GLOBE un DABASZINĪBAS10 gadi GLOBE programmai Latvijā

GLOBE (Global Learning and Observations to Benefit the Environment – Vispasaules novērojumi vides kvalitātei) projekts ir starptautiska vides zinātnes un izglītības programma, kas apvieno skolēnus, skolotājus un zinātniekus kopīgam darbam vides izpētē. Projektā iesaistīti 110 valstu skolotāji un skolēni.

GLOBE programmas ietvaros skolēni sadarbībā ar zinātniekiem pēta globālas vides problēmas, veicot atmosfēras, ūdeņu, augsnes, zemsedzes pētījumus, un veido datu bāzi internetā. Dati tiek vākti pēc vienotas metodikas un ar vienādiem mērinstrumentiem, tāpēc tos var izmantot gan zinātnieki, lai novērotu dažādus vides procesus, gan skolēni mācību darbā un projektu izstrādē. Dati brīvi pieejami projekta mājaslapā www.globe.gov.

GLOBE misija:

• paaugstināt cilvēku vides apziņu visā pasaulē; • palīdzēt izprast Zemi kā vienotu sistēmu;• uzlabot skolēnu sasniegumus dabaszinībās.

Projektu Latvijā kopš 1999. gada koordinē biedrība Bērnu Vides skola.

Bērnu Vides skola

a.k.364, Rīga, LV-1050tālr./fakss 67204525www.bvs.parks.lv

Projekta koordinatore Latvijā Inese Liepiņa

GLOBE programmu Latvijā finansiāli atbalsta LR Izglītības un zinātnes ministrija, ASV vēstniecība Latvijā, skolēnu vasaras mācību ekspedīcijas - Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Aicinām mūsu pulkā!

Ja vēlaties iesaistīties GLOBE projektā, sazinieties ar Bērnu Vides skolu

Datordizains:

© Bērnu Vides skola, 2009

Foto no projekta arhīviem

This year, we celebrate ten years since Latvia became a participant in the Global Learning and Observations to Benefit the Environment (GLOBE) program. When the program began in 1994, it had a vision of “a worldwide community of students, teachers, scientists, and citizens working together to better understand, sustain, and improve the Earth’s environment at local, regional, and global scales”.

Today, the 14 schools in Latvia that have joined the program can be proud to belong to the international network of more than 20,000 schools from 110 participating countries all over the world. Each day, school children of all ages, from elementary school to high-school, conduct experiments to expand their own scientific under-standing, and make a difference in the world. They participate in environmental ob-servations, and GLOBE gives them the unique opportunity to analyze and compare their results with the research carried out by other program members. GLOBE stu-dents see themselves and their work as a part of a larger, global system.

When we founded the program in Latvia in 1999, Ambassador James Holmes remarked that, “There can be no better way to increase environmental awareness and children’s excitement in learning about science than through a program like this. By linking children of the world together on issues of such crucial importance to us all, GLOBE, and Latvia’s young people, are promoting mutual understanding and making this a more peaceful world.” Today, ten years later, that same excitement can be found in classrooms throughout Latvia, and the world.

I believe that this new tool – the collection of hands-on GLOBE practices – will make learning science in schools more inte-resting and memorable.

Congratulations on the 10th Anniversary and good luck in your future work!

Bruce Rogers, Charge d’Affaires, Embassy of the United States of America

Šogad janvārī apritēja desmit gadu, kopš Latvija pievienojās GLOBE programmai. Tās vīzija ir “visas pasaules studentu, skolotāju, zinātnieku un pilsoņu sabiedrība, kas kopīgi strādā, lai izprastu, saglabātu un padarītu labāku mūsu planētas vidi savā valstī, reģionā, globālā mērogā”.

Šo gadu laikā programmai ir pievienojušās 14 Latvijas skolas, un tās var būt lepnas, ka ir kļuvušas par daļu no lielās 20 000 skolu GLOBE saimes no 110 dalībvalstīm. Programmas ietvaros dažādu vecumu skolēni – no sākumskolas līdz pat vidusskolai – veic eksperimentus, tādējādi paplašinot savu izpratni par dabaszinātnēm un darot ko nozīmīgu. Viņi veic vides novērojumus, un GLOBE programma viņiem sniedz unikālu iespēju analizēt un salīdzināt iegūtos rezultātus ar pētījumiem, ko veikuši citi pro-grammas dalībnieki.

GLOBE dalībnieki redz sevi un savu darbu kā daļu no lielākas, globālas sistēmas.

Uzsākot GLOBE programmu Latvijā 1999. gadā, ASV vēstnieks Džeims Holms teica:

“Es nevaru iedomāties labāku veidu, kā veicināt apzinīgu attieksmi pret vidi un vairot bērnu aizrautību ar dabaszinātnēm, par dalību šādā programmā. Savedot kopā bērnus no visas pasaules, lai strādātu pie mums visiem tik svarīgiem jautājumiem,

Mūsu valstī, līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē, būtiskākais nosacījums izglītībā ir kvalitāte. Ikvienas plānotās darbības, pārmaiņas vai viedokļa pamatā ir rūpīga pro-cesu un ieguvumu analīze un seku izvērtējums, kur ikviena viedoklim ir būtiska nozīme.

Latvijas jauniešiem, iesaistoties projektos, izglītojošās akcijās, programmās gan Latvijā, gan pasaulē, tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, iemaņas un kom-petenci, papildus lielu uzmanību pievēršot skolēnu pētniecisko prasmju attīstīšanai un videi draudzīgu attieksmju veidošanai. Tomēr zināšanas bez iespējas tās pie-lietot ikdienas dzīvē nedod gandarījumu un arī nesaistās ar realitāti, tāpēc īpaši nozīmīgs ir skolotāju padoms un vecāku atbalsts jauniešiem, aktīvi iesaistoties mācību procesā un palīdzot izprast iegūto zināšanu pielietojumu ikdienas dzīvē un zināšanu ieguvi balstīt uz skolēnu pieredzi. Vienlaikus otrs izaicinājums ikvienas pārmaiņas veiksmīgā īstenošanā ir spēja procesam piesaistīt profesionālus un kom-petentus pedagogus, kuriem ir bijusi iespēja pilnveidot zināšanas tālākizglītības kursos un kuri ir ne tikai iepazinušies ar jaunākajiem mācību un metodiskajiem

GLOBE un Latvijas jaunieši stiprina saprašanos un mieru pasaulē.” Šodien, pēc desmit gadiem, skolās visā Latvijā un arī citviet pasaulē var redzēt to pašu aizrautību.

Es ceru, ka šis izdevums – praktisku piemēru krājums no GLOBE programmas pieredzes – padarīs dabaszinātņu apguvi skolās daudz interesantāku un atmiņā paliekošāku.

Apsveicu visus GLOBE desmitajā gadadienā un novēlu veiksmi turpmāk!

ASV vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Brūss Rodžers

materiāliem, bet arī tos izmantojuši savā darbā. Tāpēc tāds projekts kā GLOBE ir lieliska iespēja ikvienam, kurš apzinās sevi kā vērtību un savas zināšanas kā ieguvumu. GLOBE projekts dod iespēju skolēniem apgūt zināšanas par vidi, mācīties vidē un darboties vides stāvokļa uzlabošanā. Skolotāji izmanto projekta metodiskos materiālus dabaszinību, ģeogrāfijas, bioloģijas un ķīmijas stundās, lai veicinātu skolēnu pētniecisko prasmju attīstību un veidotu skolēnu izpratni par dažādām vides problēmām. Skolotājiem notiek arī apmācību semināri un konsultācijas. Skolēniem ir iespēja ne tikai veikt mērījumus, izmantojot dažādus aprīkojumus, bet arī izmantot mūsdienu informāciju tehnoloģijas iegūto datu apstrādē un apspriest iegūtos rezultātus ar citu skolu un citu valstu skolēniem GLOBE mājaslapā internetā. Skolēni var izmantot arī iepriekšējo gadu pētījumu rezultātus, lai spriestu par vides kvalitātes pārmaiņām gan reģionālā, gan globālā mērogā. Tomēr kā īpaša veiksme šā projekta ietvaros jāatzīmē projekta dalībnieku vasaras ekspedīcijas, kurās skolēni veic pētījumus, kā arī papildina savas zināšanas, tiekoties ar vides zinātņu vai dabaszinātņu speciālistiem. Dalība GLOBE projektā motivē skolēnus pastiprināti apgūt dabaszinības un pieņemt videi draudzīgus lēmumus.

Mēs esam pateicīgi ASV vēstniecībai par atbalstu GLOBE projekta īstenošanā Latvijā un Bērnu Vides skolai par projekta koordinēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumosKristīne Vāgnere

GLOBE PROJEKTS LATVIJĀPašlaik programmā darbojas 14 skolu – Limbažu 1. vidusskolas, Dundagas vidusskolas, Talsu Valsts ģimnāzijas, Rūjienas vidusskolas, A. Upīša Skrīveru vidusskolas, Džūkstes vidusskolas, Uzvaras vidusskolas, Līvānu 1. vidusskolas, Ainažu pa-matskolas, Rāmuļu pamatskolas, Pumpuru vidusskolas, Īslīces vidusskolas, Randenes pamatskolas un Daugavpils Bērnu un jauniešu interešu centra “Jaunība” skolēni.

Ir izveidota mājaslapa latviešu valodā, kur ievietotas trīs rokasgrāmatas skolotājiem par atmosfēras, hidrosfēras un augsnes pētījumiem. Projektā notiek regulāras konsultācijas un apmācība skolotājiem, vasaras ekspedīcijas projekta dalībniekiem.

2002. gadā grupa skolotāju un skolēnu no Latvijas piedalījās starptautiskā mācību ekspedīcijā Norvēģijā, Vangā. Kopumā ekspedīcijā piedalījās aptuveni 360 dalībnieku no septiņām valstīm. Piecas dienas skolēni piedalījās dažādos vides pētījumos Norvēģijas kalnos, vakaros – dažādos kultūras pasākumos.

2005. gadā Latvijas pārstāvji piedalījās divās starptautiskās mācību ekspedīcijās Prāgā (Čehija) un Sāremā (Igaunija).

2008. gadā jūnijā Keiptaunā (Dienvidāfrika) norisinājās starptautiskā GLOBE konference – mācību ekspedīcija. Šajā ekspedīcijā Rūjienas vidusskolas 12. klases skolniece Linda Medene prezentēja savu pētījumu “Klimata pārmaiņas Rūjienā”. Simtiem cilvēku no vairāk nekā 50 valstīm pavadīja nedēļu Keiptaunā, daloties ar savu pieredzi par vides pētījumiem. Skolēni prezentēja savus pētījumus, piedalījās praktiskās nodarbībās eksotiskajā Āfrikas savvaļā un iepazina gan vietējo, gan dalībvalstu kultūru.

GLOBE projektā piedalāmies jau kopš 2003. gada. Pateicoties šim projektam, esam ieguvuši jaunas zināšanas par atmosfēru, litosfēru, hidroloģiju un fenoloģiju, esam apguvuši pētnieciskās iemaņas šajās zinātnēs, regulāri veicot klimata novērojumus, Dubnas upes izpēti, apkopojot un ievadot savāktos datus projekta mājaslapā.

Mums tika dota iespēja piedalīties ikgadējās GLOBE ekspedīcijās visos Latvijas reģionos, kā arī piedalīties savas un citu valstu semināros, gūt un dalīties pieredzē. Iegūtās zināšanas un iemaņas efektīvi izmantojam zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanā un dabaszinību mācību stundās, līdz ar to mācību process kļuvis vēl interesantāks un radošāks. Ja mums tiktu dota iespēja vēlreiz visu sākt no sākuma, mēs teiktu tikai JĀ!

Līvānu 1. vidusskolas GLOBE pētnieku komanda

3

2003. gada augustā notika pirmā Latvijas GLOBE projekta mācību ekspedīcija. Ekspedīcijas laikā skolēni un skolotāji pa-bija Engurē, Stendē, Slīteres rezervātā, Ventspilī, Jūrkalnē, Irbenē un citviet Kurzemē, veica detalizētus ūdens kvalitātes pētījumus Kaņiera un Engures ezerā, arī jūrā un Ventā, pētīja augsni un atmosfēru, tikās ar vides speciālistiem, dalījās pieredzē pie ugunskura un vienkārši iepazina cits citu.

2004. gadā notika jau nākamā vasaras mācību ekspedīcija. Skolēni veica vides kvalitātes pētījumus Vidzemes un Lat-gales pusē, konsultējās ar Ziemeļvidzemes un Teiču rezervāta, Latvijas Vides aģentūras un Skrīveru Zinātnes centra speciālistiem.

2005. gadā Ventspils augstskolā notika konference “Domā globāli, rīkojies lokāli”. Konferencē skolēni prezentēja savus vides kvalitātes pētījumus, klausījās vides speciālistu lekcijas, piedalījās diskusijās, dažādās pētnieciskās un radošās darbnīcās.

2006. gadā skolēni tikās gadskārtējā ekspedīcijā, kas notika Rūjienas apkārtnē. Četras dienas tika pētīta Rūjienas un tuvākās apkārtnes vides kvalitāte, apgūtas jaunas zināšanas un, protams, gūti jauni draugi.

2008. gada augustā vasaras mācību ekspedīcija norisinājās Īslīces vidusskolā. Mācību darbnīcās skolēni mācījās veikt hidroloģijas, atmosfēras un lapotnes pētījumus un lietot globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), apskatīja Pilsrundāles vi-dusskolas izveidoto vides izziņas taku un veica hidroloģijas un fenoloģijas pētījumus, veica augsnes pētījumus Rundāles pils parkā, palīdzēja sakopt pils rožu dārzu, apskatīja Bauskas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un viesojās Ķirbaksalā, kur Zemgales reģiona vides inspektors Valērijs Gabrāns iepazīstināja ar ekoloģisko situāciju Lielupē un lašu nārsta vietu atjaunošanas projektu. Skolēnu darbošanos vērot bija ieradies nu jau bijušais ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons un preses un kultūras atašejs Viljams Bellis.

4

GLOBE PROJEKTA PĒTĪJUMIGLOBE pētījumu metodiku izstrādājusi starptautiska zinātnieku komanda. Tās izstrādātie protokoli nodrošina precīzus rezultātus, jo pētījumi tiek veikti pēc vienotas metodikas. GLOBE projektā iesaistītie zinātnieki atbalsta skolotājus un skolēnus, palīdzot apgūt pētījumu metodiku un analizējot iegūtos rezultātus, savukārt viņi iegūst vērtīgus datus saviem pētījumiem.

Projektā ir vairākas pētījumu jomas.

Atmosfēras pētījumi

• Gaisa temperatūra (maksimālā, minimālā, pašreizējā) • Nokrišņi (lietus, sniegs, pH)• Mākoņu veidi, lidmašīnu astes• Relatīvais mitrums • Gaisa spiediens • Virszemes ozons

Hidroloģijas pētījumi

• Ūdens temperatūra • Ūdens caurspīdīgums • Ūdens ķīmija (pH, izšķīdušais skābeklis, nitrāti, elektrovadītspēja) • Saldūdens bezmugurkaulnieki

Pētījumos tiek izmantoti dažādi mērinstrumenti – no pavisam vienkāršiem gaisa un ūdens termometriem līdz pat modernām sarežģītām tehnoloģijām. Plaši tiek pielietota globālās pozicionēšanas sistēma (GPS) pētījumu vietas koordinātu noteikšanai. Datus iespējams vizualizēt ar programmu Google Earth un NASA World Wind palīdzību. Skolēni publicē savus pētījumus GLOBE mājaslapā un apspriež iegūtos rezultātus ar GLOBE pasta, diskusiju, videokonferenču starpniecību un mācību ekspedīcijās.

Augsnes pētījumi

• Augsnes temperatūra, augsnes mitrums • Augsnes struktūra, tekstūra, pH, augsnes tipi

Zemsedze/bioloģija

• Zemsedzes kartēšana • Biometrija (lapotne un zemsedze, sugu noteikšana)• Zemsedzes izmaiņu noteikšana

Fenoloģija

• Pumpurošanās, lapu plaukšana, lapu dzeltēšana• Ceriņu novērojumi • Ūdensaugu fenoloģija • Arktisko putnu migrācijas

5

GLOBE PROJEKTS MĀCĪBU STUNDĀSIesaistīšanās projektos vienmēr dod iespēju uzzināt ko jaunu un aizraujošu. GLOBE projekts, kurā ietverti tik daudzi dabas novērojumi, ir domāts tieši dabaszinātņu skolotājiem, lai iesaistītu skolēnus praktisku pētījumu veikšanā. Mācību stundās apgūto var lieliski pielietot āra nodarbībās. Savukārt, ieinteresētākajiem skolēniem var uzticēt regulāru novērojumu veikšanu un informācijas ievadīšanu internetā, bet uzkrātie dati dod iespēju tos analizēt un vērtēt gan ģeogrāfijas un dabaszinību stundās, gan arī skolēnu pētnieciskajos darbos.

Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas bioloģijas skolotāja

Atmosfēras novērojumi un GLOBE dati veiksmīgi izmantojami ģeogrāfijas mācību vielas apguvē 7., 8., 9. klasē un vidusskolas kursā tēmā “Cilvēka un dabas mijiedarbība”. Mākoņu veidu, gaisa temperatūras un nokrišņu novērojumi veicami nedēļas vai mēneša garumā 5., 6. klasē dabaszinību kursā.

Vidusskolēni veiksmīgi var apvienot GLOBE pētījumus ar zinātniski pētniecisko darbu izstrādi, izmantojot savu un GLOBE datu bāzes informāciju.

Ilze Jume, Uzvaras vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja

GLOBE projekts ir lieliska iespēja mācību procesu veidot interesantāku, skolēniem saistošāku. Stunda netiek balstīta uz sau-su teoriju, bet skolēniem pašiem ļauts darboties praktiski, veidotas iemaņas vides datu vākšanā un apstrādē, izmantojot mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas. Pētījumos iegūtos datus iespējams salīdzināt ar citu skolu iegūtajiem rezultātiem Latvijā un citur pasaulē. Skolēniem rodas iespēja saskatīt vides problēmu kopsakarības.

Lidija Peipiņa, Randenes pamatskolas bioloģijas, ķīmijas un dabaszinību skolotāja

6

IDEJAS MĀCĪBU STUNDĀM Dabaszinības 2. klase

Nokrišņi

Valentīna Marcinkeviča, Randenes pamatskola

Ievadā noskaidro jēdzienu nokrišņi, noskaidro nokrišņu veidus – sniegs, lietus, krusa.Seko eksperiments – nokrišņu daudzumu mērīšana. Skolēni savāc diennakts laikā radušos nokrišņus noteikta lieluma mērglāzē. Salīdzina iegūtos datus, izrēķina vidējo nokrišņu daudzumu.Iepazīstoties ar skolotāja sagatavoto tabulu, kurās redzams nokrišņu daudzums pa mēnešiem kādā konkrētā vietā (GLOBE projekta dati), skolēni atrod mēnesi, kurā bijis visvairāk nokrišņu, un mēnesi, kurā bijis vismazāk nokrišņu. Pārrunā, kāpēc tā un no kādiem dabas apstākļiem atkarīgs nokrišņu daudzums.

5. klase

Latvijas dabas ainavas

Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola

Noskaidro, kādas dabas ainavas sastopamas Latvijā un kādas atrodamas skolas apkārtnē.Skolēni saņem darba lapas un sadalās pa pāriem. Skolotājs informē skolēnus par to, kā tiks iemērīts parauglaukums un kā būs jāveic novērojumi. Pēc tam visi kopīgi dodas uz iepriekš izvēlētu teritoriju, kurā tiks veikti novērojumi. Ar iepriekš sagatavotām lentītēm skolēni iezīmē laukumu 30x30 m. Laukuma viduspunktā nosaka ģeogrāfiskās koordinātes un ieraksta darba lapās. Tālāk skolēni tiek aicināti pa pāriem veikt novērojumus, nosakot lapotni (koki, krūmi vai nav vispār), lapotnes tipu (mūžzaļi, lapu koki), zemsedzi (zaļa, brūna vai nav vispār), zemsedzes tipu (stiebrzāles, lakstaugi, krūmi, pundurkrūmi), dominējošo koku sugu. Skolēni mērījumus veic no iemērītā parauglaukuma malas, ierakstu veicot ik pēc 5 soļiem. Mērījumos izmanto densiometrus (attēlā 6. lpp. pa labi).Pēc tam visi kopīgi pārrunā iegūtos rezultātus. Vai bija vērojama cilvēka ietekme? Kāda?Komentāri: Skolēnu ierosinājums bija – šādas nodarbības dabā jāorganizē biežāk!

Augsne un mans pagalms

Regīna Stikāne, Līvānu 1. vidusskola

Skolēni ievāc augsni katrs savā pagalmā un ievieto to plastmasas maisiņā. Pieraksta vietu, kur ņemts paraugs, no kāda dziļuma un kur tas tika glabāts pēc ievākšanas (piemēram, sausā vai mitrā vietā, saulē vai ēnā, karstumā vai aukstumā utt.).Skolēni klasē parāda un rūpīgi izpēta savu augsnes paraugu. Katrs skolēns atrod citu, līdzīgu augsnes paraugu un pie-raksta, kā viņš noteica, ka augsne ir līdzīga. Pēc tam katrs skolēns atrod kādu atšķirīgu augsnes paraugu un pieraksta, kā viņš to noteica.Kopīgi pieraksta uz tāfeles vārdus, kas lietoti augsnes īpašību aprakstīšanai.Skolēni sagrupē īpašības, kuras pieder vienai grupai (augsnes krāsa, konsistence, sakņu daudzums, sajūtas).Komentāri: Nepieciešama viena mācību stunda augsnes īpašību novērošanai un viena stunda pārrunām.

2. klase5. klase

7

6. klase

Klimats

Lidija Peipiņa, Randenes pamatskola

Šajā nodarbībā noskaidro, kā iespējams uzzināt laika prognozi tuvākajām dienām un analizēt laikapstākļus noteiktā laika posmā, kā arī to, kāpēc šādas ziņas ir nepieciešamas. Der pārrunāt, kādas novirzes no vidējiem laikapstākļiem vērojamas pēdējos gados. Kopīgi var iepazīt mācību grāmatā doto grafiku par temperatūras un nokrišņu gada gaitu Latvijā. Lai nodarbība būtu interesantāka, var izmantot projekta GLOBE piedāvātās ziņas (www.globe.gov).

Izmantojot GLOBE internetresursus, apskatīt gada vidējās temperatūras pārmaiņas Latvijā (kādā no projekta dalībskolām) laikā no 2001. līdz 2007. gadam. Analizēt diagrammā redzamo! Minēt šīs parādības cēloņus! Kā tie ietekmē cilvēku dzīvi pilsētās, laukos?

Minēt iespējamos pasākumus šīs parādības mazināšanai. Noskaidro, ko paredz ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām šajā jautājumā!

Komentāri: Izmantojot GLOBE internetresursus, iespējams uzskatāmi aplūkot problēmu kopsakarību, mācību process kļūst interesantāks, skolēniem saistošāks.

6. k

lase

8

9. klase

9

Ķīmija9. klase

Ķīmija un vide

Lidija Peipiņa, Randenes pamatskola

Šajā nodarbībā tiks pētīts nokrišņu skābums. Nosakot nokrišņu skābumu, liela nozīme ir vēja virzienam. Gaisa masas pārvietojas virs visas Eiropas (vai pat plašākām teritorijām), tāpēc piesārņojums, pirms nonāk uz zemes, tiek pārnests no vienas valsts uz citu. Monitoringa stacijas stabiņam piesietā lente parādīs, no kuras puses – ziemeļiem, austrumiem, dien-vidiem vai rietumiem – pūš vējš. Izmantojot šāda vējrāža rādījumus, var pateikt, vai sēra dioksīds no tuvējās katlumājas varētu būt ietekmējis mērījumus.

Tīrs lietus ūdens vienmēr ir nedaudz skābs, pH vērtība tam ir 5,7. Sniegs vai migla var būt daudz skābāki nekā tāds pats daudzums lietus, jo tie no gaisa uzņem daudz vairāk skābes. Sniega kristāliem – sniegpārslām – ir lielāks virsmas laukums nekā lietus lāsēm, līdz ar to arī lielāks laukums piesārņojuma absorbēšanai no gaisa. Lietus ir daudz skābāks pēc ilga sau-suma vai bezvēja perioda, jo tad piesārņojums atmosfērā krājas ilgāku laiku.

Skolēniem izdala darba lapas, paskaidro, kā tās aizpildīt.

Monito-ringa stacijas koordinātes

Laiks Gaisa temperatūra oC

Vēja virziens Nokrišņu veids

Nokrišņu pH vērtība

Piemaisījumi

Pētījumam monitoringa stacijas uzstādītas jau iepriekš 3-4 vietās. Monitoringa staciju var ierīkot ļoti vienkāršu: klajā vietā aptuveni 1,20 augstumā uz koka konstrukcijas novieto trauku, kurā ieklāts polietilēna maisiņš nokrišņu savākšanai.

Pētījuma veikšanas svarīgākie soļi:1. Apskatīt staciju. Atzīmēt kartē vēja virzienu. Pierakstīt nokrišņu veidu – sniegs, lietus utt.2. Apskatīt, vai lietusūdenī nav iekļuvis kāds netīrums. Putnu izmeši, putekļi, kukaiņi, augu gabaliņi vai kādi citi piemaisījumi var ietekmēt mērījumu precizitāti. Pierakstīt visu, kas atrodas traukā.3. Ja maisiņā ūdens ir vairāk nekā viena tējkarote, pāriet pie 4. soļa. Ja ūdens ir mazāk par vienu tējkaroti, mērījums jāatkārto. Nomainīt maisiņu un gaidīt nokrišņus nākamajā dienā.4. Maisiņu ar ūdeni izņemt no trauka un novietot kādā citā tīrā trauciņā. Ja maisiņā ir sniegs vai ja ūdens ir sasalis, pirms skābuma mērīšanas tas noteikti ir jāatkausē, jo sasalis ūdens parasti ir tīrāks.5. Iemērkt ūdenī indikatora papīriņu. Pagaidīt 10 minūtes, lai papīrs nomaina krāsu, tad salīdzina to ar krāsu skalu. Ierakstīt darba lapā iegūto pH vērtību.

Skolēni iepriekš sagatavotā apvidus (vai Latvijas) kartē atzīmē monitoringa stacijas atrašanās vietu un iezīmē tuvākos piesārņojuma avotus. Ar kompasu nosaka, kurā debespusē attiecībā pret staciju tie atrodas. Iegūtos rezultātus atzīmē kartē.

Piemēram:

Izmantojot GLOBE programmas datus (skat. attēlu uz 3. vāka), analizē situāciju Latvijā vai arī plašākā mērogā.Komentāri: Izmantojot GLOBE programmas materiālus, ir iespējams daudzām klasēm dažādās valstīs un dažādās vietās vienā valstī saistīties kopā “mācību apļos”. Šo apļu mērķis ir dot iespēju skolēniem un skolotājiem pētīt noteiktu tēmu sadarbībā ar citiem, skatīt problēmu kopsakarību un kopīgiem spēkiem tās risināt. Arī mācību process kļūst interesantāks, skolēniem saistošāks.

25.10 - 31.10

Nokrišņu ziņā visbagātākā nedēļa. Par to liecina arī skolu atsūtītie mērījumi. Varam priecāties, ka Latvijā nenovērojam “skābos nokrišņus”, kaut gan Vaiņodes, Ogresgala un Kuldīgas pusē vērojama diezgan izteikta nokrišņu pH vērtību pazemināšanās.

9. k

lase

10

pH 5,4 - 0 pH 5,5 - 5,7 pH 5,8 - 14

Ģeogrāfija8. klase

Ziemeļeiropas klimats. Skandināvijas pussala

Ligita Miezīte, Andreja Upīša Skrīveru vidusskola.

Ģeogrāfijas atlantā skolēni atrod Skandināvijas pussalu un atzīmē kontūrkartē valstis un lielākās pilsētas. Pēc kartes izvērtē, kādi faktori varētu ietekmēt pussalas klimatu (ģeogrāfiskais stāvoklis, reljefs, Ziemeļatlantijas siltā straume, attālums no okeāna). GLOBE mājaslapā sameklē skolu veiktos gaisa temperatūras mērījumus dažādās Norvēģijas un Zviedrijas vietās (piemēram, Trondheimu un Larvīku Norvēģijā un Kīrunu Zviedrijā), salīdzina tur konstatētās minimālās un maksimālās gaisa temperatūras dažādos gados. Salīdzina veiktos mērījumus – zemākā reģistrētā to Kīrunā – 22oC (pilsēta atrodas vistālāk uz ziemeļiem un tālu no okeāna), augstākā – Tronheimā + 26oC.

Vietas ar veiktajiem mērījumiem skolēni attēlo kontūrkartēs un salīdzina ar mācību grāmatā dotajiem vidējiem rādītājiem. Stundas beigās pārrunā gaisa temperatūras ietekmi uz cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību.

Eiropas klimats

Ilze Jume, Uzvaras vidusskola

Skolēni izpēta mācību grāmatā esošo kartoshēmu par klimata joslām Eiropas teritorijā, atceras katrai klimata joslai raksturīgo.

Grupu darbs: uz A4 formāta lapas apkopo informāciju par vienu konkrētu klimata joslu Eiropā:

– no mācību grāmatas;– no kartēm ģeogrāfijas atlantā;– no GLOBE mājaslapā pieejamās informācijas par atmosfēras novērojumiem, kas veikti starptautiskā GLOBE projekta ietvaros dažādās Eiropas skolās.

Izdara secinājumus par minētā klimata veidotājfaktoriem un iespējamo globālo pasiltināšanos.Nākamajā stundā grupu darbi tiek prezentēti un kopīgi veidota vizualizēta Eiropas klimata karte.

Komentāri: Kabinetā vēlams dators ar interneta pieslēgumu un interaktīvā tāfele.

8. klase

11

Pašreizējā gaisa temperatūra Jordet skolā Norvēģijā un O Ribeiro skolā Spānijā (2000. – 2006. gada dati)

Pašreizējā gaisa temperatūra Jordet skolā Norvēģijā un

O Ribeiro skolā Spānijā (2008. gada dati)

Ainavas komponentu analīze

Gunta Kalvāne, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, projekta konsultante

Šajā un turpmākajās nodarbībās izmantota Google Earth datorprogramma. Google Earth ir bezmaksas datorprogramma (pieejama www.earth.google.com), kur apkopoti zemeslodes satelītattēli. Programma aprīkota ar meklēšanas rīkiem, kuri ļauj ērti un ātri atrast meklēto informāciju (ieskaitot fotogrāfijas). Šo programmu var izmantot, lai vizualizētu GLOBE datus, noteiktu vai pārbaudītu savas skolas koordinātes. Google Earth var tikt sekmīgi izmantots ģeogrāfijas, bioloģijas, ķīmijas un matemātikas stundās.

Nepieciešama satelītaina (skat. att.), caurspīdīgā plēve, dažādu krāsu permanentie marķieri.

Uz caurspīdīgās plēves ar marķieriem satelītainā iezīmē dažādus zemes seguma un zemes lietojuma veidus (piemēram, ezers, upe, lauksaimniecībā izmantojamā zeme). Nosaka, kas veido ainavas pamatni, t.i., dominējošo tipu, aprēķina procentuālo dabīgo un cilvēka veidoto un ietekmēto ainavu sadalījumu. Novērtē cilvēka ietekmi uz ainavu, raksturo saimnieciskās darbības veidus. Raksturo bioloģisko daudzveidību katrā izdalītajā ainavas tipā. Darbu iespējams veikt vairākās grupās, analizējot dažādas ainas, savstarpēji tās salīdzinot.

Google Earth attēli ir piesaistīti ģeogrāfiskajām koordinātēm, kas ļauj skolēniem interaktīvā veidā nostiprināt zināšanas par zemeslodes puslodēm, ģeogrāfiskā garuma un platuma terminiem. Piemēram – viens no skolēniem Google Earth meklētājā ieraksta viņa izvēlēto ģeogrāfisko objektu, nolasa koordinātes. Otrs skolēns, izmantojot dotās koordinātes, sameklē objektu fizioģeogrāfiskajā kartē.

Satelītainas iespējams izmantot tuvākās apkārtnes plāna/topogrāfiskās kartes izveidei.

Satelītattēla paraugs.

8 . k

lase

12

www.globe.gov

2. Nospied pogu!

1. Izvēlies valsti!

4. Nospied pogu –

3. Izvēlies skolu! ( – pirms skolas

nosaukuma)

5. Izvēlies vajadzīgos mērījumus!

7. Nospied pogu!

6. Izvēlies vajadzīgo

mērījumu laiku!

Datu m

eklēšana GLO

BE projekta mājaslapā

4. vāks

www.globe.gov