integrĀcijai eiropas savienĪbĀ4. ziņojums par strat ēģijas integrācijai eiropas savienībā...

LATVIJAS REPUBLIKA

4. ZIŅOJUMS

PAR

STRATĒĢIJAS INTEGRĀCIJAI

EIROPAS SAVIENĪBĀ

IZPILDI

2002.gads

4. ziņojums par Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi 2002.gada maijs

2

Saturs Ievads...............................................................................................................................................3

1. Politiskais kritērijs .......................................................................................................................4 1.1. Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība .............................................................................4 1.2. Tiesu sistēma ........................................................................................................................4 1.3. Korupcijas apkarošana..........................................................................................................5 1.4. Valsts pārvalde .....................................................................................................................6

2. Ekonomiskais kritērijs .................................................................................................................8

3. Spēja uzņemties ES dalībvalsts saistības...................................................................................10 1. Brīva preču kustība................................................................................................................10 2. Brīva personu kustība ............................................................................................................11 3. Brīva pakalpojumu kustība....................................................................................................12 4. Brīva kapitāla kustība ............................................................................................................12 5. Uzņēmējdarbības likumdošana..............................................................................................13 6. Konkurences politika.............................................................................................................14 7. Lauksaimniecība....................................................................................................................15 8. Zivsaimniecība.......................................................................................................................16 9. Transports ..............................................................................................................................17 10. Nodokļu politika ..................................................................................................................18 11. Ekonomiskā un monetārā savienība ....................................................................................19 12. Statistika ..............................................................................................................................19 13. Sociālā politika un nodarbinātība ........................................................................................20 14. Enerģētika ............................................................................................................................21 15. Rūpniecības politika ............................................................................................................22 16. Mazie un vidējie uzņēmumi ................................................................................................23 17. Zinātne un pētniecība...........................................................................................................23 18. Izglītība un apmācība...........................................................................................................24 19. Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas ................................................................25 20. Kultūra un audiovizuālā politika .........................................................................................25 21. Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija ...............................................26 22. Vide .....................................................................................................................................27 23. Patērētāju tiesību un veselības aizsardzība..........................................................................28 24. Sadarbība iekšlietās un tieslietās .........................................................................................28 25. Muitas savienība ..................................................................................................................31 26. Arējās attiecības...................................................................................................................31 27. Kopējā ārēja un drošības politika ........................................................................................32 28. Finansu kontrole ..................................................................................................................33 29. Finanses un budžets .............................................................................................................34

4. Sabiedrības informēšana par ES jautājumiem ...........................................................................35

Nobeigums.....................................................................................................................................37


3

Ievads Ceturtais ziņojums par 2000.gada 9. februārī pieņemtās Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi sagatavots nozīmīgā laikā. Līdz iestāšanās ES sarunu pabeigšanai atlicis nedaudz vairāk kā pusgads, līdz iestāšanās ES līguma parakstīšanai un tautas nobalsošanai – aptuveni gads, līdz iespējamajai Latvijas dalībai Eiropas Savienībā – nepilni divi gadi.

Sarunās esam panākuši kandidātvalstis, kas sarunas uzsāka divus gadus agrāk. Līdz šī gada 11.jūnijam Latvija iestāšanās sarunās slēgusi 27 sarunu sadaļas: “Brīva preču kustība”, “Brīva personu kustība”, “Brīva pakalpojumu kustība”, “Brīva kapitāla kustība”, “Uzņēmējdarbības likumdošana”, “Konkurences politika”, “Zivsaimniecība”, “Transports”, “Nodokļu politika”, “Ekonomiskā un monetārā savienība”, “Statistika”, “Sociālā politika”, “Enerģētika”, “Rūpniecības politika”, “Mazie un vidējie uzņēmumi”, “Zinātne un pētniecība”, “Izglītība un apmācības”, “Telekomunikācijas un informāciju tehnoloģijas”, “Kultūra un audiovizuālā politika”, “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”, “Vide”, “Patērētāju un veselības aizsardzība”, “Sadarbība iekšlietās un tieslietās”, “Muitas savienība”, “Ārējie sakari”, “Kopējā ārējā un drošības politika”, “Finansu kontrole”.

Būtisks progress iestāšanās sarunās šī gada pirmajā pusgadā iespējams, pateicoties Latvijā veiktajam apjomīgajam sagatavošanās darbam, kā arī pateicoties veiksmīgi izvēlētajai sarunu taktikai, pārliecinot ES pusi par Latvijas izvirzīto prasību pamatotību. Šajā pusgadā aktivizējas sarunas arī tādās svarīgās sadaļās kā “Lauksaimniecība” un “Finansu un budžeta nosacījumi”. Abās šajās sadaļās Latvija turpinās mērķtiecīgi aizstāvēt pozīcijas, kas nodrošinātu Latvijai un Latvijas zemniekiem līdzīgus dalības nosacījumus Eiropas Savienības kopīgo politiku īstenošanā.

Ceturtais ziņojums par Stratēģijas izpildi sniedz pārskatu par dalības ES kritēriju izpildi. Dalības kritēriji attiecīgi iedalīti politiskajā un ekonomiskajā kritērijā, un spējā uzņemties dalībvalsts saistības. Pārskats spējām uzņemties ES dalībvalsts saistības strukturēts atbilstoši iestāšanās sarunu sadaļām (saglabājot sarunu sadaļu numerāciju).

Ziņojumā pievērsta uzmanība paveiktajam kopš iepriekšējā ziņojuma 2001.gada decembrī, kā arī ir norādīti svarīgākie uzdevumi Saeimai, valdībai, ministrijām un citām integrācijas procesā iesaistītām institūcijām, kas jāpaveic šī gada laikā.

Ziņojuma sastādīšanā izmantoti ministriju sagatavotie materiāli, iestāšanās sarunu materiāli un citi informācijas avoti. Gatavojot ziņojumu, ņemts vērā Valdībā apstiprinātais Rīcības plāns Eiropas Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā minēto prioritāšu izpildei.

Ziņojums 13.maijā apstiprināts Eiropas integrācijas padomē un 10.jūnijā izskatīs Saeimas Eiropas lietu komisijā.


4

1. Politiskais kritērijs

1.1. Cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzība

Tiek veidota starpministriju darba grupa, kuras uzdevums būs izstrādāt Valsts Programmas “Sabiedrības integrācijas Latvijā” atjaunošanas un monitoringa mehānismu. Izstrādāta īsa un vidēja termiņa sabiedrisko attiecību stratēģija. Vidēja termiņa budžeta prioritāšu sarakstā iekļauts valsts budžeta finansējuma prasījums monitoringa un sabiedrisko attiecību aktivitāšu veikšanai laikā no 2003.gada līdz 2007.gadam. Līdz šim dažādas ar sabiedrības integrācijas monitoringu un sabiedrisko attiecību īstenošanu saistītās darbības finansiāli atbalstījusi ANO Attīstības programma Latvijā.

Pagājušā gada nogalē darbību uzsāka Sabiedrības Integrācijas Fonds (SIF). Uzsākta 22 2001.gadā apstiprināto projektu īstenošana par 126 000 Ls, 3 projekti jau pabeigti. 2002.gadā fonda finansējums ir palielināts par 40% (282 000 Ls). Š.g. 1. martā tika izsludināts projektu konkurss pirmajam pusgadam par 105 000 Ls, iesniegti 390 projekti. Sabiedrības integrācijas fonda piešķirtie 32 000 Ls ļaus 250 pilsonības pretendentiem no šī gada maija līdz decembrim apgūt latviešu valodu bez maksas. No 2001.gada septembra līdz šī gada maijam projekts tika realizēts par ārvalstu līdzekļiem, un tā ietvaros 1700 pilsonības pretendentiem bija iespēja apgūt valsts valodu bez maksas.

No š.g. janvāra līdz maija sākumam Latviešu valodas apmācības valsts programmas (LVAVP) ietvaros organizēti 365 latviešu valodas kursi, kurus apmeklējušas 5160 personas. Bilingvālās izglītības metodes kursus apmeklējuši 557 mazākumtautību skolu pedagogi.

Šogad palielinātas algas piemaksas pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolēniem (kopējā summa 808 368 Ls, salīdzinot ar 757 049 Ls pagājušajā gadā).

2002.gada martā noslēdzās Naturalizācijas pārvaldes organizētā informācijas kampaņa Latvijas iedzīvotājiem par pilsonības jautājumiem, turpina darboties informatīvais tālrunis (latviski un krieviski), 2002.gada pirmajā ceturksnī par 30% pieaudzis naturalizācijas pieteikumu skaits, salīdzinājumā ar aizvadītā gada pirmajiem trim mēnešiem.

2002.gada 2. martā Latvijā stājās spēkā Eiropas Sociālā harta. Valdība parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 12. papildprotokolu par jebkādas diskriminācijas aizliegumu.

2002.gadā veicamie uzdevumi

1. Jāīsteno Valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā”.

2. Jānodrošina Sabiedrības integrācijas fonds, Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments ar nepieciešamo finansējumu 2003.gadā.

3. Jāturpina naturalizācija, turpinot iedzīvotāju informēšanu par pilsonības jautājumiem, organizējot pilsonības pretendentiem bezmaksas latviešu valodas kursus un nodrošinot Naturalizācijas pārvaldi ar nepieciešamo finansējumu.

4. Jāīsteno Latviešu valodas apguves valsts programma.

5. Jānodrošina nepieciešamais finansējumu mazākumtautību izglītībai.

1.2. Tiesu sistēma

Latvija turpina tiesu sistēmas reformu, kas vērsta uz tiesu procesa saīsināšanu, cilvēktiesību ievērošanu, efektīvu tiesu spriedumu ieviešanu, tiesu neatkarības nostiprināšanu.


5

Minēto mērķu sasniegšanai svarīga loma ir jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšanai. Likums ir izstrādāts un to jūlijā paredzēts iesniegt Ministru kabinetam. Lai vienkāršotu un paātrinātu tiesu procesu pirms jaunā likuma spēkā stāšanās 2004.gadā, nepieciešams apstiprināt grozījumus esošajā Kriminālprocesa kodeksā (pieņemti 2. lasījumā).

Tiesas procesa efektivitātes palielināšanai, februārī Ministru kabinetā pieņemti grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas ļauj tiesnesim skatīt vairākas lietas vienlaicīgi, kā arī paaugstina prasības tiesnešu amata kandidātiem.

Lai uzlabotu situāciju tiesu spriedumu izpildē, jāpieņem likums “Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem”. Svarīgi paātrināt likuma virzību, kas pirmajā lasījumā pieņemts vēl 2001.gadā.

Tiesu administrācijas izveidošana sekmētu tiesu sistēmas neatkarību. Koncepcija par Tiesu administrācijas izveidi ir izstrādāta un tiek gatavota iesniegšanai Ministru kabinetā.

Janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz obligātu tiesnešu dzīvības un veselības apdrošināšanu un nosaka tiesnešiem tādas pašas sociālās garantijas un piemaksas, kādas noteiktas civildienesta ierēdņiem.

Lai pakāpeniski paaugstinātu tiesnešu algas, ir izstrādāta tiesnešu atalgojuma koncepcija. Tā paredz pakāpenisku tiesnešu algu paaugstināšanu līdz 720 -930 latiem 2005.gadā.

Janvārī sadarbībā ar Zviedriju uzsākta 20 tiesnešu apmācība Eiropas un starptautiskajās tiesībās.


1. Jāpieņem Koncepcija par tiesu administrācijas izveidi un Koncepcija par tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanu.

2. Tiesu procesa paātrināšanai jāpieņem jaunais Kriminālprocesa likums un grozījumi pašreizējā Kriminālprocesa likumā.

3. Jāpieņem likums par Zvērinātajiem tiesu izpildītājiem.

4. Jāturpina tiesu infrastruktūras nostiprināšana.

5. Jānodrošina sistemātiska tiesnešu apmācība ES tiesībās.

6. Jāizveido probācijas dienests.

1.3. Korupcijas apkarošana

Ir radīti svarīgi priekšnoteikumi efektīvai korupcijas apkarošanai – izstrādāta pretkorupcijas politika, notiek likumdošanas pilnveidošana, tiek veidota neatkarīga korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcija un efektivizēts esošo institūciju darbs, korupcijas novēršanā aktīvi iesaistījušās nevalstiskās organizācijas.

Saeimā pieņemts likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas ietver striktākus pretkorupcijas nosacījumus valsts amatpersonām un aizstāj Korupcijas novēršanas likumu. Šī likuma realizēšanu veiks jaunizveidotais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Jaunais likumprojekts par “Politisko partiju un to apvienību


6

finansēšanu” akceptēts Ministru kabineta komitejā. Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”.

Aprīļa beigās Saeimā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz atbildību par tirgošanos ar ietekmi, dienesta stāvokļa izmantošanu, kukuļdošanu, precizē valsts amatpersonas jēdzienu (par tādām tiek atzītas arī ārvalstu amatpersonas, starptautisko tiesu tiesneši u.c.). Šie grozījumi bija nepieciešami, lai pabeigtu pievienošanos ratificētajai EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai.

Lai pilnveidotu institucionālo sistēmu un iestāžu savstarpējo koordināciju korupcijas apkarošanā, šī gada aprīlī Saeima pieņēma likumu “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju”. KNAB sāks darbu 2002.gada 1.jūlijā un būs centrālā pretkorupcijas institūcija valstī. Biroja izveidei un darbībai 2002.gada budžetā piešķirti 380 000 Ls, taču visu likumā paredzēto funkciju īstenošanai būtu nepieciešami 1,5 milj. Ls .

Lai īstenotu koordinētu pretkorupcijas politiku, apvienojot Noziedzības novēršanas padomi un Korupcijas novēršanas padomi, izveidota Noziedzības un korupcijas novēršanas padome Ministru prezidenta vadībā. Š.g. 10. aprīlī notika padomes pirmā sēde.


1. Jānodrošina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveide un darbības uzsākšana.

2. Jāpieņem “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”.

3. Jāpieņem likums “Par politisko partiju finansēšanu”.

4. Jāpievienojas Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencijai, kā arī OECD Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

5. Jāizstrādā nacionālā Noziedzības un korupcijas novēršanas programma.

6. Jāievieš Juridisko personu kriminālatbildība par kukuļošanu, pieņemot izmaiņas krimināllikumā.

1.4. Valsts pārvalde

Turpinājusies valsts pārvaldes reforma ar mērķi izveidot valsts civildienestu, kas spētu nodrošināt Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi. Kopš “Valsts civildienesta likuma” stāšanās spēkā 2001.gada 1.janvārī, valsts civildienesta ierēdņa statuss piešķirts 26 708 valsts pārvaldē strādājošajiem. 2002.gada aprīlī valsts civildienesta ierēdņu skaits sasniedza 27 510. No tiem 21 284 strādā specializētajā civildienestā. Visās valsts pārvaldes iestādēs ir ieviesta ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšana. Praktiski pabeigta ir ierēdņu amatu kategoriju noteikšana. Līdz ar to ir radīta bāze, lai ierēdņi par vienādu darbu saņemtu vienādu atalgojumu. Ministru kabinetā ir iesniegta koncepcija par augstāko amatpersonu rotāciju. 6.jūnijā pieņemts “Valsts pārvaldes iekārtas likums”.

Lai nodrošinātu “Publisko aģentūru likuma” ieviešanu, ir izvērtētas 154 ministriju pārziņā esošās valsts bezpeļņas organizācijas formā izveidotās uzņēmējsabiedrības.

Pēdējo 10 mēnešu laikā Valsts administrācijas skolā apmācīti 640 ierēdņi “Administratīvā procesa likuma” ieviešanai.

Zemkopības ministrijā ir sākusies stratēģiskās plānošanas pilota projekta ieviešana. Pakāpeniski notiek kvalitātes vadības sistēmas ieviešana valsts pārvaldē. Ministru kabinetā ir iesniegta valsts pārvaldes fundamentālā pārskata veikšanas metodika.


7


1. Izstrādājot 2003.gada budžeta projektu, tajā jāparedz finansējums vienotās darba samaksas sistēmas ieviešanai valsts pārvaldē.

2. Nepieciešams turpināt “Valsts civildienesta likuma” ieviešanu. “Publisko aģentūru likuma” ieviešanai jāveic uzņēmējsabiedrību reorganizācija atbilstoši valdībā apstiprinātajam grafikam. Jāsagatavojas “Administratīvā procesa likuma” ieviešanai.

3. Lai analizētu valsts pārvaldes funkcijas un institucionālo sistēmu, kā arī novērtētu stratēģisko plānošanu un finansu vadību, uzsāk valsts pārvaldes fundamentālo pārskatu veikšanu.


8

2. Ekonomiskais kritērijs Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi pasaulē, Latvijas tautsaimniecības attīstības rādītāji apstiprina ekonomiskās aktivitātes kāpumu valstī. Makroekonomiskā stabilitāte, investīciju apjoma pieaugums nodrošina labvēlīgus nosacījumus tautsaimniecības attīstībai.

2001.gadā Latvijas ekonomiskās aktivitātes kāpums bija augstākais Centrālās un Austrumeiropas valstu vidū – IKP pieaugums sastādīja 7,6%, salīdzinot ar 2000.gadu. Pieaugumu veicināja apjomu kāpums šajās jomās: tirdzniecībā (par 10,6%), transporta, noliktavu saimniecību un sakaru jomā (9,5%), apstrādes rūpniecībā (9,5%) un komercpakalpojumos (13,9%). Par 7,3% palielinājās finansu starpniecība.

Tiek prognozēts, ka Latvijā ekonomikas pieaugums saglabāsies augstā līmenī. Pēc Starptautiskā valūtas fonda prognozēm ekonomisko izaugsmi Latvijā veicinās patēriņa palielinājums un ienākumu kāpums; uzlabotas tehnoloģijas un produktivitātes pieaugums; investīciju ieplūde.

Inflācija Latvijā ir viena no zemākajām kandidātvalstu vidū – vidējais patēriņu cenu līmenis 2001.gadā pieauga par 2,5%. Galvenais inflāciju izraisošs faktors pagājušajā gada bija cenu pieaugums pārtikas precēm. Administratīvi regulējamās cenas gada laikā pieauga tikai par 0,7 procentiem. Šī gada martā cenas palielinājās par 3,2%, salīdzinot ar iepriekšēja gada martu. Stingra monetārā politika nodrošina lata kursa stabilitāti. Nodokļu administrēšanas uzlabošana un pietiekami stingra valsts fiskālā politika nodrošināja pakāpenisku budžeta deficīta samazinājumu līdz 1,8% 2001.gadā, salīdzinot ar 2,7% 2000.gadā. Valsts parāds ir zemā līmenī – tas nepārsniedz 15% no IKP.

Valdības ekonomikas politika vērsta uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu. Tiek veidota uzņēmējdarbībai labvēlīga nodokļu sistēma. Pieņemti grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz šogad visiem uzņēmumiem to samazināt no 25% uz 22%. Ar 2003.gadu uzņēmuma ienākuma nodokļa likme tiks samazināta līdz 19%, bet ar 2004.gadu - līdz 15%.

2001.gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7%, taču 2002.gada martā tas palielinājās līdz 8,2%. Bezdarba līmenī novērojamas lielas atšķirības starp reģioniem - Rīgā 3,6%, Rēzeknes rajonā 27,6%, Daugavpils rajonā 18,1%.

Latvijā ir liberāls tirdzniecības režīms, un Latvijas ārējās tirdzniecības politikas pamatnostādnes atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām. Salīdzinot ar 2000.gadu, pagājušajā gadā eksports palielinājās par 11,1%, imports – par 13,8%. Eksporta pieaugums bija vērojams gandrīz visās nozīmīgākajās preču grupās - pārtikas rūpniecības produkti (par 80,6%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (11,8%), mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas (28,5%), dažādas rūpniecības preces, ieskaitot mēbeles (17,9%). ES īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā ir 61,2%. Latvijas nozīmīgākie tirdzniecības partneri ir Vācija, Lielbritānija, Zviedrija un Baltijas valstis.

2001.gadā tekošā konta deficīts sastādīja 10,1% no IKP (2000.gadā – 6,8% no IKP). Tekošā konta deficīta pieaugumu lielā mērā var izskaidrot ar ārvalstu pieprasījuma samazinājumu, kas negatīvi ietekmē eksportu, un importa pieaugumu. Tekošā konta deficīta pieaugumu būtiski ietekmēja arī Latvijas Kuģniecības veikta kuģu iegāde (par 78,1 milj. latu).

Makroekonomiskā stabilitāte un ekonomiskās izaugsmes iespējas piesaista ārvalstu investīcijas. Uzkrātās tiešās ārvalstu investīcijas 2001.gadā palielinājās par 125,8 milj. latu. Tautsaimniecībā ieguldīto nefinansu investīciju apjoms 2001.gadā sasniedza 927,5 milj. latu, kas ir par 8% vairāk nekā 2000.gadā. Investīcijas galvenokārt tika ieguldītas rūpniecībā, tirdzniecībā, transporta, glabāšanas un sakaru nozarē un finansu starpniecībā.

Latvijas finansu sistēma darbojas stabili un droši. Veiksmīgāka banku darbība sekmē finansu starpniecības efektivitātes un apjomu kāpumu. 2001.gadā par 29% palielinājās noguldījumu un


9

kredītu apjomi, salīdzinot ar 2000.gadu. Vērojama tendence pieaugt privātajam sektoram izsniegto kredītu apjomam. Aktīvās privatizācijas process Latvijā praktiski noslēdzies. 2001.gadā privātais sektors veidoja 69% no IKP, 72% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju bija nodarbināti privātajā sektorā. Ir pārdotas atlikušās A/S “Latvijas gāze” akcijas, sekmīgi ir īstenota A/S “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pirmā kārta (publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem realizēti 32% kuģniecības akciju, otrajā kārtā līdz 2002.gada vidum tiks piedāvāts 51% akciju biržā par skaidru naudu).

Valdības ekonomikas politika ir vērsta uz uzņēmējdarbības attīstības veicināšanu, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Kopš 1999.g. tiek īstenots “Rīcības plāns uzņēmējdarbības vides uzlabošanai”. Rīcības plāna pasākumi regulāri tiek aktualizēti, un, sākot ar 2002.gadu, šajā procesā tiek iesaistīta ne tikai Ārvalstu investoru padome, bet arī Tautsaimniecības padome.

Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, eksporta ienākumu un investīciju krišanās pasaules tirgū, var radīt riskus Latvijas ekonomikas augšupejai. Iekšzemes pieprasījuma kāpums un ārējā pieprasījuma pazemināšanās var negatīvi ietekmēt tekošo kontu. Tādēļ ir nepieciešams turpināt strukturālās reformas, stingru fiskālo politiku, kā arī uz investīciju piesaisti vērstus pasākumus.

Ir jāturpina īstenot striktu monetāro politiku, kā arī sabalansēt valsts budžetu. Lai saglabātu tiešo ārvalstu investīciju pieplūdumu, kas finansē tekošā konta budžeta lielāko daļu, ir jāturpina strukturālās reformas un pasākumi, vērsti uz makroekonomisko stabilitāti. Ir nepieciešams veicināt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī veikt pasākumus, kas ir vērsti uz nodarbinātības veicināšanu. Stabila nodokļu sistēma, nodokļu sloga samazinājums uzņēmējdarbībā un atlikušo lielo valsts uzņēmumu privatizācija veicinās privātā sektora aktivitātes palielināšanu.


10

3. Spēja uzņemties ES dalībvalsts saistības

1. Brīva preču kustība

Brīvas preču kustības jomā Latvija ir pārņēmusi lielāko daļu ES acquis. Izveidotas gandrīz visas nepieciešamās institūcijas akreditācijas, standartizācijas, metroloģijas un tirgus uzraudzības jomā.

2002.gada 30.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Eiropas līguma Protokola par atbilstības novērtēšanu un rūpniecisko preču atzīšanu projektu. Protokolu paredzēts parakstīt šī gada maijā. Tā noslēgšana dos iespēju Latvijas ražotājiem vēl pirms iestāšanās ES ar atvieglotākiem nosacījumiem eksportēt produkciju uz dalībvalstu tirgiem bez papildus atbilstības novērtēšanas – sertifikācijas un testēšanas.

2002.gada februārī Briselē uzsāktas sarunas ar Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) par līdzvērtīgas nozīmes atbilstības novērtēšanas un rūpniecisko preču atzīšanas līguma slēgšanu. 19.aprīlī Rīgā tika parafēts līguma teksts un 4 sektorālie pielikumi - elektroiekārtu drošība, elektromagnētiskā saderība, būvmateriāli un rotaļlietas.

Turpināta sektorālās likumdošanas saskaņošana farmācijas, medicīnas ierīču aprites kontroles, mākslas un antikvāro priekšmetu jomās.

Latvijas nacionālais akreditācijas birojs līdz 2002.gada aprīlim akreditējis 132 testēšanas laboratorijas, 11 personāla sertifikācijas institūcijas, 2 produktu sertifikācijas institūcijas, 10 kalibrēšanas laboratorijas, 7 inspekcijas, 1 kvalitātes sistēmu sertifikācijas institūciju.

Līdz 2002.gada 1.ceturkšņa beigām “Latvijas Standarts” nacionālo standartu statusā apstiprinājis 6784 standartus.

2002.gadā Nacionālajam metroloģijas centra administratīvās spējas stiprināšanai no valsts budžeta papildus piešķirti līdzekļi 357 000 Ls apmērā metroloģijas etalonbāzes uzturēšanai, kalibrēšanai un pilnveidošanai, kā arī metroloģiskās inspekcijas nostiprināšanai.

Lai stiprinātu administratīvo kapacitāti pieņemtās likumdošanas ieviešanai tirgus uzraudzības jomā, 2002.gada februārī Valsts darba inspekcijas personālam tika organizētas apmācības par bīstamo iekārtu reģistrāciju. 2002.gadā plānots izveidot Patērētāju tiesību aizsardzības centra Juridisko nodaļu un atvērt 3 jaunus PTAC reģionālos centrus.

Lai pilnībā saskaņotu publiskā iepirkuma likumdošanu ar ES acquis prasībām, tai skaitā attiecībā uz sarunu procedūras izvēles nosacījumiem, 14.februārī Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”. 2001.gada 27.decembrī pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas regulē konkursu norises kārtību attiecībā uz preču pirkšanu un nomu, pakalpojumu sniegšanu un būvdarbu veikšanu. Lai pilnveidotu publiskā iepirkuma sistēmu, aprīlī Ministru kabinetā iesniegta koncepcija “Sabiedriskā iepirkuma sistēmas pilnveidošana, izmantojot informācijas tehnoloģijas un internetu”. Iepirkuma veikšana elektroniskā veidā ievērojami uzlabos valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti.

Kopš š.g. 1.janvāra darbojas Iepirkumu uzraudzības birojs - neatkarīga institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt publiskā iepirkuma konkursu norises un pretendentu atlases procedūru “caurspīdīgumu” un likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” ieviešanu. Nolūkā apmācīt Iepirkumu uzraudzības biroja personālu publiskās iegādes un uzraudzības jomā, tiek izstrādāta biroja personāla apmācības stratēģija.


11


1. Latvijas Nacionālajam akreditācijas birojam LATAK noslēgt savstarpējās atzīšanas līgumu ar Eiropas akreditācijas organizāciju (EA).

2. Jāpārņem nacionālo standartu statusā apmēram 80% Eiropas standartu, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu dalībnieci Eiropas standartizācijas komitejā (CEN) un Eiropas elektrotehniskajā komitejā (CENELEC).

3. Jāturpina stiprināt administratīvo kapacitāti pieņemtās likumdošanas ieviešanai, īpaši tirgus uzraudzības jomā.

4. Jāpieņem grozījumus likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un jāizstrādā un jāpieņem Saeimā grozījumus likumā “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām”.

5. Jāapstiprina Ministru kabinetā iesniegtā koncepcija “Sabiedriskā iepirkuma sistēmas pilnveidošana, izmantojot informācijas tehnoloģijas un internetu”.

6. Jākāpina Iepirkumu uzraudzības biroja administratīvā kapacitāte, uzsākot tā personāla apmācības stratēģijas īstenošanu.

2. Brīva personu kustība

Profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas jomā turpinās darbs pie sektorālo direktīvu pārņemšanas.

2002.gada 19.februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus attiecībā uz izglītības programmu minimālajām prasībām zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes, kā arī veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. 29.aprīlī Ministru kabineta Komiteja akceptēja noteikumu projektu, kas nosaka izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai LR, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs. Ir sagatavots noteikumu projekts attiecībā uz izglītības programmu minimālajām prasībām ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Tiek gatavoti noteikumi administratīvo struktūru profesionālo kvalifikāciju savstarpējā atzīšanā noteikšanai. Ministru kabinetā iesniegts rīkojuma projekts “Par profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoru”, kā arī noteikumu projekti “Par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” un “Noteikumi par institūcijām kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”.

Ar 2002.gada 1.janvāri Izglītības un zinātnes ministrijā ir papildus štata vieta profesionālo kvalifikāciju atzīšanas nodrošināšanai.

Turpinās uzsāktie sadarbības projekti ar Nīderlandi “Profesionālo kvalifikāciju atzīšana Latvijā saskaņā ar ES prasībām” un Somiju “Akadēmisko kvalifikāciju atzīšana Latvijā saskaņā ar ES prasībām”, kas nodrošina atzīšanas procesā iesaistīto institūciju pārstāvju apmācību.

2002.gada 18.februārī Ministru kabineta Komiteja akceptēja “Eiropas parlamenta vēlēšanu likuma” projektu, kas nosaka kārtību, kādā LR un citas ES dalībvalsts pilsoņi, kas ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju LR, ievēl Eiropas parlamentu (EP) un kandidē ievēlēšanai EP.


1. Paredzēt 2003.gada valsts budžetā nepieciešamo finansējumu profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmas darbības nodrošināšanai.


12

2. Stiprināt profesionālo kvalifikāciju savstarpējā atzīšanā un sociālo drošības shēmu koordinācijā iesaistītās institūcijas.

3. Pieņemt “Eiropas parlamenta vēlēšanu likumu” un grozījumus “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

4. Turpināt gatavoties dalībai Eiropas informatīvajā sistēmā par vakantām darba vietām (EURES), īpaši stiprinot Nodarbinātības valsts dienestu.

3. Brīva pakalpojumu kustība

Brīvas pakalpojumu kustības jomā Latvija ir pārņēmusi lielāko daļu ES acquis, taču ir nepieciešama tālāka normatīvo aktu saskaņošana ar ES likumdošanu.

Turpinās finansu pakalpojumu likumdošanas ieviešana. 2001.gada 21.decembrī tika izstrādāti un apstiprināti jauni Finansu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi atbilstoši jaunāko ES direktīvu prasībām. 2002.gada 11.aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par kredītiestādēm”, kas nodrošina banku likumdošanas pilnu atbilstību ES prasībām, t.sk. paredz vienotās licences principa banku uzraudzībā (licence, kas izsniegta vienā dalībvalstī darbojas visās ES valstīs) ieviešanu.

Tiek rīkotas regulāras FKTK darbinieku tikšanās un uzturēti kontakti finansu tirgus uzraudzības jomā ar ārvalstu institūciju pārstāvjiem. 2001.gada beigās un 2002.gada sākumā ir noslēgti saprašanās memorandi ar Islandes, Polijas, Somijas un Vācijas uzraudzības institūcijām (kopumā ir noslēgti 14 memorandi). Turpinājās FKTK un Latvijas Bankas darbinieku apmācība par ES likumdošanu.


1. Jāveic grozījumi likumā “Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību”, lai atceltu aizliegumu ārvalstu apdrošināšanas kompānijām dibināt filiāles Latvijā un ieviestu vienotās licences principu apdrošināšanas tirgū.

2. Jāveic grozījumi likumos “Par vērtspapīriem”, lai ieviestu vienotās licences principu arī vērtspapīru tirgū.

3. Jāpieņem jauns “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”, kas paredz apdrošināšanas prēmiju apmēru noteikšanu saskaņā ar brīvas konkurences principiem apdrošināšanas tirgū; apdrošinātāja atbildības limitu paaugstināšanu, sasniedzot ES noteiktos minimālos apdrošinātāja atbildības limitus līdz 2003.gada 1.janvārim; sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas standartlīguma minimālā termiņa noteikšanu viena gada garumā.

4. Brīva kapitāla kustība

Kapitāla kustībai Latvijā ir liberāls režīms. Tomēr vēl nepieciešams veikt grozījumus dažos kapitāla kustību regulējošos normatīvajos aktos, lai Latvijas likumdošana pilnībā atbilstu ES prasībām.

Progress sasniegts normatīvo aktu saskaņošanā maksājumu sistēmu un pārrobežu kredītu pārvedumu jomā. 2002.gada 11.aprīlī Saeimā tika pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā attiecībā uz ārpustiesas strīdu izskatīšanas procedūru. 2001.gada decembrī likumprojekts “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās” tika iesniegts Ministru kabinetā.


13

2002.gada 18.aprīlī Finansu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšanas noteikumus, kuri ir saskaņoti ar ES prasībām brīvas kapitāla kustības jomā.

Izstrādāti grozījumi likumā “Par privātiem pensiju fondiem”, lai atceltu ierobežojumus ieguldīt pensiju fondu līdzekļus Eiropas ekonomiskās telpas valstīs. Lai atceltu ierobežojumus apdrošināšanas kompāniju tehnisko rezervju investēšanai ārvalstīs, tiek gatavoti grozījumi likumā “Par apdrošināšanas kompānijām un to uzraudzību”.

2001.gadā ir pieņemtas vairākas vadlīnijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. 2001.gada 23.novembrī FKTK ir pieņēmusi jaunus noteikumus, attiecinot naudas atmazgāšanas novēršanas principus ne tikai uz bankām, bet arī uz krājaizdevu sabiedrībām, brokeru sabiedrībām, investīciju kompānijām, apdrošināšanas kompānijām, depozitāriju, biržu un privātiem pensiju fondiem. Izstrādāti grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”.


1. Jāveic grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām” atbilstoši brīvas kapitāla kustības principiem.

2. Jāatceļ Latvijas pilsonības un valsts valodas zināšanu prasības apsardzes uzņēmumu vadītājiem.

3. Jāpieņem grozījumi “Valsts fondēto pensiju likumā” un likumā “Par privātiem pensiju fondiem”, kā arī grozījumi likumā “Par apdrošināšanas kompānijām un to uzraudzību”.

4. Jāpieņem likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās”, lai saskaņotu likumdošanu maksājumu sistēmu un pārrobežu kredītu pārvedumu jomā.

5. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, lai sakārtotu rezidentu un nerezidentu saņemto dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokļiem.

6. Jānodrošina atbilstība rekomendācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai. Jāpalielina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta kapacitāti.

5. Uzņēmējdarbības likumdošana

Likumdošana uzņēmējdarbības jomā ir saskaņota ar acquis. 2002.gada 1.janvārī spēkā stājās “Komerclikums” un likums, kas nosaka “Komerclikuma” spēkā stāšanās kārtību. Pieņemti virkne noteikumu likuma ieviešanai. Sākot ar 1.janvāri jaunus uzņēmumus dibina saskaņā ar “Komerclikumu”, savukārt esošo uzņēmumu pārreģistrāciju var veikt līdz 2004.gada 31.decembrim.

Ar likuma “Par zvērinātajiem revidentiem” spēkā stāšanos 2002.gada 1.janvārī likumdošana grāmatvedības un revīzijas jomā pilnībā atbilst ES prasībām.

Autortiesību un blakustiesību jomā likumdošana ir saskaņota ar acquis, taču ņemot vērā jaunās 2001.gadā pieņemtās ES direktīvas, jāturpina darbs pie atsevišķu nosacījumu harmonizēšanas. 2002.gada 1.janvārī spēkā stājās “Filmu izplatīšanas noteikumi” un “Noteikumi par nesēja atlīdzības par fonogrammu un filmu reproducēšanu personiskām vajadzībām lieluma noteikšanu, iekasēšanu, sadali un izmaksāšanu”.

2002.gada 22.aprīlī Ministru kabineta komitejā apstiprināja grozījumus vairākos normatīvajos aktos (t.sk. “Autortiesību likumā”), kas risina ar administratīvās un kriminālās atbildības piemērošanu saistītās problēmas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu gadījumos (piemēram -


14

kontrafakto preču obligāta konfiskācija; soda sankciju sabalansēšana; papildus pilnvaru piešķiršana muitas iestādēm u.c.), kā arī saskaņo “Krimināllikumu” un “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu” ar pieņemtajiem normatīvajiem aktiem intelektuālā īpašuma jomā.

Kultūras ministrija kopš 2001.gada decembra Twinning projekta ietvaros ir organizējusi speciālos seminārus valsts institūciju pārstāvjiem, ir izstrādāta rokasgrāmata muitai par intelektuālā īpašuma aizsardzību, turpinās darbs pie rokasgrāmatas sagatavošanas prokuratūras un policijas darbiniekiem.


1. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju izveidot Intelektuālā īpašuma koordinācijas un uzraudzības padomi “Intelektuālā īpašuma attīstības un tā aizsardzības nodrošināšanas stratēģiskās attīstības programmas 2001.-2005.gadam” uzraudzībai un ieviešanai.

2. Izveidot Mediatoru institūtu saskaņā ar Direktīvu 93/88/EEC par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām satelīttelevīzijas un kabeļu retranslācijas jomā.

3. Pieņemt grozījumus “Krimināllikumā”, “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, “Autortiesību likumā”, likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”.

4. Izstrādāt grozījumus “Autortiesību likumā” atbilstoši Direktīvām 2001/29/EC par atsevišķu autortiesību un blakustiesību aspektu harmonizēšanu informācijas sabiedrībā un 2002/84/EC par tālākpārdošanas tiesībām.

5. Izstrādāt grozījumus “Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” attiecībā uz administratīvo atbildību par tiesību pārvaldīšanas informācijas aizsardzību digitālā vidē saskaņā ar ES Direktīvu 2001/29/EC par atsevišķu autortiesību un blakustiesību aspektu harmonizēšanu informācijas sabiedrībā.

6. Līdz 2002.gada beigām jāaizstrādā un jāpieņem grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, lai nodrošinātu grāmatvedības standartu ieviešanu.

6. Konkurences politika

Likumdošanas saskaņošanas process konkurences un valsts atbalsta jomās noris sekmīgi, ir izveidotas un veiksmīgi darbojas konkurences un valsts atbalsta izpildinstitūcijas – Konkurences padome un Valsts atbalsta uzraudzības komisija.

2002.gadā turpināta ES konkurences politikas likumdošanas ieviešana. Pēc jaunā “Konkurences likuma” pieņemšanas 2001.gada 4.oktobrī, tiek izstrādāti noteikumi, kas noteiks likuma piemērošanas kārtību, vienlaicīgi nodrošinot arī Latvijas likumdošanas pilnīgu atbilstību ES acquis. Lai panāktu pilnīgu un efektīvu konkurences noteikumu piemērošanu, Konkurences padomes darbinieki piedalījušies vairākos starptautiskos semināros un apmācībās. Lai stiprinātu Konkurences padomes administratīvo kapacitāti un paaugstinātu tās darbinieku kompetenci, PHARE 2001.gada Nacionālās programmas ietvaros ir izstrādāts projekta pieteikums, kas paredz konsultatīvu atbalstu un personāla apmācību Konkurences padomei ES likumdošanas normu piemērošanas jautājumos sākot ar 2002.gada rudeni.

Valsts atbalsta jomā izstrādāts komercdarbības atbalsta kontroles likumprojekts, kas aizstās likumu “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”, papildus ieviešot pēdējo trīs gadu laikā ES pieņemtās normas komercdarbības atbalsta jomā.


15


1. Jāturpina likumdošanas saskaņošana konkurences jomā, tai skaitā jāpieņem sekundārā likumdošana par “Konkurences likuma” pārkāpumu izskatīšanas kārtību, par kārtību kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem, par ziņojuma par uzņēmumu apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, par horizontālajām un vertikālajām vienošanām.

2. Jāuzsāk PHARE projekta īstenošana Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanai.

3. Plānojot 2003.gada valsts budžetu, jāparedz papildus resursus Konkurences padomes efektīvas darbības nodrošināšanai.

4. Jāturpina Latvijas normatīvo aktu saskaņošanas procesu ar ES pastāvošajām komercdarbības atbalsta kontroles normām - jāpieņem jaunu komercdarbības atbalsta kontroles likumu, kā arī grozījumus likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, lai šī atbalsta programma pilnībā atbilstu ES pastāvošajām prasībām komercdarbības atbalsta jomā.

5. Jāpaaugstina zināšanu un izpratnes līmenis par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem un atbalsta politikas veidošanu valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darbiniekiem, kuri ir iesaistīti atbalsta projektu un atbalsta programmu izstrādāšanā un kuri pieņem lēmumu par šāda atbalsta piešķiršanu.

7. Lauksaimniecība

Līdz 2002.gada maijam sasniegts ievērojams progress integrācijā ES lauksaimniecības jomā - ES likumdošanas pārņemšanā un ieviešanā, veterināro un fitosanitāro dienestu reorganizācijā, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešanā u.c.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos KLP ieviešanai Latvijā. Eiropas Komisijai iesniegts “Detalizētais rīcības plāns ES Kopējo tirgus organizāciju ieviešanai Latvijā”, kurš atspoguļo ES Kopējo tirgus organizāciju mehānismu darbību Latvijā.

Kopš 2001.gada septembra notikušas ES un Latvijas tehniskās konsultācijas ekspertu līmenī par visām sarunu sadaļas “Lauksaimniecība” apakšsadaļām. Sarunu sadaļas slēgšana par vispārējiem, veterināriem un fitosanitāriem jautājumiem paredzēta līdz 2002.gada jūnija beigām.

Zemkopības ministrija turpina diskusijas ar lauksaimnieku sabiedrību par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem kandidātvalstīm attiecībā uz ražošanas kvantitatīvajiem nosacījumiem, tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai, lai sagatavotu precīzus argumentus un pamatojumu Latvijas interešu aizstāvībai sarunās.

2002.gada 1.janvārī darbu uzsāka vienotais Pārtikas un veterinārais dienests, kas īsteno pārtikas drošuma kontroli visos pārtikas ķēdes posmos “no fermas līdz galdam”, kā arī dzīvnieku izcelsmes produktu un pārtikas kontroli uz Latvijas robežām un dzīvnieku labturības prasību ievērošanu.

Pārtikas un veterinārais dienests ir veicis pārbaudes visos pārtikas pārstrādes uzņēmumos un identificējis visus trūkumus un neatbilstību ne tikai ES, bet arī Latvijas likumdošanā noteiktajām prasībām. Nepieciešams turpināt un pievērst vislielāko uzmanību pārņemtās ES likumdošanas ieviešanai un sanitāro un higiēnas prasību nodrošināšanai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumos, atbilstoši to izstrādātājiem pārstrukturizācijas un modernizācijas plāniem.

Aprīlī Ministru kabinets apstiprināja “Koncepciju par dzīvnieku izcelsmes atkritumu produktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu”. Koncepcija paredz vismaz viena dzīvnieku izcelsmes


16

atkritumu pārstrādes un iznīcināšanas uzņēmuma un vairāku savākšanas punktu izveidošanu Latvijā. Uzņēmumu celtniecība plānota no SAPARD līdzekļiem, kamēr par to darbību atkritumu pārstrādē un iznīcināšanā maksās atkritumu piegādātājs.


1. Līdz 2002.gada beigām sekmīgi jāpabeidz sarunas iestāšanās ES sarunu sadaļā “Lauksaimniecība”.

2. Zemkopības ministrijai jāturpina likumdošanas saskaņošana, īpaši veterinārajā un fitosanitārajā jomā, īpašu uzmanību veltot pārņemtās likumdošanas ieviešanai.

3. Jāizstrādā likums “Par Eiropas Kopienas Kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu”. Likumā jānosaka, kura valsts institūcija atbildēs par ES regulās paredzēto nosacījumu izpildi, kādas ir administratīvo sūdzību procedūras un sankcijas, ja regulu nosacījumi ir pārkāpti.

4. Jāparedz atbilstošs finansējums nepieciešamajiem pasākumiem, lai Latvija būtu gatava ieviest un īstenot ES KLP mehānismu darbību pirms iestāšanās ES.

5. Jāpabeidz sagatavošanās darbi Lauku atbalsta dienesta kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas maksājumu aģentūras izveidošanai un akreditācijai.

6. Jāuzsāk Latvijas ekspertu un speciālistu sagatavošana darbam ES izpildinstitūcijās atbilstoši ES noteiktajām procedūrām, lai līdz ar iestāšanos ES Latvija var aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā, piemēram, Vadības komitejā (Management committee).

8. Zivsaimniecība

Latvija ir panākusi ievērojamu progresu acquis pārņemšanā zivsaimniecības sektorā, kā arī zivju resursu pārzināšanā. Tomēr joprojām ir jāveicina likumdošanas praktiskā ieviešana, stiprinot valsts pārvaldes institūciju kapacitāti, kā arī jāturpina pārstrukturizēt privāto sektoru – zvejniecības, zivju apstrādes un akvakultūras uzņēmumus, lai palielinātu to konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgū.

Acquis prasību pārņemšanu un ieviešanu sekmē 2001.gada oktobrī uzsāktais PHARE 2000 projekts “Latvijas zivsaimniecības administrācijas stiprināšana, piemērojoties ES Kopējās zivsaimniecības politikas prasībām”, kura ietvaros ir izstrādāts detalizēts acquis pārņemšanas plāns.

2001.gadā Dānijas un Latvijas tehniskās palīdzības projekta ietvaros tika izveidots zvejas kuģu satelītnovērošanas centrs, uzstādīta programmatūra un iekārtas. Centrs jau pašreiz ir gatavs uzņemt zvejnieku pieteikumus par pieslēgšanos krasta stacijai un ziņojumu saņemšanu. Šī centra izveidošana nodrošina acquis prasību ieviešanu zvejas kontroles jomā jau pirms Latvijas iestāšanās brīža ES.

PHARE 2000 projekta ietvaros ir uzsākta integrētās zivsaimniecības informācijas sistēmas veidošana, kā arī Jūras vides pārvaldes darbinieku apmācība.

Būtiska problēma zvejas kontroles jomā joprojām ir administratīvās kapacitātes trūkums zvejas inspektoriem – nepilnīgs finansiālais un tehniskais nodrošinājums, kas traucē veikt efektīvāku zvejas kontroli jūrā un tās piekrastē. Tāpēc 2003.gada valsts budžeta projektā VARAM ir pieprasījusi pamatbudžeta finansējumu zvejas kontroles funkciju nodrošināšanai, un ir īpaši svarīgi, lai šis finansējums arī tiktu piešķirts prasītajā apjomā.

2002.gadā veicamie uzdevumi:

1. Jānodrošina PHARE 2000 projektā paredzēto aktivitāšu īstenošana, kas veicinās Latvijas gatavību iestāties ES zivsaimniecības sektorā gan likumdošanas, gan administratīvajā jomā.


17

2. Jāpabeidz piekrastes zvejas laivu un kuģu reģistrācija un jāturpina vienotas zivsaimniecības informācijas sistēmas izveide.

3. Jāuzsāk tirgus intervences mehānismu ieviešana un Latvijas Vienotā programdokumenta zivsaimniecības sadaļas sagatavošana Latvijas līdzfinansējuma nodrošināšanai zivsaimniecības strukturālā fonda līdzekļu saņemšanai līdz ar Latvijas iestāšanās brīdi ES.

4. Jānodrošina līdzekļu piešķiršana 2003.gadā no valsts pamatbudžeta nozvejoto zivju izkraušanas kontroles sistēmas un zvejas kuģu satelītnovērošanas centra darbības nodrošināšanai.

5. Jāturpina veidot integrēto zivsaimniecības informācijas sistēmas Jūras vides pārvaldē.

6. Jānodrošina stabils un pietiekošs budžeta finansējums zivju resursu uzskaitei, novērtēšanai un zinātnisko rekomendāciju izstrādei, kas veicinātu pilnvērtīgu datu ieguvi un nodrošinātu zinātniskā pamatojuma izstrādi zivsaimniecības nozares stratēģijai un strukturālai attīstībai atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem, sekmējot efektīvu un ilgtspējīgu zivju resursu izmantošanu un uzraudzību.

9. Transports

Transporta sektorā turpinājās likumdošanas saskaņošana ar acquis, it īpaši autosatiksmes un jūrniecības jomā. Autotransporta jomā Saeima martā pieņēma likumu “Par Nolīgumu par pasažieru neregulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. Aprīlī Saeimā 2. lasījumā tika pieņemti grozījumi “Autopārvadājumu likumā”, kas nosaka kombinēto pārvadājumu definīciju, ātruma ierobežotājierīču uzstādīšanas un lietošanas kārtību, kā arī pārvadājumu “uz sava rēķina” veikšanas kārtību. Saeimā ir iesniegti grozījumi “Ceļu satiksmes likumā”, kas paredz izstrādāt noteikumus, lai nodrošinātu vadītāja apliecības atbilstību ES vadītāja apliecības modelim. Ministru kabinetā ir pieņemti vairāki normatīvie akti, lai pārņemtu ES likumdošanas sociālos nosacījumus un tehniskās un satiksmes drošības prasības. Lai uzlabotu kontroles funkciju veikšanu, Ministru kabinetā apstiprināšanai iesniegta “Koncepcija par kontroli autotransportā”.

Progress panākts ES likumdošanas pārņemšanā jūrniecībā. Februārī Saeimā tika iesniegts “Jūras kodekss”. Martā Ministru kabineta komiteja akceptēja “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu”. Februārī Saeimā tika iesniegti divi ar šiem likumiem saistīti likumprojekti – “Grozījumi Likumā par ostām” un “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Martā Saeimā tika iesniegti grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas deleģē Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā tiek piedāvātas datorizētās biļešu rezervēšanas sistēmas un izmantoti to pakalpojumi.

Likumdošanas ieviešana bijusi veiksmīga kuģošanas drošības jomā. Turpina samazināties aizturēto Latvijas kuģu skaits. Saskaņā ar Parīzes vienošanās memoranda statistiku 2001.gadā aizturēto Latvijas kuģu skaits samazinājies līdz 5,5% (2000.gadā 7,7%). 2002.gada pirmajos trīs mēnešos nebija aizturēts neviens Latvijas kuģis. Ir uzlabojies ostas valsts kontroles mehānisms. Ostas valsts kontrole 2001.gadā veikta 18,7% Latvijas ostās ienākušajiem ārzemju kuģiem. 2002.gada pirmajos mēnešos šis rādītājs sasniedza 19,3%.


1. Saeimā 3.lasījumā jāpieņem grozījumi “Autopārvadājumu likumā”. Jāizstrādā un jāapstiprina grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, tādējādi panākot atbilstību ES minimālajām nodevas likmēm kravas transportlīdzekļiem. Ministru kabinetā jāakceptē


18

Koncepcija par kontroli autotransportā, jāpalielina kontrolējošo vienību skaits un jāuzlabo finansēšanas modelis.

2. Jāizstrādā un jāpieņem grozījumi “Dzelzceļa likumā”, lai pārņemtu jaunās dzelzceļa ‘infrastruktūras paketes’ direktīvas, kā arī Eiropas ātrgaitas un parastā dzelzceļa savstarpējās savietojamības direktīvas.

3. Aviācijas jomā jāsakārto aviācijas pārvaldes sistēma - likumā “Par aviāciju” jānosaka Civilās aviācijas administrācijas statuss. Likumā jānosaka arī aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu neatkarīgās izmeklēšanas institūcijas statuss.

4. Jāpieņem “jumta” likumi jūrniecībā - “Jūras kodekss” un “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”. Uzmanība jāpievērš kuģošanas drošības nodrošināšanai.

5. Iekšējo ūdensceļu jomā nacionālajā likumdošanā jāpārņem ES likumdošanas prasības attiecībā uz ES kapteiņu sertifikātu atzīšanu un preču pārvadātāju licencēšanu.

10. Nodokļu politika

Attiecībā uz akcīzes nodokļa likumdošanas aktu saskaņošanu ar ES prasībām, pašreiz noris darbs, lai varētu pāriet uz kombinēto akcīzes nodokļa likmi cigaretēm un pakāpeniski palielināt to līdz ES direktīvās noteiktajam minimālajam līmenim. Pamatojoties uz Latvijas cigarešu tirgus izpētes datiem, Finansu ministrija ir izstrādājusi koncepciju “Par akcīzes nodokļa cigaretēm saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām”, kurā ir piedāvāti vairāki rīcības varianti kombinētās likmes ieviešanai un tās paaugstināšanai. Pamatojoties uz Ministru kabineta pieņemto rīcības variantu, tiks izstrādāti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”.

Turpinās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūras reorganizācija, kā arī VID teritoriālajās iestādēs turpinās nodokļu maksātāju apkalpošanas zāļu izveide ar mērķi paātrināt nodokļu maksātāju un muitas klientu apkalpošanu.


1. Jāveic grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”, lai ieviestu kombinēto akcīzes nodokļa likmi cigaretēm un pakāpeniski sasniegtu minimālo akcīzes nodokļa likmes līmeni saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām.

2. Jāveic grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai precizētu preču piegādes vietu atbilstoši ES terminoloģijai.

3. Jāgroza likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, jo likums ir pretrunā ar ES prasībām attiecībā uz:

- PVN 0% likmes piemērošanu brīvostu (BO) un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) teritorijās;

- akcīzes nodokļa pilnīgu atbrīvojumu naftas produktiem, kas tiek patērēti BO un SEZ;

- tiešo nodokļu piemērošanu atbilstoši ES Uzvedības kodeksa (Code of Conduct) prasībām.

4. Jāturpina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) personāla tālākā izglītošana, nodokļu maksātāju apkalpošanas uzlabošana, kā arī pilnībā jāievieš VID spriedumu pārsūdzēšanas tiesību noteikumi. Jāizveido ES sistēmai atbilstoša informācijas tehnoloģijas sistēma.


19

11. Ekonomiskā un monetārā savienība

Eiropas Savienības likumdošanas ieviešana attiecībā uz ekonomisko un monetāro politiku ir praktiski pabeigta.

Izstrādāti grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” centrālās bankas neatkarības principa ievērošanai, īpaši attiecībā uz centrālās bankas padomes locekļu atbrīvošanas no darba iemesliem. Pieņemot minētos grozījumus, likums “Par Latvijas Banku” pilnībā atbildīs ES normatīvo aktu un Eiropas Centrālās bankas prasībām. Turpinās fiskālās uzraudzības procedūras ieviešana.

Š.g. 27.martā Eiropas integrācijas padome pieņēma lēmumu par Pirmsiestāšanās ekonomiskās programmas atjaunošanu 2002.gadā, nosakot atbildīgās institūcijas un PEP iesniegšanas termiņu Ministru kabinetam (līdz š.g. 1.augustam).

Pagaidām līdz galam neatrisināts jautājums ir budžeta fiskālā deficīta un valsts parāda uzskaite atbilstoši Eurostat prasībām. 2001.gada jūlijā tika uzsākts PHARE 1999 pilotprojekts, kura ietvaros ir veikti pasākumi valsts parāda un fiskālā deficīta statistikas uzskaites uzlabošanai. Pilotprojekta rezultātā uzlabojusies tajā iesaistīto institūciju sadarbība un ES un šī gada deficīta–parāda ziņojumā ņemti vērā PHARE ekspertu izteiktie priekšlikumi.

2002.gadā ir paredzama PHARE palīdzība kopbudžeta deficīta un valsts parāda uzskaites uzlabošanas jomā atbilstoši Eurostat prasībām, galvenokārt, ņemot vērā Eiropas Nacionālo kontu sistēmu ESA 95. Deficīta–parāda ziņojuma iesniegšana atbilstoši ESA 95 klasifikācijai un datu kvalitātes analīze un novērtēšana notiks 2003.gada aprīlī.

2001.gadā Latvija pamatā ir izpildījusi kritērijus ES dalībvalstu uzņemšanai Ekonomiskajā un monetārajā savienībā (Māstrihtas kritērijus). Inflācijas gada vidējais līmenis bija 2,5%, kas nepārsniedza Māstrihtas kritērijos noteikto maksimālo inflācijas līmeni (trīs ES dalībvalstu zemāko inflāciju vidējais līmenis plus 1,5% punkti). Fiskālais deficīts Latvijā 2001.gadā bija 1,8% no IKP (kritērijos noteiktais maksimālais apjoms ir 3% no IKP), valsts parāds sasniedza 15.0% no IKP (kritērijos noteiktie griesti – 60% no IKP). Pēdējais Māstrihtas kritērijos noteiktais rādītājs – ilgtermiņa procentu likmes, Latvijas gadījumā nav pilnībā salīdzināms ar ES dalībvalstīs lietoto, jo valsts ilgtermiņa parādzīmes Latvijā uz doto brīdi netiek emitētas. Latvijā tiek emitētas piecu gadu valdības parādzīmes, kuru gada vidējā likme 2001.gadā bija 7,8% (ES dalībvalstīs – 10 gadu parādzīmju gada vidējā likme – 7,2%).


1. Jāapstiprina grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”, lai novērstu pēdējās vēl pastāvošās neatbilstības ES normatīvo aktu un Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecīgajā jomā.

2. Jāatjauno un jāiesniedz Eiropas Komisijai ES prasībām atbilstoša Pirmsiestāšanās ekonomiskās programma.

3. Jāturpina valsts finansu statistikas sistēmas modernizācija, jaunu klasifikatoru ieviešana, kā arī esošo klasifikatoru pārveidošana, lai nodrošinātu valsts budžeta deficīta un valsts parāda uzskaites sistēmas atbilstību Eiropas Nacionālo kontu sistēmai ESA-95 un pārskatītajai SVF rokasgrāmatai par valdības finansu statistiku.

12. Statistika

2002.gadā turpinājās darbs pie ES likumdošanas prasību statistikas jomā ieviešanas. 2002.gada valsts budžetā Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) budžets ir palielināts par 25%.


20

Ar 2002.gada janvāri ir uzsākti vairāki jauni apsekojumi - nepārtraukts Darbaspēka apsekojums, nepārtraukts Iekšzemes ceļotāju apsekojums un nepārtraukts Nelaimes gadījumu sadzīvē apsekojums. 2002.gada aprīlī tika laista klajā plaša publikācija par 2000.gada tautas skaitīšanas rezultātiem. 2001.gada lauku skaitīšanas provizoriskie rezultāti tika publicēti atsevišķā biļetenā 2002.gada aprīlī. Turpinās Lauku skaitīšanas rezultātu apstrāde.

Turpinās darbs pie Intrastat sistēmas (ārējās tirdzniecības statistikas nodrošināšana starp ES dalībvalstīm) izveidošanas.

Datu vadības sistēmas projekta ietvaros CSP turpina pilnveidot informācijas tehnoloģijas infrastruktūru ar mērķi uzlabot statistisko datu kvantitatīvi - kvalitatīvos rādītājus visos datu apstrādes etapos.

Twinning projekta ar Somiju ietvaros ir notikuši vairāki semināri par vadības pilnveidošanas, stratēģiskās plānošanas, statistiskās informācijas lietotāju izglītošanas jautājumiem, kā arī uzsākts darbs pie Centrālās statistikas pārvaldes stratēģiskā plāna izstrādes un rajonu statistikas nodaļu darba reorganizācijas. CSP centrālajā birojā ir izveidots pastāvīgi funkcionējošs intervētāju dienests.

Lai nodrošinātu efektīvāku CSP finansu resursu izlietošanu, divpusējās sadarbības programmas ar Zviedriju ietvaros un zviedru ekspertu vadībā noris darbs pie CSP iekšējās finansu uzskaites projekta ieviešanas.


1. Centrālās Statistikas Pārvaldei jānodrošina stabili finansu resursi arī turpmākajiem gadiem.

2. Jāturpina CSP infrastruktūras pārkārtošana, ieskaitot pilsētu un rajonu statistikas nodaļu reorganizāciju un intervētāju dienesta izveidošanas pabeigšanu.

3. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jāturpina darbs pie Intrastat sistēmas izveidošanas un ieviešanas.

13. Sociālā politika un nodarbinātība

Sociālās politikas jomā noritējis aktīvs darbs likumdošanas saskaņošanā un institūciju administratīvās spējas stiprināšanā.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā 2002.gada martā bija 8,2%. Nacionālajā nodarbinātības plānā (NNP) 2001.gadam iekļauto pasākumu izpilde liecina, ka īstenotie pasākumi stimulē nodarbinātību. 2002.gada sākumā izstrādāts NNP 2002.gadam (tas šobrīd atrodas saskaņošanas procesā). Plāna galvenie virzieni ir darbaspējas pilnveidošana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana, vienādu iespēju politikas nodrošināšana. 2002.gada 7.februārī Saeimā 2.lasījumā izskatīts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums” .

Sadarbībā ar Eiropas Komisiju, turpinās darbs pie Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējās deklarācijas par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm, kuras pamatnostādnes ir iekļautas Latvijas nacionālajā nodarbinātības plānā 2002.gadam.

Pieņemot likumu “Par darba ņēmēju aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” likumdošana darba tiesību jomā ir saskaņota ar acquis. Likums stāsies spēkā 2003.gada 1.janvārī. 2002.gada 8.janvārī Ministru kabinets pieņēma “Noteikumus par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”, kas stājās spēkā 2002.gada 1.jūnijā.


21

2002.gada aprīlī tika izstrādāta stratēģija par sabiedrības informēšanu par jauno “Darba likumu”, kas tiks īstenota līdz š.g. decembrim. Aprīlī un maijā notiek tiesnešu un Valsts Darba inspekcijas inspektoru apmācība “Darba likuma” piemērošanai.

Ir izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”, kas īsteno garantiju un maksātnespējas procedūras pārraudzības institūcijas funkcijas un atbild par normatīvās bāzes izstrādi pilnīgai likumdošanas ieviešanai.

2002.gada 1.janvārī stājās spēkā jaunais “Darba aizsardzības likums”. Turpinās uz iepriekšējā likuma pamata pieņemto noteikumu atkārtota izdošana, lai nodrošinātu to juridisko atbilstību jaunajam likumam. Noteikumi “Par darba aizsardzības prasībām strādājot ar kancerogēnām vielām darba vietās” stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī. Līdz gada beigām jāpieņem noteikumi, kas ieviesīs 7 direktīvas veselības un drošības darbā saistībā ar izrakteņu ieguvi, darbu ar bioloģiskajām vielām, strādājošo aizsardzību pret troksni darbā, darbu sprādzienbīstamā vidē, kā arī darba drošību un medicīnisko aprūpi uz zvejas kuģiem. 2001.gada 28.decembrī Saeima pieņēma jaunu “Valsts darba inspekcijas likumu”, kas aizstāj 1939.gada likumu un nosaka inspekcijas juridisko statusu, uzdevumus un funkcijas. Lai stiprinātu inspekcijas administratīvo spēju un sekmētu ES normatīvo aktu pārņemšanu darba drošības jomā, turpinās vairāki starptautiskās palīdzības projekti, kā arī ir notikušas inspektoru apmācības, t.sk. Valsts Administrācijas skolā.

Sociālā dialoga jomā 2002.gada 7.martā Saeimā 1.lasījumā pieņemts likumprojekts “Darba strīdu likums”.

Turpinās sociālās palīdzības reforma. 2002.gada 12.martā Ministru kabinets apstiprināja koncepciju “Par sociālo palīdzības pakalpojumu nodrošināšanas attīstību”. 22.aprīlī Ministru kabineta komitejā akceptēts “Likums par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību”. Valdība ir akceptējusi priekšlikumus 3.lasījumam grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību” garantētā minimālā ienākuma pabalsta ieviešanai. No janvāra līdz jūlijam tiek īstenota plaša informācijas kampaņa, lai informētu iedzīvotājus par tiesībām un pienākumiem saistībā ar sociālo palīdzību.

LM turpina izstrādāt rīcības programmu “Sabiedrības veselības stratēģijas” ieviešanai, kuru plānots apstiprināt 2002.gada maijā. Ar 1.janvāri Nacionālais Vides veselības centrs ir pārveidots par Sabiedrības veselības aģentūru.

Lai ieviestu “Dzimumu līdztiesības koncepciju”, 2002.gada 12.martā Ministru kabinets apstiprināja pasākumu plānu 2002.gadam. 19.februārī izveidota Dzimumu līdztiesības padome, kas kopā ar starpministriju darba grupu koordinē integrēto pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai valsts pārvaldē.


1. Jāpieņem grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”.

2. Jāpieņem “Veselības aizsardzības likums” un “Psihiatriskās palīdzības likums”.

3. Parakstīt Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopējo deklarāciju par Latvijas nodarbinātības politikas prioritātēm.

14. Enerģētika

Enerģētikas jomā ir turpinājies darbs pie ES likumdošanas pārņemšanas. It īpaši progress panākts jautājumā par naftas rezervju krājumu izveidošanu uz Latvijas iestāšanās brīdi ES. Praktiski ir pabeigta likumdošanas izstrāde. 2002.gada 29.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikumu, 12.martā noteikumus “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība


22

un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā” un 26.martā noteikumus “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”.

Lai īstenotu 2001.gada oktobrī apstiprināto Koncepciju par dabasgāzes tirgus liberalizāciju, ir izstrādāti grozījumi “Enerģētikas likumā”, kas noteiks dabasgāzes tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir izsniegusi 4 jaunas licences gāzes kompānijām. Gatavojoties vienotajam enerģētikas tirgum, valsts a/s Latvenergo reorganizācijas plāna ietvaros Uzņēmumu Reģistrā kā atsevišķs uzņēmums gada 28.decembrī reģistrēts pārvades sistēmas operators. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu lietošanu, 15.janvārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtību, kā arī elektroenerģijas iepirkšanas un iepirkuma cenas noteikšanas kārtību elektrostacijām, kuras elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus. Vienlaicīgi tika pieņemti noteikumi, kas nosaka kopējo uzstādāmo jaudu apjomu un sadalījumu pa reģeneratīvo resursu veidiem 2002.gadam.


1. Jāpabeidz likumdošanas bāzes izveide naftas produktu rezervju izveidošanai, tai skaitā, jāapstiprina Ministru kabineta “Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu”.

2. Lai noteiktu dabasgāzes tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju, jāpieņem grozījumi “Enerģētikas likumā” un likumam pakārtotie normatīvie akti. Jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas paredz tarifu deregulēšanu atsevišķiem regulējamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

3. Jāturpina valsts a/s Latvenergo reorganizācija. Līdz 2002.gada beigām jāizstrādā metodika pārvades un sadales sistēmu pakalpojumu tarifu noteikšanai.

4. Jāstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas administratīvā spēja.

15. Rūpniecības politika

2002.gadā rūpnieciskās ražošanas apjomi turpināja palielināties – pirmajos divos mēnešos sasniedzot 2,5% pieaugumu salīdzinājumā ar 2001.gada attiecīgo periodu. Rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums ir balstīts gan uz eksporta pieaugumu, gan arī uz iekšējā pieprasījuma pieaugumu.

Turpināta atsevišķu rūpniecības nozaru klāsteru attīstības veicināšana. Īpaša uzmanība pievērsta informācijas tehnoloģiju, kokrūpniecības, augsto tehnoloģiju un inženierzinātnes klāsteru tālākai attīstībai. Ir veikta Latvijas Attīstības aģentūras pārstrukturizācija, ar mērķi novirzīt esošos resursus prioritāro rūpniecības klāsteru nostiprināšanai.

Nozīmīgu impulsu Latvijas rūpniecības politikas attīstībai ir devis PHARE Twining projekts “Integrācija ES: likumdošanas saskaņošana – rūpniecības politika”, kas noslēdzās 2002.gada aprīlī. Projekta rezultātā ir veikta analīze un izstrādāti ieteikumi inovāciju politikas, MVU atbalsta, videi draudzīgas ražošanas, sadarbības ar nevalstiskajām organizācijām veicināšanas, u.c. jautājumos.

2002.gadā turpināts darbs pie Nacionālās inovāciju programmas un rīcības plāna izstrādes. Nacionālās inovāciju programmas un rīcības plāna izstrāde sekmēs 2001.gadā pieņemto Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādņu un Nacionālās inovāciju koncepcijas ieviešanu.


23


1. Jāuzsāk Nacionālā inovāciju programmas un rīcības plāna īstenošana.

2. Jāstiprina Latvijas rūpniecības konkurētspēja, t.sk., ieviešot Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes.

16. Mazie un vidējie uzņēmumi

Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta politika tiek veidota atbilstoši ES praksei.

Šī gada 23.aprīlī Latvija pievienojās Mazo uzņēmumu Eiropas hartai. Hartas galvenais mērķis ir radīt vislabvēlīgāko vidi mazo uzņēmumu darbībai. Pievienojoties hartai Latvija par prioritārajiem darbības virzieniem atzīst uzņēmēju izglītību un apmācību, lētāku un ātrāku uzņēmumu dibināšanu, efektīvāka likumdošanas ietvara radīšanu, interneta pieejamības uzlabošanu, nodokļu sistēmas uzlabošanu; tehnoloģiskās kapacitātes stiprināšanu, spēcīgāku un efektīvāku mazo uzņēmumu interešu pārstāvniecību ES un nacionālajā līmenī.

Lai stiprinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, šī gada 23.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Latvijas līdzdalību ES daudzgadējā uzņēmumu un uzņēmējdarbības programmā. Programmas ietvaros, veicot izpēti, iesaistoties Eiropas informāciju centru tīklā un izmantojot piedāvātos finansu atbalsta instrumentus, tiks dots ieguldījums uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā, finansu resursu pieejamībai mazajiem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības veicināšanai kopumā.

Prioritātes, kas definētas Mazo uzņēmumu Eiropas hartā, tiks iestrādātas arī Latvijas MVU nacionālajā programmā 2002-2006.gadam. Programmas izstrādi ir plānots pabeigt 2002.gada pirmajā pusgadā.


1. Jāizstrādā “Latvijas MVU nacionālā programma 2002.-2006.gadam”, kā arī mehānismi tās ieviešanai.

2. Jāturpina darbs pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, tālāk attīstot dialogu ar uzņēmējiem.

17. Zinātne un pētniecība

Latvijā zinātnei no valsts budžeta 2001.gadā tika atvēlēti 8,5 milj latu, kas veidoja 0,20% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopā ar uzņēmēju ieguldījumiem pētniecības un attīstības nodrošināšanai, zinātnieku pašu nopelnītajiem līdzekļiem un finansējumu no starptautiskajiem avotiem kopējais zinātnes finansējums Latvijā sasniedz 0,48% no IKP. 2002.gadā valsts budžetā Zinātnes programmas finansējumam piešķirti 8,9 milj. latu, kas nav būtiski palielināts salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Latvija piedalās ES piedāvātajās sadarbības programmās zinātnes un tehnoloģiskās attīstības jomā. 5.Ietvara programmā ES finansējumu 9 milj. € saņēmuši 130 projekti. INTAS programmā 2001.gada konkursā finansējums piešķirts 3 projektu pieteikumu īstenošanai. COST programmā Latvijas zinātnieki aktīvi darbojas jau 29 akcijās dažādās zinātņu nozarēs (galvenokārt ķīmijas, meža un vides zinātņu jomās). EUREKA programmā Latvijas pārstāvji piedalās 5 projektu īstenošanā.

Izstrādāta “Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas programma”, kas ir iekļauta “Izglītības attīstības koncepcijas 2002.-2005.gadam” projektā. Programmas īstenošanai valsts


24

budžeta Zinātnes programmā periodā no 2003.-2005.gadam būs nepieciešams papildus finansējums 4,2 milj. Ls apmērā, no tiem 0,8 milj. Ls paredzot jau 2003.gadā.


1. Jāpalielina finansu resursus sekmīgo pētniecības projektu īstenošanas atbalstam, kā arī jārealizē pasākumi, lai aktivizētu MVU iesaistīšanos starptautisko projektu īstenošanā un sadarbībā ar zinātniskajiem centriem.

2. Jāpalielina valsts budžetā Zinātnes programmas finansējums.

18. Izglītība un apmācība

Ministru kabineta komiteja 2002.gada 22.aprīlī pamatā akceptēja “Izglītības attīstības koncepciju 2002.-2005.gadam”. Koncepcijas rīcības virzieni paredz vispārējās pamata un vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveidošanu, pedagogu izglītības un tālākizglītības sistēmas pilnveidošanu, kā arī augstākās un profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

“Izglītības un zinātnes investīciju stratēģija 2003.-2007.gadam” nosaka investīciju stratēģiskos virzienus: izglītības informatizāciju, izglītības kvalitātes paaugstināšanu, vispārējās un profesionālās izglītības infrastruktūras attīstību un augstākās izglītības izmaksu efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu.

Vispārējās izglītības jomā ir nodrošināts finansējums valsts budžetā obligātās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības uzsākšanai ar 2002.gada 1.septembri.

Turpinās darbs pie profesiju standartu izstrādes. Pašlaik profesiju standartu reģistrā ir 58 profesiju standarti. Ir apstiprināta profesionālās kvalifikācijas eksāmenu organizācijas metodika, izdarīti grozījumi “Profesionālās izglītības likumā” un “Izglītības likumā”, kas rada tiesisko bāzi tālākizglītību un pieaugušo izglītību regulējošo normatīvo aktu izstrādei.

Augstākajā izglītībā galvenās prioritātes ir izglītības kvalitātes nodrošināšana un izmaksu efektivitātes paaugstināšana. Pieņemti virkne Ministru kabineta noteikumu1 attiecībā uz augstāko izglītības iestāžu un studiju programmu akreditāciju, valsts akadēmiskās izglītības standartu, utt. Turpinās studiju kreditēšanas sistēmas pilnveidošana, otro gadu darbojas studējošo kreditēšana no kredītiestāžu līdzekļiem. Šī gada studiju kredītiem piešķirtais valsts galvojums ir 12,6 miljoni latu, bet studējošo - 8,1 miljons latu.


1. Jāpieņem Saeimā “Izglītības attīstības koncepcija 2002. – 2005.gadam”.

2. Jānodrošina 2003.gadā plānotā pedagogu darba samaksas reformas pabeigšana.

3. Jāturpina Izglītības un zinātnes ministrijas politikas izstrādes un finansu vadības spējas stiprināšana.

4. Jāstiprina izveidotā sadarbība starp profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmējiem, lai attīstītu un pilnveidotu apmācības formas, kas atbilst darba tirgus prasībām.

1 Pieņemti MK “Augstākās izglītības iestāžu un studiju programmu akreditācijas noteikumi” (2001.gada 16.oktobris), “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (2001.gada 20.novembris); “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”(2002.gada 3.janvāris), “Augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība” (2002.gada 3.janvāris) un “Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai” (2002.gada 12.februāris).


25

5. Augstākajā izglītībā jāuzsāk pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficienta vērtībām uz optimālajām vērtībām, lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti.

19. Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas

2002. gada pirmajā pusē turpinājies darbs pie likuma “Par telekomunikācijām” likumpamatoto normatīvo aktu izstrādes. Izstrādāti radiofrekvenču spektra lietošanas noteikumi. Tuvākajā laikā paredzēts pieņemt Universālo telekomunikāciju pakalpojuma stratēģiju, kas noteiks pamatprincipus universālo telekomunikāciju pakalpojumu noteikšanai un finansēšanas mehānismam. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi noteikumus, kas nosaka kārtību, kā notiek no sabiedrisko pakalpojumu attiecībām izrietošu strīdu izskatīšana. Maijā paredzēts apstiprināt noteikumus, kas noteiks kārtību un kritērijus, kā novērtēt, vai uzņēmumam ir būtiska ietekme tirgū. Publiskai apspriešanai ar ieinteresētajām pusēm ir sagatavoti individuālo licenču un vispārējo atļauju izsniegšanas noteikumi.

Aprīlī tika parakstīts līgums ar starptautisko konsultantu kompāniju National Economic Research Associates Ltd. par trīs jaunā UMTS mobilo telekomunikāciju licenču izsoles organizēšanu. Paredzēts, ka izsoles notiks oktobrī.

Informāciju tehnoloģiju jomā 2.maijā Saeima pieņēma “Valsts informācijas sistēmu likumu”.


1. Jāpabeidz telekomunikāciju tirgu regulējošo normatīvo aktu izstrāde – jāpieņem normatīvie akti, kas attiecas uz strapsavienojumiem, numerācijas plānu, universālā telekomunikāciju pakalpojuma sniegšanu, kā arī atļauju izsniegšanu un licencēšanu.

2. Jāpieņem “Elektronisko dokumentu likums”.

20. Kultūra un audiovizuālā politika

Iestāšanās ES sarunu sadaļas “Kultūra un audiovizuālā politika” provizoriskā slēgšanu 2001.gada 30.martā pavēra iespējas uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienības audiovizuālās jomas atbalsta programmā “Media Plus” un “Media Apmācība”. Uzsākts darbs, lai parakstītu Saprašanās Memorandu Latvijas dalībai šajās programmās.

Nacionālās Radio un televīzijas padomes kapacitātes stiprināšanai 2001.gadā uzsākts darbs Informācijas centra izveidošanas, kas kalpos kā informācijas sniedzējs sabiedrībai, raidorganizācijām, starptautiskajām organizācijām un presei.

2001.gada 16.oktobrī tika pieņemts Latvijas-ES Asociācijas Padomes lēmums par nosacījumiem Latvijas dalībai programmā “Kultūra 2000”. Saskaņā ar Asociācijas Padomes lēmumu Latvijas dalībmaksa programmā “Kultūra 2000” ir 100 000 € gadā, kas daļēji tiek finansēta no PHARE programmas līdzekļiem. 2002.gadā tika piešķirts Eiropas Komisijas atbalsts 82 383 € apmērā Bauskas cietokšņa drupu konservācijai.


26

Lai saskaņotu Latvijas likumdošanu audiovizuālās politikas jomā, izstrādāti2 grozījumi “Radio un televīzijas likumā”.


1. Līdz gada beigām pieņemt nepieciešamos grozījumus “Radio un televīzijas likumā” (17.panta 7. daļa, 18.panta 2. daļa, 62.panta 4. daļa), kas nodrošinātu audiovizuālās jomas pilnīgu saskaņošanu ar ES likumdošanu.

2. Pieņemt Ministru kabineta noteikumus “Par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu atspoguļošanu raidorganizāciju programmās”.

3. Pieņemt grozījumus tiesību aktos, lai stiprinātu Nacionālās Radio un televīzijas padomes administratīvo kapacitāti, paplašinot tās pilnvaras uzlikt administratīvos sodus par Radio un televīzijas likuma tiesību normu neievērošanu.

4. Pilnveidot Nacionālās Radio un televīzijas padomes Informācijas centra darbību.

5. Organizēt seminārus un izplatīt informāciju par programmām “Kultūra 2000” un “Media Plus” un “Media Apmācība”, kā arī konsultēt projektu iesniedzējus projektu izstrādāšanas gaitā.

21. Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija

Gatavojoties darbam ar ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondu progress panākts gan likumdošanas izstrādē, gan institucionālās struktūras veidošanā. 21.martā Saeima pieņēma “Reģionālās attīstības likumu”, nosakot reģionālās attīstības pamatprincipus, par reģionālās politikas koordināciju atbildīgās institūcijas un radot bāzi reģionālās attīstības atbalsta pasākumu plānošanai un ieviešanai. 28.februārī Saeima 2.lasījumā pieņēma “Teritorijas plānošanas likumu”, kas nosaka teritoriālās plānošanas sistēmu un tajā iesaistītās institūcijas no nacionālā līdz vietējam līmenim.

Valdība ir noteikusi atbildīgās institūcijas darbam ar ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondu. Saskaņā ar Ministru kabineta 5.februāra lēmumu, Finansu ministrija būs atbildīga gan par vispārējo struktūrfondu vadību, gan arī par maksājumu plūsmas organizēšanu. Lai nodrošinātu Finansu ministrijas spēju veikt minētās funkcijas, kopš 2002.gada 2.janvāra Finansu ministrijā ir iekļauts Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāts. Izveidota Finansu ministrijas pakļautības iestāde Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde, kas ir atbildīga par reģionālās attīstības atbalsta pasākumu plānošanu, tai skaitā attīstības plāna izstrādi.

19.martā Ministru kabinets apstiprināja Pamatnostādnes par ES strukturālo instrumentu vadības, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles sistēmu. Pamatnostādnes nosaka institūcijas, kurām Finansu ministrija deleģēs uzdevumus, lai nodrošinātu struktūrfondu vadību. Pamatnostādnēs ir noteiktas galvenās struktūrfondu vadošās iestādes, partnerinstitūciju un strapniekinstitūciju funkcijas. Uz pamatnostādņu bāzes tiks izstrādāti noteikumi par ES strukturālo instrumentu vadības, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles sistēmu.

29.janvārī Eiropas Komisijai tika iesniegts Nacionālais attīstības plāns. Uz tā bāzes turpinās darbs pie Attīstības plāna izstrādes. Balstoties uz to notiks sarunas ar Eiropas Komisiju par

2 Likumprojektu izstrādāja darba grupas, kuras sastāvā ir pārstāvji no Kultūras ministrijas, Nacionālās Radio un televīzijas padomes, Eiropas Integrācijas biroja, Nacionālā Kinematogrāfijas centra, Izglītības un zinātnes ministrijas un Tieslietu ministrijas.


27

Vienoto programmdokumentu, uz kā pamata Latvijā tiks ieviests Eiropas Savienības struktūrfondi laikā no valsts iestāšanas Eiropas Savienībā līdz 2006.gadam.


1. Atbilstoši “Reģionālās attīstības likuma” pārejas noteikumiem Ministru kabinetam līdz 2002.gada 23.oktobrim jāapstiprina noteikumi par ES strukturālo instrumentu vadības, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles sistēmu.

2. Līdz 2002.gada beigām Eiropas Komisijā jāiesniedz Attīstības plāns. Īpaša uzmanība jāpievērš ministriju un plānošanas reģionu projektu izstrādes prasmju uzlabošanai.

3. Līdz 2002.gada 15.oktobrim jānosaka plānošanas reģionu teritorijas.

4. Līdz 2003.gada 1.janvārim jāizstrādā Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikums.

22. Vide

Likumdošanas saskaņošana visaktīvāk noritēja atkritumu apsaimniekošanas, ūdenssaimniecības un kodoldrošības jomās. Saglabājot pašreizējos tempus likumdošanas saskaņošana var tikt pabeigta līdz šī gada beigām. Viena no problemātiskākajām jomām šajā ziņā ir likumdošana attiecībā uz degvielas kvalitāti.

Īpaša vērība tika veltīta sabiedrības informēšanai un līdzdalības jautājumiem, ko veicinās gan Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”, gan arī Orhūsas konvencijas ratifikācija.

Pamatojoties uz likumu “Par piesārņojumu” tika izsniegta pirmā integrētā A kategorijas atļauja3, kura ir arī pirmā šāda veida atļauja ES kandidātvalstīs. Vairākas šādas atļaujas ir sagatavotas izsniegšanai.

Pieņemot “Iepakojuma apsaimniekošanas likumu” un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, ir pabeigta likumdošanas saskaņošana iepakojuma apsaimniekošanas jomā.

Nozīmīgi grozījumi pieņemti likumā “Par īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām”, kas ļaus izveidot Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklu. Iepriekšējā gadā aizsāktais darbs šo teritoriju apzināšanai un statusa noteikšanai tiks turpināts arī 2002.gadā.


1. Jāpieņem “Ūdens apsaimniekošanas likums” un jānosaka atbildīgās institūcijas par ūdens sateces baseinu apgabalu apsaimniekošanu.

2. Jāturpina vides aizsardzības prasību iekļaušana citu sektoru stratēģiskajos dokumentos un normatīvajos aktos, jāsagatavo Latvijas līdzsvarotas attīstības stratēģija.

3. Jāratificē Kioto protokols un valdībai jāizstrādā kopīgi īstenojamo projektu realizācijas stratēģija klimata pārmaiņu novēršanas jomā.

4. Jāpabeidz likumdošanas saskaņošana visos vides sektoros. 5. Jāstiprina vides pārvalde un jānodrošina efektīva pieņemto likumu ieviešana.

3 Piesārņojošās darbības iedala A, B un C kategorijās, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi. Tā, piemēram, pie piesārņojošām darbībām (iekārtām), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja, ir minamas iekārtas bīstamo atkritumu apglabāšanai vai pārstrādei, kuru jauda pārsniedz 10t dienā, iekārtām melno metālu apstrādei, u.c. darbības. Lai uzsāktu vai turpinātu A kategorijas darbību, fiziskai vai juridiskai personai, kura veic piesārņojošu darbību, ir jāsaņem reģionālās vides pārvaldes izsniegta atļauja veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārta funkcionē atbilstoši attiecīgajā lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.


28

23. Patērētāju tiesību un veselības aizsardzība

Latvijas likumdošana patērētāju tiesību aizsardzības jomā gandrīz pilnībā ir saskaņota ar ES acquis prasībām. Ir izveidotas institūcijas likumdošanas īstenošanai.

Lai nodrošinātu patērētājiem iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, kā arī lai ieviestu acquis prasības, 2002.gada 19.martā tika pieņemti noteikumi “Aerosolu flakonu būtiskās prasības un marķēšanas kārtība”.

2002.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) tika piešķirti papildus budžeta līdzekļi 51 843 Ls apmērā. Par šiem līdzekļiem ir plānots izveidot PTAC Juridisko nodaļu un atvērt 3 jaunus PTAC reģionālos centrus – Tukumā, Jelgavā un Daugavpilī, kā rezultātā būs iespējams labāk nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, pieņemot un risinot patērētāju sūdzības, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu.


1. Jāturpina darbs administratīvās spējas stiprināšanā, īpaši jaunizveidotajos Patērētāju tiesību aizsardzības centra reģionālajos birojos.

2. Jāstiprina tirgus uzraudzības institūcijas.

24. Sadarbība iekšlietās un tieslietās

Latvija ir kopumā pārņēmusi acquis prasības iekšlietu un tieslietu jomā un izveidojusi to ieviešanai nepieciešamās institūcijas. Svarīgākais šobrīd ir institūciju kapacitātes nostiprināšana, lai nodrošinātu efektīvu ES prasību ieviešanu.

Ārējās robežas. Ir pabeigta normatīvās bāzes izstrāde, lai izveidotu vienotu robežapsardzības sistēmu. 2002.gada 19.martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisa kuģus. Izstrādāts vienots valsts robežas apsardzības plāns. Uz šo dokumentu pamata Valsts robežsardze 2002.g. aprīlī ir uzsākusi jūras robežas un, līdz ar to, visas valsts robežas apsardzību.

PHARE projekta ietvaros izstrādāta visaptveroša robežkontroles stratēģija, kas palīdzēs uzlabot robežkontrolē iesaistīto institūciju sadarbību.

Lai uzlabotu jūras robežas apsardzības tehnisko aprīkojumu, sagatavots Valsts investīciju programmas projekta pieteikums 3,469 milj. Ls apjomā. Veidojamā sistēma aptvers Latvijas teritoriālos ūdeņus, ostas un piekrastes joslu un tā ir saskaņota ar NBS Jūras spēku veidojamo jūras radiolokācijas novērošanas sistēmu. Lai piesaistītu projekta realizēšanai ES finansējumu, Eiropas Komisijai iesniegts PHARE 2002.gada projekta “Jūras robežas novērošana” pieteikums.

Turpinājās austrumu robežas nostiprināšana. Februārī pabeigta viena robežpārejas punkta celtniecība, maijā plānots pabeigt robežpārejas punkta un robežsargu nodaļas celtniecību, līdz gada beigām – nodaļas, apvienotas ar robežpārejas punktu, un divu dzelzceļa robežkontroles punktu celtniecību. Uzcelti 7 stacionārie vizuālās un tehniskās novērošanas torņi. Līdz augustam tiks pabeigta visu plānoto 20 novērošanas torņu celtniecība (4 torņi tiks uzcelti maijā, 6 līdz augustam). Iegādāts jauns aprīkojums “zaļās robežas” patrulēšanas uzlabošanai.

Turpinājās robežapsardzības un robežkontroles uzlabošanai nepieciešamās normatīvās bāzes izstrādāšana. Ministru kabineta komitejā akceptēti noteikumi “Robežkontroles punktu režīms” un “Robežkontrolei nepieciešamās iekārtas un tehniskais aprīkojums”, sagatavoti iesniegšanai


29

Ministru kabinetā grozījumi “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumos”, kuri paredz papildus drošības pasākumu ieviešanu uz austrumu robežas. Izstrādāts Valsts investīciju programmas projekts 9,422 milj. Ls apjomā robežkontroles punktu aprīkojumam ar tehniskās apsardzības, kontroles un sakaru iekārtām.

Uzsākta Valsts robežsardzes koledžas veidošana uz Rēzeknes robežsargu skolas bāzes, aprīlī apstiprināts koledžas nolikums. 2002. gada aprīlī 170 robežsargi pabeidza PHARE programmas finansētos divgadīgos svešvalodu (angļu, vācu) apmācības kursus. Valsts policijas Ekspertīžu centrā tika apmācīti 37 robežsargi, lai palielinātu Robežsardzes spējas apkarot transportlīdzekļu zādzības. Sakarā ar Vienotās vīzu informācijas sistēmas integrēšanu robežkontroles elektroniskajā informācijas sistēmā REIS-1999, apmācīts 251 robežkontrolē iesaistīts darbinieks.

Turpinājās tiesiskās bāzes pilnveidošana, lai ieviestu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības vīzu, migrācijas un patvēruma jomā. Saeimā pieņemts Patvēruma likums, otrajā lasījumā izskatīts Personu apliecinošo dokumentu likuma projekts, Ministru kabineta komitejā akceptēts Imigrācijas likuma projekts. 2002.g. martā spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”, kas ievieš Šengenas prasības par vienotās vīzas pagarināšanu.

Turpinājās darbs, lai papildinātu Vienoto vīzu informācijas sistēmu (VVIS) ar divām jaunām datu bāzēm – Ielūgumu datu bāzi un Ieceļošanas liegumu datu bāzi, kas nodrošinātu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp visām migrācijas procesu kontrolē iesaistītajām institūcijām. Plānots jaunās datu bāzes nodot ekspluatācijā 2002.gada 1.jūlijā.

Iekšlietu ministrijā izveidota darba grupa EURODAC sistēmas ieviešanai Latvijā. Tiek apzināti nepieciešamie tehniskie un finansu līdzekļi, lai varētu izveidot patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumu datu bāzi.

2002.gada janvāri Valsts robežsardzē izveidots imigrācijas dienests, kura darbība aptver visu valsts teritoriju. Dienesta kompetencē ir patvēruma meklētāju intervēšanas un identificēšanas funkcijas, bet par patvēruma meklētāju izmitināšanu atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē tiek veidota jauna struktūrvienība - Imigrācijas departaments. Departamenta ietvaros plānots izveidot vienotu Klientu apkalpošanas centru, kas nodrošinās ātru un efektīvu lēmumu pieņemšanu, samazinot administratīvos šķēršļus vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesā.

Lai uzlabotu sadarbību starp institūcijām, kas iesaistītas migrācijas un patvēruma procesu kontrolē, 2002.g. martā apstiprināta instrukcija “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku piespiedu izraidīšanas kārtību”. Ir sagatavots līgums par informācijas apmaiņu starp PMLP un Valsts Robežsardzi, kā arī vienošanās par sadarbību patvēruma jomā. Abi dienesti strādā pie jauna patvēruma meklētāju izmitināšanas centra izveides Daugavpilī.

Turpinās darbinieku apmācība migrācijas un patvēruma jomā PHARE programmas ietvaros, kā arī piedaloties starptautisko organizāciju rīkotajos pasākumos.

Policijas sadarbība cīņā ar organizēto noziedzību. Turpinot normatīvās bāzes saskaņošanu ar ES prasībām, līdz 2002.g. jūlijam plānots pievienoties ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību protokoliem pret cilvēku tirdzniecību un migrantu nelikumīgu ievešanu. Ministru kabinetā akceptēta Vienošanās par nelegāliem jūras pārvadājumiem, kas īsteno Apvienoto Nāciju Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu 17.pantu (plānots parakstīt 2002.gada maijā).


30

Pilnveidojot tiesisko bāzi liecinieku un cietušo aizsardzības jomā, tiek izstrādāts likumprojekts par liecinieku un cietušo aizsardzību, kuru plānots pabeigt līdz 2002.g. jūlijam.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm un sadarbību ar Eiropolu, nepieciešams izveidot tiesisku bāzi DNS analīžu izmantošanai cīņā pret organizēto noziedzību. Koncepcija par Nacionālās DNS datu bāzes izveidošanu un izmantošanu Valsts policijas darbībā tiek gatavota iesniegšanai valdībā.

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā “Par fizisko personu datu aizsardzību”, kas attiecina datu aizsardzības normas uz tiesībaizsardzības institūcijām un ir priekšnoteikums sadarbības līguma noslēgšanai ar Eiropolu. 2002.g. aprīlī Hāgā darbu uzsāka Iekšlietu ministrijas specializētais atašejs.

Reorganizēta Ekonomikas policijas biroja struktūra. Tajā šobrīd ir 6 nodaļas, tai skaitā nodaļas cīņai ar naudas atmazgāšanu, maksājuma līdzekļu viltojumiem, datoru noziegumiem, noziegumiem pret intelektuālā īpašuma tiesībām. Lai īstenotu šobrīd saskaņojamo PHARE projektu par Valsts policijas analītisko spēju uzlabošanu, ir pieņemts lēmums 2003.gada 1.pusē veikt Valsts policijas analītisko vienību reorganizāciju, izveidojot vienotu Analītisko nodaļu.

Ir pabeigta Valsts policijas (VP) iestāžu datortīklu pieslēgšana Valsts nozīmes datu pārraides tīklam (VNDPT) un VP vienotā datortīkla izveide. Visu VP iestāžu dežūrdaļas ir pieslēgtas VNDPT.

Ir izstrādāts PHARE Twinning projekts, kura ietvaros plānots pilnveidot Narkotiku kontroles un novēršanas stratēģiju un izstrādāt rīcības plānu stratēģijas īstenošanai. Pilnveidota informācijas apmaiņas sistēma starp Narkotiku apkarošanas biroju (NAB) un teritoriālajām policijas iestādēm par uzskaitē esošajām nepilngadīgajām personām.

2002.gadā Valsts policijas darbinieku algas tika palielinātas vidēji par 15 Ls un paaugstinātas policijas darbinieku sociālās garantijas.


1. Jāturpina robežkontroles nostiprināšana, gan pieņemot nepieciešamos normatīvos aktus par robežkontroles punktu režīmu un robežas šķērsošanas vietu tehnisko aprīkojumu, gan īstenojot valsts investīciju programmas projektus.

2. Jāuzlabo jūras robežas kontrole.

3. Jāpieņem Imigrācijas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

4. Jāpieņem personu apliecinošo dokumentu likums.

5. Jāizveido Ielūgumu datu bāze un Ieceļošanas liegumu datu bāze.

6. Jāpieņem Patvēruma likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

7. Jāpieņem grozījumi likumdošanā, lai attiecinātu datu aizsardzības normas uz tiesībaizsardzības institūcijām un palielinātu Datu valsts inspekcijas neatkarību.

8. Jānoslēdz sadarbības līgums ar Eiropolu

9. Jāizstrādā organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas stratēģija, kā arī jauna narkotiku novēršanas, kontroles un apkarošanas stratēģija un rīcības plāns.

10. Jāizveido nacionālais narkotiku informācijas centrs.


31

25. Muitas savienība

Lai nodrošinātu Latvijas likumdošanas pilnīgu saskaņošana ar ES Muitas kodeksu, 2002.gada 21.februārī 2.lasījumā Saeimā tika pieņemti grozījumi Muitas likumā. Tika izstrādāti un pieņemti arī vairāki Muitas likumam pakārtotie tiesību akti, kuriem jānodrošina Muitas likuma piemērošana praksē. Darbs pie noteikumu izstrādes turpinās.

2001.gadā turpinājās darbs muitas administrēšanas pilnveidošanas jomā. Turpinās muitas dienesta modernizācijā atbilstoši VID Muitas dienesta stratēģijai 2001.-2005.gadam. 2001.gadā iekasētie muitas maksājumi palielinājās par 15%, salīdzinot ar 2000.gadu. Muitas nodokļa ieņēmumi bija par 28% lielāki nekā tika plānots.

Lai nodrošinātu muitas IT sistēmu savietojamību ar ES IT izmantojamām sistēmām sagatavots PHARE 2002 projekta “Muitas administratīvās kapacitātes stiprināšana, ieviešot Muitas darbības stratēģiju un ar ES savstarpēji savietojamas muitas datu bāzes” pieteikums.

Lai aprīkotu muitas punktus atbilstoši ES standartiem, VID turpināja realizēt valsts investīciju projektu “Muitas posteņi uz robežām”. 2001.gadā muita apgādāta ar moderniem datoriem un veikta muitas speciālā tehniskā aprīkojuma modernizācija (rentgena aparāts pasta pārvadājumu kontrolei, narkotiku, sprāgstvielu un metāla detektori u.c.). 2002.gada Valsts investīciju programmas projekta “Muitas posteņi uz robežām” finansējums 2,5 reizēs pārsniedz 2001.gada finansējumu. Izstrādāts Terehovas RKP Sanitārās robežinspekcijas ēkas projekts. Uzsākta projekta izstrāde Daugavpils preču stacijas un Rēzeknes preču stacijas kravu kontroles kompleksu būvniecībai.


1. Jāpabeidz Latvijas likumdošanas saskaņošana ar ES Muitas Kodeksu.

2. Jāturpina darbs pie VID informācijas sistēmu atbilstības Eiropas Savienībā izmantojamām sistēmām, kam ir nepieciešami nozīmīgi finansu resursi no valsts budžeta. Sistēmu savietojamība jānodrošina gadu pirms iestāšanas ES brīža.

3. Jāaprīko Muitas punkti atbilstoši ES standartiem - īpaši muitas punktos uz nākamas ES ārējās robežas. Jāievieš tādas tehnoloģijas un aprīkojums, kas lautu pēc iespējas stingri apkarot korupciju, krāpšanu un citas nelikumīgas darbības muitas punktos.

26. Arējās attiecības

2001.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās salīdzinājumā ar 2000.gadu ir pieaudzis par 12,8%. Šajā laika periodā eksports palielinājās par 11,1% un imports - par 13,8%. 2001.gadā joprojām Eiropas Savienība ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris. 2001.gadā eksporta apjoms uz ES bija 61,2% (pieaugums 5,2%) no Latvijas eksporta kopapjoma, un importa apjoms – 52,6% (pieaugums 14,1%). Svarīgākās Latvijas eksporta preces uz ES bija koksne un tās izstrādājumi, trikotāžas un tekstila apģērbi, metāli un to izstrādājumi. Svarīgākās importa preces no ES bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, vieglie automobiļi un traktori, papīrs un tā izstrādājumi.

2002.gada 26.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas un Bulgārijas brīvās tirdzniecības līgumu (BTL), kas spēkā stāsies š.g. otrajā pusē. 2002.gadā tiek turpinātas sarunas ar Fēru salām un Rumāniju par BTL noslēgšanu. Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana ar Rumāniju ir pēdējais solis Paneiropas kumulācijas darbības nodrošināšanai Latvijā.

Līdz ar iestāšanos ES, visi starptautiskie līgumi, kas neatbilst acquis, būs jādenonsē vai jāpārslēdz, tāpēc tiek izvērtēti brīvās tirdzniecības līgumi, lai noteiktu to atbilstību acquis.


32

Lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar ES normām divējādi pielietojamo preču jomā, tiek izstrādāti grozījumi “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumos” un 2002.gada 26.februārī Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja apstiprināja Stratēģiskas nozīmes preču sarakstu, kas ir spēkā no 26. marta.

Iestājoties ES, Latvijai būs jāadministrē dubultās pārraudzības sistēma tekstilizstrādājumu un tērauda izstrādājumu importa jomā, tāpēc tiek risināts jautājums par to, kas būs atbildīgās institūcijas, kas veiks šīs pārbaudes.

Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) jaunajā sarunu raundā, kas tika uzsākts 2002.gada 1.janvārī, Latvija savu dalību īsteno, piedaloties PTO Tirdzniecības sarunu komitejā, lai risinātu jautājumus par tirdzniecības ar precēm un pakalpojumiem tālāku liberalizāciju, intelektuālā īpašuma tiesībām, vidi, lauksaimniecību, investīcijām, konkurenci, reģionālajiem tirdzniecības līgumiem, strīdu izšķiršanu. Notiek konsultācijas Latvijas pozīcijas koordinēšanai ar ES, lai sasniegtu pozitīvus sarunu rezultātus.

ES paplašināšanās kontekstā 2002.gada janvārī Eiropas Komisija rīkoja semināru ES kandidātvalstīm par PTO Vispārējo vienošanos tirdzniecībā ar pakalpojumiem saistību harmonizēšanu ar ES saistībām. Ņemot vērā ES rekomendācijas, tiek izstrādāta Latvijas pozīcija šajā jomā.

Turpinās darbs pie Latvijas Ārējās tirdzniecības nacionālās programmas realizācijas. 2002.gada 23.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepciju, kuras mērķis ir stiprināt un attīstīt Latvijas ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs, kas ir viens no veidiem, lai veicinātu eksporta pieaugumu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Attiecībā uz ES attīstības politiku, Ministru kabinetā iesniegta “Koncepcija Latvijas Republikas dalībai ES attīstības politikā”. Koncepciju plānots pieņemt līdz š.g. vidum.


1. Jāizvērtē brīvās tirdzniecības līgumu atbilstība acquis. 2. Jāpieņem grozījumi Ministru kabineta “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumos”.

3. Jāievieš dubultās pārraudzības sistēma tekstilizstrādājumu un tērauda izstrādājumu importa jomā līdz ar iestāšanos ES, jānozīmē atbildīgās institūcijas, kas veiks šīs pārbaudes.

4. Jāizstrādā Latvijas pozīciju par PTO Vispārējo vienošanos tirdzniecībā ar pakalpojumiem saistību harmonizēšanu ar ES saistībām.

5. Jāapstiprina “Koncepcija LR dalībai ES attīstības politikā”.

27. Kopējā ārēja un drošības politika

Latvija veiksmīgi turpina politisko dialogu ar Eiropas Savienību. Latvija piedalījusies ES dalībvalstu un kandidātvalstu Politisko direktoru un Eirokorespondentu sanāksmēs (2001.gada 25.oktobrī un 2002.gada 1.martā), kā arī vairākās darba grupu sanāksmēs.

Latvija pievienojusies praktiski visiem ES paziņojumiem un deklarācijām, kad bijusi aicināta to darīt. Tā pievienojusies kopējām pozīcijām par Dienvidslāviju, Birmu/ Minmjaru, Afganistānu, Kongo Demokrātisko Republiku, Zimbabvi un cīņu pret terorismu. Latvija ir aktīva Asociēto korespondentu informatīvā tīkla dalībniece, informējot ES dalībvalstis un kandidātvalstis par Latvijas ārpolitikas norisēm.


33

Latvija piedalās visos ES piedāvātajos sadarbības formātos Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) jautājumos. Pilnveidojoties EDAP struktūrām, Latvija nozīmējusi savus pārstāvjus sadarbībai ar Politikas un drošības komiteju, Militāro komiteju un Militāro štābu.

2002.gada 18. februārī ES pieņēma lēmumu 2003.gadā pārņemt ANO policijas operāciju Bosnijā un Hercegovinā. Tā būs pirmā reālā ES vadītā operācija EDAP krīzes vadības civilās daļas ietvaros. Latvija ir gatava apsvērt dalību tajā, iepriekš pilnībā iepazīstoties ar operācijas vadības un finansiālajiem nosacījumiem.

Reaģējot uz 11.septembra terorisma aktiem ASV, Ministru kabinets 2001.gada 16.oktobrī apstiprināja Rīcības plānu starptautiskā terorisma apkarošanai. Tas paredz visaptverošu pasākumu kompleksu, kas papildinās attiecīgos Latvijas tiesību aktus un nostiprinās praktisko gatavību iespējamo terora aktu novēršanai Latvijas teritorijā. Atbilstoši Rīcības plānam, tika turpināts darbs, pieskaņojot Latvijas normatīvos aktus ES veidotās vienotās pretterorisma likumdošanas principiem, piemēram, likumprojekts “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju” šobrīd tiek gatavots 3.lasījumam Saeimā.


1. Tā kā ES acquis ārējās un drošības politikas jomā turpina attīstīties, Latvijai jāsaglabā tās ārpolitikas orientācija atbilstoši ES ārpolitikai.

2. Atbilstoši Ministru kabineta Rīcības plānam starptautiskā terorisma apkarošanā jāturpina Latvijas normatīvo aktu saskaņošana ar ES veidotās vienotās pretterorisma likumdošanas principiem.

28. Finansu kontrole

Sagatavots pārskats par Iekšējā audita sistēmas darbību valsts pārvaldē 2001.gadā. Finansu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi valsts sekretāriem ziņojumus par veiktajām salīdzinošajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijā, Tieslietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātā un Labklājības ministrijā.

Nolūkā pilnveidot likumdošanas bāzi efektīvas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai turpināts darbs pie likumprojekta “Par iekšējo auditu” saskaņošanas. Likuma “Par iekšējo auditu” pieņemšana 2002.gada laikā ir viens no pēdējiem nozīmīgajiem soļiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu adekvātu normatīvo bāzi efektīvai iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām.

Turpinās arī auditoru izglītošana un apmācība, lai stiprinātu administratīvo spēju.


1. Jāpieņem likums “Par iekšējo auditu”, kas ietver detalizētus noteikumus iekšēja audita struktūras izveidei valsts aģentūras un pastiprina iekšēja audita finansiālo neatkarību visas budžeta organizācijas.

2. Jāpieņem jauns “Valsts kontroles likums” (tiek skatīts Saeimā 3. lasījumā), kas ļaus efektīvi kontrolēt ES finansu līdzekļu izlietojumu Latvija.

3. Jānodrošina Valsts kontroles neatkarība un jāaizveido mehānisms Valsts kontroles pārskatu regulārai izskatīšanai Saeimā.


34

4. Jānozīmē institūcija ar atbilstošu kompetenci, kas koordinēs izmeklēšanu krāpšanas gadījumos, kuros skartas EK finansu intereses.

29. Finanses un budžets

Ir izveidota Fiskālās politikas konsultatīvā padome. Notiek vidēja termiņa budžeta plānošana 2003.-2007.gadam, nodrošinot resursu plānošanu un izlietošanu atbilstoši valdības prioritātēm, makroekonomiskās attīstības prognozēm un fiskālai politikai. Ministrijas ir iesniegušās priekšlikumus vidējā termiņa budžetu prioritāšu īstenošanai. Pilnveidota budžeta programmu rezultatīvo rādītāju sistēma.

Finansu ministrija ir uzsākusi sagatavošanās darbus, lai atbilstoši ES prasībām uzlabotu un izstrādātu trūkstošās procedūras attiecībā uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu plānošanu un izlietojuma uzraudzību.

Uzsākts darbs Latvijas sagatavošanai dalībai ES pašu resursu (dalībvalsts iemaksu ES budžetā) sistēmā. No 2003.gada Finansu ministrijā nepieciešams uzsākt darbu pastāvīgai ES pašu resursu administrēšanu koordinējošai nodaļai. Veiktas provizoriskas Latvijas iemaksu ES budžetā prognozes.


1. Turpināt vidējā termiņa budžeta plānošanas mehānisma izveidošanas procesu. Noteikt vidēja termiņa budžeta prioritātes 2003.-2007.gadam.

2. Jānodrošina budžeta izstrādes noteikumu atbilstība ES standartiem, īpaši attiecībā uz to projektu un programmu novērtēšanu un pārraudzību, kur piesaistīti EK līdzekļi.

3. Turpināt izstrādāt un uzsākt ieviest pašu resursu vispārējās administrēšanas sistēmu, izstrādāt NKP resursa aprēķinu metodiku, muitas resursa aprēķinu metodiku, PVN bāzes aprēķinu metodiku, kā arī cukura nodevu aprēķinu metodiku un administrēšanas procesa projektu.


35

4. Sabiedrības informēšana par ES jautājumiem Lai sniegtu Latvijas iedzīvotājiem informāciju par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un Eiropas Savienību, Latvijā izveidotas un darbojas vairākas specializētās iestādes, piemēram, Eiropas integrācijas biroja Informācijas departaments (tajā skaitā EIB bibliotēka), Saeimas ES informācijas centrs, Eiropas Komisijas Delegācijas ES Informācijas centrs u.c. 2001.gadā izveidoti vēl 2 ES informācijas punkti, tādejādi kopā sasniedzot 34 skaitu. Informācijas punkti izveidoti ar Zviedrijas valdības, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā un Eiropas integrācijas biroja atbalstu, un tie darbojas Latvijas rajonu centrālajās bibliotēkās.

Pēdējā sabiedriskās domas aptauja, kas veikta sadarbībā ar Valsts kanceleju un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru Latvijas fakti 2002.gada februārī, norāda, ka iestāšanos ES atbalsta 36,3% Latvijas iedzīvotāju, “pret” balsotu 43,0% iedzīvotāju, bet noteikta viedokļa nav 20,7% aptaujāto. Šis ir lielākais eiroskepticisma pieaugums kopš aptauju veikšanas sākuma – 1998.gada novembra. Arī iedzīvotāju skaitam, kas nav izdarījuši konkrētu izvēli nav tendence ievērojami samazināties.

Saskaņā ar 2000.gadā Eiropas integrācijas padomes apstiprinātajām “Vadlīnijām sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā” Eiropas integrācijas biroja vadībā darbojas starpministriju Koordinācijas grupa sabiedrības informēšanai. Koordinācijas darba grupa realizē kopīgu plānu informēšanai par Latvijas integrācijas ES jautājumiem.

2002.gada martā notikusi pirmā konference visām pusēm, kas iesaistītas sabiedrības informēšanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, notikusi domu apmaiņa par turpmāko sabiedrības informēšanas stratēģiju. Konferenci organizēja Eiropas integrācijas birojs un Eiropas Komisijas delegācija Latvijā. Tāpat valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem ar Zviedrijas un Nīderlandes valdību atbalstu bija iespēja iepazīties ar pirmsreferenduma informatīvā darba Zviedrijā un eiro informatīvās kampaņas Nīderlandē pieredzi.

Eiropas integrācijas biroja bibliotēka ir vienīgā publiskā bibliotēka Latvijā, kas specializējas ES jautājumos. Tajā atrodas vairāk nekā 800 monogrāfijas un vairāk nekā 40 periodiskie izdevumi. 2002.gada pirmajos četros mēnešos bibliotēku apmeklēja 1095 lasītāji, sniegta 1083 uzziņa. Eiropas integrācijas birojs izdod specializēto žurnālu “Latvija un Eiropas Savienība”, tāpat birojs reizi mēnesī sagatavo elektronisko izdevumu “EIB Jaunumi”, ko pa elektronisko pastu saņem vairāk nekā 2000 adresātu. “EIB Jaunumus” iespējams lasīt arī Eiropas integrācijas biroja Interneta mājas lapā. Katru nedēļu tiek veidots Latvijas Radio raidījums “Eiropas atslēgas”.

Ar Eiropas Padomes Informācijas biroja un Sorosa Fonda - Latvija atbalstu Eiropas integrācijas birojs 2002.gada sākumā uzsācis projektu par Eiropas Klubu veidošanu Latvijas skolās. Projekta mērķis ir veicināt skolēnu un skolotāju sadarbību, lai īstenotu dažādus projektus, kas virzīti uz Eiropas izzināšanu. Jau izveidoti pirmie trīs Eiropas Klubi. Sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību Latvijā Eiropas integrācijas birojs izdevis audiokaseti “Saklausi Eiropu!”, kurā apkopotas intervijas par ES vēsturi, institūcijām, attiecībām ar Latviju.

Latvijas iedzīvotājiem iespējams skatīt un klausīties vairākus tematiskus raidījumus par ES, piemēram, televīzijas raidījumus “Eiropas nolaupīšana”, “Erudīts”, radio raidījumus “Eiropas Klubiņš”, “Virziens Eiropa”, “Eiropa un mēs”.

Eiropas Komisijas delegācija Latvijā izdod informatīvo biļetenu “Sveiks Eiropā” un regulāri rīko citas aktivitātes. Eiropas Savienības Informācijas centrs regulāri rīko diskusiju ciklu “Eiropas dialogi”, tematiskos “Eiropas vakarus”, kā arī jauniešu vakarus un informācijas dienas Latvijas skolās.

Saeimas ES informācijas centrs izdod “Eiroziņas” un regulāri piedāvā sagatavotu informāciju par Eiropas Savienību Latvijas rajonu laikrakstiem un laikrakstam “Čas”.


36

Eiropas Kustība Latvijā un Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai, kā arī citas nevalstiskās organizācijas organizējušas seminārus, diskusijas un citus pasākumus. Klubam “Māja” sadarbojoties ar citām organizācijām jau trešo gadu notiek konkurss jauniešiem. Šogad konkursa nosaukums - “Ceļā uz Eiropu”.

Visām minētajām institūcijām darbojoties kopīgi tika organizēta Eiropas nedēļa 2002. Tās laikā notika vairāk nekā 100 dažādas aktivitātes – informācijas stendi, semināri, lekcijas, izstādes, koncerti, atvērtās durvis, konkursi, Eirobusiņa apciemojumi, interaktīvas sarunas Internetā Eiropas nedēļas laikā informācija par Eiropas integrāciju tika sniegta visplašākajai sabiedrībai.


1. Īpaša uzmanība jāpievērš pirmsreferenduma informatīvās kampaņas sagatavošanai. Līdz šīm sabiedrības informēšanas darbs par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā ne vienmēr ir valsts pārvaldes sabiedrisko attiecību prioritāte. Valsts pārvaldes organizēto pasākumu un izdoto materiālu skaits nesasniedz lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju. Turpmāk jāveicina aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām informācijas sniegšanā par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

2. Arvien pieaug nepieciešamība politisko partiju pārstāvjiem iesaistīties informatīvi skaidrojošajā darbā par Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā procesu.

3. Saeimas Eiropas Savienības informācijas centram ir jāturpina un jāveicina iesāktais darbs pie sabiedrības informēšanas par Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā jautājumiem.


37

Nobeigums 2000.gada 9.februārī pieņemtās Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpilde ir pietuvojusies tās nobeiguma posmam. To apliecina gan Latvijas apņemšanās būt gatavai un izpildīt visus nepieciešamos ‘mājas darbus’ 2002.gadā, gan arī ES lēmums, kas pieļauj jaunu dalībvalstu uzņemšanu jau 2004.gadā. Latvijai ir labas iespējas pabeigt iestāšanās sarunas ES līdz nākamā gada beigām ar nosacījumu, ka savlaicīgi pabeidzam iesāktos darbus.

Integrācija Eiropas Savienībā ietver ne tikai dalībvalsts kritēriju izpildes sasniegšanu, galvenokārt tā ietver valsts attīstībai nepieciešamās reformu īstenošanu. Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi pasaulē, Latvijas tautsaimniecības attīstības rādītāji apstiprina ekonomiskās aktivitātes kāpumu valstī. 2001.gadā Latvijas ekonomiskās aktivitātes kāpums bija augstākais Centrālās un Austrumeiropas valstu vidū – IKP pieaugums sastādīja 7,6%. Pagājušajā gadā eksports palielinājās par 11,1%, imports – par 13,8%. ES īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā ir 61,2%.

Visās jomās sasniegts būtisks progress, praktiski pabeigta ES likumdošanas pārņemšana un izveidota institucionālā bāze tās sekmīgai ieviešanai. Tomēr, lai Latvija tiktu pozitīvi novērtēta šī gada Eiropas Komisijas progresa ziņojumā, vēl daudz darāmā, īpaši valsts pārvaldes, tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas un reģionālās politikas jomās. Šis ziņojums, Valdības apstiprinātais Rīcības plāns Eiropas Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā minēto prioritāšu izpildei skaidri identificē tos uzdevumus, kas šogad paveicami.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sagatavot valsts pārvaldi dalībai ES. Jāturpina Valsts pārvaldes reforma, attīstot stabilu civildienestu. Īpaši svarīgi ir uzsākt civildienesta atalgojuma reformu.

Būtiskākie tiesu sistēmas reformu virzieni ir tiesu varas neatkarības nostiprināšana, tiesu procesa paātrināšana, spriedumu izpildes uzlabošana, tiesu infrastruktūras attīstīšana un tiesnešu kvalifikācijas celšana. Jāturpina ieviest pasākumus cīņai pret korupciju, nodrošinot Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja pilnvērtīgu darbību, jāturpina likumdošanas pieņemšana. Civildienesta atalgojuma reformas ieviešana ir svarīgs pasākums korupcijas apkarošanā.

Iestājoties Eiropas Savienībā, viens no lielākajiem izaicinājumiem jaunajām dalībvalstīm būs spēja apsaimniekot ES struktūrfondus. Lai saņemtu ES struktūrfondus un spētu naudu lietderīgi izmantot, uz iestāšanās brīdi ir jādarbojas visiem mehānismiem un procedūrām, kas nodrošina struktūrfondu vadību, uzraudzību, novērtēšanu, finansu vadību un kontroli atbilstoši acquis. Īpaša uzmanība jāpievērš šo institūciju administratīvās spējas nostiprināšanai.

Šī gada oktobrī Eiropas Komisija nāks klajā ar katras kandidātvalsts gatavības izvērtējumu ieviest un īstenot ES likumdošanas kopumu, kā arī spēju pilnībā uzņemties dalībvalsts saistības. Jau 21.jūnijā Eiropas Komisija ziņos Seviļas ES Padomei par rīcības plāna kandidātvalstu administratīvās kapacitātes stiprināšanai izpildi. Plānā iekļauto uzdevumu izpilde būs viens no svarīgākajiem kritērijiem, vērtējot Latvijas gatavību pabeigt iestāšanās sarunas šī gada laikā.

Šobrīd ir svarīgi domāt ne tikai par to, kā pabeigt iestāšanās ES sarunas un nodrošināt Stratēģijas Latvijas integrācijai ES izpildi, uzmanība jāpievērš arī tam, lai Latvija būtu gatava kvalitatīvai dalībai ES. Tas nozīmē pilnvērtīgi izmantot visas tās iespējas valsts attīstībai, kādas sniegs dalība ES. Tas nozīmē arī spēt kā līdzvērtīgai dalībvalstij aizstāvēt savas nacionālās intereses Eiropas mērogā.

Šajā pusgadā darbu uzsācis ES Konvents, kurā Latvija, līdz ar citām kandidātvalstīm, kopā ar ES dalībvalstīm kā līdzvērtīgi partneri spriež par to, kādai ES būtu jābūt nākotnē. Konventā apspriežamie jautājumi ir iedalāmi četrās grupās: ES loma pasaulē; kompetenču sadalījums starp ES un tās dalībvalstīm; ES līgumu vienkāršošana; un ES institūciju reformas. Latvijai dalība Konventā nozīmē jau šobrīd piedalīties tādas ES veidošanā, kādā mēs iestāsimies. Tieši pēc Latvijas pārstāvju ierosinājuma šī gada martā Konvents apstiprināja iespēju arī kandidātvalstu


38

pārstāvjiem uzstāties savas valsts valodā, nodrošinot tulkojumu vienā no ES oficiālajām valodām. Latvijas, pārstāvji šo iespēju izmantoja aprīļa Konventa sanāksmē. Tas apliecina, ka jau šobrīd kandidātvalstis tiek uztvertas kā līdzvērtīgas partneres.

integrĀcijai eiropas savienĪbĀ4. ziņojums par strat ēģijas integrācijai eiropas savienībā...

Documents