LATVIJAS BANKAS 2008. GADA PÅRSKAT S

LATVIJAS BANKAS 2008. GADA PÂRSKATS

ISSN 1407–1797

© Latvijas Banka, 2009

Pârpublicçjot obligâta avota norâde.

Foto: Ainars Meiers un Andris Tenass.

20.04.2009. redakcija.

Grafiskajos attçlos ar punktiem atzîmçts râdîtâja faktiskais lielums, ar lînijâm – ðo râdîtâju aproksimçjoðâ lîkne. Râdîtâja katrasdienas mçrîjumu aproksimçjoðâ lîkne ir vairâk izcelta nekâ faktiskâ lieluma lîkne.

Skaitïu noapaïoðanas rezultâtâ komponentu summa var atðíirties no kopsummas.

– attiecîgajâ periodâ nav darîjumu vai nav atlikumu.x dati nav pieejami vai râdîtâjus nav iespçjams aprçíinât.0 râdîtâjs mazâks par 0.5, bet lielâks par nulli vai râdîtâja aprçíina rezultâts ir nulle.

SATURS

Latvijas Bankas prezidenta ievadvârdi 5Latvijas Bankas vîzija un misija 8Tautsaimniecîbas attîstîba un monetârâ politika 9

Ârçjâ ekonomiskâ vide 10Inflâcija 12Iekðzemes kopprodukts 13Darba tirgus 15Ârçjâ tirdzniecîba un maksâjumu bilance 16Fiskâlâ politika 18Banku attîstîba 19Naudas piedâvâjums 20Kredîtu un noguldîjumu procentu likmes 24Starpbanku tirgus 26Naudas bâze 27Valûtas tirgus un Latvijas ârçjais parâds 28Vçrtspapîru tirgus 30

Centrâlâs bankas darbîba 33Latvijas Banka Eiropas Centrâlo banku sistçmâ un Eiropas Savienîbasinstitûcijâs 34Stratçìiskâ plânoðana 34Valûtas maiòas politika un ârçjâs rezerves 35Monetârâs politikas instrumenti 36Ekonomiskâ izpçte, analîze un prognozçðana 38Skaidrâs naudas apgrozîba 39Statistika 43Maksâjumu un norçíinu sistçmas 45Maksâjumu sistçmu pârraudzîba 46Vçrtspapîru norçíinu sistçmu pârraudzîba 47Finanðu stabilitâte 47Kredîtu reìistra darbîba 48Informâcijas tehnoloìijas 49Sabiedrîbas informçðana 49Organizatoriskâ attîstîba 51Personâla attîstîba 52Risku pârvaldîðana un kvalitâtes vadîba 54Iekðçjais un ârçjais audits 54Grâmatvedîba un budþeta vadîba 55Sadarbîba ar starptautiskajâm organizâcijâm 56Sadarbîba ar ârvalstu centrâlajâm bankâm un tehniskâ palîdzîba 56

Latvijas Bankas 2008. gada finanðu pârskati 59Bilance 60Peïòas un zaudçjumu aprçíins 62Kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudçjumu pârskats 64Naudas plûsmas pârskats 65Finanðu pârskatu skaidrojumi 66

Neatkarîgu revidentu ziòojums Latvijas Bankas padomei 99Pielikumi 1011. Monetârie râdîtâji 2008. gadâ 1022. Latvijas Bankas 2008. gada mçneðu bilances 1033. Latvijas Bankas 2004.–2008. gada bilances 1044. Latvijas Bankas 2004.–2008. gada peïòas un zaudçjumu aprçíini 1055. Latvijas Bankas noteiktie Lielbritânijas sterliòu mârciòas,

Japânas jenas un ASV dolâra kursi 1066. Latvijas Bankas struktûrvienîbas 2008. gada beigâs 1077. Latvijas Bankas struktûra 2008. gada beigâs 1108. Latvijas Bankas pârstâvniecîba starptautiskajâs organizâcijâs 1119. 2008. gadâ publicçtie Latvijas Bankas izdevumi 11310. Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes 2008. gada normatîvâs aktualitâtes 11411. Termini 116

3

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

4 SAÎSINÂJUMI

AS akciju sabiedrîbaASV Amerikas Savienotâs ValstisCEBS Eiropas Banku uzraugu komitejaCFS citi finanðu starpnieki, izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbas un pensiju fondusCIF preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

importçtâjvalsts robeþai (cost, insurance and freight at the importer's border)CSP Latvijas Republikas Centrâlâ statistikas pârvaldeECB Eiropas Centrâlâ bankaECBS Eiropas Centrâlo banku sistçmaEFK Ekonomikas un finanðu komitejaEK Eiropas KomisijaEKS Latvijas Bankas elektroniskâ klîringa sistçmaEMS Ekonomikas un monetârâ savienîbaERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attîstîbas bankaES Eiropas SavienîbaES10 valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâES12 valstis, kuras pievienojâs ES 2004. gada 1. maijâ un 2007. gada 1. janvârîES15 valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maijaEurostat Eiropas Kopienu Statistikas birojsFKTK Finanðu un kapitâla tirgus komisijaFM Latvijas Republikas Finanðu ministrijaFOB preces vçrtîba, ietverot transporta un apdroðinâðanas izmaksas lîdz

eksportçtâjvalsts robeþai (free on board at the exporter's border)FRS ASV Federâlo rezervju sistçmaIIN iedzîvotâju ienâkuma nodoklisIKP iekðzemes kopproduktsISO Starptautiskâ Standartizâcijas organizâcija (International Organization for

Standardization)LCD Latvijas Centrâlais depozitârijsM0 naudas bâzeM1 ðaurâs naudas râdîtâjsM2 vidçjâs naudas râdîtâjsM3 plaðâs naudas râdîtâjsM2X plaðâ naudaMFI monetârâ finanðu iestâdeNACE Ekonomiskâs darbîbas statistiskâ klasifikâcija ES (Nomenclature statistique

des activités économiques dans la Communauté européenne)NÎN nekustamâ îpaðuma nodoklisNVS Neatkarîgo Valstu SavienîbaOECD Ekonomiskâs sadarbîbas un attîstîbas organizâcija (Organisation for

Economic Co-operation and Development)OMXBGI Baltijas akciju cenu indekssOMXR NASDAQ OMX Riga (lîdz 2009. gada 12. janvârim – Rîgas Fondu birþa)

indekssOMX Riga kapitalizâcijas indekss, kas tiek attiecinâts pret iepriekðçjo vçrtîbu un raksturo

kopçjo ieguldîjuma atdevi un kurâ ietvertas visas Rîgas Fondu birþas Oficiâlâun Otrâ saraksta sabiedrîbu akcijas

PVN pievienotâs vçrtîbas nodoklisSAMS Latvijas Bankas starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçmaSEPA Vienotâ eiro maksâjumu telpa (Single Euro Payments Area)SDR Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (Special Drawing Rights)SIA sabiedrîba ar ierobeþotu atbildîbuSNB Starptautisko norçíinu banka (Bank for International Settlements)SVF Starptautiskais Valûtas fondsValsts kase Latvijas Republikas Valsts kaseVAS valsts akciju sabiedrîbaVKM II Valûtas kursa mehânisms IIVNS Latvijas Bankas vçrtspapîru norçíinu sistçmaVSAOI valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâtâs iemaksas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

5

LATVIJAS BANKAS PREZIDENTA IEVADVÂRDI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

6

Latvijas tautsaimniecîbai 2008. gads bija krasu pârmaiòu laiks – no ekonomikaspârkarðanas seku pakâpeniskas izlîdzinâðanâs, kas bija cerîgi sâkusies ar IKP izaugsmestempa, inflâcijas un tekoðâ konta deficîta samazinâðanos, lîdz nepiecieðamîbai lûgtstarptautisko palîdzîbu, lai novçrstu iespçjamu valsts maksâtnespçju un plaðutautsaimniecîbas krîzi. Tâ cçloòi meklçjami iekðzemes un starptautiskajâs norisçs unto sakritîbâs.

Mudinâjumi valstij straujas izaugsmes laikâ saimniekot ar budþeta pârpalikumu, laikoordinçti pretdarbotos ekonomikas pârkarðanai un veidotu droðîbas rezervi sliktâkiemlaikiem, tika uzklausîti novçloti. Cerot strauji panâkt ES dzîves lîmeni, kam spârnojadalîba ES, tâs fondu, tieðo investîciju, ârpus Latvijas strâdâjoðo sûtîto lîdzekïu, betvisvairâk – kreditçðanas ekspansijas radîts pârspîlçts optimisms, nesadzirdçti palikacentrâlâs bankas un citu ekspertu brîdinâjumi par ekonomikas pârkarðanu un tâs radîtiemriskiem tâlâkai attîstîbai. Tâ sekas kïuva sâpîgi jûtamas, kad Latvijas ekonomiskâsattîstîbas cikls nosvçrâs lejup un strauji saruka IKP un nodokïu ieòçmumi. Kopð2008. gada otrâs puses to pastiprinâja arî spçji saasinâjusies globâlâ finanðu krîze.

Novembrî finanðu sistçmas stabilitâtes un tautsaimniecîbas raitas funkcionçðanas ap-svçrumi lika valstij pâròemt otru lielâko Latvijas komercbanku. Tam nepiecieðamielîdzekïi kïuva par izðíiroðo mudinâjumu vçrsties pie starptautiskajiem aizdevçjiem –Eiropas Komisijas, Starptautiskâ Valûtas fonda, Pasaules Bankas un Eiropas Rekon-strukcijas un attîstîbas bankas –, decembrî vienojoties par kredîtlîniju 5.3 mljrd. latu(7.5 mljrd. eiro) apjomâ trim gadiem.

Aizdevuma pamatâ ir vairâki nosacîjumi, kuru veiksmîga izpilde palîdzçtu stabilizçtLatvijas ekonomisko situâciju un radîtu nosacîjumus ilgtspçjîgai izaugsmei nâkotnç:atbildîga budþeta politika, iepriekðçjos gados darba raþîgumu apsteiguðo algu samazi-nâjums, banku sistçmas stabilizâcija un ilgi atliktu strukturâlo reformu îstenoðana ve-selîbas aizsardzîbâ, izglîtîbâ, valsts pârvaldç. Programmas stûrakmens ir eiro ievieða-na 2012. gadâ un nemainîga lata kursa piesaistes politika eiro, apzinoties, ka nacionâ-lâs valûtas devalvâcijas radîtie zaudçjumi Latvijai bûtu dziïâki nekâ ðíietamie vaireâlie eksporta konkurçtspçjas guvumi.

Sagaidot inflâcijas kritumu gada gaitâ, kâ arî redzot, ka bankas ar lçnâku kreditçðanaskâpumu mazâk ietekmç iekðzemes pieprasîjumu, Latvijas Banka 2008. gadâ mîkstinâjastingras monetârâs politikas noteiktos ietvarus. Svarîgâkais monetârâs politikas instru-ments bija banku obligâto rezervju prasîbas – noteikts procents no to saistîbâm, kas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

7noguldâms centrâlajâ bankâ. Ekonomikas pârkarðanas periodâ celto rezervju normuLatvijas Banka 2008. gadâ pakâpeniski samazinâja no 8% lîdz 3% un 5% atkarîbâ nosaistîbu termiòa. Ðâda centrâlâs bankas politika atbalstîja arî banku sistçmu, kuraipasaules finanðu krîzes saasinâjuma laikâ tâdçjâdi atbrîvojâs ievçrojams likviditâtesapjoms. Refinansçðanas likme, kam fiksçta lata kursa apstâkïos ir vairâk signalizçjoðanekâ reâla ietekme, netika mainîta (6.00%), bet noguldîjumu iespçjas un aizdevumuiespçjas uz nakti procentu likme tika izmantota, lai veicinâtu starpbanku tirgus aktivi-zçðanos. Savukârt 2009. gada martâ refinansçðanas likme jau samazinâta lîdz 5%.

Raugoties nâkotnç, izðíiroða nozîme bûs valdîbas spçjai veidot stabilizâcijas program-mai atbilstoðu fiskâlo politiku, nepârsniedzot noteiktos budþeta deficîta mçríus unîstenojot iecerçtâs strukturâlâs reformas. Tas nebûs viegli, apzinoties, ka gan iekðzemes,gan ârçjo faktoru ietekmç turpinâsies ekonomiskâ lejupslîde, tomçr vitâli nepiecieðams,domâjot par tautsaimniecîbas sabalansçtas un ilgtspçjîgas izaugsmes atsâkðanos. Nemazâk svarîga ir arî kreditçðanas veicinâðana: papildus jau izmantotajiem monetârâspolitikas stimuliem tâ atbalstâma ar valsts garantiju shçmas starpniecîbu, palîdzot bankusektoram pieòemt lçmumus pieauguðâs nenoteiktîbas apstâkïos.

2008. gadâ izlaistas seðas jubilejas un piemiòas monçtas, vairâkas no tâm veltot Latvijasvalsts 90 gadu jubilejai. Turpinot daþâdot Latvijas naudas dizainu ar ierobeþotas tirâþas1 lata monçtâm, Latvijas Banka laida apgrozîbâ monçtu ar ûdensrozes un ar skursteò-slauía attçlu. Tradicionâlajâ Latvijas sabiedrîbas aptaujâ par "Latvijas gada monçtu2007" atzîta "Laika monçta II".

Par svarîgu pienâkumu Latvijas Banka uzskata padziïinât sabiedrîbas izpratni par tâsdarbîbu, pieòemtajiem lçmumiem un Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu. Tâpçc aktu-âlâkie jautâjumi, t.sk. eiro ievieðanas nepiecieðamîba un neatliekamîba, kïuva par2008. gada oktobrî organizçtâs Latvijas Bankas gadskârtçjâs konferences ziòojumuun diskusiju tematiem.

Sirsnîgi pateicos Latvijas Bankas padomei un valdei par veiksmîgu Latvijas Bankasdarba organizâciju un ikvienam darbiniekam – par radoðo veikumu un atbildîgo ikdienasdarbu, veicinot Latvijas Bankas uzdevumu izpildi.

Ilmârs RimðçvièsLatvijas Bankas prezidentsRîgâ 2009. gada 5. aprîlî

LATVIJAS BANKAS VÎZIJA UN MISIJA

VÎZIJA

Latvijas Banka ir neatkarîga un savus uzdevumus veic, sabiedrîbas intereðu un augstasprofesionâlâs atbildîbas vadîta. Tâ pilnvçrtîgi darbojas ECBS, sadarbojas ar citâm ESinstitûcijâm un veido stabilu un labvçlîgu vidi Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbai.

MISIJA

Latvijas Bankas kâ centrâlâs bankas darbîbas mçríis ir cenu stabilitâte, kas sekmçvalsts ilgtermiòa ekonomisko izaugsmi.

Latvijas Banka ir aktîva un atbildîga ECBS dalîbniece, kas ar savu darbîbu veicinaLatvijas un pârçjo ES valstu finanðu sistçmu integrâciju un stabilitâti.

Latvijas Banka pilnveido Latvijas sabiedrîbas ekonomikas zinâðanas, vairojot izpratniun uzticamîbu.

Latvijas Banka efektîvi darbojas, lai, nodroðinot augstu kvalitâti un ierobeþojot ris-kus, profesionâli un nepârtraukti îstenotu savus uzdevumus.

Latvijas Banka ir uzticama sadarbîbas partnere.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

8

TAUTSAIMNIECÈBAS ATTÈSTÈBA UN MONETÅRÅ POLITIKA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

10 ÂRÇJÂ EKONOMISKÂ VIDE

Finanðu tirgus spriedze, kas vispirms bija vçrojama ASV 2007. gada vasarâ, pâraugavisaptveroðâ pasaules ekonomiskajâ krîzç 2008. gada rudenî. Sâkâs kreditçðanas stag-nâcija, akciju tirgi sabruka, un vairâkas lielas finanðu institûcijas bankrotçja, apdraudotstarptautiskâs finanðu sistçmas normâlu darbîbu. Vairâku valstu valdîbu koordinçtarîcîba, sniedzot palîdzîbu likviditâtes nodroðinâðanai, bija nepietiekama, lai apturçtuturpmâku situâcijas pasliktinâðanos finanðu tirgos. Tâpçc gan ASV, gan Eiropas valstuvaldîbas izstrâdâja pretkrîzes pasâkumus. Situâciju izdevâs daïçji normalizçt, tomçr2008. gada beigâs joprojâm bija diezgan liela nenoteiktîba par nâkotnes perspektîvâmun vispârçjâ patçrçtâju un uzòçmçju konfidence bija ïoti zema. Gandrîz neviena valsts –ne attîstîtâ, ne attîstîbas valsts – nespçja izvairîties no krîzes ietekmes.

Eiro zonas tautsaimniecîbâ 2008. gadâ sâkâs lejupslîdes posms: kopð 2. ceturkðòa IKPpieauguma temps kritâs, gadâ kopumâ IKP palielinoties tikai par 0.8% (2007. gadâ –par 2.7%). Ekonomiskâs aktivitâtes palçninâðanâs vai kritums bija vçrojams visos taut-saimniecîbas sektoros, bet îpaði smagi tas skâra rûpniecîbu. Tâ kâ ârçjais pieprasîjumssaruka, strauji samazinâjâs raþoðanas apjoms un raþotâju konfidence. Tâpçc lielâkajâseiro zonas valstîs Vâcijâ un Francijâ gada beigâs situâcija bija ïoti smaga, jo rûp-nieciskâ raþoðana tajâs vçsturiski bija viens no tautsaimniecîbas virzîtâjspçkiem. Arîprivâtais pieprasîjums bûtiski samazinâjâs. Straujð inflâcijas kâpums sakarâ ar naftasun pârtikas cenu pieaugumu pasaulç negatîvi ietekmçja iedzîvotâju pirktspçju vasarasmçneðos. Savukârt rudenî, lai gan inflâcija pakâpeniski saruka, iedzîvotâju pirktspçjusamazinâja finansçðanas nosacîjumu pasliktinâðanâs, saasinoties pasaules finanðu krîzei.

2008. gada sâkumâ Baltijas valstîs, Polijâ, Èehijâ un Ungârijâ turpinâjâs diezgan straujaekonomiskâ izaugsme. Gada gaitâ IKP pieauguma temps ðajâs valstîs kopumâ palçni-nâjâs, îpaði 4. ceturksnî, kad bija vçrojams IKP tempa kritums Èehijâ, Igaunijâ, Ungâ-rijâ un Latvijâ. Baltijas valstis izjuta iepriekðçjo gadu ekonomikas pârkarðanas nega-tîvâs sekas, bet ekonomiskâs aktivitâtes palçninâðanos Polijâ un Èehijâ noteica ârçjâpieprasîjuma kritums, jo galvenais to noieta tirgus ir eiro zonas valstis, kurâs arî sâkâsrecesija. Polijâ un Èehijâ gada beigâs îpaði strauji palçninâjâs rûpnieciskâs raþoðanastemps.

Lielbritânijâ visos tautsaimniecîbas sektoros bija jûtama finanðu krîzes ietekme, tâpçcIKP pieauguma temps 2008. gadâ kopumâ bija lçns (0.7%), visstraujâk sarûkot finanðusektora izaugsmei. Privâtais pieprasîjums kritâs, òemot vçrâ stingrâkus finansçðanasnosacîjumus, kas ierobeþoja mâjsaimniecîbu izdevumus. Finansçðanas nosacîjumi ie-tekmçja arî nefinanðu sektoru – par to liecinâja situâcijas pasliktinâðanas bûvniecîbâun rûpniecîbas apjoma kritums.

Zviedrijas IKP saruka par 0.2%, 4. ceturksnî valstî sâkoties bûtiskam ekonomiskâsaktivitâtes kritumam. Tas ietekmçja visus tautsaimniecîbas sektorus, tomçr krasâksaruka ârçjâ tirdzniecîba, strauji samazinoties gan eksportam, gan importam. Tâ kâeksports veido aptuveni 50% no Zviedrijas IKP, ârçjâs tirdzniecîbas apgrozîjuma sa-rukums nopietni ietekmçja tautsaimniecîbu.

2008. gada decembrî NBER (National Bureau of Economic Research) paziòoja, kaASV tautsaimniecîbâ ir recesija kopð 2007. gada decembra. Gada pirmajos ceturkðòosIKP attîstîbas temps bija pozitîvs, tomçr 3. ceturksnî IKP saruka par 0.5%. Gada pçdçjosmçneðos ekonomiskâ situâcija turpinâja pasliktinâties, 4. ceturksnî IKP sarûkot par6.2%. Strauji pieauga bezdarbs: 2008. gadâ lîdz ar krîzes izplatîðanos no rûpnieciskâsraþoðanas un bûvniecîbas uz pakalpojumu sektoru ASV darbu zaudçja vairâk nekâ2.5 milj. cilvçku (lielâkais skaits kopð 1945. gada).

Krievijas tautsaimniecîbâ, kas 2008. gada sâkumâ strauji attîstîjâs, gada beigâs bijavçrojama nozîmîga izaugsmes tempa palçninâðanâs, un gadâ kopumâ IKP pieauga par

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

115.6% (2007. gadâ – par 8.1%). Lai veicinâtu ârçjo tirdzniecîbu, Krievijas Centrâlâbanka vairâkkârt paplaðinâja Krievijas rubïa svârstîbu koridoru.

Naftas cenas 2008. gada 1. pusgadâ strauji kâpa, jûlija sâkumâ sasniedzot maksimumu –144 ASV dolârus par barelu. Taèu 2. pusgadâ tâs krasi saruka, un gada beigâs naftascena bija 35 ASV dolâri par barelu. Naftas cenu attîstîbu noteica daudzi faktori. Bûtiskaloma bija pamatfaktoriem, t.i., 1. pusgadâ naftas pieprasîjuma kritumu attîstîtajâs valstîskompensçja spçcîgs naftas pieprasîjuma pieaugums Íînâ un Indijâ, tomçr naftas pie-dâvâjums pasaulç bûtiski nemainîjâs. 2. pusgadâ naftas pieprasîjums saruka arî attîstîbasvalstîs. Naftas cenu kritumu nespçja bûtiski ierobeþot pat OPEC valstu lçmums sama-zinât naftas ieguves kvotas. Nozîmîga ietekme bija spekulatîvâ kapitâla plûsmâm.1. pusgadâ tirgus dalîbnieki lielu finanðu lîdzekïu apjomu, t.sk. aizòçmumus, ieguldîjadroðâkâs investîcijâs – naftas produktos. Taèu 2. pusgadâ, saasinoties finanðu situâcijai,daudziem tirgus dalîbniekiem, lai iegûtu nepiecieðamos finanðu lîdzekïus, nâcâs likvidçtnaftas produktu pozîcijas, un tas radîja lejupvçrstu spiedienu uz naftas cenâm. 2. pusgadâsaruka arî krâsaino metâlu un dârgmetâlu cenas.

Naftas cenu kâpums 1. pusgadâ veicinâja inflâciju, tâpçc ECB 3. jûlijâ paaugstinâjaeiro bâzes likmi par 25 bâzes punktiem (lîdz 4.25%). 2. pusgadâ, mazinoties inflâcijasspiedienam un pastiprinoties finanðu krîzei, ECB tâpat kâ daudzas citas centrâlâs bankaspasaulç sâka atvieglot monetârâs politikas nosacîjumus. ECB 8. oktobrî nolçma paze-minât eiro bâzes likmi par 50 bâzes punktiem, 6. novembrî – par 50 bâzes punktiem un4. decembrî – par 75 bâzes punktiem (kopumâ lîdz 2.5%). Bank of England sâka paze-minât Lielbritânijas sterliòu mârciòas bâzes likmi jau 2008. gada pirmajos mçneðos.Lai mazinâtu tautsaimniecîbas lejupslîdes risku finanðu tirgus spriedzes apstâkïos, Bankof England gada laikâ pazeminâja Lielbritânijas sterliòu mârciòas bâzes likmi piecasreizes (kopumâ lîdz 2%). Pieaugot riskam, ka ASV tautsaimniecîba varçtu attîstîtieslçnâk, FRS gada laikâ vairâkkârt pazeminâja ASV dolâra bâzes likmi, visbeidzot nosakottai diapazonu 0–0.25%. Japânas Banka pazeminâja Japânas jenas bâzes likmi par 40 bâ-zes punktiem (lîdz 0.1%). Centrâlo banku bâzes likmçm tuvojoties nulles lîmenim,tika apsvçrta iespçja nâkotnç izmantot kvantitatîvos monetâros instrumentus.

ASV dolâra kurss attiecîbâ pret citâm nozîmîgâkajâm pasaules valûtâm 2008. gadâbija svârstîgs. 1. pusgadâ ASV dolâra kurss attiecîbâ pret eiro samazinâjâs, tirgus dalîb-niekiem gaidot, ka pieaugs eiro un ASV dolâra bâzes likmju starpîba. 2. pusgadâ,saasinoties situâcijai finanðu tirgos un ârvalstîs izvietotajam kapitâlam atgrieþotiesASV, ASV dolâra kursam bija tendence paaugstinâties. Taèu decembrî tas atkal saruka,FRS îstenojot stimulçjoðu monetâro politiku. Kopumâ gada laikâ eiro kurss attiecîbâpret ASV dolâru samazinâjâs no 1.46 lîdz 1.40 un gada beigâs bija par 4.3% zemâksnekâ gada sâkumâ.

Tautsaimniecîbas attîstîbas perspektîvas 2008. gadâ pasliktinâjâs, un daudzu uzòçmumupeïòas pieauguma prognozes kïuva pesimistiskâkas. Pasaules finanðu tirgus satricinâ-juma un nenoteiktîbas dçï tirgus dalîbnieki kïuva piesardzîgi, tâpçc viòi par investçta-jiem finanðu lîdzekïiem vçlçjâs saòemt lielâku riska prçmiju. Ðie faktori negatîvi ie-tekmçja akciju cenas. ASV akciju tirgus indekss S&P 500 saruka par 38.5%, likvîdâkoakciju indekss DJIA – par 33.8%, savukârt NASDAQ Composite – par 40.5%. Ei-ropas akciju tirgus indekss Dow Jones EURO STOXX 50 samazinâjâs par 45.7%,Japânas akciju tirgus indekss Nikkei 225 – par 42.1%, bet Íînas akciju tirgus indekssSSE A Share – par 65.4%. Pasaules makroekonomiskâ klimata pasliktinâðanâs, naftascenas kritums un ârvalstu kapitâla aizplûde negatîvi ietekmçja Krievijas akciju tirgusindeksu RTS, kas 2008. gadâ saruka par 72.4%.

Parâda vçrtspapîru peïòas likmes 2008. gadâ bija svârstîgas. Gada pirmajos trijos mç-neðos tâs samazinâjâs, valdot satraukumam, kâ finanðu tirgus situâcija ietekmçs taut-saimniecîbas attîstîbu nâkotnç. Turpmâkajos pâris mçneðos parâda vçrtspapîru peïòas

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

12 likmçm bija kâpuma tendence, tirgus dalîbniekiem augoðo naftas cenu ietekmes dçïgaidot bâzes likmju paaugstinâjumu. Savukârt 2. pusgadâ vçrtspapîru peïòas likmeskrasi saruka, tirgus dalîbniekiem pievçrðoties droðâkâm investîcijâm un augotvçrtspapîru pieprasîjumam. 2008. gada beigâs ASV valdîbas 2 gadu obligâciju peïòaslikme samazinâjâs lîdz 0.8% (2007. gada beigâs – 3.1%), savukârt Vâcijas valdîbas2 gadu obligâciju peïòas likme – no 4.0% lîdz 1.8%. ASV valdîbas 10 gadu obligâcijupeïòas likme saruka no 4.1% lîdz 2.1%, bet Vâcijas valdîbas 10 gadu obligâciju peïòaslikme – no 4.3% lîdz 3.0%.

INFLÂCIJA

Latvijâ 2008. gada 1. pusgadâ patçriòa cenu gada kâpuma temps joprojâm strauji auga(no 15.8% janvârî lîdz 17.9% maijâ). Ðo kâpumu veicinâja joprojâm lielais iekðzemespieprasîjums, energoresursu cenu pieaugums pasaulç un tâ radîtais bûtiskais izmaksupalielinâjums, kâ arî nodokïu likmju saskaòoðana atbilstoði ES normatîvajiem aktiem.Sâkot ar jûniju, tautsaimniecîbas attîstîbas temps saruka un patçriòa cenu pieaugumatemps sâka mazinâties (decembrî – 10.5%; sk. 1. att.). Inflâcijas sarukumu veicinâjanozîmîgs iekðzemes pieprasîjuma kritums, konkurences saasinâðanâs un krasâ ener-goresursu cenu samazinâðanâs pasaulç.

Ietverot nozîmîgo cenu pieauguma tempu gada sâkumâ un inflâcijas lejupvçrsto ten-denci 2. pusgadâ, 2008. gada vidçjâ inflâcija (15.4%) pârsniedza attiecîgo 2007. gadarâdîtâju (10.1%). 2007. gadâ un 2008. gada sâkumâ energoresursu cenas pasaulç bûtiskipieauga, tâpçc tika pieòemti vairâki administratîvi lçmumi par energoresursu cenupaaugstinâðanu, un administratîvi regulçjamo cenu ietekme uz 2008. gada inflâcijuvidçji bija 3.2 procentu punkti. Salîdzinâjumâ ar 2007. gadu dabas gâzes tarifi indivi-duâlajiem patçrçtâjiem pieauga vidçji par 36.7%, bet siltumenerìijas un elektroenerìijastarifi – attiecîgi par 44.1% un 29.4%. Bûtiski palielinâjâs arî atseviðíu pakalpojumuadministratîvi regulçjamâs cenas (ar mâjokli saistîto pakalpojumu administratîvi re-gulçjamâs cenas – par 26.3%, biïeðu cenas sabiedriskajâ transportâ – par 23.5%, maksapar pirmsskolas izglîtîbu – par 21.7%).

2008. gadâ naftas cenu svârstîbu dçï arî degvielas cenu ietekme uz inflâciju sâkotnçjipieauga lîdz 1.3 procentu punktiem, bet gada beigâs strauji saruka un bija pat negatîva,tomçr kopumâ degvielas cenu kâpuma ietekme uz gada vidçjo inflâciju bija 0.8 procentupunkti. Neapstrâdâtâs pârtikas cenu pârmaiòu ietekme uz inflâciju gada sâkumâ bijanoturîga, taèu gada beigâs, pârtikas cenâm pasaulç stabilizçjoties un arî bâzes efektadçï tâ samazinâjâs (ietekme uz inflâciju vidçji gadâ – 1.0 procentu punkts). 2. pusgadânozîmîgi kritâs pamatinflâcija, un tâs ietekme uz inflâciju galvenokârt pieprasîjumasamazinâðanâs, degvielas cenu krituma un bâzes efekta dçï saruka no 12.2 procentupunktiem maijâ lîdz 6.7 procentu punktiem decembrî, samazinoties visiem pamatin-flâcijas komponentiem. Nozîmîgâkais pamatinflâcijas komponents – administratîvineregulçjamâs pakalpojumu cenas – arî 2008. gadâ bûtiski pieauga (vidçji par 15.8%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

13Tikai gada pçdçjos mçneðos pieprasîjuma krituma un augstâs bâzes ietekmç adminis-tratîvi neregulçjamo pakalpojumu cenu pieauguma temps samazinâjâs, taèu to ietekmeuz vidçjo inflâciju 2008. gadâ bija liela (3.5 procentu punkti). Apstrâdâtâs pârtikascenu pieauguma ietekme gada laikâ bija samçrâ vienmçrîga, gada beigâs iezîmçjotieslejupvçrstai tendencei (ietekme vidçji gadâ – 3.4 procentu punkti). Gada sâkumâ patç-riòa cenu gada pamatinflâciju nozîmîgi ietekmçja netieðo nodokïu likmju kâpums.Janvârî, lai saskaòotu nodokïu likmes atbilstoði ES normatîvajiem aktiem, tika palieli-nâta akcîzes nodokïa likme tabakas izstrâdâjumiem. Tâpçc tabakas cenas pieauga vidçjipar 79.1%, un to vidçjâ ietekme uz gada inflâciju bija 2.4 procentu punkti. Citu tirgojamopreèu cenu ietekme uz inflâciju pieprasîjuma samazinâðanâs un konkurences saasinâ-ðanâs dçï 2. pusgadâ saruka un vidçji bija 0.7 procentu punkti.

Kopçjo raþotâju cenu pieaugumu rûpniecîbâ (11.5%) 2008. gadâ noteica straujais iekð-zemes tirgû pârdoto preèu cenu kâpums (15.7%), bet eksporta preèu raþotâju cenupieaugums samazinâjâs lîdz 5.2%. Cenu kâpumu iekðzemes tirgû galvenokârt veicinâjaenerìijas sadârdzinâjums (gadâ vidçji par 31.3%). Mçrenâk, taèu joprojâm nozîmîgipalielinâjâs gan ilglietojuma, gan îslaicîga lietojuma preèu raþotâju cenas (attiecîgipar 14.5% un 15.4%). Arî eksporta preèu raþotâju cenas galvenokârt pieauga enerìijai(par 12.8%) un îslaicîga lietojuma precçm (par 11.1%).

2008. gadâ vidçji par 14.4% palielinâjâs bûvniecîbas izmaksas. To noteica galvenokârtdarba samaksas kâpums (23.6%). Savukârt maðînu un mehânismu uzturçðanas izde-vumi pieauga par 15.8%, bet izdevumi bûvmateriâliem – tikai par 3.6%.

Eksporta vienîbas vçrtîba pçc bûtiska iepriekðçjo gadu kâpuma 2008. gadâ palielinâjâspar 7.7%, bet importa vienîbas vçrtîba auga straujâk (par 8.8% salîdzinâjumâ ar ie-priekðçjo gadu). Importa cenu kâpumam pârsniedzot eksporta cenu pieaugumu, tirdz-niecîbas nosacîjumi kïuva negatîvi (98.9%), nozîmîgi pasliktinoties salîdzinâjumâ ar2007. gadu (107.2%).

Par 5.8% kritâs koka un koka izstrâdâjumu cenas, bet visu pârçjo eksportâ dominçjoðopreèu un izstrâdâjumu cenas bûtiski palielinâjâs. Íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskar-nozaru raþojumu cenas pieauga par 26.3%, parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâ-jumu – par 13.7%, pârtikas rûpniecîbas raþojumu – par 13.4% un mehânismu un me-hânisku ierîèu, elektroiekârtu – par 10.5%. Eksporta kâpumu cenu celðanâs ietekmçjavairâk nekâ fiziskâ apjoma pieaugums (0.9%).

Importa vienîbas vçrtîba salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu samazinâjâs satiksmes lî-dzekïiem (par 3.8%), bet pieauga visâm pârçjâm importâ dominçjoðâm precçm unproduktiem – minerâlproduktiem (par 27.5%), íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaruraþojumiem (par 23.8%), parastajiem metâliem un parasto metâlu izstrâdâjumiem (par12.7%), pârtikas rûpniecîbas raþojumiem (par 7.6%) un mehânismiem un mehâniskâmierîcçm, elektroiekârtâm (par 2.5%). Imports kopumâ samazinâjâs, jo nozîmîgais im-porta cenu kâpums nekompensçja fiziskâ apjoma sarukumu (11.9%).

IEKÐZEMES KOPPRODUKTS

Reâlais IKP 2008. gadâ samazinâjâs galvenokârt iekðzemes pieprasîjuma (îpaði privâtâpatçriòa un kopçjâ pamatkapitâla veidoðanas) krituma dçï. Tas noteica arî strauju preèuun pakalpojumu importa apjoma sarukumu. Preèu un pakalpojumu eksports gada sâ-kumâ vçl palielinâjâs, tomçr gada beigâs pasaules tautsaimniecîbas attîstîbas palçni-nâðanâs un vairâku Latvijas tirdzniecîbas partnervalstu nacionâlo valûtu kursa sama-zinâðanâs noteica strauju eksporta apjoma kritumu un bezdarba kâpumu.

1. ceturksnî IKP gada dinamika salîdzinâmajâs cenâs bija pozitîva (kâpums – 0.5%),bet 2. ceturksnî sâkâs lejupslîde (–1.9%), un tâs temps strauji pieauga 3. un 4. ceturksnî

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

14 (attiecîgi –5.2% un –10.3%). Gadâ kopumâ IKP salîdzinâmajâs cenâs samazinâjâs par4.6% (sk. 1. tabulu), faktiskajâs cenâs sasniedzot 16 243.2 milj. latu.

Sabiedrîbu finanðu rezultâtu pasliktinâðanâs, nekustamâ îpaðuma cenu samazinâðanâs,aktivitâtes palçninâðanâs bûvniecîbâ, negatîvâs ârçjâ un iekðzemes pieprasîjuma attîs-tîbas prognozes un mazâks kreditçðanas pieaugums, ko ietekmçja pasaules un iekðzemesfinanðu tirgus satricinâjums, noteica investîciju lîmeòa kritumu. Investîcijas pamatlî-dzekïos 2008. gadâ saruka par 15.0%.

Augoðais un arî turpmâk gaidâmais lielais bezdarba lîmenis un valsts ekonomiskâssituâcijas pasliktinâðanâs veicinâja iedzîvotâju nedroðîbu par ieòçmumiem nâkotnç.Patçrçtâju konfidences kritums noteica mâjsaimniecîbu izdevumu ierobeþoðanu unuzkrâjumu palielinâðanu, turpinot pçdçjos gados vçrojamo prociklisko uzvedîbu. Pri-vâtais patçriòð 2008. gadâ samazinâjâs par 20.1%, savukârt sabiedriskais patçriòð pa-lielinâjâs par 0.9%.

Galveno tirdzniecîbas partnervalstu tautsaimniecîbas izaugsmes lejupslîdes dçï Latvijasreâlâ preèu un pakalpojuma eksporta pieauguma temps bûtiski saruka (no 2.9% 1. ce-turksnî lîdz –6.1% 4. ceturksnî). Samazinoties iekðzemes pieprasîjumam, strauji (par20.7%) saruka preèu un pakalpojumu imports, tâdçjâdi 2008. gadâ neto eksporta devumsIKP izaugsmç bija pozitîvs (8.5 procentu punkti).

Netieðo nodokïu ieòçmumu samazinâðanâs dçï IKP izaugsmes lejupslîde bija straujâkanekâ kopçjâs pievienotâs vçrtîbas kritums. Kopçjâs pievienotâs vçrtîbas samazinâðanospar 2.9% zemâ iekðzemes pieprasîjuma apstâkïos galvenokârt noteica tirdzniecîba (de-vums kopçjâ gada kritumâ – 1.9 procentu punkti; sarukums – 8.3%) un apstrâdes rûp-niecîba (0.8 procentu punkti; samazinâjums – 6.5%).

Iekðzemes pieprasîjuma sarukums un patçrçtâju konfidences pasliktinâðanâs noteicamazumtirdzniecîbas apgrozîjuma samazinâðanos. Mazumtirdzniecîbas (t.sk. automobiïutirdzniecîbas un autodegvielas mazumtirdzniecîbas) apgrozîjums 2008. gadâ salîdzi-nâmajâs cenâs saruka par 11.2%. Automobiïu pieprasîjuma kritums noteica aptuvenipusi ðâ samazinâjuma (Ceïu satiksmes droðîbas direkcijâ pirmo reizi reìistrçto viegloautomobiïu skaits saruka par 48.8%).

Apstrâdes rûpniecîbâ nozîmîgi samazinâjâs produkcijas izlaide, zemâko lîmeni sasniedzotgada beigâs. Gada sâkumâ to veicinâja galvenokârt iekðzemes, bet 2. pusgadâ – arî ârçjâpieprasîjuma kritums. Apstrâdes rûpniecîbas produkcijas fiziskâ apjoma indeksa sama-zinâjumu (8.3%) visvairâk ietekmçja produkcijas izlaides reâlais kritums koksnes unkoka izstrâdâjumu raþoðanâ (11.2%), pârtikas produktu un dzçrienu raþoðanâ (6.5%),mçbeïu raþoðanâ (29.8%), bûvmateriâlu raþoðanâ (11.8%) un metâlu raþoðanâ (7.7%).

Situâcija bûtiski mainîjâs arî bûvniecîbâ. Îstenojot iepriekðçjâ gadâ iesâktos projektus,1. un 2. ceturksnî produkcijas apjoma kâpums bûvniecîbâ salîdzinâjumâ ar 2007. gada

Pieaugums (%) Devums kopçjâs pievienotâsvçrtîbas pieaugumâ(procentu punktos)

IKP –4.6 x

Kopçjâ pievienotâ vçrtîba –2.9 x

Preèu sektors –4.0 –1.0

Pakalpojumu sektors –2.5 –1.9

Avots: CSP dati.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

15atbilstoðo periodu sasniedza attiecîgi 9.3% un 5.7%. Savukârt bûtiski sarukuðais jaunopasûtîjumu apjoms (îpaði dzîvojamo çku bûvniecîbâ) 3. un 4. ceturksnî noteica bûv-niecîbas produkcijas apjoma kritumu attiecîgi par 7.3% un 11.2% (sezonâli neizlîdzi-nâti dati). Tâdçjâdi 2008. gadâ bûvniecîbas produkcijas apjoms samazinâjâs par 3.7%.

Transportâ, glabâðanâ un sakaros labi rezultâti tika sasniegti atseviðíos kravu transportaveidos. Attîstoties tranzîtam caur Latvijas ostâm, kopçjais dzelzceïa kravu apgrozîjumssalîdzinâjumâ ar 2007. gadu pieauga par 7.5%, un to galvenokârt veicinâja akmeòogïuun íîmisko kravu apgrozîjuma kâpums. Kravu apgrozîjums Latvijas ostâs pieaugamçrenâk (par 1.9%), jo kravu apgrozîjums Rîgas ostâ bûtiski (par 14.0%) palielinâjâs,bet kravu apgrozîjums Ventspils ostâ samazinâjâs par 8.0%, sarûkot naftas produktutranzîtam (pa dzelzceïu transportçtais naftas produktu apjoms pieauga par 0.8%, betpa cauruïvadu transportçtais naftas produktu apjoms samazinâjâs par 22.5%). Savukârtautotransporta darbîbas râdîtâji bija daudz sliktâki nekâ 2007. gadâ. Kravu apgrozîjumssaruka par 9.1%, samazinoties gan iekðzemes, gan starptautiskajiem pârvadâjumiem.

Arî investîciju dinamika atspoguïoja ekonomiskâs aktivitâtes lejupslîdi. Nefinanðu in-vestîcijas tautsaimniecîbâ 2008. gadâ veidoja 2.8 mljrd. latu (kritums salîdzinâmajâscenâs – 9%). Nefinanðu investîciju pieaugums sabiedriskajâ sektorâ (6%) nespçja kom-pensçt to sarukumu privâtajâ sektorâ (19%). Lielâkie ieguldîjumi tika veikti valstspârvaldç un aizsardzîbâ (481.8 milj. latu; kâpums salîdzinâmajâs cenâs – 7%), apstrâdesrûpniecîbâ (449.2 milj. latu; kritums – 10%), kâ arî transportâ, glabâðanâ un sakaros(361.4 milj. latu; kritums – 3%).

DARBA TIRGUS

Situâcija darba tirgû 2008. gadâ ar daþu ceturkðòu nobîdi atspoguïoja straujâs ekono-miskâs lejupslîdes ietekmi. Darbaspçka pieprasîjums sâka mazinâties kopð 2007. gadabeigâm, un par to liecinâja brîvo darba vietu skaita sarukums. Tomçr darbaspçka pie-dâvâjums (ekonomiski aktîvo iedzîvotâju skaits) ar daþu ceturkðòu nobîdi attiecîbâpret ekonomiskâs attîstîbas ciklu joprojâm auga. Tâdçjâdi, lai gan darba samaksaskâpuma temps palçninâjâs kopð 2007. gada beigâm, nodarbinâtîbas samazinâjums unbezdarba lîmeòa pieaugums bija vçrojams tikai 2008. gada 2. pusgadâ, turklât vis-straujâk – gada pçdçjos mçneðos. 2008. gada beigâs sâka mazinâties arî darbaspçkapiedâvâjums, sarûkot ekonomiski aktîvo iedzîvotâju skaitam.

Reìistrçtâ bezdarba lîmenis 2008. gada beigâs sasniedza 7.0% (pieaugums gada laikâ –2.1 procentu punkts). 1. pusgadâ bezdarba lîmenis nemainîjâs: nelielu tâ kâpumu re-ìionos, kuros iepriekð bija darbaspçka trûkums (piemçram, Rîgâ), kompensçja bez-darba sarukums Latgalç, mazinot Latvijas reìionu bezdarba lîmeòa starpîbu. Turpretî2. pusgadâ, îpaði gada pçdçjos mçneðos, bezdarba lîmenis pieauga visâs Latvijas lielajâspilsçtâs un rajonos. Gada laikâ palielinâjâs gan cikliskais bezdarbs, tautsaimniecîbaslejupslîdei skarot visas tautsaimniecîbas nozares, gan strukturâlais bezdarbs, lielâkaidarbinieku atlaiðanai notiekot bûvniecîbâ un apstrâdes rûpniecîbâ.

Nodarbinâtîbas valsts aìentûrâ reìistrçto brîvo darba vietu skaits gada laikâ sarukapar 82.3% (lîdz 3.2 tûkst.). Saskaòâ ar CSP brîvo darba vietu apsekojuma datiem tassamazinâjâs visâs tautsaimniecîbas nozarçs (visstraujâk – bûvniecîbâ, apstrâdes rûp-niecîbâ un tirdzniecîbâ). Darba tirgus noslodzes koeficients (bezdarbnieku skaits uzvienu vakanci) gada laikâ pieauga no 2.9 lîdz 23.8.

Latvijas Republikas Ministru kabinets ar 1. jûliju bûtiski samazinâja ar nerezidentunodarbinâðanu saistîtâs izmaksas, tomçr 2008. gadâ apstiprinâto darba izsaukumu skaitssaruka (2.9 tûkst.; galvenokârt apstrâdes rûpniecîbâ un bûvniecîbâ). Ârvalstu darbaspçkapiesaistes kritumu, îpaði gada beigâs, noteica darbaspçka pieprasîjuma mazinâðanâsun darba meklçtâju skaita palielinâðanâs.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

16 Saskaòâ ar CSP darbaspçka apsekojuma datiem nodarbinâtîbas pieaugumu 1. pusgadânomainîja tâs kritums gada beigâs, îpaði vecuma grupâ lîdz 24 gadiem, un ekonomiskiaktîvo iedzîvotâju skaits 4. ceturksnî samazinâjâs lîdz 67.0% no iedzîvotâju kopskaita.Darba meklçtâju îpatsvars ekonomiski aktîvo iedzîvotâju skaitâ 2008. gada beigâsbija 9.9% (par 4.6 procentu punktiem vairâk nekâ iepriekðçjâ gadâ), îpaði strauji pie-augot 4. ceturksnî.

Tautsaimniecîbâ strâdâjoðo mçneða vidçjâ bruto darba samaksa 2008. gadâ sasniedza479 latus, tâs gada pieauguma tempam palçninoties lîdz 20.5%. Algu kâpums privâtajâun sabiedriskajâ sektorâ bija lîdzîgs (attiecîgi 21.0% un 19.2%). Gada beigâs darbasamaksas pieauguma temps bûtiski palçninâjâs (lîdz 12.1% 4. ceturksnî), jo darbaspçkapieprasîjuma mazinâðanâs ietekmç nozîmîgi saruka atalgojuma neregulârais kompo-nents, pakâpeniski palçninoties arî pamatalgas kâpuma tempam. Lai gan gada vidçjâinflâcija bija augsta un darba samaksas pieauguma temps saruka, tomçr nodarbinâtopirktspçja joprojâm palielinâjâs (reâlâ neto darba samaksa 2008. gadâ pieauga par 6.1%).

ÂRÇJÂ TIRDZNIECÎBA UN MAKSÂJUMU BILANCE

Pasaules finanðu krîze un iekðzemes un ârçjâ pieprasîjuma sarukums ietekmçja ârçjâstirdzniecîbas dinamiku 2008. gadâ. Ârçjâs tirdzniecîbas apgrozîjums sasniedza11.9 mljrd. latu (sk. 2. tabulu). Preèu eksporta gada pieaugums bija 9.1% (gada pirmajosdeviòos mçneðos kâpums – 15.1%, 4. ceturksnî kritums – 7.2%). Savukârt preèu importsturpinâja pakâpeniski sarukt (gada kritums – 3.8%). Preèu importa pârsvars pâr eksportubûtiski samazinâjâs (lîdz 69.9%; 2007. gadâ – 92.6%), un ârçjâs tirdzniecîbas negatîvaissaldo saruka par 17.7%.

Augstâkais ârçjâs tirdzniecîbas negatîvais saldo saglabâjâs minerâlproduktu, mehâ-nismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu, satiksmes lîdzekïu un íîmiskâs rûpniecîbasun tâs saskarnozaru raþojumu grupâ. Pozitîvs bija tikai koka un koka izstrâdâjumusaldo. Preèu ievedumam samazinoties, bûtiski saruka mehânismu un mehânisku ierîèu,elektroiekârtu un satiksmes lîdzekïu negatîvais saldo, savukârt, minerâlproduktu ieve-dumam palielinoties, to negatîvais saldo turpinâja augt lîdzîgi kâ iepriekðçjos gados.Ârçjâs tirdzniecîbas saldo joprojâm bija negatîvs ar visâm valstu grupâm. Tas samazi-nâjâs ar visâm valstu grupâm, izòemot NVS valstis. Pozitîvs ârçjâs tirdzniecîbas saldobija ar Lielbritâniju un Norvçìiju, un tas kïuva pozitîvs ar Igauniju. Negatîvais saldoar Vâciju, Somiju un Itâliju saruka, bet ar Krieviju un Lietuvu – palielinâjâs.

Ârçjam pieprasîjumam vâjinoties, 2008. gadâ notika pârmaiòas eksporta preèu struktû-râ – koks un koka izstrâdâjumi vairs nebija dominçjoðâs preces eksportâ. Latvijas no-zîmîgâkâs eksporta preces bija lauksaimniecîbas un pârtikas preces (16.9% no eks-porta kopapjoma), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (16.8%), koks unkoka izstrâdâjumi (16.7%), mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (12.4%)un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (8.4%). Izveduma pieaugumâdominçja lauksaimniecîbas un pârtikas preces (graudaugu kultûras, bezalkoholiskieun alkoholiskie dzçrieni), parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (melnie metâli)un mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas. Savukârt koka un koka izstrâdâ-

2008 2007

Eksports 4 406.0 4 040.3

Imports 7 484.4 7 780.2

Bilance –3 078.4 –3 739.9

Avots: CSP dati.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

17jumu (zâìmateriâlu un apaïkoku) eksports saruka par 19.2% un tekstilmateriâlu untekstilizstrâdâjumu eksports – par 10.0%. Parasto metâlu un parasto metâlu izstrâdâjumuun mehânismu un mehânisku ierîèu, elektroiekârtu izveduma kâpumu noteica gan cenufaktors, gan fiziskâ apjoma palielinâðanâs. Visâs pârçjâs eksportâ dominçjoðajâs preèugrupâs bija vçrojama fiziskâ apjoma samazinâðanâs.

Galvenais Latvijas preèu noieta tirgus 2008. gadâ bija ES valstis, uz kurâm izveda73.1% no eksporta kopapjoma (2007. gadâ – 76.1%). Eksports uz tâm kopumâ augamçreni, par 11.0% palielinoties uz ES12 valstîm (Lietuvu, Igauniju un Poliju), bet par0.9% samazinoties uz ES15 valstîm (galvenokârt uz Lielbritâniju un Zviedriju). UzES valstîm visvairâk izveda koku un koka izstrâdâjumus (20.4% no eksporta kopapjomauz ES), parastos metâlus un parasto metâlu izstrâdâjumus (17.2%), lauksaimniecîbasun pârtikas preces (14.5%) un mehânismus un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas(11.4%). Visstraujâk (par 37.7%) eksports palielinâjâs uz pârçjâm valstîm, un kâpumunoteica liela melno metâlu apjoma izvedums uz Peru. Eksportâ uz pârçjâm valstîmdominçja parastie metâli un parasto metâlu izstrâdâjumi (28.2%), lauksaimniecîbasun pârtikas preces (20.0%) un koks un koka izstrâdâjumi (10.8%). Eksports straujiauga arî uz NVS valstîm (par 13.2%; galvenokârt uz Krieviju). Lauksaimniecîbas unpârtikas preces (25.1% no eksporta kopapjoma uz ðo valstu grupu), mehânismi unmehâniskas ierîces, elektroiekârtas (19.6%) un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaruraþojumi (15.2%) dominçja eksportâ uz NVS valstîm. Galvenâs partnervalstis preèueksportâ bija Lietuva (16.6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (14.0%), Krievija(10.0%), Vâcija (8.1%), Zviedrija (6.7%) un Dânija (4.6%).

2008. gadâ lata vidçjais nominâlais efektîvais kurss par 2.0% pârsniedza iepriekðçjâgada vidçjo vçrtîbu, t.sk. par 3.0% attiecîbâ pret galveno attîstîto valstu valûtâm unpar 0.1% attiecîbâ pret Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Krievijas valûtu. Ar patçriòacenu indeksu deflçtais lata reâlais efektîvais kurss augstas inflâcijas dçï 1. pusgadâturpinâja palielinâties. 2. pusgadâ inflâcija Latvijâ samazinâjâs, tomçr nozîmîgi sarukaarî cenu pârmaiòu temps galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs, tâdçjâdi cenu attiecîbaskomponente bûtiski nesamazinâjâs (izòemot decembri), bet nominâlâ komponente turpi-nâja palielinât lata reâlo efektîvo kursu.

Ar raþotâju cenâm deflçtâ lata reâlâ efektîvâ kursa pârmaiòas bija mazâk nozîmîgasnekâ ar patçriòa cenâm deflçtâ lata reâlâ efektîvâ kursa pârmaiòas, lai gan bija vçrojamsliels vienîbas darbaspçka izmaksu kâpums un tâ ir bûtiska izmaksu sastâvdaïa. Ievçroja-mâs vienîbas darbaspçka izmaksas nosaka darba raþîguma kritums, savukârt tâs tikaidaïçji atspoguïo ar raþotâju cenâm deflçtais lata reâlais efektîvais kurss, jo darbaspçkaizmaksu îpatsvars kopçjâs rûpniecîbas izmaksâs ir mazâks nekâ, piemçram, pakalpo-jumu sektorâ. Raþotâju cenas apstrâdes rûpniecîbâ pieauga lçnâk, un ar apstrâdes rûp-niecîbas raþotâju cenâm deflçtais lata reâlais efektîvais kurss gada laikâ saglabâjâsstabils (izòemot decembri). Apstrâdes rûpniecîba neietver enerìçtikas nozari, kurâ2008. gadâ bûtiski palielinâjâs importa energoresursu cenas. Krîtoties pieprasîjumam,uzòçmçjsabiedrîbas samazinâja peïòas normu, tâdçjâdi raþotâju cenas attiecîbâ pretgalvenajâm tirdzniecîbas partnervalstîm nepieauga tik strauji, kâ to varçtu noteikt darba-spçka un enerìijas izmaksas.

Latvijas tirgus daïa 2008. gadâ ES kopumâ bija noturîga un palielinâjâs Dânijâ, Igaunijâun Somijâ, eksporta kâpumam uz ðîm valstîm apsteidzot to importa kopapjoma pieau-gumu. Pârçjâs galvenajâs tirdzniecîbas partnervalstîs tirgus daïa samazinâjâs (visvairâkLielbritânijâ).

Nozîmîgâkâs importa preces 2008. gadâ bija mehânismi un mehâniskas ierîces, elektro-iekârtas (18.1% no importa kopapjoma), minerâlprodukti (15.7%), lauksaimniecîbasun pârtikas preces (13.6%), satiksmes lîdzekïi (10.7%), parastie metâli un parasto metâluizstrâdâjumi (10.3%) un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (9.7%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

18 Satiksmes lîdzekïu (vieglo un kravas automobiïu), mehânismu un mehânisku ierîèu,elektroiekârtu un koka un koka izstrâdâjumu (zâìmateriâlu) ievedums bûtiski samazi-nâjâs. Minerâlproduktu (dabasgâzes un dîzeïdegvielas) un lauksaimniecîbas un pârti-kas preèu (daþâdu) ieveduma pieaugums bija ievçrojams. Visu nozîmîgâko importapreèu, izòemot satiksmes lîdzekïus, cenas palielinâjâs, tomçr importa fiziskâ apjomasarukums noteica importa kritumu.

Imports visvairâk samazinâjâs no ES valstîm (nozîmîgi – no ES15 valstîm, bet bûtiskinemainîjâs ievedums no ES12 valstîm). Preèu imports saruka arî no pârçjâm valstîm,bet pieauga no NVS valstîm. Importâ no ES valstîm (75.8% no importa kopapjoma)dominçja mehânismi un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (20.2% no importa kop-apjoma no ES), lauksaimniecîbas un pârtikas preces (15.8%), satiksmes lîdzekïi (13.0%)un íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumi (10.1%). No NVS valstîm ievedagalvenokârt minerâlproduktus (52.0% no importa kopapjoma no NVS) un parastosmetâlus un parasto metâlu izstrâdâjumus (22.5%), savukârt no pârçjâm valstîm – me-hânismus un mehâniskas ierîces, elektroiekârtas (27.0% no importa kopapjoma no ðîsvalstu grupas), íîmiskâs rûpniecîbas un tâs saskarnozaru raþojumus (14.9%), lauk-saimniecîbas un pârtikas preces (9.8%) un parastos metâlus un parasto metâlu izstrâ-dâjumus (9.3%). Galvenâs partnervalstis preèu importâ 2008. gadâ bija Lietuva (16.6%),Vâcija (12.9%), Krievija (10.7%), Igaunija (7.1%) un Polija (7.1%).

Saskaòâ ar starptautisko investîciju bilances datiem Latvijas ârçjais parâds nereziden-tiem 2008. gadâ pieauga par 2.0 mljrd. latu un gada beigâs sasniedza 20.8 mljrd. latu(128.2% no IKP), bet tîrais ârçjais parâds – 9.2 mljrd. latu (56.5% no IKP). Latvijasvaldîbas saistîbas pret nerezidentiem palielinâjâs par 0.6 mljrd. latu, centrâlâs bankassaistîbas – par 0.4 mljrd. latu, banku sektora saistîbas – par 0.3 mljrd. latu, citu sektorusaistîbas – par 0.3 mljrd. latu, bet parâdu radoðâs tieðâs investîcijas – par 0.4 mljrd.latu. Tâdçjâdi ârçjâ parâda struktûrâ sektoru dalîjumâ pieauga valdîbas un centrâlâsbankas (lîdz 8.4%; 2007. gadâ – 4.0%) un parâdu radoðo tieðo investîciju (lîdz 8.4%;2007. gadâ – 7.4%) saistîbu îpatsvars, bet samazinâjâs banku (lîdz 62.6%; 2007. gadâ –67.7%) un citu sektoru (lîdz 20.5%; 2007. gadâ – 20.9%) saistîbu îpatsvars.

Maksâjumu bilances tekoðâ konta negatîvais saldo 2008. gadâ bija 12.6% no IKP(2007. gadâ – 22.5% no IKP).

FISKÂLÂ POLITIKA

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta bilance 2008. gadâ saskaòâ ar naudas plûsmas principubija negatîva (finansiâlais deficîts – 531.1 milj. latu jeb 3.3% no IKP; 2007. gadavalsts konsolidçtâ kopbudþeta finansiâlais pârpalikums – 94.0 milj. latu jeb 0.6% noIKP), bet saskaòâ ar uzkrâðanas principu (EKS 95), pçc kura tiek vçrtçta atbilstîbaMâstrihtas kritçrijiem, valsts konsolidçtâ kopbudþeta deficîts bija 4.0% no IKP.

Iepriekðçjo gadu straujo, bet nesabalansçto izaugsmi raksturoja pârâk lieli un neefektîvibudþeta izdevumi valsts pârvaldç, tautsaimniecîbas produktivitâtes pieaugumam ne-atbilstoðs darba samaksas kâpums, konkurçtspçjas samazinâðanâs un vairâki citi faktori.2008. gadâ notika tautsaimniecîbas attîstîbas pavçrsiens. Ar katru nâkamo mçnesi mak-roekonomiskie râdîtâji pasliktinâjâs. Krasi samazinâjâs nodokïu ieòçmumi, tâpçc valstskonsolidçtâ kopbudþeta bilance bija daudz sliktâka, nekâ plânots jûlijâ pieòemtajosgrozîjumos likumâ "Par valsts budþetu 2008. gadam" (budþetâ tika plânots finansiâlaispârpalikums 8.3 milj. latu jeb 0.05% no IKP).

2008. gadâ valsts konsolidçtâ kopbudþeta finansiâlo deficîtu noteica valsts pamatbu-dþeta finansiâlais deficîts (653.5 milj. latu) un paðvaldîbu konsolidçtâ budþeta finan-siâlais deficîts (118.6 milj. latu), ko nespçja kompensçt 227.3 milj. latu finansiâlaispârpalikums valsts sociâlâs apdroðinâðanas budþetâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

19Valsts konsolidçtâ kopbudþeta ieòçmumi 2008. gadâ sasniedza 5.7 mljrd. latu jeb 35.2%no IKP (palielinâjums salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu – 0.3 mljrd. latu jeb 6.4%).Nodokïu ieòçmumu pieauguma temps salîdzinâjumâ ar 2007. gadu bûtiski kritâs, un2008. gadâ nodokïu ieòçmumi palielinâjâs par 374.2 milj. latu jeb 8.6%. Tautsaim-niecîbas izaugsmes tempa palçninâðanâs un iekðzemes pieprasîjuma samazinâðanâsdçï par 7.1% saruka pievienotâs vçrtîbas nodokïa ieòçmumi. Savukârt akcîzes nodokïaieòçmumu kâpumu (20.7%) noteica ar 2008. gada 1. janvâri paaugstinâtâ akcîzes no-dokïa likme tabakas izstrâdâjumiem un naftas produktiem. Visstraujâk (par 25.9%)palielinâjâs uzòçmumu ienâkuma nodokïa ieòçmumi. Salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gaduiedzîvotâju ienâkuma nodokïa un sociâlâs apdroðinâðanas iemaksu ieòçmumu pie-augums bija mazâks (attiecîgi 15.9% un 10.8%). Nenodokïu ieòçmumi 2008. gadâpalielinâjâs par 10.4 milj. latu jeb 3.5%. Savukârt sakarâ ar nepietiekamu ES fondulîdzekïu apguvi ârvalstu finanðu ieòçmumi salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadu samazi-nâjâs par 31.2 milj. latu jeb 6.8%.

Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumi 2008. gadâ sasniedza 6.3 mljrd. latu jeb 38.5%no IKP. Gada laikâ izdevumi palielinâjâs par 1.0 mljrd. latu jeb 18.4%. Turpinotiesdiezgan straujam sabiedriskajâ sektorâ nodarbinâto darba samaksas kâpumam, nozî-mîgai vecuma pensiju indeksâcijai un daþu sociâlo pabalstu palielinâðanai, izdevumiatalgojumiem pieauga par 208.4 milj. latu jeb 19.7%, subsîdijas un dotâcijas iedzîvo-tâjiem – par 273.6 milj. latu jeb 26.6%, bet izdevumi sociâlajiem pabalstiem – par295.6 milj. latu jeb 27.2%, un to veicinâja arî straujais bezdarbnieku skaita kâpumsgada beigâs. Valsts konsolidçtâ kopbudþeta izdevumu pieauguma temps nedaudz pa-lçninâjâs, par 29.0 milj. latu jeb 3.8% sarûkot izdevumiem kapitâlieguldîjumiem.

Kopçjais centrâlâs valdîbas un paðvaldîbu parâds 2008. gada beigâs bija 2.7 mljrd.latu jeb 16.8% no IKP (pieaugums gada laikâ – 1.6 mljrd. latu). Ârçjâ parâda palieli-nâjumu par 625.1 milj. latu galvenokârt noteica decembrî saòemtâ SVF resursu rezervesvienoðanâs ietvaros pieðíirtâ kredîta pirmâ daïa Latvijas tautsaimniecîbas stabilizâcijaiun izaugsmes atjaunoðanai (589.6 milj. eiro jeb 414.4 milj. latu), bet iekðçjâ parâdapieaugumu par 946.9 milj. latu – valdîbas emitçtie vçrtspapîri.

BANKU ATTÎSTÎBA

Latvijas Republikâ 2008. gada beigâs bija reìistrçta 21 banka (2008. gadâ tika atvçrtaAS "Latvijas Pasta banka", bet AS Danske Bank pârveidota par filiâli), seðas ârvalstubanku filiâles (t.sk. divas atvçrtas 2008. gadâ), 35 krâjaizdevu sabiedrîbas, septiòaselektroniskâs naudas institûcijas un trîs naudas tirgus fondi. Visas Latvijas bankas,izòemot divas, ir privâtas. Valsts daïa banku sektora apmaksâtajâ pamatkapitâlâ2008. gada beigâs pieauga lîdz 11.7%, valdîbai 5. decembrî pâròemot 85.14% AS "Parexbanka" akciju.

Globâlâs finanðu krîzes ietekmç 2008. gadâ arî Latvijas banku finansçðanâs iespçjasun nosacîjumi bûtiski pasliktinâjâs, tâpçc bankas noteica stingrâkus kreditçðanas no-sacîjumus. Strauji sarûkot iekðzemes ekonomiskajai aktivitâtei, arî finanðu sektoragalveno darbîbas râdîtâju pieauguma temps samazinâjâs – banku aktîvi gada laikâpalielinâjâs tikai par 6.0%. Aktîvu kâpumu joprojâm noteica rezidentiem izsniegtokredîtu atlikuma pieaugums, kas 2008. gada beigâs salîdzinâjumâ ar iepriekðçjâ gadaatbilstoðo periodu saruka lîdz 12.4%. Kredîtu atlikuma pieauguma palçninâðanos gal-venokârt veicinâja hipotekârâs kreditçðanas apsîkums (gada laikâ hipotçku kredîtuatlikums palielinâjâs tikai par 12.6%).

Likviditâtes sarukums globâlajos finanðu tirgos, tautsaimniecîbas nesabalansçtîba unekonomiskâ lejupslîde noteica investoru neuzticîbas pieaugumu, kas mazinâja Latvijasbanku aizòçmumu pârfinansçðanas iespçjas un veicinâja noguldîjumu aizplûdi no tâm4. ceturksnî. Noguldîjumu atlikuma samazinâjumu stimulçja arî baumas par iespçjamu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

20 lata devalvâciju. Tâpçc bankâm nozîmîgi pieauga ar likviditâti un finansçjumu saistîtieriski. Lielâkâ iekðzemes banka, nespçjot atrisinât likviditâtes problçmas, lûdza valdîbaisniegt valsts atbalstu, jo bija vçrojama bankas aktîvu likviditâtes un kvalitâtes pazemi-nâðanâs, kas ietekmçja kapitâla pietiekamîbas un likviditâtes râdîtâju, turklât globâlâsfinanðu krîzes situâcijâ bija vçrojama pastiprinâta noguldîjumu aizplûde no bankas.Valdîba aktîvi iesaistîjâs bankas darbîbas stabilizçðanâ.

Banku piesaistîtâ finansçjuma struktûrâ turpinâja augt ârvalstu MFI îpatsvars, gadabeigâs sasniedzot 40.4% no kopçjiem pasîviem (t.sk. 31.2% – no radniecîgajâm unsaistîtajâm kredîtiestâdçm).

Banku peïòa 2008. gadâ salîdzinâjumâ ar 2007. gadu samazinâjâs par 311.0 milj. latujeb seðas reizes (lîdz 60.0 milj. latu), jo gada laikâ tika veikti uzkrâjumi nedroðiemparâdiem un saistîbâm 336.0 milj. latu apjomâ. Kapitâla atdeves râdîtâjs ROE gadabeigâs bija 3.6%, bet aktîvu atdeves râdîtâjs ROA – 0.3%. Banku izdevumi palielinâjâsstraujâk nekâ ienâkumi, t.sk. procentu izdevumi turpinâja augt straujâk nekâ procentuienâkumi, tâdçjâdi nedaudz samazinâjâs neto procentu îpatsvars ienâkumu kopapjomâ.

2. pusgadâ bûtiski pasliktinâjâs banku kredîtu kvalitâte, augot kredîtu atmaksas kavç-jumiem. Tomçr kopumâ kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs gada laikâ saglabâjâs augsts,nodroðinot banku spçju absorbçt iespçjamos ðokus.

Reaìçjot uz finansçjuma sadârdzinâjumu pasaules tirgos un procentu ienâkumu pie-auguma samazinâðanos, bankas 2. pusgadâ paaugstinâja komisijas maksas par pakal-pojumiem.

NAUDAS PIEDÂVÂJUMS

Latvijas banku sistçmas un Latvijas Bankas galvenie monetârie râdîtâji ietverti 1. pie-likumâ. Monetâro râdîtâju attîstîba 2008. gadâ atspoguïoja kraso tautsaimniecîbasattîstîbas palçninâðanos, sarûkot gan iekðzemes, gan ârçjam pieprasîjumam, un pasaulesfinanðu krîzes ietekmi uz Latvijas banku sistçmu un naudas tirgu. M3 samazinâjâs par4.3% (M3 pieaugums 2007. gadâ – 14.6%; sk. 2. att.) un 2008. gada beigâs bija6 039.5 milj. latu (sk. 3. att.). 1. pusgadâ tautsaimniecîbas attîstîbas sarukums vçl nebijanozîmîgs, finanðu tirgû saglabâjâs likviditâtes pârpalikums, un M3 pieauga par 3.1%.Savukârt 2. pusgadâ, apsîkstot tautsaimniecîbas attîstîbai, bankâm krasi ierobeþojotkreditçðanu un mazinoties uzticîbai finanðu sektoram, M3 saruka par 7.2%. M3 gadapârmaiòu temps pakâpeniski palçninâjâs visu gadu, bet lielâkais mçneða kâpums bijaaprîlî (155.3 milj. latu jeb 2.5%), kad bûtiski pieauga gan MFI (izòemot Latvijas Banku)piesaistîto noguldîjumu atlikums, gan skaidrâ nauda apgrozîbâ. Savukârt straujâkaismçneða kritums bija novembrî (136.7 milj. latu jeb 2.2%), kad vairâkâs bankâs bijavçrojama noguldîjumu aizplûde.

M3 samazinâðanos nozîmîgi ietekmçja M1 ietilpstoðie likvîdâkie lîdzekïi. Palçninotiesinflâcijas pieauguma tempam un palielinoties termiònoguldîjumu un krâjnoguldîjumu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

21

procentu likmçm, augot skaidrâs naudas turçðanas izmaksâm un plaðâkas bezskaidrâsnaudas izmantoðanas dçï mazinoties skaidrâs naudas likviditâtes priekðrocîbâm, M12008. gadâ saruka par 15.0% (2007. gadâ – par 3.2%), t.sk. visâs valûtâs uz naktiveikto noguldîjumu MFI atlikums samazinâjâs par 18.3% (sk. 4. att.) un skaidrâ naudaapgrozîbâ (Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas bez atlikumiem pâ-rçjo MFI kasçs) – par 3.8%. Skaidrâs naudas daïa M3 stabilizçjâs (2007. un 2008. ga-da beigâs – 14.3%), bet noguldîjumu uz nakti atlikuma daïa saruka attiecîgi no 48.1%lîdz 41.0%.

2008. gadâ termiònoguldîjumu atlikums palielinâjâs, daïçji kompensçjot likvîdâko nau-das sastâvdaïu sarukuma ietekmi uz kopçjo naudas piedâvâjumu. Tâdçjâdi M2 sama-zinâjâs par 4.4% (2007. gadâ pieauga par 14.4%), visâs valûtâs veikto noguldîjumu arbrîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem (ieskaitot) atlikumam sarûkotpar 21.3%, bet apjoma ziòâ nozîmîgo visâs valûtâs veikto noguldîjumu MFI ar noteiktotermiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot) atlikumam palielinoties par 19.5%. M3 ietverto papildukomponentu apjoms saglabâjâs samçrâ neliels – naudas tirgus fondu akciju un daïuatlikums gada beigâs bija 70.2 milj. latu (gada pieaugums – 1.7 reizes), bet MFI emitçtoparâda vçrtspapîru ar termiòu lîdz 2 gadiem (ieskaitot) atlikums – 4.4 milj. latu (gadasamazinâjums – 6.4 reizes). Latvijas bankas lîdz ðim nav veikuðas M3 definîcijai at-bilstoðus repo darîjumus.

Monetârâs ekspansijas negatîvo virzîbu galvenokârt noteica lçnâks MFI privâtajamsektoram izsniegto kredîtu atlikuma kâpums, gada pçdçjos divos mçneðos kopçjamkredîtu atlikumam samazinoties. Naudas reizinâtâjs bûtiski palielinâjâs un 2008. gadadecembrî bija 2.86 (2007. gada decembrî – 2.55). Makroekonomisko risku pieaugumsun uzkrâjumu samazinâðanâs veicinâja naudas aprites âtruma palielinâðanos (2007. ga-dâ – 2.3; 2008. gadâ – 2.7).

MFI piesaistîto rezidentu finanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbunoguldîjumu atlikums 2008. gadâ samazinâjâs par 205.9 milj. latu jeb 3.9% (2007. ga-dâ pieauga par 16.9%).

Lielâks ienesîgums bija latos veiktajiem noguldîjumiem, tomçr minçto faktoru ietekmçðâdu noguldîjumu atlikums gada laikâ saruka par 128.1 milj. latu jeb 4.7%. Samazinoties

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

22 ASV dolâros veikto noguldîjumu atlikumam, saruka arî kopçjais ârvalstu valûtâ veiktonoguldîjumu atlikums (par 77.8 milj. latu jeb 3.1%), bet eiro veikto noguldîjumu atli-kums joprojâm palielinâjâs (par 56.3 milj. latu jeb 2.7%). Eiro nozîme Latvijas taut-saimniecîbâ pieauga, jo tas dominçja kreditçðanâ un eiro kurss attiecîbâ pret latu bijanemainîgs (rezidentu finanðu iestâþu un nefinanðu sabiedrîbu, kâ arî mâjsaimniecîbulatos un eiro veikto noguldîjumu atlikuma pârmaiòas sk. 5. att.). Latos veikto noguldî-jumu atlikums 2007. gada beigâs veidoja 53.2% no rezidentu ne-MFI noguldîjumuatlikuma, bet 2008. gada beigâs ðis îpatsvars samazinâjâs lîdz 49.3%, savukârt ASVdolâros veikto noguldîjumu atlikums saruka no 7.7% lîdz 5.0%. Eiro daïa noguldîjumuatlikumâ pieauga no 38.3% 2007. gadâ lîdz 45.1% 2008. gadâ.

Pakâpeniskais termiònoguldîjumu procentu likmju pieaugums noteica to, ka rezidentufinanðu iestâþu, nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu noguldîjumu struktûrâ sa-mazinâjâs noguldîjumu uz nakti îpatsvars (2007. gada beigâs – 54.4%; 2008. gadabeigâs – 45.6%), atbilstoði palielinoties termiònoguldîjumu daïai. Mâjsaimniecîbu no-guldîjumu atlikuma îpatsvars nedaudz saruka, veidojot 58.1% (2007. gada beigâs –59.0%) no visiem noguldîjumiem, arî ðo noguldîjumu atlikuma gada samazinâjumatemps (–5.3%) bija straujâks nekâ finanðu iestâþu un nefinanðu sabiedrîbu noguldîjumuatlikuma gada samazinâjuma temps (–1.9%). Mâjsaimniecîbu noguldîjumu atlikumaîpatsvars termiònoguldîjumos bija 67.9% (2007. gadâ – 71.7%) un noguldîjumos uznakti – 46.4% (2007. gadâ – 48.3%).

Nedaudz mazâks nekâ kopçjâ naudas piedâvâjuma sarukums bija pçc Latvijas Bankas me-todoloìijas aprçíinâtâ naudas râdîtâja M2X kritums (–3.9%; 2007. gadâ kâpums – 12.6%).

Naudas râdîtâju attîstîbas tendences ietekmçja kapitâla ieplûdes apsîkums un centrâlâsbankas veiktâs ârvalstu valûtas intervences, ko atspoguïoja tîro ârçjo aktîvu pârmaiòas.MFI (izòemot Latvijas Banku) tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjs gada laikâ pieaugapar 31.9%, sasniedzot 5 914.6 milj. latu, bet Latvijas Bankas atbilstoðais râdîtâjs sa-mazinâjâs par 16.0% (2008. gada beigâs – 2 332.3 milj. latu). Tâdçjâdi tîro ârçjo aktîvunegatîvâ pozîcija palielinâjâs daudz lçnâk nekâ 2007. gadâ, kad tâs apjoms pieauga1.7 reizes. Piesardzîgâka bija nerezidentu banku (galvenokârt mâtesbanku) rîcîba, pie-ðíirot resursus kreditçðanai iekðzemç. MFI (izòemot Latvijas Banku) ârzemju saistîbas2008. gadâ pieauga par 439.2 milj. latu jeb 3.4% (2007. gadâ – par 4.1 mljrd. latu),t.sk. saistîbâm pret ârvalstu MFI palielinoties par 1 401.3 milj. latu jeb 17.7% (t.sk.pret saistîtajâm un radniecîgajâm MFI – par 1 441.6 milj. latu jeb 25.0%), bet nerezi-dentu ne-MFI noguldîjumiem samazinoties par 1 049.7 milj. latu jeb 23.3%. Bankuârzemju aktîvi 2008. gadâ saruka par 548.9 milj. latu, prasîbâm pret ârvalstu MFIsamazinoties par 776.3 milj. latu, bet prasîbâm pret nerezidentu ne-MFI pieaugot par181.5 milj. latu (t.sk. izsniegto kredîtu atlikumam – par 157.3 milj. latu). TâdçjâdiMFI (izòemot Latvijas Banku) tîro ârçjo aktîvu negatîvais râdîtâjs 2008. gada beigâsbija par 988.1 milj. latu lielâks nekâ 2007. gada beigâs (2007. gada beigâs – par2.2 mljrd. latu lielâks nekâ 2006. gada beigâs).

Rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm izsniegto kre-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

23dîtu atlikuma mçneða pieaugums 2008. gada janvârî–oktobrî pakâpeniski samazinâjâsun novembrî un decembrî kïuva negatîvs. Kreditçðanas palçninâðanos noteica gan kre-dîtu pieprasîjuma kritums, gan banku politika, pasaules finanðu krîzes ietekmç ierobe-þojot kredîtu izsniegðanu. Kopumâ rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâmun mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikums 2008. gadâ palielinâjâs par 1.5 mljrd.latu jeb 11.7% (2007. gadâ – par 3.3 mljrd. latu jeb 34.2%). 1. pusgadâ kredîtu atlikumagada pieauguma temps samazinâjâs par 14.2 procentu punktiem (lîdz 20.0%), kredîtuatlikumam palielinoties par 1.1 mljrd. latu, savukârt 2. pusgadâ kâpums bija bûtiskimazâks. Iekðzemes kredîtu îpatsvars MFI (izòemot Latvijas Banku) kopsavilkuma bi-lances aktîvos 2008. gada beigâs palielinâjâs lîdz 63.6% (2007. gada beigâs – 60.7%).

Valsts konsolidçtajâ kopbudþetâ veidojâs deficîts, tomçr valdîbas ârçjâs aizòemðanâspieauguma dçï MFI neto prasîbu pret valdîbu negatîvais râdîtâjs palielinâjâs par282.6 milj. latu.

MFI privâtajam sektoram izsniegto kredîtu atlikuma dinamikâ iezîmçjâs nefinanðusabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikuma kâpuma tendence (pieaugums 2008. gadâ –1 050.4 milj. latu), bet mâjsaimniecîbâm un finanðu iestâdçm izsniegto kredîtu atlikumspalielinâjâs daudz mazâk (attiecîgi par 413.2 milj. latu un 63.0 milj. latu). Visiemsektoriem izsniegto kredîtu atlikuma pârmaiòu dinamika gada laikâ bûtiski mainîjâs:nefinanðu sabiedrîbâm izsniegto kredîtu atlikums 1. pusgadâ pieauga par 635.0 milj.latu, 2. pusgadâ – par 415.4 milj. latu, gada kâpuma tempam sarûkot no 36.3% 2007. ga-dâ lîdz 16.9% 2008. gadâ. Arî mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikums straujâkpieauga 1. pusgadâ (par 305.1 milj. latu; kâpums 2. pusgadâ – tikai 108.1 milj. latu).Tâdçjâdi arî kredîtu atlikuma gada pieauguma tempa kritums mâjsaimniecîbu sektorâbija straujâks – no 39.2% 2007. gadâ lîdz 6.9% 2008. gadâ. Savukârt finanðu iestâdçmizsniegto kredîtu atlikuma pieaugumam 1. pusgadâ sekoja tâ samazinâjums 2. pusgadâ(rezidentu finanðu iestâdçm un nefinanðu sabiedrîbâm, kâ arî mâjsaimniecîbâm latosun eiro izsniegto kredîtu atlikuma pârmaiòas sk. 6. att.).

Mâjsaimniecîbu kreditçðanas apsîkumu galvenokârt noteica mâjsaimniecîbâm mâjokïaiegâdei izsniegto kredîtu atlikuma gada pieauguma tempa samazinâðanâs no 44.5%lîdz 7.3% (galveno kredîtu veidu atlikuma pârmaiòas sk. 7. att.). Mâjokïa iegâdei iz-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

24 sniegto kredîtu atlikums decembra beigâs bija 5.1 mljrd. latu jeb 78.9% no visu mâj-saimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikuma (2007. gada beigâs – 78.7%). Saruka arî kredîtapatçriòa preèu iegâdei atlikuma gada kâpuma temps (no 42.2% 2007. gadâ lîdz 8.6%2008. gadâ), bet tâ daïa mâjsaimniecîbâm izsniegto kredîtu atlikumâ pieauga par0.4 procentu punktiem (lîdz 12.4%). Mâjokïu iegâdes kreditçðanas palçninâðanâs no-teica arî kopçjo hipotçku kredîta atlikuma gada pieauguma tempa samazinâðanos no38.6% 2007. gadâ lîdz 12.6% 2008. gadâ, ðâ kredîtu veida atlikumam gada beigâsveidojot 56.9% no kopçjâ kredîtu atlikuma (2007. gadâ – 56.4%). Saglabâjâs nozîmî-gâko uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu veidu atlikuma pieauguma tendence: komerc-kredîta atlikums gada laikâ palielinâjâs par 13.1% un industriâlâ kredîta atlikums –par 7.9%, gada beigâs veidojot attiecîgi 18.6% un 12.8% no kopçjâ kredîtu atlikuma(2007. gadâ – attiecîgi 18.4% un 13.2%).

Mâjokïu kreditçðanas apsîkums bûtiski ietekmçja situâciju nekustamâ îpaðuma tirgû.Nekustamâ îpaðuma cenas 2008. gadâ joprojâm samazinâjâs, un to krituma temps 2. pus-gadâ paâtrinâjâs. 2008. gadâ sçrijveida dzîvokïa vidçjâ cena Rîgâ samazinâjâs aptuvenipar 37% (kritums 2007. gadâ – aptuveni 7%; SIA "Latio" dati). Sçrijveida dzîvokïucenu un nekustamâ îpaðuma pieprasîjuma sarukuma dçï nozîmîgi samazinâjâs jaunoprojektu vidçjâs cenas, un atseviðíos projektos ar sliktu bûvdarbu kvalitâti tâs gandrîzsasniedza sçrijveida dzîvokïu cenas. Zemais nekustamâ îpaðuma pieprasîjums veicinâjaarî îres cenu kritumu, arvien lielâkai nekustamâ îpaðuma attîstîtâju un dzîvokïu îpað-nieku daïai piedâvâjot to îpaðumâ esoðâs dzîvojamâs telpas îrei, nevis pârdoðanai. Lî-dzîga situâcija bija arî komerciâlâ nekustamâ îpaðuma îres tirgû: îres cenas samazinâjâsgandrîz visiem îpaðuma veidiem, t.sk. 2. pusgadâ – arî tirdzniecîbas platîbu îres cenas.

Uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu atlikuma pieaugumâ dominçja operâcijas ar ne-kustamo îpaðumu, apstrâdes rûpniecîba, bûvniecîba, transports un uzglabâðana, infor-mâcijas un komunikâcijas pakalpojumi, kâ arî finanðu un apdroðinâðanas darbîbas.2008. gada beigâs uzòçmçjdarbîbai izsniegto kredîtu atlikums visvairâk palielinâjâsoperâcijâs ar nekustamo îpaðumu (par 30.0%), apstrâdes rûpniecîbâ (par 14.0%), finanðuun apdroðinâðanas darbîbâs (par 12.3%) un tirdzniecîbâ (par 12.0%). Apstrâdes rûp-niecîbas nozaru dalîjumâ kredîtu atlikums gada beigâs visvairâk palielinâjâs pârtikasproduktu un dzçrienu raþoðanâ (par 22.6%), koksnes, koka un koría izstrâdâjumuraþoðanâ (par 16.9%) un metâlu un gatavo metâlizstrâdâjumu raþoðanâ (par 15.5%).

Straujais latu procentu likmju pieaugums samazinâja latos izsniegto kredîtu pieprasî-jumu. Saglabâjoties bûtiski zemâkâm, tomçr augoðâm eiro procentu likmçm, palielinâjâsfinanðu iestâdçm, nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm eiro un citâs ârvalstuvalûtâs izsniegto kredîtu atlikums. 2008. gadâ rezidentu finanðu iestâdçm, nefinanðusabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos izsniegto kredîtu atlikums samazinâjâs par75.7 milj. latu jeb 4.2%, bet eiro izsniegto kredîtu atlikums pieauga par 1.5 mljrd. latujeb 14.1%. Savukârt pârçjâs ârvalstu valûtâs izsniegto kredîtu atlikums (ASV dolârosizsniegtie kredîti – vairâk nekâ 75%) 2008. gadâ pieauga par 74.3 milj. latu jeb 19.3%.Tâdçjâdi rezidentu ne-MFI latos izsniegto kredîtu îpatsvars gada laikâ samazinâjâspar 2.1 procentu punktu (2008. gada beigâs – 11.6%), eiro izsniegto kredîtu îpatsvarspalielinâjâs par 1.8 procentu punktiem (lîdz 85.2%), bet ASV dolâros izsniegto kredîtuîpatsvars nemainîjâs (2.4%).

KREDÎTU UN NOGULDÎJUMU PROCENTU LIKMES

Rezidentu nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos izsniegto kredîtu un notâm latos piesaistîto noguldîjumu procentu likmes 2008. gadâ bija samçrâ svârstîgas,tomçr kopumâ augstâkas nekâ 2007. gadâ. Latos izsniegto kredîtu un piesaistîto no-guldîjumu procentu likmju kâpums bija vçrojams 1. un 4. ceturksnî galvenokârt saistîbâar norisçm latu naudas tirgû. Arî eiro izsniegto kredîtu un piesaistîto noguldîjumu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

25procentu likmes 2008. gadâ kopumâ bija mazliet augstâkas nekâ 2007. gadâ, tomçrdaudz zemâkas nekâ latos izsniegto kredîtu procentu likmes. Tâdçjâdi eiro kïuva parnozîmîgâko kreditçðanas un noguldîjumu piesaistes valûtu. Eiro procentu likmes mai-nîjâs atbilstoði eiro naudas tirgus indeksiem, lîdz pat gada pçdçjiem mçneðiem lçni unpakâpeniski pieaugot, bet pçc tam samazinoties (latos un eiro izsniegto kredîtu procentulikmju dinamiku sk. 8. att.). Savukârt ASV dolâros izsniegto kredîtu un piesaistîtonoguldîjumu procentu likmes saruka.

Banku pievienotâs procentu likmes latos izsniegtajiem kredîtiem tâpat kâ 2007. gadâsvârstîjâs: latu naudas tirgus indeksu pieauguma periodos bankas piedâvâja nefinanðusabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm kredîtu procentu likmes mazâku uzcenojumu. Tâ-dçjâdi nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos izsniegto kredîtu procentulikmju svârstîbas bija mçrenâkas nekâ latu naudas tirgus procentu likmju svârstîbas.Eiro izsniegtajiem kredîtiem pievienotâs procentu likmes 2. pusgadâ pieauga, galve-nokârt palielinoties klientu kredîtriskam, bankâm kïûstot piesardzîgâkâm un sakarâ ardaudz ierobeþotâku finanðu resursu pieejamîbu.

Rezidentu mâjsaimniecîbâm latos no jauna izsniegto kredîtu vidçjâ svçrtâ procentulikme gandrîz nemainîjâs (17.3% 2007. gada decembrî un 17.5% 2008. gada decembrî).Savukârt nefinanðu sabiedrîbâm latos no jauna izsniegto aizdevumu vidçjâ svçrtâ pro-centu likme palielinâjâs no 9.7% 2007. gada decembrî lîdz 13.4% 2008. gada decembrî.Ârvalstu valûtâ no jauna izsniegto kredîtu vidçjâ svçrtâ procentu likme aizdevumiemmâjsaimniecîbâm pieauga par 0.7 procentu punktiem (lîdz 7.5%), bet aizdevumiemnefinanðu sabiedrîbâm samazinâjâs par 0.5 procentu punktiem (lîdz 6.7%).

No jauna izsniegto kredîtu apjomâ pakâpeniski palielinâjâs to kredîtu îpatsvars, kuritika izsniegti ar mainîgo procentu likmi un ar procentu likmes darbîbas sâkotnçjoperiodu lîdz 1 gadam (2007. gada decembrî – 78.2%; 2008. gada decembrî – 84.8%).Savukârt to kredîtu îpatsvars, kuri tika izsniegti ar procentu likmes darbîbas sâkotnçjoperiodu no 1 gada lîdz 5 gadiem, nedaudz samazinâjâs (2007. gada decembrî – 15.3%;2008. gada decembrî – 12.3%). Nefinanðu sabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm latos iz-sniegto kredîtu procentu likmes bija augstâkas nekâ ârvalstu valûtâ izsniegto kredîtuprocentu likmes, tâpçc ârvalstu valûtâs izsniegto kredîtu îpatsvars no jauna izsniegtokredîtu kopçjâ apjomâ bija nozîmîgs (2007. gada decembrî – 92.2%; 2008. gada de-cembrî – 92.9%).

No rezidentu mâjsaimniecîbâm latos piesaistîto termiònoguldîjumu procentu likmespieauga no 8.7% 2007. gada decembrî lîdz 9.5% 2008. gada decembrî, savukârt norezidentu nefinanðu sabiedrîbâm latos piesaistîto termiònoguldîjumu procentu likmes –attiecîgi no 7.3% lîdz 9.8%. Ârvalstu valûtâ piesaistîto termiònoguldîjumu vidçjâ svçrtâprocentu likme samazinâjâs mâjsaimniecîbu noguldîjumiem par 0.9 procentu punktiem(lîdz 3.6%), savukârt nefinanðu sabiedrîbu noguldîjumiem – par 1.1 procentu punktu(lîdz 3.0%; latos un eiro piesaistîto noguldîjumu procentu likmju dinamiku sk. 9. att.).

Lielâkâ daïa (vidçji 98.5%) rezidentu nefinanðu sabiedrîbu un mâjsaimniecîbu no jauna

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

26

piesaistîto termiònoguldîjumu bija noguldîjumi ar termiòu lîdz 1 gadam. No nefinanðusabiedrîbâm un mâjsaimniecîbâm piesaistîtajos noguldîjumos latos piesaistîto nogul-dîjumu îpatsvars kopçjâ apjomâ samazinâjâs (2007. gada decembrî – 37.2%; 2008. gadadecembrî – 30.5%).

Lîdz ar inflâcijas kritumu latos izsniegto kredîtu reâlâs procentu likmes pieauga unkïuva pozitîvas (2008. gada decembrî – 5.4%). Arî latos piesaistîto termiònoguldîjumureâlo procentu likmju negatîvais lîmenis 2008. gada decembrî samazinâjâs lîdz –0.8%.

STARPBANKU TIRGUS

Pçc Latvijas naudas tirgus satricinâjuma 2007. gadâ latu naudas tirgus procentu likmes2008. gada pirmajos mçneðos pakâpeniski samazinâjâs. 3 mçneðu RIGIBOR kopumâkritâs no 10.53% 2007. gada beigâs lîdz 7.09% 2008. gada februâra beigâs, bet 6 mçneðuRIGIBOR – attiecîgi no 11.24% lîdz 8.27%. Ar 24. februâri Latvijas Banka samazinâjarezervju normu banku saistîbâm ar termiòu ilgâku par 2 gadiem, lai veicinâtu bankuvçlmi piesaistît resursus uz ilgâku termiòu un nodroðinâtu bankâm vairâk brîvu resursu.Pçc rezervju normas samazinâjuma bankâm izveidojâs latu likviditâtes pârpalikums,veicinot RIGIBOR ilgstoðu stabilizçðanos (lîdz septembra beigâm). 3 un 6 mçneðuRIGIBOR martâ–septembrî svârstîjâs attiecîgi ap 6.00% un 7.00%.

Septembra vidû viena no ASV ievçrojamâkâm investîciju bankâm Lehman BrothersHoldings Inc. paziòoja par bankrota procedûras uzsâkðanu, tâdçjâdi bûtiski saasinotpasaules finanðu tirgus spriedzi un vairojot banku savstarpçjo neuzticçðanos. Tâpçcdaudzâm bankâm un citiem finanðu tirgus dalîbniekiem tika apgrûtinâta aizòemðanâsstarpbanku tirgû. Kredîtresursu pieejamîbas mazinâðanâs veicinâja arî citu aktîvu cenustraujâku kritumu. Ðâdos apstâkïos sâkâs spekulâcijas, ka atseviðíâm Latvijas bankâmvarçtu bût grûtîbas pârfinansçt savus aizòçmumus no ârvalstu bankâm, kuri lielos ap-jomos bûtu jâatmaksâ 2009. gadâ. Tâpat saglabâjâs neskaidrîba par to, kâ Latvijasfinanðu tirgu varçtu ietekmçt pasaules un Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas palçni-nâðanâs. Ðo faktoru ietekmç valûtas tirgû izveidojâs liels ârvalstu valûtas pieprasîjumsun Latvijas Bankai nâcâs veikt valûtas intervences. Iepriekð straujas izaugsmes gadosLatvijas Bankas noteikto rezervju prasîbu palielinâjuma dçï bankas uzkrâja nozîmîgurezervju apjomu. Savukârt, palçninoties Latvijas tautsaimniecîbas izaugsmei un pie-augot pasaules finanðu tirgus spriedzei, Latvijas Banka aktîvi samazinâja banku rezervjunormu (procentos izteikto rezervju bâzes daïu, pçc kuras aprçíina obligâto rezervjuprasîbu apjomu), tâpçc bankâm atbrîvojâs liels finanðu resursu apjoms. Arî pçc minç-tajâm spekulâcijâm Latvijas banku sistçmâ 2008. gada beigâs joprojâm saglabâjâslatu resursu pârpalikums. Tas vairâkumam banku nodroðinâja samçrâ zemas latu naudastirgus procentu likmes darîjumiem ar îsu termiòu, tomçr 3 mçneðu RIGIBOR decembravidû sasniedza augstâko lîmeni, kopð indekss tiek aprçíinâts (14.60%). 2008. gadabeigâs 3 un 6 mçneðu RIGIBOR bija attiecîgi 10.86% un 12.10%, bet gada vidçjâsvçrtâ procentu likme – attiecîgi 7.98% un 8.91% (2007. gadâ – attiecîgi 8.67% un9.04%; Latvijas Bankas procentu likmes un RIGIBOR sk. 10. att.).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

27

Nenodroðinâto latu naudas tirgus darîjumu – darîjumu uz nakti – vidçjâs svçrtâs pro-centu likmes 2008. gadâ bija samçrâ stabilas. Ðâdu darîjumu gada vidçjâ procentulikme bija 4.1%, bet 2007. gadâ – vidçji 4.8%. Arî finanðu tirgus satricinâjuma apstâkïosstarpbanku tirgû latos veikto darîjumu apgrozîjums 2008. gadâ salîdzinâjumâ ar2007. gadu bija samçrâ stabils, darîjumiem ar termiòu lîdz 1 mçnesim samazinotiespar 12.7%, darîjumiem ar termiòu 1–3 mçneði pieaugot par 61.0%, bet darîjumiem artermiòu 3–12 mçneði – par 10.9%.

NAUDAS BÂZE

Rezervju normas vairâkkârtçja samazinâðana, samçrâ nedaudz augot banku piesaistîtonoguldîjumu atlikumam, noteica obligâto rezervju apjoma sarukumu banku norçíinukontos Latvijas Bankâ (sk. 11. att.). Tâdçjâdi kredîtiestâþu un citu finanðu institûcijunoguldîjumu apjoms Latvijas Bankâ gada laikâ samazinâjâs par 328.3 milj. latu jeb23.1% (2007. gadâ ðâdu noguldîjumu apjoms pieauga par 21.0%). Jau otro gadu pçckârtas samazinoties skaidrâs naudas pieprasîjumam, tâs daudzums apgrozîbâ sarukapar 31.4 milj. latu jeb 3.0% (2007. gadâ – par 2.3%). Tâdçjâdi centrâlâs bankas naudaspiedâvâjums jeb naudas bâze M0 2008. gadâ samazinâjâs par 14.6% un gada beigâsbija 2 111.5 milj. latu, bet skaidrâs naudas îpatsvars naudas bâzç pieauga lîdz 48.2%(2007. gada beigâs – 42.5%).

Naudas bâzes samazinâðanos noteica Latvijas Bankas tîro ârçjo aktîvu sarukums par443.7 milj. latu, Latvijas Bankai pârdodot ârvalstu valûtu (2008. gadâ kopumâ netopârdota ârvalstu valûta 784.8 milj. latu apjomâ). Ârvalstu valûtas pirkðana no LatvijasBankas bija saistîta galvenokârt ar lielo latu piedâvâjumu valûtas tirgû gada pçdçjostrijos mçneðos finanðu tirgus satricinâjuma apstâkïos. Savukârt ârvalstu valûtas aizplûdidaïçji kompensçja centrâlâs bankas ârzemju aktîvos izvietotie valdîbas ârvalstu valûtaslîdzekïi. 2008. gada beigâs Latvijas Bankas rezerves aktîvi sedza 3.7 mçneðu (2007. ga-da beigâs – 4.3 mçneðu) preèu importa apjomu, bet emitçtâs nacionâlâs valûtas se-gums (sk. 12. att.) ar Latvijas Bankas tîrajiem ârçjiem aktîviem bija 110.5% (2007. gadabeigâs – 112.3%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

28

Kopçjâs Latvijas Bankas tîro iekðçjo aktîvu pârmaiòas bija mazâkas (to negatîvaisrâdîtâjs saruka par 84.2 milj. latu), palielinoties iekðçjo kredîtu atlikumam. Iekðçjokredîtu atlikumâ strauji pieauga bankâm izsniegto kredîtu atlikums (par 632.4 milj.latu; kredîtu mçneða vidçjos atlikumus sk. 3. tabulâ), vienlaikus krasi (par 466.9 milj.latu) augot valdîbas noguldîjumu atlikumam Latvijas Bankâ.

VALÛTAS TIRGUS UN LATVIJAS ÂRÇJAIS PARÂDS

Pasaules valûtas tirgû 2008. gadâ bija vçrojama ASV dolâra kursa pieauguma tendenceattiecîbâ pret Lielbritânijas sterliòu mârciòu un eiro, bet attiecîbâ pret Japânas jenu tasbûtiski samazinâjâs. Valûtas kursu svârstîbas galvenokârt noteica pasaules ekonomiskâkrîze. Lielbritânijas banku sistçmas un mâjokïu tirgus problçmas veicinâja Lielbritânijassterliòu mârciòas kursa sarukumu attiecîbâ pret citâm nozîmîgâkajâm pasaules valûtâm.Vienotâs Eiropas valûtas pozîcijas valûtas tirgû pasliktinâjâs. ASV mâjokïu tirgus pro-blçmas un pozitîvâ Japânas ârçjâs tirdzniecîbas bilance veicinâja Japânas jenas kursakâpumu.

Eiro kurss attiecîbâ pret ASV dolâru 2008. gadâ saruka par 4.2% (no 1.4589 2007. ga-da beigâs lîdz 1.3971 2008. gada beigâs), augstâko lîmeni (1.6038) sasniedzot 15. jûlijâ,bet zemâko (1.2330) – 28. oktobrî. Lai gan bija vçrojama ASV tautsaimniecîbas attîs-tîbas tempa palçninâðanâs, ASV dolâra kursa kâpumu attiecîbâ pret daudzâm ci-tâm nozîmîgâkajâm pasaules valûtâm veicinâja kapitâla repatriâcija uz ASV. ASV dolârakurss attiecîbâ pret Japânas jenu samazinâjâs no 111.75 2007. gada beigâs lîdz90.64 2008. gada beigâs (kritums – 18.9%), augstâko lîmeni (112.20) sasniedzot 2. jan-vârî, bet zemâko (87.14) – 17. decembrî. Japânas jenas kursa straujo kâpumu 2. pusgadânoteica pieaugusî investoru interese saistîbâ ar procentu likmju kritumu citâs attîstîtâ-kajâs pasaules valstîs un lielais valûtas tirgus svârstîgums. Lielbritânijas sterliòu mârci-

2008 2007

Janvâris 7.7 0

Februâris 10.1 16.9

Marts 0 6.1

Aprîlis 0 89.1

Maijs 0 81.3

Jûnijs 0 3.6

Jûlijs 0 0

Augusts 0 36.4

Septembris 0.5 66.8

Oktobris 132.9 31.7

Novembris 379.2 13.7

Decembris 503.6 10.4

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

29òas kurss attiecîbâ pret ASV dolâru 2008. gadâ saruka par 26.4% (no 1.9850 2007. gadabeigâs lîdz 1.4593 2008. gada beigâs), augstâko lîmeni (2.0398) sasniedzot 14. martâ.

Iekðzemes valûtas tirgû ASV dolâra kurss attiecîbâ pret latu palielinâjâs no 0.47782007. gada beigâs lîdz 0.5064 2008. gada beigâs (kâpums – 6.0%). Augstâkais ASVdolâra kurss (0.5755) bija 28. oktobrî, bet zemâkais (0.4354) – 22. aprîlî. Gada laikâeiro kurss attiecîbâ pret latu svârstîjâs Latvija Bankas noteiktâ valûtas koridora robeþâs.Eiro kurss visaugstâkais bija, atrodoties pie Latvijas Bankas noteiktâ valûtas koridoraaugðçjâs robeþas (0.7098; oktobrî–decembrî), bet viszemâkais, atrodoties pie LatvijasBankas noteiktâ valûtas koridora apakðçjâs robeþas (0.6958; februârî un martâ; nozî-mîgâko Latvijas Bankas noteikto valûtas kursu dinamiku sk. 13. att. un 5. pielikumâ).

2008. gadâ nedaudz mainîjâs ârçjâ parâda instrumentu struktûra – samazinoties cituieguldîjumu îpatsvaram (no 89.1% lîdz 88.0%), pieauga pârçjo parâda instrumentuîpatsvars. 2008. gada beigâs parâdu radoðâs tieðâs investîcijas veidoja 8.4%, parâdavçrtspapîri – 3.5%, nauda un noguldîjumi – 14.5% un aizòçmumi – 68.9% no ârçjâparâda. Ilgtermiòa parâds 2008. gada beigâs bija 13.8 mljrd. latu un îstermiòa parâds –7.0 mljrd. latu.

MFI (izòemot Latvijas Banku) ârçjais parâds 2008. gada beigâs bija 13.0 mljrd. latu.Banku ârçjo saistîbu termiòstruktûrâ 2008. gadâ bûtiski pieauga piesaistîto ilgtermiòafinanðu resursu apjoms, sasniedzot 7.7 mljrd. latu jeb 58.9% no banku ârçjâ parâda(2007. gada beigâs – 46.3%). Mâtessabiedrîbu aizdevumu apjoms palielinâjâs lîdz7.2 mljrd. latu (2007. gada beigâs – 5.8 mljrd. latu), bet kreditoru struktûrâ to îpatsvarspieauga lîdz 55.4% (2007. gada beigâs – 45.3%). Naudas un noguldîjumu apjoms2008. gadâ samazinâjâs par 1.3 mljrd. latu, un to îpatsvars banku saistîbâs saruka lîdz21.2% (2007. gadâ – 31.7%). Banku tîrais ârçjais parâds 2008. gada beigâs bija8.3 mljrd. latu (2007. gadâ – 7.4 mljrd. latu).

Citu sektoru ârçjais parâds 2008. gada beigâs bija 4.3 mljrd. latu (t.sk. ilgtermiòa sais-tîbas – 3.0 mljrd. latu). Ârçjâs saistîbas 2008. gadâ pieauga par 8.1%. To struktûrâpalielinâjâs aizòçmumu (lîdz 79.7%; 2007. gada beigâs – 74.8%) un samazinâjâs tirdz-niecîbas kredîtu (lîdz 16.5%; 2007. gada beigâs – 22.0%) îpatsvars. Pakâpeniski pa-lielinâjâs arî citu sektoru un banku parâdsaistîbas pret tieðajiem investoriem un tieðoinvestîciju uzòçmumiem. 2008. gada beigâs to apjoms sasniedza 1.8 mljrd. latu.

Saskaòâ ar Valsts kases oficiâlâ pârskata datiem centrâlâs valdîbas ârçjais parâds2008. gadâ palielinâjâs par 625.3 milj. latu un gada beigâs bija 1 260.4 milj. latu (7.8%no IKP). 2008. gadâ valdîba piesaistîja ârvalstu finanðu resursus 800.9 milj. latu apjomâ(t.sk. eiroobligâciju emisija 400 milj. eiro apjomâ un SVF aizdevums 535.3 milj. SDRapjomâ). Ârvalstu aizòçmumu apkalpoðanai tika izlietots 201.7 milj. latu (t.sk.172.7 milj. latu – pamatsummu samaksai; no tâ 200.0 milj. eiro – 1998. gadâ emitçtoeiroobligâciju dzçðanai), kas ir lîdzvçrtîgi 3.0% no preèu un pakalpojumu eksportagada apjoma. 2008. gadâ mainîjâs valdîbas ârçjâ parâda valûtu struktûra – saistîbuîpatsvars eiro un ASV dolâros samazinâjâs attiecîgi lîdz 65.6% un 1.9% (2007. gadâ –95.9% un 4.0%), bet saistîbu îpatsvars SDR sasniedza 32.5%.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

30 VÇRTSPAPÎRU TIRGUS

2008. gadâ notika pârmaiòas valsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru sâkotnçjâ tirgû.Lai gan iepriekðçjos gados pieprasîjums pârsniedza piedâvâto apjomu, 2008. gadâinvestori bija piesardzîgâki attiecîbâ pret Baltijas valstu vçrtspapîriem. 2008. gada5. martâ Latvija starptautiskajos tirgos emitçja 10 gadu eiroobligâcijas 400 milj. eiroapjomâ. Kupona likme tika noteikta 5.5%, bet ienesîguma likme – 5.53% (par 163 bâzespunktiem augstâka nekâ attiecîgâ Vâcijas valdîbas obligâciju peïòas likme un par120 bâzes punktiem augstâka par eiro valûtas mijmaiòas darîjumu procentu likmi).Sâkotnçjâ tirgû institûciju dalîjumâ 89% pircçju bija bankas, bet ìeogrâfiskajâ dalîjumâ65% bija Vâcijas investoru.

Otrais pârmaiòu periods bija septembrî–decembrî pçc ASV investîciju bankas LehmanBrothers Holdings Inc. bankrota. Tas radîja strauju cenu kritumu akciju tirgos, naudastirgus procentu likmju kâpumu un finanðu sistçmas nestabilitâti. Tâpçc vairâku valstuvaldîbâm bija jânacionalizç atseviðías bankas un tajâs jâiegulda valsts budþeta lîdzekïi.Atbalstu banku sektoram sniedza arî Latvijas valdîba. Tâpçc Valsts kase palielinâjavalsts iekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîru sâkotnçjo emisiju apjomu un izsoïu bieþumu.Lai spçtu operatîvi piesaistît lîdzekïus, Valsts kase organizçja vairâkas valdîbas vçrtspa-pîru tieðâs pârdoðanas un daþâs izsolçs emitçja eiro denominçtus valdîbas vçrtspapîrus.

Tâ kâ bankas îpaði rûpçjâs par likviditâti, tâs joprojâm piedâvâja klientiem latos pie-saistîtus termiònoguldîjumus ar samçrâ augstâm procentu likmçm. Tâpçc bija nerentablipirkt valdîbas vçrtspapîrus ar zemâm procentu likmçm. Lielâs nenoteiktîbas dçï inves-torus mazâk interesçja ilgâka termiòa vçrtspapîri, tomçr saglabâjâs pozitîva bankuattieksme pret valdîbas îsâka termiòa vçrtspapîriem, kurus varçja izmantot kâ íîludarîjumos ar Latvijas Banku.

2008. gadâ Valsts kase izsolçs, t.sk. tieðajâs un ârkârtas izsolçs, piedâvâja latos deno-minçtus parâda vçrtspapîrus 1 367.7 milj. latu apjomâ. Pieprasîjums bija 889.4 milj.latu, bet pârdotais apjoms – 692.0 milj. latu. Salîdzinâjumâ ar 2007. gadu piedâvâjumspieauga 8.3 reizes un pârdotais apjoms – 10.8 reizes. Izsoïu dalîbnieki galvenokârtpieprasîja valdîbas îstermiòa vçrtspapîrus (to pârdotais apjoms – 97.7% no kopçjâpârdotâ apjoma).

Latos denominçto valdîbas vçrtspapîru apjoms apgrozîbâ palielinâjâs 2.7 reizes (lîdz1 045.8 milj. latu), un notika nozîmîgas latos denominçto valdîbas vçrtspapîru îpaðniekustruktûras pârmaiòas. Latvijas banku îpatsvars pieauga no 43.4% lîdz 77.2%, pârçjorezidentu îpatsvars samazinâjâs no 31.7% lîdz 21.0%, bet nerezidentu îpatsvars – no24.9% lîdz 1.7%. Pârmaiòas ietekmçja tas, ka bankâm bija nepiecieðama valdîbas vçrts-papîru íîla, lai varçtu saòemt kredîtus Latvijas Bankâ, bet nerezidenti vçlçjâs atbrîvotiesno attîstîbas valstu valdîbas vçrtspapîriem.

LCD 2008. gadâ reìistrçto un izplatîto korporatîvo parâda vçrtspapîru atlikums sama-zinâjâs par 1.9% (lîdz 156.1 milj. latu). Latos denominçto LCD reìistrçto un izplatîtokorporatîvo parâda vçrtspapîru atlikums saruka par 41.7% (lîdz 30.6 milj. latu), jojaunu latos denominçtu emisiju nebija, bet tika dzçstas seðas emisijas, un lielâkâ bijaVAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" 1 gada parâdzîmju emisija 10 milj. latuapjomâ. Latos denominçtie privâto emitentu parâda vçrtspapîri netika emitçti sakarâar inflâcijas pieaugumu. Eiro denominçto LCD reìistrçto un izplatîto korporatîvo parâdavçrtspapîru atlikums palielinâjâs par 6.8% (lîdz 101.2 milj. latu). Lielâkâ jaunâ emisijabija VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" 3 gadu íîlu zîmju emisija.

Latvijas valdîbas iekðçjâ aizòçmuma obligâciju (ar dzçðanas termiòu 2018. gada au-gustâ) pirkðanas peïòas likme NASDAQ OMX Riga 2007. gada beigâs bija 5.01%,pieaugot lîdz 10.50% 2008. gada beigâs. Valdîbas vçrtspapîru, kuriem lîdz dzçðanaibija atlicis mazâk par vienu mçnesi, pirkðanas peïòas likme 2007. gada beigâs bija

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

318.25%, bet 2008. gada beigâs – 10.10%. Lîdzîgi kâ sâkotnçjâ tirgû gada pçdçjos mçneðosienesîguma lîkne bija lçzenâka nekâ parasti, norâdot, ka inflâcija ir augsta un nâkotnçtâ varçtu samazinâties. VAS "Latvijas Hipotçku un zemes banka" obligâcijâm (ar dzç-ðanas termiòu 2013. gadâ; ilgâkâ termiòa korporatîvais latos denominçtais parâda vçrts-papîrs birþâ) pirkðanas peïòas likme 2007. gada beigâs bija 6.10%, bet 2008. gadabeigâs tâ palielinâjâs lîdz 9.75%.

Ilgâka termiòa parâda vçrtspapîru likviditâte bija zema Latvijas valsts kredîtreitingasamazinâjuma un reitinga negatîvâs nâkotnes prognozes dçï.

Latvijas valdîbas eiroobligâciju (ar dzçðanas termiòu 2014. gadâ) pirkðanas peïòaslikme 2007. gada beigâs bija 4.77%, bet 2008. gada beigâs tâ pieauga lîdz 8.82%.Pirkðanas peïòas likmju starpîba ar attiecîgâ termiòa Vâcijas valdîbas obligâcijâm palie-linâjâs no 56 bâzes punktiem lîdz 649 bâzes punktiem. Latvijas valdîbas jaunâs 10 ga-du obligâcijas sâka kotçt 3. martâ, un to pirkðanas peïòas likme bija 5.60%, bet gadabeigâs – 9.86%; pirkðanas peïòas likmju starpîba ar attiecîgâ termiòa Vâcijas valdîbasobligâcijâm palielinâjâs no 268 bâzes punktiem lîdz 694 bâzes punktiem. Procentulikmju starpîba pieauga, attîstîto valstu valdîbas vçrtspapîru procentu likmçm samazi-noties, jo globâlâ finanðu satricinâjuma apstâkïos tâs bija droðâks un pieprasîtâks iegul-dîjums, bet attîstîbas valstu valdîbas vçrtspapîru procentu likmes palielinâjâs, augot tokredîtriskam.

NASDAQ OMX Riga parâda vçrtspapîru apgrozîjums 2008. gadâ bija 26.9 milj. latu(par 14.1% mazâks nekâ 2007. gadâ), lai gan bija daudz aktîvâks sâkotnçjais tirgus.2008. gadâ lielâkais bija valdîbas vçrtspapîru apgrozîjums – 25.8 milj. latu. Atseviðíuemisiju dalîjumâ lielâkais bija valdîbas 10 gadu obligâciju (ar dzçðanas termiòu2013. gadâ) apgrozîjums – 8.5 milj. latu.

2008. gadâ akciju apgrozîjums NASDAQ OMX Riga bija 20.0 milj. latu (3.6 reizesmazâk nekâ 2007. gadâ). Jebkura 2008. gada mçneða apgrozîjums bija mazâks nekâjebkura 2007. gada mçneða apgrozîjums. 2008. gadâ Latvijâ Oficiâlâ saraksta akcijasveidoja 84.0% no kopçjâ apgrozîjuma (2007. gadâ – 79.6%).

NASDAQ OMX Riga indekss OMXR 2008. gadâ samazinâjâs par 54.4%, bet indekssOMXBGI – par 63.0%. 2008. gada beigâs kapitalizâcija NASDAQ OMX Riga bija819.8 milj. latu (par 44.4% mazâk nekâ 2007. gadâ).

Tâpat kâ 2007. gadâ birþâ vislielâkais bija AS "Latvijas kuìniecîba" akciju apgrozî-jums – 8.6 milj. latu (2007. gadâ – 20.6 milj. latu), bet otrs lielâkais bija AS "Grindeks"akciju apgrozîjums (3.8 milj. latu). AS "Latvijas kuìniecîba" mazâk ietekmçja iekðze-mes pieprasîjuma samazinâjums, bet farmâcijas sabiedrîbas Latvijâ ir nedaudzâs augstotehnoloìiju sabiedrîbas.

Atseviðíu NASDAQ OMX Riga kotçto sabiedrîbu finanðu rezultâti bija slikti, un tasatbilda makroekonomiskajiem datiem, jo turpinâja samazinâties sabiedrîbu peïòa. Tikaidaïa sabiedrîbu spçja pârorientçties uz eksporta pieaugumu, veiksmîgi samazinât iz-maksas un optimizçt raþoðanu.

2008. gada beigâs NASDAQ OMX Riga tâpat kâ 2007. gada beigâs kotçja 42 sabiedrîbuakcijas, t.sk. Baltijas Oficiâlajâ sarakstâ – piecu sabiedrîbu akcijas (par vienas sabied-rîbas akcijâm mazâk) un Baltijas Otrajâ sarakstâ – 37 sabiedrîbu akcijas (par vienassabiedrîbas akcijâm vairâk).

CENT RÅ LÅ S BANKAS DARBÈBACENT RÅ LÅ S BANKAS DARBÈBA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

34 LATVIJAS BANKA EIROPAS CENTRÂLO BANKU SISTÇMÂ UN EIROPASSAVIENÎBAS INSTITÛCIJÂS

Latvijas Banka tâpat kâ pârçjo ES valstu centrâlâs bankas turpinâja darboties ECBS.Latvijas Banka savâ darbîbâ ievçro ECB normatîvos aktus un norâdîjumus atbilstoðiEiropas Kopienas dibinâðanas lîgumam un ECBS un ECB Statûtiem. Latvijas Bankasgalvenais mçríis ir saglabât cenu stabilitâti valstî. Saskaòâ ar likumu "Par LatvijasBanku" tâs svarîgâkie uzdevumi ir ðâdi:– noteikt un îstenot monetâro politiku;– pârvaldît ârvalstu valûtas un zelta rezerves;– emitçt nacionâlo valûtu – banknotes un monçtas;– organizçt un nodroðinât starpbanku maksâjumu sistçmas darbîbu un veicinât maksâ-jumu sistçmas raitu darbîbu Latvijâ;– apkopot un publicçt finanðu statistikas datus un Latvijas maksâjumu bilanci;– pârstâvçt Latviju ârvalstu centrâlajâs bankâs un starptautiskajâs finanðu institûcijâs;– darboties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìentam.

Latvijas Bankas prezidents piedalîjâs ECB Ìenerâlpadomes darbâ. ECB Ìenerâlpa-domes sçdçs atbilstoði ECBS un ECB Statûtiem tika apspriesti ziòojumi par ES valstumakroekonomisko situâciju, pârskati par VKM II funkcionçðanu, kâ arî izskatîti citijautâjumi saistîbâ ar visu ES valstu centrâlajâm bankâm. Maijâ ECB Ìenerâlpadomeapstiprinâja ECB Konverìences ziòojumu par Slovâkijas gatavîbu ieviest eiro.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja strâdât 12 ECBS komitejâs un Cilvçkresursu kon-ferencç (sk. 8. pielikumu), kâ arî vairâk nekâ 30 darba grupâs, risinot ar monetâropolitiku, banku uzraudzîbu, eiro banknotçm, statistiku, grâmatvedîbu, tirgus operâcijâm,maksâjumu sistçmâm, starptautiskajâm attiecîbâm saistîtus un citus jautâjumus.

Latvijas Bankas speciâlisti piedalîjâs arî vairâkâs ES Padomes un EK komitejâs undarba grupâs. Darbojoties EFK un tâs apakðkomitejâs, Latvijas Bankas pârstâvji regulâripiedalîjâs lçmumu pieòemðanâ ES tautsaimniecîbas un finanðu attîstîbas jautâjumos,sprieda par valstu gatavoðanos eiro ievieðanai, par attiecîbâm ar treðâm valstîm unstarptautisko finanðu institûciju politiku, kâ arî piedalîjâs priekðlikumu izstrâdç parekonomiskâs politikas stratçìiju un instrumentiem.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja darboties EK un Eurostat darba grupâs ar eiro mo-nçtâm, maksâjumu sistçmâm, tautsaimniecîbas prognozçðanu un statistiku saistîtajosjautâjumos.

Latvijas Banka saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtu prasîbâm nodroðinâja ECB 2007. gadapârskata, 2008. gada maija Konverìences ziòojuma 1.–4. nodaïas ("Ievads", "Analîzesstruktûra", "Ekonomiskâs konverìences stâvoklis" un "Kopsavilkums par valstîm"),2008. gada novembra izdevuma "Monetârâs politikas îstenoðana euro zonâ: Eurosistç-mas monetârâs politikas instrumentu un procedûru vispârçjâ dokumentâcija", kâ arîECB "Mçneða Biïetena" ceturkðòa versijas un tâ speciâlâ izdevuma "ECB 10 gadujubileja" tulkoðanu latvieðu valodâ (publiskoti interneta versijâ).

STRATÇÌISKÂ PLÂNOÐANA

2008. gadâ Latvijas Banka veica savus pamatuzdevumus un plânoja darbus, konsekventitiecoties sasniegt Latvijas Bankas stratçìiskos mçríus. Latvijas Bankas prioritâtes irðâdas:– cenu stabilitâte un finanðu sistçmas stabilitâtes veicinâðana. Latvijas Banka padziïinaekonomiskâs vides pçtîjumus, lai iegûto informâciju izmantotu monetâro lçmumu pie-òemðanai;– sagatavoðanâs Latvijas pilntiesîgai dalîbai EMS. Latvijas Banka sadarbîbâ ar valdîbu

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

35un citâm institûcijâm veicina Mâstrihtas kritçriju izpildi, kâ arî nodroðina finanðu sektoranorçíinu infrastruktûru, skaidrâs naudas maiòu, nepiecieðamos normatîvo aktu grozî-jumus un pilnvçrtîgu darbîbu ECBS;– sabiedrîbas izpratnes par Latvijas Bankas darbîbu, tâs pieòemtajiem lçmumiem unLatvijas tautsaimniecîbas attîstîbu padziïinâðana. Latvijas Bankai ir svarîgi sniegtskaidru un pilnîgu informâciju par Latvijas Bankas rîcîbu un tâs iemesliem;– Latvijas Bankas vadîbas procesu uzlaboðana. Latvijas Banka turpina vadîbas procesupilnveidi, òemot vçrâ labâko korporatîvâs vadîbas pieredzi;– Latvijas Bankas darbîbas efektivitâtes palielinâðana. Latvijas Banka sabalansç uz-devumu izpildes laiku, kvalitâti un resursu izmaksas atkarîbâ no to prioritâtes;– Latvijas Bankas kâ uz izglîtoðanos orientçtas organizâcijas (learning organisation)attîstîðana. Latvijas Bankai ir svarîgi, lai tajâ strâdâtu darbinieki ar pozitîvu attieksmipret darbu, kuri nemitîgi pilnveido savas spçjas nepiecieðamo rezultâtu sasniegðanai,savstarpçji sadarbojas un dalâs zinâðanâs ar kolçìiem;– personâla motivâcijas palielinâðana. Latvijas Banka vçlas piesaistît, nodarbinât unpaturçt augsti kvalificçtus un radoðus darbiniekus.

Latvijas Bankâ turpinâjâs vadîbas procesu pilnveide. Pirmo reizi Latvijas Bankas dar-bîba tika vçrtçta saskaòâ ar noteiktiem funkciju mçríu îstenoðanas râdîtâjiem. Vçrtçjottika izmantoti klientu un darbinieku aptauju rezultâti un daþâdu funkciju kvalitatîvieun kvantitatîvie mçrîjumi. Ievçrojot ðo mçrîjumu rezultâtus un lai nodroðinâtu lielâkudarbîbas efektivitâti, 2008. gadâ pilnveidoti vairâki procesi.

2008. gadâ îstenoti daudzi pasâkumi, kas veicinâja mçríu sasniegðanu, un tie plaðâkraksturoti nâkamajâs gada pârskata sadaïâs.

VALÛTAS MAIÒAS POLITIKA UN ÂRÇJÂS REZERVES

Latvija turpinâja dalîbu VKM II, lai kïûtu par pilntiesîgu EMS dalîbnieci un ieviestueiro. Saskaòâ ar Mâstrihtas kritçrijiem vismaz divus gadus pirms eiro ievieðanas latamjâbût piesaistîtam eiro un lata kurss attiecîbâ pret eiro drîkst svârstîties ne vairâk kâ±15% robeþâs attiecîbâ pret lata centrâlo piesaistes kursu eiro. Latvijas Banka vienpusçjinodroðinâja lata kursa attiecîbâ pret eiro svârstîbas ±1% robeþâs no centrâlâ piesaisteskursa. 2008. gadâ eiro kurss attiecîbâ pret latu svârstîjâs maksimâlajâs Latvijas Bankasnoteiktâ valûtas koridora robeþâs (1 EUR = Ls 0.6958/0.7098). No februâra vidus lîdzaprîïa vidum, kad lata kurss atradâs tuvu Latvijas Bankas noteiktâ valûtas koridoraapakðçjai robeþai, Latvijas Banka pirka eiro, savukârt no oktobra sâkuma lîdz decembravidum, kad lata kurss atradâs tuvu Latvijas Bankas noteiktâ valûtas koridora augðçjairobeþai, Latvijas Banka pârdeva eiro.

Latvijas Bankas ârçjâs rezerves, kas ietver zelta krâjumus, ârvalstu konvertçjamâsvalûtas un SDR, 2008. gada beigâs bija 2 597.9 milj. latu (2007. gada beigâs –2 786.9 milj. latu). Latvijas Banka ârçjo rezervju samazinâjumu, veicot valûtas inter-vences, daïçji kompensçja ar ienâkumiem no ârçjo rezervju ieguldîjumiem ârvalstufinanðu tirgos saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâtajâm vadlînijâm.

Latvijas Banka ârçjâs rezerves pârvalda saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes noteik-tajâm vadlînijâm. Neitrâlâ ârçjo valûtas rezervju portfeïa valûta ir eiro, un neitrâlâaktîvu struktûra ir 50% eiro, 40% ASV dolâru un 10% Japânas jenu aktîvu. LatvijasBanka ârçjâs rezerves iegulda droðos un likvîdos finanðu instrumentos, galvenokârteiro zonas valstu valdîbu un ASV valdîbas, to aìentûru un starptautisko organizâcijuemitçtajos parâda vçrtspapîros, kâ arî augstas kvalitâtes banku un komercsabiedrîbuemitçtajos parâda vçrtspapîros, ar aktîviem nodroðinâtos parâda vçrtspapîros un at-saucamâs obligâcijâs. Procentu riska indeksa (duration) regulçðanai tiek izmantoti birþâtirgotie procentu likmju nâkotnes lîgumi. Ienesîguma lîkòu maiòas stratçìiju îstenoðanai

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

36 procentu likmju tirgû tiek izmantoti procentu likmju mijmaiòas darîjumi, bet nepiecie-ðamâs ârçjo rezervju valûtu struktûras nodroðinâðanai – birþâ netirgotie valûtas maiòasnâkotnes lîgumi.

Latvijas Bankas zelta rezerves tika noguldîtas îstermiòa noguldîjumos ârvalstu centrâ-lajâs bankâs un kredîtiestâdçs ar augstu kredîtreitingu. Zelta rezervju pârvaldîðanâizmantoti arî birþâ netirgotie valûtas maiòas nâkotnes darîjumi un procentu likmjumijmaiòas darîjumi.

Latvijas Banka izmantoja èetru ârvalstu rezervju pârvaldîtâju pakalpojumus. Tie pâr-valdîja nelielu ârçjo rezervju daïu saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes noteiktajâmvadlînijâm.

Ârçjo rezervju pârvaldîðanâ liela uzmanîba tiek pievçrsta riska vadîbai un kontrolei.Katru darbadienu tiek pârbaudîta ârçjo rezervju portfeïu atbilstîba vadlînijâm unkontrolçts riska sadalîjums atbilstoði daþâdiem investîciju lçmumiem.

MONETÂRÂS POLITIKAS INSTRUMENTI

2008. gadâ iekðçjo un ârçjo faktoru ietekmç Latvijas Banka mîkstinâja stingras mone-târâs politikas noteiktos ietvarus. Latvijâ bija vçrojams nozîmîgs tautsaimniecîbas iz-augsmes tempa kritums, kas vienlaikus lejupvçrsti ietekmçja inflâciju. Palçninotieskreditçðanas kâpumam, mazinâjâs banku loma iekðzemes pieprasîjumâ, bet notikumipasaules finanðu tirgos sadârdzinâja kreditçðanu. Ârçjie faktori 2008. gadâ (îpaði 2. pus-gadâ) ievçrojami pasliktinâjâs, tâpçc Latvijas bankas vairs nevarçja tik brîvi kâ iepriekðaizòemties pasaules finanðu tirgos. Tâdçjâdi rezervju normas samazinâðana bankasnodroðinâja ar papildu finanðu resursiem, veicinot kreditçðanu un stabilizçjot taut-saimniecîbas attîstîbu. Gada pçdçjos mçneðos aktuâls kïuva jautâjums par Latvijasfinanðu sistçmas stabilitâti, kuras nodroðinâðanai bija vajadzîgi papildu resursi.

Banku obligâto rezervju prasîbas tika izmantotas kâ svarîgâkais monetârâs politikasinstruments. Ekonomikas pârkarðanas periodâ 2005. un 2006. gadâ Latvijas Bankapalielinâja rezervju normu un paplaðinâja banku rezervju bâzi. 2007. gadâ ðie râdîtâjinetika mainîti, bet 2008. gadâ, tautsaimniecîbas attîstîbas tempam krasi sarûkot, LatvijasBanka rezervju normu samazinâja. 2008. gada sâkumâ banku rezervju norma bija 8%,bet februârî, aprîlî, oktobrî, novembrî un decembrî (jaunâs rezervju normas spçkâ stâ-ðanâs mçnesis; sk. 10. pielikumu) tâ tika samazinâta un gada beigâs saistîbâm ar termiòulîdz 2 gadiem bija 5%, bet saistîbâm ar termiòu ilgâku par 2 gadiem – 3%. 2008. gadabeigâs banku obligâto rezervju prasîbu izpildei pakïauto banku sarakstâ bija 20 bankuun piecas ES valstu banku filiâles. Obligâto rezervju prasîbas latos 2007. gada beigâsbija 1 355.8 milj. latu, bet 2008. gada beigâs – 796.4 milj. latu.

2008. gadâ Latvijas Banka nemainîja refinansçðanas likmi (6.00%), bet mainîja no-guldîjumu iespçjas uz nakti un aizdevumu iespçjas uz nakti procentu likmi. Nogul-dîjumu iespçjas uz nakti procentu likme ar 24. februâri tika palielinâta no 2.00% lîdz3.00%. Gada sâkumâ aizdevumu iespçjas uz nakti procentu likme bija 7.50%, betkopð 9. decembra tâ tika saglabâta 7.50% apmçrâ tikai tad, ja aizdevumu attiecîgâbanka izmantojusi ne vairâk kâ piecas darbadienas iepriekðçjo 30 dienu laikâ, bet tikapaaugstinâta lîdz 15%, ja aizdevumu izmantoja 6–10 darbadienas iepriekðçjo 30 die-nu laikâ, un lîdz 30%, ja aizdevumu izmantoja vairâk nekâ 10 darbadienu. Òemot vçrâgada beigâs vçroto aktivitâtes kritumu starpbanku tirgû, ðo pârmaiòu mçríis bija motivçtbankas vairâk pievçrsties starpbanku darîjumiem, tâ veicinot starpbanku naudas tirgusaktivizçðanos.

ECB 2008. gadâ eiro bâzes likmi palielinâja vienu reizi (par 25 bâzes punktiem; lîdz4.25%) un tad sâka bâzes likmju pazeminâðanu (gada beigâs – 2.50%). Galvenâs ECB

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

37procentu likmes samazinâðanas nepiecieðamîbu noteica eiro zonas tautsaimniecîbasizaugsmes vâjinâðanâs, kas radîja lejupvçrstu spiedienu uz inflâciju.

2008. gadâ autonomo likviditâtes faktoru ietekme bija mazâka nekâ iepriekðçjos gados,t.sk. skaidrâs naudas apgrozîbâ dienas beigu vidçjais atlikums pat saruka (2008. gadâ –1 019.3 milj. latu jeb par 3.3% mazâk nekâ iepriekðçjâ gadâ). Banku obligâto rezervjuprasîbu vidçjais atlikums bija 1 299.1 milj. latu (par 8.1% lielâks nekâ iepriekðçjâ ga-dâ). Skaidrâs naudas apgrozîbâ atlikumu ietekmçja ekonomiskâs aktivitâtes samazinâ-ðanâs, bet obligâto rezervju prasîbu kâpumu izraisîja rezervju bâzes pieaugums (re-zervju bâzes vidçjais atlikums gada laikâ pieauga par 22.1%).

Valdîbas latos veiktâ noguldîjuma vidçjais atlikums Latvijas Bankâ 2008. gadâ vidçjibija 172.3 milj. latu jeb par 12.8% lielâks nekâ 2007. gadâ. Lai gan valdîbas latosveiktâ noguldîjuma vidçjais atlikums Latvijas Bankâ pieauga, budþeta ieòçmumi sais-tîbâ ar tautsaimniecîbas attîstîbas tempa kritumu nebija tik lieli kâ iepriekðçjos gados.Palielinâjâs arî valdîbas noguldîjuma mçneða atlikuma svârstîbas, ko vajadzçja absorbçtar augstâku noguldîjumu lîmeni. Valdîbas noguldîjuma atlikuma pieaugumu veicinâjavaldîbas eiroobligâciju emisija martâ, jo saòemtos eiro valdîba daïçji konvertçja cen-trâlajâ bankâ. 2008. gada beigâs Latvija saòçma SVF resursu rezerves vienoðanâs ietva-ros pieðíirtâ kredîta pirmo daïu, kas palielinâja valdîbas noguldîjuma atlikumu Latvi-jas Bankâ.

Latu likviditâti samazinâja latu pârdoðana Latvijas Bankai tagadnes darîjumos pareiro. Latvijas Banka 2008. gadâ neto nopirka latus par eiro 784.8 milj. latu apjomâ(2007. gadâ neto pârdeva latus par eiro 158.6 milj. latu apjomâ). Ðie darîjumi galveno-kârt atspoguïoja lielâku banku klientu latu piedâvâjumu valûtas tirgû. Lai arî gadapçdçjos mçneðos latus pret eiro neto izteiksmç vairâk mainîja rezidenti, gadâ kopumâlielâkos apjomos latu maiòu pret eiro veica nerezidenti.

2008. gadâ Latvijas Banka galvenajâs refinansçðanas operâcijâs piedâvâja 1.25 mljrd.latu (par 30.9% mazâk nekâ iepriekðçjâ gadâ). Lîdzîgâ tempâ samazinâjâs pieprasîjums(par 32.8%; lîdz 976.2 milj. latu) un izsniegtais apjoms (par 42.4%; lîdz 364.0 milj.latu). Galveno refinansçðanas operâciju dienas vidçjais atlikums bija 7.1 milj. latu (par42.3% mazâk nekâ iepriekðçjâ gadâ). Galveno refinansçðanas operâciju vidçjâ svçrtâprocentu likme 2008. gadâ bija 7.35% (par 87 bâzes punktiem augstâka nekâ iepriek-ðçjâ gadâ).

Latvijas Banka latu–eiro mijmaiòas darîjumus piedâvâja 2.5 mljrd. latu apjomâ (par22.8% mazâk nekâ 2007. gadâ). Ðajâs mijmaiòas darîjumu izsolçs pieprasîjums2008. gadâ bija 1 462.9 milj. latu (par 56.4% mazâks nekâ 2007. gadâ), bet noslçgtodarîjumu apjoms – 655.0 milj. latu (par 50.2% mazâks). Vidçjais latu–eiro mijmaiòasdarîjumu atlikums bija 12.3 milj. latu (4.7 reizes mazâks nekâ iepriekðçjâ gadâ). Vidçjâsvçrtâ procentu likme noslçgtajiem latu–eiro mijmaiòas darîjumiem ar 7 dienu termiòubija 7.70% (par 2 bâzes punktiem augstâka nekâ 2007. gadâ).

Tâpat kâ 2007. gadâ, 2008. gadâ galveno refinansçðanas operâciju izsoles un valûtasmijmaiòas darîjumu izsoles tika veiktas katru darbadienu ar piedâvâto apjomu attiecîgi5 milj. latu un 10 milj. latu. Ðie darîjumi martâ–augustâ nenotika, jo, rezervju normassamazinâðanas ietekmç veidojoties latu likviditâtes pârpalikumam, pçc tiem nebijapieprasîjuma.

Noguldîjumu iespçjas uz nakti vidçjais atlikums 2008. gadâ bija 94.8 milj. latu(4.4 reizes lielâks nekâ 2007. gadâ), savukârt noguldîjumu iespçjas uz nakti vidçjâsvçrtâ procentu likme bija 2.96% (2007. gadâ – 2.15%). Aizdevumu iespçjas uz naktividçjais atlikums bija 45.8 milj. latu (2.6 reizes lielâks nekâ iepriekðçjâ gadâ) un vidçjâsvçrtâ procentu likme – 7.50% (2007. gadâ – 6.94%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

38 Noguldîjumu iespçjas un aizdevumu iespçjas izmantoðanas intensitâte 2008. gadâ pie-auga, jo, lîdzîgi kâ pasaules tirgos, bankas piesardzîgâk izturçjâs pret aktivitâtçm naudastirgû, bet palielinâja bezriska darîjumu apjomus ar centrâlo banku. Vairâkumam bankubija lîdzekïu pârpalikums, tomçr bija atseviðías bankas, kurâm bija latu iztrûkums.Noguldîjumu iespçjas vidçjais atlikums pârsniedza aizdevumu iespçjas vidçjo atlikumu,norâdot, ka kopumâ banku sistçmas likviditâtes lîmenis bija pietiekams. Bankas vçlçjâsuzturçt augstu likviditâti, lai spçtu izvairîties no pçkðòiem satricinâjumiem, kuru ie-stâðanâs varbûtîba bija bûtiski palielinâjusies.

Latvijas Banka turpinâja aprçíinât RIGIBID (starpbanku noguldîjumu procentu lik-mçm) un RIGIBOR (starpbanku kredîtu procentu likmçm), saskaòâ ar Latvijas Bankas"RIGIBID un RIGIBOR aprçíinâðanas noteikumiem" kotçðanas sarakstâ iekïaujot ban-kas, kas ir aktîvas starpbanku tirgus dalîbnieces un spçj veikt aktîvas tirgus operâcijasatbilstoði to kotçtajâm naudas tirgus procentu likmçm darîjumiem latos. 2008. gadabeigâs to banku sarakstâ, kuru naudas tirgus kotâcijas saskaòâ ar Latvijas Bankas"RIGIBID un RIGIBOR aprçíinâðanas noteikumiem" tiek izmantotas RIGIBID unRIGIBOR aprçíinâðanai, bija iekïauta AS "Hansabanka", AS "Latvijas Krâjbanka",AS "SEB banka", AS "Parex banka", AS "UniCredit Bank", Nordea Bank Finland PlcLatvijas filiâle un AS DnB NORD Banka.

EKONOMISKÂ IZPÇTE, ANALÎZE UN PROGNOZÇÐANA

Mûsdienîga centrâlâ banka var efektîvi îstenot monetâro politiku, pamatojoties uz mak-roekonomisko râdîtâju attîstîbas tendenèu un to savstarpçjâs mijiedarbîbas padziïinâtuanalîzi, kas veikta, izmantojot statistiskâs, matemâtiskâs un ekonometriskâs metodes.Ekonomiskâ izpçte un analîze nepiecieðama, lai sniegtu kvantitatîvus un zinâtniskipamatotus skaidrojumus par tautsaimniecîbâ notiekoðajiem procesiem, izstrâdâtu eko-nometriskos modeïus makroekonomisko râdîtâju prognozçðanai un alternatîvo scenârijuvçrtçðanai.

2008. gadâ Latvijas Bankas interneta lapâ publicçti pieci pçtîjumi (sk. 9. pielikumu),starptautiski atzîtos þurnâlos publicçti divi Latvijas Bankas speciâlistu raksti, organi-zçtas trîs ekspertu sarunas un viena konference. Analizçto jautâjumu loks aptvçra Lat-vijas tautsaimniecîbas aktuâlas problçmas: reâlo konverìenci ar eiro zonu, eksportaattîstîbu, produktivitâtes pârmaiòas, ekonomiskâs attîstîbas ciklu sinhronizâciju, IKPîstermiòa prognozçðanu, uzkrâjumu veicinâðanu un monetârâs politikas transmisijasbanku aizdevuma kanâlu.

Latvijas Bankas veiktâs analîzes rezultâti liecina, ka darbaspçka produktivitâti pçdçjosgados galvenokârt noteica kapitâla uz vienu darbinieku pieaugums, tomçr to pozitîviietekmçja arî raþoðanas efektivitâtes pârmaiòas. Nepiecieðams stimulçt raþoðanas efek-tivitâtes kâpuma paâtrinâjumu, jo tieði ðis faktors bûs svarîgâkais darbaspçka produk-tivitâtes pieaugumam ilgtermiòâ un varçs nodroðinât veiksmîgu konverìenci ar ES uneiro ievieðanu (sk. Latvijas Bankas 2008. gada 7. oktobra gadskârtçjâs tautsaimniecîbaskonferences "Reâlâ konverìence ceïâ uz eiro ievieðanu – pieredze un perspektîvas"materiâlus).

Viens no optimâlâs valûtas telpas veidoðanas kritçrijiem ir tajâ ietilpstoðo valstu eko-nomiskâs attîstîbas ciklu sinhronizâcija, tâpçc, òemot vçrâ Baltijas valstu apòçmîbukïût par pilntiesîgâm EMS dalîbniecçm, svarîgi novçrtçt Baltijas valstu saimnieciskâsdarbîbas savstarpçjo saistîbu un sinhronizâciju ar eiro zonas valstîm. Latvijas Bankasspeciâlistu pçtîjuma rezultâti pierâda, ka Baltijas valstîm ir kopçja attîstîbas dinamika,turklât pçc 2000. gada Latvijas IKP pieauguma un eiro zonas valstu un Baltijas valstuekonomiskâs aktivitâtes kopîgâ faktora korelâcija kïuvusi spçcîgâka.

Latvijas Bankas speciâlistu pçtîjums par eksporta struktûru râda, ka nâkotnç tâs pâr-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

39maiòas varçtu bût nelabvçlîgas, ja eksportâ palielinâsies tâdu preèu un pakalpojumuîpatsvars, kuriem ir zema pievienotâ vçrtîba. Nepiecieðama aktîva eksporta veicinâðanasstratçìija, lai stimulçtu komplicçtu eksporta preèu raþoðanu. Ðo secinâjumu pastiprinaLatvijas eksporta cenu analîze, saskaòâ ar kuru pçdçjo gadu straujâ eksporta izaugsmegalvenokârt balstîjâs uz cenu pieaugumu, vienlaikus samazinoties reâlajâm tirgus daïâm(sk. Latvijas Bankas ekspertu sarunu materiâlus Latvijas Bankas interneta lapâ).

Palielinoties tautsaimniecîbas attîstîbas nenoteiktîbai, aug IKP dinamikas îstermiòaprognozçðanas nozîme, tâpçc Latvijas Bankas speciâlisti turpinâja paplaðinât lietotoIKP prognozçðanas metoþu klâstu. Liels ir dinamisko faktoru modeïu potenciâls, jo tiesalîdzinâjumâ ar vienkârðâkiem autoregresîvajiem modeïiem nodroðina precîzâku pro-gnozi. Arî tilta vienâdojumi un stâvokïa-telpas modeïi ar operatîvajiem M3 mçneðarâdîtâjiem sniedz labâkus prognozçðanas rezultâtus nekâ autoregresîvais modelis.

Kopçjie uzkrâjumi Latvijâ atbilda ES valstu vidçjam lîmenim, tomçr to detalizçtaanalîze sektoru dalîjumâ liecinâja, ka gan mâjsaimniecîbu, gan valdîbas izdevumi pâr-sniedza ienâkumus to strauja kâpuma posmâ. Pamatojoties uz mikroekonomiskajiemdatiem, Latvijas Bankas speciâlisti izveidoja ðíçrsgriezuma modeli, lai izpçtîtu mâj-saimniecîbu uzkrâjumu veidoðanas paradumus.

Izmantojot mikroekonomiskos datus, tika analizçts arî monetârâs politikas transmisijasbanku aizdevumu kanâls. Latvijas Bankas speciâlistu pçtîjums liecinâja, ka daþu Lat-vijas banku reakcija uz iekðzemes monetâro ðoku ir statistiski nozîmîgi negatîva, tomçrkopçjo latos izsniegto aizdevumu pieauguma vidçjâ svçrtâ reakcija ir statistiski neno-zîmîga. Iekðzemes monetârajam ðokam ir tikai sadalîjuma efekts – tas ietekmç mazas,rezidentu îpaðumâ esoðas bankas ar zemâku likviditâti un kapitalizâciju. Banku aizde-vumu kanâls darbojas tikai latu aizdevumu piedâvâjumâ, un tas bûtiski samazina ðâkanâla nozîmi.

Ekonometriskie modeïi nepiecieðami ne tikai ekonomisko procesu atspoguïoðanai, betarî svarîgâko makroekonomisko râdîtâju prognozçðanai. Latvijas Banka izmanto vai-râkus prognozçðanas modeïus. Svarîgâkais ir Latvijas makroekonomiskais modelis,kura uzbûve lîdzîga ECB izmantotajam modelim. Latvijas Bankas speciâlistiem tas irmakroekonomiskâs analîzes un vidçja termiòa prognoþu veidoðanas papildu in-struments.

Izstrâdâta Makroekonomisko râdîtâju datubâze, kas analîzei ïauj centralizçti izmantotCSP (patçriòa un raþotâju cenu indeksi, eksporta un importa apjoms, mazumtirdznie-cîbas apgrozîjums, IKP no izlietojuma un raþoðanas puses, nacionâlie konti, darbasamaksa un uzòçmumu finanðu râdîtâji), Valsts kases (valsts konsolidçtais kopbudþets,valsts parâds un valsts ârçjais parâds), Ceïu satiksmes droðîbas direkcijâ pirmo reizireìistrçto automobiïu, Valsts vienotâs datorizçtâs zemesgrâmatas, Valsts zemes dienestaun nekustamo îpaðumu komercsabiedrîbu datus. Sistçmâ îstenotâ datu kontrole, papildurâdîtâju aprçíini un datu atjaunoðana pçc kârtçjo datu ielâdes palielina datu integritâtiun sniedz plaðâkas datu analîzes iespçjas.

SKAIDRÂS NAUDAS APGROZÎBA

Skaidrâ nauda apgrozîbâ 2008. gada beigâs salîdzinâjumâ ar 2007. gadu samazinâjâspar 3.0% (no 1 049.5 milj. latu lîdz 1 018.1 milj. latu). Piecu gadu laikâ apgrozîbâesoðâs skaidrâs naudas apjoms palielinâjies 1.5 reizes.

No bankâm saòemtâs skaidrâs naudas nolietotîbas pakâpes un îstuma pârbaudi nodro-ðinâja automâtiskâs naudas apstrâdes sistçmas. 2008. gadâ apstrâdâtâ nauda(4 007.9 milj. latu) 3.9 reizes (2007. gadâ – 3.2 reizes) pârsniedza apgrozîbâ esoðâsskaidrâs naudas apjomu. Ðajâ procesâ no apgrozîbas izòemtâs naudas kopçjâ vçrtîba

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

40 2008. GADÂ IESPIESTÂS UN KALTÂS LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎMES

10 LATU BANKNOTE

Nominâlvçrtîba: 10 latuIzmçri: 130 x 65 mmKrâsa: violetaIespiestaGiesecke & Devrient GmbH(Vâcija)Mâkslinieki:Imants Þodþiks,Valdis Oðiòð

Naudas zîmes priekðpuse (averss)Uz ornamentâla fona attçlota Daugavas ainava un stilizçta ozola lapa (caurskata zîme), virs tâs – reljefâ spiedumâdivreiz atkârtojas skaitlis 10. Augðdaïâ uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎME (divu krâsu iespiedumâ),zem tâ sçrijas numurs (sarkanâ krâsâ). Lejasdaïâ uzraksti: DESMIT LATU (divu krâsu iespiedumâ), LATVIJASBANKA, tâs prezidenta paraksta faksimils un sçrijas numurs (melnâ krâsâ). Pa labi vertikâla ornamentâla josla arLielvârdes jostas motîvu un skaitli 10 augðdaïâ. Uz ornamentâlâs joslas slîpâ leòíî pret gaismu salasâmsnominâlvçrtîbas uzraksts. Pa kreisi uz balta pamata vertikâlâ kârtojumâ divi reljefi punkti violetâ krâsâ (zîmeneredzîgajiem) un ûdenszîme. Zem tâs – horizontâla violetu, smalku lîniju veidota josla ar tonâlu pâreju un skaitli10, kuru veido mikroburtu rakstâ izpildîts nominâlvçrtîbas uzraksts. Skaitlis iespiests ar speciâlo krâsu, kas atkarîbâno apskates leòía rada krâsu maiòas optisko efektu. Pa kreisi no skaitïa 10 – vertikâla josla, uz kuras reljefâ spiedumâèetrreiz atkârtojas skaitlis 10 ar atðíirîgu tonalitâti daþâdos skata leòíos.

Naudas zîmes aizmugure (reverss)Uz saktas ornamenta fragmentu fona – bronzâ veidotas stopa ðíçrðu saktas attçls. No tâ pa kreisi – papîrâ iestrâdâtavertikâla metalizçta hologramma ar nominâlvçrtîbas uzrakstiem, pa labi – stilizçta ozola lapa. Augðdaïâ uzrakstsDESMIT LATU un skaitlis 10. Lejasdaïâ skaitlis 10 un uzraksts LATVIJAS BANKAS NAUDAS ZÎME (divukrâsu iespiedumâ). No saktas ornamentu lauka pa kreisi – vertikâla josla, kuru veido skaitïi 10, ar diagonâlâmtonâlâm pârejâm. Gar tâs ârmalu uz balta pamata vertikâls uzraksts © LATVIJAS BANKA 1992. Pa labi uz baltapamata Latvijas lielâ valsts ìerboòa grafisks attçls, zem tâ gadskaitlis 2008. Virs ìerboòa – ûdenszîme (latvieðutautumeitas profils).

Svars: 1.60 g, diametrs: 15.65 mmMetâls: kaparota dzelzsKalta Münze Österreich (Austrija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

1 SANTÎMA MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA • 2008.Monçtas aizmugure (reverss)Centrâ skaitlis 1, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMS. Skaitïa labajâ un kreisajâ pusç etnogrâfiska saulîte. Monçtasaugðpusç no saulîtes lîdz saulîtei pieci pusloki (darba cçliena simbols).Monçtas josta – gluda.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

41

Nominâlvçrtîba: 20 latuSvars: 10.00 g, diametrs: 22.00 mmMetâls: 999.9° zelts, kvalitâte: UNCKalta Münze Österreich (Austrija)Monçtas autors – Teodors Zaïkalns,ìipða modeli kalðanai pçc autora veidojumasagatavojusi Ligita Franckevièa

JUBILEJAS UN PIEMIÒAS MONÇTAS

LATVIJAS MONÇTA

Îstenota izcilâ latvieðu tçlnieka Teodora Zaïkalna (1876–1972) 1922. gadâ izlolotâ 20 latu zelta monçtas iecere.Latvijas Nacionâlâ vçstures muzeja fondos saglabâtais monçtas ìipða modelis ietver Latvijai bûtiskus simbolus.

Svars: 3.25 g, diametrs: 19.90 mmMetâls: vara, niíeïa un cinka sakausçjumsKalta Monnaie de Paris (Francija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

10 SANTÎMU MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)Centrâ Latvijas mazâ valsts ìerboòa attçls. Tam apkârt lokveidâ uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA • 2008.Monçtas aizmugure (reverss)Centrâ skaitlis 10, apakðâ puslokâ uzraksts SANTÎMU. Skaitïa labajâ un kreisajâ pusç etnogrâfiska saulîte. Monçtasaugðpusç no saulîtes lîdz saulîtei pieci pusloki (darba cçliena simbols).Monçtas josta – gluda.

Svars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mmMetâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Monnaie de Paris (Francija)Mâkslinieki: Gunârs Lûsis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

1 LATA MONÇTA

Monçtas priekðpuse (averss)Centrâ Latvijas lielâ valsts ìerboòa attçls, zem tâ gadskaitlis 2008. Monçtas augðâ puslokâ uzraksts LATVIJAS,apakðâ – REPUBLIKA.Monçtas aizmugure (reverss)Augðpusç attçlots lasis (Latvijas ûdeòu bagâtîbas simbols) lçcienâ virs ûdens no kreisâs uz labo pusi. Apakðpusç –skaitlis 1, zem tâ puslokâ uzraksts LATS.Monçtas jostaDivi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalîti ar rombveida punktiem.

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mmMetâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki: Aleksandrs Èhaidze (grafiskais dizains),Laura Medne (plastiskais veidojums)

ÎPAÐAS APGROZÎBAS MONÇTAS AR IEROBEÞOTU TIRÂÞU

ÛDENSROZE

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 4.80 g, diametrs: 21.75 mmMetâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieces: Daina Lapiòa (grafiskais dizains),Laura Medne (plastiskais veidojums)

SKURSTEÒSLAUÍIS

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

42

ES VALSTU PIEMIÒAS MONÇTU PROGRAMMA "EIROPAS MANTOJUMS"

DZIESMU SVÇTKI

Sudraba monçtaNominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki:Arvîds Priedîte (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

Vara un niíeïa sakausçjuma monçtaNominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 12.40 g, diametrs: 30.00 mmMetâls: vara un niíeïa sakausçjumsKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki:Arvîds Priedîte (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieks: Aigars Bikðe

LATVIJAI 90

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieces:Franèeska Kirke (grafiskais dizains),Ligita Franckevièa (plastiskais veidojums)

BASKETBOLS

STARPTAUTISKÂ MONÇTU PROGRAMMA "HANZAS PILSÇTAS"

LIMBAÞI

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki:Gunârs Krollis (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

Nominâlvçrtîba: 1 latsSvars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mmMetâls: 925° sudrabs, kvalitâte: proofKalta Rahapaja Oy (Somija)Mâkslinieki:Arvîds Priedîte (grafiskais dizains),Jânis Strupulis (plastiskais veidojums)

LAIMES MONÇTA

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

43bija 656.0 milj. latu jeb 16.4% no apstrâdâtâs naudas (2007. gadâ – 517.0 milj. latu jeb15.5%).

2008. gadâ atklâto viltojumu nominâlvçrtîbu summa (15.7 tûkst. latu) veidoja tikai0.002% no apgrozîbâ esoðâs skaidrâs naudas apjoma.

Latvijas Banka 2008. gadâ emitçja jauna laidiena 1 santîma, 10 santîmu un 1 lataapgrozîbas monçtas un 10 latu banknoti ar uzlabotiem droðîbas elementiem.

2008. gadâ Latvijas Banka, îstenojot Teodora Zaïkalna 1922. gadâ izloloto ieceri, laidaapgrozîbâ 20 latu zelta jubilejas monçtu "Latvijas monçta" (apgrozîbâ no 21.04.2008.).ES valstu piemiòas monçtu programmas "Eiropas mantojums" ietvaros radîtas monçtas"Dziesmu svçtki" divas versijas – sudraba monçta (apgrozîbâ no 23.05.2008.) un varaun niíeïa sakausçjuma monçta (apgrozîbâ no 02.07.2008.) ar 1 lata nominâlvçrtîbu.Starptautiskâs monçtu programmas "Hanzas pilsçtas" ietvaros izlaista jau septîtâ Lat-vijas Bankas 1 lata sudraba monçta – "Limbaþi" (apgrozîbâ no 28.07.2008.). Apgrozîbâlaistas arî 1 lata sudraba monçtas "Basketbols" (apgrozîbâ no 10.11.2008.), "Laimesmonçta" (apgrozîbâ no 03.12.2008.) un Latvijas Republikas 90 gadu jubilejai veltîtamonçta "Latvijai 90" ar krâsas apdruku Latvijas karoga un pirmâ valsts ìerboòa atvei-dojumâ (apgrozîbâ no 09.10.2008.).

Apgrozîbas monçtu klâsts papildinâts ar jaunâm îpaðajâm 1 lata monçtâm – "Ûdensroze"(apgrozîbâ no 13.06.2008.) un "Skursteòslauíis" (apgrozîbâ no 03.12.2008.).

STATISTIKA

2008. gadâ finanðu tirgus un monetârâs statistikas jomâ tika veikta atseviðíu MFIsniegto pakalpojumu un izmantoto finanðu instrumentu metodoloìiska izpçte un uzsâktajaunu ECB prasîbu ievieðana ieguldîjumu fondu statistikas sagatavoðanâ, paplaðinâtsrespondentu loks, stiprinâta sadarbîba ar esoðajiem datu sniedzçjiem un saskaòâ arECB un citu datu lietotâju prasîbâm regulâri sagatavota statistiskâ informâcija.

Turpinâjâs metodoloìiskais darbs, kas saistîts ar ECB plânotajâm MFI statistikas pra-sîbu pârmaiòâm, kuras noteiktas Regulâ (EK) Nr. 2423/2001 par monetâro finanðuiestâþu nozares konsolidçto bilanci (ECB/2001/13) un Regulâ (EK) Nr. 63/2002 parstatistiku attiecîbâ uz procentu likmçm, ko monetârâs finanðu iestâdes piemçro mâj-saimniecîbu un nefinanðu sabiedrîbu noguldîjumiem un aizdevumiem (ECB/2001/18).MFI bilances statistikas jomâ tika veikta aptauja par kredîtriska nodoðanas procesu,îpaðu uzmanîbu veltot kredîtriska nodoðanas instrumentiem, kredîtlînijâm un vçrtspa-pîroðanas darîjumiem. Savukârt saistîbâ ar MFI procentu likmju statistiku tika pçtîtsnefinanðu sabiedrîbâm izsniegto aizdevumu dalîjums pçc procentu likmes sâkotnçjâdarbîbas perioda.

2008. gadâ monetârâs statistikas respondentu lokam pievienojâs arî VAS "Latvijas Pasts",uzsâkot datu sniegðanu saskaòâ ar 2006. gada 14. jûnija Regulu (EK) Nr. 1027/2006par statistikas ziòoðanas prasîbâm pasta þironorçíinu iestâdçm, kas pieòem nogul-dîjumus no eiro zonas rezidentiem, kuri nav monetârâs finanðu iestâdes (ECB/2006/8).Lai nostiprinâtu saikni ar datu sniedzçjâm MFI un ïautu tâm tirgus analîzç izmantotplaðâkus datus, Latvijas Banka 2008. gada beigâs uzsâka MFI kopsavilkuma datu no-sûtîðanu atpakaï datu sniedzçjiem tâdâ detalizâcijas pakâpç, kâdâ datus iesniedz. Ðâdasatgriezeniskâs saites izveidi atbalstîja visas MFI.

Nozîmîgs metodoloìiskais darbs tika veikts, lai ieviestu tâs jaunâs prasîbas ieguldîjumufondu statistikas jomâ, kuras noteiktas ECB 2007. gada 27. jûlija Regulâ (EK)Nr. 958/2007 par ieguldîjumu fondu aktîvu un pasîvu statistiku (ECB/2007/8) un ECB2007. gada 1. augusta Pamatnostâdnç par monetâro, finanðu iestâþu un tirgu statistiku

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

44 (pârstrâdâta: ECB/2007/9). Ieguldîjumu fondu statistikas sagatavoðanâ Latvijas Bankaplâno izmantot esoðos datu avotus un veikt nepiecieðamos aprçíinus, nenosakot respon-dentiem jaunas prasîbas.

Tâ kâ ECB turpina sadarbîbu ar SVF finanðu stabilitâtes statistikas jomâ, tika apstip-rinâta arî Latvijas lîdzdalîba finanðu stabilitâtes râdîtâju sniegðanâ SVF finanðu stabi-litâtes pârskata sagatavoðanas vajadzîbâm, sâkot ar 2008. gada datiem (SVF koordinçtâfinanðu stabilitâtes râdîtâju apkopoðanas projekta ietvaros sagatavotie 2005. gada fi-nanðu stabilitâtes râdîtâji publiskoti Latvijas Bankas interneta lapâ).

2008. gadâ turpinâjâs Latvijas maksâjumu bilances statistikas datu sagatavoðanas me-todoloìijas pilnveide, galveno uzmanîbu veltot vçrtspapîru datu un pârvadâjumu pa-kalpojumu datu apkopoðanai.

Latvijas Banka uzsâka vçrtspapîru datu apkopoðanu, izmantojot Latvijas Bankas pa-domes 2007. gadâ apstiprinâtos ""Vçrtspapîru îpaðnieku mçneða pârskata" sagatavo-ðanas noteikumus", saskaòâ ar kuriem kredîtiestâdes, izòemot elektroniskâs naudasinstitûcijas, un ieguldîjumu brokeru sabiedrîbas sniedz informâciju par savâ un savuklientu îpaðumâ esoðajiem vçrtspapîriem individuâlu vçrtspapîru lîmenî. Ðâdi dati ïaujprecîzâk kontrolçt ECB Centralizçtajâ vçrtspapîru datubâzç esoðo Latvijâ emitçto vçrts-papîru datus un Latvijas rezidentu îpaðumâ esoðo vçrtspapîru emisijas informâciju.

Îstenojot maksâjumu bilances statistikas datu avotu un to kvalitâtes pârraudzîbu, Lat-vijas Bankas speciâlisti tikâs ar datu sniedzçjiem, lai pârrunâtu Latvijas Bankas padomesapstiprinâto ""Transporta un starpniecîbas pakalpojumu ceturkðòa pârskata" sagata-voðanas noteikumu" metodoloìiju, un Latvijas Bankas interneta lapâ tika publiskotsattiecîgs palîgmateriâls datu sniedzçjiem. Lai pçc Latvijas pievienoðanâs Ðengenaszonai starptautiskajâ lidostâ "Rîga" îstenotu pâreju uz nepârtrauktu ceïotâju apsekojumuun nodroðinâtu ceïotâju statistikas kvalitâtes bûtisku uzlabojumu, Latvijas Banka pie-dalîjâs ceïotâju statistikas metodoloìijas izstrâdç.

Valdîbas finanðu statistikas jomâ Latvijas Bankas speciâlisti turpinâja darbu Latvijasstarpinstitûciju darba grupâs, kas risina jautâjumus, kuri saistîti ar valsts budþeta deficîtaun parâda notifikâcijas sagatavoðanu, ES fondu apjomu un izlietojumu raksturojoðâsinformâcijas nodroðinâðanu un valsts un privâtâs partnerîbas projektu uzskaiti, kâ arîturpinâja regulâri sagatavot valdîbas finanðu statistikas datus saskaòâ ar ECB prasîbâm.

Latvijas Banka turpinâja darbu ECB un Eurostat darba grupu un komiteju sanâksmçsun seminâros statistikas jomâ. ECB Ârçjâs statistikas darba grupas sanâksmç LatvijasBanka dalîjâs pieredzç par metodi, ko izmanto vçrtspapîru datu novçrtçðanai tirguscenâs. Latvijas Bankas pârstâvis iesaistîts arî SNB, ECB un SVF jaunizveidotâs Vçrts-papîru statistikas rokasgrâmatas pârskatîðanas grupâ. Latvijas Banka piedalîjâs Laik-rindu sezonâlâs izlîdzinâðanas vadîbas grupas (Seasonal Adjustment Steering Group)darbâ, lai Eiropas statistikas sistçmas ietvaros izstrâdâtu laikrindu sezonâlâs izlîdzinâ-ðanas vadlînijas un vienotas prasîbas metadatu nodroðinâðanai statistikas vajadzîbâmun statistikas lietotâjiem, organizçjot mâcîbas un pieredzes apmaiòu un koordinçjotesoðo un jauno sezonâlâs izlîdzinâðanas programmproduktu testçðanu un izvçrtçðanu.

Latvijas Banka turpinâja regulâro statistisko datu pârraidi uz SNB un SVF un sniedzaarî statistisko informâciju citiem iekðzemes un ârvalstu datu lietotâjiem.

Ievçrojot to, ka internets sniedz iespçju laikus nodroðinât plaðu lietotâju loku ar jaunâkoinformâciju, Latvijas Banka 2008. gadâ veica interneta lietotâju aptauju par tâm savasinterneta lapas sadaïâm, kurâs tiek publiskoti statistiskie dati un statistikas sagatavoðanasnormatîvie noteikumi. Informâcijas lietotâji kopumâ pozitîvi novçrtçja interneta lapâsniegtâs statistiskâs informâcijas izmantoðanas iespçjas.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

45Lai laikus sniegtu informâciju plaðam datu lietotâju lokam, Latvijas Banka publicçjaLatvijas finanðu un monetârâs statistikas un maksâjumu bilances statistikas datus gansavos periodiskajos izdevumos un interneta lapâ, gan SVF izdevumos InternationalFinancial Statistics un Balance of Payments Statistics Yearbook, gan SVF Speciâlâdatu izplatîðanas standarta ietvaros. Latvijas Bankas interneta lapâ izveidota jaunamaksâjumu bilances statistikas ceturkðòa datu publikâcija datubâzes veidâ, lai no-droðinâtu ðo datu çrtâku lietoðanu. Latvijas Banka sagatavoja datus par Latvijas vçrts-papîru tirgu ECB publikâcijai Bond Markets and Long-term Interest Rates in Non-euroArea EU Member States and in Acceding Countries un izdevumam Review of theInternational Role of the Euro. Latvijas Banka turpinâja gatavot regulâro informâcijupar maksâjumu sistçmu statistiku ECB publikâcijai Blue Book, informâciju paratseviðíiem makroekonomiskajiem râdîtâjiem – ECB publikâcijai Orange Book unstrukturâlâs statistikas datus – ECB ziòojumam EU Banking Structures.

MAKSÂJUMU UN NORÇÍINU SISTÇMAS

Latvijas Banka turpinâja nodroðinât divu maksâjumu sistçmu darbîbu (SAMS – reâlâlaika bruto norçíini starpbanku un steidzamiem klientu maksâjumiem un EKS – klîrings(tîrvçrte) un neto norçíini liela skaita pakeðu veidâ sagatavotiem (batch) klientu mak-sâjumiem). 2008. gada 1. janvârî tika paplaðinâta EKS darbîba, sâkot veikt norçíinusarî eiro. Latvijas Banka kopâ ar pârçjâm ECBS dalîbniecçm turpinâja nodroðinâtTARGET2 darbîbu, kuras komponentsistçma ir TARGET2-Latvija. TARGET2-Latvijaizmanto galvenokârt liela apjoma maksâjumiem eiro ar centrâlâs bankas naudas lî-dzekïiem reâlajâ laikâ.

2008. gada beigâs SAMS dalîbnieki bija 20 banku, trîs ârvalstu banku filiâles un LatvijasBanka. 2008. gadâ SAMS tika veikti 87.3% no visiem Latvijâ uzsâktajiem starpbankumaksâjumiem latos un to apjoma îpatsvars bija 88.8% (2007. gadâ – attiecîgi 93.5%un 90.9%). SAMS apstrâdâto maksâjumu kopskaits salîdzinâjumâ ar iepriekðçjo gadupalielinâjâs par 6.2%, sasniedzot 248.4 tûkst., savukârt kopapjoms pieauga par 89.1%,sasniedzot 181.9 mljrd. latu. 2008. gada 19. novembrî tika sasniegts vçsturiskais vienâdienâ nosûtîto SAMS maksâjumu apjoma maksimums – 2.1 mljrd. latu. To galvenokârtnoteica pasaules finanðu tirgu satricinâjuma radîtâs pârmaiòas starpbanku tirgû. SAMSapstrâdâja gan starpbanku, gan klientu maksâjumus, kuru skaita îpatsvars bija attiecîgi37.9% un 62.1%, bet apjoma îpatsvars – 92.7% un 7.3%. 2008. gadâ SAMS vidçjaisviena maksâjuma apjoms palielinâjâs par 78.1% (lîdz 732.2 tûkst. latu). SAMSmaksâjumu skaita koncentrâcijas râdîtâjs bija 70.3%, bet maksâjumu apjomakoncentrâcijas râdîtâjs – 82.8% (2007. gadâ – attiecîgi 70.2% un 76.8%). 2008. gadâSAMS dalîbniekiem nodroðinâja 99.97% sistçmas pieejamîbu (2007. gadâ – 99.68%).

2008. gada beigâs EKS latu norçíinos piedalîjâs 20 banku, trîs ârvalstu banku filiâlesun Latvijas Banka. 2008. gadâ EKS tika apstrâdâti 75.2% no visiem Latvijâ starpbankâm veiktajiem klientu maksâjumiem latos un to apjoma îpatsvars bija 71.0%(2007. gadâ – attiecîgi 74.4% un 67.4%). EKS apstrâdâto maksâjumu latos kopskaitspieauga par 10.0% (lîdz 33.2 milj.), bet to kopapjoms palielinâjâs par 5.6% (lîdz13.1 mljrd. latu). EKS maksâjumi tika apstrâdâti divos norçíinu ciklos. Pirmajâ norç-íinu ciklâ tika veikti 64.9% no visiem EKS maksâjumiem latos skaita un 54.7% ap-joma ziòâ. 2008. gadâ EKS vidçjais viena maksâjuma latos apjoms samazinâjâs par4.0% (lîdz 393 latiem). EKS maksâjumu latos skaita koncentrâcijas râdîtâjs bija 78.1%,bet maksâjumu apjoma koncentrâcijas râdîtâjs – 77.4% (2007. gadâ – attiecîgi 76.8%un 75.2%).

2008. gada beigâs EKS eiro norçíinos piedalîjâs 20 banku, divas ârvalstu banku filiâles,Valsts kase un Latvijas Banka. 2008. gadâ EKS tika apstrâdâti 5.6% no visiem Latvijâstarp bankâm veiktajiem klientu maksâjumiem eiro (to apjoma îpatsvars – 1.3%). EKS

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

46 apstrâdâto maksâjumu eiro kopskaits bija 223.8 tûkst., bet to kopapjoms – 1.5 mljrd.eiro. EKS maksâjumi eiro tika apstrâdâti divos norçíinu ciklos. Pirmajâ norçíinu ciklâtika veikti 56.0% no visiem EKS maksâjumiem eiro skaita un 53.2% – apjoma ziòâ.2008. gadâ EKS vidçjais viena maksâjuma eiro apjoms bija 6 698 eiro. EKS maksâjumueiro skaita koncentrâcijas râdîtâjs bija 76.8%, bet maksâjumu apjoma koncentrâcijasrâdîtâjs – 73.3%.

2008. gada beigâs TARGET2-Latvija tieðie dalîbnieki bija 20 banku, divas ârvalstubanku filiâles, Valsts kase, LCD un Latvijas Banka. 2008. gadâ TARGET2-Latvijatika veikti 149.8 tûkst. maksâjumu 70.1 mljrd. eiro kopapjomâ. TARGET2-Latvijaapstrâdâja gan starpbanku, gan klientu maksâjumus, kuru skaita îpatsvars bija attiecîgi20.7% un 79.3%, bet apjoma îpatsvars – 90.6% un 9.4%. 2008. gadâ TARGET2-Latvijavidçjais viena maksâjuma apjoms bija 468.0 tûkst. eiro. TARGET2-Latvija maksâjumuskaita koncentrâcijas râdîtâjs bija 63.1%, bet maksâjumu apjoma koncentrâcijas râdî-tâjs – 82.6%.

MAKSÂJUMU SISTÇMU PÂRRAUDZÎBA

Latvijas Banka turpinâja pârraudzît Latvijas maksâjumu sistçmu. Saskaòâ ar "LatvijasBankas politiku maksâjumu sistçmas jomâ" tika turpinâta sistçmiski nozîmîgu maksâ-jumu sistçmu SAMS un EKS ikdienas pârraudzîba.

Lai vienâdotu visu Latvijas Bankas uzturçto maksâjumu sistçmu juridisko ietvaru,Latvijas Bankas padome 2008. gada 13. novembrî apstiprinâja jaunus ar SAMS unEKS darbîbu saistîtus normatîvos aktus. Tajos netika mainîti SAMS un EKS darbîbasprincipi vai nosacîjumi, bet tika paplaðinâts to iestâþu loks, kurâm ir tiesîbas tajâspiedalîties. ES valstu centrâlajâm bankâm un ECB tika pieðíirtas tiesîbas piedalîtiesSAMS un EKS tâpat kâ TARGET2-Latvija, un tika noteikts, ka Latvijas Banka varatzît par dalîbniecçm citas iestâdes, t.sk. Valsts kasi.

Saskaòâ ar "Latvijas Bankas politiku maksâjumu sistçmas jomâ" attiecîbâ uz klîringa(neto norçíinu) un neliela apjoma maksâjumu sistçmu pârraudzîbu Latvijas Bankaveica atkârtotu EKS novçrtçðanu un pârraudzîja SIA First Data Latvia veikto tâs lokâlâslatu klîringa un norçíinu sistçmas paðnovçrtçjumu atbilstoði SNB "Sistçmiski nozîmîgumaksâjumu sistçmu pamatprincipiem" (tâlâk tekstâ – pamatprincipi). Saskaòâ ar ECB"Neliela apjoma eiro maksâjumu sistçmu pârraudzîbas standartiem" gan EKS, ganSIA First Data Latvia lokâlâ latu klîringa un norçíinu sistçma uzskatâmas par sistçmiskiievçrojamâm maksâjumu sistçmâm, un ðâdâm sistçmâm vçlama atbilstîba I, II unVII–X pamatprincipam.

Novçrtçjot EKS, Latvijas Banka konstatçja pilnîgu atbilstîbu minçtajiem pamatprin-cipiem. Tâdçjâdi to kopçjais EKS novçrtçjums salîdzinâjumâ ar 2004. gadâ veiktonovçrtçjumu nav mainîjies.

SIA First Data Latvia savas lokâlâs latu klîringa un norçíinu sistçmas paðnovçrtçjumâkonstatçja pilnîgu atbilstîbu II, III un VIII–X pamatprincipam, kopumâ atbilstîbu I pa-matprincipam un daïçju atbilstîbu VII pamatprincipam. Latvijas Banka, vçrtçjot ðopaðnovçrtçjumu, atzina, ka tas uzskatâms par atbilstoðu un pietiekamu.

Lîdz 2008. gada beigâm 14 elektronisko naudas institûciju, kurâm saskaòâ ar Kredît-iestâþu likuma prasîbâm nav jâsaòem licence darbîbas uzsâkðanai, bija informçjuðasLatvijas Banku par darbîbas sâkðanu. 2008. gadâ darbîbu sâka piecas elektroniskâsnaudas institûcijas.

Latvijas Banka apkopoja datus par izmantotajiem maksâðanas lîdzekïiem. No visiemmaksâðanas lîdzekïiem Latvijâ 2008. gadâ visbieþâk tika izmantoti maksâjumi ar no-rçíinu kartçm (95.1 milj. maksâjumu jeb 49.3%) un klientu kredîta pârvedumi

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

47(92.6 milj. maksâjumu jeb 48.0%). Ðâdu maksâjumu apjoms bija attiecîgi 1.7 mljrd.latu un 357.5 mljrd. latu. Pârçjie maksâðanas lîdzekïi (tieðais debets, èeki, e-nauda)tika izmantoti samçrâ reti.

Latvijas Banka 2008. gadâ piedalîjâs Vienotâs eiro maksâjumu telpas (SEPA) projektâ,iesaistoties Latvijas Komercbanku asociâcijas Maksâjumu komitejas SEPA darba grupasdarbâ. Ðî darba grupa izstrâdâja "SEPA ievieðanas plâna banku sektorâ Latvijâ" 1. ver-siju. Plâns tika apstiprinâts Latvijas Komercbanku asociâcijas Maksâjumu komitejas2008. gada 29. maija sçdç. SEPA projekta mçríis ir dot iespçju veikt neliela apjomaklientu maksâjumus eiro ar vienâdiem pamatnosacîjumiem no viena konta neatkarîgino tâ ìeogrâfiskâs atraðanâs vietas Eiropâ. Plânâ paredzçts, ka Latvijas banku sektorsapòemas lîdz 2010. gada beigâm ieviest SEPA prasîbâm atbilstoðu maksâjumu eiropiedâvâjumu un SEPA projekts pabeidzams lîdz ar eiro ievieðanu Latvijâ. Plâns tikapubliskots arî ECB SEPA projekta interneta lapâ.

2008. gada beigâs Latvijas Banka, veicinot SEPA projekta ievieðanu Latvijâ, piedalîjâsNacionâlâs SEPA darba grupas dibinâðanâ un uzòçmâs tâs vadîbu. Nacionâlo SEPAdarba grupu nodibinâja Eiro projekta ietvaros, un viens no svarîgâkajiem tâs uzdevu-miem ir izstrâdât Nacionâlo SEPA plânu un koordinçt tâ izpildi, veicinât komunikâcijuar sabiedrîbu un vadît iekðzemes un starptautisko sadarbîbu.

VÇRTSPAPÎRU NORÇÍINU SISTÇMU PÂRRAUDZÎBA

VNS un LCD norçíinu sistçmas DENOS operatori 2008. gadâ nodroðinâja sistçmuraitu darbîbu. VNS dalîbniekiem aktîvâk iesaistoties Latvijas Bankas monetârajâs ope-râcijâs, palielinâjâs gan VNS veikto darîjumu apgrozîjums, gan atlikums.

Vçrtspapîru norçíinu sistçmu pârraudzîbas ietvaros Latvijas Banka sadarbojâs ar sis-tçmu operatoriem un to dalîbniekiem Eirosistçmas uzsâktâ projekta TARGET2 vçrts-papîriem lietotâju prasîbu izvçrtçðanâ, pauþot Latvijas viedokli.

Latvijas Banka piedalîjâs ECBS un Eiropas Vçrtspapîru regulatoru komitejas (CESR)rekomendâciju projekta paketes sagatavoðanâ vçrtspapîru norçíinu sistçmâm. Tiklîdzrekomendâcijas bûs apstiprinâtas, tâs izmantos ES valstu centrâlo banku pârraugi unvçrtspapîru tirgu regulatori, lai paaugstinâtu vçrtspapîru klîringa un norçíinu droðîbuun efektivitâti un nodroðinâtu vienlîdzîgus darbîbas nosacîjumus. Minçtâs rekomen-dâcijas piedâvâ vienotus norçíinu principus ES valstu vçrtspapîru norçíinu sistçmâm.

FINANÐU STABILITÂTE

Lai veicinâtu finanðu stabilitâti, Latvijas Banka finanðu sektora stabilitâtes galvenorisku novçrtçðanâ cieði sadarbojâs ar FKTK. Lielâkâ uzmanîba joprojâm tika pievçrstabanku sektoram, jo tas saglabâja dominçjoðo lomu finanðu starpniecîbâ. Latvijas Bankarisku izvçrtçðanai izmantoja ekonometriskos modeïus, stresa testus, aptaujas par bankukredîtiem, mâjsaimniecîbu aptaujas un banku datus.

Latvijas Banka sadarbojâs ar FM un FKTK finanðu krîzes vadîbas jautâjumu risinâðanâ.Latvijas Banka atbalstîja Latvijas valdîbas veiktos pasâkumus finanðu stabilitâtes vei-cinâðanai un lîdzdarbojâs attiecîgo normatîvo aktu projektu sagatavoðanâ. Lai veicinâtuES valstu sadarbîbu un vienoto izpratni iespçjamu pârrobeþu krîþu situâcijâs, LatvijasBanka kopâ ar FM un FKTK parakstîja "Sapraðanâs memorandu par Eiropas Savienîbasbanku uzraugu, centrâlo banku un finanðu ministriju sadarbîbu krîþu situâcijâs" (spçkâar 01.06.2008.).

2008. gadâ Latvijas Banka tika pârstâvçta EFK, CEBS un ECBS Banku uzraudzîbaskomitejâ, kâ arî ðo komiteju izveidotajâs darba grupâs. Ðajâs institûcijâs turpinâjâs

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

48 banku vçrtspapîroðanas modeïa "radi un izdali" (originate and distribute) ietekmes uzfinanðu stabilitâti novçrtçðana, kapitâla prasîbas direktîvas ievieðanas un procikliskumaietekmes izvçrtçðana, iedzîvotâju novecoðanas ietekmes uz finanðu sektoru un ES bankupakïautîbas komercplatîbu tirgus riskiem izvçrtçðana un vienotas izpratnes par krîzessituâciju vadîðanu veidoðana. Tupinâjâs strukturâlo un konjunktûras pârmaiòu apzinâ-ðana un normatîvo aktu un uzraudzîbas prasîbu ietekmes uz finanðu stabilitâti novçr-tçðana, kâ arî meklçtas iespçjas ES valstu centrâlo banku un uzraudzîbas institûcijusadarbîbas uzlaboðanai.

KREDÎTU REÌISTRA DARBÎBA

2008. gada 1. janvârî darbu sâka Latvijas Bankas Kredîtu reìistrs, kura tehnoloìiskaispamats ir Latvijas Bankas izstrâdâta informâcijas sistçma.

Kredîtu reìistru izveidoja, lai Kredîtu reìistra dalîbnieki (bankas, banku meitassabied-rîbas, kas sniedz ar kredîtrisku saistîtus finanðu pakalpojumus, krâjaizdevu sabiedrîbas,apdroðinâtâji un biedrîba "Latvijas Transportlîdzekïu apdroðinâtâju birojs") varçtu pre-cîzâk novçrtçt aizòçmçju kredîtspçju un efektîvâk vadît kredîtriskus, sniegtu papilduiespçjas uzraudzîbas funkciju veikðanai un nodroðinâtu Latvijas Bankas un FKTK mak-roekonomiskâs analîzes vajadzîbas.

Kredîtu reìistrâ tika vâkti, uzkrâti un pastâvîgi glabâti dati par aizòçmçjiem un aizòç-mçju galviniekiem, viòu saistîbâm un to izpildes gaitu, t.sk. dati par katru no jaunaizsniegtu kredîtu, izpildîtâm saistîbâm, maksâjumu kavçjumiem un pârkâpumiem. Kre-dîtu reìistrâ tika saglabâtas visas ziòas, kas kopð 2003. gada 2. jûlija tika vâktas unuzkrâtas Parâdnieku reìistrâ. Kredîtu reìistra dalîbnieki arî sniedza ziòas Kredîtu re-ìistram. 2008. gada beigâs Kredîtu reìistrâ bija 106 dalîbnieki, kuri pilnvaroja 901 lie-totâju darbam ar Kredîtu reìistru.

2008. gadâ Kredîtu reìistra dalîbnieki sniedza datus Kredîtu reìistram vairâkos posmos.No 2008. gada 1. janvâra Kredîtu reìistra dalîbnieki sniedza ziòas par katru no jaunaizsniegtu kredîtu piecu darbadienu laikâ pçc lîguma noslçgðanas. Lîdz 2008. gada30. jûnijam Kredîtu reìistra dalîbnieki sniedza datus par visâm spçkâ esoðajâm sais-tîbâm, t.i., kredîtportfeli (stâvoklis 2008. gada 1. janvârî). No 2008. gada 1. jûlijaKredîtu reìistra dalîbnieki sniedza datus par saistîbu aktuâlo atlikumu kalendârâ ce-turkðòa beigâs, un Latvijas Banka kontrolçja ðo datu un Kredîtu reìistra dalîbniekumçneða bilances pârskatu datu atbilstîbu.

2008. gada beigâs Kredîtu reìistrâ bija dati par 840 tûkst. aizòçmçju un 1.9 milj. saistîbu,un kopçjais Kredîtu reìistra dalîbnieku kredîtportfelis 2008. gada beigâs bija 17.9 mljrd.latu.

Kredîtu reìistra dati bija pieejami Kredîtu reìistra dalîbniekiem, FKTK un LatvijasBankai, aizòçmçjiem un aizòçmçju galviniekiem (fiziskajâm un juridiskajâm personâmpar savâm saistîbâm).

2008. gadâ Kredîtu reìistra dalîbnieki veica 2.53 milj. pieprasîjumu par personâm,t.sk. 2.40 milj. pieprasîjumu par fiziskajâm personâm un 0.13 milj. pieprasîjumu parjuridiskajâm personâm.

Latvijas Banka sniedza ziòas aizòçmçjiem un aizòçmçju galviniekiem (fiziskajâm unjuridiskajâm personâm). Kopð 2008. gada 1. oktobra fiziskâs un juridiskâs personasvar saòemt informâciju par savâm saistîbâm Latvijas Bankas Rîgas, Liepâjas, Dau-gavpils un Rçzeknes filiâlç (iepriekð – tikai Latvijas Bankas Rîgas filiâlç).

2008. gadâ Latvijas Banka saòçma 2 827 fizisko un juridisko personu pieprasîjumussniegt Kredîtu reìistrâ esoðos datus par ðo personu saistîbâm.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

49INFORMÂCIJAS TEHNOLOÌIJAS

Likvidçts Starpbanku datu pârraides tîkls, un veikta pâreja uz informâcijas apmaiòustarp Latvijas Banku, bankâm un citiem dalîbniekiem interneta vidç, tâdçjâdi veidojotelastîgâku un plaðâk lietojamu komunikâcijas vidi un vienlaikus bûtiski samazinot artâs uzturçðanu saistîtâs izmaksas.

Ieviesta Latvijas Bankas datortîkla un informâcijas sistçmu lietotâju paaugstinâtas dro-ðîbas autentifikâcija, aizstâjot lietotâja vârda un paroles lietoðanu ar viedkarti un tâslietoðanu aizsargâjoðu PIN kodu, tâdçjâdi ievçrojami samazinot informâcijas sistçmunesankcionçtas izmantoðanas iespçjamîbu. Papildus nodroðinâta iespçja ar viedkartçietvertajiem sertifikâtiem ðifrçt dokumentus un e-pasta vçstules.

Turpinâjâs Latvijas Bankas elektroniskâs dokumentu pârvaldes sistçmas (eDPS) piln-veide, iekïaujot sistçmâ iepirkumu dokumentu apstrâdi elektroniskâ veidâ, kâ arî vispâ-rçjâs sarakstes un lietvedîbas dokumentus. Tika modernizçts intraneta portâls, nodroði-not çrtâkas un plaðâkas komunikâcijas iespçjas, t.sk. iespçju âtrâk un precîzâk sniegtinformâciju Latvijas Bankas darbiniekiem par iekðçjo normatîvo aktu pârmaiòâm.

Uzsâkta serveru konsolidâcija, izmantojot virtualizâcijas tehnoloìijas un ievçrojamisamazinot nepiecieðamo serveru skaitu. Tâdçjâdi panâkta serveru jaudu pilnvçrtîgâkaizmantoðana un samazinâtas ar serveru infrastruktûras uzturçðanu saistîtâs izmaksas.

SABIEDRÎBAS INFORMÇÐANA

Kopð 2008. gada sâkuma Latvijâ arvien vairâk bija jûtama tautsaimniecîbas attîstîbaspâreja no straujas, nesabalansçtas izaugsmes uz lçnâku kâpumu un kritumu gada beigâs.Arî iedzîvotâji sâka apzinâties, ka inflâcijas pieaugumu aizstâjis bezdarba lîmeòa kâ-pums un ekonomiskâ lejupslîde. Plaðsaziòas lîdzekïos tautsaimniecîbas turpmâkâs at-tîstîbas jautâjumu atspoguïoðanai gada pçdçjos trijos mçneðos veltîts piecas reizes lie-lâks informâcijas apjoms nekâ atbilstoðajâ periodâ pirms tam.

Prognozçjot tautsaimniecîbas norises, Latvijas Bankas komunikâcija bija vçrsta uz to,lai sabiedrîbu pastâvîgi informçtu par iespçjamo attîstîbas scenâriju un pamatotu ekono-miskâs politikas soïus, lai veiksmîgâk pârvarçtu tautsaimniecîbas izaugsmes lejupslîdi,galvenokârt uzsverot stingras fiskâlâs politikas, kredîtu pieejamîbas tautsaimniecîbaiun prioritâro nozaru noteikðanas nepiecieðamîbu. Iespçjami drîza eiro ievieðana tikauzsvçrta kâ valsts stratçìiskas nozîmes mçríis makroekonomiskâs stabilitâtes sasnieg-ðanai.

Galvenie komunikâcijas veidi arî 2008. gadâ bija sadarbîba ar plaðsaziòas lîdzekïiem,informâcijas sniegðana Latvijas Bankas interneta lapâ un publikâcijâs, iedzîvotâju iz-glîtoðana Latvijas Bankas apmeklçtâju centrâ "Naudas pasaule", kâ arî dialogs ar iein-teresçtajâm pusçm Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbai veltîtajâ gadskârtçjâ konferencç,ekspertu sarunâs un citos pasâkumos.

Sadarbîba ar plaðsaziòas lîdzekïiemLatvijas Bankas prezidents tûlît pçc Latvijas Bankas padomes lçmumu pieòemðanasinformçja par tiem plaðsaziòas lîdzekïu pârstâvjus un sniedza makroekonomisko analîzi,pamatojumu un prognozes, kâ arî detalizçti skaidroja Latvijas Bankas pozîciju, atbildotuz þurnâlistu jautâjumiem. Tâdçjâdi arî finanðu tirgus dalîbniekiem labâk izprotamalçmumu motivâcija, turpmâko notikumu gaitas prognozçðana un darbîbas koriìçðana.Latvijas Bankas lçmumi kopð 2008. gada sâkuma tika pieòemti, lai mîkstinâtu monetâropolitiku, veicinâtu finanðu sektora motivâciju ilgtermiòa lîdzekïu piesaistç un radîtulabvçlîgâkus apstâkïus tautsaimniecîbas izaugsmei nepiecieðamo kredîtresursu pie-ejamîbai. Ðî monetârâ nostâdne atspoguïota Latvijas Bankas lçmumu skaidrojumos.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

50 Lîdztekus preses konferencçm rakstiska informâcija tika sniegta arî plaðsaziòas lî-dzekïiem. Ziòojumi plaðsaziòas lîdzekïiem sûtîti arî par citiem svarîgâkajiem LatvijasBankas notikumiem un publiskotajiem datiem – valsts maksâjumu bilances ceturkðòadatiem, centrâlâs bankas bilanci, skaidro naudu apgrozîbâ, emitçtajâm naudas zîmçmun citiem jautâjumiem. Latvijas Bankas eksperti atbildçja uz plaðsaziòas lîdzekïu pâr-stâvju jautâjumiem un interneta lapâ katru nedçïu komentçja svarîgâkâs Latvijas unpasaules tautsaimniecîbas un finanðu norises. Galvenie temati bija lata stabilitâte, cenupârmaiòas, fiskâlâs politikas atbilstîba makroekonomiskajai situâcijai, kâ arî iekðçjâun ârçjâ pieprasîjuma attîstîba.

2008. gada beigâs, sâkoties tautsaimniecîbas izaugsmes straujai lejupslîdei un finanðusektoram kïûstot nestabilam, radâs aþiotâþa ap lata piesaistes kursu un tâ iespçjamomaiòu. Latvijas Banka sniedza izsmeïoðus skaidrojumus plaðsaziòas lîdzekïiem unsabiedrîbai par centrâlâs bankas politikas nemainîgumu un îstenoðanas mehânismu,uzsverot lata segumu ar ârvalstu valûtas un zelta rezervçm.

Latvijas Bankas prezidents un speciâlisti intervijâs un rakstos plaðsaziòas lîdzekïiemsniedza izvçrstus skaidrojumus par inflâcijas attîstîbu, eiro ietekmi uz ES tautsaimnie-cîbu un eiro zonas paplaðinâðanos, nepiecieðamajâm Latvijas tautsaimniecîbas struk-turâlajâm pârmaiòâm, kâ arî stingras fiskâlâs politikas nozîmi tautsaimniecîbas stabi-lizçðanâ ekonomiskâs attîstîbas lejupslîdes ciklâ situâcijâ, kad iepriekðçjâ ciklâ netikaizveidoti nepiecieðamie uzkrâjumi.

Interneta lapa un publikâcijasTautsaimniecîbas speciâlisti un citi interesenti informâciju un Latvijas Bankas makro-ekonomiskâs analîzes rezultâtus iepazîst gan ar plaðsaziòas lîdzekïu starpniecîbu, gantieði – Latvijas Bankas interneta lapâ un publikâcijâs. Latvijas Bankas interneta lapasatur Latvijas maksâjumu bilances, ârçjâ parâda, banku un monetâro, vçrtspapîru unmaksâjumu sistçmu statistiku. Centrâlâ banka regulâri publicçja vairâkus izdevumus,plaði informçjot par Latvijas finanðu sektora un tautsaimniecîbas attîstîbas norisçm.Latvijas Bankas 2007. gada pârskatâ sniegta informâcija par centrâlâs bankas darbîbuun finanðu rezultâtiem. Pasaules ekonomiskâs attîstîbas ietvaros analizçta Latvijas taut-saimniecîbas izaugsme. Nozîmîgas ir Latvijas Bankas ceturkðòa publikâcijas "Mone-târais Apskats. Monetary Review", "Latvijas Maksâjumu Bilance. Latvia's Balance ofPayments", mçneða publikâcijas "Monetârais Biïetens", "Latvijas Maksâjumu Bilance(Pamatrâdîtâji)", kâ arî "Finanðu Stabilitâtes Pârskats".

Lai centrâlâ banka pieòemtu pârdomâtus un atbildîgus monetâros lçmumus, LatvijasBankas speciâlisti veica padziïinâtus pçtîjumus, rosinot publisku diskusiju par svarî-gâkajiem tematiem (sk. sadaïu "Ekonomiskâ izpçte, analîze un prognozçðana" un 9. pie-likumu).

Biïetenâ "Averss un Reverss" Latvijas Bankas speciâlisti sniedza ieskatu makroekono-miskâs un finanðu analîzes rezultâtos. Izdevuma 2008. gada numuros publicçti rakstipar nekustamâ îpaðuma tirgus ciklu, Latvijas eksporta struktûru, nacionâlajiem un mâj-saimniecîbu uzkrâjumiem, fiskâlâs politikas riskiem, darbaspçka struktûru un eiro zonaspaplaðinâðanos.

Dialogs ar ieinteresçtajâm pusçmLai diskutçtu par valsts makroekonomiskajai stabilitâtei un attîstîbai, kâ arî monetârâspolitikas îstenoðanai bûtiskiem jautâjumiem ar citiem politikas veidotâjiem, t.sk. neval-stiskajâm organizâcijâm, zinâtniekiem, augstskolu pasniedzçjiem un þurnâlistiem, Lat-vijas Banka izmanto daþâdus tieðâ dialoga veidus – konferences, sarunas un lekcijas.

Latvijas Banka 2008. gada 7. oktobrî organizçja gadskârtçjo Latvijas tautsaimniecîbasattîstîbai veltîto konferenci "Reâlâ konverìence ceïâ uz eiro ievieðanu – pieredze unperspektîvas", kurâ tika diskutçts par lîdzðinçjo pieredzi reâlajâ konverìencç un nâ-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

51kotnes izaicinâjumiem, turklât ne tikai Latvijâ, bet arî Centrâlâs Eiropas un Austrum-eiropas reìionâ, kâ arî par produktivitâtes pieaugumu kâ izðíiroðu ilgtspçjîgas reâlâskonverìences priekðnosacîjumu. Konferences galvenâs atziòas bija konkrçtu rîcîbasplânu nepiecieðamîba, lai, pirmkârt, iespçjami drîzâ laikâ sasniegtu Mâstrihtas kritçrijusun ieviestu eiro un, otrkârt, veicinâtu darba raþîgumu un konkurçtspçju, pamatojotiesuz zinâðanâm un inovâcijâm balstîtu tautsaimniecîbu. Narodna banka Slovenska prezi-denta padomnieks Jurajs Ðipko (Juraj Ðipko) ne tikai detalizçti atainoja Slovâkijâ îste-notos pasâkumus eiro ievieðanai, bet arî norâdîja uz nâkotnç risinâmiem jautâjumiem,lai jaunâ eiro zonas valsts gûtu maksimâlu labumu, ievieðot vienoto Eiropas valûtu, uniespçjami âtri sasniegtu eiro zonas valstu tautsaimniecîbas attîstîbas lîmeni.

Ekonomisti, nozaru un plaðsaziòas lîdzekïu pârstâvji 2008. gadâ Latvijas Bankâ tikâsvairâkâs ekspertu sarunâs, diskutçjot par eiro ievieðanu kâ valsts stratçìisko mçríi,uzkrâjumus noteicoðajiem faktoriem Latvijâ, eksporta konkurçtspçju un tautsaimnie-cîbas politiku. Plaðâka interesentu loka piesaistei ekspertu sarunas, tâpat kâ LatvijasBankas organizçtâs konferences, tiek pârraidîtas tieðraidç internetâ un sarunu ierakstsvçlâk publicçts Latvijas Bankas interneta lapâ. Tieðraidçm vidçji ir vairâk nekâ 2 tûkst.skatîtâju, kas veido plaðu auditoriju specializçtai ekspertu diskusijai.

Gadskârtçjâ Latvijas augstskolu studentu zinâtnisko darbu konkursâ 2008. gadâ lau-reâtu darbu tematika atbilda aktuâlâm tautsaimniecîbas nozaru problçmâm (lîdzsvaravalûtas kurss, raþotâju un patçriòa cenu indeksu saikne, Latvijas makroekonomiskâattîstîba, eksporta konkurçtspçja un pârtikas cenu dinamika). 2008. gada rudenî tikaizsludinâts nâkamais konkurss. Tâdçjâdi studentiem radîta iespçja apvienot akadçmis-kâs mâcîbas ar dalîbu konkursâ, izvçloties aktuâlu ar makroekonomiskajâm norisçmsaistîtu tçmu.

Lai padziïinâtu sabiedrîbas izpratni par ekonomikas un naudas sistçmas pamatprinci-piem un praktiskajâm makroekonomikas un monetârâs politikas problçmâm, tika pa-pildinâta Latvijas Bankas apmeklçtâju centra "Naudas pasaule" ekspozîcija. Ðo centru2008. gadâ apmeklçja 8 tûkst. viesu (t.sk. 76% – skolu audzçkòi, 8% – studenti, 4% –ârvalstu viesi), un gada beigâs veiktajâ aptaujâ tâ sniegumu pozitîvi vçrtçja 94% res-pondentu.

Paplaðinot sadarbîbu ar sociâlo zinâtòu studentiem, 2008. gadâ Latvijas Bankas spe-ciâlisti Liepâjas Universitâtç nolasîja lekciju un organizçja diskusiju par pasaulesfinanðu notikumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecîbu. Aktuâli ar tautsaimniecîbasattîstîbu saistîti temati tika aplûkoti arî sadarbîbâ ar Latvijas Banku veidotajâ pçtnie-ciskajâ seriâlâ "Naudas zîmes" Latvijas Televîzijas 1. kanâla izglîtojoðo raidîjumusadaïâ un plaðam iedzîvotâju lokam paredzçtajâ radioraidîjumâ par finanðu jautâjumiem"Lata spogulî".

ORGANIZATORISKÂ ATTÎSTÎBA

Latvijas Bankas padome 2008. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– prezidents Ilmârs Rimðçviès;

– prezidenta vietnieks Andris Ruselis;

– padomes locekïi: Harijs Buðs,Leonîds Gricenko,Vita Pilsuma,Arvils Sautiòð,Aivars Skopiòð,Valentîna Zeile.

` `

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

52 Latvijas Bankas valde 2008. gada beigâs strâdâja ðâdâ sastâvâ:

– valdes priekðsçdçtâjs Mâris Kâlis;

– valdes priekðsçdçtâja vietnieks Reinis Jakovïevs;

– valdes locekïi: Andris Òikitins,Harijs Ozols,Ilze Posuma,Raivo Vanags.

Sakarâ ar to, ka Helmûts Ancâns pârtrauca darbu Latvijas Bankâ, Latvijas Bankaspadome ar 2008. gada 17. janvâri atbrîvoja viòu no Latvijas Bankas valdes locekïapienâkumiem. Savukârt 2008. gada 22. aprîlî Latvijas Bankas padome par LatvijasBankas valdes locekli apstiprinâja Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâju Raivo Vanagu.

Latvijas Bankâ 2008. gada beigâs strâdâja 644 darbinieki, t.sk. 18 darbinieku, ar kuriemdarba lîgums noslçgts uz noteiktu laiku (2007. gada beigâs – attiecîgi 643 darbiniekiun 19 darbinieku). 2008. gada beigâs 56% Latvijas Bankas darbinieku bija vîrieði un44% – sievietes.

Lai nodroðinâtu informâcijas apmaiòu starp Latvijas Banku un ES institûcijâm,2008. gadâ darbu turpinâja nozares padomnieks, Latvijas Bankas specializçtais ataðejsLatvijas Republikas Pastâvîgajâ pârstâvniecîbâ ES.

Lai optimizçtu personâla resursus un uzlabotu procesu efektivitâti, nodroðinot funkcio-nâlo piederîbu, 2008. gadâ veiktas strukturâlas pârmaiòas Tirgus operâciju pârvaldç,slçdzot Analîzes daïu un Ârçjâ parâda daïu, kuras funkcijas daïçji nodotas Statistikaspârvaldes Maksâjumu bilances daïai. Vienlaikus uzlabota darba organizâcija.

Pilnveidojot Latvijas Bankas darbîbas risku pârvaldîðanu, atvçrta Latvijas Bankas dar-bîbas risku vadîtâja amata vieta. Augot apstrâdâjamâs skaidrâs naudas apjomam, Lat-vijas Bankas filiâlçs palielinâts naudas apstrâdâtâju skaits.

2008. gadâ veiktas darba organizâcijas pârmaiòas atbalsta funkcijas veicoðajâs LatvijasBankas struktûrvienîbâs. Personâla resursi samazinâti Iekðçjâ audita pârvaldç, Personâlapârvaldç, Tehniskajâ pârvaldç un Aizsardzîbas pârvaldç.

PERSONÂLA ATTÎSTÎBA

Òemot vçrâ citu ES valstu centrâlo banku un ECB labo praksi personâla vadîbâ, LatvijasBankas padome 2008. gada 17. jûlijâ apstiprinâja "Latvijas Bankas personâla vadîbaspolitiku". Tajâ noteikti pamatprincipi, kurus îstenojot Latvijas Banka piesaista kvalifi-cçtus, profesionâlus darbiniekus un veido ilgtermiòa darba attiecîbas, radot motivçjoðudarba vidi, veicinot profesionâlo pilnveidi, attîstîbu un vienlaikus sagaidot no darbiniekakvalitatîvu darbu, izvirzîto mçríu sasniegðanu, iniciatîvu, radoðu pieeju un lojalitâti.

Svarîgs personâla politikas nosacîjums – mâcîðanâs un attîstîba – ir darbinieku unLatvijas Bankas kopîga atbildîba. Latvijas Banka nodroðina budþeta lîdzekïus un mâcîbusistçmu, savukârt darbiniekiem jâveic viss mâcîbâm un izaugsmei nepiecieðamais unjânodroðina profesionâlo zinâðanu un prasmju uzturçðana augstâkajâ lîmenî. Ar LatvijasBankas darbinieku mâcîbâm saistîto izdevumu apjoms atbilda 2.2% no darba samaksasapjoma (2007. gadâ – 2.7%).

Latvijas Banka personâla attîstîbas nolûkos izmanto darbinieku iekðçjo un ârçjo rotâcijuun personâla mâcîbas. Iekðçjâ rotâcija ïauj darbiniekiem paplaðinât profesionâlâs zi-nâðanas un veidot karjeras izaugsmi Latvijas Bankâ. 2008. gadâ iekðçjâs atlases rezultâtâ31 darbinieks tika pârcelts augstâkâ amatâ un 13 darbinieku aizstâja ilgstoðâ prombûtnç

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

53esoðus kolçìus. Latvijas Bankas darbinieki ârçjo darba pieredzi var gût ECB îstermiòanorîkojuma programmâ un ECBS ârçjâs darba pieredzes programmâ, kâ arî dodotiespieredzes apmaiòâ uz citu valstu centrâlajâm bankâm. Ðâdas iespçjas izmantotas arî2008. gadâ.

Latvijas Bankas darbinieki turpinâja papildinât akadçmiskâs zinâðanas, kâ arî paaugsti-nât profesionâlo zinâðanu lîmeni, piedaloties seminâros, kursos un konferencçs Latvijâun ârvalstîs, gûstot jaunâko informâciju monetârâs politikas, finanðu stabilitâtes, makro-ekonomikas, ekonometrijas, valûtas operâciju, ârvalstu rezervju, maksâjumu sistçmu,statistikas, banku grâmatvedîbas un informâcijas tehnoloìiju, kâ arî vadîbas prasmjupilnveides jomâ. Turpinâjâs darbinieku zinâðanu padziïinâðana efektîvas saskarsmes,komunikâcijas un komandas darba pilnveidoðanâ un laika vadîbas, datorzinîbu un sveð-valodu apguves jomâ. Vairâki Latvijas Bankas darbinieki veiksmîgi piedalîjâs starp-tautiskâs profesionâlâs sertifikâcijas programmâs.

Speciâlos seminâros 21 jaunais darbinieks guva priekðstatu par Latvijas Bankas uzde-vumiem un tos îstenojoðo struktûrvienîbu funkcijâm. 2008. gadâ paplaðinâjâs LatvijasBankas speciâlistu vadîto seminâru tematika – notika Monetârâs politikas pârvaldes,Tirgus operâciju pârvaldes, Maksâjumu sistçmu pârvaldes, Ârçjo sakaru pârvaldes unKomunikâcijas pârvaldes Bibliotçkas seminâri, kâ arî seminâri par Iekðçjâ audita pâr-valdes funkcijâm, stratçìiskâs vadîbas jautâjumiem, Latvijas Bankas jubilejas un pie-miòas monçtâm un elektroniskâ paraksta lietoðanu.

Personâla pârvalde 2008. gadâ uzsâka talantu vadîbas projektu, kura galvenie mçríi irapzinât darbinieku potenciâlu, veicinât darbinieku mçrítiecîgu attîstîbu un noskaidrotvispârçjâs vajadzîbas darbîbas efektivitâtes uzlaboðanai Latvijas Bankâ. Projekta ietva-ros tika izstrâdâts vienots Latvijas Bankas kompetenèu modelis, kurâ èetros lîmeòosnoteiktas septiòas galvenâs kompetences: virzîba uz rezultâtu un sasniegumiem, rûpespar darba kvalitâti un savlaicîgumu, analîtiskâ domâðana, prasme risinât problçmas,komunikâcijas un informâcijas apmaiòas prasme, komandas darbs un sadarbîba unspçja piemçroties un mainîties.

2008. gadâ veiktas kompetenèu novçrtçðanas intervijas Personâla pârvaldç, Monetârâspolitikas pârvaldes Makroekonomikas analîzes daïâ un Tirgus operâciju pârvaldes Mak-sâjumu daïâ.

Lai, nodroðinot Latvijas Bankas izvirzîto mçríu sasniegðanu, konsekventi pilnveidotuLatvijas Bankas darbinieku galvenâs kompetences, Personâla pârvalde izstrâdâja kom-petenèu attîstîbas vadlînijas.

2008. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas vadîtâju vadîtprasmes ilgtermiòa mâcîbu pro-jekts. Otrajâ mâcîbu grupâ piedalîjâs 17 vadîtâju, kuru pieredze personâla vadîbâ bijamazâka par pieciem gadiem. Galvenie temati vadîtâju mâcîbu programmâ bija vadîtâjudarba efektivitâtes paaugstinâðana, personîbas attîstîba, komunikâcijas prasmju uzla-boðana un padoto darbinieku attîstîba un motivçðana. Òemot vçrâ pozitîvâs atsauksmesun mâcîbu rezultâtus, Latvijas Banka 2009. un 2010. gadâ turpinâs vadîtâju mâcîbuprogrammu, iesaistot programmâ pârçjos vadîtâjus, kuru darba pieredze personâla va-dîbâ ir ilgâka par pieciem gadiem.

Latvijas Banka darbinieku mâcîbâm turpinâja aktîvi izmantot Mâcîbu un atpûtas centru,kas sniedz kvalitatîvu mâcîbu tehnisko nodroðinâjumu.

Latvijas Banka 2008. gada novembrî nodroðinâja ECBS seminâra "Pârmaiòu vadîbaEiropas kontekstâ" 2. daïas norisi (1. daïa notika Itâlijâ). Seminârâ piedalîjâs struktûr-vienîbu un daïu vadîtâji no 13 ES valstu centrâlajâm bankâm.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

54 RISKU PÂRVALDÎÐANA UN KVALITÂTES VADÎBA

Latvijas Bankas valde 2008. gadâ turpinâja pilnveidot risku pârvaldîðanu atbilstoði"Latvijas Bankas droðîbas politikâ" noteiktajiem pamatprincipiem un ievçrojot finanðutirgus un Latvijas Bankas darbîbas attîstîbu. "Latvijas Bankas droðîbas politika" iekïaujarî tâs pârraudzîbas kârtîbu. To veic Latvijas Bankas droðîbas uzraudzîbas komisija,kuras sastâvâ ir èetri Latvijas Bankas padomes locekïi.

Latvijas Bankas finanðu riski tiek pârvaldîti saskaòâ ar "Latvijas Bankas ârvalstu re-zervju pârvaldîðanas vadlînijâm", kuras Latvijas Bankas padome pârskata ne retâk kâreizi gadâ un, ja nepiecieðams, veic tajâs grozîjumus.

Tika veikta svarîgâko Latvijas Bankas informâcijas sistçmu risku analîze. Ðâda analîzetiek iekïauta arî informâcijas sistçmu izstrâdes vai pilnveides projektos.

Latvijas Bankas darbîbas risku pârvaldîðanu koordinçja Latvijas Bankas risku pârval-dîðanas vadîtâjs, kas izvçrtçja un apkopoja Latvijas Bankas struktûrvienîbu sagatavotosrisku pârskatus un klasificçja riskus, uzturot un pilnveidojot Latvijas Bankas riskumatricu.

2008. gada aprîlî Latvijas Bankas valde izskatîja un apstiprinâja Latvijas Bankas riskupârskatu, kâ arî sniedza ziòojumu Latvijas Bankas padomei par situâciju risku pârval-dîðanâ. Notika arî darbinieku izglîtoðana informâcijas, informâcijas sistçmu droðîbas,darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas un risku pârvaldîðanas jomâ.

2008. gadâ tika noteikti Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas procesa pilnveides virzieniun veicamie pasâkumi. Latvijas Bankas valde apstiprinâja Latvijas Bankas darbîbasrisku pârvaldîðanas procesa pilnveidoðanas projektu, kas tiks îstenots 2009. gadâ.

Turpinâjâs Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas procesa pilnveide, precizçjot in-cidentu pârvaldîðanas kârtîbu, nosakot starpgadîjumu un incidentu centralizçtu reìis-trçðanu, testçjot un aktualizçjot Latvijas Bankas struktûrvienîbu rîcîbas plânus darbîbasnepârtrauktîbas nodroðinâðanai, kâ arî testçjot nepiecieðamâs rezerves darba vietas unto aprîkojumu.

Latvijas Bankâ darbojas kvalitâtes vadîbas sistçma. Latvijas Banka turpinâja nodroðinâtkvalitâtes vadîbas sistçmas atbilstîbu standarta ISO 9001:2000 prasîbâm. 2008. gadâLatvijas Bankâ tika veikts pilns kvalitâtes vadîbas sistçmas iekðçjais audits un divisertifikâcijas uzraudzîbas auditi.

Latvijas Bankâ tika pabeigta 2007. gadâ sâktâ integrçtas vadîbas sistçmas koncepcijasizveide, ðajâ sistçmâ ietverot kvalitâtes vadîbas sistçmu.

IEKÐÇJAIS UN ÂRÇJAIS AUDITS

Iekðçjais audits, objektîvi pârbaudot Latvijas Bankas funkcijas un procesus, sniedzLatvijas Bankas vadîbai neatkarîgu vçrtçjumu par risku vadîbas, kontroles sistçmasun procesu efektivitâti, kâ arî sniedz konsultâcijas to pilnveidei. Iekðçjo auditu LatvijasBankâ veic Iekðçjâ audita pârvalde. Latvijas Bankâ darbojas revîzijas komiteja, kaspârrauga un palîdz pilnveidot iekðçjo auditu.

Iekðçjo auditu organizç un veic saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto "Lat-vijas Bankas iekðçjâ audita politiku". Iekðçjo auditu veic, ievçrojot Iekðçjo auditoruinstitûta "Iekðçjâ audita profesionâlâs prakses starptautiskos standartus" un "Çtikaskodeksu", kâ arî CobiT (Control Objectives for Information and Related Technology)un ISACA (Information System Audit and Control Association) standartus.

Iekðçjais audits aptver visas Latvijas Bankas darbîbas jomas. Iekðçjie auditi tiek plânoti

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

55un veikti, pamatojoties uz risku novçrtçjumu. Par katra iekðçjâ audita rezultâtiem tiekziòots Latvijas Bankas prezidentam. Latvijas Bankas revîzijas komiteja reizi ceturksnîtiek informçta par iekðçjo auditu rezultâtiem, ieteikumiem un to ievieðanas gaitu. Parveiktajiem iekðçjiem auditiem un bûtiskâkajiem atzinumiem reizi gadâ tiek ziòots Lat-vijas Bankas padomei.

2008. gadâ tika veikts ârçjais iekðçjâ audita kvalitâtes novçrtçjums. Tajâ atzîta LatvijasBankas iekðçjâ audita darbîbas daïçja atbilstîba "Iekðçjâ audita profesionâlâs praksesstarptautiskajiem standartiem" un pilnîga atbilstîba "Çtikas kodeksam", kâ arî atbilstîbaECBS "Iekðçjâ audita komitejas rokasgrâmatâ" noteiktajâm prasîbâm. Òemot vçrâ ðânovçrtçjuma rezultâtus, izstrâdâts iekðçjâ audita pilnveides pasâkumu plâns.

Iekðçjâ audita pârvalde piedalîjâs ECBS Iekðçjâ audita komitejas darbâ un saskaòâ artâs apstiprinâto auditu plânu veica iekðçjos auditus Latvijas Bankâ.

Saskaòâ ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas pârskata gada saimnieciskâsdarbîbas un finanðu pârskatu revîziju veic revîzijas komisija, kuras personâlsastâvuapstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole.

GRÂMATVEDÎBA UN BUDÞETA VADÎBA

Latvijas Bankas grâmatvedîbas sistçma izveidota un tiek pârvaldîta atbilstoði LatvijasBankas padomes apstiprinâtajai "Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politikai",Latvijas Bankas valdes apstiprinâtajai "Latvijas Bankas grâmatvedîbas rokasgrâmatai"un citiem Latvijas Bankas normatîvajiem aktiem, ievçrojot likuma "Par Latvijas Banku"un citu Latvijas Bankai saistoðo Latvijas Republikas normatîvo aktu prasîbas. "LatvijasBankas finanðu grâmatvedîbas politika" nosaka, ka tos notikumus un Latvijas Bankasfinanðu darîjumus, kuri saistîti ar monetârâs politikas îstenoðanu un ârvalstu rezervjupârvaldîðanu, grâmato saskaòâ ar grâmatvedîbas pamatprincipiem, kas noteikti ECB2006. gada 10. novembra Pamatnostâdnç par grâmatvedîbas un finanðu pârskatu snieg-ðanas tiesisko regulçjumu Eiropas Centrâlo banku sistçmâ (ECB/2006/16), vienlaikusievçrojot to, ka Latvijas Banka nav Eirosistçmas dalîbniece.

Latvijas Banka publicç katra mçneða slçguma bilanci, gada finanðu pârskatus un citufinanðu informâciju, kas pieejama arî Latvijas Bankas interneta lapâ. Integrçtâ bankasinformâcijas sistçma nodroðina standartizçtu, automatizçtu, droðu un efektîvu LatvijasBankas finanðu darîjumu veikðanu, to vienotu uzskaiti un finanðu pârskatu sagatavo-ðanu. Katru darbadienu Latvijas Bankas vadîbai un speciâlistiem pieejama jaunâkâinformâcija par Latvijas Bankas finansiâlo stâvokli, darbîbas rezultâtiem un budþetaizpildes gaitu. Iekðçjâs finanðu kontroles sistçmas ietvaros Latvijas Bankas vadîbaregulâri izvçrtç Latvijas Bankas aktîvu un saistîbu, kâ arî ienâkumu un izdevumu pâr-maiòas, îpaðu uzmanîbu pievçrðot gan ârvalstu valûtas un zelta rezervju pârvaldîðanasrezultâtiem, gan administratîvo izdevumu un ilgtermiòa ieguldîjumu atbilstîbai ap-stiprinâtajam Latvijas Bankas budþetam.

Latvijas Bankas gada budþetu apstiprina Latvijas Bankas padome, un tâ vadîba tiekîstenota saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâtajiem "Latvijas Bankas budþetavadîbas noteikumiem", kuru mçríis ir nodroðinât Latvijas Bankas finanðu lîdzekïu liet-derîgu izmantoðanu un kuros noteikta Latvijas Bankas budþeta sagatavoðanas, apstip-rinâðanas un izpildes kontroles kârtîba. Lai nodroðinâtu iekðçjâ audita funkcijas neat-karîbu, Latvijas Bankas padome apstiprina arî Iekðçjâ audita pârvaldes izdevumu plânu.

Budþeta izvçrtçðanai Latvijas Bankas padome izveidojusi budþeta komisiju, kuras sa-stâvâ ir seði Latvijas Bankas padomes locekïi. Budþeta komisijas galvenie uzdevumiir Latvijas Bankas valdes sagatavotâ budþeta projekta izvçrtçðana un budþeta izpildesgaitas pârraudzîba. Savukârt Latvijas Bankas valdes galvenie budþeta vadîbas uzdevumi

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

56 ir kopâ ar attiecîgo Latvijas Bankas struktûrvienîbu vadîtâjiem sagatavot un iesniegtLatvijas Bankas budþeta komisijai un Latvijas Bankas padomei budþeta projektu unregulâri sniegt ziòojumus par budþeta izpildes gaitu.

SADARBÎBA AR STARPTAUTISKAJÂM ORGANIZÂCIJÂM

Latvijas Banka turpinâja pârstâvçt Latvijas intereses SVF Pilnvaroto sanâksmçs unikdienas jautâjumu koordinçðanâ.

Latvijas intereses SVF tika pârstâvçtas Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupâ, kurâietilpst Dânija, Igaunija, Îslande, Latvija, Lietuva, Norvçìija, Somija un Zviedrija. Ðovalstu grupu SVF Izpilddirektoru valdç pârstâvçja viens izpilddirektors, un tai kopumâbija 3.44% balsu.

Latvijas Bankas pârstâvji turpinâja piedalîties Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâroun finanðu jautâjumu komitejas darbâ, kas izveidota stratçìisko virzienu un vadlînijunoteikðanai un saskaòota viedokïa izstrâdâðanai SVF darbîbas jautâjumos.

23. decembrî SVF valde pieòçma lçmumu par resursu rezerves vienoðanos (Stand-ByArrangement) 1.52 mljrd. SDR apmçrâ Latvijas tautsaimniecîbas stabilizâcijas un at-veseïoðanas plâna îstenoðanai. Turpinâjâs sadarbîba ar SVF, pamatojoties uz SVF Vie-noðanâs lîguma IV panta konsultâcijâm.

Latvija kâ dalîbvalsts 2008. gadâ turpinâja darboties Starptautiskajâ Rekonstrukcijasun attîstîbas bankâ, Starptautiskajâ Attîstîbas asociâcijâ un Starptautiskajâ Finanðukorporâcijâ, kâ arî ERAB. Latvijas Banka turpinâja lîdzdalîbu SNB.

SADARBÎBA AR ÂRVALSTU CENTRÂLAJÂM BANKÂM UN TEHNISKÂPALÎDZÎBA

2008. gadâ turpinâjâs Latvijas Bankas sadarbîba ar citu valstu centrâlajâm bankâmpieredzes un informâcijas apmaiòas jomâ.

Februârî Grâmatvedîbas pârvaldes darbinieki sniedza konsultâcijas Armçnijas Centrâlâsbankas speciâlistiem grâmatvedîbas politikas un finanðu pârskatu jautâjumos.

Aprîlî un oktobrî Latvijas Bankas darbinieki sniedza konsultâcijas Gruzijas Nacionâlâsbankas darbiniekiem grâmatvedîbas, maksâjumu sistçmu, tirgus operâciju, informâcijassistçmu, personâla vadîbas un sabiedrisko attiecîbu jautâjumos.

Personâla pârvaldes darbinieki oktobrî dalîjâs pieredzç ar Kazahstânas Nacionâlâs ban-kas speciâlistiem personâla politikas jautâjumos.

Statistikas pârvaldes darbinieks novembrî ECB un nacionâlo centrâlo banku tehniskâspalîdzîbas programmas ietvaros dalîjâs pieredzç ar Serbijas Nacionâlâs bankas spe-ciâlistiem maksâjumu bilances statistikas jautâjumos.

Latvijas Banka organizçja vairâkas starptautiskas sanâksmes. Maijâ Rîgâ notika ECBSGrâmatvedîbas un monetâro ienâkumu komitejas Grâmatvedîbas un finanðu pârskatudarba grupas un Monetâro ienâkumu sadales darba grupas sanâksmes, savukârt sep-tembrî – gadskârtçjais Ziemeïvalstu un Baltijas valstu finanðu stabilitâtes darbsemi-nârs. Novembrî Statistikas pârvalde rîkoja sanâksmi par grozîjumiem ECB Regulâ(EK) Nr. 2423/2001 par monetâro finanðu iestâþu nozares konsolidçto bilanci(ECB/2001/13) un ECB 2007. gada 27. jûlija Regulas (EK) Nr. 958/2007 par ieguldî-jumu fondu aktîvu un pasîvu statistiku (ECB/2007/8) ievieðanu, sagatavojot MFI unieguldîjumu fondu bilances statistiku. Sanâksmç piedalîjâs Austrijas, Somijas un Slo-vâkijas centrâlâs bankas pârstâvji. Sanâksmes dalîbnieki tika iepazîstinâti arî ar Oester-

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

57reichische Nationalbank interneta statistisko publikâciju veidoðanas praksi un Narodnabanka Slovenska pieredzi MFI statistikas sagatavoðanâ, kïûstot par pilntiesîgu EMSdalîbvalsti. Novembrî Rîgâ notika ECB un Latvijas Bankas tulku, redaktoru un termi-nologu seminârs "Finanðu krîzes (konteksts un terminoloìija)". Seminâra mçríis bijapaplaðinât ieskatu finanðu tirgu norisçs un apzinât finanðu instrumentu terminoloìijasaktualitâtes.

Starptautiskâs finanðu organizâcijas un ârvalstu centrâlâs bankas sniedza atbalstu Lat-vijas Bankai, piedâvâjot iespçju piedalîties ðo institûciju rîkotajos seminâros un kursos,kâ arî saòemt konsultâcijas ar centrâlâs bankas darbîbu saistîtos jautâjumos.

Latvijas Bankas darbinieki piedalîjâs ECB, SVF Institûta, Apvienotâ Vînes institûtaun SNB organizçtajos kursos, kâ arî Austrijas, Bulgârijas, Èehijas, Francijas, Itâlijas,Lielbritânijas, Lietuvas, Nîderlandes, Polijas, Somijas, Ðveices un Vâcijas centrâlâsbankas un Òujorkas Federâlo rezervju bankas rîkotajos seminâros. Latvijas Bankasdarbinieki devâs pieredzes apmaiòas vizîtçs uz Èehijas, Lietuvas un Zviedrijas centrâlobanku un saòçma konsultâcijas ar centrâlâs bankas darbîbu saistîtos jautâjumos.

` `

LATVIJAS BANKAS 2008. GADA F INANÍU PÅ RSKATI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

60

BILANCE

1 No 66. lappuses lîdz 98. lappusei sniegtie skaidrojumi ir ðo finanðu pârskatu neatòemama sastâvdaïa.

(gada beigâs; tûkst. latu)

AKTÎVI Skaidrojumi1 2008 2007

ÂRZEMJU AKTÎVI 2 734 395 2 806 790

Zelts 4 108 998 99 130

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 6 187 83

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 5 2 488 693 2 687 707

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankaskapitâlâ 7 743 743

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinu bankaskapitâlâ 8 1 763 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 9 134 011 17 364

VIETÇJIE AKTÎVI 679 200 41 211

Kredîti kredîtiestâdçm 10 639 263 6 850

Pamatlîdzekïi 11 34 626 32 646

Pârçjie vietçjie aktîvi 12, 13 5 311 1 715

KOPÂ AKTÎVI 3 413 595 2 848 001

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

61(turpinâjums) (gada beigâs; tûkst. latu)

PASÎVI Skaidrojumi 2008 2007

ÂRZEMJU SAISTÎBAS 402 145 30 825

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 14 131 252 5 330

Starptautiskais Valûtas fonds 6 256 2541

Citu starptautisko institûciju noguldîjumi latos 15 6 503 6 049

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 16 247 001 35

Pârçjâs ârzemju saistîbas 17 17 133 19 157

LATI APGROZÎBÂ 18 1 018 092 1 049 473

VIETÇJÂS SAISTÎBAS 1 751 384 1 597 218

Kredîtiestâþu noguldîjumi 19 1 094 295 1 416 802

Valdîbas noguldîjumi 20 638 056 171 241

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 1 705 4 876

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 21, 22 17 328 4 299

KAPITÂLS UN REZERVES 241 974 170 485

Pamatkapitâls 23 25 000 25 000

Rezerves kapitâls 23 95 533 59 508

Pârvçrtçðanas konts 23 68 004 34 513

Pârskata gada peïòa 23 53 437 51 464

KOPÂ PASÎVI 3 413 595 2 848 001

ÂRPUSBILANCES POSTEÒI 35

Latvijas Bankas valde 2009. gada 26. februârî apstiprinâja ðos finanðu pârskatus, kassniegti no 60. lappuses lîdz 98. lappusei.

LATVIJAS BANKAS VALDE

M. Kâlis

R. Jakovïevs

A. Òikitins

H. Ozols

I. Posuma

R. Vanags

1 2008. gada beigâs Latvijas kvota SVF un tâs nodroðinâðanai izsniegtâ Latvijas valdîbas parâdzîme izslçgtaattiecîgi no ârzemju aktîviem un saistîbâm un uzrâdîta Latvijas valdîbas finanðu pârskatos.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

62

PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU APRÇÍINS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2008 2007

PROCENTU IENÂKUMI

Ârzemju operâcijas 24 143 646 125 829

Procenti par vçrtspapîriem 96 553 94 921

Procenti par noguldîjumiem ârvalstukredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðuinstitûcijâs 11 613 10 625

Procenti par atvasinâtajiem finanðuinstrumentiem 35 480 20 283

Vietçjâs operâcijas 24 7 264 3 278

Procenti par kredîtiem kredîtiestâdçm 6 723 2 026

Procenti par atvasinâtajiem finanðuinstrumentiem 541 1 252

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas 24 11 923 24 255

Procenti par noguldîjumiem 237 5

Procenti par atvasinâtajiem finanðuinstrumentiem 11 686 24 250

Vietçjâs operâcijas 24 54 461 36 122

Procenti par kredîtiestâþu noguldîjumiem 39 996 24 830

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 14 366 11 198

Procenti par citu finanðu institûcijunoguldîjumiem 99 94

TÎRIE PROCENTU IENÂKUMI 24 84 526 68 730

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

63(turpinâjums) (tûkst. latu)

Skaidrojumi 2008 2007

REALIZÇTÂ PEÏÒA VAI ZAUDÇJUMI (–)NO IEGULDÎJUMIEM FINANÐUINSTRUMENTOS 25 34 886 14 310

Ârzemju operâcijas 23 488 11 610

Vçrtspapîri 3 151 –4 1611

Atvasinâtie finanðu instrumenti 20 337 15 7712

Valûtas maiòas darîjumi 11 398 2 700

FINANÐU AKTÎVU UN POZÎCIJUVÇRTÎBAS SAMAZINÂJUMS 26 38 087 5 862

Ârzemju operâcijas 37 349 5 504

Vçrtspapîri 30 941 5 504

Atvasinâtie finanðu instrumenti 6 408 –

Valûtas pozîcijas vçrtîbas norakstîðana 738 358

IENÂKUMI NO LÎDZDALÎBAS KAPITÂLÂ 27 206 2163

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 28 3 433 1 190

BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTUKALÐANAS IZDEVUMI 29 4 046 3 7724

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI 27 481 23 348

Darba samaksa 30 15 326 12 587

Sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 30 3 063 2 284

Pamatlîdzekïu nolietojums un nemateriâloaktîvu amortizâcija 11, 13 3 729 3 628

Informâcijas sistçmu uzturçðana unizmantoðana 1 574 1 548

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 31 3 789 3 301

PÂRSKATA GADA PEÏÒA 53 437 51 464

1 2007. gada finanðu pârskatos uzrâdîts peïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Ieguldîjumu parâda vçrtspapîrosrezultâts".2 2007. gada finanðu pârskatos uzrâdîts peïòas un zaudçjuma aprçíina postenî "Atvasinâto finanðu instrumenturezultâts".3 2007. gada finanðu pârskatos uzrâdîts peïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Starptautisko norçíinu bankasdividendes".4 2007. gada finanðu pârskatos uzrâdîts peïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Citi bankas darbîbas izdevumi".

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

64

KOPÇJÂS ATZÎTÂS PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2008 2007

PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS

Ârvalstu valûtas un zelta pârvçrtçðanasrezultâts –98 3 813

Atvasinâto birþâ netirgoto procentu likmjumijmaiòas lîgumu pârvçrtçðanas rezultâts –2 781 –98

Vçrtspapîru pârvçrtçðanas rezultâts –1 717 8 494

Finanðu aktîvu un pozîciju vçrtîbassamazinâjums 38 087 5 862

TÎRAIS PÂRVÇRTÇÐANAS REZULTÂTS 23 33 491 18 071

PÂRSKATA GADA PEÏÒA 53 437 51 464

KOPÂ 86 928 69 535

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

65

NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

(tûkst. latu)

Skaidrojumi 2008 2007

PAMATDARBÎBAS NAUDAS PLÛSMA

Pârskata gada peïòa 53 437 51 464

Korekcijas nenaudas darîjumu rezultâtâ 32 (1) 41 823 9 492

Bilances posteòu tîrâs pârmaiòas 32 (1) 372 221 60 740

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûdepamatdarbîbas rezultâtâ 467 481 121 696

IEGULDÎÐANAS DARBÎBAS NAUDASPLÛSMA

Lîdzdalîbas Eiropas Centrâlajâ bankâsamazinâjums – 17

Starptautisko norçíinu bankas akcijudividendes 206 216

Pamatlîdzekïu iegâde –5 291 –3 038

Nemateriâlo aktîvu iegâde –55 –54

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu aizplûdeieguldîðanas darbîbas rezultâtâ –5 140 –2 859

FINANSÇÐANAS DARBÎBAS NAUDASPLÛSMA

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa –15 439 –1 976

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu aizplûdefinansçðanas darbîbas rezultâtâ –15 439 –1 976

TÎRÂ NAUDAS UN TÂS EKVIVALENTUIEPLÛDE 446 902 116 861

Nauda un tâs ekvivalenti gada sâkumâ 32 (2) 240 807 123 946

Nauda un tâs ekvivalenti gada beigâs 32 (2) 687 709 240 807

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

66 1. PAMATDARBÎBA

Latvijas Banka ir Latvijas centrâlâ banka. Tâ dibinâta 1990. gada 31. jûlijâ un darbojassaskaòâ ar Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Banku".

Latvijas Bankas galvenais mçríis ir saglabât cenu stabilitâti valstî. Saskaòâ ar likumu"Par Latvijas Banku" tâs svarîgâkie uzdevumi ir:– noteikt un îstenot monetâro politiku;– pârvaldît ârvalstu valûtas un zelta rezerves;– emitçt nacionâlo valûtu – banknotes un monçtas;– organizçt un nodroðinât starpbanku maksâjumu sistçmas darbîbu un veicinât maksâ-jumu sistçmas raitu darbîbu Latvijâ;– apkopot un publicçt finanðu statistikas datus un Latvijas maksâjumu bilanci;– pârstâvçt Latviju ârvalstu centrâlajâs bankâs un starptautiskajâs finanðu institûcijâs;– darboties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìentam.

2008. gada 1. janvârî darbu sâka Latvijas Bankas Kredîtu reìistrs, kas izveidots saskaòâar Kredîtiestâþu likuma un citu tiesîbu aktu prasîbâm.

Latvijas Banka, pildot savus uzdevumus un veicot kontroli saskaòâ ar likumu "ParLatvijas Banku" un Kredîtiestâþu likumu, neprasa un nepieòem norâdîjumus no valdîbasvai citâm institûcijâm. Latvijas Banka ir neatkarîga savu lçmumu pieòemðanâ un topraktiskajâ îstenoðanâ. Latvijas Bankas uzraudzîbu veic Latvijas Republikas Saeima.

Latvijas Banka nepiedalâs komercdarbîbâ un savu darbîbu tâs uzdevumu izpildes ie-tvaros galvenokârt finansç no ârvalstu valûtas un zelta rezervju pârvaldîðanas ienâ-kumiem.

Latvijas Bankas centrâlais birojs atrodas Rîgâ, K. Valdemâra ielâ 2A. Skaidrâs naudasglabâðanu, apstrâdi un apriti Latvijas Banka nodroðina, izmantojot tâs filiâli Rîgâ unreìionâlâs filiâles Daugavpilî, Liepâjâ un Rçzeknç.

2. RISKU PÂRVALDÎÐANA

Galvenie ar Latvijas Bankas darbîbu saistîtie riski ir finanðu riski un darbîbas riski.Tâpçc Latvijas Bankas valde izveidojusi Latvijas Bankas padomes noteiktajiem pamat-principiem un vadlînijâm atbilstoðu risku pârvaldîbas sistçmu, kas nepârtraukti tiek piln-veidota, ievçrojot finanðu tirgus attîstîbu un pârmaiòas Latvijas Bankas darbîbâ. LatvijasBankas finanðu risku un darbîbas risku pârvaldîðanu pârbauda Iekðçjâ audita pârvalde.Minçto risku pârvaldîðanu pârrauga Latvijas Bankas droðîbas uzraudzîbas komisija unLatvijas Bankas revîzijas komiteja, kurâs darbojas Latvijas Bankas padomes locekïi.

FINANÐU RISKINozîmîgâkie finanðu riski, kam ikdienâ pakïauta Latvijas Banka, ir tirgus risks (cenas,procentu likmju un valûtas risks), kredîtrisks un likviditâtes risks.

Latvijas Banka ar tâs ârvalstu valûtas un zelta rezervçm (tâlâk tekstâ – ârvalstu rezerves)saistîtos finanðu riskus pârvalda saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâtajâm"Latvijas Bankas ârvalstu rezervju pârvaldîðanas vadlînijâm" (tâlâk tekstâ – vadlînijas).Ârvalstu rezervju pârvaldîðana tiek veikta atbilstoði vadlînijâs noteiktajiem pamatprin-cipiem, kas ietver ârvalstu rezervju vçrtîbas saglabâðanu, to likviditâtes nodroðinâðanuun ienâkumu gûðanu pieïaujamâ riska ietvaros, nenonâkot pretrunâ ar Latvijas Bankasîstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Ârvalstu rezerves tiek pârvaldîtas, tâs sagrupçjot daþâdos ieguldîjumu portfeïos. Pie-saistîto rezervju portfeïos ietver ârvalstu rezervju daïu, kam atbilst Latvijas Bankassaistîbas ârvalstu valûtâ pret citâm institûcijâm. Atseviðíos ieguldîjumu portfeïos tiek

FINANÐU PÂRSKATU SKAIDROJUMI

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

67pârvaldîtas zelta rezerves, Latvijas Bankas paðas pârvaldîtâs ârvalstu valûtas rezerves,kâ arî katram ârçjam ârvalstu rezervju pârvaldîtâjam nodotâs ârvalstu valûtas rezerves.

Katram ieguldîjumu portfeïa veidam vadlînijâs noteikti neitrâlâ portfeïa parametri,kas raksturo attiecîgâ ieguldîjumu portfeïa ienesîguma mçríi un finanðu risku pie-òemamo lielumu (lîmeni), kâ arî atspoguïo minçto ieguldîjumu mçría struktûru. Tirgusoperâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu kontrolç ârvalstu rezervjuatbilstîbu vadlînijâs noteiktajâm prasîbâm.

Finanðu risku pârvaldîðanai Latvijas Bankâ izveidota Investîciju komiteja, kas vadlînijuietvaros izstrâdâ ieguldîjumu pârvaldîðanas stratçìiju, apstiprina ieguldîjumu veikðanastaktiku un nosaka detalizçtâkus finanðu risku limitus. Investîciju komiteja reizi ceturksnîpârskata ieguldîjumu stratçìiju, bet reizi nedçïâ saòem un izvçrtç ârvalstu rezervjuieguldîjumu portfeïu vadîtâju ziòojumus par notikumiem finanðu tirgos un viòu saga-tavotâs nâkotnes attîstîbas prognozes, kâ arî apstiprina ârvalstu rezervju pârvaldîðanastaktiku nâkamajai nedçïai.

TIRGUS RISKSTirgus risks raksturo iespçju ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram, procen-tu likmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï. Procentu likmju risku, kas rodasgalvenokârt no procentu likmju maiòai pakïautajiem finanðu instrumentiem, LatvijasBanka pârvalda, izmantojot katram ieguldîjumu portfelim atseviðíi noteikto modificçtâprocentu likmju riska indeksa (modified duration) limitu. Procentu likmju risku LatvijasBankai galvenokârt rada ieguldîjumi ârvalstu parâda vçrtspapîros un atvasinâtajos pro-centu likmju finanðu instrumentos, kas izmantoti ârvalstu rezervju pârvaldîðanas ie-tvaros.

Latvijas Banka kontrolç valûtas risku, nosakot atklâto ârvalstu valûtas pozîciju limitus.Saskaòâ ar Latvijas Bankas îstenoto valûtas kursa politiku ârvalstu rezervju portfeïu,izòemot piesaistîto rezervju portfeïus, neitrâlâ portfeïa valûta ir eiro. Piesaistîto rezervjuportfeïiem neitrâlo valûtas struktûru veido atbilstoði attiecîgo saistîbu parametriem.Novirzes no neitrâlâs valûtas struktûras rada atklâto valûtas pozîciju. Saskaòâ ar vad-lînijâm nav pieïaujamas bûtiskas novirzes no neitrâlâs pozîcijas.

Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu kontrolç ieguldîjumuportfeïu modificçtâ procentu likmju riska indeksa un atklâto valûtu pozîciju atbilstîbuvadlînijâm un attiecîgajiem Investîciju komitejas lçmumiem.

Papildus tam ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot piesaistîto rezervju portfeïus,kopçjais tirgus risks tiek ierobeþots, nosakot maksimâli pieïaujamo portfeïa ienesîgumasekoðanas novirzi (tracking error). To aprçíina, pamatojoties uz ieguldîjumu portfeïaun attiecîgâ neitrâlâ portfeïa ienesîguma starpîbas standartnovirzi.

Latvijas Banka ar ârvalstu rezervçm saistîto tirgus risku ierobeþo, veicot ieguldîjumustikai to OECD valstu valûtâs denominçtajos finanðu instrumentos, kurâm pieðíirtsnoteikts kredîtreitings.

Latvijas Banka neierobeþo ar vietçjiem finanðu aktîviem saistîto procentu likmju risku,lai nenonâktu pretrunâ ar tâs îstenotâs monetârâs politikas mçríiem.

Latvijas Bankas pakïautîba tirgus riskam (stâvoklis 2008. gada un 2007. gada beigâs)atspoguïota 37. un 38. skaidrojumâ.

KREDÎTRISKSKredîtrisks raksturo iespçju ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neizpildesdçï. Latvijas Bankai kredîtrisks galvenokârt rodas, veicot ieguldîjumus ârvalstu finanðuinstrumentos, kâ arî izsniedzot îstermiòa kredîtus iekðzemes kredîtiestâdçm.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

68 Latvijas Banka ierobeþo ar ieguldîjumiem ârvalstu finanðu instrumentos saistîto kredît-risku, vadlînijâs nosakot limitus ieguldîjumiem ar daþâdu kredîtkvalitâti. Kredîtkvalitâtetiek noteikta, pamatojoties uz starptautisko kredîtreitingu aìentûru Fitch Ratings,Moody's Investors Service un Standard & Poor's noteiktajiem kredîtreitingiem. Iero-beþojumi noteikti arî maksimâlajam ieguldîjumu apjomam vienas grupas finanðu in-strumentos, kâ arî ar vienu partneri noslçgto un viena emitenta emitçto finanðu instru-mentu apjomam. Lai kontrolçtu ar Latvijas Bankas ârzemju operâcijâm saistîto kre-dîtrisku, Tirgus operâciju pârvaldes Riska vadîbas daïa katru darbadienu uzrauga esoðâkredîtriska atbilstîbu vadlînijâm.

Iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegtie îstermiòa kredîti nodroðinâti ar Latvijas valstsiekðçjâ aizòçmuma vçrtspapîriem (tâlâk tekstâ – valdîbas vçrtspapîri) un privâtâ sektoraparâda vçrtspapîriem atbilstoði Latvijas Bankas padomes noteiktajâm prasîbâm. Tirgusoperâciju pârvalde regulâri kontrolç ðo vçrtspapîru emitentu reitingu atbilstîbu LatvijasBankas padomes noteiktajâm prasîbâm, kâ arî attiecîgo kredîtu nodroðinâjuma pietie-kamîbu. Latvijas Bankas pakïautîba kredîtriskam (stâvoklis 2008. gada un 2007. gadabeigâs) atspoguïota 40.–42. skaidrojumâ.

LIKVIDITÂTES RISKSLikviditâtes risks raksturo iespçju, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus. Latvijas Bankapârvalda likviditâtes risku, ârvalstu valûtas rezerves ieguldot likvîdos starptautiskoinstitûciju, ârvalstu valdîbu un korporatîvâ sektora emitçtajos parâda vçrtspapîros uncitos finanðu instrumentos, bet zelta rezerves – îstermiòa noguldîjumos ârvalstu finanðuinstitûcijâs. Ieguldîjumi tiek veikti tâ, lai nodroðinâtu Latvijas Bankas saistîbu savlaicîguizpildi. Latvijas Bankas naudas un tâs ekvivalentu struktûra atspoguïota 32. skaidro-jumâ. Latvijas Bankas aktîvu un saistîbu likviditâtes struktûra 2008. gada un 2007. gadabeigâs atspoguïota 39. skaidrojumâ.

Latvijas Banka pârvalda likviditâtes risku, arî nosakot ierobeþojumus ieguldîjumu mak-simâlajam apjomam vienas grupas finanðu instrumentos, kâ arî viena emitenta finanðuinstrumentu apjomam.

DARBÎBAS RISKIDarbîbas riski raksturo iespçju ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudçjumus sakarâar darbîbas neparedzçtu pârtraukðanu, informâcijas nesankcionçtu izmantoðanu vaiLatvijas Bankas darbinieku, informâcijas, informâcijas sistçmu un tehnisko resursuvai materiâlo vçrtîbu fiziskajiem apdraudçjumiem.

Latvijas Bankas droðîbas politikas mçríi un pamatprincipus nosaka Latvijas Bankaspadome. Tâs apstiprinâtâ "Latvijas Bankas droðîbas politika" aptver risku pârvaldîðanu,darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanu, informâcijas un informâcijas sistçmu droðîbuun fizisko droðîbu un reglamentç nepârtrauktu un droðu Latvijas Bankas uzdevumuveikðanu.

Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas kârtîbu nosaka Latvijas Bankas valde. Tâs apstip-rinâtie "Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas noteikumi" aptver risku apzinâðanas, do-kumentçðanas, novçrtçðanas un ierobeþoðanas kârtîbu. Latvijas Bankas darbîbas riskupârvaldîðanu koordinç Latvijas Bankas risku pârvaldîðanas vadîtâjs. Lai pilnveidotudarbîbas risku pârvaldîðanas procesu, Latvijas Banka 2008. gadâ noteica risku pârval-dîðanas procesa pilnveides virzienus, veicamos pasâkumus un to apjomus.

Lai ierobeþotu ar droðîbu un informâcijas sistçmâm saistîtos darbîbas riskus, LatvijasBankâ darbojas Latvijas Bankas darbîbas risku ekspertu grupa, kuras galvenais uzde-vums ir sniegt Latvijas Bankas valdei atzinumus par identificçtajiem Latvijas Bankasdarbîbas riskiem, ierosinot pasâkumus minçto risku ierobeþoðanai, un Latvijas Bankasinformâcijas sistçmu vadîbas komiteja, kas regulâri izvçrtç ar informâcijas sistçmâmsaistîto darbîbas risku pârvaldîbas sistçmu.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

69Lai nodroðinâtu informâcijas konfidencialitâti, autorizçtu pieejamîbu un integritâti,iekðçjâs kontroles sistçmas ietvaros tiek klasificçta informâcija un tâs tehniskie resursi.Latvijas Bankâ noteikti informâcijas un informâcijas sistçmu îpaðnieki, kas atbild parattiecîgâs informâcijas vai informâcijas sistçmu klasificçðanu, risku analîzi, aizsardzîbuun pieejas tiesîbu un lietoðanas kârtîbas noteikðanu. 2008. gadâ uzsâkta iekðçjâs riskuanalîzes metodikas pilnveide, kas balstîta uz Information Security Forum Limited iz-strâdâto metodiku un rîkiem.

Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanas vispârçjâ kârtîba noteikta Lat-vijas Bankas padomes apstiprinâtajâ "Latvijas Bankas darbîbas nepârtrauktîbas pâr-valdîðanas kârtîbâ". Latvijas Bankâ izveidota arî darbîbas nepârtrauktîbas pârvaldîðanassistçma, kas nodroðina savlaicîgu incidentu un ârkârtas situâciju apstâkïu apzinâðanuun novçrðanu, priekðlikumu izstrâdâðanu incidentu un ârkârtas situâciju novçrðanainâkotnç, darbinieku mâcîbas un izglîtoðanu, kâ arî rîcîbas plânu darbîbas nepârtrauktîbasnodroðinâðanai testçðanu un aktualizçðanu. Latvijas Bankas incidentu un ârkârtas situ-âciju pârvaldîðanu veic Latvijas Bankas valde. Tâs apstiprinâtâ "Latvijas Bankas inci-dentu un ârkârtas situâciju pârvaldîðanas kârtîba" ietver incidentu un ârkârtas situâcijusavlaicîgas apzinâðanas un saskaòotas un efektîvas Latvijas Bankas struktûrvienîburîcîbas kârtîbu incidentu un ârkârtas situâciju gadîjumâ.

Latvijas Bankâ ir noteiktas Latvijas Bankas funkcijas, kuru izpildes pârtraukums varizraisît ârkârtas situâciju, ðo funkciju maksimâli pieïaujamie piespiedu pârtraukumalaiki un funkciju izpildes nodroðinâðanai izmantotie kritiskie resursi. Latvijas Bankasvalde periodiski pârskata un izvçrtç ðo funkciju un kritisko resursu sarakstu, kâ arînovçrtç bankas darbîbas nodroðinâðanai ârkârtas situâcijâ nepiecieðamo resursu pie-tiekamîbu un pieejamîbu.

Lai uzlabotu Latvijas Bankas darba organizâciju un mazinâtu darbîbas riskus, LatvijasBanka izveidojusi un nepârtraukti attîsta kvalitâtes vadîbas sistçmu atbilstoði kvalitâtesvadîbas sistçmas standartam ISO 9001:2000.

Kopçjo darbîbas risku ierobeþoðanas ietvaros Latvijas Banka ir apdroðinâta pret no-teiktiem darbîbas riska veidiem.

NENOTEIKTÎBA FINANÐU TIRGOS2008. gadâ pasaules finanðu sistçmâ pastiprinâjâs spriedze, ko izraisîja zaudçjumi,kurus cieta finanðu iestâdes saistîbâ ar vçrtspapîriem, kas nodroðinâti ar zemas kvalitâtesASV hipotçku kredîtiem. Spriedze finanðu sektorâ arvien vairâk ietekmçja arî reâlotautsaimniecîbu. Pieaugot nenoteiktîbai par pasaules tautsaimniecîbas attîstîbas per-spektîvu, finanðu tirgus dalîbnieku vçlme izvairîties no riska palielinâjâs, tâpçc sama-zinâjâs vairâkuma finanðu aktîvu cenas. Bûtiski pasliktinâjâs finanðu tirgus likviditâteun finansçðanas nosacîjumi, un samazinâjâs vçrtspapîroðanas aktivitâte. Ilgstoði sa-springtos likviditâtes apstâkïos finanðu iestâdçm kïuva arvien grûtâk piesaistît îstermiòafinansçjumu un izmantot kapitâla tirgu. Ðie un citi faktori negatîvi ietekmçja arî Latvijasfinanðu sektoru un reâlo tautsaimniecîbu. Finanðu tirgus satricinâjums ietekmçja unvarçtu turpinât ietekmçt arî Latvijas Bankas finansiâlo stâvokli un darbîbas finanðurezultâtus. Latvijas Bankas darîjumu apjomu ietekmçja ierobeþotâ starpbanku tirgusdarbîba 2008. gada 4. ceturksnî, kas noteica ievçrojamu kredîtiestâdçm izsniegto Lat-vijas Bankas îstermiòa aizdevumu apjoma pieaugumu, kâ arî eiro resursu pieprasîjumu,un tâpçc Latvijas Banka 2008. gada 4. ceturksnî pârdeva daïu tâs ârvalstu valûtasrezervju. Latvijas Bankas ienâkumus ietekmçja procentu likmju un finanðu instrumentulikviditâtes pârmaiòas. Minçto notikumu, kâ arî citu faktoru ietekme uz Latvijas Bankasfinansiâlo stâvokli un darbîbas finanðu rezultâtiem atspoguïota finanðu pârskatu skaidro-jumos, kuros raksturota Latvijas Bankas pakïautîba finanðu riskiem, kâ arî 23.–26. skaid-rojumâ. Nâkotnes notikumi finanðu tirgos var atðíirties no Latvijas Bankas vadîbasprognozçm.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

70 3. NOZÎMÎGÂKIE GRÂMATVEDÎBAS PRINCIPI

Ðajâ skaidrojumâ sniegts finanðu pârskatu sagatavoðanâ izmantoto nozîmîgâko LatvijasBankas grâmatvedîbas principu îss apraksts.

FINANÐU PÂRSKATU SAGATAVOÐANAS PAMATSFinanðu pârskati sagatavoti saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto "LatvijasBankas finanðu grâmatvedîbas politiku" un likumu "Par Latvijas Banku".

"Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politika" nosaka, ka tos notikumus un LatvijasBankas finanðu darîjumus, kuri saistîti ar monetârâs politikas îstenoðanu un ârvalsturezervju pârvaldîðanu, grâmato saskaòâ ar grâmatvedîbas pamatprincipiem, kas noteiktiECB 2006. gada 10. novembra Pamatnostâdnç ECB/2006/16 par grâmatvedîbas unfinanðu pârskatu sniegðanas Eiropas Centrâlo banku sistçmâ tiesisko regulçjumu.

FINANÐU PÂRSKATU POSTEÒU NOVÇRTÇÐANAS PAMATSFinanðu pârskati sagatavoti saskaòâ ar sâkotnçjo izmaksu grâmatvedîbas principu, iz-òemot zeltu, parâda vçrtspapîrus un atvasinâtos procentu likmju finanðu instrumentus,kas novçrtçti patiesajâ vçrtîbâ.

APLÇÐU IZMANTOÐANAFinanðu pârskatu sagatavoðanâ veiktas aplçses un izdarîti pieòçmumi, kas ietekmçatseviðíu finanðu pârskatos uzrâdîto aktîvu, saistîbu un iespçjamo saistîbu apmçru.Notikumi nâkotnç var ietekmçt minçtâs aplçses un pieòçmumus. Ðâdu aplçðu un pie-òçmumu maiòas ietekme tiek uzrâdîta pârskata gada un turpmâko gadu, uz kuriem tâattiecas, finanðu pârskatos.

ÂRVALSTU VALÛTU NOVÇRTÇJUMSDarîjumi ârvalstu valûtâs grâmatoti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstuvalûtas kursa darîjuma dienâ. Monetârie aktîvi un saistîbas ârvalstu valûtâs izteiktaslatos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtas kursa pârskata periodabeigâs. Nemonetârie posteòi, kas novçrtçti sâkotnçjo vai amortizçto izmaksu vçrtîbâ,izteikti latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtas kursa darîjumadienâ. Òemot vçrâ lata piesaisti eiro, Latvijas Banka ârvalstu valûtu kursus nosaka,pamatojoties uz informâcijas sistçmâ Reuters kotçto eiro kursu attiecîbâ pret ASVdolâru un ASV dolâra kursu attiecîbâ pret pârçjâm ârvalstu valûtâm.

Darîjumus ârvalstu valûtâs iekïauj kopçjâ attiecîgâs valûtas pozîcijâ. Darîjumi ârvalstuvalûtâ, kuri samazina attiecîgo valûtas pozîciju, rada realizçto peïòu vai zaudçjumus.Darîjumu ârvalstu valûtâ un valûtas pozîcijas pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâ peïòavai zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ vai bilances postenî "Pârvçrtçðanaskonts" saskaòâ ar 3. skaidrojuma sadaïâ "Finanðu instrumentu peïòas un zaudçjumuatzîðana" aprakstîtajiem principiem.

2008. gada un 2007. gada beigâs bilances sagatavoðanâ izmantotie Latvijas Bankasnoteiktie nozîmîgâko ârvalstu valûtu un zelta kursi latos ir ðâdi.

(gada beigâs)

2008 2007 Pârmaiòas (%)

Eiro (EUR) 0.702804 0.702804 –

ASV dolârs (USD) 0.495 0.484 2.3

Japânas jena (JPY) 0.00547 0.00424 29.0

Zelts (XAU) 438.259 398.591 9.95

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas (XDR) 0.764 0.759 0.7

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

71FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU ATZÎÐANA UN ATZÎÐANASPÂRTRAUKÐANAFinanðu aktîvi un finanðu saistîbas tiek atzîtas bilancç tad, kad Latvijas Banka kïuvusipar attiecîgajâ finanðu darîjumâ iesaistîto personu. Finanðu aktîvu pirkðana vai pârdo-ðana parastajâ veidâ tiek atzîta un atzîðana tiek pârtraukta norçíinu dienâ.

Finanðu aktîvu atzîðana tiek pârtraukta, kad beidzas vai ir nodotas lîgumâ noteiktâstiesîbas uz naudas plûsmâm, kas izriet no attiecîgâ finanðu aktîva, tâdçjâdi ar to saistîtieriski un tiesîbas uz atlîdzîbu ir nodotas un Latvijas Banka nesaglabâ kontroli pâr aktîvu.Finanðu saistîbu atzîðana tiek pârtraukta, kad attiecîgâs saistîbas tiek dzçstas.

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU PATIESÂ VÇRTÎBAPatiesâ vçrtîba ir aplçstâ naudas summa, par kâdu finanðu aktîvus iespçjams apmainîtvai finanðu saistîbas iespçjams dzçst darîjumâ, kas atbilst savstarpçji nesaistîtu personudarîjumu nosacîjumiem un noslçgts starp labi informçtâm un ieinteresçtâm personâm.

Finanðu instrumentu patieso vçrtîbu Latvijas Banka nosaka, pamatojoties uz tirguscenâm vai diskontçtajâm naudas plûsmâm. Diskontçtâs naudas plûsmas tiek modelçtas,pamatojoties uz kotçtajâm finanðu instrumentu tirgus cenâm un naudas tirgus procentulikmçm.

Latvijas Bankas finanðu aktîvu un finanðu saistîbu patiesâ vçrtîba 2008. gada un2007. gada beigâs bûtiski neatðíîrâs no bilancç uzrâdîtâs vçrtîbas.

FINANÐU AKTÎVU UN FINANÐU SAISTÎBU IESKAITSFinanðu aktîvu un finanðu saistîbu ieskaitu veic un finanðu pârskatos tîro atlikumuuzrâda tikai tad, ja iepriekð noslçgts lîgums par finanðu aktîvu un finanðu saistîbuieskaitu un paredzçta vienlaicîga attiecîgo aktîvu atsavinâðana un saistîbu dzçðana.

ZELTSZelta rezerves bilancç uzrâdîtas to tirgus vçrtîbâ.

Zelta rezervju pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi iekïauti peïòasun zaudçjumu aprçíinâ vai bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" saskaòâ ar 3. skaidro-juma sadaïâ "Finanðu instrumentu peïòas un zaudçjumu atzîðana" minçtajiem prin-cipiem.

VÇRTSPAPÎRIVçrtspapîri atspoguïoti bilancç to patiesajâ vçrtîbâ.

Vçrtspapîru procenti, t.sk. prçmija un diskonts, atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâkâ procentu ienâkumi. Vçrtspapîru darîjumu un pârvçrtçðanas rezultâtâ aprçíinâtâ peïòavai zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ vai bilances postenî "Pârvçrtçðanaskonts" saskaòâ ar 3. skaidrojuma sadaïâ "Finanðu instrumentu peïòas un zaudçjumuatzîðana" aprakstîtajiem principiem.

LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PIRKÐANU AR ATPÂRDOÐANULîgumi par vçrtspapîru pirkðanu ar atpârdoðanu atspoguïoti kâ finansçðanas darîjumi.Vçrtspapîri, kas nopirkti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pirkðanu ar atpârdoðanu,nav uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç. Vçrtspapîru pirkðanas rezultâtâ samaksâtie naudaslîdzekïi uzrâdîti Latvijas Bankas bilancç to nominâlvçrtîbâ attiecîgi kâ prasîbas pretiekðzemes kredîtiestâdçm vai kâ prasîbas pret ârvalstu kredîtiestâdçm un citâm ârvalstufinanðu institûcijâm.

Starpîba starp vçrtspapîru pirkðanas un atpârdoðanas cenu atzîta peïòas un zaudçjumuaprçíinâ kâ procentu ienâkumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

72 LÎGUMI PAR VÇRTSPAPÎRU PÂRDOÐANU AR ATPIRKÐANULîgumi par vçrtspapîru pârdoðanu ar atpirkðanu atspoguïoti kâ finansçðanas darîjumi.Vçrtspapîri, kas pârdoti saskaòâ ar lîgumiem par vçrtspapîru pârdoðanu ar atpirkðanu,uzrâdîti attiecîgajâ Latvijas Bankas bilances postenî kopâ ar pârçjiem ðajos darîjumosneiesaistîtajiem vçrtspapîriem. Vçrtspapîru pârdoðanas rezultâtâ saòemtie naudas lî-dzekïi atspoguïoti bilancç to nominâlvçrtîbâ kâ saistîbas pret vçrtspapîru pircçju.

Starpîba starp vçrtspapîru pârdoðanas un atpirkðanas cenu atzîta peïòas un zaudçjumuaprçíinâ kâ procentu izdevumi attiecîgâ lîguma darbîbas laikâ.

KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇM, NOGULDÎJUMI UN TAMLÎDZÎGAS FINANÐUPRASÎBAS UN FINANÐU SAISTÎBASKredîti kredîtiestâdçm, noguldîjumi un tamlîdzîgas finanðu prasîbas un finanðu saistîbasbilancç uzrâdîtas to nominâlvçrtîbâ.

LÎDZDALÎBA KAPITÂLÂLîdzdalîba kapitâlâ ietver Latvijas Bankas ilgtermiòa ieguldîjumus paðu kapitâla in-strumentos. Latvijas Bankai nevienâ institûcijâ nav kontroles vai bûtiskas ietekmes,tâpçc lîdzdalîba kapitâlâ netiek uzskaitîta kâ ieguldîjums meitassabiedrîbâ vai asociçtajâsabiedrîbâ. Ðiem paðu kapitâla instrumentiem nav kotçtas tirgus cenas aktîvâ tirgû unto patieso vçrtîbu nevar ticami novçrtçt, tâpçc tie atspoguïoti bilancç sâkotnçjo izmaksuvçrtîbâ. Lîdzdalîbas kapitâlâ palielinâjumu vai samazinâjumu jaunu paðu kapitâla in-strumentu iegâdes vai pârdoðanas rezultâtâ atzîst, ievçrojot sâkotnçjo izmaksu vçrtîbasprincipu.

ATVASINÂTIE FINANÐU INSTRUMENTILatvijas Banka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes lîgumiem,valûtas un procentu likmju mijmaiòas lîgumiem un birþâ tirgotajiem procentu likmjunâkotnes lîgumiem, kuru lîgumvçrtîba vai nosacîtâ vçrtîba uzrâdîta ârpusbilances pos-teòos. Birþâ netirgotos valûtas maiòas nâkotnes lîgumus un valûtas mijmaiòas lîgumusdarîjuma dienâ iekïauj kopçjâ attiecîgâs valûtas pozîcijâ pçc darîjuma tagadnes kursaun uzrâda bilancç latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ attiecîgâs ârvalstu valûtas kursapârskata perioda beigâs. Pârçjos atvasinâtos finanðu instrumentus uzrâda bilancç pa-tiesajâ vçrtîbâ.

Atvasinâto finanðu instrumentu procenti, t.sk. birþâ netirgoto valûtas maiòas nâkotneslîgumu un valûtas mijmaiòas lîgumu starpîba starp ðo lîgumu tagadnes un nâkotnesvalûtas kursu, atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ kâ procentu ienâkumi vai izdevumi.Birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu patiesâs vçrtîbas pârmaiòu rezultâtâgûtâ peïòa vai raduðies zaudçjumi iekïauti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ attiecîgonorçíinu veikðanas brîdî. Pârçjo atvasinâto finanðu instrumentu patiesâs vçrtîbas pâr-maiòu rezultâtâ aprçíinâtâ peïòa vai zaudçjumi ietverti peïòas un zaudçjumu aprçíinâvai bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" saskaòâ ar 3. skaidrojuma sadaïâ "Finanðuinstrumentu peïòas un zaudçjumu atzîðana" aprakstîtajiem principiem.

UZKRÂTIE PROCENTU IENÂKUMI UN IZDEVUMIUzkrâtie procentu ienâkumi par vçrtspapîriem ietverti attiecîgo ienâkumus nesoðo vçrts-papîru uzskaites vçrtîbâ. Uzkrâtie procentu ienâkumi un izdevumi par pârçjiem finanðuinstrumentiem uzrâdîti bilancç attiecîgajos pârçjo aktîvu vai pârçjo saistîbu posteòos.

PAMATLÎDZEKÏIPamatlîdzekïi ir materiâli ilgtermiòa ieguldîjumi, kuru lietderîgâs lietoðanas laiks irilgâks par 1 gadu. Ðie aktîvi tiek izmantoti pakalpojumu sniegðanai, kâ arî citu pamat-lîdzekïu uzturçðanas un Latvijas Bankas darbîbas nodroðinâðanas vajadzîbâm.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

73Pamatlîdzekïi uzrâdîti bilancç sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras atskaitîts uzkrâtaisnolietojums un vçrtîbas samazinâjums, ja tâds noteikts.

Nolietojumu aprçíina noteiktajâ pamatlîdzekïa lietderîgâs lietoðanas laikâ pçc lineârâsmetodes. Bûvniecîbas vai sagatavoðanas stadijâ esoðajiem pamatlîdzekïiem, zemei unmâkslas priekðmetiem nolietojums netiek rçíinâts.

Pamatlîdzekïu nolietojums aprçíinâts atbilstoði ðâdâm gada likmçm.

(%)

2008 2007

Çkas

– bûvkonstrukcijas 1 1

– ârçjâ apdare 5 5

– iekðçjâ apdare 5–20 5–20

– inþenierkomunikâcijas 5 5

– pârçjâs sastâvdaïas 10–20 10–20

Teritorijas labiekârtoðana 10 10

Transportlîdzekïi 10 10

Biroja mçbeles 10 10

Datortehnika 20–33 20–33

Pârçjâ biroja elektrotehnika 20 20

Naudas apstrâdes iekârtas 10–20 10–20

Darbarîki 50 50

Pârçjie pamatlîdzekïi 7–20 7–20

Saskaòâ ar vispârpieòemtajiem risku ierobeþojoðo darîjumu uzskaites principiem at-seviðíu pamatlîdzekïu sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ ietverts ar to izveidi saistîto valûtasrisku ierobeþojoðo finanðu darîjumu efektîvais rezultâts.

Pamatlîdzekïu uzturçðanas un remonta izdevumi ietverti peïòas un zaudçjumu aprçíinâto raðanâs brîdî.

Saskaòâ ar Valsts un paðvaldîbu mantas atsavinâðanas likumu Latvijas Banka atsavinapamatlîdzekïus valsts un paðvaldîbas iestâdçm bez atlîdzîbas. Pamatlîdzekïu atsavinâ-ðanas zaudçjumi noteikti, pamatojoties uz pamatlîdzekïu uzskaites vçrtîbu to atsavi-nâðanas brîdî, un ietverti peïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Pârçjie bankas darbîbasizdevumi".

NEMATERIÂLIE AKTÎVINemateriâlie aktîvi ir nemateriâli ilgtermiòa ieguldîjumi, kuru lietderîgâs lietoðanaslaiks ir ilgâks par 1 gadu. Nemateriâlie aktîvi ietver programmatûru lietoðanas tiesîbasun citas tiesîbas.

Nemateriâlie aktîvi uzrâdîti bilancç to sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, no kuras atskaitîtauzkrâtâ amortizâcija un vçrtîbas samazinâjums, ja tâds noteikts.

Attiecîgo tiesîbu iegâdes izmaksu amortizâciju aprçíina to lietderîgâs lietoðanas laikâ,bet ne ilgâk par 10 gadiem, izmantojot lineâro metodi.

Latvijas Bankas veiktâs programmatûru izstrâdes izmaksas tiek atzîtas peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ to raðanâs brîdî.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

74 AKTÎVU VÇRTÎBAS SAMAZINÂÐANÂSAktîva vçrtîbas samazinâðanâs notiek, ja tâ uzskaites vçrtîba pârsniedz atgûstamo vçr-tîbu. Lai noteiktu aktîvu vçrtîbas samazinâðanâs pazîmes, Latvijas Bankas attiecîgâsstruktûrvienîbas regulâri novçrtç to Latvijas Bankas aktîvu kvalitâti, kuri nav novçrtçtipatiesajâ vçrtîbâ. Atklâjot aktîvu vçrtîbas samazinâðanâs pazîmes, attiecîgajam aktîvamtiek aplçsta atgûstamâ vçrtîba un, ja atgûstamâ vçrtîba ir mazâka par attiecîgâ aktîvauzskaites vçrtîbu, izveidoti atbilstoði uzkrâjumi. Ðos uzkrâjumus atzîst peïòas un zau-dçjumu aprçíinâ, attiecîgi samazinot aktîva uzskaites vçrtîbu.

LATI APGROZÎBÂLatvijas Bankas emitçtâs un apgrozîbâ esoðâs latu banknotes un monçtas, izòemotzelta apgrozîbas monçtas un jubilejas un piemiòas monçtas, uzrâdîtas bilances postenî"Lati apgrozîbâ" to nominâlvçrtîbâ. Bilances postenis "Lati apgrozîbâ" atspoguïo Lat-vijas Bankas saistîbas pret ðo banknoðu un monçtu turçtâjiem.

ZELTA APGROZÎBAS MONÇTASLatvijas Bankas naudas glabâtavâs esoðâs 999. raudzes zelta apgrozîbas monçtas uz-râdîtas bilances postenî "Pârçjie vietçjie aktîvi", jo to vçrtîbu nodroðina monçtâs esoðaiszelts. Bilancç ðîs monçtas uzrâdîtas tajâs esoðâ zelta tirgus vçrtîbâ.

Emitçtâs zelta apgrozîbas monçtas tiek izslçgtas no bilances posteòa "Pârçjie vietçjieaktîvi" to emisijas brîdî. Apgrozîbâ esoðâs zelta monçtas nav ietvertas bilances postenî"Lati apgrozîbâ", jo to vçrtîbu nodroðina monçtâs esoðais zelts.

JUBILEJAS UN PIEMIÒAS MONÇTASPârdotâs jubilejas un piemiòas monçtas netiek uzrâdîtas bilances postenî "Latiapgrozîbâ", jo ðo monçtu atpirkðanas iespçjamîba ir neliela vai arî tajâs esoðâ dârgmetâlavçrtîba pârsniedz to atpirkðanas vçrtîbu. Jubilejas un piemiòas monçtu pârdoðanasienâkumus atzîst peïòas un zaudçjumu aprçíinâ to raðanâs brîdî.

UZKRÂJUMIUzkrâjumi tiek atzîti finanðu pârskatos, ja pagâtnes notikumu vai darîjumu rezultâtâLatvijas Bankai raduðâs juridiskas vai prakses radîtas saistîbas, kuru apjomu iespçjamsticami novçrtçt un kuru izpildes rezultâtâ sagaidâma naudas lîdzekïu aizplûde no Lat-vijas Bankas.

NAUDA UN TÂS EKVIVALENTINaudas plûsmas pârskatâ nauda un tâs ekvivalenti ietver ârvalstu konvertçjamo valûtukasç, pieprasîjuma noguldîjumus un noguldîjumus ar sâkotnçjo termiòu lîdz 5 darba-dienâm ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstu finanðu institûcijâs.

FINANÐU INSTRUMENTU PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMU ATZÎÐANAFinanðu instrumentu peïòa un zaudçjumi atzîti saskaòâ ar ðâdiem principiem:a) realizçtâ peïòa un realizçtie zaudçjumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ;b) nerealizçtâ peïòa atzîta bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts";c) pârskata gada beigâs iepriekð bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" ietvertie nereali-zçtie zaudçjumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, ja tie pârsniedz attiecîgâ finanðuinstrumenta, ârvalstu valûtas vai zelta pozîcijas iepriekð aprçíinâto pârvçrtçðanas peïòu;d) nerealizçtie zaudçjumi, kas pârskata gada beigâs atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ,nâkamajos gados netiek reversçti un ieskaitîti ar attiecîgâ finanðu instrumenta, ârvalstuvalûtas vai zelta pozîcijas nerealizçto peïòu;e) nerealizçtos zaudçjumus, kas aprçíinâti finanðu instrumentam, ârvalstu valûtas vaizelta pozîcijai, neieskaita ar citam finanðu instrumentam, ârvalstu valûtas vai zeltapozîcijai aprçíinâto nerealizçto peïòu.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

75Realizçto un nerealizçto peïòu un zaudçjumus aprçíina pçc finanðu instrumenta, âr-valstu valûtas vai zelta pozîcijas vidçjo izmaksu metodes. Finanðu instrumenta, ârvalstuvalûtas vai zelta pozîcijas vidçjâs izmaksas samazina vai palielina par nerealizçtajiemzaudçjumiem, kas pârskata gada beigâs atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ.

PROCENTU IENÂKUMI UN IZDEVUMIProcentu ienâkumi un izdevumi atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ saskaòâ ar uzkrâ-ðanas principu.

Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi ietver procentus par iegâdâtajiem vçrtspapîriem, no-guldîjumiem, izsniegtajiem kredîtiem, birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotneslîgumiem un valûtas un procentu likmju mijmaiòas lîgumiem. Procenti par iegâdâtajiemvçrtspapîriem ietver arî prçmiju un diskontu, ko amortizç vçrtspapîra termiòa laikâpçc lineârâs metodes.

Procentu izdevumi ietver procentus par piesaistîtajiem Latvijas valdîbas, iekðzemeskredîtiestâþu un citu finanðu institûciju noguldîjumiem, kâ arî birþâ netirgotajiem valûtasmaiòas nâkotnes lîgumiem un valûtas un procentu likmju mijmaiòas lîgumiem.

REALIZÇTÂ PEÏÒA VAI ZAUDÇJUMI NO IEGULDÎJUMIEM FINANÐUINSTRUMENTOSRealizçtâ peïòa vai zaudçjumi no ieguldîjumiem finanðu instrumentos atzîti peïòas unzaudçjumu aprçíinâ finanðu instrumenta atsavinâðanas brîdî vai norçíinu brîdî.

Realizçtâ peïòa vai zaudçjumi no ieguldîjumiem finanðu instrumentos ietver valûtasmaiòas darîjumu, parâda vçrtspapîru atsavinâðanas un atvasinâto finanðu instrumenturealizçto peïòu un zaudçjumus.

IENÂKUMI NO LÎDZDALÎBAS KAPITÂLÂDividendes no lîdzdalîbas kapitâlâ tiek atzîtas peïòas un zaudçjumu aprçíinâ tosaòemðanas brîdî.

BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTU KALÐANAS IZDEVUMIBanknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumi, izòemot zelta apgrozîbas monçtukalðanas izdevumus, atzîti peïòas un zaudçjumu aprçíinâ to raðanâs brîdî.

PÂRÇJIE IZDEVUMI UN IENÂKUMIPârçjos bankas darbîbas izdevumus un ienâkumus atzîst peïòas un zaudçjumu aprçíinâsaskaòâ ar uzkrâðanas principu. Nomas maksâjumus atzîst peïòas un zaudçjumuaprçíinâ proporcionâli attiecîgâ lîguma darbîbas laikam.

4. ZELTS

Zelta rezervju pârmaiòas 2008. un 2007. gadâ bija ðâdas.

Trojas unces Tûkst. latu

2006. gada 31. decembrî 248 701 83 668

Zelta tirgus vçrtîbas pieaugums x 15 462

2007. gada 31. decembrî 248 701 99 130

Zelta tirgus vçrtîbas pieaugums x 9 866

Tîrâs pârmaiòas zelta noguldîðanas un noguldîjumuizòemðanas rezultâtâ 6 2

2008. gada 31. decembrî 248 707 108 998

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

76 Latvijas Banka ierobeþo zelta rezervju tirgus vçrtîbas svârstîbu risku, slçdzot valûtasmaiòas nâkotnes lîgumus (sk. arî 37. skaidrojumu).

5. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvi ârvalstu konvertçjamâs valûtâs galvenokârt ieguldîtiaugsti likvîdos parâda vçrtspapîros.

Ienâkumus nesoðo parâda vçrtspapîru vçrtîbâ ietverti vçrtspapîru iegâdes brîdî uzkrâtieprocentu ienâkumi un pçc ðo vçrtspapîru iegâdes uzkrâtie procentu ienâkumi(28 568 tûkst. latu 2008. gada beigâs un 24 658 tûkst. latu 2007. gada beigâs).

Bilances aktîvu posteòa "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas" sadalîjums 2008. gada un2007. gada beigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2008 2007

Ârvalstu valdîbu, finanðu institûciju un nefinanðusabiedrîbu parâda vçrtspapîri 1 800 987 2 398 148

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu centrâlajâs bankâs,kredîtiestâdçs un starptautiskajâs institûcijâs 661 741 223 530

Termiònoguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâsfinanðu institûcijâs 19 679 63 564

Ârvalstu valûta kasç 6 286 2 465

Kopâ 2 488 693 2 687 707

6. STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDS

Atbilstoði likumam "Par Latvijas Republikas iestâðanos Starptautiskajâ Valûtas fondâ"Latvijas Banka pilda SVF depozitârija funkcijas un bez atlîdzîbas apkalpo SVF kontus,kuros uzskaitîti SVF turçjumi dalîbvalsts nacionâlajâ valûtâ. SVF turçjumi latos ietverLatvijas valdîbas parâdzîmes, kontu Nr. 1, kas tiek izmantots finanðu darîjumu veikðanaiar SVF, un kontu Nr. 2, kas tiek izmantots SVF administratîvo izmaksu segðanai unmaksâjumu saòemðanai.

Latvijas prasîbas pret SVF ietver SDR un Latvijas kvotu SVF. SDR ir SVF izveidotistarptautiskie rezervju aktîvi, kas tiek izmantoti darîjumos starp SVF un tâ dalîbvalstîm.Kvota SVF atspoguïo attiecîgâs valsts dalîbas apjomu SVF. Latvijas kvota SVF no-droðinâta ar tam izsniegto Latvijas valdîbas parâdzîmi un izteikta SDR. Latvijas kvotaSVF ir 126 800 tûkst. SDR.

2008. gadâ Latvijas Banka mainîja ar SVF saistîto aktîvu un saistîbu uzrâdîðanu tâsbilancç. Latvijas kvota SVF un tâs nodroðinâðanai izsniegtâ Latvijas valdîbas parâdzîmeizslçgta attiecîgi no ârzemju aktîviem un saistîbâm un uzrâdîta Latvijas valdîbas finanðupârskatos. Ðis lçmums neietekmçja Latvijas Bankas darbîbas finanðu rezultâtus.

2008. gada beigâs Latvijas Bankas bilancç uzrâdîtâs saistîbas pret SVF veido SVFrîcîbâ esoði resursi 256 tûkst. latu apjomâ (2007. gada beigâs – 254 tûkst. latu), kuriizvietoti SVF kontâ Nr. 1 un Nr. 2.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

77Latvijas tîrâs prasîbas pret SVF 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâdas.

(tûkst. latu) (tûkst. SDR)

2008 2007 2008 2007

Latvijas kvota SVF 96 875 96 241 126 800 126 800

SVF turçjumi latos –505 850 –96 212 –662 106 –126 762

Latvijas valdîbas parâdzîmes –505 594 –95 958 –661 772 –126 428

Konts Nr. 1 –242 –241 –317 –317

Konts Nr. 2 –14 –13 –17 –17

SVF aizdevums Latvijai 409 003 – 535 344 –

Rezerves pozîcija SVF 42 42 55 55

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 187 83 245 109

Latvijas tîrâs prasîbas pret SVF 229 125 300 164

Rezerves pozîcija SVF ir starpîba starp Latvijas kopçjo kvotu SVF un SVF turçjumiemlatos, neietverot konta Nr. 2 atlikumu un pieskaitot SVF aizdevumu.

Prasîbas un saistîbas pret SVF izteiktas latos pçc Latvijas Bankas noteiktâ SDR kursagada beigâs.

7. LÎDZDALÎBA EIROPAS CENTRÂLÂS BANKAS KAPITÂLÂ

Lîdz ar Latvijas pievienoðanos ES Latvijas Banka kïuva par ECB kapitâla daïu turçtâju.Latvijas Bankas lîdzdalîbas ECB kapitâlâ apjoms atbilstoði ECBS un ECB Statûtiemaprçíinâts, pamatojoties uz datiem par katras attiecîgâs ES valsts iedzîvotâju skaituun IKP apjomu, un to koriìç ik pçc pieciem gadiem vai agrâk, mainoties ES valstuskaitam.

2008. gada 31. decembrî Latvijas Bankas daïa ECB kapitâlâ bija 0.2813%, kas atbilst16 205 tûkst. eiro (11 389 tûkst. latu). Tâ kâ Latvija neietilpst eiro zonâ, ievçrojotECBS un ECB Statûtos noteiktos pârejas noteikumus, Latvijas Banka veikusi minimâloieguldîjumu 1 134 tûkst. eiro (743 tûkst. latu) jeb 7% apjomâ no tâs kopçjâs daïasreìistrçtajâ ECB kapitâlâ (sk. arî 36. skaidrojumu).

8. LÎDZDALÎBA STARPTAUTISKO NORÇÍINU BANKAS KAPITÂLÂ

2008. gada un 2007. gada beigâs Latvijas Bankai piederçja 1 070 SNB akciju, kasveidoja 0.20% no kopçjâ SNB parakstîtâ un apmaksâtâ kapitâla.

Latvijas Bankas îpaðumâ esoðo SNB akciju nominâlvçrtîba noteikta 5 350 tûkst. SDR(katras akcijas nominâlvçrtîba ir 5 tûkst. SDR), kas apmaksâta 1 338 tûkst. SDR jeb25% apjomâ (sk. arî 36. skaidrojumu). Latvijas Bankas bilancç 2008. gada un 2007. ga-da beigâs uzrâdîta ðo akciju nosacîtâ iegâdes vçrtîba 1 763 tûkst. latu apjomâ (sk. arî27. skaidrojumu).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

78 9. PÂRÇJIE ÂRZEMJU AKTÎVI

Pârçjo ârzemju aktîvu sadalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2008 2007

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtie atvasinâtiebirþâ netirgotie lîgumi 133 551 16 523

Nâkamo periodu izdevumi 392 250

Priekðsamaksa par preèu piegâdi – 325

Uzkrâtie procenti par noguldîjumiem 27 217

Citi pârçjie ârzemju aktîvi 41 49

Kopâ 134 011 17 364

10. KREDÎTI KREDÎTIESTÂDÇM

2008. gada beigâs kredîti iekðzemes kredîtiestâdçm ietvçra galvenâs refinansçðanasoperâcijas, aizdevuma iespçjas uz nakti un citus îstermiòa aizdevumus 639 263 tûkst.latu apjomâ (2007. gada beigâs – 6 850 tûkst. latu). 2008. gada 4. ceturksnî finanðusistçmâ valdoðâs spriedzes dçï starpbanku tirgus darbîba bija ierobeþota, tâpçc LatvijasBanka izsniedza îstermiòa aizdevumus ievçrojami lielâkâ apjomâ nekâ 2007. gadâ,sniedzot likviditâtes atbalstu kredîtiestâdçm, kurâm bija apgrûtinâta resursu pieejamîbastarpbanku tirgû.

Kredîti iekðzemes kredîtiestâdçm nodroðinâti ar valdîbas vçrtspapîriem un privâtâsektora parâda vçrtspapîriem, kuru patiesâ vçrtîba 2008. gada beigâs bija 678 027 tûkst.latu (2007. gada beigâs – 6 970 tûkst. latu; sk. arî 2. skaidrojuma sadaïu "Kredîtrisks").

11. PAMATLÎDZEKÏI

Pamatlîdzekïu pârmaiòas 2008. un 2007. gadâ bija ðâdas. (tûkst. latu)

Çkas, Mçbeles Naudas Transport- Pârçjie Kopâteritorijas un biroja apstrâdes lîdzekïi pamat-

labiekârto- iekârtas iekârtas lîdzekïiðana un zeme

2006. gada 31. decembrî

Izmaksas 31 245 6 885 4 240 1 113 4 650 48 133

Uzkrâtais nolietojums –3 802 –4 711 –2 393 –731 –3 733 –15 370

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 27 443 2 174 1 847 382 917 32 763

2007. gadâ

Pieaugums 971 478 1 225 47 317 3 038

Atsavinâtie pamatlîdzekïi – –514 –24 –128 –182 –848

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 971 –36 1 201 –81 135 2 190

Nolietojums –1 766 –658 –247 –72 –410 –3 153

Atsavinâto pamatlîdzekïu uzkrâtais nolietojums – 513 24 128 181 846

Uzkrâtâ nolietojuma tîrâs pârmaiòas –1 766 –145 –223 56 –229 –2 307

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

79(turpinâjums) (tûkst. latu)

Çkas, Mçbeles Naudas Transport- Pârçjie Kopâteritorijas un biroja apstrâdes lîdzekïi pamat-

labiekârto- iekârtas iekârtas lîdzekïiðana un zeme

2007. gada 31. decembrî

Izmaksas 32 216 6 849 5 441 1 032 4 785 50 323

Uzkrâtais nolietojums –5 568 –4 856 –2 616 –675 –3 962 –17 677

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 26 648 1 993 2 825 357 823 32 646

2008. gadâ

Pieaugums 3 833 361 254 279 564 5 291

Pârklasifikâcija 2 –9 9 –1 –1 –

Atsavinâtie pamatlîdzekïi – –405 –1 061 –23 –234 –1 723

Izmaksu tîrâs pârmaiòas 3 835 –53 –798 255 329 3 568

Nolietojums –1 945 –587 –379 –71 –322 –3 304

Pârklasifikâcija –1 2 –2 1 – –

Atsavinâto pamatlîdzekïu uzkrâtais nolietojums – 400 1 061 23 232 1 716

Uzkrâtâ nolietojuma tîrâs pârmaiòas –1 946 –185 680 –47 –90 –1 588

2008. gada 31. decembrî

Izmaksas 36 051 6 796 4 643 1 287 5 114 53 891

Uzkrâtais nolietojums –7 514 –5 041 –1 936 –722 –4 052 –19 265

Atlikusî pamatlîdzekïu vçrtîba 28 537 1 755 2 707 565 1 062 34 626

Latvijas Bankas îpaðumâ un valdîjumâ esoðâs zemes kopçjâ kadastrâlâ vçrtîba 2008. ga-da beigâs bija 3 171 tûkst. latu (2007. gada beigâs – 724 tûkst. latu). Latvijas Bankasbilancç zeme uzrâdîta sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ (2008. gada un 2007. gada beigâs –264 tûkst. latu).

2008. gadâ Latvijas Banka iegâdâjâs nekustamo îpaðumu – daïu çkas Rîgâ 3 200 tûkst.latu vçrtîbâ, lai nodroðinâtu naudas apstrâdes funkciju un klientu apkalpoðanas zonaspaplaðinâðanu, gatavojoties eiro ievieðanai. Çkas daïa nodota operatîvajâ nomâ citaipersonai lîdz 2011. gadam.

12. PÂRÇJIE VIETÇJIE AKTÎVI

Pârçjo vietçjo aktîvu sadalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2008 2007

Uzkrâtie procenti par kredîtiem kredîtiestâdçm 2 714 51

Nemateriâlie aktîvi 1 001 1 371

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtie atvasinâtie birþânetirgotie lîgumi 211 21

Nodokïu prasîbas 209 –

Nâkamo periodu izdevumi 183 135

Citi pârçjie vietçjie aktîvi 993 202

Kopâ 5 311 1 715

1 2007. gada finanðu pârskatos ietverti postenî "Citi pârçjie vietçjie aktîvi".

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

80 13. NEMATERIÂLIE AKTÎVI

Ðo aktîvu pârmaiòas 2008. un 2007. gadâ bija ðâdas. (tûkst. latu)

2006. gada 31. decembrî

Izmaksas 4 311

Uzkrâtâ amortizâcija –2 479

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 1 832

2006. gadâ

Pieaugums 54

Izslçgtie nemateriâlie aktîvi –615

Izmaksu tîrâs pârmaiòas –561

Amortizâcija –475

Izslçgto nemateriâlo aktîvu uzkrâtâ amortizâcija 575

Uzkrâtâs amortizâcijas tîrâs pârmaiòas 100

2007. gada 31. decembrî

Izmaksas 3 750

Uzkrâtâ amortizâcija –2 379

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 1 371

2008. gadâ

Pieaugums 55

Izslçgtie nemateriâlie aktîvi –85

Izmaksu tîrâs pârmaiòas –30

Amortizâcija –425

Izslçgto nemateriâlo aktîvu uzkrâtâ amortizâcija 85

Uzkrâtâs amortizâcijas tîrâs pârmaiòas –340

2008. gada 31. decembrî

Izmaksas 3 720

Uzkrâtâ amortizâcija –2 719

Atlikusî nemateriâlo aktîvu vçrtîba 1 001

14. ÂRVALSTU KONVERTÇJAMÂS VALÛTAS

Saistîbas ârvalstu konvertçjamâs valûtâs veido ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtievçrtspapîru pârdoðanas ar atpirkðanu (repo) darîjumi un lîdzekïi EK kontâ, kâ arî citassaistîbas. EK konts tiek izmantots ES valstu budþeta lîdzekïu pârdalei (sk. arî 15. skaid-rojumu).

Ârvalstu konvertçjamo valûtu sadalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2008 2007

Repo darîjumi 123 953 –

Eiropas Komisijas pieprasîjuma noguldîjumi 6 230 5 330

Pârçjâs saistîbas 1 069 –

Kopâ 131 252 5 330

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

8115. CITU STARPTAUTISKO INSTITÛCIJU NOGULDÎJUMI LATOS

Citu starptautisko institûciju noguldîjumus latos veido lîdzekïi EK kontâ norçíiniemlatos, kas tiek izmantots Latvijas valdîbas maksâjumu veikðanai ES budþetâ (sk. arî14. skaidrojumu), kâ arî saistîbas pret citâm starptautiskajâm institûcijâm.

Citu starptautisko institûciju noguldîjumu latos sadalîjums 2008. gada un 2007. gadabeigâs bija ðâds.

(tûkst. latu)

2008 2007

Eiropas Komisijas pieprasîjuma noguldîjumi 6 273 5 819

Pârçjie noguldîjumi 230 230

Kopâ 6 503 6 049

16. ÂRVALSTU BANKU NOGULDÎJUMI LATOS

Ârvalstu banku noguldîjumus latos veido Sveriges Riksbank un Danmarks Nationalbankîstermiòa noguldîjumi, kas raduðies, apmainot latus pret eiro valûtas mijmaiòas darîjumuietvaros.

17. PÂRÇJÂS ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Pârçjo ârzemju saistîbu sadalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2008 2007

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi un valûtasmaiòas tagadnes lîgumi 16 292 18 874

Uzkrâtie izdevumi 304 244

Citas pârçjâs ârzemju saistîbas 537 39

Kopâ 17 133 19 157

18. LATI APGROZÎBÂ

2008. gada un 2007. gada beigâs apgrozîbâ bija ðâdas latu (Ls) un santîmu (s) naudaszîmes.

Nominâlvçrtîba Summa (tûkst. latu) Skaits (tûkst.) Îpatsvars (%)

2008 2007 2008 2007 2008 2007

Banknotes

Ls 500 110 872 143 413 222 287 10.9 13.7

Ls 100 145 212 170 275 1 452 1 703 14.3 16.2

Ls 50 73 889 68 481 1 478 1 370 7.3 6.5

Ls 20 485 292 458 353 24 265 22 918 47.7 43.9

Ls 10 73 773 79 128 7 377 7 913 7.2 7.5

Ls 5 70 781 73 922 14 156 14 784 6.9 7.0

Pavisam banknotes 959 819 993 572 x x 94.3 94.8

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

82 (turpinâjums)

Nominâlvçrtîba Summa (tûkst. latu) Skaits (tûkst.) Îpatsvars (%)

2008 2007 2008 2007 2008 2007

Monçtas

Ls 100 405 404 4 4 0 0

Ls 10 145 145 15 14 0 0

Ls 2 8 673 8 811 4 337 4 405 0.9 0.8

Ls 1 28 345 26 997 28 345 26 997 2.8 2.6

50 s 7 744 7 374 15 489 14 747 0.8 0.7

20 s 4 376 4 168 21 881 20 842 0.4 0.4

10 s 2 723 2 596 27 224 25 961 0.3 0.2

5 s 2 082 1 966 41 638 39 329 0.2 0.2

2 s 2 166 1 940 108 294 97 001 0.2 0.2

1 s 1 614 1 500 161 425 149 985 0.1 0.1

Pavisam monçtas 58 273 55 901 x x 5.7 5.2

Pavisam lati apgrozîbâ 1 018 092 1 049 473 x x 100.0 100.0

Emitçto 999. raudzes 100 latu zelta apgrozîbas monçtu kopçjâ nominâlvçrtîba 2008. ga-da beigâs bija 1 988 tûkst. latu (2007. gada beigâs – 1 988 tûkst. latu). Ðîs apgrozîbâesoðâs monçtas nav ietvertas bilances postenî "Lati apgrozîbâ", jo to nominâlvçrtîbunodroðina monçtâs esoðais zelts.

2008. gada beigâs bija emitçtas arî jubilejas un piemiòas monçtas ar 1 449 tûkst. latunominâlvçrtîbu (2007. gada beigâs – 1 346 tûkst. latu). Ðîs monçtas nav ietvertas bi-lances postenî "Lati apgrozîbâ".

19. KREDÎTIESTÂÞU NOGULDÎJUMI

Kredîtiestâþu noguldîjumi ietver iekðzemes kredîtiestâþu Latvijas Bankâ atvçrto norç-íinu kontu atlikumus, kâ arî no ðîm finanðu institûcijâm pieòemtos noguldîjumus uznakti (noguldîjumu iespçja) un termiònoguldîjumus. Minçtâs kredîtiestâdes izvietolîdzekïus Latvijas Bankâ tâs noteikto obligâto rezervju prasîbu izpildes nodroðinâðanai,kâ arî starpbanku un klientu maksâjumu, Latvijas Bankas monetârâs politikas operâcijuun citu norçíinu veikðanai Latvijas Bankas maksâjumu sistçmâs.

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu sadalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bijaðâds.

(tûkst. latu)

2008 2007

Norçíinu kontu atlikumi latos 1 071 869 1 407 539

Norçíinu kontu atlikumi eiro 22 426 9 263

Kopâ 1 094 295 1 416 802

20. VALDÎBAS NOGULDÎJUMI

Latvijas valdîbas noguldîjumi ietver Latvijas Bankas pieòemtos Latvijas RepublikasValsts kases pieprasîjuma noguldîjumus un termiònoguldîjumus latos un ârvalstu valû-tâs, Latvijas Bankai veicot Latvijas valdîbas finanðu aìenta funkcijas.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

83Latvijas valdîbas noguldîjumu sadalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2008 2007

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu valûtâs 467 188 43 744

Termiònoguldîjumi latos 170 868 75 646

Termiònoguldîjumi ârvalstu valûtâs – 51 851

Kopâ 638 056 171 241

21. PÂRÇJÂS VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Pârçjo vietçjo saistîbu sadalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.(tûkst. latu)

2008 2007

Nauda ceïâ 11 192 498

Uzkrâtie izdevumi un tamlîdzîgas saistîbas 3 148 2 192

Uzkrâtie procentu izdevumi 600 728

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtie birþâ netirgotievalûtas mijmaiòas lîgumi 403 101

Nodokïu saistîbas – 170

Citas pârçjâs vietçjâs saistîbas 1 985 610

Kopâ 17 328 4 299

22. NODOKÏI

Latvijas Bankas 2008. un 2007. gadâ aprçíinâtie un samaksâtie nodokïi bija ðâdi.(tûkst. latu)

IIN VSAOI VSAOI NÎN PVN Pârçjie Kopâ(darba (darba nodokïi

devçjs) òçmçjs) un nodevas

Saistîbas 2006. gada 31. decembrî 0 7 3 0 35 0 45

2007. gadâ

Aprçíinâts 2 631 2 285 886 144 437 2 6 385

Atlikto saistîbu samazinâjums – 70 – – – – 70

Samaksâts –2 631 –2 356 –887 –144 –310 –2 –6 330

Saistîbas 2007. gada 31. decembrî 0 6 2 0 162 0 170

2008. gadâ

Aprçíinâts 3 015 3 063 1 065 88 309 1 7 541

Atlikto saistîbu pieaugums – –230 – – – – –230

Saistîbu pârrçíins – – – – –362 – –362

Samaksâts –3 015 –2 839 –1 067 –88 –318 –1 –7 328

Prasîbas 2008. gada 31. decembrî 0 0 0 0 –209 0 –209

Papildus ðajâ skaidrojumâ uzrâdîtajiem nodokïu maksâjumiem Latvijas Banka valstsieòçmumos ieskaita pârskata gadâ gûtâs peïòas daïu (30% apmçrâ), t.sk. maksâjumupar valsts kapitâla izmantoðanu (2008. gadâ – 15 439 tûkst. latu; 2007. gadâ –1 976 tûkst. latu; sk. arî 23. un 33. skaidrojumu). Latvijas Banka nav uzòçmumu ienâ-kuma nodokïa maksâtâja.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

84 23. KAPITÂLS UN REZERVES

Latvijas Bankas kapitâla un rezervju pârmaiòas 2008. un 2007. gadâ bija ðâdas.(tûkst. latu)

Pamat- Rezerves Pârvçr- Pârskata ES dâvi- Kapitâlskapitâls kapitâls tçðanas gada nâjums un

konts peïòa rezerves

2006. gada 31. decembrî 25 000 54 898 16 442 6 586 533 103 459

2007. gadâ

Tîrais pârvçrtçðanas rezultâts x x 18 071 x x 18 071

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa x x x –1 976 x –1 976

Rezerves kapitâlâ ieskaitîtâ peïòas daïa x 4 610 x –4 610 x –

ES dâvinâjuma samazinâjums x x x x –533 –533

Pârskata perioda peïòa x x x 51 464 x 51 464

2007. gada 31. decembrî 25 000 59 508 34 513 51 464 – 170 485

2008. gadâ

Tîrais pârvçrtçðanas rezultâts x x 33 491 x x 33 491

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa x x x –15 439 x –15 439

Rezerves kapitâlâ ieskaitîtâ peïòas daïa x 36 025 x –36 025 x –

Pârskata perioda peïòa x x x 53 437 x 53 437

2008. gada 31. decembrî 25 000 95 533 68 004 53 437 x 241 974

Latvijas Bankas kapitâlu veido pamatkapitâls, rezerves kapitâls un bilances postenis"Pârvçrtçðanas konts", kâ arî nesadalîtâ peïòa. Latvijas Banka ar saviem lçmumiemneietekmç pamatkapitâla un rezerves kapitâla veidoðanas, kâ arî peïòas sadales kârtîbu,jo tâ noteikta likumâ "Par Latvijas Banku". Bilances postenis "Pârvçrtçðanas konts"ietver finanðu instrumentu pozitîvo pârvçrtçðanas rezultâtu. Grâmatvedîbas politika,kas aprakstîta 3. skaidrojumâ, nosaka, ka tikai pçc finanðu instrumenta atsavinâðanasrealizçtâ peïòa tiek atzîta peïòas un zaudçjumu aprçíinâ, bet nerealizçtâ peïòa – bilancespostenî "Pârvçrtçðanas konts", jo tas veicina kapitâla saglabâðanu finanðu instrumentucenu, procentu likmju un valûtas kursu nelabvçlîgu pârmaiòu apstâkïos.

Latvijas Bankas kapitâla apjomam nav noteiktas ârçjas kapitâla pietiekamîbas prasîbas,tomçr tam jâbût atbilstoðam, lai veicinâtu uzticamîbu Latvijas Bankas îstenotajai mo-netârajai politikai un nodroðinâtu tâs darbîbu un finansiâlo neatkarîbu, îstenojot likumâ"Par Latvijas Banku" noteiktos uzdevumus. Latvijas Banka neierobeþo finanðu riskus,ja tas var nonâkt pretrunâ ar tâs îstenotâs politikas mçríiem. Monetârâs politikas îste-noðana, kâ arî pakïautîba citiem finanðu un darbîbas riskiem var negatîvi ietekmçtLatvijas Bankas ienâkumus vai radît zaudçjumus, kas sedzami no Latvijas Bankaskapitâla.

Latvijas Bankas pamatkapitâlu veido valsts pieðíirtie lîdzekïi un Latvijas Bankas peïòasatskaitîjumi. Latvijas Bankas pamatkapitâls sasniedzis likumâ "Par Latvijas Banku"noteiktos 25 milj. latu.

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka to, ka Latvijas Banka valsts ieòçmumos ieskaitapârskata gadâ gûtâs peïòas daïu, kas aprçíinâta, piemçrojot likumâ "Par uzòçmumuienâkuma nodokli" rezidentiem noteikto nodokïa likmi, un veic maksâjumu par valstskapitâla izmantoðanu 15% apmçrâ no pârskata gadâ gûtâs peïòas. 2008. gada un2007. gada beigâs spçkâ esoðâ Latvijas rezidentiem noteiktâ uzòçmumu ienâkuma no-dokïa likme bija 15%. Tâdçjâdi valsts ieòçmumos 15 dienu laikâ pçc tam, kad Latvijas

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

85Bankas padome apstiprinâjusi gada pârskatu, ieskaitâmi 30% no Latvijas Bankaspârskata gadâ gûtâs peïòas.

Pçc minçto atskaitîjumu veikðanas Latvijas Bankas peïòas atlikums ieskaitâms rezerveskapitâlâ. Rezerves kapitâls izveidots iespçjamo zaudçjumu segðanai.

Bilances posteòa "Pârvçrtçðanas konts" pârmaiòas 2008. un 2007. gadâ bija ðâdas.(tûkst. latu)

2008 Citas pâr- Norak- 2007 Citas pâr- Norak- Novçr- Klasifi- 2006maiòas stîðana maiòas stîðana tçjuma kâcijas

starpîba maiòa

Sâkotnçjais pârvçrtçðanas konts 24 067 – 3 352 20 715 – 4 070 203 16 442 x

Atliktais ârvalstu valûtas unzelta pârvçrtçðanas rezultâts 24 018 – – 24 018 717 – 203 23 098 x

Atliktais birþâ netirgotoprocentu likmju mijmaiòaslîgumu pârvçrtçðanas rezultâts – – 545 –545 –557 278 x –266 x

Atliktais vçrtspapîrupârvçrtçðanas rezultâts 49 – 2 807 –2 758 –160 3 792 x –6 390 x

Ârvalstu valûtas un zeltapârvçrtçðanas rezultâts 3 891 –98 738 3 251 2 893 358 x –23 098 23 098

Birþâ netirgoto procentu likmjumijmaiòas lîgumu pârvçrtçðanasrezultâts 3 263 –3 326 6 408 181 181 – x 266 –266

Vçrtspapîru pârvçrtçðanasrezultâts 36 783 –4 524 30 941 10 366 4 862 5 504 x 6 390 –6 390

Kopâ 68 004 –7 948 41 439 34 513 7 936 9 932 203 0 16 442

Sâkotnçjais pârvçrtçðanas konts izveidots, ieskaitot tajâ pirms grâmatvedîbas politikasmaiòas 2007. gada 1. janvârî uzkrâto pârvçrtçðanas rezultâtu. Sâkotnçjâ pârvçrtçðanaskonta atlikuma pârmaiòas 2008. gadâ saistîtas ar 2006. gada beigâs spçkâ esoðo LatvijasBankas finanðu instrumentu peïòas vai zaudçjumu vai pârvçrtçðanas rezultâta atzîðanu3 352 tûkst. latu apjomâ (2007. gadâ – 4 070 tûkst. latu). Pârçjo posteòu atlikums2008. gada beigâs ietver kopð 2007. gada sâkuma aprçíinâto attiecîgo finanðu instru-mentu pozitîvo pârvçrtçðanas rezultâtu (negatîvais pârvçrtçðanas rezultâts gada beigâsatzîts peïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Finanðu aktîvu un pozîciju vçrtîbas sa-mazinâjums"; sk. arî 3. skaidrojumu).

24. TÎRIE PROCENTU IENÂKUMI

Latvijas Bankas tîrie procentu ienâkumi 2008. gadâ sasniedza 84 526 tûkst. latu(2007. gadâ – 68 730 tûkst. latu). Ðos ienâkumus galvenokârt veidoja ienâkumi noârvalstu valûtas rezervju ieguldîjumiem.

Ârzemju operâciju procentu ienâkumi bija par 17 817 tûkst. latu lielâki nekâ 2007. gadâ,savukârt procentu izdevumi bija par 12 332 tûkst. latu mazâki nekâ 2007. gadâ. Tîroprocentu ienâkumu pieaugumu galvenokârt nodroðinâja procenti par birþâ netirgotajiemvalûtas maiòas nâkotnes lîgumiem un valûtas mijmaiòas lîgumiem, ko Latvijas Bankaslçdz valûtas riska ierobeþoðanas nolûkâ, un kuru procentu ienâkumu pârsniegumupâr izdevumiem noteica augstâkas eiro procentu likmes pâr pârçjo ârvalstu valûtasrezervçs iekïauto valûtu un zelta procentu likmçm 2008. gadâ.

Vietçjo operâciju procentu ienâkumi 2008. gadâ palielinâjâs par 3 986 tûkst. latu, josalîdzinâjumâ ar 2007. gadu pieauga iekðzemes kredîtiestâdçm izsniegto kredîtu apjoms.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

86 Vietçjo operâciju procentu izdevumus (54 461 tûkst. latu; 2007. gadâ – 36 122 tûkst.latu) galvenokârt veidoja procenti par iekðzemes kredîtiestâþu un Latvijas valdîbasnoguldîjumiem. Procentu par kredîtiestâþu noguldîjumiem izdevumi pieauga par15 166 tûkst. latu, Latvijas Bankai paaugstinot procentu likmi noguldîjumu iespçjaiuz nakti Latvijas Bankâ no 2% uz 3%, kâ arî pieaugot kredîtiestâþu vidçjam noguldîjumuapjomam. Latvijas Banka noguldîjumos piesaistîja arî lielâku Latvijas valdîbas lîdzekïuapjomu nekâ 2007. gadâ, turklât palielinâjâs par ðiem noguldîjumiem maksâto procentulikmes, tâpçc procentu izdevumi par valdîbas noguldîjumiem 2008. gadâ pieauga par3 168 tûkst. latu.

25. REALIZÇTÂ PEÏÒA VAI ZAUDÇJUMI NO IEGULDÎJUMIEM FINANÐUINSTRUMENTOS

Realizçtâ peïòa vai zaudçjumi no ieguldîjumiem finanðu instrumentos ietver valûtasmaiòas darîjumu realizçto peïòu un zaudçjumus, vçrtspapîru atsavinâðanas peïòu unzaudçjumus, kâ arî atvasinâto finanðu instrumentu realizçto peïòu un zaudçjumus.

Valûtas maiòas darîjumu peïòas pieaugumu galvenokârt noteica 2008. gada oktobrî,novembrî un decembrî veiktâs ârvalstu valûtas intervences 1 027 milj. latu apjomâ.Savukârt peïòu no ieguldîjumiem finanðu instrumentos nodroðinâja ASV un eiro zonasprocentu likmju kritums, kas pozitîvi ietekmçja gan ârvalstu vçrtspapîru atsavinâðanasrezultâtu, gan birþâ tirgoto procentu likmju nâkotnes lîgumu rezultâtu.

26. FINANÐU AKTÎVU UN POZÎCIJU VÇRTÎBAS SAMAZINÂJUMS

Atseviðíu vçrtspapîru pozîciju, kâ arî citu finanðu instrumentu nerealizçto negatîvopârvçrtçðanas rezultâtu 2008. gada beigâs galvenokârt radîja ar pasaules finanðu tirgusnegatîvo attîstîbu saistîtais finanðu instrumentu likviditâtes un lîdz ar to arî tirgus vçr-tîbas kritums. Finanðu instrumentu nerealizçtais negatîvais pârvçrtçðanas rezultâts atzîtspeïòas un zaudçjumu aprçíinâ kâ ðo finanðu instrumentu vçrtîbas samazinâjums. Sa-vukârt citu finanðu instrumentu, galvenokârt ârvalstu valdîbu obligâciju, pozitîvaispârvçrtçðanas rezultâts uzrâdîts bilances postenî "Pârvçrtçðanas konts" (sk. arî 23. skaid-rojumu).

27. IENÂKUMI NO LÎDZDALÎBAS KAPITÂLÂ

Ienâkumus no lîdzdalîbas kapitâlâ 206 tûkst. latu (2007. gadâ – 216 tûkst. latu) veidojasaòemtâs dividendes no lîdzdalîbas SNB kapitâlâ (sk. arî 8. skaidrojumu).

28. CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI

Citu bankas darbîbas ienâkumu sadalîjums 2008. un 2007. gadâ bija ðâds.(tûkst. latu)

2008 2007

Jubilejas un piemiòas monçtu pârdoðanas ienâkumi 1 113 776

Naudas un vçrtspapîru norçíinu pakalpojumu ienâkumi 317 205

Pârçjie bankas darbîbas ienâkumi 2 003 209

Kopâ 3 433 1 190

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

8729. BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTU KALÐANAS IZDEVUMI

Banknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumu sadalîjums 2008. un 2007. gadâbija ðâds.

(tûkst. latu)

2008 2007

Banknoðu drukâðana 1 612 2 191

Apgrozîbas monçtu kalðana 1 612 1 214

Jubilejas un piemiòas monçtu kalðana 822 367

Kopâ 4 046 3 772

30. DARBA SAMAKSA UN SOCIÂLÂS APDROÐINÂÐANAS IZDEVUMI

Darba samaksa un sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 2008. un 2007. gadâ bija ðâdi.(tûkst. latu)

2008 2007

Darba samaksa

Padomes un valdes locekïu darba samaksa 1 470 1 261

Pârçjo darbinieku darba samaksa 13 856 11 326

Kopâ darba samaksa 15 326 12 587

Sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 3 063 2 284

Kopâ darba samaksa un sociâlâs apdroðinâðanas izdevumi 18 389 14 871

To Latvijas Bankas valdes locekïu, kuri vienlaikus ir Latvijas Bankas pârvalþu vadîtâji,darba samaksâ ietverta arî atlîdzîba par ðo pienâkumu veikðanu.

Darbinieku skaits 2008. un 2007. gadâ bija ðâds.

2008 2007

Darbinieku skaits gada beigâs

Padomes un valdes locekïi 14 14

Pârçjie darbinieki 630 629

Kopâ gada beigâs 644 643

Vidçjais darbinieku skaits gadâ 649 635

31. PÂRÇJIE BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI

Pârçjie bankas darbîbas izdevumi 2008. un 2007. gadâ bija ðâdi.(tûkst. latu)

2008 2007

Komunâlie pakalpojumi 534 414

Çku, teritorijas un inventâra uzturçðana 475 447

Personâla profesionâlâ pilnveide 331 314

Dienesta komandçjumi 288 317

Telekomunikâciju pakalpojumi un sistçmu uzturçðana 265 279

Sabiedrîbas informçðana 251 303

Risku apdroðinâðana 250 266

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

88 (turpinâjums) (tûkst. latu)

2008 2007

Mazvçrtîgâ inventâra iegâde 215 178

Transportlîdzekïu nodroðinâðana 172 149

Nekustamâ îpaðuma nodoklis 86 138

Revîzijas, konsultâciju un juridiskie pakalpojumi 47 49

Citi pârçjie bankas darbîbas izdevumi 875 447

Kopâ 3 789 3 301

Izdevumi par revîzijas, konsultâciju un juridiskajiem pakalpojumiem ietver arî atlîdzîbuKPMG Baltics SIA par 2008. gada finanðu pârskatu revîziju 28 tûkst. latu apmçrâ(2007. gadâ – 33 tûkst. latu) un iekðçjâ audita kvalitâtes novçrtçjumu 9 tûkst. latuapmçrâ.

32. NAUDAS PLÛSMAS PÂRSKATS

1) Peïòas pirms sadales saskaòoðana ar tîro naudas un tâs ekvivalentu ieplûdi pamat-darbîbas rezultâtâ

(tûkst. latu)

2008 2007

Peïòa pirms sadales 53 437 51 464

Korekcijas nenaudas darîjumu rezultâtâ

Pamatlîdzekïu nolietojums un nemateriâlo aktîvuamortizâcija 3 729 3 628

Zaudçjumi no pamatlîdzekïu atsavinâðanas 7 2

Finanðu aktîvu un pozîciju vçrtîbas samazinâjums 38 087 5 862

Bilances posteòu tîrâs pârmaiòas

Zelta rezervju tîrais pieaugums –2 –

Speciâlo aizòçmuma tiesîbu tîrais pieaugums –103 –3

Ârvalstu parâda vçrtspapîru un citu ârvalstu ieguldîjumutîrais pieaugums (–)/samazinâjums 511 732 –220 942

Kredîtu iekðzemes kredîtiestâdçm tîrais pieaugums –632 413 –6 850

Pârçjo aktîvu tîrais pieaugums –3 376 –263

Saistîbu ârvalstu konvertçjamâs valûtâs tîraispieaugums/samazinâjums (–) 125 922 –15 828

Ârvalstu banku un citu starptautisko institûcijunoguldîjumu latos tîrais pieaugums 247 420 4 288

Apgrozîbâ esoðo latu apjoma tîrais samazinâjums –31 381 –24 378

Iekðzemes kredîtiestâþu noguldîjumu tîraispieaugums/samazinâjums (–) –322 507 204 539

Latvijas valdîbas noguldîjumu tîrais pieaugums 466 815 121 423

Citu iekðzemes finanðu institûciju noguldîjumutîrais samazinâjums –3 171 –1 432

Pârçjo saistîbu tîrais pieaugums 13 285 186

Tîrâ naudas un tâs ekvivalentu ieplûde pamatdarbîbas rezultâtâ 467 481 121 696

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

89

33. DARÎJUMI AR LATVIJAS VALDÎBU

Latvijas Banka, kuras kapitâls pilnîbâ pieder Latvijas valstij, veic darîjumus ar LatvijasRepublikas Valsts kasi, darbojoties kâ Latvijas valdîbas finanðu aìents. Ðîs funkcijasietvaros Latvijas Banka apkalpo Latvijas Republikas Valsts kases kontus latos un âr-valstu valûtâ, kâ arî veic ârvalstu valûtas maiòas darîjumus. Îstenojot monetâro politiku,Latvijas Banka veic darîjumus vçrtspapîru otrreizçjâ tirgû ar valdîbas vçrtspapîriem.Ðo darîjumu veikðanâ Latvijas Banka nav pakïauta valdîbas vai tâs institûciju lçmumiemun rîkojumiem un ir neatkarîga savu lçmumu pieòemðanâ.

Darîjumos ar Latvijas valdîbu izmantotâs procentu likmes un valûtu kursi tiek noteiktipçc tirgus procentu likmçm un valûtu kursiem. Komisijas maksa par darîjumiem arLatvijas valdîbu netiek iekasçta.

Latvijas Bankas prasîbu un saistîbu pret Latvijas valdîbu sadalîjums un attiecîgâsprocentu likmes 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâdas.

Summa (tûkst. latu) Ienesîguma likme (%)

2008 2007 2008 2007

Saistîbas/prasîbas (–)

Pieprasîjuma noguldîjumi 467 188 43 744 0.01–2.10 3.22–3.89

Termiònoguldîjumi 170 868 127 497 5.53 3.99–5.81

Nodokïu saistîbas/prasîbas (–) –209 190 x x

Uzkrâtie procentu izdevumi 52 114 x x

Kopâ tîrâs saistîbas 637 899 171 545 x x

Latvijas Bankas ar Latvijas valdîbu saistîtie ienâkumi, izdevumi un valsts ieòçmumosieskaitîtâ Latvijas Bankas iepriekðçjâ gada peïòas daïa 2008. un 2007. gadâ bija ðâda(sk. arî 24. skaidrojumu).

(tûkst. latu)

2008 2007

Izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitîtâLatvijas Bankas peïòas daïa

Procenti par valdîbas noguldîjumiem 14 366 11 198

Aprçíinâtie nodokïi 7 541 6 385

Valsts ieòçmumos ieskaitîtâ peïòas daïa 15 439 1 976

Kopâ izdevumi un valsts ieòçmumos ieskaitîtâLatvijas Bankas peïòas daïa 37 346 19 559

2) Naudas un tâs ekvivalentu atlikumu un pârmaiòu analîze (gada beigâs; tûkst. latu)

2008 Pârmaiòas 2007 Pârmaiòas 2006

Ârvalstu konvertçjamâ valûta kasç 6 286 3 821 2 465 2 321 144

Pieprasîjuma noguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçsun citâs ârvalstu finanðu institûcijâs 661 741 438 211 223 530 107 232 116 298

Termiònoguldîjumi ârvalstu kredîtiestâdçs un citâs ârvalstufinanðu institûcijâs ar sâkotnçjo termiòu lîdz 5 darbadienâm 19 682 4 870 14 812 7 308 7 504

Kopâ nauda un tâs ekvivalenti 687 709 446 902 240 807 116 861 123 946

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

90

2008. gada un 2007. gada beigâs Latvijas Bankas noslçgto birþâ netirgoto lîgumuuzskaites vçrtîba bûtiski neatðíîrâs no ðo lîgumu patiesâs vçrtîbas. Ârpusbilancesposteòu uzskaites vçrtîbas salîdzinâjums ar to tîro patieso vçrtîbu 2008. gada un2007. gada beigâs bija ðâds.

Lîgumvçrtîbavai nosacîtâ vçrtîba

34. APGRÛTINÂTIE AKTÎVI

2008. gada beigâs Latvijas Banka bija apgrûtinâjusi vçrtspapîrus un citus finanðu in-strumentus, kuru tirgus vçrtîba bija 180 840 tûkst. latu (2007. gada beigâs – 7 409 tûkst.latu), lai nodroðinâtu vçrtspapîru pârdoðanas ar atpirkðanu (repo), birþâ tirgoto procentulikmju nâkotnes darîjumu un citu darîjumu veikðanu. Ðie finanðu instrumenti iekïautibilances aktîvu postenî "Ârvalstu konvertçjamâs valûtas".

35. ÂRPUSBILANCES POSTEÒI

Lai pârvaldîtu ar ârvalstu rezervçm saistîto procentu likmju un valûtas risku, LatvijasBanka veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtas maiòas nâkotnes un tagadnes lî-gumiem, procentu likmju mijmaiòas lîgumiem un birþâ tirgotajiem procentu likmjunâkotnes lîgumiem. Îstenojot monetâro politiku, Latvijas Banka veic arî valûtas mij-maiòas darîjumus. Lai pârvaldîtu Latvijas valdîbas lîdzekïu valûtas risku, LatvijasBanka ar Latvijas Republikas Valsts kasi veic darîjumus ar birþâ netirgotajiem valûtasmaiòas nâkotnes un tagadnes lîgumiem.

Latvijas Bankas ârpusbilances posteòu dalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bijaðâds.

(tûkst. latu)

Uzskaites vçrtîba

Aktîvi Saistîbas

2008 2007 2008 2007 2008 2007

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi

Valûtas maiòas nâkotnes lîgumi un valûtasmijmaiòas lîgumi 1 468 024 1 814 172 127 451 15 332 7 141 17 782

Zelta procentu likmju mijmaiòas lîgumi 28 049 25 510 27 317 72 8

Pârçjie procentu likmju mijmaiòas lîgumi 248 292 70 280 5 648 874 8 437 1 084

Kopâ x x 133 126 16 523 15 650 18 874

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ tirgotie lîgumi

Procentu likmju nâkotnes lîgumi 1 329 814 1 710 251 6 276 –6 014 –2 909 188

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi

Valûtas mijmaiòas lîgumi 60 403 10 101 211 2 403 101

Kopâ x x 211 2 403 101

Pârçjie darîjumi

Noslçgtie termiònoguldîjumu parastâ veidaieguldîðanas un pieòemðanas darîjumi – 4 920 x x x x

Pamatlîdzekïu iegâdes lîgumsaistîbas 136 174 x x x x

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

91(tûkst. latu)

Tîrâ patiesâ vçrtîba Tîrâ uzskaites vçrtîba Starpîba

2008 2007 2008 2007 2008 2007

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi

Valûtas maiòas nâkotnes lîgumi unvalûtas mijmaiòas lîgumi 119 326 –2 900 120 310 –2 450 –984 –450

Zelta procentu likmju mijmaiòas lîgumi –45 309 –45 309 0 0

Pârçjie procentu likmju mijmaiòas lîgumi –2 789 –210 –2 789 –210 0 0

Kopâ 116 492 –2 801 117 476 –2 351 –984 –450

Ar ârvalstu finanðu institûcijâm noslçgtieatvasinâtie birþâ tirgotie lîgumi

Procentu likmju nâkotnes lîgumi 3 367 –6 202 3 367 –6 202 0 0

Ar iekðzemes kredîtiestâdçm noslçgtieatvasinâtie birþâ netirgotie lîgumi

Valûtas mijmaiòas lîgumi –173 –98 –192 –99 19 1

Kopâ –173 –98 –192 –99 19 1

36. IESPÇJAMÂS SAISTÎBAS UN APÒEMÐANÂS

2005. gada maijâ bankrotçjuðâs AS "Banka Baltija" likvidators komercsabiedrîba "BDOInvest Rîga" AS "Banka Baltija" kreditoru vârdâ un interesçs Rîgas apgabaltiesâ iesnie-dza prasîbas pieteikumu pret Latvijas Banku par zaudçjumu piedziòu 185.6 milj. latuapjomâ. Prasîtâjs apgalvo, ka Latvijas Banka kâ bijusî banku uzraudzîbas institûcija iratbildîga par zaudçjumiem, kas raduðies saistîbâ ar AS "Banka Baltija" bankrotu1995. gadâ. Latvijas Banka ir pârliecinâta, ka prasîba ir nepamatota, tâpçc finanðupârskatos uzkrâjumi nav atzîti. Galîgais tiesas lçmums ðajâ lietâ nav gaidâms agrâk kâ2010. gadâ.

Latvijas Banka nav apmaksâjusi 93% no tâs kopçjâs daïas reìistrçtajâ ECB kapitâlâ,kas apmaksâjama pçc attiecîga ECB Ìenerâlpadomes lçmuma pieòemðanas. 2008. gadabeigâs neapmaksâtâ daïa reìistrçtajâ ECB kapitâlâ bija 15 070 tûkst. eiro (10 592 tûkst.latu).

Latvijas Bankai piederoðo SNB akciju neapmaksâtâ daïa ir 75% no ðo akciju nominâl-vçrtîbas, kas apmaksâjama pçc attiecîga SNB Padomes lçmuma pieòemðanas. 2008. ga-da beigâs ðo akciju neapmaksâtâ daïa bija 4 013 tûkst. SDR (3 230 tûkst. latu).

2008. gada beigâs Latvijas Banka bija emitçjusi jubilejas un piemiòas monçtas ar1 449 tûkst. latu nominâlvçrtîbu (2007. gada beigâs – 1 346 tûkst. latu) un zelta apgrozî-bas monçtas ar 1 988 tûkst. latu nominâlvçrtîbu (2007. gada beigâs – 1 988 tûkst.latu). Ðîs monçtas var apmainît Latvijas Bankâ to nominâlvçrtîbâ. Pçc Latvijas Bankasvadîbas vçrtçjuma iespçjamîba, ka Latvijas Bankai nâktos ðîs monçtas atpirkt no monçtuturçtâjiem, ir neliela, un uzkrâjumi nav izveidoti.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

92

(tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR JPY Zelts Pârçjie Kopâ

2008. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts – – – – – 108 998 – 108 998

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas – 187 – – – – – 187

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – 782 303 1 541 784 160 427 – 4 179 2 488 693

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâs bankas kapitâlâ – – – 7431 – – – 743

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinubankas kapitâlâ – 1 7631 – – – – – 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 129 913 – 3 880 86 98 28 6 134 011

Vietçjie aktîvi

Kredîti kredîtiestâdçm 435 450 – – 203 813 – – – 639 263

Pamatlîdzekïi 34 626 – – – – – – 34 626

Pârçjie vietçjie aktîvi 4 994 – – 273 – – 44 5 311

KOPÂ AKTÎVI 604 983 1 950 786 183 1 746 699 160 525 109 026 4 229 3 413 595

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas – – 6 019 125 233 – – – 131 252

Starptautiskais Valûtas fonds 2562 – – – – – – 256

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos 6 503 – – – – – – 6 503

Ârvalstu banku noguldîjumi latos 247 001 – – – – – – 247 001

Pârçjâs ârzemju saistîbas 13 475 – 3 171 410 – 41 36 17 133

Lati apgrozîbâ 1 018 092 – – – – – – 1 018 092

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 1 071 869 – – 22 426 – – – 1 094 295

Valdîbas noguldîjumi 170 868 187 978 466 014 9 – – 638 056

Citu finanðu institûciju noguldîjumi 1 685 – 18 2 – – – 1 705

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 15 512 – 776 1 040 – – – 17 328

KOPÂ SAISTÎBAS 2 545 261 187 10 962 615 125 9 41 36 3 171 621

Bilances tîrâ pozîcija –1 940 278 1 763 775 221 1 131 574 160 516 108 985 4 193 241 974

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija 266 672 – –776 975 900 383 –158 494 –111 872 –2 430 117 284

Bilances un ârpusbilances tîrâ pozîcija –1 673 606 1 763 –1 754 2 031 957 2 022 –2 887 1 763 359 258

Valûtas riskam pakïautâ bilances unârpusbilances tîrâ pozîcija x –2563 –1 754 2 031 214 2 022 –2 887 1 763 2 030 102

37. VALÛTU STRUKTÛRA

Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu valûtu struktûra 2008. gadaun 2007. gada beigâs bija ðâda.

1 Ðie aktîvi bilancç atspoguïoti sâkotnçjo izmaksu vçrtîbâ, un Latvijas Banka nav pakïauta ar tiem saistîtajamvalûtas riskam.2 Latvijas Banka pakïauta ar SVF turçjumiem latos saistîtajam SDR valûtas riskam atbilstoði to pamatâ esoðo SDRvçrtîbas pârmaiòâm pçc SVF noteiktâ valûtas kursa.3 Valûtas riskam pakïautâ bilances un ârpusbilances aktîvu tîrâ XDR pozîcija ietver saistîbas pret SVF (256 tûkst.latu) un neietver lîdzdalîbu SNB kapitâlâ (1 763 tûkst. latu).

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

93(turpinâjums) (tûkst. latu)

LVL XDR USD EUR JPY Zelts Pârçjie Kopâ

Valûtas riskam pakïautâs bilances unârpusbilances ârvalstu valûtas tîrâspozîcijas struktûra (%) x –0.01 –0.09 100.05 0.10 –0.14 0.09 100.00

Neitrâlâ valûtas struktûra (%) x 0 0 100.00 0 0 0 100.00

2007. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 54 446 1 846 1 288 173 1 145 798 239 104 99 165 19 469 2 848 001

KOPÂ SAISTÎBAS 2 565 167 83 3 299 108 900 6 8 53 2 677 516

Bilances tîrâ pozîcija –2 510 721 1 763 1 284 874 1 036 898 239 098 99 157 19 416 170 485

Finanðu instrumentu ârpusbilancesposteòu tîrâ pozîcija 10 002 – –1 284 008 1 622 463 –236 783 –98 893 –15 231 –2 450

Bilances un ârpusbilances tîrâ pozîcija –2 500 719 1 763 866 2 659 361 2 315 264 4 185 168 035

Valûtas riskam pakïautâ bilancesun ârpusbilances tîrâ pozîcija x –215 866 2 658 618 2 315 264 4 185 2 666 033

Valûtas riskam pakïautâs bilancesun ârpusbilances ârvalstu valûtas tîrâspozîcijas struktûra (%) x –0.01 0.03 99.72 0.09 0.01 0.16 100.00

Neitrâlâ valûtas struktûra (%) x 0 0 100.00 0 0 0 100.00

38. PROCENTU LIKMJU MAIÒAS TERMIÒÐ UN SEKOÐANAS NOVIRZE

Tabulâ atspoguïota Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòu pakïautîbaprocentu likmju pârmaiòâm. Tajâ iekïautie posteòi uzrâdîti to uzskaites vçrtîbâ, izòemotârpusbilances posteòos iekïautos birþâ tirgotos procentu likmju nâkotnes lîgumus, kasuzrâdîti to nosacîtajâ vçrtîbâ. Latvijas Bankas aktîvu, saistîbu un ârpusbilances posteòiklasificçti pçc pârskata gada 31. decembrim tuvâkâ – procentu likmju maiòas vaiatlikuðâ lîguma termiòa – datuma.

(tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

2008. gada 31. decembrî

Ârzemju aktîvi

Zelts – – – – – 108 998 108 998

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas 187 – – – – – 187

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 901 594 81 187 122 809 864 863 508 813 9 427 2 488 693

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ – – – – – 743 743

Lîdzdalîba Starptautisko norçíinubankas kapitâlâ – – – – – 1 763 1 763

Pârçjie ârzemju aktîvi 2 550 – – – – 131 461 134 011

Vietçjie aktîvi

Kredîti kredîtiestâdçm 639 263 – – – – – 639 263

Pamatlîdzekïi – – – – – 34 626 34 626

Pârçjie vietçjie aktîvi 2 714 – – – – 2 597 5 311

KOPÂ AKTÎVI 1 546 308 81 187 122 809 864 863 508 813 289 615 3 413 595

Bez pro-centiem

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

94Bez pro-centiem

(turpinâjums) (tûkst. latu)

Procentu likmju maiòai pakïauti Kopâ

Lîdz 3–6 6–12 1–3 gadi Ilgâk par3 mçn. mçn. mçn. 3 gadiem

Ârzemju saistîbas

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas 123 953 – – – – 7 299 131 252

Starptautiskais Valûtas fonds – – – – – 256 256

Citu starptautisko institûcijunoguldîjumi latos – – – – – 6 503 6 503

Ârvalstu banku noguldîjumi latos – – – – – 247 001 247 001

Pârçjâs ârzemju saistîbas 2 326 – – – – 14 807 17 133

Lati apgrozîbâ – – – – – 1 018 092 1 018 092

Vietçjâs saistîbas

Kredîtiestâþu noguldîjumi 1 071 869 – – – – 22 426 1 094 295

Valdîbas noguldîjumi 638 055 – – – – 1 638 056

Citu finanðu institûcijunoguldîjumi 1 006 – – – – 699 1 705

Pârçjâs vietçjâs saistîbas 600 – – – – 16 728 17 328

KOPÂ SAISTÎBAS 1 837 809 – – – – 1 333 812 3 171 621

Bilances tîrâ pozîcija –291 501 81 187 122 809 864 863 508 813 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu prasîbas 1 868 363 2 559 – 1 383 681 5 174 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu saistîbas 2 941 077 – 11 069 4 094 186 253 x x

Bilances un ârpusbilancestîrâ pozîcija –1 364 215 83 746 111 740 2 244 450 327 734 x x

2007. gada 31. decembrî

KOPÂ AKTÎVI 1 026 297 76 252 318 624 726 027 592 211 108 590 2 848 001

KOPÂ SAISTÎBAS 1 583 293 – – – – 1 094 223 2 677 516

Bilances tîrâ pozîcija –556 996 76 252 318 624 726 027 592 211 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu aktîvi 2 009 520 – 75 315 1 533 964 10 828 x x

Finanðu instrumentuârpusbilances posteòu saistîbas 3 445 667 59 165 38 159 19 844 69 242 x x

Bilances un ârpusbilances tîrâpozîcija –1 993 143 17 087 355 780 2 240 147 533 797 x x

Ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot zelta rezervju portfeli un piesaistîto rezervjuportfeïus, pakïautîbu kopçjam tirgus riskam un kredîtriskam var raksturot ar sekoðanasnovirzi, ko mçra kâ ieguldîjumu portfeïa un attiecîgâ neitrâlâ portfeïa gaidâmâs gadaienesîgumu starpîbas standartnovirzi. Ârvalstu valûtas rezervju, izòemot zelta rezervjuun piesaistîto rezervju portfeïus, neitrâlais portfelis piesaistîts eiro zonas valstu, ASVun Japânas valdîbas 1–3 gadu vçrtspapîru svçrtajam indeksam, kas izteikts eiro, novçrðotvalûtas risku.

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

952008. un 2007. gadâ Latvijas Bankas ârvalstu valûtas rezervju portfeïu, izòemot zeltarezervju portfeli un piesaistîto rezervju portfeïus, vidçjâ svçrtâ sekoðanas novirze bijaattiecîgi 50 bâzes punktu un 28 bâzes punkti, un gada laikâ tâ bija ðâdos bâzes punktuintervâlos.

Darbadienu skaits

2008 2007

10–20 7 48

20–30 52 91

30–40 9 79

40–50 26 25

50–60 88 5

60–70 40 –

70–85 25 –

Kopâ 247 248

39. LIKVIDITÂTES STRUKTÛRA

Latvijas Bankas aktîvu un saistîbu likviditâtes struktûra 2008. gada un 2007. gadabeigâs bija ðâda.

Sekoðanas novirze(bâzes punktos)

(tûkst. latu)

2008 2007

Lîdz Bez noteikta Kopâ Lîdz Bez noteikta Kopâ3 mçn. termiòa 3 mçn. termiòa

Aktîvi

Ârzemju aktîvi 2 731 466 2 929 2 734 395 2 803 659 3 131 2 806 790

Vietçjie aktîvi 643 135 36 065 679 200 6 980 34 231 41 211

KOPÂ AKTÎVI 3 374 601 38 994 3 413 595 2 810 639 37 362 2 848 001

Saistîbas

Ârzemju saistîbas 402 112 33 402 145 30 786 39 30 825

Lati apgrozîbâ – 1 018 092 1 018 092 – 1 049 473 1 049 473

Vietçjâs saistîbas 1 750 741 643 1 751 384 1 597 218 – 1 597 218

KOPÂ SAISTÎBAS 2 152 853 1 018 768 3 171 621 1 628 004 1 049 512 2 677 516

Bilances tîrâ pozîcija 1 221 748 –979 774 x 1 182 635 –1 012 150 x

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

96 40. AKTÎVI SEKTORU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu sektoru dalîjums 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2008 2007 2008 2007

Prasîbas

Ârvalstu centrâlâs valdîbas uncitas valsts institûcijas 1 148 514 1 318 772 33.6 46.3

Ârvalstu vietçjâs valdîbas 79 057 19 992 2.3 0.7

Ârvalstu centrâlâs bankas unkredîtiestâdes 1 149 663 882 651 33.7 31.0

Citas ârvalstu finanðu institûcijas 365 159 517 398 10.7 18.2

Ârvalstu nefinanðu sabiedrîbas 9 967 33 683 0.3 1.2

Starptautiskâs institûcijas 42 674 34 280 1.3 1.2

Latvijas centrâlâ valdîba 589 843 6 893 17.3 0.2

Iekðzemes kredîtiestâdes 836 40 0 0

Neklasificçti aktîvi 27 882 34 292 0.8 1.2

Kopâ 3 413 595 2 848 001 100.0 100.0

Lai analizçtu kredîtrisku, ar vçrtspapîru íîlu nodroðinâtie kredîti iekðzemes kredît-iestâdçm skaidrojumâ uzrâdîti saskaòâ ar ðo vçrtspapîru emitenta piederîbu attiecîgajamsektoram.

41. ÂRZEMJU AKTÎVU DALÎJUMS PÇC TO ATRAÐANÂS VAI DARÎJUMAPARTNERU REZIDENCES VIETAS

Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc to atraðanâs vai darîjuma partnerurezidences vietas 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2008 2007 2008 2007

Eiro zona 1 415 730 1 027 351 51.8 36.6

Pârçjâs ES valstis 378 361 353 419 13.8 12.6

ASV 579 994 849 142 21.2 30.3

Japâna 175 362 256 734 6.4 9.1

Pârçjâs valstis 142 274 285 865 5.2 10.2

Starptautiskâs institûcijas 42 674 34 279 1.6 1.2

Kopâ 2 734 395 2 806 790 100.0 100.0

FI

NA

NÐ

U

PÂ

RS

KA

TI

9742. AKTÎVI KREDÎTREITINGU DALÎJUMÂ

Latvijas Bankas aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingiem 2008. gada un2007. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2008 2007 2008 2007

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts AAA 108 998 25 754 3.2 0.9

AA – 73 376 0 2.6

Speciâlâs aizòçmuma tiesîbas AAA 187 83 0 0

Ârvalstu parâda vçrtspapîri AAA 1 310 234 1 526 129 38.4 53.6

AA+ 123 443 115 141 3.6 4.0

AA 19 019 208 368 0.6 7.3

AA– 199 854 183 680 5.9 6.4

A+ 64 241 304 369 1.9 10.7

A 62 777 57 656 1.8 2.0

A– 1 366 2 169 0 0.1

BBB 12 766 – 0.4 –

BBB– – 316 – 0

BB 7 287 – 0.2

B – 320 – 0

Noguldîjumi ârvalstu finanðuinstitûcijâs AAA 589 371 183 401 17.3 6.5

AA+ 1 353 1 586 0 0.1

AA 14 122 26 009 0.4 0.9

AA– 46 945 11 995 1.4 0.4

A+ – 53 208 – 1.9

A 29 629 3 669 0.9 0.1

A– – 7 226 – 0.3

Ârvalstu valûta kasç AAA 6 286 2 465 0.2 0.1

Lîdzdalîba Eiropas Centrâlâsbankas kapitâlâ AAA 743 743 0 0

Lîdzdalîba Starptautiskonorçíinu bankas kapitâlâ AAA 1 763 1 763 0.1 0.1

Atvasinâtie finanðu instrumenti AAA 11 139 591 0.3 0

AA 9 395 3 345 0.3 0.1

AA– 57 112 7 969 1.6 0.3

A+ 31 698 3 921 0.9 0.2

A 20 732 697 0.6 0

A– 3 475 – 0.1 –

Uzkrâtie procentu ienâkumi Daþâdi 27 217 0 0

Pârçjie ârzemju aktîvi Daþâdi 443 624 0 0

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm Daþâdi 639 263 6 850 18.7 0.2

Pârçjie Daþâdi 39 937 34 361 1.2 1.2

KOPÂ 3 413 595 2 848 001 100.0 100.0

Kredît-reitings

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

98

Kredîtreitingagrupa

Latvijas Bankas ârzemju aktîvu dalîjums pçc darîjuma partneru kredîtreitingu pamat-kategorijâm 2008. gada un 2007. gada beigâs bija ðâds.

Summa (tûkst. latu) Îpatsvars (%)

2008 2007 2008 2007

Ârzemju aktîvi AAA 2 028 722 1 740 929 74.2 62.1

AA 471 242 631 469 17.2 22.5

A 213 918 432 915 7.8 15.4

BBB 12 766 316 0.5 0

BB 7 287 – 0.3 –

B – 320 – 0

Daþâdi 460 841 0 0

Kopâ 2 734 395 2 806 790 100.0 100.0

Tabulâs atspoguïots Latvijas Bankas aktîvu dalîjums gada beigâs pçc darîjuma partnerukredîtreitingiem, pamatojoties uz Standard & Poor's vai lîdzvçrtîgu citas starptautiskaskredîtreitingu aìentûras pieðíirtu novçrtçjumu. "AAA" ir visaugstâkais iespçjamaisilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjums, kas liecina, ka darîjuma partnera finansiâlaisstâvoklis ir izcils un tas pârliecinoði spçj izpildît savas finanðu saistîbas. Novçrtçjums"AA" raksturo darîjuma partnera ilgtermiòa kredîtspçju kâ ïoti labu, bet "A" – kâ labu.Ilgtermiòa kredîtspçjas novçrtçjumiem, kas mazâki par "AAA", pievienotâs atzîmes"+" un "–" norâda attiecîgâ novçrtçjuma vietu starptautiskâs kredîtreitingu aìentûrasnovçrtçjuma pamatkategorijâ.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

99ZIÒOJUMS PAR FINANÐU PÂRSKATIEM

Esam veikuði pievienoto Latvijas Bankas (turpmâk "Banka") finanðu pârskatu no60. lîdz 98. lapai revîziju. Revidçtie finanðu pârskati ietver bilanci 2008. gada 31. de-cembrî un peïòas un zaudçjumu aprçíinu, kopçjâs atzîtâs peïòas un zaudçjumu pârskatuun naudas plûsmas pârskatu par gadu, kas noslçdzâs 2008. gada 31. decembrî, kâ arînozîmîgâko grâmatvedîbas principu kopsavilkumu un citus finanðu pârskatupaskaidrojumus.

Vadîbas atbildîba par finanðu pârskatiemVadîba ir atbildîga par ðo finanðu pârskatu sagatavoðanu un informâcijas patiesu uzrâ-dîðanu saskaòâ ar Latvijas Bankas padomes apstiprinâto "Latvijas Bankas finanðu grâ-matvedîbas politiku" un likumu "Par Latvijas Banku". Vadîbas atbildîba ietver tâdasiekðçjâs kontroles sistçmas izveidoðanu, ievieðanu un uzturçðanu, kas nodroðina finanðupârskatu, kuri nesatur ne krâpðanas, ne kïûdu izraisîtas bûtiskas neatbilstîbas, sagata-voðanu un informâcijas patiesu uzrâdîðanu, atbilstoðas grâmatvedîbas politikas izvçliun piemçroðanu, kâ arî pastâvoðajiem apstâkïiem piemçrotu grâmatvedîbas aplçðu saga-tavoðanu.

Revidentu atbildîbaMçs esam atbildîgi par revidentu atzinuma sniegðanu par ðiem finanðu pârskatiem,pamatojoties uz veikto revîziju. Revîzija tika veikta saskaòâ ar Starptautiskajiem re-vîzijas standartiem. Ðie standarti nosaka, ka mums ir jâievçro spçkâ esoðâs çtikas pra-sîbas un revîzija jâplâno un jâveic tâ, lai iegûtu pietiekamu pârliecîbu, ka finanðupârskatos nav bûtisku neatbilstîbu.

Revîzijas laikâ tiek veiktas procedûras, lai iegûtu revîzijas pierâdîjumus par finanðupârskatos uzrâdîtajâm summâm un skaidrojumiem. Piemçroto procedûru izvçle ir at-karîga no mûsu profesionâla vçrtçjuma, ieskaitot risku novçrtçjumu attiecîbâ uz bûtiskuneatbilstîbu finanðu pârskatos, kas var pastâvçt krâpðanâs vai kïûdu dçï. Veicot ðorisku novçrtçjumu, mçs apsveram iekðçjâs kontroles, kas saistîtas ar Bankas finanðupârskatu sagatavoðanu un informâcijas patiesu uzrâdîðanu, ar mçríi piemçrot pastâvo-ðajiem apstâkïiem atbilstoðas revîzijas procedûras, bet nevis lai sniegtu atzinumu parBankas iekðçjâs kontroles efektivitâti. Revîzija ietver arî pielietoto grâmatvedîbas prin-cipu un vadîbas izdarîto grâmatvedîbas aplçðu pamatotîbas, kâ arî finanðu pârskatossniegtâs informâcijas izvçrtçjumu.

Mçs uzskatâm, ka iegûtie revîzijas pierâdîjumi dod pietiekoðu un atbilstoðu pamatojumumûsu atzinumam.

AtzinumsMûsuprât, finanðu pârskati sniedz skaidru un patiesu priekðstatu par Bankas finansiâlostâvokli 2008. gada 31. decembrî un par tâs darbîbas finanðu rezultâtiem un naudasplûsmu gadâ, kas noslçdzâs 2008. gada 31. decembrî, saskaòâ ar Latvijas Bankaspadomes apstiprinâto "Latvijas Bankas finanðu grâmatvedîbas politiku" un likumu"Par Latvijas Banku".

KPMG Baltics SIA Latvijas RepublikasLicence Nr. 55 Valsts kontrole

Stephen Young Inguna SudrabaValdes priekðsçdçtâjs Valsts kontroliereRîgâ, Latvijâ Rîgâ, Latvijâ2009. gada 26. februârî 2009. gada 26. februârî

NEATKARÎGU REVIDENTU ZIÒOJUMS LATVIJAS BANKAS PADOMEI

PIELIKUMI

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

102 1. pielikums

MONETÂRIE RÂDÎTÂJI 2008. GADÂ

2 432.2 2 415.1 2 437.3 2 475.1 2 377.8 2 441.1 2 429.7 2 401.2 2 354.5 2 383.4 2 267.6 2 111.5

958.9 969.6 961.3 1 003.9 988.4 998.7 1 003.2 1 018.1 998.9 1 037.0 1 044.5 1 018.1

1 473.3 1 445.4 1 476.0 1 471.2 1 389.4 1 442.3 1 426.5 1 383.1 1 355.6 1 346.4 1 223.1 1 093.4

39.4 40.1 39.4 40.6 41.6 40.9 41.3 42.4 42.4 43.5 46.1 48.2

2 807.0 2 791.2 2 961.0 2 954.6 2 958.1 2 946.3 2 891.0 2 887.7 2 990.2 2 888.3 2 367.1 2 332.3

–374.8 –376.1 –523.7 –479.5 –580.3 –505.2 –461.3 –486.5 –635.7 –504.9 –99.5 –220.7

–203.6 –188.1 –347.6 –318.3 –456.2 –390.6 –336.3 –344.7 –471.8 –313.6 106.6 1.2

25.0 0 0 0 0 0 0 0 10.0 187.9 554.6 639.3

–228.6 –188.1 –347.6 –318.3 –456.2 –390.6 –336.3 –344.7 –481.8 –501.5 –448.0 –638.1

–171.2 –188.0 –176.1 –161.2 –124.2 –114.6 –125.0 –141.9 –163.9 –191.3 –206.1 –222.0

(perioda beigâs; milj. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

LATVIJAS BANKA

M0

Skaidrâ nauda apgrozîbâ

Pieprasîjuma noguldîjumiLatvijas Bankâ

Skaidrâ nauda pret naudasbâzi (%)

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Kredîti

MFI

Valdîbai (neto)

Pârçjie aktîvi (neto)

MFI

M1

M2

M3

M2X

Skaidrâ nauda apgrozîbâ(bez atlikumiem MFI kasçs)

Rezidentu finanðu iestâþu,nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbu noguldîjumi

Ârvalstu valûtâs

Tîrie ârçjie aktîvi

Tîrie iekðçjie aktîvi

Rezidentu finanðu iestâdçm,nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâmizsniegtie kredîti

PROCENTU LIKMES

Latvijas Bankas refinansçðanaslikme

Latos veikto darîjumu vidçjâssvçrtâs procentu likmes

Starpbanku tirgûizsniegtie kredîti

Nefinanðu sabiedrîbâm unmâjsaimniecîbâm izsniegtiekredîti ar mainîgo procentulikmi un ar procentu likmesdarbîbas sâkotnçjo periodulîdz 1 gadam (jauniedarîjumi)

Nefinanðu sabiedrîbu unmâjsaimniecîbutermiònoguldîjumi (jauniedarîjumi)

3 769.7 3 678.8 3 704.9 3 718.0 3 731.2 3 788.5 3 761.2 3 716.4 3 617.3 3 562.2 3 487.5 3 345.1

6 192.9 6 164.7 6 222.9 6 373.1 6 324.5 6 401.9 6 399.0 6 382.8 6 260.5 6 175.9 6 057.3 5 964.9

6 270.5 6 247.2 6 314.9 6 470.2 6 432.6 6 507.6 6 517.4 6 514.3 6 380.7 6 277.7 6 141.0 6 039.5

6 099.0 6 076.2 6 117.0 6 215.6 6 160.3 6 256.9 6 266.8 6 265.1 6 148.8 6 052.6 5 927.0 5 931.4

850.2 852.4 842.7 870.0 866.1 874.4 885.6 899.6 876.9 912.4 913.2 866.1

5 248.7 5 223.8 5 274.2 5 345.6 5 294.2 5 382.5 5 381.2 5 365.4 5 271.9 5 140.3 5 013.8 5 065.3

2 574.6 2 512.1 2 514.4 2 492.4 2 497.7 2 521.6 2 521.4 2 539.4 2 506.3 2 401.6 2 421.7 2 463.4

–4 640.3 –4 820.5 –4 711.3 –4 786.3 –4 933.0 –5 158.8 –5 397.1 –5 496.6 –5 692.1 –5 951.5 –6 184.8 –5 914.6

10 739.3 10 896.7 10 828.2 11 001.9 11 093.2 11 415.7 11 663.9 11 761.7 11 840.8 12 004.1 12 111.8 11 846.1

13 169.4 13 368.3 13 500.0 13 664.1 13 916.6 14 108.5 14 290.9 14 460.6 14 594.0 14 668.9 14 643.0 14 577.7

6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0 6.0

4.0 5.2 3.4 3.3 3.4 3.5 3.4 3.4 3.7 6.5 5.0 5.7

10.5 11.9 12.9 8.8 13.2 9.2 11.1 10.5 10.0 13.9 13.5 16.8

7.6 6.2 5.9 5.5 5.4 5.5 5.2 5.0 5.5 7.0 7.6 9.7

PI

EL

IK

UM

I

1032. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2008. GADA MÇNEÐU BILANCES(mçneða beigâs; tûkst. latu)

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâsvalûtas

SVF

Citu starptautiskoinstitûciju noguldîjumilatos

Ârvalstu bankunoguldîjumi latos

Pârçjâs ârzemju saistîbas

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûcijunoguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas

KAPITÂLS UN REZERVES

KOPÂ PASÎVI

2 830 952 2 803 801 2 981 182 2 973 126 2 976 093 2 960 225 2 905 261 2 950 527 3 058 566 3 015 987 2 439 883 2 734 395

109 063 110 683 104 667 99 589 100 758 101 217 102 830 98 543 105 882 101 770 110 274 108 998

83 82 81 81 81 80 81 84 86 89 92 187

2 700 431 2 639 454 2 803 265 2 826 424 2 847 373 2 817 175 2 777 500 2 822 861 2 926 581 2 884 257 2 308 997 2 488 693

743 743 743 743 743 743 743 743 743 743 743 743

1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763 1 763

18 869 51 075 70 663 44 526 25 375 39 247 22 343 26 533 23 510 27 363 18 013 134 011

59 311 34 475 34 347 34 160 37 117 36 918 37 034 36 791 46 647 224 494 591 624 679 200

25 000 0 0 0 0 0 0 0 10 000 187 920 554 600 639 263

32 385 32 199 31 947 31 780 31 632 34 757 34 564 34 492 34 329 34 193 34 137 34 626

1 926 2 276 2 400 2 380 5 485 2 161 2 470 2 298 2 318 2 380 2 887 5 311

2 890 263 2 838 275 3 015 529 3 007 287 3 013 210 2 997 143 2 942 295 2 987 318 3 105 212 3 240 480 3 031 507 3 413 595

23 982 12 653 20 249 18 539 18 048 13 961 14 337 62 859 68 417 127 737 72 851 402 145

10 089 2 811 6 402 6 608 3 771 4 975 1 682 2 461 231 2 682 17 270 131 252

253 249 245 245 245 243 246 250 256 266 272 256

5 489 1 272 4 170 3 460 5 291 2 708 2 197 968 3 356 3 237 5 716 6 503

115 52 88 48 261 150 271 266 271 341 349 247 001

8 036 8 269 9 344 8 178 8 480 5 884 9 942 58 915 64 303 121 211 49 244 17 133

958 933 969 634 961 308 1 003 871 988 353 998 747 1 003 242 1 018 072 998 896 1 036 967 1 044 504 1 018 092

1 706 942 1 643 519 1 828 503 1 817 960 1 860 997 1 839 300 1 768 502 1 733 575 1 842 840 1 856 996 1 680 479 1 751 384

1 459 320 1 447 722 1 472 627 1 487 130 1 396 282 1 439 525 1 419 080 1 380 516 1 353 238 1 343 879 1 224 915 1 094 295

228 564 188 117 347 571 318 302 456 154 390 645 336 259 344 655 481 753 501 512 447 994 638 056

13 953 3 723 3 376 7 691 3 141 2 810 7 382 3 240 2 473 6 662 2 065 1 705

5 105 3 957 4 929 4 837 5 420 6 320 5 781 5 164 5 376 4 943 5 505 17 328

200 406 212 469 205 469 166 916 145 812 145 135 156 213 172 811 195 059 218 780 233 673 241 974

2 890 263 2 838 275 3 015 529 3 007 287 3 013 210 2 997 143 2 942 295 2 987 318 3 105 212 3 240 480 3 031 507 3 413 595

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

104 3. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2004.–2008. GADA BILANCES(gada beigâs; tûkst. latu)

ÂRZEMJU AKTÎVI

Zelts

SDR

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

Lîdzdalîba ECB kapitâlâ

Lîdzdalîba SNB kapitâlâ

Pârçjie ârzemju aktîvi

VIETÇJIE AKTÎVI

Kredîti kredîtiestâdçm

Valdîbas vçrtspapîri

Pamatlîdzekïi

Pârçjie vietçjie aktîvi1

KOPÂ AKTÎVI

ÂRZEMJU SAISTÎBAS

Ârvalstu konvertçjamâs valûtas

SVF1

Citu starptautisko institûciju noguldîjumi latos

Ârvalstu banku noguldîjumi latos

Pârçjâs ârzemju saistîbas2

LATI APGROZÎBÂ

VIETÇJÂS SAISTÎBAS

Kredîtiestâþu noguldîjumi

Valdîbas noguldîjumi

Citu finanðu institûciju noguldîjumi

Pârçjâs vietçjâs saistîbas3

KAPITÂLS UN REZERVES

Pamatkapitâls

Rezerves kapitâls3

Pârvçrtçðanas konts

Nesadalîtâ peïòa3

ES dâvinâjums

KOPÂ PASÎVI

1 2004.–2007. gada finanðu pârskatos Latvijas kvota SVF un tâs nodroðinâðanai izsniegtâ Latvijas valdîbas parâd-zîme bilancç uzrâdîta attiecîgi aktîvu un pasîvu postenî "Starptautiskais Valûtas fonds". 2008. gadâ Latvijas Bankamainîja ar SVF saistîto aktîvu un saistîbu uzrâdîðanu tâs bilancç. Latvijas kvota SVF un tâs nodroðinâðanai izsniegtâLatvijas valdîbas parâdzîme izslçgta attiecîgi no ârzemju aktîviem un saistîbâm un uzrâdîta Latvijas valdîbasfinanðu pârskatos.2 Papildus ietvertas saistîbas nekonvertçjamâs valûtâs, kas 2004. un 2005. gada finanðu pârskatos uzrâdîtas bilancespostenî "Nekonvertçjamâs valûtas".3 2004. un 2005. gada finanðu pârskatos pârskata gada peïòa uzrâdîta sadalîtâ veidâ, valsts ieòçmumos ieskaitâmopeïòas daïu ietverot bilances postenî "Pârçjâs vietçjâs saistîbas" un rezerves kapitâla palielinâjumu – bilancespostenî "Rezerves kapitâls".

2004 2005 2006 2007 2008

1 069 461 1 405 794 2 451 207 2 806 790 2 734 395

56 901 76 170 83 668 99 130 108 998

77 85 85 83 187

986 458 1 323 520 2 333 279 2 687 707 2 488 693

760 760 760 743 743

1 000 1 763 1 763 1 763 1 763

24 265 3 496 31 652 17 364 134 011

144 923 159 530 34 913 41 211 679 200

12 880 23 300 – 6 850 639 263

93 208 98 817 – – –

35 931 34 878 32 763 32 646 34 626

2 904 2 535 2 150 1 715 5 311

1 214 384 1 565 324 2 486 120 2 848 001 3 413 595

29 787 15 606 36 881 30 825 402 145

2 445 3 295 21 158 5 330 131 252

269 285 269 254 256

21 515 1 105 1 348 6 049 6 503

396 486 448 35 247 001

5 162 10 435 13 658 19 157 17 133

727 354 877 274 1 073 851 1 049 473 1 018 092

361 513 575 762 1 271 929 1 597 218 1 751 384

228 872 502 669 1 212 263 1 416 802 1 094 295

107 156 68 389 49 818 171 241 638 056

1 300 2 004 6 308 4 876 1 705

24 185 2 700 3 540 4 299 17 328

95 730 96 682 103 459 170 485 241 974

25 000 25 000 25 000 25 000 25 000

45 787 48 090 54 898 59 508 95 533

21 121 13 333 16 442 34 513 68 004

3 289 9 726 6 586 51 464 53 437

533 533 533 – –

1 214 384 1 565 324 2 486 120 2 848 001 3 413 595

PI

EL

IK

UM

I

1054. pielikums

LATVIJAS BANKAS 2004.–2008. GADA PEÏÒAS UN ZAUDÇJUMUAPRÇÍINI

(tûkst. latu)

2004 2005 2006 20071 2008

PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI

Ârzemju operâcijas 21 580 33 473 51 057 125 829 143 646

Vietçjâs operâcijas 7 005 5 080 –3 167 3 278 7 264

PROCENTU IZDEVUMI

Ârzemju operâcijas 8 9 8 24 255 11 923

Vietçjâs operâcijas 5 282 10 018 20 188 36 122 54 461

TÎRIE PROCENTU UN TAMLÎDZÎGI IENÂKUMI 23 295 28 526 27 694 68 730 84 526

REALIZÇTÂ PEÏÒA VAI ZAUDÇJUMI NOIEGULDÎJUMIEM FINANÐU INSTRUMENTOS2 – – – 14 3103 34 886

IENÂKUMI NO LÎDZDALÎBAS KAPITÂLÂ4 180 200 211 216 206

FINANÐU AKTÎVU UN POZÎCIJU VÇRTÎBASSAMAZINÂJUMS – – – 5 862 38 087

CITI BANKAS DARBÎBAS IENÂKUMI 447 577 712 1 195 3 433

BANKNOÐU DRUKÂÐANAS UN MONÇTUKALÐANAS IZDEVUMI5 888 296 1 071 3 772 4 046

CITI BANKAS DARBÎBAS IZDEVUMI 19 745 19 281 20 960 23 353 27 481

PÂRSKATA GADA PEÏÒA 3 289 9 726 6 586 51 464 53 437

1 2007. un 2008. gada dati sagatavoti saskaòâ ar grâmatvedîbas principiem, kas piemçroti no 2007. gada 1. janvâra(sk. Latvijas Bankas 2007. gada finanðu pârskatu 3. skaidrojumâ aprakstîto grâmatvedîbas politikas maiòu).2 2004.–2007. gada finanðu pârskatos realizçtâ peïòa vai zaudçjumi no ieguldîjumiem finanðu instrumentos uzrâdîtapeïòas un zaudçjumu aprçíina postenî "Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi".3 Papildus ietverta valûtas maiòas operâciju realizçtâ peïòa, kas 2007. gada finanðu pârskatos uzrâdîta atseviðíi.4 2004.–2007. gada finanðu pârskatos ienâkumi no lîdzdalîbas kapitâlâ uzrâdîti peïòas un zaudçjumu aprçíinapostenî "Procentu un tamlîdzîgi ienâkumi".5 2004.–2007. gada finanðu pârskatos banknoðu drukâðanas un monçtu kalðanas izdevumi uzrâdîti peïòas un zau-dçjumu aprçíina postenî "Citi bankas darbîbas izdevumi".

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

106 5. pielikums

LATVIJAS BANKAS NOTEIKTIE LIELBRITÂNIJAS STERLIÒUMÂRCIÒAS, JAPÂNAS JENAS UN ASV DOLÂRA KURSI

(Ls pret ârvalstu valûtu)

2008 Lielbritânijas sterliòu mârciòa 100 Japânas jenu ASV dolârs(GBP) (JPY) (USD)

Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Perioda Augstâkais Vidçjais Zemâkais Periodabeigâs beigâs beigâs

I 0.9630 0.9418 0.9250 0.9470 0.4600 0.4416 0.4240 0.4460 0.4870 0.4785 0.4730 0.4760

II 0.9470 0.9379 0.9230 0.9230 0.4520 0.4449 0.4370 0.4380 0.4850 0.4772 0.4650 0.4650

III 0.9230 0.9083 0.8920 0.8930 0.4580 0.4482 0.4380 0.4460 0.4650 0.4534 0.4440 0.4450

IV 0.8950 0.8823 0.8700 0.8940 0.4470 0.4352 0.4260 0.4310 0.4510 0.4454 0.4390 0.4490

V 0.8960 0.8875 0.8780 0.8890 0.4410 0.4333 0.4290 0.4290 0.4590 0.4513 0.4450 0.4490

VI 0.8950 0.8880 0.8770 0.8880 0.4340 0.4231 0.4150 0.4170 0.4560 0.4519 0.4450 0.4470

VII 0.8950 0.8863 0.8780 0.8940 0.4230 0.4179 0.4150 0.4180 0.4510 0.4453 0.4410 0.4510

VIII 0.9000 0.8869 0.8730 0.8730 0.4380 0.4280 0.4160 0.4360 0.4790 0.4671 0.4510 0.4750

IX 0.8930 0.8790 0.8610 0.8870 0.4730 0.4574 0.4370 0.4570 0.5030 0.4881 0.4750 0.4860

X 0.9080 0.8937 0.8750 0.8850 0.6020 0.5221 0.4670 0.5420 0.5610 0.5247 0.4880 0.5340

XI 0.8990 0.8522 0.8170 0.8380 0.5910 0.5706 0.5420 0.5710 0.5630 0.5523 0.5340 0.5440

XII 0.8500 0.7833 0.7280 0.7280 0.5980 0.5721 0.5470 0.5470 0.5570 0.5224 0.4880 0.4950

PI

EL

IK

UM

I

1076. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRVIENÎBAS 2008. GADA BEIGÂS

1. AIZSARDZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs Romualds Namnieks; vadîtâja vietnieki Imants Kravals, Sandis Mackçviès)1.1. Analîtiskâ daïa (vadîtâjs Mâris Dzelme)1.2. Bruòojuma daïa (vadîtâjs Juris Kuðíis)1.3. Centrâlâ nodaïa (vadîtâjs Guntars Ezeriòð)1.4. Rîgas nodaïa (vadîtâjs Normunds Puzulis)1.5. Daugavpils nodaïa (vadîtâjs Ilmârs Suhockis)1.6. Liepâjas nodaïa (vadîtâjs Gints Liepiòð)1.7. Rçzeknes nodaïa (vadîtâjs Andrejs Gugâns)

2. ÂRÇJO SAKARU PÂRVALDE(vadîtâjs Juris Kravalis; vadîtâja vietniece Aleksandra Bambale)

3. GRÂMATVEDÎBAS PÂRVALDE(vadîtâjs, galvenais grâmatvedis Jânis Caune; galvenâ grâmatveþa vietniekiLeo Aðmanis1, Iveta Èavare)3.1. Finanðu pârskatu un uzskaites politikas daïa (vadîtâjs Gatis Gersons)3.2. Bankas iekðçjo operâciju daïa (vadîtâja Anita Jakâne)

4. IEKÐÇJÂ AUDITA PÂRVALDE(vadîtâjs)2

4.1. Bankas darbîbas audita daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietnieceAnita Hâznere)4.2. Informâcijas sistçmu audita daïa (vadîtâjs Juris Ziediòð)

5. INFORMÂCIJAS SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Harijs Ozols; vadîtâja vietnieks Ivo Odîtis)5.1. Projektçðanas un programmçðanas daïa (vadîtâjs Ilgvars Apinis)5.2. Datortîklu un serveru sistçmu daïa (vadîtâjs Uldis Kristapsons)5.3. Bankas informâcijas sistçmas uzturçðanas un attîstîbas daïa (vadîtâjsValdis Spûlis)5.4. Informâcijas sistçmu droðîbas daïa (vadîtâja Ilona Etmane)5.5. Informâcijas sistçmu kvalitâtes kontroles daïa (vadîtâjs Askolds Kâlis)5.6. Sistçmu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Edvîns Mauriòð)

6. JURIDISKÂ PÂRVALDE(vadîtâja Ilze Posuma; vadîtâja vietnieki Iveta Krastiòa, Edvards Kuðners)

7. KASES UN NAUDAS APGROZÎBAS PÂRVALDE(vadîtâja Veneranda Kausa; vadîtâja vietnieks Vilnis Kepe)7.1. Kases operâciju daïa (vadîtâjs Oskars Zaltans)7.2. Naudas apgrozîbas daïa (vadîtâja Ruta Strçle)7.3. Monçtu daïa (vadîtâja Maruta Brûkle)7.4. Naudas ekspertîzes un iekârtu uzturçðanas daïa (vadîtâjs Andris Tauriòð)

8. KOMUNIKÂCIJAS PÂRVALDE(vadîtâja Aina Raòíe)8.1. Izdevniecîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Aija Grînfelde)

1 Kopð 01.01.2009. – vakance.2 Vakance. Kopð 01.01.2009. – Leo Aðmanis.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

1088.2. Bibliotçka (vadîtâja Anita Zariòa)8.3. Arhîvs (vadîtâja Baiba Blese)8.4. Lietvedîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Svetlana Petrovska)8.5. Protokola daïa (vadîtâja Gundega Vizule)

9. MAKSÂJUMU SISTÇMU PÂRVALDE(vadîtâjs Egons Gailîtis; vadîtâja vietniece Agnija Jçkabsone)9.1. Maksâjumu sistçmu politikas daïa (vadîtâja Anda Zalmane)9.2. Maksâjumu sistçmu operâciju daïa (vadîtâja Natâlija Popova)9.3. Kontu apkalpoðanas un uzskaites daïa (vadîtâja Andra Gailîte)9.4. Kredîtu reìistra daïa (vadîtâja Laura Ausekle)

10. MONETÂRÂS POLITIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Kârlis Bauze; vadîtâja vietnieki Zoja Razmusa, Uldis Rutkaste)10.1. Makroekonomikas analîzes daïa (vadîtâjs Vilnis Purviòð3)10.2. Finanðu tirgus analîzes daïa (vadîtâjs Elmârs Zakulis)10.3. Monetârâs izpçtes un prognozçðanas daïa (vadîtâjs Konstantîns Beòkovskis)10.4. Finanðu stabilitâtes daïa (vadîtâja Nataïja Beòkovska)

11. PERSONÂLA PÂRVALDE(vadîtâja Inta Lovnika; vadîtâja vietniece Vineta Veikmane)

12. PREZIDENTA BIROJS(vadîtâjs Guntis Valujevs)

13. SABIEDRISKO ATTIECÎBU PÂRVALDE(vadîtâjs, preses sekretârs Mârtiòð Grâvîtis; vadîtâja vietnieks Kristaps Otersons)13.1. Apmeklçtâju centrs (vadîtâjs Jânis Motivâns)

14. STATISTIKAS PÂRVALDE(vadîtâjs Agris Caune; vadîtâja vietnieks Ilmârs Skarbnieks)14.1. Finanðu tirgus un monetârâs statistikas daïa (vadîtâja Zigrîda Auðta)14.2. Maksâjumu bilances statistikas daïa (vadîtâja Daiga Gaigala-Liþbovska)14.3. Tautsaimniecîbas un finanðu statistikas daïa (vadîtâja Iveta Salmiòa)

15. TEHNISKÂ PÂRVALDE(vadîtâjs Andris Òikitins)15.1. Saimniecîbas daïa (vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks Einârs Ciðs4)15.2. Çku sistçmu daïa (vadîtâjs Jânis Kreicbergs5)15.3. Droðîbas sistçmu daïa (vadîtâjs Viesturs Balodis)

16. TIRGUS OPERÂCIJU PÂRVALDE(vadîtâjs Raivo Vanags)16.1. Darîjumu un investîciju daïa (vadîtâjs Vadims Zaicevs)16.2. Riska vadîbas daïa (vadîtâja, pârvaldes vadîtâja vietniece Daira Brunere)16.3. Maksâjumu daïa (vadîtâja Una Ruka)

17. RÎGAS FILIÂLE(vadîtâjs Jânis Strçlnieks; vadîtâja vietnieks Gunârs Vîksne)

6. pielikums (turpinâjums)

3 Kopð 05.01.2009. – Santa Bçrziòa.4 Kopð 16.01.2009. – daïas vadîtâjs.5 Kopð 16.01.2009. – daïas vadîtâjs, pârvaldes vadîtâja vietnieks.

PI

EL

IK

UM

I

1096. pielikums (turpinâjums)

18. DAUGAVPILS FILIÂLE(vadîtâja Inâra Brauna; vadîtâja vietniece Bernarda Kezika)

19. LIEPÂJAS FILIÂLE(vadîtâjs Gundars Lazdâns; vadîtâja vietniece Ieva Ratniece)

20. RÇZEKNES FILIÂLE(vadîtâja Anna Matisâne; vadîtâja vietnieks Gintauts Senkans)

21. MÂCÎBU UN ATPÛTAS CENTRS(vadîtâja Zaiga Blûma; vadîtâja vietniece Dace Miíilpa)

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

110 7. pielikums

LATVIJAS BANKAS STRUKTÛRA 2008. GADA BEIGÂS

Tehniskâ pârvalde

Komunikâcijas pârvalde

Mâcîbu un atpûtascentrs

Personâla pârvalde

Juridiskâ pârvaldeAizsardzîbas pârvalde

Rçzeknes filiâle

Informâcijas sistçmupârvalde

Grâmatvedîbas pârvalde

Liepâjas filiâle

Ârçjo sakaru pârvalde

Daugavpils filiâle

Maksâjumu sistçmupârvalde

Statistikas pârvalde

Monetârâs politikaspârvalde

Kases un naudasapgrozîbas pârvalde

Tirgus operâcijupârvalde

Sabiedrisko attiecîbupârvalde

Rîgas filiâle

PADOMEPrezidenta birojs Iekðçjâ audita

pârvalde

VALDE

PI

EL

IK

UM

I

1118. pielikums

LATVIJAS BANKAS PÂRSTÂVNIECÎBA STARPTAUTISKAJÂSORGANIZÂCIJÂS

EIROPAS SAVIENÎBAEFKKârlis Bauze, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâjsJuris Kravalis (pârstâvja vietnieks), Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs

EFK apakðkomiteja eiro monçtu jautâjumosMaruta Brûkle, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes Monçtu daïas vadîtâja

EFK apakðkomiteja SVF jautâjumosJuris Kravalis, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs

Eiropas Banku uzraugu komitejaVita Pilsuma, Latvijas Bankas padomes locekle (banku uzraudzîbas institûcijupârstâv FKTK padomes loceklis Jânis Placis)

Eurostat Maksâjumu bilances komitejaDaiga Gaigala-Liþbovska, Statistikas pârvaldes Maksâjumu bilances statistikasdaïas vadîtâjaValters Zîle, Statistikas pârvaldes Maksâjumu bilances statistikas daïas vadîtâjavietnieks

Latvijas Republikas Pastâvîgâ pârstâvniecîba Eiropas SavienîbâAldis Austers, nozares padomnieks, Latvijas Bankas specializçtais ataðejs

Monetârâs, finanðu un maksâjumu bilances statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjsIlmârs Skarbnieks, Statistikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Valsts administrâcijas grupaVilnis Kepe, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâja vietnieks

EIROPAS CENTRÂLO BANKU SISTÇMAECB ÌenerâlpadomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Banknoðu komitejaVeneranda Kausa, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâjaVilnis Kepe, Kases un naudas apgrozîbas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Banku uzraudzîbas komitejaZoja Razmusa, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietniece (banku uzraudzîbasinstitûciju pârstâv FKTK padomes locekle Ludmila Vojevoda)

Cilvçkresursu konferenceInta Lovnika, Personâla pârvaldes vadîtâja

Eirosistçmas/ECBS komunikâcijas komitejaMârtiòð Grâvîtis, Sabiedrisko attiecîbu pârvaldes vadîtâjsAina Raòíe, Komunikâcijas pârvaldes vadîtâja

Grâmatvedîbas un monetâro ienâkumu komitejaJânis Caune, Latvijas Bankas galvenais grâmatvedisLeo Aðmanis, Latvijas Bankas galvenâ grâmatveþa vietnieks1

1 Kopð 16.01.2009. – Gatis Gersons, Grâmatvedîbas pârvaldes Finanðu pârskatu un uzskaites politikas daïas vadîtâjs.

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

112Iekðçjâ audita komitejaModris Briedis, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâjs1

Anita Hâznere, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâja vietniece, Bankas darbîbas auditadaïas vadîtâja

Informâcijas tehnoloìiju komitejaHarijs Ozols, Latvijas Bankas valdes loceklis, Informâcijas sistçmu pârvaldesvadîtâjsIvo Odîtis, Informâcijas sistçmu pârvaldes vadîtâja vietnieks

Juridiskâ komitejaIlze Posuma, Latvijas Bankas valdes locekle, Juridiskâs pârvaldes vadîtâjaIveta Krastiòa, Juridiskâs pârvaldes vadîtâja vietniece

Maksâjumu un norçíinu sistçmu komitejaEgons Gailîtis, Maksâjumu sistçmu pârvaldes vadîtâjsElmârs Zakulis, Monetârâs politikas pârvaldes Finanðu tirgus analîzes daïas vadîtâjs

Monetârâs politikas komitejaKârlis Bauze, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâjsUldis Rutkaste, Monetârâs politikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Starptautisko attiecîbu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieksJuris Kravalis, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs

Statistikas komitejaAgris Caune, Statistikas pârvaldes vadîtâjsIlmârs Skarbnieks, Statistikas pârvaldes vadîtâja vietnieks

Tirgus operâciju komitejaRaivo Vanags, Latvijas Bankas valdes loceklis, Tirgus operâciju pârvaldes vadîtâjsHarijs Zuïìis, Tirgus operâciju pârvaldes tirgus operâciju analîzes galvenaisspeciâlists

STARPTAUTISKAIS VALÛTAS FONDSPilnvaroto padomeIlmârs Rimðçviès, Latvijas Bankas prezidents

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejaAndris Ruselis, Latvijas Bankas prezidenta vietnieks

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu Monetâro un finanðu jautâjumu komitejasvietnieku grupaJuris Kravalis, Ârçjo sakaru pârvaldes vadîtâjs

Ziemeïvalstu un Baltijas valstu birojs VaðingtonâMârtiòð Bitâns, Ziemeïvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora padomnieks,Latvijas pârstâvis SVF

8. pielikums (turpinâjums)

1 Kopð 16.01.2009. – Leo Aðmanis, Iekðçjâ audita pârvaldes vadîtâjs.

PI

EL

IK

UM

I

1139. pielikums

2008. GADÂ PUBLICÇTIE LATVIJAS BANKAS IZDEVUMI

Ðajâ sarakstâ iekïautas publikâcijas, kuras 2008. gadâ sagatavojusi un izdevusi LatvijasBanka. Tâs interesentiem pieejamas Latvijas Bankas interneta lapâ (www.bank.lv).Iespiestâ veidâ sagatavotos Latvijas Bankas izdevumus iespçjams saòemt bez maksasgan Latvijas Bankâ, gan arî pa pastu (ja nav norâdîts citâdi un pietiek krâjumu), sûtotpieprasîjumu uz adresi, kas norâdîta ðâ izdevuma pçdçjâ lappusç, vai izmantojote-pasta adresi info@bank.lv.

REGULÂRIE IZDEVUMI

"Latvijas Bankas 2007. gada pârskats""Monetârais Apskats. Monetary Review" (2007. gada 3. un 4. numurs un 2008. gada1. un 2. numurs)"Monetârais Biïetens" (2007. gada 11. un 12. numurs un 2008. gada 1.–10. numurs)"Finanðu Stabilitâtes Pârskats" (2007)"Latvijas Maksâjumu Bilance. Latvia's Balance of Payments" (2007. gada 3. un 4. nu-murs un 2008. gada 1. un 2. numurs)"Latvijas Maksâjumu Bilance (Pamatrâdîtâji)" (2007. gada 11. un 12. numurs un2008. gada 1.–10. numurs)"Averss un Reverss" (2008. gada 1.–4. numurs un Latvijas Bankas organizçtajai kon-ferencei "Reâlâ konverìence ceïâ uz eiro ievieðanu – pieredze un perspektîvas" veltîtsspeciâlizlaidums)

PÇTÎJUMI

1. Beòkovskis K. Banku aizdevumu kanâls Latvijas monetârâs politikas transmisijâ2. Ajevskis V., Dâvidsons G. Dinamisko faktoru modeïu lietojums Latvijas iekðzemeskopprodukta prognozçðanâ3. Fadejeva L., Meïihovs A. Baltijas valstu un Eiropas ekonomiskâs aktivitâtes kopîgiefaktori4. Vîtola K., Dâvidsons G. Eksporta strukturâlâ transformâcija preèu telpas modelî5. Beòkovskis K. Mçneða râdîtâju izmantoðana Latvijas reâlâ iekðzemes kopproduktapieauguma îstermiòa prognozçðanâ

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

114 10. pielikums

LATVIJAS BANKAS PAMATUZDEVUMU IZPILDES 2008. GADANORMATÎVÂS AKTUALITÂTES

17. janvârisLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 14 "Darîjumu procentu likmes"(spçkâ ar 24.02.2008.), par 1.0 procentu punktu (lîdz 3.00% gadâ) paaugstinot bankunoguldîjumu iespçjas uz nakti Latvijas Bankâ procentu likmi un atstâjot nemainîgurefinansçðanas likmi (6.00%) un aizdevumu iespçjas uz nakti Latvijas Bankâ procentulikmi (7.50%).

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 15 "Obligâto rezervju procents"(spçkâ ar 24.02.2008.), samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 7%)ðâdâm pasîvâ esoðo piesaistîto lîdzekïu kategorijâm: noguldîjumiem ar noteikto termiòuilgâku par 2 gadiem, noguldîjumiem ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu ilgâku par2 gadiem un bankas emitçtiem neatsaucamiem (bez tiesîbâm atpirkt pirms dzçðanastermiòa) parâda vçrtspapîriem ar sâkotnçjo dzçðanas termiòu ilgâku par 2 gadiem.

13. martsLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 16 "Obligâto rezervju procents"(spçkâ ar 24.04.2008.), samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 6%)ðâdâm pasîvâ esoðo piesaistîto lîdzekïu kategorijâm: noguldîjumiem ar noteikto termiòuilgâku par 2 gadiem, noguldîjumiem ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu ilgâku par2 gadiem un bankas emitçtiem neatsaucamiem (bez tiesîbâm atpirkt pirms dzçðanastermiòa) parâda vçrtspapîriem ar sâkotnçjo dzçðanas termiòu ilgâku par 2 gadiem.

17. jûlijsLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 17 "Grozîjumi Latvijas Bankas2007. gada 12. jûlija noteikumos Nr. 7 "Lata naudas zîmju apraksts"" (spçkâ ar17.07.2008.).

11. septembrisLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 18 "Obligâto rezervju procents"(spçkâ ar 24.10.2008.), samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 5%)ðâdâm pasîvâ esoðo piesaistîto lîdzekïu kategorijâm: noguldîjumiem ar noteikto termiòuilgâku par 2 gadiem, noguldîjumiem ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu ilgâku par2 gadiem un bankas emitçtiem neatsaucamiem (bez tiesîbâm atpirkt pirms dzçðanastermiòa) parâda vçrtspapîriem ar sâkotnçjo dzçðanas termiòu ilgâku par 2 gadiem, kâarî samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 7%) visâm pârçjâm rezervjubâzç iekïautajâm saistîbâm.

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 19 "Noteikumi par lata naudaszîmçm" (spçkâ ar 11.09.2008.).

13. novembrisLatvijas Bankas padome apstiprinâja "Sistçmas noteikumus dalîbai SAMS" un"Sistçmas noteikumus dalîbai EKS".

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 20 "Obligâto rezervju procents"(spçkâ ar 24.11.2008.), samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 4%)ðâdâm pasîvâ esoðo piesaistîto lîdzekïu kategorijâm: noguldîjumiem ar noteikto termiòuilgâku par 2 gadiem, noguldîjumiem ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu ilgâku par2 gadiem un bankas emitçtiem neatsaucamiem (bez tiesîbâm atpirkt pirms dzçðanastermiòa) parâda vçrtspapîriem ar sâkotnçjo dzçðanas termiòu ilgâku par 2 gadiem, kâarî samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 6%) visâm pârçjâm rezervjubâzç iekïautajâm saistîbâm.

PI

EL

IK

UM

I

11510. pielikums (turpinâjums)

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 21 "Obligâto rezervju procents"(spçkâ ar 24.12.2008.), samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 3%)ðâdâm pasîvâ esoðo piesaistîto lîdzekïu kategorijâm: noguldîjumiem ar noteikto termiòuilgâku par 2 gadiem, noguldîjumiem ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu ilgâku par2 gadiem un bankas emitçtiem neatsaucamiem (bez tiesîbâm atpirkt pirms dzçðanastermiòa) parâda vçrtspapîriem ar sâkotnçjo dzçðanas termiòu ilgâku par 2 gadiem, kâarî samazinot rezervju normu par 1.0 procentu punktu (lîdz 5%) visâm pârçjâm rezervjubâzç iekïautajâm saistîbâm.

Latvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 22 "Grozîjumi Latvijas Bankas2007. gada 12. jûlija noteikumos Nr. 7 "Lata naudas zîmju apraksts"" (spçkâ ar15.12.2008.).

5. decembrisLatvijas Bankas padome apstiprinâja noteikumus Nr. 23 "Darîjumu procentu likmes"(spçkâ ar 09.12.2008.), nosakot, ka aizdevumu iespçjas uz nakti Latvijas Bankâ procentulikme ir 7.50% gadâ, ja banka aizdevumu iepriekðçjâs 30 dienâs izmantojusi ne vairâkkâ 5 darbadienas; 15% gadâ, ja banka aizdevumu iepriekðçjâs 30 dienâs izmantojusi6–10 darbadienas; 30% gadâ, ja banka aizdevumu iepriekðçjâs 30 dienâs izmantojusivairâk nekâ 10 darbadienu, un atstâjot nemainîgu refinansçðanas likmi (6.00%) unnoguldîjumu iespçjas uz nakti procentu likmi (3.00%).

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

116 11. pielikums

TERMINI

Aizdevumu iespçja uz nakti – pastâvîgâ iespçja Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâmLatvijas Bankâ saòemt automâtiskos un pieprasîjuma aizdevumus uz nakti pret íîlu.

Atlikuðais termiòð – lîdz parâda instrumenta dzçðanas vai aizdevuma atmaksas datu-mam vai kâdas citas finanðu operâcijas beigu datumam atlikuðais laiks.

Automâtiskais aizdevums – aizdevums, ko Latvijas Republikâ reìistrçtai bankai, îste-nojot aizdevumu iespçju uz nakti, Latvijas Banka izsniedz pret íîlu lîdz nâkamajaidarbadienai ðîs bankas naudas konta debeta atlikuma segðanai.

Bruto norçíinu sistçma – pârvedumu sistçma, kurâ norçíins par katru naudas vaivçrtspapîru pârveduma rîkojumu tiek veikts, pamatojoties uz katru atseviðíu maksâjumarîkojumu atbilstoði to saòemðanas secîbai.

Centrâlâ valdîba – valsts institûcijas, t.sk. ministrijas, vçstniecîbas, pârstâvniecîbas,aìentûras, padomes, izglîtîbas, veselîbas aizsardzîbas, tiesîbsargâjoðâs, kultûras uncitas valsts iestâdes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju.Centrâlâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, ko tâ kontrolç un finansç. Latvijascentrâlâs valdîbas institucionâlo vienîbu sarakstu saskaòâ ar Eiropas Kontu sistçmas1995 (EKS 95) prasîbâm sagatavo CSP.

Citi finanðu starpnieki (CFS) – finanðu iestâdes (izòemot apdroðinâðanas sabiedrîbasun pensiju fondus), kuras iesaistîtas galvenokârt finanðu starpniecîbâ, uzòemoties tâdassaistîbas, kas nav nauda, ne-MFI noguldîjumi un tuvi noguldîjumu aizstâjçji vai ap-droðinâðanas tehniskâs rezerves. CFS ir kreditçðanâ iesaistîtâs sabiedrîbas (piemçram,finanðu lîzinga sabiedrîbas, faktûrkreditçðanas sabiedrîbas, eksporta vai importa fi-nansçðanas sabiedrîbas), ieguldîjumu fondi, ieguldîjumu brokeru sabiedrîbas, finanðuinstrumentsabiedrîbas, finanðu pârvaldîtâjsabiedrîbas, riska kapitâla sabiedrîbas, kâarî citas finanðu iestâdes, ja to darbîba atbilst minçtajiem nosacîjumiem.

ECB Ìenerâlpadome – viena no ECB lçmçjinstitûcijâm, kuras sastâvâ ietilpst ECBprezidents, viòa vietnieks un visu ES valstu centrâlo banku prezidenti.

Eiro zona – ES valstis, kuras saskaòâ ar Eiropas Kopienas dibinâðanas lîgumu ievie-suðas eiro kâ to vienoto valûtu un kurâs tiek îstenota vienotâ monetârâ politika, par koatbild ECB Padome. 2008. gada beigâs eiro zonu veidoja Austrija, Beïìija, Francija,Grieíija, Îrija, Itâlija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nîderlande, Portugâle, Slovçnija,Somija, Spânija un Vâcija (2009. gada 1. janvârî eiro zonai pievienojâs arî Slovâkija).

Eiropas Centrâlâ banka (ECB) – ECBS un Eirosistçmas centrâlâ institûcija, kamsaskaòâ ar Eiropas Kopienas normatîvajiem aktiem pieðíirts juridiskâs personas statuss.ECB, sadarbojoties ar ES valstu centrâlajâm bankâm, îsteno Eirosistçmai un ECBSizvirzîtos uzdevumus saskaòâ ar ECBS un ECB Statûtiem. ECB pârvalda Padome unValde. Kamçr visas ES valstis nav ieviesuðas eiro, ECBS ietvaros darbojas arî treðâECB lçmçjinstitûcija – Ìenerâlpadome.

Eiropas Centrâlo banku sistçma (ECBS) – ietver ECB un ES valstu centrâlâs bankas.Centrâlâs bankas tajâs ES valstîs, kuras vçl nav ieviesuðas eiro, îsteno neatkarîgu mo-netâro politiku saskaòâ ar attiecîgâs valsts normatîvajiem aktiem un tâdçjâdi nav ie-saistîtas Eirosistçmas monetârâs politikas îstenoðanâ.

Eirosistçma – ietver ECB un eiro zonas valstu centrâlâs bankas. Eirosistçmas lçmçjin-stitûcijas ir ECB Padome un ECB Valde.

PI

EL

IK

UM

I

117Ekonomikas un finanðu komiteja (EFK) – ES Padomes izveidota komiteja ekono-mikas un finanðu jautâjumos, kurâ darbojas ES valstu valdîbu un centrâlo banku pâr-stâvji, kâ arî EK un ECB pârstâvji.

Ekonomikas un monetârâ savienîba (EMS) – Eiropas Kopienas dibinâðanas lîgumâaprakstîtas EMS veidoðanas procesa ES trîs pakâpes. EMS pirmo pakâpi, kas sâkâs1990. gada 1. jûlijâ un beidzâs 1993. gada 31. decembrî, galvenokârt raksturo brîvaskapitâla plûsmas izveide ES. EMS otrâ pakâpe sâkâs 1994. gada 1. janvârî un ietvçra Ei-ropas Monetârâ institûta izveidi, aizliegumu centrâlajâm bankâm finansçt sabiedriskosektoru, aizliegumu sabiedriskajam sektoram privileìçti piekïût finanðu institûcijâmun izvairîðanos no pârmçrîga valdîbas budþeta deficîta. EMS treðâ pakâpe sâkâs1999. gada 1. janvârî, nododot atbildîbu par monetârajiem jautâjumiem ECB un ievieðoteiro. Ar eiro naudas zîmju ievieðanu 2002. gada 1. janvârî tika pabeigts EMS izveidesprocess.

Elektroniskâ klîringa sistçma (EKS) – Latvijas Bankas neto norçíinu sistçma, kasnodroðina klientu maksâjuma rîkojumu apstrâdi un klîringa (tîrvçrtes) norçíinus.

Fiksçtas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kupona procentulikme nemainâs visâ instrumenta darbîbas laikâ.

Finanðu iestâdes, izòemot monetârâs finanðu iestâdes (MFI) – CFS, finanðu palîg-sabiedrîbas, apdroðinâðanas sabiedrîbas un pensiju fondi.

Finanðu palîgsabiedrîbas – finanðu iestâdes, kas iesaistîtas galvenokârt finanðupalîgdarbîbâs, t.i., darbîbâs, kuras cieði saistîtas ar finanðu starpniecîbu, bet nav finanðustarpniecîba, piemçram, ieguldîjumu brokeri, kas neveic finanðu starpniecîbas pakal-pojumus savâ vârdâ, sabiedrîbas, kas nodroðina finanðu tirgu infrastruktûru, iestâdes,kas uzrauga MFI, finanðu iestâdes un finanðu tirgu. FKTK un NASDAQ OMX Rigauzskatâmas par finanðu palîgsabiedrîbâm.

Galvenâs refinansçðanas operâcijas – tirgus operâcijas, ko Latvijas Banka veic, or-ganizçjot reverso darîjumu izsoles, kurâs Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm pie-ðíir aizdevumus pret íîlu. Izsoles minimâlâ aizdevuma procentu likme ir vienâda arLatvijas Bankas refinansçðanas likmi. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka izsoles ko-pçjo apjomu. Aizdevuma termiòð ir 7 dienas.

Ilgâka termiòa refinansçðanas operâcijas – tirgus operâcijas, ko Latvijas Banka veic,organizçjot reverso darîjumu izsoles, kurâs Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâmpieðíir aizdevumus pret íîlu. Izsoles minimâlâ aizdevuma procentu likme ir vienâdaar Latvijas Bankas refinansçðanas likmi. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka izsoleskopçjo apjomu. Aizdevuma termiòð ir 91 diena.

Kapitâla vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas nodroðina lîdzdalîbu komercsabiedrîbaskapitâlâ. Tie ietver birþâs tirgotus un netirgotus kapitâla vçrtspapîrus (piemçram, kotçtasakcijas, nekotçtas akcijas un citus kapitâla vçrtspapîru veidus) un parasti nodroðinaienâkumus dividenþu veidâ.

Klîrings (tîrvçrte) – maksâjuma dokumentu vai vçrtspapîru pârveduma rîkojumunosûtîðanas, apstrâdes un savstarpçjâs saskaòoðanas process, kas notiek pirms norçíinaun kâ rezultâtâ, pamatojoties uz visiem banku iesniegtajiem maksâjuma dokumentiem,aprçíina katras bankas klîringa (tîrvçrtes) neto pozîciju, t.i., kopçjâs naudas lîdzekïusaistîbas vai prasîbas pret pârçjâm bankâm.

Koncentrâcijas râdîtâjs – piecu lielâko transakciju nosûtîtâju tirgus daïa katras mak-sâjumu sistçmas transakciju kopskaitâ un kopapjomâ. Pieci lielâkie transakciju nosû-

11. pielikums (turpinâjums)

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

118tîtâji maksâjumu apjoma ziòâ var bût atðíirîgi no pieciem lielâkajiem transakciju no-sûtîtâjiem maksâjumu skaita ziòâ. Latvijas Bankas maksâjumu sistçmu koncentrâcijasrâdîtâja aprçíinâ iekïautas arî Latvijas Bankas transakcijas.

Kredîtiestâde – sabiedrîba, kas dibinâta, lai pieòemtu noguldîjumus un citus atmaksâ-jamus lîdzekïus no neierobeþota klientu loka un savâ vârdâ izsniegtu kredîtus, un sniegtucitus finanðu pakalpojumus, vai elektroniskâs naudas institûcijas, kas emitç maksâðanaslîdzekïus elektroniskâs naudas veidâ. Latvijas kredîtiestâdes (bankas un elektroniskâsnaudas institûcijas) ietvertas "Latvijas Republikas monetâro finanðu iestâþu sarakstâ"(sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlnes "Tiesîbu akti" sadaïu "Sta-tistikas pârskati").

Kredîtrisks – iespçja ciest zaudçjumus darîjuma partnera saistîbu neizpildes dçï.

Likviditâtes risks – iespçja, ka saistîbas netiks izpildîtas laikus un nebûs iespçjamsatsavinât aktîvus tuvu to patiesajai vçrtîbai.

M0 – naudas bâze, kas aprçíinâta saskaòâ ar Latvijas Bankas metodoloìiju un ietverLatvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas un rezidentu MFI un finanðuiestâþu pieprasîjuma noguldîjumus (noguldîjumus uz nakti) Latvijas Bankâ.

M1 – ðaurâs naudas râdîtâjs, kas aprçíinâts saskaòâ ar ECB metodoloìiju un ietverLatvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, neieskaitot to atlikumus MFIkasçs, un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu, mâjsaimniecîbu un mâj-saimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju un paðvaldîbu latos un ârvalstu valûtâsMFI uz nakti veiktos noguldîjumus.

M2 – vidçjâs naudas râdîtâjs, kas aprçíinâts saskaòâ ar ECB metodoloìiju un ietverM1 un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu, mâjsaimniecîbu un mâjsaim-niecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju un paðvaldîbu latos un ârvalstu valûtâs MFIveiktos noguldîjumus ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu lîdz 3 mçneðiem ieskaitot(îstermiòa krâjnoguldîjumus) un noguldîjumus ar noteikto termiòu lîdz 2 gadiem ie-skaitot (îstermiòa noguldîjumus).

M2X – plaðâ nauda; ðis naudas râdîtâjs tiek aprçíinâts saskaòâ ar Latvijas Bankasmetodoloìiju un ietver Latvijas Bankas emitçtâs latu banknotes un monçtas, neieskaitotto atlikumus MFI kasçs, un rezidentu nefinanðu sabiedrîbu, finanðu iestâþu, mâjsaim-niecîbu un mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bezpeïòas institûciju MFI veiktos noguldîju-mus uz nakti un termiònoguldîjumus (t.sk. noguldîjumus ar brîdinâjuma termiòu parizòemðanu un repo darîjumus) latos un ârvalstu valûtâs. Paðvaldîbu noguldîjumi tiekietverti M2X kâ neto râdîtâjs pieprasîjuma pusç.

M3 – plaðâs naudas râdîtâjs, kas aprçíinâts saskaòâ ar ECB metodoloìiju un ietverM2, repo darîjumus, MFI emitçtos parâda vçrtspapîrus ar termiòu lîdz 2 gadiem ieskaitotun naudas tirgus fondu akcijas un daïas.

Mainîgas procentu likmes instruments – finanðu instruments, kura kupona procentulikmi periodiski pârskata attiecîbâ pret atsauces indeksu, lai atspoguïotu îstermiòa vaividçja termiòa tirgus procentu likmju pârmaiòas. Mainîgas procentu likmes instrumen-tiem kupona procentu likme var bût noteikta, izmantojot vai nu atsauces indeksu kâdâdatumâ pirms procentu uzkrâðanas perioda sâkuma, vai arî procentu uzkrâðanas periodalaikâ.

Mâjsaimniecîbas – fiziskâs personas vai fizisko personu grupas kâ patçrçtâji un tikaipaðu galapatçriòam domâtu preèu raþotâji un nefinanðu pakalpojumu sniedzçji. Latvijâ

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

119par mâjsaimniecîbâm uzskatâmi arî individuâlâ darba veicçji, ja viòi nav reìistrçjuðisavu darbîbu Latvijas Republikas Uzòçmumu reìistra komercreìistrâ. Veidojot kopsa-vilkumus, mâjsaimniecîbu sektorâ parasti iekïauj arî mâjsaimniecîbas apkalpojoðo bez-peïòas institûciju datus.

Mâjsaimniecîbas apkalpojoðâs bezpeïòas institûcijas – institûcijas, kas nodroðinapreces un pakalpojumus fiziskajâm personâm vai fizisko personu grupâm un resursusgûst galvenokârt no brîvprâtîgâm iemaksâm naudâ vai natûrâ, piemçram, arodbiedrîbas,profesionâlâs vai izglîtîbas apvienîbas, patçrçtâju asociâcijas, politiskâs partijas, baz-nîcas, reliìiskâs kopienas, kâ arî kultûras, atpûtas un sporta klubi, þçlsirdîbas, atbalstaun palîdzîbas organizâcijas.

Maksâjumu bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas saimnieciskos darî-jumus ar pârçjâm valstîm konkrçtâ periodâ. Ðajâ pârskatâ ietilpst darîjumi, kuri saistîtiar precçm, pakalpojumiem, ienâkumiem un pârvedumiem, un tie neto darîjumi, kurirada finanðu prasîbas ("Aktîvi") vai finanðu saistîbas ("Pasîvi") pret pârçjâm valstîm.

Monetârâs finanðu iestâdes (MFI) – iestâdes, kas kopâ veido naudas emisijas sektoru.Latvijas Banka uztur "Latvijas Republikas monetâro finanðu iestâþu sarakstu" (sk.Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvçlnes "Tiesîbu akti" sadaïu "Statis-tikas pârskati"), kurâ 2008. gada beigâs iekïauta Latvijas Banka, 34 kredîtiestâdes,trîs naudas tirgus fondi un 35 pârçjâs MFI (krâjaizdevu sabiedrîbas). ECB savâ internetalapâ regulâri publicç ES valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta lapas(www.bank.lv) izvçlni "Saites").

Nefinanðu sabiedrîba – saimnieciska vienîba, kas veic preèu raþoðanu vai sniedz ne-finanðu pakalpojumus nolûkâ gût peïòu vai citus augïus. Latvijâ par nefinanðu sabied-rîbu uzskatâms arî individuâlais komersants, ja viòð reìistrçjis savu darbîbu LatvijasRepublikas Uzòçmumu reìistra komercreìistrâ.

Noguldîjumi ar brîdinâjuma termiòu par izòemðanu – naudas lîdzekïi, kuri noguldîtiMFI, nenosakot termiòu, un kurus iespçjams izòemt vai nu iepriekð brîdinot MFI at-bilstoði lîgumâ noteiktajam brîdinâjuma termiòam, vai arî samaksâjot tai ievçrojamusoda naudu.

Noguldîjumi ar noteiktu termiòu – naudas lîdzekïi, kuri noguldîti MFI un kurusnevar izòemt pirms termiòa beigâm vai var izòemt, tikai samaksâjot nelielu soda naudu.Ðâdi noguldîjumi aptver arî daþus netirgojamus parâda instrumentus, piemçram, netir-gojamus noguldîjumu sertifikâtus.

Noguldîjumu iespçja uz nakti – pastâvîgâ iespçja Latvijas Republikâ reìistrçtâm ban-kâm pçc to iniciatîvas veikt Latvijas Bankâ noguldîjumus uz nakti.

Pamatdarbîbas risks – iespçja ciest finansiâlus un nefinansiâlus zaudçjumus darbîbasneparedzçtas pârtraukðanas, informâcijas nesankcionçtas izmantoðanas, droðîbas pra-sîbu neievçroðanas un citu ar nepilnîgu iekðçjâs kontroles sistçmu saistîtu iekðçju vaiârçju apstâkïu dçï.

Parâda vçrtspapîri – vçrtspapîri, kas apliecina emitenta (t.i., aizòçmçja) saistîbaspret ðo vçrtspapîru turçtâju (aizdevçju) un tâ apòemðanos veikt vienu vai vairâkusmaksâjumus vçrtspapîru turçtâjam (aizdevçjam) noteiktâ datumâ vai datumos (piemç-ram, obligâcijas, parâdzîmes, naudas tirgus instrumenti). Ðiem vçrtspapîriem parastiir noteikta procentu likme (kupons), vai arî tie tiek pârdoti ar diskontu pret summu,kas tiks atmaksâta noteiktajâ dzçðanas termiòâ. Parâda vçrtspapîri, kas emitçti ar sâ-kotnçjo termiòu ilgâku par 1 gadu, klasificçjami kâ ilgtermiòa parâda vçrtspapîri.

11. pielikums (turpinâjums)

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

120Pastâvîgâ iespçja – centrâlâs bankas nodroðinâta iespçja, kas pieejama darîjuma partne-riem pçc to iniciatîvas. Latvijas Banka piedâvâ Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâmdivas pastâvîgâs iespçjas uz nakti: aizdevumu iespçju un noguldîjumu iespçju.

Pieprasîjuma aizdevums – aizdevums, ko Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm,îstenojot aizdevumu iespçju uz nakti, Latvijas Banka izsniedz pçc to pieprasîjuma pretíîlu lîdz nâkamajai darbadienai.

Portfeïieguldîjumi – Latvijas rezidentu ieguldîjumi (neto darîjumi un atlikumi) cituvalstu rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Aktîvi") un citu valstu rezidentu ieguldîjumiLatvijas rezidentu emitçtajos vçrtspapîros ("Pasîvi"). Portfeïieguldîjumos tiek ietvertikapitâla vçrtspapîri (nodroðina îpaðumtiesîbas, kas atbilst lîdz 10% no parastajâm ak-cijâm vai balsstiesîbâm) un parâda vçrtspapîri, izòemot tos vçrtspapîrus, kuri atspoguïotiârvalstu tieðajâs investîcijâs vai rezerves aktîvos.

Reâlâ laika bruto norçíinu (RTGS) sistçma – norçíinu sistçma, kurâ naudas vaivçrtspapîru pârveduma rîkojumu apstrâde un norçíins notiek individuâli un secîgi(neizmantojot mijieskaitu) reâlajâ laikâ.

Reversais darîjums – darîjums, kurâ Latvijas Banka izsniedz Latvijas Republikâ re-ìistrçtâm bankâm aizdevumu pret íîlu.

Rezerves – Latvijas Republikâ reìistrçtu banku naudas turçjumi Latvijas Bankâ, laiizpildîtu rezervju prasîbas.

Rezervju bâze – obligâto rezervju prasîbâm pakïautâs Latvijas Republikâ reìistrçtubanku saistîbas.

Rezervju norma – Latvijas Bankas noteikta rezervju bâzes daïa procentos jeb obligâtorezervju procents. Centrâlâ banka var noteikt normu arî katrai rezervju bâzç iekïautobilances posteòu kategorijai. Normas izmanto rezervju prasîbu aprçíinâðanai.

Rezervju prasîbas – prasîbas Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm turçt LatvijasBankâ rezervju normai atbilstoðas rezerves.

RIGIBID (Riga Interbank Bid Rate) – Latvijas starpbanku noguldîjumu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latu naudastirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizòemties naudas lîdzekïus latosno citâm bankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiem ar termiòu uz nakti,1 diena (sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis, 3 mçneði, 6 mçneði un12 mçneðu.

RIGIBOR (Riga Interbank Offered Rate) – Latvijas starpbanku kredîtu procentulikmju indekss, kas atspoguïo kotçðanas sarakstâ iekïauto banku noteiktâs latu naudastirgus procentu likmes, par kâdâm ðîs bankas vçlas aizdot naudas lîdzekïus latos citâmbankâm. Latvijas Banka ðo indeksu aprçíina darîjumiem ar termiòu uz nakti, 1 diena(sâkot ar nâkamo darbadienu), 1 nedçïa, 1 mçnesis, 3 mçneði, 6 mçneði un 12 mçneðu.

Sâkotnçjais termiòð – saskaòâ ar finanðu operâcijas sâkumâ nolîgtajiem noteikumiemun nosacîjumiem laiks no parâda instrumenta emisijas datuma lîdz dzçðanas datumamvai no aizdevuma izsniegðanas datuma lîdz atmaksas datumam, vai no kâdas citasfinanðu operâcijas sâkuma datuma lîdz beigu datumam.

SEPA (Vienotâ eiro maksâjumu telpa) (SEPA (Single Euro Payment Area)) – telpa,kurâ patçrçtâji, uzòçmçjsabiedrîbas un citi tautsaimniecîbas dalîbnieki neatkarîgi noto atraðanâs vietas varçs veikt un saòemt maksâjumus eiro gan starp valstîm, gan valstu

11. pielikums (turpinâjums)

PI

EL

IK

UM

I

121robeþâs saskaòâ ar vieniem un tiem paðiem galvenajiem nosacîjumiem, tiesîbâm unpienâkumiem.

Starpbanku automatizçtâ maksâjumu sistçma (SAMS) – Latvijas Bankas reâlâ laikabruto norçíinu sistçma, kas nodroðina Latvijas Bankas monetârâs politikas operâciju,liela apjoma starpbanku pârvedumu, kâ arî citu latos veikto maksâjumu norçíinus.

Starptautiskais Valûtas fonds (SVF) – starptautiska organizâcija, kas dibinâta1944. gada jûlijâ, lai veicinâtu starptautisko monetâro sadarbîbu, valûtas kursu stabi-litâti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinâtîbas pieaugumu un nodroðinâtu îslai-cîgu finansiâlu palîdzîbu SVF dalîbvalstîm maksâjumu plûsmas lîdzsvaroðanai.

Starptautisko investîciju bilance – statistikas pârskats, kas atspoguïo Latvijas finanðuprasîbu ("Aktîvi") un finanðu saistîbu ("Pasîvi") pret pârçjâm valstîm atlikumu vçrtîbuun sastâvu.

Starptautisko norçíinu banka (SNB) (Bank for International Settlements (BIS)) –starptautiska finanðu organizâcija, kas dibinâta 1930. gada maijâ, lai veicinâtu starp-tautisko monetâro un finanðu sadarbîbu. SNB darbojas kâ centrâlo banku banka.

TARGET (Eiropas Vienotâ automatizçtâ reâlâ laika bruto norçíinu) sistçma(TARGET (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer)system) – reâlâ laika bruto norçíinu sistçma eiro, kas nodroðina centrâlo banku mone-târâs politikas operâciju, liela apjoma starpbanku pârvedumu, kâ arî citu eiro veiktomaksâjumu norçíinus.

TARGET2 – jauna TARGET sistçmas paaudze, kurâ TARGET decentralizçto tehniskostruktûru aizstâjusi vienota platforma, kas nodroðina saskaòotu pakalpojumu sniegðanuun vienotu cenu noteikðanas shçmu.

TARGET2-Latvija – TARGET2 komponentsistçma Latvijâ, kuras darbîbu nodroðinaLatvijas Banka kopîgi ar pârçjâm ECBS centrâlajâm bankâm.

Termiònoguldîjumi Latvijas Bankâ – tâdi noguldîjumi latos ar fiksçtu procentu likmiuz noteiktu termiòu, kurus Latvijas Bankâ tâs organizçtas termiònoguldîjumu izsolesrezultâtâ veic Latvijas Republikâ reìistrçtas bankas. Izsoles maksimâlâ noguldîjumaprocentu likme ir vienâda ar Latvijas Bankas refinansçðanas likmi. Latvijas Bankakatrai izsolei nosaka izsoles kopçjo apjomu.

Tieðâs investîcijas – investîcijas (neto darîjumi un atlikumi), ko ârvalstu investors veic,lai iegûtu bûtisku lîdzdalîbu (îpaðumtiesîbas, kas atbilst vismaz 10% no parastajâmakcijâm vai balsstiesîbâm) kâdâ Latvijas komercsabiedrîbâ ("Tieðâs investîcijas Latvijâ"),vai Latvijas investors – kâdâ ârvalstu kompânijâ ("Tieðâs investîcijas ârvalstîs"). Tâsietver tieðâs investîcijas paðu kapitâla, reinvestçtâs peïòas un cita kapitâla veidâ.

Tieðie darîjumi – darîjumi, kurus Latvijas Banka noslçdz ar Latvijas Republikâ reìis-trçtâm bankâm organizçtas vçrtspapîru tieðâs pirkðanas vai pârdoðanas izsoles vai âr-valstu valûtas bezskaidrâs naudas pirkðanas un pârdoðanas rezultâtâ.

Tirgus operâcijas – operâcijas, ko finanðu tirgû veic pçc centrâlâs bankas iniciatîvas.Latvijas Bankas tirgus operâcijas var iedalît atbilstoði Eirosistçmâ lietotajam dalîjumamèetrâs kategorijâs: galvenâs refinansçðanas operâcijas, ilgâka termiòa refinansçðanasoperâcijas, strukturâlâs operâcijas un precizçjoðâs operâcijas. Latvijas Bankas galvenietirgus operâciju instrumenti ir reversie darîjumi. Strukturâlajâm operâcijâm pieejamitieðie darîjumi, savukârt precizçjoðo operâciju veikðanai pieejami tieðie darîjumi, valûtasmijmaiòas darîjumi un termiònoguldîjumu piesaiste.

11. pielikums (turpinâjums)

Tirgus risks – iespçja ciest zaudçjumus finanðu tirgus faktoru (piemçram, procentulikmju vai valûtas kursu) nelabvçlîgu pârmaiòu dçï.

Valdîba – valsts institûcijas, kuras raþo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus,kas paredzçti individuâlajam vai kolektîvajam patçriòam, vai valsts institûcijas, kurasiesaistîtas nacionâlâ ienâkuma vai nacionâlâs bagâtîbas pârdalç. Latvijâ valdîba ietvercentrâlo valdîbu un vietçjo valdîbu. Latvijas valdîbas institucionâlo vienîbu sarakstusaskaòâ ar Eiropas Kontu sistçmas 1995 (EKS 95) prasîbâm sagatavo CSP.

Valûtas kursa mehânisms II (VKM II) – valûtas kursa reþîms, kas nodroðina pamat-principus sadarbîbai valûtas kursu politikas jomâ starp eiro zonas valstîm un ES valstîm,kuras nepiedalâs EMS treðajâ pakâpç. 2008. gada beigâs VKM II piedalîjâs Dânija,Igaunija, Latvija, Lietuva un Slovâkija (2009. gada 1. janvârî, ievieðot eiro, Slovâkijapârtrauca dalîbu VKM II).

Valûtas mijmaiòas darîjums – vienas valûtas maiòa pret otru, vienlaikus veicot pirk-ðanas un pârdoðanas darîjumu pçc darîjuma sâkumkursa un pârdoðanas un pirkðanasdarîjumu pçc darîjuma beigu kursa. Tirgus operâciju ietvaros Latvijas Banka par latiempçrk ârvalstu valûtu no Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm, vienlaikus noslçdzotârvalstu valûtas nâkotnes pârdoðanas darîjumu, vai arî pârdod ârvalstu valûtu LatvijasRepublikâ reìistrçtâm bankâm, vienlaikus noslçdzot ârvalstu valûtas nâkotnes pirkðanasdarîjumu. Latvijas Banka valûtas mijmaiòas darîjumu izsolçs kâ ârvalstu valûtu izmantotikai eiro. Valûtas mijmaiòas darîjumu, pçrkot ârvalstu valûtu no bankâm ar atpârdoðanu,izsoles minimâlâ latu procentu likme ir vienâda ar Latvijas Bankas refinansçðanaslikmi, bet, pârdodot ârvalstu valûtu bankâm ar atpirkðanu, izsoles maksimâlâ latu pro-centu likme ir vienâda ar Latvijas Bankas refinansçðanas likmi. Latvijas Banka katraiizsolei nosaka izsoles kopçjo apjomu.

Vçrtspapîru tieðâ pirkðana un pârdoðana – darîjumi Latvijas Bankas organizçtasvçrtspapîru tieðâs pirkðanas vai pârdoðanas izsoles rezultâtâ. Latvijas Banka izsolçspiedâvâ Latvijas Republikâ reìistrçtâm bankâm pirkt vai pârdot latos denominçtusparâda vçrtspapîrus. Vçrtspapîru tieðâs pirkðanas izsolçs maksimâlâ pirkðanas cena untieðâs pârdoðanas izsolçs minimâlâ pârdoðanas cena tiek noteikta atbilstoði attiecîgovçrtspapîru tirgus cenai. Latvijas Banka katrai izsolei nosaka pçrkamo vai pârdodamovçrtspapîru apjomu.

Vietçjâ valdîba – valsts institûcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietçjo ekono-misko teritoriju. Vietçjâ valdîba ietver valsts bezpeïòas institûcijas, kuras vietçjâ valdîbakontrolç un finansç. Latvijâ vietçjâ valdîba ir paðvaldîbas. Latvijas vietçjâs valdîbasinstitucionâlo vienîbu sarakstu saskaòâ ar Eiropas Kontu sistçmas 1995 (EKS 95)prasîbâm sagatavo CSP.

11. pielikums (turpinâjums)

LA

TV

IJ

AS

B

AN

KA

S

20

08.

G

AD

A

PÂ

RS

KA

TS

122

Latvijas Bankas 2008. gada pârskats

K. Valdemâra ielâ 2A, Rîgâ, LV-1050Tâlrunis: 6702 2300 Fakss: 6702 2420http://www.bank.lvinfo@bank.lvIespiests "Premo"