Skolas 2016./2017.m.g. darbības pašvērtējums

2016./2017.m.g.skolas darba prioritātes bija:

Skolēnu mācību sasniegumu izaugsme valsts pārbaudes darbos un Rīgas

pilsētas olimpiādēs, ārpusskolas konkursos un sacensībās.

Lasītprasmes, kā vienas no karjeras vadības prasmju attīstīšanai nozīmīgu

prasmju, veicināšana.

Kvalitatīva, laba mācību stunda.

Skolotāju profesionālā pilnveide skolas kolektīvā, savstarpēji daloties

pieredzē.

Ikdienas skolēnu mācību sasniegumu izvērtējums

Viszemākais vidējais vērtējums ir tajos mācību priekšmetos (skat.iepriekšējās tab.),

kuros skolēni kārto valsts pārbaudes darbus (fizika, latviešu valoda, matemātika,

Latvijas vēsture, pasaules vēsture, literatūra). Šo mācību priekšmetu skolotāji, jūtot

lielu atbildību par skolēnu sagatavošanu pārbaudes darbiem, skolēnus atbildīgi un

stingri vērtē arī ikdienā. Jāatzīst, ka šie mācību priekšmeti arī saturiski skolēniem ir

grūtāki par tiem, kuros nav jākārto valsts pārbaudes darbi.

Diezgan liels ir to skolēnu skaits, kas mācās pietiekamā līmenī (skat.iepriekšējo

att.), tāpat arī nepietiekamā līmenī. Un tikai 1,24% skolēnu sasniegumi ir augstā

līmenī.

Gribētos, lai pieaugtu gan to skolēnu skaits, kas mācās optimālā līmenī, gan augstā

līmenī.

Ja salīdzina pēdējo 3 gadu skolas vidējo mācību sasniegumu vērtējumu ikdienas

darbā 3.-12.klases posmā, tad tas ir nedaudz zemāks nekā pagājušajā mācību gadā,

bet augstāks par 2014./2015.m.g.

Tomēr posmā 5.-12.klasei mācību sasniegumu vidējais vērtējums skolā šajā

mācību gadā ir zemāks nekā 2 iepriekšējos mācību gados.

Tomēr posmā 5.-12.klasei mācību sasniegumu vidējais vērtējums skolā šajā

mācību gadā ir zemāks nekā 2 iepriekšējos mācību gados 9skat.iepriekšejo

diagrammu).

Ir audzis vidējais vērtējums 3.,4.klasēs 9skat.iepriekšējo diagrammu).

Ja salīdzina mācību sasniegumus pēdējos 3 mācību gados apguves līmeņo

(skat.iepriekšējo diagrammu)s, tad ir krities to skolēnu skaits, kas mācās optimālā

līmenī un arī nedaudz nepietiekamā līmenī, taču pieaudzis skolēnu skaits, kas

mācās pietiekamā līmenī.

Vissliktākie rezultāti šajā mācību gadā (skat.nākamo att..)bija 7.a un 8.a klasei,

tāpat zem skolas vidējā vērtējuma ir arī 5.a un 11.klase. 7.a un 8.a klase ir vājas,

tajās mācās daudz skolēnu ar atbalsta pasākumiem, varētu vēlēties lielāku atbalstu

šajās klasēs arī no vecāku puses. Vecāki ir pasīvi vecāku sapulču un vecāku dienu

apmeklētāji, neregulāri seko līdzi skolēnu sekmēm e-klasē.

Klašu vidējie gada vērtējumi 2016./2017.m.g.

Analizējot skolēnu mācību sasniegumus pa mācību priekšmetiem 3 gadu griezumā

9skat.nākamo att.), neliels skolēnu sasniegumu kritums ir vērojams matemātikā,

informātikā, mājturībā, bioloģijā, sociālajās zinībās, mūzikā, dabaszinībās,

literatūrā, latviešu valodā, vācu valodā. Audzis vidējais vērtējums ir tādos mācību

priekšmetos kā Latvijas un pasaules vēsture, vizuālā māksla, ķīmija, krievu valoda.

Pārējos ir aptuveni līdzīgs šajos 3 mācību gados, vērojamas nelielas svārstības

turpu šurpu.

Izvērtējos klašu vidējos vērtējumus pēdējos 2 gados 9skat.iepriekšējo tabulu),

kritumu pa gadiem vidējā vērtējumā ir piedzīvojusi 5.a, 7.a, 7.b, 8.klases, nedaudz

11.klase. 5.klases kritums daļēji skaidrojams ar pāreju no sākumskolas, ar

adaptācijas procesu, pielāgošanos pamatskolas prasībām. Dažādu mācību

priekšmetu skolotāju prasībām, kā arī ar to, ka šajā klasē ir daudz skolēnu, kam ir

un kam vēl ir nepieciešami atbalsta pasākumi. 7.klasēs kritums ir skaidrojams ar to,

ka labākie skolēni, pēc 6.klases beigšanas aiziet mācīties uz ģimnāzijām. Arī

8..klasēs ir daudz skolēnu, kam ir atbalsta pasākumi.

Secinājumi:

1) jāturpina darbs pie atbalsta pasākumu nodrošināšanas skolēniem ar

mācību grūtībām un mācību traucējumiem u.c.;

2) jāaktualizē nāk.māc.gadā metodisko grupu darbs skolotajiem pa klašu

grupām, meklējot risinājumus individualizētākam darbam katrā klašu

grupā, katrā klasē;

Prioritāte: Skolēnu mācību sasniegumu izaugsme valsts

pārbaudes darbos un Rīgas pilsētas olimpiādēs,

ārpusskolas konkursos un sacensībās.

Valsts pārbaudes darbu rezultāti

Priecē 9.klašu valsts pārbaudes darbu rezultātu uzlabošanās pēdējos 3 gados angļu

valodā, krievu valodā. Pēdējos gados skolēnu rezultāti svešvalodās ir krietni

augstāki nekā dzimtajā valodā. Latviešu valodas rezultāti krītas, jo skolēni arvien

mazāk lasa, raksta ar roku, daudz brīvā laika pavada pie IT ierīcēm. Krītas arī

skolēnu rezultāti matemātikā, bet diemžēl šī tendence nav tikai mūsu skolā, bet

visas valsts līmenī.

Centralizēto eksāmenu rezultāti

Šajā mācību gadā skolu beidza 18 skolēni. Visi ir ieguvuši nokārtojuši visus eksāmenus un nu jau saņēmuši atestātus par vispārējo vidējo izglītību. Vislabākie rezultāti šajā mācību gadā bija latviešu valodas eksāmenā, iegūstot 72,03 % kopvērtējumā (skat.tabulu zemāk). Šo eksāmenu kārtoja visi 18 skolēni. Šī eksāmena rezultāti ir līdzvērtīgi Rīgas pilsētas ģimnāziju rezultātiem (6.labākais rezultāts pilsētā).

71.59% 71.00%

32.22%

56.66%

45.44%

72.03%

0.00%

10.00%

20.00%

30.00%

40.00%

50.00%

60.00%

70.00%

80.00%

ANG KRV MAT VAC VES VLL

Kopvērtējumi CE 2017.gadā

Turpat netālu no latviešu valodas ir rezultāti svešvalodās: angļu valodā 71,59% (kārtoja 18 skolēni), krievu valodā 71% (kārtoja 7 skolēni). Zemāki rezultāti skolēniem bija matemātikā – 32,22% (kārtoja 18 skolēni). Vēl skolēni bija izvēlējušies šogad kārtot centralizēto eksāmenu Latvijas un pasaules vēsturē (7 skolēni) un viens skolēns kārtoja arī vācu valodā eksāmenu. Ja salīdzina skolas rezultātus ar iepriekšējo gadu, tad kopumā tie ir auguši, īpaši latviešu valodā (skat.tabulu zemāk)

Salīdzinot mūsu skolas skolēnu rezultātus centralizētajos eksāmenos ar valstī vidējo rezultātu, redzam, ka visos mācību priekšmetos tie ir augstāki nekā valstī vidēji, izņemot matemātiku ( skat.tabulu zemāk).

Salīdzināt savas skolas rezultātus ar vidējiem rezultātiem pilsētā varēsim augustā, kad IKSD būs veikusi savu izvērtējumu, taču ikviens CE rezultātus pa skolām visos

69.46%

78.22%

42.25%

53.06%

70.59% 71.63%

31.20%

53.12%

71.59% 71.00%

32.22%

72.03%

0.00%

10.00%

20.00%

30.00%

40.00%

50.00%

60.00%

70.00%

80.00%

90.00%

ANG KRV MAT VLL

2015.

2016.

2017.

71.59% 71.00%

32.22%

45.44%

72.03%

59.70%68.60%

34.90% 41.50%

50.90%

0.00%

10.00%

20.00%

30.00%

40.00%

50.00%

60.00%

70.00%

80.00%

ANG KRV MAT VES VLL

Kopvērtējumiskolā

kopvērtējumsvalstī

CE var redzēt un izpētīt VISC mājas lapā:

http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/statistika/2017/ Sadaļā Kopējā statistika, Centralizēto eksāmenu kopvērtējums un līmeņu

sadalījums pa skolām priekšmetos [XLSX]

Lepojamies ar 3.labāko rezultātu centralizētajā latviešu valodas eksāmenā

Darudzīgā aicinājuma fonda skolu reitingā pilsētu vidusskolu grupā .

Iļģuciema vidusskola - 2017 Rīga, Kurzemes rajons

Grupa: Pilsētu vidusskolas

Nominācija: KOPVĒRTĒJUMS 5.851 49 +0.507

Nr Mācību priekšmets

100-

91 %

90-

81 %

80-

71 %

70-

61 %

60-

51 %

50-

41 %

40-

31 %

30-

21 %

20-

11 %

10-

1 %

nv

(0) Kopā

Punkti

Max 10

Reitin

gs grupā

Izaugsme

1. Nominācija: Matemātika - - - - 2 3 5 4 4 - - 18 3.222

126

-0.231

2.

Nominācija: Latviešu

valoda un literatūra 3 4 5 1 2 3 - - - - - 18 7.203 3

+1.886

3.

Nominācija: Angļu

valoda 1 6 3 4 3 1 - - - - - 18 7.159 31

+0.155

4. Nominācija: Vēsture - - - 1 3 - 3 - - - - 7 4.544 19

5. Krievu valoda 2 1 - 2 1 1 - - - - - 7 7.100

37

-0.265

6. Vācu valoda - - - - 1 - - - - - - 1 5.666

ak

+0.139

Izaugsme aprēķināta attiecībā pret iepriekšējiem 2 gadiem (proporcija 70%/30%)

ak - ārpus konkursa (skat. Nolikumu)

Kopvērtējumā, salīdzinot ar 2016.gadu, esam pakāpušies no 101. vietas uz 49.vietu

pilsētu vidusskolu grupā.

Sīkāka informācija: http://www.konkurss.lv/da_eks/index.php?b=0&gr=0

Skolēnu sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs,

konkursos

N.p.k. Olimpiāde, konkurss Skolēns, klase Iegūtā

vieta

1. Rīgas pilsētas skatuves runas

konkurss “Rīgas zvirbulis

2016”

Kristiāns Kalniņš, 5.b 3.

2. Rīgas pilsētas skatuves runas

konkurss “Rīgas zvirbulis

2016”

Džuljeta Štikāne, 7.a 3.

3. Rīgas pilsētas skatuves runas

konkurss “Rīgas zvirbulis

Krišjānis Lamberts, 11.kl. 3.

2016”

4. Rīgas pilsētas bioloģijas

olimpiāde

Linda Ezīte, 9.a 3.

5. Rīgas pilsētas bioloģijas

olimpiāde

Lauma Ella Bērtiņa, 10.kl. 2.

6. Rīgas pilsētas bioloģijas

olimpiāde

Emīls Rūdolfs Bērtiņš, 10.kl. 2.

7. RVVĢ atklātā angļu valodas

olimpiāde

Evija Siksna, 6.b 3.

8. RVVĢ atklātā angļu valodas

olimpiāde

Juliata Kluša, 6.a 3.

9. Rīgas pilsētas 5.-8.klašu

matemātikas olimpiāde

Gustavs Ģēģeris, 5.b 1.

10. Rīgas pilsētas 5.-8.klašu

matemātikas olimpiāde

Ralfs Ulmanis, 6.a 2.

11. Rīgas pilsētas 5.-8.klašu

matemātikas olimpiāde

Dzintars Klušs, 8.b 2.

12. Rīgas pilsētas 5.-8.klašu

matemātikas olimpiāde

Mārcis Krištopāns, 6.b atzinība

13. Rīgas pilsētas 5.-8.klašu

matemātikas olimpiāde

Katrīna Austriņa, 6.a atzinība

14. Rīgas pilsētas latviešu valodas

un literatūras olimpiāde

Una Zvirbule, 11.kl. 1.

15. Rīgas pilsētas ķīmija olimpiāde Emīls Rūdolfs Bērtiņš, 10.kl. 3.

16. Rīgas pilsētas 9.-12.klašu

matemātikas olimpiāde

Kristaps Skalbe, 9.a atzinība

17. LAŠOR krievu valodas

glītrakstīšanas konkurss

“Tatjanas diena”

Asnate Skādule, 12.kl. 1.

18. LAŠOR krievu valodas

glītrakstīšanas konkurss

“Tatjanas diena”

Dārta Eglīte, 7.b 3.

19. Valsts latviešu valodas

olimpiāde

Una Zvirbule, 11.kl. atzinība

20. LVA organizētais radošo darbu

konkurss “Labi vārdi sirdi

silda”

Gustavs Ziemelis, 7.b 1.

21. LVA organizētais radošo darbu

konkurss “Labi vārdi sirdi

silda”

Elīna Agneta Lamberte, 7.b atzinība

22. Rīgas pilsētas ģeogrāfijas

olimpiāde

Emīls Rūdolfs Bērtiņš, 10.kl. 2.

23. Rīgas pilsētas ģeogrāfijas

olimpiāde

Ella Lauma Bēriņa, 10.kl. 3.

24. Rīgas pilsētas informātikas

(programmēšanas) olimpiāde

Dzintars Klušs, 8.b 3.

25. Valsts informātikas

(programmēšanas) olimpiāde

Dzintars Klušs, 8.b 3.

Ir iegūti rezultāti 20 dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs Rīgas pilsētā, 5 valsts

līmeņa konkursos un olimpiādēs.

Kopumā tie ir 19 skolas skolēni, kas guvuši panākumus dažādās olimpiādēs un

konkursos.

2015./2016.m.g. skolēni ieguva godalgotas vietas 12 Rīgas pilsētas mēroga

olimpiādēs un konkursos un 3 godalgotas vietas valsts mēroga olimpiādēs un

konkursos Kopumā tie bija 18 skolēni..

2016./2017.m.g. ir parādījušās vairāk godalgotas vietas eksaktajos mācību

priekšmetos (ķīmija, informātika), tāpat arī ģeogrāfijā, kā arī ir nedaudz

uzlabojušies talantīgo skolēnu sasniegumi valsts mērogā. Tomēr joprojām

vislabākos rezultātus konkursos un olimpiādēs skolēni uzrāda humanitārajos

mācību priekšmetos – svešvalodās un latviešu valodā, literatūrā, kā arī radošajos

konkursos, kas saistīti ar prasmēm, zināšanām latviešu valodā un literatūrā.

Secinājumi:

1) turpināt darbu ar talantīgajiem skolēniem, nodrošinot

individualizētu atbalstu talantīgajiem skolēniem, gatavojot

tos olimpiādēm un konkursiem;

2) pirms valsts pārbaudes darbiem veikt skolas diagnostiku

9izmēģinājuma eksāmeni u.tml.), lai noskaidrotu skolēnu

zināšanu, prasmju vājās jomas.

Prioritātes:

Lasītprasmes, kā vienas no karjeras vadības

prasmju attīstīšanai nozīmīgu prasmju,

veicināšana.

Kvalitatīva, laba mācību stunda.

Skolotāju profesionālā pilnveide skolas kolektīvā,

savstarpēji daloties pieredzē.

2016./2017.m.g.skolotaji metodiskajās pēcpusdienās strādāja pie tēmas

“Kvalitatīva, laba mācību stunda”. Tika aktualizēta labas, efektīvas mācību stundas

struktūra, veidoti 2 skolotājiem esot pārī mācību stundas plāni, novadītas 2

skolotājiem pārī atklātās stundas.

Tika pabeigts darbs pie Nord Plus projekta “Iedvesmojošais lasītājs: Kā par tādu

kļūt”. Oktobrī bija noslēguma seminārs, kurā savā pieredzē dalījās visi projekta

partneri :Latvija, Lietuva, Norvēģija. Tika apzināta labākā pieredze darbā ar

vecākiem un skolēniem veicinot skolēnu interesi par lasīšanu. Projekta ietvaros

tika izveidota gan pedagogiem, gan vecākiem pieejama mājas lapa

(https://www.inspiredreader.net), kurā ir pieejami materiāli darbam.

Tāpat skolotāji metodiskajā pēcpusdienā dalījās ar savu pieredzi lasītprasmes

metožu pielietošanā mācību stundās.

Visa mācību gada ietvaros skolotājiem tika organizēti pasākumi, aktivitātes, kas

veicina sadarbību:

stundu vadīšana pāros,

metodiskās pēcpusdienas (darbs pāros, grupās),

darba grupas dažādu skolas pasākumu organizēšanā (Ziemassvētku koncerts, valsts

svētku pasākumi, Māmiņdienas koncerts u.c.).

SVID analīze par dažādām skolas darbības jomām

(kopsavilkums no skolotāju paveiktā PP sēdē)

Iespējas Draudi

Atrast īstos akcentus (odziņas) Dabīgi izveidojušos domubiedru grupu iniciatīvas

Materiāltehniskās bāzes pilnveide

Vides uzlabojumu turpināšana

Iesaistīties projektos, konkursos

Informācijas nodošana par konkursiem

Jaunie skolotāji «odziņu» veidošanā

Piesaistīt Latvijā pazīstamus cilvēkus Atjaunotā rotaļu istaba (projekts ar vecāku līdzdalību) Atpūtas vieta un iespējas skolēniem

Sabiedriskā transporta pieejamība

Karjeras un tālākizglītības centra veidošana

Mūžizglītības centrs (vecākiem rajonā)

Vidusskolas pastāvēšana Izmaiņas sistēmā (izglītības ministrijas politika) Skolēnu trūkums

Spēcīgo skolēnu aiziešana

Skolotāju profesionalitātes apšaubošie vecāki (skolotāju statuss sabiedrībā)

Stiprās puses Vājās puses

Interešu izglītība (dejas, sports), sākumskola

Stabils kolektīvs Fiziskās vides attīstība

Atsevišķu skolēnu augstie sasniegumi olimpiādēs

Skolotāji – stipras personības

Labi sagatavoti pamatskolēni (ģimnāzijas) Skolotāju domubiedru grupas – laba sadarbība

Pēctecība paaudzēs (skolēnos) Skolotāju paaudžu maiņa (dažādi vecumi) Skolotāju tālākizglītības iespējas

Individuālā pieeja (mazas klases, maza skola) Sportiskākā skola

Katram skolotājam ir savs kabinets

FB – ļoti labi (labas atsauksmes) Dalība dažādos projektos

Guna – viss notiek!! Pasākumi Transports (skolas autobuss) Labs mikroklimats Sadarbība ar PII Rotaļu istaba

Pamatskolā bērni kļūst pasīvāki Trūkst motivācijas mācīties, daudz kavējumu

Vidusskolas apjoms, kvalitāte

Skolēnu zemie mācību sasniegumi Vecāku pasivitāte

Lielais otrgadnieku skaits

Telpas (vizuāli nepievilcīgas) –ēdnīca, bibliotēka, gaiteņi, ģērbtuves, aktu zāle

Skolēnu atpūtas iespējas

Nepabeigta labiekārtošana Atbildīgais par pasākumu organizēšanu

Trūkst daiļliteratūras

Printēšanas iespējas skolotājiem

Skolai trūkst savas «odziņas»

Nav tehniskais nodrošinājums

Ne visa interešu izglītība ir efektīva

Vidusskolēnu neiesaistīšanās interešu izglītībā

Projektors katrā kabinetā

Skolēni ar neatbilstošu izglītības kodu

Datoru, printeru pieejamība skolēniem

Atbildīgais par tehniku

Paplašināt reklāmas

Dubultās stundas

Skolas 2017./2018.m.g.vērtības

Skolotāju kolektīvā vienojāmies par šādām vērtībām, kas caurstrāvos mūsu darbību visu nākamo

attīstības plāna periodu:

• Radošums

• Atbildība

• Tradīcijas

Kādu mēs, skolotāji, vēlamies redzēt mūsu skolas skolēnu,

skolotāju un vecāku

Skolēns Skolotājs Vecāks

Draudzīgs Emocionāli inteliģents

Elastīgs Patstāvīgs (pats plāno, organizē savu darbu) Patriots (skolas, valsts) Apzinās savas stiprās puses

Pārzina savu jomu (ne tikai mācību priekšmetu) Ieinteresēts skolēnu izaugsmē

Darboties gribošs

Mundrs

Nav pārslogots

Atbildīgs

Iedvesmojošs Ciena sevi un citus Kritiski domājošs

Radošs Spēcīga personība

Elastīgs

Atvērts jaunajam

Gandarīts

Stingrs, konsekvents Vesels, ar stipriem nerviem

Nosvērts Vērsts uz sadarbību

Ieinteresēts Atbildīgs Kulturāls Ar izpratni, saprotošs

Atbalstošs Ciena sevi, savu bērnu un skolotājus

Izglītots Uzticas skolotājam

Aktīvs (pozitīvi, atbalstoši skolai, skolotājiem) Vērtība ir ģimene

Labs vecāks savam bērnam

Skolas prioritātes 2017./2018.m.g.

1. Skolas attīstības plānošanas pabeigšana.

2. Uz kompetencēm balstītas pieejas mācību procesā izzināšana un sagatavošanās

ieviešanai:

atgriezeniskās saites nozīmības aktualizēšana un iedzīvināšana gan mācību stundās, gan

skolas pedagogu profesionālajā pilnveidē;

savstarpējā mācīšanās kolektīvā (skolotāju sadarbības prasmju veidošana un

komanddarbs;.

3. Skolas metodiskā darba pārstrukturēšana.

Skolas metodiskā darba prioritātes 2017./2018.m.g.

1. Uz rezultātu virzīta mācību stunda. (laba, efektīva mācību stunda, sadarbība,

kompetenču pieeja).

2. Pedagogu sadarbības veicināšana mācību stundas/ mācību procesa efektivizēšanai:

savstarpējā stundu vērošana;

atklāto stundu vadīšana pāros;

pedagogu darba grupas pa klašu grupām (skolēnu kompetenču izveidei,

problēmjautājumu risināšanai).