fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki latvijā un eiropas savienībā · 2016-10-19 ·...
TRANSCRIPT
Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā
19.10.2016.
Semināra programma
1. Latvijas un Eiropas tiesības fiskālās politikas jomā, 9:00-9:15
1.1. Fiskālās disciplīnas pamatprincipi, 9:15-9:30
1.2. Fiskālās politikas preventīvā un koriģējošā loma, 9:30-10:30
1.3. Neatkarīgo fiskālo iestāžu loma fiskālā ietvara novērtēšanā, 10:30-11:00
2. Fiskālie nosacījumi Latvijā un Eiropas Savienībā, 11:15-11:30
2.1. Fiskālais ietvars, 11:30-12:00
2.2. Skaitliskie fiskālie nosacījumi (bilances, pārmantojamības, izdevumu pieauguma nosacījums), 12:00-13:00
2.3. Procedurālie fiskālie nosacījumi, 13:00-13:30
19.10.2015. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 2
Latvijas tiesības fiskālās politikas jomā
• Jau 1922. gadā mūsu konstitūcijas un citu pavadošo likumu autori iedibināja kārtību, kā budžeta izstrādes un apstiprināšanas darbs sadalās starp likumdošanas un izpildvaru • Tikai izpildvara var ierosināt budžetu (Satversme, 66.pants) • Ministru kabinets ir atbildīgs par budžeta izpildi (Likums par
budžetu un finanšu vadību, 2.pants) • Ja Saeima noraida valsts budžetu, tad tas nozīmē arī
neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam (Saeimas kārtības rullis, 30.pants)
• Izpildvara var ierosināt jaunus izdevumus tikai, ja ir paredzēti kompensējošie pasākumi, t.i. citu izdevumu samazināšana vai jauni ieņēmumu pasākumi (Fiskālās disciplīnas likums, 9.pants)
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 3
Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=57980
Budžeta pakts (Fiscal compact)
Stabilitātes un izaugsmes pakts un tā sauktais "sešpakas" regulējums, kā arī 2012. gada martā noslēgtais Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Budžeta pakts) tajā ietverot fiskālos nosacījumus nosaka likumdošanas rāmi, kas paredz, ka valstu strukturālie budžeti ir sabalansēti vai ar pārpalikumu.
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 4
Fiskālās disciplīnas "sešpaka"
Piecas regulas par 1... efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eirozonā
2... izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eirozonā 3... budžeta stāvokļa uzraudzības procedūrām
4... to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību
5... pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru
Un viena direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 5
Fiskālās disciplīnas likums
Fiskālās jeb budžeta disciplīnas likuma galvenais nosacījums ir sabalansēt valsts ieņēmumus un izdevumus.
1.pants. Likuma mērķis
Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 6
Pieejams: www.naudasskola.lv
Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie principi (1/2)
• Taupības princips – pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi
• Uzkrājuma veidošanas princips – budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu
• Pretcikliskas fiskālās politikas princips – ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē – stimulējoša fiskālā politika
• Stabilitātes princips – finanšu politika ir paredzama un pēctecīga
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 7
Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie principi (2/2)
• Ilgtspējīgas fiskālās politikas princips – nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda apjoms neuzliek nesamērīgu slogu
• Paaudžu savstarpējās atbildības princips – gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs
• Atklātuma princips – tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem
• Solidaritātes princips – fiskālā disciplīna jāievēro visiem
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 8
Kā mums iet ar budžeta disciplīnu praksē?
Iedzīvotāju domas
(aptauja 2016.gada aprīlī) Budžeta bilances mērķu ievērošana
19.10.2015. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 9
10%
42%
30%
18%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
..labāk nekā citāseirozonas valstīs
..līdzīgi kā citāseirozonas valstīs
..sliktāk nekā citāseirozonas valstīs
NA/Nezinu
Latvijas valdība prasības, kas attiecas uz eirozonas valstu budžetiem, ievēro…
-1.8
-1.6
-1.4
-1.2
-1
-0.8
-0.6
-0.4
-0.2
0
2013 2014 2015
Likumā apstiprinātais mērķis Faktiskais rezultāts
Fiskālās politikas preventīvā un koriģējošā loma
• Fiskālās disciplīnas likums definē abas lomas
• Preventīvā – budžeta iztrāde un grozījumi – tikai saskaņā fiskālajiem nosacījumiem jeb prasībām, kas nosaka sabalansētu budžeta veidošanu (detaļās pie 2.2.)
• Koriģējošā – budžeta izpildes uzraudzība – ja izpildes procesā tiek pārkāpts iepriekš budžeta likumā ieplānotais, tad automātiski tiek iedarbināts korekcijas mehānisms, kas liek iepriekš notērēto (kas aiziet uz valsts parāda palielināšanu) atgriezt jeb plānot budžetu ar atbilstošu ierobežojošu korekciju
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 10
Korekcijas mehānisms
Fiskālās disciplīnas likuma 11.pants kopā ar Pārejas noteikumu 7.punktu:
• Ja sākot ar 2013.gadu (kumulatīvi!!) netiek ievēroti vidēja termiņa ietvara budžeta likumā noteiktās strukturālās bilances mērķi vairāk nekā par 0,5% no IKP,
• tad nākamajā gadā – plānojot vidēja termiņa ietvara budžetu – jāierēķina atbilstošā korekcija trešajā ietvara gadā.
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 11
Uzdevums – korekcijas aprēķins Lūdzu apdomājiet un rēķināsim kopā!
Teorētiskie pieņēmumi: • Konstatētās novirzes:
• Iekšzemes kopprodukta apmērs:
Uzdevums: • Aprēķināt, vai ir nepieciešama korekcija un ja ir nepieciešama, tad
– kuram gadam un kādā apmērā.
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 12
Gads 2013 2014 2015
Novirze, % no IKP -0,1 -0,3 -0,1
Gads 2013 2014 2015
IKP, milj.eiro 24 000 25 000 24 000
Kas ir Fiskālās disciplīnas padome?
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 13
• Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību Latvijā
• Fiskālās disciplīnas likuma uzraudzība – galvenais darbs, kas Padomei jāveic
Padomes uzdevumi
• Uzraudzīt un pārbaudīt fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projektā un
gadskārtējā valsts budžetā
• Veikt neatkarīgu ekonomikas rādītāju novērtējumu
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 14
Padomes kompetence
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 15
IR Uzraudzīt Pārbaudīt Sagatavot
viedokli Novērtēt Analizēt Informēt
Rekomendēt
NAV Veidot budžetu Nosodīt Piespiest Mainīt Sodīt Ieviest
rekomendācijas dzīvē
Strukturālās bilances nozīme (1/3)
Ir svarīgi noteikt, kurā biznesa cikla posmā ekonomika ir ievirzījusies, lai valdība spētu īstenot pretciklisku fiskālo politiku – augšupejas posmā uzkrāt līdzekļus, mazinot valsts parāda apmēru, bet lejupslīdes un recesijas laikā – veicināt ekonomikas izaugsmi, tērējot uzkrātos līdzekļus.
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 16
0
5
10
15
20
25
Biznesa cikla attēlojums uz Latvijas ekonomikas piemēra
Reālais IKP, miljardi EUR Potenciālā IKP trenda līnija
Strukturālās bilances nozīme (2/3)
• Ja tautsaimniecība attīstās zem sava potenciāla, tad Valdībai ir tiesības stimulēt ekonomiku – cikliskā komponente nosaka apmēru.
• Ja tautsaimniecības attīstība draud pārkarst jeb attīstās virs sava potenciāla, tad Valdība var attiecīgi ierobežot tēriņus.
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 17
105.3
116.7 117.8 108.9
29.8
-26.2
-82.9 -100
-50
0
50
100
150
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
Cikliskā komponente, milj. eiro "-" cikliskā komponente samazina budžeta izdevumus "+" cikliskā komponente palielina budžeta izdevumus
Strukturālās bilances nozīme (3/3)
Aprēķina piemērs:
(1) Nominālā budžeta bilance: -1,0% no IKP
(2) Cikliskā komponente: -0,1% no IKP
(3) Vienreizējie pasākumi: šoreiz 0
(4) Strukturālā bilance:
(1) - (2) - (3) = -1,0 – (-0,1) = -0,9% no IKP
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 18
Kas ir vidēja termiņa budžeta ietvars?
• Pasākumu kopa, ar kuru nosaka, ierobežo un prezentē vairāku gadu ieņēmumus un izdevumus.
• Latvijas prakse – maksimālo izdevumu griestu noteikšana trīs gadiem.
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 19
2016 ietvars 2017 ietvars 2018 ietvars 2019 ietvars
24. Ārlietu ministrija 1 258 1 251 1 226 1 257
25. Tieslietu ministrija 806 823 813 798
26. Iekšlietu ministrija 1 231 1 163 1 132 1 133
28. ... 15 126 15 123 15 109 14 991
29. ... 6 056 5 960 5 887 5 881
30. ... 1 815 1 797 1 762 1 701
35. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 243 233 229 211
36. Parāda apkalpošana 2 093 2 342 2 649 2 941
Ietvaru summa 42 435 41 907 41 624 41 271
Maksimāli pieļaujamie izdevumu griesti 42 801 42 319 42 007 42 133
Idejas avots: Apvienotā Vīnes institūta materiāli, J.Seiwald
Vidēja termiņa budžeta ietvara elementi
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 20
• Vidēja termiņa izdevumu griesti
• Apņemšanās kontrole
• Saskaņošanas prasības Kontrole
• Klasifikāciju vienādošana
• Atšķirība starp pastāvīgām un jaunajām politikām
• Izdevumu pārskatīšana Prioritizēšana
• Indeksēšanas mehānismi
• Ieņēmumu un izdevumu prognožu kvalitātes nodrošinājums
Prognozējamība
Idejas avots: Apvienotā Vīnes institūta materiāli, J.Seiwald
Priekšnosacījumi
• Uzticams ikgadējais budžets
• Piesardzīgas vidēja termiņa makroekonomikas prognozes
• Stabili vidēja termiņa fiskālie mērķi
• Visaptverošs un vienots budžeta process
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 21
Idejas avots: Apvienotā Vīnes institūta materiāli, J.Seiwald
Vidēja termiņa budžeta ietvara ieguvēji
Ko paveic ietvars? Kā tas notiek? Kas ir ieguvējs?
1. Finanšu ilgtspējas stiprināšana / fiskālās disciplīnas stiprināšana
Ierobežojot budžeta apropriācijas & izpildi nākamajiem gadiem līmenī, kas atbilst Valdības
fiskālajiem mērķiem
Finanšu ministrs
Nodokļu maksātāji
Nākamās paaudzes
2. Veicina stratēģiskāku pieeju izdevumu asignēšanā
Abstrahējoties no nekavējošu pasākumu spiediena & juridiskajiem & administratīvajiem
ierobežojumiem, kas apdraud ikgadējā budžeta procesu
Premjers
Ministri, kas plāno
Parlamentārieši
3. Veicina efektīvāku vidēja termiņa plānošanu
Nodrošinot budžeta turētājiem lielāku pārskatāmību un noteiktību budžeta par nākotnē pieejamiem
resursiem
Nozaru ministrijas
Publiskā sektora sabiedrības
Pašvaldības
Idejas avots: Apvienotā Vīnes institūta materiāli, J.Seiwald
Bilances nosacījums
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 23
Kopējie valsts budžeta (CG) izdevumu griesti nāk no
(1) CG ieņēmumi + (2) Pašvaldību budžeta bilance + (3) Atvasināto publisko personu budžeta bilance + (4) EKS korekcijas – [(5) MinStr bilance + (6) Vienreizējie pasākumi + (7) Cikliskā komponente] * (8) IKP
CG izdmaxSB= (1) + (2) + (3) + (4) – [(5) + (6) + (7)] * (8) CG izdmaxSB = CG rev + Pašv bil + Atv PP bil + EKS – (MinStr bil + Vienr + CC)
Avots: http://fdp.gov.lv/05-10-2016-uzraudzibas-zinojums
Vairāk lūdzu lasīt: http://sekretariats.blogspot.com/2016/08/fiskalie-nosacijumi-bilances-nosacijums.html
Izdevumu pieauguma nosacījums
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 24
Kopējie valsts budžeta (CG) izdevumu griesti nāk no
(1) VV izdevumi, kas ir koriģēti atbilstoši izvēlētajam stingrākajam nosacījumam, tiek izlīdzināti noņemot izdevumus, kas ir ārpus tiešas Valdības ietekmes –
(2) procentu maksājumi; (3) ES programmu izdevumi; (4) pamatkapitāla veidošana; (5) nediskrecionāras bezdarba izmaiņas; (6) diskrecionāri ieņēmumu pasākumi.
No (7) līdz (12) VV izdevumu kalibrēšana ar potenciālā IKP augsmi
(15) CG ieņēmumi –
[(14)-(13) VV ieņēmumi – VV izdevumi = VVmaxbil –
(16) Pašvaldību budžeta bilance –
(17) Atvasināto publisko personu budžeta bilance –
(18) EKS korekcijas]
CG izdmaxIZD= (15) – [(14) – (13) – (16) – (17) – (18)]
CG izdmaxIZD = CG ieņ – [VVmaxbil – Pašv bil – Atv PP bil – EKS]
Vairāk lūdzu lasīt: http://sekretariats.blogspot.com/2016/08/fiskalie-nosacijumi-izdevumu-pieauguma.html
Pārmantojamības nosacījums
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 25
Kopējie valsts budžeta (CG) izdevumu griesti nāk no
(1) CG izdevumi no iepriekšējā gada ietvara likuma +
1)-10) delta (), i.e. tehnisko un kontingentu izmaiņu summa;
(2) faktiskie ES fondu izdevumi pozīcijās, kas pakļaujas izlīdzināšanai +
(3) valsts parāda vadības izdevumi pozīcijās, kas pakļaujas izlīdzināšanai.
CG izdmaxPĀRM= (1) + [sum no 1) līdz 10)] + (2) + (3)
CG izdmaxPĀRM = CG izd t-1 + + eESfondi + eparādaapkalp
Vairāk lūdzu lasīt: http://sekretariats.blogspot.com/2016/08/fiskalie-nosacijumi-parmantojamibas.html
Parāda nosacījums
Fiskālās disciplīnas likuma 14.panta pirmā daļa
Ietvara likuma projekta izstrādes gaitā jāņem vērā, ka vispārējās valdības parāds finanšu gada beigās nedrīkst pārsniegt 60% no valsts iekšzemes kopprodukta.
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 26
30
35
40
45
50
2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
VTBIL 2014./16. VTBIL 2015./17.
VTBIL 2016./18. VTBIL 2017./19. projekts
Faktiskais parāds
Procedurālie fiskālie nosacījumi
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 27
• Astoņi fiskālās politikas principi kā fiskālās disciplīnas visaptverošie nosacījumi
• Fiskālā nodrošinājuma rezerve kā neliels drošības spilvens ikgadējā budžeta likumā
• Fiskālo risku deklarācija un fiskālo risku reģistrs ietver visas detaļas par fiskāliem riskiem, un nosaka fiskālās nodrošinājuma rezerves apjomu
• Kompensācijas princips budžeta likuma un ietvara likuma grozījumu gadījumos, piemēram, ja jaunai iniciatīvai nepieciešami papildu izdevumi, tad atbilstošā apmērā jāparedz kompensējošie pasākumi
• Fiskālās padomes dibināšana
Fiskālo risku vadība un fiskālā nodrošinājuma rezerve
• Problēma – virkne fiskālo risku notiek ārpus ierastā budžeta ietvara, un Valdībai periodiski nākas pieņemt lēmumus, kas negatīvi ietekmē fiskālo bilanci
• Fiskālās disciplīnas likums nosaka prasību Valdībai vienreiz gadā veikt fiskālo risku novērtējumu un pievienot to ietvara likumam, kad tas tiek iesniegts Saeimā
• Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir paredzēta, lai nosegtu šādus riskus un tā jānosaka vismaz 0,1% apmērā no IKP
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 28
Fiskālie nosacījumi – turpmākā attīstība
• Latvijas fiskālie nosacījumi tika izstrādāti atbilstoši noteiktajam ES ietvarā par Stabilitātes un izaugsmes pakta ieviešanu
• Pastāv noteiktas atšķirības starp ES nosacījumiem un Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem, taču plānos ir šīs atšķirības novērst
• Nesenā potenciālā IKP un izlaižu starpības pārvērtēšana attālināja korekcijas mehānisma iedarbināšanu
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 29
Noslēgumā vēlreizīt divi atslēgas termini
• Nominālā bilance ir budžeta kopējā bilance naudas izteiksmē, t.i. no budžeta faktiskajiem ieņēmumiem tiek atskaitīti budžeta faktiskie izdevumi.
• Strukturālo bilanci aprēķina no budžeta nominālās bilances atskaitot ekonomikas cikla svārstību ietekmi (iegūstot cikliski koriģēto bilanci), turklāt netiek ņemti vērā vienreizēji, no valdības rīcības neatkarīgi budžetu ietekmējoši pasākumi
19.10.2016. Fiskālās disciplīnas uzraudzības rīki Latvijā un Eiropas Savienībā 30
Paldies par uzmanību! Jūsu jautājumi?
19.10.2016.
Fiskālās disciplīnas padome Smilšu ielā 1-512 Rīgā LV-1919
Tālr.: +371 6708 3650 E-pasts: [email protected]
Mājaslapa: http://fdp.gov.lv Twitter: @Fiskalapadome Facebook: fiskalapadome