ĀBEĻU UN AVEŅU SELEKCIJAS ĀBEĻU UN AVEŅU SELEKCIJAS MATERIĀLA NOVĒRTĒŠANA MATERIĀLA NOVĒRTĒŠANA INTEGRĒTO LAUKSAIMNIECĪBAS INTEGRĒTO LAUKSAIMNIECĪBAS KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS TEHNOLOĢIJU IEVIEŠANAITEHNOLOĢIJU IEVIEŠANAI

Gunārs Lācis

Laila Ikase

Sarmīte Strautiņa

MĒRĶISMĒRĶIS

N. p. k.

Selekcijas materiāls Hibrīdu skaits

1. Ābeļu hibrīdu novērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 50

2. Ābeļu hibrīdu novērtēšana (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) 1735

3. Aveņu hibrīdu novērtēšana (ar ražas galaproduktu novērtēšanu) 50

4. Aveņu hibrīdu novērtēšana (bez ražas galaproduktu novērtēšanas) 1000

KOPĀ: 2835

- izvērtēt ābeļu un aveņu selekcijas materiālu integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai

ĀBEĻU SELEKCIJAĀBEĻU SELEKCIJA

KĀPĒC LATVIJĀ VAJADZĪGA ĀBEĻU KĀPĒC LATVIJĀ VAJADZĪGA ĀBEĻU SELEKCIJA?SELEKCIJA? • Augļkopība Latvijā attīstās, tā ir ienesīga, tai ir piemērots klimats.

• Pēc ES aptaujām, katrā reģionā patērētājiem ir atšķirīgs priekšstats

par skaistu un garšīgu ābolu.

• Klimata īpatnību dēļ pat kaimiņvalstīs izaudzētās šķirnes Latvijā ne vienmēr ir piemērotas.

• Lielveikalos piedāvātais pasaules komercšķirņu sortiments ir šaurs un “garlaicīgs” (5-6 šķirnes).

SELEKCIJAS VIRSUZDEVUMS: Ekonomiski izdevīgi saražojami augļi ar augstu kvalitāti

LVAI dārzā

ĀBEĻU ŠĶIRNES MODELISĀBEĻU ŠĶIRNES MODELIS AUGĻU ĪPAŠĪBAS:

Laba iekšējā kvalitāte:

• - labs degustācijas vērtējums (4,5 balles),

• - augsts šķīstošās sausnas saturs (virs 12%),

• - pietiekams skābes saturs (ilgāk glabājas),

• - labs sulīgums un aromāts,

• - konsistence (lūstoša, smalkgraudaina).

Augsta preču kvalitāte:

• - labs izskata vērtējums (4,5 balles),

• - lielums (ap 150 g),

• - izlīdzinātība formā (vēlams arī lielumā),

• - laba forma (bez stiprām ribām, ieapaļa),

• - krāsa (spilgta, vienkrāsaina vai divkrāsaina),

• - mizas īpašības (izturīga, maz eļļaina),

• - transportizturība (blīvums virs 5 kg/cm²).

Glabāšanās:

• - vismaz 1 mēn. vasaras, 4-6 mēn. rudens-ziemas šķirnēm,

• - izturība pret mizas brūnēšanu, savīšanu un stipru eļļošanos.

Īpašs virziens – augļi izmantojami arī sulai un sidram.

Izcila augļu kvalitāte: D-1-92-56 (SR0523 x /Lobo x Iedzēnu/)

ĀBEĻU ŠĶIRNES MODELISĀBEĻU ŠĶIRNES MODELIS

KOKA ĪPAŠĪBAS:

• Viegli veidojams vainags:

– vidēji biezs,

– ar zaru leņķiem 60-90o,

– ražo uz dažāda tipa augļzariem (jaukts);

– īpašs virziens – kolonnveida ābeles.

• Ražošanas īpatnības:

– ātrražīgs (2.-3.gadā uz B9),

– regulāri ražīgs (mazs periodiskums),

– maza prasība pēc augļaizmetņu normēšanas.

• Izturība pret klimata svārstībām:

– ziemcietība (pārbaudīt citos rajonos),

– ziedu izturība salnās,

– nav mīkstuma brūnēšanas karstās vasarās,

– labi jāienākas jebkurā gadā (arī Vidzemē),

– glabāšanās ilgums maz svārstās pa gadiem.

Teicams koka vainags: Nr.29-97-10 (Auwilspur br.app.)

ĀBEĻU ŠĶIRNES MODELISĀBEĻU ŠĶIRNES MODELIS

SLIMĪBIZTURĪBA:

Kraupis:

• Apvienota monogēnā (Vf) un poligēnā izturība, vai arī šķirnes ar labu poligēno izturību.

Vēzis:

• Izmantot izturības donorus; nepieciešami ilgāki novērojumi dažādās vietās.

Augļu puves un korķplankumainība:

• Izmantot izturības donorus; ieņēmīgi sējeņi tiek brāķēti.

Miltrasa:

• Kļūst arvien aktuālāka; vajag vismaz vidēji labu lauka izturību.

Bakteriālās iedegas:

• Turpmāk obligāti iesaistīt krustojumos Amerikas šķirnes, kam piemīt izturība pret Erwinia.

Fizoloģiskās slimības:

• - izturība pret puvēm (t.sk.serdes puvi - slēgts kauss),

• - izturība pret korķplankumainību (bakām).

Ābeļu kraupis (Venturia inaequalis) uz augļiem un inficētiem sējeņiem

Kraupja rezistences gēna Vf (Rvi6) noteikšana selekcijas materiālā, izmantojot molekulāros marķierus

Analizēti 180 hibrīdi, sēklaudži siltumnīcā:

0

10

20

30

40

50

60

70

Vf Vf Vf vf vf vf

12.8

20.6

66.6 S

asto

pam

ība,

%

ĀBEĻU ŠĶIRNES MODELISĀBEĻU ŠĶIRNES MODELIS

23 37

Kraupja rezistence

CEĻŠ UZ ŠĶIRNI: CEĻŠ UZ ŠĶIRNI:

0. Mērķa nostādne un vecākaugu izvēle

1. Krustošana – 1 gads

2. Sējeņu audzēšana un atlase siltumnīcā – 1 gads (kolonnābelēm 2 gadi)

3. Vērtēšana hibrīdu laukā – 7...10 gadi (5...7 gadi līdz ražai + 3 ražas)

4. Izdalīto hibrīdu pavairošana – 1...2 gadi

5a. Vērtēšana uz klonu potcelmiem – 5...7 gadi

5b. Vērtēšana saimniecībās - 5...7 gadi (var veikt paralēli ar 5a.etapu)

6. AVS tests – 5 gadi (var veikt paralēli ar 5a.etapu)

KOPĀ : 15...25 GADI

REZULTĀTI REZULTĀTI

Selekcijas etaps

Hibrīdu saimes Hibrīdu skaits

No tiem izdalīti

Šķirnes, šķirņu kandidāti

Vērtēšana hibrīdu laukā

130 (1990.-2011.g.

krustojumi)

1588 320 9

Vērtēšana uz klonu

potcelmiem

120 (1989.-1997.g.

krustojumi)

197 26 4

JAUNĀS ŠĶIRNES (2009-2012): Dace, Gita, Roberts, Edite, Ligita (Vf); Baiba, Uldis, Zane (Co) - Pavairotas pārbaudei agrotehniskos izmēģinājumos un zemnieku saimniecībās

Nr.19-97-80 (Remo x Trebū) māteskoks hibrīdu laukā

Tas pats hibrīds - Nr.19-97-80 Vf (‘Lienīte’) - 2.gadā uz potcelma B9

ĀBEĻU HIBRĪDU AUGĻU BIOĶĪMISKAIS ĀBEĻU HIBRĪDU AUGĻU BIOĶĪMISKAIS SASTĀVS UN MĪKSTUMA BLĪVUMSSASTĀVS UN MĪKSTUMA BLĪVUMS

Mīkstuma blīvums kg/cm²

Šķīstošā sausna Brix % (korelē ar cukura saturu)

Skābe % Kopējie polifenoli mg/100g

Diapazons (no ... līdz)

2,65....7,07 kg/cm²

10,18...15,20 % (vairumam 12...13)

0,07...0,82 % (vairumam 0,5..0,6)

Lielas atšķirības: 36,76...207,15 mg/100g

Izdalītie hibrīdi, šķirnes kandidāti

‘Monta’ (7,07) DI-93-15-46 (6,72) D-18-94-15 (6,07) D-18-94-23 (6,07) DI-93-1-4 (6,02)

DI-93-15-46 (15,20) Nr.16-97-86 (14,86) ‘Monta’ (14,06)

Zems saturs (saldi): X-97-2 (0,07) H-3-97-31 (0,19) Nr.16-97-86 (0,30) Augsts saturs (ilgi glabājas): DI-2-90-101 (0,82) DI-93-15-6 (0,80) ‘Monta’ (0,74)

>150 mg/100g: ‘Anda’ (207,15) X-97-2 (195,84) H-7-97-31 (185,51) DI-93-15-46 (172,83) H-8-97-15 (169,74) H-94-3-72a (166,31) Nr.16-97-86 (156,60) Nr.16-97-29 (151,14)

‘AUKSIS’ 4,4...5,3 13,0...13,6 0,2...0,5 Nav datu

Hibrīds DI-93-15-46 (Latkrimson x Liberty) izceļas ar augļu kvalitāti

2012.g. veiktas bioķīmiskās analīzes 50 labākajiem hibrīdiem

DAŽI IZDALĪTIE HIBRĪDIDAŽI IZDALĪTIE HIBRĪDI

DI-93-15-6 Vf: augsta augļu kvalitāte

D-18-94-8: teicama kvalitāte, augļi pašizretinās

Nr.18-97-13 Vf: izcili glabājas, augstražīgs

DI-93-4-14: izcils sidra ābols

D-2-92-12 Vf: vēls vasaras, ilgi glabājas, ziemcietīgs

Ziemas kolonnābele D-3-94-2 (‘Gatis’)

DAŽI IZDALĪTIE HIBRĪDIDAŽI IZDALĪTIE HIBRĪDI

ĀBELE ‘MONTA’ĀBELE ‘MONTA’

• Izcelsme: ‘Iedzēnu’ x ‘Liberty’ • Autori: LVAI/R.Dumbravs,

2012.g. uzsākts AVS tests Polijā • Imūna pret 5 kraupja rasēm

(gēns Vf jeb Rvi6) • Izturīga pret puvēm, miltrasu un

bakām • Zied vidēji vēlu, ziedi izturīgi salnās • Vāc oktobra sākumā, lietojami pēc

Jaunā gada • Augļi vidēji lieli (120-170 g),

izlīdzināti, sarkani, plati koniski, ar nelielām ribām

• Garša laba, saldskāba ar salduma pārsvaru

• Koks spēcīga auguma, viegli veidojams, ražo labi ik gadus

• Ziemcietība vidēja, prasa garu augšanas sezonu

• Līdzīgās šķirnes - ‘Iedzēnu’, ‘Spartan’

• Vēla ziemas, teicami glabājas līdz pavasarim

• Augļu mīkstums ļoti stingrs, sulīgs un kraukšķīgs

• Brix 14,06%, skābe 0,74%, blīvums 7,07 kg/cm2

ĀBELE ‘MONTA’ĀBELE ‘MONTA’

AVEŅU SELEKCIJAAVEŅU SELEKCIJA

LVAI veiktās aveņu selekcijas programmas mērķis ir iegūt un izdalīt Latvijas apstākļiem piemērotas aveņu šķirnes::

Ar augstu agroekoloģisko plastiskumu (augstu pielāgošanās spēju audzēšanas vietas agroklimatiskajiem apstākļiem)

Piemērotas svaigam ogu patēriņam un pārstrādei ar augstvērtīgu ķīmisko sastāvu un dažādu ogu ienākšanās laiku

ar kompleksu izturību pret Latvijā nozīmīgajām aveņu slimībām (avenāju mizas plaisāšanu, avenāju iedegām, pelēko puvi) un kaitēkļiem (aveņu ērci, tīklērcēm, aveņu laputīm)

AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:

ĪPAŠĪBAS, KAS NOSAKA RAŽAS LIELUMU UN KVALITĀTI:

Augu īpašības:

Īsi dzinumu starpmezglu posmi

vismaz 2 augļzari vienā dzinuma mezgla punktā

liels ogu skaits uz viena augļzara (vairāk kā 20)

liels mezglu skaits ar vairākiem pumpuriem Ogu kvalitāte:

vidējā ogas masa lielāka par 4,5 g augsts kopējo fenolu saturs šķīstošās sausnas saturs lielāks kā 10% ogu blīvums ne mazāks kā šķirnei ‘Glen Ample’ ogu krāsa, spīdums līdzīgi šķirnei ‘Tulameen’ svaigu ogu degustācijas vērtējums ne mazāks kā 4,5 balles (5 ballu

sistēmā) saldētu ogu degustācijas vērtējums augstāks kā 4 balles izlīdzināti kauleņi sīkas sēklas pietiekami laba ogu saistība ar ziedgultni, kas novērš ogu priekšlaicīgu

nobiršanu

AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:

AUGU TEHNOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS:

taisni vidēji gari dzinumi bez dzeloņiem vai nelielu dzeloņu skaitu

īsi, paresnināti dzinumu starpmezglu posmi, kas nodrošina dzinumu noturību bez piesiešanas

vidēja dzinumu veidošanās spēja

dzinumu intensīvas augšanas sākums ražas perioda beigās

vidēji gari, stingri, pietiekami elastīgi augļzari, kas izturīgi pret laušanu

īss ražas periods, raža novācama 3-4 reizēs, pārstrādei paredzētām šķirnēm

rudens aveņu šķirnēm ogu nogatavošanās sākums augusta I dekādē

ražošanas zona 75% no dzinuma garuma (rudens avenēm)

laba piemērotība pavairošanai audu kultūrā

augsta izturība pret herbicīdiem un citiem augu aizsardzības līdzekļiem

AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:

IZTURĪBA PRET NELABVĒLĪGIEM VIDES APSTĀKĻIEM:

Augsta pielāgošanās spēja dažādiem augšanas apstākļiem augsnēm, mikroklimatam, mitruma nodrošinājumam (pārbaude dažādās audzēšanas vietās)

Augsta ziemcietība:

strauja dzinumu norūdīšanās rudenī pirms sala iestāšanās

garš dziļā miera periods

spēja atjaunot salcietību pēc atkušņiem, beidzoties dziļā miera periodam

Vēla pumpuru plaukšana

Laba ogu aizmešanās, liels kauleņu skaits ogās, ja ziedēšanas laiks ir vēss

AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:AVEŅU ŠĶIRNES MODELIS:

SLIMĪBIZTURĪBA: Avenāju mizas plaisāšana Didymella applanata (Niessl) Sacc. - Izturības

donori ir sugas R.odoratus un R.coreanus. Gēni nav identificēti. Latvijā slimība izplatīta, kaut gan tieši neizraisa dzinumu bojāeja, bet novājina augus un pasliktina pārziemošanu.

Avenāju iedegas Elsinoe veneta Burk. - izturības donors ir R.odoratus. Izturības gēni nav identificēti.

Pelēkā puve Botrytis cinerea Pers. - izturības donori ir sugas R.coreanus un R.crataegifolius. Izturības gēni nav identificēti. Uzskata, ka ogas izturīgākas šķirnēm ar blīvām ogām.

Miltrasa Sphaeroteca macularis Fr. - izturība poligēna. Aveņu virālā pundurainība. Vīruss izplatās ar putekšņiem. Izturību nosaka viens

dominantais gēns. Ir izdalītas šķirnes, kas ir izturības donori.

IZTURĪBA PRET KAITĒKĻIEM: Aveņu liela laputs Amphorophora idaei - izturība pret šo kaitēkli poligēna. Nav

identificētas kaitēkļa rases un novērtēta izplatība Latvijā. Kaitēklim nozīme, ka vīrusu vektoram.

Aveņu mazā laputs Aphis idaei - izturība pret šo kaitēkli poligēna. Nav izvērtēta izplatība Latvijā. Kaitēklim nozīme, ka vīrusu vektoram.

Parastā tīklērce Tetranychus urticae.) - pašreiz trūkst augu aizsardzības līdzekļu šī kaitēkļa apkarošanai.

Laika shēma::

1. Krustošana – 1 gads 2. Sējeņu audzēšana un atlase – 1 gads 3. Vērtēšana hibrīdu laukā – 5 - 7 gadi 4. Izdalīto hibrīdu pavairošana – 1-2 gadi 5a. Vērtēšana konkursa izmēģinājumā – 5 gadi 5b. Vērtēšana saimniecībās – 5 - 6 gadi (var veikt paralēli ar 5a.etapu) 6. AVS tests – 5 gadi (var veikt paralēli ar 5a.etapu)

Kopā: 18 – 22 gadi

Uzdevumi 2012. gadā:

Veikt hibridizāciju 25 kombinācijās vasaras šķirnēm un 4 kombinācijām rudens avenēm

Izaudzēt sējeņus 2011.gada hibridizācijā iegūtajām sēklām

Veikt hibrīdu vērtēšanu 2010.gada stādījumā un izdalīt hibrīdus ar maksimālu skaitu saimnieciski un bioloģiski nozīmīgu pazīmju

Pavairot konkursa izmēģinājuma vajadzībām 2007.gada stādījumā izdalītos perspektīvos hibrīdus

REZULTĀTI:

Hibridizācija:

Veikta hibridizācija 31 krustojumu kombinācijā

Krustojumos iekļautas vecākaugu šķirnes:

vasaras ‘Aita’, ‘Liene’, ‘Ottawa’, ‘Meteor’, ‘Glen Ample’, ‘Ina’

rudens ‘Polana’, ‘Polka’, ‘Gerakl’

Iegūtas 4100 sēklas

Sējeņu audzēšana un atlase - Izsētās 2011.gada hibridizācijā iegūtās sēklas un izaudzēti hibrīdi no 14. krustojumu kombinācijām

Izdalīto hibrīdu pavairošana - pavairoti 15 izdalītie aveņu hibrīdi, kas izdalīti 2007. gada stādījumā. Pavairošana veikta siltumnīcā, izmantojot sakņu spraudeņus. Pavairošana turpināsies 2013.gadā.

Hibrīdu vērtēšana - 2010. gada stādījumā vērtēti 500 hibrīdi un izdalīti 29 hibrīdi pēc ziemcietības, ražības, krūmu habitusa un ogu kvalitātes kritērijiem (pavisam 15 pazīmēm) tālākai izvērtēšanai.

Uzdevumi 2013. gadā:

Hibridizācija – veikt krustojumus 20 kombinācijās , iesaistot ziemcietības, ogu kvalitātes un slimībizturības donorus

Sējeņu audzēšana un atlase - izaudzēt sējeņus no 2012.gada hibridizācijā iegūtajām sēklām, veikt to atlasi pēc morfoloģiskām pazīmēm

Izdalīto sējeņu pavairošana - turpināt iepriekšējos gados izdalīto perspektīvo hibrīdu pavairošanu konkursa izmēģinājuma vajadzībām

Hibrīdu vērtēšana - turpināt hibrīdu vērtēšanu un atlasi 2010.gada stādījumā

Paldies par uzmanību!