DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Sociālo zinātņu fakultāte

Ekonomikas katedra

DAUGAVPILS UNIVERSITY Faculty of Social Sciences Department of Economics

Mg.oec. Iluta Arbidāne

UZŅĒMUMA APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBA

ENTERPRISE’S CURRENT ASSET MANAGEMENT

Promocijas darba KOPSAVILKUMS

ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai

SUMMARY of the thesis for obtaining the doctoral degree

in economics (Dr.oec)

Daugavpils 2013

2

Promocijas darbs izstrādāts laika periodā no 2004.gada līdz 2012.gadam. Doktora studiju programma: Ekonomika, apakšnozare – finanses un kredīts. Promocijas darba zinātniskā vadītāja: Dr.oec., Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu katedras profesore Elvīra Zelgalve. Oficiālie recenzenti:

promocijas padomes eksperte - Dr.oec. Ingrīda Jakušonoka, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore;

Dr.oec. Vita Zariņa, Biznesa Augstskola ”Turība” asociētā profesore; Dr.oec. Ludmila Marinova Mermerska, Gabrovas Tehniskās universitātes (Bulgārija)

asociētā profesore. Promocijas darba aizstāvēšana notiks Daugavpils Universitātes Ekonomikas zinātnes nozares Promocijas padomes atklātajā sēdē 2013.gada 25.janvārī Daugavpilī, Parādes ielā 1, 320.auditorijā plkst. 13.00. Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Daugavpils Universitātes bibliotēkā, Saules ielā 1/3, Daugavpilī un http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi. Atsauksmes sūtīt promocijas padomes sekretārei Parādes ielā 1, Daugavpilī, LV-5400, tālrunis 65420032, e-pasts: alina.ohotina@du.lv Padomes sekretāre: Mg.oec. Alīna Ohotina, Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta vecākā statistiķe.

Iluta Arbidāne, 2013

Rēzeknes Augstskola, 2013

ISBN 978-9984-44-111-5

3

The present Doctoral Thesis has been worked out in the period 2004 - 2012. Doctoral study programme: Economics, the sub-branch of Finances and Credit. The scientific advisor of the Doctoral Thesis: Dr.oec. Elvīra Zelgalve - professor of the Department of Finances, Faculty of Economics and Management, University of Latvia. Official reviewers:

Expert of the Doctorate Council - Dr.oec. Ingrīda Jakušonoka, professor of Latvia University of Agriculture;

Dr.oec. Vita Zariņa, assoc. professor of Biznesa Augstskola ,,Turība”; Dr.oec. Ludmila Marinova Mermerska, assoc.professor of Technical

University Gabrovo (Bulgaria).

The defence of the Doctoral Thesis will take place in Daugavpils University at the open meeting of Doctorate Council for Science of Economics on January 25, 2013, at 13.00 in Daugavpils, Parādes street 1, Room 320. The Doctoral Thesis and its summary are available at the library of Daugavpils University, Saules street 1/3, and from http://du.lv/lv/zinatne/promocija/darbi. Coments are welcome. Send them to the secretary of the Doktorate Council, Parādes sreet 1, Daugavpilī, LV-5400, tel. 65420032, e-pasts: alina.ohotina@du.lv. Secretary of the Doctorate Council: Mg.oec. Alīna Ohotina, senior statistician of Institute of Social Investigations, Daugavpils University.

4

SATURS

IEVADS 8

1. APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBAS TEORĒTISKIE ASPEKTI 15

1.1. Apgrozāmo aktīvu jēdziena analīze un klasifikācija 15 1.1.1. Jēdziena „aktīvs” interpretācija 15 1.1.2. Jēdziena „apgrozāmie aktīvi” vēsturiskā attīstība 15 1.1.3. Jēdziena „apgrozāmie aktīvi” interpretācija 16 1.1.4. Apgrozāmo aktīvu klasifikācija 17 1.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības īpatnības 17 1.2.1. Apgrozāmā kapitāla jēdziens, tā nozīme 17 1.2.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošie faktori 18 1.3. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodes 20

2. APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBAS ANALĪZE UN IZVĒRTĒŠANA UZŅĒMUMĀ 23

2.1. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības analīzes metodika 23 2.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošo rādītāju nozīme un

analīze 27 2.2.1. Likviditātes rādītāju analīze un izvērtējums 27 2.2.2. Aktīvu aprites rādītāju analīze uzņēmumā 28 2.2.3. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības nozīme rentabilitātes

kontekstā 29 2.3. Uzņēmumu vadības viedokļa un pārvaldības metožu

pielietošanas izpēte 31

3. APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBA UZŅĒMUMA RENTABILITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS KONTEKSTĀ 37

3.1. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības un rentabilitātes kopsakarību izvērtēšana 37

3.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības loma uzņēmuma rentabilitātes prognozēšanā 44

NOBEIGUMS 51 Galvenie secinājumi 51 Problēmas un priekšlikumi to risināšanai 55

5

CONTENT

INTRODUCTION 58

1. THEORETICAL ASPECTS OF MANAGEMENT OF CURRENT ASSETS 65

1.1. Analysis and classification of the concept of current assets 65 1.1.1. Interpretation of the concept “assets” 65 1.1.2. Historical development of the concept “current assets” 65 1.1.3. Interpretation of the concept “current assets” 66 1.1.4. Classification of current assets 67 1.2. Peculiarities of management of current assets 67 1.2.1. Working capital concept, its meaning 67 1.2.2. Factors influencing current asset management 68 1.3. Methods of management of current assets 70

2. ANALYSIS AND EVALUATION OF CURRENT ASSET MANAGEMENT AT THE ENTERPRISE 73

2.1. Methods of current asset management analysis 73 2.2. Significance and analysis of characterising features of the

management of current assets 77 2.2.1. Analysis and evaluation of liquidity indicators 77 2.2.2. Analysis of indicators of assets turnover at the enterprise 78 2.2.3. Significance of the management of current assets in the

profitability context 79 2.3. Study of enterprise managers’ opinion and application of

management methods 81

3. MANAGEMENT OF CURRENT ASSETS IN THE CONTEXT OF INCREASING THE ENTERPRISE’S PROFITABILITY 87

3.1. Evaluation of the interconnection of the management of current assets and profitability 87

3.2. Role of the management of current assets in forecasting profitability of the enterprise 95

CONCLUSION 101

Main conclusions 105 Problems and suggestions for their solution

6

APROBĀCIJA

Publicētie zinātniskie raksti

1. Arbidāne I., Volkova J. (2012). Internal factors influencing management of current assets (which is online peer reviewed international journal). (ISAP datu bāze). Pieejams: http://gisap.eu/ru/node/14407

2. Arbidāne I., Zelgalve E. (2012). Current assets structure and exploration of business in Latvia, European Integration Studies, Research papers No 6, 2012, 185.-192.lpp. ISSN 1822-8402. (Datu bāze: EBSCO) Pieejams: http://www.ecoman.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/1518

3. Arbidāne I., Ignatjeva S. (2012) The Relationship between Working Capital Management and Profitability: a Latvian Case. Research papers “Global Review of Accounting and Finance” (which is a both print and online peer reviewed international journal and is indexed by Cabell’s Directory of USA). (SSRN datu bāze) Social Science Research Network. Italy (Roma). Pieejams: http://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2128447

4. Arbidāne I. (2012). Apgrozāmo līdzekļu jēdziena interpretācija zinātniskajā un nozares literatūrā, Latgales tautsaimniecības pētījumi Sociālo zinātņu žurnāls Nr.1(4), Rēzekne, 9.-25.lpp. ISSN 1691-5828. (Datu bāze: Index Copernicus)

5. Arbidāne I. (2011). Possibilities of Asset ratio management using system approach, Management theory and studies for rural business and infrastructure development, Research papers 2(26), 7.-13.lpp, ISSN 1822-6760. Business Source Complete, (Datu bāze: EBSCO) Pieejams: http://web.ebscohost.com/ehost/detail?vid=6&hid=18&sid=afe87197-a62d-4caf-913d-0764fca5e6b7%40sessionmgr10&bdata=JnNpdGU9ZWhvc3 QtbGl2ZQ%3d%3d#db=e5h&AN=60014202

6. Arbidāne I., Silineviča, I.Mietule (2010). Uzņēmējdarbības attīstības iespējas ekonomikas recesijas apstākļos Latgales reģionā, Latgales tautsaimniecības pētījumi Sociālo zinātņu žurnāls Nr.1(2), Rēzekne, 324.-336.lpp. ISSN 1691-5828. (Datu bāze: Index Copernicus)

7. Arbidāne I.(2009). Improvement of Assets Optimisation in Business. Utenos Kolegija International Scientific - Practical Conference ,,Aspects of Sustainable Development: Theory and Prctice”, Insights, Nr. 1(2), Utenos kolegija, 147.-159.lpp. ISSN 2029-1639.

8. Arbidāne I. (2008). Структура активов на предприятиях Латгальского региона в Латвии. N.Kopernika 4. starptautiskā konference ,,Ekonomisko problēmu risinājumi Baltijas reģionā Eiropas integrācijas kontekstā”.Torun, Studio KROPKA dtp, 491.–500.lpp. ISBN 978-83-7285-438-4.

9. Arbidāne I. (2007). Aktīvu struktūras un rādītāju analīze pa uzņēmējdarbības veidiem Latvijas MVU sektorā, RA raksti 6.sējums, Rēzekne, 6.-16.lpp. ISBN 978-9984-779-44-7.

10. Arbidāne I. (2007). Активы и их роль в предпринемательскои деятельности Латвии”, инновационное развитие экономики России, сборник научных трудов, Псков Издательство ППИ 2007, 17.-25.lpp. ISBN 978-5-91116-034-8

11. Arbidāne I. (2005). Assets and their role in the activity of business. Universytet Mikolaja Kopernika w Toruniu, Wloclawskie Towarzystwo Naukowe. Regiony

7

Europy Srodkowej I wschodniej wobec globalizacji I integracji miedzynarodowej, Wloclawek (recenzēts) 8.-18.lpp.

12. Arbidāne I. (2000). Uzņēmuma aktīvu plānošana – problēmas, risinājumi. Banku Augstskola, Starptautiskās konferences rakstu krājums Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēmas, 8.-15.lpp. ISBN-9984-606-76-7.

13. Arbidāne I. (2000). Līdzekļu un saistību harmonizācija uzņēmējdarbībā: iespējas un problēmas, RA starptautiskās zinātniskās konferences materiālu krājums, Rēzekne, 11.-15.lpp. ISBN 9984-585-81-6.

14. Arbidāne I. (1999). Proportion of Long-Term Assets and Current in Industrial Production Enterprises of Rezekne Distric, Latvia. Viļņas Universitāte Kauņas Humanitārā fakultāte Regional Economics and development international conference materials 9.-11.lpp.

15. Arbidāne I. (1999). Ilglietošanas un apgrozāmo aktīvu proporcija tirdzniecības uzņēmumos, RA starptautiskās konferences materiālu krājums, Rēzekne, 5.-7.lpp.

16. Arbidāne I. (1999). Ilglietošanas un apgrozāmo aktīvu proporcijas atkarība no uzņēmējdarbības nozares, TMC zinātniskās konferences materiāli, Rīga, 17.- 22.lpp.

Informācija par pētījumu rezultātu prezentāciju starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 1. XXXIV International Scientific Conference „Solution of a social requirements and

objective reality issues in economical and juridical sciences”. London (United Kingdom), October 11-16, 2012.

2. International Scientific Conference ,,European Business Research Conferenc” World Business Institute, Room, August 27-28, 2012.

3. 10th International Scientific Conference „Political and Economica challanges Stimulating Strategy Choices Toward Europe of Knowledge”. Kauna (Lithuania). April 20, 2012.

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Tautsaimniecības attīstība problēmas un risinājumi”, Rēzekne (Latvija), 2012.gada 19.aprīlis.

5. International Scientific Conference „Management theory and studies for rural business and infrastructure development”. Klaipeda (Lithuania), April 8-9, 2011.

6. Starptautiskā zinātniskā konference „Tautsaimniecības attīstība problēmas un risinājumi”, Rēzekne (Latvija), 2010.gada 15.aprīlis.

7. International Scientific-Practical Conference „Aspects of sustainable Development: Theory and Practice”. Utena (Lithuania). April 28, 2009.

8. IV Miedzynarodowe Seminarium „Rozwoj Europy Battyckiej”: Problemy wspolpracy gospodarczejw regione Baltyckim w kontekscie integracji Europejskiej. Torun (Poland), 2008.

9. Starptautiskā konference „Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēmas”, Rīga (Latvija), 2000.gada 27.oktobris.

10. Starptautiskā zinātniskā konference „Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību”, Rēzekne (Latvija), 2000. gada 2.-3. marts.

11. Starptautiskā zinātniskā konference „Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un kvalitāte”, Rīga (Latvija), 1999.gada 24.marts.

8

IEVADS

Ekonomisko subjekta ilgtspējīga attīstība vispārējā ekonomiskajā telpā lielā mērā ir atkarīga no spējas realizēt to rīcībā esošo finanšu resursu efektīvu pārvaldību, kas, balstoties uz ekonomikas un vadības teoriju zinātniskām atziņām, fokusējas trīs pamatvirzienos: kapitālieguldījumi, kapitāla struktūra un apgrozāmā kapitāla pārvaldība. Finanšu resursu ieguldījumi pamatlīdzekļos ir nākotnes kapitāla vērtības radīšana ilgtermiņā, kas ir saistoša uzņēmuma akcionāriem, vadībai un potenciālajiem investoriem, savukārt apgrozāmo aktīvu pārvaldība, kas ir vērsta uz uzņēmuma maksātspējas nodrošināšanu visā tā darbības ciklā, ir būtiska no uzņēmuma ienesīguma un spējas patstāvīgi segt savas saistības, kas ir priekšnoteikums vispārējai uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai. Efektīva esošo finanšu resursu pārvaldība un nākotnes plūsmu plānošana ir ikviena uzņēmuma vadības uzdevums, kas sekmē optimālu finanšu resursu pārvaldību un ilgtermiņa mērķu (peļņa, uzņēmuma vērtība) sasniegšanu.

Ekonomiskā kategorija - apgrozāmie aktīvi - zinātniskajos un praktiskajos pētījumos tiek interpretēta uzņēmumu finanšu pārvaldības ietvaros. Autoresprāt, apgrozāmo aktīvu funkcijas uzņēmējdarbībā un to nozīme tautsaimniecības ekonomiskajā izaugsmē ir ne mazāk būtiski.

Makrolīmenī apgrozāmie aktīvi ir ekonomiskās izaugsmes elementi, kuru noteikta apjoma kvantitāte un kvalitāte var sekmēt kopējā pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas noteiktā ģeogrāfiskajā teritorijā.

No uzņēmējdarbības viedokļa apgrozāmie aktīvi ir būtisks uzņēmuma attīstības un uzņēmuma vērtības radīšanas priekšnosacījums. No 2000.gada līdz 2010.gadam apgrozāmo aktīvu īpatsvars uzņēmumu kopējos aktīvos veidoja 45.6% - 36.7%.

Uzņēmējdarbības sektora un ekonomiskās attīstības mijiedarbība bija pamats zinātniskām un politiskām diskusijām Latvijā pēdējos piecos gados, kas aktualizējās 2008.gadā, kad Latvijas ekonomika, nonākot recesijas periodā, zaudēja 25% no IKP, uzrādot sliktākos rezultātus ES. Mūsdienu ekonomiskajā vidē uzņēmuma ilgtspējīga attīstība ir atkarīga no spējas realizēt efektīvu finanšu pārvaldības funkciju.

Pētījuma aktualitāti nosaka tas, ka mūsdienu nepārtraukti pieaugošās konkurences apstākļos apgrozāmo aktīvu pārvaldība ir kļuvusi par nozīmīgu uzņēmuma vadības funkciju, kas ietekmē saimnieciskās darbības rezultātu. Liels skaits apgrozāmo aktīvu elementu to materiālajā un finansiālajā sastāvā prasa vadības individuālu un dinamisku pieeju lēmumu pieņemšanas procesā. Ievērojamais finanšu resursu apjoms, kurus investē apgrozāmajos aktīvos, to veidu un apakšveidu daudzveidība, noteicošā loma kapitāla apgrozījuma paātrināšanā un patstāvīgas maksātspējas nodrošināšanā nosaka vadības uzdevumu sarežģītības pakāpi, kas saistīti ar apgrozāmo aktīvu pārvaldību. Uzņēmuma apgrozāmo aktīvu pārvaldības svarīgas sastāvdaļas ir apgrozāmo aktīvu analīze, uzņēmuma apgrozāmo aktīvu elementu apjoma un likviditātes nodrošināšana, kā arī saimnieciskās darbības rentabilitātes paaugstināšana. Nozīmīgas izmaiņas makroekonomikā rada nepieciešamību uzņēmuma vadībai pieņemt operatīvus lēmumus apgrozāmo aktīvu pārvaldībā, lai īstenotu uzņēmēju galveno mērķi – gūt peļņu.

Autores veiktās zinātniskās literatūras un citu avotu analīzes rezultātā var secināt, ka apgrozāmie aktīvi kā pētījuma objekts ārzemju autoru darbos un pētījumos laika

9

gaitā savu aktualitāti nav zaudējuši. Ārvalstu zinātnieku svarīgs uzdevums mūsdienās ir sniegt uzņēmējiem ieteikumus, kā nodrošināt līdzsvaru starp apgrozāmo aktīvu pārvaldību un uzņēmuma darbības rezultātiem. Latvijā zinātniskajos pētījumos apgrozāmie aktīvi un to pārvaldība uzņēmumos nav guvusi atsaucību. Nepilnīga teorētiskā un metodoloģiskā šī jautājuma apzināšana rada nepieciešamību izvērtēt apgrozāmo aktīvu pārvaldības teorētiskos un praktiskos aspektus, kā arī izveidot iespējamos pārvaldības modeļus ar mērķi nodrošināt uzņēmuma rentabilitātes rādītājus - kas arī nosaka tēmas aktualitāti.

Tēmas izpētes stāvoklis Autore veido zinātnisko diskusiju, izmantojot plašu literatūras avotu klāstu.

Autore ir apkopojusi Latvijas, Krievijas, Amerikas un citu ārvalstu zinātnieku ieguldījumu tēmas izpētē.

Apgrozāmo aktīvu kategoriju, tās vēsturisko attīstību un nozīmi ir pētījuši D.Aleksanders, A.Britons, A.Jorisens (Alexander D., Britton A., Jorissen A., 2009), A.Belkaouni (Belkaouni A., 2000), D.E.Kieso, J.J.Veigandts, T.D.Varfields (Kieso D.E., Weigandt J.J., Warfiedld T.D., 2007), M.Grīners (Greener M., 1987), A.Kovaļeva, M.Lapusta, L.Skamai (Ковалев А., Лфпуста М., Скамай Л., 2001), R.Kohs (Кох Р., 1999), A.Arhipovs (Архипов А.И., 2010), L.Pačoli (Пачоли Л., 1494), I.Millere 2011), I.Usatovs (Усатов И., 1961), M.Vitebskis (Витебский М.Н., 1962), V.Geraščenko (Геращенко B.C., 1962), A.Birmans (Бирман A.M., 1956), N.Šumovs (Шумов Н.С., 1968), I.Blanks (Бланк И.А, 2002), J.L.Gitmans un C.T.Maksvels (Gitman J.L., C.T.Maxwell, 1985), B.M.Satišs (Satish B.M., 2002), P.Samuelsons, V.Nordhauss (Samuelson P.A., Nordhaus W.D., 1989), A.Damodarans (Дамодаран А., 2004), G.Šilings (Schilling G., 1996), Jadevs, Rakešs, V.Kamats, P.Mandžrekars (Yadav, Rakesh, Kamath V., Manjrekar P., 2009) un citi.

Apgrozāmos aktīvus ietekmē uzņēmuma ārējā un iekšējā vide. Ietekmējošos faktorus ir pētījuši Gitmans L.J. (1997), Brighams E.F., Gapenskis L.C. (1994, 1999), Asch D., Kaye G.R., (1989). Nawrocki D., (1997); Begg D., Fischer S., Dornbusch R., (1994), Beardshaw J., Ross A. (1993), Asch D., Kaye G.R., (1989), Richards V.D., Laughlin E.J., (1980), D. Asčs un G.R. Kaje (Asch D., Kaye G.R., (1989), V.D.Ričards un E.J.Lauflins (Richards V.D., Laughlin E.J., (1980), J.Berdšavs un A.Ross (Beardshaw J., Ross A., (1993), J.C VanHorns, R. Nikols, K. Vraits (Van Horne J.C., Nicol R., Wright K., (1985), M.J.Peels, N.Vilsons (Peel M.J., Wilson N. (1996), F.C.Sčer (Scherr F.C. (1989), T.Afzaun, M.S.Nazirs (Afza T., Nazir M.S., (2007), J.Garsia-Teruel un P.Martinezs-Solono (Garcia-Teruel P.J., Martinez-Solano P., (2007) un citi pētnieki.

Apgrozāmo aktīvu apritei un finansēšanas politikai savos pētījumos uzmanību ir veltījuši Needles B.E., Powers M., Crosson S.V., (2002), Kolb B.A., (1988), H-H.Šins un L. Soenens (Shin H-H., Soenen L., (1998), Lamberg S., Valming S., (2009), R.Breili, S.Maiers (Брсйли Р., Майерс С., (2006), M.Delofs (Deloof M. (2003), C.Hovortsun P.Vestheds (Howorth C., Westhead P., (2003), T.Afzaun M.S.Nazirs (Afza T., Nazir M. S., (2007), E.F.Braihems, L.C.Gapenski (Brigham E.F., Gapenski L.C., (1994, 1999), J.L.Gitmans (Gitman L.J., (1997), A.Harriss (Harris A., (2005), C.Halls (Hall C., (2002), J.C.Van Horns, J.M.Vačovics (Van Horne J.C., Wachowicz J.M., (2004), D. Santoro (Santoro D., (2008) un citi.

10

Apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodikas un analīzes pētījumiem ekonomikas nozares pētījumos ir veltīta liela uzmanība. Šo problēmu izpētei ir pievērsušies S.P. Paulo (Paulo, S.P. (1992), H.J.Biermans, S.Smids (Bierman H. Jnr., Smidt S. (1988), E.F.Braihema, L.C.Gapenski (Brigham E.F., Gapenski L.C.,1993), B.J.Koopers, P.Lengs, C.Metjuzs, P.Karlsons, R.Metjuzs (Cooper B.J., Leung P., Matthews C., Carlson P., (1998), L.J.Gitmans (Gitman L.J. 1997), C.Četams (Cheatham C. (1989), T.Afzaun M.S.Nazirs (Afza T., Nazir M. S., 2007), R.Cecilia, N. Di Vito, (2000). G.Filbeks, T.M.Krugers (Filbeck G., Krueger T.M., 2005), G.I.Vaits, A.C.Sondi, D.Frieds (White G.I, Sondhi A.C., Fried D., (1994), J.Madura, E.T.Veits (Madura J., Veit E.T., (1988), P.C.Scanlons (Scanlon P.C., (1995), T.S.Maness (Maness T.S., (1994), J.D.Moss, B.Stains (Moss J.D., Stine B., 1993), J.Madura, E.T.Veits (Madura J., Veit E.T., (1988), J.G.Kallbergs, K.L.Parkinsons (Kallberg J.G., Parkinson K.L., (1984), V.D.Ričards un E.J.Lauflins (Richards V.D., Laughlin E.J., (1980), F.C.Sčer (Scherr F.C. (1989), Borgia D.J., Swaleheen M., Jones T.L, Shelton Weeks H. (2010), Hinderer K., Waldman K.H., (2001), D.R.Mideltons (Myddelton D.R, (2000), G.I.Vaits, A.C.Sondi, D.Frieds (White G.I, Sondhi A.C., Fried D., 1994), M. Zaine (Zain M., (2008), G.Tačapilli (Thachappilly G., 2009), Khan Hijazi un Kamal (2006), M.Delofs (Deloof M. (2003), A. Rahemans, M. Nasrs (Raheman A., Nasr M., 2007), G.V.Nevtons (Newton G.W., 2003), P.Dreiks (Drake P. (2010), G.Amardžits (Amarjit G., 2010), D.Vatsons, A.Heds (Watson D., Head A., 2007), P.Rassels (Russle P., 2004) un citi.

Iepriekš minēto autoru pētījumi atspoguļo vispārējas teorētiskās nostādnes, kā arī to pielietošanas iespējas dažādos kontekstos. Jautājumi, kas skar apgrozāmo aktīvu pārvaldību Latvijas uzņēmumos, kā arī to pārvaldības pielietošanas iespējas uzņēmumu darbības rezultātu prognozēšanai, Latvijā nav pētīti. Izmantojot savas teorētiskās zināšanas un balstoties uz ilggadēju praktiskā darba pieredzi dažādu nozaru uzņēmumu grāmatvedības un finanšu vadības jomā, promocijas darba autore sniedz savu ieguldījumu apgrozāmo aktīvu teorētisko un praktisko aspektu izpētē Latvijas uzņēmumos, lai novērtētu apgrozāmo aktīvu nozīmi uzņēmumos un sniegtu priekšlikumus uzņēmumu vadībai, kā var izmantot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību, lai prognozētu uzņēmuma darbības rentabilitāti.

Promocijas darba struktūru veido teorētiskā un praktiskā daļa, kas apkopota trīs darba nodaļās. Pētījuma teorētiskajā daļā ir aktualizēta zinātniskā diskusija par pētāmo objektu, kā ekonomisko kategoriju zinātniskajos pētījumos. Šajā daļā ir apkopotas zinātniskās atziņas par apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošajiem faktoriem, apgrozāmo aktīvu un to elementu pārvaldības un analīzes metodēm. Promocijas darba praktiskajā daļā ir veikta statistisko rādītāju kvantitatīvā analīze un šo datu kvalitatīvais izvērtējums Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Izmantojot Latvijas uzņēmumu vadības aptaujas rezultātus, ir definēti faktori, kas ietekmē apgrozāmo aktīvu efektīvu pārvaldību Latvijas uzņēmumos. Izmantojot SPSS programmu, veikta uzņēmumu apgrozāmo aktīvu pārvaldības un darbības rādītāju korelācijas analīze nozaru griezumā, kā arī veikta apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības modelēšana uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanas kontekstā.

Pētījuma objekts – apgrozāmie aktīvi.

Pētījuma priekšmets – apgrozāmo aktīvu pārvaldības izvērtēšana un izmantošanas iespējas Latvijas uzņēmumos.

11

Hipotēze – uzņēmuma vadība var prognozēt un ietekmēt saimnieciskās darbības rentabilitāti, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību.

Hipotēzes pierādīšanai ir izvirzīts promocijas darba mērķis: balstoties uz apgrozāmo aktīvu un to pārvaldības teorētisko un empīrisko pētījumu rezultātiem, izstrādāt priekšlikumus apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības izmantošanai uzņēmumu rentabilitātes rādītāju prognozēšanai.

Promocijas darba uzdevumi: 1) izpētīt un aktualizēt diskusiju par jēdzienu ,,apgrozāmie aktīvi” un

,,apgrozāmais kapitāls” terminoloģiju un ekonomisko būtību; 2) izvērtēt apgrozāmo aktīvu un apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības

teorētiskās nostādnes; 3) izpētīt un analizēt apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošos faktorus un

raksturojošos rādītājus, kā arī to izmantošanas iespējas uzņēmuma darbības rezultātu prognozēšanā;

4) izpētīt apgrozāmo aktīvu pārvaldības metožu pielietošanas likumsakarības Latvijas uzņēmumos;

5) pielietojot apgrozāmo aktīvu analīzes metodes, empīriski izpētīt uzņēmumu apgrozāmo aktīvu pārvaldības un darbības rādītāju likumsakarības Latvijas uzņēmumos;

6) izstrādāt priekšlikumus uzņēmumu darbības rentabilitātes prognozēšanai, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības rādītājus.

Izmantotās metodes un materiāli Darba pirmā un otrā uzdevuma izpildei izmantotas teorētisko un empīrisko avotu

izpētes monogrāfiskā un analītiskā metode, loģiskās analīzes un sintēzes metodes. Trešā un ceturtā uzdevuma veikšanai izmantotas abstrakti loģiskā, aprēķinu

konstruktīvā, informācijas statistiskās analīzes metodes, t.sk. grupēšana, salīdzināšana, sintēze, grafiskās attēlošanas metodes. Lai noskaidrotu apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošos faktorus un pārvaldības metožu pielietošanas likumsakarības Latvijas uzņēmumos, tika izmantota ekspertu aptaujas metode, aprakstošās statistikas, korelācijas analīzes metodes, faktoru analīzes metode, izmantojot Kaiser – Meyer – Olkin un Bartleta testu, un apkopošanas metode.

Piektā un sestā uzdevuma izpildei izmantota monogrāfiskā, loģiskās analīzes, aprakstošās statistikas, mainīgo grupēšanas, vidējo standartizēto analīzes metode, izmantojot Kruskal Wallis testu, Pīrsona korelācijas analīzes metode un daudzfaktoru regresijas analīzes metode, izmantojot Fiksētā efekta modeli un Fisher F testu.

Veicot aptaujas datu un gada pārskatu datu matemātisko apstrādi, izmantota Microsoft Excel un Statistical Package for Social Sciences (SPSS) Statistics 19 programma.

Nozīmīgu pētījuma bāzi veido Latvijas un ārzemju zinātnieku un ekonomistu darbi un pētījumu materiāli par apgrozāmo aktīvu pārvaldības teorētiskajiem un metodoloģiskajiem aspektiem, Latvijas un ES institūciju reglamentējošie tiesību dokumenti, kas saistīti ar apgrozāmo aktīvu atzīšanas un novērtēšanas kritērijiem. Promocijas darbā ir izmantota Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Centrālo statistikas pārvalžu oficiālie komercsabiedrību statistikas dati, Lursoft datu bāze, Latvijas uzņēmumu gada pārskatu dati.

12

Pētījuma veikšanas periods. Par pētījuma periodu ir izvēlēts laika posms no 1995.gada (kad ir pieejami statistikas dati par uzņēmējdarbības rādītājiem Latvijā) līdz 2010.gadam.

Darba struktūru un saturu nosaka pētījuma mērķis un uzdevumi. Promocijas darbs sastāv no ievada, trim pamatdaļām, nobeiguma, bibliogrāfiskā satura un pielikumiem.

Pirmajā darba daļā tiek analizēta apgrozāmo aktīvu jēdziena vēsturiskā attīstība un tā interpretācija ekonomikas zinātnes un nozares literatūrā, kā arī tiek analizēta apgrozāmā kapitāla nozīme uzņēmumā. Pirmajā daļā tiek izvērtēti un definēti apgrozāmos aktīvus ietekmējošie faktori un to struktūras pārvaldības metodes.

Otrajā darba daļā tiek izpētīta apgrozāmo aktīvu pārvaldības analīzes metodika, veikta apgrozāmo aktīvu pārvaldības analīze un izvērtēšana Latvijas un Baltijas valstu komercsabiedrībās, kā arī veikta uzņēmumu vadības viedokļa par apgrozāmo aktīvu pārvaldību uzņēmumā izpēte.

Trešajā darba daļā tiek pētītas apgrozāmo aktīvu pārvaldības un darbības rādītāju likumsakarības un apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības iespējas uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanas kontekstā.

Darba nobeigumā autore sniedz kopējos secinājumus, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem. Pētījuma rezultātā ir izstrādāti regresijas vienādojumi ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozaru uzņēmumiem rentabilitātes rādītāju prognozēšanai, izmantojot apgrozāmo aktīvu pārvaldības rādītājus.

Promocijas darba novitātes: aktualizēta ,,apgrozāmo aktīvu” jēdziena vēsturiskā interpretācija un

precizēta jēdzienu ,,aktīvs” un ,,apgrozāmie aktīvi” definīcija; novērtēta uzņēmumos pielietoto apgrozāmo aktīvu pārvaldības un analīzes

metožu izmantošana; apkopoti un salīdzināti ārzemju zinātnieku citās valstīs veiktie pētījumi par

apgrozāmo aktīvu pārvaldības un rentabilitātes kopsakarībām un tendencēm;

noteikti apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošās faktori un to savstarpējā saistība, definēts nozīmīgāko faktoru kopums;

izvērtēts uzņēmumu vadības viedoklis par apgrozāmo aktīvu pārvaldības īstenošanas aspektiem uzņēmumos un to kopsakarībām nozaru griezumā;

pirmo reizi Latvijā identificētas apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošo rādītāju un uzņēmuma darbības rādītāju kopsakarības;

izveidoti uzņēmuma rentabilitātes prognozēšanas modeļi ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozaru uzņēmumiem, izmantojot apgrozāmo aktīvu pārvaldības elementus.

Zinātniskā nozīme Ar promocijas darbā ietverto pētījumu rezultātiem ir ievērojami papildināta un

attīstīta apgrozāmo aktīvu pārvaldības teorētiskā bāze – padziļināti pētīta un analizēta jēdziena ,,apgrozāmie aktīvi” un ,,apgrozāmais kapitāls” vēsturiskā un jēdzieniskā interpretācija. Noteikti un sagrupēti apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošie faktori. Analizētas un apkopotas apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības un analīzes metodes. Izmantojot kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu metodes, apzināts Latvijas uzņēmēju

13

vērtējums par apgrozāmo aktīvu pārvaldības aspektiem un iespējām uzņēmumos. Balstoties uz Latvijas uzņēmumu gada pārskatu datiem, papildināti ārvalstu zinātnieku veiktie pētījumi dažādās valstīs par apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošo rādītāju un uzņēmuma darbības rentabilitātes kopsakarībām.

Praktiskā nozīme, pētījumu rezultātu aprobācija Promocijas darba rezultāti sniegs ieguldījumu ražošanas, tirdzniecības un

pakalpojumu nozares uzņēmumu apgrozāmo aktīvu pārvaldības īstenošanai saimnieciskās darbības rezultātu prognozēšanas kontekstā.

Promocijas darba rezultātus var izmantot kā inovatīvu materiālu plašam interesentu lokam. Tos var pielietot ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozares uzņēmumu vadītāji, lai prognozētu uzņēmuma rentabilitātes rādītājus, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību. Darba rezultāti var veicināt zinātnisko pētījumu pārnesi uz uzņēmumiem. Tie rada pilnīgāku izpratni par makroekonomisko procesu ietekmi uz Latvijas uzņēmumos īstenoto apgrozāmo aktīvu pārvaldību, kā arī ļauj prognozēt makroekonomisko faktoru ietekmi uz apgrozāmo aktīvu pārvaldību nākotnē.

Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti turpmākajos zinātniskajos pētījumos par apgrozāmo aktīvu pārvaldības uzlabošanas iespējām uzņēmumos.

Promocijas darbam ir teorētiska un praktiska nozīme, to var izmantot studenti studiju un pētniecības procesā, augstākā un vidējā līmeņa vadītāji uzņēmuma vadības procesā, kā arī citi interesenti.

Ar pētījuma rezultātiem ir iepazīstināts plašs interesentu loks studiju procesā, lasot lekcijas un vadot seminārus Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentiem, kā arī citiem zinātniekiem un uzņēmējiem zinātniskajās konferencēs un semināros.

Ar empīriskā pētījuma rezultātiem ir iepazīstināti trīs dažādu nozaru uzņēmumu vadītāji. Bruto darbības rentabilitātes prognozēšanas modeļi, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību, ir aprobēti SIA ,,Latgales stabu konstrukcijas” (ražošanas nozare), SIA ,,Lāde D” (tirdzniecības nozare) un SIA ,,Alejas investīcijas” (pakalpojumu nozare) uzņēmumos. Pēc izstrādāto modeļu aprobācijas ir saņemtas pozitīvas atsauksmes no minēto uzņēmumu vadītājiem. Atsauksmēs paustās atziņas liecina par to, ka izstrādātie prognozēšanas modeļi ir praktiski pielietojami un ļauj pietiekami ticami prognozēt un sasniegt vēlamo bruto darbības rentabilitāti, izmantojot atsevišķu apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību.

Autore promocijas darba izstrādes gaitā ir piedalījusies divos IZM pētnieciskajos grantos:

01.03.2006. - 31.12.2006. – IZM zinātniski pētnieciskais grants ,,Mazo un vidējo tirdzniecības uzņēmumu ilgtermiņa un apgrozāmo aktīvu proporcijas izpēte”, apakštēma: ,,Apgrozāmo aktīvu izpēte tirdzniecības nozarē”;

01.03.2008. - 31.12.2008. – IZM Pētniecisko projektu grants: ,,Latgales plānošanas reģiona attīstības iespēju izpēte”, apakštēma: ,,Ilglietošanas un apgrozāmo aktīvu organizācijas izpēte uzņēmējdarbībā”.

Pētījuma rezultāti prezentēti konferencēs un publicēti starptautisko konferenču rakstu krājumos.

14

Promocijas darba aprobācija ir veikta 16 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, darba rezultāti ir publicēti 7 vispāratzītos recenzējamos izdevumos un 9 starptautisko zinātnisko konferenču materiālos.

Aizstāvamās tēzes: 1. Latvijā ,,apgrozāmo līdzekļu” jēdziena lietošana un interpretācija

ekonomikas nozares literatūrā, Latvijas tiesību aktos un starptautiskā kontekstā nav terminoloģiski vienota.

2. Uzņēmuma apgrozāmo aktīvu pārvaldība ir daļēji atkarīga no uzņēmuma vadības spējas īstenot apgrozāmo aktīvu pārvaldības politiku.

3. Latvijas uzņēmumu vadība kopumā izprot apgrozāmo aktīvu pārvaldības nozīmi uzņēmuma darbības rādītāju kontekstā, bet uzņēmumos praktiski tā ne vienmēr tiek pielietota.

4. Uzņēmuma vadība var prognozēt uzņēmuma darbības rentabilitāti, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības metodes.

15

1. APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBAS TEORĒTISKIE ASPEKTI

Daļā ir 46 lappuses, 9 tabulas, 10 attēli. Šajā promocijas darba nodaļā ir analizēta jēdzienu ,,apgrozāmie aktīvi” un

,,apgrozāmais kapitāls” vēsturiskā attīstība Latvijā. Nodaļā ir aktualizēta diskusija par jēdzienu pielietojumu un terminoloģijas izmantošanu. Teorētisko un empīrisko avotu izpētes rezultātā autore izskaidro jēdziena ,,apgrozāmie aktīvi” lietošanas pamatojumu un sniedz tā definīciju. Balstoties uz ārvalstu zinātnieku pētījumiem, ir analizēta apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošo faktoru nozīme, sakarības starp faktoriem. Analīzes rezultātā autore ir definējusi ārējos un iekšējos apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošos faktorus. Izvērtējot apgrozāmo aktīvu un apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības teorētiskās nostādnes, ir apkopotas apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības metodes, kuru pielietojums ietekmē apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošos rādītājus. 1.1. Apgrozāmo aktīvu jēdziena analīze un klasifikācija 1.1.1. Jēdziena „aktīvs” interpretācija

Pētījumi par uzņēmuma aktīviem un to pārvaldību ekonomikā saglabā savu aktualitāti arī mūsdienās. Aktīvu kopējais daudzums Latvijas komercsabiedrībās laika periodā no 2005.gada līdz 2010.gadam ir palielinājies par 201%, attiecīgi no 17324.1 tūkst. LVL līdz 34878.9 tūkst. LVL. Palielinoties komercsabiedrību aktīvu vērtībai, aktualizējas nepieciešamība īstenot efektīvu uzņēmumu aktīvu pārvaldību

Lai izprastu apgrozāmo aktīvu būtību, autore ir veikusi jēdziena ,,aktīvi” izpēti. Aktīvu jēdzienu ir definējuši D.Aleksanders, A.Britons, A.Jorisens

(Alexander D., Britton A., Jorissen A., (2009)), A.Belkaouni (Belkaouni A., (2000)), D.E.Kieso, J.J.Veigandts, T.D.Varfields (Kieso D.E., Weigandt J.J., Warfiedld T.D., (2007)), M.Grīners (Greener M., (1987)), A.Kovaļeva, M.Lapusta M, L.Skamai (Ковалев А., Лaпуста М., Скамай Л., (2001)), R.Kohs (Кох Р., (1999)), A.Arhipovs (Архипов А.И., (2010)) un citi autori. Izvērtējot jēdziena ,,aktīvs” definīcijas, īpaši kas attiecas uz Latvijas likumdošanas aktos ietvertajām, autore secina, ka latviešu valodā pieejamajās definīcijās iztrūkst būtiska komponente attiecībā uz atzīšanas un kontroles kritērijiem. Latvijas tiesību aktos „Likums par grāmatvedību”, „Gada pārskatu likums” un saistošos MK noteikumos netiek ievērota vienota pieeja attiecībā uz sadaļu „Lietotie termini” no dažādiem viedokļiem. Lai sekmētu vienotu terminoloģisko izpratni un to pielietojumu, autore iesaka likumdevējiem papildināt „Gada pārskatu likuma” sadaļu „Likumā lietotie termini” ar jēdziena „aktīvs” promocijas darba ietvaros piedāvāto autores definīciju.

1.1.2. Jēdziena „apgrozāmie aktīvi” vēsturiskā attīstība

Līdzīgi kā aktīvu, tā arī apgrozāmo līdzekļu kopējam daudzumam Latvijas

komercsabiedrībās laika periodā no 2005.gada līdz 2010.gadam ir tendence palielināties. Pieņemot 2005.gadu par bāzes gadu (100%), 2010.gadā apgrozāmo aktīvu vērtība ir palielinājusies par 167%, attiecīgi no 7676 tūkst. LVL līdz 12808.9

16

tūkst. LVL. Lai arī ilgtermiņa ieguldījumu vērtības pieaugums pētāmajā laika periodā ir salīdzinoši lielāks, atbilstoši par 228.75%, tomēr tas nemazina apgrozāmo aktīvu nozīmi uzņēmējdarbībā.

Vērtējot jēdziena ,,apgrozāmie līdzekļi” terminoloģiskās pieejas attīstību Latvijā, autore secina, ka tā veidojusies dažādos ekonomiskās domas attīstības periodos. Var izdalīt trīs posmus:

brīvās Latvijas laika posms no 1918. – 1940.gadam; PSRS laika posms 1940. – 1991.gadam; atjaunotās Latvijas Republikas laika posms no 1991.gada līdz mūsdienām.

1.1.3. Jēdziena „apgrozāmie aktīvi” interpretācija

Kopš 1992.gada 14.oktobra „Gada pārskatu likums” nosaka gada pārskata struktūru, sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī skaidro likumā izmantoto terminoloģiju. ,,Gada pārskatu likums”, MK noteikumi Nr.808 ,,Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” u.c. saistošie likumdošanas akti nosaka, ka līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi ir apgrozāmie līdzekļi.

MK noteikumi Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” velta lielu uzmanību pamatlīdzekļu jēdziena un būtības skaidrojumiem, savukārt apgrozāmie līdzekļi netiek skaidroti vispār. Tas liek secināt, ka Latvijas tiesību aktos nav ievērota vienota konceptuāla pieeja būtiskām uzskaites vienībām, kā arī nav ievērota vienota metodoloģiskā pieeja likumdošanas aktu izstrādē.

1.SGS nosaka, ka apgrozāmie aktīvi ir aktīvi (piemēram, krājumi un pircēju un pasūtītāju parādi), ko pārdod, patērē vai realizē parastā darbības cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzēts realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma. Apgrozāmie aktīvi ir aktīvi, kurus tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam. 1.SGS sniedz apgrozāmo aktīvu jēdziena interpretāciju un atspoguļo atzīšanas kritērijus. Līdzīgi apgrozāmie aktīvi tika interpretēti arī 1.LGS, taču jāatzīmē, ka šeit likumdevēji lietoja jēdzienu „apgrozāmie līdzekļi” atšķirībā no SGS.

Pētījuma ietvaros autore ir apkopojusi atsevišķu autoru un dažādos avotos pieejamās jēdziena „apgrozāmie līdzekļi vai aktīvi” 26 definīcijas, kas atspoguļo to būtību un veidojošās komponentes. Izanalizējot definīcijas, autore konstatēja, ka lielākoties tās var iedalīt divās daļās, t.i., vienā, kur jēdziens tiek skaidrots no funkcionēšanas laika un aprites, savukārt otrajā jēdziena skaidrojums tiek veikts, skaidrojot apgrozāmo aktīvu sastāvdaļas. Vērtējot apgrozāmo aktīvu ekonomisko būtību, tika konstatēts, ka lielākā daļa autoru definīcijas balsta uz laika faktoru, neņemot vērā apgrozāmo aktīvu aprites ciklu, kas ne vienmēr ir viena gada robežās.

Pētījuma gaitā autore secina, ka Latvijā jēdzienu „apgrozāmie līdzekļi” turpina lietot kā tiešo tulkojumu no krievu valodas „oборотные средства”. Šāda jēdziena interpretācija pirms 1940.gada Latvijā netika lietota. Rietumeiropā un ASV tiek lietots un skaidrots jēdziens „apgrozāmie aktīvi” (no angļu valodas „current assets”). Autore uzskata, ka, ņemot vērā jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” vēsturiskos attīstības aspektus, kā arī mūsdienu tendences attiecībā uz ekonomikā lietojamajām kategorijām un jēdzienu interpretāciju, korekti būtu lietot jēdzienu „apgrozāmie aktīvi” jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” vietā. Šāda jēdziena lietošana nodrošinātu arī vienotu izpratni

17

attiecībā uz starptautisko praksi, kā arī finanšu un grāmatvedības jomā lietojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem.

Pētījuma rezultātā autore ir izstrādājusi un piedāvā „apgrozāmo aktīvu” definīciju: apgrozāmie aktīvi ir uzņēmuma rīcībā vai kontrolē esošie resursi: krājumi, līdzekļi norēķinos, nākamo periodu izdevumi, īstermiņa vērtspapīri un naudas līdzekļi vai to ekvivalenti, kas aprit no viena veida citā vienā uzņēmuma ražošanas un finanšu ciklā. 1.1.4. Apgrozāmo aktīvu klasifikācija

Pētot zinātnisko un ekonomikas nozares literatūru, var secināt, ka uzņēmuma

aktīvos iekļautā apgrozāmo aktīvu sastāvdaļa tiek klasificēta pēc dažādām pazīmēm, kas ir ārpus „Gada pārskatu likuma”. Katrā konkrētā gadījumā lietotājs var izvēlēties klasifikācijas veidu un lietot pēc nepieciešamības. Dažādi autori apgrozāmos aktīvus klasificē pēc dažādām pazīmēm, kas promocijas darbā ir apkopotas tabulā.

Latvijā visplašāk tiek lietota apgrozāmo aktīvu klasifikācija saskaņā ar „Gada pārskatu likumu”. Analizējot ,,Gada pārskatu likumā” noteikto apgrozāmo aktīvu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tiek veidota uzņēmumu bilances shēma, autore secina, ka atsevišķi apgrozāmo aktīvu veidi, piemēram, krājumi, debitori un īstermiņa vērtspapīri, tiek iedalīti apakšveidos, savukārt nauda sīkāk netiek klasificēta, kas neveido vienotu klasifikācijas sistēmu. 1.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības īpatnības 1.2.1. Apgrozāmā kapitāla jēdziens, tā nozīme

Vēsturiski apgrozāmā kapitāla ekonomiskās kategorijas interpretāciju veidoja

dažādas ekonomiskās skolas pārstāvošie pētnieki: A.Smits, D.Rikardo, K.Markss, A.Maršals, Dž.Klarks, L.Valrass, D.M.Keinss. Izvērtējot dažādu ekonomisko skolu ,,apgrozāmā kapitāla” kategorijas izpratni, var secināt, ka šis jēdziens tiek saistīts ar ražošanas ciklu un tajā patērētajām vērtībām. Saskaņā ar to kapitāla kustība notiek trīs veidos: naudas, ražošanas un preču. K.Markss atzīmēja, ka jebkurš līdzeklis kļūst par kapitālu tikai tajā brīdī, kad līdzeklis rada vērtības pieaugumu.

Ekonomikas nozares literatūrā vairāki pētnieki norāda uz to, ka nevar runāt par apgrozāmo aktīvu pārvaldību, to pilnīgi nošķirot no apgrozāmā kapitāla pārvaldības. Īpaši Rietumeiropas un ASV zinātnieku pētījumos jēdzieni „apgrozāmo aktīvu pārvaldība” un „apgrozāmā kapitāla pārvaldība” tiek lietoti paralēli vai pat kā sinonīms. Ārvalstu zinātniskajos pētījumos visbiežāk tiek lietots tikai „apgrozāmā kapitāla pārvaldības” (angļu valodā „Working Capital Management”) jēdziens. Lai pilnībā izprastu šī jēdziena būtību, autore analizē šī jēdziena skaidrojumu ekonomiskajā literatūrā. Apkopojot dažādu autoru interpretāciju, var secināt, ka attiecībā uz šo kategoriju nav vērojama vienota terminoloģiskā izpratne. Autore uzskata, ka apgrozāmā kapitāla definējums kā saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie naudas līdzekļi, vērtspapīri, debitoru parādi, krājumi nav terminoloģiski korekts, jo vairāk atbilst apgrozāmo aktīvu definīcijai. Līdzīgu secinājumu var izdarīt arī attiecībā uz definējumu, ka tas ir kapitāls, kas tiek pārvērsts naudas līdzekļos viena gada vai viena ražošanas cikla laikā.

18

1.2.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošie faktori

Literatūras izpētes gaitā autore secina, ka vairāki zinātnieki, veicot pētījumus par uzņēmuma apgrozāmo aktīvu pārvaldību, lielu uzmanību pievērš apgrozāmo aktīvu un to pārvaldību ietekmējošiem ārējiem un iekšējiem faktoriem. Šo faktoru atpazīšana un to ietekmes novērtējums ir būtisks apgrozāmo aktīvu pārvaldības problēmjautājums.

Veiktās analīzes rezultātā autore secina, ka ekonomiskie procesi pasaulē, kā arī valsts ekonomiskā izaugsme vai otrādi ietekmē uzņēmējdarbību raksturojošos rādītājus.

Uzņēmums pats nevar tieši ietekmēt ārējos faktorus, bet tie atstāj iespaidu uz apgrozāmajiem aktīviem un to pārvaldības iespējām. Apzinoties šos faktorus, uzņēmuma vadība var savlaicīgi paredzēt un mazināt ārējo risku ietekmi.

1.tabula

Apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošie ārējie faktori

FAKTORI RAKSTUROJUMS

Valsts ekonomiskā attīstība

Stabila ekonomiskā attīstība Ekonomiskā krīze Ekonomikas atveseļošanās Pirktspēja Demogrāfija Bezdarba līmenis ES līdzekļu pieejamība Uzņēmējdarbības valsts atbalsta pasākumi

Politiskie faktori Atbalstāmās nozares Politiskā stabilitāte Starpvalstu starptautisko attiecību attīstība

Zinātniski tehniskā attīstība

Zinātniski tehniskais progress Inovācijas

Monetārā politika Inflācijas līmenis Naudas piedāvājuma pieaugums Valūtas kursa svārstības Termiņnoguldījumu procentu likmes Kredītresursu pieejamība

Likumdošana Uzņēmējdarbību reglamentējošie tiesību akti Atsevišķu nozaru darbību reglamentējošie tiesību akti

Nodokļu sistēma Nodokļu aprēķināšanas metodika Nodokļu maksāšanas kārtība Nodokļu likmes Pārmaksāto nodokļu atmaksāšanas kārtība Nodokļu atlaides

Kultūras īpatnības Tradīcijas Pieprasījums pēc precēm vai pakalpojumiem

Avots: autores veidota

19

Iekšējo faktoru grupā var klasificēt līdz pat simtam dažādu faktoru, kas raksturīgi tikai konkrētam uzņēmumam. Šo faktoru ietekmes analīze var būtiski ietekmēt apgrozāmo aktīvu pārvaldību.

2.tabula

Apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošie iekšējie faktori

FAKTORI FAKTORA DARBĪBAS JOMAS

Darbības veids Nozare Apakšnozare

Stratēģiskie mērķi Uzņēmuma filozofija Uzņēmuma kultūra Pieredze Nākotnes ieceres Mērķu īstenošanas politika

Uzņēmējdarbības organizācija

Ražošanas cikla ilgums Uzņēmējdarbības attīstības fāze Sezonalitāte

Vadības organizācija Vadības sistēma Vadības komandas vienota mērķu izpratne Personāla vadība Personāla kvalifikācija Kvalitātes vadības sistēma

Tehnoloģiju ieviešana Informācijas tehnoloģijas pielietojums Jaunu tehnoloģiju apgūšana un ieviešana

Grāmatvedības uzskaites politika

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodes Krājumu novērtēšanas metode Krājumu uzskaites metode Debitoru parādu novērtēšanas un uzskaites metodika Informācijas detalizācijas pakāpe Līdzekļu un saistību inventarizācija Uzskaites disciplīna

Finanšu vadība Finansiālās attīstības koncepcija Finanšu plānošana Finanšu analīze Vadības ieinteresētība finanšu novērtēšanas procesā Investīciju lēmumi Finanšu vadības alternatīvu variantu (metožu)

pielietošanas izvērtēšana Izmaksu kontroles trūkums Debitoru maksājumu kontrole Kreditoru parādu apmaksas disciplīna Naudas plūsmas kontrole

20

2.tabulas turpinājums

Mārketings Pieprasījuma izpēte Sadarbības partneru izvēle Cenu politika Produkcijas (preču, pakalpojumu) sortiments Reklāma Noieta tirgi

Avots: autores veidota

1.3. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodes

Apkopojot zinātniskajos pētījumos paustās atziņas, autore secina, ka apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodika ir vienots komplekss, kura pamatā ir dažādu apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldība. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības nodrošināšanai ir formulēti astoņi secīgi posmi (pēc Brighama E.F., Gapenski L.C.). Ekonomikas nozares literatūrā piedāvātais apgrozāmo aktīvu pārvaldības process ir pietiekami sarežģīts. Autore tajā var izdala četrus galvenos posmus:

1) pagātnes notikumu analīze, kas tiek balstīta uz aprēķiniem un vēsturisko pieredzi;

2) apgrozāmo aktīvu finansēšanas politikas veidošana un īstenošana; 3) apgrozāmo aktīvu pārvaldība konkrētā vietā un laikā, veidojot un īstenojot

optimālas atsevišķu veidu pārvaldības politiku; 4) nākotnes apgrozāmo aktīvu plūsmu plānošana, struktūras veidošana,

uzņēmuma vērtības radīšana. Uzņēmuma apgrozāmo aktīvu struktūras pārvaldības politikas veidošanās ir

saistīta ar uzņēmuma operāciju cikla komponentēm.

1.att. Apgrozāmo aktīvu struktūras pārvaldības posmi

Avots: autores veidots

Literatūras izpētes gaitā autore secina, ka dažādi uzņēmuma vadības jomu vadītāji attiecībā uz apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldību pārstāv atšķirīgas intereses, tāpēc uzņēmuma vadībai ir svarīgi nodrošināt vienotu mērķu izpratni attiecībā uz apgrozāmo aktīvu nozīmi un pārvaldību uzņēmumā.

Apgrozāmo aktīvu pārvaldība

Finanšu aktīvu pārvaldība

Debitoru parādu  pārvaldība

Naudas līdzekļu pārvaldība

Krājumu pārvaldība

21

E.F.Braihems, L.C.Gapenski, M.C.Erhards (Brigham E.F., Gapenski L.C., Ehrhardt M.C., (1999)), F.C.Sčers (Scherr F.C. (1989)) u.c. savos pētījumos norāda, ka apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības metodes izvēlei jānodrošina optimāls apjoms un struktūra, lai nodrošinātu efektīvu darbību. Jebkuras izmaiņas struktūrā ir jāsaskaņo ar finansējuma iespējām. Uzņēmuma finanšu menedžerim ir jāsaprot, ka, pārvaldot apgrozāmos aktīvus, tiek pārvaldītas arī īstermiņa saistības.

Zinātniskajā literatūrā aizvien ir aktuāla diskusija par atsevišķu apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības metožu pielietošanas lietderību ar mērķi ietekmēt apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošos rādītājus.

3.tabula

Apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības metodes

Apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības metodes

Krājumu pārvaldības

metodes

Novērtēšanas metodes

FIFO; vidējā svērtā; tiešo cenu metode; zemākā tirgus cena

Daudzuma nodrošināšanas

metodes

Precīza krājumu prognozēšanas metode; veicināšanas shēma; budžetēšanas metode; ABC metode; ekonomisko pasūtījumu daudzuma metode; MRP (materiālu plānošanas metode); MRP II (ražošanas resursu plānošanas metode); tieši laikā jeb precīza laika metode

Organizācijas metodes

Noliktavu organizācijas metode; ārpakalpojums

Debitoru pārvaldības

metodes

Piesaistīšanas metodes

Kreditēšanas politika; atlaižu un bonusu politika

Iekasēšanas metodes

Faktorings; soda sankcijas; līguma nosacījumi

Naudas līdzekļu

pārvaldības metodes

Pārvaldības paņēmieni

Budžeta paņēmiens; Millera-Orra modelis; Baumola modelis; Stouna modelis; imitējošā modelēšana pēc Monte-Karlo metodes; naudas konversijas cikls

Vadības metodes

Naudas plūsmu sinhronizācija; ceļā esošās naudas izmantošana; naudas ieņēmumu paātrināšana; nomaksu kontrole; bankas rēķinu optimizācija

22

3.tabulas turpinājums

AA finansēšanas politika

Konstruktīvā; agresīvā; mērenā jeb tradicionālā; kompromisa

Avots: autores veidots apkopojums

Promocijas darba izstrādes gaitā autore var izdalīt apgrozāmo aktīvu pārvaldības divus posmus:

1) pārvaldība, kas vērsta uz atsevišķiem apgrozāmo aktīvu veidiem; 2) pārvaldība, kas vērsta uz darbības rezultātu. Abas minētās pieejas ir cieši saistītas, jo pārvaldības rezultātu vistiešākajā veidā

ietekmē atsevišķu apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldība kā komplekss pasākums, kas veido secīgu apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodikas posmus.

23

2. APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBAS ANALĪZE UN IZVĒRTĒŠANA UZŅĒMUMĀ

Daļā ir 39 lappuses, 15 tabulas, 15 attēli Promocijas darbā šī nodaļa ir veltīta apgrozāmo aktīvu pārvaldības analīzes

metodikas izvērtējumam un pielietošanai uzņēmuma darbības rezultātu prognozēšanas kontekstā. Izmantojot informācijas statistiskās analīzes metodes, t.sk. grupēšanu, salīdzināšanu, sintēzi, grafiskās attēlošanas metodes, ir veikta apgrozāmo aktīvu un to raksturojošo rādītāju analīze Latvijas un Baltijas komercsabiedrībās, izvērtējot rādītāju un valsts ekonomiskās attīstības tendenču kopsakarības. Izmantojot ekspertu, korelācijas analīzes, faktoru analīzes metodes un Kaiser – Meyer – Olkin un Bartletta testu, ir izvērtētas apgrozāmo aktīvu pārvaldības tendences un to ietekme uz darbības rezultātiem Latvijas uzņēmumos. Faktoranalīzes rezultātā ir noteiktas galvenās faktoru grupas, kas ietekmē apgrozāmo aktīvu pārvaldības rezultātus uzņēmumā. 2.1. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības analīzes metodika

Lai varētu novērtēt apgrozāmo aktīvu kvalitāti, noteiktu un interpretētu efektivitātes rādītājus, vēsturiski ir izveidojušās un tiek izmantotas dažādas analīzes metodes: pārskatu lasīšanas metode, salīdzināšanas metode, vertikālā un horizontālā analīze, rādītāju analīze.

2.att. Bilances aktīvu struktūra Latvijas komercsabiedrībās no 1995.gada līdz 2010.gadam (%)

Avots: autores veidots pēc Latvijas CSP datiem

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Apgrozāmie aktīvi 45.6 42.4 43.1 41.6 39.1 40.1 41.8 41.1 40.2 42 44.3 44.1 42.3 39.8 36.8 36.7 Ilgtermiņa ieguldījumi 54.4 57.6 56.9 58.4 60.9 59.9 58.2 58.9 59.8 58 55.7 55.9 57.7 60.2 63.2 63.3

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

24

Bilances aktīvu struktūrā ilgtermiņa aktīvi Latvijas komercsabiedrībās veido lielāko aktīvu daļu – 54.4% - 63.3% laika periodā no 1995.gada līdz 2010.gadam. Taču arī apgrozāmie aktīvi veido pietiekami nozīmīgu struktūras daļu, attiecīgi 45.6% - 36.7%, palielinoties komercsabiedrību neto apgrozījumam, kas pēc LCSP datiem no 2002.gada līdz 2007.gadam ir palielinājies trīs reizes, t.i., attiecīgi no 11 996 milj. LVL 34 067 milj. LVL. Šajā periodā palielinās arī apgrozāmo aktīvu īpatsvars kopējā aktīvu struktūrā – 41.1% - 42.3%. Labvēlīgas ekonomiskās attīstības posmā apgrozāmo aktīvu proporcijai attiecībā pret ilgtermiņa aktīviem ir tendence palielināties.

Ekonomiskās krīzes apstākļos no 2007.gada līdz 2010.gadam samazinājās uzņēmējdarbības aktivitāte un neto apgrozījums. Laika periodā no 2007.gada (34 067 milj. LVL) līdz 2010.gadam (28 108 milj. LVL) notika samazinājums par 17.5% punktiem. Šajā laika periodā samazinājās arī apgrozāmo aktīvu īpatsvars kopējā aktīvu struktūrā, 2010.gadā sasniedzot 36.7% līmeni.

4. tabula

Aktīvu struktūra Baltijas valstu komercsabiedrībās no 2005.gada līdz 2010.gadam (%)

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads

II AA II AA II AA II AA II AA II AA

Latvija 58.05 41.95 55.69 44.31 55.88 44.12 57.67 42.33 60.23 39.77 63.19 36.81

Lietuva 61.20 38.80 60.07 39.93 56.82 43.18 63.62 36.38 63.60 36.40 67.25 32.75

Igaunija 58.21 41.79 56.46 43.54 56.60 43.40 60.58 39.42 62.95 37.05 63.35 36.65

Avots: autores satādīts pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas CSP datiem *AA – apgrozāmie aktīvi, II – ilgtermiņa ieguldījumi

Apgrozāmo aktīvu struktūra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas komercuzņēmumos no 2005.gada līdz 2010.gadam būtiski neatšķiras, kas ļauj secināt, ka apgrozāmo aktīvu un ilgtermiņa ieguldījumu struktūra vidēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir salīdzināma un norāda uz līdzīgām tendencēm uzņēmumu aktīvu pārvaldībā pētāmajā laika periodā. Analizējot ilgtermiņa un apgrozāmo aktīvu struktūras izmaiņas no 2005.gada līdz 2007.gadam un no 2008.gada līdz 2010.gadam, visās Baltijas valstīs liecina par makroekonomisko procesu ietekmi uz aktīvu struktūru.

25

3.att. Bilances apgrozāmo aktīvu struktūra Latvijas komercsabiedrībās

no1995.gada līdz 2010.gadam (%) Avots: autores veidots pēc Latvijas CSP datiem

Veicot apgrozāmo aktīvu struktūras aprēķinus, var secināt, ka debitoru parādi veido būtiskāko apgrozāmo aktīvu struktūras daļu un to līmenis ir salīdzinoši nemainīgs – 55% - 50% pētāmajā laika periodā. Kā otrs būtiskākais apgrozāmo aktīvu struktūras veids ir krājumi, kas periodā no 1995.gada līdz 2010.gadam veido 33% - 26% līmeni ar tendenci samazināties ekonomiskās krīzes periodā.

Apgrozāmo aktīvu daudzumu un īpatsvaru kopējos uzņēmuma aktīvos ietekmē uzņēmējdarbības nozare.

5.tabula

Apgrozāmo aktīvu īpatsvars Latvijas komercuzņēmumos pa nozarēm no 2006.gada līdz 2010.gadam (%)

Nozare 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads 2010.gads

Lauksaimniecība 38.3 41.5 32.8 29.1 32.2 Apstrādes rūpniecība 46.3 43.7 40.4 36.3 39.0 Būvniecība 67.8 63.5 60.8 45.2 42.4 Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība

72.3 70.8 68.2 64.7 68.8

Ieguves rūpniecība 42.9 44.3 38.3 41.1 36.6 Pakalpojumi 26.5 25.5 24.6 30.5 34.7

Avots: autores veidota pēc Latvijas CSP datiem

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Krājumi 33 36 36 36 35 33 34 32 32 33 32 32 32 31 27 26

Debitori 55 48 46 47 49 50 51 50 50 50 51 50 52 54 53 50

Īstermiņa finanšu ieguldījumi 1.2 1.2 0.8 1 0.7 1.3 0.7 1.7 1.7 1 0.9 1.7 1.9 1.6 3.2 4.2 Nauda 12 14 17 15 16 16 15 16 17 16 17 16 14 13 16 18

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

26

Vislielākais apgrozāmo aktīvu īpatsvars ir tirdzniecības nozarē, un pētāmajā laika periodā svārstās no 72.3% līdz 68.8%. No 2006.gada līdz 2008.gadam nozīmīgs apgrozāmo aktīvu īpatsvars (67.8% - 60.8%) ir arī būvniecības nozarē, kas strauji samazinās ekonomiskās krīzes periodā - līdz 42.4% 2010.gadā.

4.att. Bilances apgrozāmo aktīvu un īstermiņa saistību dinamika Latvijas

komercsabiedrībās no 1995.gada līdz 2010.gadam (milj. LVL) Avots: autores veidots pēc Latvijas CSP datiem

No 1995.gada līdz 2008.gadam apgrozāmie aktīvi un īstermiņa saistības

palielinās samērā vienmērīgi, veidojot pozitīvu un stabilu apgrozāmā kapitāla līmeni. Izmaiņas ir vērojamas no 2008.gada līdz 2010.gadam. Apgrozāmais kapitāls strauji samazinās, sasniedzot pat mazāk nekā 10% līmeni. Kritisko robežu rādītājs sasniedz 2009.gadā, kad apgrozāmais kapitāls veido tikai 2%.

Zinātniskajā un nozares literatūrā liela daļa pētnieku ir vienisprātis attiecībā uz rādītāju izvēli apgrozāmo aktīvu analīzes aspektā. Apgrozāmo aktīvu analīze tiek balstīta uz likviditātes, aprites un rentabilitātes rādītāju sistemātisku analīzi (Gallinger G.W., (1997), Gitman L.J., (1997), Schilling G., (1996), Brigham E.F., Gapenski L.C., (1994), Maness T.S., (1994), Moss J. D., Stine B., (1993), Chang C., Dandapani K., Prakash A.J., (1995), Cheatham C., (1989)). Arī autore pētījuma ietvaros apgrozāmo aktīvu pārvaldības izpēti balsta uz likviditātes, aprites un rentabilitātes rādītāju kopsakarību izpēti.

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

Īstermiņa siastības 785 1008 898 1066 1230 1668 1897 2084 2645 4477 6320 8583 115501290012220 12280

Apgrozāmie aktīvi 1909 1927 2389 2841 2830 3226 3659 2890 4506 5660 7676 10180 135101421012530 12800

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

27

2.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošo rādītāju nozīme un analīze 2.2.1. Likviditātes rādītāju analīze un izvērtējums

Finanšu literatūrā pētnieki izmanto dažādas pieejas attiecībā uz apgrozāmo aktīvu

pārvaldīšanu, t.i., statiskā vai dinamiskā (Moss J. D., Stine B., (1993), Lancaster C., Stevens J.L., (1996), Farris M.T., Hutchinson P., (2002)). Likviditātes koeficienti ir vieni no rādītājiem, kuriem Latvijas un Krievijas ekonomikas nozares literatūrā tiek piedāvātas optimālās robežas. Ārzemju ekonomikas nozares pētnieki (Alexander D., Britton A., Jorisen A. (2009), Robinson T.R., Greuning H.V., Henry E., Broihahn M.A., (2009), Palepu K.G., Healy P.M., Peel E., (2010)) u.c. nenorāda likviditātes rādītāju teorētiskās pietiekamības normas, uzskatot, ka tās var būt atšķirīgas, jo katram uzņēmumam ir sava ,,sarkanā līnija”.

5.att. Likviditātes rādītāju dinamika Latvijas komercsabiedrībās no 1995.gada

līdz 2010.gadam Avots: autores veidots pēc Latvijas CSP datiem

Latvijas komercuzņēmumos kopējās likviditātes rādītājs, sākot no 1998.gada,

nostabilizējas 1.2 līmenī un saglabājas gandrīz nemainīgs līdz 2008.gadam. Ekonomiskā krīzes apstākļi kopējās likviditātes rādītāju ir ietekmējuši negatīvi, 2010.gadā samazinoties līdz 1.

Tekošās likviditātes koeficients saglabā līdzīgu tendenci mainīties pētāmajā laika periodā – kopš 1998.gada tas ir 0.8. Šajā laika periodā rādītājs nav sasniedzis ieteicamo optimālo robežu 1.

0

0,5

1

1,5

2

2,5

Koeficients

Kopējās likviditātes koeficients

2 1.7 1.4 1.2 1.2 1.2 1.3 1.2 1.2 1.2 1.2 1.2 1.1 1 1

Tekošās likviditātes koeficients

1.3 1.1 0.9 0.8 0.8 0.8 0.8 0.8 0.9 0.8 0.8 0.8 0.8 0.7 0.8

Absolūtās likviditāteskoeficients

0.3 0.3 0.3 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2

95 96 97 98 99 00 01 02 04 05 06 07 08 09 10

28

2.2.2. Aktīvu aprites rādītāju analīze uzņēmumā Pētījuma gaitā autore secina, ka no aprites koeficientu aprēķina rezultātiem ir

atkarīga uzņēmuma lietišķā aktivitāte un uzņēmumam svarīgi darbības rādītāji: likviditāte, maksātspēja un rentabilitāte. Neatkarīgi no tā, kuram apgrozāmo aktīvu veidam tiek rēķināti aprites koeficienti, to nozīme ir vienlīdz svarīga, jo parāda, cik efektīvi tiek izmantots katrs uzņēmuma īpašnieku ieguldītais lats apgrozāmajos aktīvos. Apgrozāmo aktīvu aprites viens no galvenajiem mērķiem ir peļņas radīšana saimnieciskās darbības procesā. Līdz ar to apgrozāmo aktīvu atsevišķi veidi var dot uzņēmumam tiešu peļņu finanšu darbības procesā procentu un dividenžu formā.

6.att. Apgrozāmo aktīvu aprites rādītāji (reizes gadā) no1995.gada līdz

2010.gadam Avots: autores veidots pēc Latvijas CSP datiem

Latvijas ekonomikas izaugsmes laikā apgrozāmo aktīvu veidu aprites rādītāji būtiski nemainās, savukārt jau kopš 2007.gada aprites rādītājiem ir tendence samazināties. 2009.gadā debitoru aprites rādītājs samazinās līdz 3,9 reizēm gadā, kas ir viszemākais rādītājs visā pētāmajā periodā, bet jau 2010.gadā aprites rādītājs ir palielinājies. Arī krājumu aprites un apgrozāmo aktīvu aprites koeficienti ekonomiskās krīzes apstākļos samazinās, bet, palielinoties uzņēmējdarbības aktivitātei 2010.gadā, aprites rādītāji uzlabojas. No tā var secināt, ka lejupslīdošas ekonomikas apstākļos Latvijas komercsabiedrībās apgrozāmo aktīvu aprite kļūst mazāk intensīva.

0

2

4

6

8

10

12

14

Debitoru aprites koeficients 4.2 5 5.6 6.2 5 5.5 5.6 6.2 5.5 5.1 4.9 5.4 4.6 4.6 3.9 4.4

Krājumu aprites koeficients 6.6 7.3 8 7.9 8.7 9 8.6 9.6 9.6 9 9.1 8.5 7.6 7.5 7.5 8.3

Apgrozāmo aktīvu aprites koeficients 8.6 10.5 11.4 11.5 12 11.9 11.8 12.3 12.2 12 11.5 10.8 10.1 9.2 8.1 8.8

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

29

2.2.3. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības nozīme rentabilitātes kontekstā

Kā pamatkapitālam, tā arī apgrozāmajam kapitālam to izmantošanas procesā ir jānodrošina noteikta peļņa. Šī peļņa tiek ģenerēta saimnieciskās darbības procesā, kurā kā darba līdzekļi tiek izmantoti apgrozāmie aktīvi. Paši par sevi rentabilitātes rādītāji nespēj sniegt adekvātu priekšstatu par saimnieciskās darbības efektivitāti, jo bruto peļņas rentabilitāte neņem vērā, kā tiek izmantoti materiāli, bet aktīvu rentabilitāte – pārdošanas ieņēmumus. Rezultāta palielināšanos var sekmēt:

apgrozāmo aktīvu aprites paātrināšanās; tīrās peļņas pieaugums; abi faktori kopā.

7.att. Apgrozāmo aktīvu rentabilitātes rādītāju dinamika Latvijas un Lietuvas

valstu komercsabiedrībās no 2005.gada līdz 2010.gadam Avots: autores veidots pēc Latvijas un Lietuvas CSP datiem

Veicot apgrozāmo aktīvu rentabilitātes rādītāju analīzi Latvijas un Lietuvas komercsabiedrībās, var secināt, ka apgrozāmo aktīvu rentabilitāte sāka samazināties jau no 2007.gada. Periods no 2008.gada līdz 2009.gadam atspoguļo visstraujāko kritumu. Latvijā 2009.gadā šis rādītājs sasniedz -0,04. Šāds rādītāja līmenis liecina par nespēju nodrošināt efektīvu apgrozāmo aktīvu pārvaldību, lai veicinātu peļņas veidošanos. Līdz ar ekonomikas un arī tautsaimniecības atveseļošanos var secināt, ka rentabilitātes rādītājiem Latvijā un Lietuvā ir pozitīva tendence, taču tie aizvien ir ļoti zemā līmenī.

Apgrozāmie aktīvi un to pārvaldības iespējas uzņēmējdarbības kontekstā Latvijā praktiski nav pētītas. Savukārt Krievijā, ES, Amerikā un citās valstīs šāda veida pētījumi ir plaši pārstāvēti.

Pētījuma gaitā autore apkopoja dažādu zinātnieku pētījumus attiecībā uz apgrozāmo aktīvu pārvaldības un rentabilitātes saistību.

2005 2006 2007 2008 2009 2010

LATVIJA 0.17  0.23  0.21  0.06  ‐0.04  0.02 

LIETUVA 0.19 0.19 0.27 0.16 0.09 0.14

‐0.10 

‐0.05 

0.00 

0.05 

0.10 

0.15 

0.20 

0.25 

0.30 

koeficients

30

6.tabula Peļņas/rentabilitātes un aprites rādītāju korelācijas pētījumu rezultāti

Autors

Peļņas/ rentabli-litātes

rādītājs

Kreditoru aprites (RCP)

un rentabilitātes

korelācija

Krājumu aprites (ICP) un

rentabilitātes korelācija

Debitoru aprites (PDP)

un rentabilitātes

korelācija

Naudas aprites (CCC) un

rentabilitātes korelācija

Deloof (2003) GOP Negatīva Negatīva Negatīva Negatīva

Karaduman (2004) ROA Negatīva Negatīva Negatīva Negatīva

Lazaridis, Tryfonidis (2006)

Bruto peļņa

Negatīva Negatīva Negatīva Negatīva

Padachi (2006)

ROA Negatīva Nav saistības Negatīva Negatīva

Garcia-Tereul, Solano (2007)

ROA Negatīva Negatīva Nav saistības Negatīva

Raheman, Nasr (2007) ROA Negatīva Negatīva Negatīva Negatīva

Mathuva (2009) ROS Negatīva Pozitīva Pozitīva Negatīva

Nobanee, (2009) GOP Negatīva Negatīva Pozitīva Negatīva

Enqvist (2009)

ROA, GOP

Negatīva Nav saistības Negatīva Negatīva

Gill (2010) Bruto peļņa

Negatīva Nav saistības Nav saistības Pozitīva

Dong, Su (2010) GOP Nav saistības Negatīva Negatīva Negatīva

Sharma, Kumar (2011) ROA Pozitīva Negatīva Negatīva

Pozitīva nenozīmīga

* Bruto peļņas rentabilitāte – GOP; ekonomiskā rentabilitāte – ROA; realizācijas (apgrozījuma) rentabilitāte – ROS Avots: autores veidots apkopojums

Autori savos pētījumos izmantojuši dažādus rentabilitātes rādītājus vai arī bruto peļņu, kas tiek pamatota ar pētījuma mērķi un atspoguļo saistību ar apgrozāmā kapitāla elementu apriti.

Aktīvu rentabilitāte (ROA) ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma darbības rādītājiem. Šis rādītājs ļauj spriest par to, cik efektīvi uzņēmumā izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus. Bruto peļņas rentabilitāte (GOP) parāda uzņēmuma spēju gūt peļņu no pamatdarbības, tas ir, no uzņēmuma saimniecisko operāciju veikšanas. Bruto peļņas rentabilitāte izslēdz ieņēmumus no aktīvu pārdošanas vai citu uzņēmumu īpašumtiesību turēšanas. Tā kā uzņēmuma apgrozāmie aktīvi ir tā aktīvu daļa, kura tiek

31

ikdienā izmantota uzņēmuma darbības procesā, autore uzskata, ka šis rādītājs vislielākajā mērā atspoguļo saistību ar apgrozāmā kapitāla elementu aprites rādītājiem. 2.3. Uzņēmumu vadības viedokļa un pārvaldības metožu pielietošanas izpēte

Pētījuma veikšanai tika izmantota ekspertu aptaujas metode. Aptaujā iegūtie dati uzrādīja samērā vienveidīgus rezultātus un neliecina par būtisku diferenciāciju uzskatos, attieksmēs un vērtējumos uzņēmēju vidū. Rezultātu noturība attiecībā pret dažādu analīzes instrumentu izmantošanu norāda uz apgrozāmo aktīvu pārvaldības tendencēm Latvijas uzņēmumos.

Pētījumu nosacīti var sadalīt divās daļās, kur pirmajā daļā tiek izvirzīti seši nosacījumi un vairāki tos paskaidrojoši kritēriji par apgrozāmo aktīvu pārvaldību un apgrozāmo aktīvu veidu raksturojošo rādītāju ietekmējošiem faktoriem. Aptaujas otrajā daļā tika iekļauti 10 apgalvojumi par uzņēmuma apgrozāmo aktīvu pārvaldīšanas faktiskajiem aspektiem konkrētā uzņēmumā, kā arī tika lūgts nosaukt uzņēmuma darbību raksturojošos gada pārskata rādītājus.

Pētījuma dati tika iegūti, apkopojot uzņēmuma vadītāju novērtējumu. Tika saņemtas 226 aizpildīta anketas. Veicot anketu pirmapstrādi, t.i., analizējot respondentus pēc uzņēmuma darbības nozares, pētījuma paraugkopā tika atlasītas 194 anketas (85.83% no kopējā anketu skaita), attiecīgi respondentus sadalot pa nozarēm:

ražošanas nozares NACE kodi: A, B, C, D (turpmāk apzīmējums 1) – 66 respondenti (29.2%);

tirdzniecības nozares NACE kodi: G, J (turpmāk apzīmējums 2) – 70 respondenti (30.97%);

pakalpojumu nozares NACE kodi: E, H, I, K, M, N, O (turpmāk apzīmējums 3) – 58 respondenti (25.66%).

8.att. Vidējo vērtējumu grupēšana pa nozarēm attiecībā pret vidējiem aptaujas

rezultātiem pa nosacījumu grupām, izmantojot Kruskal Wallis testu Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas *ZN1, ZN2, ZN3, ZN4, ZN5, ZN6, ZAA nosacījumu apzīmējumi pēc aptaujas anketas, grupējot pa nozarēm 1– ražošana, 2 – tirdzniecība, 3 – pakalpojumi

32

Vidējo rādītāju aprēķini atspoguļo līdzīgu vērtējumu gan kopējā paraugkopā, gan pa nozarēm. Vidējie vērtējumi norāda uz līdzīgu vērtējumu, lai noteiktu tendences, tad saskaitītie agregētie faktori pa nosacījumu grupām tālākā pētījuma veikšanai ir standartizēti pēc vidējā, kas ir = 0, bet vidējā kvadrātiskā novirze = 1. Pēc standartizācijas vidējie rādītāji iegūst 0.

Salīdzinot uzņēmumu vērtējumus par apgrozāmo aktīvu pārvaldību, izmantojot Kruskal Wallis testu, autore secina, ka atšķirības pa nozarēm ir novērojamas. Tirdzniecības nozarei vērtējumi ir zemāki par vidējo, bet ražošanas un pakalpojumu nozarē vērtējumi ir virs vidējā. Statistiskā nozīme pa nozarēm ir novērojama attiecībā uz apgrozāmo aktīvu pārvaldības faktiskajiem aspektiem uzņēmumā (AA) (Kruskal Wallis Tests, p<0.082). Autore secina, ka pakalpojumu nozares uzņēmumos apgrozāmo aktīvu pārvaldībai netiek piešķirta tik liela nozīme, turpretī ražošanas un tirdzniecības nozares uzņēmumos vērtējums atspoguļo apgrozāmo aktīvu pārvaldības metožu pielietošanu.

9.att. Kritēriju vidējais novērtējums pa nosacījumu grupām pēc aptaujas anketas,

n=194 Latvijas uzņēmumi, 2012.gads Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * N2, N3, N4, N5, N6 nosacījumu apzīmējumi pēc aptaujas anketas, grupējot pēc paskaidrojošiem kritērijiem A; B;C; D; E; F.

Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka uzņēmumu vadības viedoklis, novērtējot kritērijus, ir atšķirīgs. Uzņēmuma rentabilitāti visvairāk ietekmē izmaksas. Vidējais vadības vērtējums ir 4.55. Viszemākais vidējais vērtējums (3.5) ir kredītresursu pieejamībai. Krājumu aprites rādītājus visvairāk ietekmē krājumu pārvaldības metožu pielietojums, vidēji 4.24, tālāk seko naudas aprites rādītāji, vidēji 4.21 punkti. Līdzīgs vērtējums ir arī attiecībā uz debitoru parādu aprites rādītājiem. Uzņēmumu vadītāji norāda, ka visvairāk šos rādītājus ietekmē debitoru parādu pārvaldības metožu pielietošana, vidēji 4.24, un naudas aprite rādītāji – 4.21. Naudas aprites rādītājus

0 0.5 1 1.5 2 2.5 3 3.5 4 4.5 5

Rentabilitāte N2

Krājumu aprite N3

Debitoru aprite N4

Naudas aprite N5

Kreditoru aprite N6

F

E

D

C

B

A

33

visvairāk ietekmē debitoru parādu aprite, vidēji 4.35, un naudas pārvaldības metožu pielietošana – 4.11 punkti. Savukārt kreditoru aprites rādītājus visvairāk ietekmē kreditoru parādu pārvaldības metožu pielietošana, vidēji 4.41, un naudas aprites rādītāji – 4.11 punkti

Analīzes rezultātā autore secina, ka, novērtējot kritērijus par katru no aprites rādītājiem, uzņēmumu vadība uzskata, ka ir svarīgs katra apgrozāmo kapitālu veidojošā elementa, t.i., krājumu, debitoru, naudas un kreditoru, pārvaldības metožu pielietojums un naudas aprites rādītāji. Novērtējot rentabilitāti ietekmējošos kritērijus augstāk par vidējo 4, tiek vērtēta gan izmaksu nozīme, gan aprites rādītāju nozīme.

10.att. Vidējo vērtējumu grupēšana pa nozarēm attiecībā pret vidējiem aptaujas rezultātiem par apgrozāmo aktīvu pārvaldību uzņēmumā, izmantojot Kruskal

Wallis testu, n=194 Latvijas uzņēmumi, 2012.gads Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas *ZA1, ZA2, ZA3, ZA4, ZA5, ZA6, ZA7, ZA8, ZA9, ZA10 apgalvojumu apzīmējumi pēc aptaujas anketas, grupējot pa nozarēm 1- ražošana, 2 – tirdzniecība, 3 - pakalpojumi.

Vērtējot apgrozāmo aktīvu pārvaldības pielietojumu uzņēmumos sadalījumā pa nozarēm, autore secina, ka pārliecinošu vērtējumu virs vidējā var novērot tirdzniecības nozares uzņēmumos un daļēji ražošanas nozarē. Pakalpojumu nozares uzņēmumos atsevišķu pārvaldību raksturojošo apgalvojumu novērtējums ir zem vidējā rādītāja. Statistiskā nozīme pa nozarēm ir novērojama attiecībā uz šādiem apgalvojumiem:

uzņēmumā tiek pielietotas apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodes (A3) (Kruskal Wallis Tests, p<0.074);

uzņēmumā tiek veikta debitoru parādu pārvaldība (A5) (Kruskal Wallis Tests, p<0.047);

uzņēmumā tiek izmantota kredītlīnija (A10) (Kruskal Wallis Tests, p<0.000).

Pārējos apgalvojumos statistiskā nozīmība nepastāv. Analizējot uzņēmumu vadības viedokli par apgrozāmo aktīvu pārvaldības

procesiem uzņēmumā, autore secina, ka vislielākā uzmanība uzņēmumos ir vērsta uz naudas līdzekļu pārvaldību, vidējais vērtējums - 4.79, un tiem seko kreditoru parādu pārvaldība, attiecīgi 4.65 punkti, un krājumu pārvaldība - 4.55 punkti.

34

11.att. Apgalvojumu vidējais vērtējums pēc aptaujas anketas, n=194 Latvijas

uzņēmumi, 2012.gads Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * A1, A2, A3, A4, A5, A6, A7, A8, A9, A10 apgalvojumu apzīmējumi pēc aptaujas anketas.

Apgrozāmo aktīvu analīzes un plānošanas vērtējums uzņēmumos ir attiecīgi 3.85 un 3.51 punkti. Arī apgrozāmo aktīvu pārvaldības metožu izmantošana ir novērtēta salīdzinoši zemu - 3.28 punkti.

Rentabilitātes un likviditātes rādītāju nodrošināšanas nozīmi vadība ir novērtējusi ar vidējo vērtējumu, attiecīgi 4.01 un 3.94.

7.tabula

Uzņēmēju aptaujas vērtējumu pa nosacījumiem Pīrsona korelācijas rezultāti, n=194 Latvijas uzņēmumi, 2012.gads

N1 N2 N3 N4 N5 N6 AA

N1 1 N2 0.460** 1 N3 0.373** 0.562** 1 N4 0.326** 0.529** 0.683** 1 N5 0,434** 0.520** 0.700** 0.690** 1 N6 0.243* 0.606** 0.573** 0.639** 0.651** 1 AA 0.168 0.090 0.098 0.059 0.117 -0.034 1

*. Korelācija ir nozīmīga ar 0.05 līmeni **. Korelācija ir nozīmīga ar 0.01 līmeni Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas ***N1, N2, N3, N4,ZN5, N6, AA nosacījumu apzīmējumi pēc aptaujas anketas

0 1 2 3 4 5 6

Apgalvojums

A10

A9

A8

A7

A6

A5

A4

A3

A2

A1

35

Starp dažādiem apgrozāmo aktīvu pārvaldības aspektiem (N1, N2, N3, N4, N5, N6) pastāv cieša saistība. Tas nozīmē, ka uzņēmumu vadība labi izprot apgrozāmo aktīvu pārvaldības nozīmi, nepieciešamību un metodiku. Analīzes rezultāti parāda, ka nepastāv saistība starp uzņēmēju viedokli, kas atklājas, izvērtējot apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošos aspektus, un apgalvojumiem, kas atklāj apgrozāmo aktīvu pārvaldības praktiskos aspektus uzņēmumos.

Pīrsona korelācijas analīzes rezultātā tika konstatēta korelācija starp apgrozāmo aktīvu pārvaldības īstenošanu un uzņēmuma rentabilitāti.

Faktoru analīze rezultātā tika iegūtas sešas grupas, kas nodrošina veiksmīgu apgrozāmo aktīvu pārvaldību. Kaiser – Meyer – Olkin un Bartletta tests izskaidro 70.2% dispersiju, un testa nozīmīgums p < 0.05. Tas norāda par faktoru analīzes būtiskumu pēc šiem datiem, un izveidoto nosacījumu grupu raksturo kā nozīmīgu.

8.tabula

Apgrozāmo aktīvu pārvaldības faktoru analīzes rezultāts – iegūto faktoru skaits un izskaidrotā dispersija

Faktoru elementi

Faktoru īpašvērtības Slodžu kvadrātu apgrieztās summas

Kopā Izskaidrotās dispersijas

%

Uzkrātie %

Kopā Izskaidrotās dispersijas

%

Uzkrātie %

1 5.789 25.168 25.168 3.905 16.978 25.168 2 4.141 18.005 43.173 3.433 14.924 43.173 3 2.095 9.108 52.281 3.182 13.834 52.281 4 1.919 8.341 60.622 2.207 9.595 60.622 5 1.389 6.040 66.663 1.800 7.827 66.663 6 1.239 5.388 72.051 1.799 7.821 72.051 7 1.004 4.363 76.414 1.250 5.435 76.414

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas faktoru analīzes veikšanas rezultātā

Analīzes rezultātā iegūtie rezultāti norāda uz to, ka iegūtie faktori izskaidro 76% no kopējās mainīgo kopas.

Izveidotajās faktoru grupās ietilpstošie elementi, kuriem var piešķirt faktoru vai nosacījumu nosaukumus un spriest par to saturu.

36

12.att. Faktoranalīzes rezultātā iegūto faktoru nozīmības īpatsvars, n=194

Latvijas uzņēmumi, 2012.gads Avots: autores veidots

Definētie faktori (nosacījumi): 1. faktors - uzņēmuma darbības un finanšu vadības politika; 2. faktors - apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodoloģija; 3. faktors - uzņēmējdarbības vide un uzņēmuma pozīcija tirgū 4. faktors - uzņēmuma vadības spēja nodrošināt saimnieciskās darbības rezultātu; 5. faktors - uzņēmuma ražošanas un finanšu cikls; 6. un 7. faktors - kredītresursu izmantošanas iespējas. Empīriskā pētījuma rezultāti hipotēzes pierādīšanā apstiprina, ka uzņēmumu

vadība savā praksē apgrozāmo aktīvu pārvaldības politiku visbiežāk balsta uz kopējās uzņēmuma darbības un tās finanšu politikas pamatprincipiem, kas virzīti uz galveno finanšu rādītāju sasniegšanu. Uzņēmumu vadība izprot apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodoloģijas atsevišķu elementu nozīmi un novērtē tās nepieciešamību uzņēmumā. Kā svarīgs faktors tiek vērtēts arī ārējās vides ietekme un uzņēmuma spēja adaptēties šajā vidē. Šie trīs faktori sadalās gandrīz vienādās daļās, un līdz ar to var uzskatīt, ka ir nozīmīgs kā vienots kopums apgrozāmo aktīvu pārvaldības procesā.

1.faktors17%

2.faktors15%

3.faktors14%

4.faktors10%

5.faktors8%

6.faktors8%

7.faktors5%

ārpusfaktoru elementi23%

37

3. APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBA UZŅĒMUMA RENTABILITĀTES PAAUGSTINĀŠANAS KONTEKSTĀ

Daļā ir 20 lappuses, 21 tabula, 3 attēli Šajā promocijas darba nodaļā, izmantojot loģiskās analīzes, aprakstošās

statistikas, mainīgo grupēšanas, vidējo standartizēto analīzes metodes, izmantojot Kruskal Wallis testu, korelācijas un daudzfaktoru regresijas analīzes metodes, ir izanalizēti Latvijas uzņēmumu gada pārskatu dati. Analīzes rezultātā novērtētas uzņēmumu apgrozāmo aktīvu pārvaldības un darbības rādītāju likumsakarības Latvijas uzņēmumos ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs. Pētījuma rezultātā ir izveidoti regresijas vienādojumi, kas var tikt izmantoti bruto peļņas rentabilitātes prognozēšanai un lēmumu pieņemšanai, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību raksturojošos rādītājus ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas nozarēs.

3.1. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības un rentabilitātes kopsakarību izvērtēšana

Pētījuma veikšanai tiek izmantota uzņēmumu vadības aptaujas rezultātā iegūto datu kopa par konkrētiem uzņēmumiem. Mainīgo izvēle tika balstīta uz teorētiskajā nodaļā veikto pētījumu, empīriskajiem pētījumiem, par pamatu ņemot M.Delūfa (Deloof M. (2003), A. Rahemana, M. Nasras (Raheman A., Nasr M. (2007)) pētījumus, kā arī ņemot vērā pieejamos datus.

9.tabulā apkopoti visi mainīgie, kas ir izmantoti pētījumā, kā arī to saīsinājumi un izmantotās aprēķina formulas.

9.tabula

Mainīgo formulas un saīsinājumi

Rādītājs Saīsinājums Formula

Atkarīgais mainīgais Bruto darbības rentabilitāte GOP NA-PRI

NA % Neatkarīgie mainīgie

Debitoru aprites periods RCP D * 365 NA

Krājumu aprites periods ICP K * 365 PRI

Kreditoru parādu apmaksas periods

PDP IIK* 365 PRI

Naudas aprites cikls CCC RCP + ICP - PDP Kontrolējošie mainīgie

Uzņēmuma lielums LnS Natur.log no NA Finanšu līdzsvara koeficients DR KII+IK

PK

38

9.tabulas turpinājums

Kopējā likviditāte CR AL IIK

TAK attiecība pret apgrozījumu WCS TAK NA %

Avots: autores veidots apkopojums *NA –neto apgrozījums, PRI – preču ražošanas izmaksas, D – debitoru parādi, K – krājumi, N – naudas līdzekļi, IIK – īstermiņa kreditoru parādi, IK – ilgtermiņa kreditoru parādi, PK – pašu kapitāls, AA – apgrozāmie aktīvi, TAK – tīrais apgrozāmais kapitāls.

Lai raksturotu paraugkopā iekļauto uzņēmumu apkopotos datus un konstatētu

galvenās iezīmes, ir izmantota aprakstošās statistikas metode. Pētījumā ir apkopoti uzņēmumu pirmatnējo datu analīzes rezultāti kopā un pa nozarēm.

10. tabula Uzņēmumu pirmatnējo datu statistiskā analīze, n=194 Latvijas uzņēmumi,

2011.gads

II AA K D N IIK

Vidējais 785642.81 631987.33 323604.44 231350.61 63676.38 354930.9

7

Mediāna 15683.00 47667.00 20559.00 12657.00 1937.00 28147.00

Minimums 0 481 0 0 2 0

Maksimums 19873872 7442395 5064486 2501687 1356820 4159824

Percentiles

25 1548.00 9138.50 423.50 1396.50 6190.00 6190.00

50 15683.00 47667.00 20559.00 12657.00 28147.00 28147.00

75 129733.50 244389.50 119336.00 128374.00 181202.00 181202.0

0Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas *II – ilgtermiņa ieguldījumi, AA – apgrozāmie aktīvi, D – debitoru parādi, K –krājumi, N – naudas līdzekļi, IIK – īstermiņa kreditoru parādi

Apgrozāmo aktīvu pazīme variē diapazonā no 481.00LVL līdz 631987.22 LVL attiecībā pret vidējo 631987.33 LVL. Pusei izlases kopas tā nepārsniedz 15683 LVL, bet ceturtdaļai - 9138 LVL. Ja aprēķina vidējo apgrozāmo aktīvu īpatsvaru uzņēmuma aktīvos, tad tas veido 44.80%, kas pierāda apgrozāmo aktīvu nozīmi uzņēmumu darbības nodrošināšanā. Analizējot apgrozāmo aktīvu struktūru, tad vidējie rādītāji krājumiem ir 323604.44 LVL (diapazonā no 0 – 5064486), debitoriem – 231350.61 LVL (diapazonā no 0 – 2501687), naudas līdzekļi (diapazonā no 2 – 1356820). Procentu izteiksmē apgrozāmo aktīvu struktūru veido 51.20% - krājumi, 36.60% - debitoru parādi, 12.20% - naudas līdzekļi. Analizējot īstermiņa saistības, var secināt, ka pazīme variē diapazonā no 0 – 4159824 LVL attiecībā pret vidējo 354930.97 LVL.

39

Promocijas darbā ir veikta pirmatnējo datu analīze pa uzņēmējdarbības nozarēm, kas raksturo nozaru īpatnības.

Lai raksturotu paraugkopas uzņēmumu, pēc vadītāju norādītajiem datiem tika aprēķināti apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošie rādītāji.

11. tabula Uzņēmumu rādītāju statistiskā analīze, n=194 Latvijas uzņēmumi, 2011.gads

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Vidējais 17.65 63.26 192.19 274.76 -28.71 5.96

Mediāna 14.52 46.47 60.9 120.14 9.06 1.36

Minimums -172.14 0 0 0 -2312.41 0.12

Maksimums 100 675.87 3605.55 3685.64 658.68 346.14

Percentiles 25 4.58 17.17 9.67 71.8 -82.12 0.8

50 14.52 46.47 60.9 120.14 9.06 1.3675 34.63 76.2 196.09 224.95 105.42 2.66

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, RCP – debitoru aprites periods, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, CR – kopējā likviditāte.

Krājumu aprites periods vidēji ir 192.19 dienas, kur 50% uzņēmumu aprites periods nav lielāks par 60.9 dienām. Analizējot debitoru un krājumu aprites periodus, var secināt, ka debitoru parādi vidēji tiek iekasēti 63.26 dienās, bet kreditoriem tiek maksāts vidēji 274.76 dienās. Tā kā debitori veic atmaksu ātrāk nekā tiek maksāts kreditoriem, tad naudas aprites cikls ir negatīvs -28.71. 50% uzņēmumu naudas aprites cikls nav lielāks 9.06 dienām. Kopējās likviditātes rādītāja vidējā vērtība ir 5.96, kur vairāk kā 50% uzņēmumu tā ir 1.36 un mazāk kā 75% - 2.66. Autore secina, ka likviditātes rādītājs lielākajā daļā paraugkopas uzņēmumos ir normas robežās.

Apgrozāmo aktīvu pārvaldības rādītāji ir atšķirīgi pa nozarēm.

12. tabula Uzņēmumu rādītāju statistiskā analīze ražošanas nozarē, n=66 Latvijas

uzņēmumi, 2011.gads

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Vidējais 23.12 56.95 231.71 411.97 -123.31 2.75

Mediāna 19.95 48.68 111.21 106.77 6.09 1.33

Minimums -172.14 0.09 6.22 21.82 -2312.41 0.18

Maksimums 98.84 173.15 2440.99 3685.64 363.20 10.59

Percentiles 25 6.70 32.04 21.85 72.17 -94.63 0.86

50 19.95 48.68 111.21 106.77 6.09 1.3375 36.26 66.24 294.29 261.47 149.17 4.29

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, RCP – debitoru aprites periods, ICP – krājumu aprites

periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, CR – kopējā likviditāte.

40

13. tabula Uzņēmumu rādītāju statistiskā analīze tirdzniecības nozarē, n=70 Latvijas

uzņēmumi, 2011.gads

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Vidējais 12.84 36.01 284.59 214.00 106.60 3.32

Mediāna 9.99 21.48 134.77 109.84 60.55 1.75

Minimums -24.82 0.00 0.00 0.87 -210.57 0.66

Maksimums 98.81 183.15 3605.55 2961.50 658.68 41.88

Percentiles 25 2.25 5.71 40.73 58.57 -6.23 1.07

50 9.99 21.48 134.77 109.84 60.55 1.7575 17.07 50.21 222.76 210.54 116.75 2.77

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, RCP – debitoru aprites periods, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, CR – kopējā likviditāte.

14. tabula

Uzņēmumu rādītāju statistiskā analīze pakalpojumu nozarē, n=58 Latvijas uzņēmumi, 2011.gads

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Vidējais 17.44 103.12 25.57 190.89 -92.01 13.04

Mediāna 17.18 62.96 2.84 136.13 -70.55 1.1

Minimums -76.91 0.00 0.00 0.00 -465.40 0.12

Maksimums 100.00 675.87 312.97 613.70 286.13 346.4

Percentiles 25 -10.09 33.53 0.00 110.01 -218.52 0.4550 17.18 62.96 2.84 136.13 -70.55 1.175 50.67 112.93 44.79 270.46 24.41 1.49

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, RCP – debitoru aprites periods, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, CR – kopējā likviditāte.

Izvērtējot uzņēmumu rādītājus pa nozarēm, ir vērojamas atšķirības. Viszemākie krājumu aprites rādītāji ir pakalpojumu nozares uzņēmumos, vidēji 25.57 dienas (diapazonā 0 – 312.97), ražošanas nozares uzņēmumos - 231.71 diena (diapazonā no 6.22 līdz 2440.99 dienām), bet visilgāk krājumi aprit tirdzniecības nozarē, attiecīgi vidējās vērtības ir 284.59 un 214 dienas, 50% uzņēmumu vidēji aprit 2.7 reizes. Līdzīgi kā pakalpojumu nozarē, arī ražošanas nozares uzņēmumiem ir raksturīgs negatīvs naudas aprites cikls, t.i., vidēji – 123.31 ražošanas nozarē un -92.01 pakalpojumu nozarē, turklāt 50% uzņēmumu šis periods arī ir negatīvs -70.55 reizes, kas nozīmē, ka šajās nozarēs raksturīgi, ka debitori norēķinās ātrāk nekā tiek maksāts kreditoriem. Tirdzniecības nozarē naudas aprites cikls ir pozitīvs - vidēji 106.60

41

dienas. Visām analizējamām nozarēm debitoru aprites periods ir īsāks nekā kreditoru aprites periods, kas saglabā tendences arī 50% analizējamo uzņēmumu. Analizējot likviditātes rādītāju, 50% uzņēmumu, tas ir, 1.1 un 75% uzņēmumu tas ir ne vairāk kā 1.49. Šāds rādītājs iekļaujas optimālajā robežā. Tirdzniecības nozares uzņēmumos kopējās likviditātes rādītājs vidēji ir 3.32, 50% uzņēmumu tas ir 1.75. Pakalpojumu nozarē 50% uzņēmumu tas ir 1.1, un 75% uzņēmumu tas ir ne vairāk kā 1.49, savukārt ražošanā 2.75 un 50% uzņēmumu tas ir 1.33. Ja pieņem, ka kopējās likviditātes rādītāja optimālā robeža ir 1-2, tad var secināt, ka vairāk kā pusei uzņēmumu raksturīgs optimāls likviditātes rādītājs.

Pirmatnējo datu analīzes rezultātā autore secina, ka ir novērojamas būtiskas atšķirības pa nozarēm. Salīdzinot pirmatnējos datus pa nozarēm, tiek izmantots Kruskal Wallis tests, tas nav parametrisks kritērijs, kas ļauj salīdzināt nozares pēc pazīmes, kurām nav normālsadalījuma.

13. att. Mainīgo grupēšana pa nozarēm attiecībā pret vidējiem rentabilitātes un aprites rādītāju mainīgajiem, izmantojot Kruskal Wallis testu, n=194 Latvijas

uzņēmumi, 2011.gads Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * ZGOP – bruto darbības rentabilitāte, ZRCP – debitoru aprites periods, ZICP – krājumu aprites periods, ZPDP – kreditoru aprites periods, ZCCC – naudas aprites cikls grupējot pa nozarēm 1 – ražošanas nozare, 2 – tirdzniecības nozare, 3 – pakalpojumu nozare

13.attēlā atspoguļotā rentabilitātes un aktīvu aprites rādītāju statistiskā nozīme pa

nozarēm ir novērojama attiecībā uz mainīgajiem RCP, ICP un CCC (Kruskal Wallis Tests, p<0,001). RCP tirdzniecības nozarē ir zemāks nekā vidēji paraugkopā, savukārt ražošanas un pakalpojumu nozarē RCP būtiski neatšķiras no vidējā rādītāja. ICP ir zemāks par vidējo pakalpojumu nozarē, salīdzinot ar pārējo nozaru rādītājiem. CCC statistiski nozīmīgu tendenci var novērot tirdzniecības nozarē. Statistiski nozīmīga kopsakarība attiecībā pret nozari nav konstatēta PDP rādītājam (Kruskal Wallis Tests, p=0.393).

42

14.att. Mainīgo grupēšana pa nozarēm attiecībā pret vidējiem kontrolējošiem

mainīgajiem, izmantojot Kruskal Wallis testu, n=194 Latvijas uzņēmumi, 2011.gads

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * ZLNS – uzņēmuma lielums, ZDR – finanšu līdzsvara koeficients, ZCR – kopējā likviditāte, ZWSC – tīrā apgrozāmā kapitāla attiecība pret apgrozījumu grupējot pa nozarēm 1 – ražošanas nozare, 2 – tirdzniecības nozare, 3 – pakalpojumu nozare.

14.attēlā atspoguļotā kontrolējošo mainīgo rādītāju statistiskā nozīme pa nozarēm

ir novērojama attiecībā uz mainīgajiem DR, CR un LnS (Kruskal Wallis Tests, p<0.001). LnS pakalpojumu nozarē ir zemāks nekā vidēji paraugkopā, bet ražošanas nozarē ir lielāks. Tirdzniecības nozarē LnS būtiski neatšķiras no vidējā rādītāja. DR un CR ir augstāks par vidējo pakalpojumu nozarē, savukārt zemāks ražošanas nozarē. Statistiski nozīmīga kopsakarība attiecībā pret nozari nav konstatēta WCS rādītājam (Kruskal Wallis Tests, p=0.124).

Šīs analīzes rezultātā autore secina, ka, vērtējot statistiski nozīmīgas kopsakarības pa nozarēm attiecībā pret vidējo, var novērot atšķirīgas tendences visās trīs nozarēs. Ražošanas nozarei raksturīgi augstāki rentabilitātes un apgrozījuma rādītāji, bet ir garāki kreditoru parādu aprites rādītāji un zemāki finansiālās neatkarības un likviditātes rādītāji. Kā var secināt, tad kreditoru, finansiālās neatkarības un likviditātes rādītāji ir savstarpēji saistīti. Tirdzniecības nozarē vērojamās atšķirības no vidējā raksturo nozares īpatnības, t.i., salīdzinoši garāki krājumu aprites rādītāji, kas ietekmē arī naudas aprites ciklu. Būtiskas atšķirības var novērot pakalpojumu nozarē, īpaši tas attiecas uz krājumu, kreditoru un naudas aprites rādītājiem, kuri ir zemāki, salīdzinot ar pārējām divām nozarēm, bet debitoru aprites rādītājs augstāks. Šo rādītāju tendences var pamatot ar nozarei raksturīgā finanšu cikla īpatnībām. Var secināt, ka aprites rādītāju zemāks līmenis ietekmē augstāku likviditātes un finanšu neatkarības līmeni.

Paraugkopas uzņēmumu rādītāju korelācijas analīze Korelācijas analīze apraksta attiecības starp atkarīgo mainīgo, neatkarīgajiem un

kontrolējošiem mainīgajiem. Analīze tika veikta, izmantojot Pīrsona korelācijas analīzi. Pētījumos, kas veikti attiecībā uz apgrozāmā kapitāla un rentabilitātes

43

kopsakarībām, Pīrsona korelāciju ir izmantojuši vairāki pētnieki (Deloof M., (2003), Padachi K., (2006), Mathuva D.M. (2009), Gill A., Biger N., Mathur N., (2010), Enqvist J., Graham M., Nikkinen J.,(2010)). Pīrsona korelācijas analīze parāda attiecību starp mainīgajiem, bet nenorāda iemeslus (Shin un Soenen, 1998; Deloof M., (2003), Mathuva D.M. (2009), Dong H.P., Su J. (2010)).

15. tabula

Uzņēmumu mainīgo rādītāju Pīrsona korelācijas rezultāti, n=194 Latvijas uzņēmumi, 2011.gads

GOP RCP ICP PDP CCC LnS DR CR WCS GOP 1 RCP .235* 1 ICP .348* -.133 1 PDP .507** -.034

.768** 1

CCC -.354**

.046 .046 -.600**

1

LnS .330** -.151 .267**

.239* -.057 1

DR -.476**

-.032 -.041 .017 -.092 -.286**

1

CR .072 -.047 -.032 -.066 .060 .044 -.189 1 WCS .222* .325** .241* -.124

.502** .089 -

.351** .082 1

*. Korelācija ir nozīmīga ar 0.05 līmeni **. Korelācija ir nozīmīga ar 0.01 līmeni Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas *** GOP – bruto darbības rentabilitāte, RCP – debitoru aprites periods, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, LNS – uzņēmuma lielums, DR – finanšu līdzsvara koeficients, CR – kopējā likviditāte, WSC – tīrā apgrozāmā kapitāla attiecība pret apgrozījumu.

15.tabulā apkopoti Pīrsona korelācijas koeficienti attiecībā uz visiem mainīgajiem lielumiem. Paraugkopas uzņēmumos pastāv korelācija starp gandrīz visiem mainīgajiem, izņemot kopējo likviditāti un bruto darbības rentabilitāti. Analizējot korelāciju starp GOP un neatkarīgajiem mainīgajiem, būtiska pozitīva korelācija pastāv starp kreditoru aprites periodu (r = 0.507). Atšķirībā no citiem pētniekiem, kuri savos pētījumos ir pierādījuši negatīvu korelāciju starp GOP un PDP, tomēr pētnieciskajā praksē atsevišķos pētījumos (Mathuva D.M., (2009), Nobanee H., Alhaijaar M., (2009)) tika atrastas arī pozitīvas korelācijas starp šiem rādītājiem. Autore secina, ka pozitīva korelācija norāda uz uzņēmumos realizēto kreditoru parādu apmaksas politiku, kas vērsta uz nesteidzīgu maksājumu veikšanu. To pierāda arī pirmatnējo datu analīzes rezultāti. Šāda kreditoru pārvaldības politika dod iespēju ilgāk izmantot pieejamos naudas līdzekļus un palielina rentabilitāti.

44

Nozīmīga negatīva korelācija pastāv starp GOP un CCC (r = -0.354). Pētījumi, kas veikti šajā jomā apliecina, ka visbiežāk šī korelācija ir negatīva. Tas liecina par to, ka uzņēmumos naudas pārvaldības politika vērsta uz naudas aprites cikla saīsināšanu.

Pozitīva korelācija ir novērota arī starp GOP un RCP (r = 0.235). Lielākā daļa pētījumu liecina, ka šī korelācija ir negatīva. Tas nozīmē, ka, pārvaldot debitoru aprites periodu, var uzlabot rentabilitāti. Pozitīva GOP un RCP korelācija ir pierādīta A.K.Šarmas un S.Kumara (Sharma A.K., Kumar S. (2011)) pētījumos par Indijas uzņēmumiem. Pētījuma izstrādes gaitā autore secina, ka, piešķirot debitoriem garākus atmaksas termiņus, uzņēmumiem ir iespēja uzlabot rentabilitāti apstākļos, kad pastāv liela konkurence, kā arī ekonomiskās krīzes apstākļos, lai saglabātu savu tirgus daļu un nepazaudētu klientus.

Pozitīva korelācija pastāv starp GOP un ICP (r = 0.348). Līdzīgi kā iepriekš, arī attiecībā uz šo sakarību lielākā daļa pētījumu pierāda negatīvu korelāciju vai arī nenozīmīgu. Pozitīvu korelāciju ir konstatējis arī D.M.Mathuva (Mathuva D.M., (2009)) Japānas uzņēmumos un secinājis, ka pārāk liela koncentrēšanās uz krājumu samazinājumu nav vērtējama pozitīvi. Autore secina, ka pārlieka koncentrēšanās uz krājumu samazināšanu un aprites perioda samazināšanu var dot pretēju efektu, t.i., rentabilitātes samazināšanos. Krājumu līmeņa uzturēšana var samazināt piegādes izmaksas, pasargāt no cenu svārstībām, nodrošina ražošanas procesa nepārtrauktību. Savukārt pietiekami augsts gatavās produkcijas un preču līmenis pozitīvi ietekmē uzņēmuma spēju nodrošināt klientus, nesamazinot pārdošanas daudzumu, līdz ar to arī peļņu.

Analizējot kontrolējošos mainīgos, pastāv būtiska korelācija starp uzņēmuma lielumu un rentabilitāti (r = 0.330). Šī saistība pierāda, ka uzņēmumu lielums ietekmē rentabilitāti. Uzņēmuma paplašināšanās un apgrozījuma pieaugums ir viens no būtiskiem uzņēmēju mērķiem, ko apliecina arī veiktā korelācijas analīze.

Negatīva korelācija starp DR un GOP (r = -0.476) raksturo ārējās finansēšanas riska ietekmi uz rentabilitātes paaugstināšanas iespējām. Dažādu autoru veiktajos pētījumos tiek konstatēta negatīva korelāciju starp CR un GOP, kas šajā paraugkopā nav novērota.

Promocijas darbā ir veikta korelācijas analīze pa nozarēm, kas atspoguļo atšķirības ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs.

Iegūtie dati par Latvijas uzņēmumiem atšķiras no iepriekš veiktajiem pētījumiem citu valstu uzņēmumos, bet tie ir izskaidrojami un raksturo Latvijas uzņēmumos realizētās apgrozāmo aktīvu pārvaldības īpatnības.

3.2. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības loma uzņēmuma rentabilitātes prognozēšanā

Regresijas analīze tiek izmantota, lai izpētītu bruto darbības rentabilitātes prognozēšanas iespējas, izmantojot apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodes. Lai veiktu šo analīzi, tiks izmantots Fiksētā efekta modelis (FEM). FEM izskaidro rentabilitātes prognozēšanas iespējas uzņēmumos. Modeļa izvēle ir lietderīga gadījumos, kad tiek izmantota konkrēta N uzņēmumu kopa, tā ir nejauša un to nav iespējams ietekmēt. FEM metodi līdzīgos pētījumos ir izmantojuši arī citi pētnieki (Deloof M., (2003), Padachi K., (2006), Mathuva D.M. (2009), Zubairi (2010), Dong H.P., Su J., (2010) un citi).

45

Bruto darbības rentabilitātes (GOP) izteikšanai lieto lineārā formā izteiktu daudzfaktoru korelācijas – regresijas vienādojumu, kur atkarīgais mainīgais ir GOP, kā arī neatkarīgie mainīgie faktori, kas var ietekmēt GOP.

GOP aprēķināšanai tiek izteikti vairāki lineārās regresijas vienādojumi, kur atkarīgais mainīgais ir GOP, kā arī neatkarīgie mainīgie faktori:

RCP, LnS, DR, CR; ICP, LnS, DR, CR; PDP, LnS, DR, CR; CCC, LnS, DR, CR. Apgrozāmā kapitāla pārvaldības ietekme uz rentabilitāti tiek modelēta,

izmantojot šādus regresijas vienādojumus: GOP = f (RCP, ICP, PDP, CCC, LnS, CR, DR, λ) (3.1)

GOP = β0 + β1(RCPit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.2)

GOP = β0 + β1(ICPit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.3)

GOP = β0 + β1(PDPit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.4)

GOP = β0 + β1(CCCit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.5)

Regresijas vienādojumi vispirms tiek aprēķināti visai uzņēmumu paraugkopai.

16. tabulā apkopoti determinācijas koeficienti dažādiem neatkarīgajiem mainīgajiem.

16. tabula Determinācijas koeficienti bruto rentabilitātes prognozēšanai pēc dažādiem

neatkarīgajiem mainīgajiem

Modelis Determinācijas

koeficients Determinācijas

kļūda

Standartizācijaskoeficients

Beta

Konstante RCP DR LnS

-15.038 0.117- 25.769 4.023

20.551 0.404 5.818 1.460

0.257-0.398 0.251

Konstante PDP DR

35.408 0.033-32.284

4.906 0.005 4.449

0.514-0.524

Konstante ICP DR

38.388 0.026-30.944

5.690 5.149 0.007

-0.502 0.325

46

16. tabulas turpinājums

Konstante CCC DR LnS

3.267 -0.039-30.288 3.197

16.964 0.008 4.998 1.239

-0.388-0.492 0.209

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, RCP – debitoru aprites periods, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, LNS – uzņēmuma lielums, DR – finanšu līdzsvara koeficients

Analīzes rezultātā tika sastādīti četri regresijas vienādojumi, kas izteikti caur katru neatkarīgo mainīgo.

17. tabula

Bruto rentabilitātes prognozēšanas regresijas modeļi pēc dažādiem neatkarīgajiem mainīgajiem

Regresijas vienādojums R R2

GOP = - 15.038 + 0.117*RCP – 25.769*DR + 4.023LnS 0.576 0.331

GOP = 35.408 + 0.033*PDP – 32.284*DR 0.728 0.530

GOP = 38.388 + 0.026*ICP – 30.944*DR

0.610 0,372

GOP = 3.267 – 0.039*CCC – 30.288*DR + 3.197*LnS

0.685 0.469

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, RCP – debitoru aprites periods, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, LnS – uzņēmuma lielums, DR – finanšu līdzsvara koeficients

Regresijas modeļi tika veidoti, izmantojot Fisher F-testu. F-testa metodi lieto, salīdzinot statistiskus modeļus datu kopumam, lai noteiktu modeli, kas vislabāk atbilst izmantošanai. F-testa rezultātā iegūtie modeļi ir piemēroti datiem, izmantojot mazāko kvadrātu. 17.tabulā atspoguļotā GOP dispersija izteikta ar:

RCP par 33%, kas saistīta ar DR un LnS; PDP – 53%, saistīta ar DR; ICP – 37% saistīta ar DR; CCC – 47%, saistīta ar DR un LnS. Kopumā var secināt, ka visi regresijas koeficienti ir nozīmīgi. Izveidotie

regresijas vienādojumi var tikt izmantoti bruto peļņas rentabilitātes prognozēšanai un lēmumu pieņemšanai attiecībā uz apgrozāmo aktīvu pārvaldību jeb, veicot apgrozāmo aktīvu pārvaldību, var tikt prognozēta bruto darbības rentabilitāte.

47

Lai izveidotu vēl precīzākus regresijas modeļus, kā arī nodrošinātu augstāku prognozēšanas nozīmīgumu, autore veica regresijas analīzi sadalījumā pa nozarēm. Veicot analīzi, autore secināja, ka nevienā no nozarēm netika novērota nozīmīga saite starp GOP un RCP.

18. tabula

Determinācijas koeficienti bruto rentabilitātes prognozēšanai pēc dažādiem neatkarīgajiem mainīgajiem ražošanas nozarē

Modelis Determinācijas

koeficients Determinācijas

kļūda

Standartizācijaskoeficients

Beta Konstante PDP DR

47.083 0.033-49.050

5.851 0.004 5.547

0.581-0.695

Konstante ICP DR LnS

62.081 0.043- 54.917 -0.374

9.431 0.011 8.076 0.147

0.396-0.778-0.291

Konstante CCC DR

57.215-0.51

-52.829

5.324 0.006 5.317

-0.597 -0.748

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls, LnS – uzņēmuma lielums, DR – finanšu līdzsvara koeficients

19. tabulā atspoguļoti determinācijas koeficienti mainīgajiem ražošanas nozares uzņēmumiem. Ražošanas nozarē tika atrasti determinācijas koeficienti neatkarīgajiem mainīgajiem PDP, ICP un CCC.

19. tabula Bruto rentabilitātes prognozēšanas regresijas modeļi pēc dažādiem

neatkarīgajiem mainīgajiem ražošanas nozarē

Regresijas vienādojums R R2

GOP = 47.083 + 0.033*PDP– 49.050*DR 0.906 0.821

GOP = 62.081 + 0.043*ICP – 54.917*DR – 0.374Lns 0.832 0.693

GOP = 57.215 – 0.51*CCC – 52.829*DR

0.915 0.837

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, CCC – naudas aprites cikls; LNS – uzņēmuma lielums, DR = finanšu neatkarības koeficients

48

Ražošanas nozarē regresijas modeļi tika veidoti, GOP izsakot ar: PDP par 82%, kas saistīta ar DR; ICP – 69%, saistīta ar DR un LnS; CCC – 84%, saistīta ar DR. No 20.tabulas var secināt, ka iegūtie regresijas koeficienti ir nozīmīgi ar

ticamības pakāpi 70% un vairāk. Regresijas vienādojumi var tikt izmantoti ražošanas nozares uzņēmumos bruto peļņas rentabilitātes prognozēšanai, izmantojot apgrozāmo aktīvu pārvaldības iespējas.

20. tabula Determinācijas koeficienti bruto rentabilitātes prognozēšanai pēc dažādiem

neatkarīgajiem mainīgajiem tirdzniecības nozarē

Modelis Determinācijas

koeficients Determinācijas

kļūda

Standartizācijaskoeficients

Beta Konstante PDP LnS

-20.3410.0272.253

11.2690.0040.940

0.6880.260

Konstante ICP CR LnS

-18.793 0.021- 0.102 2.331

12.476 0.004 0.0461.007

0.688-0.2530.269

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, LNS – uzņēmuma lielums, CR – kopējās likviditātes koeficients

Tirdzniecības nozares paraugkopā tika iegūti determinācijas koeficienti tikai

attiecībā pret PDP un ICP. Ar pārējiem neatkarīgajiem mainīgajiem un GOP kopsakarības netika novērotas.

21. tabula

Bruto rentabilitātes prognozēšanas regresijas modeļi pēc dažādiem neatkarīgajiem mainīgajiem tirdzniecības nozarē

Regresijas vienādojums R R2

GOP = -20.341 + 0.027*PDP + 2.253*LnS 0.825 0.680

GOP = - 18.793 + 0.021*ICP – 0.102*CR + 2.331Lns 0.810 0.656

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, ICP – krājumu aprites periods, PDP – kreditoru aprites periods, LNS – uzņēmuma lielums, CR – kopējās likviditātes koeficients

49

Tirdzniecības nozarē regresijas modeļi tika veidoti ar: GOP, izsakot to ar PDP par 68%, kas saistīta ar LnS; ICP – 66% saistīta ar CR un LnS. Iegūto regresijas vienādojumu ticamības pakāpe ir augsta - zem 70%. Tas ļauj

secināt, ka vienādojumus var izmantot tirdzniecības nozares uzņēmumos GOP prognozēšanai, izmantojot krājumu un kreditoru pārvaldības metodes.

22. tabula Determinācijas koeficienti bruto rentabilitātes prognozēšanai pēc dažādiem

neatkarīgajiem mainīgajiem pakalpojumu nozarē

Modelis Determinācijas

koeficients Determinācijas

kļūda

Standartizācijaskoeficients

Beta Konstante CCC DR LnS

-122.588 -0.188- 39.680 15.579

41.429 0.039

8.133 3.931

0.396-0.6960.530

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, CCC – naudas aprites cikls, LNS – uzņēmuma lielums, DR – finanšu līdzsvara koeficients

Nozīmīgu kopsakarību var pierādīt tikai, GOP izsakot ar neatkarīgo mainīgo CCC.

23. tabula

Bruto rentabilitātes prognozēšanas regresijas modeļi pēc dažādiem neatkarīgajiem mainīgajiem pakalpojumu nozarē

Regresijas vienādojums R R2

GOP = -122.,588 - 0.188*CCC– 439.68*DR + 15.579Lns 0.811 0.657

Avots: autores aprēķinu dati no SPSS programmas * GOP – bruto darbības rentabilitāte, CCC – naudas aprites cikls, LNS – uzņēmuma lielums, DR – finanšu līdzsvara koeficients

Pakalpojumu nozarē regresijas modelis, kas izveidots, izsakot GOP ar: CCC par 66%, kas saistīta ar DR un LnS. Iegūto regresijas vienādojumu ticamības pakāpe ir pietiekama, lai iegūto

regresijas vienādojumu varētu izmantot pakalpojumu nozares uzņēmumos rentabilitātes (GOP) prognozēšanai, iedarbojoties, pārvaldot naudas aprites ciklu, kuru ietekmē visi pārējie apgrozāmo aktīvu pārvaldības rādītāji.

Empīriskā pētījuma rezultātā autore ir izstrādājusi matemātiskos modeļus ar augstu ticamības pakāpi bruto darbības rentabilitātes prognozēšanai, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību raksturojošos rādītājus ražošanas, tirdzniecības

50

un pakalpojumu nozares uzņēmumos. Realizējot mērķtiecīgu atsevišķu apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības politiku, dažādu uzņēmuma pārvaldības jomu vadītāji var ietekmēt apgrozāmo aktīvu aprites rādītājus. Šo rādītāju regulāra analīze un plānošana, izmantojot iegūtos regresijas vienādojumus, var sekmēt uzņēmuma kopējo mērķu, t.i., vēlamā rentabilitātes līmeņa sasniegšanu.

Pētījuma rezultātā autore ir pierādījusi hipotēzi, ka uzņēmuma vadība var prognozēt un ietekmēt saimnieciskās darbības rentabilitāti, izmantojot apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldību.

51

NOBEIGUMS

Galvenie secinājumi 1. Izpētot jēdziena ,,apgrozāmie aktīvi” interpretāciju ekonomikas nozares

literatūrā, zinātniskajos pētījumos un tiesību aktos, vērojama atšķirīga terminoloģiskā pieeja un interpretācija. Jēdziena ,,apgrozāmie līdzekļi” terminoloģiskās pieejas attīstība Latvijā veidojusies dažādos ekonomiskās domas attīstības periodos: Brīvās Latvijas laika posmā no 1918.gada līdz 1940.gadam, PSRS laika posmā no 1940.gada līdz 1991.gadam, atjaunotās Latvijas Republikas laika posmā no 1991.gada līdz mūsdienām. Jēdziena vēsturiskā attīstība ir ietekmējusi tā pielietojumu Latvijā.

2. Kopš 1992.gada 14.oktobra „Gada pārskatu likums” nosaka gada pārskata struktūru, sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī skaidro likumā izmantoto terminoloģiju. Saistošie tiesību akti nosaka, ka līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi un citi ir apgrozāmie līdzekļi. MK noteikumi Nr.488 ,,Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” velta lielu uzmanību pamatlīdzekļu jēdziena un būtības skaidrojumiem, savukārt apgrozāmie līdzekļi netiek definēti un skaidroti vispār. Latvijas tiesību aktos nav ievērota vienota konceptuāla pieeja attiecībā uz aktīvu un apgrozāmo aktīvu uzskaites vienībām, kā arī nav ievērota vienota metodoloģiskā pieeja likumdošanas aktu izstrādē, skaidrojot attiecīgo terminoloģiju.

3. Zinātniskajā un ekonomikas nozares literatūrā uzņēmuma aktīvos iekļautās apgrozāmo aktīvu sastāvdaļas tiek klasificētas pēc dažādām pazīmēm, kas ir ārpus „Gada pārskatu likuma”. Katrā konkrētā gadījumā lietotājs var izvēlēties apgrozāmo aktīvu klasifikācijas veidu un lietot to pēc nepieciešamības. Gada pārskatā apgrozāmo aktīvu veidu klasifikācijā nav ievērota vienota klasifikācijas pieeja, t.i., atsevišķi veidi tiek sīki sadalīti pa apakšveidiem, turpretī naudas līdzekļi nē.

4. Finanšu pārvaldības lēmumi ir saistīti ar apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldību un to finansēšanas avotiem, kas ietekmē pārvaldību raksturojošos rādītājus. Uzņēmuma vērtību visefektīvāk ir iespējams palielināt, īstermiņa periodā iedarbojoties uz apgrozāmajiem aktīviem. Ārvalstu ekonomikas nozares pētījumos tiek uzsvērts, ka nevar runāt par apgrozāmo aktīvu pārvaldību, to pilnīgi nošķirot no apgrozāmā kapitāla pārvaldības. Īpaši Rietumeiropas un ASV zinātnieku pētījumos jēdzieni „apgrozāmo aktīvu pārvaldība” un „apgrozāmā kapitāla pārvaldība” tiek lietoti paralēli vai pat kā sinonīms, visbiežāk lietojot tikai „apgrozāmā kapitāla pārvaldības” (angļu valodā Working Capital Management) jēdzienu.

5. Zinātniskajā literatūrā tiek plaši diskutēts par ārējo un iekšējo faktoru ietekmi uz apgrozāmo aktīvu pārvaldību. Makroekonomiskā līmenī liela nozīme tiek piešķirta izmaiņām ekonomikā, monetāro un fiskālo faktoru ietekmei. Kā svarīgākie apgrozāmos aktīvus ietekmējošie iekšējie faktori ir uzņēmējdarbības nozare, organizatoriskā struktūra, ražošanas process un tā modernizācijas pakāpe, debitoru un kreditoru savstarpējās attiecības, grāmatvedības uzskaites principi.

52

Šo faktoru atpazīšana un to ietekmes novērtējums ir svarīgs apgrozāmo aktīvu pārvaldības problēmjautājums. Apzinoties šos faktorus, uzņēmuma vadība var savlaicīgi paredzēt un mazināt ārējo un iekšējo risku ietekmi.

6. Uzņēmuma apgrozāmo aktīvu struktūras pārvaldības politikas veidošanās ir saistīta ar uzņēmuma operāciju cikla komponentēm. Apgrozāmo aktīvu pārvaldības process ir sarežģīts, un tajā var izdalīt četrus galvenos posmus, t.i., pagātnes notikumu analīze, kas tiek balstīta uz aprēķiniem un vēsturisko pieredzi, apgrozāmo aktīvu finansēšanas politikas veidošana un īstenošana, apgrozāmo aktīvu pārvaldība konkrētā vietā un laikā, veidojot un īstenojot optimālas atsevišķu veidu pārvaldības politikas, nākotnes apgrozāmo aktīvu plūsmu plānošana, struktūras veidošana, uzņēmuma vērtības radīšana.

7. Latvijas komercsabiedrībās apgrozāmie aktīvi veido nozīmīgu aktīvu struktūras daļu. Laika periodā no 1995.gada līdz 2010.gadam, pēc Latvijas CSP datiem, apgrozāmie aktīvi vidēji veido 42%. Apgrozāmo aktīvu un ilgtermiņa ieguldījumu struktūra vidēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir salīdzināma un norāda uz līdzīgām tendencēm uzņēmumu aktīvu pārvaldībā. Ilgtermiņa un apgrozāmo aktīvu struktūra visās valstīs vidēji saglabājas aptuveni 60% pret 40% līmenī. Aktīvu struktūras rādītāji Baltijas valstu komercsabiedrībās, pēc statistikas datiem, ekonomiskās krīzes laikā visās trīs Baltijas valstīs mainās, un notiek apgrozāmo aktīvu īpatsvara samazinājums kopš 2008.gada. Uzlabojoties valsts ekonomikai, uzņēmuma rīcībā esošo aktīvu proporcija elastīgi reaģē, palielinoties apgrozāmo aktīvu īpatsvaram, savukārt ekonomiskās krīzes apstākļos, samazinoties uzņēmējdarbības ekonomiskās aktivitātes rādītājiem, apgrozāmo aktīvu īpatsvars samazinās.

8. Apgrozāmo aktīvu struktūru ietekmē uzņēmējdarbības nozare. Vislielākais apgrozāmo aktīvu īpatsvars ir tirdzniecības nozarē, pētāmajā laika periodā tas svārstās no 72.3% – 68.8% aktīvu struktūrā. Analizējot dažādu nozaru komercsabiedrību apgrozāmo aktīvu struktūras izmaiņas, autore secina, ka nozares attīstības rādītāji ir cieši saistīti ar apgrozāmo aktīvu izmaiņām.

9. Rēķinot likviditātes koeficientus, saucējā tiek atspoguļotas īstermiņa saistības, bet netiek ņemti vērā uzkrājumu posteņi. MK noteikumi Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” paredz, ka uzņēmumā tiek izveidoti uzkrājumi, kas saskaņā ar šo noteikumu 93.pantu ir noteikta veida saistības, kuras ir paredzamas vai zināmas, bet kuru apjoms vai konkrētu saistību rašanās, vai segšanas datums nav skaidri zināms. Rēķinot likviditātes rādītājus, kā arī citus rādītājus, uzkrājumu summu iekļaušana aprēķinos precīzāk atspoguļo saimnieciskās darbības rādītājus un sniedz patiesāku analizējamo datu interpretāciju.

10. Augšupejošas ekonomikas apstākļos Latvijas komercuzņēmumos likviditātes, atsevišķu apgrozāmo aktīvu veidu aprites un apgrozāmo aktīvu rentabilitātes rādītāji saglabā pozitīvas attīstības tendences, savukārt ekonomiskās krīzes apstākļos ir vērojama rādītāju samazināšanās, kas norāda uz makroekonomisko procesu ciešu saistību ar apgrozāmo aktīvu pārvaldības rādītājiem.

11. Empīriskais pētījums tiek balstīts uz ekspertu aptaujas rezultātiem. Iegūtie dati uzrāda diezgan vienveidīgus rezultātus un neliecina par būtisku diferenciāciju uzskatos, attieksmē un vērtējumos uzņēmēju vidū. Neskatoties uz dažādām un daudzveidīgām analīzes metodēm, rezultāti kopumā uzrāda līdzīgus un

53

samērojamus uzskatus, dispozīciju un vērtējumu sadalījumus par apgrozāmo aktīvu pārvaldības tendencēm Latvijas uzņēmumos.

12. Salīdzinot uzņēmumu vadītāju vērtējumus par apgrozāmo aktīvu pārvaldību, novērojams līdzīgs vērtējums gan paraugkopā, gan pa nozarēm. Salīdzinot vērtējumu, izmantojot Kruskal Wallis testu, ir vērojama statistiskās nozīmes atšķirības pa nozarēm. Statistiskā nozīme pa nozarēm ir novērojama attiecībā uz apgrozāmo aktīvu pārvaldības īstenotajiem pasākumiem uzņēmumos. Pakalpojumu nozares uzņēmumos apgrozāmo aktīvu pārvaldībai netiek piešķirta tik liela nozīme, turpretī ražošanas un tirdzniecības nozares uzņēmumos vērtējums atspoguļo apgrozāmo aktīvu pārvaldības metožu pielietošanu.

13. Novērtējot kritērijus par katru no aprites rādītājiem, uzņēmumu vadība uzskata, ka ir svarīgs katra apgrozāmo kapitālu veidojošā elementa, t.i., krājumu, debitoru, naudas un kreditoru pārvaldības, metožu pielietojums un naudas aprites rādītāji. Novērtējot rentabilitāti ietekmējošos kritērijus augstāk par vidējo 4 tiek vērtēta gan izmaksu nozīme, gan aprites rādītāju nozīme. Statistiskā nozīme pa nozarēm ir novērojama attiecībā uz šādiem apgalvojumiem: uzņēmumā tiek pielietotas apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodes, uzņēmumā tiek veikta debitoru parādu pārvaldība, uzņēmumā tiek izmantota kredītlīnija.

14. Pīrsona korelācijas analīzes rezultāti liecina, ka starp dažādiem apgrozāmo aktīvu elementu pārvaldības aspektiem pastāv cieša saistība. Tas nozīmē, ka uzņēmumu vadība labi izprot apgrozāmo aktīvu pārvaldības nozīmi, nepieciešamību un metodiku. Savukārt nav novērota saistība starp faktiski realizēto apgrozāmo aktīvu pārvaldības politiku un tās ietekmi uz darbības rādītājiem uzņēmumos un uzņēmēju viedokli, novērtējot vēlamos apgrozāmo aktīvu pārvaldības kritērijus un to ietekmi uz rādītājiem. Samazinoties apgrozāmo aktīvu veidu plānošanas nozīmei uzņēmumā, samazinās rentabilitātes, kā arī debitoru un kreditoru parādu aprites rādītāji.

15. Analīzes rezultātā tiek noteiktas faktoru grupas, kas uzņēmumos tiek uztvertas par svarīgām, nodrošinot efektīvu apgrozāmo aktīvu pārvaldību. Pētījuma rezultātā autore konstatēja, ka uzņēmumu vadība savā praksē apgrozāmo aktīvu pārvaldības politiku visbiežāk balsta uz kopējās uzņēmuma darbības un tās finanšu politikas pamatprincipiem, kas virzīti uz galveno finanšu rādītāju sasniegšanu. Definētie faktori (nosacījumi): uzņēmuma darbības un finanšu vadības politika; apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodoloģija; uzņēmējdarbības vide un uzņēmuma pozīcija tirgū; uzņēmuma vadības spēja nodrošināt saimnieciskās darbības rezultātu; uzņēmuma ražošanas un finanšu cikls; kredītresursu izmantošanas iespējas.

16. Rentabilitātes un aktīvu aprites rādītāju statistiskā nozīme pētāmo uzņēmumu kopā pa nozarēm ir novērojama attiecībā uz mainīgajiem debitoru aprites un krājumu aprites rādītājiem un naudas aprites ciklu. Vērtējot statistiski nozīmīgas kopsakarības pa nozarēm attiecībā pret vidējo, var novērot atšķirīgas tendences ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Ražošanas nozarei raksturīgi augstāki rentabilitātes un apgrozījuma rādītāji, bet ir garāki kreditoru parādu aprites rādītāji un zemāki finansiālās neatkarības un likviditātes rādītāji. Kreditoru, finansiālās neatkarības un likviditātes rādītāji ir savstarpēji saistīti. Tirdzniecības nozarē vērojamās atšķirības no vidējā raksturo nozares īpatnības,

54

t.i., salīdzinoši garāki krājumu aprites rādītāji, kas ietekmē arī naudas aprites ciklu. Pakalpojumu nozarei raksturīgi salīdzinoši īsi krājumu, kreditoru un naudas aprites rādītāji, bet ir garāks debitoru parādu iekasēšanas periods. Šo rādītāju tendences var pamatot ar nozarei raksturīgā finanšu cikla īpatnībām. Veiktā pētījuma rezultātā var secināt, ka aprites rādītāju zemāks līmenis ietekmē augstāku likviditātes un finanšu neatkarības koeficientu.

17. Korelācijas analīzes rezultātā autore ir pierādījusi, ka Latvijas uzņēmumos pastāv nozīmīga korelācija starp rentabilitāti un apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošiem rādītājiem. Korelācijas analīze parādīja, ka pastāv atšķirības nozaru griezumā. Iegūtie analīzes rezultāti par Latvijas uzņēmumiem atšķiras no iepriekš veiktajiem pētījumiem citu valstu uzņēmumos, bet tie ir izskaidrojami un raksturo Latvijas uzņēmumos realizētās apgrozāmo aktīvu pārvaldības īpatnības.

18. Zinātniskajos pētījumos liela uzmanība ir veltīta finanšu rādītāju analīzei apgrozāmo aktīvu pārvaldības aspektā un uzņēmuma finansiālā stāvokļa diagnosticēšanā. Visbiežāk uzņēmuma vadība analīzes rezultātus uztver kā faktu un vēlmi uzlabot šos rādītājus katru atsevišķi, neveicot to kompleksu izvērtēšanu. Veicot regresijas analīzi, autore izstrādāja iespējamos prognozēšanas modeļus, kas ļauj prognozēt uzņēmuma darbības rentabilitāti, izmantojot apgrozāmo aktīvu pārvaldības rādītājus.

19. Visi iegūtie regresijas koeficienti ir nozīmīgi. Izveidotie regresijas vienādojumi var tikt izmantoti bruto peļņas rentabilitātes prognozēšanai un lēmumu pieņemšanai attiecībā uz apgrozāmo aktīvu pārvaldību jeb, veicot apgrozāmo aktīvu pārvaldību, var tikt prognozēta bruto darbības rentabilitāte. Precīzākus regresijas modeļus, kas arī nodrošina augstāku prognozēšanas nozīmīgumu autore piedāvā sadalījumā pa ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu nozarēm. Promocijas darbā veikto pētījumu rezultāti ļauj apgalvot, ka mainīgos

ekonomikas apstākļos apgrozāmo aktīvu apjoms, struktūra un pārvaldības rādītāji ir pakļauti izmaiņām. Kopumā promocijas darbs dod būtisku zinātnisku, teorētisku un lietišķu ieguldījumu uzņēmuma apgrozāmo aktīvu pārvaldības izpratnē, analīzē un izvērtēšanā, kā arī uzņēmuma bruto darbības rentabilitātes prognozēšanā, t.i., uzņēmuma vērtības vadīšanā, izmantojot apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības rādītājus. Katra atsevišķa apgrozāmo aktīvu veida pārvaldība, izmantojot to pārvaldības metodes, ietekmē apgrozāmo aktīvu aprites rādītājus.

55

Problēmas un priekšlikumi to risināšanai 1.problēma Termini ,,aktīvs” un ,,apgrozāmie aktīvi” tiek plaši lietoti LR normatīvajos dokumentos, teorētiskajos un praktiskajos pētījumos. LR tiesību aktos nav vērojama vienota pieeja jēdzienu interpretācijai, to skaidrojumi dažādos dokumentos ir atšķirīgi un pavirši. Problēmas risinājums:

lai sekmētu vienotu terminoloģisko izpratni un to pielietojumu teorētiskajos un praktiskajos pētījumos Latvijā un to saskaņotu ar terminu izpratni starptautiskā līmenī, autore iesaka LR likumdevējiem „Gada pārskatu likuma” sadaļā „Likumā lietotie termini” jēdzienu „aktīvs” papildināt ar vārdiem „ir ticami novērtējami” un „īpašumā vai kontrolē esošie”. Promocijas darba ietvaros piedāvātā autores aktīvu definīcija ir šāda: aktīvi ir uzņēmuma rīcībā vai kontrolē esošie resursi, kuri iegūti savā rīcībā pagātnes notikumu rezultātā, ir ticami novērtējami un no kuriem nākotnē uzņēmumam ir sagaidāms ekonomisks izdevīgums;

ņemot vērā jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” vēsturiskos attīstības aspektus, kā arī mūsdienu tendences attiecībā uz ekonomikā lietojamajām kategorijām un jēdzienu interpretāciju, autore iesaka teorētiskajos un praktiskajos pētījumos, kā arī tiesību aktos lietot jēdzienu „apgrozāmie aktīvi” jēdziena „apgrozāmie līdzekļi” vietā. Šāda jēdziena lietošana nodrošinātu vienotu izpratni attiecībā uz starptautisko praksi, kā arī finanšu un grāmatvedības jomā lietojamajiem Starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem;

izvērtējot LR normatīvos aktus „Likums par grāmatvedību”, „Gada pārskatu likums”, kā arī citus saistošos normatīvos aktus un dokumentus, kurus izmanto, lai sastādītu kvalitatīvus un salīdzināmus gada pārskatus, ir nepieciešams veicināt finanšu pārskatu sagatavošanas reglamentējošo normatīvo aktu saskaņošanu ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un sekmēt vienotu terminoloģisko izpratni un to pielietojumu. Autore likumdevējiem iesaka iekļaut „Gada pārskata likumā” autores promocijas darba ietvaros izstrādāto apgrozāmo aktīvu definīciju: apgrozāmie aktīvi ir uzņēmuma rīcībā vai kontrolē esošie resursi: krājumi, līdzekļi norēķinos, nākamo periodu izdevumi, īstermiņa vērtspapīri un naudas līdzekļi vai to ekvivalenti, kas aprit no viena veida citā vienā uzņēmuma ražošanas un finanšu ciklā.

56

2.problēma Apgrozāmo aktīvu pārvaldības rādītāju aprēķināšana visbiežāk balstās uz uzņēmuma gada pārskatu datiem. Uzņēmuma vadība nevar izdarīt kvalitatīvus secinājumus par pārvaldības rādītājiem un tendencēm, neveicot bilances un peļņas vai zaudējumu posteņu ekonomiskās nozīmes analīzi un to pielietošanu rādītāju aprēķināšanai. Problēmas risinājums:

rēķinot likviditātes rādītājus, kā arī citus apgrozāmo aktīvu pārvaldību raksturojošos rādītājus, kuru aprēķināšanai tiek izmantotas īstermiņa vai ilgtermiņa saistības, finanšu vadītājam sadarbībā ar grāmatvedi ir jāizvērtē uzkrājumu posteņa nozīmīgums un sadalījums pēc paredzamā maksāšanas termiņa. Uzkrājumu vērtības būtu jāpieskaita pie saistību summas, kas ļautu nodrošināt patiesāku rādītāju atspoguļojumu un analīzi;

analizējot apgrozāmos aktīvus, īpaša uzmanība jāpievērš nākamo periodu izdevumiem (debitori) un nākamo periodu ieņēmumiem (kreditori). Šajā gadījumā nav paredzama naudas līdzekļu aizplūšana un maksāšanas termiņa iestāšanās. Autore finanšu analītiķiem iesaka šo apgrozāmo aktīvu un īstermiņa saistību summas izslēgt no rādītāju aprēķiniem, piemērojot informācijas izmaksu principu, kas paredz novērtēt informācijas būtiskumu attiecībā pret saņemto labumu. Izslēgšanas princips var tikt piemērots gadījumos, kad šādu posteņu vērtība ir nozīmīga. Ja uzņēmumā ir būtiskas nākamo periodu izdevumu un/vai ieņēmumu summas, tad rādītāju aprēķinos tās būtu jāņem vērā;

uzņēmuma vadībai sadarbībā ar grāmatvedi un/vai finanšu vadītāju izvērtēt apgrozāmo aktīvu pārvaldības uzlabošanas iespējas attiecībā uz pārmaksāto nodokļu atgūšanu.

3.problēma: Latvijas uzņēmumu apgrozāmo aktīvu pārvaldības iespējas tikai daļēji ir atkarīgas no uzņēmuma vadības spējas realizēt apgrozāmo aktīvu pārvaldības politiku. Priekšlikumi tās risināšanai:

uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem izpētīt iespējamos ārējos apgrozāmo aktīvu pārvaldību ietekmējošos faktorus un pievērst lielāku uzmanību makroekonomiskajiem rādītājiem un attīstības tendencēm, lai mazinātu ārējo faktoru ietekmi un veidotu izpratni par iespējamajām apgrozāmo aktīvu pārvaldības tendencēm nākotnē;

mainīgas ekonomikas apstākļos uzņēmuma vadībai apzināt un īstenot apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības uzlabošanas metodes, īstenojot atsevišķu apgrozāmo aktīvu pārvaldības jomas katru atsevišķi un veicinot kopējā uzņēmuma darbības mērķa sasniegšanu;

ekonomistiem – pētniekiem pievērst īpašu uzmanību ārējo un iekšējo faktoru izpētei un veicināt zināšanu pārnešanu studiju procesā studentiem un uzņēmumu vadībai, izskaidrojot makroekonomisko un mikroekonomisko

57

procesu ietekmi. Latvijas zinātniekiem veikt pētījumus par apgrozāmo aktīvu pārvaldību Latvijas uzņēmumos.

4.problēma: Latvijas uzņēmumu vadība izprot apgrozāmo aktīvu pārvaldības metodikas izmantošanas nozīmi, bet tā praktiski ne vienmēr tiek izvērtēta kā komplekss pasākumu kopums, kas ietekmē uzņēmuma darbības rādītājus. Priekšlikumi tās risināšanai:

uzņēmuma vadītājiem, īpaši MVU sektorā, veikt regulāru apgrozāmos aktīvus raksturojošo rādītāju un to atsevišķu veidu pārvaldības analīzi un plānošanu. Uzņēmumos, kur nav ekonomista (plānotāja) vai finanšu vadītāja amata, kā papildus pienākumus amata aprakstā iekļaut rādītāju analīzi un plānošanu uzņēmuma grāmatvedim un attiecīgo pārvaldības jomu vadītājiem;

uzņēmuma vadībai kompleksi izvērtēt apgrozāmo aktīvu pārvaldības procesus uzņēmumā, veicot esošo un iespējamo pārvaldības metožu pielietošanas analīzi un iespējas;

apgrozāmo aktīvu pārvaldības uzlabošanas nolūkos uzņēmumu vadībai izvērtēt iespējas izmantot informācijas tehnoloģiju programmproduktus. Speciālo datorprogrammu izmantošana apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības procesā var ietekmēt konkrēta apgrozāmo aktīvu veida pārvaldības rezultātus un līdz ar to arī uzņēmuma darbības rādītājus;

uzņēmuma vadībai izvērtēt līdzīgu nozarē darbojošos uzņēmumu pieredzi, kā arī ārpakalpojumu uzņēmumu piedāvājumus, kas piedāvā jaunu metožu pielietošanas iespējas apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības aspektā;

uzņēmuma vadībai novērtēt konkrētās nozares, kurā darbojas uzņēmums, darbības īpatnības, izvērtējot apgrozāmo aktīvu aprites ciklu, tā garumu un attiecīgi veidojot apgrozāmo aktīvu pārvaldības politiku;

uzņēmuma vadībai nepieciešams kompleksi izvērtēt un veidot vienotu apgrozāmo aktīvu pārvaldības politiku uzņēmumā, ievērojot atsevišķu vadības jomu vadītāju interešu realizāciju apgrozāmo aktīvu pārvaldībā, bet vienlaicīgi veicinot dažādu vadītāju izpratni par kopējo uzņēmuma darbības mērķu sasniegšanu, t.i., rentabilitātes paaugstināšanu;

uzņēmuma augstākā un vidējā līmeņa vadībai izmantot autores izstrādātos uzņēmuma bruto darbības rentabilitātes prognozēšanas modeļus tirdzniecības, ražošanas un pakalpojumu nozarē, izmantojot apgrozāmo aktīvu veidu pārvaldības rādītājus.

58

INTRODUCTION

Sustainable development of the economic subjects in the economic space largely depends on the ability of efficient management of their financial resources; on a basis of the scientific findings of the theory of economics and management it is focused on three basic directions: capital investments, capital structure and management of the working capital. Investments of financial resources into current assets is creation of the future capital value in long-term, which is important for company’s shareholders; the management of current assets, which is directed to ensuring the company’s solvency within the entire operating cycle, in is turn, is essential for the company’s profitability and ability to discharge its liabilities, which is a precondition for general sustainable development of the enterprise. Efficient management of the current financial resources and planning of future flows is the task of the managers of any company, which facilitate optimal management of financial resources and achievement of long-term aims (profit, company’s value).

The economic category – current assets – is interpreted within the framework of the management of finances in scientific and practical research. The author believes that functions of the current assets in entrepreneurship and their significance in economic growth of the national economy are not less important.

On the macro level, the current assets are elements of economic growth, their definite quantity and quality may influence changes in demand and supply within a definite geographical area.

From the point of view of entrepreneurship, current assets is an important precondition for company’s development and value creation. From 2000 to 2010, the specific gravity of the current assets in enterprises’ total assets made 45.6% - 36.7%.

The interaction of the entrepreneurship sector and economic development has become the basis for scientific and political discussions in Latvia during last 5 years; the issue became especially urgent in 2008, when the Latvian economy lost 25% of GDP in the recession period, showing the worst result in EU. In the modern economic environment, sustainable development of the enterprise depends on the ability to realise efficiently the function of financial management.

The topicality of the research is defined by the fact that in the modern conditions of growing competition the management of current assets has become an important function of the enterprise management influencing results of the economic activity. The large number of elements of current assets in their material and financial composition requires the individual and dynamic management’s approach in the decision making process. The notable amount of financial resources, invested into the current assets, the diversity of their types and sub-forms, the defining role of the capital in turnover acceleration and ensuring constant solvency define the level of complexity of management’s tasks related to the management of current assets. The important component of management of the enterprise’s current assets is analysis, ensuring the amount and liquidity of the company’s current assets elements, as well as increasing of the profitability of the economic activity. Significant changes in macroeconomics create the necessity for the management to take strategic decisions in management of current assets to achieve the main target of entrepreneurs – to get profit.

59

As a result of examination of scientific literature and other sources done by the author, it is possible to draw the conclusion that current assets as a research object in foreign authors’ works and investigation have not lost the urgency in the course of time. Nowadays the important task for foreign scientists is to suggest entrepreneurs the ways how to ensure the balance between the management of current assets and results of the company’s activity.In Latvia, in scientific works current assets and their management have not received much attention. Incomplete theoretical and methodological research of this issue creates the necessity to evaluate theoretical and practical aspects of the management of current assets, as well as to form possible management models aiming at ensuring profitability indicators, and defined the urgency of the topic.

The current state of topic investigation The author creates a scientific discussion using a comprehensive scope of

literature sources. The author has summarised Latvian, Russian, American and other scientists’ contribution into the topic research.

The category of current assets, their historical development and significance were investigated by D.Alexander, A.Britton, A.Jorissen (2009), A.Belkaouni (2000), D.E.Kieso, J.J.Weigandt, T.D.Warfied (2007), M.Greener (1987), A.Kovalyov, M.Lapusta, L.Skamai (Ковалев А., Лaпуста М., Скамай Л., 2001), R.Koh (КохР., 1999), A.Arkhipov (Архипов А.И., 2010), L.Pacholi (Пачоли Л., 1494), I.Millere (2011), I.Usatov (УсатовИ., 1961), M.Vitebsky (Витебский М.Н., 1962), V.Gerashchenko (ГеращенкоB.C., 1962), A.Birman (Бирман A.M., 1956), N.Shumov (Шумов Н.С., 1968), I.Blank (Бланк И.А, 2002), J. L.Gitman, C.T. Maxwell (1985), B.M.Satish (2002), P.A.Samuelson, W.D.Nordhaus (1989), A.Damodaran (Дамодаран А., 2004), G.Schilling (1996), Yadav, Rakesh, V.Kamath, P.Manjrekar (2009) and others.

Current assets are influenced by the company’s external and internal environment. The influencing factors were studied by L.J.Gitman (1997), E.F.Brigham, L.C.Gapenski (1994, 1999), D.Asch, G.R.Kaye (1989), D.Nawrocki (1997); D.Begg, S.Fischer, R.Dornbusch (1994), J.Beardshaw, A.Ross (1993), D.Asch, G.R.Kaye (1989), V.D.Richards, E.J. Laughlin (1980), D.Asch, G.R.Kaye (1989), V.D.Richards, E.J.Laughlin (1980), J.C.Van Horne, R.Nicol, K.Wright (1985), M.J.Peel, N.Wilson (1996), F.C.Scherr (1989), T.Afza, M.S.Nazir (2007), P.J.Garcia-Teruel, P.Martinez-Solano (2007) and other scientists.

B.E.Needles, M.Powers, S.V.Crosson (2002), B.A.Kolb (1988), H-H.Shin, L.Soenen (1998), S.Lamberg, S.Valming (2009), R.Breili, S.Maiers (2006), M.Deloof (2003), C.Howorth, P.Westhead (2003), T.Afza, M.S.Nazir (2007), E.F.Brigham, L.C.Gapenski (1994, 1999),L.J.Gitman (1997), A.Harris (2005), C.Hall (2002), J.C.Van Horne, J.M.Wachowicz (2004), D. Santoro (2008) and other scientists devoted their attention to the turnover of current assets and financial policy.

In economic research much attention is given to examination of the methodology and analysis of the management of current assets. This issue was examined by S.P. Paulo (1992), H.Jnr.Bierman, S.Smidt (1988), E.F.Brigham, L.C.Gapenski (1993), B.J.Cooper, P.Leung, C.Matthews, P.Carlson (1998), L.J.Gitman (1997), C.Cheatham (1989), T.Afza, M.S.Nazir (2007), R.Cecilia, N. Di Vito (2000). G.Filbeck, T.M.Krueger (2005), G.I.White, A.C.Sondhi, D.Fried, (1994), J.Madura,

60

E.T.Veit, (1988), P.C.Scanlon (1995), T.S.Maness (1994), J.D.Moss, B.Stine (1993), J.Madura, E.T.Veit (1988), J.G.Kallberg, K.L.Parkinson (1984), V.D.Richards, E.J.Laughlin (1980), F.C.Scherr (1989), D.J.Borgia, M.Swaleheen, T.L.Jones, H.Shelton Weeks (2010), K.Hinderer, K.H.Waldman (2001), D.R.Myddelton (2000), G.I.White, A.C.Sondhi, D.Fried (1994), M.Zain (2008), G.Thachappilly (2009), Khan Hijazi and Kamal (2006), M.Deloof (2003), A.Raheman, M.Nasr (2007), G.W.Newton (2003), P.Drake (2010), G.Amarjit (2010), D.Watson, A.Head (2007), P.Russle (2004) and other scientists.

Investigations that were made by the above mentioned authors reflect a general theoretical position, as well as possibilities of its application in various contexts. Issues related to the management of current assets in Latvian enterprises, as well as possibilities of their management application for enterprise activity forecasting in Latvia have not been investigated. Using theoretical knowledge and on a basis of long-term practical work experience at various companies in the sphere of accounting and financial management, the author of the Doctoral Thesis provides her contribution into the research of theoretical and practical aspects of current assets in enterprises of Latvia in order to evaluate the significance of current assets at enterprises and make suggestions to managers of companies how to use the management of elements of current assets to forecast the company’s activity profitability.

The Doctoral Thesis consists of the theoretical and practical parts, which are summarised in three chapters. In the theoretical part of the research, the scientific discussion about the research object as an economic category in scientific studies is highlighted. In this part, the author summarised scientific findings about factors influencing the management of current assets, methods of management and analysis of current assets and their elements. In the practical part of the Doctoral Thesis, the quantitative analysis of statistical data was done and the quality evaluation of these data in Latvia, Lithuania and Estonia was given. Using results of the survey of managers of enterprises in Latvia, the author defined factors, which influence efficient management of current assets at enterprises in Latvia. Using SPSS software, the author made the analysis of correlation between enterprises’ current asset management and activity indicators from the angle of the spheres, as well as modelled management of current asset elements in the context of increasing company’s profitability.

Research object – current assets.

Research subject – evaluation of management of current assets and usage possibilities at enterprises in Latvia.

The research hypothesis of the Doctoral Thesis – management of enterprise can forecast and influence profitability of economic activity using management of elements of current assets.

The goal of the Doctoral Thesis: on basis of results of theoretical and empirical studies of current assets and their management to work out suggestions for using the management of current assets for forecasting indicators of enterprise’s profitability.

Tasks of the doctoral thesis: 1) examine and emphasise the discussion about the terminology and economic

essence of the concepts “current assets” and “working capital”;

61

2) evaluate theoretical viewpoints about current assets and management of elements of current assets;

3) examine and analyse factors influencing management of current assets and their characterising indicators, as well as possibilities for application in forecasting results of enterprise activity;

4) examine regularities of application of current asset management methods at enterprises in Latvia;

5) using methods of analysis of current assets to do the empirical analysis of regularities of the management of companies’ current assets and activity indicators at enterprises in Latvia;

6) develop suggestions for forecasting company’s profitability using indicators of the management of current asset elements.

The information base and methods used in the doctoral thesis For fulfilling the first and second tasks the author used monographic and analytic

methods of theoretical and empirical research, as well as methods of logical analysis and synthesis.

For fulfilling the third and fourth tasks the author applied abstract logical, estimate constructive methods, the method of statistical analysis of information, incl. grouping, comparison, synthesis, methods of graphical illustration. In order to discover factors influencing the management of current assets and regularities of application of management methods at enterprises in Latvia, the method of expert surveying, descriptive statistics, method of correlation analysis, factor analysis using Kaiser–Meyer–Olkin and Bartlett’s test and the summarising method were used.

For carrying out the fifth and sixth task the author applied the monographic method, the technique of logical analysis, descriptive statistics, grouping of variables, the average standardized analysis method using Kruskal-Wallis one-way analysis of variance, methods of correlation and analysis of multi-factors regression.

When performing mathematical processing of the survey and the annual report data, the author applied Microsoft Excel and Statistical Package for Social Sciences (SPSS) Statistics 19 software.

Essential research basis consists of works of Latvian and foreign scientists and economists and research materials about theoretical and methodological aspects of the management of current assets, Latvian and EU institutions’ legislation documents related to criteria of recognition and evaluation of current assets. The Doctoral Thesis contains official commercial companies’ data provided by the central statistical bureaus of Latvia, Lithuania and Estonia, as well as data of Lursoft database and data of annual accounts of Latvian companies.

The period of the research. The period from 1995 (the starting point when statistical data on entrepreneurship indicators became available in Latvia) to 2010 was chosen as a period of the research.

The structure and contents of the thesis are defined by the aim and tasks of the research. The Doctoral Thesis consists of the introduction, three basic chapters, the conclusion, references and annexes.

In chapter one, the author analyses the historical development of the concept of current assets and its interpretation in literature related to the sphere and economic

62

science, as well as analyses the significance of current assets at the enterprise. In chapter one, factors influencing current assets are evaluated and defined and methods of management of their structure.

In chapter two, the methodology of analysis of the management of current assets is examined, the management of current assets in commercial companies in Latvia and other Baltic countries is analysed and evaluated, as well as enterprises’ managers’ opinion about the current asset management at their companies is examined.

In chapter three, the author examines regularities of the management of current assets and activity indicators and possibilities of the management of elements of current assets in the context on increasing the company’s profitability.

In the conclusion, the author outlines general conclusions on basis of the results of the research. The research resulted in development of regression equations for enterprises working in the spheres of production, trade and services for forecasting indicators of profitability using indicators of the management of current assets.

Novelty of the Doctoral Thesis: historical interpretation of the concept “current assets” has been updated

and the definition of the concepts “assets” and “current assets” has been defined more exactly;

usage of methods of the management and analysis of current assets, which are applied at enterprises has been evaluated;

foreign scientists’ research of management of current assets, profitability regularities, and tendencies have been summarised and compared;

factors influencing management of current assets and their interrelations have been determined, the set of the most significant factors has been defined;

opinion of companies’ managers on the aspects of implementation of the management of current assets and their interconnection have been evaluated in the context of the spheres;

interconnection between the indicators characterising management of current assets and the indicators of the enterprise’s activity has been identified in Latvia for the first time;

models of forecasting enterprise’s profitability for companies working in the spheres of production, trade and services have been developed using elements of the management of current assets.

Scientific importance With help of the results included into the Doctoral Thesis the theoretical basis of

the management of current assets has been considerably competed and developed: the historical and conceptual interpretation of the concepts “current assets” and “working capital” has gone profound examination and analysis. The factors influencing management of current assets have been defined and grouped. The methods of management and analysis of current asset elements have been reviewed and summarised. Using quantitative and qualitative research methods, Latvian entrepreneurs’ viewpoint about aspects and possibilities of management of current assets at enterprises has been examined. On the ground of data of Latvian enterprises’ annual accounts, foreign scientists’ research of indicators characterising management

63

of current assets and regularities of enterprise’s activity profitability has been supplemented.

Practical importance, approbation of the research results The results of the Doctoral Thesis will contribute to implementation of

management of current assets at enterprises working in the spheres of production, trade and services in the context of forecasting results of economic activity.

The results of the Doctoral Thesis can be used as an innovative material for a large scope of interested audience. They are useful for managers of production, trade and service enterprises for forecasting indicators of the company’s profitability using management of elements of current assets. The results of the thesis may facilitate the transfer of scientific research of enterprises. They ensure better understanding of the influence of macroeconomic processes on management of current assets implemented at enterprises in Latvia, as well as give possibility to forecast the influence of macroeconomic factors on management of current assets in future.

The research results can be used in further scientific studies on possibilities of improvement of the current asset management at enterprises.

The Doctoral Thesis is theoretically and practically important; it can be used by students in the study and research process, by high and medium-level enterprise managers in the managing process, as well as by all other interested people.

The research results were presented to extensive scope of interested audience in the process of studies, when delivering lectures and conducting seminars for students of the Faculty of Economics and Management of Rēzekne Higher Education Institution, the Faculty of Social Sciences of Daugavpils University, as well as to other scientists and entrepreneurs at scientific conferences and seminars.

Managers of three enterprises working in various spheres were familiarized with results of the empirical research. Using the management of elements of current assets, models of gross activity profitability forecasting were approbated at “Latgales stabu konstrukcijas, Ltd” (production sphere), “Lāde D, Ltd” (trade sphere) and “Alejas investīcijas, Ltd” (service sector). After approbation of the models, managers of the mentioned enterprises gave their positive assessment. Their responses prove that the models, which were worked out during the research, are practically usable and give possibility to forecast reliably enough and achieve desired gross activity profitability using management of separate elements of current assets.

While working out the Doctoral Thesis, the author took part in two research grants of the Ministry of Education and Science:

01.03.2006. – 31.12.2006. Scientific research grant of the Ministry of Education and Science “Research of proportion of long-term and current assets of small and medium trade enterprises”, subtopic “Research of current assets in the trade sector”;

01.03.2008. – 31.12.2008. Research project grant of the Ministry of Education and Science “Research of development possibilities of Latgale Region”; subtopic “Research of organisation of durable and current assets in entrepreneurship”.

Results of the research were presented at conferences and published in conference proceedings.

64

The Doctoral Thesis was approbated at 18 international scientific conferences; results were published in 8 generally recognised reviewed editions and proceedings of 10 international scientific conferences.

Theses of defence: 1) In Latvia, usage and interpretation of the concept “current assets” in sphere

literature, legislation and in the international context is not unified in the sense of terminology;

2) Management of current assets of the enterprise partly depends on the company’s management’s ability to implement the policy of management of current assets;

3) In general, management of Latvian enterprises understands the significance of management of current assets in the context of the company’s activity indicators, but it is not always applied by enterprises in practice;

4) Enterprise’s management can forecast profitability of the enterprise’s activity using methods of management of elements of current assets.

65

1. THEORETICAL ASPECTS OF MANAGEMENT OF CURRENT ASSETS

Part 1 contains 46 pages, 9 tables and 10 figures. In this part of the Doctoral Thesis, historical development of the concepts

“current assets” and “working capital” in Latvia is analysed. In the chapter, the author emphasises the discussion about application of the concepts and usage of terminology. As a result of examination of theoretical and empirical sources, the author justifies usage of the concept “current assets” and gives its definition. On basis of foreign scientists’ research, the significance of factors, which influence management of current assets and interconnection between the factors is analysed. The analysis resulted in defining external and internal factors influencing management of current assets. After evaluation of theoretical viewpoints about types of management of current assets, the author summarised those methods of management of elements of current assets, which influence indicators characterising the management of current assets. 1.1. Analysis and classification of the concept of current assets 1.1.1. Interpretation of the concept “assets”

Research of enterprise’s assets and their management is maintaining its topicality also nowadays. Within the period from 2005 to 2010, the total amount of assets in commercial companies in Latvia increased by 201% from 17,324.1 thousand LVL to 34,878.9 thousand LVL. With the growth of the value of commercial companies’ assets, the necessity to implement efficient management of enterprises’ assets has become more important.

In order to understand the nature of current assets, the author examined the concept “assets”.

The concept of assets was defined by D.Alexander, A.Britton, A.Jorissen (2009), A.Belkaouni (2000), D.E.Kieso, J.J.Weigandt, T.D. Warfied, (2007), M.Greener (1987), A.Kovalyov, M.Lapusta, L.Skamai (Ковалев А., Лапуста М., Скамай Л., (2001)), R.Koh (Кох Р., (1999)), A.Arkhipov (Архипов А.И., (2010)) and other authors.

After evaluation of the definition of the concept “assets”, especially in relation to the Latvian legislation, the author came to the conclusion that definitions in the Latvian language lack a significant component related to recognition and control criteria. In Latvian “Law on Accounting”, “Annual Accounts Law” and in regulations of the Cabinet of Ministers there is no a united approach to the part “Terminology used in the law” from different points of view. In order to ensure the unified terminological understanding and its usage, the author recommends to the decision makers to supplement the part “Terminology used in this law” of the “Annual Accounts Law” with the definition of the concept “asset” suggested in the thesis.

1.1.2. Historical development of the concept “current assets”

Like the total amount of assets, the total amount of current assets in commercial companies of Latvia tended to increase within the period from 2005 to 2010. Taking

66

2005 as a basis year (100%), we may say that in 2010 the value of current assets increased by 167%, i.e. from 7,676 thousand LVL to 12,808.9 thousand LVL. Though the increase of the value of long-term investments within the research period is comparatively higher, correspondingly by 228.75%, it does not reduce the relevance of current assets in entrepreneurship.

When evaluating development of the terminological approach of the concept “current assets” in Latvia, the author came to the conclusion that it had developed during different periods of formation of the economic idea. Three stages can be distinguished:

independence period from 1918 to 1940; USSR period from 1940 to 1991; period of renewed Latvian Republic from 1991 to nowadays.

1.1.3. Interpretation of the concept “current assets”

Since October 14, 1992 “Annual Accounts Law” has been determining the structure, order of drafting and approving of the annual account; it also clarifies the terminology used in the law. “Annual Accounts Law”, Regulation of the Cabinet no. 808 “Regulation on accounts of associations, foundations and trade unions” and other relative laws and regulations appoint that means that are foreseen for long-term use (longer than one year) or invested into long-term used property are long-term investments. Others are current assets.

Regulation of the Cabinet no. 488 “Regulation on application of the Annual Accounts Law” pay much attention to explanation of the concept and essence of fixed assets, but “current assets” are not explained at all. Thus we may conclude that Latvian laws and regulations lack the unified conceptual approach to essential account units, as well as there is no a unified methodological approach to development of legislation documents.

The first International Accounting Standard defines that current assets are assets (for example, provisions, buyers’ and customers’ debts), which are sold, consumed or realised within the ordinary activity cycle even if it is not foreseen to realise them in twelve month after the balance date. Current assets are assets, which are maintained for trade purposes mainly. IAS 1 interprets the concept of current assets and reflects recognition criteria. Similarly “current assets” were interpreted in the first Latvian Accounting Standard, but it is necessary to note that legislators used the concept “current assets” unlike it is done in IAS.

Within the frames of the research, the author summarised 26 definitions of the concept “current assets” available in various sources and provided by various authors; they reflect their essence and components. When analysing the definitions the author stated that they can mostly be divided into two parts, i.e. those where the concept is explained from the point of view of operating time and cycle, and those, in which the concept is clarified by explaining components of current assets. Evaluating the economic nature of current assets it was found out that the largest part of the definitions are based on the time factor without taking into account the cycle of current assets, though it is not always one year.

67

During the research, the author concludes that in Latvia the concept is still used as the direct translation from the Russian language “ oборотные средства” (Rus. for circulating means). Such interpretation of the concept was not used in Latvia before 1940. In the Western Europe and in the USA, they use and explain the concept “current assets”. The author thinks that taking into account the historical development aspects, as well as modern tendencies related to categories and concept interpretations used in economics, it would be more correct to use the concept “current assets” instead of “circulating means”. Such usage of the concept would ensure the unified comprehension in relation to the international practice, as well as to the International Accounting Standards (financial reporting) used in the sphere of finances and accounting.

As a result of the research the author worked out and suggests the definition of “current assets”: current assets are all the resources possessed or controlled by the enterprise: inventory, finances in accounts, next period expenditure, short-term securities and cash assets or their equivalent, which circulate from one type to another within one company production and financial cycle.

1.1.4. Classification of current assets

When reading scientific literature and works related to the sphere of economics, it is possible to conclude that the part of current assets that is included into the company’s assets is classified according to different characteristics, which are beyond the Annual Accounts Law. In every separate case the user may choose a classification way and apply it as necessary. Various authors classify current assets according to different features, which are summarised in a table in the Doctoral Thesis.

In Latvia, the classification of current assets that is provided in the Annual Accounts Lawis applied. Analysing the classification defined by the Annual Accounts Law, which is the basis for the balance scheme of enterprises, the author concludes that separate types of current assets, e.g., inventory, receivables and short-time securities, are divided into subtypes, cash assets in their turn are not classified in detail, thus not creating the unified classification system. 1.2. Peculiarities of management of current assets 1.2.1. Working capital concept, its meaning

Historically the interpretation of the economic category of the working capital has been developed by the following researchers representing the school of economic thought – A.Smith, D.Ricardo, K.Marx, G.Clark, L.Walras, J.M.Keynes. Analysing interpretation of the category of “working capital” by different schools of economic thought, it is possible to conclude that this concept is related to the production cycle and values consumed in it. According to it, there are three types of capital circulation: cash assets, production and goods. K.Marx noted that any resource becomes capital only when it entails value growth.

In literature related to the sphere of economics, various researchers point that the management of current assets may not be completely separated from the management of working capital. Especially in research of scientists in the Western Europe and

68

USA, the concepts “management of current assets” and “management of working capital” are used simultaneously or even as synonyms. In foreign scientific studies, only the concept “working capital management” is often used. To get complete understanding of the nature of this concept, the author analyses explanation of this concept in the economic literature. Summarising various authors’ interpretations, one may conclude that there is no unified terminological understanding of this category. The author considers that the definition of working capital as cash assets, securities, debtors’ debts and inventory is not correct in the sense of terminology, because it corresponds more to the definition of current assets. It is possible to draw the same conclusion in relation to the definition saying that the capital is everything that is converted into cash assets during one year or during one production cycle. 1.2.2. Factors influencing current asset management

While studying literature sources, the author concludes that several scientists pay much attention to external and internal factors influencing current assets and their management during their research. Recognition of these factors and evaluation of their influence is an important problematic issue of the management of current assets.

The author draws a conclusion that economic processes in the world, as well as the economic growth/decline in the state, influence indicators characterising entrepreneurship.

The enterprise cannot influence directly external factors itself, but they exert influence upon current assets and possibilities of their management. Being aware of these factors, managers of the enterprise can duly foresee and reduce influence of external risks.

Table1

External factors influencing management of current assets

FACTORS SCOPE OF FACTOR APPLICATION

1 2

National economic development

Stable economic development; Economic crisis; Economic recovery; Purchasing capacity; Demography; Level of unemployment; Availability of EU funds; State support for business development;

Political factors Supported industries; Political stability; Development of international relations;

Scientific and technological development

Scientific and technological progress; Innovations;

69

1 2

Monetary policy Inflation rate; Increase in money supply; Fluctuations in currency exchange rates; Interest rates for term deposits; Availability of credit resources;

Legislation Business regulatory legislation; Industry specific regulatory acts;

Tax system Methodology of tax calculation; Tax Payment Procedure; Tax rates; Procedures for the refund of tax over payments; Tax benefits;

Cultural peculiarities Traditions; Demand for goods or services;

Source: authors

The group of the internal factors may include even up to a hundred of various factors, which are typical of a specific company. Analysis of influence of these factors can significantly affect management of current assets.

Table 2

Internal factors influencing current asset management

FACTORS SCOPE OF FACTOR APPLICATION

1 2

Type of activity Industry; Sub-sector;

Strategic aims Philosophy of enterprise; Enterprise culture; Experience; Future plans; Policies of aim implementation;

Business organization Length of production cycle; Phase of enterprise development; Seasonality;

Management organization Management system; Common management team’s understanding of goals; Management of human resources; Qualification of human resources; Quality management system;

Implementation of technologies

Application of Information Technologies; Acquisition and implementation of new technologies;

70

1 2

Accounting policy Depreciation calculation methods; Stock assessment method; Methodology for assessment and accounting of the

accounts receivable; Level of information specification; Inventory of assets and liabilities; Accounting discipline;

Financial management Concept of financial development; Financial planning; Financial analysis; Management interest in the financial assessment

process; Investment decisions; Assessment of alternative ways (methods) of

financial management; Lack of control over costs; Control of accounts receivable; Payment discipline of accounts payable; Control of money flow;

Marketing Research of demand; Selection of cooperation partners; Pricing policy; Assortment of products (goods, services); Advertising; Markets.

Source: authors 1.3. Methods of management of current assets

On basis of findings in scientific studies, the author concludes that the methodology of management of current assets is a unified complex based on the management of various types of current assets. Eight successive stages are formulated for implementation of management of current assets (according to E.F. Brigham, L.C.Gapenski). The process of current asset management suggested in economic science literature is quite complicated.

The author distinguishes four main stages: analysis of past events on basis of estimates and historical experience; development and realisation of the financial policy of current assets; current asset management at a particular place and time developing and

implementing optimal policy of management of separate types; planning of future flows of current assets, structure development, creation

of the enterprise’s value. Development of the policy of structure management of current assets at the

enterprise is related to components of the operating cycle of the company.

71

Figure 1. Stages of the structure management of current assets Source: The figure developed by the author

After studying literature sources, the author comes to the conclusion that managers of various spheres have different interests in management of current assets, therefore it is important for the administration of the enterprise to ensure unified understanding of aims related to the significance of current assets and their management.

In their works, E.F. Brigham, L.C. Gapenski, M.C.Ehrhardt (1999), F.C.Scherr (1989) and others specify that for choice of the method of current asset management it is essentially to ensure optimal amount and structure in order to assure efficient activity. Any changes in the structure must be matched with financial possibilities. The financial manager of the company must understand that the short-term liabilities are being managedwhen managing current assets.

In scientific literature, discussion about efficiency of application of methods of separate current asset management is becoming more and more urgent aiming at influencing indicators characterising the management of current assets.

Table 3 Methods of management of current asset types

Methods of management of current asset types

1 2 3

Methods of inventory management

Evaluation methods

FIFO; weighted average; method of direct costs; lowest market price;

Methods of amount ensuring

accurate inventory forecasting; incentive schemes; budgeting; ABC system; Economic Order Quantity; MRP - Materials Requirements Planning; MRP II- Manufacturing Resources Planning; Just-in-time;

Management of current assets

Management of financial assets

Management of receivables

Cash management

Capital management

72

1 2 3

Organisation

methods method of depository organisation; outside service;

Methods of receivablesmanagement

Methods of attraction

loan policy; discount and bonus policy;

Methods of exaction

factoring; penalty provision; contract provisions;

Methods of management of cash

assets

Ways of management

budget way; Miller – Orr model; Baumol model; Stone model; Imitating modelling according to Monte-

Carlo method; Cash Conversion Cycle (CCC)

Methods of management

synchronisation of cash flows; using of cash in operation; acceleration of cash income; payment control; optimisation of bank accounts;

AA financing policy

constructive; aggressive; moderate or traditional; compromise.

Source: summarised by the author

While working out the Doctoral Thesis, the author distinguished 2 stages of current asset management:

1) management directed to separate types of current assets; 2) management directed to the activity result. Both approaches are interrelated, because the management of separate current

assets directly affects the management result as a complex activity creating successive methodological stages of current asset management.

73

2. ANALYSIS AND EVALUATION OF CURRENT ASSET MANAGEMENT AT THE ENTERPRISE

Part 2 contains 39 pages, 15 tables and 15 figures. This part of the Doctoral Thesis is dedicated to evaluation and usage of the

methodology of analysis of current asset management in the context of forecasting activity results. Using methods of statistical information analysis, incl. grouping, comparison, synthesis, methods of graphical illustration, the author analysed current assets and their characterising indicators at commercial companies in Latvia and other Baltic states, evaluating regularities of indicators and development tendencies in state economy. Applying experts’ analysis, correlation analysis, methods of factor analysis, Kaiser – Meyer – Olkin and Barlett’s test, trends in current asset management are evaluated, as well as their influence on activity results at enterprises in Latvia. As a result of factor analysis, main factor groups were defined, which influence results of the management of current assets at the enterprise. 2.1. Methods of current asset management analysis

In order to evaluate the quality of current assets, to define and interpret efficiency indicators, various analysis methods historically appeared and are used: report reading method, comparison method, vertical and horizontal analysis, indicator analysis.

Figure 2. The structure of balance assets in companies of Latvia in 1995-2010 (%)

Source: compiled by the author according to data of the Latvian Central Statistical Bureau

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

Current assets 45.6 42.4 43.1 41.6 39.1 40.1 41.8 41.1 40.2 42 44.3 44.1 42.3 39.8 36.8 36.7 Long – term assets 54.4 57.6 56.9 58.4 60.9 59.9 58.2 58.9 59.8 58 55.7 55.9 57.7 60.2 63.2 63.3

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

74

In the structure of balance assets, long-term assets of commercial companies in Latvia made the largest part of assets – 54.4%-63.3% during the period from 1995 to 2010. But current assets also make a significant structure part, accordingly 45.6% - 36.7%. When the net turnover of commercial companies increases, which increased three times as much from 2002 to 2007 according to the Latvian Central Statistical Bureau’s data, i.e. from 11,996 million LVL to 34,067 million LVL. During this period, the proportion of current assets also increased in the total asset structure from 41.1% to 42.3%. At the stage of favourable economic development the proportion of current assets against long-term assets has a tendency to increase.

Under the circumstances of economic crisis from 2007 to 2010, entrepreneurship activity and net turnover decreased. From 2007 (34,067 million LVL) to 2010 (28,108 million LVL) decrease achieved 17.5% points. During this time the specific gravity of current assets in the total asset structure went down to 36.7% in 2010.

Table 4

The structure of balance assets in companies of the Baltic Countries from 2005 to 2010 (%)

YEAR 2005 2006 2007 2008 2009 2010

II AA II AA II AA II AA II AA II AA

Lithuania 58.05 41.95 55.69 44.31 55.88 44.12 57.67 42.33 60.23 39.77 63.19 36.81

Estonia 61.20 38.80 60.07 39.93 56.82 43.18 63.62 36.38 63.60 36.40 67.25 32.75

Latvia 58.21 41.79 56.46 43.54 56.60 43.40 60.58 39.42 62.95 37.05 63.35 36.65

Source: Developed by the authors according to statistical data of Latvia, Lithuania, and Estonia *AA – current assets, II – long – term assets;

The structure of current assets at commercial companies in Latvia, Lithuania and Estonia in 2005-2010 did not differ much, allowing of concluding that the structure of current assets and long-term investments in Latvia, Lithuania and Estonia is comparable and points to similar trends in asset management in the research period. Analysing long-term and current assets structures, changes in 2005-2007 and in 2008-2010 prove the influence of macroeconomic processes on the structure of assets.

75

Figure 3. The structure of balance current assets in the companies of Latvia in

1995-2010 (%) Source: compiled by the author according to data of the Latvian Central Statistical Bureau

Estimating the current asset structure, one may conclude that debtors’ debts make the most important part of the current asset structure and their level is comparatively unchangeable – 55%-50% within the research period. The second important type of the current asset structure is inventory; within the period from 1995 to 2010 they make 33%-26% with a tendency to decrease at the time of crisis.

The amount and specific gravity of current assets in total enterprise’s assets are affected by the entrepreneurship sector.

Table 5 Specific gravity of current assets of commercial companies in Latvia by sector,

2006-2010 (%)

Industry 2006 2007 2008 2009 2010 Agriculture 38.3 41.5 32.8 29.1 32.2 Manufacturing Industry

46.3 43.7 40.4 36.3 39.0

Construction 67.8 63.5 60.8 45.2 42.4 Commerce 72.3 70.8 68.2 64.7 68.8 Mining industry 42.9 44.3 38.3 41.1 36.6 Services 26.5 25.5 24.6 30.5 34.7 Source: compiled by the author according to data of the Latvian Central Statistical Bureau

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Stock 33 36 36 36 35 33 34 32 32 33 32 32 32 31 27 26

Debtors 55 48 46 47 49 50 51 50 50 50 51 50 52 54 53 50

Short-term financ.investments 1.2 1.2 0.8 1 0.7 1.3 0.7 1.7 1.7 1 0.9 1.7 1.9 1.6 3.2 4.2 Cash 12 14 17 15 16 16 15 16 17 16 17 16 14 13 16 18

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

76

The highest proportion of current assets is in the trade sector, and within the research period it ranges from 72.3% to 68.8%. In 2006-2008, the specific gravity of current assets is also considerable in the construction sector (67.8%-60.8%), which decreased (down to 42.4%) sharply during the crisis in 2010.

Figure 4.Dynamics of balance current assets and short-term liabilities in the

companies of Latvia in 1995-2010 (million LVL) Source: compiled by the author according to data of the Latvian Central Statistical Bureau

In 1995-2008, the level of current assets and short-term liabilities grew relatively evenly, creating a positive and stable level of working capital. Changes can be observed in 2008-2010. The working capital sharply decreased hardly reaching 10%. The indicator fell down to the critical border in 2009, when working capital made only 2%.

In scientific literature and works related to the economic sphere, a part of researchers agree upon the choice of indicators for analysis of current assets. The analysis of current assets is based on the systematic analysis of indicators of liquidity, turnover and profitability (Gallinger G.W., (1997), Gitman L.J., (1997), Schilling G., (1996), Brigham E.F., Gapenski L.C., (1994), Maness T.S., (1994), Moss J. D., Stine B., (1993), Chang C., Dandapani K., Prakash A.J., (1995), Cheatham C., (1989). The author of the thesis also grounds the study of the current asset management on research of interconnections between indicators of liquidity, turnover and profitability.

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

14000

16000

Short-term liabilities 785 1008 898 1066 1230 1668 1897 2084 2645 4477 6320 8583 11550129001222012280

Current assets 1909 1927 2389 2841 2830 3226 3659 2890 4506 5660 7676 1018013510142101253012800

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

77

2.2. Significance and analysis of characterising features of the management of current assets 2.2.1. Analysis and evaluation of liquidity indicators

In literature related to the sphere of finances, researchers use various approaches to management of current assets, i.e. statistical or dynamic (Moss J.D, Stine B. (1993), Lancaster C., Stevens J.L. (1996), Farris M.T., Hutchinson P. (2002)). Liquidity ratio is one of the indicators, getting optimal borders in economic sphere literature in Latvia and Russia. Foreign economic researchers (Alexander D., Britton A., Jorisen A. (2009), Robinson T.R., Greuning H.V. Henry E. Broihahn M.A. (2009), Palepu K.G., Healy P.M., Peel E. (2010)) and other do not indicate theoretical adequacy norms of liquidity indicators, considering that it they can be different, because every enterprise has its own “red line”.

Figure 5. Dynamics of liquidity indicators in the companies of Latvia in 1995-2010 Source: compiled by the author according to data of the Latvian Central Statistical Bureau

In commercial enterprises of Latvia, the indicator of total liquidity stabilised on the level 1.2 in 1998 and remained almost unchanged till 2008. Circumstances of the economic crisis negatively affected the indicator of total liquidity, and it fell down to 1.

The ratio of the current liquidity has been maintaining the similar tendency to change within the research period; since 1998 it has been 0.8. During this period, this indicator has not achieved the optimal border of 1.

0

0.5

1

1,5

2

2,5

Indicator

Total liquidity

indicator2 1.7 1.4 1.2 1.2 1.2 1.3 1.2 1.2 1.2 1.2 1.2 1.1 1 1

Current liquidity

indicator

1.3 1.1 0.9 0.8 0.8 0.8 0.8 0.8 0.9 0.8 0.8 0.8 0.8 0.7 0.8

Absolute liquidity

indicator

0.3 0.3 0.3 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2 0.2

95 96 97 98 99 00 01 02 04 05 06 07 08 09 10

78

2.2.2. Analysis of indicators of assets turnover at the enterprise

During the research the author concludes that the enterprise’s business activity depends on the estimate results of the turnover ratio, and activity indicators, which are important for the enterprise are liquidity, paying capacity and profitability. Regardless of the type of current assets, the turnover ratio is calculated for, they are equally significant, because they show how efficiently every company owner’s invested lat has been used in current assets. One of the principal aims of the current asset turnover is profit in the process of economic activity. Therefore some types of current assets can bring direct profit in the process of financial activity in the form of interest and dividends.

Figure 6. Indicators of current assets turnover (times per year) from 1995 to 2010 Source: compiled by the author according to data of the Latvian Central Statistical Bureau

At the time of economic growth in Latvia, indicators of the current asset turnover did not change considerably, but since 2007 the turnover indicators tended to decrease. In 2009, the indicator of debtors’ turnover went down by 3.9 times per year, and it is the lowest indicator during the entire research period, but already in 2010 the turnover indicator increased. Ratio of inventory turnover and current asset turnover also decreased under the circumstances of the economic crisis, but, when the business activity rose in 2010, the turnover indicators improved. Therefore we may conclude that at the time of recession in economy in Latvia, the turnover of current assets of commercial enterprises gets less intensive.

0

2

4

6

8

10

12

14

Turnover coefficient of debtors’ 4.2 5 5.6 6.2 5 5.5 5.6 6.2 5.5 5.1 4.9 5.4 4.6 4.6 3.9 4.4

Turnover coefficient of inventory 6.6 7.3 8 7.9 8.7 9 8.6 9.6 9.6 9 9.1 8.5 7.6 7.5 7.5 8.3

Turnover coefficient of current assets 8.6 10.5 11.4 11.5 12 11.9 11.8 12.3 12.2 12 11.5 10.8 10.1 9.2 8.1 8.8

95 96 97 98 99 00 01 02 03 04 05 06 07 08 09 10

79

2.2.3. Significance of the management of current assets in the profitability context

Both the share capital and working capital must provide definite profit during the process of their usage. This profit is generated during the process of economic activity, when current assets are used as working means. Indicators of profitability themselves cannot provide adequate idea about efficiency of economic activity, if gross profit cost-efficiency does not take into account the way how materials are used, and the asset profitability – sale income. The increase of the result can be affected by:

acceleration of the turnover of current assets; growth of the net profit; both factors together.

Figure 7. Dynamics of indicators of current asset profitability in commercial

companies of Latvia and Lithuania in 2005-2010 Source: compiled by the author according to data of the Latvian Central Statistical Bureau

When analysing indicators of current asset profitability in enterprises in Latvia and Lithuania, it is possible to conclude that the profitability of current assets started to decrease already in 2007. The period from 2008 to 2009 reflects the sharpest decline. In 2009, in Latvia this indicator went down to -0.04. Such a level of indicator shows the inability to ensure efficient management of current assets to get profit. When the economic situation improved, the indicators of profitability have got their positive tendency, though they are still on a very low level.

Current assets and possibilities of their management in the entrepreneurship context in Latvia practically have not been studied. But in Russia, EU, America and other countries such studies are presented quite extensively.

During her research the author summarised various scientists’ studies related to the interrelations between management of current assets and profitability.

2005 2006 2007 2008 2009 2010

LATVIJA 0.17  0.23  0.21  0.06  ‐0.04  0.02 

LIETUVA 0.19 0.19 0.27 0.16 0.09 0.14

ratio

80

Table 6 Results of research of correlation of profit/profitability with turnover indicators

Author

Indicator of profit/

profitabi-lity

Correlation of receivables collection

period(RCP) with

profitability

Correlation of inventory conversion

period(ICP) with

profitability

Correlation of payables’ deferral

period(PDP) with

profitability

Correlation of cash

conversion cycle (CCC)

with profitability

Deloof (2003) GOP Negative Negative Negative Negative Karaduman (2004)

ROA Negative Negative Negative Negative

Lazaridis, Tryfonidis (2006)

Gross Profit

Negative Negative Negative Negative

Padachi (2006)

ROA Negative No significant relationship

Negative Negative

Garcia-Tereul, Solano (2007)

ROA Negative Negative No significant relationship

Negative

Raheman, Nasr (2007)

ROA Negative Negative Negative Negative

Mathuva (2009)

ROS Negative Positive

Positive Negative

Nobanee, (2009)

GOP Negative Negative Positive Negative

Enqvist (2009)

ROA, GOP Negative No significant relationship

Negative Negative

Gill (2010) Gross Profit Negative No significant relationship

No significant relationship

Positive

Dong, Su (2010)

GOP No significant relationship

Negative Negative Negative

Sharma, Kumar (2011)

ROA Positive

Negative Negative Positive (not significant)

* Gross Operating Income – GOP; Return on Assets – ROA; Net Operating Profit - ROS Source: author’s summarised information

In their research, authors used various profitability indicators or also gross profit, which is substantiated with the research aim and reflects the connection with the turnover of elements of working capital.

Return on Assets (ROA) is one of the most important indicators of the enterprise’s activity. These indicators give possibility to judge how efficiently the company uses its assets to get profit. Gross Operating Income (GOP) shows the enterprise’s ability to get profit from the basic activity, i.e. from performing

81

enterprise’s economic operations. Gross Operating Income excludes incomes derived from selling assets or other enterprises’ ownership. As enterprise’s current assets are only a part of assets that is used every day in the company’s working process, the author believes that this indicator reflects the connection with the indicators of the turnover of working capital elements in the best way. 2.3. Study of enterprise managers’ opinion and application of management methods

The author used the method of survey in her thesis. The data that she received showed quite unvaried results and do not express significant difference in opinions, attitudes and assessments amongst entrepreneurs. Stability of the results in relation to application of various analysis tools points to tendencies of current asset management at enterprises in Latvia.

The research can be conventionally divided into two parts; in the first part, the author brings forward six conditions and several explaining criteria of factors influencing current asset management and characterising indicators of current asset types. In the second part, there are 10 statements about actual aspects of management of current assets at a concrete enterprise, as well as the author asks to name annual account indicators characterising the enterprise’s activity.

The data were obtained after summarising enterprises’ managers’ assessment. 226 questionnaires were received. When doing primary processing of the questionnaires, the author selected 194 questionnaires (85.83% of the total number of the questionnaires) according to the company’s sphere, dividing respondents into spheres:

production sphere NACE codes: A, B, C, D (further in the text – 1) – 66 respondents (29.2%);

trade sector NACE codes: G, J (further in the text – 2) – 70 respondents (30.97%);

service sector NACE codes: E, H, I, K, M, N, O (further in the text – 3) – 58 respondents (25.66%).

The estimates of average indicators reflect similar evaluation both in the entire selection and in separate sectors. Average assessments indicate similar evaluation to define tendencies, then counted aggregated factors according to condition groups are standardised according to the average, which is 0, but the mean squared deviation is 1. After standardisation the average indicators get 0.

82

Figure 8. Grouping average assessments by spheres in relation to average survey

results into condition groups using Kruskal Wallis Test Source: author’s data calculations from SPSS software *ZN1, ZN2, ZN3, ZN4, ZN5, ZN6, ZAA symbols for conditions according to the questionnaire grouping by sectors 1 – production, 2 – trade, 3 – services.

When comparing the enterprises’ assessments of current asset management using Kruskal Wallis test, the author came to the conclusion that there are differences between sectors. Assessments in the trade sphere are lower than the average, but assessments in the production and services spheres are above the average. The statistical significance by the spheres is observed in relation to actual aspects of current asset management at the enterprise (AA) (Kruskal Wallis Test, p<0.082). The author concludes that at enterprises working in the sphere of services, management of current assets is not paid much attention to, and on the contrary, the evaluation done by production and trade companies reflects application of methods of current asset management.

Figure 9. Average evaluation of criteria by condition groups according to the

questionnaire, n=194 enterprises of Latvia, 2012 Source: author’s data calculations from SPSS software * N2, N3, N4, N5, N6 symbols for conditions according to the questionnaire grouping according to the explained criteria A; B;C; D; E; F.

0 1 2 3 4 5

Profitability N2

Inventory Conversion Period N3

Receivables Collection Period N4

Cash Conversion Cycle N5

Payables Deferral Period N6F

E

D

C

B

A

83

According to the results of the survey, it is possible to conclude that managers’ opinion is different in evaluation of the criteria. Profitability of the enterprise is affected by costs. The average management’s assessment is 4.55. The lowest average evaluation 3.5 was given to accessibility of loan resources. Indicators of inventory conversion period are mostly influenced by application of inventory management methods, average 4.24, followed by cash conversion cycle indicators, average 4.21 points. Assessment of receivables turnover indicators is similar. Managers of enterprises note that these indicators are mostly affected by application of methods of receivables management – average 4.24 and cash conversion indicators – 4.21. Indicators of cash conversion are influenced by receivables collection, average – 4.35, and application of cash management methods – 4.11 points. Indicators of payables turnover is influenced by usage of methods of creditors’ debt management, average – 4.41, and cash conversion indicators – 4.11 point.

As a result of the analysis, the author concludes that evaluating criteria according to each indicator, the enterprise management believes that application of methods of management of each composing element of the working capital, i.e. inventory, receivables, cash and payables, and cash turnover indicators. When criteria influencing profitability are evaluated higher than the average 4, both significance of costs and turnover indicators are evaluated.

Figure 10. Grouping of average assessments by sectors in relation to average

results of the questionnaire about management of current assets using Kruskal Wallis Test, n=194 enterprises of Latvia, 2012

Source: author’s data calculations from SPSS software *ZA1, ZA2, ZA3, ZA4, ZA5, ZA6, ZA7, ZA8, ZA9, ZA10 symbols for statements in the questionnaire, grouping by sectors 1 –production, 2 – trade, 3 – services.

Evaluating application of management of current assets at enterprises divided into sectors, the author concludes that the highest assessment – above the average – is given at enterprises working in the sphere of trade and partly in the production sphere. At enterprises of the service sector the evaluation of some statements characterising

84

the management is below the average. Statistical significance has been noted in relation to the following statements:

at the enterprise, methods of current asset management are used (A3) (Kruskal Wallis Test, p<0.074);

the enterprise realises management of receivables (A5) (Kruskal Wallis Test, p<0.047);

the enterprise applies the credit facility (A10) (Kruskal Wallis Test, p<0.000).

In other statements, there is no statistical significance.

Figure 11. Average evaluation of statements in the questionnaire, n=194, enterprises of Latvia, 2012

Source: author’s data calculations from SPSS software * A1, A2, A3, A4, A5, A6, A7, A8, A9, A10 symbols for statements according to the questionnaire

Analysing the managers’ opinion about process of management of current assets at the enterprise, the author concludes that more attention is paid to management of cash, the average assessment is 4.79, followed by management of receivables – 4.65 points and inventory management – 4.55 points.

Assessment of analysis and planning of current assets is 3.85 and 3.51 respectively. Usage of methods of current asset management is also evaluated quite low – 3.28 points.

Significance of provision of profitability and liquidity indicators is evaluated with average assessment 4.01 and 3.94 respectively.

0 1 2 3 4 5 6

Statement

A10

A9

A8

A7

A6

A5

A4

A3

A2

A1

85

Table 7 Results of Pearson’s correlation of entrepreneurs’ assessments in the survey by

conditions, n=194 enterprises of Latvia, 2012

N1 N2 N3 N4 N5 N6 AA N1 1 N2 0.460** 1 N3 0.373** 0.562** 1 N4 0.326** 0.529** 0.683** 1 N5 0.434** 0.520** 0.700** 0.690** 1 N6 0.243* 0.606** 0.573** 0.639** 0.651** 1 AA 0.168 0.090 0.098 0.059 0.117 -0.034 1

*. Correlation is significant with 0.05 level **. Correlation is significant with 0.01 level Source: author’s data calculations from SPSS software ***N1, N2, N3, N4, ZN5, N6, AA symbols for conditions according to the questionnaire

There is a strong connection between various aspects of management of current assets (N1, N2, N3, N4, N5, N6). It means that managers of enterprises understand well the significance, necessity and methodology of current asset management. Results of the analysis show that there is no connection between the entrepreneurs’ opinion, which was discovered evaluating aspects influencing current asset management, and statements that reveal practical aspects of management of current assets at enterprises.

Pearson’s correlation analysis resulted in discovering the correlation between implementation of management of current assets and profitability of the enterprise.

As a result of factor analysis, the author got 6 groups that ensure successful management of current assets. Kaiser – Meyer – Olkin and Bartlett’s test explains 70.2% dispersion, and the test significance is p <0.05. It indicates the importance of analysis of factors according to these data and characterises the group of statements as important.

Table 8 Result of the analysis of factors of current asset management – number of

acquired factors and explained variances

Elements of factors

Factor eigen value Extraction sums of squared loadings

Total Explained variances

%

Cumulative%

Total Explained variances

%

Cumulative%

1 5.789 25.168 25.168 3.905 16.978 25.168 2 4.141 18.005 43.173 3.433 14.924 43.173 3 2.095 9.108 52.281 3.182 13.834 52.281 4 1.919 8.341 60.622 2.207 9.595 60.622 5 1.389 6.040 66.663 1.800 7.827 66.663 6 1.239 5.388 72.051 1.799 7.821 72.051 7 1.004 4.363 76.414 1.250 5.435 76.414

Source: author’s data calculations from SPSS software resulting from frequency analysis

86

The results of the analysis indicate that the acquired factors explain 76% of the total set of variables.

The created factor groups contain elements that can be given factor or condition names and it is possible judge upon their content.

Figure 12.Specific gravity of relevance of factors that were acquired as a result of

the factor analysis, n=194 enterprises in Latvia, 2012 Source: figure produced by the author according to the results of the factor analysis

Defined factors (conditions): Factor 1 –the enterprise’s activity and financial management policy; Factor 2 – methodology of management of current assets; Factor 3 – business environment and the enterprise’s position on the market; Factor 4 – ability of the enterprise’s management to ensure the results of

economic activity; Factor 5 – enterprise’s production and financial cycle; Factor 6 and 7 – possibilities of crediting. Results of the empirical research in proving the hypothesis confirm that

management of companies usually ground their current asset management on the general activities of the enterprise and basic principles of the financial policy, which are directed to achievement of principal financial indicators. Company management understands significance of separate elements of the methodology of current asset management and values its necessity at the enterprise. The external environment influence and the enterprise’s ability to adapt to the environment are also assessed as an important factor. These three factors are divided into almost equal parts and therefore we may think that it is an important united set in the process of management of current assets.

Factor 117%

Factor 215%

Factor 314%

Factor 410%

Factor 58%

Factor 68%

Factor 75%

Extra‐factor elements

23%

87

3. MANAGEMENT OF CURRENT ASSETS IN THE CONTEXT OF INCREASING THE ENTERPRISE’S PROFITABILITY

Part 3 contains 20 pages, 21 tables and 3 figures. In this chapter of the Doctoral Thesis, the author analyses data of annual

accounts of enterprises in Latvia; the author used methods of logical analysis, descriptive statistics, grouping of variables, methods of analysis of average standardised using the Kruskal Wallis test and multiple regression analysis. As a result, the author evaluated regularities between management of current assets and activity indicators of enterprises operating in the spheres of production, trade and services. Regression equations were worked out as a result of the research; they can be used for forecasting gross profit cost-efficiency and decision making applying indicators characterising the management of current assets in spheres of production, trade and services. 3.1. Evaluation of the interconnection of the management of current assets and profitability

For doing the research the author used data that she had acquired with help of the survey conducted among management of concrete enterprises. The choice of variables was stipulated by the research that had been done in the theoretical part, empirical studies and taking M. Deloof’s (2003), A.Raheman and M. Nasr’s (2007) studies as a basis, as well as taking into account available data.

In Table 9, all variables that were used in the research are summarised; their abbreviations and estimate formulae are given in the same table.

Table 9

Formulae of variables and abbreviations

Variable Abbreviation Formula

1 2 3

Dependent variable Gross Operating Profitability GOP (Sales - Cost of Goods Sold) / (Total

Assets - Financial Assets)

Explanatory variables

Receivables Collection Period

RCP (Accounts receivable / Sales)*365

Inventory Conversion Period ICP (Inventories / Cost of Goods sold)*365

Payables Deferral Period PDP (Accounts payable / Cost of Goods sold)*365

Cash Conversion Cycle CCC RCP + ICP - PDP Control variables

Size of Companies LnS Natural Logarithm of Sales

88

1 2 3

Debt Ratio DR Total Debt / Total Assets

Current Ratio CR Current assets / Current liabilities

Working capital in relation to turnover

WCS Current assets - Current liabilities / Sales %

Source: author’s summarised information In order to characterise the enterprises’ data that are included into the selection and to find out the main features, the method of descriptive statistics was used. In the research, results of primary data analysis were summarised all together and by spheres.

Table 10 Statistical analysis of primary data of enterprises, n=194 enterprises of Latvia,

2011

II AA K D N IIK

Average 785642.81 631987.33 323604.44 231350.61 63676.38 354930.97

Median 15683.00 47667.00 20559.00 12657.00 1937.00 28147.00

Minimum 0 481 0 0 2 0

Maximum 19873872 7442395 5064486 2501687 1356820 4159824

Percentiles 25 1548.00 9138.50 423.50 1396.50 6190.00 6190.00

50 15683.00 47667.00 20559.00 12657.00 28147.00 28147.0075 129733.50 244389.50 119336.00 128374.00 181202.00 181202.00

Source: author’s data calculations from SPSS software *II – long-terms assets, AA – current assets, D – accounts receivable, K – inventories, N – cash, IIK – current liabilities.

Feature of current assets varies from 481.00 LVL to 631987.22 LVL in relation to the average of 631987.33 LVL. For a half of the selection it does not exceed 15683 LVL, but for one fourth it does not exceed 9138 LVL. If you calculate the specific gravity of the average current assets in enterprise’s asset, it makes 44.80%; it proves the relevance of current assets in ensuring enterprises’ activity. Analysing the structure of current assets, average indicators for the inventory make 323604.44 LVL (within the range from 0 to 5064486), receivables – 231350.61 LVL (within the range from 0 to 2501687), cash assets (within the range from 2 to 1356820). If we put it into percentage, the structure of current assets is made of 51.20% - inventory, 36.60% - receivables, 12.20% - cash assets. Analysing short-term liabilities, we may conclude that the feature varies from 0 to 4159824 LVL in relation to the average 354930.97 LVL. In the Doctoral Thesis, the author analyses primary data divided into business sectors characterising spheres’ features.

In order to characterise the selected enterprises, indicators describing management of current assets are estimated on basis of the managers’ provided data.

89

Table 11 Statistical analysis of enterprises’ indicators, n=194 enterprises of Latvia, 2011

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Average 17.65 63.26 192.19 274.76 -28.71 5.96

Median 14.52 46.47 60.9 120.14 9.06 1.36

Minimum -172.14 0 0 0 -2312.41 0.12

Maximum 100 675.87 3605.55 3685.64 658.68 346.14

Percentiles 25 4.58 17.17 9.67 71.8 -82.12 0.8

50 14.52 46.47 60.9 120.14 9.06 1.3675 34.63 76.2 196.09 224.95 105.42 2.66

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, RCP – Receivables Collection Period, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, CR – Current Ratio.

The average inventory conversion period is 192.19 day long, where 50% of the enterprise turnover period is no longer than 60.9 days. Analysing receivables collection period and the inventory conversion period it is possible to conclude that debtors’ debts are collected within 63.26 days, but creditors are paid 274.76 days at the average. As debtors make payments earlier than creditors are paid, the cash conversion cycle is negative -28.71%. 50% of the enterprises’ cash conversion cycle is no longer than 9.06 days. The average value of the total liquidity indicator is 5.96; at more than 50% of enterprises it is 1.36 and in less than 75% of enterprises it is 2.66. The author concludes that the liquidity indicator in the largest part of the selected enterprises is normal.

Indicators of management of current assets are different in the spheres.

Table 12 Statistical analysis of enterprises’ indicators in the production sphere, n=66

enterprises of Latvia, 2011

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Average 23.12 56.95 231.71 411.97 -123.31 2.75

Median 19.95 48.68 111.21 106.77 6.09 1.33

Minimum -172.14 0.09 6.22 21.82 -2312.41 0.18

Maximum 98.84 173.15 2440.99 3685.64 363.20 10.59

Percentiles 25 6.70 32.04 21.85 72.17 -94.63 0.86

50 19.95 48.68 111.21 106.77 6.09 1.3375 36.26 66.24 294.29 261.47 149.17 4.29

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, RCP – Receivables Collection Period, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, CR – Current Ratio.

90

Table 13 Statistical analysis of enterprises’ indicators in the trade sphere, n=70 enterprises

of Latvia, 2011

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Average 12.84 36.01 284.59 214.00 106.60 3.32

Median 9.99 21.48 134.77 109.84 60.55 1.75

Minimum -24.82 0.00 0.00 0.87 -210.57 0.66

Maximum 98.81 183.15 3605.55 2961.50 658.68 41.88

Percentiles 25 2.25 5.71 40.73 58.57 -6.23 1.07

50 9.99 21.48 134.77 109.84 60.55 1.7575 17.07 50.21 222.76 210.54 116.75 2.77

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, RCP – Receivables Collection Period, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, CR – Current Ratio.

Table 14 Statistical analysis of enterprises’ indicators in the sphere of services, n=58

enterprises of Latvia, 2011

GOP RCP ICP PDP CCC CR

Average 17.44 103.12 25.57 190.89 -92.01 13.04

Median 17.18 62.96 2.84 136.13 -70.55 1.1

Minimum -76.91 0.00 0.00 0.00 -465.40 0.12

Maximum 100.00 675.87 312.97 613.70 286.13 346.4

Percentiles 25 -10.09 33.53 0.00 110.01 -218.52 0.45

50 17.18 62.96 2.84 136.13 -70.55 1.175 50.67 112.93 44.79 270.46 24.41 1.49

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, RCP – Receivables Collection Period, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, CR – Current Ratio

When evaluating enterprises’ indicators by spheres some differences can be observed. The lowest indicators in inventory conversion period are at enterprises of the sphere of services, average – 25.57 days (within the range from 0 to 312.97), at enterprises of the production sphere they make 231.71 days (within the range from 6.22 to 2440.99 days), but the longest inventory conversion period is in the trade sphere, where the relevant average values are 284.59 and 214 days; at 50% of enterprises the average inventory conversion period is 2.7 times. Similarly as in the sphere of services, the production enterprises are characterised by the negative cash conversion cycle, i.e. at the average -123.31 in the production sphere and -92.01 in the

91

sphere of services, and for 50% of the enterprises this period is also negative -70.55 times. It means that for these spheres it is typical that debtors pay earlier than payments are made to creditors. In the trade sector, the cash conversion cycle is positive, i.e. 106.60 days at the average. In all analysed spheres, the receivables collection period is shorter than the payables deferral period, and this tendency is noted in 50% of the analysed enterprises. Analysing the liquidity indicator, at 50% of the enterprises it is 1.1 and at 75% of the enterprises it is not more than 1.49. This indicator is within the norms. The total liquidity indicator of trade enterprises is 3.32 at the average, at 50% of the enterprises it is 1.75. In the sphere of services at 50% of the enterprises it is 1.1 and at 75% of the enterprises does not exceed 1.49, and in the production sector it is 2.75 and at 50% of the enterprises is it 1.33. If we assume that the optimal level of the total liquidity indicator is 1-2, it is possible to conclude that more than a half of the enterprises are characterised with the optimal liquidity indicator.

On basis of the results of the analysis of primary data, the author concludes that there are significant differences between the spheres. For comparison of primary data of the spheres Kruskal Wallis test was used, which give a possibility to compare the spheres according to features, which are not included into the normal division.

Figure 13. Grouping of variables by spheres in relation to average variables of

profitability and turnover indicators using Kruskal Wallis test, n=194 enterprises of Latvia, 2011

Source: author’s data calculations from SPSS software * ZGOP – Gross Operating Profitability, ZRCP – Receivables Collection Period, ZICP – Inventory Conversion Period, ZPDP – Payables Deferral Period, ZCCC – Cash Conversion Cycle grouping by spheres: 1 – production sphere, 2 – trade sphere, 3 – sphere of services.

The statistical significance of indicators of profitability and asset turnover by spheres is observed in relation to the variables RCP, ICP and CCC (Kruskal Wallis test, p<0.001). RCP in the trade sphere is lower than the average of the selected group, but in the spheres of production and services RCP does not differ much from the average indicator. ICP is lower than the average in the sphere of services in comparison with indicators in other spheres. Statistically important tendency of CCC

92

is seen in the trade sphere. Statistically important connection with the sphere has not been found for PDP indicator (Kruskal Wallis test, p<0.393).

Figure 14. Grouping of variables by spheres in relation to average controlling

variables using Kruskal Wallis test, n=194 enterprises of Latvia, 2011 Source: author’s data calculations from SPSS software * ZLNS – Natural Logarithm of Sales, ZDR – Debt Ratio, ZCR – Current Ratio, ZWSC –ratio of the working capital to turnover grouping by spheres: 1 – production sphere, 2 – trade sphere, 3 sphere of services.

The statistical significance of controlling variables by spheres is seen in relation to variables DR, CR and LnS (Kruskal Wallis test, p<0.001). LnS in the sphere of services is lower than the average in the selected group, but in the production sphere it is higher. In the trade sphere, LnS does not differ significantly from the average indicator. DR and CR are higher than the average in the sphere of services, but they are lower in the sphere of production. Statistically important interconnection in relation to the sphere has not been found for WCS indicator (Kruskal Wallis test, p=0.124).

On the ground of results of this analysis the author concludes that, when evaluating statistically important interconnections by the spheres with the average, we may see different tendencies in all three sectors. The production sphere is characterised by higher profitability and turnover indicators, but it has longer receivables collection periods and lower indicators of financial independence and liquidity. Then it is possible to conclude that indicators of receivables, financial independence and liquidity are interconnected. The deviation from the average that is seen in the trade sphere explains the specific features of the sphere, i.e. comparatively longer inventory conversion period influencing also the cash conversion cycle. Significant differences can be noted in the sector of services, it especially concerns indicators of inventory conversion, payables deferral periods and cash conversion cycle, which are lower than in two other spheres, but the receivables collection period indicator is higher. These tendencies in indicators can be substantiated by the specific features characterising the financial cycle of each sphere. We may draw the conclusion that the lower level of conversion affects the higher level of liquidity and financial independence.

93

Correlation analysis of selected enterprises’ indicators The correlation analysis describes relations between the dependent variable,

explanatory and control variables. The analysis has been done using Pearson’s correlation analysis. In research related to interconnections between working capital and profitability, Pearson’s correlation analysis was used by several researchers: M.Deloof (2003), K.Padachi (2006), D.M.Mathuva (2009), A.Gill, N.Biger, N.Mathur (2010), J.Enqvist, M.Graham, J.Nikkinen (2010). Pearson’s correlation analysis shows the relation between variables, but does not indicate its reasons (Shin un Soenen, 1998; Deloof M., (2003), Mathuva D.M. (2009), Dong H.P., Su J. (2010)).

Table 15

Results of Pearson’s correlation of enterprises’ variables, n=194 enterprises of Latvia, 2011

GOP RCP ICP PDP CCC LnS DR CR WCS

GOP 1 RCP .235* 1 ICP .348* -.133 1 PDP .507** -.034

.768** 1

CCC -.354**

.046 .046 -.600**

1

LnS .330** -.151 .267**

.239* -.057 1

DR -.476**

-.032 -.041 .017 -.092 -.286**

1

CR .072 -.047 -.032 -.066 .060 .044 -.189 1 WCS .222* .325** .241* -.124

.502** .089 -

.351** .082 1

*significant at 0.05 level ** significant at 0.01 level Source: author’s data calculations from SPSS software *** GOP – Gross Operating Profitability, RCP – Receivables Collection Period, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, LNS – Natural Logarithm of Sales, DR – Debt Ratio, CR – Current Ratio, WSC –relation of working capital to turnover.

Pearson’s correlation ratio in relation to all variables. In the selected enterprises there is correlation between almost all the variables, with the exception of total liquidity and gross operating profitability. Analysing the correlation between GOP and explanatory variables, it is seen that there is significant positive correlation with the payables deferral period (r = 0.507). Though some researchers proved negative correlation between GOP and PDP in their works, in some studies (Mathuva D.M., (2009), Nobanee H., Alhaijaar M., (2009)) there is also positive correlation between these indicators. The author concludes that the positive correlation indicates that enterprises are realising the creditors’ debt paying policy, which is directed to slow

94

payments. It is also proved by results of the primary data analysis. Such a creditor management policy gives opportunity to use available cash assets longer and increases profitability.

There is significant negative correlation between GOP and CCC (r = -0.354). Research in this sphere certifies that this correlation is usually negative. It shows that the enterprises’ cash policy is directed to shortening of the cash conversion cycle.

Positive correlation is observed between GOP and RCP (r = 0.235). The largest part of studies prove that this correlation is negative. It means that it is possible to improve profitability by managing receivables collection period. Positive GOP and RCP correlation was proved in A.K. Sharma and S. Kumar’s (2011) works about enterprises in India. During the research, the author concluded that it is possible to improve profitability, when giving debtors longer payment period in conditions of tougher competition, as well as during the economic crisis, in order to save one’s market part and not to lose customers.

There is positive correlation between GOP and ICP (r = 0.348). Like in the case above, the largest part of studies prove negative or insignificant correlation. Positive correlation was noted by D.M.Mathuva (2009) at enterprises in Japan, and he concluded that excessive concentration on reduction of inventory cannot be evaluated positively. The author of the thesis draws a conclusion that the excessive concentration on reduction of inventory and the conversion period can give an opposite effect, i.e. decrease of profitability. Maintaining of the inventory level can decrease delivery costs, prevent from price variation, ensures continuity of the production process. Sufficiently high level of finished commodity and goods positively influences the enterprise’s ability to keep customers and the profit without decreasing the production amount.

Analysing controlling variables, it was discovered that there is significant correlation between the size of the enterprise and profitability (r = 0.330). This connection proves that the size of the enterprise influences its profitability. Growth of the enterprise and increase of the turnover are one of the most important entrepreneurs’ aims, which is also proved by the correlation analysis.

Negative correlation between DR and GOP (r = -0.476) characterises the influence of the external financial risk on possibilities of profitability increase. In various authors’ studies, negative correlation between CR and GOP was discovered, but it has not been found in the given selected group.

In the Doctoral Thesis, the author did the correlation analysis by spheres and it reflects differences in the sectors of production, trade and services.

The acquired data about Latvian enterprises differ from the previously done investigations at enterprises of other countries, but they can be explained and they characterise specific features of the management of current assets realised by enterprises in Latvia.

95

3.2. Role of the management of current assets in forecasting profitability of the enterprise

The regression analysis is used to investigate possibilities of gross operating profitability forecasting using methods of management of current assets. In order to perform this analysis the Fixed effects model (FEM) was applied. FEM explains possibilities of profitability forecast at enterprises. The choice of this model is useful, when a concrete group Nof enterprises is investigated – it is random and impossible to influence. FEM method was used in other researchers’ works (Deloof M., (2003), Padachi K., (2006), Mathuva D.M. (2009), Zubairi (2010), Dong H.P., Su J., (2010)and others).

For expressing gross operating profitability (GOP) they use multiple factor correlation – regression equation in the linear form, where the dependent variable is GOP, as well as explanatory variables, that can influence GOP.

The formula for calculation of GOP is developed as equations of multiple linear regression, where GOP is used as the dependent variable, but the following groups of factors are used as the independent variables:

RCP, LnS, DR, CR; ICP, LnS, DR, CR; PDP, LnS, DR, CR; CCC, LnS, DR, CR. An impact of working capital management upon corporate profitability was

modelled using the following regression equations:

GOP = f (RCP, ICP, PDP, CCC, LnS, CR, DR, λ) (3.1)

GOP = β0 + β1(RCPit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.2)

GOP = β0 + β1(ICPit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.3)

GOP = β0 + β1(PDPit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.4)

GOP = β0 + β1(CCCit) + β2(CRit) + β3(DRit)+ β4(LnSit) + ε (3.5)

Regression equations are solved for the entire selected group. In Table 16, determination coefficients for various explanatory variables are summarised.

96

Table 16 Determination coefficients for gross profitability forecasting according to various

explanatory variables

Model Determination

coefficient Determination

error

Standardised coefficient

Beta

Constant RCP DR LnS

-15.038 0.117- 25.769 4.023

20.551 0.404 5.818 1.460

0.257-0.398 0.251

Constant PDP DR

35.408 0.033-32.284

4.906 0.005 4.449

0.514-0.524

Constant ICP DR

38.388 0.026-30.944

5.690 5.149 0.007

-0.502 0.325

Constant CCC DR LnS

3.267 -0.039-30.288 3.197

16.964 0.008 4.998 1.239

-0.388-0.492 0.209

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, RCP – Receivables Collection Period, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, LNS – Natural Logarithm of Sales, DR – Debt Ratio.

As a result of the analysis, four regression equations were made, which are expressed with every explanatory variable.

Table 17

Regression models of gross profitability forecasting according to various explanatory variables

Regression equation R R2

GOP = - 15.038 + 0.117*RCP – 25.769*DR + 4.023LnS 0.576 0.331

GOP = 35.408 + 0.033*PDP – 32.284*DR 0.728 0.530

GOP = 38.388 + 0.026*ICP – 30.944*DR

0.610 0,372

GOP = 3.267 – 0.039*CCC – 30.288*DR + 3.197*LnS

0.685 0.469

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, RCP – Receivables Collection Period, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, LNS – Natural Logarithm of Sales, DR – Debt Ratio.

97

Regression models were made using the Fisher F-test. F-test is applied, when statistical models are compared for a set of data to define a model which better suits for usage. As a result of the F-test the acquired models fit the data using a smaller square. In Table 17, GOP variance is expressed with:

RCP for 33%, which is related to DR and LnS; PDP – 53%, related to DR; ICP – 37% related to DR; CCC – 47%, related to DR and LnS. In general, we may conclude that all regression coefficients are important.

Developed regression equations can be used for gross profit cost-efficiency forecasting and decision-making in relation to management of current assets, or while implementing management of current assets, it is possible to forecast gross operating profitability.

In order to make more exact regression models, as well as to guarantee better forecasting significance, the author conducted the regression analysis by spheres. During the analysis the author concluded that in none of the spheres there is a significant relation between GOP and RCP.

Table 18 Determination coefficients for forecasting gross profitability according to various

explanatory variables in the production sphere

Model Determination

coefficient Determination

error

Standardised coefficient

Beta

Constant PDP DR

47.083 0.033-49.050

5.851 0.004 5.547

0.581-0.695

Constant ICP DR LnS

62.081 0.043- 54.917 -0.374

9.431 0.011 8.076 0.147

0.396-0.778-0.291

Constant CCC DR

57.215-0.51

-52.829

5.324 0.006 5.317

-0.597 -0.748

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, LNS – Natural Logarithm of Sales, DR – Debt Ratio.

In Table 19, determination coefficients are shown for variances for enterprises working in the production sphere. For the production sphere determination coefficients were found for variances PDP, ICP and CCC.

98

Table 19 Regression models for gross profitability forecasting according to various

explanatory variables in the production sphere

Regression equation R R2

GOP = 47.083 + 0.033*PDP– 49.050*DR 0.906 0.821

GOP = 62.081 + 0.043*ICP – 54.917*DR – 0.374Lns 0.832 0.693

GOP = 57.215 – 0.51*CCC – 52.829*DR

0.915 0.837

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, CCC – Cash Conversion Cycle, LNS – Natural Logarithm of Sales, DR – Debt Ratio.

For the production sector, the regression models were made expressing GOP with:

PDP – 82%, related to DR; ICP – 69%, related to DR and LnS; CCC – 84%, related to DR. On basis of the data in Table 19, it is possible to conclude that the acquired

regression coefficients are significant with credibility limit 70% and more. Regression equations can be used at production companies for gross profit cost-efficiency forecasting using possibilities of current asset management.

Table 20 Determination coefficients for forecasting gross profitability according to various

variables in the trade sector

Model Determination

coefficient Determination

error

Standardised coefficient

Beta Constant PDP LnS

-20.3410.0272.253

11.2690.0040.940

0.6880.260

Constant ICP CR LnS

-18.793 0.021- 0.102 2.331

12.476 0.004 0.0461.007

0.688-0.2530.269

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, LNS – Natural Logarithm of Sales, CR – Current Ratio.

99

In the selected group of the trade sector determination coefficients were acquired only in relation to PDP and ICP. No connection was found between other explanatory variables and GOP.

Table 21

Regression models for gross profitability forecasting according to various explanatory variables in the trade sphere

Regression equation R R2

GOP = -20.341 + 0.027*PDP + 2.253*LnS 0.825 0.680

GOP = - 18.793 + 0.021*ICP – 0.102*CR + 2.331Lns 0.810 0.656

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, ICP – Inventory Conversion Period, PDP – Payables Deferral Period, LNS – Natural Logarithm of Sales, CR – Current Ratio.

In the trade sphere, the regression models were developed with: GOP, expressing it with PDP of 68%, related to LnS; ICP – 66% related to CR and LnS.

The credibility of the regression equations is high – 70%. It allows us to conclude

that the equations can be used at trade companies for GOP forecasting using methods of inventory and payables management.

Table 22 Determination coefficients for gross profitability forecasting according to various

explanatory variables in the sphere of services

Model Determination

coefficient Determination

error

Standardised coefficient

Beta

Constant CCC DR LnS

-122.588 -0.188- 39.680 15.579

41.429 0.039 8.133 3.931

0.396-0.6960.530

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, CCC – Cash Conversion Cycle, LNS – Natural Logarithm of Sales, DR – Debt Ratio.

Significant interconnection can be proved if only GOP is expressed with the explanatory variable CCC.

100

Table 23 Regression models for gross profitability forecasting according to various

explanatory variables in the sphere of services

Regression equation R R2

GOP = -122.,588 - 0.188*CCC– 439.68*DR + 15.579Lns 0.811 0.657

Source: author’s data calculations from SPSS software * GOP – Gross Operating Profitability, CCC – Cash Conversion Cycle, LNS – Natural Logarithm of Sales, DR – Debt Ratio.

The regression model for the sphere of services was developed expressing GOP with:

CCC of 66%, related to DR and LnS.

The credibility of the acquired regression equations is sufficient to be used for forecasting profitability (GOP) at enterprises working in the sphere of services, managing the cash asset cycle influenced by all other indicators of management of current assets.

As a result of the empirical research the author worked out mathematical models with a high credibility for forecasting gross operating profitability using indicators, which characterise management of current assets at companies working in the sphere of production, trade and services. Realising purposeful policy of management of some types of current assets, managers of various enterprises can influence indicators of the turnover of current assets. Regular analysis and planning of these indicators, using the developed regression equations can facilitate achieving the enterprise’s target, i.e. the desired level of profitability.

The author has proved the hypothesis that was brought forward in the beginning of the research – enterprise managers can forecast and influence profitability of economic activity using management of elements of current assets.

101

CONCLUSION

Main conclusions 1. After having studied interpretation of the concept “current assets” in literature of

the economic sphere, scientific publications and legislation documents, the author discovered differences in the terminological approach and interpretation. Formation of the terminological approach to the concept “current assets” has undergone several development periods: the period of independent Latvia in 1918-1940, the period of the USSR in 1940-1991, the period of regained independence starting from 1991 till nowadays. The historical development of the concept has influenced its usage in Latvia.

2. Since October 14, 1992 the Annual Accounts Law has been regulating the structure of the annual account, the order of its drafting and approval, as well as it contains terminology used in the law. Relevant legislation documents define that assets that are foreseen for long usage (longer than one year) or are invested into long used property are long-term investments and others are currents assets. Regulation of the Cabinet of Ministers no. 488 “Regulation on application of the Annual Accounts Law” pay much attention to explanation of the concept and nature of fixed assets, but current assets are not defined or explained at all. In legislation documents in Latvia, there is no unified conceptual approach to accounting units of assets and current assets, there is no uniform methodological approach in development of laws and regulation when explaining relevant terms.

3. In scientific and economic sphere literature, the components of current assets, which are included into enterprise’s assets are classified according to various features which are beyond the Annual Accounts Law. In every specific case a user can choose a type of classification of current assets and apply it of necessity. In the annual account, in the classification of current assets there is no united approach, i.e. separate types are divided into subtypes, but cash assets are not.

4. Decisions of financial management are related to management of types of current assets and their financing resources thus influencing indicators characterising the management. The most efficient way of increasing the enterprise’s value in a short term is to operate with current assets. In foreign economic research, it is emphasised that the management of current assets must not be completely separated from the management of working capital. Especially in studies conducted by scientists of the Western Europe and USA, the concepts “management of current assets” and “management of working capital” are used together or like synonyms, often using only the concept “working capital management”.

5. In the scientific literature, there are many discussions about the influence of external and internal factors on the management of current assets. On the macroeconomic level much attention is paid to changes in economy, to the influence of monetary and fiscal factors. The most important internal factors that influence current assets are the entrepreneurship sphere, organisational structure, production process and level of its modernisation, debtors’ and creditors’ mutual relations, principles of accounting. Recognition of these factors and evaluation of

102

their influence is an important problematic issue of management of current assets. Being aware of these factors, company managers can duly foresee and decrease influence of external and internal risks.

6. Development of the policy of enterprise’s current asset management is connected with components of the enterprise’s operation cycle. The process of current asset management is complicated, and it can be divided into four major stages, i.e. analysis of past events, based on estimates and historical experience, development and implementation of the policy of financing current assets, management of current assets at a specific place and time, developing and realising optimal policies of management of separate types, future current asset flow planning, structuring, enterprise’s value creating.

7. Current assets at enterprises in Latvia make a significant asset structural part. From 1995 to 2010, current assets made about 42% at the average according to the data of the Latvian Central Statistical Bureau. The structure of current assets and long-term investments is comparable in Latvia, Lithuania and Estonia and shows similar tendencies in management of enterprises’ assets. Long-term and current asset structure in all countries has remained at the level of 60% against 40%. According to the statistical data, indicators of asset structure in commercial companies have been changing in the conditions of the economic crisis in all three Baltic States; the specific gravity of current assets has been decreasing since 2008. When the state economy improves, the proportion of enterprise’s assets reacts flexibly, the specific gravity of current assets increases, and on the contrary – under the circumstances of the economic crisis indicators of entrepreneurship economic activity decrease, the proportion of current assets goes down.

8. The structure of current assets is influenced by the entrepreneurship sphere. In the trade sphere, there is the highest proportion of current assets; within the research period it ranged from 72.3% to 68.8% in the structure of assets. Analysing changes in the structure of current assets of commercial companies working in various spheres, the author concludes that indicators of sphere development are directly connected with changes in current assets.

9. Estimating liquidity coefficients, in the denominator short-term liabilities are reflected, but positions of provisions are not taken into account. Regulation of the Cabinet of Ministers no. 488 “Regulation on application of the Annual Accounts Law” foresees that the enterprise accumulates some reserves, which are a type of liabilities according to Article 93 of this Regulation; these liabilities are prospective or known, but their amount or the concrete data of appearance and defrayal are not clearly known. Calculating liquidity indicators as well as other indicators, inclusion of provision sums into estimations reflects more exactly indicators of economic activity and gives more trustful interpretation of analysed data.

10. In the conditions of developing economy in Latvia, indicators of liquidity, conversion of some types of current assets and profitability of current assets of commercial companies are maintaining positive development tendencies, but in the conditions of the economic crisis a decrease of indicators can be observed, which indicated the direct interconnection of macroeconomic processes with indicators of management of current assets.

103

11. The empirical research is based on experts’ survey. The acquired data show rather similar results and do not testify differentiation in opinions, attitudes and assessments amongst entrepreneurs. Despite various and diverse analysis methods, in general, the results show similar and commensurate opinions, division of dispositions and assessments on the topic of tendencies of management of current assets at enterprises in Latvia.

12. When comparing enterprise managers’ assessments of management of current assets, a similar evaluation can be observed both in the selected group and in the spheres. Comparing assessments with help of Kruskal Wallis Test, it is possible to see differences in the spheres. Statistical significance is observed in relation to activities of current asset management implemented at the enterprises. At the enterprises of the service sector, not much attention is paid to management of current assets, and on the contrary – the assessment done by managers of production and trade companies reflects application of methods of current asset management.

13. Evaluating the criteria of each conversion indicator, managers believe that the application of management of each element composing the working capital, i.e. inventory, receivables, cash assets and payables and cash conversion indicators are important. Evaluating the criteria influencing profitability higher than the average 4, the significance of costs and conversion indicators is also evaluated. The statistical significance in the spheres is observed in the following statements: at the enterprise methods of management of current assets are used, at the enterprise debtors’ debts are managed, the enterprise uses a credit facility.

14. Pearson’s correlation analysis results show that between aspects of the management of various elements of current assets there is a close connection. It means that managers understand well the significance, necessity and methodology of current asset management. But no relation has been observed between actually realised policy of management of current assets and its influence on activity indicators at enterprises and entrepreneurs’ opinion, when evaluating the desired criteria of management of current assets and their influence on indicators. If planning significance of current asset types decreases, profitability indicators and indicators of payables and receivables turnover also decrease.

15. As a result of the analysis the author defined groups of factors, which are considered to be important at the enterprises, ensuring efficient management of current assets. The author found out that managers base their policy of current asset management on basic principles of general activity of the enterprise and its financial policy, which are directed to achievement of main financial indicators. Defined factors (conditions): the enterprise’s activity and financial management policy; methodology of management of current assets; business environment and the enterprise’s position on the market; ability of the enterprise’s management to ensure the results of economic activity; enterprise’s production and financial cycle; possibilities of crediting.

16. Statistical significance of profitability and asset conversion indicators in the selected group of enterprises by the spheres is observed in relation to variable indicators of receivables collection period, inventory conversion period and cash

104

conversion cycle. Evaluating statistically important interconnections by the spheres in relation to the average, it is possible to see different tendencies in the spheres of production, trade and services. The production sector is characterised by higher profitability and turnover indicators, but longer payables deferral periods and lower indicators of financial independence and liquidity. Indicators of payables, financial independence and liquidity are interconnected. The differences from the average that are observed in the trade sphere characterise features of the sphere, i.e. comparatively longer inventory conversion periods influencing also the cash conversion cycle. The sector of services is characterised with comparatively short indicators of inventory conversion period, payables deferral period and cash conversion cycle. Tendencies of these indicators can be reasoned with specific features of the financial cycle of the sphere. As a result of the research, it is possible to conclude that the lower level of turnover indicators influence higher liquidity and financial independence coefficient.

17. As a result of the correlation analysis, the author proved that at enterprises in Latvia there is significant correlation between profitability and indicators characterising current asset management. The correlation analysis proved that there are differences between the spheres. The acquired analysis results about enterprises in Latvia differ from the studies done at companies in other countries, but it can be explained and characterises specific features of the management of current assets realised at enterprises in Latvia.

18. In scientific research, much attention is paid to the analysis of financial indicators within the aspect of management of current assets and diagnosing the financial situation of the enterprise. Managers more often perceive analysis results as a fact and wish to improve each separate indicator without their complex evaluation. Doing the regression analysis the author developed possible forecasting models allowing of predicting enterprise’s activity profitability using indicators of management of current assets.

19. All acquired regression coefficients are significant. Developed regression equations can be used for forecasting gross profit cost-efficiency and in decision making in relation to management of current assets, or, when implementing current asset management, gross activity profitability can be forecasted. The author offers more exact regression models divided into spheres of production, trade and services, which also ensures higher forecasting significance. The results of the research done within the Doctoral Thesis give possibility to

declare that in the changing economic conditions, the amount of current assets, structure and management indicators are subjected to changes. In general, the Doctoral Thesis provides scientific, theoretical and practical contribution to understanding, analysis and evaluation of management of current assets, as well as to forecasting the enterprise’s gross activity profitability, i.e. to management of the enterprise’s value using indicators of management of some types of current assets. Management of every separate type of current asset using their management methods, influences indicators of turnover of current assets.

105

Problems and suggestions for their solution Problem 1: Terms “assets” and “current assets” are widely used in legislation documents of the Latvian Republic, as well as in theoretical and practical research documents. In the legislation documents there is no unified approach to interpretation of these concepts; their explanation in documents is different and perfunctory. Suggestions for solution:

in order to facilitate the unified terminological understanding and its usage in theoretical and practical studies and in legislation documents in Latvia and on the international level, the author suggests the Latvian legislators to supplement the part “Terminology used in the law” of the Annual Accounts Law: to complete the concept “assets” with words “are credibly evaluable” and “are owned or controlled”. The Doctoral Thesis authors’ suggested definition is as follows: assets are resources that are owned or controlled by the enterprise; they were obtained for the enterprise’s disposal as a result of past activities and are credibly evaluable and are supposed to bring economic profit to the enterprise;

taking into account historical aspects of the concept “current assets” and modern trends related to categories used in economics and interpretations of the concepts, the author suggests to use the concept “current assets” instead of the concept “circulating means” in theoretical and practical studies and in legislation documents. Usage of this concept would facilitate the unified understanding in relation to the international practice as well as to the International Accounting Standards (financial accounts) used in the sphere of finances and accounting;

after evaluation of the Latvian laws – the Law on Accounting and Annual Accounts Law and other relevant legislation documents used for drafting qualitative and comparable annual accounts, the author concluded that the legislators of Latvia should ensure matching of laws regulating composition of annual accounts with international accounting and financial standards, and they should facilitate the unified terminological understanding and its usage in legislation. The author suggests the legislators to include her developed definition of the concept “current assets” into the Annual Accounts Law: current assets are all the resources possessed or controlled by the enterprise: inventory, finances in accounts, next period expenditure, short-term securities and cash assets or their equivalent, which circulate from one type to another within one company production and financial cycle;

in order to ensure the unified classification of current assets in the Annual Accounts Law the legislators should add the classification of subtypes of cash assets: cash, written orders on account, other cash assets and money equivalent.

106

Problem 2: Estimation of current asset management indicators is usually based on data of the enterprise’s annual account. Enterprise managers cannot draw qualitative conclusions about management indicators and tendencies without the analysis of the economic significance of balance and losses and their usage for calculation of the indicators. Suggestions for solution:

when estimating liquidity indicators and other indicators characterising the management of current assets, where short or long-term liabilities are used, the financial manager together with the accountant must assess the significance of the position of provisions and breakdown according the planned payment term. Value of provisions should be added to the sum of liabilities thus enabling more trustful reflection and interpretation of indicators;

analysing current assets, special attention must be paid to future expenditures (debtors) and future incomes (creditors). In this case, the cash asset outflow and payment term coming is not foreseen. The author suggests financial analysts to evaluate the relevance of future expenditure and income sums in regard to possible changes in indicators. If these items make significant sums of liabilities or requirement, then they must be taken into account in estimating the indicators and must be excluded from the estimations;

managers together with the accountant and/or the financial manager should evaluate possibilities of management of current assets in relation to overpaid taxes. On basis of cooperation with structural units of the State Revenue Service as regards the practice of overpaid taxes at the enterprise, i.e. transfer of the overpaid tax to the bank account or mutual transfer of other tax debts, they should respectively use this information for interpretation if the indicators, when making estimates and doing analysis of indicators.

Problem 3: Possibilities of management of current assets at enterprises in Latvia only partly depend on the enterprise management’s ability to realise the policy of current asset management. Suggestions for solution:

managers of high and medium level should study possible external factors influencing management of current assets and should pay more attention to macroeconomic indicators and development tendencies in order to reduce the influence of external factors and to contribute to understanding of possible trends in management of current assets in future;

in the changing economic conditions managers should be aware of and implement methods of improvement of current asset types management realising management of separate spheres of current assets and facilitating achievement of the general aim of the enterprise’s activity;

107

economists – researchers should pay special attention to study of external and internal factors and should contribute to knowledge transfer to students and managers of companies explaining the influence of macroeconomic and microeconomic processes. Latvian scientists should investigate management of current assets at enterprises in Latvia.

Problem 4: Managers of Latvian companies understand the significance of usage of the methodology of current asset management, but it is not always evaluated as a set of activities influencing the indicators of the enterprise’s activity. Suggestions for solution:

company managers, especially in the SME sector should analyse and plan regularly indicators characterising current assets and management of their separate types. At the enterprises, where there is no a position of economist (planning specialist) or financial manager, the accountant’s and other relevant managers’ lists of duties should include the analysis and planning of indicators as an additional responsibility;

company managers should conduct a complex evaluation of processes of current asset management when analysing application of existing and possible methods of management of current asset management;

with a view to improve management of current assets managers should evaluate possibilities of using information technologies. Application of special computer software in the process of management of current assets can influence results of management of a concrete type of current assets and consequently indicators of the enterprise’s activity;

managers should evaluate experience of similar companies operating in the sphere, as well as companies’ offers outside services, which suggest possibilities of application of new methods in the aspect of management of current assets;

managers of companies should examine features of the specific sector, where their company is operating, evaluating the cycle of turnover of current assets, its length; the policy of current asset management should be based on the results of this analysis;

managers of companies should evaluate the policy of management of current assets as a complex and they should develop a unified management policy, taking into consideration individual sector managers’ interest realisation in current asset management, but simultaneously facilitating various managers’ understanding of achievement the general enterprise’s aims, i.e. profitability increase;

managers of higher and medium level should use the author’s developed models of forecasting the enterprise’s gross operating profitability in the spheres of trade, production and services using indicators of current asset management.

108

Iluta Arbidāne. UZŅĒMUMA APGROZĀMO AKTĪVU PĀRVALDĪBA – promocijas darba kopsavilkums

*** Iespiests RA IZDEVNIECĪBA

Atbrīvošanas alejā 115, Rēzeknē, LV 4601 Tālr./fakss: +371 64625840