dr.biol. jevgenija Ņečajeva · Šūnu dalīšanās inhibitori k3 metazahlors u.c....

Nezāļu rezistence pret

herbicīdiem

Ieteikumu izstrāde vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu

ierobežošanas pasākumiem Latvijas apstākļos

Dr.biol. Jevgenija Ņečajeva

2

Nezāļu rezistences pret herbicīdiem gadījumu skaits

pasaulē

3


pasaulē

Līdz 13.01.2017. pasaulē reģistrēti 478 rezistences gadījumi un

252 rezistentas nezāļu sugas (147 divdīgļlapju un 105 viendīgļlapju)

Eiropas valstīs konstatēto nezāļu rezistences gadījumu skaits

4

48

35

35

31 252320

16

1414

9

9

9

8

8

5

4

4

1

1

1

2

151

31

http://www.weedscience.org/

5

Nezāļu rezistence pret herbicīdiem

• Nezāļu rezistence pret herbicīdiem ir kādas nezāļu sugas

augu spēja izturēt būtiski augstāku herbicīdakoncentrāciju, izdzīvot un ražot sēklas pēc apstrādes arherbicīdiem devā, kas parasti ir efektīva šīs sugas

ierobežošanā. To izraisa izmaiņas gēnos (mutācijas).

(Pēc: I. Brants, 2011)

Krustiskā rezistence – augiem izveidojusies rezistence pret vienu herbicīdu darbīgo vielu, bet tie ir nejūtīgi arī pret citām herbicīdu

darbīgajām vielām ar līdzīgu iedarbības mehānismu augos

Piemērs: Herbicīda X ilgstoša izmantošana izraisanezāļu rezistenci pret šo herbicīdu, taču nezāles irrezistentas arī pret herbicīdu Y, kurš nekad navizmantots šajā laukā.

Multiplā rezistence - augu rezistence pret vairāk nekā vienu herbicīdu darbīgo vielu (dažādu ķīmisko grupu

preparātiem)

Piemērs: Pēc tam, ka augam jau izveidojusiesrezistence pret herbicīdu X, tiek lietots herbicīds Y unrezistence izveidojas arī pret herbicīdu Y. Rezultātāaugi ir rezistenti pret herbicīdiem X un Y divuatsevišķu procesu rezultātā.

6

Izturība pret herbicīdiem (tolerance)

• Nezāļu izturība (tolerance) pret herbicīdiem ir kādas

nezāļu sugas neuzņēmība pret lietoto herbicīdu, kuramjau sākotnēji raksturīga zema efektivitāte šīs nezāļusugas ierobežošanā (norādīts preparāta

aizsargiepakojuma marķējumā).

7

Herbicīdu iedarbības mehānismi augosIedarbības mehānisms augos Darbīgo vielu grupa

(pēc HRAC*)Herbicīdu darbīgo vielu piemēri

ACC (acetilCoA karboksilāzes) inhibitori A etil-fenoksaprops-P, butil-fluazifops-P,

etil-kvizalofops-P u.c.

ALS (acetolaktāta sintāzes) inhibitori B amidosulfurons, jodosulfurons, metil-

metsulfurons, nikosulfurons,

rimsulfurons, sulfosulfurons, metil-

tifensulfurons, triasulfurons, metil-

tribenurons, florasulams, piroksulams

u.c.

Fotosintēzes inhibitori C1, C2, C3, D metribuzīns, hlortorulons, linurons,

bentazons u.c.

Enzīmu inhibitori aromātisko aminoskābju biosintēzes procesā

G glifosāts

Sintētiskie auksīni O MCPA, dikamba, 2.4-D, mekoprops-P,

dikamba, piklorams, klopiralīds,

fluroksipirs u.c

Karotinoīdu sintēzes inhibitori F1, F2, F3, F4 pikolinafēns, diflufenikans, klomazons,

aklonifēns, mezotrions u.c.

Lipīdu sintēzes inhibitori N prosulfokarbs

Šūnu dalīšanās inhibitori K3 metazahlors u.c.

Mikrocaurulīšu veidošanās inhibitori K1 pendimetalīns

* HRAC – Herbicīdu rezistences rīcības komisija

8

Piemēri no AAL marķējumiem

9

10

HR

AC

* gr

up

a

Act

ivu

s3

30

EC

Ali

ste

r G

ran

de

OD

Bo

xer

80

0 E

C

Fla

its

s.k

.

Fli

gh

tF

ort

e

Ko

mp

let

Leg

acy

Pro

Att

rib

ut

Ca

lib

an

Du

o

Fo

xtro

t 6

9 E

W

Hu

ssa

rA

ctiv

OD

Mo

nit

ors

d.g

.

Pu

ma

Un

ive

rsa

l

To

mb

o d

.g.

Are

lon

sfl

uss

igs.

k.

Axi

al5

0 E

C

Axi

al O

ne

50

EC

Avo

xa

A

B

B

C2

O

K1

K3

F1

N

Piemērs par herbicīdu darbīgo vielu piederību HRAC

grupām pēc to iedarbības mehānisma

11


pasaulē pa darbīgo vielu grupām

12


pasaulē pa darbīgo vielu grupām

Saskaņā ar nezāļu monitoringā iegūtajiemrezultātiem, B grupas herbicīdi ir Latvijāvisplašāk izmantoti herbicīdi un 40%graudaugu sējumos tiek lietoti atkārtotivismaz divus gadus.

13

Pret konkrētām herbicīdu darbīgajām vielām rezistento

nezāļu sugu skaits pasaulē

14

Nezāļu sugas, kurām konstatēti visvairāk rezistences

gadījumu pret dažādām herbicīdu darbīgo vielu grupām

pasaulē

Faktori, kas veicina nezāļu rezistences pret herbicīdiem izveidošanos:

• Viena un tā paša herbicīda lietošana vienā laukā ilgstoši;

• Dažādu herbicīdu ar vienu un to pašu darbīgo vielulietošana vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas;

• Augu maiņas neievērošana;

• Lauka neapsekošana pēc apstrādes ar herbicīdiem.

15

Kā noteikt, vai izveidojusies rezistence?

Jāizvērtē visi iespējamie faktori, kas var ietekmēt lietoto herbicīdu efektivitāti:

Vides faktori

Smidzināšanas kvalitāte

Ar nezālēm saistītie faktori

16

• cik kvalitatīvi veikta augsnes apstrāde – vai nav lielas cilas, zemkurām sadīgt nezālēm;

• augu atliekas, kas nosedz nezāļu augus;

• augsnes mitrums apstrādes brīdī un pēc apstrādes;

• augsnes tips, pH un organiskās vielas saturs;

• bezlietus periods pēc apstrādes ar herbicīdiem;

• gaisa temperatūra apstrādes brīdī.

Vides faktori:

17

• sprauslu piemērotība izvēlētajam herbicīdam (pilienu lielums);

• izvēlētais darba šķidruma patēriņš;

• ūdens kvalitāte ņemšanas vietā;

• lietotā herbicīda deva;

• herbicīda lietošanas laiks;

• herbicīda piemērotība konkrēto nezāļu sugu ierobežošanai;

• virsmas aktīvās vielas nelietošana, kad tas nepieciešams;

• smidzinātāja kļūdas.

Smidzināšanas kvalitāte:

18

• nezāļu attīstības stadija apstrādes brīdī;

• nezāļu stāvoklis apstrādes brīdī – augi aktīvi augoši vai cieš nostresa;

• nezāļu daudzums sējumā – iespējams nezāles nosedz viena otru;

• nezāļu sadīgšanas pēc herbicīdu lietošanas;

• nezāļu jutība pret lietoto herbicīdu;

• jāpievērš uzmanība, visu laukā sastopamo nezāļu suguierobežošanas efektivitātei, pēc herbicīda lietošanas.

Ar nezālēm saistītie faktori:

19

Ja viss lauks ir nezāļains (sastopamas dažādas nezāļu sugas lielā skaitā) pēc apstrādes ar herbicīdu, tad iemesls visticamāk ir kāda no

iepriekš aprakstīto faktoru neievērošana.


20

Ja visas nezāles ir aizgājušas bojā, bet viena suga, kuru šim herbicīdam vajadzēja ierobežot ļoti labi (pēc aizsargiepakojuma

marķējumā norādītās informācijas un iepriekšējo gadu pieredzes), ir izdzīvojusi un turpina vairoties, tas liecina, ka nezāļu sugas

nepietiekamās ierobežošanas efektivitātes iemesls tiešām varētu būt rezistence.


21

• Ievācot pēc apstrādes ar herbicīdiem izdzīvojušo nezāļu augu

sēklas un nosūtot tās uz laboratoriju, kur tiek veikti

izmēģinājumi siltumnīcās;

• Ja nezāļu augi ir mazās to attīstības stadijās – iespējams

ģenētiskajām analīzēm nosūtīt veselus augus.

22

Kā nosaka, vai izveidojusies rezistence?

Pret herbicīdiem rezistentās nezāļu sugas

23

APESV

STEMEAPESVCAPBPMATINPAPRH

STEMECHEAL

CIRARSTEMECHEALAPESVPAPRH

CHEALPOAANSTEMESPRARMATINPOLPE

CAPBP ECHCGSOLNI APESVCENCY AVEFAMATIN PAPRH



24

APESV


?

STEMECHEAL





25

Situācija Latvijā:

• 2013.-2016. gadā Latvijā ievākti nezāļu sēklu paraugi sējumos, kuros nezāļu

ierobežošana ar herbicīdiem nebija pietiekami efektīva:

• trīs vējauzas sēklu paraugus;

• divus parastās rudzusmilgas sēklu paraugus;

• divus parastās virzas sēklu paraugus (ievākti vienā laukā atkārtoti).

• Nezāļu rezistenci pret A vai B grupas herbicīdiem pārbaudīja IDENTXX

27

Potenciāli pret herbicīdu iedarbību rezistento nezāļu

sēklu ievākšana

Parastās rudzusmilgas sēklas

ievāktas sējumos,

kuros vairākus gadus

pēc kārtas lietoti

acetolaktāta sintāzes

inhibitori (B grupa)

vai acetil-Ko-A

karboksilāzes

inhibitori (A grupa).

Gads Kultūraugs Lietoto herbicīdu darbīgās vielas

Herbicīdu darbīgo

vielu grupa

(pēc HRAC)

Penkule 1

2015. Ziemas kvieši sulfosulfurons B

2014. Ziemas kvieši

nātrija metil-jodosulfurons + metil-mezosulfurons

+ diflufenikans

sulfosulfurons

B+B+F1

B

2013. Ziemas rapsismetazahlors

etil-kvizalofops

K3

A

2012. Ziemas kviešitriasulfurons

metil-tribenurons

B

B

2011. Ziemas kviešisulfosulfurons

metil-tribenurons

B

B

Penkule 2

2015. Ziemas kvieši etil-fenoksaprops A


etil-kvizalofops

K3

A


metil-tribenurons

B

B


metil-tribenurons

B

B


metil-tribenurons

B

B

28


sēklu ievākšana

Parastās rudzusmilgas sēklas

ievāktas sējumos,

kuros vairākus gadus


acetolaktāta sintāzes

inhibitori (B grupa)

vai acetil-Ko-A

karboksilāzes

inhibitori (A grupa).


Herbicīdu darbīgo

vielu grupa

(pēc HRAC)

Penkule 1

2015. Ziemas kvieši sulfosulfurons B

2014. Ziemas kvieši

nātrija metil-jodosulfurons + metil-mezosulfurons

+ diflufenikan

sulfosulfurons

B+B+F1

B


etil-kvizalofops

K3

A


metil-tribenurons

B

B


metil-tribenurons

B

B

Penkule 2

2015. Ziemas kvieši etil-fenoksaprops A


etil-kvizalofops

K3

A


metil-tribenurons

B

B


metil-tribenurons

B

B


metil-tribenurons

B

B

Veidojas rezistence pret nātrija metil-jodosulfuronu (B grupa).

samazināta efektivitāte (75-80%), apstrādājot ar pilno rekomendēto devu

Rezistence nav konstatēta

Parastās rudzusmilgas ierobežošanai graudaugu sējumos paredzēto herbicīdu darbīgo vielu piederība HRAC grupām pēc to

iedarbības mehānisma

30

HR

AC

* gr

up

a

Act

ivu

s3

30

EC

Ali

ste

r G

ran

de

OD

Bo

xer

80

0 E

C

Fla

its

s.k

.

Fli

gh

tF

ort

e

Ko

mp

let

Leg

acy

Pro

Att

rib

ut

Ca

lib

an

Du

o

Fo

xtro

t 6

9 E

W

Hu

ssa

rA

ctiv

OD

Mo

nit

ors

d.g

.

Pu

ma

Un

ive

rsa

l

To

mb

o d

.g.

Are

lon

sfl

uss

igs.

k.

Axi

al5

0 E

C

Axi

al O

ne

50

EC

Avo

xa

A

B

B

C2

O

K1

K3

F1

N

Vējauzas rezistences pārbaude 2008. gadā

etil-fenoksaprops-P, 69 g/L pinoksadēns, 50 g/L

Her

bic

ide

susc

epti

bil

ity

of

wil

d o

ats

fro

m s

even

co

un

trie

s. S

.K. M

ath

iassen,

J. N

etland,

K. Jahr,

L.

Talg

re,

Z. M

inta

le,

O. A

uskaln

iene,

M.

Koppel, S

. Junnila

, H

. H

allq

vis

t&

P. K

udsk

31

32


sēklu ievākšana

• Vējauzas sēklas

ievāktas sējumos,

kur divus vai

vairākus gadus


B vai A grupas

herbicīdi.


Herbicīdu darbīgo

vielu grupa

(pēc HRAC)

Naujene

2013.Ziemas kvieši

(ievāktas sēklas)piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O

2012. Vasaras kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O

2011. Ziemas kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O

Viļaka

2013.

Vasaras kvieši

(ievāktas

sēklas)

etil-fenoksaprops-P A

2012. Vasaras rapsis butil-fluazifops-P A

2011. Vasaras kvieši pinoksadēns A

Nīcgale

2013.

Vasaras mieži

(ievāktas

sēklas)

etil-fenoksaprops-P A

2012. Vasaras kvieši etil-fenoksaprops-P A

2011. Vasaras kvieši nav datu nav datu

33


sēklu ievākšana

• Vējauzas sēklas

ievāktas sējumos,

kur divus vai

vairākus gadus


B vai A grupas

herbicīdi.


Herbicīdu darbīgo

vielu grupa

(pēc HRAC)

Naujene

2013.Ziemas kvieši

(ievāktas sēklas)piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O

2012. Vasaras kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O

2011. Ziemas kvieši piroksulams+florasulams+aminopiralīds B+B+O

Viļaka

2013.Vasaras kvieši

(ievāktas sēklas)etil-fenoksaprops-P A

2012. Vasaras rapsis butil-fluazifops-P A

2011. Vasaras kvieši pinoksadēns A

Nīcgale

2013.Vasaras mieži

(ievāktas sēklas)etil-fenoksaprops-P A

2012. Vasaras kvieši etil-fenoksaprops-P A

2011. Vasaras kvieši nav datu nav datu




Vējauzas ierobežošanai graudaugu sējumos paredzēto herbicīdu darbīgo vielu piederība HRAC grupām pēc to iedarbības mehānisma

34

Herbicīdu iedarbības mehānismi

HR

AC

* gr

up

a

Att

rib

ut

Fo

xtro

t 6

9E

W

Mo

nit

ors

d.g

.

Pu

ma

Un

ive

rsa

l

Axi

al5

0 E

C

Axi

alO

ne

Avo

xa

To

mb

od

.g.

AcetilKoA karboksilāzes inhibitori A

Acetolaktāta sintāzes inhibitori

B

B

Sintētiskie auksīni O

35


sēklu ievākšana

• Parastās virzas sēklas ievāktas

sējumā, kurā

vairākus gadus


B grupas

herbicīdi.


Herbicīdu darbīgo

vielu grupa

(pēc HRAC)

Zaļenieki 2

2016.Ziemas kvieši

(ievāktas sēklas)

triasulfurons

metil-tribenurons

florasulams

B

B

B

2015. Ziemas rapsis

metazahlors + kvinmeraks

klopiralīds

cikloksidims

K3 + O

O

A

2014.

Ziemas kvieši

pārsēti ar vasaras

kviešiem

triasulfurons

metil-tribenurons

amidosulfurons

B

B

B

Zaļenieki 1

2013.Ziemas kvieši

(ievāktas sēklas)

amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons

2,4-D

B+B

O

2012. Ziemas rapsis

butil-fluazifops-P

metazahlors + kninmeraks

klopiralīds

A

K3 + O

O

2011. Vasaras kviešimetiltribenurons

amidosulfurons

B

B

2010. Vasaras kviešiamidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons

2,4-D

B+B

O

2009. Ziemas kvieši amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons B+B


Herbicīdu darbīgo

vielu grupa

(pēc HRAC)

Zaļenieki 2

2016.Ziemas kvieši

(ievāktas sēklas)

triasulfurons

metil-tribenurons

florasulams

B

B

B

2015. Ziemas rapsis

metazahlors + kvinmeraks

klopiralīds

ciklosidims

K3 + O

O

A

2014.

Ziemas kvieši

pārsēti ar vasaras

kviešiem

triasulfurons

metil-tribenurons

amidosulfurons

B

B

B

Zaļenieki 1

2013.Ziemas kvieši

(ievāktas sēklas)

amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons

2,4-D

B+B

O

2012. Ziemas rapsis

butil-fluazifops-P

metazahlors + kninmeraks

klopiralīds

A

K3 + O

O

2011. Vasaras kviešimetiltribenurons

amidosulfurons

B

B

2010. Vasaras kviešiamidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons

2,4-D

B+B

O

2009. Ziemas kvieši amidosulfurons + nātrija metil-jodosulfurons B+B

36


sēklu ievākšana

• Parastās virzas sēklas ievāktas

sējumā, kurā

vairākus gadus


B grupas

herbicīdi.

Konstatēta rezistence pret sulfonilurīnvieluapakšgrupas herbicīdiem (B grupa).

Šīs mutācijas var izplatīties nezāļu populācijā, ja arī turpmāk tiks pārsvarā izmantoti šīs grupas herbicīdi.


37

APESV


APESVSTEME

STEMECHEAL





38

Nezāļu rezistences pret herbicīdiem izveidošanās riska samazināšanas iespējas:

• Atbilstošas augu maiņas ievērošana.• Kvalitatīva (no nezālēm tīra) sēklas materiāla izmantošana.• Kvalitatīva augsnes apstrāde.• Herbicīdu tvertnes maisījumu lietošana, izvēloties herbicīdus ar

atšķirīgām darbīgajām vielām un to iedarbības mehānismiemaugos (pēc HRAC).

• Herbicīdu ar augstu efektivitāti konkrēto nezāļu sugu ierobežošanālietošana AAL reģistrā noteiktajās devās un laikos.

• Tikai Latvijā reģistrētu herbicīdu lietošana.• Nezāļainības monitorings (herbicīdu izvēle atbilstoši nezāļu sugu

spektram laukā).• Nezāļu mehāniskās ierobežošanas izmantošana.• Preventīvo nezāļu ierobežošanas pasākumu t.s. augsnes

apstrādes kvalitatīva veikšana.• Lauka vēstures grāmatas aizpildīšana un izmantošana

turpmākajos gados izvēloties herbicīdus.• Ievērot labas saimniekošanas prakses noteikumus un integrētās

augu audzēšanas principus.

Kur ziņot par aizdomām par rezistenci?

• Pie tirgotāja, kur iegādāts AAL

• Pie AAL ražotājfirmas pārstāvja Latvijā

• Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centram (LAAPC)

• Agroresursu un ekonomikas institūtam (AREI)

39

dr.biol. jevgenija Ņečajeva · Šūnu dalīšanās inhibitori k3 metazahlors u.c....

Documents