,Varimants Plūdons Varimants Plūdons.

ATGRIEZE

Avīzes “Ģimnāzijas Vēstis

Vecākiem” redkolēģija