ESTERE un MORDOHAJS

6. tēma 8. augustā, 2015

A H A S V E R S

“viņš sarīkoja savas valdīšanas trešajā gadā dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem, Persijas un Mēdijas karaspēka vadoņiem, dižciltīgajiem un zemju pārvaldniekiem.” (Esteres 1:3)

Ahasvers bija Persijas Impērijas valdnieks no 485 līdz 465 pr.Kr.. Pirms došanās uz Grieķiju viņš centās iemantot visas impērijas apbrīnu un uzticēšanos sarīkojot plašas dzīres.

Ahasvers piedzērās un izteica ķēniņienei Vašti aizvainojošu pavēli. Viņa atteicās to izpildīt.

Dievs izmantoja šo situāciju starp ahasveru un Vašti, lai novietotu Esteri pozīcijā, kurā tā vēlāk varēs izglābt Dieva ļaudis.

Mums ir jāmācās uzticēties Dieva plāniem pat tad, kad neredzam jēgu situācijas risinājumam vai pat neredzam pat pašu risinājumu (Jes. 55:8-11)

ESTERE

“9 Jaunā meitene patika viņam, ieguva viņa labvēlību, un viņš pasteidzās piešķirt viņai visiedarbīgākos skaistuma kopšanas līdzekļus un piemērotu uzturu, nodeva viņas rīcībā septiņas pašas labākās no visām ķēniņa pils kalponēm un novietoja viņu ar kalponēm sievu nama skaistākajā daļā. 10

Bet Estere neko nestāstīja par savu jūdisko izcelsmi un savām ģimenes lietām, jo Mordohajs bija noliedzis viņai to izpaust. ” (Est. 2:9-10)

Pavērosim kā jaunā meitene kļuva par ķēniņieni Esteri. Izceļās divi iezīmīgi momenti: Viņa atrada žēlastību un viņa slēpa savu reliģisko pārliecību.

Estere atrada žēlastību Hegaja un Ahasvera attieksmē (Est. 2:9, 17) . Tas nozīmē, ka viņa bija uzticīga savai ticības pārliecībai un atrada žēlastību līdzīgi citiem Bībelē pieminētiem uzticīgiem ticības piemēriem: Noa (1M 6:8), Jāzeps (1M 39:4), Dieva tauta tuksnesī (Jer 31:2) Un Davids (Ap.D.7:46).

Un tomēr, kāpēc viņa slēpa savu identitāti un ticības pārliecību?

Jēzus neatklāja savu “mesiānismu” jūdu priekšā, bet tai pašā laikā pavēstīja par to Samariešu sievai. Vai Esterei iespējams bija līdzīgi iemesli (Jņ 4:1-26)?

KRĪZE“ Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?" ” (Est 4:14)

Kŗize iestājās tad, kad Mordohajs atteicās pazemoties Hamana priekšā, kā to bez iebildumiem darīja citi kalpi (lai to pagodinātu).Tā kā Mordohaja atteikšanās balstījās uz viņa ticību, Hamans nolēma atriebties iznīcinot visus jūdus (neapzināti iekļaujot arī ķēniņieni Esteri).

Estere pārvarēja savas bailes (pavadot laiku lūgšanās un gavējot) un nolēma, riskējot ar pašas dzīvību, glābt savus ļaudis.Dievam jau ir padomā cilvēki, kas palīdzēs kristiskās situācijās. Varbūt tu esi viens no tiem?

KRĪZE“ Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?" ” (Est 4:14)

“Tad Hamans ņēma drēbes un zirgu un apģērba Mordohaju, un lika viņam jāt uz pilsētas laukumu; un viņš pats sauca viņa priekšā: "Tā top darīts vīram, ko ķēniņš nolēmis pagodināt!" ” (Est 6:11)Dievs sagatavoja ceļu izmantojot pareizos cilvēkus pareizā laikā:

Divi ķēniņa galminieki plānoja sazvērestību pret

ķēniņu. Mordohajs to atklāja Esterei (Est 2:21-23).

Estere uzaicināja Ahasveru un Hamanu uz maltīti (Est

5:1-5).

Hamana sieva un bērni pamudināja Hamanu tajā

naktī uzcelt karātavas priekš Mordohaja (Est 5:14).

Ķēniņš uzzin par Mordohaja ziņojumu un nolemj to

pagodināt par viņa rīcību (Est 6:1-3).

Hamans uzmostas agri. Viņš gribēja izbaudīt Mordohaja

nāves sodu, bet tā vietā saņēma rīkojumu to pagodināt (Est 6:4-12).

Noslēgumā Hamans mirst karātavās, ko pats bija

uzcēlis (Est 7:9).

MORDOHAJS

PAGĀNI IR ATGRIEZUŠIES“Un ikvienā zemē un ikvienā pilsētā, kur vien nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, jūdiem bija prieks un līksmība, dzīres un svētku dienas. Un daudzi no iezemiešiem uzdevās par jūdiem, jo viņiem bija uznākušas bailes no jūdiem. ” (Est 8:17)Daudzi cilvēki jutās pamudināti ticēt Dieva spēkam un pievienoties jūdu ticībai sakarā ar to, ko

viņi redzēja un dzirdēja.

Viņu ticība tika stiprināta vērojot jūdu izturēšanos svētku laikā, kad ķēniņa rīkojumi nostādīja tos pret to ienaidniekiem.

Pirmais rīkojums atļāva tiek paņemt visu, kas piedērēja to ienaidniekiem. Jūdu tā vietā tikai aizstāvēja sevi; tie nepiesavinājās neko no saviem ienaidniekiem (Est 9:10, 15, 16).

Šie cilvēki tika pievērsti ticībai caur jūdu izturēšanos un to neatlaidīgo turēšanos pie ticības principiem.

Tas pats gars, kas Dieva draudzi lika vajāt pirms daudziem gadsimtiem, arī nākotnē ierosinās līdzīgu rīcību pret uzticīgajiem Dieva ļaudīm. Sagatavošanās šai pēdējai lielajai cīņai norit jau tagad. Dekrēti, kuri beidzot tiks pieņemti pret Dieva atlikušajiem ļaudīm, būs ļoti līdzīgi tiem, kādus Ahasvers izdeva pret jūdiem. Mazajā Sabata baušļa turētāju pulciņā patiesās draudzes ienaidnieki šodien saskata “Mordohaju vārtos”. Dieva bērnu paklausība Viņa likumiem ir pastāvīgs pārmetums tiem, kas nebīstas Kungu un min kājām Viņa Sabatu. Sātans izraisīs sašutumu pret mazo pulciņu, kas atsakās pieņemt sabiedrībā populāros ieradumus untradīcijas. Ievērojami un cienījami vīri, kopā ar bezdievīgajiem un zemiskajiem, spriedīs, kā cīnītiespret Dieva ļaudīm. Lai tos apkaunotu, tiks izlietota bagātība, ģenialitāte [606] un izglītība. Pret tiemsazvērēsies valdnieki, ministri un draudžu locekļi. Ar balsi un spalvu, ar lielīšanos, draudiem unzaimiem tie centīsies noliegt viņu ticību. Ar nepatiesiem atstāstījumiem un nikniem uzbrukumiem tie mēģinās satraukt ļaužu kaislības. Nespēdami ar Svētajiem Rakstiem aizstāvēties pret Bībeles Sabata ievērotājiem, tie šī trūkuma kompensēšanai izlietos bargus dekrētus. Lai nodrošinātu popularitāti un atbalstu, likumdevējas varas pieprasīs ievērot svētdienas likumu. Bet tie, kas bīstas Dievu, nevar pieņemt cilvēku ieviestos ieradumus, kas liek pārkāpt desmit baušļu priekšrakstus. Šajā kara laukā tiks izcīnīta pēdējā cīņa starp patiesību un maldiem. Iznākums jau ir zināms, tā ka mums nav jāšaubās. Šodien, tāpat kā Esteres un Mordohaja laikā, Kungs pats aizstāvēs savu Patiesību un savus ļaudis.

E.G.W. (Prophets and Kings, cp. 49, pg. 444)