ieceres dok. pěaviĥu novada pirmsskolas izglĪtĪbas Ēkas · sagatavots lokāli. 5. cita...

SIA „VIKIT”, AnniĦmuižas iela 7-48, Rīga, LV-1029, Latvija

Tel. +371 29794927 E-mail: [email protected]

Ieceres dok. nosaukums:

Adrese:

Būves klasifikācija (MK not. Nr.1620)

Foto:

Projektētājs:

Pasūtītājs:

Pasūtījuma Nr.:

Sējuma Nr.:

Ieceres dok. daĜa:

Ieceres dok. sadaĜas:

Projektēšanas uzĦēmuma atbildīga per.:

Ieceres dok. vadītājs:

Energoaudita vadītājs:

PěAVIĥU NOVADA PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS ĒKAS vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentācija

1.Maija iela 4, PĜaviĦas, PĜaviĦu novads, LV-5120, Latvija

1263 (Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas; Izglītības iestāžu telpu grupa)

SIA "VIKIT", Reă. Nr. 40103538088 AnniĦmuižas iela 7-48, Rīga, LV-1029, Latvija

PII "Jumītis" ar filiālēm "BērziĦš", "Rūėītis", "ZīĜuks", Reă. Nr. 90000043649, 1.Maija iela 4, Kriškalni, Aiviekstes pagasts, PĜaviĦu novads, LV-5120, Latvija

Nr. 22/10/2012

Nr. III

Vispārīgā daĜa

Ēkas energoaudita pārskats

Viktors Kitajevs

Viktors Kitajevs LBS sertifikāts Nr. 20-6517

Viktors Kitajevs LSGŪTIS sertifikāts Nr. EA2-0049

Rīgā 2012

©All rights reserved. ©Autors Viktors Kitajevs

PěAVIĥU NOVADA PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS ĒKAS vienkāršotas renovācijas ieceres dokumentācija 1.Maija iela 4, PĜaviĦas, PĜaviĦu novads, LV-5120, Latvija

Ēkas energoaudita pārskats Energoauditors Viktors Kitajevs, LSGŪTIS sertifikāts Nr. EA2-0049, t.+371 29794927, [email protected] 2/30

Ieceres dokumentācijas sastāvs:

I sējums

1. Vispārīgā daĜa 1.1. Projektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un

materiāli 1.2. Paskaidrojuma raksts 1.3. Ugunsdrošības pasākumu pārskats

2. Arhitektūras daĜa 2.1. Arhitektūras risinājumi – AR

3. Energoefektivitātes aprēėins 3.1. Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts

II sējums

1. Vispārīgā daĜa 1.1. Tehniskās apsekošanas atzinums

(VAS - Vizuālās apskates atzinums)

III sējums

1. Vispārīgā daĜa 1.1. Ēkas energoaudita pārskats

IV sējums

1. Ekonomikas daĜa

1.1. Darbu organizēšanas projekts – DOP 1.2. Būvdarbu apjomu saraksts – BA 1.3. Izmaksu aprēėins. Tāmes – T



1. Vispārīgā daĜa

1.1. Ēkas energoaudita pārskats



SaskaĦā ar

Ministru kabineta 2012.gada 05.oktobra

noteikumiem Nr.559

Ēkas energoaudita pārskats

PěAVIĥAS, PěAVIĥU NOVADS, 1.MAIJA IELA 4, LV-5120, LATVIJA

_______________________________________ (pilsēta, novads, iela, ēkas nosaukums)

©All rights reserved. ©Autors Viktors Kitajevs



SATURS

1.daĜa. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju ................................................6

2.daĜa. Apsekošanas ziĦojums....................................................................................7

3.daĜa. Apraksts par pašreizējo ēkas siltuma un karstā ūdens piegādi un sadali, ventilāciju, gaisa dzesēšanu un apgaismojumu...........................................................9

4.daĜa. Enerăijas patēriĦa un oglekĜa dioksīda emisijas apjoma dati.........................11

5.daĜa. Ēkas esošais energoefektivitātes novērtējums un renovācijas projekta priekšlikums...............................................................................................................17

6.daĜa. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas............................26

Pielikums Nr.1 Enregoauditora sertifikats..................................................................30



1.daĜa. Pamatinformācija par ēku un apsaimniekotāju 1.1. Pamatinformācija par ēku

1. Ēkas identifikācija adrese 1.Maija iela 4, PĜaviĦas, PĜaviĦu novads, LV-5120, Latvija

ēkas klasificējums 1263 (Skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas; Izglītības iestāžu telpu grupa)

ēkas kadastra numurs 32420090094001

ēkas kopējā platība (m2) 941,0

ēkas daĜas kopējā platība (m2) Visa ēka

2. Ēkas konstruktīvais risinājums

stāvu kopskaits (bez standarta (tipveida) stāviem; atsevišėi norāda jumta stāva, mansarda stāva, pagraba stāva un tehniskā stāva esību

1 (viens) stāvs 1 (viens) jumta stāvs (bēniĦu stāvs)

3. Ēkas sadalījums zonās (zonas nosaukums)

Kopējā platība (m2)

Aprēėina platība (m2)

Aprēėina temperatūra

(°C) Telpas augstums (m)

Visa ēka 941,0 941,0 +18 2,90

4. Rekonstrukcijas gads (pēdējais)

2000 (virs esoša lēzena jumta izbūvēts jauns koka karkasa jumts)

1.2. Energoauditors

Vārds, uzvārds Viktor Kitajevs

Organizācija SIA VIKIT

Organizācijas reăistrācijas numurs 40103538088

Tālrunis 29794927

Paraksts

Sertifikāta izdevējs LSGŪTIS

Sertifikāta numurs EA2-0049

pārskata sagatavošanas datums 25.10.2012 Datumi

ēkas apsekošanas datums 22.10.2012

Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 1.3. Pamatinformācija par apsaimniekotāju

1. Nosaukums/vārds, uzvārds (ja apsaimniekotājs ir fiziska persona)

Struktūrvienības nosaukums - pirmskolas izglītības iestāde, ”Jumītis”

2. Reăistrācijas numurs 90009128167

3. Juridiskā adrese 1.maija iela 4, Kriškalni, Aiviekstes pagasts, PĜaviĦu novads

4. Kontaktpersona Ilze VilciĦa

5. Kontakttālrunis Mob. +371 27853453



2.daĜa. Apsekošanas ziĦojums

1.

Ēka

s fu

nkc

ija u

n r

aks

turo

jum

s (k

onst

rukt

īvais

risi

nā

jum

s, ē

kas

tilpu

ms,

stā

vu s

kaits

, a

pbūve

s la

uku

ms

u.c

.)

Būves klasifikācija saskaĦā ar MK noteikumu Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” CC klasifikatoru atbilst kodam Nr. 1263, kas ir skolas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas; Izglītības iestāžu telpu grupa. Ēkai ir tikai viens stāvs un papildus tam bēniĦu stāvs. Ēkas plānojums atbilst attiecīgas ēku grupas plānojumam un izmantošanas veidam. Vairākas ēkas telpas izmantojamas atbilstoši telpu grupām. Ēkas konstruktīvais risinājums ir dzelzsbetona kolonnu un siju karkasa ēka ar gāzbetona paneĜu pašnesošam ārsienām un dzelzsbetona saliekamiem pārseguma paneĜiem, monolīta dzelzsbetona stabveida pamatiem, lentveida cokola sijām un koka elementu karkasa jumtu. Apsekojama ēka sastāv no sešiem sava starpa ar caurejošu koridoru savienotiem korpusiem. Ēka nodotas ekspluatācijā 1995 g. Ēkai ir tikai 1 stāvs un 1 bēniĦu stāvs, pagrabstāva nav. Ēkas kopējais apbūves laukums ir 1082,8 (m2). Ēkas kopējā iekštelpu platība ir 941,0 (m2).

2.

Apku

res

veid

s, s

istē

mas

un

patē

riĦa r

egu

lēša

nas

raks

turo

jum

s

Ēkai ir lokāla apkures sistēma. Siltumapgādes avots malkas apkures katls. Visā ēkā ir atjaunota apkures divcauruĜu apkures sistēma, katrā telpā ir uzstādīti jauni apkures sildėermeĦi komplektā ar temperatūras regulēšanas paredzētiem termostatiem. Iztrūkst saražotas siltumenerăijas uzskaites iespēja, ēkas katlu telpā nepieciešama apkures skaitītāja uzstādīšana. Siltumenerăija tiek izmantota telpu apkurei. Karsta ūdens sagatavošana ēkas katrā atsevišėā sanmezglā tiek gatavota lokāli elektriskajos boileros.

3.

Atz

inum

s p

ar

ēka

s ie

kšte

lpu k

limatu

un t

erm

ālā

ko

mfo

rta lī

men

i

Kopējais ēkas iekštelpu klimats ir apmierinošs, tomēr termālā komforta līmenis ir nepietiekošs apkures periodā sliktā ārsienu un ēkas pārsegumu siltumtehniskā stāvokĜa dēĜ. Apsekojot ēku (kas tika veikta nedēĜas brīvdienas lakā), ir konstatēts, ka apkure ir pilnība izslēgta neskatoties uz to, ka apkures sezona ir sākusies. Konkrētajā apsekošanas dienā pie arējas temperatūras +7,8 (°C) ēkas iekštelpu temperatūra turējās uz +15,4 (°C) grādu atzīmes. Pēc ēkas administrācijas sniegtas informācijas, ēkas apkurināšana apkures sezonas laikā tiek nodrošināta ar pārtraukumiem vai ar pazeminātu temperatūru darba dienu nakts stundās un visu brīvdienu garumā. Pamatojoties uz sniegtu informāciju, ēkas turpmāka energoefektivitātes novērtēšana tika rēėināta ar pārtraukumu un ”brīvdienu korekcijas” ievērtēšanu pieĦemot attiecīgo periodu apkures temperatūras vērtību vienādu ar +15,0 (°C). Iekštelpās ir novērota pazemināta temperatūra sienu stūros, kas izraisa kondensāta un pelējuma veidošanos, kā arī pastiprinātus siltumenerăijas zudumus. Iemesls ir sienu zemā termiskā pretestība. Pēc Latvijas normatīvu prasībām, mācību telpās jānodrošina +18°C temperatūra.



4.

Iete

iktā

energ

oefe

ktiv

itāte

s ko

mple

ksa

pam

ato

jum

s ēka

i (ie

guvu

mi)

un e

kon

om

iskā

iz

devī

gu

ma n

ovē

rtē

jum

s*

Ēkai nepieciešama norobežojošo konstrukciju (ārsienu, bēniĦu grīdas, cokola) siltināšana, koka durvju nomaiĦa, kā arī citi ieteiktie pasākumi (skat. 5. nodaĜu), kas samazinās siltumenerăijas zudumus, uzlabos to stāvokli un veicinās ēkas ilgmūžību. Rezultātā samazināsies kopējās izmaksas par siltumenerăiju un paaugstināsies termiskais komforts ēkas telpās. Šeit jāĦem vērā tas, ka aprēėinos nav ievērots iespējamais siltumnesēja cenas pieaugums, jo tādā gadījumā faktiskais ietaupījums būs lielāks nekā prognozētais un atmaksāšanās periods atbilstoši samazināsies.

5.

Pro

gn

ozē

jam

ās

seka

s, ja

pasā

kum

i netik

s ve

ikti

Neveicot ēkas ārējo sienu siltināšanu, bēniĦu grīdas siltināšanu, kā arī citus pasākumus, radīsies ekonomiski neizdevīga situācija, jo energoefektivitātes zudumi pastāvēs un kārtējo ēkas iekštelpu remontdarbu izmaksas palielināsies katru gadu. Ja energoefektivitātes pasākumi savlaicīgi vai vispār netiks veikti, tas ietekmēs tālāko ēku nolietošanu un tās būvkonstrukcijas dilšanu. Savukārt siltumenerăijas patēriĦš būs ievērojami lielāks un izmaksas par to atbilstoši lielākas. Šeit jāĦem vērā arī tas, ka termālā un kopēja komforta līmenis ēkā nebūs atbilstošs.

6.

Iero

sinā

jum

i tālā

kai r

īcīb

ai i

ete

ikto

energ

oefe

ktiv

itāte

s pasā

kum

u īst

enoša

nai

Ēkas īpašniekam būtu ieteicams izvērtēt un apkopot pašreizējo situāciju, Ħemot vērā ēkas tehnisko stāvokli, energoaudita datus, ekonomisko analīzi un izskatīt iespēju saĦemt finansējumu ēkas energoefektivitātes pasākumu realizēšanai, izstrādājot Ministru kabineta noteikumiem Nr.112 ”Vispārīgie būvnoteikumi” atbilstošu projekta vai ieceres dokumentāciju, pēc tam realizējot būvdarbus dabā. Šeit jāpiemin to, ka veicot ieplānotu pasākumu īstenošanu, būs iegūts ne tikai siltumenerăijas taupīšanas efekts, bet arī uzlabots ēkas izskats un paaugstināta tā vērtība kā nekustamā īpašuma objektam. Veicama tirgus izpēte, lai noskaidrotu precīzas pasākumu realizēšanas izmaksas. Izmaksu salīdzināšanai ieteicams pieprasīt vairākus piedāvājumus no uzĦēmējiem dažādu darbu izpildei. Ne vienmēr lētākais risinājums ir visu darbu realizēšanas uzticēšana vienam partnerim.

Piezīme. * Atbilstoši standartam LVS EN 15459:2008 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšana".



3.daĜa. Apraksts par pašreizējo ēkas siltuma un karstā ūdens piegādi un sadali, ventilāciju, gaisa dzesēšanu un apgaismojumu

3.1. Siltumenerăijas piegāde/ražošana Siltumenerăijas piegādes sistēma

centralizēta siltumapgāde Centralizētās katlu

mājas efektivitāte (%)

lokāla siltumapgāde

modelis SIA ”Juta RF”, KAU-100

ražošanas gads 1998

kurināmā veids malka

lietderības koeficients

(%) pieĦemts 75 %

apkures katla pārbaudes akts* pielikumā

n/d

apkures katls

pārbaudes akta sagatavošanas datums

n/d

Piegādes sistēmas cauruĜvadu tīkls zudumi trasē (%)

Piezīme. * SaskaĦā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.504 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 4.pielikumu. 3.2. Siltuma sadale – apkures sistēma

vienas caurules 1. Apkures sistēma

x divu cauruĜu

atkarīgā pieslēguma shēma 2. Siltummezgla tips

x neatkarīgā pieslēguma shēma

3. CauruĜu izolācijas tehniskais stāvoklis neapmierinošs

4. Cita informācija –



3.3. Karstā ūdens sadales sistēma

1. Karstā ūdens piegādes vidējā temperatūra (oC) 55

2. Aukstā ūdens ieplūdes temperatūra (oC) 8

x bez cirkulācijas 3. Karstā ūdens sadales sistēmas tips

ar cirkulāciju

4. CauruĜu izolācijas tehniskais stāvoklis CauruĜu izolācijas izmantošana nav nepieciešama tāpēc, ka karstais ūdens tiek sagatavots lokāli.

5. Cita informācija

Karsta ūdens sagatavošana ēkas katrā atsevišėā sanmezglā tiek gatavota lokāli elektriskajos boileros. Sistēmu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

3.4. Ventilācijas sistēmas telpās, kuras iekĜautas kopējā aprēėina platībā

1. Telpas ar dabisko ventilāciju

1.1. aprēėina laukums 893,95 m2 1.2. tilpums 2592,45 m3

aprēėinā izmantotā gaisa apmaiĦas intensitāte, iekĜaujot infiltrāciju, 0,6 (1/h)

2. Telpas ar mehānisko ventilāciju

2.1. aprēėina laukums 47,05 m2 2.2. tilpums 136,45 m3 aprēėinā izmantotā gaisa apmaiĦas intensitāte 1,0 (1/h) 2.4. aprēėinā izmantotā infiltrācija 1,0 (1/h)

3. Ēkas ventilācijas siltuma zudumu koeficients Hve

575


3.5. Dzesēšana

1. Dzesēšanas sistēmas pārbaudes akts* pielikumā

–

2. Pārbaudes akta datums –


Piezīme. * SaskaĦā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumu Nr.504 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" 5.pielikumu. 3.6. Apgaismošana

1. Apgaismošanas iekārtu raksturojums

Kopēja uzstādīta fluorescento G13 cokola dienas gaismu spuldžu T8 jauda ir 9504 (W). Kopēja uzstādīta E27 cokola kvēlspuldžu jauda ir 1360 (W). Kopēja uzstādīta G10 cokola halogēnu spuldžu jauda ir 300 (W).

2. Cita informācija Gaismas ėermeĦu un spuldžu daudzums nodrošina atbilstošu normatīvo apgaismojuma intensitātes līmeni.



4.daĜa. Enerăijas patēriĦa un oglekĜa dioksīda emisijas apjoma dati

Piezīme. OglekĜa dioksīda (CO2) emisijas apjomu aprēėina, pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ăeoloăijas un meteoroloăijas centrs" publicētajiem emisijas faktoriem, kas izmantoti pēdējā siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijā atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumiem Nr.157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu". 4.1. Enerăijas patēriĦa dati pēc skaitītāju rādījumiem1 4.1.1. Siltumenerăijas patēriĦš TELPU APKURE

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gu

sts

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Vid

ēji

mēn

esī

Ko

pā

PatēriĦa dati pēc skaitītāju faktiskajiem rādījumiem

Kopējais enerăijas patēriĦš, MWh

– – – – – – – – – – – – – –

Īpatnējais enerăijas patēriĦš, kWh/m2

– – – – – – – – – – – – – –

2009

CO2 emisijas apjoms, t*

– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –

2010


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –

2011


– – – – – – – – – – – – – –

1 Norādīt pēc ēkā faktiski uzstādītajiem skaitītājiem, piemēram, TELPU APKURE, KARSTAIS ŪDENS,

AUKSTAIS ŪDENS, ELEKTROENERĂIJA. Pārskatā ievietot tabulas atbilstoši skaitītāju esībai ēkā.



Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gu

sts

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Vid

ēji

mēn

esī

Ko

pā

Aprēėinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)

Kopējais enerăijas patēriĦš, MWh 3

3,7

5

33,7

5

33,7

5

33,7

5

22,5

0

0

0

0

0

22,6

43

23,1

75

33,7

5

19,7

55

237,

068


35,8

66

35,8

66

35,8

66

35,8

66

23,9

11

0

0

0

0

24,0

63

24,6

28

35,8

66

20,9

94

251,

932

2009

CO2 emisijas apjoms, t* 8

,91

0

8,9

10

8,9

10

8,9

10

5,9

4

0

0

0

0

5,9

78

6,1

18

8,9

10

5,2

15

62,5

86


33,7

50

33,7

50

30,0

00

22,5

00

18,0

00

0

0

0

0

22,5

00

31,5

00

33,7

50

18,8

10

225,

75


35,8

66

35,8

66

31,8

81

23,9

11

19,1

29

0

0

0

0

23,9

11

33,4

75

35,8

66

19,9

89

239,

904

2010


,91

0

8,9

10

7,9

20

5,9

40

4,7

52

0

0

0

0

5,9

40

8,3

16

8,9

10

4,9

66

59,5

98


30,0

00

31,5

00

26,2

50

19,5

00

0

0

0

0

0

16,5

00

22,5

00

29,2

50

14,6

25

175,

5


31,8

81

33,4

75

27,8

96

20,7

23

0

0

0

0

0

17,5

35

23,9

11

31,0

84

15,5

42

186,

504

2011


,92

0

8,3

16

6,9

30

5,1

48

0

0

0

0

0

4,3

56

5,9

4

7,7

22

3,8

61

46,3

32

Eksperta izmantotās metodes apraksts

Ēkas kopējais enerăijas patēriĦš apkurei tika izrēėināts izejot no ēkas administrācijas sniegtiem datiem par malkas daudzuma (m3) izlietojumiem apkures sezonu karā mēnesī (2009-:-2011g. periodā). Izvērtējot to faktu, ka malkas daudzums apkures sezonai tiek iepirkts uzreiz visai apkures sezonai un tas apjoms visu laiku glabājas zem atklātam debesīm ēkas tuvumā bez nojumes izmantošanas, pieĦemts, ka malkas mitrums ir ~50% un siltumspēja pie attiecīga mitruma ir 2000 (Wh/kg), malkas tilpumsvars pieĦemts 500 (kg/m3). Tabulas apakšā sniegti dati par malkas daudzuma izlietojumiem apkures sezonu garumā atbilstoši sniegtai informācijai.

2009 g. malkas izlietojums, m3 45

45

45

45

30

0

0

0

0

30,1

9

30,9

45

26,3

4

316,

09


5

45

40

30

24

0

0

0

0

30

42

45

25,0

8

301


0

42

35

26

0

0

0

0

0

22

30

39

19,5

234

Piezīme. * Aprēėina, reizinot kopējo enerăijas patēriĦu ar CO2 emisijas faktoru (t CO2 / MWh).



4.1.2. Siltumenerăijas patēriĦš KARSTAIS ŪDENS

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gu

sts

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Vid

ēji

mēn

esī

Ko

pā


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –

2009


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –

2010


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –

2011


– – – – – – – – – – – – – –




4.1.3. Augstā ūdens patēriĦš

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gu

sts

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Vid

ēji

mēn

esī

Ko

pā

2009

Karstā ūdens patēriĦš, m3

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

–

2010

Karstā ūdens patēriĦš, m3

–

–

–

124

89

79

58

–

88

73

85

87

85,4

683

2011

Karstā ūdens patēriĦš, m3 7

8

95

104

76

75

27

74

188

120

55

–

–

89,2

892



4.1.4. Elektroenerăijas patēriĦš

Gads

Jan

vāri

s

Feb

ruār

is

Mar

ts

Ap

rīlis

Mai

js

Jūn

ijs

Jūlij

s

Au

gu

sts

Sep

tem

bri

s

Okt

ob

ris

No

vem

bri

s

Dec

emb

ris

Vid

ēji

mēn

esī

Ko

pā

PatēriĦa dati pēc skaitītāju faktiskajiem rādījumiem


,44

0

3,6

70

3,6

00

3,0

00

2,9

80

2,9

00

0,2

00

1,9

50

3,5

28

4,0

13

3,9

54

4,0

46

3,1

90

38,2

81

Īpatnējais enerăijas patēriĦš, kWh/m2 4

,71

8

3,9

00

3,8

26

3,1

88

3,1

67

3,0

82

0,2

13

2,0

72

3,7

49

4,2

65

4,2

02

4,3

00

3,3

90

40,6

81

2009


,76

3

1,4

57

1,4

29

1,1

91

1,1

83

1,1

51

0,0

79

0,7

74

1,4

01

1,5

93

1,5

70

1,6

06

1,2

66

15,1

98


,02

0

4,0

84

3,9

29

3,3

50

3,1

96

2,6

67

0,5

73

2,3

99

2,8

53

4,1

50

4,3

56

4,3

60

3,3

28

39,9

37


,27

2

4,3

40

4,1

75

3,5

60

3,3

96

2,8

34

0,6

09

2,5

49

3,0

32

4,4

10

4,6

29

4,6

33

3,5

37

42,4

41

2010


,59

6

1,6

21

1,5

6

1,3

30

1,2

69

1,0

59

0,2

27

0,9

52

1,1

33

1,6

48

1,7

29

1,7

31

1,3

21

15,8

55


,33

4

3,7

40

3,8

40

3,1

30

3,0

80

0,6

00

1,8

95

2,7

63

3,5

99

3,7

13

4,5

06

4,8

95

3,3

41

40,0

95


,60

6

3,9

74

4,0

81

3,3

26

3,2

73

0,6

38

2,0

14

2,9

36

3,8

25

3,9

46

4,7

89

5,2

02

3,5

50

42,6

09

2011


,72

1

1,4

85

1,5

24

1,2

43

1,2

23

0,2

38

0,7

52

1,0

97

1,4

29

1,4

74

1,7

89

1,9

43

1,3

26

15,9

18

Aprēėinātie dati (aizpilda, ja nav skaitītāju)


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –


– – – – – – – – – – – – – –

Eksperta izmantotās metodes apraksts

Obligāta prasība ir pievienot eksperta izmantotās metodes aprakstu – kā eksperts iegūst aprēėinātos datus




4.1.5. Enerăijas sadalījums ēkā

Patērētā enerăija

Piemērotais CO2

konversijas faktors

CO2 emisijas

MWh/gadā* kWh/m2gadā*

% no kopējās

piegādātās enerăijas2 patēriĦa** kg/kWh kg/m2 gadā

I. Apkurei 209,14 222,25 84 0,264 58,67

II. Karstā ūdens sagatavošanai

– – – – –

III. Elektroenerăija 39,44 41,91 16 0,397 16,64

t.sk. dzesēšanai – – – – –

ventilācijai – – – – –

apgaismojumam 24,5 26,04 9,9 0,397 10,34

Kopā 248,58 264,16 100 – 75,31

Paskaidrojumi par enerăijas sadalījumu ar kopīgu skaitītāju

– – – –

Piezīmes. * Norāda enerăijas patēriĦu, kas ir koriăēts atbilstoši klimatiskajiem apstākĜiem. ** Summā veido 100 %. 4.1.6. Apkures un dzesēšanas periodu klimatisko apstākĜu raksturojums Raksturlielums

Apkures patēriĦa un apkures siltumslodzes aprēėiniem

Vidējā āra gaisa temperatūra apkures periodā (oC) -1,3

Apkures dienu skaits (dienas) 206

Dzesēšanas patēriĦa un aukstumslodzes aprēėinam

Vidējā āra gaisa temperatūra dzesēšanas periodā (oC) +25

Dzesēšanas dienu skaits (dienas) 0

2 Kopējais enerăijas patēriĦš ietver apkures siltuma enerăijas, siltuma enerăijas karstā ūdens sagatavošanai un elektroenerăijas patēriĦu.



5.daĜa. Ēkas esošais energoefektivitātes novērtējums un renovācijas projekta priekšlikums

(ieteicamo pasākumu komplekss) 5.1. Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficients

2438,9 [W/K] esošais

1330,0 [W/K] normatīvais, kas aprēėināts saskaĦā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumiem Nr.495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Ēkas siltuma caurlaidības koeficients HT

870,9 [W/K] prognozētais (projektētais)

5.2. Informācija par ēkas norobežojošām konstrukcijām pirms pasākumu ieviešanas

Bie

zum

s

Lau

kum

s

Bū

vele

men

ta s

iltu

ma

cau

rlai

dīb

as k

oef

icie

nts

(U

)

Ter

mis

kā t

ilta

silt

um

a ca

url

aid

ības

ko

efic

ien

ts (

ψ)

Ter

mis

kā t

ilta

gar

um

s

Tem

per

atū

ras

star

pīb

a st

arp

si

lto

un

au

ksto

ko

nst

ruk

cija

s p

usi

Ko

nst

rukc

ijas

silt

um

a zu

du

mu

ko

efic

ien

ts

Nr.

p.k

.

No

rob

ežo

jošā

ko

nst

rukc

ija

Mat

eriā

ls

mm m2 W/(m2K) W/(mK) m °C W/K

1.

Ārs

ien

as

apm

etu

ms

+

gāzb

eto

na s

ien

a

+ a

pm

etu

ms

5+ 300+ 5= 310

753,84 0,464 0,2 34,0 19,3 356,6

2.

Coko

ls

dze

lzsb

eto

na

siena 5+

300+ 5= 310

59,36 3,321 0,4 296,8 19,3 315,9

3.

1. st

āva

grī

da

linole

js +

be

tons

+ s

milt

s

3+ 50+ 100= 153

941,0 0,478 0,2 94 12,0 468,6



4.

Bēn

iĦu g

rīd

a

hid

roiz

olā

cija

+

beto

ns

+

Kera

mzī

ts +

dz/

b p

ane

lis 5+

50+ 100+ 220+ 10=

1086,70 0,749 0,5 196,8 19,3 912,3

5.

Eso

ši lo

gi

PV

C

70 199,62 1,3 0,1 424,8 19,3 302,0

6.

Veca

s durv

is

Nr.

1

koka

40 2,78 3,0 0,2 7,4 19,3 9,8

7.

Veca

s durv

is

Nr.

2

koka

40 21,37 3,0 0,1 65,9 19,3 70,7

8.

Eso

šas

durv

is

PV

C

70 1,85 1,3 0,1 5,9 19,3 3,0

Piezīme. Ja norobežojošām konstrukcijām ir vairāki veidi, informāciju norāda par katru veidu.



5.3. Enerăijas un oglekĜa dioksīda ietaupījumi 5.3.1. Enerăijas un oglekĜa dioksīda ietaupījumi apkurei

Piegādātās enerăijas

ietaupījums (no esošā aprēėinātā

ēkas energoefektivitātes

novērtējuma) Ieta

up

ījum

s %

no

iz

mēr

īta

ēka

s en

erg

o-e

fekt

ivit

ātes

n

ovē

rtēj

um

a

Pie

mēr

ota

is C

O2

emis

ijas

fa

kto

rs

CO

2 em

isij

as

sam

azin

ā-ju

ms

***

Nr. p.k.

Pasākums*

kWh/m2 gadā

MWh/ gadā

% kg/kWh kg/m2 gadā

1. Ārsienu siltināšana ar 150 (mm) biezu cieto akmens vati (siltumvadītspēja λ≤0,035 (W/mxK))

20,17 18,98 7,64 0,264 5,325

2. Cokola siltināšana ar 100 (mm) biezu ekstrudētu putupolistirolu (siltumvadītspēja λ≤0,037 (W/mxK))

20,66 19,44 7,82 0,264 5,454

3.

1. stāva grīdas siltināšana ar 100 (mm) biezu ekstrudētu putupolistirolu (siltumvadītspēja λ≤0,037 (W/mxK))

14,45 13,59 5,47 0,264 3,815

4.

BeniĦu grīdas siltināšana ar 300 (mm) biezu beramu akmens vati (siltumvadītspēja λ≤0,041 (W/mxK)), ~196,8 (m) garu dzegas dzelzsbetona izvirzījumu demontāža

68,64 64,59 25,98 0,264 18,121

5.

Esošu logu ailu ārējo malu siltināšana ar 50 (mm) biezu cieto akmens vati (siltumvadītspēja λ≤0,035 (W/mxK)) un blīvējošu līmlenšu līmēšana gaisa infiltrācijas mazināšanai

8,58 8,07 3,25 0,264 2,265

6.

Vecu koka durvju Nr.1 maiĦa pret jaunam metāla durvīm (U≤1,3 (W/m2xK)), ailu ārējo malu siltināšana ar 50 (mm) biezu cieto akmens vati (siltumvadītspēja λ≤0,035 (W/mxK)) un blīvējošu līmlenšu līmēšana gaisa infiltrācijas mazināšanai

0,51 0,48 0,19 0,264 0,135

7.

Vecu koka durvju Nr.2 maiĦa pret jaunam PVC durvīm (U≤1,3 (W/m2xK)), ailu ārējo malu siltināšana ar 50 (mm) biezu cieto akmens vati (siltumvadītspēja λ≤0,035 (W/mxK)) un blīvējošu līmlenšu līmēšana gaisa infiltrācijas mazināšanai

4,61 4,33 1,75 0,264 1,217

8.

Esošu PVC durvju ailu ārējo malu siltināšana ar 50 (mm) biezu cieto akmens vati (siltumvadītspēja λ≤0,035 (W/mxK)) un blīvējošu līmlenšu līmēšana gaisa infiltrācijas mazināšanai

0,13 0,12 0,04 0,264 0,034

Kopā 137,75 129,62 52,14 0,264 36,366



5.3.2. Enerăijas un oglekĜa dioksīda ietaupījumi karstā ūdens sistēmā

Piegādātās enerăijas ietaupījums (no esošā

aprēėinātā ēkas energoefektivitātes

novērtējuma)

Ieta

up

ījum

s %

n

o iz

mēr

īta

ēkas

en

erg

o-

efek

tivi

tāte

s n

ovē

rtēj

um

a

Pie

mēr

ota

is

CO

2 em

isij

as

fakt

ors

CO

2 em

isij

as

sam

azin

ā-ju

ms*

**

Nr. p.k.

Pasākums*

kWh/m2 gadā

MWh/gadā % kg/kWh kg/m2 gadā

1. – – – – – –

2. – – – – – –

3. – – – – – –

Kopā – – – – –

5.3.3. Enerăijas un oglekĜa dioksīda ietaupījumi elektroenerăijas patēriĦā



novērtējuma)

Ieta

up

ījum

s %

n

o iz

mēr

īta

ēkas

en

erg

o-

efek

tivi

tāte

s n

ovē

rtēj

um

a

Pie

mēr

ota

is

CO

2 em

isij

as

fakt

ors

CO

2 em

isij

as

sam

azin

ā-ju

ms*

**

Nr. p.k.

Pasākums*

kWh/m2 gadā

MWh/gadā % kg/kWh kg/m2 gadā

1.

Esošu E27 cokola kvēlspuldžu maiĦa pret energoekonomiskām E27 cokola spuldzēm (jauda ≤ 15 (W)

1,315 1,238 0,498 0,397 0,522

2.

Esošu G10 cokola halogēnu spuldžu maiĦa pret G10 cokola LED spuldzēm (jauda ≤ 4 (W))

0,069 0,065 0,026 0,397 0,027

3.

Esošu dienas gaismas fluorescento G13 cokola spuldžu T8 maiĦa pret analoăiska garuma G13 cokola LED-T8 spuldzēm (jauda ≤ x0.5 no esošas jaudas (W)

12,324 11,597 4,665 0,397 4,891

Kopā 13,71 12,90 5,189 0,397 5,442



5.3.4. Enerăijas un oglekĜa dioksīda ietaupījumi, nomainot fosilo kurināmo pret alternatīvo kurināmo

Piemērotais CO2 emisijas faktors****

CO2 emisijas samazinājums*** Nr.

p.k. Pasākums*

kg/kWh kg/m2 gadā

1. – – –

2. – – –

3. – – –

Piezīme. **** Piemērotā CO2 emisijas faktora aprēėins. 5.3.5. Enerăijas un oglekĜa dioksīda ietaupījumu kopsavilkums



novērtējuma)

% n

o iz

mēr

ītā

ēka

s en

erg

o-e

fekt

ivit

ātes

n

ovē

rtēj

um

a **

CO

2 em

isij

as

sam

azin

āju

ms

***

Nr. p.k.

Enerăijas patēriĦš

kWh/m2 gadā MWh/gadā % kg/m2 gadā

1. Apkurei 137,75 129,62 52,140 36,366

2. Karstajam ūdenim – – – –

3. Elektroenerăijai 13,708 12,90 5,189 5,442

4. Kurināmā nomaiĦai no fosilā kurināmā pret alternatīvo kurināmo

– – – –

5. Kopsumma 151,46 142,52 57,329 41,808

Piezīmes. * Pasākumus, enerăijas ietaupījumu un CO2 samazinājumu norāda atsevišėi par ārējām norobežojošajām konstrukcijām un inženiertehniskajām sistēmām (ja pasākums mijiedarbojas ar citu pasākumu, to paskaidro un norāda tikai papildu enerăijas ietaupījumu un CO2 emisijas samazinājumu). ** Izmērītais ēkas energoefektivitātes novērtējums – energoefektivitātes novērtējums, kuru veic, pamatojoties uz piegādātās un eksportētās enerăijas izmērītajiem daudzumiem. *** OglekĜa dioksīds (CO2) rodas fosilā kurināmā degšanas procesā enerăijas ražošanai, t.sk. ēkas apkurei, gaisa kondicionēšanai (dzesēšanai), karstā ūdens sagatavošanai, ventilācijai un apgaismojumam. Rēėina no piegādātās enerăijas īpatnējā ietaupījuma.



5.4. Ēkai aprēėinātais apkures enerăijas patēriĦš pirms un pēc renovācijas pasākumu veikšanas Ēkas dinamisko parametru vērtības un ēkas laika konstantes aprēėina atbilstoši LVS EN ISO 13790. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriĦu aprēėina atbilstoši ISO 13790:2008. Kā pielikumu pievieno programmas kopsavilkuma datni (pēc energoefektivitātes pasākumu ieviešanas).

Pirms renovācijas pasākumu veikšanas

Prognoze pēc renovācijas pasākumu veikšanas

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Apku

res

siltu

ma e

neră

ijas

īpatn

ēja

is p

atē

riĦš,

kW

h/m

2 g

adā (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība

Apku

res

siltu

ma e

neră

ijas

īpatn

ēja

is p

atē

riĦš,

kWh/m

2 g

ad

ā

1. NOROBEŽOJOŠĀS KONSTRUKCIJAS

Sasn

iedza

mais

būve

lem

enta

silt

um

a

caurla

idīb

as

koefic

ien

ts

(U),

W/(

m2K

)

Būve

lem

enta

lauku

ms,

m2

Sasn

iedza

mais

būve

lem

enta

silt

um

a

caurla

idīb

as

koefic

ien

ts

(U),

W/(

m2K

)

Lauku

ms,

m2

Ārsienas 0,464 753,84 29,701 0,160 753,84 10,334

Cokols 3,321 59,36 16,736 0,346 59,36 1,757

1. stāva grīda 0,478 941,0 38,192 0,197 941,0 15,887

BēniĦu grīda 0,749 1086,7 69,108 0,134 1086,7 12,477

Esoši logi 1,3 199,62 22,034 1,3 199,62 22,237

Vecas durvis Nr.1 3,0 2,78 0,705 1,6 2,78 0,377

Vecas durvis Nr.2 3,0 21,37 5,443 1,3 21,37 2,382

Esošas PVC durvis 1,3 1,85 0,204 1,3 1,85 0,206

KOPĀ (1.) 3066,52 182,123 3066,52 65,657

2. TERMISKIE TILTI

Lin

eārā

term

iskā

tilt

a

caurla

idīb

as

koefic

ients

(y)

, w

/(m

*K)

Lin

eārā

term

iskā

tilt

a

garu

ms,

m

Lin

eārā

term

iskā

tilt

a

caurla

idīb

as

koefic

ients

(y)

, w

/(m

*K)

Term

iskā

tilt

a g

aru

ms,

m

Ārsienas 0,2 34 0,577 0,1 34 0,291

Cokols 0,4 296,8 10,087 0,2 296,8 5,09

1. stāva grīda 0,2 94 1,596 0,1 94 0,805

BēniĦu grīda 0,5 196,8 8,355 0,1 69 0,591

Esoši logi 0,1 424,8 3,609 0,05 424,8 1,817





Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Apku

res

siltu

ma e

neră

ijas

īpatn

ēja

is p

atē

riĦš,

kW

h/m

2 g

adā (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība

Apku

res

siltu

ma e

neră

ijas

īpatn

ēja

is p

atē

riĦš,

kWh/m

2 g

ad

ā

Vecas durvis Nr.1 0,2 7,4 0,127 0,1 7,4 0,069

Vecas durvis Nr.2 0,1 65,9 0,56 0,05 65,9 0,283

Esošas PVC durvis 0,1 5,9 0,051 0,05 5,9 0,026

KOPĀ (2.) 1125,6 24,962 997,8 8,972

3. VENTILĀCIJA

Sasn

iedza

mā

eneră

ētis

ki

lietd

erī

gā g

ais

a

apm

aiĦ

a, h

-1

Būvt

ilpu

ms,

m3

Sasn

iedza

mā

eneră

ētis

ki

lietd

erī

gā g

ais

a

apm

aiĦ

a, h

-1

Būvt

ilpu

ms,

m3

KOPĀ (3.) 0,6 2728,9 48,823 0,5 2728,9 41,732

4. SILTUMA IEGUVUMI

4.1. Ieguvumi no saules

Sau

les

staro

jum

a

noēn

oju

ma

fakt

ori

, %

Silt

um

a ie

guvu

mi n

o

saule

s ra

diā

cija

s,

kWh/m

2 g

ad

ā

Sau

les

staro

jum

a

noēn

oju

ma

fakt

ori

, %

Silt

um

a ie

guvu

mi n

o

saule

s ra

diā

cija

s,

kWh/m

2 g

adā

Logi pret ziemeĜiem (ziemeĜaustrumiem) ĥemt vērā, ka leĦėis pret ziemeĜiem ir 0° vai 45°

35 0,288 0,288 35 0,222 0,222

Logi pret dienvidiem (dienvidaustrumiem) ĥemt vērā, ka leĦėis pret ziemeĜiem ir 90° vai 135°

35 1,496 1,496 35 1,148 1,148

Logi pret rietumiem (dienvidrietumiem) ĥemt vērā, ka leĦėis pret ziemeĜiem ir 180° vai 225°

35 3,062 3,062 35 2,349 2,349

Logi pret austrumiem (ziemeĜrietumiem) ĥemt vērā, ka leĦėis pret ziemeĜiem ir 270° vai 315°

35 3,754 3,754 35 2,881 2,881





Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Apku

res

siltu

ma e

neră

ijas

īpatn

ēja

is p

atē

riĦš,

kW

h/m

2 g

adā (

dati

pēc

situ

āci

jas

uz

2011

.ga

du)

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība

Raks

turlie

lum

i, m

ērv

ien

ība

Apku

res

siltu

ma e

neră

ijas

īpatn

ēja

is p

atē

riĦš,

kWh/m

2 g

ad

ā

Horizontālie (jumta logi) ĥemt vērā, ka leĦėis pret horizontu ir 0° vai 45°, vai 90°

– – – – – –

Starpsumma (4.1.) 8,6 8,6 6,6 6,6

4.2. Iekšējie siltuma ieguvumi

Vidējie svērtie

ieguvumi, kW/m2

Vidējie svērtie

ieguvumi, kW/m2

28,8 28,8 28,8 28,8

4.3. Siltuma ieguvumu izmantošanas faktors

(η) % %

90 90

KOPĀ (4.)

(Sta

rpsu

mm

a

4.1

. +

4.2

.) x

4.3

.

(Sta

rpsu

mm

a

4.1

. +

4.2

.) x

4.3

.

33,66 31,86

APKURES SILTUMA ENERĂIJAS ĪPATNĒJAIS

PATĒRIĥŠ KOPĀ, kWh/m2 gadā3

KOPĀ(1.) +

KOPĀ(2.) +

KOPĀ(3.) -

KOPĀ(4.)

KOPĀ(1.) +

KOPĀ(2.) +

KOPĀ(3.) -

KOPĀ(4.)

222,25 84,5

Ievērībai! Nosakot veicamos pasākumus, ēkas energoaudita pārskata autors sadarbojas ar projekta iesnieguma iesniedzēju, sertificētu arhitektu vai būvinženieri, kas sagatavo tehnisko projektu, tādējādi nodrošinot, ka abos dokumentos tiek paredzēti vienādi pasākumi.

3 Tiek rēėināts pret energoauditā noteikto apkurināmo platību ar iekštelpu temperatūru +18 °C. Ja ēkā plānoti pasākumi dzesēšanas sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai, sagatavo kopsavilkumu, kurā uzskatāmi norāda enerăijas ietaupījumu un CO2 samazinājumu.



5.5. Kopsavilkums

Esošā situācija

Prognoze pēc energoefektivitātes

pasākumu īstenošanas

Aprēėinātais ēkas energoefektivitātes novērtējums

kWh/m2 gadā 264,16 112,7

Aprēėinātais ēkas apkures energoefektivitātes novērtējums

kWh/m2 gadā 222,25 84,5

CO2 emisijas novērtējums kg CO2 gadā 70866 31525

CO2 emisijas novērtējums tonnas CO2 gadā 70,87 31,52

Piezīme. Energoresursu ietaupījumu prognozē saskaĦā ar energoaudita ieteikumiem un ēkas renovācijas projekta priekšlikumu sadaĜu un nosaka kā aprēėināto enerăijas patēriĦu starpību: pirms un pēc pasākumu veikšanas, t.i., no šīs tabulas ailes "Esošā situācija" datiem atĦemot ailes "Prognoze pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas" datus.



6.daĜa. Ēkas apsekošanas fotodokumentācija vai termogrammas (pievienot pielikumā)

F

- 2

F

- 4

F

- 1

F

- 3



F

- 6

F

- 8

F

- 5

F

- 7



F

- 1

0

F

- 1

2

F

- 9

F

- 1

1



F

- 1

4

F

- 1

6

F -

13

F

- 1

5



Pielikums Nr.1

Energoauditora sertifikāts

ieceres dok. pěaviĥu novada pirmsskolas izglĪtĪbas Ēkas · sagatavots lokāli. 5. cita...

Documents