DAUGAVPILS UNIVERSIT ĀTE EKONOMIKAS KATEDRA

DAUGAVPILS UNIVERSITY

DEPARTMENT OF ECONOMICS

Mg. oec. NAILA MUSAYEVA

REĢIONĀLĀ TŪRISMA ATT ĪSTĪBA AZERBAIDŽ ĀNĀ

DEVELOPMENT OF REGIONAL TOURISM IN AZERBAIJAN

Promocijas darba KOPSAVILKUMS

Ekonomikas doktora (Dr.oec) zinātniskā grāda iegūšanai Reģionālās ekonomikas apakšnozarē

SUMMARY

of the thesis for obtaining the doctoral degree in Economics (Dr.oec.) (Speciality: Regional Economics)

Daugavpils 2016

PROMOCIJAS DARBS IZSTRĀDĀTS LAIKA PERIOD Ā NO 2010. LĪDZ 2016. GADAM. DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA: EKONOMIKA, APAKŠNOZARE – REĢIONĀLĀ EKONOMIKA PROMOCIJAS DARBA ZIN ĀTNISKĀ VADĪTĀJA: Profesore, Dr.sc.ing. Ir ēna Silineviča (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) OFICI ĀLIE RECENZENTI: • Vadošā pētniece, Dr.oec. Olga Lavriņenko (Daugavpils Universitāte) • LZA Akadēmiķe, profesore, Dr.habil.oec. Baiba Rivža (Latvijas

Lauksaimniecības Universitāte). • Profesore, Dr. habil. Marzena Piotrowska-Trybull (Varšavas Valsts

aizsardzības universitāte, Polija). PROMOCIJAS DARBA AIZST ĀVĒŠANA notiks Daugavpils Universitātes Ekonomikas zinātnes nozares Promocijas padomes atklātajā sēdē 2017.gada 1.februārī Daugavpilī, Parādes ielā 1, 320 auditorijā plkst. 12:00 Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkā, Parādes ielā 1, Daugavpilī un http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi Atsauksmes sūtīt Promocijas padomes sekretārei Daugavpilī, Parādes ielā 1, LV-5400, tālrunis +371 65422163, e-pasts: alina.ohotina@du.lv Padomes sekretāre: Mg.oec. Alīna Ohotina ISBN 978-9984-14-786-4 © Naila Musayeva, 2016

THE PRESENT DOCTORAL THESIS HAS BEEN WORKED OUT IN THE PERIOD FROM 2010 UNTIL 2016. DOCTORAL STUDY PROGRAMME: ECONOMICS THE SUB-BRANCH OF REGIONAL ECONOMY THE SCIENTIFIC ADVISOR OF THE DOCTORAL THESIS: Professor, Dr.sc.ing. Ir ēna Silineviča (Rezekne Tehnology Academy) OFFICIAL REVIEWERS: • Leading researcher, Dr. oec. Olga Lavrinenko (Daugavpils University) • Academician of Latvian Academy of Science, professor, Dr.hab.oec. Baiba

Rivža (Latvian University of Agriculture) • Professor, Dr. habil. Marzena Piotrowska-Trybull (National Defence

University Of Warsaw, Poland) The defence of the doctoral thesis will take place in Daugavpils University at the open meeting of Doctorate Council for science of Economics on February 1, 2017, at 12:00 in Daugavpils, Parādes street 1, room 320 The doctoral thesis and its summary are available at the library of Daugavpils University, Parādes street 1, in Daugavpils and from http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi Comments are welcome. Send them to the secretary of the Doctorate Council, Parādes street 1, Daugavpils, LV-5400, tel. +371 65422163; e-mail: alina.ohotina@du.lv Secretary of the doctorate council: Mg.oec. Alina Ohotina

4

SATURA RĀDĪTĀJS APROBĀCIJA 6 IEVADS 8 1. REĢIONĀLĀ TŪRISMA ANAL ĪZES TEORĒTISKIE UN METODOLOĢISKIE ASPEKTI 13 1.1. Tūrisma reģiona un reģionālā tūrisma jēdziens 13 1.2. Faktori, kas ietekmē reģionālā tūrisma attīstību 15 1.3. Reģionālā tūrisma pētniecības metodes 16 1.4. Statistiskā uzskaite tūrismā 18 1.5. Tūrisma statistikas nacionālā sistēma Azerbaidžānā 19 2. TŪRISMA JOMAS KONKURĒTSPĒJAS PĒTĪJUMS, PAMATOJOTIES UZ TTCI (TRAVEL AND TOURISM COMPETITIVENESS) 21 2.1. Ceļošanas un tūrisma jomas konkurētspējas indekss 21 2.2. Azerbaidžānas reģionālā tūrisma empīriskais pētījums, pamatojoties uz TTCI 23 2.3. Klasteru nodalīšanas un analīze TTCI komponentu plaknē 24 2.4. Uz M.Portera faktoriem balstīta tūrisma konkurētspējas analīze 29 3. TŪRISMA POTENCIĀLA IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE REĢIONĀLĀS EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI 33 3.1. Tūrisma ekonomiskās efektivitātes rādītāji 33 3.2. Tūrisma ieguldījums nacionālā ienākuma veidošanā 34 3.3. Tūrisma ieguldījums nodarbinātībā 34 3.4. Tūrisma ietekme uz nodarbinātību Azerbaidžānā 35 3.5. Tūrisma multiplikators 36 3.6. Multiplikatorā efekta radītā tūrisma netiešā ietekme uz Azerbaidžānas ekonomiku 38 3.7. Azerbaidžānas tūrisma potenciāla izmantošanas efektivitāte 38 4. AZERBAIDŽĀNAS REĢIONĀLĀ TŪRISMA ANAL ĪZE VIETĒJĀ KONTEKSTĀ 40 4.1. Azerbaidžānas tūrisma SWOT analīze 40 4.2. Tūrisma attīstības īpatnības Azerbaidžānas reģionos 43 4.3. Hierarhiju analīzes metodes izmantošana tūrisma konkurētspējas izvērtēšanai Azerbaidžānas ekonomiskajos reģionos 45 NOSLĒGUMS 49 PROBLĒMAS UN IETEIKUMI TO RISINĀŠANAI 52

5

CONTENT TABLE

INTRODUCTION 53 THESIS FOR THE PRESENTATION: 58 1. THEORETICALLY-METHODOLOGICAL ASPECTS OF REGIONAL TOURISM ANALYSIS 59 1.1. The concept of a tourist region and regional tourism 59 1.2. Factors affecting the regional tourism development 61 1.3. Research methods for regional tourism 63 1.4. Statistical accounting in tourism 65 1.5. The national system of tourism statistics in Azerbaijan 66 2. RESEARCH COMPETITIVENESS IN AREAS OF TOURISM, BASED ON TRAVEL AND TOURISM COMPETITIVENESS INDEX 68 2.1. Competitiveness Index in Travel and Tourism Field 68 2.2. An empirical study on regional tourism of Azerbaijan by use TTCI 70 2.3. Isolation and analysis of clusters in area of TTIC components 71 2.4. Analysis of tourism competitiveness based on M. Porter factors 77 3. EFFECTIVE USE OF TOURIST POTENTIAL IN REGIONAL ECONOMY 79 3.1. Indicators of economic efficiency of tourism 79 3.2. Contribution of tourism to the creation of national income Tourism's contribution to employment 80 3.3. The impact of tourism on employment in Azerbaijan 81 3.4. Tourist multiplier 82 3.5. The indirect impact of tourism on the economy of Azerbaijan due to the multiplier effect 83 3.6. The effectiveness of the use of tourism potential in Azerbaijan 84 4. ANALYSIS OF REGIONAL TOURISM IN AZERBAIJAN IN THE LOCAL CONTEXT 86 4.1. SWOT analysis of tourism in Azerbaijan 86 4.2. Features of the development of tourism in the regions of Azerbaijan 89 4.3. Application of the hierarchy analysis process to evaluate the economic competitiveness of the tourist regions in Azerbaijan 91 CONCLUSION 96 PROBLEMS AND PROPOSALS FOR THEIR SOLUTION 99

6

APROBĀCIJA

Publicētie zinātniskie raksti 1. Musayeva N. (2011). Contemporary State of Tourism Industry in Azerbaijan.

(Современное состояние туризма в Азербайджане.) . Baku, Azerbaijan: Səmərəli dövlət idarəçiliyi: zamanın çağırışları - Proceedings of the International Scientific Confrence. pp 304-306

2. Musayeva N. (2011). Development of regional tourism potentials in Azerbaijan. Daugavpils, Latvia: International Scientific Conference materials. "Strategies of international economicintegration development in the context of the EU." Daugavpils University. ISBN 978-9984-14-540-2, pp 107-110

3. Musayeva N. (2012). Development of Regional Tourism in Azerbaijan. (Развитие регионального туризма в Азербайджане (поиск концептуального подхода к эмпирическому исследованию)). Lublin: Development of Regional Tourism in Azerbaijan. (Развитие регионального туризма в Азербайджане (поиск концептуального подхода к эмпирическому исследованию)). KRYZYS Finansowy przebieng I skutki społeczno-gospodarcze w Europie Srodkowej i Wschodniej. Tom II, pp 596-598

4. Musayeva N. (2013). Tourism Development in Frames of State Policy of the Republic of Azerbaijan. Daugavpils, Latvia: Proceedings of The International Scientific Conferences Of Faculty Of Social Sciences Of Daugavpils University. Daugavpils University. ISBN 978-9984-14-640-9, pp 193-198.

5. Musayeva N. (2014). Priority workforce development in the tourism industry in Azerbaijan (Приоритетное развитие трудовых ресурсов в туристической индустрии азербайджана). Svishchev: Proceedings of the International Scientific Conference of Social Sciences and Economics. Tom 2, pp 422-433.

6. Musayeva N. (2014). Human Resources in the Field of Tourism and Hospitality in Azerbaijan. (Трудовые ресурсы сферы туризма и гостеприимства Азербайджана). Baku, Azerbaijan: Mədəni Həyat 1(275) 2014. Journal of Ministry of Culture and Tourism of Azerbaijan Republic, pp. 85-87

7. Musayeva N., Ignatyeva S. (2016). Development of a methodology for assessing the tourism sector competitiveness at the national level. . Rome, Italy: Global Journal on Humanites & Social Sciences. [Online]. 04, pp 138-147.SPROC,Available from: http://sproc.org/ojs/index.php/pntsbs

8. Musayeva N., Silinevicha I. (2016). Tourism development impact on the economy of Azerbaijan. Rezekne, Latvia. Latgales Tautsaimniecības pētījumi. Journal of Social Sciences. Research papers,2016. Nr1(8). 61.-68.pp. Indexed: Copernicus, Ebsco

7

9. Musayeva N. (2016). Анализ сильных и слабых сторон международной туристской привлекательности Азербайджана. Daugavpils, Latvia: Proceedings of the International Conference “Social Sciences for Regional Development 2015”. Part III. Issues of Economics. p.183-190.

Publicētās tēzes

1. Musayeva N. (2010). The Role of Tourism Industry in Economy of Azerbaijan Regions. Proceedings of the 3rd Annual EuroMed Conference of the Euromed Academy of Business, University of Nicosia. ISBN 978-9963-634-83-5, pp 1401-1402.

2. Musayeva N. (2013). Domestic Tourism as a Development factor in Azerbaijan. Krakow: Book of abstracts Krakow Conference of Young Scientists., p. 95

3. Musayeva N. (2013). Development and Perspectives of Extreme sports in Azerbaijan. Baku, Azerbaijan : International Conference Materials. "The Valuable Role Of Mountaineering And Climbing Sports For Developing Sustainable Tourism In Mountain Regions Of The World Such As Caucasus. " pp 29-30

Dalība ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs

1. Strategies of international economicintegration development in the context of the EU. Daugavpils University,2011.

2. Annual International Scientific Conferences of Faculty of Social Sciences of Daugavpils University. Daugavpils University,2012

3. The Valuable Role Of Mountaineering And Climbing Sports For Developing Sustainable Tourism In Mountain Regions Of The World Such As Caucasus - International Conference. Baku, Azerbaijan,2013

4. AGH University of Science and Technology in Krakow. Conference of Young Scientists. Krakow. 2013

5. Annual International Scientific Conferences of Faculty of Social Sciences of Daugavpils University. Daugavpils University,2015

Piedalīšanās zinātniskajos projektos

1. ErasmusMundus EWC, project Lot 6, Latvijā, “The Role of Tourism Industry in Economy of Azerbaijan Regions” (2010-2011)

2. “Tourism and Hospitality Management” International Project 2012-13 (ni-msme) National Institute for Micro, Small and Medium Enterprises, India, Hyderabad

3. ECDL (E-NOTES) Tempus Project, 2013-2015.

8

IEVADS

Par pēdējo desmitgažu tendenci ir kļuvusi atpūtas un tūrisma pārvēršana par vienu no pelnošākajām un straujāk attīstošākajām pasaules tautsaimniecības nozarēm, par vienu no pasaules attīstīto un attīstības valstu labklājības avotiem. Tūrisms ir viena no lielākajām, ražīgākajām un dinamiskākajām nozarēm pasaules ekonomikā. Tā veiksmīgajai attīstībai ir pozitīva ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm (transportu, sakariem, tirdzniecību, lauksaimniecību, būvniecību, patēriņa preču ražošanu utt.). Tūrisms ir viena no darbietilpīgākajām nozarēm pasaules ekonomikā. Tūrisma nozare dod darbu miljoniem cilvēku visā pasaulē. Katra tās kapitālieguldījumu vienība rada vairāk darbavietu nekā daudzas citas tautsaimniecības nozares. Saskaņā ar Pasaules Tūrisma organizācijas (ANO PTO) un Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes (turpmāk WTTC) vērtējumu tūrisms veido 9% no pasaules IKP (ņemot vērā multiplikatora efektu), 30% no pasaules eksporta pakalpojumiem, 5-6% no kopējā pasaules eksporta, apmēram 5 % no pasaules investīcijām, tas nodrošina 3,3% no nodarbinātības visā pasaulē, savukārt, ņemot vērā saistītās nozares, 8,7% (gandrīz 255 miljonus darbavietu) (UNWTO, 2012). Tūrisms Azerbaidžānā tiek uzskatīts par reģionālās ekonomikas katalizatoru, kas ļauj izmantot ne tikai visa veida atpūtas resursus, bet arī efektīvāk izmantot teritorijas kombinēto ražošanas, sociālo un kultūras potenciālu, saglabājot ekoloģisko un kultūras daudzveidību.

Azerbaidžānas ekonomikā tūrisma ieņēmumi pagaidām nepārsniedz 4,5%. Konkurētspējas analīze ceļojumu un tūrisma sfērā, pamatojoties uz objektīviem starptautiskiem novērtējumiem, noteiks gan pozitīvos, gan problemātiskos attīstības aspektus šajā jomā valstī. Noteikt tendences šajā jomā un pārvērst tūrisma nozari par vienu no vadošajām tautsaimniecības nozarēm pēc-naftas periodā ir mērķi, kas prasa efektīvus risinājumus. Termins „Reģionālais tūrisms” nozīmē tūrismu kādā konkrētā reģionā. Šajā pētījumā termins tiek lietots divējādi. Šī pētījuma 2. un 3. daļā jēdziens „reģions” attiecas uz visu Azerbaidžānas teritoriju. Šajā gadījumā jēdziens „Azerbaidžānas reģionālais tūrisms” tika izvēlēts, jo tas uzsver Azerbaidžānas reģionālo specifiku globālā kontekstā. Reģionālais tūrisms vietējā kontekstā tiek izmantots šī pētījuma 4. daļā. Šajā gadījumā jēdziens „reģions” attiecas uz kādu daļu no valsts teritorijas, jo Azerbaidžāna ir sadalīta 10 administratīvi teritoriālās vienībās - reģionos. Reģionālais tūrisms vietējā aspektā šajā pētījumā ir definēts šādi: tūrisms, kas darbojas, izmantojot tūrisma resursus (dabas, kultūras un vēsturiskos) un tūrisma infrastruktūru teritorijā, kas ir definēta kā administratīvā vienība „reģions” valstī. Valsts sociāli ekonomiskās attīstības jaunākās tendences nosaka atbildīgāku attieksmi pret reģionālā tūrisma iespējām. Savukārt tas pieprasa tūrisma potenciāla sākotnējo novērtējumu katrā reģionā. Tūrisma resursu potenciāla

9

novērtējuma trūkums katrā Azerbaidžānas reģionā neļauj attīstīt ilgtspējīgu tūrisma stratēģiju. Atšķirības ekonomiskajos, dabas, ģeogrāfiskajos, sociāli demogrāfiskajos un citos apstākļos Azerbaidžānas reģionos pieprasa elastīgāku tūrisma politiku, kuras pamatā ir katra reģiona īpašības. Pastāv atšķirības starp reģioniem. Mūsdienu valsts tūrisma nozares stāvokļa izpēte, galveno tendenču izcelšana, tūrisma attīstības iezīmju izpēte, kā arī priekšlikumu un ieteikumu izstrāde, lai uzlabotu tūristu pieaugumu valstī, ir ļoti aktuāla ekonomisko pētījumu joma gan Azerbaidžānas Republikā, gan citās valstīs, kas saskaras ar līdzīgām problēmām. Kopumā, tūrisms ir kompleksa daudzpusīga sabiedriskās dzīves izpausme. Būdams sarežģīts fenomens, tūrisms ir kļuvis par starpdisciplināru pētījumu objektu. Šobrīd veidojas jauna zinātnes nozare – tūrismoloģija, kuras attīstību sekmē galvenokārt tādas disciplīnas kā ģeogrāfija, ekonomika, socioloģija, psiholoģija, medicīna, tiesību zinātnes, arhitektūra un pilsētplānošana, reģionālā plānošana, kā arī citas eksektās un humanitārās zinātnes nozares. Pētījuma objekts ir reģionālais tūrisma kā īpašs ekonomiskās aktivitātes veids Azerbaidžānā globālā un vietējā kontekstā. Pētījuma priekšmets ir tūrisma attīstības stāvoklis, tendences, faktori, problēmas, kas saistītas ar reģionālā tūrisma kā saimnieciskās darbības veida attīstību Azerbaidžānas Republikā un tās reģionos. Pētījuma mērķis ir izpētīt Azerbaidžānas kā tūrisma reģiona konkurētspēju globālā kontekstā un tūrisma nozares ietekmi uz Azerbaidžānas un tās reģionu ekonomiku. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi: • Izpētīt teorētiski metodisko bāzi reģionālā tūrisma analīzei: noteikt faktorus,

kas ietekmē reģionālā tūrisma attīstību globālā un vietējā kontekstā, izpētīt tūrisma nozares statistiskās bāzes īpatnības, analizēt reģionālā tūrisma pētniecības metodes.

• Uz TTCI standartizēto rādītāju bāzes izstrādāt metodiku, kas ļauj izdalīt tūrisma konkurētspējas faktorus un tūrisma konkurētspējas faktoru plaknē izdalīt viendabīgus klāsterus. Analizēt Azerbaidžānas tūrisma konkurētspēju pēc TTCI un tajā esošajiem standartizētajiem rādītājiem, izmantojot izstrādāto metodiku un M.Portera konkurētspējas faktorus.

• Salīdzināt tūrisma potenciāla izmantošanas efektivitāti klāsteros, kas izdalīti uz konkurētspējas faktoru bāzes. Analizēt tiešo un pastarpināto tūrisma ietekmi uz Azerbaidžānas Republikas ekonomiku, ar SVID analīzes palīdzību novērtēt tūrisma nozares multiplikatīvo efektu.

• Analizēt tūrisma attīstību Azerbaidžānas Republikas iekšējos reģionos, izmantojot valsts Statistikas komitejas apkopotos datus. Izmantojot SVID analīzi, istrādāt ieteikumus reģionālā tūrisma attīstībai Azerbaidžānā.

Pētījuma hipotēze: Lielāko pozitīvo ietekmi uz Azerbaidžānas reģionālā tūrisma attīstību globālā kontekstā uzrāda tādi attīstības faktori kā tūrisma infrastruktūra,

10

tūrisma pakalpojumi, kultūrvēstures resursu esamība. Faktori, kas ietekmē tūrismu Azerbaidžānā vietējā kontekstā, ir atkarīgi no iekšējo valsts reģionu īpatnībām.

Pētījuma teorētisko un metodoloģisko bāzi veido koncepcijas, hipotēzes, tūrisma reģionālās attīstības, pasaules valstu un reģionu attīstības teorētisko modeļu pētījumi, kas ietverti ārvalstu pētnieku darbos. Lielu ieguldījumu tūrisma attīstības pētniecības metodēs veica Šveices un Rietumvācijas zinātnieki Krippendorfs (Krippendorf J., 1975), Vaiss (Weiss H., 1981) Junks (Junk R., 1980). Reģionālā tūrisma attīstības aktualitātes atspoguļojas šādu autoru darbos: Azars V.I., Ananjevs M., Afanasjevs A.E., Borisovs K.G., Karpovs G.A., Kacs R. (Godfrīds Harriss, Kenets M. Kacs, 2000), Nesbits Dž. (Dž Nesbits, P. Eburdins, 2000), Puzakovs E.P. Saprunovs V.B., Senins P.B., Semins V.S., Skolovs M.V., Uvarovs E.K., Harriss G., Eburdins P. u.c.

Azerbaidžānas Republikas tūrisma nozares vēsture un pašreizējais stāvoklis, tās analīze un tendences ir atspoguļotas šādu autoru pētījumos: A.H.Džabbarovs (Rzajevs M.G., Džabbarovs A.H., 2011), Mammadovs R. (Mammdovs R., 2013), Mamedovs Dž.A., Bilalovs B.A. (Mamedovs Dž.A., Bilalovs B.A., 2004), Džaffarovs Dž., Aļekperovs A.G.( Džaffarovs Dž., Aļekperovs A.G., 2007). Lielu ieguldījumu Azerbaidžānas tūrisma vēsturisko un ekonomisko aspektu izpētē devuši tādi autori kā Agakerimovs M.M. (Agakerimovs M.M., Babadze S.I., 2006), Babadze S.I., Aļirzajevs A.G., Sultanli S.I. (Aļirzajevs A.G., Sultanli S.I., 2007), Bagirovs V.M., Nadirovs F.T., Budagovs B, Jeganli S.G. (Jeganli S.G., Gadžijevs E.M., 2003), Gasanovs A.N. (Gasanovs A.N., 2012) un citi. 2001. gadā tika publicēta R.M. Kasumova monogrāfija, kas veltīta starptautiskajam tūrismam (R.M. Kasumovs, 2001). Starptautiskajam tūrismam ir arī veltīts arī S.T. Jeganli un E.M. Gadžijeva darbs (Jeganli S.T., Gadžijevs E.M., 2003). Dž. A. Mamedovs un B.A. Bilalovs pēta savā darbā tūrisma attīstības teorētiskos un praktiskos elementus Azerbaidžānas Republikā (Dž. A. Mamedovs un B.A. Bilalovs, 2003). A.G. Alirzaeva un S.I. Sultanli darbā uzskatīti tūrisma potenciāla rādītāji, tūrisma pakalpojumu izmantošanas iespējas, kā arī tūrisma un finanšu resursu materiālā un tehniskā bāze, lai organizētu visas tūrisma aktivitātes Azerbaidžānas reģionos (Alirzajevs A.G., Sultanli S.I., 2007). Tomēr problēma, kas saistīta ar reģionālā tūrisma attīstību kā ekonomiskās izaugsmes avotu Azerbaidžānā, gandrīz nav attīstīta, un ir nepieciešami tālāka konceptuālā attīstība un fundamentāls pētījumu komplekss (B. Bilalovs, 2009). Izmantotas zinātniskās metodes: Veicot pētījumu, tika izmantots mūsdienīgs zinātniskās analīzes komplekss, kas ietver šādas metodes: • monogrāfiskā metode – teorētiski metodoloģiskās pētījumu bāzes izveidei • loģiskās analīzes un sintēzes metode,

11

• monogrāfiskā, analīzes un sintēzes metode • analītiskā, didaktiskā, satura un salīdzinošā analīze, • identificēto tendenču un procesu grafiskās interpretācijas metode, • statiski aprakstošās metodes, korelācijas un regresijas analīze, faktoru,

klasteru analīze.

Informat īvi empīriskā pētījuma bāze piedāvāta, izmantojot: • oficiālos statistikas datus, ko piedāvā starptautiskās organizācijas,

Azerbaidžānas Republika; • iekšzemes un ārvalstu zinātnieku individuālo un kolektīvo monogrāfiju

materiāli, • speciālā periodika, kā arī interneta resursi

Pētījuma novitāte: • Autore pētīja dažādu faktoru ietekmi uz reģionālā tūrisma attīstību gan

vietējā, gan globālā kontekstā. Autore izstrādāja jaunu pieeju, lai analizētu tūrisma nozares konkurētspēju, TTCI indeksa standartizētajiem koeficientiem piemērojot faktoru un klāsteranalīzi.

• Globālie tūrisma reģioni (valstis) grupētas klāsteros tūrisma jomas konkurētspējas faktoru plaknē, kas iegūti, TTCI indeksa standartizētajiem koeficientiem piemērojot daudzfaktoru analīzi.

• Analizēta Azerbaidžānas kā tūrisma reģiona konkurētspēja salīdzinājumā ar tā klāstera valstīm, kurā tā ietilpst, kā arī salīdzinājumā ar citu klāsteru valstīm. Analīzei izmantota autores izstrādāta metodika, kā arī M.Portera konkurētspējas faktori, kas veidoti uz TTCI rādītāju bāzes.

• Veikta salīdzinošā analīze par tūrisma ietekmi uz klāsteros esošo valstu ekonomiku konkurētspējas faktoru plaknē. Novērtētā tiešā un pastarpinātā tūrisma ietekme uz Azerbaidžānas ekonomiku.

Pētījuma praktisk ā nozīme - pētījums kļūs par pamatu, lai izveidotu reģionālā tūrisma attīstības stratēģiju Azerbaidžānā kopumā un izstrādātu reģionālās attīstības programmu katrā reģionā. Disertācijas struktūra un apjoms. Darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām, secinājumiem, literatūras saraksta un pielikumiem. Pētījums ietver 35 attēlus, 18 tabulas, 285 bibliogrāfijas avotus un 2 pielikumus. Ievadā ir pamatota izvēlētās pētījuma tēmas aktualitāte, formulēts mērķis un uzdevumi, atspoguļota zinātniskā novitāte, rezultātu praktiskā un teorētiskā nozīme. Pirmajā nodaļā ir iekļautas definīcijas, kas saistītas ar reģionālo tūrismu, analizēti faktori, kas nosaka reģionālā tūrisma attīstību, sniegts pārskats par metodēm, kas palīdz veikt tūrisma kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, aprakstīts statistiskās uzskaites process tūrismā.

Otrā nodaļa ir veltīta tūrisma potenciāla un reģiona konkurētspējas analīzes metožu izstrādei ceļojumu un tūrisma jomā. Ir izvēlētas valstis, kuras iespējams

12

salīdzināt ar Azerbaidžānu. Izmantojot faktoru analīzi, 14 tūrisma konkurētspējas komponentu kopums ir samazināts līdz diviem faktoriem. Klasteru analīze šo faktoru plaknē palīdzēja izveidot trīs valstu klasterus, ņemot vērā tūrisma industrijas attīstību. Šo klasteru salīdzinošā analīze tika veikta, izmantojot konkurētspējas rādītājus. Šajā nodaļā Azerbaidžānas tūrisma potenciāls aprakstīts tūrisma konkurētspējas rādītāju līmenī, ko izmanto, aprēķinot konkurētspējas rādītājus ceļošanas un tūrisma jomā, un saskaņā ar Portera faktoriem. Trešajā nodaļā ir izanalizēti tūrisma industrijas ekonomiskās efektivitātes novērtējuma metodes: ieguldījums IKP, maksājumu bilance, nodarbinātība. Tika izpētīts tūrisma multiplikatora efekts un tā novērtējuma iespējas. Tika izanalizētas attiecības starp tūrisma potenciālu un ekonomisko efektivitāti, salīdzinot attiecīgos indikatorus izvēlētajos klasteros. Tika arī izanalizēta tūrisma potenciāla izmantošanas efektivitāte Azerbaidžānā. Ceturtā nodaļa ir veltīta tūrisma analīzei Azerbaidžānā. Saskaņā ar Azerbaidžānas tūrisma potenciāla SVID analīzes rezultātiem ir izcelti faktori, kas veicina tūrisma attīstību, un ierosināti pasākumi efektīvai izmantošanai. Ir aprakstīta saikne starp Azerbaidžānas ekonomiskajiem un tūrisma reģioniem. Ir veikta Azerbaidžānas reģionu klasteru analīze tūristu plūsmas un tūrisma infrastruktūras elementu plaknē, un ir izcelti reģioni, kas visvairāk piemēroti tūrisma attīstībai. Nobeigumā ir sniegti secinājumi un priekšlikumi turpmākai pētījuma objekta attīstībai. Aizstāvāmās tēzes: 1. Reģionālo tūrismu ietekmē dažādi globāla uin vietēja mēroga faktori. Reģionālo tūrismu jāanalizē globālā un vietējā kontekstā. 2. TTCI (Tourism and Travel Competetivness Index) ir galvenais rādītājs, kas ļauj salīdzināt tūrisma attīstību vairākās valstīs visa pasaulē. M.Portera metodika ļauj veikt tūrisma konkurētspējas analīzi vietējā kontekstā. Izmantojot globālo TTCI un M.Portera metodiku, ir noskaidrots, ka lielāko pozitīvo ietekmi un reģionālā tūrisma attīstību Azerbaidžānā globālā konteksta’sniedz tād faktori kā tūrisma infrastruktūra, tūrisma pakalpojumi, kā arī kultūrvēstures resursu esamība. 3. Reģionālais tūrisms sniedz ļoti būtisku pienesumu reģionālajai ekonomikai, nodarbinātības un valsts ienākumu jomā. Tūrisma potenciāla efektivitāti var aprēķināt ar multiplikatora efekta izmantošanu, tūrisma ieguldījumu valsts ieņēmumu un nodarbinātības jomā. 4. Reģionālais tūrisms vietējā kontekstā ir nozīmīgs tām valstīm, kuru teritorijas ir sadalītas reģionos. Faktoru kopums, kas ietekmē Azerbaidžānas ekonomiku vietējā kontekstā, ir atkarīgs no valsts reģionu īpatnībām. Tas ļauj attīstīt reģionālo stratēģiju un politiku, lai stimulētu tūrisma attīstību katrā reģionā, ņemot vērā atšķirības starp reģioniem.

13

1. REĢIONĀLĀ TŪRISMA ANAL ĪZES TEORĒTISKIE UN METODOLO ĢISKIE ASPEKTI

1.1. Tūrisma reģiona un reģionālā tūrisma jēdziens Ir vairāki veidi, kā noteikt tūrisma reģionu, kas saistīti ar atbildēm uz šādiem jautājumiem: kā teikt teritoriju, kuru izvēlējās tūrists ceļošanai, cik liela teritorija dažādos tirgus segmentos tiek uzskatīta par ceļojuma galamērķi (Bessonova V.B., 2006).

Ievērojamu ieguldījumu tūrisma reģionu pētniecībā ir drvuši tādi pētnieki kā Althofs V. (Althof W., 1996), Kaspars S. (Kaspar С., 1979), Aleksandrova A.J. (Aleksandrova A.J., 2002), Nikolajenko D.V. (Nikoleajenko D.V., 2001), Romanovs A.A. (Romanovs A.A., Saakjancs A.G., 2002), Zorins I.V. (ZOrins I.V., Kvartaljanovs V.A., 2003).

Reģions ir neskaidrs jēdziens.

Čerkasovs P.S. (Čerkasovs, 2013) izceļ šādu reģiona jedziena skaidrojumu: tā ir valsts tautsamniecības kompleksa noteika daļa, kas atšķiras ar ģeogrāfiskajiem apstākļiem un dabas resursu specializāciju, kuru raksturo ražošanas resursu specializācija saskaņā ar sociālo infrastruktūru. Citiem vārdiem, tūrisma reģions ir valsts teritorija, kurā ir līdzīgi dabas un klimatiskie resursi, citi aptūtas resursi, cilvēkresursi, ražošanas un zinātniskie resursi, tūrisma produktu ražošanas specializācija un sadarbība, starpnozaru saiknes, noteikta vieta startautiskajā darba dalījumā (Čerkasovs P.S., 2013).

No otras puses, reģions ir valsts administratīvā iedalījuma vienība. Šajā ziņā reģions ir administratīvā iedalījuma vienības teritoriju, kuru raksturo šādas iezīmes: komplekss, vienotība, specializācija un pārvaldība (t.i. politisko un administratīvo pārvaldes iestāžu esamība) (Nikitina O.A., 2005).

PTO definē tūrisma reģionu kā teritoriju, kurā atrodas liels tīkls ar speciālām būvēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami atpūtas vai atveseļošanās nodrošināšanai. No šīs definīcijas var secināt, ka, lai tiktu uzskatīts par neatkarīgu, tūrisma reģionā jābūt visām būvēm, kas var uzņemt tūristus, t.i. tūrisma reģions ir vieta, kurā atrodas tūrisma konstrukcijas un pakalpojumi, kuras izvēlās tūristi vai tūristu grupas, un kuras pārdod pakalpojumu sniedzēji. Tādējādi tūrisma reģions ir ceļojuma mērķis un tūrisma produkts (Kvartaļjanovs V.A., Romanovs A.A., 2004)

Jēdzienu „reģionālais tūrisms” veido divi cieši saistīti aspekti: ģeogrāfiskais un sociāli ekonomiskais. Pirmais atspoguļo atpūtas resursu telpisko sadalījumu, vietējo iedzīvotāju atpūtas vajadzību apjomu un viņu apmierinātības pakāpi kādā konkrētā jomā, kā arī iespējas piesaistīt ārvalstu tūristu plūsmu teritorijai. Otrs parāda atpūtas teritorijas attīstības līmeni, kas nosaka reģiona vietu iekšzemes un starptautiskajos tūrisma tirgos, un sociāli ekonomiskos apstākļus, kas var stimulēt vai kavēt tūrisma attīstību. Tūrisma joma tiek vērtēta no tūrisma pakalpojumu

14

sniedzēju (organizatoru) un ņēmēju (vietējo iedzīvotāju un tūristu) viedokļa. (Barčukovs I.S., 2008).

Pamatojoties uz tūrisma jomas attīstības politikas veidošanas un īstenošanas vajadzībām, ir jānošķir reģions, ko saprot kā pamatu vai instrumentu darbībai un reģionu, kas definēts kā tūrisma funkciju realizācijas vieta. No attīstības viedokļa tūrisma reģions ir noteikta veida ekonomiskais reģions.

Termins „reģionālais tūrisms” nozīmē tūrismu kādā konkrētā reģionā. Ir iespējams apskatīt reģionālo tūrisma no globāla un vietēja nozīmē.

Ja termins „reģions” attiecas uz visu valsts teritoriju, nevis „reģionālo tūrismu”, mēs varam apskatīt to globālā kontekstā. Šajā gadījumā mēs varam uzsvērt valsts reģionālo specifiku globālā kontekstā.

Reģionālais tūrisms vietējā kontekstā tiek lietots, ja termins „reģions” attiecas uz kādu daļu no valsts teritorijas, jo daudzu valstu teritorijas tiek dalītas administratīvi teritoriālās vienībās - reģionos.

Reģionālo tūrismu vietējā aspekta pētījuma autors definē šādi: tūrisms, kas darbojas ar tūrisma resursu (dabas, kultūras un vēsturisko) un tūrisma infrastruktūras palīdzību teritorijā, kas ir definēta kā administratīva vienība „reģions” valstī.

Reģiona tūrisma potenciāls ir dabas, vēstures un kultūras objektu un parādību kopums, kā arī sociāli ekonomiskie un tehnoloģiskie priekšnoteikumi tūrisma darbības organizācijai konkrētajā teritorijā (Svjatoho N.V., 2007).

Reģiona tūrisma potenciāla pamatelementu noteikšana no ekonomikas viedokļa un tās īpašību kā sistēmas izpēte ir būtiska, jo tā ļauj: • pilnīgāk atklāt potenciālus, kas ir iekļauti kopējā tūrisma potenciālā šajā

reģionā; • precīzāk aprēķināt tā vērtību; • izskaust apkopojošo pieeju, kas padara tūrisma potenciālu reģionā par

vienkāršu potenciālu summu; • izpētīt iespēju integrēt potenciālus, kas ir iekļauti reģiona tūrisma potenciāla (Svjatoho N.V., 2007).

Būtisks punkts tūrisma kopējā potenciāla sastāva izpētē reģionā ir izskatīt to kā sistēmu. Kā zināms, sistēma ir vairāku mijiedarbīgu elementu kopums, kas ir saistīti savā starpā un veido vienu veselumu.

Strukturālā plānā reģiona tūrisma potenciālu ir vērts piedāvāt kā saistīto potenciālu kopumu: dabas resursu, vēstures, kultūras, ekonomisko un sociālo.

Reģiona tūrisma pievilcīgums ir tā objektīvo un subjektīvo īpašību, materiālo un nemateriālo faktoru kopums, kas ietekmē tūrisma darbības rezultātus un nosaka reģiona pievilcīgumu tūristiem un tūrisma darbības subjektiem, kas ietver resursu

15

un tūrisma darbības infrastruktūras potenciālu un sociāli institucionālos riskus, kas saistīti ar darbību šajā teritorijā (Slavins V.V., 2013)

Tūrisma pievilcīgumu atšķirībā no tūrisma potenciāla, kas ir piedāvājuma daļa, saista tūrisma produktu un pakalpojumu piedāvājums un pieprasījums tirgū. (Teteņkina O.L., 2013).

Eksperti Pasaules ekonomikas forumā, kas notika Davosā 2007. gadā, noteica tūristu piesaistes rādītājus valstij. Tie var būt valsts politika tūrisma jomā, nacionālās īpatnības, infrastruktūra, atpūtas cena u.c. Īpaši nozīmīgi ir vides un drošības faktori.

Reģiona pievilcība tūristiem ir atkarīga no konkrēto valstu tūristu vēlmēm, bet ir arī vairāki vispārēji nosacījumi, kas nosaka valsts tūrisma biznesa attīstības perspektīvas dažādās valstīs. Jauno indeksu sauc par Ceļojumu un tūrisma konkurētspējas indeksu - TTCI (Travel and Tourism Competitiveness Index) (Cornelius P.K., 2003). Tas nosaka faktorus, kas ceļošanas un tūrisma sfēras attīstību dažādās valstīs padara pievilcīgu. Vērtējums atspoguļo tūrisma produkta īpašības valstī, kā arī faktorus, kas ietekmē tūrisma attīstību.

1.2. Faktori, kas ietekmē reģionālā tūrisma attīstību Faktors tūrismā ir laiks vai būtisks apstāklis tūrisma praksē. Faktori, kas ietekmē tūrisma attīstību, ir daudzveidīgi un daudzšķautņaini. Labvēlīgu faktoru klātbūtne veido atsevišķu reģionu un valstu līderību pasaules tūrismā, un otrādi, nevēlami faktori samazina tūristu plūsmu ((Judy, L. Randall, and Larry D. Gustke, 2002), (Vetitnev A., Romanova G., 2013), (Makarenko S.N. Saaks A.E., 2003).

Jautājumi, kas saistīti ar faktoru ietekmi uz tūrisma industriju, ir pētīti nepietiekamā līmenī, kas negatīvi ietekmē tūrisma attīstību kopumā un padara šīs problēmas risinājuma meklēšanas aktuālu (Gatauļina C, Ovčarenko H., 2014) (Osipova J.E., Širihima J.J., 2011) (Veļeva S.A., Veļevs A.I., 2012).

Tūrisma attīstība kopumā ir atkarīga no nosacījumu kopuma: dabas, ģeogrāfisko, vēsturisko, politisko, sociālo, ekonomisko, demogrāfisko, kas veidojas sabiedrībā, un faktoriem, kas tos nosaka. Tūrisma pakalpojumu tirgus attīstības faktorus ir pieņemts dalīt ārējos un iekšējos.

Ārējie (eksogēnie) faktori ietekmē tūrismu ar demogrāfiskajām un sociālajām izmaiņām; ekonomisko un finanšu attīstību, politiskās un tiesiskās iekārtas izmaiņām, tehnoloģiskajām izmaiņām, tirdzniecības attīstību. Uz iekšējiem faktoriem var attiecināt reģiona ģeogrāfisko stāvokli, politiskās attiecības starp valstīm, starptautisko darba dalīšanu, cenu līmeni starptautiskajā tirgū un dažādās valstīs (Ramin Asadi, 2011), (Thitthongkam T.,Walsh J., 2011), (Zapalska A.,Vaidayanathan G., Brozik D., 2012).

Noteicošie ir tūrisma pakalpojumu tirgus attīstības iekšējie faktori. Starp tiem ir:

• valsts dabas un ģeogrāfiskās īpatnības un klimatiskie apstākļi, dabas resursu esamība un kvalitāte, to ērtas izmantošanas iespējas (Agnew, M. & Palutikof,

16

J., 2006), (Amelung, B. & Viner, D., 2006), (Buerki, R., Elasser, H., Abegg, B., 2003);

• ekonomiskā situācija valstī (Kareen El Beyrouty, Andrew Tessler, 2013), (Raimond D Y.C. Tse, 2001), (Wilson S., Fesenmaier D., Fesenmaier J., 2001);

• valsts iekšējā politika, politiskā stabilitāte, valsts iekārta (Zsófia Papp, Ágnes Raffay, 2010), (Dwyer, L, Mellor, R, Livaic, Z, Edwards, D, & Kim, C, 2004);

• ražošanas potenciāla attīstības līmenis, iedzīvotāju struktūra, un labklājības līmenis (Brian R.Copeland, 1999), (Bharat R Hazari, Reza Hoshmand, 2011);

• iespēja saņemt atvieglojumus un atlaides tūrisma pakalpojumiem, pateicoties valsts finansējumam un sabiedriskajām organizācijām, uzņēmumiem un iestādēm.

• tūrisma infrastruktūras un transporta tīklu attīstības līmenis (Seetanah B., Juwaheer T. D., Lamport M. J., 2011), (Jameel Khadaroo, Boopen Seetanah, 2007);

• sabiedrības dzīves līmenis, iedzīvotāju izglītības un kultūras līmenis (Greg Richards,Julie Wilson, 2007).

Runājot par ietekmi uz tūristu aktivitāti, visi faktori iedalās piesaistes faktoros (mudina ceļot - dabas, kultūras un sociālie apstākļi valstī, kurā veidojas tūristu plūsmas) un pieprasījuma diferenciācijas faktorus (ietekmē ceļojuma galamērķa izvēli - tūrisma resursi, infrastruktūras attīstības līmenis, sociāli ekonomiskās attīstības līmenis valstī). (Puzakova J.P., Čestņikova V.A., 1997) (Martin Lohmann, 2004 ), (Shahram Gilaninia, Roya Sharifi, 2013), (Turner, Lindsay W and Witt, Stephen F., 2001). Ņemot vērā tūrisma attīstības ietekmes mehānismu, var noteikt objektīvos faktorus, kas izveidojušies līdz ar sabiedrības vēsturisko attīstību, un tos, kas mērķtiecīgi regulē tūrisma aktivitātes - pirmās grupas faktorus. Uz otro attiecas valsts politika tūrismā, tūrisma likumdošanu pieejamība un saturs, tūrisma izglītība sabiedrībā u.c. (Irina-Virginia Drăgulănescu, Maricica Druţu, 2012), (Quang Hung Do, Jeng Fung Chen, 2013), (Тарасова О.Ю., 2010).

Ārzemju speciālisti (Akiko Kondo, Akio Kondo, 2013), (Bonn, M. A. and Harrington,J., 2008), (Sandro Formica, 2000) uzskata, kas galvenie faktori, kas nosaka tūrisma reģiona pievilcību, ir: reģiona pieejamība, tā daba un klimats, vietējo iedzīvotāju attieksme pret iebraucējiem, reģiona infrastruktūra, cenu līmenis, vairumtirdzniecības stāvoklis, sporta, atpūtas un izglītības iespējas, kultūras un sociālās raksturīpašības.

1.3. Reģionālā tūrisma pētniecības metodes Tūrisma pievilcības novērtēšana, tūrisma potenciāla un tūrisma efektivitātes noteikšana teritorijā ir ļoti sarežģīta pētniecības problēma.

17

Populārākās vispārējās reģionālā tūrisma pētniecības metodes ir aprakstošā metode, kas bieži ir saistīta ar statistikas datu izmantošanu. Šādos pētījumos plaši tiek lietota statistiskā novērtējuma metode (funkciju noteikšana saskaņā ar novērojumu rezultātiem), hipotēžu pārbaudes statistiskā metode u.c. Statistisko metodi izmanto, lai analizētu socioloģiskās aptaujas, kas ļauj izmantot salīdzinošo metodi un izcelt atšķirības starp sociokulturālajām sistēmām. Šādu pētījumu rezultāti ir svarīgs rīks, lai pamatotu tūrisma un aktīvās atpūtas attīstību. (Veal, A. J., 2006), (Fodness, D., 1994), (Reid, L. J., & Andereck, K. L., 1989).

No galvenajām pētniecības metodēm, ko izmanto tūrisma pētniecībā, ir ieteicams izcelt tās, kas izmanto sekundāro informāciju kartēs un uzskaites datos. Kā arī metodes, kas pamatojas uz primārajiem datiem, kas iegūti, izmantojot anketas, novērojumus, intervijas. Polijas zinātnieks A. Kowalczyk, uzskata, ka tūrisma aktivitātes pētījumos jāiekļauj arī tūrisma ceļvežu, brošūru, reklāmu, tūrisma objektu, tūrisma programmu, aktivitāšu analīze, un pat apraksti daiļliteratūrā. Galu galā, šie komponenti veido datu bāzi, kas satur konkrētu informāciju (Kuziks S.P., 2011).

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sistemātiskajai metodei (vai sistemātiskās analīzes metodei). Tiek pētīta sistēma (t.i. materiālo un ideālo objektu kopums), attiecības, tās sastāvdaļas un to attiecības ar ārējo vidi. Šajā gadījumā tiek noteikts, ka šīs attiecības un mijiedarbības veicina jaunas sistēmas īpašības, kas trūkst veidojošajos objektos. Analizējot parādības un procesus sarežģītās sistēmās, tiek apskatīti daudzi faktori (pazīmes), kuru vidū ir svarīgi spēt izcelt svarīgākos un atmest sekundāros (Guļajevs V.G., 2008).

Analizējot reģionālo tūrismu, plaši tiek izmantotas tādas metodes kā korelācijas un regresijas analīze, faktoru analīze, klasteru analīze. (Wen, B. Y., Liang, M. Z., 2007), (Hassan, S. S, 2000), (Smith, S. L., 2014), (Gorbunovs N.P., Jacenko O.N., Neboga I.A., 2013).

Korelācijas un regresijas analīze ļauj veikt secinājumus par ievērojamo statistisko nozīmīgumu starp tūrisma pakalpojumu tirgus rādītājiem un reģiona demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās un ražošanas sfēras faktoriem (Palmer, A. L., Sese, A., & Montano, J. J., 2005), (Dritsakis, N., 2004).

Lai veiktu datu statistisko analīzi un prezentētu pētījumu rezultātus darbā tika izmantota SPSS pakete – „Statistical Package for the Social Sciences”, versija 20, kas paredzēta Windows.

Datu statistiskā analīze, kas veikta darba ietvaros, sastāvēja no šādiem etapiem: informācijas analīze, kas ļāva izmantot un aprakstīt novērotās likumsakarības, faktoru analīze, klasteru analīze, korelācijas un regresijas analīze.

Korelācijas un regresijas analīzes metode ir viens no rādītāju grupas pētniecības instrumentiem, lai izceltu cēloņu un seku sakarības.

18

Faktoru analīze ļauj samazināt izskatāmo parādību dimensionalitāti, pārejot no indikatoriem uz agregātiem rādītājiem un latentiem mainīgajiem, kas raksturo izskatāmās parādības (Cha, S., McCleary, K. W., & Uysal, M., 1995), (Wang, C. L., & Ahmed, P. K., 2004).

Klasteru analīze izcelto faktoru plaknē palīdz klasificēt reģionus saskaņā ar izskatāmajām parādībām. Darbs ar izceltajiem klasteriem ļauj analizēt sakarības augstākā un kvalitatīvākā līmenī. (Brougham, J. E., & Butler, R. W., 1981), (Ryan, C., 1995), (Fodness, D., & Murray, B., 1997).

1.4. Statistiskā uzskaite tūrismā Efektīvas tūrisma politikas īstenošanas nav iespējama bet uzticamas, efektīvas un operatīvas statistiskās informācijas ievākšanas, apstrādes un analīzes sistēmas. Statistiskās uzskaites problēmas ir svarīgākās tūrisma pētniecībā (Finn M., 2000), (Palmer, A. L., Sese, A., & Montano, J. J., 2005), (Smith S. L., 2011), (Massieu A., 2001).

Pašlaik tūrisma statistika, ietverot lielu jautājumu klāstu, tiek ievākta, lai novērtētu starptautiskā tūrisma ieguldījumu valsts ekonomikā, t.i., tā ietekmi uz maksājumu bilanci, lai atklātu jaunus virzienus un tendences tūrisma attīstībā, lai plānotu materiāli tehnisko bāzi, lai veiktu mārketinga pētījumus un piedāvātu tūrisma produktus potenciālajiem patērētājiem.

Katram uzskaitītājam statistisko novērojumu virzienam ir konkrēts informācijas lietotājs. Tās ir valdības, valsts tūrisma iestādes un tūrisma produktu un pakalpojumu ražotāji. Darba procesā tiem visiem ir nepieciešama jaunākā informācija par tūrismu un tās satura novērtējums, apjoms, forma un periodiskums (Bigano A., 2007).

Ievērojams informācijas avots par pasaules tūrisma attīstību ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) datu banka. Šīs organizācijas mājaslapā ir pieejama informācija par tūrisma attīstību visā pasaulē, reģionos un atsevišķās valstīs, kā arī materiāli, kas ir veltīti tūrisma attīstības problēmām. Tūrisma attīstības statistikas dati ir arī ikgadējos izdevumos, kuras izdod specializētās ANO organizācijas, it īpaši UNESCO (UNWTO ELibrary, 2015), (World and regional statistics, national data, maps, rankings, 2015), (World Development Indicators, 2015), (World Travel and Tourism Council Data Gateway, 2014) .

Tūrisma statistikā ir šādas problēmas: (Bentley R. B., 1996):

• Salīdzināmība bez datiem. Tā paredz iespēju salīdzināt datus, lai noteiktu tendences, tūrisma attīstības modeļus, izmaiņas, kas notiek tajā, telpā un laikā; līdzīgu rādītāju attiecības novērtējumus, kas saistīti ar dažādām valstīm, u.c. Statistikas dati bieži vien nav salīdzināmi, jo atšķiras to priekšmetiskais saturs, aprēķina metodes un mērvienības. Tomēr daudzos gadījumos atšķirīgie dati var būt salīdzināmi.

19

• Statistiskās informācijas pilnīgums un ticamība. Citiem vārdiem sakot, vieds, kādā var iegūt visu nepieciešamo informāciju par starptautisko tūrismu un aizpildīt tukšumus ar ticamiem datiem.

• Tūrisma rādītāji: iebraucēji, ienākumi un izdevumi, kas satur vērtīgu informāciju par ieceļotāju un tūristu raksturojumiem un aktivitāti, nesniedz priekšstatu par tūrisma produktu un tā sastāvdaļām, darbības veidiem, kas ietverti tūrisma industrijā. Informācijas bāzes šaurība, metodoloģiskās vienotības trūkums un nespēja pielīdzināt citu nozaru rādītājiem izraisa nepietiekamu tūrisma lomas novērtējumu ekonomikā. Lai gan tūrisma sektora loma ekonomikā ir acīmredzami ievērojama, tā nav pietiekami atspoguļota statistikā.

Terminu „Satellite Account” („palīgrēķins”) pirmo reizi ieviesa ANO ar mērķi izmērīt ekonomikas sektorus, kas nacionālajos aprēķinos netiek uzskatīti par patstāvīgām nozarēm. Tūrismam, kas atrodas vairāku ekonomikas nozaru krustcelēs, piemēram, transports, viesnīcu un restorānu bizness, atpūta, izklaide u.c., ir grūti noteikt attiecību starp tūristu izdevumiem un kopējo preču un pakalpojumu skaitu, kas ražoti valstī. (Tourism Satellite Account: Recommended Methodological Framework, 2001).

TSA metodika ir jauns tūrisma statistikas instruments, kas paredzēts vienotai pieejai, nosakot starptautiskos standartus, uzskaitot saražotās preces un pakalpojumus, veidojot attiecību starp šiem rādītājiem un citu ražošanas nozaru rādītājiem, un beigās salīdzinot šos rādītājus starp valstīm un valstu grupām (Libreros M., Massieu A., Meis S., 2006), (Jones C., Munday M. , 2007), (Modelling tourism and travel using tourism satellite accounts and tourism policy and forecasting models, 2001).

Galvenā TSA atšķirība ir ne tikai ģenerēto ienākumu uzskaite, bet arī tūrisma nozares ietekmes uz iedzīvotāju nodarbinātību uzskaite.

Ar TSA palīdzību iespējams uzskaitīt naudas līdzekļu plūsmas, ko veido ne tikai tūrisma nozare (robežas šķērsošanas skaits, transporta veidi, kas izvēlēti ceļošanai, ceļošanas mērķi u.c.), bet arī naudas plūsmas saistītās dažādās ekonomikas nozarēs (suvenīru pārdošana, sabiedriskā ēdināšana, izklaides industrija, kultūras un tirdzniecības uzņēmumi u.c.) (Heerschap N. M., 1999).

1.5. Tūrisma statistikas nacionālā sistēma Azerbaidžānā Nepieciešamība pareizi veidot primāro uzskaiti tūrisma industrijā ir acīmredzama un saistīta ar kopējām tendencēm Azerbaidžānas integrācijā Eiropā visām darbības jomās. Procesi, kas ir saistīti ar statistiku, primāro uzkaiti, ievērojami atpaliek no starptautiskajām tendencēm. Šo kavēšanos var skaidrot ar to, ka vadības subjektu speciālisti pirmajos valstiskuma izveides gados lēma par lielu skaitu organizācijas jautājumu.

Azerbaidžānā ar tūrisma statistiku nodarbojas Valsts Statistikas komiteja. Komiteja atbild par statistisko novērojumu organizēšanu tūrisma statistikas jomā.

20

Lai pilnībā ietvertu statistikas novērojumos organizācijas, kas nodarbojas ar tūrismu, lai uzlabotu un centralizētu darbus, kas veicami tūrisma statistikā, kā arī lai iegūtu pilnīgāku informāciju par tūrismu, 2006. gadā Komitejā tika radīts tūrisma statistikas sektors. Papildus Komitejai ar tūrisma datu ievākšanu nodarbojas Kultūras un tūrisma ministrija.

Azerbaidžānas Valsts statistikas komiteja ir neatkarīga centrālā iestāde, kas regulē darbinieku ekonomisko, statistisko, reģistrācijas darbību izpildvaras centrālo iestāžu sistēmā. Norādītā komiteja veic savu darbību, vienlaicīgi pētot sociāli ekonomiskos procesus, kas notiek valstī. Tāpat komiteja sniedz informāciju par sociāli ekonomisko stāvokli valstī, kā arī atbild par to, lai tiktu realizēta politika, kas vēršama uz statistiskās informācijas nozīmīguma palielināšanu.

Starpuzņēmumu statistikas darba grupa nepastāv. Tikai vienu reizi gadā, pateicoties Komitejas centieniem, notiek tūrisma statistikas seminārs, kurā piedalās Kultūras un tūrisma ministrijas, Migrācijas dienesta, Robežsardzes, Centrālās bankas, Ekonomiskās attīstības ministrijas pārstāvji u.c.

Dati, kas atspoguļo reģionālā tūrisma attīstību, ir piedāvāti Azerbaidžānas Valsts statistikas komitejas mājaslapā (The State Statistical Committee of the Republic of Azerbaijan, 2015).

Pirmās nodaļas secinājumi

• Jēdzieni, kas saistīti ar reģionālo tūrismu, tūrisma pievilcību un tūrisma potenciālu, ir nepietiekamo standartizēti, kas rada nepieciešamību autoram ieviest jēdzienus un ļauj izskatīt reģionālo tūrismu Azerbaidžānā globālā un lokālā kontekstā. Turklāt, reģionālā tūrisma jēdziens var būt tieši saistīts ar ekonomiskā reģiona jēdzienu, kas ir Azerbaidžānas loma kopumā, jeb ekonomiskajiem reģioniem valstī.

• Reģionālā tūrisma pētniecības metodes var būt kvalitatīvas un kvantitatīvas. Efektīvāka ir mūsdienu kvantitatīvo metožu izmantošana, piemēram, faktoru analīze, klasteru analīze, risinājumu tīkli, ar turpmāku iegūto rezultātu kvalitatīvo interpretāciju.

• Statistiskā uzskaite tūrismā, neskatoties uz problēmām, kas saistītas ar datu ticamību, pilnīgumu un salīdzināšanu, ļauj ievākt lielu datubāzi, ko var izmantot kā sekundāros datus empīriskos pētījumos.

• Faktori, kas ietekmē reģionālā tūrisma attīstību, ir daudzējādi, dažādi, tie var tikt pakļauti dažādām klasifikācijām. Visi faktori, ko autors apskata šajā nodaļā, pēc sava konteksta ir globāli vai lokāli, vai darbojas divos līmeņos (globāls un lokāls), yāpēc reģionālā tūrisma faktoru ietekmes analīze tika veikta abos līmeņos. Globālā pētījuma pamatā ir klasifikācija, kuru piedāvā TTCI, savukārt lokālā konteksta analīzes analīzi veica, izmantojot Azerbaidžānas Republikas Valsts komitejas statisktikas datus un rādītājus.

21

2. TŪRISMA JOMAS KONKUR ĒTSPĒJAS PĒTĪJUMS, PAMATOJOTIES UZ TTCI (TRAVEL AND TOURISM COMPETITIVENESS)

2.1. Ceļošanas un tūrisma jomas konkurētspējas indekss Ceļošanas un tūrisma jomas konkurētspējas indekss attiecas uz reitinga rādītājiem. Reitinga rādītāju izmantošana ir saistīta ar pieaugošo informācijas apjomu, kuru nepieciešams sistematizēt, un novērtēt tā īstenumu, kvalitāti un izmantošanas iespējas dažādu uzņēmumu un tautsaimniecības objektu attīstības privātiem un stratēģiskiem uzdevumiem (Савина А.В., 2006.). Svarīgs reitinga veikšanas instruments ir socioloģiskie pētījumi. Tie uzsver, ka reitings ir novērtēšanas rādītājs, kas veidots, ņemot vērā profesionāļu viedokļus. Tādējādi reitings ir komplekss integrāls rādītājs, kas ietver vairākus lietotājam svarīgus pētāmā objekta novērtēšanas parametrus (Savina A.V., 2006).

Tūrisma reitingu iespējams iedalīt reģionālajos, nacionālajos un starptautiskajos. Viena no svarīgākajām reitinga funkcijām ir ne tikai reģiona pozīcijas noteikšana rangu tabulās, bet arī reitinga stimulējošā ietekme uz virzīšanu tirgū, izmantojot rādītāju kompleksa progresīvo pieaugumu, kas raksturo tūrisma un atpūtas darbību. Tādējādi, veidojot tūrisma reitingu sistēmu, iespējams vadīt tūrisma attīstību starptautiskā līmenī, bet valsts iekšienē – nacionālā, reģionālā un pašvaldības līmenī (Kružaļins V.I., Šabaļina N.V., Vaļkova V.V., 2001).

Var izcelt četras galvenās reitingu funkcijas tūrismā:

1. Informatīvā. Reitings ir informācijas avots par novērtējuma objektu, kas ietver parametru kompleksu, kas interesē informācijas saņēmēju.

2. Stimulējošā. Reitings stimulē novērtējamo objektu veikt darbības, lai uzlabotu savu stāvokli.

3. Starpnieciskā. Reitings ļauj samazināt subjektīvo faktoru ietekmi, kas ierasti ietekmē viedokļa veidošanos par novērtējuma objektu.

4. Kontroles. Reitingu var izmantot pats novērtējuma objekts, lai virzītu un veidotu pozitīvo tēlu, piesaistītu jaunus klientus (pircējus) un partnerus, veidotu cenas u.c.

Tūrisma reitingu sistēma sniedz iespēju atrisināt jebkuru uzdevumu kompleksu, gan kompleksas informācijas sistematizāciju un saņemšanu par novērtējuma objektu, gan stimulēt tūrisma, atsevišķu tūrisma uzņēmumu un galamērķu attīstību, gan veidot labvēlīgu ārējo un iekšējo vidi tūrisma attīstībai; tas nozīmē, ka ir iespējams vadīt tūrisma industriju reģionālā un valsts līmenī. Ideālā gadījumā tūrisma attīstības reģionālo reitingu sistēmai vajadzētu būt saistītai ar valsts un starptautisko reitingu sistēmu Kružaļins V.I., Šabaļina N.V., Tuļskaja N.I., 2011).

Ceļojumu un tūrisma konkurētspējas indeksu (The Travel & Tourism Competitiveness Index, TTCI) izstrādāja Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum, Ženēva, Šveice). Ikgadējais reitinga pētījums tika veikts no

22

2007. gada līdz 2009. gadam, bet no 2010. gada pētījums tiek veikts vienu reizi divos gados. Tā sagatavošanas gaitā izmanto datu kombinācijas no pieejamajiem avotiem un informāciju no starptautiskajām organizācijām un cetūrisma jomas ekspertiem. Pētījumu veic World Economic Forum ciešar stratēģisko partneri Booz&Company un ar datu partneriem: Deloitte, Starptautisko gaisa satiksmes asociāciju (IATA), Starptautisko Dabas saglabāšanas savienību (IUCN), Pasaules tūrisma organizāciju (UNWTO) un Pasaules Ceļojumu un tūrisma padomi (WTTC). Strādājot ar pāEconomic Forum veido arī svarīgu saikni ar galvenajiem nozares partneriem: Airbus/EADS, BAE (Dupeyras, A. and N. MacCallum , 2013) Economic Development Board, Bombardier, Delta, Deutsche Lufthansa/Swiss, Embraer, Etihad Airways, Jet Airways, Hilton, Lockheed Martin, Marriott, Safran, Starwood Hotels & Resorts, VISA.

2.1. att. TTCI Struktūra 2015 Avots: (WEF, 2015) TTCI veido pasaules valstu reitingu pēc to pievilcīguma tūrisma industrijas attnevis mēra valsts pievilcīgumu kā tūrisma galamērķi. Runa ir par šo valstu tsektora pievilcīgumu investoriem un uzņēmējiem, nevis pašiem tūristiem.

Score TTCI variē no 1 līdz 7 ballēm (no ļoti zema līdz ļoti augstam lKopējais indekss sastāv no 4 pamata apakšindeksiem. Katrs apakšindekss iedalbāzes sastāvdaļām (WEF, 2015).

TTCI 2015

Labvēlīgas vides apakšindekss

Biznesa vide

Drošība

Veselība un higiēna

Cilvēkresursi un darba tirgus

ICT gatavība

T&T politikas un labvēlīgu apstākļu

apakšindekss

Ceļojumu un tūrisma

prioritizācija

Starptutiskā atvērtība

Cenu konkurētspēja

Vides ilgtspējīgums

Infrastruktūras apakšindekss

Gaisa satiksmes infrastruktūra

Sauszemes un ostu

infrastruktūra

Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra

jums tiek veikts vienu reizi ācijas no pieejamajiem

ā ām un ceļojumu un jumu veic World Economic Forum ciešā sadarbībā

isko partneri Booz&Company un ar datu partneriem: Deloitte, ciju (IATA), Starptautisko Dabas

āciju (UNWTO) un ājot ar pārskatiem, World

gu saikni ar galvenajiem nozares partneriem: Systems, Bahrain

Economic Development Board, Bombardier, Delta, Deutsche Lufthansa/Swiss, Embraer, Etihad Airways, Jet Airways, Hilton, Lockheed Martin, Marriott,

ūrisma industrijas attīstībai, i. Runa ir par šo valstu tūrisma

ūristiem.

ī ļoti augstam līmenim). apakšindekss iedalās 2-5

Dabas un kultūras apakšindekss

Dabas resursi

Kultūras resursi

23

2.2. Azerbaidžānas reģionālā tūrisma empīriskais pētījums, pamatojoties uz TTCI

Azerbaidžāna ieņem 84. vietu pētījuma „Travel and Tourism Competitiveness Index 2015” konkurētspējas reitingā tūrisma un ceļošanas sektorā (WEF, 2015). Kopumā pārskata ietveros tika novērtēts 141 valsts tūrisma potenciāls. Vērtējot uzņēmējdarbības klimata labvēlīgumu, Azerbaidžāna ieņem 65. vietu. VEF atskaitē diezgan augstu tika novērtēts drošības līmenis valstī – 36. vieta, veselības aizsardzības sfērā – 44. vieta, darba resursu jomā – 36. vieta, IKT – 52. vieta, tūrisma sfēra prioritāte – 58. vieta. Cenu konkurētspējas jomā 65. vieta. Starptautiskās atklātības jomā Azerbaidžāna ierindojās 107. vietā. Apkārtējās vides attīstības jomā Azerbaidžāna ierindojās 95. vietā, aviopārvadājumu infrastruktūras jomā – 84. vietā, sauszemes un ūdens transporta infrastruktūras jomā – 65. vietā, kultūras apskates objektu ziņā - 75. vietā, tūrisma pakalpojumu infrastruktūras jomā – 93. vietā, dabas skaistuma ziņā – 130. vietā (WEF, 2015).

Analizējos konkurētspējas datus un galvenos komponentus, var izcelt šādas problēmas Azerbaidžānā ceļojumu un tūrisma sfērā: augstas tūrisma maršrutu un atveseļošanās programmu cenas, nepietiekami mūsdienīga atpūtas un izklaides infrastruktūra, nepietiekama tūristu informētība par reģionālajām tūrisma programmām un maršrutiem, cenas tūrisma pakalpojumu konkurētspēja, augstas gaisa un sauszemes transporta cenas, nepietiekams skaits pasākumu ekoloģisko rādītāju uzlabošanai.

Kopumā beigu reitingā Azerbaidžāna apsteidz kaimiņvalstis: Armēniju 11 kategorijās, Gruziju 5 kategorijās, Krieviju 6 kategorijās, Turciju 7 kategorijās, Irānu 12 kategorijās. Starp citu, starp faktoriem, kas ietekmē rādītāju pazemināšanos Azerbaidžānā, ir tie, kas ietverti kopējā nozares kategorijā, bet nav gluži saistīti ar Kultūras un tūrisma ministrijas saistīto kompetenci un darbību.

2.1. tabula Azerbaidžānas tūrisma jomas konkurētspējas reitinga dinamika

Gads 2008 2009 2011 2013 2015 Valstu skaits 130 133 139 140 141 TTCI Ceļošanas un tūrisma konkurētspējas indekss 79 76� 83� 78� 84�

A Apakšindekss A: T&T regulējums 62 47� 59� 46� A.01 Politikas noteikumi 72 65� 74� 85� A.02 Vides ilgtspējīgums 101 72� 92� 67� 94� A.03 Drošība 43 37� 57� 52� 36� A.04 Veselība un higiēna 49 39� 54� 34� 44�

A.05 Prioritātes ceļošanā un tūrismā 101 66� 54� 48� 58� B Apakšindekss B: Uzņēmējdarbības vide un infrastruktūra

79 84� 87� 87

B.06 Gaisa satiksmes infrastruktūra 79 78� 83� 83 84� B.07 Ceļu satiksmes infrastruktūra 52 66� 58� 57� 65� B.08 Tūrisma infrastruktūra 92 34� 96� 109� 93� B.09 ICT infrastruktūra 84 95� 88� 63� 52� B.10 Cenu konkurētspēja Ceļošanas un 62 112� 76� 77� 65�

24

Tūrisma indeksā C Apakšindekss C: Ceļošanas un Tūrisma cilvēku, kultūras un dabas resursi

105 105 105 96�

C.11 Cilvēkresursi 54 96� 49� 59� 36� C.12 Afinitāte ceļošanā un tūrismā 69 64� 98� 62� C.13 Dabas resursi 110 79� 109� 110� 130 C.14 Kultūras resursi 99 100� 81� 85� 75�

Avots: izstrādājis autors, pamatojoties uz Travel and Tourism Competitiveness Report 2008, 2009, 2011, 2013, 2015 (WEF, 2015)

2.3. Klasteru nodalīšanas un analīze TTCI komponentu plaknē Starptautiskais tūrisms, būdams valsts tiešo un netiešo ienākumu avots, stimulē dažādu nozaru attīstību, kas tieši neattiecas un tūrisma infrastruktūru, izmantojot multiplikatora efektu. Šajā sakarā aktuāla ir jaunu metodoloģisko veidu izstrāde, lai izmērītu un novērtētu valstu starptautisko konkurētspēju ar mērķi skaidri pozicionēt valsti mūsdienu konkurencē par tūrisma ienākumiem. Izstrādātajā metodoloģijā ir piedāvāts izmantots klasteru analīzi, pamatojoties uz REF informatīvo bāzi, lai izceltu valstu klasterus atkarībā no tūrisma potenciāla tuvības un konkurences rādītāju līdzības. Klasteru analīze tūrisma konkurētspējas komponentu plaknē kā analīzes metode tika izmantota Širihinas darbos (Širihina J.J., 2012) (Jovanović S., Janković V., 2014). Saskaņā ar aprēķinu rezultātiem veidojas valstu klasteri, kas ir sagrupēti atkarībā no to līdzības konkurētspējas, kā arī tūrisma resursu un infrastruktūras attīstības rādītāju ziņā. Tas ļaus noteikt valsts pozīciju starp blakus esošajām klastera valstīm saskaņā ar tūrisma attīstības līmeni un veikt secinājumus par ieteicamo tūrisma specializāciju. Pētījuma empīriskā bāze sastāv no apakšindeksiem, komponentiem un indikatoriem, kas ir TTCI indeksa sastāvā (The Travel and Tourism Competitiveness Index Data Analyzer, 2015). Izvēlētais pētniecības kopums sastāv no 75 valstīm. Kopumā ir valstis, ar kurām Azerbaidžānai ir tūrisma sakari un aktivitāte. Lai izanalizētu konkurētspējas indeksa faktoru struktūru, tika veikta faktoru analīze konkurētspējas komponentu plaknē, kas raksturo tūrisma industrijas potenciālu konkrētā valstī. Faktoru analīze tika veikta, izvēloties faktorus ar galvenajiem komponentiem un turpmāko Varimax rotāciju (Extraction Method: Principal Component Analysis. Rotation Method: Varimax with Kaiser Normalization). Varimax ir taisnleņķa rotācija, kuras laikā tiek veikta mainīgo ar augstu faktoriālo slodzi skaita minimizācija. Šīs metodē tiek izmantota visbiežāk, jo tā atvieglo faktoru interpretāciju. Turklāt šādā veidā izceltie faktori vāji mijiedarbojas savā starpā. Kaizera-Meiera-Olkina izlases pietiekamības kritērijs (Kaiser-Meyer-Olkin Measure of Sampling Adequacy - KMO) ir vienāds ar 0,837, kas norāda uz faktoriālās analīzes izmantošanas lietderīgumu indeksa struktūras analīzei.

25

2.2. tabula Komponenti un to faktoru slodzes, ceļošanas un tūrisma jomas konkurētspējas

indeksa faktoru struktūras plaknē

Konkurētspējas komponenti Faktori

F1 F2 IKT gatavība 0,885 0,263

Drošība 0,845 -0,075 Vides ilgtspējīgums 0,821 0,059

Cilvēkresursi un darba tirgus 0,820 0,272 Ceļu un ostu infrastruktūra 0,748 0,365

Veselība un higiēna 0,726 0,108 Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra 0,704 0,348

Cenu konkurētspēja -0,679 -0,312 Starptautiskā atvērtība 0,653 0,434 Uzņēmējdarbības vide 0,642 0,231

Prioritātes ceļošanā un tūrismā 0,520 0,441 Dabas resursi 0.053 0,904

Kultūras resursi un biznesa ceļojumu 0.008 0,884 Gaisa satiksmes infrastruktūra 0,465 0,771

Avots: izstrādājis autors, pamatojoties uz TTCI 2015 Indeksa divu faktoru struktūru nosaka šādi faktori: F1 – Veicinošā vide, F2 – Dabas un kultūras resursi Faktoru skaitliskie rādītāji tika iegūti kā faktoru analīzes rezultāts. Tie ir standartizēti un optimāli der salīdzinošās analīzes veikšanai.

Indikatoru faktori, kas nosaka izcelto faktoru semantiku, ir parādīti Tabulā 2.2.

Pirmais no izceltajiem faktoriem (F1) skaidro 44,4% no summārās dispersijas, F2 faktors – 22,5%. Kopējais summārās dispersijas procents, ko skaidro izceltie faktori, ir 66,9%.

2.2. att. Vidējās standartizēto konkur ētspējas faktoru vērt ības T&T kl āsteros

Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI Data Analyzer, http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform Tūrisma nozares jomā esošo faktoru divpakāpju klāsteranalīze ļāva grupēt valstis trīs viendavbīgos klāsteros (turpmāk – T&T klāsteri):

26

2.3. att. Valstu izvietojums T&T klāsteros

Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI Data Analyzer, http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform Pirmais klāsteris (CL1) aptver 21 valsti (28% no kopskaita). Vidējās abu faktoru vērtības šajā klāsterī ir zemākas par vidējām vērtībām kopumā.

Otrais klāsteris (CL2) aptver 33 valstis (44% no kopskaita). Šajā klāsterī pirmā faktora (F1) vidējā vērtība ir augstāka par kopējo vidējo vērtību, savukārt otrā faktora (F2) vērtība – zemāka.

Trešais klāsteris (CL3) apvieno 21 valsti (28% no kopskaita). Šim klāsterim raksturīgs tas, ka pirmā faktora (F1) vidējā vērtība ir zemāka par kopējo vidējo vērtību, bet otrā faktora (F2) vērtība – augstāka.

Valstu sadalījums noteiktajos klāsteros atspoguļots 2.3. attēlā. Azerbaidžāna ierindojas pirmajā, kas konkurētspējīgākais no izdalītajiem klāsteriem.

27

2.4. att. Vidējās konkurētspējas komponentu vērt ības tūrisma jomā T&T kl āsteros Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI Data Analyzer, http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform Visas konkurētspējas komponentes, izņemot Cenu konkurētspēku, pirmajā klāsterī esošajās valsīs ir zemākas par otrā un trešā klāstera valstīm. Azerbaidžānas rādītāji tādās komponentēs kā Drošība, Veselība un higiēna, IKT nodrošinājums, Zemes un ostu infrastruktūra, Ceļošanas un tūrisma prioritizācija ir augstāka par vidējiem rādītājiem pirmajā klāsterī, kurā tā atrodas.

Otrā klāsterī esošās valstīs uzrāda augstākus rādītājus tādās komponentēs kā Dabas resursi, Kuultūras resursi un darba ceļojumi, Lidostu infrastukrūra. Trešā klāstera valstīs ir augstāk attīstība Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra, Vides ilgtspējība, IKT nodrošinājums (

2.4).

,00

2,00

4,00

6,00

8,00

Uzņēmējdarbības vide

Drošība

Veselība un higiēna

Cilvēkresursi un darba tirgus

IKT nodrošinājums

Tūrisma un ceļošana

prioritizācijaStarptautiska atvērtība

Cenu konkurētspēja

Vides ilgtspēja

Gaisa transporta

infrastrukūra

Zemes un ostu infrastuktūra

Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra

Dabas resursi

Kultūras resursi un darba

braucieni

CL1 CL2 CL3 Azerbaijan

28

2.5. att. Vidējās konkurētspējas apakšindeksu vērt ības tūrisma jomā T&T kl āsteros

Avots: autores izstrādāts attēls pēc TTCI Data Analyzer, http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform Azerbaidžānas tūrisma kompetences profils, kas veidots uz tūrisma kompetenču apakšindeksu bāzes (2.5) atbilst pirmā izdalītā klāstera profilam, kurā tas arī atrodas. Šim klāsterim raksturīgs salīdzinoši zems tūrisma kompetences apakšindeksu līmenis un liela izkliede. Vesela valstu grupa šajā klāsterī bloķē savas dabiskās tūrisma priekšrocības. Iemesls tam ir neattīstīta ceļu infrastruktūra, slikta uzņēmējdarbības vide, mazs viesnīcu skaits, nepietiekams skaits starptautisku automašīnu nomas uzņēmumu, kā arī zems veselības aprūpes līmenis. Problēma saskatāma arī tajā, ka gandrīz nevienam nav pieejama informācija par skaistas dabas, nacionālo parku, bagātas vēstures, senu piļu un Eiropas tradīciju saglabāšanu šajos tūrisma galamērķos. Daudzi kultūrvēstures objekti un tūrisma centri šajā klāsterī nav starptautiska mēroga. Otrajā izdalītajā klāsterī apakšindeksu vērtības variē diapazonā no 2,7 (Dabas un kultūras resursu apakšindekss) līdz 5,5 (veicinošas vides apakšindekss). Trešajā klāsterī vidējo cērtību dispersija ir mazāka – no 4,2 (T&T politikas un veicinošu apstākļu apakšindekss) līdz 4,9 (veicinošas vides apakšindekss). Šajā klāsterī esošās valstis demonstrē atbalstu uzņēmējdarbībai un likumdošanai, kā arī transporta un tūrisma infrastūrai pasaules līmenī, turklāt likot uzsvaru uz gādīgu attieksmi pret cilvēku un dabas resursiem.

2.3. tabula Standartizētie koeficienti pēc lineārās regresijas vienādojuma, kas nosaka saikni

starp TTCI indeksa un konkurētspējas komponentēm Standartizētie koeficienti

Kopā CL1 CL2 CL3 Uzņēmējdarbības vide ,051 ,088 ,096 ,061

Drošība ,070 ,157 ,063 ,093 Veselība un higiēna ,063 ,187 ,056 ,076

Cilvēkresursi un darba tirgus ,039 ,104 ,044 ,038

,00 2,00 4,00 6,00

CL1

CL2

CL3

AzerbaijanVides un kultūras resursu apakšindekss

Infrastruktūras apakšindekss

T&T politikas un veicinošu apstākļu apakšindekss

Veicinošas vides apakšindekss

29

IKT nodrošinājums ,079 ,155 ,087 ,085 Tūrisma un ceļošana prioritizācija ,065 ,148 ,111 ,056

Starptautiska atvērtība ,082 ,122 ,104 ,077 Cenu konkurētspēja ,079 ,152 ,118 ,114

Vides ilgtspēja ,066 ,125 ,087 ,075 Gaisa transporta infrastrukūra ,157 ,102 ,252 ,158 Zemes un ostu infrastuktūra ,142 ,130 ,204 ,166

Tūrisma pakalpojumu infrastruktūra ,156 ,307 ,197 ,182 Dabas resursi ,205 ,137 ,229 ,164

Kultūras resursi un darba braucieni ,307 ,192 ,328 ,350 Avots: autores izstrādāta tabula Daudzfaktoru lineārās regresijas standartizētie koeficienti var tikt interperetēti kā rezultātu tieši ietekmējošie faktori.

Pirmā klāster (CL1) valstīs vislielāko tiešo ietekmi uz TTCI uzrāda tādas komponentes kā tūrisma pakalpojumu infrastruktūra, kultūras resursi un darba braucieni, veselība un higiēna. Otrajā klāsterī (CL2) tās ir Kultūras resursi un darba braucieni, Gaisa transporta infrastruktūra, Dabas resursi, savukārt trešajā klāsterī (CL3) – Gaisa transporta infrastruktūra, Zemes transporta infrastruktūra, Tūrisma infrastruktūra, Dabas resursi, Kultūras resursi un darba braucieni (2.3).

2.4. tabula Lineārās regresijas standartizētie koeficienti, kas veido saikni statp TTCI un

konkur ētspējas apakšindeksiem Kopā CL1 CL2 CL3

Veicinošas vides apakšindekss ,251 ,569 ,235 ,282 T&T politikas un veicinošu apstākļu

apakšindekss ,141 ,307 ,194 ,115

Infrastruktūras apakšindekss ,386 ,422 ,454 ,422 Vides un kultūras resursu apakšindekss ,482 ,296 ,426 ,453

Avots: autores izstrādāta tabula Daudzfaktoru regresijas analīze, kas veidota uz konkurētspējas apakšindeksiem, ļayuj secināt, ka lielāko ieguldījumu konkurētspējas indeksā kopumā pētāmajās valstīs dod Dabas un kultūras resursu indekss. Tomēr jānorāda, ka otrā (CL2) un trešā (CL3) klāstera valstīs konkurētspējīgu priekšrocību sniedz arī Infrastruktūras apakšindekss, savukārt pirmā klāstera (CL1) valstīs – veicinošas vides apakšindekss (2.4).

2.4. Uz M.Portera faktoriem balstīta tūrisma konkur ētspējas analīze Īpašu nozīmi konkurētspējas priekštrocības terorijas attīstībā devis rietumu pētnieks M. Porters. Pie konkurētspējas priekšsrcībām viņš pieskaita tādus faktorus kā jaunās tehnoloģijas, nepārtraukti mainīgo pieprasījumu, jaunu tirgus segmentu rašanos, kā arī valsts likumdošanas efektivitāti, no kuriem atkarīga valsts ekonomikas konkurētspēja ( Porter M., 1980), (Porter M., 1985). Atbilstoši M.Portera terorijai, konkurētspējas līmeņa paaugstināšanai tūrisma un atpūtas jomā, īpašu lomu spēlē atpūtas potenciāla īstenošanas sistēma, turklāt tās radīšana ir atkarīga no vlsts likumdošanas kvalitātes.

30

Atbilstoši M.Portera starptautiskās konkurences teorijai, ko izmanto saistībā ar tūrisma pakalpojumu konkurētspēju pasaules valstīs, konkurences priekšrocības nosaka ar šādiem faktoriem:

• faktorālie nosacījumi – elementi, kas veido piedāvājumu un pieprasījumu pēc tūrisma produkta, ko veido tūrisma nozare un tūristu interese: tūrisma resursi (dabas un atpūtas, kultūras un vēstures), tūrismu materiālā un tehniskā bāze (izmitināšanas iespējas, ēdināšana, izklaides infrastruktūra), ceļojumu aģentūras (ceļojumu rīkotāji un ceļojumu aģenti), personāls, reklāma un mārketinga pasākumi;

• pieprasījuma apstākļi – iekšzemes tūrisma infrastruktūras attīstības līmenis, sociālie apstākļi valstī, ekonomiskā situācija, tirdzniecības attīstības līmenis, tiesību aktu īpatnības, demogrāfiskās izmaiņas, ārvalstu tūristu motivācija izvēlēties šo virzienu;

• saistītās un atbalstošās nozares – nozares, kas īsteno multiplikatīvo tūrisma efektu, jo īpaši transporta nozare, kas ir svarīga tūrisma nozares sastāvdaļa uzņēmējvalstī, kā arī ir neatkarīga nozare ekonomikā;

• uzņēmuma stratēģija, struktūra un konkurenti. Faktori atbild uz jautājumu, kādā veidā tiks veidota tūrisma uzņēmējdarbības vadības sistēma, kāds ir tirgus piesātinājums un kādas konkurentces formas tie pārvalda.

Nacionālā romba koncepcijas pamata būtība – nozares konkurences priekšrocība valsts ietvaros – tiek noteikta ar valsts konkurences priekšrocības faktoriem, kas būtiski ietekmē viena otru. Turpmāk esošajā modelī M.Porters iesaista vēl divus faktorus: nejaušus notikumus un valsts rīcību:

• nejauši gadījumi – dažādas dabas kataklizmas, militāri un politiski konflikti, epidēmijas, ekonomiskās krīzes utt., kas būtiski samazina tūristu pieplūdumu vai arī ietekmē to sadalījumu staro konkurējošiem virzieniem;

• valsts politika – nosaka un nodrošina tūrisma nozares attīstību, finansēšanu un veicināšanu, politisko stabilitāti un ceļojumu drošību, vides un ekoloģijas stāvokli, migrācijas politiku.

Kvalitatīvo M.Portera faktoru vērtības, kas tika izmantotas darbā, iegūtas kā vidējie aritmētiski TTCI indeksu rādītāji.

Pirmā klāstera valstis atšķiras ar to, ka visi Portera faktori šajās valstīs ir zemāki par vidējiem rādītājiem. Otrajā un trešajā klāsterī Portera faktori ir augstāki par vidējiem rādītājiem, turklāt otrā klāstera valstīs Pieprasījuma stāvokļa un Uzņēmuma stratēģijas faktori ir augstāki par trešā klāstera faktoru rādītājiem. Savukārt trešā klāstera valstīs augstākos rādītājus uzrāda Faktorālie nosacījumi un Saistītās un atbalstošās nozares faktori.

2.5. tabula Korelācijas koeficienti starp Portera konkurētspējas faktoriem

FP1 FP2 FP3 FP4 FP5 FP6 Faktorālie nosacījumi

1 0,763** 0,877** 0,368** -0,132 0,764**

31

Pieprasījuma nosacījumi

0,763** 1 0,859** 0,681** -0,134 0,885**

Saistītās un atbalstošās

nozares

0,877** 0,859** 1 0,543** -0,134 0,854**

Uzņēmuma stratēģija

0,368** 0,681** 0,543** 1 -0,114 0,684**

Iespēja -0,132 -0,134 -0,134 -0,114 1 -0,148 Valdība 0,764** 0,885** 0,854** 0,684** -0,148 1

Avots: autores izstrādāta tabula pēc TTCI Data Analyzer, http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform Nacionālās konkurētspējas faktori rada kompleksu sistēmu, kas nepārtraukti attīstās. Vieni faktori nepārtraukti mijiedarbojas ar citiem (Портер М., 1993). Vislielākā korelācija novērojama starp Pieprasījuma nosacījumiem un Saistītām un atbalstošām nozarēm (2.5).

tabula2.6. tabula Korelācijas koeficienti starp Portera konkurētspējas faktoriem un konkurētspējas

indeksa apakšindeksiem

Ve

icin

oša

s vi

de

s a

pak

šind

ekss

T&

T p

oliti

kas

un

veic

ino

šu

no

sacīj

um

u

ap

akši

ndek

s

Infr

ast

ruktū

ras

ap

akši

ndek

s

Vid

es

un

kultū

ras

resu

rsu

a

pak

šind

ekss

Faktorālie nosacījumi 0,707** 0,873** 0,915** 0,875** Pieprasījuma nosacījumi 0,866** 0,883** 0,746** 0,755** Saistītās un atbalstošās

nozares 0,838** 0,944** 0,848** 0,749**

Uzņēmuma stratēģija 0,710** 0,548** 0,376** 0,665** Iespēja 0,013 -0,090 -0,200 -0,220 Valdība 0,886** 0,851** 0,724** 0,754**

Avots: autores izstrādāta tabula pēc TTCI Data Analyzer, http://www.weforum.org/issues/travel-and-tourism-competitiveness/ttci-platform M.Portera koncepcija balstās uz tā saucamā “nacionālā romba” idejas, kas raksturo valsts konkurences priekšrocības faktoru sistēmu (četras galvenās iezīmes), kas, atrodoties mijiedarbībā, rada kopuma efektu. Šāda vai cita veida minēto faktoru konfigurācija stiprina pa pavājina valsts ekonomikas konkurences priekšrocības potenciālo līmeni.

Portera rombu analīze dažādu klāsteru valstīs ļauj izdarīt secinājumus par neapšaubāmu konkurences priekšrocību tūrisma jomā valstīs, kas atrodas otrajā un trešajā klāsterī. Trešā klāstera valstis ir konkurētspējīgākas par otrā klāstera valstīm, bet šī priekšrocība nav liela.

32

Otrās nodaļas secinājumi

• TTCI datus var izmantot ne tikai tūrisma nozares analīzei, balstoties uz reitinga rādījumiem, bet arī kā otrreizējus datus autorpētījuma empīriskās bāzes veidošanai.

• Pielietojot faktora analīzi TTCI komponentiem, konkurences 14 dimensiju telpas dimensija var tikt samazināta līdz diviem faktoriem: Veicinoša vide un Vides un kultūras resursi (Enabling environment and Natural and cultural resources).

• Divu posmu klāsteranalīze šo faktoru plaknē ļāva sagrupēt 75 analīzei atlasītas valstis trijos viendabīgos klāsteros. Šo klāsteru salīdzinošā analīze ar TTCI indikatoru izmantošanu ļauj aprakstīt konkurētspējas veidošanās modeļus tūrisma jomā.

• Piedāvātā pētnieciskā metode, kas balstās uz konkurētspējas komponentu telpas dimensiju un viendabīgo klāsteru veidošanu šajā dimensijā, ļāva akcentēt nelineārus, hiperātra rakstura apskatāmās parādības.

• Ideja izskaitļot Portera faktorus, balstoties uz TTCI indikatoriem, ļāva analizēt tūrisma nozares konkurētspēju, izmantojot Portera metodiku saistībā ar klāsteriem, kas izcelti TTCI komponentu dimensijā. Noteikta saistība starp Portera faktoriem un TTCI konkurētspējas rādītājiem.

• Izstrādāto metožu izmantošana Azerbaidžānas tūrisma nozares analīzei ļāva pozicionēt valsti konkurētspējas komponentu plaknē, attiecināt to ar vienu no izceltajiem klāsteriem, veikt datelizētu salīdzinošo analīzi un izstrādāt ieteikumus tūrisma konkurētspējas paaugstināšanai Azerbaidžānā.

33

3. TŪRISMA POTENCI ĀLA IZMANTOŠANAS EFEKTIVIT ĀTE REĢIONĀLĀS EKONOMIKAS ATT ĪSTĪBAI

3.1. Tūrisma ekonomiskās efektivitātes rādītāji Tūrisma ekonomiskā efektivitāte ir ekonomiskā efekta gūšana no tūrisma organizēšanas valsts mērogā. Ekonomiskie ieguvumi ir galvenie virzītājspēki tūrisma attīstībai. Ekonomiskais efekts no tūrisma attīstības ir daudz slāņains. Tūrisma nozares attīstība papildina budžetu dažādos līmeņos ar nodokļu ieņēmumiem.

Mūsdienās pasaules praksē kā tūrisma nozares ekonomiskās efektivitātes galvenos rādītājus valsts ekonomikā izmanto:

• Tūrisma nozares ieguldījumu nacionālajā IKP; • Tūrisma nozares ienākumu daļu valsts eksportā; • Tūrisma nozares izdevumu daļu valsts importā; • Darbavietu daudzumu un kvalitāti tūrisma nozarē; • Tūrisma nozares ietekmi uz reģionālo attīstību. Tādejādi mēs varam runāt par šādām tūrisma nozares galvenajām ekonomiskajām funkcijām:

• ienesīgums; • ārējā tirdzniecība (tūrisma ienākumu un izdevumu bilance); • darbavietu radīšana; • līdzsvarošana. Tūrisma praksē tiek izdalīti divi pamata veidi kā novērtēt tūrisma ietekmi uz reģiona ekonomiku (В.Г. Гуляев, 2008), (Г.Д. Кулагина, С.В. Попелева, В.С. Сенин, 1996): tūrisma satelītkontu izmantošana (TSK) un tūrisma multiplikatora izmantošana. Šiem veidiem var piemērot dažādas metodes (Г.Д. Кулагина, А.Х. Татаринов, 1999), kuras, kā likums, tiek veidotas pēc Apvienoto Nāciju (ANO) Statistikas komisijas un satelītkontu ieteikumiem, apkopojot statistikas rādītājus par (Г.Д. Кулагина, А.Х. Татаринов, 1999):

• ar tūrismu saistītu nodarbinātību; • investīcijām pamatlīdzekļos (bruto uzkrājumu); • budžeta ieņēmumiem, valsts papildus ienākumu stimulēšanu; • tūrisma kolektīvo patēriņu; • kopējo tūristu pieprasījumu. Ar tūrisma satelītkontu veidošanu nodarbojas nacionālie statistikas dienesti, specializēti institūti, ANO, Pasaules tūrisma organizācija (UNWTO) (Wilton D., Meis S., Joyal S, 1996), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eurostat un citas organizācijas. Šīs organizācijas ir izstrādājušas un publicējušas rekomendācijas balstoties uz speciālu programmu STSA - Statistics and Tourism Satellite Account Programme (M. Meis, 1999), (Percy Harris, 1997), kurā ir sasniegta saikne starp dokumentiem: “Starptautiskās

34

rekomendācijas tūrisma statistikai, 2008. gads” un “Tūrisma satelītkonts: rekomendējamie metodoloģiskie pamati, 2008. gads”, kas veido pamatu pilnvērtīgu nacionālo tūrisma statistikas sistēmu izstrādei un izmantošanai.

3.2. Tūrisma ieguldījums nacionālā ienākuma veidošanā Tiešais tūrisma ieguldījums IKP – tas ir kopējais rezidentu tiešo izdevumu apjoms tūrismam un iekšējiem ceļojumiem valstī un nerezidentu izdevumi darījumu un atpūtas braucieniem, kā arī valsts dotāciju izmaksas tūrisma objektu un teritoriju uzturēšanai, kuras piesaista tūristu interesi. To aprēķina kā tūristam piedāvāto pakalpojumu apjomu absolūtā (naudas) un relatīvā (kapitāla) vienībā.

Netiešais tūrisma ieguldījums IKP ietver investīcijas tūrisma nozarē; valsts izmaksas kopējās tūrisma industrijas atbalstīšanai; uzņēmumu, kas piedāvā pakalpojumus tūristiem, izmaksas savas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Tūrisma inducētais ieguldījums IKP – tā ir daļa no IKP, kas veidojas no personu ienākumiem, kas tieši vai netieši ir nodarbināti tūrisma industrijā. Kopējais tūrisma ieguldījums IKP veidojas no tiešā, netiešā un inducētā nozares ieguldījuma ekonomikā un papildus tiešajam ieguldījumam parāda ekonomisko efektu no investīcijām, saistīto preču un pakalpojumu patēriņa un no nozarē nodarbināto ienākumiem. (Dwyer L., 2003).

Šodien tūrisma daļa Azerbaidžānas IKP jau ir sasniegusi 2,8% un varas iestādes dara visu iespējamo, lai to palielinātu vēl vairāk. Naudas izteiksmē 2,8% IKP ir vairāk nekā 1,3 miljardi manatu. Šo ciparu republikāniskā vara vērtē kā ļoti labu rādītāju.

3.3. Tūrisma ieguldījums nodarbinātībā Tūrisma nodarbinātības funkcija izpaužas iedzīvotāju nodarbinātībā tūrisma uzņēmumos (viesnīcās, transporta uzņēmumos u.c.). Neatkarīgi no reģiona kopējā attīstības līmeņa, tūrisma attīstība reģionā rada jaunas darbavietas, tāpēc šāda tūrisma ietekme uz nodarbinātību var būt noteicošā tiem reģioniem, kuri ir būtiski atkarīgi no tūrisma sektora.

Tūrisma komplekss aptver dažādus ekonomikas sektorus, kas orientējas uz tūrista vajadzību apmierināšanu vai piegādā preces un sniedz pakalpojumus organizācijām un kompānijām, kas tieši orientējas uz tūristu apkalpošanu. Šis fakts un arī tūrisma darba specifiskais raksturojums un daudzveidīgās saiknes starp tūrisma sektoru un citiem ekonomikas sektoriem apgrūtina konkrētā reģiona tūrisma sfērā nodarbināto cilvēku uzskaiti. Piemēram, lielās industriālās valstīs tūrisma nozarē strādā ne vairāk kā 5% darbspējīgo iedzīvotāju. Bez tam, gandrīz puse no viņiem strādā viesnīcu biznesā (Questionnaire on Tourism and Employment: Overview of Results UNWTO Statistics and Tourism Satellite Account (TSA) Programme, 2010).

Mūsdienu tūrisma īpatnība ir nozares salīdzinoši augstais darbietilpīgums. Vidēji starptautiskajā tūrismā uz vienu nodarbināto šajā sfērā ir apmēram 7 tūristi. Atšķirībā no citiem ekonomikas sektoriem (it īpaši atšķirībā no ražošanas

35

nozares), jaunu tehnoloģiju ieviešana tūrisma nozarē neveicina proporcionālu darbaspēka atbrīvošanu, jo apkalpošanas kvalitāte daudzējādi ir atkarīga no personāla skaita uz vienu tūristu. Tāpēc tūrisms, atšķirībā no daudzām citām materiālās ražošanas nozarēm, organiski apvieno iespējas nodrošināt darbavietas vietējiem iedzīvotājiem ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu tūristu apkalpošanā un pakalpojumu sniegšanā. Bez tam, ņemot vērā tūrisma kompleksa integrēto raksturu, tūrisma plūsmas pieaugums teritorijā palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka ne tikai tūrisma nozarē, bet arī apkalpojošajā sektorā, tūrisma uzņēmumos un infrastruktūras objektos. Šis ir viens no būtiskākajiem netiešajiem efektiem, ko iegūst teritorija no tūrisma attīstības.

Tūrisma tiešā ietekme nodarbinātībā nodrošina darbavietas viesnīcu saimniecībās, tūrisma aģentūrās, transporta sfērā, kā arī sabiedriskās ēdināšanas jomā un atpūtas jomā, ja pakalpojums tiek sniegt tūristam bez starpniekiem. Ietekme tiek aprēķināta kā darbavietu skaits tūrisma industrijā un to īpatsvars kopējā nodarbinātībā. Tūrisma netiešā ietekme nodarbinātībā ir darbavietu skaits, kas radītas, lai nodrošinātu tūrisma netiešās ietekmes uz IKP veidošanos. Tūrisma inducētā ietekme uz nodarbinātību ir darbavietu skaits, kas radītas pateicoties ienākumiem, kas gūti no cilvēkiem, kas tieši vai netieši nodarbināti tūrisma industrijā.

Pēc PTO datiem, viena ārvalstu tūrista apkalpošana viņa apmeklētajā valstī kopumā rada apmēram deviņas darbavietas. Tūrisma nozarē nodarbināto galvenās darba īpatnības un struktūra:

• Nepilna darba slodze; • Darba slodzes un nodarbinātības sezonas svārstības; • Ievērojams nekvalificētu darbinieku īpatsvars (apmēram 80%). Turklāt, nodarbinātības statistika parāda, ka viesnīcu industrijā starp nodarbināto personu skaitu vairāk nekā 50% ir sievietes.

3.4. Tūrisma ietekme uz nodarbinātību Azerbaidžānā Sākot ar 2003. gadu Azerbaidžānā bezdarba līmeni vērtē ne tikai pēc oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaita, bet arī pēc Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) metodes. Šim nolūkam katru gadu pēc SDO metodoloģijas tiek veikts pētījums par nodarbinātības problēmām iedzīvotāju vidū. Bezdarbnieku skaits no 2002. gada līdz 2012. gadam ir samazinājies par 195,5 tūkstošiem cilvēku un ir 243,1 tūkstotis cilvēku. Būtiska loma bezdarba līmeņa samazināšanā ir veiksmīgajai valsts politikai nodarbinātības jomā (Джавадова Р.Д., 2010).

Tūrisma industrijas saimniecisko subjektu, tajā skaitā viesnīcu biznesa, nozīme nodarbinātības problēmu risināšanā nav apšaubāma.

Gada vidējais nodarbināto skaits tūrisma nozarē Azer