promocijas darba kopsavilkums sporta · 2013. 9. 3. · tūkstoš jūdžu ceļš sākas ar pirmo...

LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

Andris MOLOTANOVS

SACENSĪBU DARBĪBAS OPTIMIZĒŠANA HANDBOLA

VĀRTSARGIEM

(UZ HK LSPA KOMANDAS PIEMĒRA)

Promocijas darba kopsavilkums

Pedagoģijas doktora grāda iegūšanai sporta zinātnes nozarē

sporta pedagoģijas apakšnozarē

Promocijas darbs izstrādāts ar ESF atbalstu projektā “Atbalsts sporta zinātnei”

Nr. 2009/0155/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/010 darbības programma

„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.1.2.1.2. apakšaktivitāte „Atbalsts doktora

studiju programmu īstenošanai”

Rīga, 2013

2

Promocijas darbs tika izstrādāts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā no 2008.

līdz 2012. gadam.

Promocijas darba zinātniskais vadītājs: Dr.paed. prof. Jānis Žīdens

Promocijas darba zinātniskais konsultants:

Ph.D. Valerijs Muhins (Krievijas Medicīnas zinātņu akadēmija)

Doktora disertācija tiks aizstāvēta LSPA Promocijas padomē.

Promocijas padomes priekšsēdētājs: Dr.paed. prof. Uldis Grāvītis

Promocijas padomes komisijas locekļi: Dr.paed. prof. Agita Ābele

Dr.paed. prof. Leonīds Čupriks

Ph.D. asoc. prof. Arunas Emeljanovas (Lietuva)

Dr.paed. asoc. prof. Andra Fernāte

Dr.paed. prof. Juris Grants

Ph.D asoc. prof. Aija Kļaviņa

Ph.D. prof. Rolfs Karlsons (Zviedrija)

Ph.D. asoc. prof.s Andre Koka (Igaunija)

Dr.habil.paed. prof. Jānis Lanka

Dr.asoc. prof. Krzystof Piech (Polija)

Dr.med. prof. Inese Pontaga

Dr.paed. prof. Andris Rudzītis

Dr.paed. asoc. prof. Žermēna Vazne

Promocijas padomes zinātniskā sekretāre: Dr.paed., doc. Irēna Dravniece

Promocijas darba recenzenti:

Dr.paed. asoc. prof. Andra Fernāte (LSPA)

Dr.med. prof. Oskars Kalējs (Rīgas Stradiņa universitāte)

Dr.paed. prof. Antanas Skarbalius (Lietuvas Fiziskās izglītības akadēmija)

Disertācijas aizstāvēšana notiks Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā 2013.

gada 26. februārī plkst. 15.00. LSPA 205. auditorijā Rīgā, Brīvības gatvē 333

Ar disertāciju un kopsavilkumu iespējams iepazīties LSPA bibliotēkā, Brīvības

gatvē 333

ISBN: 978-9984-8138-8-7

3

SATURS

PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 4

Pētījuma metodes un norise 10

Rezultāti 14

Diskusija 22

Secinājumi 25

Rekomendācijas 27

Promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju saraksts 28

Saraksts par piedalīšanos starptautiskās zinātniskās konferencēs un

semināros 29

Pateicības 30

Autora CV 31

4

Tūkstoš jūdžu ceļš sākas ar pirmo soli.

Laodzi, ap 600.g. pr. Kr.

Promocijas darba vispārīgs raksturojums

Handbols mūsdienās raksturojas ar augstu konkurenci starp komandām

un sportistiem, kur sacensību rezultātu bieži vien izšķir katra spēlētāja

individuālā meistarība. Vislabāk tas redzams pasaules un Eiropas čempionāta

sacensībās, kad augstu slodžu laikā, sportistam ir nepieciešama maksimāla

psiho emocionālā izturība, precīzs tehnisku un taktisku uzdevumu izpildījums.

2011. gada Eiropas Handbola Federācijas čempionu līgas ceturtdaļfināla

sacensības, kurās sacentās THW Kiel pret F.C. Barcelona Borges. THW Kiel

vārtus sargāja Francijas izlases vārtsargs Thery Omeyer savukārt F.C.

Barcelona Borges vārtos stāvēja Daniel Saric, Bosnijas izlases vārtsargs. Abi šie

vārtsargi ir elites klases handbola spēlētāji. Jāatzīmē statistisks fakts; šajās

sacensībās uzvarēja F.C. Barcelona Borges. Daniel Saric sacensību efektivitātes

rādītājs bija 40 %, taču 2010. gada labākā pasaules vārtsarga sacensību darbības

efektivitātes rādītājs bija tikai 19%. Kas notika ar Thery Omeyer? Handbola

eksperti bieži vien piemin handbola vārtsarga izšķirošu lomu līdzvērtīgu

komandu sacensībās (Игнатьева, 2011). Iespējams, ka šī EHF čempionu līgas

ceturtdaļfināla sacensības starp THW Kiel pret F.C. Barcelona Borges izšķīra

tieši vārtsargu sacensību darbības efektivitātes rādītājs.

Sportistu funkcionālais stāvoklis mainās katru dienu, tas saistīts ar treniņu

ciklu, nedēļas dienu, notikumiem personiskajā dzīvē, u.c. Šādas izmaiņas

sportisti un treneri pamana tad, kad vienāda treniņu nodarbības slodze vakar

tika izpildīta viegli, bet šodien ar grūtībām. Lai sportists nepārtrenētos, treneri

izvēlas treniņu slodzi balstoties uz savu intuīciju un pieredzi. Tādā gadījumā

sportista sacensību sniegums pilnībā ir atkarīgs no trenera profesionalitātes.

Sirds ritmu variabilitātes analīzi (SRV) izmanto cilvēka organisma

fizioloģisko funkciju regulēšanas sistēmas novērtēšanai. SRV nosaka organisma

darbības regulācijas sistēmas stāvokli, neirohumorālās sirds ritmu regulēšanas

faktoru ietekmi, veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvaru, t.i., simpātiskās un

parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvaru.

SRV analīzes tikusi izmantota PSRS kosmiskās medicīnas nozarē

(Парин, 1967). Darbs ar nosaukumu „Kosmiskā kardioloģija” (Космическая

кардиология) lika pamatu straujai attīstībai elektrokardioloģijas (EKG)

apakšnozarei SRV. Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs SRV analīzes

attīstība sākās 20. gs. 60 – gados, kad kardiologi sāka ievērot izmaiņas starp

sirdspukstu intervāliem „no signāla līdz signālam” („beat-to-beat”). Straujš

pētījumu pieaugums ir novērojams pēdējos 15 – 20. gados. SRV analīze tiek

izmantota klīniskajā praksē, lai pētītu sabiedrības novecošanas procesu,

dzimuma un vecuma īpatnības (Ramaekers, 1998, Migliaro, 2001), stresa

ietekmi (Dishman, 2000), depresijas ietekmi (Merz, 2000), smēķēšanas ietekmi

5

(Hayano, 1990, Niedermaier, 1993) kofeīna ietekmi (Kolodiichik, 1991,

Nishijima, 2002) alkohola ietekmi (Weise, 1986, Hirsch, 1993), pēc miokarda

infarkta (La Rovere, 1998), prognozējot mirstību (Cole, 1999, Desai, 2001),

hemodialīzes ietekmi (Deligiannis, 1999), sirds mazspēju (Ponikowski, 1998),

hipertensijas (Narkiewicz, 1997), slodzes ietekme pēc koronālo artēriju slimības

(Iellamo, 2000) sirds transplantācijas gadījumos (Beckers, 1999, 2002). Eiropas

kardioloģijas un Ziemeļu – Amerikas elektrofizioloģijas biedrības 1996 gadā

SRV analīzi ir atzinušas par objektīvu un ticamu metodi ar kuras palīdzību, var

novērtēt veģetatīvo nervu sistēmu (Task Force, 1996).

Salīdzinoši nesen SRV analīzes pielietošana ir uzsākta sporta zinātnē.

SRV analīze palīdz plānot treniņa slodzi (Bosquet, 2008), analizēt aerobās

slodzes ietekmi (Gamelin, 2007), atpūtas ietekmi uz sportistu. Paliek neatbildēts

jautājums, vai ar SRV palīdzību var prognozēt sportistu sacensību sniegumu

sporta spēlēs.

Kraniālā elektrostimulācija – CES (Cranial Electrical Stimulation) ir

depresijas, nemiera un bezmiega nefarmakoloģisks ārstēšanas veids. CES

terapijas laikā izmanto ļoti vājus elektroimpulsus, kas netieši stimulē un

normalizē smadzeņu darbību. CES izpēte aizsākās 1950. gados PSRS.

Sākotnējais CES terapijas mērķis bija miega traucējumu ārstēšana. Tā radies

sākotnējais CES nosaukums „Elektro – Miegs”. Miega traucējumu ārstēšanu

papildināja depresijas un nemiera ārstēšana un kopš tā laika CES ir saukts gan

par „TCET” (transkraniālā elektroterapija), gan par „NET” (neiroelektriskā

terapija). ASV (University of Wisconsin Medical School) nopietni CES

pētījumi sākās tikai 1960 – gadu beigās, kad tika veikti pirmie testi ar

dzīvniekiem. Drīz sekoja pirmie klīniskie testi, kas tika veikti San Antonio

(University of Texas Medical School) pārraudzībā. Uz doto brīdi visslielāko

zinātniski pētniecisko darbu CES jomā ir veicis Pavlova Institūts – Pēterburgā

(Krievija). Elektrokraniālās stimulācijas tehnoloģijas jau 30 gadus veiksmīgi

izmanto PSRS un ASV militāro un specdienestu struktūras. Elektrokraniālās

stimulācijas terapijas pamatā ir mikrostrāvas elektrosignāls. Mūsdienās precīzs

fizioloģiskais CES darbības mehānisms vēl joprojām tiek intensīvi pētīts un

nepārtraukti tiek veikti arvien jauni zinātniskie eksperimenti, kas nākotnē varētu

rast vairāk skaidrības par CES iedarbību. Patlaban zinātnieki pieturas pie

hipotēzes, ka CES netieši iedarbojas uz smadzeņu audiem „hypothalamus”

apgabalā, tādā veidā stimulējot neirohormonus līdz atjaunojas pirms stresa

stāvokļa homeostāze.

CES pielietojums sporta zinātnē nav pilnībā izprasts un izpētīts. Nav

zināma CES ietekme uz sportistu funkcionālo stāvokli. Vai iespējams uzlabot

funkcionālo stāvokli pirms sacensībām izmantojot CES?

Handbolā vārtsargs ir īpašs spēlētājs, jo katra viņa kļūda ir vārtu

zaudējums komandai. Šis fakts vārtsargam uzliek lielu emocionālu slogu pirms

sacensībām un sacensību laikā. Mūsu pētījums par „Handbola vārtsargu

darbības optimizēšanu sacensību posmā” ir aktuāls, jo pēta handbola vārtsargu

6

pirms sacensību sirds ritma variabilitātes un reakcijas ātruma rādītāju izmaiņas

pirms dažāda līmeņa sacensībām. Pētījumā izmantojam neinvazīvas metodes

vārtsargu sacensību darbības optimizēšanai.

Pētījuma mērķis ir handbola vārtsargu sacensību darbības optimizācijas

metodika ar sirds ritmu analīzes, reakcijas ātruma kontrolvingrinājumu un

kraniālās elektrostimulācijas metodēm.

Pētījuma hipotēze ir handbola vārtsargu darbības efektivitātes

optimizāciju nodrošina kraniālā eleketrostimulācija, sirds ritmu variabilitātes un

reakcijas rādītāju pielietošanas ievērošana.

Pētījuma objekts ir handbola vārtsargu sacensību darbības efektivitātes

optimizācijas process.

Pētījuma priekšmets ir handbola vārtsargu sacensību darbības

efektivitātes optimizēšana izmantojot sirds ritmu variabilitātes analīzi, reakcijas

ātruma kontroli un kraniālo elektrostimulāciju.

Pētījuma subjekts ir 14 vīrieši, kuru vidējais vecums bija 22±3 gadi.

Pētījuma dalībnieki ir Latvijas virslīgas HK LSPA komandas vārtsargi un

laukuma spēlētāji.

Pētījuma uzdevumi:

1. Noskaidrot handbola vārtsargu sacensību efektivitātes nozīmīgumu valsts un

starptautiskā līmeņa sacensībās.

2. Noskaidrot handbola vārtsargu rekcijas rādītājus pirms valsts un starptautiskā

līmeņa sacensībām.

3. Noskaidrot handbola vārtsargu sirds ritma variabilitātes rādītājus pirms valsts

un starptautiskā līmeņa sacensībām.

4. Noskaidrot handbola vārtsargu pirmssacensību sirds ritma variabilitātes analīzes

rādītāju kopsakarību ar sacensību efektivitātes rādītājiem valsts un starptautiskā

līmeņa sacensībās.

5. Noskaidrot handbola vārtsargu pirmssacensību reakcijas rādītāju kopsakarību ar

sacensību efektivitātes rādītājiem valsts un starptautiskā līmeņa sacensībās.

6. Izpētīt kraniālās elektrostimulācijas ietekmi uz sirds ritma variabilitātes analīzes

rādītājiem.

7

Pētījuma metodes:

1. Literatūras avotu analīze.

2. Dokumentālo materiālu analīze – protokolu analīze.

3. Konstatējošais eksperiments.

4. Kontrolvingrinājumu metode.

5. Sirds ritmu variabilitātes analīzes metode.

6. Matemātiskās statistikas metodes.

Atslēgas vārdi: Handbola vārtsargu sacensību darbības efektivitāte, sirds

ritmu variabilitātes analīze, reakcijas ātrums, kraniālā elektrostimulācija.

Skaidrojošie termini:

Handbola vārtsargu sacensību darbības efektivitāte – atvairīto un ielaisto

bumbas metienu vārtos procentuālā vērtība.

Sirds ritmu variabilitāte – sirdsdarbības cikla garuma normālos

fizioloģiskos apstākļos nepārtraukta periodiska mainība.

Reakcijas ātrums – laiks no signāla uztveršanas līdz cilvēka atbildes

sākumam.

Kraniālā elektrostimulācija – elektroimpulsi, kas netieši stimulē

smadzeņu darbību.

Pētījuma organizēšana

Darba gaitā mēs pētījām handbola vārtsargus (n = 3) un handbola

spēlētājus (n = 11). Handbola vārtsargiem mēs noteicām sacensību darbības

efektivitātes rādītāju kopsakarību ar sacensību rezultātu, sirds ritma

variabilitātes rādītājiem un reakcijas ātruma rādītājiem. Handbola vārtsargiem

un spēlētājiem mēs noteicām kraniālās elektrostimulācijas ietekmi uz sirds ritma

variabilitātes (SRV) rādītājiem.

Visi pētījuma dalībnieki pārstāvēja Latvijas handbola virslīgas komandu

HK LSPA. Pētījuma laikā HK LSPA komanda piedalījās valsts līmeņa

sacensībās (Latvijas virslīgas čempionāts sacensībās, Rīgas kausa, Latvijas

kausa) un starptautiskā līmeņa sacensībās (Baltijas līga un Tallinas kauss).

Pirmajā pētījuma posmā mēs noteicām vārtsargu sacensību darbības

efektivitāti valsts un starptautiskā līmeņa sacensībās. Lai izvērtētu handbola

vārtsargu sniegumu sacensībās, tika veikta spēļu protokolu analīze. Protokolā

tika aprēķināta vārtsargu atvairīto un ielaisto (vārtos) bumbas metienu

procentuālo vērību.

Tika aprēķināta sacensību darbības efektivitāte no tuvās (6m, 7m) un

tālās (8m, 9m) distances. Vārtsargiem tika aprēķināta sacensību darbības

efektivitāte, ja vārtsargs nospēlēja vismaz vienu puslaiku (30. minūtes).

Otrajā pētījuma posmā mēs noteicām vārtsargu sacensību darbības

efektivitātes rādītāju kopsakarību ar sirds ritmu varaibilitāres analīzes

rādītājiem.

8

Trešajā pētījuma posmā mēs noteicām vārtsargu sacensību darbības

efektivitātes rādītāju kopsakarību ar reakcijas ātruma rādītājiem.

Ceturtajā pētījuma posmā mēs noteicām kraniālās elektrostimulācijas

ietekmi uz sirds ritma variabilitātes analīzes rādītājiem.

Pētījuma aktualitāte

Sportistu funkcionālais stāvoklis mainās katru dienu, tas saistīts ar treniņu

ciklu, nedēļas dienu, notikumiem personiskajā dzīvē. Pētījuma pamatā bija

doma par sportistu funkcionālā stāvokļa optimizēšanu īsi pirms sacensībām.

Pētījumi par vārtsargu kontroli īsi pirms sacensībām, kā arī par vārtsargu

sacensību darbības optimizēšanu zinātniskajos rakstos, pētījumos un

metodiskajos darbos nav atrasti. Tāpēc mūsu pētījums par handbola vārtsargu

sacensību darbības optimizēšanu ir aktuāls.

Pētījuma zinātniskā novitāte

Darba izstrādes procesā tika veikta handbola vārtsargu kontrole īsi pirms

sacensībām. Kontroles mērķis bija noskaidrot vai ir iespējams prognozēt

sacensību efektivitātes rādītājus handbola vārtsargiem nosakot sirds ritma

variabilitātes rādītājus un reakcijas rādītājus.

Tika izstrādāts kontrolvingrinājums „Handbola vārtsargu reakcijas

pārbaude”. Kontrolvingrinājuma izstrādes mērķis ir pilnveidot handbola

vārtsargu gatavošanos sacensībām un kontrolēt vārtsargu reakcijas rādītājus

sagatavošanās un sacensību posmā.

Pirmo reizi Latvijā sportistiem tika izmantota kraniālā elektrostimulācija

sirds ritma variabilitātes un reakcijas rādītāju optimizēšanai. Tika pārbaudīta

kraniālās elektrostimulācijas iedarbība uz handbola vārtsargu sirds ritmu

variabilitāti un reakcijas rādītājiem.

Pētījuma gaitā tika noteikts kraniālās elektrostimulācijas efektīvākais

izmantošanas veids handbola vārtsargiem pirms sacensībām.

Tika izstrādāta zinātniski argumentēta handbola vārtsargu sacensību

darbības optimizēšanas metodika, kas pamatojas uz pētījuma gaitā iegūtajiem

statistiski ticamiem savstarpējiem korelācijas koeficentiem, kas apstiprina

savstarpēju mijsakarību starp sacensību efektivitātes, sirds ritma variabilitātes,

reakcijas un kraniālāselektro stimulācijas iedarbības rādītājiem

Pētījuma praktiskais nozīmīgums

Veiktais teorētiski analītiskais darbs un pētījuma apkopojums par

handbola vārtsargu sirds ritma variabilitātes un sacensību snieguma saistību, kā

arī sirds ritma variabilitātes optimizēšanas iespējām īsi pirms sacensībām ir

uzskatāms par nozīmīgu informatīvo bāzi sporta zinātnē.

Pētījuma rezultātā noskaidrojās kādu ietekmi atstāj kraniālā

elektrostimulācija uz sirds ritmu variabilitātes rādītājiem un reakcijas

9

rādītājiem. Šāda kopsakarība ļauj analītiski pieiet handbola vārtsargu kontroles

un darbības uzlabošanas iespējām sacensību posmā pirms sacensībām.

Aprobēto handbola vārtsargu funkcionālā stāvokļa kontroles sistēmu, kas

pamatojas uz zinātniski pierādītiem sirds ritmu variabilitātes analīzes

principiem, var pielietot sporta praksē. Pētījuma rezultāti pierāda, ka individuāla

pieeja ļauj prognozēt handbola vārtsargu sacensību darbības efektivitāti.

Pētījuma teorētiskā nozīme

Balstoties uz pētījumiem un publikācijām par vārtsargu darbības

optimizēšanas, kraniālās elektrostimulācijas un sirds ritmu variabilitātes

analīzes pētījumiem, mēs izstrādājām teorētiskās vadlīnijas:

Tika veikta sirds ritmu variabilitātes analīzes metodes pielietošana

handbola vārtsargu sacensību efektivitātes prognozēšanai.

Tika veikta reakcijas ātruma kontroles pielietošana handbola vārtsargu

sacensību efektivitātes prognozēšanai.

Kraniālās elektrostimulācijas ietekmes izpēte uz sirds ritmu variabilitātes

analīzes rādītājiem.

Handbola vārtsargu sacensību darbības efektivitātes prognozēšanas

jautājums nav izpētīts. Tāpēc mēs veicām sirds ritmu variabilitātes analīzes un

reakcijas rādītāju kontroli īsi pirms sacensībām.

Handbola vārtsargu sirds ritmu variabilitātes analīzes rādītāju

optimizēšana ar kraniālo elektrostimulāciju.

Tēzes promocijas darba aizstāvēšanai

Pastāv statistiski nozīmīga savstarpēja kopsakarība starp handbola

vārtsargu sacensību darbības efektivitāti un sacensību rezultātu.

Pastāv statistiski nozīmīga savstarpēja kopsakarība starp handbola

vārtsargu sacensību darbības efektivitāti un pirmssacensību sirds ritmu

variabilitātes rādītājiem.

Pastāv statistiski nozīmīgas savstarpēja kopsakarība starp handbola

vārtsargu reakcijas ātruma un sacensību darbības efektivitātes rādītājiem.

Kraniālā elektrostimulācija optimizē sirds ritmu variabilitātes rādītājus.

Teorētiski metodoloģiskais pamatojums

Atziņas un pētījumi par handbola vārtsargu darbības uzlabošanu

(Ратианидзе; Игнатьева; Olson, 2003; Bideau, 2010).

Sirds ritmu variabilitātes analīzes izmantošana medicīnā un sportā

(Жемайтите, 1972; Рябыкина, 1996; Task Force, 1996). Teorija par SRV

saistību ar veģetatīvo nervu sistēmu un funkcionālo stāvokli (Bosquet, 2008;

Gamelin, 2007). Teorija par SRV kā objektīvu pētīšanas metodi sportā.

10

Reakcijas rādītāju izmantošana handbola vārtsargu kontrolē un darbības

pilnveidošanā (Williams, 1994; Bideau, 2003; Schorer, 2009; Bolte, 2010;

Gutierrez - Davila, 2011). Teorija par virtuālās realitātes izmantošanu

kopsakarību ar handbola vārtsargu bumbas atvairīšanu reālajā situācijā.

Kraniālās elektrostimulācijas ietekme uz cilvēka organismu (Sing, 1971;

Cox, 1975; McKenzie, 1976; Madden, 1987; Brotman, 1989; Gibson, 1989;

Braverman, 1990). Teorija par mikrostrāvas izmantošanu, kā smadzeņu

darbības optimizēšanas līdzekli.

Promocijas darba struktūru veidojošās daļas: ievads, literatūras

apskats, pētījuma zinātniskās kategorijas, pētījuma metodes un organizēšana,

pētījuma rezultāti un to analīze, secinājumi un praktiskās rekomendācijas,

izmantotās literatūras saraksts, pielikumi.

Darbā ir 111 lappuses, darbā ietvertas 28 tabulas, 93 attēli, darbam

pievienoti 56 pielikumi.

„Īstais ceļš uz atklājumiem ved nevis jaunu ainavu meklējumos,

bet gan dod vērotājam jaunas acis”.

Marsels Prusts, 1871 – 1922

Pētījuma metodes un norise

Literatūras avotu analīze

Izstrādājot promocijas darbu, tika analizēti 151 literatūras avoti, no

kuriem 3 latviešu, 23 krievu un 125 angļu valodās. Lai varētu veikt pētījumu,

vispirms iepazināmies un izanalizējām literatūras avotus vadoties no darba

temata, izvirzītā mērķa un uzdevumiem un hipotēzes. Literatūras avoti tika

iedalīti šādos virzienos: Handbola vārtsargu darbības raksturojums; sirds ritmu

variabilitātes analīzes izmantošanu medicīnā un sportā; kraniālās

elektostimulācijas ietekmi uz cilvēka funkcionālo stāvokli.

Dokumentālo materiālu analīze

Lai izvērtētu handbola vārtsargu sniegumu sacensībās tika veikta

sacensību protokolu analīze (n = 86) un noteikta vārtsargu sacensību darbības

efektivitāte.

http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed?term=%22Gutierrez-Davila%20M%22%5BAuthor%5D

11

Kontrolvingrinājuma metode

Mēs izmantojām kontrolvingrinājumu metodi, lai noteiktu HK LSPA

komandas vārtsargiem reakcijas ātruma rādītājus pirms valsts un starptautiskā

līmeņa sacensībām. Kā kontvingrinājumu mēs izmantojām mūsu izveidoto

reakcijas kontroles datora programmu „Handbola vārtsargu reakcijas kontrole”

(1.att.). „Handbola vārtsargu reakcijas kontrole” paredz vienkāršās un izvēles

reakcijas ātruma noteikšanu. Vārtsargi kontrolvingrinājumu veica 45 – 60

minūtes pirms sacensību sākuma.

1. attēls. Vienkāršās reakcijas ātruma kontrolvingrinājumus „Handbola

vārtsargu reakcijas pārbaude”

Konstatējošais eksperiments

Pētījuma laikā konstatējošo eksperimentu veicām otrajā un ceturtajā

posmā. Otrajā pētījuma posmā mēs noteicām handbola vārtsargu sacensību

efektivitātes rādītāju un sirds ritmu variabilitātes (SRV) analīzes rādītāju

kopsakarību. SRV analīzi veicām 45 līdz 60 minūtes pirms sacensību sākuma.

Ceturtajā pētījuma posmā mēs noteicām kraniālās elektrostimulācijas

(2.att.) ietekmi uz sirds ritma variabilitātes analīzes rādītājiem.

12

2. attēls. Kraniālās elektroterapijas stimulācijas metodes darbības

princips

Konstatējošā eksperimentā piedalījās vienpadsmit handbola spēlētāji,

kuru vidējais vecums 26.3 ± 1.5 gadi. Visi pētījuma dalībnieki ir Latvijas

handbola virslīgas HK LSPA komandas spēlētāji. Konstatējošais eksperiments

tika veikts ar mērķi noteikt kraniālās elektrostimulācijas tūlītēju ietekmi. Pirms

kraniālās elektrostimulācijas (CES) mēs noteicām sirds ritmu variabilitātes

analīzes rādītājus (n = 46). Atkārtotu SRV diagnostiku mēs veicām pēc 10 min.

(n = 26), 30 min. (n = 22), un 60 min. (n = 18).

Tika ierakstīti un analizēti sirds elektroniskā potenciāla – 300 sirds cikli.

Datu apstrādes programma „Omega” aprēķināja SRV analīzes sirds ritma,

statistiskās un spektrālās analīzes rādītājus (3.att.).

Sirds ritma rādītāji:

o sirdsdarbības biežums (PR);

o veģetatīvā līdzsvara rādītājs (VBP);

o sirds ritma veģetatīvais rādītājs (RVF);

o regulācijas procesu atbilstības rādītājs (RPAP);

o sasprindzinājuma rādītājs (TP).

Statistiskās analīzes rādītāji:

o pulsa intervāla vidējais ilgums (RRNN);

o sirdsdarbības frekvences standartnovirze (SDNN);

o Variācijas koeficents (CV);

o kvadrātsakne no vidējās blakus esošu RR intervālu starpības kvadrātu

summas (RMSSD);

o secīgu pulsa intervālu skaits, kas lielākas par 50ms (NN50);

o secīgu pulsa intervālu starpību, kas lielākas par 50ms, skaits, izteikts

procentos (pNN50).

13

Spektrālās analīzes rādītāji:

o spektrālā jauda HF augstā frekvencē (HF)

o spektrālā jauda zemā frekvencē (LF)

o spektrālā jauda ļoti zemā frekvencē (VLF);

o HF jauda normalizētās vienībās (HFnorm);

o LF jauda normalizētās vienībās (LFnorm);

o attiecība starp LF/HF rādītājiem (LF/HF);

o kopējā spektrālā jauda (TP).

3. attēls. Sirds ritmu variabilitātes analīzes metode

Matemātiskā statistika

Dati tika analizēti, izmantojot SPSS (The Statistical Package for Social

Science) programmatūras 17,0 versiju. Standarta statistikas metodes tika

izmantotas, lai aprēķinātu datu kopsakarību un standarta novirzes.

Atkārtotiem mērījumiem tika izmantota dispersijas analīze un T – tests,

lai noteiktu atšķirības starp sacensību snieguma, sirds ritma variabilitātes

analīzes rādītāju atšķirībām pēc kraniālās elektrostimulācijas ietekmes. Pīrsona

korelācijas koeficienti tika izmantoti, lai analizētu sakarības starp vārtsargu

sacensību snieguma, SRV analīzes un reakcijas ātruma rādītājiem.

14

Ikvienam ceļam uz nozīmīgu sasniegumu –

ir dažādi posmi: ilgs, garlaicīgs darbs un triumfs;

sākums cīņa un uzvara.

Mahātama Gandijs, 1869 – 1948

Rezultāti

3.1. apakšnodaļā mēs veicām sacensību rezultātu analīzi trīs handbola

komandas LSPA vārtsargiem. Sacensību darbības efektivitātes rādītājus

noteicām, aprēķinot atvairīto un ielaisto vārtos bumbas metiena skaita

procentuālo vērtību. Vārtsargiem tika noteikti sacensību darbības efektivitātes

rādītāji valsts līmeņa sacensībās (Latvijas čempionāta, Latvijas kausa, Rīgas

kausa) un starptautiskā līmeņa sacensībās (Baltijas līga un Tallin Cup).

3.1.1. apakšpunktā mēs noskaidrojām handbola vārtsargu nozīmīgumu

valsts un starptautiskā līmeņa sacensībās HK LSPA komandā. Apkopojot HK

LSPA komandas iemesto un ielaisto vārtu attiecību no 2009. gada līdz 2012.

gadam, mēs noskaidrojām, ka valsts līmeņa sacensībās (n = 54) HK LSPA

komanda vienā spēlē ielaida 24 ± 1 vārtus un iemeta 37 ± 1 vārtus. Starptautiskā

līmeņa sacensībās (n = 34) HK LSPA komanda vienā spēlē ielaida 30 ± 1 vārtus

un iemeta 28 ± 1 vārtus.

Pētījuma ietvaros mēs noteicām, cik metienus pretinieku komanda izmeta

vidēji vienā spēlē pa HK LSPA komandas vārtiem no tuvās (6m) un tālās

distances. Tika salīdzināti starptautiskā un valsts līmeņa sacensību iegūtie

rezultāti (4.att.). Starptautiskā līmeņa sacensībās (n = 34) pretinieku komanda

vidēji vienā spēlē izpildīja 28 ± 1 metienus no tuvās distances (6m) un 17 ± 1

metienus no tālās distances (9m). Valsts līmeņa sacensībās (n = 54) pretinieku

komanda vidēji vienā spēlē izpildīja 22 ± 1 metienus no tuvās distances (6m) un

22 ± 1 metienus no tālās distances (9 m)

4. attēls. Pretinieku komandu metieni HK LSPA vārtos

5

10

15

20

25

3028

22 17 22

Met

ien

i

6m 9m

15

Analizējot pretinieku komandu metienus pa HK LSPA komandas vārtiem

starptautiskā līmeņa sacensībās secinām, ka pārsvarā 62.2% gadījumos metieni

tiek izpildīti no tuvās distances (6m) un 37.8% gadījumos no tālās distances

(9m). Valsts līmeņa sacensībās pretinieku komandas vidēji vienā spēlē izpildīja

vienādu metienu skaitu gan no tālās distances (9m), gan no tuvās distances

(6m).

3.1.2. apakšpunktā mēs noteicām handbola vārtsargu sacensību darbības

efektivitāti valsts un starptautiskā līmeņa sacensībās. Tika apkopoti pētījuma

laikā no 2009. gada līdz 2012. gadam iegūtie handbola komandas LSPA

vārtsargu sacensību darbības efektivitātes vidējie rādītāji valsts līmeņa (n = 44)

un starptautiskā līmeņa (n = 34) sacensībās. Valsts līmeņa sacensībās HK LSPA

komandas vārtsargu sacensību darbības efektivitāte ir 44 ± 2% un starptautiskā

līmeņa sacensībās 33 ± 3%.

3.1.3. apakšpunktā mēs noskaidrojām kāda ir kopsakarība starp

vārtsargu sacensību darbības efektivitātes rādītājiem un komandas iemestiem un

ielaistiem vārtiem (1.tab.). Pētījuma laikā mēs noteicām HK LSPA komandas

vārtsargu sacensību efektivitātes rādītājus un komandas iemestos un ielaistos

vārtus valsts līmeņa sacensībās (n = 54) un starptautiskā līmeņa sacensībās (n =

34).

Valsts līmeņa sacensībās starp vārtsargu sacensību darbības efektivitātes

rādītāju „6 m%” un ielaistiem vārtiem ir nozīmīga (p<0.05) negatīva korelācija

(r = -0.325).

Valsts līmeņa sacensībās ir nozīmīga (p<0.01) negatīva korelācija (r = -

0.495) starp vārtsargu sacensību darbības efektivitātes rādītāju „9m%” un

ielaistiem vārtiem.

Valsts līmeņa sacensībās (n = 54) ir nozīmīga (p<0.01) negatīva

korelācija (r = -0.527) starp vārtsargu sacensību darbības efektivitātes vidējo

rādītāju „Vidēji%” un ielaistiem vārtiem.

Starptautiskā līmeņa sacensībās pētījuma laikā (n = 34) ir nozīmīga

(p<0.05) negatīva korelācija (r = -0.368) starp vārtsargu sacensību darbības

efektivitātes rādītāju Vidēji% un ielaistiem vārtiem.

Starptautiskā līmeņa sacensībās pētījuma laikā (n = 34) ir nozīmīga

(p<0.05) pozitīva korelācija (r = 0.372) starp vārtsargu sacensību darbības

efektivitātes rādītāju Vidēji% un HK LSPA komandas iemestiem vārtiem.

16

1. tabula Sacensību efektivitātes un sacensību rezultātu kopsakarība

Sacensības Sacensību

skaits

Iemestie

vārti

6 m% 9 m% Vidēji%

Valsts līmeņa

sacensībās

n = 54 Pretinieku

komanda

-,325* -

,495**

-,527

**

Starptautiskā līmeņa

sacensībās

n = 34 Pretinieku

komanda

-,121 -,251 -,368*

Starptautiskā līmeņa

sacensībās

n = 34 HK LSPA

komanda

,250 ,161 ,372*

*p<0.05 cieša kopsakarība starp vārtsargu sacensību efektivitāti un sacensību rezultātu;

**p<0.01 ļoti cieša kopsakarība starp vārtsargu sacensību efektivitāti un sacensību rezultātu.

3.2. apakšnodaļā „Handbola vārtsargu pirmssacensību stāvokļa

kontrole” tika veikta vārtsargu pirmssacensību stāvokļa kontrole ar divām

atšķirīgām metodēm. Lai noteiktu funkcionālo stāvokli mēs izmantojām sirds

ritmu variabilitātes analīzi. Reaģēšanas spēju noteikšanai tika izmantots

vienkāršās un izvēles reakcijas ātruma noteikšanas kontrolvingrinājumus

„Handbola vārtsargu reakcijas ātruma tests”.

3.2.1. apakšpunktā mēs noteicām sirds ritmu variabilitātes analīze

handbola vārtsargiem pirms dažāda līmeņa sacensībām.

Salīdzinot SRV sirds ritma rādītājus pirms valsts un starptautiskā līmeņa

sacensībām noskaidrojām, ka pirms starptautiskā līmeņa sacensībām ir lielāks

PR rādītājs par 4.7 sit/min, mazāks VBP rādītājs par 19, lielāks RVF rādītājs par

58.9, mazāks RPAP rādītājs par 6.4 un mazāks TP rādītājs par 21.6 (5.att).

5. attēls. SRV sirds ritma rādītāji

Salīdzinot SRV statistiskās analīzes rādītājus pirms valsts un starptautiskā

līmeņa sacensībām noskaidrojām, ka pirms starptautiskā līmeņa sacensībām ir

lielāks RRNN rādītājs par 4.8 ms, mazāks SDNN rādītājs par 7.8 ms, lielāks CV

,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

140,0

PR VBP RVF RPAP TP

77,6

131

36,1 43,6

94,5

72,9

112

95,0

37,2

72,9 Pirms Latvijas mērogasacensībām

Pirms starptautiskā mērogasacensībām

17

rādītājs par 0.19, lielāks RMSSD rādītājs par 4.6 ms, lielāks NN50 rādītājs par

11.7, lielāks pNN50 par 4% (6.att).

6. attēls. SRV statistiskās analīzes rādītāji

Salīdzinot SRV spektrālās analīzes rādītājus pirms valsts un starptautiskā

līmeņa sacensībām noskaidrojām, ka pirms starptautiskā līmeņa sacensībām ir

lielāks HF rādītājs par 96 ms2, LH rādītājs ir lielāks par 482 ms

2, VLF rādītājs ir

lielāks par 16 ms2, HF% rādītājs ir lielāks par 1.4%, LF% rādītājs ir lielāks par

1.7%, VLF% rādītājs ir mazāks par 3.4%, HFnu rādītājs ir lielāks par 2.3 nu,

LFnu rādītājs ir mazāks 2.7, LF/HF rādītājs ir lielāks par 17.08, TP rādītājs ir

lielāks par 335 (7.att).

7. attēls. SRV spektrālās analīzes rādītāji

3.2.2. apakšpunktā mēs noteicām reakcijas ātruma rādītājus handbola

vārtsargiem pirms dažāda līmeņa sacensībām. Reakcijas ātruma rādītāju

kontrole HK LSPA komandas vārtsargiem tika veikta pirms 2010/11.gada un

2011/12.gada valsts un starptautiskā līmeņa sacensībām.

Vārtsargam Nr.1 pirms valsts līmeņa sacensībām 2010/11.gada sacensību

sezonā (n = 22) vienkāršās reakcijas laiks „Tests nr.1” bija 0.219 ± 0.002 sek.,

izvēles reakcijas laiks „Tests nr.2” bija 0.410 ± 0.006 sek. un izvēles reakcijas

laiks „Tests nr.3” bija 0.493 ± 0.007 sek. Pirms starptautiskā līmeņa sacensībām

2010/11.gada sacensību sezonā (n = 17) vienkāršās reakcijas laiks „Tests nr.1”

,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

RRNN SDNN CV RMSSD NN 50 pNN 50

78,0 69,5

7,30

34,1 31,3

10,8

82,8

61,7

7,49

38,7 43,0

14,8

Pirms Latvijas mērogasacensībām


1000

2000

3000

4000

HF LF VLF TP

279

1692 1246

3328

375

2174

1262

3663



18

bija 0.228 ± 0.003 sek., izvēles reakcijas laiks „Tests nr.2” bija 0.413 ± 0.010

sek. un izvēles reakcijas laiks „Tests nr.3” bija 0.479 ± 0.012 sek.






















3.2.3. apakšpunktā mēs noteicām handbola vārtsargu sirds ritmu

variabilitātes un sacensību efektivitātes rādītāju kopsakarību.

Vārtsargam Nr.1. 2011/12.gada valsts līmeņa sacensībās tika novērota

SRV un sacensību efektivitātes rādītāju kopsakarība. Sacensību efektivitātes

rādītājs „9 m%” korelē ar SRV analīzes sirds ritma statistiskās un spektrālās

analīzes rādītājiem. Sacensību efektivitātes rādītājam „9 m%” ir kopsakarība ar

SRV sirds ritma rādītājiem: VBP rādītāju (r = -0.558, p<0.05), RVF rādītāju (r

= 0.636, p<0.05), SRV statistiskās analīzes rādītājiem: SDNN rādītāju (r =

0.636, p<0.01), CV rādītāju (r = 0.676, p<0.05), NN50 rādītāju (r = 0.561,

p<0.05), pNN50 rādītāju (r = 0.554, p<0.05) un SRV spektrālās analīzes

rādītājiem: LF rādītāju (r = 0.666, p<0.05), VLF rādītāju (r = 0.558, p<0.05) un

TP rādītāju (r = 0.722, p<0.01)

Vārtsargam Nr.2 2009/10. gadā valsts līmeņa sacensībās (n = 16) tika

novērota sacensību efektivitātes rādītāja „6m%” un SRV statistiskās analīzes

rādītāju CV (r = -0.533, p<0.05) un spektrālās analīzes rādītājiem: VLF (r = -

0.502, p<0.05), TP (r = -0.511, p<0.05).

Vārtsargam Nr. 2 starptautiskā līmeņa sacensībās 2009/10. gadā (n = 6)

tika novērota kopsakarība starp sacensību efektivitātes rādītāju „9 m%” un SRV

analīzes rādītāju RVF (r = -0.852, p<0.05

Vārtsargam Nr.2 2010/11.gadā valsts līmeņa sacensībās (n = 14)

19

sacensību efektivitātes rādītājam „9m%” bija cieša korelācija ar SRV spektrālās

analīzes rādītāju LFnu (r = -0.533, p<0.05)

Vārtsargam Nr.2 starptautiskā līmeņa sacensībās 2010/11. gadā (n = 10)

bija novērota starp visu sacensību efektivitātes rādītāju un SRV analīzes radītāju

kopsakarība. Sacensību efektivitātes rādītājs „6 m%” korelēja ar: sirds ritmu

rādītājiem VBP (r = -0.814, p<0.01), RPAP (-0.762, p<0.05) un TP (r = -0.827,

p<0.01) un spektrālās analīzes rādītājiem VLF (r = 0.684, p<0.05), LF% (r = -

0.741, p<0.05).

Vārtsargam Nr.2 2011/12.gadā valsts līmeņa sacensībās (n = 15) bija

cieša kopsakarība starp sacensību efektivitātes rādītāju „9 m%” un SRV

spektrālās analīzes rādītāju HF% (r = 0.562, p<0.05).

Vārtsargam Nr. 2 starptautiskā līmeņa sacensībās 2011/12. gadā (n = 10)

tika novērota kopsakarība starp sacensību efektivitātes rādītāju „6 m%” un SRV

statistiskās analīzes rādītāju SDNN (r = -0.716, p<0.05) un spektrālās analīzes

rādītājiem: LF (r = -0.832, p<0.01), LF% (r = -0.648, p<0.05) un TP (r = -0.762,

p<0.05).

Vārtsargs Nr.3 valsts līmeņa sacensībās (n = 16) tika novērota

kopsakarība starp sacensību efektivitātes rādītāju rādītājs „6 m%” un SRV sirds

ritma rādītājiem: PR (r = -0.504, P<0.05), VBP (r = -0.700, P<0.01), RVF (r =

0.591, p<0.05), RPAP (r = -0.671, p<0.05), TP (r = -0.671, p<0.01). Sacensību

efektivitātes rādītājs „6 m%” korelē ar statistiskās analīzes rādītāju CV (r =

0.610, p<0.05). Sacensību efektivitātes rādītājs „6 m%” korelē ar spektrālās

analīzes rādītājiem LF (r = 0.549, p<0.05), VLF = 0.562, p<0.05) un TP rādītāju

(r = 0.666, p<0.01).

Vārtsargam Nr.3 sacensību efektivitātes rādītājs „9 m%” korelē ar SRV

sirds ritma rādītājiem: PR (r = -0.498, p<0.05), RPAP (r = -0.541, p<0.05),

statistiskās analīzes rādītājiem RRNN (r = 0.522, p<0.05), CV (r = 0.509,

p<0.05) un spektrālās analīzes rādītājiem LF (r = 0.534, p<0.05), VLF (r =

0.646, p<0.01), TP (r = 0.704, p<0.01)

Vārtsargam Nr.3 sacensību efektivitātes rādītājs „Vidēji%” korelē ar

SRV sirds ritma rādītājiem RVF (r = 0.537, p<0.05), RPAP (r = -0.557),

statistiskās analīzes rādītāju CV (r = 0.542, p<0.05) un spektrālās analīzes

rādītājiem LF (r = 0.556, p<0.05), VLF (r = 0.594, p<0.01), TP (r = 0.679,

p<0.01).

3.2.4. apakšpunktā mēs noteicām handbola vārtsargu reakcijas ātruma

un sacensību efektivitātes rādītāju kopsakarību. Šajā eksperimenta daļā mēs

vēlējāmies noskaidrot, vai handbola vārtsargu sacensību efektivitātei ir

kopsakarība ar pirmsacensību vienkāršās un izvēles reakcijas ātruma rādītājiem.

Vārtsargam Nr.1 2010/11 gada valsts līmeņa sacensībās (n = 22) tika

novērota cieša un ļoti cieša kopsakarība starp sacensību darbības efektivitātes

kopējo vidējo rādītāju „Vidēji%” un visiem trim reakcijas

kontrolvingrinājumiem. Korelācija starp rādītājiem „Vidēji%” un „Tests Nr.1”

ir (r = -0.621, p<0.01), „Vidēji %” un „Tests Nr.2” ir (r = - 0.504, p<0.05),

20

„Vidēji %” un „Tests Nr.3” ir (r = - 0.484, p<0.05).

Vārtsargam Nr.1 2011/12. gada valsts līmeņa sacensībās (n = 13) tika

novērota kopsakarība starp sacensību efektivitātes rādītāju „6 m%” un „Tests

Nr.1” (r = -0.742, p<0.01), „6 m%” un „Tests Nr.2” (r = -0.579, p<0.05), „6

m%” un „Tests Nr.3” (r = -0.759, p<0.01), „Vidēji%” un „Tests Nr.2” (r = -

0.622, p<0.05), „Vidēji%” un „Tests Nr.3” (r = -0.597, p<0.05).

Vārtsargam Nr.1 2010/11. gada starptautiskā līmeņa sacensībās (n = 17)

tika novērota ļoti cieša kopsakarība starp sacensību efektivitātes rādītāju „6

m%” un „Tests Nr.1” (r = -0.613, p<0.01), un „Tests nr.3” (r = -0.526, p<0.01).

2011/12. gada sezonā (n = 9) korelācija bija starp sacensību efektivitātes

rādītāju „6 m%” un „Tests Nr.2” (r = -0.809, p<0.01), un sacensību efektivitātes

rādītāju „Vidēji%” un „Tests Nr.2” (r = -0.723, p<0.05).

Vārtsargam Nr.2 2010/11. gada starptautiskā līmeņa sacensībās (n = 14)

tika novērota ļoti cieša kopsakarība starp sacensību efektivitātes rādītāju

„Vidēji%” un reakcijas kontrolvingrinājumiem „Tests Nr.2” (r = -0.562,

p<0.05). 2011/12. gada sezonā (n = 15) korelācija bija starp „6m%” un „Tests

Nr.2” (r = -0.551, p<0.05), „6m%” un „Tests Nr.3” (r = -0.517, p<0.05),

„Vidēji%” un „Tests Nr.3” (r = -0.522, p<0.05).

3.3. apakšnodaļā „Handbola vārtsargu funkcionālā stāvokļa

optimizēšana” mēs noskaidrojām, kāda ir kraniālās elektrostimulācijas tūlītēja

iedarbība. Tika testēti vienpadsmit (n = 11) handbola spēlētājiem, kuru vidējais

vecums 26.3 ± 1.5 gadi. Visi pētījuma dalībnieki ir Latvijas handbola virslīgas

HK LSPA komandas spēlētāji. Pirms kraniālās elektrostimulācijas (CES) mēs

veicām sirds ritmu variabilitātes rādītāju (SRV) diagnostiku (n = 46). Atkārtotu

SRV diagnostiku mēs veicām pēc 10 min. (n = 26), 30 min. (n = 22), un 60 min.

(n = 18). Pirmā mērījuma iegūtie dati tika salīdzināti ar otro, trešo un ceturto

mērījumu (2. tab). Lai uzskatāmās parādītu iegūtos rezultātus, iegūtos SRV

rādītājus normalizējām. Rādītāji, kuri tika iegūti pirmajā SRV mērījumā tika

uzskatīti par 100% (3. tab). Tika izmantota dispersijas analīze un T – tests.

Rezultāti parāda vidējos vērtību ± standarta novirzi (xvid±s), un tie tika uzskatīti

par būtiskiem, ja P vērtība bija mazāka par 0.05.

3.3.1. apakšpunktā mēs noskaidrojām kraniālās elektrostimulācijas

ietekmi uz SRV analīzes sirds ritma rādītājiem.

Pēc CES pirmajā SRV pārbaudē noskaidrojām, ka palielinājās sirds

ritma rādītāji PR un VBP (+2.66%, un +15.39%, abiem NS; attiecīgi); RVF,

RPAP un TP (+10%, P<0.01, +7.74 un +26.19%, abiem NS; attiecīgi).

Pēc CES otrajā SRV pārbaudē noskaidrojām, ka visos sirds ritma

rādītājos ir statistiski ticamas izmaiņas. Samazinājās PR un VBP (-3.16%, un -

27.23%, abiem P<0.05; attiecīgi). Palielinās RVF (+10.99, P<0.05).

Samazinājās RPAP un TP (-17.83%, P<0.01 un -30.54, P<0.05; attiecīgi).

Pēc CES trešajā SRV pārbaudē noskaidrojām izmaiņas sirds ritma

rādītājos. PR un VBP (+2.07%, NS un -32.48%, P<0.01; attiecīgi). Palielinās

21

RVF (+21.41%, P<0.05). Samazinājās RPAP un TP (-12.10%, un -30.54%,

abiem P<0.01; attiecīgi).


ietekmi uz SRV analīzes statistiskiem rādītājiem.

Pēc CES pirmajā SRV pārbaudē noskaidrojām, ka mainījās statistiskās

analīzes rādītāji. Samazinājās RRNN (-1.88%, NS). Palielinājās SDNN un CV

(+5.85% un +6.99%, attiecīgi; abiem P<0.01). Samazinājās RMSSD, NN50 un

pNN50 (-2.72%, -10.21%, -10.31%, visiem NS; attiecīgi).

Pēc CES otrajā SRV pārbaudē noskaidrojām, ka palielinājās visi

statistiskās analīzes rādītāji. RRNN, SDNN un CV (+2.29%, NS, +18.67%,

P<0.001 un +15.96%, P<0.01; attiecīgi). RMSSD, NN50 un pNN50 (+24.50%,

P<0.05, +24.21%, NS un 33.66%, P<0.05; attiecīgi).

Pēc CES trešajā SRV pārbaudē noskaidrojām izmaiņas statistiskās

analīzes rādītājos, konstatējām, ka RRNN, SDNN un CV (-2.71%, NS,

+18.79%, P<0.01 un +23.45%, P<0.05; attiecīgi). Palielinājās RMSSD, NN50

un pNN50 (+10.63%, P<0.05, +2.46%, NS un 2.06%, NS; attiecīgi).


ietekmi uz SRV analīzes spektrāliem rādītājiem.

Pēc CES pirmajā SRV pārbaudē noskaidrojām, ka mainījās HF, LF un

VLF (-10.13%, NS, +17.58%, P<0.05 un +25.73%, NS; attiecīgi). Izmainījās

HFnu, LFnu un LF/HF rādītāji (-20.60%, +8.14% un +39.24%, attiecīgi; visiem

NS). Palielinājās TP ( +14.12%, P<0.05).

Pēc CES otrajā SRV pārbaudē noskaidrojām, ka palielinājās spektrālās

analīzes rādītāji HF, LF un VLF (+20.99%, NS, +53.43%, P<0.01 un +26.49%,

NS; attiecīgi). Izmainījās HFnu, LFnu un LF/HF rādītāji (-5.26%, +2.08% un

+15.29%, attiecīgi; visiem NS). Palielinājās TP ( +40.19%, P<0.01).

Pēc CES trešajā SRV pārbaudē noskaidrojām, ka palielinājās spektrālās

analīzes rādītāji HF, LF un VLF (+15.49%, NS, +68.01%, P<0.05 un +14.59%,

NS; attiecīgi). Izmainījās HFnu, LFnu un LF/HF rādītāji (-13.21%, +5.22% un

+54.54%, attiecīgi; visiem NS). Palielinājās TP ( +39.83%, P<0.01).

2. tabula

SRV rādītāju izmaiņas pēc kraniālās elektrostimulācijas (xvid±s ) Mērvienība Pirms

(Vidēji ± SD) 10min



(Vidēji ± SD)

PR sit/min 69.23 ± 1.70 71.08 ± 2.4 67.05 ± 1.7 70.76 ± 1.9 **

VBP 145.9 ± 16.3 168.3 ± 43.8 106.2 ± 13.1 98.50 ± 7.7 **, ttt RVF 0.297 ± 0.01 0.329 ± 0.02 0.329± 0.02 0.360 ± 0.02 t, **,*** RPAP 39.20 ± 2.90 42.24 ± 4.8 32.21 ± 2.7 34.46 ± 2.2 tt, ttt TP 93.76 ± 14.0 118.3 ± 37.2 65.13 ± 10.2 61.58 ± 5.4 **, ttt RRNN ms 879.6 ± 18.6 863 ± 29.8 899.7 ± 20 855.7 ± 25.3 NS

SDNN ms 52.07 ± 2.1 55.11 ± 3.7 61.79 ± 3.3 61.85 ± 3.5 t, T, ttt CV ms 5.90 ± 0.2 6.31 ± 0.4 6.84 ± 0.3 7.28 ± 0.4 t, tt, *** RMSSD ms 37.55 ± 2.6 36.53 ± 3.9 46.75 ± 3.8 41.54 ± 4.2 **, ***

22

NN 50 % 51.19 ± 6.4 45.96 ± 9.1 63.58 ± 10.1 52.44 ± 10.2 NS

pNN 50 % 17.58 ± 2.2 15.77 ± 3.1 23.50 ± 3.5 17.94 ± 3.4 ** HF ms

2 592.0 ± 95.8 532 ± 167.1 716.2 ± 125.5 683.7 ± 212.9 NS

LF ms2 1286.2 ± 118.4 1512.3 ± 235.9 1973.4 ± 351.8 2160.9 ± 436.1 *, tt, ***

VLF ms2 861.8 ± 96.7 1083.6 ± 148.9 1090.1 ± 137.6 987.6 ± 115.8 NS

HFnu 28.31 ± 2.9 22.48 ± 3.6 26.82 ± 4.1 24.57 ± 5.2 NS

LFnu 71.69 ± 2.9 77.52 ± 3.6 73.18 ± 4.1 75.42 ± 5.2 NS

LF/HF 5.17 ± 0.7 7.19 ± 1.3 5.96 ± 1.5 7.98 ± 1.8 NS

TP ms2 2739.7 ± 215.9 3127 ± 402.9 3840.9 ± 394.3 3831.1 ± 455.8 *, T, ttt

*P<0.05 starp „pirms” un 10 min.;**P<0.05 starp „pirms” un 30 min.; ***P<0.05 starp

„pirms” un 60 min.; t P<0.01 starp „pirms” un 10 min.; tt P<0.01 starp „pirms” un 30 min.;

ttt P<0.01 starp „pirms” un 60 min.; T P<0.001 starp „pirms” un 30 min, NS – izmaiņas nav

statistiski ticamas.

3. tabula SRV rādītāju izmaiņas pēc kraniālās elektrostimulācijas procentuālā attiecība

Mērvienība Pirms (Vidēji ± SD)

10min (Vidēji ± SD)



PR % 100 102.66 96.84 102.07 **

VBP % 100 115.39 72.77 67.52 **, ttt

RVF % 100 110.00 110.99 121.41 t, **,***

RPAP % 100 107.74 82.17 87.90 tt, ttt

TP % 100 126.00 69.00 66.00 **, ttt

RRNN % 100 98.22 102.29 97.29 NS

SDNN % 100 105.85 118.67 118.79 t, T, ttt

CV % 100 106.99 115.96 123.45 t, tt, ***

RMSSD % 100 97.28 124.50 110.63 **, ***

NN 50 % 100 89.79 124.21 102.46 NS

pNN 50 % 100 89.69 133.66 102.06 **

HF % 100 89.87 120.99 115.49 NS

LF % 100 117.58 153.43 168.01 *, tt, ***

VLF % 100 125.73 126.49 114.59 NS

HFnu % 100 79.40 94.74 86.79 NS

LFnu % 100 108.14 102.08 105.22 NS

LF/HF % 100 139.24 115.29 154.54 NS

TP % 100 114.12 140.19 139.83 *, T, ttt

*P<0.05 starp „pirms” un 10 min.;**P<0.05 starp „pirms” un 30 min.; ***P<0.05 starp

„pirms” un 60 min.; t P<0.01 starp „pirms” un 10 min.; tt P<0.01 starp „pirms” un 30 min.;

ttt P<0.01 starp „pirms” un 60 min.; T P<0.001 starp „pirms” un 30 Min, NS – izmaiņas nav

statistiski ticamas.

Diskusija

Apkopojot HK LSPA komandas iemesto un ielaisto vārtu attiecību mēs

secinājām, ka valsts līmeņa sacensībās HK LSPA komandas vārtsargu efektīvai

sacensību darbībai ir maza nozīme, jo iemesto un ielaisto vārtu starpība HK

LSPA komandas labā ir 13 vārti. Starptautiskā līmeņa sacensībās HK LSPA

komandas vārtsargu efektīvai sacensību darbībai ir liela nozīme, jo iemesto un

ielaisto vārtu starpība pretinieku komandas labā ir tikai 2 vārti.

23

Valsts līmeņa sacensībās HK LSPA komandas vārtsargu sacensību

darbības efektivitāte ir augsta 44 ± 2%. Starptautiskā līmeņa sacensībās HK

LSPA komandas vārtsargu sacensību darbības efektivitāte ir vidēja 33 ± 3%.

Starptautiskā līmeņa sacensībās HK LSPA komandas pretinieku

komandu spēlētāji tiek pie izdevīgākām metiena pozīcijām – metieniem no

tuvās distances. Valsts līmeņa sacensībās novērojām pret līdzvērtīgām

komandām biežāk metieni pa HK LSPA komandas vārtiem tiek izpildīti no

tuvās distances (6 – 7m), bet pret reitingā zemākām komandām metieni pa

vārtiem biežāk tiek izpildīti no tālās distances (8 – 9m)

Mēs noteicām HK LSPA handbola vārtsargu sacensību efektivitātes un

sacensību rezultāta kopsakarību. Ar šo pētījumu mēs vēlējāmies aktualizēt

jautājumu par handbola vārtsargu sacensību darbības efektivitātes nozīmīgumu.

Handbola treneri Latvijā maz uzmanības pievērš handbola vārtsargu

sagatavošanai. Šis pētījums pierāda, ka vārtsargu sacensību efektivitāte ietekmē

komandas ielaisto un iemesto vārtu skaitu. Analizējot katru sacensību sezonu un

sacensību līmeni atsevišķi mēs noskaidrojām, ka katrā sacensību sezonā un

sacensību līmenī ir atšķirīgi kopsakarības rādītāji starp vārtsargu sacensību

efektivitāti un ielaistiem un iemestiem vārtiem. Valsts līmeņa sacensībās tika

novērota kopsakarība starp vārtsargu sacensību efektivitātes rādītājiem no tuvās

„6 m%” un tālās „9 m%” distances, un kopējo vidējo „Vidēji%” sacensību

efektivitāti un komandas ielaistiem vārtiem. Netika novērota kopsakarība starp

vārtsargu sacensību efektivitātes rādītājiem un komandas iemestiem vārtiem.

Valsts līmeņa sacensībās vārtsargu sacensību efektivitāte neietekmē uzbrukumā

gūto vārtu skaitu. Starptautiskā līmeņa sacensībās tika novērota kopsakarība

starp vārtsargu sacensību efektivitātes rādītājiem un komandas iemestiem un

ielaistiem vārtiem sacensībās. Starptautiskā līmeņa sacensībās vārtsargu

sacensību efektivitāte ietekmē uzbrukumā gūto vārtu skaitu.

Šis pētījums parāda likumsakarības starp aizsardzības un uzbrukumu

efektivitāti. Komandas aizsardzības taktisko modeli var noteikt vadoties pēc

vārtsargu sacensību efektivitātes rādītājiem no tuvās vai tālās distances. Ja tiek

novērota vārtsargu augsta sacensību efektivitāte no tuvās distances, rādītājā „6

m%”, tad treneris var izmantot aktīvās aizsardzības modeli 5-1, 3-2-1, 4-2 vai 3-

3. Ja vārtsargiem tiek novērota augsta sacensību efektivitāte no tālās distances,

rādītājā „9 m%”, tad treneris var izmantot aizsardzības modeli 6-0.

Mēs noteicām kādas ir sirds ritma variabilitātes rādītāju atšķirības HK

LSPA komandas handbola vārtsargiem pirms valsts un starptautiskā līmeņa

sacensībām. Sirds ritmu variabilitātes rādītāji raksturo veģetatīvās nervu

sistēmas stāvokli, kuru nosaka simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēma.

Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka ilgstoša simpātiskās nervu sistēmas aktīva

darbība negatīvi ietekmē veģetatīvo nervu sistēmu. Sporta zinātnē to sauc par

„pārdegšanu”.

Pirms starptautiskā līmeņa sacensībām HK LSPA komandas vārtsargiem

ir novērojams lielāka sirds ritmu variabilitāte. Pirms starptautiskā līmeņa

24

sacensībām ir novērota vienlaicīga simpātiskās un parasimpātiskās nervu

sistēmas aktivitātes palielināšanās un veģetatīvās nervu sistēmas regulācijas

spēju palielināšanās.

Mēs noteicām reakcijas ātruma rādītājus handbola vārtsargiem pirms

dažāda līmeņa sacensībām. Reakcijas ātruma rādītāju kontrole HK LSPA

komandas vārtsargiem tika veikta 2010/11.gada un 2011/12.gada sacensībās

pirms valsts un starptautiskā līmeņa sacensībām. Mēs noteicām reakcijas

rādītājus katram vārtsargam atsevišķi.

Vārtsargam Nr. 1 salīdzinot reakcijas laiku pirms valsts un starptautiskā

līmeņa sacensībām noteicām, ka 2010/11.gada sezonas sacensībās pirms

starptautiskā līmeņa sacensībām ir zemāki reakcijas ātruma rādītāji

kontrolvingrinājumā „Tests Nr.1” un „Tests Nr.2”, bet 2011/12.gada sezonas

sacensībās pirms starptautiskā līmeņa sacensībām ir zemāki reakcijas laika

rādītāji visos trīs reakcijas ātruma kontrolvingrinājumos.

Vārtsargam Nr. 2 salīdzinot reakcijas laiku pirms valsts un starptautiskā

līmeņa sacensībām noteicām, ka 2010/11.gada sezonas sacensībās pirms

starptautiskā līmeņa sacensībām ir zemāki reakcijas ātruma rādītāji visos trīs

reakcijas kontrolvingrinājumoss, bet 2011/12.gada sezonas sacensībās pirms

starptautiskā līmeņa sacensībām ir zemāki reakcijas laika rādītāji

kontrolvingrinājumā „Tests Nr.2”.

Handbola komandas LSPA vārtsargiem salīdzinot reakcijas laiku pirms

valsts un starptautiskā līmeņa sacensībām noteicām, ka pirms starptautiskā

līmeņa sacensībām ir zemāki reakcijas ātruma rādītāji.

Handbola komandas LSPA vārtsargiem tiek novērota cieša un ļoti cieša

kopsakarība starp pirms sacensību sirds ritma variabilitātes (SRV) analīzes

rādītājiem un sacensību darbības efektivitāte rādītājiem. Pimssacensību SRV

analīzes rādītājus var izmantot, lai prognozētu HK LSPA komandas vārtsargu

sacensību darbības efektivitātes rādītājus.

2011/12.gada valsts līmeņa sacensībās HK LSPA komandas vārtsargam

Nr. 1 varēja prognozēt sacensību efektivitātes rādītāju metienos no tālās

distances. Tika novērota cieša (p<0.05) un ļoti cieša (p<0.01) kopsakarības

starp SRV un sacensību efektivitātes rādītāju „9 m%” metieniem no tālās

distances.

2009/10.gada valsts līmeņa sacensībās vārtsargam Nr.2 varēja prognozēt

sacensību efektivitātes rādītājus metienos no tuvās distances. Tika novērota

cieša (p<0.05) kopsakarība starp SRV rādītājiem un sacensību efektivitātes

rādītājiem no tuvās distances

2010/11.gada valsts līmeņa sacensībās vārtsargam Nr.2 varēja prognozēt

sacensību efektivitātes rādītāju „9m%”. Tika novērota cieša (p<0.05)

kopsakarība starp SRV rādītājiem un sacensību efektivitātes rādītājiem no tālās

distances „9 m%” .

HK LSPA vārtsargiem tiek novērota cieša un ļoti cieša kopsakarība starp

reakcijas ātruma rādītājiem pirms sacensībām un sacensību efektivitātes

25

rādītājiem. Bieži pirmssacensību reakcijas ātruma rādītāji cieši korelē ar

sacensību efektivitātes rādītājiem „6 m%” – bumbas atvairīšanas efektivitāti no

tuvās distances. Iepriekš mēs pierādījām, ka starptautiskā līmeņa sacensībās

62.2% metienu tiek izpildīti no tuvās distances (6 – 7m). Tas nozīmē, ka

sacensību efektivitātes rādītājam „6 m%” un reakcijas ātruma rādītāju

kopsakarībai ir liela praktiska nozīme, jo starptautiskā līmeņa sacensībās liela

nozīme ir tieši sacensību efektivitātes rādītājam „6 m%”.

Jau iepriekš noskaidrojām, ka starptautiskā līmeņa sacensībās HK LSPA

komanda spēlē līdzvērtīgi un katri gūtie vai nosargātie vārti ir ļoti svarīgi. Šis

pētījums parāda, ka pirms atbildīgām sacensībām HK LSPA vārtsargu reakcijas

rādītāji ir zemāki nekā pirms mazāk atbildīgām sacensībām.

Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka kraniālās elektrostimulācijas (CES)

20 minūšu iedarbība ietekmē veģetatīvās nervu sistēmas stāvokli, kuru mēs

noteicām ar sirds ritmu variabilitātes (SRV) analīzes metodiku.

Uzreiz pēc CES iedarbības ir novērojams „kavēšanas efekts”. 10. min.

pēc CES tika novērota sirds ritma (RVF, P<0.01), statistiskās analīzes (SDNN

un CV abiem P<0.01) un spektrālās analīzes (LF un TP abiem P<0.01) rādītāju

palielināšanās, kas norāda uz CES tūlītēju iedarbību. Rezultāti pēc SRV trešās

pārbaudes parāda nozīmīgas un statistiski ticamas izmaiņas sirds ritma,

statistiskās analīzes un spektrālās analīzes rādītājos. Samazinās veģetatīvā

līdzsvara rādītājs -32.49% (P<0.01), SDNN palielinājās par +18.79 (P<0.01),

LF palielinās par +68.01% (P<0.05) un TP palielinājās par +39.83 (P<0.01).

Pēc kraniālās elektrostimulācijas 30 – 60 minūšu laikā sākas

„aktivizēšanās fāze”. Veģetatīvās nervu sistēmas aktivitāte paaugstinās.

CES pielietošana ir efektīva sportistiem, kuri pirms sacensībām jūtas

nomākti, nemierīgi, pārāk uztraukušies vai noguruši. Pētījumā iegūtie rezultāti

varētu būt noderīgi sportistu pirmsacensību stāvokļa optimizēšanai.

Secinājumi

1. Pētījuma laikā HK LSPA komanda valsts līmeņa sacensībās vienā spēlē

iemeta 37 ± 1 vārtus un ielaida 24 ± 1 vārtus. Starptautiskā mēroga sacensībās

HK LSPA komanda vienā spēlē ielaida 30 ± 1 vārtus un iemeta 28 ± 1 vārtus.

Lai uzvarētu sacensībās valsts līmeņa sacensībās HK LSPA komandas vārtsargu

augstai sacensību darbības efektivitātei ir maza nozīme, jo iemesto un ielaisto

vārtu starpība ir par labu HK LSPA komandai +13 vārti. Starptautiskā līmeņa

sacensībās HK LSPA komandas vārtsargu augstai sacensību darbības

efektivitātei ir liela nozīme, jo iemesto un ielaisto vārtu starpība par labu

pretinieku komandām ir tikai +2 vārti.

2. Starptautiskā līmeņa sacensībās pa HK LSPA komandas vārtiem 62.2%

gadījumos tiek izpildīti metieni no tuvās distances (6 m) un 37.8% gadījumos

no tālās distances (9 m). Valsts līmeņa sacensībās pretinieku komandas vidēji

vienā spēlē izpildīja vienādu metienu skaitu gan no tālās distances (9 m) 50%,

26

gan no tuvās distances (6 m) 50%. Gatavojoties HK LSPA komandas vārtsargus

starptautiskā līmeņa sacensībām liela uzmanība jāvelta bumbas atvairīšanas

paņēmienu pilnveidošanai no tuvās distances (6m).

3. Valsts līmeņa sacensībās HK LSPA komandas vārtsargu sacensību darbības

efektivitāte ir augsta 44 ± 2%, bet starptautiskā līmeņa sacensībās vidēja 33 ±

3%. HK LSPA komandas vārtsargu sacensību darbības optimizēšana ir aktuāla

tieši starptautiskā līmeņa sacensībās, kur komanda sacensību sniegums lielā

mērā ir atkarīgas no vārtsargu sacensību darbības efektivitātes.

4. Valsts līmeņa sacensībās ir noteikta nozīmīga statistiski nozīmīga korelācija

starp vārtsargu sacensību darbības efektivitātes rādītājiem un HK LSPA

ielaistiem vārtiem.

Starptautiskā līmeņa sacensībās ir noteikta nozīmīga statistiski nozīmīga

korelācija starp vārtsargu sacensību darbības efektivitātes rādītājiem un HK

LSPA ielaistiem vārtiem un iemestiem vārtiem. Starptautiskā līmeņa sacensībās

vārtsargu sacensību darbības efektivitātes rādītājiem ir liela nozīme. Gadījumos,

kad vārtsarga sacensību darbības efektivitāte augsta, komandas sniegums

uzbrukumā uzlabojas.

5. Vārtsargu reakcijas ātruma rādītāji korelē ar sacensību efektivitātes

rādītājiem. Reakcijas rādītāju kontrole pirms sacensībām ir efektīva metode, lai

prognozētu vārtsargu sacensību efektivitāti.

6. HK LSPA komandas vārtsargiem reakcijas ātruma rādītāji pirms starptautiskā

līmeņa sacensībām 75% gadījumos ir zemāki nekā pirms valsts līmeņa

sacensībām. Parādās nepieciešamība optimizēt vārtsargu pirmssacensību

stāvokli tieši pirms starptautiskā līmeņa sacensībām.

7. Pēc kraniālās elektrostimulācijas pielietošanas iestājas kavēšanas fāze 10 līdz

20 minūtes. Kavēšanas fāzes laikā sirds ritmu variabilitāte analīzes rādītāji ir

pazemināti. 30. minūtes pēc kraniālās elektrostimulācijas pielietošanas sākas

aktivizēšanās fāzes. Aktivizēšanās fāzes laikā paaugstinās sirds ritmu

variabilitātes analīzes rādītāji. Pilotpētījumi parāda, ka pēc kraniālās

elektrostimulācijas sirds ritma variabilitātes analīzes rādītāji saglabājas augstā

līmenī pat 210 minūtes pēc stimulācijas. 20 minūšu kraniālās

elektrostimulācijas pielietošana īsā laikā palielina sirds ritmu variabilitātes

analīzes rādītājus.

Veicot izvirzītos darba uzdevumus, apkopojot un pamatojot to rezultātus

ar literatūrā atrodamajām atsaucēm, mēs nonācām pie darba mērķa izpildes: tika

izpētītas sirds ritmu variabilitātes analīzes metodikas izmantošana sacensību

rezultāta prognozēšanai un izstrādāti priekšlikumi sportistu darbaspēju

paaugstināšanai, izmantojot kraniālo elektrostimulāciju, optimizēt sirds ritma

variabilitātes un reakcijas rādītāju uzlabošanai.

Pētījuma hipotēze tika pierādīta – ka gatavojot handbola vārtsargus

sacensībām, izmantojot sirds ritmu variabilitātes analīzi un reakcijas ātruma

rādītāju kontroli, var prognozēt sacensību darbības efektivitāti. Lai optimizētu

27

vārtsargu sacensību darbības efektivitāti, efektīvs līdzeklis ir kraniālā

elektrostimulācija.

Rekomendācijas

Handbola treneri var izmantot sirds ritmu variabilitātes analīzes

metodiku, ar mērķi prognozēt handbola vārtsargu sacensību darbības

efektivitāti. Pirms sacensībām ir jāveic sirds ritmu variabilitātes analīze.

Vārtsargu sacensību darbības efektivitātes rādītāji jāpieraksta sacensību

protokolā. Jānosaka vārtsargu pirmssacensību sirds ritma variabilitātes analīzes

kopsakarība ar sacensību darbības efektivitātes rādītājiem.

Handbola treneri un vārtsargi var izmantot handbola vārtsarga reakcijas

ātruma kontrolvingrinājumus „Handbola vārtsargu reakcijas pārbaude”, ar

mērķi prognozēt handbola vārtsargu sacensību darbības efektivitāti. Pirms

sacensībām ir jānosaka vārtsarga vienkāršās un izvēles reakcijas ātruma

rādītājus. Jānosaka kopsakarība starp vārtsargu pirmssacensību reakcijas ātruma

rādītājiem un sacensību darbības efektivitātes rādītājiem.

Nosakot zemus sirds ritma variabilitātes vai reakcijas ātruma rādītājus

pirms sacensībām ir jāizmanto kraniālā elektrostimulācija, lai uzlabotu sirds

ritma analīzes un reakcijas ātruma rādītājus. Kraniālās elektrostimulācijas

izmantošana rekomendējama vismaz 60 minūtes pirms sacensībām.

28

Promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju saraksts

1. Molotanovs A., Līcis R., Žīdens J. Kraniālās elektrostimulācijas

ietekme uz sirds ritma variabilitātes rādītājiem. Starptautiskās zinātniskās

konference „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. Rēzekne. 2012., ISSN 1691-

5887, iekļauts Thomson Reuters Web of Knowledge ISI Conference

Proceedings datu bāzē, 318. – 326.lpp.

2. Русиньш Ю.Э., Захаров В.Д., Молотанов А.А. Оптимизация

использования обогащенных кислородом дыхательных смесей (nitrox) в

работе пожарно-спасательной службы Латвии. VI Международная

научно-практическая конференция. МИНСК. 2012. C. 131 – 133. ISBN 978-

985-7018-06-2

3. Molotanovs A., Līcis R., Žīdens J. Goalkeepers’ HRV increase before

handball competitions. EHF Scientific Conference 2011, Science and

Analytical Expertise in Handball, Vienna, 2011. P. 287 – 289. ISBN 978-3-

9503311-0-3

4. Molotanovs A., Žīdens J., Līcis R. Correlation between functional

results and competition of the handball goalkeeper. Fourth Baltic Conference in

Exercise and Sport Sciences. Abstracts. Tartu, Estonia, 2011. P.166. Sport

Discus Database. ISSN 1406-9822

5. Molotanovs A., Žīdens J. LSPA vīriešu handbola komandas vārtsargu

gatavošanās Latvijas un Baltijas līgas sacensībām. Sporta izglītības

aktualitātes. Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja, 2010. 106-110 lpp. ISBN 978-

9984-821-92-4

6. Molotanovs A., Žīdens J. Position of the Psycho emotional influence in

the handball goalkeeper`s effectiveness in the competition.

Physical culture and sport in universities 2010. Proceeding of International

Conference, Kaunas, 2010. P. 252-254. ISSN 2029-4840

7. Molotanovs A., Žīdens J. The brain biocurrent influence on the

competition effectiveness of the handball goalkeepers. 3rd Baltic Sport Science

Conference „Physical Activity and Sport in Changing Society: Research,

Theory, Practice and Management”. 2010. P. 35-36. ISSN 1691-6220. ISBN

978-9984-9204-6-7

29

Saraksts par piedalīšanos starptautiskās zinātniskās konferencēs

1. Molotanovs A., Līcis R., Žīdens J. Elektro kraniālās stimulācijas ietekme

uz sirds ritma variabilitātes rādītājiem. Starptautiskā zinātniskā

konference „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. 2012.gada 25. –

26.maijā, Rēzeknē.

2. Molotanovs A. Elektrokraniālās stimulācijas ietekme uz sirds ritma

variabilitātes rādītājiem. LSPA Starptautiskā zinātniskā konference sporta

zinātnē. 2012.gada 26.aprīlī, Rīgā.


использования обогащенных кислородом дыхательных смесей

(nitrox) в работе пожарно-спасательной службы Латвии. VI

Международная научно-практическая конференция. Минск. 2012.



Analytical Expertise in Handball. Vienna, 18-19.11.2011.

5. Molotanovs A., Žīdens J., Līcis R. Correlation between functional results

and competition of the handball goalkeeper. IV Baltic Conference in

Excercise and Sport Science. Tartu, Estonia, April 7 – 9, 2011.


the handball goalkeeper`s effectiveness in the competition. 3rd

International Scientific Conference Physical Culture and Sport in

Universities 2010, Palanga, Lithuania May 29, 2010.


competition effectiveness of the handball goalkeepers. 3rd Baltic Sport

Science Conference „Physical Activity and Sporti n Changing Society:

Research, Theory, Practice and Management”. Rīgā, 2010.

8. Molotanovs A., Žīdens J. Rekomendācijas Latvijas handbola virslīgas

vārtsargiem sacensību efektivitātes paaugstināšanai. Tehniskās

universitātes 50.starptautiskā zinātniskā conference. Sekcija 48

„Humanitārās un sociālās zinātnes”. 2009.gada 15. un 16. oktobrī, Rīga,

Latvija.

http://www.lspa.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=224:3rd-international-scientific-conference-physical-culture-and-sport-in-universities-2010&catid=132:zintnisks-konferences&Itemid=183



30

PATEICĪBAS

Īpaši paldies promocijas darba zinātniskajam vadītājam LSPA rektoram

Dr.paed., profesoram Jānim Žīdenam par atbalstu un padomiem temata satura

strukturēšanā un zinātnisko atziņu izcelšanā.

Pateicos promocijas darba zinātniskajam konsultantam Ph.D. Valērijam

Muhinam par padomiem zinātnisko atziņu izcelšanā.

Pateicos ESF atbalstu projektam „Atbalsts sporta zinātnei” un tā vadītājai

Tatjanai Ņikiforovai par atbalstu promocijas darba zinātnisko pētījumu

īstenošanā, iespēju piedalīties Latvijas un starptautiskās zinātniskās konferencēs

un publicēt iegūtus datus.

Pateicos LSPA iekšējās kvalitātes nodrošināšanas centra vadītājam

Dr.paed. profesoram Uldim Grāvītim, Zinātņu prorektoram, Dr.paed.,

profesoram Jurim Grantam, par konsultācijām un atbalstu darba pilnveidošanā.

Pateicos LSPA Sporta spēļu katedras kolektīvam Dr.paed. profesoram

Andrim Rudzītim, Igoram Ķīsim un Mg.paed. Renāram Līcim par padomiem un

konsultācijām.

Paldies visiem eksperimentu dalībniekiem par brīvprātīgu piedalīšanos

eksperimentos.

Pateicos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ugunsdrošības un

civilās aizsardzības koledžas vadībai par iespēju apmeklē doktorantūras

nodarbības. Īpašs paldies kolēģim Vitālijam Zaharovam par atbalstu un

uzmundrinājumu.

Paldies visiem maniem radiem un draugiem par sapratni un atbalstu.

Īpašu paldies saku savai sieviņai Ilzei, meitai Adrinai un dēlam Matīsam, par

pacietību un sapratni, brīžos, kad nespēju veltīt viņiem pietiekami daudz savas

uzmanības un klātbūtnes.

31

CURRICULUM VITAE

PERSONAS DATI

Vārds, Uzvārds Andris Molotanovs

Dzimšanas datums 1981.g. 25. aprīlis

Dzīves vieta, tālr. Turkalnes 1a - 29, Ogre, LV – 5001, T. 25901777.

e-pasts andris. [email protected]

IZGLĪTĪBA 2008. – 2012.g. Doktorantūra, sporta pedagoģijā, Latvijas Sporta

pedagoģijas akadēmija (LSPA).

2005. – 2007.g. Pedagoģijas maģistra akadēmiskais grāds sporta

zinātnē, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

(LSPA).

2000. – 2005.g. Izglītības zinātņu bakalaura grāds sportā. Visu

izglītības pakāpju un līmeņu sporta skolotājs,

handbola vecākais treneris. Latvijas Sporta

pedagoģijas akadēmija (LSPA).

1996. – 2000. g. Vidējā izglītība. Murjāņu Sporta ģimnāzija

(MSĢ).

AKADĒMISKIE NOSAUKUMI:

2010.g. Docents (Ugunsdrošības un civilās aizsardzības

koledža).

ZINĀTNISKIE GRĀDI:

2007.g. Sporta pedagoģijas maģistrs, LSPA.

PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS PIEREDZE: 2006. – šobrīd Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas

docents.

2006. – 2010.g. LSPA Sporta spēļu katedras viesasistents.

2006. – 2008.g. Ogres Sporta Centra handbola treneris SMP 3 un MT –

1 grupām.

2004. – 2006.g. Latvijas Handbola federācijas U – 18 un U – 20 izlašu

vārtsargu treneris.

2000. – 2006.g. Valsta ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

ugunsdzēsējs glābējs.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: 1. Molotanovs A., Līcis R., Žīdens J. Kraniālās elektrostimulācijas ietekme uz

sirds ritma variabilitātes rādītājiem. Starptautiskās zinātniskās konferences

materiāli, 2012., „Sabiedrība, integrācija, izglītība”, ISSN 1691-5887,

32

iekļauts Thomson Reuters Web of Knowledge ISI Conference Proceedings

datu bāzē, 318. – 327.lpp.


использования обогащенных кислородом дыхательных смесей (nitrox) в

работе пожарно-спасательной службы Латвии. VI Международная

научно-практическая конференция. МИНСК. 2012. C. 131 – 133. ISBN

978-985-7018-06-2



Analytical Expertise in Handball, Vienna, 2011. P. 287 – 290. ISBN 978-3-

9503311-0-3


and competition of the handball goalkeeper. Fourth Baltic Conference in

Exercise and Sport Sciences. Abstracts. Tartu, Estonia, 2011. P.166-167.

Sport Discus Database. ISSN 1406-9822



aktualitātes. Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja, 2010. 106-111 lpp. ISBN

978-9984-821-92-4

6. Molotanovs A., Žīdens J. Position of the Psycho emotional influence in the

handball goalkeeper`s effectiveness in the competition. Physical culture and

sport in universities 2010. Proceeding of International Conference, Kaunas,

2010. P. 382-385.

7. Molotanovs A., Žīdens J. The brain biocurrent influence on the competition

effectiveness of the handball goalkeepers. 3rd Baltic Sport Science

Conference „Physical Activity and Sport in Changing Society: Research,

Theory, Practice and Management”. 2010. P. 35-36. ISSN 1691-6220

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ DARBĪBA:

Funkcionālā stāvokļa optimizēšana balstoties un sirds ritmu variabilitātes

rādītājiem. Handbola vārtsargu darbības optimizēšana sacensību posmā. Sirds

ritmu varaibilitātes analīzes pielietojums sportistu kontrolē. Kraniālās

elektrostimulācijas izmantošana funkcionālā stāvokļa optimizēšanai. Jonizētā

gaisa izmantošana funkcionālā stāvokļa optimizēšanai.

VALODU ZINĀŠANAS:

Latviešu valoda – dzimtā valoda.

Krievu valoda - pārvaldu pilnīgi.

Vācu valoda - sarunu valodas līmenī.

Angļu valoda - ar vārdnīcas palīdzību.

33

PAPILDUS ZIŅAS PAR PROFESIONĀLO DARBĪBU: Vīriešu handbola komandas HK LSPA sastāvā (kā spēlētājs)

vairākkārtējs Latvijas čempionāta godalgu ieguvējs: 2003. g. 3. vieta, 2004. g.

2. vieta, 2005. g. 3. vieta, 2006. g. 2. vieta, 2007. g. 2. vieta, 2008. g. 3. vieta,

(kā treneris) 2009. g. 2. vieta, 2010. g. 1. vieta, 2011. g. 1. vieta, 2012. g. 3.

vieta.

Sportiskie panākumi:

Starptautiskā handbola turnīra „Rīgai 800” U – 16 labākais vārtsargs.

(Rīga, 1997).

Starptautiskā handbola turnīra „Baltijas līga” U – 16 labākais vārtsargs

(Kauņa, Lietuva, 1997).

Starptautiskā handbola „Кубок КУНЦЕВО” turnīra U – 18 vērtīgākais

spēlētājs (Maskava, Krievija, 1998).

Starptautiskā handbola ”1999 Men's European Championship Youth”

(Qualification) turnīra U – 18 labākais vārtsargs (Skofja Loka, Slovēnija,

1999).

Kā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības komandieris piedalījos

NBS militārajā parādē 2010. gada 11. novembrī Cēsīs un 18. novembrī Rīgā,

2011. gada 11. novembrī Rīgā.

34

LATVIAN ACADEMY OF SPORT EDUCATION

Andris MOLOTANOVS

GOALKEEPER COMPETITION ACTIVITY OPTIMIZATION IN

HANDBALL (TAKING HC LSPA TEAM AS EXAMPLE)

Summary of the Doctoral Thesis

For promotion to the degree of Doctor in Pedagogy

in the Branch of Sport Science

Sub-branch: Sport Pedagogy

The Doctoral thesis has been developed by ESF support within the project

“Support for Sport Science” No. 2009/0155/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/010 work programme „Human

resources and Employment” 1.1.2.1.2. sub-activity „Support to

Implementation of Doctoral Study Programmes”

Riga, 2013

35

The Doctoral Thesis was worked out at the Latvian Academy of Sport

Education from the year 2008 till 2012.

Supervisor:

Dr.paed., Prof. Jānis Žīdens

Adviser:

Ph.D. Valery Mukhin (Russian Academy of Medical Science)

The Doctoral Thesis will be defended at the Latvian Academy of Sport

Education Promotion Council.

Chairman:

Dr. paed., Prof. Uldis Grāvītis

The members of the Promotion Council:

Dr.paed., Prof. Agita Ābele

Dr.paed., Prof. Leonīds Čupriks

Ph.D., Assoc. Prof. Arunas Emeljanovas

Dr.paed., Assoc. Prof. Andra Fernāte

Dr. paed., Prof. Juris Grants

Ph.D., Assoc. Prof. Aija Kļaviņa

Ph.D., Prof. Rolf Carlson

Ph.D., Assoc. Prof. Andre Koka

Dr.hab.paed., Prof. Jānis Lanka

Dr., Assoc. Prof. Krzystof Piech

Dr.med., Prof. Inese Pontaga

Dr.paed., Prof. Andris Rudzītis

Dr.paed. Assoc. Prof. Žermēna Vazne

Scientific secretary of the Council: Dr. paed., Doc. Irēna Dravniece

Reviewers:

Dr.paed. Assoc. Prof. Andra Fernāte (LASE)

Dr.med. Prof. Oskars Kalējs (Riga Stradiņš University)

Dr.paed. Prof. Antanas Skarbalius (Lithuanian Academy of Physical Education)

The defence of the Doctoral Thesis will be held at 15.00 on February 26, 2013,

room 205, Brivibas gatve 333, Riga

The Doctoral Thesis and Summary are available in the Library of the Latvian

Academy of Sport Education.

ISBN: 978-9984-8138-8-7

http://search.mywebsearch.com/mywebsearch/redirect.jhtml?searchfor=R%C4%ABgas+Stradi%C5%86a+universit%C4%81te+eng&cb=Z7&n=77ee8434&qid=61daa2e5cf2b4384b0329f02344af162&ptb=0C4B5250-3859-4F43-878C-3BC2CE77B604&ct=GD&si=jenya&id=Z7xdm189YYlv&pg=GGmain&action=pick&ptnrS=Z7xdm189YYlv&ss=sub&pn=1&st=hp&qs=&tpr=hpsb&redirect=mPWsrdz9heamc8iHEhldERw6hQgR2tMKn%2BeyQuBcFvxQpSBV1CBJyrkYqSEpx3Ud&ord=0&

36

CONTENTS

GENERAL CHARACTERISTICS OF THE DISSERTATION 37

Methods of research and process 43

Results 47

Discussion 56

Conclusions 59

Recommendations 61

Results of the research published in reviewed scientific papers 62

Results of the research published in other papers 63

Acknowledgement 64

CURRICULUM VITAE 65

37

General characteristics of the dissertation

Handball today is characterized by a high level of competition between

teams and athletes, where competition outcome is often the result of each

player's individual skill. This we can see in the World and European

Championships, where during high loads a player needs maximal psycho-

emotional endurance, and accurate technical and tactical performance.

In 2011 there was a game in the European Handball Federation

Champions League in quarter-final, where THW Kiel competed against FC

Barcelona Borges. THW Kiel goal was guarded by Thery Omeyer, the

goalkeeper of the French national team, while FC Barcelona Borges goalkeeper

was Daniel Saric, the goalkeeper of the Bosnian national team. Both

goalkeepers are the elite class handball players. A statistical fact should be

mentioned that FC Barcelona Borges won in this competition. Daniel Saric’s

competition efficiency index was 40%, although the competition efficiency

index of the best world goalkeeper in 2010 was only 19%. What happened to

Thery Omeyer? Handball experts often mention the decisive role of a handball

goalkeeper in similar team competitions (Игнатьева, 2011). It is possible that in

the EHF Champions League quarterfinals game between THW Kiel and FC

Barcelona Borges just the goalkeeper’s efficiency played the decisive role.

Athletes’ functional condition changes every day, it is due to a training

cycle, the day of the week, events in a personal life, etc. Athletes and coaches

notice the changes when the same exercise training load yesterday was

performed easily, but today – with difficulty. For an athlete not to overtrain

coaches give training load based on their intuition and experience. In such case

athlete’s performance depends entirely on the trainer’s professionalism.

The heart rate variability analysis (HRV) is used to assess physiological

function control system of the human body. HRV states the condition of the

organism function control system, the effect of neuro-humoral heart rate control

factors, the balance of the vegetative nervous system, that is, the balance of the

sympathetic and parasympathetic nervous system.

HRV analysis has been used in the USSR space medical industry (Парин,

1967). The work under the title "Cosmic cardiology" (Космическая

кардиология) gave the basis for the rapid growth of the sub-branch HRV of the

electrocardiography (ECG). In Europe and the United States the development of

HRV analysis started in the 1960-ties when cardiologists began to notice

changes between the heartbeat intervals "beat-to-beat". In recent 15 – 20 years

there has been a rapid growth of research. HRV analysis is used in clinical

practice to study the aging process, gender and age characteristics (Ramaekers,

1998, Migliaro, 2001), the effects of stress (Dishman, 2000), the impact of

depression (Merz, 2000), the effect of smoking (Hayan, 1990 Niedermaier,

1993), the effects of caffeine (Kolodiichik, 1991, Nishijima, 2002) the effects of

38

alcohol (Weiss, 1986, Hirsch, 1993), myocardial infarction (La Rovere, 1998)

in predicting mortality (Cole, 1999, Desai, 2001), the effects of hemodialysis

(Deligianni, 1999), heart failure (Ponikowski, 1998), hypertension (Narkiewicz,

1997), load effects on the coronal artery disease (Iellamo, 2000) and heart

transplantation (Becker, 1999, 2002). In 1996 the cardiology associations in

Europe and the electrophysiology associations in North America recognized the

HRV analysis as an objective and reliable method by which we can assess the

autonomic nervous system (Task Force, 1996).

Comparatively recently, the application of the HRV analysis is

undertaken in sports science. The HRV analysis helps you plan your workout

load (Bosquet, 2008), to analyze the effects of aerobic exercise (Gamelin,

2007), the impact of relaxation on athletes. It remains an open question whether

with the help of HRV it is possible to predict players’ competition performance

in sports games.

The Cranial Electrical Stimulation (CES) is a type of non-

pharmacological treatment of depression, anxiety and insomnia. During CES

therapy very weak electro impulses are used, which indirectly stimulate and

normalize the brain function. CES research began in 1950-ties in the USSR.

The original goal of the CES was to treat disorders of sleep. So, the original

name of CES was "Electro-Sleep." The treatment of sleep disorders was

supplemented by depression and anxiety treatment. CES is also known as

"TCET" (transcranial electrotherapy) and the "NET" (neiro-electrical therapy).

In the USA (at University of Wisconsin Medical School) serious research of

CES began only at the end of 1960-ties, when the first tests with animals were

made. Soon the first clinical tests followed, which were carried out in San

Antonio (at University of Texas Medical School). At present the greatest

research work of CES has been done by the Pavlov Institute in St. Petersburg

(Russia). Cranial electrical stimulation technology has been successfully used

for 30 years by the Soviet Union (USSR) and the U.S. military and special

service structures. Cranial electrical stimulation therapy is based on the micro

electric signal. Today the exact physiological CES functioning mechanism is

still being intensely studied, and new and new scientific experiments are being

made, which might bring more clarity about the effects of CES. Currently,

scientists stick to the hypothesis that CES indirectly affects the brain tissue

"hypothalamus" area, thus stimulating neuro-hormones until the homeostasis of

before-the-stress condition is renewed.

CES application in the sports science is not fully understood and

explored. CES effect on athletes’ functional condition is well-known. Is it

possible to improve athletes’ functional condition before the competition with

the CES?

A goalkeeper in handball is a special player, as his mistake is a loss for

his team. This inflicts emotional burden on goalkeepers before and during

competitions.

39

Our research of the "Goalkeeper competition activity optimization in

handball” is topical because it studies the changes of handball goalkeeper before

the competition heart rate variability and response speed indicators before

competitions of various levels. Non-invasive methods to optimize goalkeepers’

competition activity were used in the research.

Aim of the research

is the methodology of handball goalkeeper competition performance

optimization with the heart rate analysis, reaction speed control exercises and

cranial electrotherapy stimulation methods.

Hypothesis of the research: the optimization of handball goalkeeper

performance effectiveness is provided by cranial electrical stimulation, heart

rate variability and response indicator application observation.

Research object is the optimization process of handball goalkeeper

competition performance effectiveness.

Research subject is the optimization of the handball goalkeeper

competition performance effectiveness applying the heart rate variability

analysis, the reaction rate control and cranial electrical stimulation.

Research subjects are 14 male athletes with the mean age 22 ± 3 years,

goalkeepers and players, the participants of the Latvian league HC LSPA team.

Research tasks:

1. To find out the significance of handball goalkeeper competition effectiveness

in the national and international level competitions.

2. To find out handball goalkeeper reaction indicators before the national and

international level competitions.

3. To find out handball goalkeeper heart rate variability indicators before the

national and international level competitions.

4. To find out correlations of handball goalkeeper heart rhythm variability

analysis indicators and competition effectiveness indicators in the national and

international competitions.

5. To find out correlations of handball goalkeeper response indicators and

competition effectiveness indicators in the national and international

competitions.

6. To study cranial electrotherapy stimulation effects on heart rate variability

analysis indicators.

40

Research methods:

1. Analysis of literature.

2. Analysis of documentary material, i.e. score sheets.

3. Stating experiment.

4. Method of control exercises.

5. Method of heart rate variability analysis.

6. Methods of mathematical statistics.

Key words: Handball goalkeeper competition performance effectiveness,

heart rate variability (HRV), reaction time, cranial electrical stimulation (CES).

Interpretative terms:

Handball goalkeeper competition performance effectiveness – the

percentage of the parried and allowed goals by a goalkeeper.

Heart rate variability analysis – continuous periodical fluidity of the

heart rate cycle length in normal physiological conditions.

Reaction time – interval time between the presentation of a stimulus and

the initiation of the muscular response to that stimulus.

Cranial Electrical Stimulation – a psychiatric treatment that applies a

small, pulsed electric current across a patient's head.

Organization of the research

In the research we investigated handball goalkeepers (n = 3) and handball

players (n = 11). With handball goalkeepers the correlation of competition

performance effectiveness indicators and competition result, heart rate

variability parameters and reaction speed parameters was stated. With handball

goalkeepers and players cranial electrotherapy stimulation effect on heart rate

variability (HRV) indicators was stated.

All participants of the research represented the Latvian handball league

team HC LSPA. During the research, HC LSPA team took part in national

competitions (Latvian Higher League Championships, Riga Cup, Latvia Cup)

and international competitions (Baltic League and Tallinn Cup).

In the first stage of the research we determined goalkeepers’ competition

performance effectiveness in national and international level competitions. In

order to evaluate handball goalkeepers’ competition performance, game score

sheet analysis was made. The percentage of the parried and allowed goals by

goalkeepers was calculated.

Competition performance effectiveness from close (6m, 7m) and long

(8m, 9m) distance was calculated. If a goalkeeper had played at least one half-

time (30 min), his competition performance effectiveness was calculated.

In the second stage of the research we determined goalkeepers’

competition performance effectiveness indicator correlation with the heart rate

variability analysis indicators.

In the third stage of the research we determined goalkeepers’

41

competition performance effectiveness indicator correlation with the reaction

speed parameters.

In the fourth stage of the research we determined the effect of the

cranial electrotherapy stimulation on the heart rate variability analysis

indicators.

Topicality of the research Athletes’ functional condition changes every day, it is due to the training

cycle, day of the week, events in personal life. The study is based on the idea of

optimizing the athletes' functional condition just before competitions.

The research about goalkeepers’ control just before competitions and

about goalkeepers’ competition performance optimization have not been found

in scientific and methodological articles. Therefore, our research about handball

goalkeepers’ competition performance optimization is topical.

Scientific novelty of the research

In the development process of the Thesis handball goalkeeper control was

done just before competitions. The aim of the control was to find out

whether it is possible to predict handball goalkeepers’ competition

effectiveness indicators determining the heart rate variability and reaction

indicators.

The exercise "Handball goalkeeper`s reaction test" has been worked out.

The aim of working out of the control exercise is to improve handball

goalkeepers’ preparation for competitions and to control goalkeeper`s

reaction indicators in the preparation of competition periods.

For the first time in Latvia the cranial electrical stimulation to optimize

athletes’ heart rate variability and response indicators. The effect of the

cranial electrotherapy stimulation on handball goalkeepers’ heart rate

variability and response indicators has been tested.

In the course of the research the most effective use of handball

goalkeepers’ cranial electrotherapy stimulation before competitions has

been stated.

Scientifically substantiated methodology of handball goalkeepers’

competition performance optimization, based on the obtained statistically

significant inter-correlation coefficients, which confirm the correlation

between competition effectiveness, heart rate variability, reaction and

cranial electrical stimulation indicators, has been developed.

42

Theoretical significance of the research

Taking the research and publications about goalkeepers’ performance

optimization, the analysis of the cranial electrotherapy stimulation and

the heart rate variability, the following theoretical guidelines have been

developed:

the method of the heart rate variability analysis was applied to predict

handball goalkeepers’ competition performance effectiveness;

the reaction speed control was applied to predict handball goalkeepers’

competition performance effectiveness;

the study of the effect of the cranial electrotherapy stimulation on the

heart rate variability analysis indicators;

the question of predicting handball goalkeepers’ competition

performance effectiveness has not been studied. So, we made the heart

rate variability analysis and the control of response rate shortly before the

competitions;

the optimization of the indicators of handball goalkeepers’ heart rate

variability analysis using the cranial electrical stimulation.

Practical significance of the research

The theoretically-analytical study and the research about handball

goalkeepers’ correlation of the heart rate variability and competition

performance, as well as about the possibilities of the heart rate variability

optimization before competitions should be considered as a significant

informative basis in sports science.

As a result of the research it is found out how the cranial electrotherapy

stimulation affects the heart rate variability and reaction indicators. This

interconnection allows an analytical approach to handball goalkeepers’

control and possibilities to improve performance during the competition

season and before competitions.

The approbated control system of handball goalkeepers’ functional

condition, which is based on scientifically proven heart rate variability

analysis principles, can be applied in sports practice. The research results

show that individual approach allows predict handball goalkeepers’

competition performance effectiveness.

43

Theses for the defence

There is a statistically significant interconnection between handball

goalkeepers’ competition performance effectiveness and competition

result.


goalkeepers’ competition performance effectiveness and the heart rate

variability indicators before competitions.


goalkeepers’ reaction speed and competition performance effectiveness

indicators.

The cranial electro-stimulation optimizes the heart rate variability

indicators.

Theoretically-methodological foundation of the research

Cognitions and research on handball goalkeepers’ performance

improvement (Ратианидзе; Игнатьева; Olson, 2003; Bideau, 2010).

Application of the heart rate variability analysis in medicine and sports

(Жемайтите, 1972; Рябыкина, 1996; Task Force, 1996). The theory of

HRV relationship to the autonomic nervous system and functional

condition (Bosquet, 2008; Gamelin, 2007). The theory about HRV as an

objective research method in sport.

Application of the reaction indicators in handball goalkeepers’ control

and performance improvement (Williams, 1994; Bideau, 2003; Schorer,

2009, Bolte, 2010; Gutierrez - Davila, 2011). The theory about the

interconnection of virtual reality application and handball goalkeepers

parrying the ball in real situation.

Effect of the cranial electrotherapy stimulation on the human body (Sing,

1971, Cox, 1975, McKenzie, 1976; Madden, 1987; Brotman, 1989,

Gibson, 1989; Braverman, 1990). The theory about micro-power use as

the means of the brain optimization.

The structure of the Doctoral Thesis is as follows: the introduction,

literature review, the research scientific categories, the research methods and

organization, the research results and the analysis, conclusions and practical

recommendations, references, and annexes. The Thesis includes 111 pages, 28

tables, 93 figures, and 56 annexes.

44

Research methods and process

Analyses of the literature

In this research 151 literature sources, including 3 in Latvian, 23 in

Russian and 125 in the English language, have been analyzed. In order to carry

out research, first the literature sources were analysed following the theme, the

forwarded aim, tasks and hypothesis. Literature sources were divided into the

following areas: characterization of handball goalkeepers’ performance; the

application of the heart rate variability analysis in medicine and sport; the effect

of the cranial electro-stimulation on human functional condition.

Analysis of the documentary material

In order to evaluate the handball goalkeepers’ competition performance,

the competition score sheet analysis (n = 86) was made and the goalkeepers’

competition performance effectiveness was stated.

Method of a control exercise

A control exercise method was used to determine HC LSPA team

goalkeepers’ reaction speed indicators before the national and international

level competitions. As a control exercise we used our developed reaction

control computer program "Handball goalkeepers’ reaction control" (Fig. 1).

"Handball goalkeepers’ reaction control" envisages the stating of the simple and

optional reaction speed. The goalkeepers did the control exercise 45 to 60

minutes before the beginning of competitions.

Figure 1. Reaction control computer program "Handball goalkeepers’

reaction control"

45

Stating experiment

During the research the stating experiment was done during the second

and fourth stage. In the second stage of the research we stated the correlation of

the handball goalkeepers’ competition effectiveness indicators and the heart rate

variability (HRV) analysis indicators. HRV analysis was made 45 to 60 minutes

before the beginning of competitions.

In the fourth stage of the research, we determined the effect of the cranial

electrotherapy stimulation (Fig. 2) on heart rate variability analysis indicators.

Figure 2. Functioning principle of the cranial electrotherapy

stimulation method

Eleven handball players with a mean age of 26.3 ± 1.5 years participated

in the stating experiment. All research participants were Latvian handball

league HC LSPA team players. The stating experiment was carried out with the

aim to state the immediate effect of the cranial electrotherapy stimulation.

Before the cranial electrotherapy stimulation (CES) we stated the heart rate

variability analysis indicators (n = 46). Repeated HRV diagnosis was made after

10 min (n = 26), 30 min (n = 22) and 60 min (n = 18).

The heart electronic potential - 300 cardiac cycles were recorded and

analyzed. The data processing software "Omega" calculated HRV analysis,

heart rhythm, statistical and spectral analysis indicators (Fig. 3).

The heart rate indicators:

Pulse rate (PR);

Vegetative balance parameter (VBP);

Rhythm vegetative factor (RVF);

46

Regulation process adequacy parameter (RPAP);

Tension parameter (TP).

Statistical analysis indicators:

average length of the pulse interval (RRNN);

heart rate standard deviation (SDNN);

coefficient of variation (CV);

the square root of the mean RR interval adjacent sum of the squared

difference (RMSSD);

number of consecutive pulse intervals greater than 50ms (NN50)

sequential pulse interval of the difference of more than 50ms, the

number, expressed as a percentage (pNN50).

Spectral analysis indicators:

spectral power of high frequency (HF);

spectral power of low frequency (LF);

spectral power of very low frequency (VLF);

HF power normalized units (HFnorm);

LF power normalized units (LFnorm);

The ratio of LF/HF parameters (LF/HF);

The total spectral power (TP).

Figure 3. Method of HRV analysis

Mathematical Statistics

The data were analyzed using SPSS (Statistical Package for The Social

Science) version 17.0 software. Standard statistical methods were used to

calculate the data correlations and standard deviations.

For repeated measurements the analysis of variance and T - test to

determine differences between competition performance and the heart rate

variability analysis indicators after the effect of the cranial electrotherapy

stimulation. The Pearson correlation coefficients were used to analyze the

relationship between the goalkeepers’ competition performance, HRV analysis

and reaction rate indicators.

47

Results

In the section 3.1 competition result analysis of three goalkeepers of

handball team HC LSPA was made. Competition performance effectiveness

indicators were determined by calculating the percentage of the number of the

parried and allowed goals by the goalkeepers. The goalkeepers’ competition

performance effectiveness indicators were stated in the state-level competitions

(Latvian Championships, Latvia Cup, and Riga Cup) and international

competitions (Baltic League and Tallinn Cup).

In the subsection 3.1.1 handball goalkeeper’s importance in HC LSPA

team in the national and international level competitions was found out.

Summarizing the relation of the parried and allowed goals by the HC LSPA

team from 2009 till 2012, we found out that in the state level competitions (n =

54) HC LSPA team allowed 24 ± 1 goals in one game and scored 37 ± 1 goals.

In the international level competitions (n = 34) HC LSPA team allowed 30 ± 1

in one game and scored 28 ± 1 goals.

In the framework of the research we determined how many shots the

opposing team threw in one game at HC LSPA team goal from the close (6m)

and long distance. The results of the international and national level

competitions were compared (Fig. 4). In the international level competitions (n

= 34) in one game the opponent team executed on average 28 ± 1 shots from the

close distance (6m) and 17 ± 1 shots from the long distance (9m). In the state

level competitions (n = 54) in one game the opponent team executed on average

22 ± 1 shots from the close distance (6m) and 22 ± 1 shots from the long

distance (9 m).

Figure 4. Shots by the opposing teams at HC LSPA goal

5

10

15

20

25

3028

22 17 22

sho

t

6m 9m

48

When analyzing the shots by the opposing team at HC LSPA team goal

in the international level competitions, it is concluded that mostly in 62.2%

cases the shots are executed from the close distance (6m) and in 37.8% cases

from the long distance (9m). In the national level competitions the opposing

teams executed on average per game the same number of shots from both the

long distance (9m) and the close distance (6m).

In the subsection 3.1.2 handball goalkeepers’ competition performance

effectiveness was stated in the national and international level competitions.

Mean indicators of HC LSPA team goalkeepers’ competition performance

effectiveness in the research period of 2009 to 2012 in the national (n = 44) and

international (n = 34) level competitions were summarized. In the national

competitions HC LSPA team goalkeepers’ competition performance

effectiveness is 44 ± 2% and in the international competitions 33 ± 3%.

In the subsection 3.1.3 the correlation between goalkeepers’ competition

performance effectiveness indicators and the parried and allowed goals by the

team was found out. During the research we determined HC LSPA team

goalkeepers’ competition performance effectiveness indicators and the parried

and allowed goals by the team in the national level competitions (n = 54) and in

the international events (n = 34).

In the national competitions there is a significant (p <0.05) negative

correlation (r = -0325) between the goalkeeper competition performance

effectiveness indicator "6 m%" and the parried goals.

In the national competitions there is significant (p <0.01) negative

correlation (r = -0,495) between the goalkeepers’ competition performance

effectiveness indicator "9m%" and the allowed goals.

In the national competitions (n = 54) there is a significant (p <0.01)

negative correlation (r = -0,527) between the goalkeepers’ competition

performance effectiveness mean indicator "Mean%" and the allowed goals.

In the international level competitions during the research (n = 34) there

is a significant (p <0.05) negative correlation (r = -0,368) between the

goalkeepers’ competition performance effectiveness indicator "Mean%" and the

allowed goals.

In the international level competitions during the research (n = 34) there

is a significant (p <0.05) positive correlation (r = 0,372) between the

goalkeepers’ competition performance effectiveness indicator Mean% and the

allowed goals by HC LSPA team (Table 1).

49

Table 1

Correlation between goalkeepers’ competition effectiveness and

competition results

Competition Competition Throws 6 m% 9 m% Vidēji%

National

competition n = 54 Opposing

teams -,325

* -,495

** -,527

**

International

competitions n = 34 Opposing

teams -,121 -,251 -,368

*

International

competitions n = 34 HK LSPA

teams ,250 ,161 ,372

*

*p<0.05 a close correlation between the goalkeepers’ competition performance effectiveness

and competition results. **p<0.01 a very close correlation between the goalkeepers’ competition performance

effectiveness and competition results.

In the section 3.2 "Control of handball goalkeepers’ pre-competition

condition" the goalkeepers’ pre-competition condition was controlled applying

two different methods. To state the functional condition, the heart rate

variability analysis was used. To state the response ability the control exercise

"Handball goalkeepers’ reaction speed test" of determining simple and optional

reaction speed was used.

In the subsection 3.2.1 the handball goalkeepers’ heart rate variability

analysis before competitions of various levels was made.

Comparing the HRV rhythm indicators before the national and

international level competitions, it was found out that before the international

level competitions the PR indicator is higher per 4.7 beats/min, the VBP

indicator is less than 19, the RVF indicator is bigger per 58.9, the RPAP

indicator is per 6.4 less and the TP indicator is less than 21.6 (Fig. 5).

Figure 5. Heart rate variability indicators

,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

140,0

PR VBP RVF RPAP TP

77,6

131

36,1 43,6

94,5

72,9

112 95,0

37,2

72,9 Pirms Latvijas mērogasacensībām


National level competitions

International level competitions

50

Comparing the HRV statistical analysis indicators before the national and

international level competitions, it was found out that before the international

level competitions RRNN indicator was bigger per 4.8 ms, SDNN indicator was

less per 7.8 ms, CV indicator was bigger 0.19, RMSSD indicator was bigger per

4.6 ms, NN50 indicator was bigger per 7.11, pNN50 indicator was bigger per

4% (Fig. 6).

Figure 6. Indicators of HRV statistical analysis

Comparing the indicators of HRV spectral analysis before the national

and international level competitions it was found out that before the

international level competitions HF indicator was bigger than 96 ms², LH

indicator was bigger than 482 ms², VLF indicator was bigger than 16 ms², HF%

indicator was bigger than 1.4% , LF% indicator was bigger than 1.7%, VLF%

indicator was less than 3.4%, HFnu was bigger per 2.3nu, LFnu was less than

2.7, LF/HF was bigger per 8.17, the TP indicator was bigger per 335 (Fig. 7).

Figure 7. Indicators of HRV spectral analysis

In the subsection 3.2.2 we determined handball goalkeepers’ reaction

rate indicators before different level competitions. The response speed indicator

control of HC LSPA team goalkeepers was carried out before the national and

international level competitions of 2010/11 and 2011/12.

The goalkeeper’s No. 1 simple reaction time "Test # 1" in the national

competitions of season 2010/11 (n = 22) was 0219 ± 0.002 s, the optional

reaction time "Test # 2" was 0410 ± 0.006 s and the optional reaction time "Test

3" was 0493 ± 0007 s. Before the international competitions of competition

season 2010/11 (n = 17) the simple reaction time "Test # 1" was 0228 ± 0003 s,

the optional reaction time "Test # 2" was 0413 ± 0010 s and the optional

reaction time "Test 3" was 0479 ± 0012 s.


competitions of competition season 2011/12 (n = 13) was 0223 ± 0.004 s, the

optional reaction time "Test # 2" was 0386 ± 0009 s and the optional reaction

1000

2000

3000

4000

HF LF VLF TP

279

1692 1246

3328

375

2174

1262

3663



National level competitions

International level competitions

51

time "Test 3" was 0459 ± 0015 s. Before the international level events of

competition season 2011/12 (n = 9) the simple reaction time "Test # 1" was

0243 ± 0007 s, the optional reaction time "Test # 2" was 0410 ± 0013 s and the

optional reaction time "Test 3" was 0486 ± 0018 s.


competitions of competition season 2010/11 (n = 22) was 0198 ± 0.002 s, the

optional reaction time "Test # 2" was 0351 ± 0005 s and the optional reaction

time "Test 3" was 0393 ± 0007 s. Before the international competitions of

season 2010/11 (n = 17) the simple reaction time "Test # 1" was 0203 ± 0005 s,

the optional reaction time "Test # 2" was 0354 ± 0.002 s and the optional

reaction time "Test 3" was 0407 ± 0.006 s.

The goalkeeper’s No.2 simple reaction time "Test # 1" in the national

competitions of season 2011/12 (n = 13) was 0213 ± 0018 s, the optional

reaction time "Test # 2" was 0355 ± 0019 s and the optional reaction time "Test

3" was 0405 ± 0020 s. Before the international competitions of season 2011/12

(n = 9) the simple reaction time "Test # 1" was 0201 ± 0005 s, the optional

reaction time "Test # 2" was 0366 ± 0005 s and the optional reaction time "Test

3" was 0402 ± 0005 s.

In the subsection 3.2.3 we determined the correlation between the

handball goalkeepers’ heart rate variability and competition performance

effectiveness indicators.

For the goalkeeper No.1 in the national level competitions of season

2011/12 correlation was observed between the indicators of HRV and

competition performance effectiveness. The competition effectiveness indicator

"9% m" correlated with HRV analysis indicators of the heart rhythm of

statistical and spectral analyses. The competition effectiveness indicator "9

m%" has interconnection with the HRV rhythm indicators: VBP indicator (r = -

0558, p <0.05), RVF indicator (r = 0636, p <0.05), HRV statistical analysis

indicators: SDNN (r = 0636, p <0.01), CG (r = 0676, p <0.05), NN50 (r = 0561,

p <0.05), pNN50 (r = 0554, p <0.05) and HRV spectral analysis indicators: LF

(r = 0666, p <0.05), VLF (r = 0558, p <0.05) and TP (r = 0722, p <0.01).

For the goalkeeper No. 2 in 2009/10 in the national competitions (n = 16)

correlation was observed between the competition efficiency '6m%" and HRV

statistical analysis indicators CV (r = -0533, p <0.05) and spectral analysis

indicators: VLF (r = -0502, p <0.05) TP (r = -0511, p <0.05).

For the goalkeeper No.2 in the international competition season 2009/10 (n =

6) correlation was observed between competition effectiveness indicator "9

m%" and HRV analysis indicator RVF (r = -0852, p <0.05.

For the goalkeeper 2010/11 in the national competitions (n = 14) competition

effectiveness indicator "9m%" had a close correlation with the HRV indicator

of the spectral analysis LFnu (r = -0533, p <0.05).

For the goalkeeper No. 2 in the international competitions 2010/11 (n =

10) interconnection was observed between all competition effectiveness

52

indicators and the indicators of HRV analysis. Competition effectiveness

indicator "6% m" correlated with the heart rate indicators VBP (r = -0814, p

<0.01), RPAP (-0762, p <0.05) and TP (r = -0827, p <0.01) and spectral

analysis indicators SFA (r = 0684, p <0.05), LF% (r = -0741, p <0.05).

For the goalkeeper No. 2 in 2011/12 national competitions (n = 15) a

close relationship was observed between competition effectiveness indicator "9

m%" and HRV spectral analysis indicator HF% (r = 0562, p <0.05).

For the goalkeeper No.2 in the international competitions 2011/12 (n =

10) a relationship was observed between competition effectiveness indicator "6

m%" and HRV statistical analysis indicator SDNN (r = -0716, p <0.05) and

spectral analysis indicators: LF (r = -0832, p <0.01), LF% (r = -0648, p <0.05)

and TP (r = -0762, p <0.05).

For the goalkeeper No. 3 in the national competitions (n = 16) a

relationship was observed between competition effectiveness indicator "6 m%"

and HRV rhythm indicators: PR (r = -0504, P <0.05), VBP (r = -0700, P <0.01),

RVF (r = 0591, p <0.05), RPAP (r = -0671, p <0.05), TP (r = -0671, p <0.01).

The competition effectiveness indicator "6% m" correlates with the statistical

analysis indicator CV (r = 0610, p <0.05). The competition effectiveness

indicator "6% m" correlates with the spectral analysis indicators LF (r = 0549, p

<0.05), VLF = 0562, p <0.05) and TP (r = 0666, p <0.01).

For the goalkeeper No. 3 the competition effectiveness indicator "9% m"

correlated with HRV heart rate indicators: PR (r = -0498, p <0.05), RPAP (r = -

0541, p <0.05), the statistical analysis indicators RRNN (r = 0522, p <0.05), CV

(r = 0509, p <0.05) and spectral analysis indicators LF (r = 0534, p <0.05), VLF

(r = 0646, p <0.01), TP (r = 0,704, p <0.01).

For the goalkeeper No.3 the competition effectiveness indicator

"Average%" correlates with the HRV heart rate indicators RVF (r = 0537, p

<0.05), RPAP (r = -0557), statistical analysis indicators CV (r = 0.542, p <0.05)

and spectral analysis indicators LF (r = 0556, p <0.05), VLF (r = 0594, p

<0.01), TP (r = 0679, p <0.01).

In the subsection 3.2.4 we determined the interconnection between

handball goalkeepers’ reaction speed and competition effectiveness indicators.

In this part of the experiment we wanted to find out whether handball

goalkeepers’ competition effectiveness had a connection with the indicators of

pre-competition simple and optional reaction time.

For the goalkeeper No.3 in national level competitions 2010/11 (n = 22) a

very close and strong relationship was observed between the competition

performance effectiveness mean indicator "Mean%" and all three reaction

control exercises. The correlation between the indicators "Mean %" and "Test

1" is (r = -0621, p <0.01), "Mean%" and "Test 2" is (r = - 0,504, p <0.05),

"Mean% "and" Test 3 "is (r = - 0.484, p <0.05).

For the goalkeeper No.1 in the national competitions 2011/12 (n = 13) a

relationship was observed between competition performance effectiveness

53

indicators "6 m%" and "Test 1" (r = -0742, p <0.01), "6 m%" and "Test No. 2

"(r = -0579, p <0.05)," 6 m% "and" Test 3 "(r = -0759, p <0.01)," Mean%" and

"Test 2"(r = - 0622, p <0.05), "Mean%" and "Test 3" (r = -0597, p <0.05).


17) a very close connection was observed between competition effectiveness

indicator "6 m%" and "Test 1" (r = -0613, p <0.01), and "Test 3" (r = -0526, p

<0.01). In season 2011/12 (n = 9) there was a correlation between competition

performance effectiveness indicator "6 m%" and "Test 2" (r = -0809, p <0.01),

competition performance effectiveness indicator "Mean%" and "Test No. 2 "(r

= -0723, p <0.05).


14) a very close connection was observed between the competition performance

effectiveness indicator "Mean%" and the reaction control exercises "Test 2" (r =

-0562, p <0.05). In season 2011/12 (n = 15) there was a correlation between

"6m%" and "Test 2" (r = -0551, p <0.05), "% 6m" and "Test 3" (r = -0517, p

<0.05), "Mean%" and "Test 3" (r = -0522, p <0.05).

In the Section 3.3 „Optimization of handball goalkeepers’ functional

condition” it was found out what is the immediate effect of the cranial

electrotherapy stimulation. Eleven handball players (n = 11) with a mean age of

26.3 ± 1.5 years were tested. All study participants are the players of the

Latvian handball league HC LSPA team. Before the cranial electrotherapy

stimulation (CES), we made the heart beat rate variability (HRV) diagnosis (n =

46). Repeated HRV diagnosis was made after 10 min (n = 26), 30 min (n = 22)

and 60 min (n = 18). The data obtained from the first measurement were

compared to the ones of the second, third and fourth measurement (Table 2). To

demonstrate the results, the obtained HRV data were returned to normal. The

figures, which were obtained in the first HRV measurement, were considered to

be 100% (Table 3). We used the analysis of variance and t - test. The results

showed the mean values ± standard deviation (± xvid s), and they were

considered significant if P value was less than 0.05.

In the subsection 3.3.1 we found out the cranial electrotherapy

stimulation effects on HRV heart rate analysis indicators.

After CES in the first HRV test it was found out that the following heart

rate indicators increased: PR and VBP (+2.66% and +15.39%, both NS,

respectively), RVF, RPAP and TP (+10%, P <0.01, +7.74 and +26.19 %, both

NS, respectively).

After CES in the second HRV test it was found out that in all heart

rhythm parameters there were statistically significant changes: PR and VBP

decreased (-3.16% and -27.23%, both P <0.05, respectively), RVF increased

(+10.99, P <0.05), RPAP and TP decreased (-17.83%, P <0.01 and -30.54, P

<0.05, respectively).

54

After CES in third HRV test it was found out that there were changes in

the heart rate indicators: PR and VBP (+2.07%, NS and -32.48%, P <0.01,

respectively), RVF increased (+21.41%, P <0.05), RPAP and TP decreased (-

12.10% and -30.54%, both P <0.01, respectively).


stimulation effects on HRV analysis statistical indicators.

After CES in the first HRV test it was found out that there were changes

in the statistical analysis indicators: RRNN decreased (-1.88%, NS), SDNN and

CV increased (+5.85% and +6.99%, respectively, both P <0.01), RMSSD,

NN50, and pNN50 decreased (-2.72% -10.21% -10.31% of all NS,

respectively).

After CES in the second HRV test it was found out that there was

increase in all statistical analysis indicators: RRNN, SDNN and CV (+2.29%,

NS +18.67%, P <0.001, and +15.96%, P <0.01, respectively), RMSSD, NN50,

and pNN50 (+24.50%, P <0.05, +24.21%, NS and 33.66%, P <0.05,

respectively).

After CES in the third HRV test it was found out that there were changes

in the statistical analysis indicators, it was stated that RRNN, SDNN and CV (-

2.71%, NS +18.79%, P <0.01 and +23.45%, P <0.05, respectively), RMSSD,

NN50, and pNN50 increased (+10.63%, P <0.05, +2.46%, NS and 2.06%, NS,

respectively).


stimulation effects on the HRV analysis spectral indicators.

After CES in the first HRV test it was found out that HF, LF and VLF

changed (-10.13%, NS +17.58%, P <0.05 and +25.73%, NS, respectively),

HFnu, LFnu and LF/HF indicators changed (-20.60%, +8.14% and +39.24%,

respectively, all NS), TP increased (+14.12%, P <0.05).

After CES in the second (30min) HRV test it was found out that the

spectral analysis indicators HF, LF and VLF increased (+20.99%, NS +53.43%,

P <0.01 and +26.49%, NS, respectively), HFnu, LFnu and LF/HF indicators

changed (-5.26%, +2.08% and +15.29%, respectively, all NS), TP increased

(+40.19%, P <0.01).

After CES the third (60min) HRV test it was found out that the spectral

analysis indicators HF, LF and VLF increased (+15.49%, NS +68.01%, P <0.05

and +14.59%, NS, respectively), HFnu changed, LFnu and LF/HF indicators

changed (-13.21%, +5.22% and +54.54%, respectively, all NS), TP increased

(+39.83%, P <0.01).

55

Table 2

Changes of HRV indicators after cranial electrotherapy stimulation (xave±s ) Unit of

measure Before

(Mean ± SD) 10min

(Mean ± SD) 30min

(Mean ± SD) 60min

(Mean ± SD)

PR sit/min 69.23 ± 1.70 71.08 ± 2.4 67.05 ± 1.7 70.76 ± 1.9 **

VBP 145.9 ± 16.3 168.3 ± 43.8 106.2 ± 13.1 98.50 ± 7.7 **, ttt

RVF 0.297 ± 0.01 0.329 ± 0.02 0.329± 0.02 0.360 ± 0.02 t, **,*** RPAP 39.20 ± 2.90 42.24 ± 4.8 32.21 ± 2.7 34.46 ± 2.2 tt, ttt TP 93.76 ± 14.0 118.3 ± 37.2 65.13 ± 10.2 61.58 ± 5.4 **, ttt

RRNN ms 879.6 ± 18.6 863 ± 29.8 899.7 ± 20 855.7 ± 25.3 NS

SDNN ms 52.07 ± 2.1 55.11 ± 3.7 61.79 ± 3.3 61.85 ± 3.5 t, T, ttt CV ms 5.90 ± 0.2 6.31 ± 0.4 6.84 ± 0.3 7.28 ± 0.4 t, tt, *** RMSSD ms 37.55 ± 2.6 36.53 ± 3.9 46.75 ± 3.8 41.54 ± 4.2 **, *** NN 50 % 51.19 ± 6.4 45.96 ± 9.1 63.58 ± 10.1 52.44 ± 10.2 NS

pNN 50 % 17.58 ± 2.2 15.77 ± 3.1 23.50 ± 3.5 17.94 ± 3.4 ** HF ms

2 592.0 ± 95.8 532 ± 167.1 716.2 ± 125.5 683.7 ± 212.9 NS

LF ms2 1286.2 ± 118.4 1512.3 ± 235.9 1973.4 ± 351.8 2160.9 ± 436.1 *, tt, ***

VLF ms2 861.8 ± 96.7 1083.6 ± 148.9 1090.1 ± 137.6 987.6 ± 115.8 NS

HFnu 28.31 ± 2.9 22.48 ± 3.6 26.82 ± 4.1 24.57 ± 5.2 NS

LFnu 71.69 ± 2.9 77.52 ± 3.6 73.18 ± 4.1 75.42 ± 5.2 NS

LF/HF 5.17 ± 0.7 7.19 ± 1.3 5.96 ± 1.5 7.98 ± 1.8 NS

TP ms2 2739.7 ± 215.9 3127 ± 402.9 3840.9 ± 394.3 3831.1 ± 455.8 *, T, ttt

*P<0.05 between „before” and 10 min;**P<0.05 between „before” and 30 min; ***P<0.05

between „before” and 60 min; t P<0.01 between „before” and 10 min; tt P<0.01 between

„before” and 30 min; ttt P<0.01 between „before” and 60 min; T P<0.001 between „before”

and 30. min, NS – change is not statistically significant.

Table 3

Changes of HRV indicators after cranial electrotherapy stimulation

percentage Unit of

measure Before

(Mean ± SD) 10min

(Mean ± SD) 30min

(Mean ± SD) 60min

(Mean ± SD)

PR % 100 102.66 96.84 102.07 **

VBP % 100 115.39 72.77 67.52 **, ttt

RVF % 100 110.00 110.99 121.41 t, **,***

RPAP % 100 107.74 82.17 87.90 tt, ttt

TP % 100 126.00 69.00 66.00 **, ttt

RRNN % 100 98.22 102.29 97.29 NS

SDNN % 100 105.85 118.67 118.79 t, T, ttt

CV % 100 106.99 115.96 123.45 t, tt, ***

RMSSD % 100 97.28 124.50 110.63 **, ***

NN 50 % 100 89.79 124.21 102.46 NS

pNN 50 % 100 89.69 133.66 102.06 **

HF % 100 89.87 120.99 115.49 NS

LF % 100 117.58 153.43 168.01 *, tt, ***

VLF % 100 125.73 126.49 114.59 NS

HFnu % 100 79.40 94.74 86.79 NS

LFnu % 100 108.14 102.08 105.22 NS

LF/HF % 100 139.24 115.29 154.54 NS

TP % 100 114.12 140.19 139.83 *, T, ttt

56

*P<0.05 between „before” and 10 min;**P<0.05 between „before” and 30 min; ***P<0.05

between „before” and 60 min; t P<0.01 between „before” and 10 min; tt P<0.01 between

„before” and 30 min; ttt P<0.01 between „before” and 60 min; T P<0.001 between „before”

and 30 min, NS – change is not statistically significant.

Discussion

Summarizing HC LSPA team`s relation of the parried and allowed goals

it was concluded that in the national competitions the goalkeepers’ of HC LSPA

team effective competition performance has little significance because the

difference of the parried and allowed goals in favor of HC LSPA team is 13

goals. In the international competitions the goalkeepers’ of HC LSPA team

effective competition performance is important because the difference of the

parried and allowed goals in favor of the opposing team is only 2 goals.

In the national competitions the goalkeepers’ of HC LSPA team

competition performance effectiveness is high 44 ± 2%. In the international

competitions the goalkeepers’ of HC LSPA team competition performance

effectiveness is average 33 ± 3%.

In the international competitions the opponents of HC LSPA team have

better shooting positions – shots from the close range. In the national

competitions were observed that against equal teams more shots at HC LSPA

team goal were executed from the close range (6 - 7m), but against lower

ranking teams shots at the goal were more often executed from the long distance

(8 - 9m).

We stated the interrelation of HC LSPA handball team goalkeepers’

competition effectiveness. With this research we wanted to raise the question of

significance of handball goalkeepers’ competition performance effectiveness. In

Latvia handball coaches pay little attention to handball goalkeeper training. This

research proves that goalkeepers’ competition effectiveness affects the number

of the parried and allowed goals. Analyzing each competition season and

competition level separately, we found out that in every competition season and

competition level there are different indicators of interconnection between

goalkeepers’ competition effectiveness and the allowed goals.

In the national competitions there was a relationship observed between

the indicators of goalkeepers’ competition effectiveness from the close distance

"6 m%" and the long distance "9 m%" distance, and the overall average

"Mean%" competition effectiveness and the allowed goals by the team. There

was no relationship between the indicators of goalkeepers’ competition

effectiveness and the allowed goals by the team. In the national competitions

goalkeepers’ competition effectiveness does not affect the number of the goals

scored in offence. In the international level competitions there was a

relationship observed between the indicators of goalkeepers’ competition

57

effectiveness and the allowed and scored goals by the team. In the international

level competitions goalkeepers’ competition effectiveness affects the number of

the goals scored in offence.

This research shows the relationships between defence and offence

effectiveness. The tactical model of a team can be determined according to

goalkeepers’ competition effectiveness indicators from the close and long

distance. If there is high goalkeepers’ competition effectiveness from the close

distance "6% m", then the coach can use the active defence model 5-1, 3-2-1, 4-

2 or 3-3. If there is high goalkeepers’ competition effectiveness from the long

distance "9% m", then the coach can use 6-0 defence model.

We stated the HC LSPA handball team goalkeepers’ heart rate variability

indicator differences before the national and international competitions. The

heart rate variability indicators characterize the autonomic nervous system

condition which is determined by the sympathetic and parasympathetic nervous

system. Scientists have found out that a continuous functioning of the

sympathetic nervous system negatively affects the autonomic nervous system.

In sports science it is called as "burnout."

Before the international competitions the HC LSPA goalkeepers have

higher heart rate variability. Before the international competition the

simultaneous increase of the sympathetic and parasympathetic nervous system

activity and the autonomic nervous system regulation capacity is observed.

We stated the handball goalkeepers’ reaction rate indicators before the

competitions of various levels. The HC LSPA team goalkeepers’ response

speed indicator control was carried out in the competitions of 2010/11 and

2011/12 season before the national and international level competitions. We

determined the response indicators for each individual goalkeeper.

For the goalkeeper No.1, comparing the reaction time before the national

and international competitions, we determined that in 2010/11 season

competitions before the international competitions there are lower reaction

speed indicators in the control exercises "Test 1" and "Test 2", but in 2011/12

season competitions before the international competitions there are lower

response time indicators in all three control exercises of reaction time.

For the goalkeeper No. 2 comparing his reaction time before the national

and international level competitions, we determined that in 2010/11 season

competitions before the international competitions there are lower reaction

speed indicators in all three reaction control exercises but in 2011/12 season

competitions before the international competitions are lower response time

indicators in the control exercise "Test 2".

Comparing the HC LSPA team goalkeepers’ reaction time before the

national and international competitions, we determined that before the

international competition the reaction time indicators are lower.

For the goalkeepers of HC LSPA team a close and very close correlation

was observed between before competition heart rate variability (HRV) analysis

58

indicators and competition performance effectiveness indicators. Before

competition HRV analysis indicators can be used to predict the HC LSPA

goalkeepers’ competition performance effectiveness indicators.

In 2011/12 national competitions for the goalkeeper No.1 of HC LSPA

team it was possible to predict competition effectiveness indicator in long

distance shots. A close (p <0.05) and a very strong (p <0.01) correlation was

observed between the HRV and competition effectiveness indicators of shots

from the long distance.

In 2009/10 national competitions for the goalkeeper No.2 we could

predict competition effectiveness indicators in close distance shots. A close (p

<0.05) correlation was observed between the HRV and competition

effectiveness indicators of shots from the close distance.

In 2010/11 national competitions for the goalkeeper No.2 we could

predict competition effectiveness indicator "9m%". A close (p <0.05)

correlation was observed between the HRV and competition effectiveness

indicators of shots from the long distance "9m%".

For the goalkeepers of HC LSPA team a close and very close correlation

was observed between the reaction time indicators before the competitions and

competition effectiveness indicators. Often pre-competition reaction time

indicators correlate closely with competition effectiveness indicators "6% m" –

the ball parrying effectiveness indicators from close range. Earlier we proved

that in the international competitions 62.2% of shots are executed from close

range (6 – 7m). It means that the correlation of the competition effectiveness

indicator "6 m%" and the reaction time indicator has great practical importance

because in the international competitions the competition effectiveness indicator

"6 m%" is very important.

We have already found out that in the international competitions HC

LSPA team plays equally and each scored or parried goal is very important.

This research shows that before serious competitions the indicators of HC

LSPA goalkeepers’ reaction time are lower than before less serious

competitions.

The results obtained in the research prove that the 20 minute effect of

cranial electrotherapy stimulation (CES) influences the condition of the

autonomic nervous system which we stated applying the methodology of the

heart rate variability (HRV) analysis.

After the effect of CES we observed the "inhibition effect". 10 minutes

after CES heart rate (RVF, P <0.01) statistical analysis (SDNN and CV both P

<0.01) and spectral analysis (LF and TP both P <0.01) indicator increase was

observed what shows CES immediate effect. The results after the HRV third

test show significant and statistically significant changes in the heart rate,

statistical analysis and spectral analysis indicators. The indicator of the

vegetative balance -32.49% (P <0.01) decreases, SDNN increases per +18.79 (P

<0.01), LF increases per +68.01% (P <0.05) and TP increases per +39.83 (P

59

<0.01).

After the cranial electrotherapy stimulation in 30 – 60 minutes " the

activation phase" begins. The autonomic nervous system activity increases.

CES application is effective for athletes who before the competitions feel

depressed, anxious, worried, or too tired. The research results could be useful

for the optimization of athletes’ pre-competition condition.

Conclusions

1. During the research the HC LSPA team in the national level competitions in

one game scored 37 ± 1 goals and allowed 24 ± 1 goals. In the international

level competitions the HC LSPA team in one game allowed 30 ± 1 goals and

scored 28 ± 1 goals. To win in the national competitions the HC LSPA team

goalkeepers’ high competition performance effectiveness is of little importance,

as the difference of the scored and allowed goals by the HC LSPA team is + 13

goals. In the international competitions HC LSPA team goalkeepers’ high

competition performance effectiveness is of great importance, as the difference

of the scored and allowed goals is only + 2 goals in favour of the opponent

teams.

2. In the international competitions in 62.2% of the cases the shots at HC LSPA

team goal are executed from the close range (6 m) and in 37.8% of the cases

from the long distance (9 m). In the national level competitions the opposing

teams on average per game executed the same number of shots from both long

distance (9 m) 50%, and the close distance (6 m) 50%. When preparing HC

LSPA team goalkeepers for the international competitions a great attention

should be paid to the development of the ball parrying technical elements from

the close range – 6 m.

3. In the national level competitions HC LSPA team goalkeepers’ competition

performance effectiveness is high 44 ± 2%, but in the international competitions

it is medium 33 ± 3%. The optimisation of the HC LSPA goalkeepers’

competition performance is very topical exactly in the international

competitions where the team’s competition result to a great extent depends on

goalkeepers’ competition performance effectiveness.

4. In the national level competitions a statistically significant correlation has

been stated between goalkeepers’ competition performance effectiveness

indicators and the allowed goals by the HC LSPA team. In the international

competitions a statistically significant correlation has been stated between

goalkeepers’ competition performance effectiveness indicators and the allowed

and scored goals by the HC LSPA team. In the international competitions

goalkeepers’ competition performance effectiveness indicators are of great

importance. In cases when the goalkeeper’s competition performance

effectiveness is high, the team performance in offence improves.

60

5. The goalkeeper reaction time indicators correlate with the competition

effectiveness indicators. The response indicator control before the competitions

is an effective method to predict goalkeepers’ competition effectiveness.

6. HC LSPA team goalkeepers’ response time indicators before the international

level competitions in 75% of cases are lower than before the national level

competitions. There is the necessity to optimize goalkeepers’ pre-competition

condition shortly before the international competitions.

7. After the application of the cranial electro-stimulation the inhibition phase

from 10 to 20 minutes sets in. During the inhibition phase the indicators of the

HRV analysis are low. 30 minutes after the CES application the activation

phase begins. During the activation phase the indicators of the HRV analysis

increase. The pilot studies show that after the cranial electrotherapy stimulation

the heart rate variability analysis indicators remain on a high level up to 210

minutes after stimulation. The application of 20 minutes long cranial

electrotherapy stimulation increases the indicators of the HRV analysis in a

short time.

When carrying out the forwarded tasks of the research, summarizing and

substantiating the results with the theoretical references, we fulfilled the aim of

the research: the application of the methodology of the heart rate variability

analysis to predict competition result has been researched, and the

recommendations to increase athletes' work capacity using the cranial electrical

stimulation and optimizing the heart rate variability and response indicators

have been worked out.

The research hypothesis – that when preparing handball goalkeepers for

competitions, applying the heart rate variability analysis and reaction time

indicator control, it is possible to predict competition performance effectiveness

– has been proved. To optimize the goalkeepers’ competition performance

effectiveness the cranial electro-stimulation is an effective means.

61

Recommendations

Handball coaches can use the heart rate variability analysis methodology

to predict handball goalkeepers’ competition performance effectiveness. Before

competitions the heart rate variability analysis should be made. The indicators

of goalkeepers’ competition performance effectiveness should be written in

competition score sheet. The interconnection of goalkeepers’ heart rate

variability analysis before competitions and the indicators of competition

performance effectiveness should be stated.

Handball coaches and goalkeepers handball goalkeeper`s reaction speed

control exercises "Handball goalkeepers’ response test" with the purpose to

predict handball goalkeepers’ competition performance effectiveness. Before

competitions a goalkeeper`s simple and optional response time indicators

should be stated. The interconnection between goalkeepers’ pre-competition

response time indicators and competition performance effectiveness indicators

should be stated.

When determining low heart rate variability and reaction rate indicators

before competitions, the cranial electro-stimulation should be used to improve

the heart rhythm analysis and reaction rate indicators. The use of the cranial

electrotherapy stimulation is recommended at least 60 minutes before

competitions.

62

Results of the research published in reviewed scientific papers

1. Molotanovs A., Līcis R., Žīdens J. Kraniālās elektrostimulācijas ietekme

uz sirds ritma variabilitātes rādītājiem. Starptautiskās zinātniskās

konference „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. Rēzekne. 2012., ISSN

1691-5887, iekļauts Thomson Reuters Web of Knowledge ISI

Conference Proceedings datu bāzē, 318. – 326.lpp.




Международная научно-практическая конференция. МИНСК. 2012.

C. 131 – 133. ISBN 978-985-7018-06-2



Analytical Expertise in Handball, Vienna, 2011. P. 287 – 289. ISBN 978-

3-9503311-0-3


and competition of the handball goalkeeper. Fourth Baltic Conference in

Exercise and Sport Sciences. Abstracts. Tartu, Estonia, 2011. P.166.

Sport Discus Database. ISSN 1406-9822



aktualitātes. Zinātnisko rakstu krājums. Liepāja, 2010. 106-110 lpp. ISBN

978-9984-821-92-4


the handball goalkeeper`s effectiveness in the competition. Physical

culture and sport in universities 2010. Proceeding of International

Conference, Kaunas, 2010. P. 252-254. ISSN 2029-4840



Science Conference „Physical Activity and Sport in Changing Society:

Research, Theory, Practice and Management”. 2010. P. 35-36. ISSN

1691-6220. ISBN 978-9984-9204-6-7

63

Results of the research published in other papers

1. Molotanovs A., Līcis R., Žīdens J. Elektro kraniālās stimulācijas ietekme

uz sirds ritma variabilitātes rādītājiem. Starptautiskā zinātniskā

konference „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. 2012.gada 25. –

26.maijā, Rēzeknē.

2. Molotanovs A. Elektrokraniālās stimulācijas ietekme uz sirds ritma

variabilitātes rādītājiem. LSPA Starptautiskā zinātniskā konference sporta

zinātnē. 2012.gada 26.aprīlī, Rīgā.




Международная научно-практическая конференция. Минск. 2012.



Analytical Expertise in Handball. Vienna, 18-19.11.2011.


and competition of the handball goalkeeper. IV Baltic Conference in

Excercise and Sport Science. Tartu, Estonia, April 7 – 9, 2011.


the handball goalkeeper`s effectiveness in the competition. 3rd

International Scientific Conference Physical Culture and Sport in

Universities 2010, Palanga, Lithuania May 29, 2010.



Science Conference „Physical Activity and Sport in Changing Society:

Research, Theory, Practice and Management”. Rīgā, 2010.

8. Molotanovs A., Žīdens J. Rekomendācijas Latvijas handbola virslīgas

vārtsargiem sacensību efektivitātes paaugstināšanai. Tehniskās

universitātes 50.starptautiskā zinātniskā conference. Sekcija 48

„Humanitārās un sociālās zinātnes”. 2009.gada 15. un 16. oktobrī, Rīga,

Latvija.




64

Acknowledgements

Special thanks to the Thesis supervisor LASE Rector, Professor, Dr.paed.

Janis Zidens for the support and advice in structuring of the Thesis content and

emphasizing of scientific cognitions.

Thanks to the adviser Ph.D. Valery Mukhin for the advice, ideas and

support during the development of the Thesis.

Thanks to the ESF project "Support for sports science" and its leader

Tatjana Ņikiforova for the support in the Thesis research implementation, the

opportunity to participate in Latvia and international scientific conferences and

publish the data obtained.

Thanks to Dr.paed. Professor Uldis Gravitis, Dr. paed. Professor Juris

Grants, Dr.paed. Professor Andris Rudzitis, Dr.paed., Associated Professor

Igors Kisis and Mg.paed. Renars Licis for their recommendations and advice.

Thanks to all participants of the experiment for their voluntary

participation.

Thanks to the authorities of the State Fire and Rescue Service of Latvia

and Fire Safety and Civil Protection College for the opportunity to attend

Doctoral studies. Special thanks to the colleague Vitalijs Zaharovs for the

support and encouradgement.

Thanks to all my relatives and friends for their understanding and

support. Special thanks to my wife Ilze, my daughter Adriana and my son

Matiss for their patience and understanding during the moments when I could

not devote enough of my attention and presence to them.

65

CURRICULUM VITAE

PERSONAL INFORMATIONS

Andris Molotanovs

25 April 1981

Turkalnes 1a - 29, Ogre, LV – 5001,ph. 25901777.

e-mail : [email protected]

EDUCATION I 2008. – 2012 Latvian Academy of Sport Education, Doctoral study

program “Sport science”

2005. – 2007 Latvian Academy of Sport Education, Master study

program “PEDAGOGY”, Master of Pedagogy in Sports

Science (2007)

2000. – 2005 Latvian Academy of Sport Education, Bachelor study

program PEDAGOGY, Education science Bachelor in

Sport (2004), qualification: Sports teacher, Senior coach of

handball.

1996. – 2000 Secondary school of Murjani Sports gymnasium.

ACADEMIC TITLE

2010 Docent (Fire Safety and Civil Defence College)

DEGREES

2007 Master of Pedagogy in Sports Science; LASE

PROFESSIONAL WORK EXPERIENCE 2006 – today Fire Safety and Civil Defence College lecture

2006 – 2010 Latvian Academy of Sport Education, guest Assistant

2006 – 2008 Ogre Sports Center. Female handball team HK OGRE coach

and kids handball team HK OGRE coach.

2004 – 2006 Latvian handball federation. U - 20 and U - 18 groups of

handball goalkeeper coach

2000 – 2006 Latvia's State Fire and Rescue Service, fire-fighting.

mailto:[email protected]

66

Andris Molotanovs

SACENSĪBU DARBĪBAS OPTIMIZĒŠANA HANDBOLA

VĀRTSARGIEM (UZ HK LSPA KOMANDAS PIEMĒRA)

Promocijas darba kopsavilkums

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Latviešu un angļu valodā

Rīga – 2013

© Molotanovs, 2013

Darbs tiek publicēts ar LSPA rektora atļauju 2013. gada 17.janvārī

Par izdevumu atbild A.Molotanovs

________________________________________________________________

Parakstīts iespiešanai 17.01.2013

4,6 iesp.loksnes. Metiens 45 eks. Pasūtījums Nr. 7

Iespiests Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā

Brīvības gatvē 333, Rīga, LV - 1006

promocijas darba kopsavilkums sporta · 2013. 9. 3. · tūkstoš jūdžu ceļš sākas ar pirmo...

Documents