1

3. izdevums 2016. gada maijs

60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152

Sena hindu leģenda vēstī, ka savulaik visi cilvēki bijuši apveltīti ar dievišķumu, taču viņi nav pratuši to novērtēt. Tad Brahma nolēmis atņemt viņiem dievišķo spēku un noslēpt to tādā vietā, kur cilvēki nespētu to atrast. Izrādījās, ka šādu vietu nemaz nav tik viegli izdomāt. Brahma savāca kopā visus dievus, lai izlemtu šo jautājumu. Kāds no dieviem ierosināja noslēpt dievišķumu dziļi pazemē, taču Brahma atteica, ka cilvēks spēs aizrakties ļoti dziļi pazemē un to atradīs. Cits ieteica to iemest okeāna visdziļākajā dzelmē, taču bija skaidrs, ka agri vai vēlu arī tur cilvēks iemācīsies nokļūt. Ko lai izdomā?

Un tad Brahma padomāja un teica: "Mēs noslēpsim to paša cilvēka dvēseles dziļumos, jo tā ir vienīgā vieta, kur cilvēks to nemeklēs. "Kopš tā laika, cilvēks rok un kāpj, nirst un nolaižas pazemē, meklējot dievišķo spēku, un joprojām nav sapratis, kur tas meklējams.

Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !

Par Dievišķumu

Esiet sveicināti šajā pēdejā rudens mēnesī!

Mūsu maija mēneša jaunumi!

Kafijas mašīna ir beidzot klāt! Variet tagad iegādāties kafejinīcas stila kafiju par mazu maksu 24 stundas diennaktī. Kafijas mašīna ir pieejama gan iedzīvotājiem, gan darbiniekiem un ciemiņiem. Tā ir ļoti viegli lietojama – iemetiet $2 gabaliņu un piespiežiet attiecīgo podziņu attiecīgai kafijai. Ja vajag palīdzību ar šo tehnoloģiju, prasiet kādam darbiniekam, viņi labprāt Jums palīdzēs.

Ar prieku ziņoju, ka mūsu atvērto durvju diena bija sekmīga un labi apmeklēta. Saulīte spīdēja, ēdiens labi garšoja, kafija un vīns visus iepriecināja un visi labi jutās. Paldies par Jūsu atbalstu!

Mātes/Ģimenes dienu šogad svinēsim divas dienas!

Sestdien, 7. maijā būs gadskārtējais Daugavas skolas sarīkojums lielajā zālē. Visi mīļi aicināti.

Svētdien, 8. maijā rīkojam glaunas pusdienas par godu visām māmiņām. Esam izstrādājuši īpašu ēdienkarti un aicinām visām ģimenēm un draugiem piedalīties. Edienkarte redzama laikraksta sestajā lappusē. Ciemiņiem maksa ir $25 no personas, bet iedzīvotājiem bez maksas. Lūdzam pieteikt ciemiņus līdz 4. maijam.

Ēdienu gatavos mūsu jaunais pavārs Miķelis Mežciems.

Vēlu Jums visiem skaistu ģimenes dienu, it sevišķi visām māmiņām!

Rūta

PS Vēlos arī dalīties ar saviem jaunumiem. Mana meitiņa, Daina Zvirbulis, salaulājās š.g. 29. martā ar Viktoru Zeidaku. Esmu ļoti priecīga māmiņa!

Rūtas ziņas

2

Gaviļnieki

Vārda dienas

maijā:

17. aprīļa saulainā svētdienas rītā Latviešu Ciemā valdīja liela rosība. Spožajai saulei glaudot vaigus, sanākušie ļaudis varēja iepirkties amatnieku tirdziņā, kur tika piedāvāts bagātīgs klāsts ar dažādām krāsainām, vērtīgām un garšīgām lietām.

Ja visu apskatot, un šo to iegādājoties, virsū mācās izsalkums, tad to ātri varēja remdēt, turpat blakus nopērkot uz lauku pavarda gatavotas pusdienas.

Tiem, kuri vairāk bija noskaņti našķoties, varēja baudīt

aromātisku kafiju, un izvēlēties kādu gabaliņu no bagātīgā kūku klāsta. Kūkas bija lielā izvēlē—gaišas un tumšas, ar ogām un augļiem. Krēmīgas un gaisīgas.

Tad jau ar pie tik omulīgas sēdēšanas, neiztika bez auksta alus vai vīna glāzes!

Kamēr viena daļa sanākušie, baudīja vēdera priekus, remdēja slāpes, dzerot, ko spirdzinošu un laiku pavadīja saviesīgās sarunās, tikmēr citi andelējās Latviešu ciema garāžā, kur notika rosīga lietoto mantu izpārdošana.

Interesenti un zinkārīgie, sekojot norādēm, varēja doties uz Lejasciemu izremontētās mājiņas apskatē.

Lieliskais, saulainais laiks ar zilajām debesīm, draudzīgie sanākušie cilvēki, padarīja šo dienu jauku un omulīgu!

Paldies visiem par piedalīšanos— pārdodot, pērkot, cepot, vārot, dzerot, ēdot un smejot! Ingrīda Biezaite

Atverto durvju diena ģimenēm un draugiem

Pievienojies!

Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos,

esiet uzticīgi sev.

(E. M. Remarks)

Karmena

Valija

Irēna

Dzidra

Varis

Vilis

Aida

Daudz laimes

Vārda Dienā!

Šajā pēcpusdienā notiek Latviešu tautas mīklu minēšana.

Ikdienā tiek spēlētas

dažādas galda spēlēs, kuru

laikā tiek "asināti prāti" un

"spodrināta atmiņa".

Pievienojies minētāju

pulkam kādā no spēlēm!

3

Sīkumi

„Baudi un priecājies par sīkumiem savā dzīvē, jo vienu

dienu tu skatīsies atpakaļ un pēkšņi sapratīsi, ka tās bija

lielas lietas – ne sīkumi.”

Šitos gudros vārdus izlasīju uz vienas apsveikumu kartītes

un kā parasti, ja kaut ko nesaprotu, sāku domāt, gudrot un

spriedelēt....

Kas ir tie sīkumi manā šīsdienas dzīvē, ko man vajadzētu

baudīt un par kuriem man pienāktos priecāties? Tas, ka

esmu dzīvs un samērā vesels – nav nekāds sīkums. Tā ir

Dieva dāvana un, protams, es par to priecājos. Bet kas

varētu būt tie sīkumi, ko vēlāk saukšu par lielumiem?...

... Es laikam esmu bez

jūtām, bez daiļuma

izjūtas, ja nevaru

atrast, kas būtu jauks

un iepriecinošs.

Saprotu jau, saprotu,

ka tanī teicienā ir teikts, ka šodien tu nesapratīsi, kas liels,

kas mazs. Tev ir jāpriecājas par SĪKUMIEM – jo vēlāk var

izrādīties, ka tie sīkumi bija visai nozīmīgi.

Bet te jau ir tas joks – ko nozīmē vēlāk?

(Fragments no Janča vēstules)

Mācītājs uzrunā draudzi:

- Man jums ir divas ziņas: viena - laba, otra — slikta. Labā - mums ir nauda baznīcas atjaunošanai. Sliktā—tā nauda vēl atrodas jūsu kabatās.

- Mammu, ko dara stārķis pēc tam, kad atnes bērnu?

- Neko, dēliņ, pagriežas pret sienu un krāc.

Draugs stāsta draugam:

- Pēc mēneša, kad atgriezos no komandējuma uzreiz sajutu kaut ko nelāgu. Kad ienāca kaimiņš, mans suns tūdaļ viņam pienesa klāt čības!

Vai ticēt sievai, kura apgalvo, ka suns pēdējā laikā vienkārši kļuvis daudz viesmīlīgāks?

Tiesnesis jautā apsūdzētajam:

- Kāpēc jūs savam galda

biedram bārā nozagāt

pulksteni?

- Man viņa kļuva žēl, jo viņš visu

laiku atkārtoja: „Kā tas laiks

steidzas.!...”

Paziņojums

Lai iepriecinātu apmeklētājus,

Rīgas Zooloģiskais dārzs 1. aprīlī

izsludina atvērto durvju dienu!

4

Dzīvojot garāku mūžu ir interesanti ieskatīties pagātnē – kas viss ir

noticis pasaulē pa šo laiku. Un ir jūtamas lielas pārmaiņas starp toreiz un

tagad. Arī šeit Austrālijā vairs nēesi drošs viens uz ielas pat dienas laikā. Ir

dzirdēti visādi gadījumi...

Atminos, kādreiz, kad biju skuķis, tad man vajadzēja aiziet vairākus

kilometrus pie radiem. Bija jau krēsla, kad bija jāiet garām kapsētai un

krūmiem. Bija jau tā savādi ejot garām kapsētai, bet bail nebija visu garo

ceļu. Arī vēlāk, kad sāku iet uz kora mēģinājumiem divu kilometru garo

ceļu gāju pa tumsu. Un bieži laika trūkumā skriešus aizskrēju šo ceļa

gabalu, tikai pretīmnācēji traucēja. Tad bija jāiet lēnāk, lai nedomā, ka es

no kaut kā bēgu – toreiz, man vienai ejot naktī, nekas ļauns negadījās un

nebija no kā baidīties.

Šodien, pēc vairāk ka astoņdesmit gadiem, viens uz ielas vairs nēesi

drošs, ne dienā, ne naktī. Dzīvojot šeit, Ciemā, esam drošībā, bet izejot uz

ielas, ir jāuzmanās...Labāk, ja nēesi viens, jo nevar zināt, kas kādam garām

braucējam ir prātā. Un tagad ir drošāk, kad jaunie Ciema masieri nāk

staigāt ar tiem, kas nejūtas drosi, jo arī kāja var paslīdēt...

Ja gadās patīkams pavadonis, laiks aizskrien nemanot, jo ir ar ko

patīkami parunāties un nav garlaicīgi, un jūties kā kādreiz jaunības laikā –

nejūt pat nogurumu garo ceļu staigājot, jūties atjaunots un vari būt drošs

– jo šajos laikos nevar zināt, kas kādā krūmā ir paslēpies, jo tagad pat

vecenītes ķer!

Reiz, man staigājot pa taciņu, ceļa malā sēž melni balti raibs kaķītis,

kas nāk man klāt un glaužas pie kājām. Tas ir tik mīlīgs, ka patīk to glaudīt

un mīlināties. Un tā mīlinoties, viņš savā mīlestībā saķer manu roku ar

saviem asajiem nagiem, un uztaisa man uz rokas redzamas rētas. Arī tā

var gadīties, ka mīlestība var būt bīstama! Anna

Rakstiet „LATVIEŠU CIEMA avīzītei” !

Ja jums ir kādas ziņas, joki, mīklas, domas, dzejoļi...

Lūdzu dalīties ar mums visiem, un iesniedziet rakstus „Activities” istabā. Tātad rakstiet, rakstiet, rakstiet!!! Gaidīsim jūsu rakstus !

Nākošais izdevums iznāks jūnijā un veidosim to visi kopā.

Ideja — nodarbības ciemā

Bīstamā mīla Dzīves skolai cauri ejot,

Daudz ko varam mācīties...

Ne jau visi tie kas smaida

Uz tiem varam paļauties!

Bet, ja pavēro tā labi;

Visādi uz zemes mīt...

Tādi, kas ar divām sejām

Arī varam ieraudzīt.

Kā būtu šāda nodarbība? „Atmiņas”.

Vecākiem cilvēkiem ļoti patīk domāt un runāt par viņu atmiņām. Tad visi

varētu piedalīties. Piemēram pārrunāt šādas tēmas: Kur un kā esat

ceļojuši? Kādas izpriecas bija un kādus ēdienus baudījāt... Elga Ķēniņš

Mans tēvs, Ervīns Nāgels,

bieži sacerēja pantiņus,

kas iepriecināja cilvēkus.

Šeit ir viens no tiem:

Ja Tu esi jauns un traks,

Pilns ar naudu ir Tavs maks,

Tad nudien tik jūties brīvi,

Neguli, bet baudi dzīvi.

Bet ja esi klusas dabas,

Domas vislaik cēlas, labas,

Tad gan nedauzies pa

krogiem,

Meditē aiz slēgtiem logiem.

Gadiņi ir ļoti īsi,

Dienas nobirst tā kā rīsi,

Un, nudien, Tu visai drīzi

Maldīsies pa paradīzi

Elga Ķēniņš

Pantiņš

5

Bērnības atmiņas

Zvani

Bija jauki dzīvot mazā Vidzemes pilsētiņā, kur ļaudis mierīgi gāja savās gaitās un baznīcu zvani katru sestdienu iezvanīja svētvakaru.

Šīs pašas burvīgās skaņas dzirdējām arī svētdienu rītos. Zvani iesāka zvanīt, kad mācītājs atstāja savu muižu līdz tam, kad viņš iebrauca caur Kastaņu gatvi baznīcas dārzā.

Uz baznīcu gāja tikai ievērojamākās pilsētas ģimenes un turīgākie lauksaimnieki. Es visu to pa savas istabiņas logu noskatījos. Kā es vēlējos kādreiz redzēt baznīcas iekšpusi! Bet kā es, maza meitene ar diezgan novalkātām svētdienas kleitiņām tur varēju rādīties? Visi uz manis skatītos. Es nepiederēju tai šķirai, kas gāja baznīcā. Bet kad zvanu skaņas beidzās, es nometos uz ceļiem un teicu savu lūgšanu Dievam. Man arī bija pašas izdomāta vakara lūgšana, kuru es katru vakaru noskaitīju: "Mīļais, Dieviņ, stāvi klāt manam tētim un māmiņai. Stāvi klāt arī visiem trūkuma cietējiem, stāvi klāt man pašai. Āmen."

Kādu sestdienas vakaru, kad vecais zvaniķis gāja iezvanīt svētvakaru, es sekoju viņam, un mēs iesākām sarunāties. Kad nonācām pie baznīcas, viņš mani uzaicināja, vai es gribot nākt ar viņu tornī un apskatīt zvanus? To es jau sen biju gaidījusi! Kāpām pa šaurām apputējušām trepēm augstu, augstu, līdz sasniedzām kādu platformu. Un šeit nu tie bija, MANI ZVANI!

Zvaniķis raustīja resnās virves tā, ka zvani sitās viens pie otra, un radīja skaistu harmoniju. Troksnis bija milzīgs un man aizkrita ausis. Zvani bija dažāda lieluma, ne metāla, ne kāda cita materiāla, domāju, ka tie bija kapara, ko tikai bagātais barons varēja atļauties.

Kad pārgāju dzīvot uz Rīgu, bieži svētdienas rītos gājām pastaigāties. Tad pilsētas centrā mūs sagaidīja zvanu skaņas no vairākām baznīcām. Visas šīs skaņas, lai gan jaucās cita ar citu, ausīm bija ļoti tīkamas.

Rakstot par zvaniem, vēlos vēl pieminēt vislielāko kapara zvanu, kuru redzēju ceļojot pa Bali salu. Tas cēls un mēms gulēja pusiegrimis smiltīs. Tas bija tik milzigs, ka to izkustināt varētu seši zirgi. Kā tas tur bija nokļuvis, vēl šodien domāju?

Kad ierados Austrālijā - Klusums!

Dzīves steigā biju zvanus piemirsusi, sākotnēji dzīvojām teltīs, un tad Dievkalpojumus noturēja šķūnī - danču zālē. Un zvani šeit bija tikai lielpilsētu katedrālēs.

Atmiņā vēl skan dzimtenes zvanu skaņas...

Magdalēna

6

Cik senas ir Mātes dienas tradīcijas

Glāze šampanieša pie ierašanās;

Pusdienas, ko sagatavojis mūsu jaunais pavārs

Miķelis Mežciems;

Glāze vīna, vai alus pie pusdienām;

Pieejami bērnu ēdieni;

Lūgums mūs informēt, ja jums ir kādas īpašas

vēlmes;

Pusdienu maksa ielūgtajiem ciemiņiem $ 25

Lūgums iepriekš pieteikties līdz 4. maijam.

Tel. 98002977

Vecajā Derībā pirmā sieviete - māte nosaukta Ievas vārdā, kas ebrejiski nozīmē - Dzīvā. Tātad mātes vārds jau pasaules radīšanas sākumā bijis Dieva mutē.

Mātes dienas tradīciju pirmsākumi ietiecas 16. - 17. gs. Anglijā, kad dienā, kas tika dēvēta par Mātes dienu, bērni centās atgriezties vecāku mājās un sveikt māti. Šajā dienā ticīgie devās uz draudzes baznīcu, lai pateiktos Dievam. Šos svētkus svinēja nelielā ģimenes lokā. Tai pat laikā ir vēstures liecības, kas rāda, ka jau senajiem grieķiem bija tradicionāli pavasara svētki, kas bija veltīti māšu aizgādnei, dievietei Rejai, bet senajā Romā martā tika rīkotas svinīgas ceremonijas par godu dievietei Kibelei, māšu aizgādnei.

Viduslaiku Anglijā Lielā gavēņa laikā baznīcas svinēja Mātes svētdienu. Mācekļi un kalpotāji šo dienu pavadīja mājās nestrādājot un pasniedza savām mātēm nelielas dāvaniņas vai "mātes kūku".

Sākot ar 1921. gadu, Latvijas presē tiek publicēti raksti par Mātes dienu norisi ārzemēs. Šo dienu Latvijā sāka svinēt 1922. gadā un to rīkoja draudzes un biedrības. Ar 1934. gadu arī mūsu zemē Mātes dienu svin maija otrajā svētdienā, kad māti piemin un godā arī citās valstīs.

1938. gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāk dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes veidošanā. Toreiz pirmās Latvijas Republikas laikā šos svētkus saistīja ar ļoti plašiem sabiedriskiem pasākumiem: notika svinīgi sarīkojumi Nacionālajā teātrī ar Valsts prezidenta piedalīšanos, bērnu rīti un lekcijas radio, labdarības akcijas, ziedojumu vākšana.

Š o dzī vi dzī vojot man vienme r sķ itis, Ka savāds spēks ir tavai mīlestībai, māt. Vienalga, laimīgs es vai izmisumā kritis, Kā sargeņģelis tu man vienmēr esi klāt.”

ĒDIENKARTE

Glāze šampanieša pie ierašanās;

Uzkodas:

Garneļu kokteilis ar rupjmaizi;

Pamatēdiens:

Cepta lašu fileja ar kaperiem

un citrus mērci;

Piedevas:

Krāsnī cepti kartupeļi;

Tvaicēti spināti;

Medū karamelizēti burkāni ar

dillēm

Saldais ēdiens

Citronkūka ar ogu mērci un

šokolādes rullīši ar putu

krējumu.

Kafija vai tēja

Aicinām Jūs uz Mātes dienas

pusdienām

Latviešu Ciemā 8. maijā, plkst. 12:30

7

Dzejas rindas un atmiņas...

Maijs— lapu mēnesis. Tas ir pēdējais un visskaistākais pavasara mēnesis. Saule silda un priecē mūsu

sirdi. Siltie vēji atnes lietu, kas visam liek augt ar divkāršu spēku. Apkārt viss salapojis un sakuplojis. Kādu

dienu debesīs savelkas mākoņi un nodārd pirmais pērkona negaiss.

Daži koki sākuši ziedēt. Upju līčos un gravās zied ievas. To baltajiem, garajiem ziedu ķekariem piemīt

rūgteni reibinoša smarža. Ievu ziedēšanas laikā dabā parasti iestājas īslaicīgs aukstums.

Jau atgriezušies visi gājputni. Tie izgreznojušies koši raibām spalvām, sēž zaros un dzied, dūdo, pogo,

svilpo, ķērc un lallina. Visi priecājas par silto saulīti un atmodu. Šajā mēnesī jāsāk apstrādāt zemi, jāstāda

kartupeļi, jāsēj un jāstāda dārzeņi.

Dzīvosim atmiņās

Atmiņās, atmiņās

Kavēsimies mēs,

Tad vecumkaites dažādās

Mūs pieveikt nevarēs.

Šo dzejas pantu ir sarakstījis dzejnieks, kurš dzīvo mūsu Latviešu ciemā,

Man patīk dziesma, ko dziedam sanākot kopā saietos:

Dzīvīte, dzīvīte šūpojos tevī

Vējā kā žubīte liepzariņā.

Brīžiem jūtos es kā putns kam nav vēl spārnu, kas var viegli nokrist no zariņa.

Dzejnieks Edvards Treimanis savā dzejā saka:

Ir kaut kas augstāks, nekā zelts un slava,

Kas šodien tevi lutina, bet zūd jau rīt.

Ir kaut kas augstāks, kuram vārda nav,

Ko just var, bet ne izsacīt.

Paulīna Bārda saka:

Putniņš dzīvo vasarai,

Varbūt vienīgai un vienai;

Cilvēks – zilai mūžībai,

Katrai mīļai Dieva dienai.

Nikolajs Kalniņš runā par sirdsapziņu: „Sirdsapziņa ir Dieva balss, kas runā uz cilvēkiem. Tā bieži ir pretstatā ar prāta teikto. Dzejā „Pavēle” viņš saka:

Ja pavēli, dod tev sirdsapziņa,

Tad klausi!

Tā svēta dziņa

Ar nezālēm lauku neapsēj viņa.

Kad dažreiz raža ienākas gausi –

Reiz tīru labību tomēr tu pļausi.

Ja pavēli dod tev ārējā vara,

Tad prasi sirdsapziņai:

Vai nav tā ļauna?

Vai jāklausa viņai?

Jo dažreiz ēna līdz kapam ir gara,

Un jādreb no kauna

Ja klausi; -

Tad viss, ko tu pļausi

Būs smilgas skara,

Ko purina vējš,

Kas tevi no pasaules dzēš.

Un beidzot, Andrejs Eglītis savā dzejā sniedz palīdzīgu roku, teikdams:

Es vārgu sakni aplēju,

Es spāri smilgā iecēlu,

Es sēnei sūnas norausu

Un putnu ligzdā iecēlu.

Un Dievs man teica: „Paldies!”

Un tad es zālē atlaidos

Un līksms augšup raudzījos

Un teicu Dievam:

„Paldies!”

Viņš bija priecīgs, ka bija

varējis ko labu izdarīt!

Lidija Bergmansons

Kas notiek Latvijas dabā maijā...

8

Lasītāju vēstules ...

Rakstiet mums e-pastā: reception@latvianfs.org.au

Parasti pavasarī zied skaistākās puķes, bet mūsu ciemā tāda uzziedēja rudenī. Tā ir Ciema Avīzīte. It sevišķi krāšņs ir otrais izdevums. Interesē, kas ir tie rūķīši kas to dara!? Viņi ir ar talantu un izdomu. Tiešām sagādā prieku, paldies!

Tāpat kā Pelnrušķītei, starp viņiem ir kāds rūķītis „snaudulis”. Vārda dienu jubilāru sarakstā trūkst Edgars. Jūtos aizmirsts.

Ciemā dzīvoju jau sešus mēnešus, tomēr, jūtos aizmirsts.

Kādreiz bija Edgaru Brāļošanās Biedrība. Katru gadu 8. aprīlī bija pilnsapulce ar priekšnieka vēlēšanu, piedaloties visiem līdzskrējējiem. Gadu gaitā biedrība izmirusi ar visu orķestri. Esmu palicis viens. Tomēr, daži līdzskrējēji vēl dzīvo ciemā. Pēdējais Edgars

Lūdzu atsaukties!

Meklēju kādu no mājiņu vai istabiņu iedzīvotājiem, kas vēlētos šad un tad palīdzēt man atsvaidzināt manas sen ierūsējušās, zema līmeņa šaha spēles spējas. Man ir glīts dēlītis un figūriņas. Būtu jauka nodarbība rudens un ziemas mēnešos.

Lūdzu zvanīt Zigrīdai – 98000664.

Kavēsimies atmiņās.

Vai Tev ir kāda lietiņa no sen pagājušiem laikiem?

Man vissenākā lieta ir nolietota baznīcas dziesmu grāmatiņa, kuru manai mātei iesvētībās dāvāja viņas vecmāmiņa un krustmāte. Grāmata ir vecā drukā ar ieraksta datumu 1925. gada 21. maijā. Grāmata bija iespiesta Rīgā 1923. gadā.

Man glabājas arī fotogrāfija, kur redzama māmiņa iesvētību dienā, kad viņai bija 16 gadi. Vai arī Tev glabājas kāda sena, mīļa lieta? Pastāsti arī citiem?

Mums ļoti ieinteresēja š. g. 1. izdevums Latviešu ciema avīzītei. Lasijām ar baudu Janča un Jūsmas rakstus. Personīgi priecājos par Annas Cinkus vingrošanas dzeju.

Man pašai patīk izteikt domas kas var rosināt citus domāt. Tādēļ vēlos šīs rindiņas pasniegt lasītājiem...

Kādreiz iemācijos vārdus: ,,Reiz bija, tā sākās visas pasakas...... Vai atceries, tā sākās visas atmiņas.....”

Tā sākās visas pasakas........ Reiz bija maza meitenīte No dzimtenes daudz neredzēja, Tik dzīvoja dīpīša nometenēs Lidz nokļuva Austrālijas krastos. Šai saulainā zemē meitenīte Uzplauka, izauga un novecojās. Tagad viņai vairs tik ir atmiņas. Vai atceries....? Stārķis

Lai arī ar novēlošanos, sirsnīgi sveicam Edgaru pagājušajā

Vārda dienā! Prieku, kā rasas lāsi

Ik rītu no jauna rast,

Prieku ikdienas steigā,

Pateicas visiem čaklajiem

rakstītājiem un visiem

čaklajiem lasītājiem!