gada pårskats 2002 - ablv bank · 2002 nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza,...

2002

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka

Gada pårskats

Nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka.

Burti A un B ir pirmie alfabétå. Tie veido arî Aizkraukles

bankas identifikåcijas zîmes kodolu – AB.LV. Aizkraukles

Bankai ir lîdera potenciåls – jaunîbas spéks, moderna do-

måßana un desmit gadu finanßu darbîbas pieredze. Galvenais

resurss, kas nodroßina Bankas attîstîbas tempu, ir personåls;

tie ir cilvéki, kas izvirza un sasniedz straté©iskos mér˚us.

Müsu cilvéki veido saliedétu komandu – lojålu, profesionålu

un pårliecinåtu par saviem spékiem. Més zinåm sekmîgas dar-

bîbas formulu – Aizkraukles Banka nodroßina individuålu, pre-

timnåkoßu attieksmi gan pret klientiem, gan darbiniekiem.

Nopietnîba:

PAULS BIIS, maksåjumu karßu noda¬as vadîtåjs

• Aizkraukles Bankå strådå no 1995. gada.

• Absolvéjis Rîgas Starptautisko ekonomikas

un biznesa administréßanas augstskolu

(ma©istra gråds uzñéméjdarbîbas vadîbå un

administréßanå) un Latvijas Universitåtes

Ekonomikas fakultåti.

• Precéjies, ir meita.

• Aizraußanås: velotürisms, zemüdens

peldéßana, labpråt klausås daΩådu tautu un

Ambient müziku.

Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002

“Aizkraukles Banka maksåjumu kartes

såka izdot 1997. gadå, un paßlaik mums

ir vairåk nekå 7000 karßu lietotåju.

Jaunåkais Aizkraukles Bankas produkts ir vir-

tuålå karte noré˚iniem internetå, kuru izman-

tojot iespéjams minimizét darîjuma risku. At-

tîstoties interneta tirdzniecîbai, virtuålås kar-

tes k¬üs arvien populåråkas. Maksåjumu kartes

ma©iskums slépjas iespéjå ar to noré˚inåties vi-

så pasaulé, un kartes kontå nauda ir lielåkå

droßîbå nekå naudas makå. Ja esi pazaudéjis

naudas maku, tad zini – ar ßo naudas summu

vari neré˚inåties, bet pazaudétu maksåjumu karti var

viegli noblo˚ét, piezvanot Bankai vai apstrådes cen-

tram. Domåju, ka drîzumå bezskaidras naudas

noré˚ini arvien vairåk aizstås skaidras naudas no-

ré˚inus un maksåjumu kartém müsu dzîvé büs

nozîmîga vieta. Es lietoju vairåkas maksåjumu

kartes un par to értumu esmu pårliecinåjies arî

pats. Domåju, ka karßu dizains ir nozîmîgs mår-

ketinga elements. Nelielå plastikåta kartîte ir arî

Bankas vizîtkarte pasaulé. Manupråt, Bankas

pamatvértîba ir zinoßa vadîba un profesionåls

kolektîvs. Íeit strådå sava darba entuziasti, kas

vélas izglîtoties un augt kopå ar Banku. Bankas

politika ir draudzîgums pret klientu, bet

virziens – inovåcijas un érta apkalpoßana.

Aizkraukles Banka ir moderna banka, kurå tiek

izmantotas modernas tehnolo©ijas un klienta rîcîbå ir

müsdienîgas iespéjas.“

AB par Paulu: Paulam patîk pårbaudît savus spékus arî ekstremålos apståk¬os, tåpéc viñß nodarbojas ar zemüdens

peldéßanu, iekarojot dzi¬as un mistiskas vietas, pieméram, Velnezeru un Latvijas dzi¬åko ezeru Drîdzi. Nåkotné

Pauls gribétu ienirt arî kådå Norvé©ijas fjordå vai jürå pie haizivîm un paklaiñot Amazones dΩung¬os. Ne velti Pauls

ir National Geographic Society (ASV) biedra kandidåts. Pauls saka, ka Aizkraukles Banka ir solîds, izglîtots un

izturéts vîrietis – vienkårßs un apveltîts ar stila izjütu. Íîs îpaßîbas piemît arî Paulam.

Pauls Bi˚is


ALISA OZOLA, dokumentåro operåciju speciåliste

• Aizkraukles Bankå strådå jau 5 gadus.

• Precéjusies, ir meita Marija.

• Absolvéjusi Rîgas Aviåcijas universitåtes

Radioelektronikas un skait¬oßanas sistému

fakultåti.

• Interesé balles dejas un sports: basketbols,

taekvondo, aikido, handbols,

skritu¬slidoßana.

• Darbå uz galda Alisai ir amulets – skarabeja

figüriña no ‰©iptes.

Vitalitåte:


“Mans darba pienåkums ir sniegt atbalstu klientiem, veicot tirdzniecîbas operåcijas. Reizém

tås ir plaßa méroga, citkårt – nelielas. Tomér ikvienu darîjumu Banka ciena. Ja esmu palîdzéjusi klien-

tam, mani pårñem moråls gandarîjums. Ir tik patîkami, ja gluΩi vienkårßi pasaka: “Paldies!” – tad zinu,

ka mans darbs ir nepiecießams kå Bankai, tå klientam. Man patîk, ka mans

darbs ir daudzveidîgs, nevis mono- tons – ik dienu notiek kas jauns un ikvie-

nai situåcijai nepiecießams atß˚irîgs risinåjums. Svarîgi, lai klientu apkal-

poßanas process noritétu gludi. Bankå ir saliedéts un tradîcijåm bagåts kolektîvs.

Més tiekamies ne vien darba ikdienå, bet arî sporta svétkos un Jaungada svinîbås. Aizkraukles Banka

ir jauna un mobila – ßådam raksturam arî domas lidojums ir plaßåks. Manupråt, Bankas dvésele ir tås

darbinieki, bet izaugsmes pamatakmens ir Bankas profesionålå erudîcija un arvien

augståku mér˚u izvirzîßana. Ir patîkami apzinåties, ka arî es palîdzu ßos mér˚us

sasniegt.“

AB par Alisu: Alisai pieståv viñas vårds – viña ir tikpat vitåla un romantiska kå Alise no

Brînumzemes. Tomér darbå Alisa ir ¬oti lietiß˚a. Viña konsulté klientus par akreditîvu un

Bankas garantiju jautåjumiem, piedåvåjot klientiem optimålos biznesa finanséßanas risi-

nåjumus. Viñas konsultåcijas ir svarîga Bankas pakalpojumu saståvda¬a. Alisa studéjusi

eksaktås zinåtnes, jo ir apveltîta ar analîtisku domåßanu. Viña ir savas noda¬as dvésele,

labpråt dalås pieredzé un zinåßanås, pamåcot arî citas darbinieces, jo uzskata, ka labs

rezultåts panåkams, tikai strådåjot vienoti. Alisai patîk, ja dzîve mutu¬o: dzîvesprieks stip-

rina attiecîbas – kå Korespondentattiecîbu da¬å, tå arî ©imené.

Alisa Ozola


JÅNIS BRËVERIS,dîleris

• Absolvéjis Rîgas Starptautisko ekonomikas

un biznesa administréßanas augstskolu (ma-

©istra gråds uzñéméjdarbîbas vadîbå) un

Latvijas Universitåtes Ekonomikas fakultåti.

Måcîjies arî J. Mediña müzikas skolå.

• Precéjies, ir meita un déls.

• Patîk åtrums. Ja pasaΩieri piekrît, Jånis savu

auto vada zibenîgå tempå un klausås labu

müziku.

• Fantåzijas avots – kompaktdiski un

literatüra.

• Patîk kolorîtå austrumnieku virtuve, jo

savulaik braucis komandéjumos uz Kazahiju

un Uzbekiju. Nåkotné vélétos doties

ce¬ojumå uz Jaunzélandi.

Dinamika:


“Es veidoju Aizkraukles Bankas valütas pozîciju ar mér˚i güt pe¬ñu, proti,

pérku un pårdodu naudu. Mana darba mér˚is ir Bankas pe¬ña, kas sabalanséta

ar klientu vélmi ieekonomét, jo Bankai jåbüt klientam draudzîgai. Dîlinga darbå ir

milzîga iespéju amplitüda. Man patîk kvalitatîva dinamika – dîlerim jåprot åtri rea©ét –

laikå, kad zvana divi tålruñi un pîkst terminåls, jåspéj koncentréties uz savas Bankas in-

teresém. Man nav pieñemama ideja “Esam nopelnîjußi sev un saviem bérniem, tåpéc

tagad metam mieru!”. Pats darbs taçu sagådå baudu! Bankas darbå svarîga ir étika,

pieméram, ja redzi, ka partneris k¬üdås, ßo k¬üdu nedrîkst izmantot savå labå. Un pa-

tîkami, ka ßis princips banku sistémå tiek ievérots. Lai gan teorijå teikts, ka laiku pa laikam

jåmaina darbs, es péc daudziem Aizkraukles Bankå nostrådåtajiem gadiem joprojåm ßeit

jütos labi, jo darbå sañemu uzmundrinåjumu un Aizkraukles Banka man ir apliecinåjusi savu lojalitåti. Man

patîk sadarboties ar intelektuå¬iem un cilvékiem ar labu gaumi – tad es jütu radoßu lidojumu un zinu, ka

mana darba rezultåts ir vajadzîgs arî citiem.”

AB par Jåni: Jånis Brüveris un Aizkraukles Bankas dîlings jau k¬uvußi par sinonîmiem, jo viñß ßeit strådå jau

kopß Bankas dibinåßanas. Jåni fasciné tas, ka maßînai, ar ko pårdod naudu, nav taustiña “backspace”

– tåtad pieñemto lémumu nodzést nevar. Dîlera darbå svarîgi ir prognozét un

rîkoties pårdomåti. Jånim åtrums ir ierakstîts sirds dzîlés – kå domu gaitå, tå

dzîvesveidå. Bezdarbîba viñu nogurdina, tåpéc Jånis ap sevi pulcé cilvékus, kas

vienmér atrod nodarboßanos. Ang¬u valodå ir vårds “explorer” – jaunatklåjéjs vai

pétnieks. Íis vårds tråpîgi identificé Jåña personîbu, tåpéc viñu vienlîdz valdzina kå

tålas zemes, tå pårgåjiens rudenî gar vétras plosîtu jüru.

Jånis Brüveris


ILZE GAˆÌE, juriste administratîvajos jautåjumos


• Studéjusi jurisprudenci Oksfordå un Latvijas

Universitåté.

• Eiropas Lietu savienîbas (Oksforda) un

Oksfordas universitåtes studentu savienîbas

biedre.

• Aizraußanås: snovbords, teniss un

vésturiski apraksti.

• Rota¬u suñuks palîdz Ilzei strådåt ar prieku.


“Mans darbs Aizkraukles Bankå ir lo©isks ju-

risprudences studiju turpinåjums – tas bija

jauns izaicinåjums un vélme sevi pierådît.

Bankas klimats vérsts uz progresîvu izaugsmi un

kvalitatîviem pakalpojumiem. Es domåju, ka müs-

dienu konkurences apståk¬os ¬oti svarîgi ir pielå-

goties, manevrét un prognozét situåciju. Bankas

darbå, tåpat kå braucot ar snovborda déli, jåkoncen-

tré uzmanîba uz mér˚i, vienlaikus prognozéjot

spraigas situåcijas attîstîbu un risinåjumu – izvéloties

pareizo trasi, var izvairîties no kritiena.

Mani fasciné Aizkraukles Bankas jaunîba, vita-

litåte un straujå izaugsme. Arî Aizkraukles Bankas

interjers un sulîgå kråsu gamma liecina par rak-

stura atvértîbu – visapkårt ir gaißums, atklåtîba un

draudzîgums. Strådåjot Aizkraukles Bankå, nepår-

ñem bailes no vadîbas – ßeit novérté darbinieku

idejas, vélmi papildinåt zinåßanas un paßiniciatîvu.

Banka mani iedvesmo profesionålai izaugsmei.

Jütams, ka Banka novérté profesionålus speciålistus,

jo uzñémuma prioritåte ir ilgtermiña attîstîba.“

AB par Ilzi: Ilzei ir izcilu zinåßanu kapitåls, kas ik dienas noder Bankas juridisko jautåjumu risinåßanå. Viñas pårziñå ir

apdroßinåßanas, büvniecîbas, autortiesîbu un citi lîgumi. Ilze ir sportiska, erudîta un mér˚tiecîga. Viña jau studiju gados

iemåcîjusies strådåt patståvîgi un netaupît spékus darba pabeigßanai. Vakaros Ilze lasa lekcijas par Eiropas un starp-

tautiskajåm tiesîbåm Latvijas Universitåtes Juridiskajå fakultåté. Ilze ir mér˚tiecîga – kad 9. klasé viña skolas profe-

sionålås orientåcijas pårrunås minéjusi, ka véloties studét Oksfordå, tas ß˚itis tikpat sirreåli kå ce¬ojums uz Ménesi,

tomér Ilze ar savu zinåßanu spéku ßo sapni îstenoja.


Zinåßanas: Ilze Gañ©e

“Iepriekßéjå darbavietå man regulåri vaja-

dzéja sadarboties ar Banku, un drîz sapra-

tu, ka no mazås saliñas vélos nok¬üt lielajå

zemé – Bankå. Banka ir sareΩ©îts mehånisms,

kur vienlaikus mijiedarbojas daudzi elementi un

nedrîkst izkrist ne skrüvîte. Tåpéc mums jåstrådå

ar augstu atbildîbas izjütu un precizitåti. Jåizslédz

k¬üdu iespéja. Müsu noda¬as prioritåte ir nodro-

ßinåt maksåjumu informåcijas kontroli. Ja man

vaicåtu, vai Banka ir sieviete vai vîrietis, es teiktu, ka

Banka ir vîrietis, jo Aizkraukles Banka man asociéjas

ar profesionåliem vadîtåjiem. Toties Bankas skåbek-

lis ir tießi sievietes – viñas veic ¬oti bütisku darbu

bankas iekßiené. Man ir svarîgi, ka klienti uzticas

Bankai, turklåt manam darbam jåbüt interesantam –

tas ir manas personîgås izaugsmes nosacîjums. Es

Bankå jütos labi – kå måjås, tåpéc arî savus

nåkotnes mér˚us esmu izvirzîjusi kopå ar

Aizkraukles Banku.“

AB par Annu: Maksåjumu noda¬a ir lielåkå Bankå, tur strådå 19 operatori un administratori. Paßlaik

noda¬as svarîgåkie projekti ir saistîti ar jaunu maksåjumu formåtu ievießanu un maksåjumu apstrådes

automatizåciju. Nozîmîgs devums ßajos projektos ir arî Annai, kas savu darbu tiecas padarît god-

pråtîgi un precîzi, lai nodroßinåtu transakciju kvalitåti. Annu interesé modernås tehnolo©ijas, tåpéc

viñai grüti iedomåties sevi strådåjam Bankå, kas darbojas pa vecam. Bankas bizness ir da¬a no

müsu dzîves. Bankas bizness ir pakalpojumu bizness. Anna ir pårliecinåta – Bankas bizness ir

veiksmîgs, ja klienti ir apmierinåti ar Bankas sniegtajiem pakalpojumiem. Un, ja darbs sagådå prieku,

tad arî måjås ir miers un pårticîba.

Precizitåte:


ANNA SEMEˆAKO, maksåjumu noda¬as vadîtåja vietniece


• Absolvéjusi Rîgas Aviåcijas universitåtes

Ekonomikas un vadîbas fakultåti.

• Vilina siltås zemes, vétraina jüra un kalnu

virsotnes.

• Viña ir aktîva dzîvesveida cienîtåja, jo vélas

uzturét sevi labå garîgå un fiziskå formå.

• Uz Annas rakståmgalda pu˚upodå aug

acålija, jo viñai ¬oti patîk daΩådi ziedi.

Anna Semeñako


“Aizkraukles Bankå es strådåju jau astoñus gadus.

Müsu noda¬a vienlaikus îsteno aptuveni 15 projektus –

esoßo Bankas produktu pilnveidi, jaunu produktu

ievießanu un sistémas optimizåciju. Projektu vadîba

Bankå ir måksla, ar kuras palîdzîbu Banka un tås klienti

sasniedz savus mér˚us. 19. gadsimtå banku

bizneså svarîgåkås bija tradîcijas, bet müsdienås

svarîgi, lai informåcija nebütu piesaistîta noteik-

tai telpai. Pieméram, esam darîjußi visu, lai

klienti, atverot internetlapu www.ab.lv, jebkurå

pasaules vietå justos kå Bankå. Bankas pakalpo-

jumu mobilitåte, operativitåte un individuåla attieksme

pret klientu arî turpmåk büs müsu uzmanîbas centrå.

Mans darbs ir vienlaikus måksliniecisks

un eksakts. Müsu noda¬a modelé

iespéjas nåkotnei – gluΩi kå Ûils

Verns, kurß savås gråmatås

attélojis iztélé radîtos tålaika

AB par Mihailu: Mihaila noda¬å strådå 13 darbinieki: projektu vadîtåji, analîti˚i un programmétåji.

Mihails nebaidås no nezinåmå – jauniem izaicinåjumiem un projektiem ar skatu nåkotné. Mihails

raugås arî tålåkå nåkotné – viñß domå, ka arî 22. gadsimtå Bankas darbîbå vissvarîgåkå büs infor-

måcijas pieejamîba un operativitåte. Veiksmes pamatakmeni müsu darbinieki ielikußi jau sen – vél

pagåjußajå gadsimtå!

brînumus – lidaparåtus un zemüdeni. Svarîgi, lai cilvéks

neapståtos pie sasniegtå, bet raudzîtos nåkotné un

pie¬autu iespéju, ka vél ir tik daudz iespéju izzinåt no-

tikumu bütîbu un radît jaunus risinåjumus. Vadot pro-

jektus, jåbüt radoßåm domåm, kuru vienîgais nosa-

cîjums ir precîzs rezultåts, un komandas garam.

Kåpéc saliedétîba ir tik svarîga? Tas taçu ir gluΩi

kå ßuvéju darbnîcå – lai uzvalks labi izskatîtos,

drébniekam jåuzmodelé pareiza piegrieztne,

ßuvéjam jåuzßuj piemérota odere, bet palîgam

jåprot pießüt pogas. Mums ar Aizkraukles Banku

sader raksturi – esam atvérti jaunåm idejåm, apveltîti ar

radoßas brîvîbas izjütu, stabilitåti cilvéciskajås attiecîbås

un vélmi strådåt. Més jütamies kå labi draugi. Domåju,

ka, strådåjot Bankå, îstenoßu arî savu sapni – man reiz

büs ©imene ar trîs bérniem, måja uz salas un modernås

tehnolo©ijas vienmér ¬aus büt notikumu epicentrå.“

Progress:Aizkraukles Banka Gada pårskats 2002

MIHAILS MOHOVS, projektu vadîbas noda¬as vadîtåjs

• Absolvéjis Rîgas Aviåcijas universitåti,

padzi¬inåti studéjot augståko fiziku

(kodolfiziku un kvantu fiziku).

• Skolas gados apguvis teåtra måkslu.

• Brîvajå laikå lasa fantastisko literatüru, jo

ßajå Ωanrå domas lidojumam nav robeΩu.

• Aizraujas ar sportu: tenisu, basketbolu un

peldéßanu.

• Patîk dåvinåt interesantus suvenîrus.

Mihails MohovsNopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza, progresîva banka

Saturs:

Vadîbas ziñojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

Bankas vadîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19

Paziñojums par vadîbas atbildîbu . . . . . . . . . . . . 20

Finanßu pårskati:

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins . . . . . . . . . . 21

Bilance un årpusbilances posteñi . . . . . . . . 22

Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats . . . 23

Naudas plüsmas pårskats . . . . . . . . . . . . . . . 24

Pielikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

Revidentu ziñojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48

A/s “Aizkraukles banka” 2002. gada finanßu pårskati

Vadîbas ziñojums

A/s "Aizkraukles banka" (turpmåk tekstå – Banka) 2002. gadå ir sasniegusi plånotos finanßu mér˚us un kvalitatîvi augståku pakåpi

savå attîstîbå. Jaunå Bankas identitåte nostiprina paveikto, uzlabojot klientu apkalpoßanas kvalitåti, un simboliski apliecina Bankas

ambîcijas. Notiek ener©iska Bankas attîstîba, turpinot ekspansiju gan Latvijas, gan arî starptautiskajå tirgü.

Lai sasniegtu ilgtermiña straté©ijå paredzéto tirgus da¬as palielinåßanu, pérn veikti nozîmîgi ieguldîjumi Bankas attîstîbå. Ieviesta

jauna korporatîvå identitåte, kas nostiprina Bankas pamatvértîbas – tås ir dinamiska izaugsme, individuåla attieksme un modernas

tehnolo©ijas. Izveidota jauna tirdzniecîbas marka AB.LV, ar plaßåm kampañåm veicinåta tås atpazîstamîba vietéjå un starptautiskajå

tirgü.

Darbîbas paplaßinåßana noteikusi aizvien jaunu darba vietu radîßanas nepiecießamîbu. Gada beigås Bankå strådåja 301 darbinieks.

Salîdzinot ar iepriekßéjå gada beigåm, pérn darbinieku skaits pieauga par 49 cilvékiem.

Sasniegtå Bankas attîstîbas pakåpe pérn noteica nepiecießamîbu nodalît tås straté©isko un administratîvo vadîbu. Jaunås pårvaldes

struktüras ietvaros tika reforméta Bankas valde. Valdes locek¬u skaits tika samazinåts no seßiem lîdz trim cilvékiem, katram no tiem

uzticot atbildîbu par vairåku Bankas funkcionålo sféru attîstîbu un straté©isko virsvadîbu.

Galveno akcionåru kopîgs darbs Bankas valdé ir paåtrinåjis svarîgu lémumu pieñemßanas procesu. Funkcionålå atbildîba palîdz efek-

tîvåk vadît jaunu produktu izstrådi un citus projektus, kuros iesaistîtas vairåkas Bankas struktürvienîbas.

Lîdz ar pårvaldes struktüras reformu Bankå izveidota Biznesa tehnolo©iju pårvalde, kuras uzdevumos ietilpst jaunu biznesa metoΩu

ievießana Bankas darbå, kå arî Bankas darbinieku apmåcîba un kvalifikåcijas celßana. Bankas vadîba ir pårliecinåta, ka péc jaunu

klientu piesaistes un bütiska apgrozîjuma pieauguma pérn Bankas struktüras reorganizåcija nesîs aug¬us jau tuvåkå gada laikå.

Sakarå ar darbîbas apjoma un darbinieku skaita pieaugumu uzsåkta Bankas galvenås ékas rekonstrukcija un paplaßinåßana Rîgå,

Elizabetes ielå 23. Vérienîgå rekonstrukcijas projekta pirmå kårta noslédzås martå, kad tika atvérts Bankas centrålais klientu

apkalpoßanas birojs Elizabetes ielå 21a. Tå izveidé investéti 779,664 latu, no kuriem lielåkå da¬a ieguldîta modernåko droßîbas sisté-

mu iegådé.

Bankas galvenås ékas rekonstrukcijas otrajå kårtå pérn ieguldîti 491,632 latu, bet kopumå projekta otrajå kårtå plånots investét

3.1 miljonu latu. Lai realizétu rekonstrukciju, jünijå veikta Bankas administråcijas un ar klientu apkalpoßanu nesaistîto pårvalΩu

pårcelßanås uz netålu esoßo A klases biroju éku Mednieku ielå 4a.

Saskañå ar Bankas straté©iju, kas paredz tås darbîbas attîstîbu ekonomiski aktîvåkajos Rîgas rajonos, 2002.gada maijå atvérts jauns

klientu apkalpoßanas centrs "Purvciems". Uzlabojot klientu servisa kvalitåti, Banka pårveido esoßos noré˚inu centrus par klientu

apkalpoßanas centriem, paplaßinot gan telpas, gan sniegto pakalpojumu klåstu. Pérn pabeigts darbs pie noré˚inu centra "Imanta"

rekonstrukcijas.

Modernåko tehnolo©iju ievießana ir Bankas darbîbas pamatå. Ar mér˚i sasniegt starptautiski atzîtu kvalitåti martå ieviesta jauna

interneta måjas lapas versija, kurå ievietotå informåcija tiek regulåri un operatîvi atjaunota. Realizéjot Bankas prioritåro uzdevumu

elektronisko noré˚inu pilnveidé, jülijå tirgü tika piedåvåts jauns konta vadîbas lîdzeklis "Internetbank AB.LV".

2002. gadå noslégts sadarbîbas lîgums ar a/s "Latvijas Unibanka" par atvieglotåm tås bankas automåtu tîkla izmantoßanas iespéjåm

a/s "Aizkraukles banka" klientiem.

16

17

Vadîbas ziñojums

Banka pårsniegusi 2002. gadå plånoto pe¬ñas prognozi. Pagåjußajå gadå tå strådåjusi ar 3.7 miljonu latu lielu pe¬ñu. Valde piedåvå

akcionåru pilnsapulcei izmaksåt dividendes desmit latu apmérå par vienu akciju un atlikußo pe¬ñas da¬u ietvert Bankas bilancé kå

nesadalîto pe¬ñu.

Bankas vidéjo aktîvu rentabilitåte (ROA) joprojåm ir viena no augståkajåm starp Latvijas komercbankåm – 2.7% gadå. Bankas

likviditåte sasniegusi 80%. Bet vidéjå paßu kapitåla rentabilitåte (ROE) sasniedza 24.6%. Pe¬ña uz akciju (EPS) ir 37.5 lati.

2002. gadå Bankas aktîvi pieaugußi par 43%, sasniedzot 175.2 miljonus latu. Piesaistîto lîdzek¬u apjoms gada beigås bija

157.4 miljoni latu, kas ir par 49.9 miljoniem jeb 46% vairåk nekå 2001. gada beigås.

Pérn Bankai izdevies ievérojami paplaßinåt hipotekåro kreditéßanu. Pårsniedzot 41.9 miljonus latu, Bankas bruto kredîtportfe¬a

apjoms salîdzinåjumå ar 2001. gadu ir pieaudzis par 11.8 miljoniem latu jeb 39%. Tajå paßlaik 89% ir rezidentiem izsniegtie kredîti.

Privåtpersonåm izsniegtie kredîti veido 41%, juridiskajåm personåm – 59%. Privåtpersonåm izsniegto kredîtu apjoms salîdzinåjumå

ar iepriekßéjo gadu palielinåjies par 4.7 miljoniem latu, sasniedzot 17.4 miljonus. Savukårt juridiskajåm personåm izsniegto kredîtu

apjoms sasniedzis 24.5 miljonus latu, pieaugot par 7.1 miljonu latu, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu.

Ievérojamu klientu båzes pieaugumu Bankai izdevies sasniegt, piedåvåjot savus pakalpojumus arî starptautiskajå tirgü. Nerezidentu

atvérto kontu skaits pérn, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu, pieaudzis par 30%.

Starptautiskajå tirgü iesåkti vairåki perspektîvi kreditéßanas projekti. Turklåt pagåjußajå gadå Bankå veikta Korespondentkontu tîkla

optimizåcija. Plånveidîgi pilnveidota un paplaßinåta Bankas pakalpojumu tießås pårdoßanas sistéma.

Pérn Banka Finanßu un kapitåla tirgus komisijå sañéma licenci starpniekdarbîbas veikßanai, k¬uva par Latvijas Centrålå depozitårija

dalîbnieci un såka piedåvåt vértspapîru starpniecîbas darîjumu pakalpojumus. Darbå ar vértspapîriem Bankai ir ilggadéja pieredze,

un tås vértspapîru portfe¬a pårvaldîßanas efektivitåti apliecina augstie rentabilitåtes rådîtåji pédéjo gadu laikå.

Lai uzlabotu aktîvu izvietoßanu un uzraudzîbu, 2002. gadå îpaßa uzmanîba tika veltîta aktîvu novértéßanai un klasifikåcijai. Banka

izstrådå stingråku pieeju, nosakot kvalitåtes kritérijus aktîviem un pilnveidojot uzraudzîbas mehånismu. Aktîvu novértéßanas komite-

ja regulåri veic Bankas aktîvu novértéßanu, tådéjådi nodroßinot objektîvåku to atspogu¬ojumu bilancé.

Riska vadîbas pårvalde veic regulåru finanßu risku analîzi un uzraudzîbu, nodroßinot båzi operatîvai lémumu pieñemßanai risku

samazinåßanas jomå. Ievießot jaunas riska darîjumu uzraudzîbas procedüras, pérn tika samazinåti arî Bankas operacionålie riski.

Lai nodroßinåtu Bankas kredîtportfe¬a kvalitåti, 2002.gadå izveidota Kredîtu noda¬a, kuras uzdevumos ietilpst kredîtu ñéméju mak-

såtspéjas un kredîtrisku analîze. Noda¬a pilnveidojusi kredîtu uzraudzîbas procedüras Bankå, un tiek strådåts pie uzñémumu reitingu

sistémas izveidoßanas.

Gada beigås izstrådåta Bankas attîstîbas straté©ija tuvåkajiem pieciem gadiem. Lîdz ar pieaugoßo konkurenci starp komercbankåm

vietéjå tirgü Banka arî 2003. gadå plåno dinamisku Bankas darbîbas rådîtåju izaugsmi.

Realizéjot uzdevumu panåkt Bankas konkurétspéjas pieaugumu starptautiskå lîmenî, vadîbai îpaßi nozîmîgs bijis Bankas kolektîva

atbalsts un vértéjums, ko sañemam no müsu klientiem. Tießi tas ir galvenais rådîtåjs, kå spriest par to, vai péc sniegto pakalpojumu

mérogiem un servisa kvalitåtes Banka pérn ir tuvinåjusies starptautiskå finansu tirgus lîmenim. Íajå virzienå més turpinåsim augt lîdz

ar müsu klientiem un valsti, kurå strådåjam.

18

Vadîbas ziñojums

A/s "Aizkraukles banka" ar pårliecîbu skatås nåkotné, redzot aizvien jaunas iespéjas, kas, izturot grütus pårbaudîjumus, paveras

Latvijas attîstîbas ce¬å. Bankas vadîba izsaka pateicîbu saviem klientiem un apñemas arî turpmåk sekmét attîstîbu saskañå ar

a/s "Aizkraukles banka" straté©iju un ilgtermiña mér˚i strådåt klientu interesés.

Rîgå, 2003. gada 28. februårî

Padomes priekßsédétåjs Aleksandrs Bergmanis

Valdes priekßsédétåjs Ernests Bernis

19

Bankas vadîba

Bankas padome:

Padomes priekßsédétåjs:

Aleksandrs Bergmanis

Padomes priekßsédétåja vietnieks:

Jånis Krîgers

Padomes loceklis:

Vladimirs Kutovojs

2002. gada 23. augustå Bankas akcionåru pilnsapulce atbrîvoja Ernestu Berni no padomes priekßsédétåja pienåkumiem un ievéléja

Aleksandru Bergmani.

Bankas valde:

Valdes priekßsédétåjs:

Ernests Bernis

Valdes priekßsédétåja vietnieks:

O¬egs Fi¬s

Valdes loceklis:

Påvels Ínejersons

2002. gada 23. augustå Bankas akcionåru pilnsapulce atbrîvoja Aleksandru Bergmani no valdes priekßsédétåja pienåkumiem,

Zani Kurzemnieci, Aleksandru PåΩi, Aivaru Rausku no valdes locek¬u pienåkumiem un Måri Kannenieku no valdes kandidåta

pienåkumiem. Par valdes priekßsédétåju ievéléja Ernestu Berni.




Paziñojums par vadîbas atbildîbu

Bankas vadîba ir atbildîga par Bankas finanßu pårskatu sagatavoßanu. Finanßu pårskati sagatavoti saskañå ar Latvijas Republikas

KredîtieståΩu likumu, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem un citåm uz kredîtiestådém attiecinåmåm Latvijas Republikas

likumdoßanas prasîbåm.

Finanßu pårskati, kas atspogu¬oti no 21. lappuses lîdz 47. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un

sniedz patiesu priekßstatu par Bankas finansiålo ståvokli 2002. un 2001. gada 31. decembrî, kå arî tås 2002. un 2001. gada dar-

bîbas rezultåtiem, kapitåla un rezervju izmaiñåm un naudas plüsmu.

Iepriekßminétie finanßu pårskati ir sagatavoti, konsekventi ievérojot Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem

atbilstoßus uzskaites principus un pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principu. Ío finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå

vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi piesardzîgi un pamatoti.

Bankas vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas nodroßinåßanu, Bankas aktîvu saglabåßanu, kå arî par kråpßanas un citu

Bankå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un novérßanu. Bankas vadîba ir atbildîga arî par Latvijas Republikas KredîtieståΩu likuma,

Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas Republikas likumdoßanas prasîbu

ievéroßanu.




20

21

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins par 2002. un 2001. gadu

Pielikums 2002 2001

Procentu ienåkumi 4 7,726,254 8,352,668

Procentu izdevumi 4 (1,761,082) (2,784,113)

Neto procentu ienåkumi 5,965,172 5,568,555

Ienåkumi no vértspapîriem 318 1,215

Komisijas naudas ienåkumi 5 4,387,238 3,348,100

Komisijas naudas izdevumi 5 (836,561) (666,048)

Neto komisijas naudas ienåkumi 3,550,677 2,682,052

Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña 6 1,603,139 1,730,253

Citi parastie ienåkumi 7 159,167 129,979

Pamatdarbîbas ienåkumi 11,278,473 10,112,054

Administratîvie izdevumi 8 (5,149,303) (3,342,193)

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums un to vértîbas korekcijas 19 (629,853) (444,835)

Citi parastie izdevumi 9 (409,107) (4,524)

Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem 10 (559,873) (1,173,850)

Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi 10 307,384 183,852

Ilgtermiña finanßu ieguldîjumu pårvértéßanas zaudéjumi 10 (295,528) (341,198)

Parastås darbîbas pe¬ña 4,542,193 4,989,306

Årkårtas izdevumi (14,674) -

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas 4,527,519 4,989,306

Uzñémumu ienåkuma nodoklis 11 (778,992) (815,624)

Pårskata gada pe¬ña 3,748,527 4,173,682




Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.

Bilance un årpusbilances posteñi 2002. un 2001. gada 31. decembrî

Pielikums 31.12.02. 31.12.01.

Aktîvi

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm 12 9,453,911 4,949,371

Prasîbas pret kredîtiestådém 13 66,615,138 49,606,989

Prasîbas uz pieprasîjumu 57,632,054 23,197,990

Påréjås prasîbas 8,983,084 26,408,999

Kredîti 14 40,581,359 28,790,015

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 15 52,946,169 34,890,861

Valsts paråda vértspapîri 24,023,428 19,543,271

Påréjo emitentu paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 28,922,741 15,347,590

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 16 50,281 16,251

Atvasinåtie lîgumi 17 34,941 57,420

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå 18 12,000 12,000

Nemateriålie aktîvi 19 309,650 187,092

Pamatlîdzek¬i 19 3,670,400 3,163,891

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 20 889,565 935,356

Påréjie aktîvi 21 660,696 82,710

Kopå aktîvi 175,224,110 122,691,956

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 22 862,897 923,190

Saistîbas uz pieprasîjumu 344,397 261,706

Termiñsaistîbas 518,500 661,484

Noguldîjumi 23 156,517,163 106,532,018

Pieprasîjuma noguldîjumi 130,467,062 88,074,666

Termiñnoguldîjumi 26,050,101 18,457,352

Atvasinåtie lîgumi 17 58,976 1,316

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi 24 367,979 417,454

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 25 316,739 130,619

Påréjås saistîbas 26 288,592 1,121,122

Kapitåls un rezerves 16,811,764 13,566,237

Apmaksåtais pamatkapitåls 28 10,000,000 5,000,000

Akciju emisijas uzcenojums 254,676 254,676

Paßas akcijas (3,000) -

Rezerves kapitåls un påréjås rezerves 1,250,000 1,250,000

Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña 1,561,561 2,887,879

Pårskata gada nesadalîtå pe¬ña 3,748,527 4,173,682

Kopå pasîvi 175,224,110 122,691,956

Årpusbilances posteñi

Aktîvi pårvaldîßanå - 136,535

Iespéjamås saistîbas 27 1,452,755 927,824

Galvojumi (garantijas) 1,036,679 311,028

Påréjås iespéjamås saistîbas 416,076 616,796

Årpusbilances saistîbas pret klientiem 27 18,023,059 5,364,928

Padomes priekßsédétåjs Valdes priekßsédétåjs

Aleksandrs Bergmanis Ernests Bernis



22

23

Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2002. un 2001. gadu

Apmaksåtais Akciju emisijas Paßas Rezerves Nesadalîtå Kopå kapitålspamatkapitåls uzcenojums akcijas kapitåls pe¬ña un rezerves

01.01.2001. 5,000,000 254,676 - 1,001,790 3,636,089 9,892,555

Izmaksåtas dividendes - - - - (500,000) (500,000)

Ieskaitîts rezerves kapitålå - - - 248,210 (248,210) -

2001. gada pe¬ña - - - - 4,173,682 4,173,682

31.12.2001. 5,000,000 254,676 - 1,250,000 7,061,561 13,566,237

Izmaksåtas dividendes - - - - (500,000) (500,000)

Apmaksåtå pamatkapitåla

palielinåßana 5,000,000 - - - (5,000,000) -

Paßas akciju atpirkßana - - (3,000) - - (3,000)

2002. gada pe¬ña - - - - 3,748,527 3,748,527

31.12.2002. 10,000,000 254,676 (3,000) 1,250,000 5,310,088 16,811,764

2002. gadå Bankas akcionåri ir pieñémußi lémumu palielinåt pamatkapitålu no iepriekßéjo gadu nesadalîtås pe¬ñas par 5 miljoniem latu,

paaugstinot vienas akcijas nominålvértîbu lîdz 100 (50) latiem..


Naudas plüsmas pårskats par 2002. un 2001. gadu

2002 2001

Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas 4,527,519 4,989,306

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums un to vértîbas (negatîvå ) korekcija 629,853 453,247

Uzkråjumu nedroßiem parådiem pieaugums 476,163 1,339,110

Uzkråjumu saistîbåm un maksåjumiem pieaugums 35,120 35,081

Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas zaudéjumi 3,354 86,477

Pamatlîdzek¬u un nemateriålo aktîvu atsavinåßanas zaudéjumi/ (pe¬ña) 373,202 (1,952)

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå

pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos 6,045,211 6,901,269

Nåkamo periodu ienåkumu un uzkråto izdevumu (samazinåjums) (49,475) (66,351)

Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu samazinåjums/ (pieaugums) 44,769 (294,101)

Påréjo aktîvu samazinåjums/ (pieaugums) 3,336 (24,130)

Påréjo saistîbu pieaugums/ (samazinåjums) 5,473 (57,413)

Èstermiña ieguldîjumu (pieaugums) (15,661,250) (11,347,496)

Prasîbu pret kredîtiestådém (pieaugums)/ samazinåjums (1,014,200) 398,865

Kredîtu (pieaugums) (11,885,167) (11,460,402)

Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm (samazinåjums) (6,061) (614,294)

Noguldîjumu pieaugums 49,985,144 37,111,421

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå

pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas 27,467,780 20,547,368

(Samaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis) (1,853,342) (153,910)

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå 25,614,438 20,393,458

Naudas plüsma ieguldîjumu darbîbas rezultåtå

Pamatlîdzek¬u un nemateriålo aktîvu (iegåde) (1,854,638) (1,115,472

Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå un citu ilgtermiña ieguldîjumu (iegåde) 2,699,184) (1,306,783)

Pamatlîdzek¬u un nemateriålo aktîvu pårdoßana 54,430 10,364

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) ieguldîjumu darbîbas rezultåtå (4,499,392) (2,411,891)

Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå

DividenΩu (izmaksas) (499,280) (498,950)

Paßas akciju (atpirkßana) (3,000) -

Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) finanséßanas darbîbas rezultåtå (502,280) (498,950)

Naudas un tås ekvivalentu pieaugums 20,612,766 17,482,617

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 52,887,981 35,491,841

Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (zaudéjumi) (3,354) (86,477)

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 73,497,393 52,887,981


24

25

Finanßu pårskatu pielikumi

1. Pamatinformåcija(Ja vien nav norådîts citådi, tad tekstå iekavås uzrådîtie skait¬i atbilst 2001. gada 31. decembra datiem vai datiem par 2001. gadu.)

A/s "Aizkraukles banka" tika re©istréta kå akciju sabiedrîba Aizkrauklé, Latvijas Republikå 1993. gada 17. septembrî. 2000. gadå Bankas juridiskå

adrese tika mainîta no Skolas ielas 8, Aizkrauklé, uz Elizabetes ielu 23, Rîgå.

Sakarå ar galvenås ékas rekonstrukciju un paplaßinåßanu no 2002. gada maija Bankas administråcijai tiek nomåtas telpas Rîgå, Mednieku ielå 4a.

Péc rekonstrukcijas pabeigßanas Bankas administråcija turpinås darbu Bankas juridiskajå adresé Rîgå, Elizabetes ielå 23.

Bankai ir filiåle Aizkrauklé, trîs klientu apkalpoßanas centri un divi noré˚inu centri Rîgå. Tås galvenie darbîbas virzieni ir kreditéßana, maksåjumu

pårvedumi, årvalstu valütas maiñas operåcijas un finanßu resursu pårvaldîßana. Banka darbojas saskañå ar LR likumdoßanu un Latvijas Bankas

izsniegto licenci, kas ¬auj sniegt visus KredîtieståΩu likumå paredzétos finanßu pakalpojumus.

2. Ziñas par lietotajåm svarîgåkajåm gråmatvedîbas metodémÍajå pielikumå atspogu¬oti nozîmîgåkie 2002. gadå un 2001. gadå konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) ievérotie uzskaites principi.

a) Finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valütaFinanßu pårskati ir sastådîti latos, ja vien nav norådîts citådi.

b) Uzskaites pamatiFinanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re©istriem. Íie uzskaites re©istri ir sagatavoti

saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot atseviß˚u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas izdarîtas, lai ßie atbilstoßi

Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem (SFPSS) un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm sagatavotie finanßu pårskati

sniegtu patiesu priekßstatu.

c) Finanßu pårskatu sagatavoßanas principiÍie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar SFPSS un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas "Banku gada pårskatu sagatavoßanas noteikumiem".

Salîdzinåßanas nolükå 2001. gada 31. decembra bilancé, kå arî 2001. gada pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå uzrådîtie posteñi ir pårklasificéti. Tådéjådi

iepriekß pamatlîdzek¬u saståvå atspogu¬otais programmnodroßinåjums, kas nav datortehnikas neatñemama saståvda¬a, ir iek¬auts nemateriålajos

aktîvos; nebankås izvietotie lîdzek¬i un droßîbas depozîti, kas iepriekß atspogu¬oti påréjos aktîvos, klasificéti kå kredîti; sakaru izdevumi, kas iepriekß

atspogu¬oti kå komisijas naudas izdevumi, iek¬auti administratîvajos izdevumos un ienåkumi no lîgumsodiem, kas iepriekß atspogu¬oti procentu un

komisijas ienåkumos, ir iek¬auti citos parastajos ienåkumos.

d) Ienåkumu un izdevumu atzîßanaVisi nozîmîgie ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz uzkråßanas principu. Procentu ienåkumi netiek atzîti nedroßiem kredîtiem

(skatît j) skaidrojumu). Procentu ienåkumu atzîßana tiek pårtraukta, kad rodas ßaubas par procentu vai kredîtu pamatsummas atmaksas iespéjamîbu.

Bilancé uzkråtiem procentu ienåkumiem tiek izveidoti attiecîgi uzkråjumi tajå brîdî, kad tiek pårtraukta procentu ienåkumu atzîßana.

Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek iegråmatoti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî, izñemot gadîjumus, kad

tie tiek uzskaitîti par da¬u no faktiskås procentu likmes.

e) Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksaiUzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai tiek apré˚inåti, summéjot katra Bankas darbinieka neizmantoto atva¬inåjumu darbadienu skaitu, kas

reizinåts ar dienas vidéjo izpe¬ñu atva¬inåjuma apmaksai saskañå ar Darba likumu, un pieskaitot darba devéja valsts sociålås apdroßinåßanas obligåtås

iemaksas.

f) Årvalstu valütu pårvértéßanaDarîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjumu dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie aktîvi

un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc gada beigås spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Årvalstu valütas

maiñas kursa turpmåko izmaiñu rezultåtå iegütå pe¬ña vai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai zaudéjumi no årvalstu

valütas pozîcijas pårvértéßanas.

26

Nozîmîgåkie Bankas bilances sagatavoßanå izmantotie Latvijas Bankas noteiktie valütas maiñas kursi (lats pret vienu årvalstu valütas vienîbu) bija ßådi:

Pårskata gada beigu datums USD EUR RUB

2002. gada 31. decembrî 0.594 0.610000 0.01870

2001. gada 31. decembrî 0.638 0.560856 0.02110

g) Uzñémumu ienåkuma nodoklisSaskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 22% (25%) apmérå no attiecîgajå

nodok¬u periodå gütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem.

Atliktie nodok¬i, kas radußies no îslaicîgåm atß˚irîbåm, iek¬aujot atseviß˚us posteñus nodok¬u deklaråcijås un ßajos finanßu pårskatos, ir apré˚inåti,

izmantojot saistîbu metodi. Atliktie nodok¬i attiecas uz nåkotné iespéjamajåm nodok¬u prasîbåm un saistîbåm par visiem darîjumiem un notikumiem,

kas atzîti finanßu pårskatos vai nodok¬u deklaråcijås. Atliktås nodok¬u saistîbas tiek noteiktas, pamatojoties uz nodok¬u likmém, kuras paredzéts

piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås atß˚irîbas. Galvenås îslaicîgås atß˚irîbas laika ziñå rodas no atß˚irîgajåm gråmatvedîbas un nodok¬u vajadzîbåm

piemérotajåm nolietojuma likmém pamatlîdzek¬iem, vispåréjiem uzkråjumiem nedroßiem parådiem un uzkråjumiem darbinieku atva¬inåjuma apmak-

sai un bilances aktîva posteñu, t.sk. vértspapîru, pårvértéßanas.

h) KredîtiKredîti atspogu¬o neatmaksåto kredîtu pamatsummu, no kuras atskaitîti uzkråjumi nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåjums), kå parådîts

10. pielikumå.

Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no finanßu lîzinga lîgumiem izrietoßas prasîbas ir klasificétas kå kredîti.

i) Finanßu lîzings un nomaNo finanßu lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas tiek uzrådîtas kå aktîvi, kas atspogu¬oti zemåkajå no iznomåtå îpaßuma patiesås vértîbas vai minimålo

nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu lîzinga tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot vienlîdzîgu un regulåru atdevi

no neatmaksåtås summas.

Maksåjumi, kas izriet no aktîvu nomas, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå visa nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.

j) Uzkråjumi nedroßiem parådiemPar nedroßiem kredîtiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevumus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, par kuriem lîgumå paredzétie

pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 30 dienåm, procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti, par kuru procentu

un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu Bankas vadîbai ir radußås ßaubas.

Banka pieß˚ir klientiem komerciåla un patériña rakstura kredîtus. Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåjumu), Bankas

vadîba ir ñémusi vérå gan vispåréjo (portfe¬a), gan specifisko risku. Speciålie uzkråjumi nedroßiem kredîtiem tiek izveidoti, atseviß˚i izvértéjot katru

kredîtu un ñemot vérå aizñéméja finansiålo ståvokli, kredîta nodroßinåjuma vértîbu, kredîtlîguma nosacîjumu ievéroßanu un Finanßu un kapitåla tir-

gus komisijas noteikto riska darîjumu lieluma ierobeΩojuma ievéroßanu. Vispåréjie uzkråjumi tiek veidoti iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem, kas, bal-

stoties uz lîdzßinéjo pieredzi, varétu paståvét Bankas kredîtportfelî.

Atzîstot kredîtu par nedroßu vai par ar augstu riska pakåpi saistîtu kredîtu, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås neatgüstamås summas apmérå.

Uzkråjumu apjoms tiek noteikts atbilstoßi nåkotnes naudas plüsmas tagadnes vértîbai, ñemot vérå bütiskus faktorus, kas ietver ne tikai Bankas

iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéjumu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos kredîtportfelî paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas

varétu ietekmét aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, ˚îlas vértîbu un esoßos ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé

izsniegto kredîtu atmaksu un ˚îlu vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var atß˚irties no to paßreizéjåm aplésém.

Kredîta nodroßinåjumam pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot

paredzamo naudas plüsmu un attiecîgi nepiecießamo kredîtu uzkråjumu lielumu.

Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba ßos uzkråjumus kori©ét, pårskata perioda pe¬ñas un zaudéjuma apré˚inå

tiek iek¬auti attiecîgi labojumi. Bankas vadîba ir ¬oti uzmanîgi izvértéjusi iespéjamos kredîtu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo informåciju, uzska-

ta, ka ßajos finanßu pårskatos atspogu¬otie uzkråjumi nedroßiem parådiem ir pietiekami.

Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances kontos, vienlaicîgi samazinot uzkråjumu nedroßiem parådiem atlikumu. Kredîti

netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie pasåkumi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms.

27

k) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumuTirdzniecîbas portfelis

Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iek¬auti tirdzniecîbas portfelî, ja tie ir iegådåti ar nolüku tuvåkajå laikå güt pe¬ñu no cenu vai procentu likmju

svårstîbåm. Tirdzniecîbas portfelî iek¬aujamos finanßu aktîvus un saistîbas nosaka Bankas tirdzniecîbas portfe¬a politika.

Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, kas tiek noteikta, pama-

tojoties uz kotétajåm tirgus cenåm. Pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pårvértéßanas atbilstoßi to tirgus vértîbai, un

pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ina postenî "Finanßu instrumentu

tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña".

Investîciju portfelis

Investîciju portfelî tiek iek¬auti paråda vértspapîri un citi paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, kurus Bankai ir nolüks turét lîdz to dzéßanai.

Investîciju portfelî iek¬autie vértspapîri tiek atspogu¬oti to iegådes vértîbå, pie kuras pieskaitîta amortizétå diskonta vértîba vai kura samazinåta par

amortizétås prémijas summu, kas apré˚inåta, izmantojot faktiskås procentu likmes metodi, atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem. 2001. gadå

diskonta un prémijas amortizåcija tika apré˚inåta, izmantojot lineåro metodi, kå arî restrukturizétie paråda vértspapîri tika atspogu¬oti to iegådes

vértîbå. Diskonta un prémijas vértîba tiek pakåpeniski iegråmatota pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå no vértspapîru iegådes brîΩa lîdz to dzéßanas

brîdim.

Uzkråjumi vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu tiek izveidoti, ja péc Bankas vadîbas domåm ieguldîjuma atgüstamå summas paßreizéjå vértîba ir mazå-

ka par ßo ieguldîjumu bilances vértîbu. Uzkråjumu lielums tiek noteikts tådå apmérå, lai samazinåtå bilances vértîba atbilstu ieguldîjuma atgüstamås

summas paßreizéjai vértîbai. Atgüstamås summas paßreizéjå vértîba tiek noteikta kå nåkotné atgüstamo summu diskontétå vértîba, izmantojot

diskonta likmi, kas atbilst såkotnéjai faktiskajai procentu likmei.

Pårdoßanai pieejamie aktîvi

Pårskata periodå Banka nav klasificéjusi savus ieguldîjumus paråda vértspapîros vai citos vértspapîros ar fiksétu ienåkumu kå pårdoßanai pieejamus

aktîvus.

l) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumuAkcijas un citi vértspapîri tiek klasificéti péc ieguldîjuma veida atbilstoßi iepriekß izklåstîtajiem vértspapîru ar fiksétu ienåkumu klasifikåcijas principiem.

Tirdzniecîbas nolükos izdarîti ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås tiek uzskaitîti to tirgus vértîbå.

Nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies no birΩå kotétu akciju uzskaites to tirgus vértîbå, un pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru

atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ina postenî "Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña".

Gadîjumå, ja ieguldîjumu tirgus vértîba nav nosakåma, akcijas tiek uzskaitîtas bilancé to iegådes vértîbå, atskaitot uzkråjumus, kas noteikti, pamato-

joties uz ieguldîjuma atgüstamîbu.

m) Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålåIeguldîjumi saistîtos uzñémumos, kuros Bankai tießå vai netießå veidå pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk kå 50% akciju un balsstiesîbu, tiek

uzskaitîti, izmantojot paßu kapitåla metodi.

n) Nemateriålie aktîvi Nemateriålos aktîvus veido iegådåtais programmnodroßinåjums, kas nav datortehnikas neatñemama saståvda¬a un licences. Nemateriålie aktîvi tiek

amortizéti iegüto tiesîbu izmantoßanas laikå vai, ja tas nav noteikts, – 5 gadu laikå, izmantojot lineåro metodi.

o) Pamatlîdzek¬i Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkråtais nolietojums. Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u lietderîgås

izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Pamatlîdzek¬iem un nomåtå îpaßuma uzlabojumiem to celtniecîbas vai sagatavoßanas laikå nolieto-

jums netiek apré˚inåts.

28

Nolietojuma apré˚inå izmantotas ßådas likmes:

Gada likme

Pamatlîdzek¬u veids 2002 2001

‰kas un îpaßuma uzlabojumi 5% 5%

Transporta lîdzek¬i 20% 20%

Datortehnika un programmnodroßinåjums 20-25% 20-25%

Biroja aprîkojums 10-33% 10-33%

Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remontu izdevumi, kas nepalielina jaudu vai nepagarina lietoßanas laiku, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå to

raßanås brîdî.

2002.gadå Bankas ékå tiek veikti rekonstrukcijas darbi, un uz rekonstrukcijas laiku Banka ir pårtraukusi ékas vértîbas nolietojuma apré˚inu.

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un turpmåk amortizéti viså atlikußajå nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.

p) Atvasinåtie lîgumi un citi årpusbilances finanßu darîjumi.Atvasinåtie lîgumi

Ikdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta valütu mijmaiñas (swap) darîjumos, birΩas vértspapîru nåkotnes (futures) un årpusbirΩas valütas maiñas

nåkotnes (forward) darîjumos.

Noslégtie atvasinåtie finanßu darîjumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå, kas noteikta atbilstoßi tirgus cenåm, un atspogu¬oti atseviß˚å bilances postenî

"Atvasinåtie lîgumi" attiecîgi gan aktîvos, gan saistîbås. Atvasinåto finanßu instrumentu pårvértéßanas rezultåtå radusies pelña vai zaudéjumi tiek

atzîti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ina postenî "Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña".

Citi årpusbilances finanßu darîjumi

Ikdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîjumos, kas saistîti ar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu izsniegßanu un akreditîvu

noforméßanu. Íie finanßu darîjumi tiek atspogu¬oti finanßu pårskatos attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdi. Uzkråjumu veidoßanas principi årpusbilances

finanßu darîjumiem ir atbilstoßi j) skaidrojumå aprakstîtajiem kredîtu uzkråjumu veidoßanas principiem.

r) Aktîvi pårvaldîßanåAktîvi pårvaldîßanå ir lîdzek¬i, kurus Banka pårvalda savå vårdå klientu uzdevumå. Íie lîdzek¬i netiek uzskatîti par Bankas aktîviem, un lîdz ar to tie

netiek atspogu¬oti Bankas bilancé.

s) Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîbaFinanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai saistîbas varétu tikt dzéstas,

balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc Bankas vadîbas domåm finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski atß˚iras no to bilancé

uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un saistîbu patieså vértîba tiek atseviß˚i atspogu¬ota finanßu pårskatu pielikumos.

t) Nauda un tås ekvivalentiNauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém un termiñnoguldîjumus

Latvijas Bankå un citås kredîtiestådés ar såkotnéjo termiñu lîdz trîs méneßiem, centrålås valdîbas îstermiña parådzîmes ar såkotnéjo dzéßanas termiñu

lîdz trîs méneßiem, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu un termiñsaistîbas ar såkotnéjo dzéßanas termiñu lîdz trîs méneßiem vai mazåk pret citåm

kredîtiestådém, kå 30. pielikumå.

29

3. Risku vadîbaBanka, veicot savu darbîbu, ir pak¬auta daΩådiem finanßu riskiem, no kuriem nozîmîgåkie ir kredîtrisks, likviditåtes risks un tirgus riski, kurus izraisa

izmaiñas procentu likmés, valütas maiñas kursos un citi faktori. Risku vadîbas politikas apstiprina Bankas padome, bet îsteno Bankas attiecîgås dar-

bîbas jomas struktürvienîbas. Risku vadîbas politiku îstenoßanu uzrauga Bankas Riska pårvalde.

Risku vadîbas sistémas nepårtraukti tiek pilnveidotas, ievérojot Bankas darbîbas un finanßu tirgus attîstîbu, un to regulåri kontrolé Iekßéjå audita

noda¬a.

a) KredîtrisksKredîtrisks ir iespéja ciest zaudéjumus, ja Bankas darîjumu partneris vai parådnieks nepildîs lîgumå noteiktås saistîbas pret Banku. Banka pårvalda

tås kredîtrisku, nosakot ierobeΩojumus viena aizñéméja, kå arî ©eogråfiskå re©iona vai nozares segmenta riska apméram. Riskam pak¬autie darîjumi

ar jebkuru aizñéméju, arî banku vai brokeru sabiedrîbu, tiek pak¬auti tålåkiem ierobeΩojumiem, nosakot limitus.

Bankas padome ir apstiprinåjusi Tirdzniecîbas portfe¬a politiku, kura nosaka tirdzniecîbas portfe¬a struktüru, maksimålo pozîcijas apjomu ar vienu

emitentu, limitus pa tautsaimniecîbas nozarém, pa valütåm, portfe¬a likviditåti, efektivitåtes apré˚inåßanas un novértéßanas kårtîbu. Tirdzniecîbas

portfe¬a politiku realizé Finanßu tirgus pårvalde, bet regulåri kontrolé Iekßéjå audita noda¬a.

Bankas valde apstiprina uzñémumu – kredîtñéméju finansiålå ståvok¬a novértéßanas metodes, nosaka maksimålås kredîtu summas pa aizñéméju

darbîbas nozarém, kredîtu veidiem un citiem kritérijiem, kå arî nosaka maksimålo kredîtportfe¬a limitu un maksimålo kredîta summu, ko drîkst

izsniegt vienam klientam vai savstarpéji saistîtu klientu grupai.

Privåtpersonu kreditéßanai Bankå ir izveidota iekßéjo reitingu sistéma, kas tiek izmantota kredîta pieß˚irßanas lémumu pieñemßanai, kå arî kredît-

portfe¬a pårvaldîßanai un vispåréjo uzkråjumu apjomu noteikßanai.

Efektîvai kredîtriska pårvaldîßanai Bankas Aktîvu novértéßanas komiteja regulåri veic aktîvu un årpusbilances saistîbu novértéßanu, t.i., to atgüstamås

vértîbas noteikßanu. Atbilstoßi novértéßanas rezultåtiem tiek noteikti vispåréjo un speciålo uzkråjumu apjomi.

Banka uzskata, ka lielåkais kredîtrisks piemît kredîtiem, ieguldîjumiem paråda vértspapîros ar fiksétu ienåkumu un prasîbåm pret kredîtiestådém.

Nåkamå tabula atspogu¬o bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc ©eogråfiskajiem re©ioniem.

Eiropas Påréjås

Savienîbas OECD re©iona Citås

(tükst. latu) Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå

Aktîvi

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu

pret centrålajåm bankåm 7,219 1,487 725 21 2 9,454

Prasîbas pret kredîtiestådém 1,867 36,420 24,496 369 3,463 66,615

Kredîti 35,804 1,590 1,117 1 2,069 40,581

Paråda vértspapîri un citi

vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 9,071 600 16,600 7,190 19,485 52,946

Påréjie aktîvi 5,026 12 182 125 283 5,628

Kopå aktîvi 58,987 40,109 43,120 7,706 25,302 175,224

Årpusbilances saistîbas 8,665 568 163 24 10,056 19,476

Aktîvi un årpusbilances saistîbas

©eogråfisko re©ionu dalîjumå

kopå 67,652 40,677 43,283 7,730 35,358 194,700

Emitenti, kas re©istréti kådå valstî tikai lîdzek¬u piesaistes nolükå, atspogu¬oti atbilstoßi tai valstij vai re©ionam, kurå atrodas ßo saistîbu galvotåji.

30

b) Likviditåtes risksLikviditåte ir Bankas spéja nodroßinåt vai apmierinåt sagaidåmo (ikdienas) vai negaidîti radußos (kritisko) nepiecießamîbu péc naudas lîdzek¬iem

Bankas kreditoru juridiski pamatoto prasîbu apmierinåßanai. Ar to saprot Bankas spéju pårvérst aktîvus skaidrå naudå ar minimåliem zaudéjumiem

vai arî aizñemties naudu par sapråtîgu samaksu. Bankas padome, pamatojoties uz pasîvu struktüru, likviditåtes pårvaldîßanas politikå ir noteikusi

augsta lîmeña tekoßås likviditåtes uzturéßanu.

Bankas valde ar 2002. gadu ir noteikusi limitus likviditåtes neto pozîcijåm katrå termiñu grupå, limitus likviditåtes kopéjai pozîcijai katrå termiñu

grupå un limitus noguldîjuma maksimålajai summai, kuru at¬auts piesaistît no viena klienta (savstarpéji saistîtu klientu grupas).

Bankas tekoßo likviditåti nodroßina Finansu tirgus pårvalde, bet Riska pårvalde organizé un kontrolé likviditåtes riska pårvaldîßanas prasîbu

ievéroßanu.

Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz

bilances datumå atlikußo periodu lîdz lîgumå paredzétajam dzéßanas termiñam.

Termiñß Uz piepra- Lîdz 1 – 6 6 – 12 1 – 5 Vairåk kå Bez

(tükst. latu) nokavéts sîjumu 1 mén. mén. mén. gadi 5 gadi termiña Kopå

Aktîvi


pret centrålajåm bankåm - 9,454 - - - - - - 9,454

Prasîbas pret kredîtiestådém - 57,639 7,165 772 891 - - 148 66,615

Kredîti 68 2,100 729 7,830 6,520 18,083 5,251 - 40,581

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu - 41,716 - 445 445 3,827 6,513 - 52,946

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu - - - - - - - 50 50

Atvasinåtie lîgumi - 35 - - - - - - 35

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå - - - - - - - 12 12

Nemateriålie aktîvi - - - - - - - 310 310

Pamatlîdzek¬i - - - - - - - 3,670 3,670

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 2 96 251 509 32 - - - 890

Påréjie aktîvi - 114 - - - - - 547 661

Aktîvi kopå 70 111,154 8,145 9,556 7,888 21,910 11,764 4,737 175,224

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådém

un centrålajåm bankåm - 862 - - - - - - 862

Noguldîjumi - 130,484 6,866 6,889 6,638 5,640 - - 156,517

Atvasinåtie lîgumi - 59 - - - - - - 59

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi - 277 50 11 - 30 - - 368

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem - - - - - - - 317 317

Påréjås saistîbas - 289 - - - - - - 289

Kapitåls un rezerves - - - - - - - 16,812 16,812

Pasîvi kopå - 131,971 6,916 6,900 6,638 5,670 - 17,129 175,224


Galvojumi (garantijas) - 2 4 83 477 459 12 - 1,037

Akreditîvi - - 161 208 47 - - - 416

Neizmantotås kredîtlînijas - 12,545 - - - - - - 12,545

Maksåjumu karßu neizmantotie limiti - 1,891 - - - - - - 1,891

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti - 1,368 - - - - - - 1,368

Lîgumi par aktîvu pirkßanu - - 277 1,386 556 - - - 2,219

Årpusbilances posteñi kopå - 15,806 442 1,677 1,080 459 12 - 19,476

Likviditåtes neto pozîcija (36,623) 787 979 170 15,781 11,752 (12,392) -

Likviditåtes kopéjå pozîcija (36,623) (35,836) (34,857) (34,687) (18,906) (7,154) (19,546) -

31

Aktîvu, pasîvu un årpusbilances posteñu termiñstruktüra tiek veidota, pamatojoties uz ßådiem nosacîjumiem:

– aktîvus uzråda atbilstoßi atlikußajam atmaksas vai iespéjamam pårdoßanas termiñam;

– aktîvus vai to da¬u, kuru samaksas kavéjums ir ilgåks par 14 dienåm, uzråda kå nokavétus aktîvus;

– aktîvus vai to da¬u, kå arî visus maksåjumu karßu izsniegtos kredîtus un noré˚inu konta debeta atlikumus (overdraftus), kuru samaksas kavéjums ir

mazåks par 14 dienåm, uzråda kategorijå "uz pieprasîjumu";

– Bankas tirdzniecîbas portfe¬a vértspapîri ir augsti likvîdi vértspapîri, kurus nepiecießamîbas gadîjumå iespéjams brîvi pårdot ar minimåliem zaudéju-

miem, tådé¬ termiñstruktürå tos atspogu¬o kategorijå "uz pieprasîjumu";

– par beztermiña aktîviem uzskata aktîvus, kuriem darîjuma bütîba neparedz noteiktu beigu termiñu vai arî atmaksas vai pårdoßanas termiñß nevar

büt precîzi noteikts;

– saistîbas un årpusbilances posteñus atspogu¬o atbilstoßi atlikußajam lîgumu izpildes termiñam;

– saistîbas ar nenoteiktu izpildes termiñu un pienåkumu tås izpildît tiek uzrådîtas termiña grupå "bez termiña".

Tiem aktîviem, kuriem ir izveidoti speciålie uzkråjumi nedroßiem parådiem, atlikumi ir uzrådîti neto vértîbå.

Atbilstoßi Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm Bankai jåuztur likvîdie aktîvi saistîbu izpildei pietiekamå apjomå, bet ne mazåk kå 30%

apmérå no Bankas tekoßo saistîbu kopsummas. 2002. gada 31. decembrî saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem apré˚inåtais

Bankas likviditåtes rådîtåjs bija 80% (81%).

c) Valütas risksBanka ir pak¬auta riskam, ka årvalstu valütas kursu svårstîbas varétu ietekmét tås finanßu pozîcijas un naudas plüsmu. No darîjumiem izrietoßais valü-

tas risks tiek apré˚inåts katrai valütai atseviß˚i un ietver årvalstu valütå denominétos aktîvus un saistîbas, kå arî no atvasinåtajiem finanßu instrumen-

tiem izrietoßås naudas plüsmas.

Bankas valütas riska pårvaldîßanas politika ir katrå årvalstu valütå saskañot naudas plüsmas, kas izriet no tås aktîviem un saistîbåm, un ierobeΩot no

nesaskañotiem aktîviem un saistîbåm izrietoßo risku, izmantojot nåkotnes valütas maiñas lîgumus. Bankas valütas riska pårvaldîßanas politika nosaka

ierobeΩojumus valütas riska lîmenim un pie¬aujamos limitus valütas pozîcijåm.

32

Bankas 2002. gada 31. decembra aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsma pa valütåm:

Citas

(tükst. latu) LVL USD EUR RUB valütas Kopå

Aktîvi


pret centrålajåm bankåm 7,219 1,488 617 - 130 9,454

Prasîbas pret kredîtiestådém 3 56,649 6,526 958 2,479 66,615

Kredîti 8,386 28,084 4,111 - - 40,581


ar fiksétu ienåkumu 6,791 41,650 4,505 - - 52,946

Akcijas un citi vértspapîri

ar nefiksétu ienåkumu 38 - 12 - - 50

Atvasinåtie lîgumi 35 - - - - 35

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu

pamatkapitålå 12 - - - - 12

Nemateriålie aktîvi 310 - - - - 310

Pamatlîdzek¬i 3,670 - - - - 3,670

Nåkamo periodu izdevumi un

uzkråtie ienåkumi 124 550 213 - 3 890

Påréjie aktîvi 644 15 2 - - 661

Aktîvi kopå 27,232 128,436 15,986 958 2,612 175,224

Saistîbas

Saistîbas pret kredîtiestådém un

centrålajåm bankåm 13 318 531 - - 862

Noguldîjumi 6,600 132,871 13,849 1,001 2,196 156,517

Atvasinåtie lîgumi 13 28 18 - - 59

Nåkamo periodu ienåkumi un

uzkråtie izdevumi 95 240 32 - 1 368

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 317 - - - - 317

Påréjås saistîbas 173 62 5 24 25 289

Saistîbas kopå 7,211 133,519 14,435 1,025 2,222 158,412

Kapitåls un rezerves 16,812 - - - - 16,812

Pasîvi kopå 24,023 133,519 14,435 1,025 2,222 175,224

Neto garå/ (îså) bilances pozîcija 3,209 (5,083) 1,551 (67) 390 -

Årpusbilances årvalstu valütas maiñas

darîjumi, prasîbas/ (saistîbas) (3,639) 4,522 (1,295) - 412 -

Neto atklåtå garå/ (îså)

valütas pozîcija (430) (561) 256 (67) 802 -

Procentos no paßu kapitåla (%) (2.77) (3.62) 1.65 (0.43) 5.17 -

Banku likumdoßana Latvijå paredz, ka atseviß˚u årvalstu valütas atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 10% no paßu kapitåla un kopéjå årvalstu valütu

atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu kapitåla.

2002. gadå 31. decembrî Banka bija ievérojusi minétås KredîtieståΩu likuma prasîbas.

d) Procentu likmju risksProcentu likmju risks raksturo tirgus likmju izmaiñu ietekmi uz Bankas finanßu ståvokli. Ikdienå Bankas darbîba ir saistîta ar procentu likmju risku, ko

ietekmé ar procentu ienåkumiem un izdevumiem saistîto aktîvu un saistîbu atmaksas termiñi vai procentu likmju pårskatîßanas datumi.

Banka izsniedz kredîtus gan ar fiksétu, gan mainîgu procentu likmi. Lai mazinåtu procentu likmju izmaiñu ietekmi uz Bankas finanßu ståvokli, Bankas

riska pårvaldîßanas politikas paredz iespéju slégt procentu likmju mijmaiñas darîjumus.

Lai ierobeΩotu procentu likmju risku Bankas ieguldîjumos vértspapîros ar fiksétu ienåkumu, tiek slégti birΩå tirgotie valdîbas paråda vértspapîru un pro-

centu likmju nåkotnes lîgumi.

33

Nåkamajå tabulå tiek uzrådîti aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu intervålos atbilstoßi îsåkajam no atlikußå

atmaksas, izpildes, dzéßanas termiña vai termiña lîdz nåkamajam procentu likmju izmaiñas datumam jeb atbilstoßi procentu likmju pårcenoßanas

termiñiem.

Lîdz 1 – 3 3 – 6 6 – 12 1 – 5 Vairåk kå Procentu likmju

(tükst. latu) 1 mén. mén. mén. mén. gadi 5 gadi riskam nepak¬autie Kopå

Aktîvi


pret centrålajåm bankåm - - - - - - 9,454 9,454

Prasîbas pret kredîtiestådém 64,804 - 772 891 148 - - 66,615

Kredîti 2,919 2,640 24,683 4,450 5,519 370 - 40,581


ar fiksétu ienåkumu 7,674 20,959 1,822 3,148 9,596 9,747 - 52,946

Nemateriålie aktîvi - - - - - - 310 310

Pamatlîdzek¬i - - - - - - 3,670 3,670

Påréjie aktîvi - - - - - - 1,648 1,648

Aktîvi kopå 75,397 23,599 27,277 8,489 15,263 10,117 15,082 175,224

Pasîvi


centrålajåm bankåm 862 - - - - - - 862

Noguldîjumi 137,350 3,162 3,727 6,638 5,640 - - 156,517

Påréjås saistîbas - - - - - - 1,033 1,033

Kapitåls un rezerves - - - - - - 16,812 16,812

Pasîvi kopå 138,212 3,162 3,727 6,638 5,640 - 17,845 175,224

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie - - - - - (2,499) - (2,499)

Procentu likmju pårcenoßanas

termiña atß˚irîbas (62,815) 20,437 23,550 1,851 9,623 7,618 (2,763) -

Procentu ienåkumiem pak¬auto aktîvu un saistîbu gada vidéjås procentu likmes:

Aktîvi 2002 2001

Prasîbas pret kredîtiestådém 2.31% 6.83%

Kredîti 9.85% 13.44%

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar

fiksétu ienåkumu 7.50% 9.50%

Pasîvi


centrålajåm bankåm 0.40% 3.20%

Noguldîjumi 1.42% 3.36%

e) Darbîbas jeb operacionålie riskiBankas darbîbå var büt identificéjami arî nefinanßu riski, kas var radît negaidîtus zaudéjumus. Íådu risku célonis var büt, pieméram, cilvéku k¬üdas

vai kråpßana, informåcijas sistému darbîbas traucéjumi, nepietiekama iekßéjå kontrole un procedüras u.tml. Bankas Attîstîbas komitejas apstiprinåta-

jås uzskaites un kontroles procedürås ßådi riski tiek ñemti vérå, paredzot pasåkumus ßo risku iespéjamîbas samazinåßanai.

34

4. Procentu ienåkumi un izdevumi

Procentu ienåkumi 2002 2001

- no prasîbåm pret kredîtiestådém 1,133,455 2,206,001

- no kredîtiem 3,164,889 3,241,466

- no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu 3,427,368 2,904,056

- påréjie procentu ienåkumi 542 1,145

Procentu ienåkumi kopå 7,726,254 8,352,668

Procentu izdevumi

- par saistîbåm pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 15,941 159,723

- par nebanku noguldîjumiem 1,678,694 2,575,405

- påréjie procentu izdevumi 66,447 48,985

Procentu izdevumi kopå 1,761,082 2,784,113

5. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi

Komisijas naudas ienåkumi 2002 2001

- par maksåjumiem klientu uzdevumå 2,791,936 2,164,200

- par maksåjumu kartém 537,579 310,031

- ar kredîtu izsniegßanu saistîtie ienåkumi 364,929 232,486

- par servisa pakalpojumiem klientiem 325,074 219,704

- par skaidras naudas operåcijåm 211,263 192,683

- påréjie komisijas naudas ienåkumi 156,457 228,996

Komisijas naudas ienåkumi kopå 4,387,238 3,348,100

Komisijas naudas izdevumi

- par korespondentbanku pakalpojumiem 507,584 426,979

- par maksåjumu kartém 280,043 173,885

- påréjie komisijas naudas izdevumi 48,934 65,184

Komisijas naudas izdevumi kopå 836,561 666,048

6. Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña

2002 2001

Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem 1,300,181 793,435

(Zaudéjumi) no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (3,354) (86,477)

Pe¬ña no vértspapîru tirdzniecîbas 28,815 421,216

Pe¬ña no vértspapîru pårvértéßanas 562,622 601,893

(Zaudéjumi) no tirdzniecîbas ar citiem finanßu instrumentiem (238,411) (13,652)

(Zaudéjumi)/ pe¬ña no citu finanßu instrumentu pårvértéßanas (46,714) 13,838

Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña kopå 1,603,139 1,730,253

7. Citi parastie ienåkumi

2002 2001

Ienåkumi no lîgumsodiem 143,211 103,394

Ienåkumi no pamatlîdzek¬u nomas un pårdoßanas 10,966 10,140

Citi parastie ienåkumi 4,990 16,445

Citi parastie ienåkumi kopå 159,167 129,979

35

8. Administratîvie izdevumi

2002 2001

Padomei un valdei izmaksåtais atalgojums 143,661 164,237

Personåla atalgojums 1,993,002 1,386,418

Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas 544,773 370,348

Telpu nomas un uzturéßanas izdevumi 566,589 179,675

Reklåmas un mårketinga izdevumi 508,970 129,609

Starpbanku un citas sakaru izmaksas 423,797 344,253

Tehnikas apkalpoßanas izdevumi un kancelejas preces 231,548 149,339

Ziedojumi 190,480 305,632

Citi administratîvie izdevumi 546,483 312,682

Administratîvie izdevumi kopå 5,149,303 3,342,193

2002. gadå vidéjais Bankå strådåjoßo darbinieku skaits bija 277 (220).

Bankas darbinieku sadalîjums pa kategorijåm:

(darbinieku skaits) 31.12.2002 31.12.2001

Vadîba 6 9

PårvalΩu un noda¬u vadîtåji 56 45

Påréjie darbinieki 239 198

Kopå 301 252

9. Citi parastie izdevumi

2002 2001

Zaudéjumi no pamatlîdzek¬u pårdoßanas un norakstîßanas 358,528 -

Citi parastie izdevumi 50,579 4,524

Citi parastie izdevumi kopå 409,107 4,524

10. Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem un uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi

2002 2001

Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå 1,401,269 654,907

Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada såkumå 489,038 329,464

Kopå uzkråjumi pårskata gada såkumå 1,890,307 984,371

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autie speciålie uzkråjumi 796,399 1,272,252

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autie vispåréjie uzkråjumi 59,002 242,796

Kopå uzkråjumi, kas iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå 855,401 1,515,048

Speciålo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi (273,656) (86,177)

Vispåréjo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi (23,794) (83,222)

Iepriekß norakstîto aktîvu atgüßana (9,934) (14,453)

Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi kopå (307,384) (183,852)

Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem, neto 548,017 1,331,196

Uzkråjumu samazinåjums valütas kursa svårstîbu rezultåtå (71,854) (6,539)

Speciålo uzkråjumu samazinåjums aktîvu norakstîßanas rezultåtå (208,026) (418,721)

Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås 1,634,198 1,401,269

Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada beigås 524,246 489,038

Kopå uzkråjumi nedroßiem parådiem pårskata gada beigås 2,158,444 1,890,307

36

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autie speciålie uzkråjumi ietver ilgtermiña ieguldîjuma vértîbas korekciju 295,528 (341,198) latu apmérå.

Bankas kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem struktüra 2002. un 2001. gada 31. decembrî:

31.12.2002 31.12.2001

Speciålie Vispåréjie Speciålie Vispåréjie

uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi

Prasîbas pret kredîtiestådém 156 102,785 1,467 44,783

Kredîti 936,671 421,461 884,024 444,255


ar fiksétu ienåkumu 615,533 - 344,437 -

Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå - - 72,900 -

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 16,377 - 24,554 -

Påréjie aktîvi 65,461 - 73,887 -

Kopå 1,634,198 524,246 1,401,269 489,038

11. Nodok¬i

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi: 2002 2001

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 4,527,519 4,989,306

Apliekamå ienåkuma (samazinåjums), kas pak¬auts laika atß˚irîbåm (627,748) (620,935)

Citi apliekamå ienåkuma (samazinåjumi)/ palielinåjumi (91,487) 302,434

Ar nodokli apliekamais pårskata gada ienåkums 3,808,284 4,670,805

Uzñémumu ienåkuma nodoklis 22% (25%) 837,823 1,167,701

Nodok¬a atlaide (188,781) (301,701)

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi par pårskata gadu 649,042 866,000

Iepriekßéjå gada uzñémumu ienåkuma nodok¬a korekcija (21,050) 21,624

Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a palielinåjums/ (samazinåjums) 151,000 (72,000)

Kopå uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi 778,992 815,624

Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚ins:

31.12.2002 31.12.2001

Nodok¬a apré˚ina Nodok¬a apré˚ina

summa, kas pak¬auta summa, kas pak¬auta

laika atß˚irîbåm Nodok¬a likme laika atß˚irîbåm Nodok¬a likme

Pamatlîdzek¬u atlikußås vértîbas finanßu

gråmatvedîbå un nodok¬u vajadzîbåm starpîba 1,043,174 15% 729,567 22%

Vispåréjie un citi uzkråjumi (656,430) 15% (588,657) 22%

Bilances aktîva posteñu pårvértéßana, neto 826,589 15% - 22%

Atliktå uzñémuma ienåkuma

nodok¬a saistîbas 1,213,333 182,000 140,910 31,000

Saskañå ar Latvijas Republikas likumdoßanu no 2002. gada uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek pakåpeniski samazinåts. Tådéjådi atliktå uzñémumu

ienåkuma nodok¬a apré˚inam uz 2002. gada 31. decembri tiek izmantota 15% uzñémumu ienåkuma nodok¬a likme.

2002. gada laikå Bankas vadîba ir pårskatîjusi atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚ina metodi, papildus apré˚inå iek¬aujot bilances aktîva

posteñu pårvértéßanu. Ío izmaiñu rezultåtå atliktås nodok¬u saistîbas attiecîbå uz iepriekßéjiem periodiem palielinåjås par 76 tükst. latu.

37

Nodok¬u kustîbas pårskats:

Valsts sociålås

Uzñémuma Iedzîvotåju apdroßinåßanas Pievienotås Nekustamå

ienåkuma nodoklis ienåkuma nodoklis obligåtås iemaksas vértîbas nodoklis îpaßuma nodoklis

01.01.2001. nodok¬u

(saistîbas)/ pårmaksa (47,349) - (25,456) 39,483 -

Apré˚inåts (866,000) (326,655) (511,212) (83,162) (25,285)

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem (21,624) - - 9,601 1,582

Samaksåts 153,910 326,655 490,116 33,532 23,703

31.12.2001. nodok¬u (saistîbas) (781,063) - (46,552) (546) -

Apré˚inåts (649,042) (459,544) (722,475) (41,066) (24,490)

Korekcija par iepriekßéjiem periodiem 21,050 - - - 1,299

Samaksåts 1,853,342 459,544 707,743 30,851 23,191

31.12.2002. nodok¬u

(saistîbas)/ pårmaksa 444,287 - (61,284) (10,761) -

12. Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm

31.12.2002 31.12.2001

Kase 3,667,800 2,502,923

Prasîbas pret Latvijas Banku 5,786,111 2,446,448

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm kopå 9,453,911 4,949,371

Prasîbas pret Latvijas Banku veido korespondentkonta atlikums 2002. gada 31. decembrî.

Péc Latvijas Bankas norådîjumiem apré˚inåtais kredîtiestådes méneßa vidéjais latu kases (t.sk. bankas automåtu) un korespondentkonta atlikums

Latvijas Bankå nedrîkst büt mazåks par Latvijas Bankas Padomes noteikto 5% (5%) rezervju prasîbu apjomu, kas tiek noteikts atbilstoßi piesaistîto

lîdzek¬u apjomam. 2002. gada 31. decembrî Banka bija ievérojusi ßo prasîbu.

13. Prasîbas pret kredîtiestådém

Izvértéjot risku darbîbai starpbanku tirgü, Bankas vadîba ir pieñémusi lémumu veidot vispåréjos uzkråjumus prasîbåm pret ne-OECD re©iona valstu

kredîtiestådém, izñemot prasîbåm pret Baltijas valstu kredîtiestådém, 2% apmérå no méneßa vidéjå prasîbu apjoma.

31.12.2002 31.12.2001

Prasîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 61,285,034 46,181,420

Prasîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 1,867,093 338,052

Prasîbas pret citu valstu kredîtiestådém 3,565,952 3,133,767

Prasîbas pret kredîtiestådém kopå 66,718,079 49,653,239

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (skatît 10. pielikumu) (102,941) (46,250)

Neto prasîbas pret kredîtiestådém 66,615,138 49,606,989

2002. gada 31. decembrî Banka bija nodibinåjusi korespondentattiecîbas ar 20 (21) OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém, 2 (2) Latvijå

re©istrétåm kredîtiestådém un 28 (28) citås valstîs re©istrétåm kredîtiestådém.

38

Prasîbas pret kredîtiestådém

OECD Citås Kopå Kopå

re©ionå Latvijå valstîs 31.12.2002 31.12.2001

Korespondentkontu atlikumi 37,127,541 976,093 2,216,477 40,320,111 16,576,352

Diennakts noguldîjumi 16,554,293 - 860,591 17,414,884 6,666,021

Droßîbas depozîti 1,663,200 148,500 - 1,811,700 797,500

Termiñnoguldîjumi 5,940,000 742,500 488,884 7,171,384 25,613,366

Prasîbas pret kredîtiestådém

kopå 61,285,034 1,867,093 3,565,952 66,718,079 49,653,239

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem

parådiem (skatît 10. pielikumu) - - (102,941) (102,941) (46,250)

Neto prasîbas pret

kredîtiestådém 61,285,034 1,867,093 3,463,011 66,615,138 49,606,989

2002. gada 31. decembrî Bankas kopéjå atlikumu summa çetrås OECD re©ionå re©istrétås korespondéjoßås kredîtiestådés veidoja 82% no visåm

prasîbåm pret OECD re©iona valstu kredîtiestådém un trîs citås valstîs re©istrétås kredîtiestådés – 81% no visåm prasîbåm pret citås valstîs

re©istrétåm kredîtiestådém.

14. Kredîti

Bankas vadîba ir pieñémusi politiku veidot vispåréjos uzkråjumus standarta kredîtiem, kas nav nodroßinåti ar depozîtiem. Vispåréjie uzkråjumi privåt-

personåm izsniegtajiem kredîtiem tiek noteikti atbilstoßi Bankas iekßéjå kredîtreitinga kategorijai robeΩås no 0.4% lîdz 1% no neatmaksåtås kredîta

pamatsummas, bet vispåréjie uzkråjumi uzñémumiem izsniegtajiem kredîtiem un nenodroßinåtiem maksåjumu karßu kredîtiem tiek veidoti attiecîgi

1.5% un 5% apmérå. Vispåréjie uzkråjumi overdraftiem ir noteikti 1.5% apmérå.

Kredîti 31.12.2002 31.12.2001

Parastie kredîti 18,763,524 12,348,643

Hipotekårie kredîti 10,900,400 10,495,644

Izmantoto kredîtlîniju atlikumi 9,006,399 4,679,442

Klientu noré˚inu kontu debeta atlikumi 1,223,727 1,145,866

Finanßu lîzings 1,086,551 765,704

Maksåjumu karßu debeta atlikumi 734,609 612,430

Droßîbas depozîti 224,281 70,565

Kredîti kopå 41,939,491 30,118,294

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (skatît 10. pielikumu) (1,358,132) (1,328,279)

Neto kredîti 40,581,359 28,790,015

Atbilstoßi Latvijas kredîtieståΩu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistîtu personu grupu, kas nav saistîta

ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu kapitåla. Bet visåm ar kredîtiestådi saistîtåm personåm riska darîjumu kopéjå summa

nedrîkst pårsniegt 15% no kredîtiestådes paßu kapitåla.

2002. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi iepriekß minétås prasîbas par saistîto un nesaistîto personu kreditéßanu.

Kredîtu sadalîjums péc procentu uzkråßanas principa:

Procentu uzkråjumu princips 31.12.2002 31.12.2001

Kredîti, kuriem procenti bija uzkråti 40,582,532 28,768,466

Kredîti, kuriem procentu uzkråßana pårtraukta 1,356,959 1,349,828

Kredîti kopå 41,939,491 30,118,294


Neto kredîti 40,581,359 28,790,015

39

Kredîtu sadalîjums péc aizñéméja veida:

Aizñéméja veids 31.12.2002 31.12.2001

Privåtuzñémumi 24,426,437 17,347,294

Paßvaldîbu uzñémumi 81,000 98,000

Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas 53,460 856

Bankas darbinieki 629,157 321,894

Citas privåtpersonas 16,749,437 12,350,250

Kredîti kopå 41,939,491 30,118,294


Neto kredîti 40,581,359 28,790,015

Uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjums péc tautsaimniecîbas nozarém:

Tautsaimniecîbas nozare 31.12.2002 31.12.2001

Tirdzniecîba 9,345,339 6,799,147

Nekustamå îpaßuma pårvaldîßana 2,729,008 3,068,309

Rüpniecîba 2,444,169 757,569

Büvniecîba 1,182,456 1,507,781

Finanßu starpniecîba 1,165,097 620,152

Transports un sakari 1,089,075 672,261

Citas pakalpojumu nozares 731,115 884,159

Lauksaimniecîba un meΩsaimniecîba 230,622 334,717

Påréjås nozares 5,590,556 2,801,199

Bruto uzñémumiem izsniegtie kredîti kopå 24,507,437 17,445,294

Kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir lîdz vienam gadam, tautsaimniecîbas nozaru dalîjumu Banka nosaka péc aizñéméja darbîbas veida,

bet, kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir ilgåks par vienu gadu, – péc izsniegtå aizdevuma mér˚a (péc tås nozares, kuras attîstîbai

tas izsniegts).

Finanßu lîzinga prasîbas:

Bruto ieguldîjumi finanßu lîzingå 31.12.2002 31.12.2001

– lîdz vienam gadam 11,425 6,899

– no 1 lîdz 5 gadiem 1,180,391 855,911

Kopå ieguldîjumi finanßu lîzingå, bruto 1,191,816 862,810

Atskaitot nenopelnîtos procentu ienåkumus (105,265) (97,106)

Finanßu lîzinga prasîbas, bruto 1,086,551 765,704

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem - (400)

Neto finanßu lîzinga prasîbas kopå 1,086,551 765,304

Visas finanßu lîzinga prasîbas izriet no transporta lîdzek¬u lîzinga.

15. Paråda vértspapîri un citi vérstpapîri ar fiksétu ienåkumu

31.12.2002 31.12.2001

Valsts paråda vértspapîri 24,638,961 19,887,708

KredîtieståΩu paråda vértspapîri 23,651,448 10,768,388

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri 3,632,774 4,579,202

Finanßu institüciju paråda vértspapîri 1,638,519 -

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu kopå 53,561,702 35,235,298


Neto paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 52,946,169 34,890,861

40

Bankas îpaßumå esoßo paråda vértspapîru ar fiksétu ienåkumu sadalîjums péc ieguldîjuma veida:

3311..1122..22000022 3311..1122..22000011

Investîciju Tirdzniecîbas Investîciju Tirdzniecîbas

portfe¬a vértspapîri portfe¬a vértspapîri portfe¬a vértspapîri portfe¬a vértspapîri

Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri - 9,070,916 - 7,536,172

OECD re©iona valstu emitenti

Centrålo valdîbu paråda vértspapîri 2,484,683 796,792 1,183,119 -

KredîtieståΩu paråda vértspapîri - 22,503,634 - 10,198,334

Finanßu institüciju vértspapîri - 1,638,519 - -

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri - 3,632,774 - 3,997,641

Citu valstu emitenti

Centrålo valdîbu paråda vértspapîri 9,360,655 2,925,915 7,455,467 3,712,950

KredîtieståΩu paråda vértspapîri - 1,147,814 - 570,054

Privåtuzñémumu paråda vértspapîri - - 301,890 279,671


ar fiksétu ienåkumu kopå 11,845,338 41,716,364 8,940,476 26,294,822

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

(skatît 10. pielikumu) (615,533) - (344,437) -

Neto paråda vértspapîri un citi vértspapîri

ar fiksétu ienåkumu 11,229,805 41,716,364 8,596,039 26,294,822

Izvértéjot Bankas investîciju portfe¬a ieguldîjumu riska pakåpi, Banka bija izveidojusi speciålos uzkråjumus Argentînas valsts paråda vértspapîriem

357,333 (344,437) latu apmérå un Brazîlijas valsts paråda vértspapîriem 258,200 latu apmérå.

Bankas investîciju portfe¬a tirgus vértîba 2002. gada 31. decembrî bija 13,664 (10,637) tükst. latu.

2002. gada 31. decembrî Banka bija ie˚îlåjusi Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîrus bilances vértîbå 1,969 tükst. latu valütas mijmaiñas

darîjuma nodroßinåßanai.

2002. gada 31. decembrî Bankas visi paråda un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, izñemot viena privåtuzñémuma paråda vértspapîrus 350,029

latu vértîbå, tiek kotéti birΩås, attiecîgi 2001. gada 31. decembrî divu privåtuzñémumu paråda vértspapîri 621,735 latu vértîbå netika kotéti birΩås.

16. Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

31.12.2002 31.12.2001

Latvijas uzñémumu akcijas 37,806 4,781

Årvalstu uzñémumu akcijas 12,475 11,470

AAkkcciijjaass uunn cciittii vvéérrttssppaappîîrrii aarr nneeffiikkssééttuu iieennååkkuummuu kkooppåå 5500,,228811 1166,,225511

Bankas îpaßumå esoßo vértspapîru ar nefiksétu ienåkumu sadalîjums péc ieguldîjuma veida:

31.12.2002 31.12.2001

Investîciju Tirdzniecîbas Investîciju Tirdzniecîbas

portfe¬a vértspapîri portfe¬a vértspapîri portfe¬a vértspapîri portfe¬a vértspapîri

OECD re©iona valstu uzñémuma akcijas 12,475 - 11,470 -

Latvijas uzñémumu akcijas 30,375 7,431 - 4,781

AAkkcciijjaass uunn cciittii vvéérrttssppaappîîrrii

aarr nneeffiikkssééttuu iieennååkkuummuu kkooppåå 4422,,885500 77,,443311 1111,,447700 44,,778811

2002. gada 31. decembrî un 2001. gada 31. decembrî Bankas îpaßumå esoßås akcijas netika kotétas birΩå, izñemot tirdzniecîbas portfe¬a Latvijas

uzñémumu akcijas.

41

17. Atvasinåtie lîgumi

Nåkamå tabula atspogu¬o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo finanßu instrumentu nosacîto pamatvértîbu un patieso vértîbu. Årvalstu valütas

maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir no ßiem darîjumiem sañemamå summa. Påréjo finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba ir ßo instrumen-

tu båzes aktîva vértîba. BirΩå tirgoto nåkotnes lîgumu darîjumu partneri ir OECD re©iona rezidenti.

Nosacîtå pamatvértîba Patieså vértîba

Prasîbas Saistîbas

31.12.2002 31.12.2001 31.12.2002 31.12.2001 31.12.2002 31.12.2001

Årvalstu valütas maiñas darîjumi

Spot darîjumi 7,151,429 6,608,902 27,831 - - 18,143

Atvasinåtie lîgumi

Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 651,020 - 12,466 - 2,544 -

Valütas mijmaiñas darîjumi 2,201,767 3,401,627 22,475 42,315 10,599 -

Årvalstu valütas maiñas

darîjumi kopå 10,004,216 10,010,529 62,772 42,315 13,143 18,143

Procentu likmju atvasinåtie lîgumi

BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi,

pårdotie 2,453,568 1,519,010 - 15,105 45,833 1,316

Procentu likmju

atvasinåtie lîgumi kopå 2,453,568 1,519,010 - 15,105 45,833 1,316

Årvalstu valütas maiñas spot darîjumu rezultåts ir atspogu¬ots bilances posteños "påréjie aktîvi" un "påréjås saistîbas".

18. Lîdzdalîba radniecîgo un saistîto uzñémumu pamatkapitålå

Bankas lîdzdalîba radniecîgo un saistîto uzñémumu pamatkapitålå pårskata gada beigås:

Uzñéméj- Kapitåla Kapitåla

darbîbas veids Iegådes vértîba da¬a (%) Iegådes vértîba da¬a (%)

31.12.2002 31.12.2001

Lîdzdalîba radniecîgo

uzñémumu pamatkapitålå

SIA"Veiksmen Elektroniks" Tirdzniecîba - - 51,100 98%

SIA "Riventa" Tirdzniecîba - - 21,800 93%

Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu

pamatkapitålå kopå - - 72,900 -

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem

(skatît 10. pielikumu) - - (72,900) -

Neto lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu

pamatkapitålå - - - -

Lîdzdalîba saistîto

uzñémumu pamatkapitålå

A/s "AB Konsultåcijas" Konsultatîvie pakalpojumi 12,000 30% 12,000 30%

Lîdzdalîba saistîto uzñémumu

pamatkapitålå kopå 12,000 30% 12,000 30%

Bankas vadîba 2000. gada beigås bija pieñémusi lémumu par abu meitas uzñémumu likvidåciju. 2002. gadå tika pabeigts ßo meitas uzñémumu

likvidåcijas process un to vértîba tika norakstîta no Bankas bilances.

42

19. Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i

31.12.2002 31.12.2001

Nemateriålie aktîvi 308,614 167,125

Avansa maksåjumi par nemateriålajiem aktîviem 1,036 19,967

Kopå nemateriålie aktîvi 309,650 187,092

Zeme 103,792 108,006

‰kas un îpaßuma uzlabojumi 1,498,947 1,563,949

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi 577,442 353,266

Transporta lîdzek¬i 194,077 199,807

Biroja aprîkojums

EDP iekårtas 502,985 468,217

Påréjie pamatlîdzek¬i 741,036 424,914

Avansa maksåjumi par pamatlîdzek¬iem 52,121 45,732

Kopå pamatlîdzek¬i 3,670,400 3,163,891

Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i to atlikußajå vértîbå kopå 3,980,050 3,350,983

Izmaiñas nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek¬os:

Kopå,

‰kas un Nomåtå atskaitot

Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa

aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek¬i aprîkojums maksåjumus

Såkotnéjå vértîba

2002. gada 1. janvårî 319,434 108,006 1,951,465 358,134 331,241 2,268,880 5,337,160

Gada laikå iegådåti 211,765 - 494,833 297,622 112,842 750,118 1,867,180

Gada laikå pårdoti un norakstîti - (4,214) (842,086) - (137,517) (381,590) (1,365,407)

2002. gada 31. decembrî 531,199 103,792 1,604,212 655,756 306,566 2,637,408 5,838,933

Uzkråtais nolietojums

2002. gada 1. janvårî 152,309 - 387,516 4,868 131,434 1,375,749 2,051,876

Gada laikå apré˚inåtais nolietojums 70,276 - 71,866 73,446 60,396 353,869 629,853

Nolietojuma norakstîßana - - (354,117) - (79,341) (336,231) (769,689)

2002. gada 31. decembrî 222,585 - 105,265 78,314 112,489 1,393,387 1,912,040

Atlikusî vértîba

2002. gada 1. janvårî 167,125 108,006 1,563,949 353,266 199,807 893,131 3,285,284

2002. gada 31. decembrî 308,614 103,792 1,498,947 577,442 194,077 1,244,021 3,926,893

Nolietojuma likme

(lineårå metode) 20-25% - 5% 10-50% 20% 10-33%

‰ku un îpaßuma uzlabojumu saståvå iek¬auti avansi un nepabeigtås celtniecîbas izmaksas ékas rekonstrukcijai 491,632 latu apmérå.

20. Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi

31.12.2002 31.12.2001

Uzkråtie procentu ienåkumi 815,794 843,846

Uzkråtie ienåkumi no saistîtå uzñémuma lîdzdalîbas pårdoßanas 26,080 78,265

Nåkamo periodu izdevumi 39,479 34,754

Påréjie uzkråtie ienåkumi 24,589 3,045

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi kopå 905,942 959,910


Neto nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 889,565 935,356

Uzkråtos procentu ienåkumus galvenokårt veido uzkråtie procentu ienåkumi no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu,

kas 2002. gada 31. decembrî bija 619,385 (579,723) latu apmérå.

43

21. Påréjie aktîvi

31.12.2002 31.12.2001

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a pårmaksa 444,287 -

Pårdoßanai paredzétais îpaßums neto 102,744 8,580

Maksåjumu karßu klîringa atlikumi 65,793 20,710

Spot darîjumu rezultåts 27,831 -

Neto citi îstermiña aktîvi 20,041 53,420

Neto påréjie aktîvi 660,696 82,710

22. Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm

Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm iedalîjums péc darîjuma partnera rezidences:

31.12.2002 31.12.2001

Saistîbas pret Latvijas Banku - 650,000

Saistîbas pret Latvijas Republikå re©istrétåm kredîtiestådém 822,576 -

Saistîbas pret citu valstu kredîtiestådém 37,644 48,489

Saistîbas pret OECD valstîs re©istrétajåm kredîtiestådém 2,677 224,701

Saistîbas pret kredîtiestådém kopå 862,897 923,190

Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm sadalîjums péc to atmaksas termiña:

31.12.2002 31.12.2001

Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 862,897 261,706

Repo darîjums - 650,000

Droßîbas depozîti - 11,484

Saistîbas pret kredîtiestådém kopå 862,897 923,190

23. Noguldîjumi

Noguldîtåja veids 31.12.2002 31.12.2001

Privåtuzñémumi 129,391,835 80,410,620

Privåtpersonas 24,033,236 23,449,082

Valsts uzñémumi 2,282,398 2,217,665

Paßvaldîbas 609,855 392,700

Finanßu institücijas 120,556 35

Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas 75,230 24,934

Centrålås valdîbas 4,053 36,982

Noguldîjumi kopå 156,517,163 106,532,018

Noguldîtåju rezidences vieta

Rezidenti 9,955,542 8,341,251

Nerezidenti 146,561,621 98,190,767

Noguldîjumi kopå 156,517,163 106,532,018

44

24. Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

31.12.2002 31.12.2001

Uzkråtie procentu maksåjumi 207,190 327,933

Påréjie uzkråtie izdevumi 160,789 89,521

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi kopå 367,979 417,454

25. Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem

31.12.2002 31.12.2001

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis 182,000 31,000

Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai 134,739 99,619

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem kopå 316,739 130,619

26. Påréjås saistîbas

31.12.2002 31.12.2001

Nenoskaidrotås summas 72,929 150,421

Nodok¬u saistîbas 72,045 828,161

Maksåjamås dividendes 2,750 2,030

Spot darîjumu rezultåts - 18,143

Citas saistîbas 140,868 122,367

Påréjås saistîbas kopå 288,592 1,121,122

Nenoskaidrotås summas atspogu¬o tos ienåkoßos naudas pårskaitîjumus, par kuriem attiecîgajos maksåjuma uzdevumos nav pietiekamas informåci-

jas, lai Banka varétu ßos pårskaitîjumus ieskaitît atbilstoßajos klientu kontos.

27. Årpusbilances posteñi

31.12.2002 31.12.2001

Iespéjamås saistîbas

Galvojumi un garantijas 1,036,679 311,028

Akreditîvi 416,076 616,796

Iespéjamås saistîbas kopå 1,452,755 927,824

Saistîbas pret klientiem

Neizmantotås kredîtlînijas 12,545,429 2,749,943

Maksåjumu karßu neizmantotie limiti 1,890,628 1,794,132

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti 1,367,669 820,853

Noslégtie lîgumi par ékas rekonstrukciju 2,219,333 -

Saistîbas pret klientiem kopå 18,023,059 5,364,928

Iespéjamås saistîbas un saistîbas pret klientiem kopå 19,475,814 6,292,752

45

28. Apmaksåtais pamatkapitåls

2002. gada 31. decembrî Bankas re©istrétais un apmaksåtais pamatkapitåls bija 10 milj. (5 milj.) latu. Bankas pamatkapitålu veido tikai parastås

akcijas. Vienas akcijas nominålvértîba ir 100 (50) latu.

2002. gada 31. decembrî Bankai bija 151 (155) akcionårs, tajå skaitå 32 (33) juridiskås un 119 (122) privåtpersonas, ar kopéjo akciju skaitu

100 tükst., ieskaitot 60 valdes rezerves akcijas bez balsstiesîbåm. Bankas valdes locek¬iem tießå veidå pieder 90.72% (50.06%) no Bankas

pamatkapitåla un padomes locek¬iem – 4.70% (46.16%) no Bankas pamatkapitåla.

Bankas lielåkie akcionåri un saistîto akcionåru grupas:

31.12.2002 31.12.2001

Apmaksåtais % no visa apmaksåtå Apmaksåtais % no visa apmaksåtå

pamatkapitåls pamatkapitåla pamatkapitåls pamatkapitåla

O¬egs Fi¬s 4,581,400 45.81 2,291,700 45.83

Saistîto akcionåru grupa

Ernests Bernis 4,478,100 44.78 2,240,050 44.80

Nika Berne 103,000 1.03 - -

Kopå saistîto akcionåru grupa 4,581,100 45.81 2,240,050 44.80

Kopå 9,162,500 91.62 4,531,750 90.63

2002. gada 31. decembrî Bankai piederéja atpirktås 30 valdes rezerves akcijas bez balsstiesîbåm 3,000 latu nominålvértîbå.

29. Darîjumi ar saistîtåm personåm

Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét Bankas darbîbu, padomes un valdes locek¬i, vadoßie darbinieki, viñu tuvi

radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un Bankas radniecîgie un saistîtie uzñémumi.

31.12.2002 31.12.2001

(tükst. latu) Summa Nosacîjumi Summa Nosacîjumi

Saistîtåm personåm izsniegtie kredîti

Vadîbai 201 4% - 10% 112 8%

Saistîtåm juridiskåm personåm 155 8% 234 9% - 12%

Citåm saistîtåm privåtpersonåm 92 4% - 10% 46 8%

Kredîti saistîtåm personåm kopå 448 392

Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti 49 10% 31 12%

Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (3) (4)

Kredîti un pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie

kredîti kopå, neto 494 419

Procentos no paßu kapitåla, % (skatît 31. pielikumu) 3.19 3.21

Banka saistîtåm personåm ir izsniegusi arî garantijas par American Express kredîtkartém 11,880 (12,760) latu apmérå. Íîs garantijas ir nodroßinåtas

ar droßîbas depozîtiem.

Visiem no saistîtåm personåm piesaistîtiem noguldîjumiem procenti tiek maksåti atbilstoßi Bankas piedåvåtajai standarta procentu likmei. 2002. gada

31. decembrî saistîto personu noguldîjumi Bankå bija 188,966 (129,076) lati.

46

30. Nauda un tås ekvivalenti

31.12.2002 31.12.2001

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 9,453,911 4,949,371

Prasîbas pret kredîtiestådém 64,906,379 48,855,739

Saistîbas pret kredîtiestådém (862,897) (917,129)

Nauda un tås ekvivalenti kopå 73,497,393 52,887,981

31. Kapitåla pietiekamîba

Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumi Banku kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanai bütiski neatß˚iras no Båzeles Komitejas vadlîni-

jåm. Saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs 2002. gada 31. decembrî bija 18.56% (21.55%).

(tükst.latu)

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi 31.12.2002 31.12.2001

- apmaksåtais paßu kapitåls 10,000 5,000

- akciju emisijas uzcenojums 255 255

- rezerves kapitåls 1,250 1,250

- iepriekßéjo gadu pe¬ña 1,562 2,888

- paßas akcijas bankas îpaßumå (3) -

- nemateriålie aktîvi (310) -

- pårskata gada auditétå pe¬ña (kas nav paredzéta dividenΩu izmaksai) 2,748 3,673

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi kopå 15,502 13,066

Paßu kapitåls kopå 15,502 13,066

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba 7,125 5,109

Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba 85 73

Pozîcijas riska kapitåla prasîba 1,107 852

Darîjuma partnera riska kapitåla prasîba 34 28

Tirgus risku kapitåla prasîbu kopsumma 1,226 953

Kapitåla prasîbu kopsumma 8,351 6,062

Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%) 18.56 21.55

Minimålais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%) 10.00 10.00

Saskañå ar Båzeles Komitejas prasîbåm – minimålais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs ir 8%.

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîbas apré˚ins:

(tükst. latu) Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbas

Riska pakåpe Svértie aktîvi

Aktîvi 31.12.2002 (%) 31.12.2002

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm 9,454 0 -

Prasîbas:

pret citu valstu kredîtiestådém (nodroßinåtås) 297 0 -

pret OECD re©iona valstu kredîtiestådém 61,285 20 12,257

pret citu valstu kredîtiestådém 3,166 100 3,166

uz pieprasîjumu pret LR kredîtiestådém 977 20 195

pret LR kredîtiestådém (izñemot uz pieprasîjumu) 890 50 445

Kredîti:

kas nodroßinåti ar kredîtiestådé uz laiku izvietotu termiñnoguldîjumu 4,349 0 -

kas pilnîbå nodroßinåti ar zemesgråmatå re©istrétu

nekustamå îpaßuma hipotéku 3,028 50 1,514

påréjie kredîti 33,106 100 33,106

tirdzniecîbas portfelî iek¬autie kredîti 98 * -

Bankas investîciju portfe¬a paråda vértspapîri:

OECD re©iona valstu centrålo valdîbu paråda vértspapîri 1,108 0 -

citu valstu centrålo valdîbu paråda vértspapîri 10,122 100 10,122

Tirdzniecîbas portfe¬a paråda vértspapîri un akcijas 41,723 * -

Nåkamo periodu izdevumi 39 50 19

Uzkråtie ienåkumi ar 0% riska pakåpi 28 0 -

Uzkråtie ienåkumi ar 20% riska pakåpi 30 20 6



Tirdzniecîbas portfe¬a uzkråtie procentu ienåkumi un påréjie aktîvi 415 * -

Nemateriålie aktîvi 310 ** -

Pamatlîdzek¬i, lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå,

påréjås akcijas, påréjie atvasinåtie lîgumi un påréjie aktîvi 4,409 100 4,409

Aktîvi kopå 175,224 65,622


Årpusbilances posteñi ar nosacîto 100% korekcijas pakåpi

Garantijas, kas nodroßinåtas ar noguldîjumiem 153 0 -

Påréjås garantijas 884 100 884

Neatsaucamie rezerves akreditîvi, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem 47 0 -

Påréjie neatsaucamie rezerves akreditîvi 37 100 37

Lîgumi par aktîvu pirkßanu nåkotné 2,219 100 2,219


Dokumentårie akreditîvi, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem 178 0 -

Påréjie dokumentårie akreditîvi 36 100 18

Saistîbas pret klientiem

0% riska pakåpe 10,763 0 -

50% riska pakåpe 341 50 85

100% riska pakåpe 4,700 100 2,350


Dokumentårie akreditîvi, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem 31 0 -

Påréjie dokumentårie akreditîvi, kas nodroßinåti ar preçu iekraußanu vai

nosütîßanu apliecinoßu dokumentu ˚îlu 87 100 17

Årpusbilances posteñi kopå 19,476 5,610

Årvalstu valütas maiñas atvasinåtie lîgumi (1% – 1.5%)



Procentu likmju atvasinåtie lîgumi (2%) 49 * -

Kopå 194,773 - 71,250

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba 7,125

* Bankas tirdzniecîbas portfe¬a aktîviem un atvasinåtiem lîgumiem kapitåla prasîbu apré˚ina pozîcijas riska un darîjuma partnera riska kapitåla prasîbas ietvaros.** Paßu kapitåla samazinåjuma posteñi.

47

48

SIA “Ernst & Young Baltic”11. novembra krastmala 23

Rîga, LV-1050Latvija

Tålr.: +371 7043801Fakss: +371 7043802

A/s "Aizkraukles banka" akcionåriem

Més esam veikußi a/s "Aizkraukles banka" (turpmåk tekstå – Banka) 2002. gada finanßu pårskatu, kas atspogu¬oti no 21. lîdz

47. lappusei, revîziju. Revidétie finanßu pårskati ietver Bankas 2002. gada 31. decembra bilanci, 2002. gada pe¬ñas un zaudéjumu

apré˚inu, kapitåla un rezervju izmaiñu pårskatu, naudas plüsmas pårskatu un attiecîgos pielikumus. Par ßiem finanßu pårskatiem ir

atbildîga Bankas vadîba. Més esam atbildîgi par atzinumu, ko izsakåm par ßiem finanßu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto

revîziju.

Més veicåm revîziju saskañå ar Starptautiskås gråmatveΩu federåcijas izdotajiem Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti

nosaka, ka mums jåplåno un jåveic revîzija tå, lai iegütu pårliecîbu par to, ka finanßu pårskatos nav bütisku k¬üdu. Revîzija ietver

finanßu pårskatos norådîto summu un citas finanßu pårskatos ietvertås informåcijas pamatojuma pårbaudi izlases veidå. Revîzija

ietver arî izmantoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu vadîbas izdarîto pieñémumu, kå arî vispåréju finanßu pårskatu satura

izvértéjumu. Uzskatåm, ka veiktå revîzija ir devusi pietiekamu pamatojumu müsu atzinuma izteikßanai.

Müsupråt, iepriekß minétie finanßu pårskati sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par a/s "Aizkraukles banka" finansiålo ståvokli

2002. gada 31. decembrî, kå arî tås darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu 2002. gadå saskañå ar Starptautisko gråmatvedîbas

standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem.

SIA "Ernst & Young Baltic"

Licence Nr. 17

Neil Jennings Gundars RuΩa

Personas kods: 240165-14652 Personas kods: 310375-10517

Valdes loceklis LR zvérinåts revidents

Sertifikåts Nr. 137


Revidentu ziñojums

©R

hin

o D

izaina A

©en

türa, 2003

dizain

s: Û. Zariña, A

. Ro

man

ovskis

foto

: V. V

îtoliñ

ß, A. M

ang

ulis

intervijas: D

. Skadiñ

a

Aizkraukles BankaElizabetes iela 23, Rîga, LV 1010, Latvija

Klienta lînija: +371 7775555

Tålr.: +371 7775222; fakss: +371 7775200

www.ab.lv; e-mail: [email protected]

gada pårskats 2002 - ablv bank · 2002 nopietna, vitåla, dinamiska, zinoßa, precîza,...

Documents