zirgkopības nozare...

Zirgkopības nozare Latvijā

Rīga

07.11.2015

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

• Zirgkopība ir sena lauksaimniecības nozare, kas plaši bija attīstīta

Latvijas brīvvalsts pirmskara periodā, kad vienlīdz liela nozīme bija

zirgu izmantošanai gan lauku saimniecību darbos, gan valsts

militārajām vajadzībām.


• Zirgkopības nozarei ir liels potenciāls ilgtspējības veicināšanai:

– kā apdzīvotību un nodarbinātību sekmējošs faktors, palīdz uzturēt sociālo vidi

un infrastruktūru,

– veicina tradicionālā lauku dzīvesveida saglabāšanos;

– ar zirgiem saistītās aktivitātes dod iespējas iedzīvotājiem aktīvi atpūsties un

uzturēt veselīgu dzīvesveidu;

– kontakti ar zirgiem un ponijiem tiek izmantoti sociālajā rehabilitācijā un

izglītojošos pasākumos;

– nozare ir videi draudzīga - zirgi tiek atzīti par vislabākajiem teritoriju

noganītājiem un dabiskās ainavas uzturētājiem.

Tādejādi zirgkopības nozares attīstība būtiski veicina valsts ilgtspējīgas attīstības

stratēģijās noteikto mērķu īstenošanu.


Nozari regulējošās institūcijas Zemkopības ministrija koordinē:

• vienotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas stratēģiju;

• finansējuma piesaisti ar lauksaimniecības dzīvniekiem saistītajam

ciltsdarbam;

• ģenētisko resursu saglabāšanu.

Lauksaimniecības datu centrs:

• uztur, kārto un uzrauga vienoto lauksaimniecības dzīvnieku, to

īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistru, piešķir ID Nr. Un

izgatavo zirgu pases.

• veic ciltsdarbā iesaistīto personu un organizāciju sertifikāciju, uztur to

reģistru.


Pārtikas un veterinārais dienests:

• uzrauga un kontrolē dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba normatīvo aktu izpildi.

Šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas:

• izstrādā, apstiprina un īsteno lauksaimniecības dzīvnieku sugām un šķirnēm

paredzētas ciltsdarba programmas, kā arī ģenētisko resursu saglabāšanas

programmas;

• kārto lauksaimniecības dzīvnieku ciltsgrāmatu

• izsniedz izcelsmes sertifikātu šķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem.

• izvērtē saimniecības, kas nodarbojas ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku

audzēšanu

• organizē ciltsvērtības noteikšanas pasākumus, izsoles un līdzdalību

lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs

• pārstāv šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju intereses ciltsdarba jomā

Latvijā un ārvalstīs;

• saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārraudzību kārto un uztur lauksaimniecības

dzīvnieku pārraudzības informācijas datubāzi.


Eiropas Savienība

Zemkopības ministrija

PVD

LŠZAA LZB

LDC

LLU

FEI

IzM

Latvijas jātnieku

federācija

Šķirnes zirgu

audzēšanas

saimniecības

Individuālie

zirgu audzētāji Individuālie

sportisti

Jātnieku sporta

klubi


Zirgu skaita izmaiņas Latvijā 2005-2015 (LDC)

15250 14701

14040 13442 13115

12593 12039

11476 10920 10667

9853

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

18000


Novietnes ar zirgiem 2015 (LDC)

3710

128 95 55 9 2 0 0 0

500

1000

1500

2000

2500

3000

3500

4000

1-5 zirgi 6-10zirgi

11-20zirgi

21-50zirgi

51-100zirgi

101-200zirgi

201-500zirgi

>500zirgi


Zirgu skaits pa novadiem (virs 100 zirgiem) - LDC

703

527

435

250 239 234 231 227 226 223 220 217 196 191 185

157 154 145 133 130 129 127 127 125 124 123 122 116 112 110 107 107 107

0

100

200

300

400

500

600

700

800

Dau

gavp

ils n

ovad

s

Rēz

ekne

s no

vads

Krā

slav

as n

ovad

s

Bur

tnie

ku n

ovad

s

Koc

ēnu

nova

ds

Ozo

lnie

ku n

ovad

s

Rie

biņu

nov

ads

Tal

su n

ovad

s

Mār

upes

nov

ads

Rīg

a

Gul

bene

s no

vads

Tuk

uma

nova

ds

Vec

umni

eku

nova

ds

Jelg

avas

nov

ads

Kul

dīga

s no

vads

Dag

das

nova

ds

Sm

ilten

es n

ovad

s

Bab

ītes

nova

ds

Lim

bažu

nov

ads

Agl

onas

nov

ads

Sig

ulda

s no

vads

Alū

ksne

s no

vads

Ilūks

tes

nova

ds

Liel

vārd

es n

ovad

s

Rop

ažu

nova

ds

Mad

onas

nov

ads

Ven

tspi

ls n

ovad

s

Zilu

pes

nova

ds

Bal

done

s no

vads

Gro

biņa

s no

vads

Bal

vu n

ovad

s

Car

nika

vas

nova

ds

Ķek

avas

nov

ads



Zirgu skaits pa šķirnēm 2015

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

LS HN HL OL KW TR XX

5236

54 49 83 63 76 21

Latvijas šķirnes kumeļu skaits 2005 – 2015 (LDC)

611

725

669 709

570

438 445 445 393

361

262

0

100

200

300

400

500

600

700

800


Eksportēto zirgu skaits 2005. – 2015.gads

460 472

320

456 523

734

525

1135

785

977

479

280 318

227 307

376 381 382

279 291 311

194

0

200

400

600

800

1000

1200

kopā

LS


Latvijas siltasiņu zirgu šķirne • Latvijas zirgu šķirne tapa zemnieku saimniecībās, saprātīgi izmantojot

importētos zirgus, Oktē un Svētciemā iegūtos, kā arī izmantojot vietējos

vaisliniekus. Šķirni apstiprināja 1937.gadā ar nosaukumu „Latvijas siltasinis”

• Latvijas zirgu skaistais eksterjers un lieliskā attīstība ļāva tiem gūt izcilus

novērtējumus Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādēs,

kurās kopš 1954.gada godalgoti ar diplomiem, rekordistu un čempionu

nosaukumiem. Tādu panākumu nebija nevienai citai šķirnei.


Iepludinot šķirnē Eiropas jājamzirgu līnijas, Latvijas zirgu šķirne sadalījās 2

tipos:

Latvijas braucamais tips – spēcīgs un elegants, lieliski piemērots

darbam aizjūgā, bet tikpat labi izmantojams kā lielisks jājamzirgs.

Latvijas sporta tipa zirgs – sausākas konstitūcijas, garākiem

kakliem, augstāku skaustu, garāku, slīpāku lāpstiņu, garākiem

vēzīšiem. Tie līdzinās modernajām Eiropas jājamzirgu šķirnēm, to

izcelsmēs vērojami pasaulē atzīti vaislas ērzeļi.


Latvijas šķirnes zirgu veiksmes stāsti

Rusty 049, dzimis Burtnieku zirgaudzētavā kā Rotors (no Rēbuss un Akra).

Ieguvis gan sudraba, gan bronzas medaļu olimpiskajās spēlēs (2000. un 2004. g.)

individuālajā vērtējumā, gan divreiz zelta medaļu komandu vērtējumā, divreiz uzvaru

un vienu otro vietu pasaules čempionātā.


Lielbritānijā CDI3* sacensībās Hikstedā un Francijā startē Marakov – dzimis „3

Vītolu staļļos” kā Remarks (no Rufs un Mazepa no Mitjutlands)

Athlete Rank Points

FEI World Individual Dressage Ranking EILBERG, Michael George 58 1792


https://data.fei.org/Ranking/Search.aspx?rankingCode=D_WR&nfGroup=

https://data.fei.org/Person/Performance.aspx?p=1A5BD02BAA733E939E07CE03EF1B65FC




https://data.fei.org/Ranking/RankingResult.aspx?p=CEED3124C436C82ED264996DA358DF283F5E2EE6E01984ED307D8C7031026166

https://data.fei.org/Ranking/RankingResult.aspx?p=CEED3124C436C82ED264996DA358DF283F5E2EE6E01984ED307D8C7031026166

2012. gadā CDI3* Zhashkov sešgadīgo zirgu konkurencē uzvarēja Burtnieku zirgaudzētavā

dzimušais Arlekino (no Aromāts un Glukoze no Gudvils), ar rezultātu 72,20%, apsteidzot 2011.

gadā PSI izsolē par 1,1 mlj. eiro iegādāto HN šķirnes ērzeli Der Designer, kas palika otrajā vietā

ar rezultātu 71,60%.

Athlete Rank Points

FEI World Individual Dressage Ranking KARASIOVA, Hanna 195 1429


https://data.fei.org/Ranking/Search.aspx?rankingCode=D_WR&nfGroup=

https://data.fei.org/Person/Performance.aspx?p=F2728C5037E7BD6236A83990C16821D1

https://data.fei.org/Ranking/RankingResult.aspx?p=5B5FE697BEA90F5C0932663553334E19CF79908498B3989B069D9C4F7635174F

https://data.fei.org/Ranking/RankingResult.aspx?p=5B5FE697BEA90F5C0932663553334E19CF79908498B3989B069D9C4F7635174F

Andis Vārna 2015. gadā kvalificējās un startēja Pasaules kausa izcīņas

finālsacensībās šķēršļu pārvarēšanā Lasvegasā, ASV ar Latvijā dzimušu Latvijas

šķirnes zirgu KS Coradina, kura dzimusi saimniecībā „Zviedru Birzes zirgi”

(no Corlensky G un Cairasine no Cardento).

Athlete Rank Points

Combination in Jumping VARNA, Andis 255 440


https://data.fei.org/Ranking/Search.aspx?rankingCode=S_WR_RH&nfGroup=

https://data.fei.org/Person/Performance.aspx?p=7DDB15863650179B32E0DBFBBB24C120

https://data.fei.org/Ranking/RankingResult.aspx?p=1E43B71FB8D1ED4366E68D9953E1AE64217133670C375346899E8D9BC648F81D

https://data.fei.org/Ranking/RankingResult.aspx?p=1E43B71FB8D1ED4366E68D9953E1AE64217133670C375346899E8D9BC648F81D

Latvijas zirgi WBFSH/ROLEX reitingā

Konkūrs 42. vieta no 56 – Latvian Horse Breeding Association (LBHA) 250 punkti

855.vieta KS CORADINA /CORLENSKY G/205 punkti

2891.vieta CORINTE /CATTIO/ 35 punkti

4461.vieta GIRS /GUIDO H188/ 5 punkti

4461.vieta LENNOX 270 /LE CHAMP 3 HL255/ 5 punkti

Iejāde 28.vieta no 40 – Latvian Horse Breeding Association (LBHA) 1572 punkti

220.vieta ARLEKINO /AROMATS DE210010899/1362 punkti

639.vieta REDFORD 2 /HOMERS/210 punkti

Trīscīņa 49.vieta no 58 – Latvian Horse Breeding Association (LBHA) 11 punkti

2225.vieta KOZA NOSTRA /CALDERON/ 10 punkti

5062.vieta CADMIUM /CALLIANO/ 1 punkts


Ciltsdarbs Latvijas zirgu šķirnē

Ciltsdarbu zirgkopībā Latvijā koordinē un vada divas šķirnes zirgu audzētāju

organizācijas – Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija (LŠZAA) un Latvijas

zirgaudzētāju biedrība (LZB).

Organizāciju darbības pamats ir Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarba programma,

kas aptver visus pasākumus, lai nodrošinātu šķirnes dzīvnieku reģistrāciju,

kvalitatīvu audzēšanu un novērtēšanu, veiktu izlasi, atlasi, kā arī Valsts

ciltsgrāmatas kārtošanu.


Audzēšanas mērķi

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa audzēšanas mērķis

Saglabāt un izkopt zirgus ar vēsturiski veidotām īpašībām - stipru

konstitūciju, eksterjeru atbilstošu Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa

prasībām, labdabīgu un nosvērtu raksturu, korektu, plašu un

enerģisku gaitu, izturīgus, elegantus un universāli izmantojamus.

Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa audzēšanas mērķis

Audzēt modernā sporta tipa zirgu, kas ir piemērots klasiskajiem sporta

veidiem (konkūrs, iejāde, trīscīņa), saglabājot Latvijas šķirnes zirgiem

raksturīgās īpašības - labdabību, nosvērtību, stipru konstitūciju ar

korektām, plašām un enerģiskām gaitām.


Vaislas ērzeļu skaits 2015 (165)


0

20

40

60

80

100

120

TR DH HL HN KW LS OL OX RZ SA WB WE XX

4 3

14

5 4

108

7 4 1 1 2 8

4

Atzītie vaislinieki Latvijas šķirnes ērzeļu izcelsmēs

• Latvijas šķirnē pamatā tiek izmantotas sevi pierādījušas un samērā

“vecmodīgas” ērzeļu līnijas:

– Latvijā nonāk veci ērzeļi, kas savās izcelsmes valstīs atzīti pirms 15 gadiem.

– Zirgaudzētāju nesekošana līdzi “modei” (konservatīvi), zināšanu trūkums par

mūsdienu zirgaudzēšanu Rietumeiropā.

Viens no risinājumiem – mākslīgā sēklošana ar aktuālo ērzeļu

bioprodukta izmantošanu – «audzēšana bez robežām» Eiropas un

ciltsdarba programmas ietvaros.



Populārākās līnijas Cor de la Bryere

Ir bijis tiešais dēls Calando IV (nav atstājis

būtiskus dēlus)

Pārstāvēts visvairāk caur Cantus (šobrīd

vaislā viņa dēli Calvados 87 un ABC Clerus)

un Calido I.

Calido I (1991) ir zināms Latvijas fenomens,

jo viņa dēli, kas importēti Latvijā, ir no Calido

pirmajiem gadiem vaislā, Vācijā šis ērzelis

kļuva populārs vēlāk. Cattio (1998), Calliano

(1997), R.Adermie 58 (1998) izmantoti ļoti

plaši lielās zirgaudzētavās, sava nozīme arī

Colins, Calderon, Ciparis.

Otra ievērības cienīga līnija – caur Contender

(Colibri, Coleo)

Trešā – caur Corrado I (Corall, Kopernik)

Ladykiller XX

90.gados ļoti nozīmīga līnija caur Lagos dēliem Lear un Lagosu.

Caur Lord – Lobby B un Louis J

Landgraf, kas ir nozīmīgākais Ladykiller dēls pasaules līmenī. Pamatā pārstāvēts caur

Leonid – Legato, Bleisbergs Liwius, Lacapo, un Landadel – Landgold, LandLover.

Caur Liostro – Levantos I. Lancer Boy – iekšaudzēts uz Landgraf. Latizio caur Lancer

II.

Alme Z – Accord II Tiešais dēls Ako

Caur Acorado – Aromāts, Antonio

Caur citu atzaru nācis Alamo

Acobat III

Ievests jauns ērzelis Acordplus (Acord II dēls, dzimis 1995.g.)


Ramiro Z • Līnija zaudējusi savu nozīmi gan pasaulē, gan Latvijā, bet joprojām ir aktuāla mātes

pusē.

– Radiants, Rufs – pretrunīgi vērtēti, bet daudz izmantoti.

Capitol I • Milzīga un arvien pieaugoša nozīme pasaulē, Latvijā – epizodiski, ir brīva niša.

• Centuryo

• Caur Calato – Calano II

• Caur Carano – Stolpegardens Castello

• Nav Cassini pēcnācēju...

• Varbūt visspilgtāk līnijai raksturīgās īpašības izpaužas Acobat III, kam Capitol I ir

mātes tēvs


Pārstāvēti arī tādi atzīti vaislinieki kā:

• Argentinus (Amadeus, Avellynus)

• Furioso II (caur Voltaire - Guido, tagad caur For Pleasure - Friscati)

• Pilot – Pedro

• Alme Z franču jājamzirgu zars – Quidam de Revel -> Audi Quattro

• Ietekme mātes pusē no Vaļerik, Duo, Ludolfa

Iejādes līnijas • Donnerbube II (no Donnerhall) – pilnīga klasika, Daramis no De Niro - Donnerhall

• Zināma Rubinstein ietekme caur Rektoru, pārējie līnijas ērzeļi ir jauni un/vai reti

izmantoti (Lord Rubinstein, Rikardo, Rainy Day Blues).

• Tikpat kā nekas nav pieejams no Weltmeyer, Florestan. Pamatā zirgaudzētāji

iejādes zirgus audzē no konkūra izcelsmes ērzeļiem (Aromāts, Levantos).


Vērtēto pēcnācēju skaits vaisliniekiem 2010 – 2015 (10< )

Vaislinieks Vērtēto pēcnācēju

skaits

Levantos I (DE321210111690) HL 60

Serrano (LV042640450024) HL 49

Aromāts (DE210010899) HL 44

Centuryo (LV012460450269) HL 44

Corall (DE210317698) HL 40

Calliano (LV040422350007) HL 36

Calano II (LV022319650020) HL 34

Gaultjērs (LV048950250027) LS 31

Passi (LV012460450136) LS 29

Bleisbergs Liwius (DK9901720) DH 27

Donnerbube II (LV012460450174) HN 27

Avellynus (DE333330748892) OL 26

Carpaccio II (DE210246799) HL 25

Furioso (LV048644250002) LS 25

Coleo (DE321210109393) HL 24

Kadilak (LV028048150098) LS 23

Louis J (LV012460450175) HL 23

Salana - Radiants (LV040422350006) DH 23

Pedro (LV012460450226) WE 22

Acobat III (LV038059250127) HL 20

Surprise (DK9901329) DH 20


LŠZAA aktivitātes: • Zirgu vērtēšana – jaunzirgiem 2-3 gadu vecumā eksterjers un darbaspējas

(plānots izstrādāt un sākt testēt lineāro vērtēšanu), kumeļiem 4-6 mēnešu

vecumā – izcelsme, gaitas, uzbūve, kopējais iespaids.

• Ciltsdarba programmu izstrāde un administrēšana – Latvijas siltasiņu zirgu

šķirne, Latvijā audzēto rikšotāju šķirnes, Latvijas sporta ponija šķirnes

izveidošanai.

• Publiskā datubāze www.lwhorse.lv – kopš 2012.gada. 2015.gada beigās

tiek integrēta www.lszaa.lv

• DNS analīzes vaislas sastāva zirgiem izcelsmes datubāzes veidošanai –

kopš 2013.gada.

• Vaislas ērzeļu sertificēšana – 5 cilvēku komisija, kopīga no abām

organizācijām, 1 dienas testā vērtē eksterjeru un darbaspējas, izcelsmi un

tipu.

• Ciltsdarba saimniecību izvērtēšana un administrēšana.


http://www.lwhorse.lv/

http://www.lszaa.lv/

Noslēgums • Latvijā strauji samazinājies zirgu skaits.

• Tranzīta valsts – eksportē daudz vairāk nekā audzē.

• Tirgus būtiski samazinājies – ir kustība «lētajā» Skandināvijas valstu

pircēju segmentā, samazinājusies tirdzniecība ar Krieviju. Iekšējā

tirgu notiek pastiprināta maiņa ar zirgiem.

• Audzēšana samazinājusies, taču ir izveidojies plašāks redzējums –

esam atvērti importa biomateriālam kvalitātes uzlabošanai.

Negatīvais – liela daļa audzētāju izvēlās tuvāko ērzeli nevis labāko.

Katrs vēlās sev mājās ērzeli – valsts vājās ekonomikas sekas.

• Infrastruktūra ir vāja (treniņpunkti, laukumi, ceļi). Atbalsts – LEADER

projekti, kur tiek uzlaboti apstākļi, iegādāts inventārs.

• Nepieciešamība pēc spēcīga ražotāju (audzētāju) kooperatīva.


Paldies par uzmanību!


zirgkopības nozare...

Documents