CILV‰KTIESÈBAS LATVIJÅ

2003. GADÅ

2004. gada aprîlis

LATVIJAS CILV‰KTIESÈBU UN ETNISKO STUDIJU CENTRS

CILV‰KTIESÈBAS LATVIJÅ2003. GADÅ

CILV‰KTIESÈBAS LATVIJÅ 2003. GADÅ

∏ Latvijas Cilvéktiesîbu un etnisko studiju centrs

Starptautiskås Helsinku Cilvéktiesîbu federåcijas dalîborganizåcija

Alberta iela 13, Rîga LV 1010

tel. 371-7039290

fax: 371-7039291

e-pasts: office@humanrights.org.lv

www.humanrights.org.lv

ISBN 9984-9707-4-4

Izdevums sagatavots iespießanai: SIA Puse Plus

SATURS

Priekßvårds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6

Ievads un politiskais konteksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

Véléßanas un politiskås tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8

Tiesu vara un nacionålie cilvéktiesîbu aizsardzîbas mehånismi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9

Starptautisko cilvéktiesîbu aizsardzîbas institüciju rekomendåcijas Latvijai . . . . . . 10

Spîdzinåßana, pazemojoßa apießanås un tiesîbu aizsardzîbas institüciju darbinieku dienesta pilnvaru pårsniegßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15

Apståk¬i ieslodzîjuma vietås . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

Patvéruma meklétåji un nelegålie imigranti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

Psihoneirolo©iskås iestådes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21

Mazåkumtautîbu aizsardzîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

Pilsonîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

Rasisms, ksenofobija un diskriminåcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

Vårda brîvîba un pulcéßanås brîvîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

Dzimumu lîdztiesîba un sievießu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34

Bérnu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 35

Pacientu tiesîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37

1. pielikumsLCESC juridiskås konsultåcijas 2003. g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40

2. pielikumsLCESC aktivitåtes 2003. g. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41

LCESC 2003. gada finansiålås darbîbas pårskats . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 55

Priek‰vÇrds

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs (LCESC) tika izveidots 1993. gadÇ kÇ

neatkar¥ga, nevalstiska organizÇcija, kas ir akt¥va cilvïkties¥bu un etnisko attiec¥bu jomÇ.

Centrs nodarbojas ar cilvïkties¥bu monitoringu, pïtniec¥bu un politikas anal¥zi, intere‰u

aizstÇv¥bu, cilvïkties¥bu izgl¥t¥bu un apmÇc¥bu, kÇ ar¥ sniedz iedz¥votÇjiem juridiskas

konsultÇcijas par cilvïkties¥bu jautÇjumiem. LCESC ir dal¥borganizÇcija StarptautiskajÇ

Helsinku Cilvïkties¥bu federÇcijÇ (International Helsinki Federation for Human Rights) –

cilvïkties¥bu organizÇciju t¥klÇ, kas darbojas daudzÇs Eiropas dro‰¥bas un sadarb¥bas

organizÇcijas (EDSO) dal¥bvalst¥s.

2003. gadÇ LCESC sa¿ïma finansïjumu no AtvïrtÇs Sabiedr¥bas institta (Budape‰ta), kÇ

ar¥ finansïjumu projektiem no Eiropas Komisijas, ES Eiropas Rasisma un ksenofobijas

monitoringa centra un N¥derlandes Helsinku komitejas (MATRA). LCESC turpinÇja ¥stenot

divas Sorosa Fonda-Latvija deleÆïtÇs programmas – Cilvïkties¥bu un etniskÇs saska¿as

programmu un programmu Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo

intere‰u aizstÇv¥bai.

2003. gada oktobr¥ LCESC tika pie‰˙irta Maksa van der Stla balva. Balvu pie‰˙¥ra

starptautiska Ïrija, kuru vad¥ja EDSO augstais komisÇrs Rolfs Ekeuss. Apbalvojumu

2001. gadÇ izveidoja N¥derlandes Årlietu ministrija. Centram tÇ tika pie‰˙irta par izciliem

sasniegumiem mazÇkumtaut¥bu ties¥bu un situÇcijas uzlabo‰anÇ EDSO dal¥bvalst¥s.

6

CILVîKTIES±BAS LATVIJÅ 2003. GADÅ

Ievads un politiskais konteksts

2003. gads Latvijai bija pïdïjais gads pirms pievieno‰anÇs Eiropas Savien¥bai un NATO,

kas stipri ietekmïjis valsts politikas virz¥bu. Kaut ar¥ ‰ajÇ periodÇ cilvïkties¥bu joma

netika izvirz¥ta par prioritÇti, vairÇkas Apvienoto NÇciju Komiteju un Eiropas Padomes

pÇrstÇvju starptautiskÇs rekomendÇcijas veicinÇju‰as pievïrsties galvenajÇm cilvïkties¥bu

problïmÇm, respekt¥vi, cilvïkties¥bu ievïro‰anai slïgtajÇs iestÇdïs. Uzman¥ba tika pie-

vïrsta ne tikai problïmÇm cietumos (pirmstiesas ieslodz¥jums, apstÇk∫i un procedras),

gar¥gÇs vesel¥bas aprpes iestÇdïs un nelegÇlo imigrantu nometnïs, bet ar¥ policijas

vardarb¥bas izpausmïm un neatkar¥gu sdz¥bu institciju trkumam.

Tai pa‰Ç laikÇ neatrisinÇts palicis pilson¥bas jautÇjums, ar tikai nelielu progresu natu-

ralizÇcijas tempos un nepilso¿u ties¥bu jomÇ. MazÇkumtaut¥bu ties¥bu problïmas nav

main¥ju‰Çs kop‰ iepriek‰ïjiem gadiem, ieskaitot ar¥ neratificïto Eiropas Padomes

VispÇrïjo konvenciju par mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu.

Gada laikÇ pieaugusi spriedze par mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu. Jauna tendence ir

tÇ, ka parÇd¥ju‰ies daÏÇdi priek‰likumi kas, iespïjams, varïtu negat¥vi ietekmït

pulcï‰anÇs br¥v¥bu. Neieciet¥bas jautÇjumu un sabiedr¥bas atbild¥bas nepÇrzinljana

atklÇjÇs, vairÇkiem augsta ranga politi˙iem sniedzot intervijas nacionÇli radikÇlÇ

publikÇcijÇ, kurÇ pÇrstÇvïti gan antisem¥tiski, gan homofobiski uzskati.

Politiskais konteksts valst¥ gada laikÇ ir nedaudz main¥jies. Koal¥cijas vald¥ba sastÇvïja no

ãetrÇm partijÇm: lielÇkÇs parlamenta partijas – premjerministra JaunÇ laika (27 mandÇti),

Latvijas PirmÇs partijas (9 mandÇti), Za∫o un zemnieku savien¥bas (12) un TB/LNNK (7).

Kaut gan sÇkotnïji cie‰ÇkÇ sadarb¥ba tika pasludinÇta starp pirmajÇm divÇm, pakÇpeniski

pieaugo‰Ç spriedze starp tÇm ES referenduma priek‰vakarÇ 20. septembr¥ noveda pie

atklÇtÇm nesaska¿Çm.

Vienlaikus kr¥zi pÇrdz¥voja ar¥ Saeimas kreisais spÇrns. Koal¥cija Par Cilvïkties¥bÇm

VienotÇ LatvijÇ, kurÇ ietilpa Tautas saska¿as partija, L¥dzties¥ba un SociÇlistiskÇ partija,

februÇra otrajÇ pusï sabruka, Tautas saska¿as partijai pametot koal¥ciju ar mïr˙i pÇrtapt

par Rietumeiropas stila sociÇlistiski demokrÇtisku partiju un skaidri pauÏot savu atbalstu

iestÇjai Eiropas Savien¥bÇ. RadikÇlÇkie apvien¥bas spïki turïjÇs vienkop l¥dz jnijam, kad

Latvijas SociÇlistiskÇ partija nodibinÇja savu frakciju ar 5 deputÇtiem. Septembr¥ atliku‰ie

biju‰ie PCTVL deputÇti un viens Tautas saska¿as partijas biedrs reÆistrïja jaunu,

7

radikÇlÇku PCTVL ar se‰iem biedriem. Kr¥ze Tautas saska¿as partijÇ turpinÇjÇs un, kaut

ar¥ frakcijÇ vïl bija 9 biedri, gada beigÇs daÏi svar¥gi neparlamentÇrie‰i pameta partiju.

Tautas partija, kas bija piedal¥jusies jau vairÇkÇs iepriek‰ïjÇs vald¥bÇs, saglabÇja stabilitÇti

opoz¥cijÇ ar 20 deputÇtiem.

Vïlï‰anas un politiskÇs ties¥bas

Galvenais notikums vïlï‰anu jomÇ 2003. gadÇ LatvijÇ bija referendums par iestljanos

Eiropas Savien¥bÇ, kas notika 20. septembr¥. Balso‰anas ties¥bas bija pilso¿iem, kas

vecÇki par 18 gadiem. Latvija bija pïdïjÇ no kandidÇtvalst¥m, kur notika referendums, un

sabiedriskÇs domas aptaujas pirms vïlï‰anÇm parÇd¥ja augo‰o skepticismu pret ES.

Tomïr rezultÇti – 72,5% balssties¥go vïlïtÇju piedal¥‰anÇs un 67% balsojums “par”–

apliecinÇja negaid¥ti lielu iestljanÇs atbalst¥tÇju pÇrsvaru. Referendums tika atz¥ts par

demokrÇtisku un taisn¥gu, tikai ar daÏiem nebtiskiem pÇrkÇpumiem (piem., viens

vïlïtÇjs balsoja divas reizes).

5. martÇ Satversmes tiesa atcïla balso‰anas ties¥bu ierobeÏojumu Saeimas vïlï‰anu

likumÇ, kas personÇm pirmstiesas apcietinÇjumÇ liedza balso‰anas ties¥bas. Referendums

bija pirmais gad¥jums, kad ‰is spriedums bija ¥stenojams. Kaut ar¥ iespïja balsot cietumos

tika piedÇvÇta, CentrÇlÇ vïlï‰anu komisija sa¿ïma ãetras sdz¥bas no personÇm

pirmstiesas apcietinÇjumÇ, kas apgalvoja, ka neesot bijis iespïjas balsot, jo nebija

pieejamas pases. Aizliegums balsot personÇm pirmstiesas apcietinÇjumÇ vïl nav bijis

sv¥trots no likuma par pa‰vald¥bu vïlï‰anÇm.

Nepilso¿iem nav paredzïtas ties¥bas balsot pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs, un, neskatoties uz

vairÇku starptautisko organizÇciju rekomendÇcijÇm pie‰˙irt ‰¥s ties¥bas, dominïjo‰ais

viedoklis vairumÇ politi˙u, Valsts prezidenti ieskaitot, neliecinÇja par to, ka ‰¥s

rekomendÇcijas varïtu pat tikt izvirz¥tas diskusijÇm. Tai pa‰Ç laikÇ gada beigÇs tika izvir-

z¥ti groz¥jumi Satversmei un likumam par pa‰vald¥bu vïlï‰anÇm, lai at∫autu ES pilso¿iem

piedal¥ties pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs.

TurpinÇjÇs diskusija par likumiem, kas ierobeÏo ties¥bas kandidït vïlï‰anÇs. L¥dzties¥bas

partijas l¥dere Tatjana Îdanoka, kuras ties¥bas kandidït 2002. gada Saeimas vïlï‰anÇs

tika noraid¥tas, pamatojoties uz vi¿as darbo‰anos KomunistiskajÇ partijÇ pïc juridiskÇs

tÇs darb¥bas pÇrtrauk‰anas 1991.gada 13.janvÇr¥, uzturïja savu pras¥bu pret Latviju

Eiropas Cilvïkties¥bu tiesÇ. Vi¿as pieteikums tika pie¿emts izskat¥‰anai, bet gada beigÇs

spriedums vïl tika gaid¥ts.

8

VasarÇ JuridiskÇ komisija iesniedza Saeimai priek‰likumu vïl uz desmit gadiem pagarinÇt

aizlieguma terminu vïlï‰anÇs kandidït biju‰ajiem VDK darbiniekiem, jo eso‰ais likums

noteica aizliegumu uz 10 gadiem, kas btu beidzies 2004.gadÇ. Groz¥jumi, kas paredz

20 gadu ilgu vïlï‰anu ties¥bu ierobeÏojuma periodu sÇkotnïjo 10 gadu vietÇ, gada

beigÇs tika pie¿emti SaeimÇ otrajÇ las¥jumÇ.

TajÇ pa‰Ç laikÇ, pretïji politi˙u vairuma dominïjo‰ajam viedoklim atbalst¥t vïlï‰anu

ties¥bu ierobeÏojuma turpinÇjumu Saeimas vïlï‰anÇs, Saeima 2004.gada janvÇr¥

pie¿ïma lïmumu neiek∫aut Eiropas parlamenta vïlï‰anu likumÇ aizliegumu kandidït

vïlï‰anÇs personÇm, kas ir vai ir biju‰as VDK darbinieki un pïc 1991.gada 13.janvÇra

darboju‰Çs KomunistiskajÇ partijÇ.

Tiesu vara un nacionÇlie cilvïkties¥bu aizsardz¥bas mehÇnismi

Satversmes tiesa

2003. gadÇ Satversmes tiesa no fiziskÇm personÇm sa¿ïma 452 iesniegumus. 331 no

tiem tika atz¥ts par nepiekrit¥gu Satversmes tiesai, pÇrïjos virz¥ja izskat¥‰anai kolïÆijÇs, un

14 gad¥jumos tika ierosinÇta lieta. Lietas ierosinÇja ar¥ pïc Saeimas deputÇtu pieteikuma

(1), ÆenerÇlprokurora pieteikuma (1), Valsts cilvïkties¥bu biroja pieteikumiem (2), pa‰-

vald¥bu (4) un juridisko personu (1) pieteikumiem. KopumÇ 2003. gadÇ Satversmes tiesa

ierosinÇja 23 lietas un pie¿ïma 16 spriedumus. VairÇki no tiem skar konkrïtus

cilvïkties¥bu jautÇjumus (vÇrda br¥v¥ba, ties¥bas uz taisn¥gu tiesu utt.).

KriminÇlprocess

Ar 2002. gada 1. novembri spïkÇ stÇjÇs KriminÇlprocesa kodeksa (KPK) norma, kas noteica,

ka no dienas, kad lieta sa¿emta tiesÇ, l¥dz tÇs izskat¥‰anas pabeig‰anai pirmÇs instances

tiesÇ pirmstiesas apcietinÇjuma termi¿‰ nedr¥kst pÇrsniegt 18 mïne‰us. Taãu iz¿ïmuma

gad¥jumos (kriminÇllietÇs par sevi‰˙i smagiem noziegumiem, ja tie saist¥ti ar vardarb¥bu vai

vardarb¥bas piedraudïjumu) AugstÇkÇs tiesas SenÇts var ‰o termi¿u pagarinÇt.

Tr¥s konstitucionÇlÇs sdz¥bas iesniedzïji apstr¥dïja ‰¥s normas (KPK 77. panta sept¥tÇs

da∫as 3. teikums) atbilst¥bu Satversmes 92. pantam (ties¥bas uz taisn¥gu tiesu). Tas tika

pamatots ar vairÇkiem apstÇk∫iem, un viens no tiem bija tas, ka nav nodro‰inÇtas

tiesÇjamÇ ties¥bas izteikt viedokli par apcietinÇjuma termi¿a pagarinljanu un iemesliem,

ko norÇda tiesa, ldzot ‰o pagarinljanu. Ar 27. jnija spriedumu Satversmes tiesa atzina,

ka ties¥bas tikt uzklaus¥tam, kaut vai rakstveidÇ, ir vienas no svar¥gÇkajÇm apcietinÇtÇs

9

personas procesuÇlajÇm garantijÇm. Ne kodeksa normas, ne SenÇta prakse ‰ajÇ gad¥jumÇ

nenodro‰ina ties¥bas piedal¥ties tiesas sïdï vai citÇdi izteikt savu viedokli, l¥dz ar to ir

pÇrkÇpts l¥dzvïrt¥gu iespïju princips un ties¥bas uz taisn¥gu tiesu. 1. oktobr¥ ‰Ç sprieduma

rezultÇtÇ stÇjÇs spïkÇ KriminÇlprocesa kodeksa groz¥jumi, kas noteic, ka maksimÇlo

apcietinÇjuma termi¿u var pagarinÇt augstÇkas instances tiesa, dodot iespïju

apcietinÇtajam paust viedokli par pirmstiesas apcietinÇjuma termi¿a pagarinljanu.

KonstitucionÇlÇs sdz¥bas iesniedzïjs apstr¥dïja Latvijas KriminÇlprocesa kodeksa 96.(2)

pantu, kur‰ noteic, ka aizstÇvis kriminÇllietÇ var bt tikai Latvijas Republikas zvïrinÇts

advokÇts. Ar 6. oktobra spriedumu Satversmes tiesa atzina, ka juridiskais jïdziens

“advokÇts” jÇtulko papla‰inÇti, ar to saprotot personas ties¥bas sa¿emt juridisko

pal¥dz¥bu, br¥vi izvïloties aizstÇvi vai pÇrstÇvi daÏÇdÇs lietÇs no iespïjami pla‰Çka

kvalificïtu juristu loka un atsevi‰˙os likumÇ noteiktos gad¥jumos ar¥ no citu personu loka.

Tiesa ar¥ atzina, ka, tÇ kÇ kriminÇlprocess ir ¥pa‰s process, aizstÇvji tajÇ var bt vien¥gi

kvalificïti juristi. Tomïr norma, kas noteic, ka tie var bt tikai advokÇti, var novest pie

Satversmes 92. panta pÇrkÇpuma, jo ZvïrinÇtu advokÇtu kolïÆija pa‰laik nevar pilnÇ

mïrÇ garantït visÇm personÇm kriminÇlprocesÇ savlaic¥gu, pieejamu un kvalitat¥vu

aizstÇv¥bu, l¥dz ar to ar¥ ties¥bas uz taisn¥gu tiesu. Tiesa nosprieda, ka apstr¥dïtÇ norma

neatbilst Satversmes 92. pantam un ir spïkÇ neeso‰a no 2004. gada 1. marta, ja

likumdevïjs atbilsto‰i negroz¥s advokÇtu darb¥bas tiesisko regulïjumu.

Starptautisko cilvïkties¥bu aizsardz¥bas institcijurekomendÇcijas Latvijai

2003. gada otrajÇ pusï Latvijas vald¥ba zi¿oja attiec¥gajÇm ANO komitejÇm par to, kÇ

valsts pild¥jusi ANO Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminÇcijas

izskau‰anu, ANO Starptautisko paktu par pilsoniskajÇm un politiskajÇm ties¥bÇm

(ICCPR), kÇ ar¥ ANO Konvenciju pret sp¥dzinljanu un citiem neÏïl¥giem,

necilvïc¥giem vai cie¿u pazemojo‰iem apie‰anÇs un sod¥‰anas veidiem (CAT). AugustÇ

ANO Rasu diskriminÇcijas izskau‰anas komiteja izskat¥ja Latvijas 4. un 5. periodisko

zi¿ojumu attiec¥bÇ uz StarptautiskÇs konvencijas par jebkuras rasu diskriminÇcijas

izskau‰anu izpildi. ANO Cilvïkties¥bu komiteja un Komiteja pret sp¥dzinljanu pauda

baÏas par to, ka Latvijas otrais zi¿ojums par ICCPR izpildi un sÇkotnïjais zi¿ojums par

CAT izpildi tika iesniegti attiec¥gi ar ãetru un devi¿u gadu nokavï‰anos.

Gan ANO Cilvïkties¥bu komiteja (HRC), gan Komiteja pret sp¥dzinljanu (CAT) izteica

nopietnus kritiskus aizrÇd¥jumus attiec¥bÇ uz policiju. CAT pauda baÏas par policijas

darbinieku vardarb¥bu, ko daÏkÇrt varïtu uzskat¥t par sp¥dzinljanu. TÇpat tika norÇd¥ts,

10

ka trkst statistikas par policijas vardarb¥bas gad¥jumu skaitu, lietas apstÇk∫iem un

iznÇkumu, tomïr HRC atz¥mïja, ka kop‰ 2003. gada tiek atsevi‰˙i uzskait¥ti policijas

darbinieku pÇrkÇpumi, kas saist¥ti ar fizisku vardarb¥bu.

CAT pievïrsa uzman¥bu tam, ka Valsts policijas Iek‰ïjÇs dro‰¥bas dienestu nevar uzskat¥t

par neatkar¥gu izmeklï‰anas iestÇdi, un ar¥ HRC pauda baÏas par to, ka nepastÇv

neatkar¥gs uzraudz¥bas mehÇnisms attiec¥bÇ uz sdz¥bÇm, kas saist¥tas ar kriminÇllietu

ierosinljanu pret policijas darbiniekiem. Abas komitejas aicinÇja Latviju veikt stingrus

pasÇkumus, lai novïrstu visu veidu policijas vardarb¥bu, lai nodro‰inÇtu, ka sdz¥bas par

vardarb¥bu tiek izmeklïtas nekavïjoties un objekt¥vi, lai pret vain¥gajiem tiktu uzsÇkta

kriminÇlvajljana un lai cietu‰ajiem tiktu nodro‰inÇta efekt¥va kompensÇcija. HRC ieteica

Latvijai izveidot neatkar¥gu institciju, kam paredzïtas ties¥bas sa¿emt un izmeklït visas

sdz¥bas par pÇrmïr¥gu spïka lieto‰anu un citiem gad¥jumiem, kad policija ∫aunprÇt¥gi

pÇrsniedz savas pilnvaras.

CAT kritizïja apstÇk∫us, kÇdos aizturïtie tiek turïti policijas noda∫Çs, kÇ ar¥ to, ka

KriminÇlprocesa kodeksÇ aizturïtajiem nav paredzïtas ties¥bas sazinÇties ar Æimenes

locek∫iem, bet ar Çrstu pïc savas izvïles aizturïtÇ persona var tikties tikai tÇdÇ gad¥jumÇ,

ja to at∫auj attiec¥gas amatpersonas. BaÏas tika izteiktas par to, ka aizturïtajÇm personÇm

tiek atteikta vai kavïta iespïja sa¿emt juridisko pal¥dz¥bu, kÇ ar¥ par to, ka apsdzïtajiem

jÇatmaksÇ sa¿emtÇ juridiskÇ pal¥dz¥ba gad¥jumÇ, ja vi¿i lietu zaudï. Komiteja aicinÇja

Latviju pie¿emt uzved¥bas kodeksu, kas policijai jÇievïro nopratinljanas laikÇ, kÇ ar¥

uzlabot apstÇk∫us slïgtajÇs iestÇdïs, ¥pa‰i policijas noda∫Çs, un nodro‰inÇt aizturïtajÇm

personÇm ties¥bas sazinÇties ar Æimeni, sa¿emt pa‰a izvïlïta Çrsta pal¥dz¥bu, kÇ ar¥

juridisko pal¥dz¥bu no aizturï‰anas br¥Ïa.

Gan HRC, gan CAT izteica baÏas par cietumu pÇrpild¥t¥bu, ilgo laiku, ko personas

pavada pirmstiesas apcietinÇjumÇ, ¥pa‰i par pirmstiesas apcietinÇjuma bieÏo piemï-

ro‰anu un ilgumu nepilngad¥gajiem. Komitejas aicinÇja Latviju sa¥sinÇt pirmstiesas apcie-

tinÇjuma laiku un risinÇt cietumu pÇrapdz¥vot¥bas jautÇjumu.

CAT atzin¥gi novïrtïja to, ka LatvijÇ uzsÇkts jauns projekts, kas paredz iesaist¥t

nevalstiskÇs organizÇcijas br¥v¥bas at¿em‰anas vietu monitoringÇ. TÇ ar¥ aicinÇja valsti

plÇnot ratificït ANO Konvencijas pret sp¥dzinljanu un citiem neÏïl¥giem, necilvï-

c¥giem vai cie¿u pazemojo‰iem apie‰anÇs un sod¥‰anas veidiem Papildprotokolu, kas

paredz izveidot nacionÇlu institciju, kura veic monitoringu slïgtajÇs iestÇdïs.

11

HRC aicinÇja pagarinÇt laiku, kÇdÇ var tikt iesniegta pÇrsdz¥ba par Bïg∫u lietu depar-

tamenta lïmumu gad¥jumos, kad pieteikums par bïg∫a vai alternat¥vÇ statusa ieg‰anu

tiek izskat¥ts sa¥sinÇtajÇ kÇrt¥bÇ. Nav pÇrliec¥bas, ka pa‰reiz izraid¥‰anas gad¥jumÇ

pieejami efekt¥vi ties¥bu aizsardz¥bas l¥dzek∫i. CAT ieteica Latvijai ieviest ar likumu

noteiktu termi¿u, cik ilgi dr¥kst turït apcietinÇjumÇ patvïruma meklïtÇjus, kuru pietei-

kums noraid¥ts un kuriem izsniegts izbrauk‰anas r¥kojums.

HRC pievïrsa uzman¥bu tam, ka alternat¥vais dienests ir divas reizes ilgÇks nekÇ

militÇrais dienests, un aicinÇja Latviju nodro‰inÇt, lai alternat¥vÇ dienesta ilgums nebtu

diskriminïjo‰s.

Rasu diskriminÇcijas izskau‰anas komiteja (CERD) ieteica izstrÇdÇt visaptvero‰u

diskriminÇcijas novïr‰anas likumu un papildinÇjumus Darba likumam, kÇ ar¥ mudinÇja

piln¥bÇ iestrÇdÇt likumdo‰anÇ tÇdu rasu diskriminÇcijas defin¥ciju, kÇda noteikta konven-

cijÇ. ·¥ komiteja ar¥ rekomendïja pie¿emt atsevi‰˙u likumu pret organizïtiem un citiem

propagandas pasÇkumiem, kas musina uz rasu diskriminÇciju, neatkar¥gi no grupas vai

organizÇcijas juridiskÇ statusa. TÇ ieteica Latvijai pie¿emt un uzlabot likumdo‰anu, kas

nodro‰ina efekt¥vu aizsardz¥bu un kompensÇciju attiec¥bÇ uz jebkurÇm rasu diskriminÇcijas

izpausmïm. Latvija tika aicinÇta pielikt ples, lai c¥n¥tos ar aizspriedumiem, kÇ ar¥

paaugstinÇtu izpratni un ieciet¥bu gan profesionÇ∫iem, kuru darbs saist¥ts ar personÇm, kas

pieder pie minoritlju grupÇm, gan sabiedr¥bÇ kopumÇ.

Gan CERD, gan HRC aicinÇja Latviju sekmït integrÇcijas procesu, dodot nepilso¿iem,

kuri ir ilglaic¥gi Latvijas iedz¥votÇji, ties¥bas piedal¥ties pa‰vald¥bu vïlï‰anÇs, kÇ ar¥

samazinÇt citus ierobeÏojumus nepilso¿iem, ¥pa‰i nodarbinÇt¥bas jomÇ.

CERD ieteica Latvijai nodro‰inÇt, lai ar Valsts valodas likumu netiktu rad¥ti nevajadz¥gi

ierobeÏojumi, kas var novest pie etniskÇs diskriminÇcijas. Komiteja aicinÇja garantït, lai

btu pieejama latvie‰u valodas apmÇc¥ba. HRC pievïrsa uzman¥bu iespïjamÇm

negat¥vÇm sekÇm, ko citÇs valodÇs runÇjo‰ajiem varïtu rad¥t pras¥ba sazinÇties latviski

(iz¿emot noteiktus gad¥jumus) valsts institcijÇs un sazi¿Ç ar valsts iestÇÏu darbiniekiem.

TÇ aicinÇja Latviju veikt nepiecie‰amos pasÇkumus, lai novïrstu ‰Çdas politikas negat¥vo

ietekmi un, ja vajadz¥gs, piemïram, veicinÇt tulko‰anas pakalpojumu izveidi.

Gan CERD, gan HRC joprojÇm izrais¥ja baÏas noteiktais laikposms, kurÇ minoritlju

vidusskolÇm jÇpÇriet uz mÇc¥bÇm latvie‰u valodÇ, un ‰¥s komitejas mudinÇja Latviju veikt

visus nepiecie‰amos pasÇkumus, lai ‰¥ pÇreja nerad¥tu minoritÇtïm negat¥vas sekas.

CERD mudinÇja Latviju elast¥gi attiekties pret to personu vajadz¥bÇm, kuras skar izgl¥t¥bas

12

reforma, uzsverot to, ka nepiecie‰ams cie‰s dialogs ar skolÇm, un aicinot Latviju

pÇrbaud¥t, vai tiek uzturïta augsta izgl¥t¥bas kvalitÇte. Abas komitejas pauda baÏas par

at‰˙ir¥go valsts atbalstu privÇtskolÇm atkar¥bÇ no mÇc¥bvalodas un norÇd¥ja, ka valsts

subs¥dijas privÇtskolÇm jÇpie‰˙ir bez diskriminÇcijas.

Abas komitejas savos atzinumos norÇd¥ja uz lielo nepilso¿u skaitu. CERD atz¥mïja, ka

pieaug personu skaits, kas nenokÇrto valsts valodas eksÇmenu, savukÇrt HRC vïrsa

uzman¥bu uz iespïjamiem ‰˙ïr‰∫iem, ko rada pras¥ba nokÇrtot valodas eksÇmenu. CERD

ieteica dzi∫Çk izpït¥t iemeslus, kÇpïc naturalizÇcijas temps ir tik lïns, lai varïtu veidot

stratïÆijas, kas vïrstas uz konkrïtÇm potenciÇlo pretendentu grupÇm. HRC aicinÇja

Latviju ar visiem l¥dzek∫iem mudinÇt reÆistrït pilso¿u statusÇ tos nepilso¿u bïrnus, kuri

dzimu‰i LatvijÇ pïc 1991. gada 21. augusta. HRC pauda baÏas par romu (ãigÇnu)

minoritÇtes sociÇlo un ekonomisko situÇciju.

HRC aicinÇja Latviju veikt visus vajadz¥gos pasÇkumus, lai novïrstu sievie‰u nelikum¥gu

nost¥‰anu seksuÇlai izmanto‰anai un sod¥tu vain¥gos, kÇ ar¥ nodro‰inÇtu ¥pa‰u

aizsardz¥bu sievietïm, kuras ir cietu‰as ‰ÇdÇ nodar¥jumÇ. HRC vïrsa uzman¥bu uz to, ka

trkst vispus¥gas informÇcijas par vardarb¥bu Æimenï, un mudinÇja Latviju izstrÇdÇt

nepiecie‰amo politiku un likumdo‰anu, lai c¥n¥tos ar ‰o vardarb¥bas veidu, izveidot

kr¥zes centru uztic¥bas tÇlru¿us, cietu‰o atbalsta centrus, kÇ ar¥ informït sabiedr¥bu,

izplatot informÇciju masu sazi¿as l¥dzek∫os.

HRC uzsvïra, ka LatvijÇ pastÇv sievie‰u diskriminÇcija attiec¥bÇ uz darba samaksu, ka

nav sniegts pietiekami daudz informÇcijas par ‰Çdu tiesas prÇvu skaitu un iznÇkumu, un

ka Latvijai ar visiem iespïjamiem l¥dzek∫iem jÇnodro‰ina vienÇda attieksme pret

sievietïm un v¥rie‰iem gan publiskajÇ, gan privÇtajÇ sfïrÇ.

CERD aicinÇja Latviju, gatavojot nÇkamo periodisko zi¿ojumu, pla‰Çk konsultïties ar

sabiedriskajÇm organizÇcijÇm, kas pievïr‰as cilvïkties¥bÇm. HRC ldza 12 mïne‰u laikÇ

sniegt informÇciju par to, kÇ ieviestas HRC rekomendÇcijas attiec¥bÇ uz naturalizÇciju,

nepilso¿u statusu, valsts valodas politiku un izgl¥t¥bas likumdo‰anu. CAT ldza Latviju

gada laikÇ sniegt informÇciju par veiktajiem pasÇkumiem saist¥bÇ ar rekomendÇcijÇm,

kas attiecas uz cietumu pÇrapdz¥vot¥bu, policijas nopratinljanas kodeksa pie¿em‰anu,

kÇ ar¥ termi¿u, cik ilgi var tikt aizturïtas personas, kuru patvïruma pieteikums noraid¥ts.

13

Valsts cilvïkties¥bu birojs

2003. gadÇ Valsts cilvïkties¥bu biroja (VCB) budÏets tika palielinÇts no 96 000 latu l¥dz

140 000 latu. Tika nodibinÇta Bïrnu ties¥bu aizsardz¥bas noda∫a ar pieciem

darbiniekiem. VCB sa¿ïma 1437 rakstiskus iesniegumus un 3332 mutvÇrdu sdz¥bas.

LielÇkÇ da∫a no tÇm iesniegta par ties¥bÇm uz taisn¥gu, atklÇtu un savlaic¥gu tiesu. Otra

lielÇkÇ sdz¥bu grupa bija saist¥ta ar ties¥bÇm uz humÇnu apie‰anos un cie¿as

respektï‰anu, un daudz sdz¥bu tika sa¿emtas par sociÇli ekonomiskiem jautÇjumiem.

Ties¥bsarga biroja likumprojekts

2003. gada 30. jnijÇ pïc Valsts prezidentes un Ministru prezidenta r¥kojuma tika

izveidota darba grupa, lai l¥dz 2003. gada 1. decembrim izstrÇdÇtu likumprojektu par

valsts ties¥bsarga (ombuda) institciju, kÇ ar¥ priek‰likumus par ‰¥s institcijas ievie‰anu.

To paredzïts veidot, papla‰inot Valsts cilvïkties¥bu biroju, tÇ tiesisko mandÇtu un

darb¥bas jomas, kÇ ar¥ pastiprinot tÇ neatkar¥bu. Ties¥bsarga atzinumiem un ieteikumiem

paredzïts rekomendïjo‰s, nevis saisto‰s raksturs.

Administrat¥vais process

2003. gada 1. jlijÇ bija jÇstÇjas spïkÇ jaunajam Administrat¥vÇ procesa likumam, taãu

netika pie‰˙irti pietiekami l¥dzek∫i tÇ ievie‰anai – budÏetÇ bija paredzïta tikai piektÇ da∫a

no nepiecie‰amajiem 4 miljoniem latu. L¥dz ar to likuma stljanÇs spïkÇ tika atlikta l¥dz

2004. gada 1. februÇrim. Tomïr 2003. gadÇ sÇkÇs administrat¥vo tiesne‰u atlase un

mÇc¥bas, lai 2004. gadÇ l¥dz ar likuma stljanos spïkÇ darbu varïtu sÇkt administrat¥vÇs

tiesas.

Eiropas Cilvïkties¥bu tiesa

2003. gadÇ Eiropas Cilvïkties¥bu tiesÇ (ECT) pret Latviju iesniegtas 254 sdz¥bas.

Izskat¥‰anai reÆistrïtas 133 no tÇm. 2003. gadÇ ECT pie¿ïma vienu spriedumu lietÇ pret

Latviju (“S∫ivenko pret Latviju”), un dr¥zumÇ tika gaid¥ti vïl divi spriedumi (“Tatjana

Îdanoka pret Latviju”, kur iesniedzïja apstr¥dïja aizliegumu kandidït Saeimas vïlï‰anÇs,

kas pamatots ar vi¿as dal¥bu KomunistiskajÇ partijÇ pïc 1991. gada 13. janvÇra, un

“Sisojeva pret Latviju”, kur iesniedzïja sdzïjÇs par pastÇv¥gÇs uzturï‰anÇs at∫aujas

LatvijÇ anulï‰anu, tÇ pÇrkÇpjot vi¿as ties¥bas uz Æimenes vienot¥bu). L¥dz gada beigÇm

ECT pie¿ïma izskat¥‰anai pïc bt¥bas vïl se‰as lietas, kurÇs atbildïtÇja ir Latvijas valsts.

14

Lai gan Latvija jau iepriek‰ bija maksÇjusi kompensÇciju, slïdzot mierizl¥gumu lietÇ, ko

izskat¥ja ECT, 2003. gadÇ valstij pirmoreiz bija jÇmaksÇ kompensÇcija, pamatojoties uz

‰¥s tiesas spriedumu. Apr¥l¥ vald¥ba akceptïja 15 000 eiro (8985 latu) kompensÇcijas

izmaksu Aleksandram Laventam, pamatojoties uz 2002. gadÇ pie¿emto spriedumu,

savukÇrt decembr¥ tika pie¿emts lïmums par 20 000 eiro (13 400 latu) kompensÇcijas

izmaksu Tatjanai un Kar¥nai S∫ivenko.

Tatjana S∫ivenko un vi¿as meita tika izraid¥tas no Latvijas kÇ padomju militÇrpersonas

Æimenes locekles, pamatojoties uz Latvijas un Krievijas l¥gumu par karaspïka izve‰anu.

Vi¿u sdz¥ba tika pie¿emta izskat¥‰anai, pamatojoties uz Eiropas Cilvïkties¥bu un

pamatbr¥v¥bu aizsardz¥bas konvencijas 8. pantu (ties¥bas uz privÇto un Æimenes dz¥vi), kÇ

ar¥ 14. pantu (diskriminÇcijas aizliegums) saist¥bÇ ar 5. pantu (ties¥bas uz br¥v¥bu un

dro‰¥bu). Lai gan tiesa apstiprinÇja, ka pras¥ba izbraukt no valsts biju‰ajÇm citas valsts

militÇrpersonÇm ir leÆit¥ma, tÇ atzina, ka Latvija pÇrkÇpusi konvencijas 8. pantu,

neizvïrtïjot pras¥tÇju individuÇlos apstÇk∫us un iespïjamo draudu nacionÇlajai dro‰¥bai.

Tiesa piesprieda izmaksÇt Tatjanai un Kar¥nai S∫ivenko kompensÇciju morÇlÇ kaitïjuma

atl¥dz¥bai 10 000 eiro apmïrÇ katrai.

Sp¥dzinljana, pazemojo‰a apie‰anÇs un ties¥bu aizsardz¥basinstitciju darbinieku dienesta pilnvaru pÇrsnieg‰ana

Policijas vardarb¥ba ar¥ 2003.gadÇ turpinÇja izrais¥t baÏas, izpelnoties nopietnu kritiku no

ANO Cilvïkties¥bu komitejas un Komitejas pret sp¥dzinljanu. AbÇs komitejÇs satrau-

kumu rais¥ju‰i apgalvojumi par policijas ∫aunprÇt¥gu apie‰anos ar indiv¥diem, un ANO

Komiteja pret sp¥dzinljanu norÇda, ka atsevi‰˙os gad¥jumos to varïtu uzskat¥t par

sp¥dzinljanu. Abas komitejas aicina Latviju veikt nopietnus pasÇkumus, lai novïrstu

‰Çdus ∫aunprÇt¥gas apie‰anÇs gad¥jumus no policijas puses, nodro‰inÇt nekavïjo‰u un

neatkar¥gu izmeklï‰anu, vain¥go sauk‰anu pie atbild¥bas un efekt¥vu kompensÇciju

nodro‰inljanu cietu‰ajiem. Cilvïkties¥bu komiteja aicina Latviju izveidot neatkar¥gu

sdz¥bu izskat¥‰anas mehÇnismu ar izmeklï‰anas pilnvarÇm. Komiteja pret sp¥dzinljanu

savukÇrt vïr‰ uzman¥bu apgalvojumiem par pieejam¥bas lieg‰anu un aizkavï‰anu

advokÇtiem un praksi, ka zaudïtas lietas gad¥jumÇ apsdzïtajam jÇsedz izdevumi par

juridisko pal¥dz¥bu. TÇ aicina Latviju garantït policijas aizturïtajÇm personÇm ties¥bas

informït radiniekus par aizturï‰anas faktu, ties¥bas uz Çrstu pïc savas izvïles un

advokÇtu no aizturï‰anas br¥Ïa.

2003.gada sÇkumÇ Delfi interneta konferencï iek‰lietu ministrs MÇris Gulbis aicinÇja

sabiedr¥bu nebaid¥ties sdzïties par “iek‰lietu darbinieku patva∫u”. Atbildot uz las¥tÇju

15

sdz¥bÇm par nereto “liec¥bu izsi‰anu” policijas iecirk¿os, Gulbis atzina, ka “vi¿‰ guvis

apstiprinÇjumu tam, ka metode, kÇ iegt pierÇd¥jumus vai liec¥bas vajadz¥gajÇ lietÇ, ‰ad

tad tiek pielietota nelikum¥ga, no padomju laikiem pÇr¿emta”. Kaut ar¥ Latvijas

KriminÇllikuma 294.pants paredz kriminÇlatbild¥bu par piespie‰anu dot liec¥bas

nopratinljanÇ, ja tÇ saist¥ta ar vardarb¥bu, tÇs piedraudïjumu vai ¿irgljanos par

nopratinÇmo, un ja to izdar¥jis pirmstiesas izmeklï‰anas izdar¥tÇjs, tomïr no

1995.–2003.gadam LatvijÇ reÆistrïts tikai viens ‰Çds noziedz¥gs nodar¥jums.

Tikai sÇkot ar 2003. gadu, Valsts policija sÇka atsevi‰˙i apkopot statistiku par policijas

vardarb¥bu pret personÇm. Valsts policijÇ veiktas 183 dienesta pÇrbaudes par policijas

vardarb¥bu pret personÇm, 9 gad¥jumos pÇrkÇpumi apstiprinÇju‰ies un 12 policijas

darbinieki disciplinÇri sod¥ti. R¥gÇ no 71 sdz¥bas nav apstiprinÇjusies neviena. CitÇs

sdz¥bu izskat¥‰anas iestÇdïs, piemïram, Iek‰lietu ministrijÇ un prokuratrÇ, detalizïta,

atsevi‰˙i apkopota statistika par policijas vardarb¥bu nav pieejama.

2002.gadÇ pïc privÇti sa¿emtas zi¿as par izvaro‰anu ãetri policijas darbinieki nelikum¥gi

iegÇja kÇdÇ privÇtmÇjÇ R¥gÇ un piekÇva divus aizdomÇs turïtus v¥rie‰us. Pïc R¥gas

GalvenÇs policijas pÇrvaldes veiktÇs dienesta izmeklï‰anas 2002.gada augustÇ visi ãetri

policijas darbinieki no darba tika atbr¥voti par dienesta pilnvaru pÇrkÇp‰anu, bez ordera

ielauÏoties mÇjÇ. 2003.gada jnijÇ tiesÇ tika izskat¥ta lieta, kurÇ vi¿iem izvirz¥ja

apsdz¥bu par t¥‰u smagu miesas bojÇjumu nodar¥‰anu un dienesta pilnvaru

pÇrsnieg‰anu. Saska¿Ç ar apsdz¥bas rakstu vienu no v¥rie‰iem (ãigÇnu) policisti

aizvedu‰i uz Rumbulas stacijas apkÇrtni, kur to situ‰i un spÇrd¥ju‰i, nodarot smagus

miesas bojÇjumus, kas novedu‰i pie cietu‰Ç nÇves. Pïc tam vi¿‰ aizvests uz 23.policijas

noda∫u, kur konstatïts, ka v¥rietis ir miris. Prokurors piepras¥ja policistiem piespriest

desmit gadu cietumsodu. Apsdzïtie vainu neatzina. 5.jnijÇ Latgales priek‰pilsïtas tiesa

atzina visus policistus par nevain¥giem un attaisnoja pierÇd¥jumu trkumu dï∫, norÇdot,

ka, lai gan ekspert¥zï tika konstatïts, ka v¥rietis ir miris ievainojumu rezultÇtÇ, tomïr tÇ

nespïja piln¥bÇ konstatït, ka tie netika nodar¥ti pirms policijas darbinieku iera‰anÇs

mÇjÇs. Prokurors tiesas spriedumu pÇrsdzïja, taãu l¥dz 2003.gada beigÇm R¥gas

apgabaltiesa vïl nebija noteikusi apelÇcijas tiesas sïdes datumu.

LielÇkajÇ da∫Ç no Latvijas 28 policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoriem apstÇk∫i

neatbilda starptautiskajiem standartiem. Policijas izolatori Ventspil¥, Daugavpil¥, LiepÇjÇ,

JelgavÇ, Aizkrauklï un da∫a policijas noda∫u R¥gÇ joprojÇm bija kritiskÇ stÇvokl¥.

2003. gadÇ Saeima nepie¿ïma Aizturï‰anas un apcietinÇjuma likumu, neskatoties uz to,

ka saska¿Ç ar 2002.gada 22.oktobra Satversmes tiesas atzinumu indiv¥du pamatties¥bas,

16

kas noteiktas Satversmes 116. pantÇ, var ierobeÏot tikai likums. Patlaban aizturï‰anu

policijÇ regulï tikai 1999.gada nolikums par Valsts policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas

izolatoriem.

L¥dz gada beigÇm vald¥ba nebija devusi at∫auju publicït Eiropas Sp¥dzinljanas

novïr‰anas komitejas otrÇs periodiskÇs viz¥tes (2002.gadÇ) zi¿ojumu par slïgtajÇm

iestÇdïm LatvijÇ.

ApstÇk∫i ieslodz¥juma vietÇs

2003.gadÇ LatvijÇ joprojÇm saglabÇjÇs augsts ieslodz¥to skaits – 355 ieslodz¥tie uz 100

000 iedz¥votÇju. 2004.gada 1.janvÇr¥ 15 cietumos atradÇs 8231 ieslodz¥tais, no kuriem

3269 ieslodz¥tie jeb 40% atradÇs pirmstiesas apcietinÇjumÇ. TÇdïjÇdi, sal¥dzinÇjumÇ ar

2002. gadu, pirmstiesas apcietinÇjumÇ eso‰o skaits samazinÇjies tikai par 4%. Gada laikÇ

pirmstiesas apcietinÇjumÇ eso‰o nepilngad¥go un sievie‰u ¥patsvars bija vïl augstÇks un

svÇrst¥jÇs no 45–50%.

Gan ANO Cilvïkties¥bu komiteja, gan Sp¥dzinljanas novïr‰anas komiteja pauda

satraukumu par pirmstiesas apcietinÇjumu, jo ¥pa‰i tÇ ilgumu un pla‰o izplat¥bu

nepilngad¥go likumpÇrkÇpïju gad¥jumos, un aicinÇja Latviju sa¥sinÇt pirmstiesas

apcietinÇjuma termi¿us un risinÇt cietumu pÇrapdz¥vot¥bas problïmu. Pïc Latvijas

amatpersonu apgalvojumiem, Latvijas cietumos nepastÇv pÇrpild¥t¥ba, jo dz¥vojamÇ

plat¥ba saska¿Ç ar nacionÇlÇs likumdo‰anas normÇm ir 2,5 m2 uz pieaugu‰o, pretïji

starptautisko organizÇciju ieteiktajiem 4m2.

MaijÇ Tieslietu ministrija pie‰˙¥ra finansïjumu papildus 15 tiesne‰u vietÇm, lai paÇtrinÇtu

lietu izskat¥‰anu (gan civillietu, gan kriminÇllietu) R¥gas ApgabaltiesÇ. Kaut ar¥ tas ir

paÇtrinÇjis lietu izskat¥‰anu, apcietinÇto personu ¥patsvars nav ievïrojami main¥jies.

I∫Æuciema sievie‰u cietumÇ visa gada laikÇ saglabÇjÇs ievïrojama pÇrapdz¥vot¥ba.

2003. gada ruden¥ cietumÇ ar oficiÇlajÇm 350 vietÇm atradÇs 478 ieslodz¥tÇs sievietes.

Pirmstiesas izmeklï‰anas noda∫Ç, kas paredzïta 130 vietÇm, atradÇs 215 apcietinÇtÇs

personas, tÇdïjÇdi pÇrsniedzot oficiÇlo ietilp¥bu par 65%.

2003.gadÇ vid nedaudz samazinÇjÇs nepilngad¥go ieslodz¥to skaits: no 4,5% no kopïjÇ

ieslodz¥to skaita uz 3,9%. Kaut ar¥ daÏos cietumos uzsÇktas izgl¥t¥bas aktivitÇtes

nepilngad¥gajiem apcietinÇtajiem, laiks, ko tie pavada Çrpus kameras, ir ierobeÏots.

Pieaugu‰ie apcietinÇtie joprojÇm kamerÇ pavada 23 stundas.

17

NoÏïlojami apstÇk∫i saglabÇjÇs Cïsu Audzinljanas iestÇdes nepilngad¥gajiem

izmeklï‰anas noda∫Ç.

Kaut ar¥ Izmeklï‰anas cietumu kÇrt¥bas noteikumi paredz, ka ieslodz¥to vïstules

aizstÇvim nav pak∫aujamas cenzrai, prakse liecina, ka ieslodz¥tajiem vïstules aizstÇvim

jÇiesniedz atvïrtÇ aploksnï; bez tam vairÇku cietumu darbinieki atzina, ka ar vïstu∫u

saturu iepaz¥stas cietuma cenzors.

2003. gadÇ turpinÇjÇs vairÇku cietumu remontdarbi. 1. novembr¥ ar ·˙irotavas cietuma

pÇreju uz profesionÇlo apsardzi tika pabeigta Latvijas cietumu demilitarizÇcija, kad

cietumus apsargÇja obligÇtÇ dienesta karav¥ri.

2003. gadÇ Ieslodz¥jumu vietu pÇrvaldes Medic¥nas da∫a sa¿ïma tikai 20% no piepras¥tÇ

finansïjuma. Daudzos cietumos medic¥nas da∫u materiÇlie apstÇk∫i joprojÇm ir noÏïlojami,

jo ¥pa‰i CentrÇlcietuma slimn¥cÇ. Pïc CentrÇlcietuma slimn¥cas apmeklï‰anas oktobr¥

Eiropas Padomes Cilvïkties¥bu komisÇrs Alvaro Hils-Robless aicinÇja Latvijas amatpersonas

slimn¥cu slïgt. Slimn¥cas remontam netika pie‰˙irts finansïjums, tÇpat netika pabeigta

tuberkulozes slimn¥cas celtniec¥ba Olainï. NepietiekamÇ finansïjuma dï∫ CentrÇlcietuma

slimn¥ca nav sertificïta, jo neatbilst vesel¥bas aprpes iestÇdes standartiem. Cietumos

saglabÇjies augsts tuberkulozes pacientu skaits – 344 ieslodz¥tie.

Cietumos samazinÇjÇs kopïjais HIV inficïto skaits – 468 ieslodz¥to, bet gandr¥z divreiz

(no 19 2002. gadÇ uz 32) pieaudzis AIDS slimnieku skaits. Vasaras vid kÇds ieslodz¥tais

AIDS slimnieks iesniedza pras¥bu pret CentrÇlcietuma slimn¥cu, apgalvojot, ka vi¿‰

slimn¥cas medic¥nas personÇla vainas dï∫ inficïjies ar HIV un C hepat¥tu, jo cietuma

medmÇsa, 1999. gadÇ veicot asins anal¥zes, nebija izmantojusi vienreizïjÇs lieto‰anas

‰∫irces. Ieslodz¥tais piepras¥ja 100 000 latu lielu kompensÇciju. Novembr¥ R¥gas apgabal-

tiesa pras¥bu noraid¥ja.

Ieslodz¥juma vietu pÇrvaldes oficiÇlÇ informÇcija liecina, ka vairÇk nekÇ 1/4 da∫a

ieslodz¥to ir narkomÇni. 2003. gadÇ veiktÇ neatkar¥gÇ aptauja ieslodz¥to vid atklÇja, ka

narkotiku atkar¥bas problïma ir pat lielÇka – 63% ieslodz¥to. Neskatoties uz ‰iem

augstajiem rÇd¥tÇjiem, nevienÇ cietumÇ nav narkotiku atkar¥bas Çrstï‰anas programmu.

Finansïjuma trkuma dï∫ l¥dz 2005. gada janvÇrim tika atlikta Likuma par audzino‰a

rakstura piespiedu l¥dzek∫iem stljanÇs spïkÇ, kas paredz pla‰Çkas alternat¥vas br¥v¥bas

at¿em‰anai nepilngad¥gajiem. 1. oktobr¥ darbu uzsÇka Valsts probÇcijas dienests un

30. decembr¥ tika pie¿emts Likums par Valsts probÇcijas dienestu. ProbÇcijas dienesta

18

noda∫u izveide visÇ valsts teritorijÇ un probÇcijas funkciju pÇr¿em‰ana notiks

pakÇpeniski. 2003. gadÇ tika izveidots centrÇlais aparÇts R¥gÇ un probÇcijas dienesta

noda∫as se‰os rajonos. Valsts probÇcijas dienests galvenokÇrt strÇdÇs ar to

likumpÇrkÇpïju uzraudz¥bu, kuru sodi nav saist¥ti ar br¥v¥bas at¿em‰anu, un biju‰ajiem

ieslodz¥tajiem. øemot vïrÇ apcietinÇto personu lielo ¥patsvaru LatvijÇ, probÇcijas

dienesta funkcijas btu papla‰inÇmas, un tÇm vajadzïtu aptvert ar¥ pirmstiesas

uzraudz¥bu. Decembr¥ ar Çrvalstu finansïtÇju pal¥dz¥bu LiepÇjÇ tika atklÇts pirmais

pirmstiesas uzraudz¥bas dienests nepilngad¥gajiem.

Patvïruma meklïtÇji un nelegÇlie imigranti

TÇpat kÇ 2002. gadÇ, ar¥ 2003. gadÇ Latvija bïg∫a statusu nepie‰˙¥ra nevienai personai,

l¥dz ar to bïg∫u skaits palicis iepriek‰ïjais – 8. Se‰Çm personÇm tika pie‰˙irts alternat¥vais

statuss, un tagad valst¥ ir 9 ‰Çdas personas. Pïdïjo se‰u gadu laikÇ biju‰i 134 patvïruma

piepras¥jumi, bet 2003. gadÇ sa¿emti tikai pieci ‰Çdi pieteikumi. Pilson¥bas un migrÇcijas

lietu pÇrvalde to izskaidro ar labu sadarb¥bu ar Valsts robeÏsardzi.

BaÏas tomïr rada patvïruma meklïtÇju pieteikumu izskat¥‰anas kÇrt¥ba robeÏkontroles

punktos. Ja robeÏsardzes darbinieks uzskata, ka patvïruma meklïtÇja stÇst¥tais ir pret-

run¥gs, nekonsekvents vai pïc bt¥bas neiespïjams, vai ar¥, ja patvïruma meklïtÇjs pirms

iera‰anÇs LatvijÇ uzturïjies valst¥, kur vi¿am nedraud briesmas vai kur vi¿‰ varïja lgt un

sa¿emt aizsardz¥bu, vi¿‰ ‰o informÇciju kopÇ ar pieteikumu nosta Bïg∫u lietu depar-

tamentam, kas divu dienu laikÇ var atteikt pie‰˙irt bïg∫a vai alternat¥vo statusu.

Patvïruma meklïtÇjs var ‰o lïmumu pÇrsdzït vienas darbdienas laikÇ. ANO

Cilvïkties¥bu komiteja aicinÇja Latviju pagarinÇt laiku, kÇdÇ var iesniegt pÇrsdz¥bu, jo

pa‰laik nav pÇrliec¥bas, ka persona var efekt¥vi izmantot savu ties¥bu aizsardz¥bas

l¥dzek∫us izraid¥‰anas gad¥jumÇ.

NepastÇv vienoti kritïriji, pïc kuriem patvïruma meklïtÇjiem tiek at∫auts palikt LatvijÇ.

Divas nedï∫as pirms kara sÇkuma IrÇkÇ tika nolemts deportït IrÇkas kurdu, kur‰ LatvijÇ

nelegÇli ieradÇs pirms pieciem gadiem, bïgot no Sadama Huseina reÏ¥ma. Pirms

ievieto‰anas Olaines nelegÇlo imigrantu nometnï vi¿‰ mitinÇjÇs patvïruma meklïtÇju

centrÇ “Mucenieki”, kur palika vi¿a neoficiÇlÇ sieva un devi¿us mïne‰us vecais dïls.

2003. gada 1. maijÇ stÇjÇs spïkÇ ImigrÇcijas likums. Tas noteic, ka policija var aizturït

Çrzemnieku, kas nelegÇli ieradies valst¥, l¥dz trim stundÇm un tad nodot Valsts

robeÏsardzei. Valsts robeÏsardze var aizturït ‰o personu l¥dz 10 diennakt¥m, bet ilgÇka

aizturï‰ana iespïjama tikai ar tiesne‰a lïmumu. Tiesnesis iesÇkumÇ var pie¿emt lïmumu

19

par personas aizturï‰anu uz laiku l¥dz diviem mïne‰iem un pïc tam ‰o termi¿u pagarinÇt

uz laiku l¥dz se‰iem mïne‰iem, l¥dz kamïr kopïjais aizturï‰anas laiks nepÇrsniedz 20

mïne‰us. Iepriek‰ïjais likums neparedzïja nekÇdus aizturï‰anas termi¿a ierobeÏojumus.

Tomïr ar¥ tagad problïma saglabÇjas. Likums nenoteic, ka jÇlegalizï statuss personai,

kura tiek atbr¥vota pïc 20 mïne‰iem sakarÇ ar to, ka neviena valsts neatz¥st vi¿u par sev

pieder¥gu un l¥dz ar to vi¿u nevar izraid¥t. TÇpïc ‰o personu var no jauna aizturït uz

laiku l¥dz 20 mïne‰iem.

Tiesne‰a lïmumu par aizturï‰anu var atcelt pats tiesnesis pïc prokurora protesta vai

augstÇkas instances tiesas priek‰sïdïtÇjs neatkar¥gi no prokurora protesta. Årzemnieks,

kuram izsniegts izbrauk‰anas r¥kojums, var to septi¿u dienu laikÇ apstr¥dït Pilson¥bas un

migrÇcijas lietu pÇrvaldes priek‰niekam. Ja pÇrvaldes priek‰nieka lïmums neatce∫ ‰o

r¥kojumu, likumÇ noteiktos gad¥jumos to septi¿u dienu laikÇ pïc sa¿em‰anas var

pÇrsdzït tiesÇ.

StÇjoties spïkÇ jaunajam ImigrÇcijas likumam, gandr¥z visas Olaines nelegÇlo imigrantu

nometnï turïtÇs personas sestdienÇ, 1. maijÇ, tika nogÇdÇtas R¥gas pilsïtas Zieme∫u

rajona tiesÇ, kur daÏu stundu laikÇ tiesnesis pie¿ïma lïmumu par visu ‰o personu

aizturï‰anas pagarinljanu. Laiks, ko ‰ie cilvïki bija pavad¥ju‰i nometnï l¥dz likuma

pie¿em‰anai, netika ¿emts vïrÇ, aprï˙inot kopïjo aizturï‰anas ilgumu.

Likums nenoteic, kÇds process tiesai jÇievïro, pie¿emot lïmumus attiec¥bÇ uz

nelegÇlajiem imigrantiem. Nav noteiktas aizturïto personu ties¥bas tiesas sïdï. Nav

kritïriju, kas noteic, vai gad¥jumos, kad personai ilgsto‰i bijusi pastÇv¥ga dz¥vesvieta,

Æimenes saites un pat darbs LatvijÇ, tÇ jÇtur apsardz¥bÇ l¥dz statusa noskaidro‰anas

br¥dim. Starp aizturïtajiem ir daudz personu, kas LatvijÇ dz¥voju‰as vairÇkus gadus vai

pat gadu desmitus, bet pïc PSRS sabrukuma reÆistrïtas Çrpus Latvijas. Pat tad, ja nav

pierÇdÇma ‰o cilvïku saist¥ba ar kÇdu citu valsti, pïc likuma vi¿i nav atz¥stami par

nepilso¿iem. ·ajos gad¥jumos mïdz bt visilgÇkie aizturï‰anas termi¿i.

Iespïjas sa¿emt juridisko pal¥dz¥bu ir ierobeÏotas, jo aizturïtajiem nav l¥dzek∫u, lai

at∫autos uzaicinÇt juristu. Valsts ‰Çdu iespïju nepiedÇvÇ. VairÇkos gad¥jumos ir pÇrkÇptas

aizturïto ties¥bas iepaz¥ties ar materiÇliem, kas saist¥ti ar vi¿u aizturï‰anu. Valsts

RobeÏsardzes inspektori nometni apmeklï neregulÇri un ne vienmïr sniedz personai

piln¥gu informÇciju par lietas gaitu. Aizturïtie var iesniegt sdz¥bu par savu ties¥bu

pÇrkÇpumiem prokuroram, taãu nav zinÇms gad¥jums, kad prokurors btu apmeklïjis

nometni un ticies ar aizturïtajÇm personÇm.

20

·obr¥d aizturïto personu turï‰anas kÇrt¥bu Olaines nometnï nosaka Valsts RobeÏsardzes

pavïle. Tas ir pretrunÇ ar Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedumu, kas

noteic, ka personu pamatties¥bas, kÇ paredzïts Satversmes 116. pantÇ, var ierobeÏot tikai

ar likumu. Aizturïto personu ties¥bu ierobeÏojumi, ieskaitot kontaktus ar Æimenes

locek∫iem, ir l¥dz¥gi kÇ ieslodz¥juma vietÇs.

2003. gadÇ Olaines nometnï bija ievietota ãigÇnu taut¥bas sieviete pïdïjos grtniec¥bas

mïne‰os kopÇ ar divus gadus vecu bïrnu. Vi¿a ir dzimusi padomju laikÇ LietuvÇ, dr¥z

pÇrcïlusies uz Latviju, vi¿ai ir pastÇv¥ga dz¥vesvieta LatvijÇ, un vi¿as bïrnu tïvs ir

Latvijas pilsonis. TÇ kÇ vi¿ai nekad nav bijis dokumentu, vi¿ai nav nekÇda legÇlÇ statusa

un Dzimtsarakstu departaments atteicies reÆistrït ar¥ bïrnu, lai gan tïvam ir ‰¥s valsts

pilson¥ba. Tiesa neilgi pirms dzemd¥bÇm atbr¥voja ‰o sievieti no nometnes un at∫Çva

atgriezties Æimenï, norÇdot, ka vi¿ai pïc iespïjas ÇtrÇk jÇnokÇrto dokumenti, taãu nav

skaidrs, kÇ tas praktiski izdarÇms.

PsihoneiroloÆiskÇs iestÇdes

2003. gadÇ vald¥bai neizdevÇs pie¿emt likumprojektu “Par psihiatrisko pal¥dz¥bu”. MartÇ

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs un Gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bas centrs

(Budape‰ta) Vesel¥bas ministrijai iesniedza likumprojekta komentÇrus. Abas organizÇcijas

norÇd¥ja, ka paredzïtÇ pÇrsdz¥bas procedra neatliekamÇs psihiatriskÇs pal¥dz¥bas

gad¥jumos neatbilst starptautiskajiem cilvïkties¥bu standartiem, ka kritïriji pacienta

neatliekamajai hospitalizï‰anai ir pÇrÇk pla‰i un ka ties¥bas uz informÇciju neatbilst

starptautiskajiem standartiem. Atbildot uz iesniegtajiem komentÇriem, Vesel¥bas

ministrija izveidoja darba grupu likumprojekta pÇrstrÇdljanai saska¿Ç ar ieteiktajÇm

rekomendÇcijÇm.

Par sp¥ti vairÇkkÇrtïjÇm diskusijÇm par psihiskÇs vesel¥bas aprpes sistïmas reformï‰anu un

Pasaules Vesel¥bas organizÇcijas rekomendÇcijÇm aizvietot lielÇs psihiatriskÇs slimn¥cas ar

alternat¥vÇs aprpes pakalpojumiem sabiedr¥bÇ pïc iespïjas tuvÇk pacienta dz¥vesvietai,

vald¥ba vïl arvien neko nav dar¥jusi, lai nopietni att¥st¥tu alternat¥vo aprpi personÇm ar

psihiskÇs vesel¥bas traucïjumiem. 2003. gadÇ aptuveni 1000 cilvïku bija rindÇ uz

pansionÇtiem personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem. LatvijÇ ir tikai viens dienas centrs

personÇm ar psihiskÇs vesel¥bas traucïjumiem un l¥dz ‰im alternat¥vÇs aprpes

pakalpojumu att¥st¥‰anu galvenokÇrt atbalst¥ju‰i Çrvalstu finansïtÇji, it ¥pa‰i AtvïrtÇs

Sabiedr¥bas institts un Sorosa fonds – Latvija.

21

2003. gadÇ aktualizïjÇs jautÇjums par datu aizsardz¥bu psihiatrijÇ. FebruÇr¥ Latvijas

Psihiatru asociÇcijas Lauku Psihiatru sekcija vïrsÇs pie valsts un nevalstiskajÇm

organizÇcijÇm ar mïr˙i panÇkt LabklÇj¥bas ministrijas 1998. gada 28. janvÇra r¥kojuma

Nr. 24 “Par psihisko traucïjumu un psihisko slim¥bu valsts reÆistra izveidi” atcel‰anu.

R¥kojums paredz, ka par katru pacientu, kam diagnosticï jebkÇdus, ar¥ vieglus ¥slaic¥gus

psihiskus traucïjumus kÇ neirozes, gar¥gu izs¥kumu (astïniju) u.tml. Çrstam jÇnosta

valsts reÆistram pla‰a informÇcija (vÇrds, uzvÇrds, personas kods, dz¥vesvieta, pilson¥ba,

dz¥ves apstÇk∫i, izgl¥t¥ba, iztikas pamatl¥dzek∫u avots, sociÇlais stÇvoklis, pamatdiagnoze,

blakus diagnozes u.c.), kas ∫auj identificït konkrïto pacientu, vi¿a diagnozi un sociÇlÇs

problïmas. Lai gan valsts reÆistra turïtÇjs “Psihiatrijas centrs” norÇda, ka individuÇlie dati

tiek vÇkti tikai statistikas vajadz¥bÇm, LabklÇj¥bas un Vesel¥bas ministriju normat¥vie akti

paredz daudz pla‰Çkas konfidenciÇlÇs informÇcijas izmanto‰anas iespïjas. Valsts

cilvïkties¥bu birojs sniedza atzinumu par minïto LM r¥kojumu un norÇd¥ja, ka piepras¥to

sensit¥vo datu apjoms ir nesamïr¥gi liels. VCB norÇd¥ja, ka ‰Çda reÆistra izveido‰ana “ir

atz¥stama par diskriminïjo‰u attiec¥bÇ pret personÇm ar gar¥gÇs vesel¥bas traucïjumiem,

jo, pamatojoties tikai uz to, ka personai ir psihiski traucïjumi, tiek ierobeÏotas personas

ties¥bas uz privÇto dz¥vi”. 2003. gada novembr¥ Vesel¥bas ministrija izveidoja darba

grupu, kas gatavo jaunu reÆistra nolikumu.

2003. gada 2. februÇr¥ Daugavpils psihoneiroloÆiskajÇ slimn¥cÇ izcïlÇs ugunsgrïks, kura

laikÇ gÇja bojÇ viens pacients, bet 17 pacienti saindïjÇs ar tvana gÇzi. UgunsgrïkÇ izdega

noda∫as pirmÇ stÇva koridors. Pïc ugunsgrïka tika izdots r¥kojums, ka visÇs slimn¥cÇs

jÇuzstÇda dmu detektori.

MazÇkumtaut¥bu aizsardz¥ba

Kaut ar¥ 2003.gadÇ daÏÇs mazÇkumtaut¥bu ties¥bu jomÇs bija vïrojams zinÇms progress,

¥pa‰a situÇcijas uzlabo‰anÇs tomïr nav notikusi un daÏas problïmas ir pat saasinÇju‰Çs.

2002.gada novembr¥ ±pa‰o uzdevumu ministra poste¿a sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs un

tÇ pak∫aut¥bÇ eso‰Ç SekretariÇta izveide un att¥st¥ba vedinÇja domÇt, ka jaunÇ vald¥ba

sabiedr¥bas integrÇcijai pie‰˙irs lielÇku prioritÇti. Gada beigÇs SekretariÇtÇ bez Ministra

biroja, Administrat¥vÇ departamenta un JuridiskÇs noda∫as darbojÇs Sabiedr¥bas

integrÇcijas departaments, MazÇkumtaut¥bu lietu departaments, L¥vu noda∫a un

jaunizveidotÇ MazÇkumtaut¥bu kultras un informÇcijas noda∫a. SekretariÇta ‰tatu

veidoja ap 30 darbinieku. SekretariÇta pÇrzi¿Ç tika nodota ES direkt¥vas 2000/43/EC

(Rasu direkt¥vas) ¥steno‰ana un sadarb¥ba ar latvie‰iem Çrzemïs. SekretariÇtÇ tika

izveidota Taut¥bu un sabiedr¥bas integrÇcijas konsultat¥vÇ padome ar mazÇkumtaut¥bu

pÇrstÇvju l¥dzdal¥bu. Tomïr ãetras vald¥bas koal¥cijas partijas nespïja rast vieno‰anos par

22

sabiedr¥bas integrÇcijas jautÇjumiem, un ruden¥ ±pa‰o uzdevumu ministrs sa¿ïma asu

politisko kritiku no koal¥cijas partneriem. SekretariÇta darbu kavïja nepiecie‰am¥ba

aizstÇvït savas poz¥cijas pret pÇrmetumiem par tÇ darba neefektivitÇti un mïr˙u

nelietder¥bu. Konflikta palielinljanÇs starp partiju Jaunais laiks, ko pÇrstÇvïja Ministru

prezidents, un Latvijas Pirmo partiju, par kuras locekli k∫uva ministrs Nils MuiÏnieks,

nesekmïja vald¥bas atbalstu SekretariÇta prioritÇtïm un pat tÇ esam¥bai.

SavÇ otrajÇ darb¥bas gadÇ Sabiedr¥bas integrÇcijas fonds no pak∫aut¥bas Tieslietu

ministrijai nonÇca SekretariÇta pak∫aut¥bÇ. 2003.gadÇ Sabiedr¥bas integrÇcijas fonda

budÏetu veidoja 1 354 723 lati. Turpinot projektu finansï‰anu, fonds pie‰˙¥ra 940 000

latus projektiem etniskÇs integrÇcijas jomÇ. 60% no ‰Ç finansïjuma veidoja ES Phare, bet

40% – valsts budÏeta l¥dzek∫i. Jauna iniciat¥va bija atbalst¥t pieaugu‰o latvie‰u valodas

apguves programmu, kurai pie‰˙irts finansïjums 150 000 latu apjomÇ.

Cita valsts iestÇde – 1996. gadÇ dibinÇtÇ Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrijai pak∫autÇ

Latvie‰u valodas apguves valsts programma (LVAVP) – turpinÇja savu darb¥bu valodas un

metodoloÆijas apmÇc¥bas jomÇ visÇ LatvijÇ. 2003. gadÇ LVAVP budÏetu veidoja 1 039

191 lats. Tomïr valsts budÏeta ¥patsvars bija mazÇk par pusi (41%) no kopïjÇ l¥dzek∫u

skaita, savukÇrt 29% no budÏeta veidoja ES “Phare 2000” l¥dzek∫i un 30% – Apvienoto

NÇciju Att¥st¥bas programmas (ANAP) finansïjums. 2003.gadÇ vairÇk nekÇ 9 000 kursu

dal¥bnieku apguva latvie‰u kÇ otro valodu. L¥dz ar to visu programmas darb¥bas gadu

garumÇ kursu apmeklïjumu skaits ir sasniedzis 68 000. Bez tam mazÇkam dal¥bnieku

skaitam tika piedÇvÇti metodikas un bilingvÇlo mÇc¥bu kursi.

Progress likumdo‰anÇ par mazÇkumtaut¥bu valodu lietojumu tika panÇkts 5. jnijÇ, kad

pïc 24 Saeimas opoz¥cijas pÇrstÇvju pieteikuma iesnieg‰anas Satversmes tiesa nolïma, ka

Radio un telev¥zijas likuma pras¥ba, kas citu valodu, iz¿emot latvie‰u valodas, lietojumu

privÇtajos elektroniskajos pla‰sazi¿as l¥dzek∫os ierobeÏoja l¥dz 25% no kopïjÇ pÇrraiÏu

laika, ir pretrunÇ ar Satversmi. Kaut ar¥ tiesa atzina, ka ‰¥ norma ierobeÏo vÇrda br¥v¥bu, tÇ

tomïr argumentïja, ka ‰im ierobeÏojumam ir leÆit¥ms mïr˙is stiprinÇt latvie‰u valodas

stÇvokli sabiedr¥bÇ. Taãu, tÇ kÇ ierobeÏojumu mïr˙i nav ¥stenoju‰ies praksï pieejamo

alternat¥vo (krievvalod¥go) pla‰sazi¿as l¥dzek∫u izplat¥bas dï∫, un, kÇ atz¥st tiesa, tie nav

samïr¥gi citu, mazÇk ierobeÏojo‰u l¥dzek∫u izmanto‰anas iespïju dï∫ tÇ pa‰a mïr˙a

sasnieg‰anai, ‰¥ likumdo‰anas norma ir pretrunÇ ar Satversmes 100.pantu. Atz¥stot, ka ‰¥

likuma norma ir pretrunÇ ar Satversmes pantu par vÇrda br¥v¥bu, tiesa tomïr neizskat¥ja

citus iesniegtajÇ pieteikumÇ norÇd¥tos apsvïrumus: starptautisko dokumentu saisto‰o

raksturu, diskriminÇcijas aizliegumu, mazÇkumtaut¥bu ties¥bas saglabÇt un att¥st¥t savu

valodu, etnisko un kultras identitÇti. IerobeÏojo‰Ç likuma norma tika atcelta un zaudïja

23

spïku ar tiesas lïmuma datumu. Tomïr l¥dz gada beigÇm Saeima vïl nebija izskat¥jusi

likuma groz¥jumus, kam, pïc daÏu novïrotÇju domÇm, vajadzïtu noteikt alternat¥vus

valodu lietojuma ierobeÏojumus. Bez tam Radio un telev¥zijas likumÇ joprojÇm ietverts

gan norÇd¥jums par tikai vienas valodas lietojumu vienÇ raidprogrammÇ (19.1.pants), gan

citi mazÇkumtaut¥bu valodu lietojuma ierobeÏojumi sabiedriskajos medijos. Cita norma

nosaka, ka 51% no programmÇm jÇbt Eiropas Savien¥bÇ veidotÇm programmÇm, no tÇm

savukÇrt 40% jÇbt latvie‰u valodÇ (18.pants).

Kaut ar¥ pla‰umÇ vïr‰as publiskÇs diskusijas par EP VispÇrïjo konvenciju par

mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu, ko Latvija parakst¥ja 1995. gadÇ, tÇs ratifikÇcijas att¥st¥bÇ

nav vïrojams progress. PolitiskÇs diskusijas fokusïjÇs galvenokÇrt uz piemïrotas

mazÇkumtaut¥bu defin¥cijas trkumu un iespïjamÇm atrunÇm attiec¥bÇ uz vairÇkÇm

konvencijas normÇm, ko ierosinÇja vairÇki vado‰ie politi˙i, ieskaitot Saeimas

Cilvïkties¥bu komisijas priek‰sïdïtÇju. Galvenie diskutïjamie jautÇjumi konvencijas

ratifikÇcijas kontekstÇ LatvijÇ ir valodas lietojums un potenciÇlÇs problïmas Latvijas

valodas likumdo‰anÇ un praksï, ¥pa‰i mazÇkumtaut¥bu valodu lietojums sazi¿Ç ar

pa‰vald¥bas administrÇciju, topogrÇfiskajos un ielu nosaukumos un pla‰sazi¿as l¥dzek∫os.

Gada beigÇs izkristalizïjÇs nepiecie‰am¥ba izveidot Saeimas Cilvïkties¥bu komisijas

apak‰komisiju, kas nodarbotos tie‰i ar konvencijas ratifikÇcijas jautÇjumiem.

PagÇju‰ajÇ gadÇ mazÇkumtaut¥bu vid vislielÇkÇs baÏas izrais¥ja izgl¥t¥bas reforma

vidusskolÇs. Valsts finansïto skolu reformas pasludinÇtais mïr˙is ir bijis nodro‰inÇt

mazÇkumtaut¥bu skolïnu valsts valodas zinljanas, vienlaic¥gi sekmïjot mazÇkumtaut¥bu

identitÇtes un valodas saglabljanos ar mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas programmÇm. Kaut ar¥

reforma tika nostiprinÇta likumdo‰anÇ 1998.gadÇ un plÇnota sÇkt 2004. gada septembr¥,

2003.gada sÇkumÇ Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrijÇ vïl bija domstarp¥bas par to, kÇ

noformulït krievu mÇc¥bvalodas skolu pÇrejas saturu uz mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas

programmu ¥steno‰anu, kÇdai jÇbt proporcijai starp valsts un mazÇkumtaut¥bu valodu

lietojumu vidusskolÇ un kÇdi priek‰meti jÇmÇca vienÇ vai otrÇ valodÇ. MazÇkumtaut¥bu

pÇrstÇvju baÏas par skolu nesagatavot¥bu pÇrejai uz lielÇku, bet vïl nenodefinïtu valsts

valodÇ mÇcÇmo stundu skaitu, kÇ ar¥ par iespïjamo izgl¥t¥bas kvalitÇtes pasliktinljanos

vald¥ba uzskat¥ja par nepamatotÇm. MazÇkumtaut¥bu pÇrstÇvji un NVO, kam rp

mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥ba, ir paudu‰as baÏas par reformas necaurskatÇm¥bu un

mazÇkumtaut¥bu efekt¥vas l¥dzdal¥bas trkumu. Pavasar¥ tika izveidota jauna radikÇlÇka

neformÇla pretreformistu grupa – krievu skolu aizstÇv¥bas ‰tÇbs. Sadarbojoties ar jau

senÇk izveidoto Latvijas krievu mÇc¥bvalodas skolu atbalsta asociÇciju, ‰tÇbs veica

sagatavo‰anas darbu pla‰ai demonstrÇcijai pret izgl¥t¥bas reformu. Vald¥ba steidz¥gi

pie¿ïma MK noteikumus, paredzot liberÇlÇku normu nekÇ sÇkotnïji diskutïts, kas

24

noteica 60% valsts valodas un 40% mazÇkumtaut¥bu valodu lietojumu vidusskolÇ, sÇkot

ar 2004. gada septembri.

Tika apsol¥ts, kÇ ‰¥ proporcija tiks nostiprinÇta Izgl¥t¥bas likumÇ, tÇdïjÇdi nodro‰inot

stingrÇku garantiju valodas lietojuma proporcijas saglabljanai ar¥ ierïd¿u sastÇva

(vald¥bas, ministru) mai¿as gad¥jumÇ. Vald¥bas pÇrstÇvji ar¥ atzina, ka norma, kas nosaka

mÇc¥bas vidusskolÇ tikai valsts valodÇ, btu jÇsv¥tro no likuma, bet skolÇm btu jÇpie‰˙ir

lielÇkas iespïjas izvïlïties, kurÇ valodÇ mÇc¥t daÏÇdus priek‰metus. ·ie iekavïtie pozit¥vie

so∫i vairs nespïja apturït protestus, un 23.maijÇ R¥gÇ notika l¥dz ‰im vislielÇkÇ protesta

akcija, kurÇ piedal¥jÇs no 6 000 l¥dz 10 000 cilvïki. Protesta laikÇ izskanïja baÏas, ka

tik‰ot likvidïtas krievu skolas un daÏi protestïtÇji izvirz¥ja pras¥bas pïc br¥vas mÇc¥bu

valodas izvïles skolÇs. Kaut gan manifestÇcijas r¥ko‰anai bija sa¿emtas visas

nepiecie‰amÇs at∫aujas un nekÇrt¥bu vai vardarb¥bas gad¥jumu nebija, vald¥bas pÇrstÇvji,

ieskaitot premjerministru, publiski ap‰aub¥ja notikuma leÆitimitÇti, nosaucot to par

manipulÇciju “no Çrpuses”, kas vïrsta pret valsti. Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrija

pastiprinÇti pievïrsÇs reformas ¥steno‰anas plÇnu gatavo‰anai, bet Izgl¥t¥bas un zinÇtnes

ministrs, kas, stÇjoties amatÇ, publiski aicinÇdams uz individuÇlu un elast¥gu pieeju

reformai, pats saglabÇja izteikti nelokÇmu nostÇju attiec¥bÇ uz protestïtÇju pras¥bÇm.

Protesta akcijas turpinÇjÇs visu gadu, un ministram tika iesniegts aicinÇjums pret izgl¥t¥bas

reformu ar vairÇk nekÇ 100 000 parakstu, daÏus no kuriem ministrs vïlÇk nosauca par

viltotiem. Ministrijas pÇrstÇvji organizïja diskusijas ar skolu direktoriem, taãu daudzi

skolïni, vi¿u vecÇki un pat skolotÇji bija slikti informïti par reformas bt¥bu.

Pïc tam, kad R¥gas dome liedza at∫auju demonstrÇciju organizï‰anai, ‰tÇbs ar daÏu

Saeimas PCTVL deputÇtu pal¥dz¥bu sar¥kotÇs protesta akcijas sÇka dïvït par deputÇtu

tik‰anÇm ar vïlïtÇjiem, kuru r¥ko‰anai likumdo‰ana nepieprasa R¥gas domes at∫auju.

Kaut ar¥ sabiedr¥bas noska¿ojums k∫uva arvien polarizïtÇks, vald¥ba un lielÇkÇ da∫a

Saeimas deputÇtu konsekventi neatkÇpÇs no viedok∫a, ka reformai jÇnotiek saska¿Ç ar

iepriek‰ paredzïto plÇnu un laika grafiku.

Pilson¥ba

2003. gadÇ saglabÇjÇs lïna naturalizÇcijas gaita. Uz 2004. gada 1. janvÇri, kop‰

naturalizÇcijas procesa sÇk‰anas 1995.gadÇ, 69 288 personas bija ieguvu‰i LR pilson¥bu

naturalizÇcijas kÇrt¥bÇ. Tai pa‰Ç laikÇ LatvijÇ joprojÇm bija 481 352 nepilso¿u, veidojot

20,8% no kopïjÇ Latvijas iedz¥votÇju skaita. LielÇko da∫u – aptuveni 70% no nepilso¿u

skaita veidoja krievi, 13% – baltkrievi un 9% – ukrai¿i, pÇrïjos 8% veidoja latvie‰i,

lietuvie‰i, igau¿i, po∫i, ebreji un citi. LielÇkÇ da∫a nepilso¿u ir pilsïtu iedz¥votÇji: puse no

25

Latvijas nepilso¿iem dz¥vo R¥gÇ, kur vi¿i pÇrstÇv ap vienu tre‰da∫u iedz¥votÇju (33%),

111 000 dz¥vo pÇrïjÇs se‰Çs lielÇkajÇs Latvijas pilsïtÇs.

2003. gadÇ tika sa¿emti 11 268 naturalizÇcijas iesniegumi, kas bija otrais lielÇkais

iesniegumu skaits kop‰ naturalizÇcijas procesa sÇkuma. (L¥dz ‰im lielÇkais iesniegumu

skaits tika sa¿emts 1999.gadÇ, sasniedzot 15 000.) Sal¥dzinot ar 2002. gadu,

naturalizÇcijas iesniegumu skaits pieaudzis par 3 000. Pozit¥vais iznÇkums septembra

referendumam par iestljanos ES tika atz¥ts par vienu no naturalizÇcijas iesniegumu skaita

pieauguma iemesliem, argumentïjot, ka iestljanÇs ES un priek‰roc¥bas, ko dod ES

pilso¿a statuss, kalpotu par papildus stimulu naturalizïties. Taãu iesniegumu skaits sÇka

pÇrsniegt iepriek‰ïjo gadu rÇd¥tÇjus jau jlijÇ. ·¥ tendence varïtu bt saist¥ta ar¥ ar

bezmaksas latvie‰u valodas kursiem naturalizÇcijas kandidÇtiem – ¥slaic¥ga

NaturalizÇcijas pÇrvaldes projekta programma, kura tika uzsÇkta 2003. gadÇ. Pïc

NaturalizÇcijas pÇrvaldes aprï˙iniem, kursi varïja veicinÇt 3 000 personu motivÇciju

iesniegt naturalizÇcijas pieteikumus, kas citÇdÇk netiktu iesniegti.

Cits pozit¥vs vald¥bas solis naturalizÇcijas veicinljanÇ 2003. gadÇ ir tÇlÇkÇ naturalizÇcijas

nodevas samazinljana daÏÇm iedz¥votÇju kategorijÇm. 2003. gada septembr¥ tika

pie¿emti Ministra Kabineta noteikumi Nr. 525. Tie nosaka, ka parastÇ nodeva (20 lati) tiks

samazinÇta uz 3 latiem naturalizÇcijas kandidÇtiem pensijas vecumÇ, skolïniem un

dienas noda∫u augstskolu studentiem valsts akreditïtajÇs izgl¥t¥bas iestÇdïs, kÇ ar¥

bezdarbniekiem, maznodro‰inÇtÇm Æimenïm, Æimenïm, kam ir tr¥s un vairÇk bïrni, un

inval¥diem.

Pïc NaturalizÇcijas pÇrvaldes un Saeimas Bïrnu ties¥bu aizstÇv¥bas apak‰komisijas

iniciat¥vas, ±pa‰u uzdevumu ministra bïrnu un Æimenes lietÇs sekretariÇts nodibinÇja

darba grupu Pilson¥bas likuma groz¥jumu izstrÇdei. ·o institciju, kÇ ar¥ Pilson¥bas un

migrÇcijas lietu departamenta pÇrstÇvji izstrÇdÇja groz¥jumu projektu, kas atceltu daÏus

nepamatotus ierobeÏojumus bïrnu ties¥bÇs uz pilson¥bu pa‰reizïjÇ likumÇ. Piemïram,

ties¥bas uz pilson¥bu reÆistrÇcijas kÇrt¥bÇ pie‰˙ir personÇm, kas ir beigu‰as latvie‰u

mÇc¥bvalodas skolas. SavukÇrt groz¥jumi ∫autu pie‰˙irt ‰¥s ties¥bas ar¥ tiem bïrniem, kas

kÇdu iemeslu dï∫ nav beigu‰i pilnu mÇc¥bu kursu ‰ÇdÇs skolÇs. TÇpat tiek diskutïts par

papildinÇjumiem adoptïto vai bez aizbildniec¥bas paliku‰o bïrnu ties¥bÇs uz pilson¥bu.

Ir plÇnots iesniegt groz¥jumus izskat¥‰anai SaeimÇ 2004.gadÇ.

Vïl joprojÇm lïni rit to bïrnu pilson¥bas reÆistrÇcija, kuri ir dzimu‰i pïc 1991. gada

21. augusta un kam kop‰ 1999. gada ir ties¥bas iegt pilson¥bu reÆistrÇcijas kÇrt¥bÇ,

neizejot naturalizÇcijas procedru. L¥dz 2003. gada decembra beigÇm tika sa¿emti 1 367

26

iesniegumi reÆistrït ‰Çdus bïrnus, un 1 312 bïrni tika reÆistrïti kÇ LR pilso¿i. Tomïr

vairÇk nekÇ 15 000 bïrnu, kam ir ‰Çdas ties¥bas, vïl nav reÆistrïti kÇ pilso¿i.

Nepilso¿u ties¥bas

2003. gadÇ ir notiku‰as vairÇkas pÇrmai¿as nepilso¿u ties¥bu jomÇ. Saska¿Ç ar

2003. gada 29. maijÇ pie¿emto Jras kodeksa 272.pantu, “Par Latvijas kuÆa kapteini ir

ties¥gs bt Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kÇ ar¥ Çrvalstnieks normat¥vajos aktos

paredzïtajos gad¥jumos”. Iepriek‰ïjie MK noteikumi ∫Çva vien¥gi Latvijas pilso¿iem

ie¿emt kaptei¿a amatu uz Latvijas kuÆa.

No otras puses, vairÇkas izmai¿as normat¥vajos aktos ierobeÏo nepilso¿u ties¥bas.

2003. gada 16. apr¥l¥ Saeima pie¿ïma groz¥jumus FarmÇcijas likumam. Saska¿Ç ar tiem,

personai, kas vïlas strÇdÇt par farmaceitu, bet kurai nav ES pilson¥bas un kas nav guvusi

izgl¥t¥bu kÇdÇ ES dal¥bvalst¥, vienu gadu pïc studiju beig‰anas jÇstaÏïjas farmÇcijas

specialitÇtï. Tas noz¥mï, ka nepilsonis, kas apguvis tÇdu pa‰u farmÇcijas programmu kÇ

LR pilsonis (vai kÇdas citas ES dal¥bvalsts pilsonis) – vismaz l¥dz 2004. gada 1. maijam –

var uzsÇkt darbu savÇ profesijÇ tikai pïc viena gada. ·¥ ir ac¥mredzami diskriminïjo‰a

norma. Gada nogalï partijas Tïvzemei un Br¥v¥bai/LNNK agrÇk paustie publiskie

aicinÇjumi at¿emt nepilso¿iem ties¥bas strÇdÇt par skolotÇjiem guva atbalstu no daÏu citu

partiju puses. Tika ierosinÇts skolotÇjiem pie‰˙irt ierïd¿a statusu, kas noz¥mïtu, ka

nepilso¿i automÇtiski zaudïtu ties¥bas strÇdÇt par skolotÇjiem. ·Çda norma varïtu ietekmït

ievïrojamu mazÇkumtaut¥bu skolu skolotÇju skaitu. Gada beigÇs JaunÇ laika Izgl¥t¥bas

ministrs konkrïti ierosinÇja pie‰˙irt skolu direktoriem civildienesta profesijas statusu jau,

sÇkot ar 2004. gada septembri, bet pïc pÇris gadiem – ar¥ direktoru vietniekiem.

MïÆinÇjums papla‰inÇt nepilso¿u ties¥bas, pie¿emot groz¥jumus likumÇ “Par zemes

privatizÇciju lauku apvidos” 2003. gada 3. apr¥l¥, nebija veiksm¥gs. Saska¿Ç ar ‰iem

groz¥jumiem, agrÇk tikai Latvijas pilso¿iem pie‰˙irtÇs ties¥bas privatizït zemi tika

pie‰˙irtas ar¥ ES pilso¿iem ar noteiktiem pÇrejas apstÇk∫u nosac¥jumiem. Groz¥jumu

izskat¥‰anas laikÇ SaeimÇ ir biju‰i mïginÇjumi pie‰˙irt ‰¥s ties¥bas ar¥ Latvijas

nepilso¿iem, taãu ‰ie priek‰likumi tika noraid¥ti otrajÇ un tre‰ajÇ las¥jumÇ, tÇdïjÇdi

saglabÇjot ierobeÏojumus Latvijas pastÇv¥gajiem iedz¥votÇjiem.

Starptautisko cilvïkties¥bu organizÇciju (Apvienoto NÇciju komisiju un Eiropas Padomes

Cilvïkties¥bu komisÇra) rekomendÇcijas ieteica pie‰˙irt nepilso¿iem pa‰vald¥bu vïlï‰anu

ties¥bas. Vald¥ba un vairums Saeimas deputÇtu, kÇ ar¥ Valsts prezidente ‰¥s

rekomendÇcijas noraid¥ja bez kavï‰anÇs, pat neizvirzot diskusijai.

27

Rasisms, ksenofobija un diskriminÇcija

Rasisms un neieciet¥ba

Organizïti ekstrïmistu grupïjumi, kas LatvijÇ vïl joprojÇm nebija ¥pa‰i ievïrojami, tomïr

turpinÇja savas sabiedriskÇs aktivitÇtes.

JanvÇr¥ par tr¥s mïne‰iem tika pagarinÇts apcietinÇjuma termi¿‰ trim nacionÇlbo∫‰eviku

sabiedriskÇs organizÇcijas “Pobeda” biedriem, kuri tika apcietinÇti 2002. gada novembr¥

par mïÆinÇjumu vardarb¥gi gÇzt valsts varu un neat∫autu sprÇgstvielu glabljanu. Apr¥l¥

Olgai Morozovai tiesa nolïma nomain¥t dro‰¥bas l¥dzekli – apcietinÇjumu – pret policijas

uzraudz¥bu. Divi pÇrïjie – Artrs Petrovs un Raimonds Krumgolds jnijÇ tika atbr¥voti no

apcietinÇjuma un nodoti policijas uzraudz¥bÇ.

Tika zi¿ots, ka apsdzïtais “Pobedas” vad¥tÇjs Vladimirs Lindermans atrodas KrievijÇ, kur

akt¥vi darbojies Krievijas NacionÇlbo∫‰eviku partijÇ un ldzis politisko patvïrumu. JlijÇ

Lindermana lgums tika atteikts. Septembra beigÇs neizskaidrojams notikumu pavïrsiens

bija Lindermana pasludinljana bezvïsts prombtnï. VïlÇkie zi¿ojumi liecina, ka vi¿u it

kÇ arestïjis Krievijas FederÇlais dro‰¥bas dienests un ievietojis Lefertovas cietumÇ, kur,

iespïjams, tika gatavota vi¿a izdo‰ana Latvijai. Tomïr oktobra sÇkumÇ deputÇts Viktors

Alksnis ierosinÇja ataicinÇt ˛enerÇlprokuroru uz Valsts domi, lai izskaidrotu Lindermana

lietu. TÇ vietÇ Lindermans tika atbr¥vots (tÇpat kÇ nacionÇlbo∫‰eviku akt¥vists Sergejs

Solovejs, kur‰ 2001. gadÇ LatvijÇ tika notiesÇts par huligÇnismu, bet soda izcie‰anai

pÇrvests uz Krieviju). Oktobr¥ Krievijas ˛enerÇlprokurors nost¥ja vïstuli Latvijas

˛enerÇlprokuroram, kurÇ atteicÇs izdot Lindermanu, pamatojoties ar to, ka vi¿‰ ticis

sod¥ts par saviem politiskajiem uzskatiem. TÇdïjÇdi Lindermans palika KrievijÇ un

ap¿ïmÇs vïlreiz lgt patvïrumu. Novembr¥ Latvijas ˛enerÇlprokurors nost¥ja Krievijai

atkÇrtotu piepras¥jumu izdot Lindermanu.

Pamatojoties uz Iek‰lietu ministrijas iniciat¥vu septembr¥ R¥gas Vidzemes priek‰pilsïtas tiesa

izskat¥ja nacionÇlbo∫‰eviku organizÇcijas “Pobeda” lietu. Tiesa nolïma likvidït organizÇciju,

pamatojoties uz tÇs reÇlÇs darb¥bas neatbilst¥bu dibinljanas stattos minïtajÇm.

Visa gada laikÇ tika organizïti vairÇki nelieli piketi par daÏÇdiem jautÇjumiem, kas ne

vienmïr bija ideoloÆiska rakstura. Reizïm to r¥kotÇji pÇrsteidzo‰Ç kÇrtÇ pÇrstÇvïja galïjus

pretpolus. FebruÇr¥ pie ASV vïstniec¥bas ïkas notika pret karu IrÇkÇ vïrsta protesta akcija,

kurÇ piedal¥jÇs daÏÇdas radikÇlas grupas: latvie‰u radikÇlie nacionÇlisti “Visu Latvijai”,

“Klubs 415 ”, kÇ ar¥ nacionÇlbo∫‰eviki, kurus ¥su laiku aizturïja policija. NacionÇlbo∫‰eviki

28

organizïja ar¥ citas demonstrÇcijas: augustÇ pret Lietuvu par ckga∫as eksportu uz Latviju, kÇ

ar¥ pret iestljanos Eiropas Savien¥bÇ.

2003. gada laikÇ neonacistu NacionÇli demokrÇtiskÇ partija sava l¥dera Jevge¿ija

Osipova vad¥bÇ LiepÇjÇ sar¥koja vairÇkas protesta akcijas pret komunÇlo maksÇjumu un

¥res pieaugumu pa‰vald¥bas ïkÇs. Kaut ar¥ ‰¥s akcijas tika atspogu∫otas medijos, to

apmeklïjums nepÇrsniedza daÏus simtus.

Akt¥vi demonstrÇciju r¥kotÇji bija ar¥ latvie‰u nacionÇlie ekstrïmisti, kuriem gan tÇpat

izdevÇs sapulcït tikai nedaudz cilvïku. 16.martÇ Aivars Garda kopÇ ar aptuveni 60

cilvïkiem piedal¥jÇs gÇjienÇ OtrÇ pasaules kara latvie‰u leÆionÇru piemi¿ai. 17. jnijÇ,

ko 2000. gadÇ Saeima pasludinÇja par okupÇcijas piemi¿as dienu, ar Aivaru Gardu

saist¥tÇ radikÇli nacionÇlÇ organizÇcija Latvie‰u NacionÇlÇ fronte sar¥koja aptuveni 100

cilvïku lielu demonstrÇciju pie Br¥v¥bas pieminek∫a, kurÇ aicinÇja uz Latvijas

dekolonizÇciju. Vienlaikus organizÇcija “Visu Latvijai” pulcïja ap 50 demonstrantu pie

Krievijas vïstniec¥bas ïkas, aicinot oficiÇli atz¥t okupÇcijas faktu.

2002. gada beigÇs pïc Latvijas Radio ÆenerÇldirektora Dzintra KolÇta pras¥bas par pret vi¿u

un radio darbiniekiem vïrstiem izteikumiem homofobiskajÇ grÇmatÇ “HomoseksuÇlisms –

cilvïces negods un posts” Dro‰¥bas policija ierosinÇja kriminÇllietu pret Aivaru Gardu pïc

KriminÇllikuma 271.panta par amatpersonas goda un cie¿as aizskar‰anu. Decembr¥ R¥gas

apgabaltiesas prokuratra izbeidza lietu, pamatojot ar to, ka piepras¥tÇ ekspert¥ze ir

piedÇvÇjusi at‰˙ir¥gus zi¿ojuma novïrtïjumus. Prokurors norÇd¥jis, ka Dzintrim KolÇtam vïl

pastÇv iespïja iesniegt civilpras¥bu pret Gardu ‰ai lietÇ.

Latvijas NacionÇlÇ fronte Aivara Gardas vad¥bÇ turpinÇja izdot savu laikrakstu “DDD”

(“DeokupÇcija, DekolonizÇcija, Debo∫‰evizÇcija”). Pavasar¥ un vasarÇ “DDD” vïlreiz

publicïja antisem¥tiskos “Cionas gudro protokolus”. Pïc tam, kad av¥zï parÇd¥jÇs raksts,

kas noliedza holokausta esam¥bu un “bagÇtos ebrejus” vainoja OtrÇ Pasaules kara

izrais¥‰anÇ, ±pa‰o uzdevumu ministrs sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs Nils MuiÏnieks

iesniedza tiesÇ pras¥bu par kd¥‰anu uz rasu naidu, taãu Dro‰¥bas policija atzina, ka

lietas ierosinljanai nav pamata.

Turpinot iepriek‰ïjos gados aizsÇktos skandalozos konkursus, “DDD” decembr¥

izsludinÇja kÇrtïjo radikÇlo eseju konkursu bïrniem un skolniekiem par tïmu “Vai

Latvijas valsts, maksÇjot pensijas okupantiem, aplaupa tavu vecmÇmi¿u, vectïti¿u un

tevi pa‰u?”, kÇ ar¥ l¥dz¥gu tïmu pensionÇriem.

29

Tomïr jÇatz¥st, ka rasisms un neieciet¥ba neaprobeÏojÇs ‰aurÇ ekstrïmistu lokÇ. FebruÇr¥

prethomoseksualitÇtes grÇmatas lietas kriminÇlizmeklï‰anas laikÇ ãetri Za∫o un zemnieku

savien¥bas deputÇti nost¥ja vïstuli prokuratrai, atbalstot Aivaru Gardu un vi¿a ties¥bas

br¥vi izteikties, turklÇt daÏi no vi¿iem intervijÇs atzina, ka atbalsta Gardas c¥¿u pret

homoseksualitÇti. 2003. gadÇ “DDD” publicïja interviju sïriju ar deputÇtiem no piecÇm

partijÇm ( no septi¿Çm SaeimÇ pÇrstÇvïtajÇm) – TB/LNNK, JaunÇ laika, Tautas partijas,

ZZS un PirmÇs partijas. Novembr¥ interviju sniedzis pat Valsts cilvïkties¥bu biroja

direktors. ·ajÇs intervijÇs ÏurnÇlists akt¥vi piedalÇs sarunÇ dr¥zÇk ar skaidri paustiem

viedok∫iem nekÇ ar jautÇjumiem, turklÇt sarunas tonis ir radikÇli nacionÇls, nereti

antisem¥tisks, homofobisks un neieciet¥gs neatkar¥gi no intervïjamÇ atbildïm. Jebkuri

intervïtÇja apgalvojumi, kas skan pietiekami radikÇli nacionÇlistiski, tiek izcelti, padarot

tos par virsrakstiem. Kaut ar¥ kÇdÇ intervijÇ ÏurnÇlists skaidri atz¥st, ka av¥ze nav

akreditïta SaeimÇ vai Prezidentes birojÇ, neviens no politi˙iem ac¥mredzot neizvïrtïja

sekas, kÇdas var rad¥t piekri‰ana piedal¥ties publiskÇ dialogÇ ‰ÇdÇ forumÇ.

2002. gadÇ aizsÇktÇ lieta par Saeimas vïlï‰anu kampa¿as laikÇ tapu‰o Br¥v¥bas partijas

rasistisko telev¥zijas reklÇmas klipu turpinÇjÇs ar¥ 2003. gadÇ. ReklÇmÇ attïlots Latvijas

armijas formas tïrpÇ Æïrbts afrikÇ¿u v¥rietis pie Br¥v¥bas pieminek∫a. ·ai ainai seko skats,

kÇ melnÇdains jaunietis skpsta blondu meiteni latvie‰u tautas tïrpÇ, bet fona teksts vïsta:

“·odien Latvijas sargs – varbt r¥t tavs znots?”. Seko pret ES vïrsti kadri ar titriem, kas,

tuvÇko gadu laikÇ solot 20 miljonu ekonomisko migrantu iera‰anos Eiropas Savien¥bÇ no

Åfrikas un Åzijas valst¥m, jautÇ, cik daudzi no tiem izvïlïsies Latviju par dz¥ves vietu.

Mzi˙i Kristofers EdÏugbo no Nigïrijas un Pïters MensÇ no Sjerra Leones, kas reklÇmÇ bija

filmïju‰ies, nezinot tÇs saturu, 2002. gadÇ uzvarïja civilpras¥bu pret Br¥v¥bas partiju, bet

lieta tika iesniegta apelÇcijai. 2003. gada 9. apr¥l¥ AugstÇkÇ Tiesa da∫ïji apstiprinÇja R¥gas

apgabaltiesas lïmumu, kas lika Br¥v¥bas partijai pÇrraid¥t mzi˙iem atvaino‰anos TV

labÇkajÇ raidlaikÇ tai pa‰Ç programmÇ, kas bija raid¥jusi str¥d¥go reklÇmu. Bez tam partijai

bija jÇmaksÇ mzi˙iem 3000 LVL liela morÇlÇ kompensÇcija, kÇ ar¥ tiesas izdevumi 150

LVL apmïrÇ. L¥dz 2003. gada beigÇm mzi˙i nebija sa¿ïmu‰i nekÇdu atl¥dz¥bu.

Par to pa‰u reklÇmas videoklipu tika ierosinÇta ar¥ cita lieta. 2002. gada beigÇs DÏordÏs

St¥ls cïla civilpras¥bu R¥gas Vidzemes priek‰pilsïtas tiesÇ pret Br¥v¥bas partiju un valsts

kompÇniju Latvijas Telev¥zija par goda un cie¿as aizskar‰anu partijas priek‰vïlï‰anu

kampa¿as reklÇmas klipÇ. 8. septembr¥ R¥gas Latgales priek‰pilsïtas tiesa izskat¥ja ‰o

lietu. DÏordÏs St¥ls argumentïja savu pras¥bu ar to, ka TV klips aizskar godu un cie¿u,

pauÏot negat¥vu attieksmi pret to, ka melnÇdainie cilvïki dz¥vo LatvijÇ un nodibina

Æimenes saites ar baltajiem latvie‰iem. Atspogu∫otÇ negat¥vÇ attieksme pret tum‰Çdainu

znotu atbilst kd¥‰anai uz rasu naidu. Atsaucoties uz iepriek‰ïjo tiesas lïmumu pras¥bÇ

30

pret Br¥v¥bas partiju, kas apstiprina minïtÇs reklÇmas diskriminïjo‰o un musino‰o

raksturu, tiesa piekrita St¥la argumentiem, ka vi¿‰, bdams melnÇdainais amerikÇnis, kas

dz¥vo LatvijÇ un ir precïjies ar baltÇdainu Latvijas sievieti, pamatoti var just person¥gu

aizvainojumu reklÇmÇ ietvertÇs rasu naida kd¥‰anas dï∫. Tiesa izlïma apmierinÇt

DÏordÏa St¥la pras¥bu un likt Br¥v¥bas partijai samaksÇt pras¥to kompensÇciju un tiesas

izmaksas simboliskÇ 39 latu apjomÇ.

Neskatoties uz tiesas lïmumiem pret Br¥v¥bas partiju, rasistiskais TV reklÇmas klips 2004. gada

sÇkumÇ joprojÇm ir pieejams partijas mÇjas lapÇ (http://www.brivibaspartija.lv/video.htm).

DiskriminÇcija

DiskriminÇcijas novïr‰anas likumdo‰ana un prakse nav bijusi efekt¥va, tomïr 2003. gadÇ

notika zinÇma att¥st¥ba. Satversmes tiesÇ tika iesniegtas vairÇkas lietas, kurÇs ietvertie

argumenti bija pamatoti ar Satversmes 91.panta pÇrkÇpumu (diskriminÇcijas aizliegums),

taãu spriedumi bija pamatoti ar citiem Satversmes pantiem, l¥dz ar to tiesa vai nu atzina,

ka 91.pants nav pÇrkÇpts, vai ar¥ neapsprieda, vai ir pÇrkÇpts 91.pants.

Darba likums, ka stÇjÇs spïkÇ 2002. gadÇ, sal¥dzinot ar citiem LR normat¥vajiem aktiem, satur

vispla‰Çkos pretdiskriminÇcijas noteikumus. Tomïr l¥dz 2003. gada beigÇm tiesÇ nav skat¥tas

lietas, kas btu iesniegtas, pamatojoties uz Darba Likuma pretdiskriminÇcijas pantiem.

±pa‰o uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇta kompetencï ietilpst

EK direkt¥vas 2000/43/EC (Rasu direkt¥va) ievie‰ana. ·ai nolkÇ tika izveidota darba

grupa ar daÏÇdu ministriju, Valsts cilvïkties¥bu biroja un nevalstiskajiem pÇrstÇvjiem, lai

izstrÇdÇtu nepiecie‰amos likumdo‰anas groz¥jumus EK Rasu direkt¥vas, kÇ ar¥

2000/78/EC (NodarbinÇt¥bas direkt¥vas) ievie‰anai Latvijas likumdo‰anÇ. Lai iek∫autos

termi¿Ç, grupas darbs bija spraigs, tomïr piedÇvÇtie groz¥jumi attiecÇs uz daÏÇdu likumu

pantiem un pirms ievie‰anas likumdo‰anÇ tie bija vïl jÇiesniedz SaeimÇ izskat¥‰anai.

Iniciat¥va izstrÇdÇt visaptvero‰u likumu pret diskriminÇciju tika apsvïrta ar lielu

novïlo‰anos.

Cita oficiÇlÇ darba grupa sekretariÇta paspÇrnï tika rad¥ta, lai izstrÇdÇtu NacionÇlo

r¥c¥bas plÇnu pret neieciet¥bu, apvienojot ANO Pasaules konferences pret rasismu, rasu

diskriminÇciju, ksenofobiju un neieciet¥bu Durbanas rekomendÇcijas ‰Çdam plÇnam ar

ES pretdiskriminÇcijas pras¥bÇm. Gada beigÇs pie tÇ vïl strÇdÇja. KopumÇ ne valsts

pretdiskriminÇcijas politikas, ne institucionÇlo mehÇnismu, ne specializïto monitoringa

institciju vïl nebija.

31

Lai gan vïl aizvien ne valsts, ne nevalstiskÇs organizÇcijas nav veiku‰as sistemÇtisku

pÇrskatu par iespïjamo diskriminÇciju valst¥, 2003. gadÇ savÇktÇ informÇcija skaidri

apliecinÇja pla‰o diskriminÇciju pret ãigÇniem (romÇm). ÅrkÇrt¥gi augsti bezdarba

rÇd¥tÇji, zems izgl¥t¥bas l¥menis un sociÇli ekonomiskas problïmas norÇda uz

nepiecie‰am¥bu pïc valsts r¥c¥bas. Romu bïrni galvenokÇrt mÇcÇs ¥pa‰Çs, t.s. korekcijas

klasïs. Policijas vardarb¥bas gad¥jums, kurÇ romu v¥rietis tika piekauts l¥dz nÇvei (skat.

noda∫u par policiju), pierÇda nepiecie‰am¥bu pïc c¥¿as pret rasismu gan sabiedriskÇ, gan

institucionÇlÇ l¥men¥. DaÏus pozit¥vus so∫us nesa 2003. gads, kad Sabiedr¥bas integrÇcijas

fonds pie‰˙¥ra finansïjumu daÏiem projektiem romu stÇvok∫a uzlabo‰anai.

VÇrda br¥v¥ba un pulcï‰anÇs br¥v¥ba

VÇrda br¥v¥ba

2003. gadÇ ir notiku‰as vairÇkas izmai¿as vÇrda br¥v¥bas likumdo‰anas jomÇ. Satversmes

tiesa atzina Radio un telev¥zijas likumÇ ietvertos valodas ierobeÏojumus privÇtajos masu

medijos par vÇrda br¥v¥bas (Satversmes 100.panta) pÇrkÇpumu un atcïla tos (sk.sada∫u

par mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu).

2003.gada janvÇr¥ dienas laikraksta “Diena” pÇrstÇvji iesniedza pieteikumu tiesÇ,

apstr¥dot KriminÇllikuma 91. un 271.panta atbilst¥bu Satversmei. ·ie likuma panti paredz

bargÇku sodu (ieskaitot iespïjamu br¥v¥bas at¿em‰anu) par nepatiesu zi¿u izplat¥‰anu un

goda aizskar‰anu attiec¥bÇ uz parlamenta deputÇtiem un valsts amatpersonÇm, sal¥dzinot

ar citu personu aizsardz¥bu. 2003. gada jnijÇ Saeima sv¥troja KL 91.pantu, un

Satversmes tiesa izskat¥ja tÇdï∫ tikai 271.pantu. Panta apstr¥dïjuma pamatÇ bija

diskriminÇcijas un vÇrda br¥v¥bas apsvïrumi, argumentïjot, ka valsts amatpersonas gods

un cie¿a nav vïrtïjami augstÇk par jebkuras citas personas godu un cie¿u, un ka preses

br¥v¥bas efekt¥vai nodro‰inljanai at∫autÇs kritikas iespïjÇm vajadzïtu bt pla‰ÇkÇm

attiec¥bÇ uz valsts amatpersonu. Tiesa atzina, ka vÇrda br¥v¥bÇ ietilpst ar¥ preses br¥v¥ba

un ka jebkuriem ierobeÏojumiem ir jÇbt leÆit¥miem un samïr¥giem. Tiesa argumentïja,

ka valsts amatpersonas aizsardz¥ba ir leÆit¥ms mïr˙is un diskriminÇcijas aizliegums

netika pÇrkÇpts, jo personas, uz kurÇm attiecinÇmi daÏÇdie panti, neatrodas vienÇdos

apstÇk∫os. Tomïr tika atz¥ts, ka valsts amatpersonas defin¥cija KriminÇllikumÇ ir pÇrÇk

pla‰a un attiecas ne tikai uz personÇm, kurÇm, pildot pienÇkumus, ir vajadz¥ga ¥pa‰a

valsts aizsardz¥ba. TÇdïjÇdi ierobeÏojumi tika atz¥ti par nesamïr¥giem ar to leÆit¥mo

mïr˙i, un tiesa nolïma, ka norma pa‰reizïjÇ redakcijÇ pÇrkÇpj vÇrda br¥v¥bu un tÇ, sÇkot

ar 2004. gada 1.februÇri, zaudïs spïku, ja likumdevïjs l¥dz tam laikam nedefinïs

prec¥zÇk, uz kÇdÇm amatpersonÇm KriminÇllikuma aizsardz¥ba attiecas.

32

Str¥di par robeÏu starp goda un cie¿as aizskar‰anu un vÇrda br¥v¥bu parÇd¥jÇs ar¥ kÇdÇ

civillietÇ. Biju‰ais R¥gas kriminÇlpolicijas 11.noda∫as priek‰nieks ierosinÇja lietu pret

“R¥gas Balss” ÏurnÇlistu un ¥pa‰nieku par rakstu, kurÇ ÏurnÇlists ap‰aub¥ja vi¿a spïju

likum¥gi iegÇdÇties septi¿us dz¥vo∫us par sa¿emto algu. ·¥ nepatieso zi¿u izplat¥‰anas

lieta tika balst¥ta uz faktu, ka pras¥tÇjam piederïja se‰i, nevis septi¿i dz¥vok∫i. TajÇ pa‰Ç

laikÇ tika atz¥ts, ka ÏurnÇlistam nav bijis iespïjas atkÇrtoti pÇrbaud¥t faktus, jo pras¥tÇjs

atteicies atbildït uz ‰iem jautÇjumiem pirms raksta publicï‰anas. Kaut ar¥ R¥gas pilsïtas

Kurzemes rajona tiesa apmierinÇja pras¥tÇja naudas kompensÇcijas piepras¥jumu 20 000

latu apmïrÇ un R¥gas apgabaltiesa pïc apelÇcijas samazinÇja kompensÇciju l¥dz 12 000

latiem, AugstÇkÇs tiesas SenÇts atzina spriedumu par spïkÇ neeso‰u un nost¥ja atkÇrtotai

izskat¥‰anai. 2003. gada 24. apr¥l¥ R¥gas apgabaltiesa gal¥gi noraid¥ja pras¥bu.

Pulcï‰anÇs br¥v¥ba

JautÇjums par pulcï‰anas br¥v¥bu izrais¥ja rpes, kad, 2003.gadÇ palielinoties publisko

protesta akciju skaitam (pamatÇ pret izgl¥t¥bas reformu), parÇd¥jÇs amatpersonu un

likumdevïju mïÆinÇjumi kontrolït situÇciju, meklïjot protestu ierobeÏo‰anas veidus. Pïc

pla‰Çs manifestÇcijas 2003.gada maijÇ, kad at∫auja tÇs organizï‰anai tika sa¿emta tikai

pïc tÇs sÇkotnïjÇ aizlieguma (gan gÇjienam, gan manifestÇcijai), sekoja gad¥jumi, kad

likuma kÇrtÇ pieteiktÇs demonstrÇcijas netika at∫autas. Pïc tam, kad netika dota at∫auja

2.jnijÇ organizït protesta akciju, tÇ tika nodïvïta par deputÇtu tik‰anos ar vïlïtÇjiem

(galvenokÇrt ar jaunÇs PCTVL pÇrstÇvju piedal¥‰anos), kas ir likum¥gi at∫auts bez

iepriek‰ïjas pieteik‰anas. ·¥ shïma tika izmantota vairÇku citu akciju organizï‰anÇ un ne

bez pamata tika uztverta kÇ veids, lai apietu likuma pras¥bas piketu organizï‰anÇ, kas

prasa iepriek‰ïjo pieteikumu tr¥s dienas pirms pasÇkuma un ar¥ paredz pa‰vald¥bas

amatpersonu ties¥bas neat∫aut protesta akciju (paskaidrojot ‰o aizliegumu ar rakstisku,

tiesÇ pÇrsdzamu pamatojumu).

Citu iniciat¥vu apturït ieilgu‰Çs demonstrÇcijas un publiskÇs protesta akcijas septembr¥

uzsÇka TB/LNNK, iesniedzot Saeimai priek‰likumu groz¥t likumu “Par sapulcïm,

gÇjieniem un piketiem”, lai at∫autu r¥kot deputÇtiem tik‰anÇs ar vïlïtÇjiem bez

iepriek‰ïjas saska¿o‰anas tikai tad, ja tÇs notiek telpÇs. Groz¥juma priek‰likumi tika

pie¿emti izskat¥‰anai Saeimas komitejÇs, bet vïlÇk JuridiskÇ komisija izstrÇdÇja

alternat¥vu groz¥jumu projektu. TÇ kÇ protesta akcijas turpinÇs un vïl aizvien tiek

uztvertas ar aizdomÇm no Saeimas deputÇtu vairÇkuma un vald¥bas puses, iespïjams,

gaidÇmi ar¥ citi mïÆinÇjumi ierobeÏot pulcï‰anÇs br¥v¥bu nÇkamajÇ gadÇ.

33

Gada beigÇs ar¥ R¥gas domes Dro‰¥bas un kÇrt¥bas jautÇjumu komiteja atbalst¥ja

Administrat¥vÇs komisijas priek‰likumu veidot sarakstu ar vietÇm galvaspilsïtÇ, kur var

r¥kot publiskos pasÇkumus, tÇdïjÇdi padarot tos nelegÇlus jebkurÇ citÇ vietÇ. Lïmums par

priek‰likuma pie¿em‰anu gada beigÇs vïl nebija pie¿emts.

Pozit¥vÇ att¥st¥bÇ 2003. gada apr¥l¥ Saeima pie¿ïma groz¥jumus likumam “Par sapulcïm,

gÇjieniem un piketiem”. 10.pantÇ, kas aizliegumam aicinÇt vïrsties pret Latvijas

neatkar¥bu vai sludinÇt vardarb¥bu, nacionÇlo vai rasu naidu vai propagandït fa‰ismu vai

komunismu, aizliegto ideoloÆiju sarakstÇ pievienots vÇrds “nacisms”. Ar¥ 11.pants tika

papla‰inÇts, iek∫aujot simbolu aizliegumus, piem., nacistiskÇs VÇcijas (“fa‰istiskÇs

VÇcijas” vietÇ) atribtiku, kÇ ar¥ “simboliku (ar¥ stilizïtÇ veidÇ)”, tÇdïjÇdi papla‰inot

l¥dz‰inïjo simbolikas sarakstu, kas aptvïra tikai karogus, himnas un Æerbo¿us.

Dzimumu l¥dzties¥ba un sievie‰u ties¥bas

Lai veicinÇtu un saska¿otu ar dzimumu l¥dzties¥bu saist¥to jautÇjumu koordinï‰anu

LatvijÇ, jlijÇ LabklÇj¥bas ministrijas Eiropas un juridisko lietu departmentÇ izveidota

Dzimumu l¥dzties¥bas noda∫a. 2003. gada oktobr¥ tika izveidota Saeimas Dzimumu

l¥dzties¥bas apak‰komisija, kurÇ ietilpst 13 deputÇti, kas pÇrstÇv visas Saeimas frakcijas.

Komisijas darba uzdevumos ietilpst dzimumu diskriminÇcijas novïr‰ana, integrïtas

pieejas dzimumu l¥dzties¥bas jautÇjumiem ievie‰ana, likumdo‰anas uzlabo‰ana

dzimumu l¥dzties¥bas jomÇm, cilvïku tirdzniec¥bas novïr‰ana, kÇ ar¥ sabiedr¥bas

izgl¥to‰ana par dzimumu l¥dzties¥bas jautÇjumiem.

Lai gan 2001. gadÇ tika pie¿emta Koncepcija par dzimumu l¥dzties¥bu, 2003. gadÇ

atbild¥gÇ starpministriju darba grupa vïl nebija izstrÇdÇjusi Valsts programmu dzimumu

l¥dzties¥bas ¥steno‰anai 2003. – 2008. gadam.

No Saeimas simt deputÇtiem 21 ir sieviete, turklÇt (gandr¥z visa gada garumÇ) vald¥bas

sastÇvÇ bija 18 ministri, no kuriem 4 bija sievietes. Valsts prezidente, Saeimas

priek‰sïdïtÇja un pirmÇ ES KomisÇre ir sievietes. 7. februÇr¥ StarptautiskajÇ kriminÇltiesÇ

tika ievïlïta Satversmes tiesas tiesnese Anita U‰acka.

34

Cilvïku tirdzniec¥ba

2003. gada vid pie Iek‰lietu ministrijas izveidotÇ starpministriju darba grupa izstrÇdÇja

Valsts programmu cilvïku tirdzniec¥bas novïr‰anai 2004. – 2008. gadam. Programma

sastÇv no ãetrÇm apak‰programmÇm – prevent¥viem pasÇkumiem, kas paredz nacionÇlÇs

likumdo‰anas saska¿o‰anu ar starptautisko ties¥bu aktu pras¥bÇm cilvïku tirdzniec¥bas

novïr‰anÇ, ties¥bsargÇjo‰o institciju darba koordinï‰anu, izgl¥t¥bu – mÇc¥bu programmu

izstrÇdi ties¥bsargÇjo‰o iestÇÏu, sociÇlajiem un izgl¥t¥bas darbiniekiem cilvïku

tirdzniec¥bas novïr‰anas jautÇjumos; izgl¥tojo‰u un informïjo‰u programmu izstrÇdi par

cilvïku tirdzniec¥bu jaunie‰iem, kÇ ar¥ atbalsta pakalpojumu izveidi cilvïku tirdzniec¥bas

upuriem. Vald¥ba programmu apstiprinÇja 2004. gada sÇkumÇ.

2003. gadÇ tika ierosinÇtas 3 kriminÇllietas par cilvïku tirdzniec¥bu, bet 12 kriminÇllietas

par personas nost¥‰anu ar tÇs piekri‰anu uz Çrvalsti seksuÇlai izmanto‰anai. Gada laikÇ

20 personas tika notiesÇtas par personas nost¥‰anu ar tÇs piekri‰anu uz Çrvalsti seksuÇlai

izmanto‰anai. VairumÇ gad¥jumu tika piemïroti viegli sodi – 13 personas notiesÇtas

nosac¥ti, bet 6 personas – ar br¥v¥bas at¿em‰anu no 1–3 gadiem. StarptautiskÇs migrÇcijas

organizÇcijas Latvijas birojs noorganizïja vairÇk nekÇ 20 seminÇrus skolu jaunie‰iem visÇ

LatvijÇ par cilvïku tirdzniec¥bas jautÇjumiem.

Bïrnu ties¥bas

Jaunas vald¥bas struktras – ±pa‰u uzdevumu ministra bïrnu un Æimenes lietÇs un tÇ

sekretariÇta – izveide 2002. gada novembr¥ bija iemesls Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrijas

Valsts bïrnu ties¥bu aizsardz¥bas centra (VBTAC) likvidÇcijai, kas l¥dz ‰im koordinïja

bïrna ties¥bu aizsardz¥bas sistïmu valst¥. Viena no jaunizveidotÇ sekretariÇta prioritÇtïm

2003. gadÇ bija bïrnu skaita samazinljana bïrnunamos, attiec¥gi palielinot bïrnu skaitu

alternat¥vajÇ aprpï. Savu darb¥bu bïrnu ties¥bu aizsardz¥bas jomÇ 2003. gadÇ aktivizïjis

ar¥ Valsts cilvïkties¥bu birojs, izveidojot jaunu struktrvien¥bu ar pieciem darbiniekiem

bïrnu ties¥bu aizsardz¥bas problïmu risinljanai.

Lai veicinÇtu bïrnu adopciju, 2003. gada 11. martÇ Ministru kabinetÇ tika apstiprinÇti

jauni noteikumi par adopcijas kÇrt¥bu. Attiec¥gi groz¥jumi tika pie¿emti ar¥ Darba likumÇ,

Valsts SociÇlo pabalstu likumÇ u.c. SavukÇrt septembr¥ tika izveidots adopcijas reÆistrs.

JaunÇs adopcijas kÇrt¥bas mïr˙is ir vienkÇr‰ot l¥dz ‰im pÇrmïr¥gi birokrÇtisko adopcijas

procesu. Jaunie noteikumi paredz ieviest adopcijas pabalstu 1000 latu apmïrÇ. Pirms

tiesas apstiprinÇjuma par adopciju bïrnam jÇatrodas adoptïtÇju Æimenï l¥dz se‰iem

mïne‰iem, kuru laikÇ vienam no vecÇkiem ir ties¥bas uz atva∫inÇjumu un ikmïne‰a

35

adopcijas pabalstu. Årvalstniekiem, kas vïlas adoptït, tiks pras¥ta ¥slaic¥ga uzturï‰anÇs

LatvijÇ. PotenciÇlajiem vecÇkiem tiks pras¥ts norÇd¥t reliÆisko pieder¥bu, neatkar¥gi no tÇ,

vai vi¿i ir Latvijas iedz¥votÇji vai Çrvalstnieki.

±pa‰u uzdevumu ministra bïrnu un Æimenes lietÇs sekretariÇts veicis pÇrbaudes bÇri¿tiesÇs

un pagasttiesÇs, kÇ ar¥ bïrnu aprpes iestÇdïs. SekretariÇts konstatïjis pÇrkÇpumus,

piemïram: nav sniegtas zi¿as par visiem institcijÇs eso‰ajiem juridiski br¥vajiem bïrniem,

atsevi‰˙os gad¥jumos nav nokÇrtotas apgÇdnieka zaudïjuma pensijas, kÇ ar¥ ilgsto‰i nav

risinÇts jautÇjums par bïrnu un Æimenes atkalapvieno‰anas iespïjÇm vai jaunas Æimenes

atra‰anu bïrnam. Pïc veiktajÇm pÇrbaudïm 18 bïrnu namos SekretariÇtam izdevies panÇkt

361 bïrna lietas sakÇrto‰anu, kas vairs neliks ‰˙ïr‰∫us ‰o bïrnu adopcijai. SekretariÇts

izstrÇdÇja ar¥ audÏuÆime¿u koncepciju, kuras kopsavilkums decembr¥ tika apstiprinÇts

Ministru kabinetÇ. Koncepcijas mïr˙is ir att¥st¥t LatvijÇ audÏuÆime¿u kust¥bu, l¥dz ar to

sekmïjot institucionÇlajÇs aprpes iestÇdïs eso‰o bïrnu skaita samazinljanos. Uz 2003.

gada janvÇri LatvijÇ bija tikai 15 audÏuÆimenes, bet aprpes iestÇdïs atradÇs 3 045 bïrnu.

L¥dz¥gu ierosinÇjumu bïrnu skaita samazinljanai Izgl¥t¥bas un zinÇtnes ministrijas

pak∫aut¥bÇ eso‰ajÇs internÇtskolÇs nav bijis. 2003. gadÇ sÇkumÇ internÇtskolÇs bija 4 175

bïrni.

15. maijÇ Latvija pievienojÇs Eiropas Konvencijai par to bïrnu tiesisko statusu, kuri nav

dzimu‰i laul¥bÇ. 43% bïrnu LatvijÇ dzimu‰i neprecïtÇm sievietïm.

2003. gadÇ vïrojams tiesas procesu skaita pieaugums pret institciju personÇlu un

vecÇkiem par vardarb¥bu un neÏïl¥gu izturï‰anos pret bïrniem. KopumÇ tika notiesÇtas

64 personas. 2003. gadÇ turpinÇjÇs tiesved¥ba lietÇ par personÇla vardarb¥bu pret

bïrniem VeÆu sociÇlÇs aprpes centrÇ bïrniem ar gar¥ga rakstura traucïjumiem.

19. maijÇ Talsu rajona tiesa pïc KriminÇllikuma 174. panta par cietsird¥bu un vardarb¥bu

pret bïrniem apsdzïtajiem biju‰ajiem “VeÆu” darbiniekiem Aigaram Bdniekam un

Leonam Do˙im piesprieda br¥v¥bas at¿em‰anu uz 6 mïne‰iem, taãu atbr¥voja apsdzïtos

no soda noilguma dï∫. Visi 13 kriminÇllietÇ cietu‰ie bija biju‰ie un eso‰ie aprpes centra

“VeÆi” audzïk¿i ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem. Tiesa pie¿ïma blakuslïmumu

informït LabklÇj¥bas ministriju par “VeÆu” personÇla darbinieku patva∫u. Tiesa ldza

organizÇciju “GlÇbiet bïrnus” nost¥t ministrijai 2001. gadÇ veiktos video un audio

ierakstus, kuros organizÇcija fiksïjusi bïrnu stÇst¥to par “VeÆu” darbinieku veikto fizisko

iespaido‰anu. Ar tiesas lïmumu 2003. gada jnijÇ tika lauzts darba l¥gums ar Aigaru

Bdnieku. Talsu rajona tiesa daÏÇdu iemeslu dï∫ atlika tiesas sïdes par pÇrïjo darbinieku

darba l¥gumu lau‰anu. 22. septembr¥ LabklÇj¥bas ministre Dagnija Sta˙e izdeva r¥kojumu

36

par 13 darbinieku atbr¥vo‰anu no darba un uzdeva centra “VeÆi” direktoram Agrim

Derkevicam iesniegt tiesÇ pras¥bu par 13 centra darbinieku atbr¥vo‰anu no darba saska¿Ç

ar Darba likuma 101. panta 5. da∫u.

SavÇ 2002. gada pÇrskatÇ par cilvïkties¥bÇm LCESC izcïla divus vardarb¥bas un neÏïl¥gas

izturï‰anÇs gad¥jumus pret bïrniem, ko veicis personÇls Aleksandrovas speciÇlajÇ

internÇtskolÇ un Nag∫u pagasta pirmsskolas bïrnu iestÇdï “Pried¥tes”. 26. septembr¥

Latgales apgabaltiesa atzina par vain¥gu un sod¥ja ar piecu mïne‰algu jeb 350 LVL naudas

sodu netiklÇs darb¥bÇs ar mazgad¥gajiem un cietsird¥bÇ pret mazgad¥gajiem apsdzïto

biju‰o Aleksandrovas speciÇlÇs internÇtskolas direktoru Kazimiru Kutjunu. Tiesa K. Kutjunu

atzina par vain¥gu divÇs nozieguma epizodïs, taãu vienÇ no epizodïm atbr¥voja no soda

likumÇ noteiktÇ ierobeÏojuma dï∫. K.Kutjunam netika ierobeÏota ar¥ turpmÇkÇ pedagoÆiskÇ

darb¥ba.

3. novembr¥ Rïzeknes tiesa pasludinÇja spriedumu kriminÇllietÇ pret divÇm biju‰ajÇm

Rïzeknes rajona Nag∫u pagasta pirmsskolas bïrnu iestÇdes “Pried¥tes” audzinÇtÇjÇm.

Tiesa konstatïja, ka tiesÇjamÇs Ingr¥da Suharevska un Anita Miãule cietsird¥gi un

vardarb¥gi izturïju‰Çs pret nepilngad¥gajiem, kuri bija atkar¥gi no vi¿Çm, nodarot vi¿iem

fiziskas un psihiskas cie‰anas. Laika periodÇ no 1998. gada maija l¥dz 2002. gada

martam I. Suharevska un A. Miãule t¥‰i, cietsird¥gi un vardarb¥gi izturïju‰Çs pret devi¿iem

mazgad¥giem (pusotru gadu l¥dz piecus gadus) veciem bïrniem. Par iestÇdes iek‰ïjÇs

kÇrt¥bas noteikumu pÇrkÇp‰anu audzinÇtÇjas pret bïrniem pielietoju‰as nepedagoÆiskas

audzinljanas metodes, piemïram, knieb‰anu ar roku pirkstu nagiem daÏÇdÇs ˙erme¿a

da∫Çs, plï‰anu aiz aus¥m, roku un kÇju sie‰anu ar lenti, ievieto‰anu tum‰Çs telpÇs,

stÇvï‰anu basÇm kÇjÇm uz aukstas gr¥das. Tiesa abas tiesÇjamÇs atzina par vain¥gÇm pïc

KriminÇllikuma 174. panta, piesprieÏot br¥v¥bas at¿em‰anu uz se‰iem mïne‰iem da∫ïji

slïgtÇ cietumÇ Ingr¥dai Suharevskai un piespiedu darbus uz 260 stundÇm Anitai Miãulei.

AbÇm biju‰ajÇm audzinÇtÇjÇm tiesa piesprieda papildsodu – aizliegumu divus gadus

nodarboties ar pedagoÆisko darbu.

Pacientu ties¥bas

2003. gadÇ turpinÇja pieaugt sdz¥bu skaits par pacientu ties¥bu pÇrkÇpumiem. Vesel¥bas

ministrijas Medic¥niskÇs aprpes un darbspïjas ekspert¥zes kvalitÇtes kontroles inspekcija

(MADEKKI) 2003. gadÇ sa¿ïma un izskat¥ja 486 iesniegumus. Par pamatotiem tika atz¥ti

70% iesniegumu. Par konstatïtajiem pÇrkÇpumiem MADEKKI 2003. gadÇ sod¥jusi

95 Çrstus ar naudas sodiem. SavukÇrt nevalstiskÇ organizÇcija Latvijas Pacientu ties¥bu

birojs 2003. gadÇ sa¿ïma 1071 sdz¥bu, kuras tÇ akt¥vi centÇs atrisinÇt. KÇ atbildes

37

reakcija uz Latvijas Pacientu ties¥bu biroja aktivitÇtïm ar Latvijas Årstu biedr¥bas

iniciat¥vu 2003. gadÇ tika izveidots Årstu ties¥bu aizsardz¥bas birojs, kura mïr˙is ir sniegt

juridisko aizstÇv¥bu Çrstiem konfliktsituÇciju gad¥jumos.

2003. gada oktobr¥ pirmo reizi sabiedriskajai apsprie‰anai tika nodots Pacientu ties¥bu

likumprojekts. L¥dz ‰im Latvijai nav bijis atsevi‰˙a pacientu ties¥bu likuma, bet gan tikai

neliela noda∫a Årstniec¥bas likumÇ. LikumprojektÇ noteiktas pacienta ties¥bas uz infor-

mÇciju un informÇcijas sa¿em‰anas kÇrt¥ba, pacienta datu un privÇtÇs dz¥ves aizsar-

dz¥bas principi, kÇ ar¥ citu personu pieejas ties¥bas informÇcijai.

L¥dz tiesai 2003. gadÇ nonÇca divas pacientu ties¥bu lietas. 2003. gada jnijÇ R¥gas

apgabaltiesÇ tika iesniegta personas N. pras¥ba pret R¥gas Dzemd¥bu namu. Pras¥bas

iesniedzïja vïlïjÇs piedz¥t no Dzemd¥bu nama vairÇk nekÇ 2 miljonu latu kompensÇciju

kÇ atl¥dz¥bu par vi¿as bïrna vesel¥bai nodar¥to kaitïjumu. 2002. gada apr¥l¥ persona N.

iestÇjÇs Dzemd¥bu namÇ. MÇksl¥gi stimulïjot, pïc smagÇm dzemd¥bÇm pasaulï nÇca

zïns, kura vesel¥bas stÇvoklis bija vidïji smags. Divas nedï∫as bïrns atradÇs reanimÇcijÇ,

pïc tam ilgi ÇrstïjÇs Bïrnu kl¥niskajÇ slimn¥cÇ. NoteiktÇ diagnoze liecina, ka zïns bs

inval¥ds uz mÏu. MÇte uzskat¥ja, ka bïrns k∫uvis par inval¥du Çrstu neprofesionÇlÇs

r¥c¥bas dï∫, tÇdï∫ vïrsÇs MADEKKI, kas konstatïja virkni pÇrkÇpumu tie‰i dzemd¥bu laikÇ.

Årstu sod¥ja ar naudassodu, bet dzemd¥bu nama administrÇcijai lika pilnveidot dzemd¥bu

norises karti, lai tÇ k∫tu saprotamÇka. ParedzïtÇ tiesa oktobr¥ nenotika un tika pÇrcelta

uz 2004. gada februÇri.

2003. gadÇ persona K. iesniedza R¥gas apgabaltiesÇ pras¥bu pret medic¥nas sabiedr¥bu

ARS par vesel¥bai nodar¥tÇ kaitïjuma atl¥dz¥bas apjoma noteik‰anu un kompensÇcijas

piedzi¿u LVL 30 000 apmïrÇ, lai segtu medic¥niskos un kontracepcijas izdevumus.

2000. gadÇ K. sÇka lietot vesel¥bas pÇrbaudï ARS ginekoloÆes ieteikto kontracepciju, bet

dr¥z vien vi¿ai radÇs komplikÇcijas. Kaut ar¥ vi¿as vesel¥bas stÇvoklis pasliktinÇjÇs, Çrste

nereaÆïja uz pacientes sdz¥bÇm. Latvijas OnkoloÆijas centrÇ tika veikta steidzama

operÇcija. Centra Çrstiem izdevÇs novïrst draudus K. dz¥v¥bai, taãu neizdevÇs saglabÇt

visas pacientes organisma funkcijas. K. lgums medic¥nas sabiedr¥bas ARS valdes

priek‰sïdïtÇjam pïc kompensÇcijas palika bez atbildes. 2001. gadÇ MADEKKI konstatïja

btiskus Årstniec¥bas likuma pÇrkÇpumus un sod¥ja ginekoloÆi ar naudas sodu. Pacientu

ties¥bu birojs ir apsdzïjis ARS par prettiesiski nodar¥to miesas bojÇjumu, kura sekas ir

sakrop∫ojums.

2003. gada janvÇr¥ sabiedr¥bas uzman¥bas lokÇ nonÇca informÇcija par vesel¥bas ministra

Åra Audera sa¿emtajiem dubultmaksÇjumiem, ko vi¿‰, iespïjams, iekasïjis no privÇtprakses

38

pacientiem iepriek‰ïjÇ darbavietÇ – TraumatoloÆijas un ortopïdijas slimn¥cas (TOS)

Mugurkaula ˙irurÆijas centrÇ. Korupcijas Novïr‰anas un Apkaro‰anas birojs (KNAB) veica

pÇrbaudi un 2003. gada 20. martÇ ierosinÇja kriminÇllietu pïc KriminÇllikuma 177. panta

otrÇs da∫as par atkÇrtoti izdar¥tu krÇp‰anu. KNAB norÇd¥ja, ka Å.Auders, bdams valsts

slimn¥cas ˙irurgs, piepras¥jis pacientiem apmaksÇt operÇcijas izdar¥‰anu mugurkaula

˙irurÆijas privÇtpraksï, kaut gan visiem Å. Audera pacientiem, kas bija iestÇju‰ies TOS

Mugurkaula ˙irurÆijas centrÇ uz plÇnveida operÇcijÇm, bija Æimenes Çrsta nost¥jums, kas

garantï operÇcijas apmaksu no valsts budÏeta l¥dzek∫iem. Pïc kriminÇllietas ierosinljanas

premjers Einars Rep‰e piepras¥ja vesel¥bas ministra Å.Audera demisiju.

39

1. pielikums

LCESC JURIDISKÅS KONSULTÅCIJAS 2003. GADÅ

2003. gadÇ LCESC sniegto bezmaksas konsultÇciju skaits ir palielinÇjies, sal¥dzinot ar

2002. gadu, kopumÇ sasniedzot 157 sdz¥bas. Tas izskaidrojams galvenokÇrt ar to, ka

LCESC uzsÇka jaunu ES finansïtu projektu, kura ietvaros tiek veiktas monitoringa viz¥tes

slïgtajÇs iestÇdïs, it ¥pa‰i Olaines nelegÇlo imigrantu uzturï‰anÇs nometnï. SavukÇrt

uzsÇkot N¥derlandes MATRA finansïtu projektu sadarb¥bÇ ar N¥derlandes Helsinku

komiteju, palielinÇjies akcents uz pretdiskriminÇcijas jautÇjumiem. KonsultÇciju skaits par

daÏÇda veida diskriminÇciju ir palielinÇjies no 1 konsultÇcijas 2002. gadÇ l¥dz 25

konsultÇcijÇm 2003. gadÇ. No tÇm 3 tika sniegtas latviski, 16 – krieviski un 6 – angliski.

VisvairÇk sdz¥bu ir bijis par ties¥bu pÇrkÇpumiem ieslodz¥juma vietÇs – 28. No 157

sdz¥bÇm 87 tika sa¿emtas krieviski, 62 – latviski un 7 – angliski. Viens klients bija

kurlmïms.

Tïma Latviski Krieviski Angliski Kurlmïms KopÇTies¥bas netikt diskriminïtam 3 16 6 25Ties¥bu pÇrkÇpumi policijÇ 6 6 12Ties¥bu pÇrkÇpumi 12 16 28ieslodz¥juma vietÇs

Ties¥bu pÇrkÇpumi 4 10 1 15imigrÇcijas iestÇdïs

Ties¥bas uz taisn¥gu tiesu 8 7 15Bïrnu ties¥bas 2 3 5Darba ties¥bas 4 1 5Dz¥vok∫a ties¥bas 2 8 10SociÇlÇs ties¥bas 10 16 26Ties¥bas uz labu administrÇciju 1 2 3Ties¥bas uz privÇto dz¥vi 1 1˛imenes ties¥bas 4 1 5Ties¥bsubjekt¥bas atz¥‰ana 2 1 1 4Ties¥bas uz ¥pa‰umu 3 3KopÇ 62 87 7 1 157

40

2. pielikums

LCESC AKTIVITÅTES 2003. GADÅ

PublikÇcijas un zi¿ojumi

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, preses pÇrskats par mazÇkumtaut¥bu un

integrÇcijas jautÇjumiem Integration Monitor, www.policy.lv, publicïts katru dienu no

24.05.2002.

Dace Lukumiete, Romi vai ãigÇni?, www.politika.lv, 28.01.2003.

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, Cilvïkties¥bas LatvijÇ 2002. gadÇ, R¥ga:

LCESC, 2003.

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, “Latvia,” Human Rights in the OSCE

Region: the Balkans, the Caucasus, Europe, Central Asia and North America. Report 2003

(Events of 2002). Vienna: International Helsinki Federation for Human Rights and IHF

Research, 2003.

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, Report on Monitoring Closed Institutions

in Latvia, May 2003 (editor: Angelita Kamenska, contributors: Angelita Kamenska, Ieva

Leimane-Veldmeijere)

Ieva Leimane, materiÇli par Latviju zi¿ojumam Immigration Law and Human Rights in

Baltic States: Comparative Study on Expulsion and Administrative Detention of Irregular

Migrants (by Dr. Joanna Apap), International Organization for Migration, 2002.

Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centrs, âigÇnu stÇvoklis LatvijÇ, Riga: LCESC, 2003.

Ilze Brands Kehre, “The Role of Non-Governmental Organizations in the Protection and

Promotion of the Rights of Persons Belonging to National, Ethnic, Religious and

Linguistic Minorities”, ReferÇts ANO AugstÇ komisÇra cilvïkties¥bÇs birojam, 2003. gada

augusts.

Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne, Pirmais pït¥jums par ãigÇniem pabeigts,

www.politika.lv, 19.08.2003.

41

Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne, Pirmais pït¥jums par ãigÇniem, Zemgales Zi¿as,

22.10.2003.

Ieva Leimane-Veldmeijere, “A Cat at the Window” (raksts par alternat¥vo aprpi

personÇm ar psihiskÇs vesel¥bas traucïjumiem LatvijÇ, lai atz¥mïtu Starptautisko inval¥du

dienu 3. decembr¥), www.tol.cz (Transitions Online Weekly Newsletter), 28.11.2003.

Svetlana Djaãkova, Latvie‰u valodas zinljanas un sabiedr¥bas integrÇcija, R¥ga:

SabiedriskÇs politikas centrs PROVIDUS, 2003. gads.

Ilze Brands Kehre un Ilona StalidzÇne, ReÆionÇlo aspektu noz¥me pilson¥bas jautÇjumu

risinljanÇ, R¥ga: LR NaturalizÇcijas pÇrvalde, 2003. gads.

Ilze Brands Kehre un Nils MuiÏnieks, “The European Union, democratization, and

minorities in Latvia,” The European Union and Democratization (ed. by Paul J. Kubicek).

London: Routledge, 2003.

Lekcijas, seminÇru un konferenãu organizï‰ana un l¥dzdal¥ba tajÇs

2003. gada 10. janvÇr¥ Svetlana Djaãkova un Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs “prÇta vïtras”

diskusijÇ par jaunizveidotÇ ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs

sekretariÇta uzdevumiem ·lokenbekÇ.

2003. gada 15. janvÇr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Padomes InformÇcijas un

dokumentÇcijas centra organizïtajÇ apa∫Ç galda diskusijÇ par cilvïkties¥bu un

mazÇkumtaut¥bu situÇciju LatvijÇ ar Eiropas Padomes ParlamentÇrÇs asamblejas

pÇrraudz¥bas komitejas delegÇciju un tÇs vad¥tÇju Îozeti Dirjï.

2003. gada 21. janvÇr¥ Ilvija Pce las¥ja lekciju par cilvïkties¥bÇm R¥gas 13. vidusskolas

skolïniem, kas piedalÇs jauno juristu pulci¿Ç.

2003. gada 28. janvÇr¥ Ieva Leimane un Eva Ikauniece piedal¥jÇs Strenãu psihoneiro-

loÆiskÇs slimn¥cas Vidzemes sociÇlÇs rehabilitÇcijas centra atklljanÇ. I. Leimane sniedza

pÇrskatu par alternat¥vÇs aprpes formÇm un informïja par programmas “Cilvïku ar gar¥gÇs

att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bai” prioritÇtïm.

2003. gada 7. februÇr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Sabiedr¥bas integrÇcijas fonda

konsultat¥vajÇ sanÇksmï ar nevalstisko organizÇciju vad¥tÇjiem par prioritlju noteik‰anu

42

2003. gada sabiedr¥bas integrÇcijas projektu konkursiem.

2003. gada 12. februÇr¥ Svetlana Djaãkova piedal¥jÇs Sabiedr¥bas integrÇcijas fonda r¥kotajÇ

ekspertu diskusijÇ par 2003. gada sabiedr¥bas integrÇcijas projektu konkursu prioritÇtïm.

2003. gada 14. februÇr¥ Ieva Leimane piedal¥jÇs Vesel¥bas ministrijas organizïtajÇ

diskusijÇ “Jauna pieeja gar¥gÇs vesel¥bas politikas veido‰anai” un informïja par

SFL/LCESC Programmas “Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimo

intere‰u aizstÇv¥bai” aktivitÇtïm.

2003. gada 18. februÇr¥ Ieva Leimane piedal¥jÇs seminÇrÇ “Efekt¥va komunikÇcija un

masu mediju attiec¥bas” un informïja par LCESC aktivitÇtïm.

2003. gada 21. februÇr¥ LCESC organizïja seminÇru “Pa‰pal¥dz¥bas grupu veido‰ana

cilvïkiem ar gar¥gÇs vesel¥bas un att¥st¥bas traucïjumiem, to noz¥me LatvijÇ”. SeminÇru

vad¥ja Ieva Leimane.

2003. gadÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas

integrÇcijas lietÇs darba grupÇs par ieciet¥bas un pretdiskriminÇcijas jautÇjumiem, kÇ ar¥

konferences un nacionÇlÇ r¥c¥bas plÇna sagatavo‰anu.

2003. gada 19. martÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs pane∫diskusijÇ “Vai rasisms LatvijÇ ir

aktuÇla problïma” ANO mÇjÇ R¥gÇ. Diskusiju organizïja Latvijas Jaunatnes padome

sadarb¥bÇ ar UNITED (N¥derlande).

2003. gada 25. martÇ Ilvija Pce piedal¥jÇs Latvijas personÇla vad¥‰anas asociÇcijas r¥kotajÇ

seminÇrÇ “DemokrÇtiska darba vide un tiesisku darba attiec¥bu nostiprinljana LatvijÇ” R¥gÇ.

2003. gada 2. apr¥l¥ LCESC r¥koja preses konferenci, lai iepaz¥stinÇtu ar pÇrskatu

“Cilvïkties¥bas LatvijÇ 2002. gadÇ.”

2003. gada 4. apr¥l¥ Ilvija Pce sniedza zi¿ojumu “VispÇrïjs ievads diskriminÇcijas

novïr‰anas politikÇ” konferencï “Sabiedr¥bas integrÇcija – ieciet¥bas veicinljana”, kuru

organizïja ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇts un Eiropas

Padomes InformÇcijas un dokumentÇcijas centrs.

43

2003. gada 11. apr¥l¥ Signe Marti‰ne las¥ja referÇtu “EtniskÇs integrÇcijas aspekti LatvijÇ”

konferencï “PÇreja uz vienotu izgl¥t¥bas sistïmu LatvijÇ”. Konference notika LiepÇjÇ un to

organizïja LiepÇjas SociÇlÇs un nacionÇlÇs integrÇcijas centrs un LiepÇjas 8. vidusskola.

2003. gada 12. maijÇ LCESC organizïja seminÇru “Izdeg‰ana un superv¥ziju loma

aprpes personÇla darbÇ pansionÇtos un sociÇlÇs aprpes centros personÇm ar gar¥ga

rakstura traucïjumiem” R¥gÇ pansionÇtu un sociÇlo aprpes centru darbiniekiem.

SeminÇru vad¥ja Ieva Leimane-Veldmeijere.

2003. gada 12. un 14. maijÇ LCESC organizïja seminÇrus ieslodz¥juma vietu

darbiniekiem R¥gÇ “HIV/AIDS – KÇ izsargÇties no inficï‰anÇs?”. SeminÇrus vad¥ja

Anhelita Kamenska.

2003. gada 12. maijÇ LCESC organizïja preses konferenci par HIV inficïtajiem Latvijas

ieslodz¥juma vietÇs. Preses konferencï piedal¥jÇs Ieva Leimane-Veldmeijere un Anhelita

Kamenska.

2003. gada 19. maijÇ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Latvijas Årlietu ministrijas r¥kotajÇ

diskusijÇ ar KanÇdas StarptautiskÇs att¥st¥bas aÆentras (CIDA) pÇrstÇvi par iespïjÇm

sniegt Latvijas NVO pieredzi daÏÇdÇs jomÇs tre‰Çs pasaules valst¥m.

2003. gada 18. jnijÇ Ilze Brands Kehre prezentïja pït¥juma “ReÆionÇlo aspektu noz¥me

pilson¥bas jautÇjumu risinljanÇ” rezultÇtus LR NaturalizÇcijas pÇrvaldes organizïtajÇ

konferencï.

2003. gada 3. jlijÇ LCESC organizïja seminÇru NVO un psihiskÇs vesel¥bas aprpes

speciÇlistiem par alternat¥vÇs aprpes projektu sagatavo‰anu R¥gÇ. SeminÇru vad¥ja Ieva

Leimane-Veldmeijere.

2003. gada 30. jlijÇ Ilvija Pce apmeklïja sabiedriskÇs politikas centra PROVIDUS r¥koto

iek‰lietu ministra MÇra Gulbja tik‰anos ar nevalstiskajÇm organizÇcijÇm. Ilvija Pce piedal¥jÇs

diskusijÇ un informïja ministru par LCESC uzsÇkto slïgto iestÇÏu monitoringa projektu.

2003. gada 14. augustÇ LCESC r¥koja preses konferenci, lai prezentïtu pït¥jumu “âigÇnu

stÇvoklis LatvijÇ”. Pït¥jumu prezentïja Ilze Brands Kehre, Dace Lukumiete un Signe

Marti‰ne.

44

2003. gada 19. augustÇ Anhelita Kamenska las¥ja lekciju par EP Sp¥dzinljanas

novïr‰anas komiteju 4. StarptautiskÇs vasaras skolas “Cilvïkties¥bas un to ¥steno‰ana.

Eiropas un Baltijas valstu pieredze” dal¥bniekiem R¥gÇ. Vasaras skolu organizïja LU

JuridiskÇs fakultÇtes Cilvïkties¥bu institts.

2003. gada 17. septembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs “Papardes zieda” un

Valsts cilvïkties¥bu biroja r¥kotajÇ diskusijÇ par LR Vesel¥bas ministrijas r¥kojumu Nr. 227

“Par rakstveida informÇciju par grtniec¥bas pÇrtrauk‰anas morÇlajiem aspektiem”.

2003. gada 2. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs Latvijas Pacientu ties¥bu

biroja organizïtajÇ Pacientu ties¥bu aizsardz¥bas likumprojekta sabiedriskajÇ apspriedï

un sniedza pÇrskatu par pacientu ar psihiskÇs vesel¥bas traucïjumiem ties¥bu ¥patn¥bÇm

Çrstniec¥bas procesÇ.

2003. gada 13. – 14. oktobr¥ LCESC organizïja seminÇru “Slïgto iestÇÏu monitorings

Baltijas valst¥s”. SeminÇru un darba grupu par psihoneiroloÆiskajÇm iestÇdïm vad¥ja Ieva

Leimane-Veldmeijere. Anhelita Kamenska sniedza pÇrskatu par Sp¥dzinljanas

novïr‰anas komiteju un tÇs vadl¥nijÇm un vad¥ja darba grupu par policijas ¥slaic¥gÇs

aizturï‰anas izolatoriem un cietumiem.

2003. gada 20. novembr¥ Ilze Brands Kehre sniedza zi¿ojumu par diskriminÇciju un

dzimumu l¥dzties¥bu nacionÇlajÇ konferencï “Dzimumu l¥dzties¥bas politikas ¥steno‰ana:

Kurp ejam LatvijÇ?” R¥gÇ. Konferenci organizïja LR LabklÇj¥bas ministrija.

2003. gada 3. decembr¥ Marina Krup¿ikova vad¥ja konferenci “Ejam tÇlÇk. MazÇkum-

taut¥bu jaunie‰u aktivitÇte – impulss sabiedr¥bas integrÇcijai”, kuru organizïja ±pa‰u

uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇts sadarb¥bÇ ar Fr¥driha

Nauma¿a fondu.

2003. gada 4. decembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs diskusijÇ “Politikas kvalitÇtes uzla-

bo‰anas iespïjas” R¥gÇ. Diskusiju organizïja ANO Att¥st¥bas programma un Valsts

kanceleja.

2003. gada 10. decembr¥ Ilze Brands Kehre teica uzrunu atceres pasÇkumÇ par godu

VispÇrïjÇs Cilvïkties¥bu deklarÇcijas 55. gadadienai, ko R¥gÇ organizïja Eiropas Jaunatnes

forums.

45

2003. gada 14.–15. decembr¥ Ilze Brands Kehre un Marina Krup¿ikova piedal¥jÇs mÇc¥bu

seminÇrÇ Latvijas nevalstiskajÇm organizÇcijÇm “ES izpratne R¥gÇ”. SeminÇru organizïja

Eiropas Politikas centrs.

Darbs ar masu sazi¿as l¥dzek∫iem

Vietïjie laikraksti

LCESC darbinieki tika intervïti par daÏÇdiem jautÇjumiem (par nediskriminÇciju, valodas

ierobeÏojumiem komerciÇlajÇm raidorganizÇcijÇm, ieslodz¥to etniskajÇm proporcijÇm,

nepilso¿iem, HIV/AIDS ieslodz¥juma vietÇs, VispÇrïjo konvenciju par mazÇkumtaut¥bu

aizsardz¥bu, ksenofobiju un rasismu, Latvijas pal¥dz¥bu IrÇkai) latvie‰u un krievvalod¥gajÇ

presï. Ilze Brands Kehre, Ieva Leimane-Veldmeijere, Anhelita Kamenska, Ilvija Pce,

Signe Marti‰ne un Dace Lukumiete tika citïtas kopumÇ vairÇk nekÇ 30 reizes latviski

raksto‰ajÇ presï saist¥bÇ ar Latvijas Cilvïkties¥bu un etnisko studiju centra darb¥bu,

savukÇrt LCESC kÇ organizÇcija tikusi citïta vairÇk nekÇ 16 reizes. LCESC tika citïts ar¥

krieviski raksto‰ajÇ presï.

VietïjÇs telev¥zijas un radio

2003. gadÇ Ilvija Pce tika intervïta LTV latviski un krieviski raido‰ajÇs zi¿u programmÇs

par likuma normas atcel‰anu, kas paredzïja aizliegt pirmstiesas aizturï‰anÇ eso‰ajiem

ieslodz¥tajiem piedal¥ties vïlï‰anÇs. Ilzi Brands Kehri vairÇkkÇrt intervïja LTV (latviski un

krieviski raido‰Çs zi¿u programmas) par mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu un

demonstrÇcijÇm pret to, par ties¥bu ierobeÏojumiem kandidït vïlï‰anÇs LatvijÇ, par

nepilso¿u statusu pïc Latvijas iestljanÇs ES, par izgl¥t¥bas reformÇ akt¥vo NVO

politiskajÇm saitïm, par stereotipiem par ASV un karu IrÇkÇ) un kanÇlÇ TV3 par

mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reformu. Anhelita Kamenska tr¥s reizes par daÏÇdiem

jautÇjumiem piedal¥jÇs krieviski raido‰ajÇ TV programmÇ PROCES, Signe Marti‰ne tika

intervïta LTV zi¿u raid¥jumam “PanorÇma” par valodas ierobeÏojumu atcel‰anu

komerciÇlo raidorganizÇciju veidotajÇs pÇrraidïs un Ieva Leimane-Veldmeijere krieviski

raido‰ajÇ Latvijas Radio programmÇ “Alternativa” par LCESC aktivitÇtïm un Latvijas

Radio programmÇ “Krustpunkti” par PsihiatriskÇs pal¥dz¥bas likumprojektu.

Årvalstu mediji

Ilze Brands Kehre sniedza intervijas par daÏÇdiem jautÇjumiem (nepilso¿i,

mazÇkumtaut¥bu ties¥bas, lingvistiskÇs ties¥bas, mazÇkumtaut¥bu izgl¥t¥bas reforma, Eiropas

46

Padome un starptautiskais monitorings, ksenofobija, diskriminÇcija) “Die Tageszeitung”

(28.02.2003.), VÇcijas radio (08.05.2003.), ItÇlijas telev¥zijai (26.05.2003.), Slovïnijas

telev¥zijai (05.06.2003.), Francijas radio (26.06.2003.), laikrakstam “Le Figaro”

(15.09.2003.), Be∫Æijas telev¥zijai (11.09.2003.). VairÇkas intervijas tika sniegtas Radio Br¥vÇ

Eiropa (2003. gada februÇr¥ – maijÇ).

Monitoringa aktivitÇtes, juridiskÇ pal¥dz¥ba un izbraukumi

Ilvija Pce sniedza bezmaksas juridiskÇs konsultÇcijas 157 apmeklïtÇjiem.

2003. gada 17. janvÇr¥ Ieva Leimane veica pÇrbaudes viz¥ti uz Jelgavas psihoneiro-

loÆiskÇs slimn¥cas projektu “Mobilo ambulatoro psihiatriskÇs pal¥dz¥bas komandu

izveide un apmÇc¥ba JelgavÇ”.

2003. gada 29. – 31. janvÇr¥ Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne veica izbraukuma

pït¥jumu ValmierÇ, r¥kojot intervijas ar vietïjiem ãigÇniem, pa‰vald¥bas pÇrstÇvjiem un

pÇrstÇvjiem no policijas, tiesas, NodarbinÇt¥bas dienesta un vesel¥bas aprpes iestÇdïm.

2003. gada 19. februÇr¥ Ieva Leimane kopÇ ar Valsts cilvïkties¥bu biroja pÇrstÇvjiem

veica monitoringa viz¥ti uz Strenãu psihoneiroloÆisko slimn¥cu.

2003. gada 25. februÇr¥ Ilvija Pce veica monitoringa viz¥ti uz I∫Æuciema sievie‰u cietumu.

2003. gada 10. – 13. martÇ Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne veica izbraukuma

pït¥jumu TukumÇ un Talsos, r¥kojot intervijas ar vietïjiem ãigÇniem, pa‰vald¥bas

pÇrstÇvjiem un pÇrstÇvjiem no policijas, tiesas, NodarbinÇt¥bas dienesta un vesel¥bas

aprpes iestÇdïm.

2003. gada 19. – 20. martÇ Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne veica izbraukuma

pït¥jumu JelgavÇ, r¥kojot intervijas ar vietïjiem ãigÇniem, pa‰vald¥bas pÇrstÇvjiem un

pÇrstÇvjiem no policijas, tiesas, NodarbinÇt¥bas dienesta un vesel¥bas aprpes iestÇdïm.

2003. gada 8. – 10. apr¥l¥ Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne veica izbraukuma

pït¥jumu Daugavpil¥ un Jïkabpil¥, r¥kojot intervijas ar vietïjiem ãigÇniem, pa‰vald¥bas

pÇrstÇvjiem un pÇrstÇvjiem no policijas, tiesas, NodarbinÇt¥bas dienesta un vesel¥bas

aprpes iestÇdïm.

47

2003. gada 15. apr¥l¥ Ilvija Pce veica monitoringa viz¥ti uz ·˙irotavas cietumu.

2003. gada 15. apr¥l¥ Ieva Leimane-Veldmeijere kopÇ ar Toronto Gar¥gÇs vesel¥bas aprpes

un atkar¥bu centru apmeklïja Akn¥stes psihoneiroloÆisko slimn¥cu un iepaz¥stinÇja viesus

ar SFL/LCESC Gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bas programmas finansïtajiem projektiem.

2003. gada 17. apr¥l¥ Anhelita Kamenska, Ilze Brands Kehre, Ieva Leimane-Veldmeijere,

Ilvija Pce un Eiropas Komisijas delegÇcijas LatvijÇ pÇrstÇvji veica monitoringa viz¥ti uz

Olaines nelegÇlo imigrantu uzturï‰anÇs nometni.

2003. gada 6. – 9. maijÇ Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne veica izbraukuma pït¥jumu

Ventspil¥ un Kuld¥gÇ, r¥kojot intervijas ar vietïjiem ãigÇniem, pa‰vald¥bas pÇrstÇvjiem un

pÇrstÇvjiem no policijas, tiesas, NodarbinÇt¥bas dienesta un vesel¥bas aprpes iestÇdïm.

2003. gada 15. maijÇ Dace Lukumiete un Signe Marti‰ne veica izbraukuma pït¥jumu

JrmalÇ, r¥kojot intervijas ar vietïjiem ãigÇniem, pa‰vald¥bas pÇrstÇvjiem un pÇrstÇvjiem

no policijas, tiesas, NodarbinÇt¥bas dienesta un vesel¥bas aprpes iestÇdïm.

2003. gada 26. maijÇ Anhelita Kamenska, Dace Lukumiete and Signe Marti‰ne

apmeklïja I∫Æuciema sievie‰u cietumu, lai pït¥tu ãigÇnu taut¥bas sievie‰u situÇciju

ieslodz¥juma vietÇs.

2003. gada 20. jnijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere tikÇs ar EK delegÇcijas LatvijÇ pÇrstÇvjiem

un psihiatru no VÇcijas Matiasu Dosi, lai informïtu par SFL/LCESC Gar¥gi slimo intere‰u

aizstÇv¥bas programmu un pavad¥tu viz¥tï uz R¥gas psihoneiroloÆisko slimn¥cu.

2003. gada 7. augustÇ – 1. septembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere, Eva Ikauniece un

eksperts– psihiatrs Uldis Veits veica 16 monitoringa viz¥tes uz sociÇlÇs aprpes centriem

personÇm ar gar¥ga rakstura traucïjumiem. Tika apmeklïtas ‰Çdas iestÇdes: “Mïmele”,

“Saulstari”, “Istra”, “Krasti¿i”, “Kalupe”, “Rja”, “Valka”, “Litene”, “AllaÏi”, “RopaÏi”,

“Iecava”, “±le”, “µ¥‰i”, “Jelgava”, “Gai∫ezers” un “3. pansionÇts”.

2003. gada augustÇ – septembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere un Ilvija Pce veica divas

monitoringa viz¥tes uz Olaines nelegÇlo imigrantu uzturï‰anÇs nometni.

2003. gada 14. oktobr¥ LCESC organizïja divas mÇc¥bu monitoringa viz¥tes uz R¥gas

psihoneiroloÆisko slimn¥cu un policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoru R¥gÇ, Aspazijas

bulvÇr¥.

48

2003. gada 21. oktobr¥ Ilvija Pce veica monitoringa viz¥ti uz I∫Æuciema sievie‰u cietumu.

2003. gada 26. – 31. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere un Eva Ikauniece veica

monitoringa viz¥tes uz “Psihiatrijas centra” Piespiedu Çrstï‰anas un tiesu psihiatrisko

ekspert¥Ïu noda∫u, Piltenes sociÇlÇs aprpes centru, Daugavpils psihoneiroloÆisko

slimn¥cu, Akn¥stes psihoneiroloÆisko slimn¥cu, Litenes sociÇlÇs aprpes centru, Jelgavas

psihoneiroloÆisko slimn¥cu un sociÇlÇs aprpes centru “Atsauc¥ba”. Viz¥tïs piedal¥jÇs ar¥

Gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bas centra (UngÇrija) un Îenïvas iniciat¥vas psihiatrijÇ

(N¥derlande) Vi∫¿as reÆionÇlÇ biroja pÇrstÇvji.

2003. gada 13. novembr¥ Anhelita Kamenska veica monitoringa viz¥ti uz Mat¥sa cietumu.

2003. gada 22. decembr¥ Ilvija Pce veica monitoringa viz¥ti uz Olaines nelegÇlo

imigrantu uzturï‰anÇs nometni.

2003. gadÇ Ilvija Pce vad¥ja SFL projektu “JuridiskÇs prakses un pal¥dz¥bas centrs

Latvijas Policijas akdïmijÇ” un projekta ietvaros vad¥ja seminÇrus Policijas akadïmijÇ.

Konsultï‰ana un eksperta atzinumu snieg‰ana

2003. gada 17. februÇr¥ Ieva Leimane, Ilvija Pce un Svetlana Djaãkova tikÇs ar Baltijas

jras valstu padomes komisÇri Hellu Degn, lai informïtu par att¥st¥bu cilvïkties¥bu un

sabiedr¥bas integrÇcijas jomÇs LatvijÇ.

2003. gada 12. martÇ Ilze Brands Kehre tikÇs ar KanÇdas starptautiskÇs att¥st¥bas

aÆentras (CIDA) CentrÇlÇs un Zieme∫eiropas noda∫as direktori Ingr¥du Knutsoni, lai

informïtu par cilvïkties¥bÇm un sabiedr¥bas integrÇciju LatvijÇ un apspriestu nevalstisko

organizÇciju nÇkotnes lomu vietïjÇ un reÆionÇlÇ mïrogÇ.

2003. gada 27. maijÇ Ieva Leimane-Veldmeijere tikÇs ar Eiropas Komisijas DelegÇcijas

LatvijÇ pÇrstÇvjiem, lai informïtu par jaunÇko att¥st¥bu Latvijas psihiskÇs vesel¥bas

aprpes jomÇ un gar¥gi slimo ties¥bu ¥steno‰anu.

2003. gada 1. augustÇ Ilze Brands Kehre, Ilvija Pce un Ieva Leimane-Veldmeijere tikÇs

ar LR iek‰lietu ministru MÇri Gulbi, lai apspriestu iespïju sa¿emt at∫auju monitoringa

viz¥‰u veik‰anai policijas ¥slaic¥gÇs aizturï‰anas izolatoros.

49

2003. gada 22. septembr¥ Ilze Brands Kehre apmeklïja nevalstisko organizÇciju un

NATO parlamentÇrÇs asamblejas delegÇcijas tik‰anos.

2003. gada 5. oktobr¥ Ilze Brands Kehre, Ieva Leimane-Veldmeijere un Anhelita

Kamenska tikÇs ar Eiropas Padomes Cilvïkties¥bu komisÇru Alvaro Hilu-Roblesu, lai

informïtu par cilvïkties¥bu situÇciju LatvijÇ.

2003. gada 30. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere, Eva Ikauniece un Olivers Lewis

(Gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bas centrs) tikÇs ar LR Vesel¥bas ministrijas Sabiedr¥bas

vesel¥bas departamenta direktoru Rinaldu Muci¿u, lai informïtu par psihoneiroloÆisko

slimn¥cu monitoringa viz¥‰u rezultÇtiem un apspriestu PsihiatriskÇs pal¥dz¥bas

likumprojekta virz¥bu.

2003. gada 30. oktobr¥ Anhelita Kamenska tikÇs ar Tieslietu ministru Aivaru Aksenoku,

Ieslodz¥jumu vietu pÇrvaldes priek‰nieku Daili Lku un Ieslodz¥jumu vietu

˛enerÇlinspekcijas biroja vad¥tÇju Ilonu Kronbergu, lai apspriestu slïgto iestÇÏu

monitoringa projektu.

2003. gada 19. novembr¥ Ilze Brands Kehre apmeklïja nevalstisko organizÇciju tik‰anos ar

Eiropas Padomes ParlamentÇrÇs asamblejas pÇrraudz¥bas komitejas vad¥tÇju Îozeti Dirjï.

2003. gadÇ Ilze Brands Kehre pïc uzaicinÇjuma vairÇkkÇrt tikÇs un konsultïja

vïstniec¥bas un Çrvalstu oficiÇlos pÇrstÇvjus:

– vïstniekus un vïstniec¥bu speciÇlistus no Zviedrijas, ASV, LielbritÇnijas, KanÇdas,

N¥derlandes un ·veices vïstniec¥bÇm;

– LielbritÇnijas un N¥derlandes Çrlietu ministriju Baltijas noda∫as darbiniekus;

– Gruzijas parlamenta delegÇciju (tai skaitÇ Pilson¥bas un integrÇcijas komisijas

priek‰sïdïtÇju).

SniegtÇs rakstiskÇs ekspert¥zes pïc piepras¥juma:

• KomentÇri un rekomendÇcijas par PsihiatriskÇs pal¥dz¥bas likumprojektu LR

Vesel¥bas ministrijai (Ieva Leimane-Veldmeijere un Gar¥gi slimo intere‰u

aizstÇv¥bas centrs UngÇrijÇ);

• ECRI darb¥bas un efektivitÇtes LatvijÇ izvïrtïjums (Ilze Brands Kehre);

• Eiropas Padomes StratïÆiskÇs plÇno‰anas direktorÇta Monitoringa departamentam

– komentÇri par reliÆijas br¥v¥bu LatvijÇ (Ilze Brands Kehre);

• Viedoklis par cilvïkties¥bu situÇciju LatvijÇ attiec¥bÇ uz patvïruma

50

piepras¥jumiem no Latvijas iedz¥votÇjiem ±rijÇ (informÇcija sniegta patvïruma

meklïtÇja advokÇtiem) un AustrÇlijÇ (viedoklis sniegts Sidnejas Bïg∫u lietu

tribunÇlam) (Ilze Brands Kehre);

• Tiesu procesi LatvijÇ: 1) atzinums advokÇtam lietÇ par Br¥v¥bas partijas

priek‰vïlï‰anu kampa¿u – reklÇmas izvïrtïjums saist¥bÇ ar rasu naida kurinljanu

(Ilze Brands Kehre un Ilvija Pce); 2) atzinums pras¥tÇjiem par Satversmes tiesÇ

iesniegto pras¥bu izvïrtït Radio un telev¥zijas likumÇ ietverto valodas

ierobeÏojumu komerciÇlajÇs raidorganizÇcijÇs atbilst¥bu Satversmei (Signe

Marti‰ne); 3) atzinums Satversmes tiesai par KriminÇlprocesa kodeksÇ iek∫auto

pras¥bu, ka kriminÇllietÇ apsdzïto var pÇrstÇvït tikai zvïrinÇts advokÇts (Ilze

Brands Kehre, Ilvija Pce).

• atzinums Baltijas – Amerikas partnerattiec¥bu programmai par reÆionÇlo

nevalstisko organizÇciju sagatavoto publikÇciju par EP VispÇrïjo konvenciju par

mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu (Ilze Brands Kehre);

• LCESC (“ïnu zi¿ojums”) alternat¥vais zi¿ojums par Latviju ANO Komitejai pret

sp¥dzinljanu pirms Latvijas zi¿ojuma par ANO Konvencijas pret sp¥dzinljanu un

citiem neÏïl¥giem, necilvïc¥giem vai cie¿u pazemojo‰iem apie‰anÇs vai

sod¥‰anas veidiem izpildi (Anhelita Kamenska).

Piedal¥‰anÇs starptautiskos pasÇkumos

2003. gada 2. – 4. februÇr¥ Ilvija Pce piedal¥jÇs Baltijas jras valstu padomes organizïtajÇ

seminÇrÇ “Pirmstiesas aizturï‰ana Baltijas jras reÆionÇ” SanktpïterburgÇ, KrievijÇ.

2003. gada 5. – 7. februÇr¥ Ieva Leimane piedal¥jÇs Eiropas Padomes Cilvïkties¥bu

komisÇra un Pasaules vesel¥bas organizÇcijas Eiropas reÆionÇlÇ biroja r¥kotajÇ seminÇrÇ

“Personu ar psihiskÇs vesel¥bas traucïjumiem ties¥bu aizsardz¥ba un veicinljana”

KopenhÇgenÇ, DÇnijÇ.

2003. gada 19. – 24. februÇr¥ Signe Marti‰ne piedal¥jÇs mÇc¥bu seminÇrÇ nevalstiskajÇm

organizÇcijÇm par EP VispÇrïjo konvenciju par mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu StrasbrÇ,

FrancijÇ. SeminÇru organizïja Eiropas Padome un StarptautiskÇ Minoritlju ties¥bu grupa.

2003. gada 4. apr¥l¥ Ieva Leimane-Veldmeijere bija viena no zi¿otÇjÇm darba grupÇ “Bez

gar¥gÇs vesel¥bas nav vesel¥bas” starptautiskÇ konferencï “Vesel¥bas intere‰u efekt¥va

aizstÇv¥ba EiropÇ” R¥gÇ. Konferenci organizïja AtvïrtÇs sabiedr¥bas institts un Eiropas

Sabiedr¥bas vesel¥bas alianse.

51

2003. gada 9. – 10. apr¥l¥ Ilze Brands Kehre apmeklïja AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta

atbalst¥to politikas anal¥zes instittu t¥kla tik‰anos LondonÇ.

2003. gada 10. – 11. apr¥l¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs seminÇrÇ TallinÇ par

psihiskÇs vesel¥bas aprpes pakalpojumu finansï‰anu un informïja par SFL/LCESC Gar¥gi

slimo intere‰u aizstÇv¥bas programmas aktivitÇtïm. SeminÇru organizïja politikas

anal¥zes centrs PRAXIS.

2003. gada 23. – 25. maijÇ Svetlana Djaãkova piedal¥jÇs seminÇrÇ Vi∫¿Ç “Uz lingvistiskÇs

daÏÇd¥bas pÇrzinljanu Baltijas valst¥s”. SeminÇru organizïja Eiropas Minoritlju jautÇjumu

centrs (Flensburga, VÇcija).

2003. gada 16. – 17. jnijÇ Ilze Brands Kehre kÇ Latvijas ieteiktÇ novïrotÇja apmeklïja

EUMC valdes 16. sanÇksmi V¥nï, AustrijÇ.

2003. gada 2. jlijÇ Ilze Brands Kehre vad¥ja pane∫diskusiju konferencï ZagrebÇ par

mazÇkumtaut¥bu integrÇciju Dienvidaustrumu EiropÇ un Baltijas valst¥s. Konferenci

organizïja HorvÇtijas Starptautisko attiec¥bu institts, EDSO misija HorvÇtijas RepublikÇ

un Zviedrijas vïstniec¥ba.

2003. gada septembr¥ Signe Marti‰ne piedal¥jÇs pieredzes apmai¿as braucienÇ

“NÇkotnes person¥bas”, lai iepaz¥tos ar cilvïkties¥bu un integrÇcijas jautÇjumu risinljanu

Francijas administrÇcijÇ (Par¥ze, Renna, Francija).

2003. gada 11. – 13. septembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs mÇc¥bu seminÇrÇ

Budape‰tÇ par sociÇlo uz¿ïmumu veido‰anu. SeminÇru organizïja organizÇcija NEST un

AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta Gar¥gi slimo intere‰u aizstÇv¥bas programma (Budape‰ta).

2003. gada 24. – 26. septembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs reÆionÇlajÇ seminÇrÇ

Austrumeiropas ekspertiem par Pasaules konferences pret rasismu, rasu diskriminÇciju,

ksenofobiju un neieciet¥bu R¥c¥bas programmu. Konferenci organizïja ANO AugstÇ

komisÇra cilvïkties¥bÇs birojs. Ilze Brands Kehre uzstÇjÇs ar zi¿ojumu par nevalstisko

organizÇciju lomu nacionÇlajÇm, etniskajÇm, reliÆiskajÇm un lingvistiskajÇm minoritÇtïm

piedero‰o personu ties¥bu aizsardz¥bÇ un veicinljanÇ.

2003. gada 14. – 15. oktobr¥ Marina Krup¿ikova piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un

ksenofobijas novïro‰anas centra (EUMC) organizïtajÇ RAXEN_CC NacionÇlo atbalsta

punktu pirmajÇ konferencï V¥nï, AustrijÇ.

52

2003. gada 16. – 18. oktobr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere piedal¥jÇs Pasaules alianses gar¥gi

slimo intere‰u aizstÇv¥bai (GAMIAN) ikgadïjÇ konferencï Marse∫Ç, FrancijÇ.

2003. gada oktobr¥ – decembr¥ Signe Marti‰ne veica pït¥jumu par Eiropas Savien¥bas

mediju politiku Oksfordas universitÇtes SocioloÆiski juridisko pït¥jumu centra

Sal¥dzino‰Çs mediju likumdo‰anas un politikas programmÇ kÇ AtvïrtÇ sabiedr¥bas

institta un Chevening stipendiÇte.

2003. gada 1. oktobr¥ Ilze Brands Kehre HÇgÇ (N¥derlandï) sa¿ïma LCESC pie‰˙irto

Maksa van der Stla balvu un teica pateic¥bas runu.

2003. gada 24. – 26. oktobr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs EDSO AugstÇ komisÇra

nacionÇlo minoritlju jautÇjumos organizïtajÇ konferencï “Minoritlju valodu lietojums

elektroniskajos masu medijos’” BÇdenï pie V¥nes, AustrijÇ.

2003. gada 29. – 30. oktobr¥ Ilze Brands Kehre kÇ Latvijas ieteiktÇ novïrotÇja apmeklïja

EUMC Valdes 17. sanÇksmi V¥nï, AustrijÇ.

2003. gada 30. – 31. oktobr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs Eiropas Padomes organizïtajÇ

konferencï “Piepildot ietvaru” StrasbrÇ, FrancijÇ, lai atz¥mïtu VispÇrïjÇs konvencijas

par mazÇkumtaut¥bu aizsardz¥bu spïkÇ stljanÇs 5. gadadienu.

2003. gada 27. oktobr¥ – 8. novembr¥ Ilvija Pce piedal¥jÇs mÇc¥bu seminÇrÇ

“Cilvïkties¥bu l¥gumu rekomendÇciju ¥steno‰anas stiprinljana un nacionÇlo aizsardz¥bas

mehÇnismu pastiprinljana” ÎenïvÇ, ·veicï. SeminÇru organizïja ANO AugstÇ komisÇra

cilvïkties¥bÇs birojs.

2003. gada 27. oktobr¥ – 13. novembr¥ Ilvija Pce apmeklïja ANO Cilvïkties¥bu

komitejas sesiju ÎenïvÇ, ·veicï.

2003. gada 7. – 8. novembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere apmeklïja AtvïrtÇs sabiedr¥bas

institta atbalst¥to politikas anal¥zes instittu t¥kla sept¥to tik‰anos KijevÇ, UkrainÇ.

2003. gada 10. – 11. novembr¥ Marina Krup¿ikova piedal¥jÇs Eiropas Rasisma un

ksenofobijas novïro‰anas centra (EUMC) organizïtajÇ RAXEN_CC NacionÇlo atbalsta

punktu otrajÇ konferncï V¥nï, AustrijÇ.

53

2003. gada 13. – 16. novembr¥ Ilze Brands Kehre piedal¥jÇs StarptautiskÇs Helsinku

federÇcijas ikgadïjÇ asamblejÇ V¥nï, AustrijÇ.

2003. gada 14. novembr¥ Ieva Leimane-Veldmeijere un Eva Ikauniece apmeklïja

AtvïrtÇs sabiedr¥bas institta PirmsiestljanÇs ES monitoringa programmas un Gar¥gi

slimo intere‰u aizstÇv¥bas programmas r¥koto sanÇksmi Budape‰tÇ par pït¥juma

“Izgl¥t¥bas un nodarbinÇt¥bas cilvïkiem ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem pieejam¥bas

monitorings” gatavo‰anu.

2003. gada 21. – 22. novembr¥ Ilvija Pce piedal¥jÇs Eiropas Romu (ãigÇnu) ties¥bu centra

r¥kotajÇ seminÇrÇ par tiesljanÇs lomu ES Rasu direkt¥vas ¥steno‰anÇ Budape‰tÇ, UngÇrijÇ.

2003. gada 21. – 22. novembr¥ Svetlana Djaãkova piedal¥jÇs SociÇlo pït¥jumu institta

r¥kotajÇ seminÇrÇ “Eiropas integrÇcijas izpratne: pilsoniskÇs dz¥ves etniskÇ dimensija”

Vi∫¿Ç, LietuvÇ.

2003. gada 24. – 28. novembr¥ Ilze Brands Kehre, Ilvija Pce un Marina Krup¿ikova

piedal¥jÇs mÇc¥bu viz¥tï N¥derlandï MATRA projekta “Stiprinot LCESC kapacitÇti pret-

diskriminÇcijas jomÇ” ietvaros. Viz¥ti organizïja N¥derlandes Helsinku komiteja. Viz¥tï

piedal¥jÇs ar¥ ±pa‰u uzdevumu ministra sabiedr¥bas integrÇcijas lietÇs sekretariÇta,

Dzimumu l¥dzties¥bas apvien¥bas un Latvijas Jaunatnes padomes pÇrstÇvji.

54

LCESC 2003. gada finansiÇlÇs darb¥bas pÇrskats

Bilance (LVL)

AKT±VS Pielikums 31.12.2003 PAS±VS Pielikums 31.12.2003.ILGTERMIøA FONDIIEGULD±JUMI

Pamatl¥dzek∫i 2 5,689 Rezerves fonds 177,388

KopÇ ilgtermi¿a 5,689 KopÇ fondi 177,388ieguld¥jumi

APGROZÅMIE UZKRÅJUMIL±DZEKπIDebitoru parÇdi 3 554,714 KopÇ uzkrÇjumi 3,411

Avansi un 316 ±STERMIøA¥stermi¿a KREDITORIaizdevumi

PÇrïjie 1,382 ParÇds par 1,346

sa¿emtajiem

pakalpojumiem

Nauda 187,582 Norï˙ini ar 4 73,625

dotÇciju

sa¿ïmïjiem

NÇkamo periodu 5 491,719

dÇvinÇjumi

KopÇ apgrozÇmie 743,994 SociÇlÇs 6 2,194

apdro‰inljanas

l¥dzek∫i

obligÇto iemaksu

parÇds

KopÇ ¥stermi¿a 568,884

kreditori

KOPÅ AKT±VS 749,683 KOPÅ PAS±VS 749,683

55

Ie¿ïmumu un izdevumu pÇrskats (LVL)

Pielikums 2003IEøîMUMI

Sa¿emtie ziedojumi un dÇvinÇjumi 378,345

KopÇ ie¿ïmumi 378,345

IZDEVUMI

Izdevumi stattos paredzïto mïr˙u ¥steno‰anai (223,984)

Administrat¥vie un citi darb¥bas izdevumi:

Atl¥dz¥ba par darbu un sociÇlÇs apdro‰inljanas 7 (30,102)

obligÇtÇs iemaksas

Pamatl¥dzek∫u nolietojums 2 (2,311)

Citi izdevumi 8 (22,270)

KopÇ administrat¥vie un citi darb¥bas izdevumi (54,683)

KopÇ izdevumi (278,667)

IEøîMUMU UN IZDEVUMU STARP±BA 99,676

Ziedojumu un dÇvinÇjumu pÇrskats (LVL )

2003

PÇrskata gadÇ sa¿emto ziedojumu un dÇvinÇjumu kopsumma 378,345

Sorosa Fonds– Latvija 73,809

Eiropas Komisija 126,571

Europe Monitoring Centre On Racism and Xenophobia 14,240

Max Van Der Stoel balva 32,300

OSI Budape‰ta 58,300

N¥derlandes Helsinku komiteja 28,121

Citi 45,004

56

Sa¿emto ziedojumu un dÇvinÇjumu izlietojums

SFL IntegrÇcijas un etniskÇs saska¿as veicinljanas programma 8,761

SFL Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi slimu cilvïku

intere‰u aizstÇv¥bas programma. 51,489

Sorosa Fonds– Latvija uzkrÇtie izdevumi –

The European Community "Monitoring Human Rights and

Prevention of Torture in Closed institutions: prisons,police cells and

mental health care institutions in Baltic countries" 81,250

Projekts "European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia” 10,201

Netherlands Helsinki Committee ''Strengthening the Anti-Discrimination

Work of the Latvian Center for Human Rights and Ethnic Studies" 5,149

SIF projekts "Study of the Situation of Roma in Latvia" 21,626

Citu ziedotÇju apstiprinÇtie projekti 45,508

KopÇ 223,984

Centra administrat¥vie un citi darb¥bas izdevumi 54,683

Sa¿emto ziedojumu un dÇvinÇjumu izlietojums kopÇ 278,667

LCESC 2003. gada grÇmatved¥bas rev¥ziju veica zvïrinÇts revidents Ivars Blumbergs.

Interesenti var iepaz¥ties ar auditora slïdzienu LCESC birojÇ.

57

LCESC darbinieki 2003. gadÇ

Ilze BRANDS KEHRE – LCESC direktore

Ieva LEIMANE-VELDMEIJERE – LCESC direktores vietniece

Ilvija PÌCE – LCESC juriste

Marina KRUPøIKOVA – LCESC politikas anal¥zes pïtniece

Signe MARTI·ÌNE – LCESC politikas anal¥zes pïtniece

Svetlana DJAâKOVA – LCESC politikas anal¥zes pïtniece

Dace LUKUMIETE – LCESC mediju anal¥ti˙e (no 2003. gada septembra mÇc¥bu

atva∫inÇjumÇ)

Indra STRAUTIøA – LCESC mediju anal¥ti˙e (no 2003. gada septembra))

Eva IKAUNIECE – Programmas “Cilvïku ar gar¥gÇs att¥st¥bas traucïjumiem un gar¥gi

slimo intere‰u aizstÇv¥bai” administrat¥vÇ asistente

Anda JANEKA – LCESC biroja vad¥tÇja

RenÇte L±NE – LCESC finan‰u menedÏere

Anhelita KAMENSKA – Çr‰tata pïtniece

58