APSOLĪJUMA

PRIORITĀTE6. tēma 5. augustā, 2017

Visas rakstu vietas citētas no 1877.g.t. Bībeles

Derība un apsolījums.

Apsolījums un bauslība.

Bauslības nozīme.

Apsolījuma prioritāte.

Galatiešiem 3:15-20 ir trīs atslēgvārdi: Apsolījums, derība un bauslība. Mums vajadzētu padziļināti pievērsties tam, kā Pāvils izmanto šos trīs vārdus.

DERĪBA un APSOLĪJUMS“Brāļi, es runāju cilvēcīgi: neviens jau nenicina kāda cilvēka

iestādīšanu (testamenti), kad tā ir apstiprināta, nedz ko pieliek klāt.” (Gal 3:15)

Grieķu vārds “derība” ir diathēkē. Tā nozīme sevī ietver gan derību, gan testamentu. Minētais derības veids ir tāds, kurā tikai viena no derībā iekļautajām pusēm dod apsolījumu. Tāds apsolījums parasti tiek piepildīts zināmā laikā (piem., pēc solītāja nāves).Drošā derība, par kuru Pāvils rakstīja, ir šāda veida derība. Šadu “apsolījumu” Dievs deva “Ābrahamam un viņa sēklai,” “kas ir Kristus.” (Gal 3:16).Dievs apsolīja un mēs saņēmām. Abrahams pieņēma šo apsolījumu caur ticību. Dievs vienmēr piepilda savus apsolījumus (2 Kor 1:20).

APSOLĪJUMS un BAUSLĪBA

Pāvils salīdzina apsolījumu, saņemtu caur ticību ar bauslību, kas tika paziņota 430 gadus vēlāk.

Vai bauslība atcēla iepriekšējo apsolījumu? Nē. Vai apsolījuma piepildījums [Kristus] atcēla bauslību? Nē.

Pāvils rakstīja par šo Romiešiem 3. nodaļā: “Vai bauslība to apsolīšanu būtu iznīcinājusi?” (Rom 3:31). Vai Dievs atbrīvojās no bauslības, pēc apsolījuma piepildīšanas? Atbilde ir pavisam skaidra: “Protams nē!”

Pestīšana ir caur ticību un apsolījumu, jo bauslība pati par sevi nespēj mūs glābt. No otras puses, ticība neatceļ bauslības prasības. Kāda nozīme tādā gadījumā ir bauslībai?

“Un to es saku: tā iestādīšana, kas papriekšu no Dieva ir apstiprināta uz Kristu, netop nocelta caur to bauslību, kas pēc

četrsimt un trīsdesmit gadiem notikusi, ka tā to apsolīšanu būtu iznīcinājusi.” (Gal 3:17)

BAUSLĪBAS NOZĪME“Par ko tad ir tā bauslība? Tā to pārkāpšanu dēļ ir pielikta klāt,

tiekams tā Sēkla nāktu, kam tā apsolīšana notikusi, un tā bauslība ir iestādīta caur eņģeļiem, caur vidutāja roku.” (Gal 3:19)

Pāvils nedomāja, ka bauslība pievienota derībai kā papildinājums. Derība bija vienpusēja, un tāpēc tā nav atkarīga no tā, ko cilvēks dara.

Bauslība tika dota, lai mēs varētu saskatīt savu grēcīgo stāvokli, lai saskatītu grēku savā dzīvē (Rom 7:13).Jēdziens “tiekams tā Sēkla nāktu” nozīmē, ka šāda bauslības nozīme vairs nebija nepieciešama pēc Kristus nākšanas. Un Tomēr, “tiekams” ne vienmēr nozīmē īpašu laika periodu.Piem., Jēzus teica: “Kas jums ir to turat, tiekams es nāku.” (Atkl 2:25) Tas nenozīmē, ka pēc Kristus nākšanas mums vairs nebūs nepieciešama mīlestība un labestība…

BAUSLĪBAS NOZĪME“Par ko tad ir tā bauslība? Tā to pārkāpšanu dēļ ir pielikta klāt,

tiekams tā Sēkla nāktu, kam tā apsolīšana notikusi, un tā bauslība ir iestādīta caur eņģeļiem, caur vidutāja roku.” (Gal 3:19)

Bauslības prasības bija zināmas daudz agrāk, nevis tikai laika posmā no bauslības pasludināšanas uz Sinaja 430 gadus līdz apsolījuma piepildījumam (Kristum). Tās eksistences laiks ir daudz ilgāks.Piem., Dievs teica par Ābrahamam “Tāpēc ka Ābrahams manai balsij ir bijis paklausīgs un turējis manas pavēlēšanas, iestādījumus, likumus un baušļus.” (1M 26:5) Jāzeps zināja, ka laulības pārkāpšana ir grēks (1M 39:7-10). Israēla tauta ievēroja sabatu vēl pirms Sabata baušļa pasludināšanas uz Sinaja kalna (2M 16:22-26).Tādā gadījumā kāpēc Dievs caur Mozu pasludināja bauslību uz Sinaja kalna?Tāpēc ka verdzības laikā Ēģiptē cilvēki bija aizmirsuši lielāko daļu bauslības.

“Dieva bauslība ir Viņa rakstura atainojums. Iesākumā tā tika dota kā paklausības standarts. Sekojošajās paaudzēs šī bauslība tika aizmirsta … Verdzības gados Israēlieši uzturējās Ēģiptē, kur gadiem ilgi tika apspiesta viņu ticība un tas atstāja savu iespaidu …Uz Sinaja kalna bauslība tika dota atkārtoti. Dārdoņai līdzīgā balsī Dievs pasludināja savu bauslību un pats ar savu pirkstu iegravēja to akmens plātnēs.Gadsimtu gaitā mēs redzam, ka pienāks diena, kad Dieva bauslība atkal būs jāceļ pirmatnējā godā kā paklausības standarts.”

E.G.W. (Testimonies for the Church, vol. 8, cp. 34, p. 207)

APSOLĪJUMA PRIORITĀTE

“Jo ja tā iemantošana ir caur bauslību,

tad tā vairs nav no apsolīšanas:

bet Dievs to Ābramam ir

dāvinājis caur to apsolīšanu.”

(Gal 3:18)

Bauslība, ko Dievs dāvāja Ābramam ir mūžīga, bet nevienu nespēj glābt.Kristus upuris (apsolījums) bija pagriziena punkts Pestīšanas vēsturē. No tā brīža mums ir veids, kā tapt glābtiem (un ceremoniālā bauslība bija šī notika priekšskats).Bauslība ir svarīga, bet nespēj aizvietot apsolījumu par pestīšanu caur ticību un žēlastību. Pateicoties bauslībai, mēs varam labāk saprast, cik šis apsolījums ir brīnišķīgs.

“Kristus aizvietojošais darbs sākās līdz ar cilvēku vainas dēļ aizsāktajām cilvēces bēdām un postu, tiklīdz cilvēks kļuva par grēcinieku. Bauslis netika atcelts, lai glābtu cilvēku un atkal atjaunotu tā vienotību ar Dievu. Bet Kristus pieņēma savu aizvietotāja lomu un atbrīvoja mūs, kļūstot par grēku cilvēka vietā, lai cilvēks kļūtu taisns Dieva priekšā caur Viņu, Kurš bija vienots ar Tēvu. Grēcinieks var tikt Dieva taisnots tikai tad, ja Viņš piedod cilvēku grēku, atceļ sodu, kuru tie pelnījuši un un atttiecas pret tiem tā, it kā tie nekad nebūtu grēkojuši un ir pilnīgi taisni, pieņemot tos dievišķā taisnībā... Tie tiek taisnoti Kristus aizvietojošās taisnības vārdā. Tēvs pieņem Dēlu un caur Kristus aizvietojošo upuri pieņem grēcinieku.”

E.G.W. (Selected Messages, vol. 3, cp. 22, p. 194)