ES BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS

2010. GADA NOVĒRTĒJUMS

2

Europe Direct ir dienests, kas jums palīdzēs atrast atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienību

Bezmaksas tālruņa numurs*

00 800 6 7 8 9 10 11

* Daži mobilo telefonu operatori neļauj piekļūt 00 800 numuriem, vai arī par šo tālruņu numuru izmantošanu ir jāmaksā.

Plašāka informāciju par Eiropas Savienību ir pieejama internetā (http://europa.eu). Kataloģizēšanas dati atrodami šīs publikācijas beigās. Luksemburga, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2010. gads ISBN xxxxxx DOI xxxxxx © Eiropas Savienība, 2010. gads Pārpublicēt atļauts tikai ar norādi uz avotu. Iespiests Beļģijā IESPIESTS UZ OTRREIZ PĀRSTRĀDĀTA PAPĪRA, KAM PIEŠĶIRTS RAKSTĀMPAPĪRA ES ECO MARĶĒJUMS (HTTP://EC.EUROPA.EU/ECOLABEL)

3

Satura rādītājs Ievads ....................................................................................................................... lpp. 4 Kāpēc bioloģiskā daudzveidība ir svarīga? ................................................................ lpp. 5 Bioloģiskās daudzveidības stāvoklis Eiropā................................................................ lpp. 6 2010. gada ES Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna novērtējums.......................... lpp. 13

1. mērķis — Aizsargāt ES svarīgākos biotopus un sugas ........................................ lpp. 13 2. mērķis — Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus plašākos ES lauku reģionos ......................................... lpp. 16 3. mērķis — Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus plašākā ES jūras vidē .................................................... lpp. 19 4. mērķis — Pilnveidot reģionālās un teritoriālās attīstības savietojamību ar bioloģisko daudzveidību ES ................................................................................ lpp. 22 5. mērķis — Būtiski samazināt invazīvu svešzemju sugu ietekmi uz ES bioloģisko daudzveidību.......................................................................................... lpp. 24 6., 7., 8. mērķis — Stiprināt ES nozīmi bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanā pasaulē ........................................................................ lpp. 26 9. mērķis — Atbalstīt bioloģiskās daudzveidības pielāgošanos klimata pārmaiņām.............................................................................................................. lpp. 28 10. mērķis — Būtiski vairot zināšanas ................................................................... lpp. 30

Atbalsta pasākumi............................................................................................................ lpp. 32

Papildu literatūra...................................................................................................... lpp. 33

4

IEVADS Eiropas Komisija 2006. gadā sagatavoja ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu, kuru pēc tam apstiprināja ES 27 dalībvalstu vides ministri. Tā nolūks bija izstrādāt plašu rīcības un mērķu programmu, kas ES ļautu izpildīt savas saistības – līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Pēc četriem gadiem ir pienācis laiks novērtēt šo bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu un tā radīto ietekmi uz Eiropas bioloģisko daudzveidību. Tādēļ Komisija veica sīku rīcības plāna novērtējumu, pārskatot panākto katrā no 150 rīcībām, kuras veido šo plānu. Eiropas Vides aģentūra sagatavoja arī ES 2010. gada pamatindikatoru pārskatu bioloģiskās daudzveidības jomā, kurā sniegti jaunākie fakti un rādītāji saistībā ar dažādu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu komponentu stāvokli un tendencēm Eiropas Savienībā. Šajā brošūrā ir apkopoti galvenie atzinumi abos šajos dokumentos, kā arī norādīti galvenie sasniegumi saistībā ar 2006. gada ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna desmit galveno mērķu izpildi. Galvenais secinājums 2010. gada novērtējumā ir tāds, ka, neskatoties uz ievērojamiem sasniegumiem tādās dažās jomās kā, piemēram, aizsargājamo teritoriju tīkla Natura 2000 ieviešanas pabeigšana un piesārņojuma samazinājums no piesārņojuma avotiem saldūdens krātuvēs, nav sasniegts vispārējais mērķis – līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Līdz 25 % Eiropas dzīvnieku sugu vēl arvien ir pakļautas izmiršanas riskam, un pat parasto sugu dzīvnieki cieš no piemērotu biotopu trūkuma ārpus aizsargājamām teritorijām. Visā Eiropā arvien turpinās pilsētu izplešanās, rūpniecības attīstība, kā arī strauji turpinās jaunas infrastruktūras ieviešana, bieži vien uz vēl atlikušo dabas teritoriju rēķina. Eiropā notiek ne tikai dabisko biotopu pastāvīga samazināšanās, degradācija un fragmentācija, bet iznīcības robežu ir sasniegušas veselas ekosistēmas. Iespējamās sekas ir ļoti nopietnas. Mūsu ekonomiskā un sociālā labklājība lielā mērā ir atkarīga no nepārtraukti sniegtiem “ekosistēmas pakalpojumiem”, tomēr sabiedrība bieži vien pietiekami nenovērtē ieguvumus, ko tie mums nodrošina. Tas viss norāda uz to, ka ir divkāršojami mūsu politikas centieni attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un jānodrošina, lai visās citās ES politikas jomās tiktu labāk integrēta bioloģiskā daudzveidība un no tās izrietošie daudzie ekosistēmu pakalpojumi, lai tiktu radīts pamats, uz kura veidot ekonomisko attīstību un sociālo labklājību. Šajā sakarā ļoti vērtīga būs pieredze, kas iegūta, īstenojot 2006. gada ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu, un tā veidos pamatu efektīvākai ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijai laikposmam pēc 2010. gada. Paraksts zem fotoattēla: Lielais zilais tauriņš Maculinea arion, apdraudēta suga, ko aizsargā Dzīvotņu direktīva.

5

KĀPĒC BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA IR SVARĪGA? Bioloģiskā daudzveidība ir uz zemes sastopamās dzīvības daudzveidība. To veido gan gēnu un sugu, gan arī veselu ekosistēmu daudzveidība. Mijiedarbībā ar fizisko vidi šī bioloģiskā daudzveidība rada sarežģītas ekosistēmas, kuras veido dzīvībai svarīgas atbalsta sistēmas visiem dzīvajiem organismiem, tostarp cilvēkiem. Bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas ir svarīgas ne tikai pašas par sevi, bet tās arī nodrošina būtiski svarīgas preces un pakalpojumus, no kuriem mēs esam atkarīgi. Mums ir vajadzīga pārtika, šķiedras, degviela, zāles un tādi pakalpojumi kā klimata regulācija, plūdu novēršana, ūdens attīrīšana, apputeksnēšana un augsnes veidošanās, jo tie ir būtiski mūsu ekonomiskajai labklājībai, drošībai, veselībai un dzīves kvalitātei. Tāpēc bioloģiskās daudzveidības samazināšanās nozīmē daudz vairāk par sugu izzušanu. Tā ietver arī veselu ekosistēmu produktivitātes un izdzīvošanas spēju mazināšanos. Zivju krājumu izzušana, plaši izplatītā augsnes auglības mazināšanās, apputeksnētāju populāciju iznīkšana un ierobežotās upju pārplūšanas novēršanas iespējas ir šīs daudzveidības samazināšanās sekas. Pagājušajā gadsimtā cilvēce saņēma lielus ieguvumus, pateicoties ekonomiskajai attīstībai, kas bagātināja tās dzīvi. Tomēr liela daļa no šīs attīstības ir saistīta ar dabas sistēmu dažādības un izplatības sarukšanu – tātad ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Šīs problēmas pamatā daļēji ir tas, ka, lai gan cilvēces ekonomiskā un sociālā labklājība ir atkarīga no bioloģiskās daudzveidības un daudziem nepārtraukti sniegtiem ekosistēmu pakalpojumiem, tos parasti lielā mērā uzskata par sabiedrisko labumu, kam nav īstas saimnieciskās vērtības. Labumi, ko daba dod sabiedrībai, bieži vien netiek pienācīgi novērtēti un ņemti vērā, pieņemot ikdienas lēmumus, kuros jāparedz kompromisi. Rezultātā joprojām tiek grauts mums piederošais dabas kapitāls, apdraudot gan mūsu, gan arī neskaitāmu sugu un biotopu labklājību. Arī cilvēka intelektam un tehnoloģijai pastāv robežas, lai būtu iespējams ar to palīdzību aizvietot šo zaudējumu. Ja šis process būs beidzies, atpakaļceļa vairs nebūs. Cilvēku rastie risinājumi var izmaksāt daudz dārgāk nekā tie, kuros galvenokārt tiek ņemta vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Paraksts zem fotoattēla: Daba cilvēcei sniedz daudzus vērtīgus pakalpojumus, piemēram, tīru ūdeni.

6

BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS STĀVOKLIS EIROPĀ Paraksts zem fotoattēla 8. lpp. Daudzas Eiropas vēl esošās dabiskās ekosistēmas tiek izskaustas ar citādu zemes izmantošanu Paraksts zem fotoattēla 9. lpp. Eiropas dīķu bruņurupucis Emys orbicularis Eiropa – kontrastu kontinents Neskatoties uz savu nelielo teritoriju, Eiropai ir pārsteidzoša bioloģiskā daudzveidība. Tas lielā mērā ir tajā sastopamo dažādo klimatisko un topogrāfisko apstākļu rezultāts. Šie dabas spēki apvienojumā ar gadsimtiem ilgo cilvēku mijiedarbību ir izveidojuši sarežģītu un neatkārtojamu dabisko un pusdabisko biotopu klāstu, un katram no šiem biotopiem raksturīgas atšķirīgas tajos esošo augu un dzīvnieku variācijas. Kaut arī Eiropā nav atrodams tik liels sugu skaits kā citos kontinentos, daudzi no šajā kontinentā sastopamajiem augiem un dzīvniekiem ir endēmiski un tādējādi arī unikāli. Eiropas bioloģiskā daudzveidība ir apdraudēta Eiropas bioloģiskās daudzveidības stāvoklis nopietni pasliktinās. Ir zināmi arī galvenie ietekmes faktori un iemesli. Pats galvenais iemesls ir zemes izmantošanas pārmaiņu rezultātā radītā biotopu iznīcināšana, degradācija un fragmentācija. Pēdējo 50 gadu laikā Eiropa ir piedzīvojusi ievērojamu zemes platību pārveidi, ražošanas sistēmu intensifikāciju, pilsētu izplešanos, infrastruktūras attīstību un atteikšanos no tradicionālās (bieži arī bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgas) prakses. Citi svarīgi ietekmes faktori ir dabas resursu pārmērīga izmantošana, svešzemju invazīvu sugu izplatīšanās un piesārņojums. Uz bioloģisko daudzveidību ietekmi atstāj arī klimata pārmaiņas, kas rada izmaiņas sugu izplatības, migrācijas un vairošanās modelī. Pasaules mērogā Eiropas augstais patēriņa līmenis un pieaugošais pieprasījums pēc dabas resursiem veicina bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu citās vietās pasaulē. Daudzu šo ietekmes faktoru iemesls ir tradicionālās ekonomikas nespēja noteikt dabas kapitāla un tā sniegto ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību. Plašais neatkarīgais pētījumā – “Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika” (TEEB) – vispārējās ekosistēmu pakalpojumu samazināšanās vērtība gadā tikai attiecībā uz sauszemes ekosistēmām tiek lēsta EUR 50 miljardu apmērā. Bioloģiskās daudzveidības stāvoklis Eiropā 2010. gadā Eiropas Vides aģentūra (EVA) sadarbībā ar Eiropas Komisiju 2010. gadā publicēja ES 2010. gada pamatindikatoru pārskatu bioloģiskās daudzveidības jomā, kurā tika apkopoti jaunākie fakti un rādītāji saistībā ar bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu komponentu stāvokli un tendencēm Eiropā. Pamatindikatoru pārskatā ir secināts, ka ES bioloģiskā daudzveidība ir nopietni apdraudēta. - Lai arī sugu izzušana Eiropas Savienībā nenotiek tik ātri kā citos kontinentos, to sugu

skaits procentuālā izteiksmē, kurām draud iznīkšana, rada lielas bažas. Iznīkšanas

7

draudiem pakļauti līdz 25% Eiropas dzīvnieku sugu, tostarp zīdītāji, abinieki, rāpuļi, putni un tauriņi. Vēl lielāks ir populāciju skaits, kurām draud iznīkšana.

- Plašā pārbaude, kurā 2009. gadā tika apsekotas retās un apdraudētās sugas un biotopu

tipi, kuri tiek aizsargāti saskaņā ar dabas jomā pieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, atklāja, ka 65% aizsargāto biotopu un 52% aizsargāto sugu piešķirams nelabvēlīgs aizsardzības statuss. Situācija ir vēl sliktāka attiecībā uz sugām, kas dzīvo zālaugu platībās, lauksaimniecības un piekrastes teritorijās.

- Jaunākā ES zemes seguma uzskaite ļauj konstatēt, ka visā Eiropā strauji pieaug teritorijas ar mākslīgo segumu, ko rada pilsētu izplešanās, rūpniecības attīstība un jauna infrastruktūra. Rezultātā plašas teritorijas ir pārveidotas par pilsētu teritorijām vai tiek nodalītas, plešoties transporta ceļu tīklam. Pēdējos 15 gados vairāk nekā 12 500 km² zemes ir nobetonētas, teritorijām ar mākslīgo segumu pieaugot par gandrīz 8%.

- Šāda paplašināšanās bieži vien notiek uz vērtīgu dabas teritoriju rēķina, īpaši tas

attiecas uz pārmitrām zemēm un zālaugu platībām, kuras jau tā ir cietušas no būtiskas samazināšanas pagātnē. Atlikušie biotopi arvien vairāk tiek izolēti cits no cita, un gandrīz 30% ES 27 dalībvalstu teritorijas tagad ir stipri vai vidēji sadrumstalotas.

- Tas var nopietni iespaidot ekosistēmu veselīgumu, daudzas no tām jau tagad nespēj

sniegt pakalpojumus optimālajā kvalitātē un kvantitātē, piemēram, svaigu gaisu un tīru ūdeni vai novērst plūdus un eroziju. Šodien lielākā daļa Eiropas ekosistēmu tiek uzskatītas par degradētām.

- Dabas resursu ziņā eiropieši tagad patērē divreiz vairāk, nekā tiem spēj nodrošināt ES

zeme un jūras. Tas rada milzu noslogojumu bioloģiskajai daudzveidībai gan citviet pasaulē, gan Eiropā.

Paraksts zem fotoattēla: Dalmācijas pelikāns Pelecanus crispus Kerkini ezerā Grieķijā

Grupa/IUCN kategorija Apdraudētās sugas Kurām draud izmiršana ES 27

dalībvalstīs

Jūras zīdītāji 25 % Sauszemes zīdītāji 15 % Putni 12 % Abinieki 22 % Rāpuļi 21 % Spāres 16 % Tauriņi 7 %

8

Stāvoklis un tendences ekosistēmu pakalpojumu jomā ES

Ekosistēmas pakalpojumi

Agroekosistēmas Meži Zālaugu platības

Virsāji un krūmāji

Pārmitrās zemes

Ezeri un upes

Nodrošināšana Labība/koksne ↓ ↑ ↓ Lauksaimniecības dzīvnieki ↓ = = = ↓

Savvaļas pārtika ↓ ↓ = Koksnes kurināmais = Zveja ar tīklu = = Akvakultūra ↓ ↓ Ģenētikas joma = ↓ ↓ = = Tīrs ūdens ↓ ↑ ↑ Regulēšana Apputeksnēšana ↑ ↓ = Klimata regulēšana ↑ = = = Kaitēkļu izplatības regulēšana ↑ =

Erozijas regulēšana = = = Ūdens regulēšana = ↑ ↑ = Ūdens attīrīšana = = Bīstamības faktoru regulēšana = =

Kultūras joma Atpūtas joma ↑ = ↓ ↑ = Estētikas joma ↑ = = = ↑ = Tendences starp laikposmiem ↑ Pozitīvas pārmaiņas starp laikposmiem no 1950. līdz 1990. gadam un no 1990. gada līdz šim laikam ↓ Negatīvas pārmaiņas starp laikposmiem no 1950. līdz 1990. gadam un no 1990. gada līdz šim laikam = Starp abiem laikposmiem nav notikušas pārmaiņas Statuss laikposmā no 1990. gada līdz šim laikam Degradēts Jaukts Uzlabots Nav zināms Nav piemērojams (avots ES projekts RUBICODE) Zemes pārklājuma izmaiņas no 1990. līdz 2006. gadam: pārmaiņas galveno biotopu grupu teritorijās

-10,00% -5,00% 0,00% 5,00% 10,00% 15,00%

Pārmitrās zemes

Ekstens īvās lauksaimniecības zeme

Dabīgās pļavas

Ūdenstilpnes (mākslīgie rezervuāri..)

Mākslīgā seguma platības (pilsētu, rūpnieciskas ..)

Pārejas zeme (mežu zeme, krūmāji..)

9

Aizsardzības statuss biotopiem, kuri aizsargāti saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu atbilstoši galvenajām biotopu kategorijām (iekavās norādīts izpētīto biotopu skaits)

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Sclerophyllous krūmāji (32)

Klinšaini biotopi (64)

Virsāji un krūmāji (36)

Pļavas (102)

Saldūdens biotopi (84)

Meži (181)

Kāpu biotopi (62)

Piekrastes biotopi (84)

Purvi, muklāji un dumbrāji (56)

Aizsardzības statuss sugām, kuras aizsargātas saskaņā ar ES Dzīvotņu direktīvu atbilstoši grupām (iekavās norādīts izpētīto sugu skaits)

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Citi (8)

Vaskulārie augi (799)

Rāpuļi (149)

Nevaskulārie augi (92)

Mīkstmieši (81)

Zīdītāji (381)

Zivis (242)

Posmkāji (336)

Abinieki (152)

APZĪMĒJUMS: Zaļš = labvēlīgs Oranžs = nelabvēlīgs – nepietiekams Sarkans = nelabvēlīgs – slikts Pelēks = nav zināms

10

Paraksts zem fotoattēla: Donavas upe ir viens no bioloģiskās daudzveidības “karstajiem punktiem” Eiropā. Lai nodrošinātu tās saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, ir vajadzīga daudzu valstu saskaņota rīcība. ES BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNS ES saistības apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas Savienība jau ilgu laiku ir uzņēmusies un pilda saistības veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ES un pasaulē. Jau kopš 1979. gada ir izstrādāti un pieņemti ES tiesību akti vides jomā, un kopš 1998. gada ir pieņemtas stratēģijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. ES dalībvalstis ir vienas no pirmajām, kas 2001. gadā uzņēmās saistības līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos savā teritorijā. Lai sasniegtu šādu vērienīgu mērķi, ES 2006. gadā pieņēma plašu bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu. Šajā rīcības plānā ir uzsvērta bioloģiskās daudzveidības nozīme un ekosistēmu aizsardzība kā priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai. Pirmoreiz vienā stratēģiskā dokumentā tika iekļautas visas attiecīgās tautsaimniecības nozares, kā arī noteikta atbildība par tās īstenošanu. Plānā tika atzīta vajadzība koncentrēt pūles visās sabiedrības grupās un dalībvalstīs, lai sasniegtu vispārējo mērķi. ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā ir identificētas četras galvenās rīcības jomas un noteikti desmit galvenie mērķi un četri atbalsta pasākumi, lai līdz 2010. gadam sasniegtu izvirzīto mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā un panāktu, ka bioloģiskā daudzveidība pāriet uz atlabšanas posmu. Tam visam ir pakārtotas 150 atsevišķas prioritāras rīcības un atbalsta pasākumi, kas īstenojami gan valstu, gan ES līmenī. ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna ietekmes novērtēšana Kopš 2006. gada Komisija ir vairākkārt pārskatījusi ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu. Pirmais sīki strukturētais novērtējums tika veikts 2008. gadā, un 2010. gadā to atkārtoja vēlreiz. Jaunākais novērtējums apstiprināja to, ka nav sasniegts vispārējais mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, tomēr atsevišķās jomās ir panākts ievērojams progress. Tā kā beidzas termiņš 2010. gadam noteiktajiem mērķiem bioloģiskās daudzveidības jomā, ES aktīvi darbojas, virzot ES un pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības politikas darba kārtību, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot pašreizējo ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu, jauno 2050. gada ES bioloģiskās daudzveidības redzējumu un 2020. gada mērķi, par kuru ES valstu un valdību vadītāji vienojās 2010. gada martā, kā arī vispārējos mērķus, ko 2010. gada oktobrī pieņēma līgumslēdzēju pušu desmitajā konferencē par bioloģisko daudzveidību. Turpmāk šajā brošūrā ir apkopotas galvenās atziņas, kas gūtas ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna īstenošanas 2010. gada novērtējumā, īpaši uzsverot galvenos sasniegumus un panākto progresu attiecībā uz katru no desmit galvenajiem mērķiem.

11

ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna četras galvenās politikas jomas 1. politikas joma. ES bioloģiskā daudzveidība Rīcības plānā pati galvenā prioritāte tiek piešķirta pilnīgai un savlaicīgai Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas īstenošanai, kas ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas stūrakmeņi ES. Tomēr tajā ir arī atzīts, ka ir vajadzīgs veltīt pūles bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai plašākā vidē, tādēļ tajā ir uzsvērta bioloģiskās daudzveidības prasību integrācijas nozīme citu nozaru politikas jomās, kā arī vajadzība risināt svešzemju invazīvu sugu izplatīšanās problēmu. 2. politikas joma. Bioloģiskā daudzveidība ES un pasaulē Kā viena no vadošajām pasaules tirdzniecības dalībniecēm un donoriem attīstības jomā ES ir īpaši atbildīga, lai tās īstenotā prakse neradītu ilgtnespējīgu attīstību un pārmērīgu izmantošanu. Rīcības plānā ir noteikta pasākumu programma, ar kuru stiprināt saskanību un sinerģiju starp tirdzniecību, sadarbību attīstības jomā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 3. politikas joma. Bioloģiskā daudzveidība un klimata pārmaiņas Atbalstot Kioto apņemšanos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, rīcības plānā ir norādīti vairāki stratēģiskie pasākumi, ar kuriem palīdzēt bioloģiskajai daudzveidībai pielāgoties klimata pārmaiņām. Tas arī veicina veselīgu ekosistēmu izmantošanu kā efektīvu līdzekli, ar kuru mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, attiecīgā gadījumā izmantojot dabas resursus, kuri izmaksu ziņā bieži ir daudz efektīvāki par cilvēku rastajiem risinājumiem. 4. politikas joma. Zināšanu bāze Visbeidzot, rīcības plānā ir uzsvērta nenovērtējamā vajadzība uzlabot mūsu izpratni par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem. Stiprinot zināšanas par šo sarežģīto vides jautājumu kopumu, būs iespējams precizēt un uzlabot situācijai atbilstošu politikas veidošanu nākamajiem gadiem. Šīm četrām politikas jomām ir paredzēts atbalsta pasākumu klāsts. To vidū – atbilstoša finansējuma nodrošināšana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, ES lēmumu pieņemšanas pilnveidošana, partnerību veidošana ar galvenajām ieinteresēto personu grupām, kā arī sabiedrības izglītošanas, informētības un līdzdalības veicināšana bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. Paraksts: Susliku Spermophilous citellus skaits samazinās arvien pieaugošās intensīvās lauksaimniecības prakses dēļ Paraksts: ES dalībvalstis strādā kopā, lai saglabātu ES bioloģisko daudzveidību

12

ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna apkopojums

1. politikas joma. ES bioloģiskā daudzveidība

Mērķi: 1. Aizsargāt ES

svarīgākos biotopus un sugas.

2. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus ES lauku reģionos.

3. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus plašākā ES jūras vidē.

4. Pilnveidot reģionālās un teritoriālās attīstības savietojamību ar bioloģisko daudzveidību ES.

5. Būtiski samazināt invazīvu svešzemju sugu un svešzemju genotipu ietekmi uz ES bioloģisko daudzveidību.

2. politikas joma. Bioloģiskā

daudzveidība ES un pasaulē

Mērķi: 6. Būtiski

paaugstināt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu starptautiskās pārvaldības efektivitāti.

7. Būtiski paaugstināt atbalstu bioloģiskai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem ES ārējās palīdzības sistēmā.

8. Būtiski samazināt starptautiskās tirdzniecības ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem pasaulē.

3. politikas joma. Bioloģiskā

daudzveidība un klimata pārmaiņas

Mērķi:

9. Atbalstīt bioloģiskās daudzveidības pielāgošanos klimata pārmaiņām.

4. politikas joma. Zināšanu bāze

Mērķi: 10. Būtiski vairot ES un

pasaules zināšanas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Atbalsta pasākumi

1. Atbilstoša finansējuma nodrošināšana

2. ES lēmumu pieņemšanas pilnveidošana 3. Partnerību veidošana

4. Sabiedrības izglītošana, informētība un līdzdalība

Monitorings, novērtēšana un pārskatīšana

13

2010. GADA NOVĒRTĒJUMS PAR ES BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS RĪCĪBAS PLĀNA ĪSTENOŠANU Paraksts zem fotoattēla: Pusdabiskas izcelsmes pļava pilnā plaukumā, viens no biotopiem, kuru apdzīvo daudz sugu un ko aizsargā Dzīvotņu direktīva 1. MĒRĶIS AIZSARGĀT ES SVARĪGĀKOS BIOTOPUS UN SUGAS Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva ir pamatā ES politikas veidošanai bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanai Eiropas Savienībā. Putnu direktīvas mērķis ir aizsargāt visus savvaļas putnus ES, savukārt Dzīvotņu direktīva tiem pievieno 1500 retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugas, kurām vajadzīga saskaņota rīcība saglabāšanas jomā. Aptuveni 230 vērtīgu biotopu tipu (tostarp siena pļavas, virsāji un sāļie purvi) paši par sevi ir noteikti kā atsevišķi saglabāšanas mērķi. Abas šīs direktīvas ir izvirzījušas visvērienīgākā un plašākā mēroga iniciatīvu, kas jebkad ir noteikta Eiropas bagātā dabas mantojuma un ekosistēmu saglabāšanai. Tās dod visām 27 dalībvalstīm atbilstoši kopējam tiesiskam pamatam iespēju strādāt kopā, lai saglabātu Eiropas neaizsargātākās sugas un biotopus to dabiskajās vietās ES teritorijā neatkarīgi no politiskām vai administratīvām robežām. Direktīvām ir divi galvenie mērķi: aizsargāt sugas pašas par sevi visā ES, paredzot sugu aizsardzības noteikumus; un saglabāt galvenās teritorijas atsevišķām retām un apdraudētām sugām, paredzot biotopu aizsardzības noteikumus, kā rezultātā tika izveidots Natura 2000 tīkls. Šajās Natura 2000 tīklā iekļautajās teritorijās dalībvalstīm ir jāizvairās no rīcības, kas varētu būtiski ietekmēt sugas vai biotopus, kuru dēļ šī teritorija ir noteikta kā aizsargājama, kā arī veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai tos saglabātu un tiem atgūtu labvēlīgas saglabāšanas statusu. Natura 2000 tīkla izveide drīz būs pabeigta Viena no ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna pirmajām prioritātēm ir nodrošināt šajās abās direktīvās paredzēto noteikumu pilnīgu un savlaicīgu īstenošanu. Ievērojams sasniegums šajā jomā ir Natura 2000 tīkla izveide. Kopš 2006. gada tīklam jau ir pievienotas sauszemes un jūras teritorijas vairāk nekā 200 000 km² platībā. Līdz 2010. gadam tīklā jau bija iekļauti vairāk nekā 26 000 teritoriju, kuras atrodas dažādās vietās visās 27 dalībvalstīs, veidojot to par aizsargājamo teritoriju plašāko koordinēto tīklu pasaulē. Ievērojams panākums bija arī jūras teritoriju iekļaušanas procesa uzsākšana Natura 2000 tīklā, tomēr šis process vēl nav pabeigts. Jūras teritoriju identificēšana ir sarežģīta zemes pamatnes apvidus nepieejamības, kā arī nepietiekamo zinātnes atziņu dēļ, tomēr Natura 2000 tīkla jūras komponents būtu jāpabeidz līdz 2012. gadam.

14

0

10000000

20000000

30000000

40000000

50000000

60000000

70000000

80000000

1995

1996

1997

1998

1999

.

2000

.

2001

.

2002

.

2003

.

2004

.

2005

.

2006

.

2007

.

2008

.

Kopējais ha skaits Rumānija

Bulgārija

Slovēnija

Slovākija

Polija

Malta

Lietuva

Latvija

Ungārija

Igaunija

Čehija

Kipra

ApvienotāKaralisteZviedrija

Paraksts zem grafiskā attēla: Ar ES Dzīvotņu direktīvu aizsargājamo teritoriju kopējās platības pieauguma hronoloģiskā dinamika pa dalībvalstīm

Paraksts zem kartes: ES Natura 2000 tīklā iekļautās aizsargājamās teritorijas pa bioģeogrāfiskajiem reģioniem ES Natura 2000 tīklā iekļautās aizsargājamās teritorijas pa bioģeogrāfiskajiem reģioniem APZĪMĒJUMS: Bioģeogrāfiskie reģioni ES ATLANTIJAS REĢIONS ZIEMEĻU REĢIONS ALPU REĢIONS KONTINENTĀLAIS REĢIONS

PANONISKAIS REĢIONS STEPES REĢIONS MELNĀS JŪRAS REĢIONS VIDUSJŪRAS REĢIONS MAKRONĒZIJAS REĢIONS Bioģeogrāfiskie reģioni ārpus ES ARKTIKAS REĢIONS AUSTRUMU REĢIONS

15

Natura 2000 aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana Tā kā darbs pie Natura 2000 tīkla tuvojas nobeigumam, uzmanība pastiprināti tiek veltīta, lai nodrošinātu to, ka teritorijas un sugas, kuras izraudzītas aizsardzībai, tiktu saglabātas un atbilstoši apsaimniekotas un varētu iegūt labvēlīgas saglabāšanas statusu Eiropas Savienībā. Pašlaik tiek atzīts, ka labvēlīgā stāvoklī ir tikai 17% no visām aizsargātajām sugām un biotopu tipiem. Lai arī apsaimniekošanas plāni nav obligāti, tie sevi pierādījuši kā vērtīgu instrumentu, lai konkrētās teritorijas līmenī noteiktu vajadzīgās darbības tās saglabāšanai. Tie šo teritoriju apsaimniekošanas procesā palīdz iesaistīt arī citas ieinteresētās personas un zemes izmantotājus, ievērojot vietējās zemes izmantošanas un reģiona iezīmes. Natura 2000 ir vairāk nekā dabas aizsargājamo teritoriālo liegumu tīkls. Tajā ir atzīts, ka cilvēki ir neatņemama dabas daļa un tiem ar dabu ir jārod vislabākais veids, kā sadarboties. Tā mērķis nav sistemātiska atteikšanās no saimnieciskās darbības, bet drīzāk noteikt parametrus, kuru ietvaros to īstenot, tajā pašā laikā sargājot esošās vērtīgās sugas un biotopus. Šādai pieejai ir daudzas priekšrocības attiecībā gan uz dabas aizsardzību, gan cilvēkiem, kas dzīvo un strādā lauku apvidos. Aktīvi apvienojot dažādus zemes lietotājus Natura 2000 teritoriju apsaimniekošanā, ir iespējams nodrošināt to neaizsargātāko pusdabisko biotopu un sugu saglabāšanu, kuru eksistence ir atkarīga no šo teritoriju atbilstošas apsaimniekošanas. Natura 2000 plašais darbības mērogs šim tīklam dod spēcīga atbalsta iespējas, lai daudziem lauku apvidiem visā Eiropā palīdzētu saglabāt ekonomisko dzīvotspēju un sociālo struktūru. Paraksts zem fotoattēla: Sarkankāju piekūns Falco vespertinus – Eiropas nozīmes apdraudēta suga, viena no tām, kuru aizsardzības nolūkā 2009. gadā tika izstrādāts ES rīcības plāns.

Līdz šim sasniegtais • Natura 2000 tīkls pamatā jau ir pabeigts attiecībā uz sauszemes teritorijām.

• Ievērojams sasniegums ir Natura 2000 tīkla jūras teritoriju noteikšana.

• Daudzās teritorijās ir ieviesti atbilstošas apsaimniekošanas pasākumi.

• Attiecībā uz noteiktām ES nozīmes sugām ir pieņemti attiecīgi rīcības plāni.

• Pirmās visaptverošās ES teritorijā sastopamo Kopienas nozīmes sugu un biotopu saglabāšanas statusa pārbaudes dati tika publicēti 2009. gadā.

• Dažādām rūpniecības nozarēm ir izstrādātas norādes, lai sniegu palīdzību abu vides jomā pieņemto direktīvu piemērošanā.

• Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam no ES LIFE+ līdzekļiem Natura 2000 vai citu darbību ietvaros bioloģiskās daudzveidības praktiskas saglabāšanas atbalstam tika piešķirti vidēji vismaz EUR 119,5 miljoni gadā.

• Publicētas ES pamatnostādnes Natura 2000 vadības finansēšanai, izmantojot ES finanšu instrumentus.

• Direktīva par atbildību vides jomā tagad ir transponēta visās ES dalībvalstīs.

• Ir radīta jauna uz brīvprātības principiem balstīta programma apdraudēto sugu un biotopu aizsardzībai ES attālākajos reģionos un aizjūras zemēs, ko iedvesmojusi Natura 2000 tīkla izveide.

16

2. MĒRĶIS SAGLABĀT UN ATJAUNOT BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU UN EKOSISTĒMU PAKALPOJUMUS ES LAUKU REĢIONOS Lielāka lauku ainavas fragmentācija Ar abām dabas jomā pieņemtajām direktīvām vien nebūs iespējams saglabāt Eiropas bioloģisko daudzveidību, tāpēc ir nepieciešama arī rīcība dabīgo ekosistēmu saglabāšanai plašākos lauku reģionos. Šodien lielākā daļa atlikušo teritoriju ar augstu dabas vērtību Eiropā, tostarp Natura 2000 tīklā iekļautās teritorijas, arvien ir pakļautas riskam, ko rada tādi draudi kā piesārņojums un zemes izmantošanas intensifikācija. Tās arī ieskauj apdraudoša un migrāciju arvien vairāk ierobežojoša vide. Tās netiešā ietekme nav tikai sugu izzušana. Tieši bioloģiskā daudzveidība ir dzinējspēks, kas spēcina mūsu ekosistēmas un nodrošina to spēju sabiedrībai sniegt tādus svarīgus pakalpojumus kā ūdens attīrīšana un augsnes mēslošana. Ja ekosistēmas zaudē savu biotopu neviendabīgumu un sugu daudzveidību vai arī kļūst pārāk degradētas, fragmentētas un izolētas, būtiski mazinās to spējas nodrošināt vērtīgos pakalpojumus vai tās nemaz vairs tos nespēj sniegt. ES kopējās lauksaimniecības politikas veidošana par vēl “zaļāku” politiku Tā kā lauksaimniecība vēl arvien ir galvenais zemes izmantošanas veids Eiropā, un aizņem gandrīz 50 % ES teritorijas, bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā ir īpaši uzsvērta bioloģiskās daudzveidības apsvērumu integrēšana ES kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Nesenās KLP reformas un Lauku attīstības regula (2007. – 2013. gadam) ir paredzējušas jaunus politikas instrumentus un pasākumus, kas ir pieejami, lai uzlabotu ar bioloģisko daudzveidību saistīto apsvērumu integrāciju lauksaimniecības un mežsaimniecības praksē visā ES. Tiešie maksājumi lauksaimniekiem, kas paredzēti saskaņā ar KLP pirmo pīlāru, ir atdalīti no ražošanas un tā vietā saistīti ar atbilstību vairākiem standartiem vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomā. Ir ieviesti arī jauni lauku attīstības pasākumi saskaņā ar otro pīlāru, lai sniegtu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības darbībām, kas labvēlīgi ietekmē savvaļas dzīvniekus. To starpā ir papildu maksājumi Natura 2000 teritorijām, lai kompensētu ienākumu samazinājumu vai apsaimniekošanas papildu saistību izmaksas, kas vajadzīgas Natura 2000 tīkla mērķu izpildei. Tajos ir ietvertas arī obligātās agrovides vai mežu vides shēmas, kuras var būt īpaši izstrādātas, lai atbalstītu lauksaimniekus vai mežsaimniekus, kas brīvprātīgi piemēro noteiktu saimniekošanas praksi, kas atzīta par labvēlīgu videi un bioloģiskai daudzveidībai (pārsniedz minimālo standartu līmeni). Kopumā aptuveni 23 % no lauku attīstībai paredzētā budžeta ir piešķirti agrovides pasākumiem visās ES 27 dalībvalstīs, un vēl EUR 590 miljoni ir piešķirti Natura 2000 maksājumiem. Lai arī vēl nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz naudas, kas piešķirta agrovides pasākumiem, tiks izmantota dabas saglabāšanas darbībām, ir skaidrs, ka kopējā ietekme uz bioloģisko daudzveidību lielā mērā būs labvēlīga un plašākas lauksaimniecības un mežu teritorijas padarīs par savvaļas dzīvniekiem labvēlīgāku vidi.

17

60

65

70

75

80

85

90

95

100

105

1990. 1991. 1992. 1993. 1994. 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005. 2006. 2007.

Visas parastās sugas (136 sugas) Parastās laiksaimniecības zemes sugas (36 sugas)Parastās meža sugas (29 sugas)

Avots: Eurostat, 2010. gads (env_bio2) - EBCC/RSPB/BirdLife/Statistics Netherlands. - Paraksts grafiskajam attēlam: Lauka un meža putnu skaits pēdējo 20 gadu laikā samazinājies par aptuveni 25%, un visbeidzot tas sācis stabilizēties.

Paraksts fotoattēlam Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai lielākos draudus rada dubultais noslogojums, kā iemesls ir lauksaimniecības intensifikācija un zemes pamešana Piesārņojuma samazināšana Vēl viena svarīga ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna iezīme ir uzsvars uz piesārņojuma samazināšanu Eiropas saldūdens sistēmās. Īpaši uzsvērta ir savlaicīga un efektīva Ūdens pamatdirektīvas īstenošana, aizsargājot virsūdeņus un gruntsūdeņus no piesārņojuma un degradācijas. Direktīvas nolūks ir nodrošināt, lai līdz 2015. gadam visiem ūdeņiem tiktu piešķirts labas vides status (tostarp ekoloģiskais statuss). To panāks, īstenojot vairākus apsaimniekošanas plānus un mērķtiecīgas rīcības programmas, kas ES pieņemtas katram no 110 upju baseiniem. Šādu apsaimniekošanas plānu izstrāde jau ir ievērojami pavirzījusies, un lielākā daļa no tiem jau ir iesniegti Komisijas apstiprinājumam līdz 2009. gada beigām. Jaunāko pētījumu rezultāti ir atklājuši, ka piesārņojums lielākajā daļā Eiropas upju ir sācis samazināties, pateicoties stingrākiem ES vides standartiem.

18

Līdz šim sasniegtais • Lai sniegtu atbalstu bioloģiskajai daudzveidībai mežos un lauksaimniecības rajonos,

ievērojami naudas līdzekļi kļuva pieejami saskaņā ar ES Lauku attīstības regulu (2007. –2013. gadam).

• Vairāk nekā EUR 22 miljoni ir piešķirti agrovides un mežiem paredzētiem pasākumiem visās ES 27 dalībvalstīs.

• Vēl EUR 590 miljoni ir pieejami maksājumiem lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā Natura 2000 teritorijās.

• KLP 2008. gada veselības pārbaudē bioloģiskajai daudzveidībai tika veltīta lielāka uzmanība.

• 2010. gadā tika pieņemta Komisijas Zaļā grāmata par mežiem, ar ko sākta sabiedriskā apspriešana par ES pieejas variantiem mežu aizsardzībai un informācijai.

• 2010. gadā tika publicēts jauns Eiropas augšņu bioloģiskās daudzveidības atlants.

• Dalībvalstis gatavo upju baseinu apsaimniekošanas plānus saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu.

• Eiropas saldūdens ekosistēmās uzlabojas ūdens kvalitāte.

• 2009. gadā tika pieņemta jauna pamatdirektīva par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu.

• Turpinās darbs pie koncepcijas izstrādes par ekoloģiski saskaņotu zaļu infrastruktūru Eiropai, kas ļautu risināt pieaugošās problēmas saistībā ar biotopu fragmentāciju un vērtīgu lauksaimniecības un mežu rajonu samazināšanos plašākos lauku reģionos.

19

3. MĒRĶIS SAGLABĀT UN ATJAUNOT BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU UN EKOSISTĒMU PAKALPOJUMUS PLAŠĀKĀ ES JŪRAS VIDĒ Problēmas saistībā ar Eiropas jūrām Plašajām jūras teritorijām, kas ietver ES, ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Tomēr arī šajā jomā vide ir pakļauta milzīgam noslogojumam. Plaši izplatīta ir pārmērīga nozveja, un daudzi zivju krājumi vairs neiekļaujas drošās bioloģiskajās robežās. Šīs problēmas vēl pastiprina klimata pārmaiņas, invazīvas svešzemju sugas un intensīva jūras satiksme, kas palielina naftas noplūdes risku. Nepieļaujamos apmēros no sauszemes avotiem jūrā arvien nokļūst piesārņojums un turpinās eitrofikācijas process. Eitrofikācija, ko rada ūdens bagātināšana ar barības vielām, var radīt daudzas nevēlamas sekas, sākot ar ūdensaļģu pārmērīgu vairošanos, kas savukārt palielina organisko vielu nogulsnēšanos jūras gultnē. Skābekļa patēriņa nemitīga palielināšanās var izsaukt skābekļa koncentrācijas samazināšanos un radīt “mirušās zonas”, kurās nevar izdzīvot citas dzīvības formas. Kopējā zivsaimniecības politika Bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā pausta vajadzība pēc jūras resursu ilgtspējīgākas izmantošanas, kā paredzēts saskaņā ar ES kopējo zivsaimniecības politiku. Pēc gadu desmitiem, kuru laikā notikusi pārmērīga neselektīva nozveja, kritisku situāciju ir sasniegusi atlikušo zivju krājumu apsaimniekošana. Ņemot to visu vērā, ES dalībvalstis steidzamā kārtā izstrādā daudzgadu apsaimniekošanas un atjaunošanas plānus attiecībā uz dažādiem zivju rūpnieciskās zvejas krājumiem dažādu jūru teritorijās, lai līdz ilgtspējīgākiem apmēriem samazinātu nozveju un palīdzētu atjaunot izsīkušos krājumus. Turklāt ir īstenoti pasākumi, lai ieviestu selektīvāku nozvejas praksi, lai samazinātu nepieļaujami lielos apjomus attiecībā uz to jūras sugu nevēlamo piezveju, kas zvejai nav paredzētas, piemēram, roņiem un delfīniem, kā arī aizsargātu neaizsargātos dziļjūras biotopus, tostarp Posidonia teritorijas Vidusjūrā un koraļļu rifus Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos. Lai šajā procesā sniegtu atbalstu, lielākā daļa dalībvalstu izmanto reformētā Eiropas Zivsaimniecības fonda piedāvātos naudas līdzekļus (2007. – 2013. gadam), lai veicinātu ilgtspējīgāku līdzsvaru starp resursiem un ES zvejas jaudu, kā arī stiprinātu jūras vides un tās apdraudēto biotopu un sugu aizsardzību. ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva ES 2008. gadā pieņēma Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, kurā izvirzīti augsti mērķi un ar ko noteikta koordināta pieeja jūras vides uzlabošanai, pamatojoties uz ekosistēmu saglabāšanu. Ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus un konvencijas, tās galvenais mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, lai jūras videi būtu piemērojams labas vides statuss. Tāpat kā Ūdens pamatdirektīvā, arī tajā ir noteikti vairāki kopēji mērķi un principi, kas piemērojami katrā no četru ES jūras reģionu (Atlantijas ziemeļaustrumu daļas, Melnās jūras, Baltijas jūras un Vidusjūras) līmeņiem. Tā kā darbs pie Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas ir tikai sācies, ir pāragri vērtēt tās ietekmi uz jūras vidi. Neskatoties uz to, skaidrs ir tas, ka saskaņotas rīcības programmas ieviešana un īstenošana katrā jūras reģiona līmenī radīs ievērojamus ieguvumus jūras ekosistēmām gan jūras aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām. Jūras stratēģijas pamatdirektīva ir arī nozīmīgs politikas instruments, lai nodrošinātu to, ka ES jaunajā

20

Integrētajā jūrniecības politikā, ko pieņēma 2009. gadā. pilnībā tiktu ņemti vērā vides apsvērumi. Paraksts zem fotoattēla: Zemūdens Posidonia teritorijas ir īpaši bagātas ar bioloģisko daudzveidību, un tām ir īpaša nozīme piekrastes aizsardzībā.

Paraksts zem kartes: Krājumu attiecība drošās bioloģiskās robežās un ārpus tām. Kartē attēlota novērtēto krājumu attiecība, ar sarkanu krāsu apzīmēti krājumi, kuru nozveja ir pārsniegta, bet ar zilu – kur tā ir bioloģiskajās robežās. Apļu izmēri ir proporcionāli reģionālās nozvejas lielumam.

Līdz šim sasniegtais • 2008. gadā pieņemtās Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķis ir līdz 2020. gadam panākt

visu ES jūras ūdeņu labu vides stāvokli.

• 19 no 22 jūras piekrastes dalībvalstīm ir pieņēmušas vai gatavojas pieņemt piekrastes zonas integrētās apsaimniekošanas plānus (ICZM).

• Eiropas Jūras drošības aģentūra Komisijai un dalībvalstīm ir sniegusi tehnisko un zinātnisko palīdzību naftas noplūdes jautājumos.

• Pieņemti dažādi atjaunošanas plāni attiecībā uz zivju rūpnieciskās zvejas krājumiem dažādu jūru ūdeņos, lai varētu atjaunot izsīkušos krājumus.

• Ir ieviesti tiesību akti neaizsargātāko dziļjūras biotopu aizsardzībai pret neilgtspējīgas zivsaimniecības praksi.

• 2009. gadā tika pieņemts Kopienas rīcības plāns attiecībā uz haizivīm.

21

• Lielākā daļa dalībvalstu īstenošanai virza projektus ilgtspējīgas zvejas veicināšanai un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas atbalstam, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļus.

22

4. MĒRĶIS PILNVEIDOT REĢIONĀLĀS UN TERITORIĀLĀS ATTĪSTĪBAS SAVIETOJAMĪBU AR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU ES Vairāk integrēts teritoriālās plānošanas process Salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem ES ir salīdzinoši blīvi apdzīvots kontinents, un lielākā daļa tās zemes tiek aktīvi izmantota. Tas nozīmē, ka atlikušās dabas teritorijas ir pakļautas dažādu attīstības darbību radītam pastiprinātam noslogojumam. Atzīstot vajadzību sargāt šādas vērtīgas ekosistēmas no nevēlamām attīstības izpausmēm, bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā īpaši uzsvērts tas, lai visiem jauniem attīstības plāniem un projektiem tiktu veikts atbilstošs bioloģiskās daudzveidības novērtējums, stratēģiskais vides novērtējuma vai ietekmes uz vidi novērtējums. Tā nolūks ir nodrošināt, lai tiktu samazināta vai novērsta negatīvā ietekme uz vidi, identificējot alternatīvas atrašanās vietas vai ieviešot atbilstošus risku mazinošus pasākumus. Ja šos novērtējumus veic sākotnējā plānošanas posmā, tie jau sākotnēji ļauj ņemt vērā bioloģiskās daudzveidības apsvērumus. Šāda stratēģiska pieeja teritoriālajai plānošanai rada pamatu vairāk integrētai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī samazina risku saistībā ar īstenošanas grūtībām un aizkavēšanos. Attiecībā uz visiem jaunajiem plāniem un programmām, kurās iesaistīti ES struktūrfondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds), ir jāveic stratēģiskais vides novērtējums, pirms tiek apstiprināts to finansējums. Turklāt lielāka apjoma attīstības projekti (kuru budžets pārsniedz EUR 50 miljonus), kas iesniegti līdzfinansējumam no ES struktūrfondiem, vispirms jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Tā pārbaudīs, vai projektiem, kuri ietekmēs Natura 2000 teritorijas, veiktajos ietekmes uz vidi novērtējumos un citos attiecīgajos novērtējumus ir pilnībā ņemtas vērā iespējamās sekas uz vidi, tostarp bioloģisko daudzveidību, un paredz vajadzīgos pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šo ietekmi. Ieguldījumi dabas saglabāšanā Arī ES struktūrfondi 2007. – 2013. gadam sniedz tiešu vai netiešu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas atbalstu saskaņā ar ES reģionālās vai vietējās attīstības plāniem vai programmām. Dalībvalstis ir piešķīrušas kopumā apmēram EUR 2,7 miljardus “bioloģiskās daudzveidības un dabas aizsardzības (tostarp Natura 2000) veicināšanai”. Saistībā ar tūrismu vēl EUR 1,1 miljards ir piešķirts “dabas vērtību veicināšanai” un EUR 1,4 miljardi – “dabas mantojuma aizsardzībai un attīstībai”, un abās ierosmēs ir iekļauti dabas un bioloģiskās daudzveidības projekti. Dažas dalībvalstis naudas līdzekļus galvenokārt izmanto, lai veicinātu biotopu atjaunošanas projektus vai palīdzētu atjaunot saiknes starp teritorijām, kuras infrastruktūras attīstības rezultātā ir sadrumstalotas (piemēram, izveidojot ekoloģiskos koridorus). Citas vairāk koncentrējas uz Natura 2000 tīkla projektu ieviešanu vai dabas saglabāšanas veicināšanu ar iniciatīvām tūrisma un citās atpūtas nozarēs. Paraksts zem fotoattēla: Teritorijas ar mākslīgo segumu turpina izplesties uz dabisko biotopu rēķina. “Ekoloģiskais tilts pāri automaģistrālei Hoge Veluwe nacionālajā parkā Nīderlandē.”

23

Līdz šim sasniegtais • Uz visiem plāniem un programmām, kas tiek īstenoti, izmantojot jaunos ES struktūrfondus

(2007. – 2013. gadam), attiecas stratēģiskais vides novērtējums.

• Ir pieejamas jaunas iespējas, izmantojot ES struktūrfondus, lai sniegtu tiešu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas atbalstu saskaņā ar reģionālajām attīstības un pārrobežu programmām.

• Liela mēroga projektu pieteikuma veidlapās, ko iesniedz līdzfinansējumam no ES fondiem, ir iekļauta skaidra norāde uz nepieciešamību Natura 2000 teritorijām veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un citus attiecīgos novērtējumus.

• Stratēģiskā vides novērtējuma, ietekmes uz vidi novērtējuma un citu attiecīgo novērtējumu pareiza piemērošana tiek veicināta ar Komisijas norādījumu palīdzību, kā arī paredzot procedūras pārkāpumu gadījumā.

• Turpinās darbs pie koncepcijas izstrādes par ekoloģiski saskaņotu zaļu infrastruktūru Eiropai,

kas šajā jomā ļautu 2011. gadā pieņemt ES stratēģiju, kura palīdzētu risināt pieaugošās problēmas saistībā ar biotopu fragmentāciju un būtu vērtīgs instruments pielāgošanās procesā klimata pārmaiņām, attīstot un saglabājot ekosistēmas.

24

5. MĒRĶIS BŪTISKI SAMAZINĀT INVAZĪVU SVEŠZEMJU SUGU IETEKMI UZ ES BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU Invazīvu svešzemju sugu izplatība Invazīvās svešzemju sugas ir sugas, kurām nav vietēja izcelsme un kuru izplatība ārpus to dabiskā areāla rada draudus bioloģiskajai daudzveidībai. Tie var būt dzīvnieki, augi, sēnes vai mikroorganismi, un aiz biotopu samazināšanās un izzušanas tos uzskata par otru svarīgāko bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloni visā pasaulē. Mūsdienu tirdzniecības modeļi palielina sugu izkļūšanu ārpus to dabiskajiem bioģeogrāfiskajiem ierobežojumiem. Tā kā ES un visas pasaules mērogā pastiprinās tirdzniecība, ceļošana un transports, eksponenciāli ir palielinājušies jaunu sugu tīšas vai netīšas ieviešanas rādītāji. Paredzams, ka šī tendence turpināsies un tālāk izplatīsies jau ieviestās svešzemju sugu populācijas. Daudzām ieviestām sugām ir būtiska nozīme attiecībā uz Eiropas valstu svarīgākajām ražošanas sistēmām. Tās nodrošina dažādas nodarbinātības iespējas un ir sabiedrībā iecienītas kā dekoratīvi augi, lolojumdzīvnieki, eksotiski putni, medījumi, zivis makšķerēšanai vai akvakultūra. Tomēr ir arī ieviestas sugas, kas Eiropā kļuvušas invazīvas un apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību. Šodien jau ir identificēti vairāk nekā 10 000 svešzemju sugu, no kurām aptuveni 10 – 15% tiek uzskatītas par iespējami bīstamām Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai. Eiropā jau sāk just to izplatības sekas. Tās ne tikai rada draudus vietējām sugām un biotopiem, izstumjot tos no dzīves telpas, bet arī rada nopietnus materiālos zaudējumus. ES 2008. gadā invazīvo svešzemju sugu kontroles un materiālo zaudējumu novēršanas izmaksas sasniedza apmēram EUR 9,6-12,7 miljardus. ES stratēģijas veidošana attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plānā ir uzsvērts, ka invazīvo svešzemju sugu problēmas risināšanai ir jāpiešķir prioritāra nozīme. Vajadzību izstrādāt vienotu pieeju ES līmenī apstiprina tas, ka dažās valstīs līdz šim laikam veiktās darbības bieži vien nedod ievērojamu rezultātu, ja šādas darbības netiek veiktas citās valstīs. ES spēkā esošie tiesību akti un īstenotā politika sniedz daļēju risinājumu problēmām, kas saistītas ar invazīvām sugām. Tomēr pašlaik nav mehānismu, ar ko sniegt atbalstu pieeju saskaņošanai vai konsekvences ievērošanai kaimiņvalstu vai viena un tā paša apakšreģiona valstu starpā. Turklāt nav arī formālu prasību, lai veiktu riska analīzi attiecībā uz tādu nevietējas izcelsmes sugu tīšu ieviešanu, kas var ietekmēt bioloģisko daudzveidību. Atsaucoties uz šiem apsvērumiem, Komisija 2008. gada decembrī publicēja paziņojumu “Ceļā uz ES stratēģiju par invazīvajām sugām”, kurā izklāstīti četri iespējamie politikas risinājumi ar invazīvajām svešzemju sugām saistītajam riskam. To pamatā ir starptautiski atzīta trīspakāpju hierarhija, saskaņā ar kuru nevēlamu invazīvo svešzemju sugu ieviešanas novēršana ir visekonomiskākā, efektīvākā un videi nekaitīgākā pieeja, ko vajadzības gadījumā papildina ieviesušos sugu izskaušana vai ilgtermiņa izolācija/kontrole. Paziņojumā ir uzsvērts, cik nozīmīgi ir izveidot agrās brīdināšanas sistēmu tūlītējai informācijas apmaiņai kaimiņvalstu starpā par invazīvo svešzemju sugu parādīšanos un

25

sadarbību pārrobežu kontroles pasākumos. Nākamais uzdevums ir ES stratēģijas izstrāde attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām. Paraksts zem fotoattēla: Daudzās Eiropas vietās invazīvi kļuvuši latvāņi Heracleum mantegazzianum.

Līdz šim sasniegtais

• ES 2008. gada paziņojumā “Ceļā uz ES stratēģiju par invazīvajām sugām” ir identificēti dažādi politikas risinājumi, kā izstrādāt ES stratēģiju par invazīvajām svešzemju sugām.

• Tika veikts pētījums, lai izpētītu iespējas izveidot ES mēroga agrās brīdināšanas sistēmu par invazīvajām svešzemju sugām.

• No ES LIFE līdzekļiem tika iztērēti EUR 38 miljoni invazīvu svešzemju sugu izskaušanai un kontrolei gan Natura 2000 tīkla teritorijās, gan ārpus tām.

• Kopīgais Pētniecības centrs koordinē novērtējumu par invazīvo sugu radīto ietekmi uz ūdens ekosistēmām (un kā šīs sugas jāvērtē saistībā ar ūdens labu ekoloģisko kvalitāti).

• Ir sākti vairāki projekti, ko finansē no ES Pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmām, lai informētu par ES politikas attīstības tendencēm attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, piemēram, tādām programmām kā DAISIE, ALARM un NOBANIS.

• 2007. gadā stājās spēkā Regula 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā.

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Abinieki

Rāpuļi

Sauszemes zīdītāji

Jūras zīdītāji

Tauriņi

Spāres

Visas

Apdraudēto sugu procents

Neapdraudētās

Apdraudētās

Paraksts zem grafiskā attēla: Apdraudēto un neapdraudēto sugu procentuālā attiecība, kuras negatīvi ietekmē invazīvās svešzemju sugas, dalījumā pa sugu grupām.

26

6.-8. MĒRĶIS STIPRINĀT ES NOZĪMI BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS SAMAZINĀŠANĀS APTURĒŠANĀ PASAULĒ Bioloģiskās daudzveidības atbalstīšana, izmantojot ES ārējo palīdzību Lai būtu uzticams partneris starptautiskajā līmenī, ES atzīst, ka nepietiek tikai ar koncentrēšanos uz bioloģisko daudzveidību Eiropā. Risināma ir arī problēma, ko rada ES augstais patēriņa līmenis pārējās planētas mērogā. Tādēļ arī trīs no ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna mērķiem ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanu pasaulē. Papildus Bioloģiskās daudzveidības konvencijas un citu bioloģiskās daudzveidības jomā pieņemto konvenciju efektīvas īstenošanas virzīšanai visā pasaulē arī šie mērķi skar tādus jautājumus kā starptautiskā tirdzniecība un „zaļākas” ES attīstības politikas jomas un programmas. 2007. – 2013. gadam noteiktajā attīstības politikā ES ir apņēmusies palīdzēt ietvert bioloģiskās daudzveidības veicināšanu tās attīstības sadarbības programmās. Tādēļ vairumam ES ārējā sadarbībā iesaistīto valstu un reģionu ir izveidoti vides profili. Līdz šim laikam šīm ģeogrāfiskajām programmām bioloģiskās daudzveidības veicināšanai ir piešķirti apmēram EUR 133 miljoni, galvenokārt, Centrālās Āfrikas reģionam, Etiopijai, Malāvijai, Hondurasai, Bolīvijai un Brazīlijai. Tomēr vēl ir jāpieliek pūles. Viens no nelielās atsaucības iemesliem ir tas, ka pašās partnervalstīs bioloģiskā daudzveidība bieži vien nav prioritāte. ES ir izveidojusi arī Vides un dabas resursu tematisko programmu (ENRTP), saskaņā ar kuru pēdējo četru gadu laikā (2007. – 2010. gadā) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai pieejami kļuva vairāk nekā EUR 114 miljoni. Turklāt ES sniedz būtisku ieguldījumu Pasaules vides fonda piektajam papildinājumam, kas jaunattīstības valstīm sniedz piešķīrumus projektiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un citiem globāliem vides jautājumiem. 2010. – 2014. gadam bioloģiskās daudzveidības projektiem un programmām ir paredzēti EUR 1,2 miljardi. Starptautiskās tirdzniecības ietekmes samazināšana Kopš ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna pieņemšanas ES ir veltījusi divkāršas pūles, lai veicinātu vides dimensijas integrēšanu starptautiskajā tirdzniecībā. Kā daļu no ilgtspējas ietekmes novērtējuma programmas Komisija veic ilgtspējas ietekmes novērtējumus visos plānotajos reģionālos un divpusējos brīvās tirdzniecības un partnerības nolīgumos Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. ES līmenī Eiropas Komisija mudina dalībvalstis izvirzīt sev par mērķi 50 % no savu konkursu procedūrām organizēt kā “zaļo” iepirkumu. Valsts iestādes Eiropas Savienībā katru gadu tērē vairāk nekā EUR 2000 miljardus tādu preču un pakalpojumu iepirkumiem kā datori, ēkas, papīrs, pārtika un uzkopšanas darbi. Pastāvot uz videi draudzīgas izvēles iespējām savās konkursa procedūrās, šīs iestādes kopā var būtiski ietekmēt patēriņa modeļus visā ES un radīt lielāku pieprasījumu pēc “zaļiem” produktiem un tehnoloģijām. Attiecībā uz pasaules tirdzniecību bioloģiskās daudzveidības sakarā ir panākts progress Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) īstenošanā, kā arī 2003. gadā pieņemtā ES rīcības plāna Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT) īstenošanā. Tā nolūkā ES izstrādāja priekšlikumu regulai, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū koksni un

27

koksnes izstrādājumus. Priekšlikuma pamatā ir padziļinātas izpētes princips, ar kuru tiek pieprasīts, lai operatori, uz kuriem šis tiesību akts attiecas, izmanto šo sistēmu, mazinot risku, ka Kopienas tirgū varētu nonākt nelegāli iegūta koksne un koksnes izstrādājumi. Paraksts zem fotoattēla: ES sniedz ievērojamus naudas līdzekļus tropu mežu saglabāšanai. Sarkanacainā koku varde Agalychnis callidryas kļuvusi par daudzu tropu mežu saglabāšanas kampaņu simbolu.

Līdz šim sasniegtais

• Saskaņā ar ES attīstības politiku (2007. – 2013. gadam), izmantojot ārējās palīdzības programmas, EUR 133 miljoni tika piešķirti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai dažādām jaunattīstības valstīm.

• Kopumā EUR 114 miljoni tika piešķirti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai četru gadu ilgam laikposmam (2007. – 2010. gadam) saskaņā ar EK Vides un dabas resursu tematisko programmu (ENRTP).

• Finansēšanas nolīgumā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanai ĀKK valstīs tika apstiprināti vēl EUR 20 miljoni.

• Kā daļu no savas ar tirdzniecību saistītās ilgtspējas ietekmes novērtējuma programmas Komisija veic ilgtspējas ietekmes novērtējumus visos plānotajos reģionālos un divpusējos brīvās tirdzniecības un partnerības nolīgumos.

• Komisija un dalībvalstis aktīvi piedalās centienos veidot izpratni un veicināt Bonnas vadlīniju īstenošanu attiecībā uz piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadali (ABS).

• ES aktīvi piedalās Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas sugu dzīvniekiem un augiem (CITES) īstenošanā.

• Ievērojams progress ir panākts Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) veicināšanā.

• ES turpina virzīt Bioloģiskās daudzveidības konvencijas un citu bioloģiskās daudzveidības jomā pieņemto konvenciju efektīvu īstenošanu visā pasaulē.

28

9. MĒRĶIS ATBALSTĪT BIOLOĢISKĀS DAUDZVEIDĪBAS PIELĀGOŠANOS KLIMATA PĀRMAIŅĀM Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība Šodien ir panākta plaša vienprātība gan zinātniskajā, gan arī politiskajā līmenī, ka klimata pārmaiņas rodas cilvēku darbības rezultātā. Tas izpaužas ar krasākiem meteoroloģiskajiem apstākļiem dažādās pasaules vietās, tostarp ilgākiem sausuma periodiem, biežākiem plūdiem un ledāju kušanu. Ar tiem saistītas ārkārtīgi lielas iespējamās izmaksas ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Klimata pārmaiņas savu iespaidu atstāj arī uz savvaļas dzīvniekiem. Nesen izpētot 122 plaši izplatītas Eiropas putnu sugas, tika konstatēts, ka klimata sasilšana negatīvi ietekmē 92 sugas, bet labvēlīga ietekme ir tikai uz 30. Tas parāda, ka Eiropā var gaidīt lielas pārmaiņas attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām. Izzust var veselas ekosistēmas, un daudzas jau ir uz neatgriezeniskas iznīkšanas robežas. Tomēr, uzturētas un ilgtspējīgi izmantotas, ekosistēmas var būt nozīmīgs faktors klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā, kā arī tikt efektīvi un atbilstoši izmantotas darbībās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Kūdrāji, meži un pārmitrās zemes spēj absorbēt ievērojamus daudzumus oglekļa, savukārt kāpas un saldūdens ekosistēmas rada dabisku aizsardzību pret plūdiem un jūras piekrastes sauszemes teritoriju zaudēšanu. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Klimata pārmaiņu problēmas risināšanā ir jāievēro divi nosacījumi. Pirmkārt, ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas. Otrkārt, jāīsteno pielāgošanās un mazināšanas pasākumi, lai novērstu nenovēršamās sekas. Attiecībā uz pirmo nosacījumu dalībvalstu veiktā jaunākā EEZ siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaite liecina, ka emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu ir samazinājušās par 11,3%. Vairākas valstis, īpaši jaunās dalībvalstis, ir ievērojami samazinājušas savas emisijas. Rezultātā ES 27 dalībvalstis kopumā jau vairāk nekā par pusi ir izpildījušas savas vienpusējās saistības līdz 2020. gadam samazināt savu valstu emisijas par 20%, tādējādi tā sekmīgi virzās uz Kioto protokola vispārējo mērķu izpildi. Dabas izmantošana, nodrošinoties pret klimata pārmaiņām 2009. gadā Komisija publicēja Balto grāmatu par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šajā dokumentā ir uzsvērts tas, cik svarīgi ar veselīgām, savstarpēji saistītām ekosistēmām un dabiskās ainavas elementiem ES ir saglabāt un atjaunot ekosistēmu veselumu un attīstīt “zaļo infrastruktūru”. Tajā uzsvērta vajadzība pēc plašas un integrētas pieejas ekosistēmu, kā arī to sniegto labumu un pakalpojumu saglabāšanā un stiprināšanā. Dokumentā ir norādīts, ka jau ir izstrādātas gatavas pieejas ekosistēmu saglabāšanai, tās ir pieejamas visiem un neparedz lielas izmaksas. Ekosistēmu veselīguma saglabāšana dod arī ekonomisku labumu: to pakalpojumu aizstāšana, ko daba piedāvā par brīvu, ar cilvēku rastiem risinājumiem ir gan tehniski sarežģīti, gan arī izmaksā ļoti dārgi. Tomēr ir arī vajadzība nodrošināt, lai pielāgošanās un mazināšanas pasākumi netraucē bioloģiskajai daudzveidībai. Šajā saistībā ir īstenotas dažādas iniciatīvas, tostarp vides

29

ilgtspējīguma kritēriju ieviešana attiecībā uz biodegvielu un biošķidrumiem jaunajā ES direktīvā par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu. Paraksts zem fotoattēla: Visticamāk, ka baltirbi Lagopus lagopus spēcīgi ietekmēs klimata pārmaiņas. Grafiskais attēls: Klimata pārmaiņu ietekme uz plaši izplatītām putnu populācijām ir uzskatāmi pieaugusi pēdējo divdesmit gadu laikā.

• Līdz šim sasniegtais • Vairākas dalībvalstis jau ir ievērojami samazinājušas savas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

• ES kopumā jau vairāk nekā par pusi ir izpildījusi savas vienpusējās saistības līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 %, tādējādi tā sekmīgi virzās uz Kioto protokola mērķu vispārējo izpildi.

• ES ir aicinājusi vēlākais līdz 2030. gadam apturēt pasaules mežu teritoriju samazināšanos un vēlākais līdz 2020. gadam vismaz par 50 % no pašreizējiem apmēriem kopumā samazināt tropu mežu izciršanu.

• 2009. gadā Komisija publicēja Balto grāmatu par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kurā ir uzsvērts tas, cik svarīgi ir saglabāt un atjaunot ekosistēmu veselumu.

• Sākti ES finansētie pētniecības projekti klimata pārmaiņu ietekmes uz bioloģisko daudzveidību izpētei.

• ES Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ir iekļauti vides ilgtspējas kritēriji bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.

30

10. MĒRĶIS BŪTISKI VAIROT ZINĀŠANAS Bioloģiskās daudzveidības pētniecība politikas veidošanas atbalstam Saprast bioloģiskās daudzveidības sarežģīto būtību zinātnei ir ļoti grūts uzdevums. Ir būtiski nepieciešams rast atbildes uz daudziem jautājumiem, lai uzlabotu mūsu zināšanas attiecībā uz mūsu savstarpējo mijiedarbību ar bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem un atkarību no tiem. Tas radīs pamatīgāku un plašāku zināšanu bāzi politikas veidošanas un darbību atbalstam nākotnē. Turklāt ieguldījumi ilgtermiņa ekoloģiskās uzraudzības programmās, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju un nodrošinot piekļuvi sadarbspējīgām datubāzēm, ir būtiski, lai pilnveidotu mūsu zināšanas par bioloģiskās daudzveidības ietekmi uz ekosistēmu darbību. Izstrādājot bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu, ES ir īpaši uzsvērusi bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu fundamentālo pētījumu finansēšanu, izmantojot savas pētniecības pamatprogrammas. Saskaņā ar ES Sestās (2002. – 2006. gadam) un Septītās (2007. – 2013. gadam) pamatprogrammas īstenošanu ar bioloģisko daudzveidību saistītajos projektos jau ir piešķirti vairāk nekā EUR 200 miljoni. Šo projektu rezultāti kopā ar dalībvalstu pētniecības ieguldījumiem sistemātiski papildina ES politikas veidošanu bioloģiskās daudzveidības jomā. Šā procesa atbalstam 2010. gada jūnijā tika sākts darbs pie Bioloģiskās daudzveidības riska faktoru atlanta izveides, kurā tiek vispusīgā veidā apkopoti daudzu Eiropas pētniecības projektu rezultāti. Eiropas Komisija un Eiropas Vides aģentūra ir izveidojušas jaunu Eiropas bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmu (BISE), lai tā pildītu vienota piekļuves punkta uzdevumus attiecībā uz viendabīgu, atjauninātu un specializētu informāciju, datiem un zināšanām par bioloģisko daudzveidību Eiropā. ES aktīvi veicina arī bioloģiskās daudzveidības pētniecību un datu vākšanu starptautiskā līmenī. Tas bija noderīgi, lai 2010. gada jūnijā panāktu starpvalstu vienošanos par Starpvaldību zinātnes politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES), lai stiprinātu neatkarīgas zinātniskas konsultācijas vispārējās politikas veidošanā. Turklāt ES ANO Vides programmām ir piešķīrusi EUR 1 miljonu IPBES platformas izveides mērķiem. Bioloģiskās daudzveidības ekonomikas izpēte Atbildot uz G8+5 valstu vides ministru priekšlikumu 2007. gadā, ES kļuva par galveno finansētāju izšķirošas nozīmes vispārējam pētījumam par Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiku (TEEB). Pētījumā, kurā ir apkopotas speciālās zināšanas no visas pasaules dabaszinātņu, ekonomikas un politikas jomā, ir dots pasaules bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ar to saistītās ekosistēmu pakalpojumu izsīkšanas izmaksu novērtējums, kā arī šo izmaksu salīdzinājums ar efektīvas saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas izmaksām. 2008. gada maijā CoP-9 sanāksmē, kas bija veltīta Bioloģiskās daudzveidības konvencijai, tika publiskots TEEB starpposma ziņojums. Tajā tika sniegts nepārprotams pierādījums par ievērojamiem zaudējumiem pasaules un vietējā mērogā, kā arī attiecībā uz cilvēku labklājību, ko rada bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu samazināšanās, kuri tiek lēsti aptuveni EUR 50 miljardu apmērā gadā.

31

Otrais posms darbam pie TEEB ietvēra ziņojumu par fondiem ekoloģijas un ekonomikas jomā, kā arī četrus galalietotāju mērķa ziņojumus, kuros izmantotas šā dokumenta vadlīnijas. Pēdējā no minētajiem ir izstrādāti ieteikumi un padomi valstu un starptautiskās politikas veidotājiem, vietējās un reģionālās pārvaldes vadītājiem, uzņēmējiem, kā arī patērētājiem un iedzīvotājiem par to, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību, saglabājot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, sākotnēji ņemot vērā to ekonomisko vērtību.

• Līdz šim sasniegtais • Saskaņā ar ES Sestās pētniecības pamatprogrammas (2002. – 2006. gadam) īstenošanu ar

bioloģisko daudzveidību saistītajos pētniecības projektos ir iztērēti EUR 78,6 miljoni.

• Līdz šim laikam vēl EUR 199,5 miljoni ir piešķirti saskaņā ar ES Septīto pētniecības pamatprogrammu (2007. – 2013. gadam).

• Eiropas Komisija ir iesaistījusies vispārējā stratēģijā Tūkstošgades ekosistēmu novērtējuma pēckontrolei un ir apņēmusies izstrādāt reģionālo novērtējumu Eiropai, izmantojot EURECA projektu, ko sākusi Eiropas Vides aģentūra.

• 2010. gadā Komisija panāca vienošanos par Starpvaldību zinātnes politikas platformu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un ieguldījusi EUR 1 miljonu šīs platformas izveides mērķiem.

• 2010. gada jūnijā tika sākts darbs pie ES Bioloģiskās daudzveidības riska faktoru atlanta, kurā tiek apkopoti daudzu Eiropas pētniecības projektu rezultāti.

• Ir izveidota jauna Eiropas bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēma (BISE), lai pildītu vienota kontakta punkta uzdevumus attiecībā uz datiem un informāciju par bioloģisko daudzveidību ES.

• ES ir galvenais finansētājs vispārējam pētījumam par Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiku (TEEB), kura rezultāti būs ļoti noderīgi turpmākas politikas veidošanā.

Paraksts zem fotoattēla: Ilgtermiņa ekoloģiskais monitorings ir būtisks atbalsts mūsu zināšanām par bioloģiskās daudzveidības stāvokli

32

ATBALSTA PASĀKUMI Lai nodrošinātu ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna mērķu un darbību pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, paredzēti papildu atbalsta pasākumi saistībā ar finansējumu, lēmumu pieņemšanu, partnerību veidošanu un informētības veicināšanu. Atbilstoša finansējuma nodrošināšana ES finanšu prognozēs 2007. - 2013. gadam ir paredzētas jaunas līdzfinansēšanas iespējas gan attiecībā uz Natura 2000, gan arī citām bioloģiskai daudzveidībai veltītām darbībām visā ES. LIFE+ fonds, kas paredz atbalstu darbībām dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, šim laikposmam paredz finansējumu EUR 836 miljonu apmērā gan Natura 2000, gan bioloģiskās daudzveidības mērķiem. ES lēmumu pieņemšanas pilnveidošana Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidošana paredz koordinēšanas uzlabošanu starp ES un tās dalībvalstīm politikas īstenošanā bioloģiskās daudzveidības jomā, galvenokārt izmantojot efektīvas pārvaldības struktūru. Komisija un valstu atbildīgās amatpersonas regulāri tiekas sanāksmēs, lai pārskatītu paveikto bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna un abu direktīvu īstenošanā, nodrošinot saskaņotu politikas veidošanu Eiropas Savienībā un attiecībās ar pārējo pasauli. Partnerību veidošana Eiropas Komisija velta īpašu uzmanību partnerību veidošanai ar dažādām ieinteresēto personu grupām, kā arī ir uzņēmusies daudzas iniciatīvas šajā jomā. 2010. gadā tika sākts projekts “Uzņēmējdarbības un bioloģiskās daudzveidības platforma” (Business and Biodiversity (B@B)), kas ir tīmekļa rīks, kas uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem palīdz integrēt bioloģiskās daudzveidības apsvērumus savā pamatdarbībā, kā arī rast risinājumus ar savas darbības nozari saistītajām problēmām bioloģiskās daudzveidības jomā. Sabiedrības izglītošana, informētība un līdzdalība Veiksmīga ES politikas īstenošanas rīcība ir atkarīga no iedzīvotāju atbalsta. Tā kā 2010. gads pasludināts par starptautisko bioloģiskās daudzveidības gadu, Eiropas Komisija ir sākusi ES mēroga viedokļu apmaiņu un plašu kampaņu, kas veltīta bioloģiskās daudzveidības jautājumiem. Šīs kampaņas, kuras moto ir “Bioloģiskā daudzveidība – mēs visi tajā kopīgi piedalāmies”, galvenais mērķis bija iepazīstināt eiropiešus ar problēmām, ko rada bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, un sekām, ko tā var radīt viņu ikdienas dzīvē. Turklāt tā arī izskaidro, ko katrs var darīt, lai apturētu šo samazināšanos.

33

Papildu literatūra Eiropas Komisijas Dabas un bioloģiskās daudzveidības tīmekļa vietne http://ec.europa.eu/environment/nature/index_en.htm ES 2006. gada bioloģiskās daudzveidības rīcības plāns un 2010. gada novērtējums http://ec.europa.eu/environment/nature/biodiversity/comm2006/index_en.htm

ES 2010. gada pamatindikatori bioloģiskās daudzveidības jomā http://www.eea.europa.eu/publications/eu-2010-biodiversity-baseline/ Eiropas bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēma (BISE) www.biodiversity.europa.eu Pētījuma par Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomiku (TEEB) pārskati: http://ec.europa.eu/environment/nature/biodiversity/economics/index_en.htm Natura 2000 tīkls http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/index_en.htm Eiropas Komisija ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plāns. 2010. gada novērtējums Luksemburga, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs 2010. – 36. lpp. – 21 x 21 cm ISBN xxxxx DOI xxxxx Šīs publikācijas eksemplārus bez maksas, līdz beidzas to krājumi, nodrošina: European Commission Directorate- General Environment Information Centre (BU-9 0/11) B-1049 Brussels http://bookshop.eu/ Foto: