informatīvais ziņojums par nacionālā sociālās iekļaušanas ...€¦ · web view6...
TRANSCRIPT
Informatīvais ziņojums par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2006.-2008.gadam īstenošanu 2007.gadā
PAGE
81
LR Labklājības ministrija
INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
PAR NACIONĀLĀ SOCIĀLĀS IEKĻAUŠANAS PLĀNA
2006.-2008.GADAM
ĪSTENOŠANAS GAITU 2008.GADĀ
2009
Saīsinājumi:
BM
Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija
EM
Ekonomikas ministrija
EK
Eiropas Komisija
ERAF
Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES
Eiropas Savienība
ESF
Eiropas Sociālais fonds
EQUAL
Eiropas Kopienas iniciatīva EQUAL
FM
Finanšu ministrija
IEM
Iekšlietu ministrija
IKP
Iekšzemes kopprodukts
IKT
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
ISEC
Izglītības satura un eksaminācijas centrs
IZM
Izglītības un zinātnes ministrija
ĪUMEPLS
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts
ĪUMSILS
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts
KM
Kultūras ministrija
LM
Labklājības ministrija
LNS
Latvijas Neredzīgo savienība
LVL
Lati
MK
Ministru kabinets
MKK
Ministru kabineta komiteja
NVA
Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO
Nevalstiskās organizācijas
pp
Procentpunkti
PKIVA
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra
RAPLM
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
SIVA
Sociālās integrācijas valsts aģentūra
SRC
Sociālās rehabilitācijas centrs/-i
TM
Tieslietu ministrija
TPC
Valsts aģentūra „Tehnisko palīglīdzekļu centrs”
VIAA
Valsts izglītības attīstības aģentūra
VJIC
Valsts Jaunatnes iniciatīvu centrs
VK
Valsts kanceleja
VM
Veselības ministrija
VSAA
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
VSS
Valsts sekretāru sanāksme
Ievads
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdes protokola Nr. 49, 30.§ 4.punktā noteikto, Labklājības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2006.-2008.gadam īstenošanu 2008.gadā (turpmāk – ziņojums).
Ņemot vērā, ka 2008.gads ir pēdējais Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2006.-2008.gadam īstenošanas gads, līdz ar to ziņojumā tika raksturota sociāli ekonomiskā situācija valstī, kā arī sniegts novērtējums par īstenotajiem pasākumiem sociālās iekļaušanas jomā 2006.-2008.gadu periodā.
Nacionālajā sociālās iekļaušanas plānā 2006.-2008.gadam tika identificēti trīs prioritārie politikas uzdevumi, kurus bija paredzēts īstenot līdz 2008.gada beigām:
1) uzlabot izglītības un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem;
2) uzlabot resursu un pakalpojumu pieejamību ģimenēm, īpaši daudzbērnu un nepilnām ģimenēm;
3) uzlabot resursu un pakalpojumu pieejamību nabadzības riskam pakļautajiem pensionāriem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni.
Ziņojumā atspoguļoti Nacionālā sociālās iekļaušanas plānā 2006.-2008.gadam (turpmāk - plāns) ietvertie uzdevumi, to sasniegšanas rezultatīvie rādītāji un sniegta informācija par to izpildi 2006.-2008.gadā, īpaši analizējot situāciju 2008.gadā. Tāpat tika izvērtēta plānā noteikto uzdevumu izpilde, kā arī izstrādāti secinājumi par paveikto sociālās iekļaušanas jomā trīs gadu laikā.
Ziņojuma izstrādē piedalījās Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Kultūras ministrija un Iekšlietu ministrija.
Ziņojuma pielikumā ir sniegta Nacionālā sociālās iekļaušanas plāna 2006.-2008.gadam īstenošanas gaitas 2006., 2007. un 2008.gadā rezultatīvo rādītāju matrica, norādot gan uzdevumu izpildes stadijas, gan sniedzot pamatojumu par uzdevumu savlaicīgu neizpildi.
Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas raksturojums 2006. – 2008. gadu periodā
Ekonomikas attīstība
Laika periodā no 2006. - 2007.gadam Latvijā bija vērojama strauja ekonomikas izaugsme, pieaugot IKP vidēji par 11%. Pēdējo gadu ievērojamo ekonomisko izaugsmi nodrošināja galvenokārt iekšējā pieprasījuma palielināšanās, kas tiešā veidā ietekmēja vairāku pakalpojumu nozaru strauju izaugsmi, bet rūpniecības ražošanas apjomu palielinājums balstījās galvenokārt uz eksporta pieaugumu. 2006.gadā IKP vidēja pieauguma temps bija 12,2%, savukārt 2007.gadā IKP pieauguma temps ir samazinājies par 2,2 procentu punktiem, sastādot 10,0%. 2007.gadā ekonomikas izaugsme joprojām bija augsta, tomēr gada 4.ceturksnī iezīmējās ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās. 2008.gadā IKP apjoms samazinājās par 4,6%. Izaugsmes tempu samazinājumu noteica kā iekšējie (iekšējā pieprasījuma stimulu pavājināšanās), tā ārējie (globālās izaugsmes tempu samazināšanās) ekonomiku ietekmējošie procesi. Pasaules finanšu problēmām pastiprinoties, ekonomiskās lejupslīdes tempi Latvijā 2008.gada otrajā pusē paātrinājās. Iekšējā pieprasījuma samazinājums tiešā veidā atsaucās uz nozaru ekonomiskām aktivitātēm – ir sašaurinājusies mazumtirdzniecība, kritušies būvniecības izaugsmes tempi, mazinājušās aktivitātes nekustamā īpašuma tirgū.
Ekonomisko aktivitāšu sarukums negatīvi iespaidoja investēšanas procesu Latvijā.
Patēriņa cenu indeksa izmaiņas
Kopējais patēriņa cenu pieaugums 2006.gadā bija 6,5%, savukārt 2007.gadā vidējās cenu izmaiņas sasniedza 10,1%. Visbūtiskāk cenu palielinājumu 2007.gadā noteica cenu pieaugums pārtikas produktiem (2007.gadā tas palielināja kopīgo cenu līmeni par 5,1 pp, bet 2006.gadā – par 2,6 pp). Otrā lielākā grupa, kas noteica cenu pieaugumu 2007.gadā bija cenu palielinājums mājokļu uzturēšanai un komunālajiem maksājumiem (2007.gadā par 2,8 pp, bet 2006.gadā par 1,8 pp). 2008. gadā patēriņa preču un pakalpojumu cenas vidēji ir kāpušas par 10,5%. Sākot ar maiju, kad tika sasniegts inflācijas maksimuma punkts – 17,9%, inflācijas līmenis samazinājās, kam par iemeslu bija tirgus mehānismu pārstrukturizācija un pieprasījuma spiediena mazināšanās. Augsto inflācijas līmeni 2008. gadā pamatā noteica administratīvi regulējamo cenu kāpums. Par 51,9% kļuva dārgāka siltumenerģija, gāzes cenas pieauga par 57,2%. Par 39,2% pieauga arī elektroenerģijas tarifi, savukārt par 26,3% dārgāka kļuva ūdens piegāde un citi ar mājokli saistītie pakalpojumi. Nozīmīgi pieauga arī pārtikas cenas, kas 2008.gadā palielinājās par 10,0 procentiem Pakalpojumi 2008.gadā sadārdzinājās par 13,3%, turpretī preces attiecīgajā laika periodā sadārdzinājās par 9,5%. Vislielākais sadārdzinājums vērojams tādiem pakalpojumiem kā izglītības pakalpojumi – par 22,7%, pacientu ambulatorā aprūpe – par 25,6%, transporta pakalpojumi – par 25,0%, ēdināšanas pakalpojumi – par 16,0%, finanšu pakalpojumi – par 18,6%.
Nodarbinātība un bezdarbs
Latvijā pēdējos gados vērojamā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmējusi situāciju darba tirgū. Nodarbinātības līmenis 2006.gadā vecuma grupā 15-64 gadi sastādīja 66,3%, savukārt bezdarba līmenis (darba meklētāju īpatsvars % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, 15-74 gadi) bija 6,8%.
2007.gadā nodarbinātības līmenis vecuma grupā 15-64 gadi pieauga par 2,1 pp, sasniedzot 68,4%, savukārt bezdarba līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 0,8 pp, sastādot 6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 15-74 gadu vecumā.
Nodarbinātības līmenis 2008.gadā vecuma grupā 15-64 gadi sastādīja 68,6%, savukārt bezdarba līmenis - 7,5%.
Ekonomisko aktivitāšu samazināšanās, kas aizsākās 2008.gadā, gada pirmajos ceturkšņos vēl vāji atspoguļojās nodarbinātības rādītājos, jo nodarbinātības līmeņa izmaiņas laika ziņā vienmēr nedaudz, caurmērā par 4-6 mēnešiem, atpaliek no ekonomisko aktivitāšu izmaiņām. Nodarbinātība 2008. gada pirmajos divos ceturkšņos praktiski nesamazinājās un tās līmenis pat nedaudz pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītājus. Nodarbinātība sāka samazināties gada ceturtajā ceturksnī, kad nodarbināto iedzīvotāju skaits samazinājās jau par 5,8%, salīdzinot ar 2007.gada 4. ceturksni. Nodarbināto skaits 2008.gadā vecuma grupā 15-64 gadi bija 1076,2 tūkst. cilvēku, kas ir par 0,7 tūkst. jeb par 0,1% vairāk nekā 2007.gadā.
Savukārt bezdarba līmenis ir pieaudzis līdz 9,9% 2008.gada 4.ceturksnī. Salīdzinot ar 2007.gadu, 2008.gadā darba meklētāju skaits ir palielinājies par 27%, sasniedzot 91,6 tūkstošus. Būtiskākais darba meklētāju pieaugums bija 2008.gada pēdējā ceturksnī, kad to skaits sasniedza 118,7 tūkstošus, kas ir augstākā atzīme kopš 2005.gada. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008.gada beigās valstī bija 5,9 tūkst. brīvu darbavietu. Salīdzinot ar 2007.gada beigām, to skaits samazinājies par 10,9 tūkst. vietām.
Iedzīvotāju ienākumi
2006.gadā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa bija par 41 latu jeb 23% lielākā nekā 2005.gadā, sastādot 216 Ls.
Savukārt 2007.gadā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa bija par 69 latiem jeb 32% lielākā nekā 2006.gadā, sastādot 286 Ls. Ir jāpiebilst, ka kopējo algu pieaugumu lielā mērā ietekmēja iepriekšējo gadu augstā inflācija, kā arī darbaspēka pieprasījuma palielinājums saistībā ar straujo ekonomisko izaugsmi.
Savukārt 2008.gadā algu dinamika palēninājās, ko lielā mērā noteica situācijas pasliktināšanās darba tirgū (nodarbinātības samazināšanās un bezdarba pieaugums), kā arī valdības īstenotā budžeta deficīta ierobežošanas politika. Algu dinamika 2008.gada sākumā bija saglabājusi iepriekšējā gada straujā pieauguma tendences, taču, sākot ar 2008.gada martu, tās pieauguma temps kļuva mērenāks nekā iepriekšējā gadā. 2008.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 12%. Decembrī strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 526 lati, kas ir par 46 latiem vairāk nekā iepriekšējā gada decembrī. Gada laikā gandrīz par trešdaļu ir pieaugusi arī vidējā pensija (salīdzinot 2008.gada decembra apjomu pret 2007.gada decembra apjomu).
Demogrāfiskā situācija
Dzimušo skaits 2007.gadā bija 23,3 tūkstoši vai par 1009 bērniem vairāk nekā 2006.gadā, savukārt mirušo skaits valstī 2007.gadā bija 33,0 tūkstoši vai par 56 cilvēkiem mazāk nekā 2006.gadā.
2008.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 271 tūkstotis cilvēku jeb par 10,4 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Savukārt 2008.gada beigās Latvijā dzīvesvietu deklarējušo iedzīvotāju skaits sastādīja 2 miljonus 261,3 tūkstošus cilvēku, jeb par 9,6 tūkstošiem cilvēku mazāk, nekā gada sākumā.
Dzimušo skaits 2008.gadā sastādīja 23948 cilvēku, kas ir par 675 cilvēkiem vairāk nekā 2007.gadā. Savukārt mirušo skaits 2008.gadā bija 31 tūkstotis, kas ir par diviem tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Ņemot vērā to, ka dzimušo skaits laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam ir pieaudzis, tomēr kopējam valsts iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties gan dabiskās kustības dēļ, gan arī migrācijas rezultātā.
Nabadzība un sociālā atstumtība
Nabadzības indikatoru aprēķins balstās uz iepriekšējā kalendārā gada ienākumu datiem, proti, 2007.gadā aprēķinā ir izmantoti 2006.gada ienākumu dati, no kuriem aprēķināts nabadzības riska slieksnis. 2006.gadā pieauga nodarbinātības līmenis, visai dinamiski auga ne tikai darba samaksa, bet arī valsts sociālie pabalsti un pensijas. Strauji (par 42%) pieauga bērnu piedzimšanas pabalsta vidējais apmērs, pabalsts bērna kopšanai līdz 2 gadu vecumam - par 35%. Strādājošo vidējā neto darba samaksa pieauga par 23%. Šāds abu galveno mājsaimniecību ienākumu posteņu (darba samaksas un sociālo transfertu) samērīgs pieaugums veicināja maznodrošinātās iedzīvotāju daļas (arī to, kuri lielā mērā ir atkarīgi no valsts piešķirtajām pensijām un pabalstiem) ienākumu pieaugumu, kas ļāva daļai no tām iziet no nabadzības riska zonas. Pie tādām iedzīvotāju grupām pārsvarā piederēja mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem un nepilnās ģimenes.
Nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai 2006.gadā bija 88 lati mēnesī, bet mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie ar diviem bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, - 185 lati mēnesī. Iedzīvotāju īpatsvars, kas 2006.gadā dzīvoja zem šīs relatīvās nabadzības līnijas, t.i., tie, kuri iztika ar ne vairāk kā 88 Ls mēnesī (rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju), bija 23%.
Nabadzības riska slieksnis vienas personas mājsaimniecībai 2007.gadā bija 117 latu mēnesī, rēķinot uz vienu ekvivalento patērētāju (salīdzinot ar 2006.gadu, tas pieauga par 29 Ls mēnesī), bet mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie ar diviem bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, - 245 lati (salīdzinot ar 2006.gadu, tas pieauga par 60 Ls mēnesī). Iedzīvotāju īpatsvars, kas 2007.gadā dzīvoja zem šīs relatīvās nabadzības līnijas, t.i., tie, kuri iztiek ar ne vairāk kā 117 Ls mēnesī, bija 21%, samazinoties par 2 procenta punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopumā secinot 2007.gadā parādījās nabadzības un sociālās atstumtības riska samazinājuma tendence.
Izvērtējot nabadzības riskam pakļautos iedzīvotājus pēc vecuma, 2006.gadā pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki bija pakļauti vislielākajam nabadzības riskam – 32% (75 gadu un vecāki), 30% (60 un 65 gadi un vecāki). Salīdzinoši lielam nabadzības riskam bija pakļauti arī bērni (0-17 gadi) – 2006.gadā 26%. Salīdzinājumā ar 2005.gadu, bērniem šis risks pieauga par 4 procentpunktiem.
Vērtējot dalījumā pa dzimumiem, sievietes Latvijā bija pakļautas nabadzībai vairāk nekā vīrieši, īpaši sievietes, kuras dzīvo vienas – 58% (vīrieši – 49%).
Savukārt pēc mājsaimniecību veida 2006.gadā vislielākajam nabadzības riskam Latvijā bija pakļauti pensionāri (65 gadi un vecāki), kuri dzīvo vieni – 69% (šai iedzīvotāju grupai 2006.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija novērojams vislielākais nabadzības riska pieaugums – par 24 procentpunktiem); daudzbērnu ģimenes (ar 3 un vairāk apgādībā esošiem bērniem) – 52% (pieaugums pret iepriekšējo – 2005.gadu par 13 procentpunktiem); ģimenes ar apgādībā esošiem bērniem, kurus uztur tikai viens apgādnieks (galvenokārt – sievietes) jeb viena vecāka ģimene – 40% (pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 9 procentpunkti).
Nabadzības riska samazinājums 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, par 2 procentpunktiem bija novērojams tikai tajās mājsaimniecībās, kurās ir 3 pieaugušie – 11%.
Izvērtējot nabadzības riskam pakļautos iedzīvotājus pēc vecuma, arī 2007.gadā pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki bija pakļauti vislielākam nabadzības riskam. 75 gadi un vecāku iedzīvotāju grupā nabadzības riskam bija pakļauti 36%, šim rādītājam salīdzinājumā ar 2006.gadu pieaugot par 4 procentpunktiem, savukārt 33% nabadzības riskam bija pakļauti iedzīvotāji vecumā no 60 un 65 gadi un vecāki, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2006.gadā. Salīdzinoši augstam nabadzības riskam bija pakļauti arī bērni (0-17 gadi), - 21 % 2007.gadā. Salīdzinājumā ar 2006.gadu šis risks ir samazinājies par 5 procentpunktiem. To varētu skaidrot ar valsts sociālo pabalstu pieaugumu attiecīgajā laika periodā.
Vērtējot nabadzības riskam pakļautos iedzīvotājus dalījumā pa dzimumiem, 2007.gadā sievietes Latvijā bija pakļautas nabadzībai vairāk nekā vīrieši, attiecīgi 23% un 19%, kas ir par 2 procentpunktiem abiem dzimumiem mazāk nekā 2006.gadā.
Ņemot vērā to, ka nabadzības riska indekss ir sarucis no 23% 2006.gadā līdz 21% 2007.gadā, ir vērojama tendence palielināties gados vecāko cilvēku skaitam, kuri ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Analizējot izmaiņas trīs gadu periodā, visvairāk nabadzības risks ir palielinājies tām sievietēm, kurām ir 75 gadi un vairāk (salīdzinājumā ar 2005.gadu, nabadzības risks ir pieaudzis aptuveni 2 reizes, sasniedzot 43%), kā arī sievietēm, kurām ir 65 gadi un vairāk, 2007.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu pieaugot par 13 pp un sasniedzot 39%. Savukārt vismazāk nabadzības riskam šajā laika periodā bija pakļauti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, īpaši vīrieši šajā vecuma grupā, kuriem ir vērojama nabadzības riska samazinājuma tendence. 2006.gadā Džini koeficients sastādīja 39%, savukārt 2007.gadā tas samazinājās par 4 procentpunktiem, sastādot 35%, tomēr ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām saglabājas augsta.
Veicot statistikas datu analīzi, var secināt, ka, turpinoties valsts ekonomiskai izaugsmei, 2006.-2008.gadu periodā, palielinājās arī Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis. Pieauga nodarbinātība, strauji palielinājās iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā daļa Latvijas iedzīvotāju izkļuva no nabadzības riska. Tomēr arī labvēlīgas ekonomiskās un sociālās situācijas rezultātā valstī ir izteikta ienākumu nevienlīdzība, proti, nabadzīgie kļūst nabadzīgāki, savukārt bagātie kļūst bagātāki. Turpinoties minētai tendencei, pastāv risks, ka ekonomiskās lejupslīdes rezultātā valstī pieaugs nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits, tādējādi uzliekot lielāku slogu valsts sociālās drošības un sociālās aizsardzības sistēmām.
Secinājumi
Lai novērtētu, kā tika īstenoti plānā noteiktie uzdevumi, par uzdevumu īstenošanu atbildīgajām institūcijām tika lūgts sniegt informāciju par uzdevumu izpildes stadiju, piedāvājot izvēlēties vienu no tālāk minētām stadijām:
· „Nav sākts” - ja aktivitāte tā arī netika uzsākta;
· „Procesā” - ja aktivitāte uzsākta un tai vēl nav jābūt pabeigtai;
· „Izpildīts” - ja aktivitāte pabeigta pilnībā un termiņā;
· „Izpildīts kavējot” - ja aktivitāte pabeigta pilnībā, taču vēlāk kā plānots;
· „Izpildīts daļēji” - ja aktivitāte realizēta nepilnīgi, taču netiks turpināta;
· „Kavējas” - ja aktivitāte vēl procesā, taču izpildes termiņš jau pagājis;
· „Pārtraukts” - ja aktivitāte bija uzsākta, taču tika pārtraukta un iemesls šādai rīcībai bija lēmums ministrijas vadības vai augstākstāvošu instanču līmenī.
Turklāt, ja aktivitātes statuss ir norādīts kā „Nav sākts”, „Izpildīts kavējot”, „Izpildīts daļēji”, „Kavējas” vai „Pārtraukts”, atbildīgām institūcijām tika lūgts sniegt pamatojumu par uzdevuma savlaicīgu neizpildi.
Nacionālajā sociālās iekļaušanas plānā 2006.-2008.gadam kopumā tika noteikti 79 uzdevumi, lai īstenotu trīs plānā identificētās politikas prioritātes – (1) uzlabot izglītības un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem; (2) uzlabot resursu un pakalpojumu pieejamību ģimenēm, īpaši daudzbērnu un nepilnām ģimenēm; (3) uzlabot resursu un pakalpojumu pieejamību nabadzības riskam pakļautajiem pensionāriem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni.
Analizējot minēto uzdevumu izpildi, tika secināts, ka 62 uzdevumi no kopējā uzdevumu skaita tika izpildīti pilnībā, 5 uzdevumi tika pārtraukti, 5 uzdevumi tika izpildīti daļēji, 1 uzdevums netika uzsākts plānotajos termiņos, 5 uzdevumu izpilde kavējās.
Analizējot kavētos uzdevumus, secinām, ka:
· Trīs gadu laikā netika ieviests un apmaksāts skolotāja palīga pedagoģisko darbu atbalsta nodrošināšanai skolēniem (1.-6.kl.) ar mācīšanās grūtībām. Līdz 2008.gadam ir uzsākta tikai skolotāja palīga amata ieviešana eksperimentālā kārta, bet izpildes termiņš tika pārcelts uz 2010.gadu sakarā ar valsts budžeta līdzekļu ierobežoto apjomu (IZM).
· Kavējas uzdevums saistībā ar atbalsta sistēmas izveidošanu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējās izglītības iestādēs, paredzot, ka 32 pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk - PMK) uzsāks darbu speciālās izglītības atbalsta centros. Minētā uzdevuma izpilde kavējas, jo pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas nav uzsākušas darbu kā speciālās izglītības atbalsta centri, jo nav beigusies administratīvi teritoriālā reforma. 2009.gadā trešajā ceturksnī ir paredzēts pārskatīt pašvaldību PMK skaita nepieciešamību un to darba organizāciju (IZM).
· Trīs gadu laikā nav īstenota programma “Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu 2006.-2010.gadam” ietvaros. Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu plānošanas periods tika pagarināts līdz 2012. gadam, līdz ar to arī programmas projekts pamatnostādņu apstiprināšanai un īstenošanai paredzēts 2009.–2012.gadam (TM).
· Plānotajā periodā netika apstiprināta „Ar brīvības atņemšanu notiesāto nodarbinātības koncepcija”. Minētā dokumenta virzība kavējās, jo koncepcijas projekts tika papildināts ar jauniem stimuliem komersantiem, kas nodarbina notiesātos, kā arī attiecībā uz finansējumu, kam bija nepieciešams papildu laiks (TM).
· Kavējās valsts līdzdalības nodrošināšana rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā vardarbību veikušām personām. Saeimā 22.12.2008 iesniegts LM izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (07.05.2009 Saeimā trešajā lasījumā minētie grozījumi ir pieņemti). Likumprojekts paredz no vardarbības cietušo pilngadīgo personu sociālo rehabilitāciju un vardarbību veikušu personu sociālo rehabilitāciju. Minēto personu sociālo rehabilitāciju ir paredzēts veikt sākot ar 2011.gadu, ja valsts budžetā tiks piešķirts finansējums (LM).
Analizējot daļēji izpildītos uzdevumus, secinām, ka:
· Daļēji tika izpildīts uzdevums saistībā ar metodikas pilnveidošanu darbam klasēs ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanas grūtības. Mācību priekšmetu programmu projekti tiks izskatīti speciālās izglītības konsultatīvajā padomē, kā arī tiks publicēti ISEC mājas lapā publiskai apspriešanai, taču mācību priekšmetu programmu projektu izskatīšana konsultatīvajā padomē provizoriski ir plānota 2009.gada augustā (IZM).
· Daļēji tika izpildīts uzdevums saistībā ar ienākuma nodokļa atvieglojumiem iedzīvotājiem datortehnikas, programmatūras un interneta pieslēguma iegādei. 2006.gadā ĪUMEPLS sagatavoja informatīvā ziņojuma projektu „Par ienākuma nodokļa atvieglojumiem iedzīvotājiem datortehnikas, programmatūras un interneta pieslēguma iegādei” projektu, kas saskaņošanas procesā ar FM tika noraidīts. Saskaņā ar statistikas datiem un pēdējiem pētījumiem, datoru skaits mājsaimniecībās pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājies, tāpēc papildus veicināšana netika atbalstīta. Tomēr, analizējot statistikas datus, jāsecina, ka trīs gadu periodā ir palielinājusies gan datoru, gan interneta pieejamība mājsaimniecībās (RAPLM).
· Daļēji tika nodrošināts valsts līdzfinansējums sociālo darbinieku, kuri veic sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, algošanai pašvaldībās. Minētais indikators tika izpildīts daļēji, jo pašvaldībās trūkst sociālie darbinieki, kuriem ir likumā noteiktā izglītība vai arī, kuri strādā normālu darba laiku ar ģimenēm ar bērniem (LM).
· Daļēji nodrošināta pirmsskolas vecuma bērnu uzraudzība vecāku īslaicīgas prombūtnes laikā, lai sekmētu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Bija plānots izveidot 24 bērnu rotaļu un attīstības centrus sākumskolas vecuma bērniem, taču 2006.-2008.gadu laikā ir izveidoti 21 bērnu rotaļu un attīstības centri, savukārt 8 bērnu rotaļu un attīstības centriem sniegts finansiāls atbalsts materiāltehniskās bāzes papildināšanai un uzlabošanai (BM).
· Samazinoties valsts budžeta piešķirtajam finansējumam Tehnisko palīglīdzekļu centra un tā filiāļu tīkla izveidošanai un uzturēšanai, samazinājās arī tehnisko palīglīdzekļu pieejamība Latvijas reģionos dzīvojošajiem. Pieprasījumam (t.sk. no pensijas vecuma personām) pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma institūcijās pieaugot ievērojami straujāk, nekā valsts budžeta finansētajam pakalpojuma nodrošināšanas iespējām, vidējais gaidīšanas laiks pēc šī pakalpojuma pieaudzis (no viena gada 2006.gadā līdz 2,5-3 gadiem 2008.gadā) (LM).
Analizējot pārtrauktos uzdevumus, secinām, ka:
· Netika iekārtotas 10 iekļaujošās grupas/klases 5-6 gadus veciem bērniem, kurās kopā ar čigānu (romu) bērniem mācās citu tautību bērni. Nepietiekamā finansējuma apjoma dēļ pasākums netika iekļauts ĪUMSILS darba plānā 2008.gadam (BM).
· Netika noteikta piemaksa pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta ar mērķi sniegt papildu atbalstu naudas izmaksu veidā ģimenēm sakarā ar bērna sagatavošanu jaunajam mācību gadam. Tika sagatavoti un 26.06.2007. iesniegti Valsts kancelejā attiecīgi grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredzēja ar 01.01.2008. noteikt piemaksu pie augusta mēneša ģimenes valsts pabalsta sakarā ar bērna sagatavošanu jaunajam mācību gadam. Izskatot šo jautājumu MK 25.09.2007. sēdē, tas tika noraidīts (LM).
· Netika izstrādātas mājokļu politikas pamatnostādnes, kas paredzētu pasākumus ģimeņu ar bērniem mājokļu problēmu risināšanai. Mājokļu politikas pamatnostādņu projekta izstrādes termiņš ir atlikts uz nenoteiktu laiku sakarā ar to, ka šobrīd nav nodrošināts pietiekams finansējums valsts atbalsta instrumentiem, kas noteikti spēkā esošajos politikas dokumentos mājokļu jomā. Tādēļ jauna politikas dokumenta izstrāde būs lietderīga un efektīva tikai tad, kad šajā politikas dokumentā paredzamajiem pasākumiem būs iespējams nodrošināt finansējumu (EM).
· Netika palielinātas iespējas personai ar invaliditāti, kura ģimenei ir nepilnas ģimenes statuss, saņemt profesionālo rehabilitāciju. SIVA telpās ir iespējams dzīvot vecākiem ar pirmsskolas vecuma bērnu, lai gan tiesību aktos šāds pakalpojums nav paredzēts. 2008.gadā neviens klients nav izteicis vēlēšanos pēc šāda pakalpojuma saņemšanas un pārrunu rezultātā tika nolemts pārtraukt normatīvo aktu izstrādi uz nenoteiktu laiku (LM).
· 2006.gadā tika izstrādāts un izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē Informatīvais ziņojums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajiem izdevumiem par mājokļa iegādei samaksātajiem kredīta procentiem. Taču, ņemot vērā, ka Finanšu ministrija neatbalstīja minēto pasākumu pēc būtības, norādot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanai nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu resursi, kā arī, ka pasākums kopumā varētu veicināt inflācijas pieaugumu, 2007.gadā minētais informatīvais ziņojums Valsts sekretāru sanāksmē tika atsaukts (EM).
Vērtējot plānā noteikto uzdevumu izpildi, jāsecina, ka kopumā plānā noteiktās aktivitātes ir īstenotas apmierinoši. Turklāt, ņemot vērā sociāli ekonomisko situāciju attiecīgajā laika periodā, sociālās iekļaušanas politika 2006.-2008.gadu laikā ir veiksmīgi attīstījusies.
Pasākums un rezultatīvais rādītājs
Informācija par izpildi 2006.gadā
Informācija par izpildi 2007.gadā
Informācija par izpildi 2008.gadā
Izpildes stadija par 2006.-2008.gadu un savlaicīgas neizpildes pamatojums:
1.uzdevums: uzlabot izglītības un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem.
1. Paaugstināt pedagoģiskā procesa efektivitāti pamatizglītības posmā, sekmējot no izglītības iestādēm atskaitīto izglītojamo un skolēnu ar zemām sekmēm samazināšanos.
1.1. Paplašināt iespējas skolēniem ar zemu priekšzināšanu līmeni un mācīšanās grūtībām apgūt pedagoģiskās korekcijas un izlīdzinošās programmas (indikators: skolēnu skaits, kuri apgūst pedagoģiskās korekcijas un izlīdzinošās programmas) (IZM).
Uzņemto skolēnu skaits pedagoģiskās korekcijas grupās – 266 audzēkņi.
Pedagoģiskās korekcijas programmas apgūst 4204 skolēni, sociālās korekcijas programmas – 70.
ESF 3.3.6.1.aktivitātes ietvaros pedagoģiskās korekcijas pasākumos tika iesaistīti 487 skolēni.
Uzņemto skolēnu skaits pedagoģiskās korekcijas grupās – 492 audzēkņi.
Pedagoģiskās korekcijas programmas apgūst 4311 skolēni, sociālās korekcijas programmas – 60.
Uzņemto audzēkņu skaits pedagoģiskās korekcijas grupās profesionālajā izglītībā – 428 audzēkņi.
Pedagoģiskās korekcijas programmas apgūst 3085 izglītojamie, sociālās korekcijas programmas apgūst 76 izglītojamie.
Izpildīts.
1.2. Ieviest un apmaksāt skolotāja palīga pedagoģisko darbu atbalsta nodrošināšanai skolēniem (1.-6.kl.) ar mācīšanās grūtībām (indikators: no 2007.g.- 5 stundas nedēļā katrai klasei; no 2008.g.- 7 stundas nedēļā katrai klasei; no 2009.g.-10 stundas nedēļā katrai klasei; izveidotas 3 000 pedagoģiskās likmes) (IZM).
-
Skolotāja palīga amatu IZM plāno ieviest no 2010.gada pēc pilotprojekta īstenošanas, kas tiks uzsākts no 2009.gada 1.septembra. Tā ietvaros 5 izglītības iestādēs tiks aprobēts skolotāja palīga amats, noteikts amata stundu apjoms un saturs.
Sadarbībā ar Cēsu rajona Izglītības pārvaldi, kura eksperimentālā kārtā ir uzsākusi skolotāja palīga amata ieviešanu dažās skolās, notiek šīs profesijas specifikas un iespēju izvērtējums. IZM ir apzinājusi esošo pieredzi un izstrādājusi skolotāja palīga amata apraksta projektu. Skolotāja palīga amatu IZM plāno ieviest no 2010.gada pēc pilotprojekta īstenošanas.
Kavējas.
Ir uzsākta skolotāja palīga amata ieviešana eksperimentālā kārtā, bet izpildes termiņš pašlaik noteikts 2010.gadā.
1.3. Pilnveidot metodiku darbam klasēs ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās grūtības (IZM).
Uzsākts darbs pie 10 speciālās izglītības mācību priekšmetu programmu izstrādes.
2007.gada 28.novembrī noslēgts sadarbības līgums ar Rēzeknes augstskolu par metodiskā materiāla izstrādi izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. Izstrādātas un publicētas četras brošūras ar metodisko materiālu (kopā 4750 eksemplāri).
2007.gadā ISEC ir izstrādājis 10 mācību priekšmetu programmu paraugus speciālajā izglītībā.
1. Izdoti 6 metodiskie materiāli par darbu ar izglītojamiem ar speciālām vajadzībām.
2. Izstrādāti metodiskie ieteikumi individuālo izglītības plānu izstrādāšanai un īstenošanai.
3. Izstrādāti atbalsta pasākumi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām valsts pārbaudes darbos.
4. 2008.gadā ISEC izstrādājis 4 mācību priekšmetu programmu paraugu projektus bērniem ar speciālām vajadzībām:
· „Vizuālajā mākslā”,
· „Mūzikā”,
· „Sociālajās zinībās”,
· „Sportā”.
Izpildīts daļēji.
Mācību priekšmetu programmu projekti tiks izskatīti speciālās izglītības konsultatīvajā padomē, kā arī tiks publicēti ISEC mājas lapā publiskai apspriešanai. Mācību priekšmetu programmu projektu izskatīšana konsultatīvajā padomē provizoriski ir plānota 2009.gada augustā.
1.4. Sniegt papildu konsultācijas mācību priekšmeta satura apguvei skolēniem (7.-9.kl.) ar zemiem mācību sasniegumiem, apmaksājot papildu pedagoģisko darbu 1 stundu nedēļā katrai klasei (indikators: 95% izglītojamo 9.klases nobeigumā iegūst apliecības par pamatizglītību) (IZM).
-
2006./2007.m.g. – 94,9% izglītojamo 9.klases nobeigumā ieguva apliecības par pamatizglītību. Izvērtējot situāciju, IZM no 2007.gada 1.septembra ir nodrošinājusi 2 konsultāciju stundas katram mācību priekšmeta pedagogam, kas kopumā dod iespēju konsultācijas plānot un saņemt visiem skolēniem, arī spējīgākajiem no 1.līdz 12.klasei.
2007./2008.mācību gadā vispārizglītojošajās dienas skolās 9.klases nobeigumā apliecības par pamatizglītību ieguva 96,3% jeb 26012 izglītojamie.
Izpildīts.
1.5. Nodrošināt izglītības iestādes ar datoriem un nodrošināt IKT lietošanas pamatprasmju apguvi izglītības iestāžu audzēkņiem (indikatori: datoru skaits uz 100 audzēkņiem izglītības iestādē; izglītības iestāžu audzēkņi, kuri apguvuši vispārējo obligāto informātikas kursu) (IZM)
Datoru skaits uz 100 audzēkņiem izglītības iestādēs 2006./2007.m.g. sākumā: vispārizglītojošajās dienas skolās – 7,1, vakara (maiņu) skolās – 4,8
Izglītojamo skaits, kuri apgūst informātiku vai lietišķo informātiku LR vispārizglītojošajās dienas skolās 2006./2007.m.g. – 161778, vakara (maiņu) skolās – 7813.
Datoru skaits uz 100 audzēkņiem 2007./2008.m.g. sākumā: dienas skolās – 8,3, vakara (maiņu) skolās – 5,5.
Izglītojamo skaits, kuri apgūst informātiku vai lietišķo informātiku LR vispārizglītojošajās dienas skolās 2007./2008.m.g. – 123196, vakara (maiņu) skolās – 7482.
Datoru skaits uz 100 audzēkņiem vispārizglītojošajās dienas skolās 2008./2009.mācību gada sākumā – 9,1, bet vakara (maiņu) skolās 2008./2009. mācību gada sākumā – 5,2.
Izglītojamo skaits, kuri apgūst informātiku vai lietišķo informātiku LR vispārizglītojošajās dienas skolās 2008./2009.mācību gadā – 94431, vakara (maiņu) skolās – 6938.
Izpildīts.
2. Veicināt iekļaujošas izglītības attīstību bērniem ar speciālām vajadzībām.
2.1. Izveidot atbalsta sistēmu izglītojamo ar speciālām vajadzībām integrācijai vispārējās izglītības iestādēs, nodibinot Valsts speciālās izglītības centru konsultatīvi metodiskā darba nodrošināšanai (indikators: izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits 4% (2007.g. – nodibinot centru) un 4,02% (2008.g. – pēc dibināšanas) no kopējā izglītojamo skaita vispārējās izglītības iestādēs; 32 pedagoģiski medicīniskās komisijas ir uzsākušas darbu speciālās izglītības atbalsta centros) (IZM).
Vispārējās izglītības iestādēs integrēto skolēnu ar speciālām vajadzībām skaits sastāda 0,55% no kopējā skolēnu skaita vispārējās izglītības iestādēs.
2007.gada 2.aprīlī darbu uzsāka Valsts speciālās izglītības centrs, kura mērķis ir sekmēt izglītojamo spējām, veselības stāvoklim un attīstības līmenim atbilstošas izglītības ieguvi, kā arī koordinēt speciālās izglītības atbalsta sistēmas darbību Latvijā.
Izstrādāti priekšlikumi MK 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.480 „Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci” grozījumiem. Noteikumu grozījumi paredz pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetences paplašināšanu, nodrošinot informatīvu un metodisku palīdzību pedagogiem izglītojamo ar speciālajām vajadzībām izglītošanā, kā arī nodrošinot iespēju izglītojamiem saņemt komisijas atzinumu tuvāk dzīvesvietai.
Skolēni ar speciālām vajadzībām, kas integrēti vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs – 1054. Tas ir 0,67% no kopējā skolēnu skaita.
2007.gadā strādāja Valsts pedagoģiski medicīniskā komisija, un pedagoģiski medicīnisko komisiju sēdes notika 32 pašvaldībās.
Valsts speciālās izglītības centrs organizējis seminārus pašvaldību pedagoģisko komisiju vadītājiem, logopēdiem, speciālajiem pedagogiem, psihologiem, speciālo izglītības iestāžu direktoriem un direktoru vietniekiem izglītības jomā, speciālo izglītības iestāžu vadītājiem un vispārējo izglītības iestāžu direktoriem, kurās integrēti izglītojamie ar mācīšanās traucējumiem.
Ir notikuši 14 semināri, kuros piedalījās 406 dalībnieki. Semināros diskutēts par šādām tēmām:
· attīstības īpatnības bērniem ar mācīšanās traucējumiem un palīdzības iespējas;
· attīstības īpatnības bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem;
· individuālo izglītības plānu izstrādāšana un īstenošana; atbalsta komandas darbība skolā;
· mācību priekšmetu programmas un mācību līdzekļi to īstenošanai;
· atbalsta pasākumi skolēniem ar speciālām vajadzībām izglītības procesā; aktualitātes speciālajā izglītībā;
· mācību sasniegumu vērtēšana un metodes darbā ar bērniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi;
· bērni ar speciālām vajadzībām pirmsskolas izglītības iestādē;
· atbalsta komanda pirmsskolas izglītības iestādē;
· individuālo izglītības plānu izstrādāšana pirmsskolas izglītības iestādē;
· pirmsskolas vecuma bērnu attīstība un diagnostikas iespējas agrīnajā vecumā;
· pedagoga un bērna saskarsme sižeta lomu rotaļās;
· attīstības īpatnības izglītojamiem ar redzes un dzirdes traucējumiem;
· agresivitāte un tās korekcijas iespējas izglītības iestādē, palīdzība bērniem ar disleksiju un lasīšanas traucējumiem.
2007./2008.mācību gadā izglītojamo skaits ar speciālām vajadzībām – 3,87% no kopējā izglītojamo skaita vispārējās izglītības iestādēs.
Kavējas.
Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas (turpmāk - PMK) nav uzsākušas darbu kā speciālās izglītības atbalsta centri, jo nav beigusies administratīvi teritoriālā reforma. 2009.gadā trešajā ceturksnī ir paredzēts pārskatīt pašvaldību PMK skaita nepieciešamību un to darba organizāciju.
2.2. Pielāgot vispārējās izglītības iestādes izglītojamiem ar kustību traucējumiem (indikators: 18 speciālās izglītības iestādēs uzlabota mācību vide (telpas, kabineti, aprīkojums, iekārtas u.c.) izglītojamo darba un sadzīves prasmju attīstīšanai; 10 vispārējās izglītības iestādes pielāgotas izglītojamiem ar kustību traucējumiem) (IZM).
2006.gadā netika pielāgotas.
2007.gadā 18 speciālās izglītības iestādēs tika uzlabota mācību vide (telpas, kabineti, aprīkojums, iekārtas u.c.) izglītojamo darba un sadzīves prasmju attīstīšanai. Savukārt 10 vispārējās izglītības iestādes tika pielāgotas izglītojamiem ar kustību traucējumiem
Indikatori tika sasniegti 2007.gadā.
Izpildīts.
2.3. Sagatavot pedagogus darbam ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem, no valsts budžeta finansējot pedagogu tālākizglītību (indikators: pedagogi apmeklējuši tālākizglītības 36 stundu kursus reizi 3 gados) (IZM).
· IZM budžeta apakšprogrammas „Pedagogu profesionālās meistarības pilnveidošana” ietvaros 2006.gadā viena no prioritārajām tēmām pedagogu profesionālās meistarības pilnveidei bija „Darba organizācija un metodika korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārizglītojošās izglītības iestāžu pedagogiem, kuri strādā šajās klasēs”.
· 2006.gadā Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte un Liepājas Pedagoģijas akadēmija organizēja kursus pedagogiem par jaunākām mācību metodēm skolēniem ar speciālām vajadzībām (kopā 72 stundas 75 speciālās izglītības un vispārējās izglītības skolas skolotājiem) un pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kursus darba organizācijā un metodikā korekcijas klasēs (kopā 32 stundas 650 vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem).
ESF 3.3.7. aktivitātes ietvaros notiek 410 pedagogu sagatavošana darbam ar personām ar speciālām vajadzībām.
2007.gadā valsts budžeta apakšprogrammas „Pedagogu profesionālās meistarības pilnveidošana” ietvaros ISEC ir īstenojis divas pedagogu tālākizglītības programmas:
1. “Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības, bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem” (18 st.), kurā tika izglītoti 268 pedagogi.
2. “Darba organizācija un metodika pedagoģiskās korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem” (36 st.), kuru apmeklēja 390 pedagogi.
Darbam ar sociālās atstumtības riskam pakļautajiem bērniem un jauniešiem ir apgūtas tēmas par bērnu izpēti un vecumposmu īpatnībām, skolas atbalsta personāla lomu, mācību traucējumu novēršanas iespējām, sadarbību starp skolotājiem un vecākiem, konfliktsituāciju risināšanu un labvēlīgas mācību vides veidošanu.
2008.gadā ISEC īstenojis šādus tālākizglītības kursus skolotājiem:
1. Mūsdienīga mācību procesa īstenošana pagarinātās dienas grupā – izglītoti 427 skolotāji (24 stundas).
2. Logopēda loma mūsdienīga mācību procesa īstenošanā izglītības iestādē – izglītoti 381 skolotāji (36 stundas).
3. Mūsdienīga mācību procesa īstenošana speciālajā izglītībā – izglītoti 467 skolotāji (24 stundas).
Izpildīts.
2.4. Sniegt nepieciešamās iemaņas un prasmes invalīdiem, tai skaitā invalīdiem līdz 24 gadu vecumam, lai viņi veiksmīgi integrētos darba tirgū, attīstot un pilnveidojot medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu (indikatori: izstrādāta profesionālās piemērotības noteikšanas metodika un invalīdu ar psihiskām saslimšanām apmācības metodika; izstrādātas un ieviestas jaunas profesionālās rehabilitācijas metodes redzes invalīdiem; izstrādātas 10 īslaicīgas profesionālās rehabilitācijas programmas invalīdiem ar zemu izglītības vai profesionālo prasmju līmeni; izveidota informatīvā sistēma darba devēju un invalīdu motivēšanai iesaistīties rehabilitācijas programmās; izveidoti „Sociālās integrācijas centra” reģionu atbalsta punkti, kur nodrošināti pakalpojumi pēc iespējas tuvāk invalīda dzīves vietai) (LM).
· Izpētot Eiropas valstu pieredzi, tika izveidota profesionālās piemērotības noteikšanas un darba izmēģināšanas sistēma Latvijā personām ar invaliditāti pirms profesijas iegūšanas, kā arī izstrādāta atbilstoša metodika, lai novērtētu katras personas individuālās spējas un piemērotību apgūt noteiktu izglītības programmu, paaugstināt darba spējas un sekmīgi integrēties darba tirgū;
· izpētītas un ieviestas jaunas apmācības metodes, kas nodrošina kvalitatīvu mācību materiāla apguvi, IKT pielietošana un nodrošināta tehnoloģiju ieviešana personu ar redzes traucējumiem apmācībai: projektu metode, moduļu metode, e-metode, surdotulkošana. Izstrādāts audzināšanas un sociālā darba mehānisma modelis, kas izmantojams profesionālajā rehabilitācijā un apzinātas izglītības programmas, kurās mācās cilvēki ar invaliditāti. Izveidoti 5 izglītības programmu apraksti un izstrādāti 18 mācību kursu apraksti. Notiek darbs pie inovatīvu sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanas vai uzlabošanas metodikas izstrādes: īstenots pētījums, veikta datu apstrāde un analīze. Notiek darbs pie pētniecisko rezultātu apraksta veidošanas.
· Izstrādāta metodika personām ar invaliditāti ar zemu profesionālo iemaņu vai zināšanu līmeni iekļaušanai darba tirgū un 10 īslaicīgās profesionālās rehabilitācijas programmas personām ar invaliditāti ar zemu izglītības vai profesionālo iemaņu līmeni:
1) Datoru lietošana – Informācijas ievadīšanas operators;
2) Datoru lietošana – Informācijas ievadīšanas operators, ECDL;
3) Viesnīcu serviss – Istabene;
4) Ēdināšanas serviss – Konditora palīgs;
5) Ēdināšanas serviss – Pavāra palīgs;
6) Remontatslēdznieks – Divriteņu remontatslēdznieks;
7) Būvdarbi – Apdares darbu strādnieks;
8) Biroja darba organizācija – Biroja palīgdarbinieks;
9) Klientu, pacientu reģistrēšana;
10) Virtuves strādnieks.
· Izveidota informatīva sistēma, lai veicinātu gan personu ar invaliditāti, gan darba devēju motivāciju iesaistīties medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu programmās, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanas pasākumos, piemēram, sižeti Latvijas TV raidījumā „Kopā”, Radio raidījuma cikla „Es, Tu, Mēs kopā” raidījumi Latvijas radio1 (latviešu val., autore M.Paegle).
· Ir izstrādāts un apstiprināts SIC atbalsta punktu tīkla izveidošanas projekts, lai iesaistītu personas ar invaliditāti rehabilitācijas pasākumos. Izveidoti 2 SIC atbalsta punkti - Jūrmalā un Cēsīs.
1. Izstrādāta metodika, lai novērtētu katras personas ar invaliditāti individuālo spēju noteikšanu un piemērotību apgūt noteiktu izglītības programmu, paaugstinātu darba spējas un sekmīgi integrētos darba tirgū. Izstrādāti 500 profesiju apraksti cilvēka funkcionālo sistēmu noslodzes raksturošanai darba izpildes laikā. Īstenotā EQUAL projekta ietvaros 756 personas ar invaliditāti izgājuši piemērotības noteikšanu, lai iegūtu izglītību vai tālākizglītību, savienojot to ar medicīniskās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem:
- Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra izdevusi metodisko materiālu „Invalīdiem ieteicamo/ nevēlamo profesiju saraksts” (200 eks.);
- izstrādāta profesionālās karjeras plānošanas metodika, 15 studentiem izveidoti karjeras plāni ar mērķi sniegt teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas profesionālās karjeras plānošanā cilvēkiem ar invaliditāti, līdz ar to radot viņiem plānošanas iemaņas kopumā.
2. Izpētīta ārvalstu pieredze invalīdu ar psihiskām saslimšanām profesionālajā apmācībā, izveidota sistēma un izstrādāta metodika apmācībai darba tirgū pieprasītās profesijās Latvijā, apgūta programma „Klientu, pacientu reģistrēšana” 200 stundu apjomā. 12 personas ar invaliditāti (no tiem - apmēram 64% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem) ar psihiskām saslimšanām ieguvuši iespēju saņemt profesionālo izglītību, lai integrētos darba tirgū.
3. Izpētītas jaunas apmācības metodes, kas nodrošina kvalitatīvu mācību materiāla apguvi, IKT pielietošanu, nodrošināta tehnoloģiju ieviešana redzes invalīdu apmācībai. Redzes invalīdiem izstrādāta latviešu valodas runas sintēzes datorprogramma „Visvaris”, kā arī rokasgrāmata. Izstrādātu inovatīvu apmācību metožu rezultātā, pielāgojot tālmācības un e-studijas cilvēkiem ar invaliditāti, palielināsies redzes un dzirdes invalīdu iespējas iegūt profesionālo izglītību visā Latvijas teritorijā.
4. EQUAL projekta īstenošanas rezultātā SIC 2007.gadā tika realizētas īslaicīgas modulārās, profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmas invalīdiem ar zemu izglītības vai profesionālo prasmju līmeni:
· Klientu, pacientu reģistrēšana
· Angļu valoda
· B kategorijas autovadītājs
· Komercdarbības pamati bez priekšzināšanām
· Datormācība – datorzinības personām ar funkcionāliem traucējumiem
· Datoru lietošana – informācijas ievadīšanas operators
· Datormācība
· Grāmatvedība ar kvalifikāciju – uzskaitvedis.
2007.gadā tika piedāvātas 12 rehabilitācijas programmas, no kurām 3 tika izstrādātas un ieviestas 2007.gadā (vidējā profesionālā izglītības programma „Mehatronika – mehatronisko sistēmu tehniķis”; profesionālās arodizglītības programma „Elektrotehnika – elektrotehnikas montētājs” un studiju programma „Viesnīcu servisa vadība”).
5. Lai veicinātu gan invalīdu, gan darba devēju motivāciju iesaistīties rehabilitācijas pakalpojumu programmās, izveidotās informatīvās sistēmas ietvaros 2007.gadā paveiktais:
- 141 publikācijas nacionālajā un reģionālajā presē;
- 9 TV sižeti un dalība raidījumos;
- 12 radio sižeti;
- 16 preses relīzes;
- izdoti 11 bukleti;
- organizētas 2 atvērto durvju dienas.
1. Latvijas radio 1. programmā pārraidīts raidījums „Cilvēks līdzās”.
2. Sižeti LTV 1 raidījumā „Kopā” 2007.gada 2. aprīlī un 11. jūnijā.
3. Intervija Latvijas radio 1. programmas raidījumam „Kā labāk dzīvot” ar Sociālā darba nodaļas vadītāju I.Erdmani 24.10.2007.
4. Sižets LTV raidījumā „100 gramu kultūras” 19.12.2007.
5. Sižets raidījumā „Tautas balss” un „Kopā”.
6. Žurnālistu vizīte SIC par pilotprojekta norisi cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām.
7. Raksts „Baiļu pārvarēšana” laikrakstā „Diena”.
8. Raksts „Mācoties rāda ceļu citiem” laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze”.
9. SIC darbinieces I.Erdmanes un absolventa piedalīšanās TV3 sarunu šovā „Aina” par tēmu „Es esmu invalīds un varu sevi nodrošināt”.
10. Raksts LNS laikrakstā „Kopsolī” un LNS mājas lapā „Surdotulki ar studijām apmierināti”.
11. SIC darbinieces Ilzes Erdmanes piedalīšanās LTV1 raidījumā „Šeit un tagad” (3 raidījumi).
12. Rakstu sērija laikrakstā „Jūrmalas Ziņas”: Esmu laimīgs -man ir darbs”, „Māksla – iespēja realizēt savus sapņus”, „Izveidota jauna mācību firma profesijas apgūšanai”, „Atceramies Černobiļas avāriju”, „Apgūsti jaunu specialitāti – mehatroniku”, „Viesnīcu servisa – Jūrmalai nepieciešama specialitāte”, „Sociālās rehabilitācijas iespējas Jūrmalā”, „Laiks izvēlēties nākotnes profesiju”, „Vērtīga pieredze starptautiskā projektā”, „Ķemeru dienas centrā mācās cept smalkmaizītes”.
13. Relīzes masu medijiem: „Izstrādāta invaliditātes agrīnās diagnostikas un rehabilitācijas pakalpojumu pēctecības sistēma” un „Jūrmalas profesionālo vidusskolu absolvēs 38 audzēkņi, tostarp 19 cilvēki ar invaliditāti”.
14. Raksts laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” „Apgūs informācijas ievadīšanas operatora prasmes”.
15. Raksts laikrakstā „Izglītība un Kultūra” „Kā strādāt ar jauniešiem ar invaliditāti?”.
16. Raksts laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” „Bez maksas pieejama runas sintēzes programma” .
17. Raksts laikrakstā „Diena” „Sociālās integrācijas centra mājaslapā pieejama runas sintēzes programma” .
18. Laikraksts „The_Parliament” „The EMPLOYMENT PROMOTION FOR DISABLED PEOPLE - an EQUAL project” .
19. Raksts laikrakstā „Karjeras Diena” „Priecājas par iespēju”.
20. Raksts laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” „Mācoties rāda ceļu citiem”.
21. Raksts laikrakstā „Ogres vēstis” „Dators runās latviešu valodā”.
6. Ir izveidots SIC atbalsta punktu tīkla projekts Latvijas teritorijā, kas sekmē līdzvērtīgu darba un vides apstākļu nodrošināšanu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū. Pateicoties izstrādātajam projektam, 2007.gadā ir izveidoti vēl 7 (kopskaitā 9) reģionālie atbalsta punkti visā Latvijas teritorijā (Barkavā, Kuldīgā, Jelgavā, Cīravā, Rēzeknē, Daugavpilī, Viesītē), kuros tiek realizēti personu ar invaliditāti integrācijas sabiedrībā pasākumi: motivēšana profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, profesionālās piemērotības noteikšana un apmācība pēc iespējas tuvāk personu ar invaliditāti dzīves vietai. Atbalsta punktu uzdevums ir arī sadarboties ar reģiona darba devējiem un palīdzēt iekārtoties darbā personām ar invaliditāti.
EQUAL projekta ieviešana noslēdzās 2007.gada 31.decembrī. 2008.gadā papildus pasākumi netika īstenoti. Projekta rezultāti ir sasniegti atbilstoši plānotajam.
· Izstrādāta profesionālās piemērotības — profesionālā stresa un izdegšanas personības risku faktoru noteikšanas metodika, kas sniedz iespēju novērtēt personu ar invaliditāti piemērotību tām profesijām un amatiem, kur profesionāli nozīmīga īpašība ir stresnoturība. Profesionālās piemērotības noteikšanas un darba izmēģinājumu attīstīšana un pilnveidošana, profesionālās piemērotības noteikšanas metožu pilnveidošana un informēšanas un motivēšanas sistēmas izveide devusi iespēju sev adekvātu profesiju izvēlēties vismaz 2 reizes lielākam personu ar invaliditāti skaitam, t.sk. arī tām personām ar invaliditāti, kuri profesionālo izglītību vēlas apgūt ne tikai SIVA, bet arī kādā citā profesionālās izglītības iestādē.
· Lai iesaistītu personas ar invaliditāti profesionālās rehabilitācijas pasākumos pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietām, darbojās Latvijas reģionos izveidotie 9 atbalsta punkti, kas ir aprīkoti ar modernām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, kas pielāgotas personu ar invaliditāti individuālajām vajadzībām.
· Personām ar invaliditāti tika sniegta informācija par SIVA darbības virzieniem un profesionālās rehabilitācijas iespējām. Organizētas 10 publikācijas nacionālajā un 46 publikācijas reģionālajā presē - tajā skaitā tematiskais publikāciju cikls „Iespējas cilvēkiem ar invaliditāti” 20 laikrakstos.
· Izdevumā „Sociālās palīdzības vēstis” publicēts materiāls par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.
· Filma „Invaliditāte...Dzīve jāsāk no jauna” LTV1 demonstrēta 2 reizes, reģionālajās TV – 3 reizes.
· TV PBK un TV Jūrmala pārraidīts sižets par semināru „Sociālās integrācijas valsts aģentūras un sociālo partneru sadarbība personu ar invaliditāti integrācijai darba tirgū”.
· LTV1 pārraidīti 3 sižeti par SIVA (2 raidījumā „Kopā”, 1 raidījumā „Abi labi”).
· Intervija par personu ar invaliditāti problēmām ar SIVA direktori Latvijas radio 1. programmas raidījumā „Kā labāk dzīvot”.
· Izveidoti un iespiesti bukleti par visām (kopā - 21) izglītības un studiju programmām Jūrmalas profesionālajā vidusskolā un Koledžā.
· 15. martā un 4. aprīlī noorganizētas Atvērto durvju dienas Jūrmalas profesionālajā vidusskolā un Koledžā RRC, kuras apmeklēja 69 personas ar invaliditāti, viņu vecāki, ģimenes locekļi, rajonu sociālie darbinieki un citi interesenti.
· 19. septembrī valsts pārvaldes Atvērto durvju dienas ietvaros noorganizēta SIVA Atvērto durvju diena, kuras laikā ar aģentūras darbu un piedāvātajiem pakalpojumiem iepazinās 54 interesenti.
Izpildīts.
2.5. Pastiprināt kultūrizglītības lomu redzes invalīdu sociālās atstumtības mazināšanā, paplašinot atbalstu Latvijas Neredzīgo bibliotēkai, t.sk. tās pakalpojumu pieejamībai un daudzveidībai (indikators: apkalpoto redzes invalīdu – bērnu un jauniešu skaits) (KM).
324
· Apkalpoto personu ar redzes traucējumiem – bērnu un jauniešu skaits – 267.
· 2007.gadā Braila rakstā izdotas 14 grāmatas 40 sējumos (4 eksemplāros).
· Sniegti 29 pakalpojumi lasītājiem, sagatavotas 1829 lapas informatīvo materiālu (no 1 līdz 6 eks.) un žurnāls „Jaunie vāki” (30 eks.).
· 2007.gadā ielasīti 68 grāmatu oriģināli 1412 audio kompaktdiskos. Grāmatu oriģinālu audio kompaktdiski pārveidoti MP3 CD 45 grāmatās. Vienā MP3 CD pēc kompresijas ietilpst 20 audio CD. (Pagaidām grāmatas vēl tiek kopētas arī audiokasetēs). Audiogrāmatām izveidotas 10 kopijas.
· Sagatavoti un ieskaņoti audiožurnāla “Doma” 12 numuri.
· Apkalpoto bērnu un jauniešu skaits – 222, no tiem 28 personas ar invaliditāti.
· Bērnu un jauniešu apmeklējumu skaits bibliotēkā 2575.
· 2008.gadā Braila rakstā izdotas 11 grāmatas 44 sējumos (4 eksemplāros). Sniegts 41 pakalpojums lasītājiem, sagatavots informatīvais materiāls uz 2197 lapām (no 1 līdz 15 eks.) un izdots žurnāls „Jaunie vāki” (30 eks.).
2008.gadā LNerB Skaņu ierakstu studijā ielasīti 71 grāmatas oriģināli 1432 audio kompaktdiskos. Sagatavoti un ieskaņoti audiožurnāla “Doma” 12 numuri. Grāmatas un žurnāls tiek tiražēti 14 eksemplāros.
Izpildīts.
2.6.Nodrošināt mērķdotācijas pašvaldību publiskajām bibliotēkām bezmaksas interneta un datoru izmantošanai (indikators: bērnu un jauniešu apmeklējumu skaits bibliotēkās) (KM).
2 845 187
2 741 550
2 904 361
Izpildīts.
3. Veicināt ieslodzīto jauniešu izglītības integrāciju valsts izglītības sistēmā un sekmēt ieslodzīto personu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
3.1. Īstenot ESF nacionālās programmas “Pedagoģiskās korekcijas pasākumu īstenošana ieslodzījuma vietās” projektu “Ieslodzīto pedagoģiskās korekcijas programmu izstrāde, aprobācija un īstenošana” (indikatori: 8 ieslodzījuma vietās pielāgotas un aprīkotas telpas pedagoģiskās korekcijas programmu īstenošanai; apmācīti 75 pedagogi, kā arī 75 vienības priekšnieki, sociālie darbinieki u.c. speciālisti, izstrādātas un licencētas 2 pedagoģiskās korekcijas programmas, 1 pedagogu apmācības programma, 2 komplekti ar pedagoģiskās korekcijas metodiskajiem materiāliem, 2 sociālās rehabilitācijas apakšprogrammas, 1 ieslodzīto izglītībā iesaistīto speciālistu rokasgrāmata; pedagoģiskās korekcijas izglītības programmās 8 ieslodzījuma vietās iesaistīti 170 ieslodzītie) (TM).
Projekta ieviešana uzsākta 2006.gada 1.oktobrī.
2007./2008. mācību gadā Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotajā Nacionālās programmas „Pedagoģiskās korekcijas pasākumu īstenošana ieslodzījuma vietās” projektā „Ieslodzīto pedagoģiskās korekcijas programmu izstrāde, aprobācija un īstenošana” tika iesaistītas 8 ieslodzījuma vietas un 7 vispārējās izglītības iestādes:
1. Brasas cietums (Rīgas 9.vakara (maiņu) vidusskola).
2. Šķirotavas cietums (Rīgas S.Žoltoka vidusskola).
3. Jelgavas cietums (Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola).
4. Pārlielupes cietums (Jelgavas vakara (maiņu) vidusskola).
5. Liepājas cietums (Liepājas vakara (maiņu) vidusskola).
6. Jēkabpils cietums (Jēkabpils vakara (maiņu) vidusskola).
7. Grīvas cietums (Daugavpils 38. arodvidusskola).
8. Daugavpils cietums (Daugavpils 17.vidusskola).
Projekta ietvaros tika atklātas 14 pamatizglītības klases un uzsāka mācības 215 notiesātie (kopā mācības vispārējās izglītības programmās uzsāka 498 ieslodzītie). Projektā mācās tikai vīrieši.
9. Projekta ietvaros tika īstenotas šādas aktivitātes:
· pielāgotas 17 mācību klases un 3 praktiskās apmācības klases Šķirotavas cietumā, Jēkabpils cietumā un Brasas cietumā;
· nodrošināta materiāli tehniskā bāze (mācību grāmatas, daiļliteratūra, inventārs) atbilstoši mācību procesam, kā arī kancelejas preces;
· izstrādātas šādas programmas:
· vienas pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas paraugs;
· 3 praktisko priekšmetu programmas - galdnieku amata iemaņu, šuvēja amata iemaņu un pavāra palīga amata iemaņu programmas;
· pedagogu profesionālās pilnveides programma (48h);
· programma „Vērtībizglītība un saskarsmes prasmes”;
· izstrādāti palīgmateriāli:
· metodiski materiāli un diagnosticējošie darbi;
· pētījumi par vispārējās un profesionālās izglītības attīstības iespējām dažādās ieslodzījuma vietās;
· ieslodzīto izglītībā iesaistīto speciālistu rokasgrāmata;
· ieslodzīto izglītības datu bāze;
· izstrādāti normatīvo aktu projekti, kas reglamentē izglītības ieguves nodrošināšanu ieslodzījuma vietās.
Projekta ietvaros 2007. gadā apmācīti 28 pedagogi (ieskaitot atkārtotu dalību citās mācību tēmās, pavisam kopā 32 pedagogi). Projekta ietvaros apmācīti 62 speciālisti (ieskaitot atkārtotu dalību citās mācību tēmās, pavisam kopā apmācīti 111 sociālie darbinieki, psihologi un citi speciālisti).
Nacionālās programmas „Pedagoģiskās korekcijas pasākumu īstenošana ieslodzījuma vietās” projekta „Ieslodzīto pedagoģiskās korekcijas programmu izstrāde, aprobācija un īstenošana” ietvaros 2008. gadā veiktas šādas aktivitātes:
· apmācīti 47 pedagogi, kas nodarbības apmeklējuši 47 reizes,
· apmācīti 22 vienības priekšnieki, sociālā darba speciālisti, psihologi un citi speciālisti;
· izstrādāta un licencēta 1 pedagoģiskās korekcijas programma;
· izstrādāti mācību metodiskie materiāli (pedagogu atbalsta materiāli un diagnosticējošie darbi) no 1.–9.klasei 5 priekšmetos (sarežģītākajās tēmās) 2 valodās, kopā – 5 komplekti;
· izstrādāta 1 programmas „Vērtībizglītība un saskarsmes prasmes” apakšprogramma.
Kopumā 2008. gadā pedagoģiskās korekcijas izglītības programmās 8 ieslodzījuma vietās iesaistīti 198 ieslodzītie.
Projekts noslēdzies 2008.gada 20.augustā.
Izpildīts.
3.2. Nodrošināt vispārējās izglītības pieejamību ieslodzītajiem (indikators: izstrādātas un īstenotas divas programmas “Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu 2006.-2010.gadam” ietvaros) (TM, IZM).
· 2006.gadā tika apstiprinātas „Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnes 2006. – 2010. gadam”.
· 2006.gadā tika uzsākts darbs pie programmas pamatnostādņu īstenošanai izstrādes.
2007.gadā turpinājās darbs pie programmas Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu 2006. – 2010. gadam (turpmāk – pamatnostādnes) īstenošanai izstrādes. 2007.gada 12.decembra MK rīkojums Nr. 797 „Grozījumi Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēs 2006.–2010.gadam” paredz, ka pamatnostādņu īstenošanai tiks izstrādāta viena programma. 2007.gadā programmas pamatnostādņu īstenošanai izstrāde nebija iespējama, jo vispirms notika darbs pie Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projekta izstrādes.
Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu 2006.-2010.gadam īstenošanai laikā līdz 2008.gadam tika īstenoti šādi projekti:
– laika posmā no 2005. – 2006.gadam ieslodzījuma vietās tika īstenots EQUAL projekta „Jauni risinājumi bijušo ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai”, kura ietvaros tika attīstīta ieslodzīto profesionālās izglītības iespēju paplašināšana.
– laika posmā no 2006.gada oktobra līdz 2008.gada augustam ieslodzījuma vietās tika īstenots ES struktūrfondu Nacionālās programmas projekts „Ieslodzīto pedagoģiskās korekcijas programmu izstrāde, aprobācija un īstenošana”, kā ietvaros tika turpināts attīstīt izglītības apguves iespējas ieslodzītajiem. Informācija par projektu rezultātiem ir iekļauta programmas projektā, kas tika izstrādāts balstoties uz līdz šim sasniegtajiem rezultātiem projektu ietvaros.
Kavējas.
1) Programmas projekts Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu 2006.–2010.gadam īstenošanai 2008. gada 18. decembrī izsludināts VSS (Prot.Nr.50, 25.§). 2009. gada maijā projektu plānots iesniegt VK izskatīšanai MKK.
2) Saskaņā ar MK 2009. gada 13. janvāra rīkojumu Nr. 9 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 15.jūnija rīkojumā Nr.443 „Par Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēm 2006.–2010.gadam”” un Nr. 10 „Grozījumi Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādnēs 2006.–2010.gadam” pagarināts Ieslodzīto izglītības politikas pamatnostādņu plānošanas periods līdz 2012. gadam, līdz ar to arī programmas projekts pamatnostādņu īstenošanai paredzēts 2009.–2012. gadam.
Projekts tiek precizēts atbilstoši jaunajam īstenošanas periodam (2009.-2012. gadam) un tā saskaņošana paredzēta atbilstoši plānotajam.
3.3. Izstrādāt papildu vispārējās izglītības programmas īstenošanai ieslodzījumu vietās (indikators: ieslodzījumu vietās apgūstamo vispārējās izglītības programmu skaits palielinās par 5 programmām) (IZM).
2006./2007.m.g. apcietināto apmācībai ir licencēta 1 pedagoģiskās korekcijas pamatizglītības programma īstenošanai Brasas cietumā. Šajā mācību gadā tika licencēta arī sociālās korekcijas izglītības 1 programma īstenošanai sociālās korekcijas izglītības iestādē „Strautiņi”.
Licencētas 17 pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas ieslodzīto apmācībai ieslodzījuma vietās. 2007.gadā izsniegtas licences 10 profesionālās izglītības programmās ar pedagoģisko korekciju.
Licencētas 2 profesionālās izglītības programmas īstenošanai ieslodzījuma vietās.
Licencētas 12 vispārējās izglītības programmas īstenošanai ieslodzījuma vietās.
Izpildīts.
4. Attīstīt iekļaujošās izglītības principu pielietošanu vispārējās izglītības sistēmā attiecībā uz čigānu (romu) bērniem.
4.1. Iekārtot 10 iekļaujošas pirmskolas grupas 5-6 gadīgiem bērniem un sagatavot skolotājus darbam šajās grupās, lai sagatavotu skolai bērnus pēc izstrādātas mācību metodikas „Čigānu (romu) bērns skolai gatavs” (indikators: čigānu (romu) bērnu skaits pirmskolas un pamatizglītības iestādēs; čigānu (romu) vecāku skaits, kas sekmē bērna mācīšanos skolā laika periodā no 2008. līdz 2010.gadam) (BM).
· 2006./2007.m.g. vispārizglītojošajās dienas skolās mācījās 1318 čigānu (romu) bērni (0,5% no visa skolēnu skaita). No tiem latviešu valodā mācās 15%, mazākumtautību skolās – 31%, poļu skolās – 0,531%.
· 2006.gadā pirmajā pusē tika izstrādāts valsts programmas „Čigāni (romi) Latvijā” 2007.-2009.gadam projekts, kurā ietverti arī vairāki pasākumi čigānu (romu) bērnu izglītības līmeņa paaugstināšanai, ka arī to iekļaušanai sabiedrībā. Saskaņā ar minēto programmu šos pasākumus paredzēts veikt laika periodā no 2007.- 2010.gadam.
· 2007./2008.m.g. vispārizglītojošajās dienas skolās mācījās 0,49% čigānu (romu) bērnu skolās ar latviešu mācībvalodu un 0,51% čigānu (romu) bērnu mazākumtautību (krievu, ukraiņu, baltkrievu, ebreju, poļu, lietuviešu, igauņu) skolās.
· Izstrādāta četru dienu semināra programma „Čigānu (romu) bērns skolā” un novadīts četru dienu seminārs (21.- 24.08.2007. Jelgavā) „Čigānu (romu) bērns skolā” 30 vispārizglītojošo izglītības iestāžu pedagogiem no 15 Latvijas reģioniem.
- Izstrādāta semināra programma „Skolotāja darbs klasē ar čigānu (romu) bērniem”. Novadīti četri semināri (13.11.2007. Valmierā, 14.11.1007. Jūrmalā, 15.11.2007. Ventspilī, 26.11.2007. Daugavpilī) „Skolotāja darbs klasē ar čigānu (romu) bērniem” Latvijas skolotājiem, kas māca klases ar čigānu (romu) bērniem.
- Kopumā diskusijās piedalījās 71 dalībnieks no 36 Latvijas vietām. Tika pārstāvētas 14 pirmsskolas izglītības iestādes un 54 skolas dalībnieki.
- Izstrādāta sabiedrisko diskusiju programma „Čigānu (romu) bērns skolā - solis pretī nākotnei”, lai piesaistītu čigānu (romu) bērnu vecākus. 30.10.2007. novadītas 9 sabiedriskās diskusijas ar čigānu (romu) bērnu vecāku dalību „Čigānu (romu) bērns skolā - solis pretī nākotnei” 9 Latvijas pilsētās. Diskusijās piedalījās arī ĪUMSILS un IZM pārstāvji, kopumā diskusijā 182 dalībnieki.
· 2008./2009.m.g. vispārizglītojošajās dienas skolās mācījās 0,49% čigānu (romu) bērnu skolās ar latviešu mācībvalodu un 0,51% čigānu (romu) bērnu mazākumtautību (krievu, ukraiņu, baltkrievu, ebreju, poļu, lietuviešu, igauņu) skolās.
· 2008.gada novembrī NVO „Izglītības iniciatīvu centrā” notika četru dienu seminārs „Čigānu (romu) bērns skolā”. Sagatavoti 30 skolotāji darbam iekļaujošās grupās.
· Laikā no 2008.gada 9. – 12.jūnijam Jelgavā notika četru dienu seminārs „Skolotāja palīgs – čigāns (roms) klasē” divdesmit skolotāju palīgu – čigānu (romu) sagatavošanai darbam pirmsskolas izglītības iestādēs.
· Organizētas programmas „Skolotāja palīgs – čigāns” prezentācijas trijās Latvijas pašvaldībās. Prezentācijas notika: 17.07.2008. Balvos, 22.07.2008. Limbažos, 24.07.2008. Talsos.
· Nodrošinātas septiņas konsultācijas individuāli katram skolotāju palīgam - čigānam (romam) darba vietā prakses laikā (kopā 140 konsultācijas 20 palīgiem). Konsultācijas sniegtas laika posmā no 2008. septembra līdz decembrim. Pakalpojumu veicējs: NVO „Izglītības iniciatīvu centrs”;
· Organizēti 3 semināri „Skolotāja darbs klasē ar čigānu (romu) bērniem” Latvijas skolotājiem, kas māca klasēs ar čigānu (romu) bērniem - Talsos, Balvos un Limbažos. Semināri notika 2008.gadā novembrī. Kopumā diskusijās piedalījās 42 dalībnieki.
· Sagatavots konkursa „Labākais skolotājs – Laču Mānuš” nolikums un izsludināts konkurss laika posmā no 2008.gada oktobra līdz decembrim. Piešķirta balva visaktīvākajām skolotājām par ieguldījumu čigānu (romu) bērnu izglītībā, kā arī veicināšanas balva čigānu (romu) tautības skolotājai, par to informēja arī plašāku sabiedrību. Konkursam tika iesniegti 13 pieteikumi. Balvas piešķirtas Valmieras pirmskolas izglītības iestādei (turpmāk – PII) „Buratino” skolotājai I.Vanagai un Jelgavas PII „Pasaciņa” skolotājai L.Sunītei.
Pārtraukts.
Nav iekārtotas 10 iekļaujošās grupas/klases 5-6 gadus veciem bērniem, kurās kopā ar čigānu (romu) bērniem mācās citu tautību bērni: Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Tukumā, Talsos, Ventspilī, Dobelē, Krāslavā, Jēkabpilī (valsts programma „Čigāni (romi) Latvijā” 2007.-2009.gadam paredzētais finansējums 47 884,00 LVL).
Nepietiekamā finansējuma apjoma dēļ pasākums netika iekļauts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta darba plānā 2008.gadam.
5. Paplašināt profesionālās izglītības pieejamību riska grupu jauniešiem.
5.1.Nodrošināt atbalsta pasākumus jauniešiem no nabadzīgām ģimenēm un sociālā riska grupām, sedzot dienesta viesnīcu pakalpojumu izmaksas (indikators: 12 000 audzēkņu dzīvo dienesta viesnīcās) (IZM).
-
Sociālā atbalsta pasākumus kopumā plānots veikt ar ESF projektu palīdzību. Projektu īstenošana plānota no 2010.gada.
Skat. informāciju par izpildi 2007.gadā.
Nav sākts.
Sociālā atbalsta pasākumus kopumā plānots veikt ar ESF projektu palīdzību. Projektu īstenošana plānota no 2010.gada.
5.2.Uzlabot profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sociālos apstākļus (indikatori: stipendijas apmērs palielināts vidēji līdz 20 latiem mēnesī; vidējais audzēkņu skaits gadā, kāds tiek plānots valsts budžeta finansētās grupās - 31 600) (IZM).
Stipendijas apmērs nav plānots.
Kopējais audzēkņu skaits gadā budžeta finansētās grupās – 37 347.
2007.gadā profesionālās izglītības iestādēs stipendija bija 20 Ls mēnesī, bet maksimālā – 35 Ls mēnesī (minimālā 7 Ls).
Sākot ar 2007.gada 1.janvāri no Zemkopības ministrijas subsīdijām tiek piešķirts ikmēneša atbalsts audzēkņiem – 35 Ls mēnesī 8 lauksaimniecības programmās (15 izglītības iestādēs). Stipendija piešķirta 30231 audzēknim.
2007.gadā profesionālās izglītības iestādēs stipendija bija 20 Ls mēnesī, bet maksimālā – 50 Ls mēnesī (minimālā 7 Ls).
Stipendija piešķirta 32942 audzēkņiem.
2008.gadā no Zemkopības ministrijas subsīdijām tiek piešķirts ikmēneša atbalsts audzēkņiem – 1. un 2.kursā 35 Ls mēnesī, 3. un 4.kursā – 45 Ls mēnesī, ja izglītības programmā paredzētā kvalifikācijas prakse notikusi atzītā prakses vietā, 4.kursā audzēknim atbalsta apmērs tika paaugstināts līdz 60 Ls mēnesī 11 lauksaimniecības un ar to saistīto nozaru programmās (15 izglītības iestādēs). Stipendija piešķirta 603 audzēkņiem.
Izpildīts.
6. Veicināt skolēnu ieinteresētību izglītības iegūšanā un profesionālo zināšanu pilnveidošanā, kā arī informēt skolu jauniešus profesionālās karjeras jautājumos, kas ļautu pilnvērtīgi konkurēt darba tirgū un pareizi izvēlēties apgūstamo profesiju.
6.1.Nodrošināt darba prasmju apguvi vasaras brīvlaikā skolēniem, kuri iegūst izglītību vispārējās, vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādēs (indikators: pasākumā iesaistīto skolēnu skaits) (LM).
11 583 skolēni
7 781 skolēni
(no tiem 133 skolēni ar invaliditāti)
11 222 skolēni
(no tiem 173 skolēni ar invaliditāti)
Izpildīts.
Pasākumā iesaistīto skolēnu skaits 2006.-2008. gada periodā - 30586 skolēni.
6.2. Sniegt skolēniem un jauniešiem profesionālās un izglītības izvēles konsultācijas un informāciju par karjeras un izglītības iespējām (indikatori: konsultēto skolēnu un jauniešu skaits; informatīvo pasākumu skaits; PKIVA mājas lapas apmeklētāju skaits) (LM).
· Konsultēto skolēnu un jauniešu skaits – 33511;
· Informatīvo pasākumu skaits – 572 (tai skaitā, 50 informatīvas tikšanās jauniešu pasākumos);
· PKIVA mājas lapas apmeklētāju skaits – 2821 (vecumā no 0-30 g.).
· 50 tikšanās ar sadarbības partneriem un skolu jauniešiem EQUAL projekta ietvaros; 369 grupu informatīvās konsultācijas; 103 profesionālās orientācijas semināri;
· Nodrošināta iespēja skolēniem tikties ar perspektīvo nozaru uzņēmumu vadītājiem. Notika 5 tikšanās pasākumi no 07.12.05-16.02.06. Jelgavā, Ventspilī, Daugavpilī, Valmierā, Gulbenē. Pasākumos piedalījās 431 skolēns no 17 augstāk minēto pašvaldību skolām.
· Īsfilmu u.c. informatīvo izdales materiālu par perspektīvo nozaru attīstību un piedāvātajām iespējām sievietēm demonstrēšanas televīzijā un izplatīšanas mācību iestādēs rezultātā Latvijas sabiedrības daļa informēta par iespējām un mehānismiem, kā mainīt esošo situāciju saistībā ar projektā minētajiem mērķiem. EQUAL projekta ietvaros regulāri tiek veikti publicitātes pasākumi (preses relīzes, raksti, mājas lapa, preses konferences u.c.).
Ir iespiesti 850 projekta bukleti latviešu (550) un angļu (300) valodās, sagatavoti 3000 izdales materiāli skolēniem „Progresīvās profesijas” un lineāls (3000 gab.), iespiests plakāts „Vai tu zini visu par to?” (210 gab., no tiem 200 latviešu valodā, 7 angļu valodā un 3 spāņu valodā), izveidotas 500 projekta dokumentu mapes, saražoti 5 informatīvie klipi jauniešiem, 5000 CD ar informāciju par tehniskajām profesijām, to saturu, izglītības iespējam u.c.
· Konsultēto skolēnu un jauniešu skaits – 26 374 (t.sk.118 personas ar invaliditāti) ;
- Informatīvo pasākumu skaits – 1013;
- PKIVA mājas lapas apmeklētāju skaits – 24 731
2007.gadā EQUAL projekta ietvaros notikušas vairākas publicitātes aktivitātes, kā arī radīti vairāki produkti. Īstenotās aktivitātes – izsūtītas preses relīzes, raksti presē un internetā, sižeti radio un televīzijās, preses konferences, atklāšanas un noslēguma pasākumi. Sagatavotas un uzturētas divas mājas lapas (http://equal.lsif.lv un www.iespejas.lv), kuru skatītāju kopskaits veido gandrīz 20 000 cilvēku. Aizpildītas 780 vides reklāmas vietas visā Latvijā. Sagatavoti reklāmas baneri interneta mājas lapām www.draugiem.lv, www.forumcinemas.lv, un pārraidītas īsfilmas LTV1, LTV7, MTV Latvija, ForumCinemas pirms filmām un uz plazmas monitoriem foajē, kino Gaisma un kino Balle. Sagatavotas reklāmas jauniešu vidū populāros žurnālos, sagatavota projekta avīze un ziņu raidījums noslēguma pasākumam. Sagatavota un izstādīta fotoizstāde tirdzniecības centrā Spice. Kopumā par karjeras un izglītības iespējām informēta 400 000 liela mērķauditorija.
· Konsultēto skolēnu un jauniešu skaits – 30 955 (t.sk. 345 personas ar invaliditāti)
· Informatīvo pasākumu skaits - 18.
· 2008.gadā NVA mājas lapas sadaļas „Karjeras pakalpojumi” apmeklētāju skaits – 72 435.
· 2008.gadā NVA EURES pārstāvji piedalījās divos Atvērto durvju dienu pasākumos. 19.09.2008. EK pārstāvniecība Latvijā organizēja ES mājas Atvērto durvju dienas kontaktbiržu, kurā dažādi ES informācijas tīklu pārstāvniecības Latvijā informēja par pieejamiem pakalpojumiem.
· 2008.g. NVA organizēja Atvērto durvju dienu, kuru apmeklēja Rīgas Zolitūdes vidusskolas 9.klases audzēkņi, skolēni tika rosināti diskutēt par Eiropu, brīvo darbaspēka kustību un EURES.
· 2008.g. Cēsīs, Vienības laukumā EURES un NVA Eiropas Darba dienas (European Job Days) ietvaros rīkoja pasākumu „Jauniešu darba klubiņš”. Pasākuma mērķis bija informēt Vidzemes reģiona jauniešus un citus interesentus par izglītības, darba, dažādu jauniešu aktivitāšu iespējām Eiropā un Latvijā, un iepazīstināt ar Latvijā pārstāvētajām ES informācijas tīklu pārstāvniecībām un to pakalpojumiem, kas veicina mobilitāti Eiropā. Pasākumā piedalījās EURES konsultanti no Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Latvijas, kā arī pārstāvji no informācijas tīklu pārstāvniecībām – EUROGUIDANCE, EUROPASS, EURODESK.
· Uzsākta saistošas un labi uztveramas informācijas sniegšana jauniešu mērķauditorijai sadarbībā ar portāliem Prakse.lv un Draugiem.lv, kā arī open.lv.
- 2008. gadā sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju„Jauniešu konsultācijas” tika rīkoti 4 reģionālie semināri (Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Rīgā) skolēnu pašpārvalžu vadītājiem un vietniekiem. Semināra mērķis – sekmēt NVA ciešāku sadarbību ar mācību iestādēm, informējot tās par esošajiem un plānotajiem NVA pakalpojumiem izglītojamajiem (informatīvie stendi, vasaras nodarbinātība, semināri 9.klašu absolventiem, karjeras konsultācijas).
· Lai nodrošinātu karjeras izglītošanas informācijas pieejamību skolēniem un skolotājiem, uzsākta jaunākās aktuālākās informācijas izvietošana uz NVA informatīvajiem stendiem. Stendi ir izvietoti vispārizglītojošās skolās visā Latvijā – 992 skolās. 2008.g. informācija aktualizēta 11 reizes.
· NVA piedalījās izstādē „Skola 2008”, kas norisinājās no 28.02. – 02.03.2008. izstāžu zālē Ķīpsalā.
· NVA piedalījās specializētajā izstādē „Darbs. Karjera. Izglītība”, kas norisinājās no 23.-26.oktobrim Rīgā, Olimpiskajā Sporta Centrā.
· 2008.gada oktobrī izdots un NVA filiālēs izplatīts NVA aktualizētais korporatīvais buklets „Ceļā uz darbu” par NVA pakalpojumiem.
· Organizētas informatīvas kampaņas NVA aktīvās nodarbinātības pasākumam „Skolēnu nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā” (Saeimas sēdes, Rīgas domes sanāksmē „Bērnu drošība, nodarbinātība un brīvais laiks skolas brīvlaikā”, Rīgas domes un producentu apvienības SINKOPA projekta „Bērnu galvaspilsēta” ietvaros organizētajā pasākumā, tikšanās ar sabiedrisko organizāciju „Jauniešu konsultācijas”, semināri darba devējiem. Kopā - 9 „Darba izmēģinājumi” un „Pasākumi noteiktām personu grupām”.
Izpildīts.
· Konsultēto skolēnu un jauniešu skaits 2006. -2008. gada periodā – 90840.
· Informatīvo pasākumu skaits 2006.-2008. gada periodā – 1603.
· PKIVA un NVA mājas lapas sadaļas „Karjeras pakalpojumi” apmeklētāju skaits 2006. – 2008.gada periodā – 99 987.
6.3.Stiprināt karjeras izglītības īstenošanas atbalsta institūcijas, lai nodrošinātu karjeras izglītības īstenošanas kvalitāti un veiktu Karjeras attīstības atbalsta sistēmā (KAAS) iesaistīto valsts institūciju, sociālo partneru un sabiedrisko organizāciju sadarbības padomes (foruma) sekretariāta funkciju valstī (indikatori: uzlabota profesionālās izglītības attīstības aģentūras profesionālās orientācijas informācijas daļas kapacitāte; nodrošināta KAAS iesaistīto darbinieku sadarbības koordinācija) (IZM, LM).
· Profesionālās izglītības attīstības aģentūras Profesionālās orientācijas informācijas daļa (POID) 2006.gadā, darbojoties 5 cilvēku sastāvā, turpināja īstenot valsts budžeta un ESF projektā ”Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” (KIPNIS) plānotos uzdevumus un Latvijas saistību izpildi EK informācijas un konsultāciju tīklā Euroguidance.
· 2006.gada 21.martā MK akceptēja koncepciju „Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana”, kuru izstrādāja LM izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kurā tika iesaistīti pārstāvji no visām profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pakalpojumu sistēmā iesaistītajām institūcijām. Koncepcija izstrādāta, lai veicinātu karjeras konsultāciju un karjeras izglītības pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu, nodrošinātu pakalpojumu attīstību, pakalpojumu kvalitāti un saņemšanas iespējas visa personas mūža garumā. Pildot koncepcijā funkciju KAAS iesaistīto institūciju sadarbības koordinēšanai, POID 2006.gada martā organizēja semināru, kuru vadīja eksperte no Īrijas, starpministriju darba grupai par dažādiem sadarbības aspektiem, principiem, modeļiem.
· Koncepcijā noteiktā mērķa nodrošināšanai veikta aptauja skolās 8. - 12.klašu audzēkņu nākotnes plānu izpētei, pētījums veikts no 2005.gada oktobra līdz 2006.gada martam. Aptaujāti 1000 skolēni 13 skolās (Jelgavas, Ventspils, Daugavpils, Valmieras, Gulbenes) sekojošā procentuālajā dalījumā - 70% meitenes, 30% zēni. 50% no aptaujātajiem latviešus plūsmas skolēni, 50% krievu plūsmas skolēni. „Pētījums par 8. un 11. klašu skolēnu profesionālajiem nodomiem un priekšstatiem par profesijām”, izpildīts 2006.gada aprīlī. Noris pētījuma prezentācija dažādu pašvaldību skolām, skolu valdēs, skolu direktoru sēdēs. Izmantojot individuālu un integrētu pieeju, izveidoti karjeras portfeļi.
· Sadarbībā ar Karjeras kursa ekspertiem izstrādātas 18 nodarbības Karjeras veidošanas pamatu kursam 9. un 12. klašu skolēniem, kā arī metodiskie norādījumi šo programmu pasniedzējiem. Liela uzmanība tika pievērsta tam, lai programmās netiešā veidā ar piemēru palīdzību uzsvērtu tehnisko nozaru profesiju un dzimumu līdztiesības aspektu nozīmību. Šīs programmas ir iespiestas poligrāfiski.
· Ekspertu darba grupa ir izvērtējusi izstrādātās Karjeras veidošanas pamatu programmas. 27.12.2006 notika PKIVA darbinieku darba seminārs, kur visi karjeras konsultanti tika iepazīstināti ar izstrādātajām Karjeras kursa programmām, kā arī prezentēta pilotprojekta būtība. Nokomplektēta Karjeras veidošanas pamatu pasniedzēju grupa 5 Latvijas pašvaldībās: Jelgavā, Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī un Gulbenē. Turpinās darbs pie skolēnu grupu komplektēšanas šajās pašvaldībās, notiek skolēnu iesniegumu saņemšana par pieteikšanos dalībai pilotprojektā.
· 2006.gada decembrī KIPNIS projekta ietvaros tika organizēta konference „Karjeras attīstības atbalsta sistēma: no profesionālās orientācijas uz karjeras izglītību un konsultēšanu mūža garumā” ar devīzi: Pozitīva valsts ekonomikas virzība un sabiedrības labklājība ir atkarīga no tā, cik veiksmīgi tās iedzīvotāji pašrealizēsies un veidos savu personīgo karjeru. Konferencē piedalījās, sniedza ziņojumus un diskutēja gan izglītības, gan nodarbinātības sektoru pārstāvji, tai skaitā, IZM, PIAA, LM, PKIVA, visu pakāpju un veidu izglītības iestāžu pārstāvji.
· Profesionālās izglītības iestādēs ESF apakšaktivitātes 3.2.7.2. „Profesionālās orientācijas un konsultēšanas pasākumi izglītības iestādēs” ietvaros tiek īstenoti 34 projekti, kuros notiek karjeras izglītības pasākumi profesionālās izglītības iestādēs, vispārējās izglītības iestādēs un tautsaimniecības uzņēmumos, tiek izstrādāti karjeras izglītībai domāti metodiskie materiāli un informācija par izglītības ieguves un darba iespējām izvēlētajā profesijā, kā arī īstenoti pasākumi pirmo kursu audzēkņu adaptācijai izglītības iestādē.
- Ar 2007.gada 1.septembri NVA ir pievienota PKIVA, tādējādi konsultatīvais un metodiskais darbs klienta virzībā darba tirgū var notikt „vienas pieturas aģentūras” principa ietvaros, t.i., bezdarbnieki un darba meklētāji nodarbinātības un karjeras pakalpojumus var saņemt vienkopus.
- ERAF projekta „PKIVA infrastruktūras uzlabošana un informācijas sistēmas attīstība” ietvaros 2007.gadā: (1) darbību uzsāka 3 jauni profesiju izvēles konsultāciju kabineti (Limbažos, Krāslavā, Olainē); (2) tika labiekārtoti klientu ratiņkrēslos piekļuvei 3 reģionālie informācijas – konsultāciju centri (Rīgā, Valmierā, Jelgavā).
- Saskaņā ar 2006.gada 26.martā MK apstiprinātajā koncepcijā „Par karjeras attīstības atbalsta sistēmas paplašināšanu” noteikto, 2007.gadā ir uzlabotas savstarpējās sadarbības iespējas visām karjeras atbalsta attīstības sistēmā iesaistītajām institūcijām. Valsts izglītības attīstības aģentūrā ir izveidota Sadarbības padome (turpmāk - SP), lai nodrošinātu un sekmētu Karjeras attīstības atbalsta sistēmā (turpmāk - KAAS) iesaistīto institūciju savstarpēju sadarbību un regulāru apmaiņu ar aktuālo informāciju, veicinātu efektīvu resursu un materiālu izmantošanu, kā arī uzlabotu karjeras attīstības pakalpojumu kvalitātes nodrošinājumu visām iedzīvotāju grupām mūžizglītības kontekstā. Sadarbības padomē darbojas IZM, LM, EM, RAPLM, NVA, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības deleģētie pārstāvji. 2007.gada 28.septembrī notika KAAS SP dibināšanas sēde. KAAS SP piedalās 5 IZM pārstāvji. Iesniegšanai MK sagatavots KAAS SP nolikuma projekts, kā arī izstrādāta SP 2008.gada darba programma.
· 2007.gadā stiprināta Valsts izglītības attīstības aģentūras Karjeras atbalsta departamenta (kā Profesionālās izglītības attīstības aģentūras Profesionālās orientācijas info