ivars ostvalds organiskā ķīmija -...
TRANSCRIPT
Ivars Ostvalds
Organiskā ķīmija
Uzdevumi, vingrinājumi
2003
Saturs
1. Ogļūdeņraži...................................................................................................................................... 3
1.1. Acikliskie (alifātiskie) ogļūdeņraži........................................................................................... 3 1.1.1. Ievads organiskajā ķīmijā un alkāni .................................................................................. 3 1.1.2. Alkēni ................................................................................................................................ 6 1.1.3. Alkadiēni. Alkīni ............................................................................................................... 7 1.1.4. Vingrinājumi par acikliskajiem ogļūdeņražiem................................................................. 8
1.2. Karbocikliskie ogļūdeņraži..................................................................................................... 17 1.2.1. Cikloalkāni, cikloalkēni, cikloalkadiēni .......................................................................... 17 1.2.2. Arēni (aromātiskie ogļūdeņraži) ...................................................................................... 17
1.3. Pārskats par ogļūdeņražiem .................................................................................................... 19
2. Ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi .............................................................................................. 26
2.1. Vienvērtīgie, daudzvērtīgie alkanoli, alkānpolioli.................................................................. 26 2.2. Fenoli ...................................................................................................................................... 30
4. Karbonskābes un to atvasinājumi ............................................................................................... 33
4.1. Karbonskābes.......................................................................................................................... 33 4.2. Hidroksiskābes....................................................................................................................... 39 4.3. Esteri, lipīdi, tauki, eļļas ......................................................................................................... 42 4.4. Pārskats par spirtiem, aldehīdiem, skābēm, esteriem ............................................................. 45
5. Ogļhidrāti ....................................................................................................................................... 52
6. Slāpekli saturoši organiskie savienojumi....................................................................................... 57
7. Fermenti, vitamīni, heterocikli, izoprenoīdi ............................................................................... 62
7.1. Fermenti un vitamīni............................................................................................................... 62 7.2. Heterocikliskie savienojumi ................................................................................................... 63 7.3. Izoprenoīdi .............................................................................................................................. 63
8. Pārskats par organisko savienojumu klasēm ............................................................................. 64
3
1. OGĻŪDEŅRAŽI
1.1. Acikliskie (alifātiskie) ogļūdeņraži
1.1.1. Ievads organiskajā ķīmijā un alkāni
A variants
1. Ko pēta organiskā ķīmija? 2. Organiskās ķīmijas attīstības galvenie posmi. 3. Organiskās ķīmijas uzbūves teorijas galvenās tēzes. 4. Kāpēc organiskos savienojumos ogleklis veido četras kovalentās saites? 5. Ar ko atšķiras σ (sigma) saite no π (pī) saites? 6. Kā veidojas σ (sigma) un π (pī) saites? 7. Kādi var būt hibridizēto elektronu mākoņu veidi? 8. Kāds ir leņķis starp oglekļa 4 kovalento saišu virzieniem? 9. Kāda ir metāna molekulas telpiskā forma?
10. Pēc kādām pazīmēm iedala visus organiskos savienojumus? 11. Kādus organiskos savienojumus sauc par piesātinātiem? 12. Kādus organiskos savienojumus sauc par nepiesātinātiem? 13. Kā organiskos savienojumus iedala pēc oglekļa atomu saistības veida? 14. Kādus organiskos savienojumus sauc par ogļūdeņražiem? 15. Kādus organiskos savienojumus sauc par alkāniem? 16. Kāda ir alkānu vispārīgā formula? 10 pirmie alkāni. 17. Kādus organiskos savienojumus sauc par homologiem? 18. Ko sauc par homoloģisko starpību? 19. Kas ir radikāļi (R)? Nosaukt un uzrakstīt piemērus. 20. Kādus organiskos savienojumus sauc par izomēriem? 21. Alkāni dabā. No kādām dabas vielām un kā tos iegūst? 22. Alkānu iegūšana (Virca sintēzē, no alkēniem, specifiskās reakcijās). 23. Metāna iegūšanas trīs reakciju veidi. 24. Kādas ir alkānu fizikālās īpašības? 25. Kādas ķīmiskās īpašības ir raksturīgas visiem organiskajiem savienojumiem? 26. Kādas ķīmiskās īpašības ir raksturīgas alkāniem?
B variants
Uzdevumi un vingrinājumi. 1. Butāna un pentāna izomēru struktūrformulas un nosaukumi. 2. Heksāna izomēru struktūrformulas un nosaukumi.
a) metāna degšanai; b) etāna degšanai; c) butāna degšanai; d) metāna sadalīšanai (1000 ºC); e) metāna iegūšanai no nātrija acetāta; f) metāna iegūšanai no vienkāršām vielām; g) etāna iegūšanai Virca sintēzē; h) butāna iegūšanai Virca sintēzē; i) etāna iegūšanai no atbilstoša alkēna; j) butāna iegūšanai no atbilstoša alkēna; k) metāna sadalīšanai, iegūstot etīnu; l) metānam ar hloru (4 r. v.).
4
3. Nātrija acetāts→ metāns→ metilhlorīds→ etāns→ CO2. 4. Etēns→ etāns→ etilhlorīds→ butāns→ ūdens→ H2. 5. Cik litru gaisa nepieciešams, lai sadegtu 2,24 l etāna? 6. 100 l metāna sadegšanai nepieciešamā skābekļa tilpums un masa. 7. Cik gramu nātrija acetāta sadalās, lai iegūtu a) 64 g; b) 2,8 l metāna? 8. Cik gramu nātrija vajadzīgs, lai pēc Virca sintēzē iegūtu a) 2 mol; b) 108 g; c) 4,48 l butāna? 9. Ieguva 280 gramu etāna. Cik gramu un molu nātrija izlietoja?
10. Cik gramus un molu etilhlorīda var iegūt no 140 gramu etāna? 11. Cik litru, gramu, molu metāna izlietoja 505 gramu metilhlorīda ieguvei. 12. Kādas vielas sauc par ogļūdeņražu halogēnatvasinājumiem? 13. Alkānu un to halogēnatvasinājumu pielietojums. 14. Sadedzinot 5,6 l metāna, izdalījās 220 kJ siltuma. Uzrakstīt metāna degšanas reakcijas
termoķīmisko vienādojumu. 15. Alkāna sastāvā ir 84% oglekļa, tā relatīvais blīvums pret hēliju ir 25. Kāda ir šīs vielas
molekulformula?
Nosaukt savienojumus. Kuras no vielām ir izomēras? 1. CH3 − CH2 − CH3 2. CH3 − CH2 − CH2 − CH2 − CH3
3. CH3 − CH2 − CH2 − CH3 4. CH3 − CH3
5. CH3 − CH − CH3 6. CH3 | | CH3 CH3 − C − CH3 | CH3
7. CH3 − CH2 − CH − CH3 8. CH3 − CH − CH2 − CH3 | | CH3 CH3
9. CH3 − CH − CH − CH3 10. CH3 − CH2 − CH2 | | | CH3 CH3 CH3
11. CH3 12. CH3 | | CH3 − CH2 − C − CH2 − CH3 CH3 − C − CH2 − CH3 | | CH3 CH3
13. CH3 − CH2 − CH − CH2 − CH2 14. CH3 − CH − CH − CH2 − CH3 | | | | CH2 CH3 CH3 CH3
5
15. CH3 − CH − CH − CH2 − CH3 16. CH3 − CH2 − CH − CH − CH2 − CH3
| | | | CH3 CH2 CH2 CH3 | | CH3 CH3 17. CH3 − CH − CH2 − CH − CH3 18. CH3 − CH2 − CH − CH2 − CH3 | | | CH3 CH3 CH3 19. CH3 20. CH3 | | CH3 − CH − C − CH3 CH3 − CH2 − CH − C − CH3 | | | | CH3 CH3 CH3 CH3 C variants
Uzrakstīt struktūrformulu: 1. 2-metilpropāns 2. 2-metilbutāns 3. dekāns 4. pentāns 5. 3-metilpentāns 6. 4-metiloktāns 7. 2,2-dimetilpropāns 8. 2,2-dimetilbutāns 9. metāns 10. propāns 11. 2,3-dimetilpentāns 12. 2,4-dimetilpentāns 13. 3-etilpentāns 14. 2-metil,3-etilpentāns 15. 2,3,4-trimetilheksāns 16. 2,3,3,4-tetrametilpentāns 17. butāns 18. etāns 19. 2-metil,3-etilheksāns 20. 4-propilheptāns 21. 2,3-dimetilbutāns 22. 3-etilheksāns 23. oktāns 24. heksāns 25. 2,3,4-tetrametilpentāns 26. 3-etilpentāns 27. nonāns
28. 3,3,4-trimetilheptāns 29. 2,2,3-trimetilbutāns 30. heptāns 31. metilhlorīds 32. etilhlorīds 33. propilfluorīds 34. metiljodīds 35. etilbromīds 36. propilfluorīds 37. dibrometāns 38. tribrometāns 39. trihlormetāns 40. dijodmetāns 41. tetrahlormetāns 42. tetrahlorogleklis 43. 1,1-dihloretāns 44. 1,2-dihloretāns 45. 1,2,2-trihloretāns 46. 1,2,3-trihlorpropāns 47. 2-brompropāns 48. 2,2-dibrombutāns 49. 2,4-dibrompentāns 50. 1,1,1-trifluoretāns 51. 1,4-difluorbutāns 52. 1,2,3,4-tetrahlorbutāns 53. hloroforms 54. jodoforms
6
1.1.2. Alkēni
1. Kādus organiskos savienojumus sauc par alkēniem? 2. Kādus organiskos savienojumus sauc par homologiem? 3. Kādus organiskos savienojumus sauc par izomēriem? 4. Kāda ir alkēnu vispārīgā formula? 5. Nosaukt alkēnu izomerizācijas veidus. 6. Uzrakstīt visus izomērus alkēnam C4H8. Nosaukt tos. 7. Uzrakstīt visus izomērus alkēnam C5H10. Nosaukt tos. 8. Nosaukt alkēnu iegūšanas paņēmienus. 9. Uzrakstīt 3 reakciju vienādojumus propēna iegūšanai.
10. Uzrakstīt 3 reakciju vienādojumus butēna iegūšanai. 11. Uzrakstīt reakciju vienādojumus etilēna iegūšanai:
a) 2 reakciju vienādojumus iegūšanai rūpnieciski; b) 2 reakciju vienādojumus iegūšanai laboratorijā (citus).
12. Kādas ķīmiskās īpašības ir raksturīgas alkēniem? 13. Kādas ķīmisko īpašību grupas ir visiem nepiesātinātajiem organiskajiem savienojumiem? 14. Kādas ķīmiskas reakcijas sauc par hidrogenēšanas (hidrogenizācijas) reakcijām? 15. Kādas ķīmiskas reakcijas sauc par dehidrēšanas (dehidrogenizācijas) reakcijām? 16. Kādas ķīmiskas reakcijas sauc par polimerizācijas reakcijām? 17. Markovņikova likumība (par H pievienošanos). 18. Kādas vielas rodas, pilnīgi sadegot ogļūdeņražiem? 19. Etilēna izmantošana. 20. Uzrakstīt reakciju vienādojumus etilēnam (etēnam) un propēnam:
a) +H2; b) +Cl2; c) +HOH; d) +HCl; e) +O2 (degšana); f) +O2 (oksidēšanās); g) oksidēšanās ar KMnO4 (+O+HOH); h) sadalīšanās; i) polimerizācija.
21. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām: a) kvēpi→ metāns→ metilhlorīds→ etāns→ etilhlorīds; b) etīns→ etāns→ etilhlorīds→ butāns→ butēns→ CO2; c) nātrija acetāts→ metāns→ metilhlorīds→ dihlormetāns→ trihlormetāns→
tetrahlorogleklis; d) metāns→ acetilēns→ etilēns→ etāns→ etēns→ polietilēns; e) etēns→ etāns→ etilhlorīds→ etilēns→ etilēnoksīds (→etilēnglikols); f) metāns→ ?→ etāns→ etilēns→ etilspirts→ etilēns→ H2O; g) H2→ metāns→ metilfluorīds→ etāns→ etilēns→ etilspirts.
22. Cik gramu nātrija acetāta, kas satur 10% piemaisījumu, jāsadalās, lai iegūtu 320 g CH4; 112 l CH4; 2,4l CH4?
23. Zinot, ka Virca sintēzē reakcijas iznākums ir 90% no teorētiski iespējamā, aprēķināt, cik gramu etāna iegūtu: no 4 mol nātrija; no 460 gramiem nātrija?
24. Cik gramu etilēna un cik l etilēna var iegūt no 4,6 gramu atbilstoša spirta? 25. Cik l etilēna var iegūt no 10m
3 dabasgāzes, kas satur 95% metāna? 26. Cik (g, l, mol) skābekļa un gaisa vajadzīgs, lai sadedzinātu: 4 mol; 224 l etēna? 27. Cik molu 1,2-dihloretāna var iegūt no 56 kg atbilstoša alkēna?
7
28. Cik gramu broma pievieno 1,12 l; 2 mol etēna? 29. Kādu tilpumu ieņem 5,6 kg etilēna? 30. Kāda ir 11,2 cm3 etilēna (etēna) masa? 31. Kāda ir 224 l propēna masa? 32. Kādu tilpumu ieņem 42 g propēna? 33. Cik litru propēna var reaģēt ar 4 mol bromūdeņraža? 34. Cik litru butēna-2 var reaģēt ar 12 mol ūdens?
1.1.3. Alkadiēni. Alkīni
1. Kādus organiskos savienojumus sauc par alkadiēniem un alkīniem? Kādas ir to vispārīgās formulas?
2. Alkadiēnu un alkīnu molekulu uzbūve. 3. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
a) butadiēna-1,3 iegūšanas (2 paņēmieni); b) etīna iegūšanas (4 paņēmieni).
4. Alkadiēnu, alkīnu izomērijas veidi. Nosaukt izomērus. 5. Nepiesātināto ogļūdeņražu kopējās ķīmiskās īpašības. Minēt piemērus reakciju vienādojumiem. 6. Dabiskais un sintētiskais kaučuks, molekulu uzbūve un nosaukumi. 7. Uzrakstīt reakciju vienādojumus etīnam un propīnam:
a) +H2; b) +Cl2; c) +H20; d) +HCl; e) degšana.
8. Uzrakstīt reakciju vienādojumus butadiēnam-1,3: a) +H2; b) +Br2; c) +HCl; d) degšana; e) polimerizācija.
9. Uzrakstīt ogļūdeņražu struktūrformulas, molekulformulas un nosaukumus. Kuras no vielām ir izomēri?
1. C − C ≡ C − C − C 2. C ≡ C − C − C | | C C − C − C | C 3. C 4. C | | C − C − C ≡ C C − C − C ≡ C | | C C | C 5. C − C − C ≡ C − C − C 6. C − C = C − C = C | | |
8
C C C 7. C − C − C − C = C 8. C − C = C − C − C | C C 9. C − C − C = C − C 10. C − C − C = C − C | | C C 11. C = C = C − C 12. C | | C C = C − C = C 13. C − C = C − C 14. C = C − C C | | | C C C − C C 15. C = C − C ≡ C | C 10. Uzrakstīt reakciju vienādojumus un nosaukt radušās vielas, ja butīns pievieno:
a) 1 mol Cl2; b) 2 mmol Cl2; c) 2 kmol HCl; d) 2 mol HCl.
Kāda masa ir iegūtajai vielai? 11. Kāda masa ir 1,3-butadiēna gāzei, ko var iegūt no 8 m3 butāna, ja iznākums ir 80% no teorētiski
iespējamā? 12. Kāda masa un kāds tilpums ir etīnam, ko iegūst no 20 m3 metāna, kas satur 10% citu gāzu? 13. Kādu tilpumu gaisa patērē, sadedzinot
a) 250 ml; b) 4 m3; c) 4 mg; d) 2,6 kg etīna? 14. Kāda ir ogļūdeņraža molekulformula, ja tā sastāvā ir 92,3% C, 7,7% H? Šīs vielas blīvums pret
ūdeņradi ir 13. 15. Ogļūdeņraža sastāvā ir 81,8% oglekļa, tā relatīvais blīvums pret gaisu ir 1,52. Kāda ir šī
ogļūdeņraža molekulformula?
1.1.4. Vingrinājumi par acikliskajiem ogļūdeņražiem
A variants
Pierakstīt ūdeņraža atomus, nosaukt savienojumus. 1. C = C 2. C ≡ C 3. C − C ≡ C 4. C = C − C 5. C − C − C − C 6. C − C − C | | C C
9
7. C = C = C − C 8. C = C = C 9. C = C − C = C − C 10. C = C − C − C | | C C 11. C − C − C − C − C 12. C − C − C − C − C | | | C C C − C 13. C − C − C − C 14. C − C = C − C | | C C 15. C 16. C | | C − C − C = C C − C − C | | C C 17. C − C − C − C = C 18. C − C ≡ C − C − C 19. C = C − C − C 20. C = C − C = C | | C C 21. C − C = C − C 22. C − C − C = C 23. C C − C − C 24. C C − C − C − C | | C C 25. C − C − C 26. C − C − C − C − C 27. C − C − C 28. C − C − C = C − C − C | C B variants
Nosaukt savienojumus. 1. CH3 2. CH3 | | CH3 − CH − CH − CH3 CH3 − C − CH3 | | CH3 CH3 3. CH3 − CH − CH3 4. CH3 − CH − CH2 − CH − CH3 | | | CH3 CH3 CH3
10
5. Cl 6. H | | Cl − C − Cl Cl − C − Cl | | Cl H 7. CH2 = CH − CH2 − CH2 − CH3 8. CH3 − CH2 − CH = CH − CH2 − CH3
9. CH3 − CH = CH − CH − CH3 10. CH2 = CH − CH − CH2 − CH3 | | CH3 CH3 11. CH3 − Cl 12. CH3 − CH2 − Cl 13. C2H5 − Br 14. CH3 − J 15. CH2 = CH − Cl 16. C3H7 − Cl 17. CH3 − CH2 − CH2 − J 18. Cl − CH = CH2 19. HC ≡ CH 20. CH2 = CH2 21. CH2 = CH − CH = CH2 22. CH2 = C = CH − CH3 23. CH ≡ C − CH3 24. CH3 − C ≡ C − CH3 25. CH2 − CH2 26. CH3 − CH − Cl | | | Cl Cl Cl
11
C variants
Uzrakstīt formulas vai reakciju vienādojumus.
1. Izomēri. 2. Homologi. 3. Radikāļi. 4. Ogļūdeņraži. 5. Piesātinātie organiskie savienojumi. 6. Nepiesātinātie organiskie savienojumi. 7. Pentāns. 8. Nātrija acetāts. 9. Etiķskābe.
10. Propāns. 11. Metilhlorīds. 12. Dihlormetāns. 13. Tetrahlorogleklis. 14. Trihlormetāns. 15. 2-metilpropāns. 16. Etilhlorīds. 17. 3-etilheksāns. 18. 2,2-dimetilpropāns. 19. Etāna degšanas reakcijas vienādojums. 20. Metāna sintēzes reakcijas vienādojums. 21. Metāna sadalīšanās reakcijas vienādojums. 22. Metāna degšanas reakcijas vienādojums. 23. Virca reakcijas vienādojums etāna
iegūšanai. 24. Virca reakcijas vienādojums butāna
iegūšanai. 25. Alkāni. Definīcija, vispārīgā formula. 26. Alkēni. Definīcija, vispārīgā formula. 27. Etilēns. 28. Etīns. 29. Etilspirts. 30. Etilēnoksīds. 31. Etilēnglikols. 32. Polietilēns. 33. 1,2-dihloretāns. 34. 1,1-dihloretāns. 35. Alkēnu izomērijas veidi. 36. π saites ķīmisko īpašību grupas. 37. cis-butēns-2. 38. trans-butēns-2. 39. Pentēns-2 (2-pentēns). 40. Heksēns-2 (2-heksēns). 41. 2-metilbutēns-1. 42. 3-metilpentēns-2. 43. Etēns + broms. 44. Etēns + ūdeņradis. 45. Etēns + ūdens. 46. Etēns + hlorūdeņradis.
47. Etēna polimerizācija. 48. Etēns + O + HOH (oksidēšana). 49. Etēna degšana. 50. Propēna degšana. 51. Propēna sadalīšanās reakciju
vienādojums. 52. Etēna sadalīšanās reakciju
vienādojums. 53. Sintētiskais kaučuks. 54. Dabiskais kaučuks. 55. Butadiēns-1,3. 56. 2-metilbutadiēns-1,3. 57. Izoprēns. 58. Divinils. 59. Butadiēns-1,3 + hlors. 60. Divinils + broms. 61. Izoprēna polimerizācija. 62. Divinila polimerizācija. 63. Acetilēns. 64. Propīns. 65. Butīns-1 (1-butīns). 66. Butīns-2 (2-butīns). 67. 3-metilbutīns-1. 68. 4-metilpentīns-2. 69. Alkadiēni. Definīcija, formula. 70. Alkīni. Definīcija, formula. 71. Alkīnu izomērijas veidi. 72. Alkadiēnu izomērijas veidi. 73. Kalcija karbīds. 74. Polivinilhlorīds. 75. Metāns→ etīns. 76. Kalcija karbīds→ acetilēns. 77. Vinilhlorīds. 78. Etīns→ vinilhlorīds. 79. Etīns→ benzols. 80. Vinilhlorīda polimerizācija. 81. Kučerova reakcijas vienādojums. 82. Polivinilhlorīds. 83. Acetaldehīds (etanāls). 84. Benzols. 85. Arēnu ķīmisko īpašību grupas. 86. Arēnu izomerizācijas veidi. 87. Fenilhlorīds. 88. Nitrobenzols. 89. Toluols. 90. Heksahlorcikloheksāns. 91. Cikloheksāns. 92. Brombenzols.
12
93. 2,4,6-trinitrotoluols. 94. Metilbenzols. 95. 1,3-dimetilbenzols. 96. Etilbenzols. 97. Omtoftalskābe.
98. Benzoskābe. 99. Benzols + broms.
100. Benzols + slāpekļskābe. 101. Benzols + 3H2. 102. Benzols + 3Cl2.
D variants
Uzrakstīt savienojumu struktūrformulas. 1. Pentāns. 2. Heptāns. 3. Propāns. 4. Etāns. 5. Heptīns-2. 6. Pentīns-1. 7. Etēns, etilēns. 8. Propēns. 9. Propīns.
10. Etīns, acetilēns. 11. 2-metilbutāns. 12. 2,3-dimetilheksāns. 13. 4-etilheptāns. 14. 3-etilpentāns. 15. 1,2-dihloretāns. 16. 1,1-dihloretāns. 17. Trihlormetāns. 18. Tetrahlorogleklis. 19. Metilbromīds. 20. Etiljodīds. 21. Vinilhlorīds. 22. Butadiēns-1,2. 23. Pentadiēns-1,3. 24. Divinils. 25. Butadiēns-1,3. 26. Metilhlorīds. 27. Etilhlorīds. 28. Vinilbromīds.
29. 2-metilpentēns-1. 30. 3-etilheksēns-1. 31. 1-hlor, 2-metilpropāns. 32. 2-hlor, 2-metilbutāns. 33. Propilhlorīds. 34. Hlorpropāns. 35. 2,3-dimetilpentāns. 36. 2,2,3,3-tetrametilbutāns. 37. Alkānu vispārīgā formula. 38. Alkēnu vispārīgā formula. 39. Alkīnu vispārīgā formula. 40. Diēnu vispārīgā formula. 41. Izomēri. 42. Homologi. 43. Piesātināti organiskie savienojumi. 44. Nepiesātināti organiskie
savienojumi. 45. Vielas izomēri C4H10. 46. Vielas izomēri C5H12. 47. Metāna degšanas reakciju
vienādojumi. 48. Etāna degšanas reakciju
vienādojumi. 49. Metāna sintēzes reakcijas
vienādojums. 50. Metāna sadalīšanās reakcijas
vienādojums.
E variants
Uzrakstīt reakciju vienādojumus. 1. Metāna sadalīšanās. 2. Etāna sadalīšanās. 3. Propāna sadalīšanās. 4. Butāna sadalīšanās. 5. Etēna (etilēna) sadalīšanās. 6. Propēna sadalīšanās. 7. Propīna sadalīšanās. 8. Acetilēna (etīna) sadalīšanās. 9. Etāna degšana.
10. Metāna degšana. 11. Butāna degšana. 12. Propāna degšana. 13. Acetilēna degšana. 14. Etilēna degšana. 15. Heksēna degšana. 16. Butadiēna-1,3 degšana. 17. Propadiēna degšana. 18. Pentīna-1 degšana.
13
19. Butāna izomerizācija. 20. Pentāna izomerizācija. 21. Pentēna-1 izomerizācija. 22. Butēna-1 izomerizācija. 23. Heksīna-1 izomerizācija. 24. Heptīna-1 izomerizācija. 25. Metāns + hlors. 26. Metāns + broms. 27. Etāns + broms. 28. Etāns + hlors. 29. Propāns + hlors. 30. Butāns + jods. 31. Etēns + hlors. 32. Propēns + hlors. 33. Butēns-1 + broms. 34. Butēns-2 + fluors. 35. Pentīns-1 + hlors. 36. Pentīns-2 + hlors. 37. Butadiēns-1,3 + hlors. 38. 2-metilbutadiēns-1,3 + Br2. 39. Propīns + H2. 40. Propēns + H2. 41. Etilēns + H2. 42. Etīns + H2. 43. Etīns + HCl. 44. Etilēns + HCl. 45. Propēns + HCl. 46. Propīns + HCl. 47. Etilēns + ūdens. 48. Propēns + ūdens. 49. Butēns-1 + ūdens. 50. Butēns-2 + ūdens. 51. Acetilēns + ūdens.
52. Propīns + ūdens. 53. Propēna polimerizācija. 54. Etilēna polimerizācija. 55. Vinilhlorīda polimerizācija. 56. Vinilbromīda polimerizācija. 57. Butadiēna polimerizācija. 58. 2-metilbutadiēna-1,3 polimerizācija. 59. Etilēna oksidēšanās ar gaisa skābekli
(ne degšana). 60. Etilēna oksidēšanās ar KMnO4 (O +
HOH). 61. Acetilēns→ benzols. 62. Pilnīgas sadegšanas produkti, degot
ogļūdeņražiem. 63. π saites ķīmisko īpašību grupas. 64. Kādas vielas var pievienoties reakcijā
ar nepiesātinātiem ogļūdeņražiem? 65. Kas ir polimerizācija? 66. Kas ir izomerizācija? 67. Kāda ir Kučerova reakcija? 68. Kas ir dabiskais kaučuks? 69. Kas ir sintētiskais kaučuks? 70. Kas ir polietilēns? 71. Kāda tipa reakcijas raksturīgas
alkāniem – pievienošanās vai aizvietošanās? Kādēļ?
72. Alkānu vispārīgā formula, definīcija. 73. Alkēnu vispārīgā formula, definīcija. 74. Alkīnu vispārīgā formula, definīcija. 75. Alkadiēnu vispārīgā formula,
definīcija.
F variants
Uzrakstīt reakciju vienādojumus vai ķīmiskās formulas. 1. Metāns + hlors (2. stadija). 2. Monohloretāna iegūšana. 3. Etāna degšanas reakciju vienādojums. 4. Metāna sadalīšanās reakciju vienādojums. 5. 3,3-dimetilpentāns. 6. 3,4-dimetilheksāns. 7. Kādas vielas ir izomēras? 8. Etēns + hlors. 9. Propēns + hlorūdeņradis. 10. Kas ir homoloģiskā starpība un radikālis? 11. Polivinilhlorīds. 12. Etilēna polimerizācija. 13. Dabiskais kaučuks. 14. Sintētiskais kaučuks.
15. Butadiēns + broms. 16. Propadiēna degšanas reakcijas
vienādojums. 17. Etilēns + ūdens. 18. Etīns + ūdens. 19. Acetilēns + hlors. 20. Acetilēns + hlorūdeņradis. 21. Polietilēns. 22. Acetilēna iegūšana no metāna. 23. Kalcija karbīds + ūdens. 24. Alkēnu, diēnu, alkīnu vispārīgās
formulas. 25. Kādu tilpumu ieņem 5,6 g etēna? 26. Kāda masa ir 1,12 l etīna?
14
27. Propēns→ propilhlorīds. 28. Butadiēns→ dihlorbutēns. 29. Etīns→ vinilhlorīds. 30. Pentīns→ tetrabrompentāns. 31. Butadiēns→ butadiēnkaučuks. 32. Butāns→ butadiēns. 33. Propāns→ propilhlorīds. 34. Etāns→ etīns. 35. Butāns→ butīns. 36. Pentīns→ dibrompentēns. 37. Cik liela masa 20% KOH šķīduma
nepieciešama, lai neitralizētu CO2, kas iegūts, sadedzinot 8 l etāna?
38. Cik liela masa bārija hidroksīda nepieciešams, lai neitralizētu CO2, kas iegūts, sadedzinot 2,5 l butāna?
39. Kāds tilpums gaisa tiek patērēts, sadedzinot 8,8 kg propāna?
40. Kāds tilpums gaisa tiek patērēts, sadedzinot 29 kg butāna?
41. Reaģējot 90 g tehniskā kalcija karbīda ar ūdeni, izdalījās 25,2 l acetilēna. Aprēķināt piemaisījumu masas daļu (%) tehniskajā kalcija karbīdā.
42. No 2,6 m3 metāna ieguva 1 m3 acetilēna. Cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā iznākuma?
G variants
Uzrakstīt struktūrformulas. 1. Pentāns. 2. Nātrija acetāts. 3. Etiķskābe. 4. Propāns. 5. Metilhlorīds. 6. Dihlormetāns. 7. Hloroforms. 8. Etilhlorīds. 9. 2-metilpropāns.
10. Trihlormetāns. 11. Tetrahlorogleklis. 12. 2,2-dimetilpropāns. 13. Propāna degšana. 14. Metāna sintēze. 15. Metāna sadalīšanās. 16. Etāna degšana. 17. Virca reakcijas vienādojums etāna
iegūšanai. 18. Virca reakcijas vienādojums butāna
iegūšanai. 19. Homologu rinda. 20. Izomēri. 21. Alkāni. 22. Alkēni. 23. Etilēns. 24. Acetilēns. 25. Etilspirts. 26. Etilēnoksīds. 27. Etilēnglikols. 28. Polietilēns. 29. 1,2-dihloretāns. 30. 1,1-dihloretāns. 31. Alkēnu izomēru veidi.
32. π saites ķīmisko īpašību grupas. 33. cis-butēns-2. 34. trans-butēns-2. 35. Alkadiēni. 36. Dabiskais kaučuks. 37. Butadiēns-1,3. 38. Divinils. 39. Izoprēns. 40. 2-metilbutadiēns-1,3. 41. Butadiēns-1,3 + Cl2. 42. 2-metilbutadiēns-1,3 + Br2. 43. Izoprēna polimerizācija. 44. Divinila polimerizācija. 45. Etīns. 46. Butīns-1 (1-butīns). 47. 3-metilbutīns-1. 48. 4-metilpentīns-1. 49. Alkīnu izomērijas veidi. 50. Alkadiēnu izomērijas veidi. 51. Kalcija karbīds. 52. Kaļķakmens. 53. Metāns→ acetilēns. 54. Kalcija karbīds→ acetilēns. 55. Vinilhlorīds. 56. Polivinilhlorīds. 57. Kučerova reakcijas vienādojums. 58. Markovņikova likumība. 59. Acetaldehīds. 60. Benzols. 61. Acetilēna polimerizācija. 62. Polivinilhlorīda iegūšana. 63. 1,1,2,2-tetrahlorpropāns. 64. 1,2-dihlorpropēns-1.
H variants
Noteikt, kuras vielas ir homologi, kuras - izomēras, kuras – piesātinātas vai
nepiesātinātas? 1. O 2. CH3 − CH2 − C − CH2 − CH3 CH3 − CH2 − CH2 − C OH O 3. CH3 − CH2 − CH2 − CH2 4. CH3 − CH2 − CH2 − CH2 − CH3 5. CH3 − CH − CH3 6. O | CH3 − CH2 − C NH2 ONH4 7. CH3 − CH = CH − CH3 8. CH3 − CH2 − C ≡ CH 9. CH2 = CH − CH = CH2 10. CH3 − C ≡ CH 11. CH ≡ CH 12. CH2 = C − CH = CH2 | CH3 13. CH2 − CH2 14. CH3 − CH2 − CH3 CH2 15. CH2 = CH2 16. CH2 = C = CH2 17. CH3 − CH2 − OH 18. CH3 − O − CH3 19. CH C − CH − CH3 20. CH2 CH − CH3 | CH3 21. CH3 − C − CH3 22. CH3 − CH2 − CH − OH | O CH3 23. O 24. O CH3 − CH2 − CH2 − CH2 − C CH3 − CH2 − C H OH 25. O 26. O CH3 − CH2 − C CH3 − CH2 − C ONH4 H 27. CH3 − CH2 − O − CH2 − CH3 28. CH3 − NH2
16
I variants
1. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām: metāns→ acetilēns→ vinilhlorīds→ polivinilhlorīds.
2. Reakciju vienādojums etilēna iegūšanai no atbilstoša spirta. 3. Acetilēna reakcijas vienādojums ar hloru. 4. Uzrakstīt šādus reakciju vienādojumus:
a) propēns +
b) propēna
• ūdeņradis; • broms; • ūdens; • hlorūdeņradis;
• oksidēšanās ar gaisa skābekli; • oksidēšanās ar KMnO4 (O + HOH); • polimerizēšanās; • degšana; • sadalīšanās;
5. Nosaukt izomērijas veidus alkēniem (piemēram, C4H8). Uzrakstīt to struktūrformulas. 6. Cik gramu broma var pievienot 2 mol etilēna?
J variants
Jautājumi un uzdevumi
1. Cik molu 1,2-dihloretāna var iegūt no 140 g etilēna? 2. Uzrakstīt izomērus butēnam-1, nosaukt tos un norādīt izomērijas veidus. 3. Uzrakstīt acetilēna reakcijas vienādojumu ar bromu. 4. Uzrakstīt šādus reakcijas vienādojumus:
a) etilēns +
b) etilēna
• ūdeņradis • hlors • bromūdeņradis • ūdens
• oksidēšanās ar gaisa skābekli • degšana • oksidēšanās ar KMnO4 (O + HOH) • polimerizēšanās • sadalīšanās
5. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām: kalcija karbonāts→ …→ kalcija karbīds→ acetilēns→ acetaldehīds.
17
1.2. Karbocikliskie ogļūdeņraži
1.2.1. Cikloalkāni, cikloalkēni, cikloalkadiēni
1. Kādus organiskos savienojumus sauc par karbocikliskiem? Kādās grupās tos var iedalīt? 2. Kādas ir šo ogļūdeņražu vispārīgās formulas? 3. Uzrakstīt reakciju vienādojumus cikloheksāna un ciklopentēna iegūšanai. 4. Uzrakstīt ciklobutēna, ciklobutadiēna un ciklobutāna struktūrformulas un reakciju vienādojumus
to pilnīgai sadegšanai. 5. Vai pentāns un ciklopentāns ir izomēri? 6. Kuri ir cikloalkānu stabilie un nestabilie cikli? 7. Uzrakstīt etilciklobutāna, 2,3-dimetilciklopropāna, 1,2,3-trimetilcikloheksāna struktūrformulas. 8. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
a) ciklopropāns + H2 (pievienošana); b) ciklopropāns + Br2 (pievienošana); c) ciklobutāns + Br2 (aizvietošana); d) cikloheksāns + Cl2 (aizvietošana).
Nosaukt reakcijas produktus. 9. Kādu tilpumu gaisa patērē, sadedzinot gāzes:
a) 4 m3 ciklobutāna; b) 5,6 l ciklopentēna; c) 4,2 kg ciklopropāna?
10. Uzrakstīt reakciju vienādojumus atbilstošām shēmām: ciklobutadiēns
a) etāns→ etilhlorīds→ butāns→ ciklobutāns→ ciklobutēns CO2;
b) butāns→ butadiēns-1,3→ 1,4-dihlorbutāns→ ciklobutāns→ butāns→ CO2.
1.2.2. Arēni (aromātiskie ogļūdeņraži)
A variants
Jautājumi un uzdevumi
1. Kādus organiskos savienojumus sauc par aromātiskiem? 2. Nosaukt un uzrakstīt struktūrformulas benzola homologu rindas pirmajiem trim homologiem. 3. Kādi izomērijas veidi ir benzola homologiem? 4. Ko nozīmē orto (o-), meta (m-), para (p-) stāvokļi? 5. Kāda īpatnība ir raksturīga π saišu veidošanai benzola gredzenā? 6. Kādēļ aromātisko ogļūdeņražu ķīmiskās īpašības atšķiras gan no piesātināto, gan nepiesātināto
ogļūdeņražu ķīmiskajām īpašībām? 7. Kādas ir svarīgākās izejvielas aromātisko ogļūdeņražu iegūšanai? 8. Benzola iegūšanas reakciju vienādojumi:
a) no cikloheksāna; b) no acetilēna; c) no heksāna.
9. Uzrakstīt šādus reakciju vienādojumus:
18
a) benzols + b) toluols +
Br2, HNO3, Cl2, gaisma, t°, H2, t°, kat.; HNO3/H2SO4, [O], reakcija ar KMnO4;
c) stirola polimerizācija. 10. Kuras reakcijas ir raksturīgākas benzolam – aizvietošanās vai pievienošanās? Piemēri. 11. Kādas reakcijas pierāda, ka benzola homologi ir reaģēt spējīgāki nekā benzols? 12. Vai stirols ir benzola homologs? 13. Benzola, toluola, stirola izmantošana. 14. Cik daudz hlorbenzola var iegūt, ja reaģē
a) 39 g benzola; b) 8 mol benzola; c) 2 l (blīvums 0,88 g/cm3) benzola ar hloru?
15. Cik daudz nitrobenzola var iegūt no 19 g benzola, ja reakcijas iznākums ir 60%? 16. 7,8 g benzola reaģējot ar vajadzīgo daudzumu broma rodas 15 g brombenzola. Aprēķināt, cik
tas ir procentu no teorētiski iespējamā. 17. No 26,88 l acetilēna ieguva 24 g benzola. Cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā? 18. Doti 2 kg toluola, kas satur 10 % piemaisījumu. Cik molu benzoskābes var iegūt, oksidējot
toluolu? 19. Cik litru acetilēna var iegūt no 200 l dabasgāzes, kas satur 95 % metāna? 20. Kādu maksimālo broma daudzumu molos var pievienot 224 litriem butadiēna-1,3? 21. Uzrakstīt reakciju vienādojumus pārvērtībām:
a) ogleklis→ metāns→ acetilēns→ benzols→ nitrobenzols; b) propāns→ heksāns→ benzols→ cikloheksāns; c) CaCO3→ kalcija karbīds→ acetilēns→ acetaldehīds; d) etilēns→ etilbenzols→ stirols→ polistirols; e) acetilēns→ vinilhlorīds→ polivinilhlorīds
etilēns→ etilspirts→ CO2; f) etāns→ acetilēns→ benzols→ heksahlorcikloheksāns
CO2 nitrobenzols. B variants
1. Uzrakstīt reakciju vienādojumus benzolam, kas ir raksturīgi arī piesātinātajiem organiskajiem savienojumiem.
2. Uzrakstīt reakciju vienādojumus benzolam, kas ir raksturīgi arī nepiesātinātajiem organiskajiem savienojumiem.
3. Benzola iegūšanas reakciju vienādojumi (divi paņēmieni). 4. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
metāns→ …→ benzols→ nitrobenzols heksahlorcikloheksāns
5. Kādu maksimālo broma daudzumu molos var pievienot 112 litriem butadiēna-1,3? 6. No 28 g acetilēna praktiski ieguva 24 g benzola. Cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā? 7. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
CaCO3→ …→ kalcija karbīds→ acetilēns→ acetaldehīds benzols→ benzosulfoskābe.
19
8. 31,2 g benzola reaģējot ar vajadzīgo daudzumu broma, rodas 60 g brombenzola. Aprēķināt, cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā.
9. Cik daudz nitrobenzola var iegūt no 78 g benzola, ja reakcijas iznākums ir 60 %? 10. Uzrakstīt reakcijas vienādojumu toluolam, kas to raksturo kā nepiesātinātu organisko
savienojumu. 11. Uzrakstīt reakciju vienādojumus toluolam, kas raksturīgi arī piesātinātajiem organiskajiem
savienojumiem. 12. Uzrakstīt reakcijas vienādojumu polistirola iegūšanai.
1.3. Pārskats par ogļūdeņražiem
A variants
Uzrakstīt ķīmiskās formulas un reakciju vienādojumus. 1. Metāns degšana un sadalīšanās. 2. Metāns + hlors (+2 mol Cl2). 3. Propāna sadalīšanās un degšana. 4. Metāns + hlors (+4 mol Cl2). 5. 2,2-dimetil,3-propilheksēns-5. 6. 3,3-dietil,4-propilheptīns-6. 7. Trīs heptāna izomēri. 8. Trīs heksāna izomēri. 9. Etēns→ etāns. 10. Etilēns + broms. 11. Propilēna degšana. 12. Polietilēns. 13. Etilspirts→ etilēns. 14. Polipropilēns. 15. Kalcija karbīds→ etīns. 16. Metāns→ acetilēns. 17. Propīna degšana.
18. Vinilhlorīds. 19. Butadiēns + broms. 20. Sintētiskais kaučuks. 21. Propadiēna degšana. 22. Dabiskais kaučuks. 23. Benzola degšana. 24. Benzols + broms (aizvietošana). 25. Benzols + hlors (pievienošana). 26. Benzols + slāpekļskābe. 27. Etīns + ūdens. 28. Acetilēns + hlorūdeņradis. 29. Etilbenzols. 30. Stirols. 31. Benzols→ cikloheksāns. 32. Ciklopropāna degšana.
B variants
1. Kāds tilpums gaisa ir nepieciešams, lai sadedzinātu 89,6 l metāna? 2. Kādu tilpumu gaisa patērēja, sadedzinot 2,8 m3 propāna? 3. Kādu tilpumu skābekļa patērēja, sadedzinot 2 m3 gāzu maisījuma, kas satur 80% etāna un 20%
ūdeņraža? 4. Kādu tilpumu gāzes patērēja, sadedzinot 1 m3 gāzu maisījuma, kas satur 90% metāna un 10%
tvana gāzes? 5. Kāds tilpums CO2 radās, sadedzinot 4 kg metāna? 6. Kādu tilpumu skābekļa patērēja, sadedzinot 4,4 g butāna? 7. Cik g broma var pievienot 2,8 l etilēna? 8. Etāna un etilēna maisījumam plūstot caur bromūdeni, bromūdens masa pieauga par 7 g. Cik litru
gāzes saistīja broms? 9. Cik procentu piemaisījumu ir tehniskajā kalcija karbīdā, ja no 1 kg šāda karbīda reakcijā ar
ūdeni izdalījās 300 l acetilēna? 10. Cik litru acetilēna var iegūt no 800 g tehniskā kalcija karbīda, kas satur 4% piemaisījumu? 11. Cik litru gaisa nepieciešams, lai pilnīgi sadedzinātu 7,8 kg benzola? 12. Nitrējot 39 g benzola, ieguva 24,6 g nitrobenzola. Cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā?
20
13. Sadedzinot skābeklī 10 g antracīta ieguva 16,8 l oglekļa dioksīda. Cik procentu oglekļa satur antracīts?
14. Kāds daudzums acetilēna ir nepieciešams, lai polimerizācijas rezultātā iegūtu 443 ml benzola, kura blīvums ir 0,88?
C variants
Uzrakstīt vienādojumus. 1. Metāns + Cl2 (1 mols). 2. Metāna sadalīšanās. 3. Etāna degšana. 4. Propāna degšana. 5. Etilēns + H2O. 6. Etilēns + HCl. 7. Propēns + H2. 8. Propēns + Cl2. 9. Etilēna polimerizācija. 10. Vinilhlorīda polimerizācija. 11. Acetilēns + HCl.
12. Acetilēns + HOH. 13. Butadiēns-1,3 + Cl2 (I stadija). 14. 2-metilbutadiēns-1,3 + Br2 (I stadija). 15. 2-metilbutadiēna-1,3 polimerizācija. 16. Butadiēna-1,3 polimerizācija. 17. Benzols + HNO3. 18. Benzols + Br2. 19. Benzols + H2. 20. Benzols + Cl2 (pievienošanās
reakcija).
D variants
Uzrakstīt vienādojumus. 1. Acetilēna iegūšana. 2. Etilhlorīda iegūšana no etilēna. 3. Metilhlorīda iegūšana no metāna. 4. Etilspirta iegūšanas 2 paņēmieni. 5. Etiķskābes aldehīda iegūšana. 6. Vinilhlorīda iegūšana. 7. Benzola iegūšana. 8. Polietilēna iegūšana. 9. Polivinilhlorīda iegūšana. 10. Dabiskā kaučuka iegūšana.
11. Butadiēnkaučuka iegūšana. 12. Nitrobenzola iegūšana. 13. Brombenzola iegūšana. 14. Cikloheksāna iegūšana. 15. Heksahlorcikloheksāna iegūšana. 16. Etilēna iegūšana no acetilēna. 17. Propadiēns + H2. 18. Etāna degšana. 19. Benzola iegūšana no etīna. 20. Metilbutadiēns-1,3 + Br2.
E variants
1. Sastādīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām: a) Propīns→ propēns→ propāns→ propilhlorīds→ heksāns→ benzols→
heksahlorcikloheksāns. b) Metāns→ etilbenzols.
2. Cik m3 gaisa patērēja, sadedzinot 5,6 m3 etāna, 2,8 m3 propāna. 3. No 16,8 l etīna ieguva 12 g benzola. Cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā? 4. Uzzīmēt un nosaukt iespējamos pentāna izomērus. 5. Gāzveida alkēna 700 cm3 masa ir 1,75 g. Noteikt tā molekulformulu.
F variants
1. Sastādīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām: a) Metāns→ etīns→ etēns→ etāns→ butāns→ ciklobutāns→ CO2→ CaCO3. b) Kvēpi→ nitrobenzols.
2. Kāds tilpums etīna jāizlieto, lai iegūtu 234 kg benzola? 3. No 5,2 m3 metāna ieguva 2 m3 etīna. Cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā? 4. Nosaukt iespējamos heksāna izomērus un uzrakstīt to struktūrformulas.
21
5. Sadedzinot 2,8 l gāzes, ieguva 8,4 l oglekļa dioksīda un 6,75 g ūdens. 1 l gāzes masa ir 1,875 g. Kāda ir gāzes molekulformula?
G variants
1. Aromātiskajiem ogļūdeņražiem raksturīgās ķīmiskās īpašības, to līdzība un atšķirības no piesātinātajiem un nepiesātinātajiem ogļūdeņražiem. Benzola reakciju piemēri.
2. Uzrakstīt butāna un pentāna izomēru struktūrformulas un nosaukt tos. 3. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
metāns→ acetilēns→ vinilhlorīds→ polivinilhlorīds. etilēns→ etilspirts.
4. Cik litru gaisa izmantoja, lai sadedzinātu 1,12 l etilēna? 5. No 134,4 l acetilēna ieguva 125 g benzola. Cik procentu tas ir no teorētiski iespējamā? 6. Sadedzinot 0,25 l acetilēna, izdalās 14,65 kJ siltuma. Aprēķināt reakcijas siltumefektu. 7. Uzrakstīt vielas molekulformulu, ja tās sastāvā ir 85,7% C, 14,3% H, blīvums pret ūdeņradi ir
28. H variants
1. Sastādīt visu heksāna izomēru struktūrformulas un nosaukt tos. 2. π saitei raksturīgās ķīmisko reakciju grupas un to piemēri reakcijās ar etilēnu (etēnu). 3. Kāds maksimālais broma daudzums var reaģēt ar 1,12 litriem butadiēna-1,3? 4. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
metāns→ metilhlorīds→ etāns→ acetilēns→ benzols→ heksahlorcikloheksāns. 5. Cik daudz nitrobenzola iegūst no 234 g benzola, ja reakcijas iznākums ir 90%? 6. Sadegot 1 l acetilēna, izdalījās 58,6 kJ siltuma. Uzrakstīt acetilēna degšanas reakcijas
termoķīmisko vienādojumu. 7. Uzrakstīt molekulformulu vielai, ja dots tās sastāvs: C – 80%, H – 20%, blīvums pret ūdeņradi –
15. I variants
Uzrakstīt reakcijas vienādojumus šādām pārvērtībām.
1. Kvēpi→ metāns→ metilhlorīds→ etāns→ etilhlorīds. 2. Etāns→ etilhlorīds→ etilēns→ etilspirts.
butāns 3. Metāns→ acetilēns→ etilēns→ etāns→ oglekļa (IV) oksīds.
polietilēns 4. Metāns→ etāns→ etilhlorīds→ butāns→ divinils→ divinilkaučuks. 5. Kalcija karbonāts→ kalcija karbīds→ acetilēns→ acetaldehīds. 6. Metāns→ acetilēns→ vinilhlorīds→ polivinilhlorīds. J variants
Uzrakstīt struktūrformulas. 1. Metāns. 2. Etilēns. 3. Acetilēns. 4. Polietilēns. 5. Izoprēns (2-metilbutadiēns-1,3). 6. Butadiēns-1,3 (divinils). 7. Propēns. 8. 2-metilpropāns.
9. 2,2-dimetilpropāns. 10. Cikloheksāns. 11. Polivinilhlorīds. 12. Butēns-2. 13. Benzols. 14. Toluols (metilbenzols). 15. Dabiskais kaučuks. 16. Butadiēnkaučuks.
22
17. Metilbromīds. 18. Etilhlorīds (hloretāns). 19. Dihlormetāns. 20. 1,2-dihloretāns. 21. Hloroforms (trihlormetāns). 22. Jodoforms. 23. Vinilhlorīds. 24. Nitrobenzols. 25. Hlorbenzols. 26. 2,4,6-trinitrotoluols (tols). 27. Fenilbromīds.
28. Etilēnglikols. 29. Etilspirts. 30. Etiķskābe. 31. Stirols (vinilbenzols). 32. Nātrija acetāts. 33. Tetrahlorogleklis
(tetrahlormetāns). 34. Kalcija karbīds. 35. Heksahlorcikloheksāns. 36. Pentīns-2. 37. Acetaldehīds (etiķskābes aldehīds).
K variants
1. Ko pēta organiskā ķīmija? 2. Izomērijas veidi. Piemēri. 3. Piesātināti savienojumi. 4. Nepiesātināti savienojumi. 5. Ogļūdeņraži, to iedalījums pēc saites tipa. 6. Homoloģiskā rinda. Alkēni. Alkīni. 7. Homologi. 8. Homoloģiskā starpība. 9. Radikāls. 10. Alkāni, to vispārīgā formula. 11. Alkēni (etilēna rinda), to vispārīgā formula. 12. Alkīni (acetilēna rinda), to vispārīgā formula. 13. Diēni, to vispārīgā formula. 14. Polimerizācijas reakcijas. Piemēri. 15. Polimēri. 16. Hidratācijas reakcijas. 17. π saites īpašību grupas. 18. Ogļūdeņražu halogēnatvasinājumi. 19. Aromātiskie ogļūdeņraži.
20. Aldehīdi, to vispārīgā formula. Piemēri.
21. Karbonskābes, to vispārīgā formula. Piemēri.
22. Spirti, to vispārīgā formula. Piemēri. 23. Ciklāni, to vispārīgā formula. 24. Alkīnu un alkadiēnu vispārīgās
formulas. 25. Kučerova reakcijas pierādījums. 26. Hidrogenēšana. Piemēri. 27. Dihidrēšanas reakcija. Piemēri. 28. Nitrēšanas reakcija. Piemēri. 29. Bromēšana. Piemēri. 30. Naftas sastāvs. 31. Pārtvaice, krekings, to būtiskā
atšķirība. 32. Oktānskaitlis. 33. Krekinga procesā notiekošās ķīmiskās
reakcijas. L variants
1. Uzzīmēt struktūrformulas un nosaukt trīs izomērus: a) pentānam; b) heksīnam.
2. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kā ar diviem paņēmieniem iegūt a) butadiēnu-1,3; b) propēnu.
3. Uzrakstīt pievienošanas un aizvietošanas reakcijas vienādojumus ar benzolu. Nosaukt reakcijas produktus.
4. Kādas būtiskas atšķirības un priekšrocības ir naftas pārtvaicei un krekingam? 5. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
a) metāns→ etāns→ etīns→ benzols→ cikloheksāns→ CO2→ kalcija karbonāts; b) metāns→ etīns→ etāns→ etēns→ polietilēns.
etilhlorīds 6. Kāds tilpums gaisa tiek patērēts, sadedzinot
a) 3 m3 etāna;
23
b) 1,4 kg etīna. 7. Kāda ir ogļūdeņražu molekulformula, ja to sastāvā ir
a) 80% C. 20% H (šīs gāzes blīvums ir 1,3303 g/l); b) 85,7% C, 14,3% H (šīs vielas blīvums pret ūdeņradi ir 21)?
8. Cik procentu iegūtā viela sastāda no teorētiski iespējamā, ja a) 400 g benzola reaģēja ar 800 g broma un ieguva 760 g brombenzola; b) 20 l propāna reaģēja ar 128 g broma un ieguva 92 g brompropāna?
9. Pēc saīsinātā pieraksta uzzīmēt šo ogļūdeņražu struktūrformulas. Nosaukt tās. a)
b)
10. Uzrakstīt struktūrformulas šādām vielām: a) 2,2-dimetil, 3-etilpentāns; b) 3-etil, 4-propilheptāns; c) 2,3-dimetil, 4-propiloktāns; d) 3,3-dietil, 5-butildekāns.
M variants
1. Kādu gāzi sadzīvē sauc par dabasgāzi, šķidro gāzi? Kādas ir to būtiskās atšķirības? 2. Kādas frakcijas izšķir naftas gāzei, kur tās izmanto? 3. Kādas akmeņogļu grupas izšķir pēc oglekļa daudzuma tajās un izcelsmes? 4. Akmeņogļu sausās pārtvaices galvenās frakcijas, to produkti un izmantošana. 5. Kādi ir naftas pārstrādes divi galvenie veidi? Kādas ir to būtiskās atšķirības? 6. Naftas krekinga procesā notiekošās galvenās ķīmiskās reakcijas (izomerizācija,
dihidrogenizācija, ciklizācija, aromatizācija, piolīze). Vienādojumi. 7. Benzīna oktānskaitlis. Kāda nozīme ir šāda rādītāja ieviešanai? 8. Automašīna, nobraucot 400 km, patērē 50 l benzīna. Kāds tilpums gaisa nepieciešams benzīna
sadegšanai, ja tā sastāvā ir 85% C, 15% H? N variants
1. Kā sauc parādību, kad ogļūdeņražu molekulām ir vienāds sastāvs, bet atšķirīga uzbūve un
dažādas īpašības? a) polimerizācija; b) izomērija; c) vulkanizācija; d) pārziepošana.
2. Kāda veida reakcija ir raksturīga alkāniem? a) pievienošanas; b) polimerizācijas; c) aizvietošanas; d) hidrogenēšanas.
3. Cik izomēru iespējami savienojumam ar molekulformulu C5H12? a) 2; b) 3; c) 4; d) 5.
4. Kā sauc doto vielu pēc IUPAC nomenklatūras?
CH3 CH3 CH3 | | |
H3C – C – C – CH – CH2 | | | CH3 CH2 – CH3 CH3
a) 1. 3,3-dimetil 2-etil butāns; b) 2,2,3,4-tetrametil 3-etil heksāns; c) 3,4-dimetil 3-etil heksāns; d) 3-etil pentāns.
24
5. Kāda viela rodas butēna-1 reakcijā ar bromūdeņradi?
a) butāns; b) 1,2-dibrombutāns; c) 1-brombutāns; d) 2-brombutāns. 6. Kurš apgalvojums par alkaniem ir nepareizs?
a) propāna molekulā starp oglekļa atomiem ir δ saites; b) alkāniem raksturīgas aizvietošanas reakcijas; c) propāna molekulā starp oglekļa atomiem ir divas π saites; d) butāns ir piesātinātais ogļūdeņradis.
7. Cik lielu tilpumu skābekļa izmanto 8 m3 propāna sadedzināšanai? a) 50 m3; b) 30 m3; c) 2000 l; d) 40 m3.
8. Kādas raksturīgākās reakcijas nosaka divkāršās saites klātbūtne organisko vielu molekulās? a) sadalīšanās reakcijas; b) degšanas reakcijas; c) aizvietošanas reakcijas; d) pievienošanas reakcijas.
9. Kura no ķīmiskajām formulām atbilst alkānam? a) C2H2; b) C4H8; c) C4H10; d) C4H6.
10. Gāzveida alkana 1 m3 masa ir 2,59 kg. Kura ir šīs vielas molekulformula? a) CH4; b) C2H6; c) C3H8; d) C4H10.
O variants
1. Kā sauc nepiesātinātos ogļūdeņražus, kuru molekulās starp oglekļa atomiem ir divas
divkāršās saites? a) alkēni; b) alkīni; c) arēni; d) alkadiēni.
2. Kā sauc doto vielu pēc IUPAC nomenklatūras?
CH3 |
H3C – CH – HC = CH – C – CH2 – CH3 | | CH3 CH3
a) 3-metil 5-etil heksēns-3; b) 2,5,5-trimetil heptēns-3; c) 2,2,4-trimetil heksīns-3; d) 2,2,4-trimetil heptēns-3.
3. Cik izomēri iespējami savienojumam ar molekulformulu C4H10? a) 2; b) 3; c) 4; d) 5.
4. Kāda viela rodas, propīnam reaģējot ar diviem moliem ūdeņraža? a) propēns; b) ciklopropāns; c) propāns; d) 2-metil propāns.
5. Kāda viela rodas etāna reakcijā ar hloru? a) 2,2-dihlor etāns; b) hloretāns; c) reakcija nenotiek; d) 1,1-dihloretāns.
6. Kāda veida reakcija ir butadiēnam-1,3 ar ūdeņradi? a) aizvietošanas reakcija; b) pievienošanas reakcija; c) oksidēšanas reakcija; d) sadalīšanās reakcija.
7. Cik litru etīna var iegūt no 192 gramiem kalcija karbīda? a) 22,4 l; b) 11,2 l; c) 67,2 l; d) 33,6 l.
8. Kuru vielu var izšķīdināt šķidro alkanu maisījumā? a) vārāmo sāli; b) ūdeni; c) sodu; d) taukus.
9. Ogļūdeņraža satāvā ir 85,7% oglekļa. Tā relatīvais blīvums pret ūdeņradi dH2=28. Kāda ir ogļūdeņraža molekulformula?
a) C2H6; b) C3H6; c) C4H8; d) C5H8.
25
P variants
1. Pie kādiem ogļūdeņražiem pieder benzols?
a) alkēniem; b) alkadiēniem; c) arēniem; d) ciklāniem. 2. No kādas vielas nevar iegūt benzolu?
a) no akmeņoglēm; b) no etīna; c) no etilspirta; d) no cikloheksāna. 3. Kādu vielu var iegūt benzola nitrēšanas reakcijā?
a) hlorbenzolu; b) toluolu; c) fenolu; d) nitrobenzolu. 4. Cik litru oglekļa (IV) oksīda iegūst, ja pilnīgi sadedzina 7,8 g benzola?
a) 18 l; b) 13,44 l; c) 20 l; d) 22,4 l. 5. Kāda reakcija norisinās benzolam ar slāpekļskābi?
a) oksidēšanas reakcija; b) reducēšanas reakcija; c) aizvietošanas reakcija; d) apmaiņas reakcija.
6. Kādu vielu iegūšanai nevar izmantot benzolu? a) toluola iegūšanai; b) etilspirta iegūšanai; c) cikloheksāna iegūšanai; d) brombenzola iegūšanai;
7. Cik litru acetilēna jāizmanto 31,2 g benzola iegūšanai? a) 56 l; b) 67,2 l; c) 26,88 l; d) 89,6 l.
8. Kāda viela rodas pievienošanas reakcijā benzolam ar hloru? a) hlorbenzols; b) stirols; c) heksahlorcikloheksāns; d) 2,4,6-trihlorbenzols.
9. Kuram ķīmiskajam savienojumam molekulas sastāvā nav benzola gredzena? a) anilīns; b) fenols; c) cikloheksāns; d) stirols.
10. Kādu tilpumu benzola (ρ=0,879 g/cm3) iegūst no 5,6 l acetilēna? a) 10 cm3; b) 7,395 cm3; c) 12 cm3; d) 15 cm3.
R variants
Uzrakstīt struktūrformulas un nosaukumus šādiem savienojumiem. 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21.
26
2. OGĻŪDEŅRAŽU HIDROKSILATVASINĀJUMI
2.1. Vienvērtīgie, daudzvērtīgie alkanoli, alkānpolioli
A variants
Vienvērtīgie spirti. 1. Kādus organiskos savienojumus sauc par spirtiem? 2. Kā spirtus iedala? Piemēri:
a) pēc C atomu skeleta uzbūves; b) pēc saites tipa starp C atomiem; c) pēc – OH grupu skaita; d) pēc – OH grupu atrašanās vietas pie pirmējā, otrējā vai trešējā C atoma?
3. Kādu C atomu sauc par pirmējo, otrējo, trešējo? 4. Uzrakstīt šādu vielu formulas:
a) pirmējais piesātinātais acikliskais vienvērtīgais spirts; b) divvērtīgais spirts; c) trīsvērtīgais spirts; d) aromātiskais spirts; e) nepiesātinātais spirts.
5. Vienvērtīgo aciklisko piesātināto spirtu formula. 6. Kādēļ starp spirtiem nav gāzveida vielu? 7. Kādi izomērijas veidi ir R’– OH? 8. Uzrakstīt izomērus C4H9–OH, nosaukt tos. 9. Kāda likumība jāievēro par spirtu šķīdību ūdenī? 10. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
etilspirts
+ Na, nosaukt vielas, kas rodas + HCl + [O] ar K2Cr2O7 skābā vidē + HOH t° līdz 140°C – HOH t° līdz 140°C + etiķskābe + O2 degšana
11. Metilspirta iegūšana rūpnieciski. Uzrakstīt reakciju vienādojumus. 12. Etilspirta iegūšana rūpnieciski:
a) raudzējot monosaharīdus; b) no etilēna.
13. Metilspirta un etilspirta pielietošana. 14. Etilēnglikola iegūšana:
a) no etilēna; b) no 1,2-dihlorpropāna.
15. Glicerīna (propāntriola) iegūšana: a) no taukiem; b) no 1,2,3-trihlorpropāna.
16. Daudzvērtīgo spirtu līdzīgās un atšķirīgās ķīmiskās īpašības, salīdzinot ar vienvērtīgajiem. 17. Uzrakstīt reakciju vienādojumus ar Na, ar HCl, ar etiķskābi, ar HNO3, ar Cu(OH)2:
a) etilēnglikolam; b) glicerīnam.
18. Kādus organiskos savienojumus sauc par fenoliem? Piemēri. 19. Kādus organiskos savienojumus sauc par aromātiskajiem spirtiem? Piemēri. 20. Fenola ķīmiskās īpašības, ko nosaka – OH grupas. Reakciju vienādojumi. 21. Fenola ķīmiskās īpašības, ko nosaka benzola gredzens. Reakciju vienādojumi.
27
22. No kā iegūst fenolu, un kur to izmanto? 23. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
a) metāns→ acetilēns→ benzols→ hlorbenzols→ fenols→ 2,4,6-tribrombenzols; b) cikloheksāns→ benzols→ brombenzols→ fenols→ 2,4,6-trinitrofenols; c)
etilhlorīds nātrija etilāts etiķskābe
etilēns ETILSPIRTS acetaldehīds
dietilesteris etiķskābes etilesteris 24. Uz 3 mol glicerīna iedarbojas ar nātriju. Cik litru gāzes izdalījās? 25. Cik gramu etilspirta var iegūt teorētiski no 900 g 20% glikozes šķīduma. B variants
Daudzvērtīgie spirti. 1. Kādus organiskos savienojumus sauc par daudzvērtīgajiem spirtiem? 2. Kādus daudzvērtīgos spirtus sauc par dioliem, trioliem, polioliem? 3. Uzrakstīt struktūrformulas propāndiolam, butāntriolam, glicerīnam, etilēnglikolam (glikolam). 4. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
a) glikols + nātrijs; b) glicerīns + HNO3; c) propāndiols + K; d) butāntriols + HCl; e) etāndiols + Cu(OH)2; f) propāntriols + Cu(OH)2; g) glikols + HNO3; h) glicerīns + HCl.
5. Uzrakstīt struktūrformulas: a) propāndiols-1,3; b) butāndiols-1,2; c) pentāntriols-1,2,4; d) etāndiols-1,2.
6. Uzrakstīt reakciju vienādijumus šādām pārvērtībām: a)
CH4 → H3C – CH3 → H3C – CH2Cl → H2C = CH2 → CH2 – CH2 OH OH
b) HO – CH2 – CH2 – OH → H2C – Cl → HC ≡ CH → H3C – CH3 → CO2
H2C – Cl
c) etāns → etilbromīds → etēns → glikols → nātrija glikolāts. 7. Atrisināt uzdevumus.
a) Uz 7,2 g glicerīna iedarbojas ar nātriju pārākumā. Kāda masa, tilpums un daudzums izdalījies gāzē?
b) Cik daudz un kāda masa ir glikolam, ko iegūst no 56 m3 etēna, ja iznākums ir 80% no teorētiski iespējamā?
c) Cik liela masa glicerīna un slāpekļskābes ir nepieciešama, lai iegūtu 0,9 molus trinitroglicerīna?
28
d) Kāds tilpums ir 68% slāpekļskābes šķīdumam, kas jāizlieto, lai iegūtu 600 g trinitroglicerīna? Slāpekļskābes šķīduma blīvums ir 1,4 g/ml.
e) 8% glicerīna šķīdums satur 0,4 molus glicerīna. Kāda ir šķīduma masa? f) 2,5% glikola šķīdums satur 20 g glikola. Kāda ir šķīduma masa?
C variants
Uzrakstīt reakciju vienādojumus. 1. Metilspirts reaģē ar nātriju. Nosaukt
produktu. 2. Etilspirts reaģē ar hlorūdeņradi. Nosaukt
produktu. 3. Propilspirts reaģē ar etiķskābi. Nosaukt
produktu. 4. Butanols-1 oksidējas ar atbilstošu aldehīdu.
Nosaukt produktu. 5. No pentanola-1 iegūt atbilstošu ēteri.
Nosaukt produktu. 6. No propanola-1 iegūt atbilstošu alkēnu.
Nosaukt produktu. 7. Etilspirts reaģē ar kāliju. Nosaukt produktu. 8. Propanols-1 reaģē ar hlorūdeņradi. Nosaukt
produktu. 9. Butanols-1 oksidējas par atbilstošu
aldehīdu. Nosaukt produktu. 10. Metanols oksidējas par atbilstošu aldehīdu.
Nosaukt produktu. 11. Butanols-1 reaģē ar propānskābi. Nosaukt
produktu. 12. No propanola iegūt atbilstošu alkēnu.
Nosaukt produktu. 13. No butanola-1 iegūt atbilstošu ēteri.
Nosaukt produktu. 14. Etilspirta, propanola degšana. 15. Propilspirts reaģē ar nātriju. Nosaukt
produktu. 16. Metanols reaģē ar hlorūdeņradi. Nosaukt
produktu. 17. Etanols reaģē ar butānskābi. Nosaukt
produktu. 18. Iegūt butēnu-1 no atbilstoša spirta. Nosaukt
produktu. 19. Iegūt dipropilēteri no atbilstoša spirta.
Nosaukt produktu. 20. Metanola, butilspirta degšana. 21. Butanols-2 reaģē ar kāliju. Nosaukt
produktu. 22. Pentanols-2 reaģē ar hlorūdeņradi. Nosaukt
produktu. 23. Propanols-2 oksidējas par atbilstošu ketonu.
Nosaukt produktu.
24. Iegūt etiķskābes aldehīdu no atbilstoša spirta. Nosaukt spirtu.
25. Iegūt etilēnu no atbilstoša spirta. Nosaukt spirtu.
26. Iegūt dietilēteri no atbilstoša spirta. Nosaukt spirtu.
27. Metanols reaģē ar etānskābi. Nosaukt produktu.
28. Etanols reaģē ar etānskābi. Nosaukt produktu.
29. Propilspirts reaģē ar etānskābi. Nosaukt produktu.
30. Etilēnglikols reaģē ar nātriju (Na pārākumā).
31. Glicerīns reaģē ar kāliju (glicerīna pārākumā).
32. Etilēnglikols reaģē ar hlorūdeņradi (etilēnglikola pārākumā).
33. Glicerīns reaģē ar hlorūdeņradi (HCl pārākumā).
34. Etilēnglikols reaģē ar vara hidroksīdu.
35. Glicerīns reaģē ar vara hidroksīdu. 36. Etilēnglikols reaģē ar etiķskābi
(etiķskābe pārākumā). 37. Glicerīns reaģē ar metānskābi
(metānskābe pārākumā). 38. Etilēnglikols reaģē ar propānskābi
(etilēnglikols pārākumā). 39. Glicerīns reaģē ar butānskābi
(glicerīns pārākumā). 40. Etilēnglikols reaģē ar sviestskābi
(sviestskābe pārākumā). 41. Glicerīns reaģē ar etiķskābi
(etiķskābe pārākumā). 42. Propāndiols-1,2 reaģē ar nātriju
(Na pārākumā). 43. Propāndiols-1,2 reaģē ar
hlorūdeņradi (HCl pārākumā). 44. Propāndiols-1,2 reaģē ar vara
hidroksīdu. 45. Propāndiols-1,2 reaģē ar
metānskābi (skābe pārākumā).
29
46. Propāndiols-1,2 reaģē ar slāpekļskābi (skābe pārākumā).
47. Etilēnglikols reaģē ar slāpekļskābi (skābe pārākumā).
48. Etilēnglikols reaģē ar slāpekļskābi (etilēnglikols pārākumā).
49. Glicerīns reaģē ar slāpekļskābi (skābe pārākumā).
50. Glicerīns reaģē ar slāpekļskābi (glicerīns pārākumā).
51. Etilēnglikola degšana. 52. Glicerīna degšana. 53. Iegūt trinitroglicerīnu. Nosaukt
izejvielu. 54. Iegūt dinitroglicerīnu. Nosaukt
izejvielas. 55. Iegūt nitroglicerīnu. Nosaukt
izejvielas. 56. Iegūt vara glicerātu. Nosaukt
izejvielas.
Uzdevumi. 1. Aprēķināt etilēna tilpumu, ko var iegūt no 200 kg 90% etilspirta? 2. Cik litru skābekļa un gaisa patērē, sadedzinot 120 ml 96% etanola (blīvums 0,8 g/ml)? 3. Aprēķināt oglekļa (IV) oksīda masu, tilpumu un daudzumu, kas rodas, sadedzinot 120 ml
96% etilspirta (blīvums 0,8 g/ml). 4. No 42 g etilspirta reakcijā ar jodūdeņradi radās 50 g etiljodīda. Cik tas ir procentu no
teorētiski iespējamā? 5. Nātrijam reaģējot ar etilspirtu, izdalījās 56 ml ūdeņraža. Kāda masa ir patērētajam spirtam? 6. Aprēķināt tilpumu iegūtajam aldehīdam, kas rodas, oksidējot 12,8 g metilspirta? 7. Cik gramu 80% etilspirta var iegūt no 200 g 90% glikozes šķīduma? 8. Cik kilogramu 60% etanola šķīduma var pagatavot no spirta, kas iegūts no 5,6 m3 etilēna? 9. Cik kilogramu etiķskābes etilestera var iegūt no 200 kg 90% etilspirta, ja iznākums ir 80% no
teorētiski iespējamā? 10. Aprēķināt ūdeņraža tilpumu, ko ieguva, nātrijam reaģējot ar 276 g glicerīna? 11. Cik gramu metilbromīda var iegūt no 50 g 60% metilspirta? 12. Cik gramu vara hidroksīda patērē reakcijā ar 186 g etilēnglikola? 13. Raudzējot šķīdumu, kas satur 540 g glikozes, ieguva 184 g etilspirta. Cik tas ir procentu no
teorētiski iespējamā? 14. Lai sadedzinātu ūdeņradi, kas radās, propanolam reaģējot ar pārākumā ņemtu nātriju, patērēja
10 l gaisa. Cik gramu propanola patērēja šai reakcijā? 15. Cik litru 96% etanola (blīvums 0,8 g/ml) vajadzīgs, lai iegūtu 6,4 t dietilētera? 16. Cik daudz, kāda masa un tilpums ir gāzei, kas rodas, 4,2 g litija reaģējot ar etilspirtu? 17. Uzrakstīt molekulformulu vielai, kas satur 52,2% C, 34,78% O, 13,02% H. Šīs vielas tvaiku
blīvums pret ūdeņradi ir 23. 18. Viela satur 37,5% C, 50% O, 12,5% H. Šīs vielas molmasa ir tāda pati kā gāzei skābeklim. 19. Cik liela masa slāpekļskābes un glicerīna ir nepieciešams, lai iegūtu 2,5 molus
trinitroglicerīna. 20. 12% glicerīna šķīdums satur 0,6 molus glicerīna. Aprēķināt šķīduma masu. D variants
Uzrakstīt reakciju vienādojumus. 1. Propilspirta oksidēšana par aldehīdu. 2. Etiķskābes aldehīda iegūšana. 3. Skudrskābes metilestera iegūšana. 4. Sviestskābes butilestera iegūšana. 5. Etilhlorīda iegūšana no atbilstoša spirta. 6. Metanola reakcija ar kāliju. 7. Glicerīna reakcija ar vara (II) hidroksīdu. 8. Etilēnglikola reakcija ar slāpekļskābi.
9. Iegūt dimetilēteri no atbilstoša spirta. 10. Iegūt alkēnu no metilspirta un
nosaukt to. 11. Butanola degšana, etanola degšana. 12. Etilspirta iegūšana no etilēna. 13. Spirta rūgšanas reakcija.
30
14. Sakarības starp organisko savienojumu klasēm: spirti, aldehīdi, skābes. E variants
Uzrakstīt reakciju vienādojumus. 1. Skudrskābes aldehīda iegūšana. 2. Butilspirta oksidēšana par aldehīdu. 3. Etiķskābes metilestera iegūšana. 4. Propānskābes etilestera iegūšana. 5. Propanola-5 reakcija ar nātriju. 6. Propilhlorīda iegūšana no atbilstoša spirta. 7. Etilēnglikola reakcija ar vara hidroksīdu. 8. Glicerīna reakcija ar slāpekļskābi. 9. Iegūt alkēnu no propanola un nosaukt to.
10. Iegūt dietilēteri no atbilstoša spirta. 11. Pentanola degšana. 12. Etilspirta iegūšana no glikozes. 13. Sakarība starp spirtiem, skābēm,
esteriem. 14. Etilspirta iegūšana no atbilstoša
alkēna.
2.2. Fenoli
1. Kā iedala ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumus? Kāda ir to būtiskā atšķirība? 2. Kādus organiskos savienojumus sauc par fenoliem? 3. Fenolu iegūšanas paņēmieni. 4. Kas ir karbolskābe? Kādas īpašības piemīt fenolu hidroksilgrupai? 5. Kādas ir fenolu raksturīgo reakciju grupas? 6. Ko nozīmē fenolu molekulā orto, meta un para stāvokļi? 7. Kā hidroksilgrupa ietekmē benzola gredzena īpašības? 8. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādai shēmai:
– H2 + NaOH – HCl – 3HBr + Cl2 fenols + 3Br2 – 3H2O +H2SO4 +3HNO3 –H2O – H2O + HNO3
9. Uzrakstīt formulas un nosaukt, kādas tehnikā lietojamas vielas iegūst no fenola. 10. Cik gramu 5% nātrija sārma šķīduma jāizmanto reakcijā ar 200 g 4% fenola šķīduma, lai viss
fenols pārvērstos par fenolātu? 11. Cik gramu kalcija karbonāta ieguva, ja ar kalcija hidroksīdu, kas ņemts pārākumā, saistīja visu
oglekļa (IV) oksīdu, ko ieguva, pilnīgi sadedzinot 188 g fenola? 12. Uzrakstīt vienādojumus reakcijām, kurās var norisināties šāda pārvērtība:
kalcija karbīds → etīns → benzols → fenols → 2,4,6-trihlorfenols.
31
3. OGĻŪDEŅRAŽU KARBONILATVASINĀJUMI (ALDEHĪDI, KETONI)
1. Kādus organiskos savienojumus sauc par aldehīdiem? Vispārīgā formula. 2. Kādus organiskos savienojumus sauc par ketoniem? Vispārīgā formula. 3. Uzrakstīt un nosaukt pirmos sešus aldehīdus. 4. Aldehīdu izomērija. Piemēri. 5. Aldehīdu iegūšana laboratorijā, oksidējot spirtus. Reakciju vienādojumi. 6. Formaldehīda iegūšana rūpnieciski no metāna. Reakciju vienādojumi. 7. Acetaldehīda iegūšanas reakciju vienādojumi:
a) no acetilēna; b) no etilēna, oksidējot ar gaisa O2.
8. Aldehīdu fizikālās īpašības. 9. Kuras aldehīdu ķīmiskās īpašības nosaka funkcionālā grupa?
10. Uzrakstīt reakciju vienādojumus metanālam un etanālam: a) sudraba spoguļa reakciju; b) Fēlinga reakciju; c) hidrogenizācijas reakciju.
11. Kādu reakciju sauc par polikondensāciju? 12. Izskaidrot fenola – formaldehīda polikondensācijas. 13. Fenolformaldehīdsveķu izmantošana. 14. Formaldehīda izmantošana. Formalīns. 15. Acetaldehīda izmantošana. 16. No propāna var atvasināt nepiesātinātu aldehīdu – akroleīnu. Uzrakstīt reakciju vienādojumu,
kas šo vielu raksturo a) kā nepiesātinātu organisko savienojumu; b) kā aldehīdu.
17. Uzrakstīt reakciju vienādojumu benzaldehīda iegūšanai. 18. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kas raksturo benzaldehīdu
a) kā aromātisko organisko savienojumu; b) kā aldehīdu.
19. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām: a) metāns → acetilēns → acetaldehīds → etilspirts → etilēns → etilspirts → etiķskābe; b) metāns → formaldehīds → metilspirts → metilhlorīds → etāns → ? → etilspirts →
etiķskābes etilesteris. 20. Oksidēja 2 mol metanola un radušos metanālu izšķīdināja 200 g ūdens. Kāda ir formalīna
masas daļa procentos? 21. Aprēķināt gaisa tilpumu, kuru patērē oksidējot metanolu, lai iegūtu 200 g 40% formalīna. 22. Cik procentu formalīna šķīduma iegūst
a) 170 ml ūdens izšķīdinot 22,4 l metanāla; b) 285 ml ūdens izšķīdinot 11,2 l formaldehīda?
23. Cik gramu etiķskābes var iegūt, oksidējot 88 g acetaldehīda? 24. Cik gramu skudrskābes var iegūt no 6 g formaldehīda? 25. Cik gramu etilspirta vajadzīgs, lai to oksidējot iegūtu 0,1 mol etiķskābes aldehīda, ja
reakcijas iznākums ir 90% no teorētiski iespējamā? 26. Aprēķināt tilpumu, ko ieņem 1 g metilspirta tvaiku. 27. Aprēķināt 1 litra formaldehīda masu? 28. Cik kubikmetru etilēna vajag, lai praktiski iegūtu 20,7 kg etilspirta, ja reakcijas iznākums ir
80% no teorētiski iespējamā? 29. Cik daudz ūdens var reaģēt ar 112 l etilēna? 30. Cik litru gaisa vajadzīgs, lai sadedzinātu etilspirtu:
a) 23 g;
32
b) 4 mol; c) 200 ml (blīvums 0,8)?
31. Cik molu glicerīna slāpekļskābes estera var iegūt no 46 g glicerīna? 32. Cik molu trinitrofenola var iegūt no 1 mol HNO3? 33. Uzrakstīt reakciju vienādojumu aldehīdu iegūšanai (2 paņēmieni). 34. Uzrakstīt acetona, metiletilketona, pentanona-2, pentanona-3 struktūrformulas. 35. Nosaukt šo savienojumu, kas sastopams citrusaugu ēteriskajās eļļās:
O
CH3 – C = C – CH2 – C = CH – C H CH3 CH3
36. Heptanons-2 sastopams Rokfora sierā, krustnagliņās, kanēlī. Uzrakstīt heptanona-2 reakcijas
vienādojumu ar ūdeņradi, nosaukt reakcijas produktu. 37. Uzrakstīt reakcijas vienādojumu šādai pārvērtībai:
propanāls→ propanols→ propēns→ propanols-2→ propanons→ CO2.
33
4. KARBONSKĀBES UN TO ATVASINĀJUMI
4.1. Karbonskābes
A variants
1. Skābju definīcija no elektrolītiskās disociācijas teorijas viedokļa. 2. Uzrakstīt skudrskābes, etiķskābes, sviestskābes disociācijas reakciju vienādojumus. 3. Kādas īpašības ir raksturīgas H+ joniem? 4. Vai starp organiskajām skābēm ir gāzveida vielas? 5. Organisko skābju iedalījums:
a) pēc C atomu saistības veida; b) pēc saites starp C atomiem; c) pēc funkcionālo grupu skaita.
6. Uzrakstīt reakciju vienādojumus etiķskābei un skudrskābei: a) Na
b) MgO c) NaOH d) CaCO3 e) propilspirts f) Cl2 g) – HOH
7. Uzrakstīt reakciju vienādojumus skudrskābes un etiķskābes iegūšanai: a) no sāļiem; b) no esteriem; c) no aldehīdiem.
8. Etiķskābes iegūšanas specifiskie reakciju vienādojumi: a) etiķskābā rūgšana; b) no metāna.
9. Skābeņskābes iegūšanas reakciju vienādojums no nātrija formiāta. 10. Skābeņskābes, malonskābes, dzintarskābes disociācija jonos. 11. Normālo un hidrogēnsāļu iegūšana, skābeņskābei reaģējot ar nātrija sārmu. 12. Normālo un hidrogēnesteru iegūšana no dzintarskābes, reaģējot ar etilspirtu. 13. Nepiesātināto vienvērtīgo skābju ķīmiskās īpašības. 14. Uzrakstīt reakciju vienādojumus akrilskābei un metakrilskābei, kas to raksturo kā
nepiesātinātu organisko savienojumu un skābi. 15. Metakrilskābes esteru nozīme. 16. Palmitīnskābe, stearīnskābe, oleīnskābe, linolskābe, linolēnskābe. Uzrakstīt to formulas. 17. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
acetaldehīds
kalcija acetāts ETIĶSKĀBE etiķskābes metilesteris
etilspirts hloretiķskābe trihloretiķskābe
18. Uzrakstīt reakciju vienādojumus: metanāls
nātrija formiāts SKUDRSKĀBE kalcija formiāts skudrskābes etilesteris
34
19. Uzrakstīt reakciju vienādojumus: nātrija oksalāts → skābeņskābe → kālija hidrogēnoksalāts → skābeņskābe → skābeņskābes dietilesteris → skābeņskābe → ogļskābā gāze.
20. Cik molu stearīnskābes rodas, ja oleīnskābei pievieno 5,6 l ūdeņraža? 21. 5 g CaCO3 reaģēja ar 200 g 20% etiķskābes. Aprēķināt izdalījušās gāzes masu, tilpumu un
daudzumu. B variants
Uzrakstīt formulas un reakciju vienādojumus. 1. Etiķskābes disociācija. 2. Linolēnskābes disociācija. 3. Sviestskābes disociācija. 4. Oleīnskābes disociācija. 5. Baldriānskābes disociācija. 6. Palmitīnskābes disociācija. 7. Skudrskābes disociācija. 8. Stearīnskābes disociācija. 9. Nātrija acetāts, tā disociācija.
10. Kālija acetāts, tā disociācija. 11. Kālija formiāts. 12. Amonija acetāts, tā disociācija. 13. Nātrija stearāts. 14. Kalcija formiāts. 15. Kālija oleināts. 16. Hroma formiāts. 17. Kalcija acetāts. 18. Magnija oleināts. 19. Dzelzs(III) formiāts. 20. Dzelzs(II) stearāts. 21. Svina palmitāts. 22. Svina acetāts. 23. Magnija stearāts. 24. Kālija palmitāts, tā disociācija. 25. Linolskābes disociācija. 26. Nātrija formiāts, tā disociācija. 27. Skudrskābes reakcija ar nātriju. 28. Etiķskābes reakcija ar kālija oksīdu. 29. Propānskābes reakcija ar nātrija sārmu. 30. Sviestskābes reakcija ar kalcija karbonātu. 31. Baldriānskābes reakcija ar metilspirtu.
Nosaukt reakcijas produktu. 32. Etiķskābes reakcija ar hloru. Nosaukt
reakcijas produktu. 33. Etiķskābes iegūšana (4 paņēmieni). 34. Baldriānskābes reakcija ar kāliju. 35. Skudrskābes reakcija ar nātrija oksīdu. 36. Etiķskābes reakcija ar kālija sārmu.
37. Propānskābes reakcija ar magnija karbonātu.
38. Butānskābes reakcija ar metilspirtu. Nosaukt reakcijas produktu.
39. Etiķskābes reakcija ar bromu. Nosaukt reakcijas produktu.
40. Skudrskābes iegūšana (4 paņēmieni).
41. Butānskābes reakcija ar nātriju. 42. Baldriānskābes reakcija ar kālija
oksīdu. 43. Skudrskābes reakcija ar nātrija
sārmu. 44. Etiķskābes reakcija ar nātrija
karbonātu. 45. Propānskābes reakcija ar metanolu.
Nosaukt reakcijas produktu. 46. Propānskābes reakcija ar kāliju. 47. Butānskābes reakcija ar nātrija
oksīdu. 48. Baldriānskābes reakcija ar kālija
sārmu. 49. Skudrskābes reakcija ar kālija
karbonātu. 50. Etiķskābes reakcija ar etilspirtu.
Nosaukt reakcijas produktu. 51. Etiķskābes reakcija ar nātriju. 52. Propānskābes reakcija ar kālija
oksīdu. 53. Sviestskābes reakcija ar bārija
sārmu. 54. Baldriānskābes reakcija ar kalcija
karbonātu. 55. Skudrskābes reakcija ar
propilspirtu. Nosaukt reakcijas produktu.
35
C variants
Uzrakstīt reakciju vienādojumus. 1. Butanola degšana. 2. Propanols + nātrijs. 3. Etāndiols + Cu(OH)2. 4. Glicerīns + HNO3. 5. Etanols → etanāls. 6. Propanāls + Cu(OH)2. 7. Metanāls + Ag2O. 8. Nātrija palmitāts → palmitīnskābe. 9. Baldriānskābe, stearīnskābe, oleīnskābe. 10. Etiķskābe + kalcija oksīds. 11. Etiķskābe + magnija karbonāts. 12. Propionskābes metilestera iegūšana. 13. Etanāls → etiķskābe. 14. Etiķskābes metilestera hidrolīze. 15. Sviestskābe + etilspirts.
16. Propionskābe + kālijs. 17. Metanols → metanāls. 18. Krīts + etiķskābe. 19. Nātrija stearāts → stearīnskābe. 20. Formaldehīds → skudrskābe. 21. Skudrskābe + nātrija
hidrogēnkarbonāts. 22. Nātrija sārms + stearīnskābe. 23. Metanāls → nātrija formiāts. 24. Dolomīts + etiķskābe. 25. Sudraba spoguļa reakcija. 26. Nātrija karbonāts + etiķskābe. 27. Skudrskābe + butanols-1. 28. Glikols + kālijs.
Uzdevumi. 1. Aprēķināt masu 96% etilspirta šķīdumam, ko var iegūt no 56 m3 etilēna? 2. Apŗrēķināt gaisa tilpumu, kuru patērē, sadedzinot 0,9 molus etilspirta? 3. Aprēķināt, cik liels tilpums metanāla ir jāizšķīdina 180 g ūdens, lai iegūtu 20% formalīna
šķīdumu. 4. Lai iznīcinātu melnplauku, sēklas kodina ar 0,5% formalīna šķīdumu. Cik liela masa 25%
formalīna šķīduma jāpatērē, lai pagatavotu 20 kg 0,5% formalīna šķīduma? 5. Cik gramu skudrskābes jāizlieto, lai neitralizētu 50 g 20% bārija hidroksīda šķīduma? 6. Neitralizējot 400 g 5% nātrija hidroksīda šķīduma, izlietoja 160 g etiķskābes šķīduma.
Aprēķināt etiķskābes masas daļu (%) šķīdumā. 7. Sudraba spoguļa reakcijā izdalījās 8,1 g sudraba. Aprēķināt, cik liela masa 2% nātrija sārma
šķīduma nepieciešams, lai neitralizētu radušos skābi. 8. Cik gramu 5% etiķskābes šķīduma nepieciešams 40 g 20% nātrija sārma šķīduma
neitralizēšanai? 9. Cik kilogramu 40% etiķskābes šķīduma var iegūt no 5,6 m3 acetilēna? 10. Cik gramu 5% formalīna šķīduma var iegūt no 6,4 kg metanola? 11. 20 kg krīta reaģējot ar etiķskābi ,izdalījās 2,8 l gāzes. Cik procentu krīta izreaģēja? 12. Cik molu etiķskābes patērēja reakcijā ar 25 g nātrija hidrogēnkarbonāta?
36
D variants
Uzrakstīt iespējamo reakciju vienādojumus un nosaukt radušos produktus. 1. Propilspirts: a) karsē līdz 140°C;
b) ar nātrija sārmu; c) ar nātriju; d) ar sērskābi; e) ar hlorūdeņradi (HCl); f) karsē virs 140°C; g) oksidē ar oksidētāju; h) ar etiķskābi; i) ar metānu.
2. Etilēnglikols: a) ar vara hidroksīdu; b) ar kāliju; c) ar HNO3 (nitrēšana); d) ar hlorūdeņradi; e) ar propānskābi; f) oksidē ar oksidētāju; g) ar kalcija karbonātu.
3. Butānskābe: a) ar hloru; b) ar kalciju; c) ar kālija sārmu; d) ar nātriju; e) ar metilspirtu; f) ar benzilspirtu; g) ar kalcija karbonātu; h) ar sērskābi; i) ar etiķskābi.
4. Akrilskābe: a) ar nātriju; b) ar bromu; c) ar hlorūdeņradi; d) ar kālija sārmu; e) ar kalcija karbonātu; f) oksidēšana ar oksidētāju; g) polimerizācija; h) ar etilspirtu; i) ar skudrskābi.
Uzrakstīt iespējamo reakciju vienādojumus un nosaukt radušos produktus. 5. Skābeņskābe: a) ar kāliju;
b) ar nātrija sārmu; c) oksidē ar oksidētāju (specifiska reakcija); d) ar etilspirtu; e) ar magnija karbonātu; f) ar pentanolu-1;
37
6. Ābolskābe: a) ar propanolu-1; b) ar kālija sārmu; c) ar nātriju; d) ar metanolu;.
7. Salicilskābe: a) ar kāliju; b) ar kālija sārmu; c) ar etilspirtu.
8. Benzoskābe: a) ar kalcija karbonātu; b) ar metilspirtu; c) ar bromu; d) ar magnija oksīdu;
E variants
Uzrakstīt iespējamo reakciju vienādojumus un nosaukt radušos produktus. 1. Butilspirts: a) ar etilēnu;
b) karsējot virs 140°C; c) ar skudrskābi; d) ar kālija karbonātu; e) oksidē ar oksidētāju; f) dedzina; g) ar slāpekļskābi; h) ar bromūdeņradi; i) karsējot līdz 140°C.
2. Glicerīns: a) ar HNO3 (nitrēšana); b) ar bromūdeņradi; c) ar nātriju; d) ar etiķskābi; e) ar nātrija hlorīdu; f) oksidē ar oksidētāju; g) ar vara hidroksīdu.
3. Propionskābe: a) ar skudrskābi; b) ar magnija karbonātu; c) ar benzilspirtu; d) ar acetilēnu; e) degšana; f) ar etilspirtu; g) ar hloru; h) ar nātrija sārmu.
38
4. Metaakrilskābe: a) ar propilspirtu; b) polimerizācija; c) ar nātrija karbonātu; d) ar kalcija hidroksīdu; e) ar bromūdeņradi; f) ar ūdeņradi; g) oksidēšana ar gaisa skābekli; h) ar etiķskābi; i) ar kāliju.
Uzrakstīt iespējamo reakciju vienādojumus un nosaukt radušos produktus. 5. Dzintarskābe: a) ar etiķskābi;
b) ar metilspirtu; c) nitrēšana; d) ar bromu; e) ar butanolu; f) ar kālija sārmu; g) ar nātriju; h) ar kalcija karbonātu.
6. Pienskābe: a) ar etanolu; b) ar etiķskābi; c) ar nātrija sārmu; d) ar kāliju; e) ar propanolu; f) ar propānskābi.
7. Benzoskābe: a) ar hloru; b) ar kalcija oksīdu; c) ar magnija karbonātu; d) ar etilspirtu.
8. Salicilskābe a) ar metilspirtu; b) ar etiķskābi; c) ar nātriju; d) ar nātrija sārmu.
39
4.2. Hidroksiskābes
A variants
1. Ko sauc par homoloģisko rindu, homologiem? 2. Kādas vielas sauc par izomēriem? 3. Kādus organiskos savienojumus sauc par
hidroksiskābēm? 4. Kuru C atomu apzīmē kā pirmo skābes
molekulā? 5. Kā vēl var apzīmēt otro C atomu skābes
molekulā? 6. Kādi izomērijas veidi ir hidroksiskābēm? 7. Hidroksipropionskābes izomēri. 8. Kādu oglekļa atomu sauc par asimetrisku? 9. Kādus izomērus sauc par optiskiem? 10. Kā nosaka iespējamo optisko izomēru skaitu? 11. Kādas vielas sauc par optiski aktīvām? 12. Ko sauc par optiskiem antipodiem? 13. Kas ir racemisks maisījums? 14. Ko nozīmē apzīmējums «L» un «D» pirms
nosaukuma?
15. Ko nozīmē apzīmējums «–» un «+» pirms nosaukuma?
16. Piecu svarīgāko hidroksiskābju struktūrformulas, atzīmējot asimetriskos C atomus.
17. Alkoholiskās, pienskābās, citronskābās rūgšanas reakcijas.
18. Skābju definīcija no elektrolītiskās disociācijas teorijas viedokļa.
19. Kas ir disociācijas pakāpe? 20. Kuri ir stipri elektrolīti? 21. Piecu hidroksiskābju disociācija. 22. Dzeramās, kalcinētās, kristāliskās,
kaustiskās sodas formulas. 23. Hidroksiskābju iegūšana, īpašības,
atrašanās dabā, izmantošana.
B variants
1. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām: a) CaCO3 → CaO → CaC2 → C2H2 → C2H4 → C2H5OH; b) etāns → etilhlorīds → etilēns → etilēnglikols; c) metāns → acetilēns → benzols → ? → fenols; d) acetilēns → acetaldehīds → etiķskābe → kalcija acetāts; e) propionskābe → brompropionskābe → pienskābe → kalcija laktāts → pienskābe →
pienskābes etilesteris; f) vīnskābe → kālija hidrogēntartrāts → kālija, nātrija tartrāts; g) ābolskābe → ābolskābes skābais etilesteris → ābolskābes dietilesteris → etilspirts.
2. Cik etilēna vajadzīgs, lai praktiski iegūtu 20,7 kg spirta, ja reakcijas iznākums ir 90%? 3. Cik litru gaisa nepieciešams, lai sadedzinātu etilspirtu: a) 23 g; b) 4 mol; c) 200 ml (blīvums
0,8)? 4. Aprēķināt 1 litra tvaiku masu etilspirtam, skudrskābei un etiķskābei. 5. Aprēķināt 1 grama tilpumu metilspirtam, etilspirtam un propilspirta tvaikiem. 6. Cik gramu 10% etilspirta var iegūt teorētiski no 200 g 20% glikozes šķīduma? 7. Cik gramu 70% etiķskābes nepieciešams, lai neitralizētu 2 kg 10% NaOH šķīduma? 8. Aprēķināt, cik gramu etilspirta var iegūt no 5 mol salicilskābes etilestera. 9. Cik kilogramu citronskābes var iegūt no 1 tonnas melases, kas satur 50% cukuru?
40
C variants
1. Uzrakstīt disociācijas reakciju vienādojumus a) pienskābei; b) ābolskābei (pakāpeniskos un summāro); c) vīnskābei (pakāpenisko un summāro); d) citronskābei (pakāpenisko un summāro); e) salicilskābei; f) hidroksietiķskābei; g) 3-oksipropionskābei; h) α-hidroksisviestskābei; i) β-hidroksibutānskābei; j) 2-hidroksibaldriānskābei;
2. Pienskābes reakcijas vienādojums ar nātrija sārmu. 3. β-hidroksipropionskābes reakciju vienādojums ar nātrija sārmu. 4. γ-hidroksibutānskābes reakciju vienādojums ar kālija sārmu. 5. β-hidroksiheksānskābes reakciju vienādojums ar kālija sārmu. 6. Hidroksietiķskābes reakciju vienādojums ar kaļķūdeni. 7. γ-hidroksipentānskābes reakciju vienādojums ar bārija hidroksīdu. 8. Hidroksietiķskābes reakciju vienādojums ar kalcija karbonātu. 9. Pienskābes reakciju vienādojums ar magnija karbonātu. 10. 3-hidroksipropionskābes reakciju vienādojums ar kalcija karbonātu. 11. 3-hidroksisviestskābes reakciju vienādojums ar kalcija karbonātu. 12. β-hidroksibutānskābes reakciju vienādojums ar magnija karbonātu. 13. α-hidroksipentānskābes reakciju vienādojums ar nātriju. 14. Hidroksietiķskābes reakciju vienādojums ar kāliju. 15. 2-hidroksipropionskābes reakciju vienādojums ar kalciju. 16. Pienskābes reakciju vienādojums ar nātriju. 17. Pienskābes reakciju vienādojums ar metilspirtu. 18. Hidroksietiķskābes reakciju vienādojums ar etilspirtu. 19. α-hidroksisviestskābes reakciju vienādojums ar propilspirtu. 20. β-hidroksipropānskābes reakciju vienādojums ar butilspirtu. 21. γ-hidroksibaldriānskābes reakciju vienādojums ar benzilspirtu. 22. α-hidroksibutānskābes reakciju vienādojums ar etilspirtu. 23. β-hidroksisviestskābes reakciju vienādojums ar metilspirtu. 24. Hidroksietiķskābes reakciju vienādojums ar hlorūdeņradi. 25. Pienskābes reakciju vienādojums ar bromūdeņradi. 26. γ-hidroksisviestskābes reakciju vienādojums ar hlorūdeņradi. 27. α-hidroksibaldriānskābes reakciju vienādojums ar bromūdeņradi. 28. Pienskābes reakciju vienādojums ar bārija oksīdu. 29. Hidroksietiķskābes reakciju vienādojums ar kalcija oksīdu. 30. Divi reakciju vienādojumi hidroksietiķskābei ar nātrija sārmu. 31. Divi reakciju vienādojumi vīnskābei ar kālija sārmu. 32. Divi reakciju vienādojumi ābolskābei ar nātrija karbonātu. 33. Divi reakciju vienādojumi vīnskābei ar kālija karbonātu. 34. Reakciju vienādojums dihidroksidzintarskābei ar kalcija karbonātu. 35. Reakciju vienādojums hidroksidzintarskābei ar kalcija karbonātu. 36. Reakciju vienādojums salicilskābei ar kālija sārmu. 37. Reakciju vienādojums salicilskābei ar nātriju. 38. Reakciju vienādojums salicilskābei ar etilspirtu. 39. Divi reakciju vienādojumi ābolskābei ar propilspirtu.
41
40. Divi reakciju vienādojumi vīnskābei ar metilspirtu. 41. Trīs reakciju vienādojumi citronskābei ar nātrija karbonātu. 42. Iespējamie reakciju vienādojumi citronskābei ar kāliju. 43. Iespējamie reakciju vienādojumi citronskābei ar etilspirtu. D variants
1. Nosaukt hidroksiskābju īpašības, kas līdzīgas neorganisko skābju ķīmiskajām īpašībām. 2. Uzrakstīt iespējamos reakciju vienādojumus:
pienskābe
Na
NaOH etilspirts etiķskābe hlors
3. Iegūt α-hidroksisviestskābi no atbilstoša spirta. 4. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
metāns → acetilēns → acetaldehīds → etiķskābe → hloretiķskābe → hidroksietiķskābe → hidroksietiķskābes dzelzs (III) sāls.
5. Pienskābe. Pienskābā rūgšana. E variants
1. Nosaukt hidroksiskābju īpašības, kas līdzīgas spirtu ķīmiskajām īpašībām. 2. Uzrakstīt iespējamos reakciju vienādojumus:
β-hidroksibutānskābe
metilspirts skudrskābe hlorūdeņradis Na2CO3 K
3. Iegūt β-hidroksipropionskābi no atbilstošas skābes. 4. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
vīnskābe → kālija hidrogēntartrāts → kālija tartrāts → vīnskābe → skābais vīnskābes etilesteris → vīnskābes dietilesteris → etilspirts.
5. Citronskābe. Citronskābā rūgšana. F variants
1. Nosaukt hidroksiskābju īpašības, kas ir līdzīgas spirtu ķīmiskajām īpašībām. 2. Kā iedala hidroksiskābes? Piemēri. 3. Hidroksiskābju izomērijas veidi. 4. Pienskābās rūgšanas reakcijas vienādojums. Pienskābās rūgšanas nozīme. 5. Citronskābes atrašanās dabā, iegūšana rūpnieciski. 6. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
kālija hidrogēntartrāts → vīnskābe → skābais vīnskābes etilesteris. 7. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
propionskābe → brompropionskābe → α-pienskābe → kalcija laktāts. 8. Uzrakstīt reakciju vienādojumu, kas parāda, kā iegūst α-hidroksisviestskābi no atbilstošas
karbonskābes, aprēķināt tās C sastāvu (%). 9. Aprēķināt, cik gramu salicilskābes var teorētiski iegūt no 10 mol salicilskābes etilestera.
42
G variants
1. Kādas ķīmisko īpašību grupas ir raksturīgas oskiskābēm? 2. Nosaukt un uzrakstīt struktūrformulas hidroksiskābēm, ko var atvasināt no dzintarskābes. 3. Kā var noteikt, vai savienojumam iespējami optiskie izomēri; cik? 4. Alkoholiskās rūgšanas reakcijas vienādojums. 5. Salicilskābe, tās atrašanās dabā, iegūšana, pielietojums. 6. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
dzintarskābe → bromdzintarskābe → ābolskābe → skābais ābolskābes nātrija sāls. 7. Uzrakstīt reakciju vienādojumus šādām pārvērtībām:
propionskābe → brompropionskābe → α-pienskābe → kalcija laktāts. 8. Uzrakstīt reakciju vienādojumu, kas attēlo β-hidroksibaldriānskābes iegūšanu no atbilstoša
divvērtīga spirta, aprēķināt C saturu (%). 9. Aprēķināt, cik gramu citronskābes var iegūt teorētiski no 10 mol monosaharīda.
4.3 . Esteri, lipīdi, tauki, eļļas
A variants
1. Kā iedala lipīdus pēc spējas hidrolizēties? 2. Kādai organisko savienojumu klasei pieder tauki un eļļas? 3. Kāda ir tauku un eļļu enerģētiskā vērtība? 4. Kāpēc tauki uzkrājas kā rezerves vielas? 5. Kādi piemaisījumi ir dabiskajiem taukiem (eļļām)? 6. Kādas skābes veido eļļas, kādas – cietos taukus? 7. Kā iedala taukus pēc izcelšanās un nozīmes? 8. Kādas atšķirības uzbūvē ir pamatā tauku un eļļu atšķirīgajam agregātstāvoklim, konsistencei? 9. Kāda ir tauku diennakts norma cilvēkam? 10. Kā var noteikt, ka eļļa ir organiska, nevis minerāla? 11. Kādas ir galvenās tauku fizikālās īpašības? 12. Kādas ķīmisko reakciju grupas ir taukiem (eļļām)? 13. Kā notiek tauku hidrolīze: a) rūpnieciski; b) organismā? 14. Ko sauc par pārziepošanās reakciju? 15. Kādi ķīmiski savienojumi ir ziepes? 16. Kādas reakcijas ir raksturīgas organiskajiem savienojumiem ar π saiti? 17. Kas ir hidrogenēšana? Kādi ir tās apstākļi? Kur to izmanto? 18. Kādas reakcijas var izmantot tauku kvalitātes noteikšanai? 19. Kādas reakcijas izraisa tauku sarūgtēšanu? 20. Kas notiek eļļas polimerizācijā, kā tā izpaužas? 21. Tauku un eļļu iegūšana no dabas produktiem. 22. Kā jāuzglabā tauki un eļļas? 23. Kādas ir galvenās margarīna ražošanas sastāvdaļas? 24. Kā var stabilizēt taukus pret oksidēšanos? 25. Kādas eļļas sauc par žūstošām?
Atrisināt uzdevumus. 1. Cik litru ūdeņraža vajadzīgs, lai hidrogenizētu 221 g oleīnskābes triglicerīda? 2. Cik daudz tīra oleīnskābes triglicerīda vajadzīgs, lai iegūtu 4,88 t glicerīna, ja izdodas hidrolizēt
tikai 85% tauku?
43
3. Cik daudz 70% ziepju var iegūt, pārziepojot ar NaOH 1,5 t tauku, kas satur 80% stearīnskābes triglicerīda?
4. Taukiem pilnīgi oksidējoties rodas CO2 un ūdens. Kāds tilpums gāzes rodas, ja oksidējas 4 mol stearīnskābes triglicerīda?
5. Cik gramu joda pievienojas 300 g tauku, kas satur 70% oleīnskābes triglicerīda? 6. Apstrādājot ziepju šķīdumu ar 10% sērskābi, izdalījās 20 g stearīnskābes. Cik gramu kālija
stearāta reaģēja ar sērskābi? 7. Cik gramu glicerīna, reaģējot ar palmitīnskābi, reakcijā dos 3 mol palmitīnskābes triglicerīda? 8. Cik molu stearīnskābes triglicerīda iegūst, ja reaģē 184 g glicerīna ar stearīnskābi? 9. Cik kilogramu glicerīna var iegūt no 1 t tauku, kas satur 90% palmitīnskābes triglicerīda? 10. Cik molu cietu tauku var iegūt no 0,1 mol linolenskābes triglicerīda? 11. Oleīnskābe → oleīnskābes triglicerīds → stearīnskābes triglicerīds → nātrija stearāts → kalcija
stearāts. 12. Glicerīns → linolskābes triglicerīds → stearīnskābes triglicerīds → kālija stearāts →
magnija stearāts. B variants
1. Iegūt etiķskābes metilesteri. Nosaukt izejvielas.
2. Iegūt skudrskābes etilesteri. Nosaukt izejvielas.
3. Iegūt sviestskābes propilesteri. Nosaukt izejvielas.
4. Iegūt baldriānskābes butilesteri. Nosaukt izejvielas.
5. Iegūt dzintarskābes metilesteri. Nosaukt izejvielas.
6. Iegūt dzintarskābes dimetilesteri. Nosaukt izejvielas.
7. Iegūt dzintarskābes etilesteri. Nosaukt izejvielas.
8. Iegūt dzintarskābes dietilesteri. Nosaukt izejvielas.
9. Iegūt skābeņskābes propilesteri. Nosaukt izejvielas.
10. Iegūt skābeņskābes dipropilesteri. Nosaukt izejvielas.
11. Iegūt etiķskābes diglicerīdu. Nosaukt izejvielas.
12. Iegūt etiķskābes glicerīdu. Nosaukt izejvielas. 13. Iegūt etiķskābes triglicerīdu. Nosaukt
izejvielas. 14. Iegūt palmitīnskābes glicerīdu. Nosaukt
izejvielas. 15. Iegūt palmitīnskābes diglicerīdu. Nosaukt
izejvielas. 16. Iegūt palmitīnskābes triglicerīdu. Nosaukt
izejvielas. 17. Iegūt linolskābes glicerīdu. Nosaukt izejvielas.
18. Iegūt linolskābes diglicerīdu. Nosaukt izejvielas.
19. Iegūt linolskābes triglicerīdu. Nosaukt izejvielas.
20. Iegūt benzoskābes metilesteri. Nosaukt izejvielas.
21. Iegūt benzoskābes etilesteri. Nosaukt izejvielas.
22. Etiķskābes etilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
23. Sviestskābes propilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
24. Palmitīnskābes metilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
25. Stearīnskābes propilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
26. Oleīnskābes triglicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
27. Oleīnskābes diglicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
28. Oleīnskābes glicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
29. Linolenskābes glicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
30. Linolenskābes diglicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
31. Linolenskābes triglicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
32. Palmitīnskābes glicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
33. Palmitīnskābes diglicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
44
34. Palmitīnskābes triglicerīda hidrolīze. Nosaukt produktus.
35. Benzoskābes propilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
36. Benzoskābes butilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
37. Akrilskābes metilestera iegūšana. Nosaukt produktus.
38. Akrilskābes etilestera iegūšana. Nosaukt produktus.
39. Metakrilskābes propilestera iegūšana. Nosaukt produktus.
40. Metakrilskābes butilestera iegūšana. Nosaukt produktus.
41. Akrilskābes pentilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
42. Akrilskābes propilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
43. Metakrilskābes metilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
44. Metakrilskābes etilestera hidrolīze. Nosaukt produktus.
45
4.4 . Pārskats par spirtiem, aldehīdiem, skābēm, esteriem
A variants
Uzrakstīt struktūrformulas. 1. Metanols. 2. Propanols-1. 3. Butanols-2. 4. Etanols. 5. Etanāls. 6. Metanāls. 7. Propanāls. 8. Butanāls. 9. Skudrskābe.
10. Etiķskābe. 11. Sviestskābe. 12. Propionskābe. 13. 2-metilpropanols. 14. 2-metilbutanols-1. 15. Pentilspirts. 16. Heksilspirts. 17. Skudrskābes aldehīds. 18. Etiķskābes aldehīds. 19. Sviestskābes aldehīds. 20. Propānskābes aldehīds. 21. Etānskābe. 22. Metānskābe. 23. Propānskābe. 24. Butānskābe. 25. Acetaldehīds. 26. Formalīns (formaldehīda šķīdums). 27. Palmitīnskābe. 28. Stearīnskābe. 29. Oleīnskābe. 30. Baldriānskābe. 31. Linolskābe. 32. Linolēnskābe. 33. Skābeņskābe. 34. Dzintarskābe. 35. Malonskābe. 36. Etāndiskābe. 37. Butāndiskābe. 38. Propāndiskābe. 39. Propēnskābe. 40. 2-metilpropēnskābe. 41. Metakrilskābe. 42. Akrilskābe. 43. Benzoskābe. 44. Ftalskābe. 45. Skudrskābes metilesteris. 46. Etiķskābes metilesteris. 47. Skudrskābes propilesteris.
48. Etiķskābes butilesteris. 49. Etiķskābes etilesteris. 50. Skudrskābes pentilesteris. 51. Propānskābes butilesteris. 52. Butānskābes etilesteris. 53. Stearīnskābes etilesteris. 54. Oleīnskābes metilesteris. 55. Baldriānskābes metilesteris. 56. Propēnskābes etilesteris. 57. Benzoskābes etilesteris. 58. Palmitīnskābes propilesteris. 59. Benzoskābes propilesteris. 60. Benzoskābes metilesteris. 61. Etilēnglikols. 62. Glicerīns. 63. Propāntriols. 64. Etāndiols. 65. Propāndiols-1,3. 66. Butāntriols-1,2,3. 67. Nātrija acetāts. 68. Nātrija formiāts. 69. Magnija acetāts. 70. Cinka formiāts. 71. Dzelzs (III) acetāts. 72. Alumīnija formiāts. 73. Kālija formiāts. 74. Amonija acetāts. 75. Svina formiāts. 76. Dzelzs (II) acetāts. 77. Hroma (III) formiāts. 78. Hroma (III) acetāts. 79. Nātrija oleināts. 80. Nātrija palmitāts. 81. Kalcija palmitāts. 82. Bārija stearāts. 83. Alumīnija stearāts. 84. Dzelzs (III) oleināts. 85. Palmitīnskābes triglicerīds. 86. Stearīnskābes triglicerīds. 87. Oleīnskābes triglicerīds. 88. Palmitīnskābes triglicerīds. 89. Tauku vispārējā formula. 90. Trinitroglicerīns. 91. Šķidro ziepju formula. 92. Cieto ziepju formula. 93. Nitroglicerīns. 94. Dimetilēteris.
46
95. Propilhlorīds. 96. Dipropilēteris. 97. Fenilhlorīds. 98. Dimetilketons.
99. Dietilēteris. 100. Metilhlorīds. 101. Acetons. 102. Vinilhlorīds.
B variants
Nosaukt skābekli saturošos organiskos savienojumus. 1. CH3 − OH 2. C2H5 – OH
3. CH3 – CH2OH 4. HO – CH3
5. O 6. CH3 − CH2 – COOH CH3 – C OH
7. CH3 – CH – CH3 8. CH2 – CH2 | | | OH OH OH
9. CH3 – CH – CH2 10. CH2 – CH – CH2 | | | | | OH OH OH OH OH
11. C15H31COOH 12. O C15H31 – C H
13. O 14. O C17H35C C17H35 – C H OH
15. O O 16. O O C – CH2 – C C – CH2 – CH2 – C HO OH HO OH
17. O 18. C6H5 – OH C6H5 – C OH
19. O 20. C2H5 – C – O – CH3 CH3 – C – O – CH3 O
21. CH3 – CH2 – CH2 – C – O – CH3 22. O CH2 = CH – C O OH
47
23. O 24. O CH2 = C – C CH3 – C – O – CH2 – CH2 – CH3 | OH CH3
25. H 26. H | | C C H – C C – OH H – C C – OH | | | | H – C C – H H – C C – OH C C | | H H
27. H 28. H | | C C H – C C – COOH H – C C – H | | | | H – C C – COOH H – C C – COOH C C | | H H
29. H 30. H | | C C O H – C C – CH2OH H – C C – C | | | | H H – C C – H H – C C – H C C | | H H
31. O 32. O CH2 – O – C – CH3 CH3 – C – O – CH2
| O O
|
CH – O – C – CH3 CH3 – C – O – CH2
| O
CH2 – O – C – CH3
48
33. C3H7 – O – CH3 34. CH3 – CH2 – O – CH3
35. CH3 – C – CH3 36. CH3 – CH2 – C – CH2 – CH2 – CH3
O O
37. CH3 – CH2 – CH2 – CH2 – COOH 38. CH3 – (CH2)4 – COOH
39. CH3 – CH – CH2 – CH3 40. CH3 | | OH CH3 – C – CH3 | OH C variants
1. Iegūt skudrskābes aldehīdu no atbilstoša spirta. Nosaukt spirtu. 2. Iegūt etiķskābi no atbilstoša aldehīda sudraba spoguļa reakcijā. Nosaukt aldehīdu. 3. Fēlinga reakcija propanālam. Nosaukt galaproduktus. 4. Etiķskābes reakcija ar etilspirtu. Nosaukt radušos vielu. 5. Iegūt sviestskābes metilesteri. Nosaukt izejvielas. 6. Iegūt etiķskābi no etiķskābes propilestera. 7. Skudrskābes butilestera hidrolīze. Nosaukt reakcijas produktus. 8. Iegūt butilspirtu no atbilstoša aldehīda. Kā sauc reakcijas tipu? 9. Pentilspirta oksidēšana par aldehīdu. Nosaukt aldehīdu.
10. Iegūt etilspirtu no sviestskābes etilestera. 11. Iegūt etiķskābes aldehīdu no atbilstoša spirta. Nosaukt spirtu. 12. Iegūt skudrskābi no atbilstoša aldehīda sudraba spoguļa reakcijā. Nosaukt aldehīdu. 13. Fēlinga reakcija butanālam. Nosaukt galaproduktu. 14. Skudrskābes reakcija ar etilspirtu. Nosaukt radušos vielu. 15. Iegūt baldriānskābes metilesteri. Nosaukt izejvielas. 16. Iegūt propānskābi no propānskābes etilestera. 17. Etiķskābes propilestera hidrolīze. Nosaukt reakcijas produktus. 18. Iegūt propanolu no atbilstoša aldehīda. Kā sauc reakcijas tipu? 19. Etilspirta oksidēšana par aldehīdu. Nosaukt aldehīdu. 20. Iegūt metilspirtu no skudrskābes metilestera. 21. Iegūt propānskābes aldehīdu no atbilstoša spirta. Nosaukt spirtu. 22. Iegūt butānskābi no atbilstoša aldehīda sudraba spoguļa reakcijā. Nosaukt aldehīdu. 23. Fēlinga reakcija etanālam. Nosaukt galaproduktus. 24. Butānskābes reakcija ar etilspirtu. Nosaukt radušos vielu. 25. Iegūt etiķskābes etilesteri. Nosaukt izejvielas. 26. Iegūt skudrskābi no skudrskābes etilestera. 27. Baldriānskābes etilestera hidrolīze. Nosaukt reakcijas produktus. 28. Iegūt etanolu no atbilstoša aldehīda. Nosaukt aldehīdu. 29. Metilspirta oksidēšana par aldehīdu. Nosaukt aldehīdu. 30. Iegūt propanolu no etānskābes propilestera. 31. Iegūt etiķskābes pentilesteri. Nosaukt izejvielas. 32. Iegūt butānskābi no butānskābes metilestera. 33. Skudrskābes etilestera hidrolīze. Nosaukt reakcijas produktus. 34. Iegūt butilspirtu no etiķskābes butilestera.
49
D variants
Uzrakstīt reakciju vienādojumus, norādīt vielu piederību klasei, homoloģiskajai
rindai. 1.
metāns cikloheksāns 1 2
etāns 3 etilēns 4 acetilēns 5 benzols 6 nitrobenzols 7 8 9
etilhlorīds 10 etilspirts 11 acetaldehīds 12 etiķskābe 13 hloretiķskābe 14 15
etiķskābes etilesteris 2.
oleīnskābe 1 stearīnskābe 2 Na stearāts 3
glicerīna trioleāts
4 glicerīns 5 vara (II) glicerāts
6
akroleīns (propenāls)
7 propanāls 8 propanols-1
3. metāns 1 ? etāns 2 ? butāns 3 divinils 4 divinilkaučuks 4.
polietilēns vinilhlorīds 1 2
etāns 3 etēns 4 etīns 5 benzols 6 cikloheksāns 7 8 9
etilbromīds 10 etanols 11 etanāls 12 etiķskābe 13 etiķskābes anhidrīds 14 16
etiķskābe 15 etiķskābes propilesteris 5.
Na palmitināts 1 palmitīnskābe 2 tauki 3 glicerīns 4 trinitroglicerīns 5 palmitīnskābes butilesteris
6. kvēpi 1 metāns 2 ? etāns 3 ? propāns 4 propēns 5 polipropēns E variants
1. Fēlinga reakcija etanālam. 2. No atbilstoša propanola iegūt propanālu. 3. Nātrija hidroksīds + stearīnskābe. 4. Etiķskābe + kālija karbonāts. 5. Propionskābes propilestera hidrolīze. 6. Skudrskābes iegūšana no metanāla.
7. No nātrija palmitāta iegūt palmitīnskābi.
8. Magnija oksīds + etiķskābe. 9. Šķidro tauku hidrogenizācija. 10. Palmitīnskābes glicerīda hidrolīze.
50
Atrisināt uzdevumus.
1. Cik gamu 40% etanola patērēja 120 g 20% etanāla iegūšanai? 2. Cik kilogramu 96% sērskābes patērēja 40 kg 80% etiķskābes iegūšanai no acetāta? 3. Oksidējot 121 g etanāla ieguva 132 g etānskābes. Aprēķināt, cik tas ir procentu no teorētiskā
iznākuma. 4. Aprēķināt gaisa tilpumu, kas nepieciešams, lai sadedzinātu 240 g etiķskābes? 5. Aprēķināt gāzes tilpumu, ko ieguva, ja uz 100 g krīta, kas satur 5% piemaisījumu, reaģējot ar
etiķskābi? 6. Cik gramu 25% KOH šķīduma patērēja 200 g 4% skudrskābes neitralizēšanai? 7. 200 g Mg un Cu maisījuma apstrādāja ar etiķskābi. Izdalījās 1,12 l gāzes. Kāds ir maisījuma
sastāvs (%)? 8. Cik lielu masu 8% etiķskābes šķīduma var iegūt no 10 litriem 9% etilspirta šķīduma (blīvums
0,98g/m3).
F variants
Uzrakstīt reakcijas vienādojumus
1. Glicerīns + palmitīnskābe. 2. Nātrija stearāts → stearīnskābe. 3. Oleīnskābe + kālija hidroksīds. 4. Stearīnskābe + glicerīns. 5. Iegūt ziepes no stearīnskābes glicerīda. 6. Eļļa → cietie tauki. 7. Stearīnskābes glicerīda hidrolīze. 8. Iegūt šķidros taukus. 9. Glicerīns + sviestskābe. 10. Tauku hidrolīze (vispārīgā veidā).
11. Metilspirts → metānskābe. 12. Propanols-1 → propānskābe. 13. Tauku pārziepjošana. 14. Tauku iegūšanas reakcijas
vienādojums (vispārīgā veidā). 15. Kālija acetāts → etānskābe. 16. Glicerīns + kapronskābe. 17. Oleīnskābes glicerīda hidrolīze. 18. Kālija formiāts → metānskābe.
Atrisināt uzdevumus. 1. Aprēķināt gaisa tilpumu, ko patērēja sadedzinot 200 g 90% etilspirta? 2. Cik gramu spirta patērēja, tam reaģējot ar nātriju, ja izdalījās 5,6 l ūdeņraža? 3. Cik gramu 40% formalīna var iegūt no 8 g metilspirta? 4. Cik gramu sudraba ieguva sudraba spoguļa reakcijā ar 200 g 5% etiķskābes aldehīda? 5. Cik gramu skudrskābes jāņem, lai neitralizētu 200 g 5% nātrija sārma šķīduma? 6. Cik tonnu 80% etiķskābes var iegūt no 22 t acetaldehīda? 7. Cik gramu 10% etiķskābes patērēja reakcijā ar 20 g krīta? 8. Cik gramu etiķskābes etilestera ieguva esterifikācijas reakcijā no 15 g etiķskābes, ja iznākums ir
80%? G variants
Uzrakstīt reakcijas vienādojumus
1. Sudraba spoguļa reakcija metanālam. 2. Etanols → etanāls. 3. Palmitīnskābe + kālija hidroksīds. 4. No etīna iegūt etiķskābi. 5. Sviestskābe + propilspirts. 6. Etiķskābe + magnijs.
7. Esteru vispārīgā formula. Ziepju formula.
8. Propionskābes etilestera hidrolīze. 9. Oleīnskābe + glicerīns.
10. Stearīnskābes glicerīda hidrolīze.
51
Atrisināt uzdevumus.
1. Cik gramu 5% etiķskābes patērē reakcijā ar 2 g kalcija? 2. Cik kilogramu 80% etilspirta patērēja, lai iegūtu 2,2 kg etanāla? 3. Cik gramu 90% etilspirta patērēja reakcijā ar 2,3 g skudrskābes? 4. Cik gramu etiķskābes ieguva hidrolizējot 4,4 g šīs skābes etilestera? 5. Cik gramu etiķskābes var iegūt no 5,6 m3 acetilēna? 6. Cik gramu etilspirta var iegūt no 2,8 m3 etilēna? 7. Cik gramu 25% etiķskābes patērēja, lai tā izreaģētu ar 176 g magnija karbonāta? 8. Cik kilogramu 70% ziepju var iegūt no 2,84 tonnām stearīnskābes? H variants
1. Ķīmisko īpašību grupas, kas raksturīgas taukiem. 2. Ar kādu ķīmisko reakciju var pierādīt, ka eļļa ir augu, nevis minerāleļļa? 3. Kāda ir tauku enerģētiskā vērtība? 4. No kādiem vienkāršākiem savienojumiem var sintētiski iegūt taukus (triglicerīdus)? Kā sauc
reakciju? 5. Kādas eļļas sauc par žūstošām? Kāpēc? 6. Kādas vielas ietilpst margarīna sastāvā? 7. Ko sauc par pārziepošanas skaitli? Ko tas raksturo? 8. Aprēķināt nātrija stearāta procentuālo sastāvu. 9. Cik litru ūdeņraža vajadzīgs, lai hidrogenizētu 663 g trioleināta, ja reakcijas iznākums ir 80%?
10. Cik kg glicerīna var iegūt no 5 mol tripalmitināta, to pārziepojot? I variants
1. Lipīdu iedalījums. 2. Kāpēc galvenokārt tauki, nevis citas vielas uzkrājas organismā kā rezerves vielas? 3. Kādi ir tauku un eļļu iegūšanas paņēmieni no dabas produktiem? 4. Pie kādas ķīmisko savienojumu klases pieder ziepes, un kā tās iegūt? 5. Kā jāuzglabā tauki? Kāpēc? 6. Kur izmanto tauku hidrogenēšanas reakciju? 7. Aprēķināt nātrija oleināta procentuālo sastāvu. 8. Ko sauc par joda skaitli, ko tas raksturo? 9. Cik grami joda pievienojas 500 g tauku, kas satur 60% trioleināta?
10. Aprēķināt, cik kilogrami glicerīna vajadzīgs, lai iegūtu 10 mol tripalmitāta.
G variants
1. Kurš savienojums ir aldehīds? a) CH3–O–CH3 b) CH3CHO c) C2H5OH d) CH3COCH3
2. Kuri savienojumi rodas oksidējot spirtus? a) Karbonskābes b) Esteri c) Aldehīdi d) Ketoni
3. Kura no reakcijām ir esterifikācijas reakcija? a) Spirts + spirts b) Spirts + skābe c) Skābe + sārms d) Skābe + skābe
4. Cik litru etilēna var iegūt no 184 g etanola? 5. Kādas vielas parāda ar sudraba spoguļa reakciju?
a) Karbonskābes b) Esterus c) Ēterus d) Aldehīdus 6. Ar kuru vielu reaģē etiķskābe?
a) KCl b) Au c) Etanols d) Na2SO4
52
7. Kura viela ir nepiesātināta karbonskābe? a) C2H5OH b) HO–CH2–CH2–OH c) C6H5OH d) C17H33COOH
8. Cik litru ūdeņraža var iegūt magnijam reaģējot ar 200 g 12% etiķskābes šķīdumu? a) 2,24 l b) 4,48 l c) 5,6 l d) 8,9 l
9. Kura reakcija nav raksturīga piesātinātām karbonskābēm? a) Pievienošanas reacija b) Esterifikācijas reakcija c) Aizvietošanas reakcija d) Neitralizācijas reakcija
10. Cik litru skābekļa izmanto, lai sadedzinātu 200 g 92% etanola? a) 250 l b) 300 l c) 268,8 l d) 250 l
H variants
1. Kurš savienojums pieder pie spirtu klases?
a) CH3Cl b) C2H5OH c) C6H5OH d) CH3COOH 2. Kurš ir etiķskābes nosaukums pēc IUPAC nomenklatūras?
a) propānskābe b) etānskābe c) heksānskābe d) metānskābe 3. Ar kuru vielu reaģē etiķskābe?
a) SiO2 b) KOH c) H2SO4 d) NaCl 4. Cik litru gāzes iegūst, skudrskābei reaģējot ar 1,2 g magnija?
a) 2,8 l b) 5,6 l c) 1,12 l d) 2,24 l 5. Kura reakcija ir karbonskābju reakcija ar spirtiem?
a) oksidēšanās reakcija b) hidrolīzes reakcija c) polimerizācijas reakcija 4. esterifikācijas reakcija
6. Ar kuru vielu nereaģēs etilspirts? a) NaCl b) etiķskābe c) etanols d) HCl
7. Cik gramu etiķskābes izmanto reakcijā ar 5 g krīta? a) 3 g b) 8 g c) 6 g d) 10 g
8. Ar kuru paņēmienu var iegūt glicerīnu? a) stearīnskābes sāļu reakcijā ar jebkuru skābi b) hidrolizējot taukus c) oksidējot etiķskābi d) palmitīnskābes sāļu reakcijā ar jebkuru skābi
9. Cik gramu etiķskābes satur šķīdums, kura neitralizēšanai jāpatērē 20 g 10% NaOH šķīduma? a) 2 g b) 5 g c) 4 g d) 3 g
10. Cik litru skābekļa izmanto, lai sadedzinātu 1,6 g metilspirta? a) 1,12 l b) 1,68 l c) 2,24 l d) 5,6 l
5. OGĻHIDRĀTI A variants
1. Ogļhidrātu iedalījums pēc spējas hidrolizēties. 2. Pēc kādām pazīmēm un kā iedala monosaharīdus? 3. Minēt piemērus aldoheksozei un ketoheksozei. 4. Monosaharīdu izomērijas veidi. Minēt piemērus. 5. Kā var aprēķināt optisko izomēru skaitu? 6. Uzrakstīt glikozes virknes formulu, aprēķināt optisko izomēru skaitu. 7. Uzrakstīt fruktozes virknes formulu, aprēķināt optisko izomēru skaitu. 8. Uzrakstīt D(+) glikozes un L(-) glikozes formulas. 9. Uzrakstīt D(+) fruktozes un L(-) fruktozes formulas.
53
10. Ko nozīmē «+» vai «-» pirms vielas nosaukuma? 11. Ar ko atšķiras monosaharīdu cikliskās α un β formas? 12. Kāds ir glikozes molekulas veidojums cietā agregātstāvoklī, kāds – šķidrumā? 13. Uzrakstīt glikozes tautomērus. 14. Uzrakstīt fruktozes tautomērus. 15. Kādus izomērus sauc par tautomēriem? 16. Monosaharīdu ķīmisko īpašību grupas. 17. Monosaharīdu iegūšanas paņēmieni. 18. Glikoze, tās atrašanās dabā, īpašības, pielietošana. 19. Fruktoze, tās atrašanās dabā, īpašības, pielietošana. 20. Kuri ir reducējošie cukuri ? 21. Vai saharoze ir reducējošais cukurs? Izskaidrot. 22. Kas ir invertcukurs? Kā to var iegūt? 23. Cukura iegūšanas shēma no cukurbietēm. 24. Ar ko atšķiras cietes un celulozes molekulu uzbūve un kā tas ietekmē to īpašības? 25. No celulozes iegūtās dabiskās un ķīmiskās šķiedras. 26. Saharoze, tās atrašanās dabā, iegūšana un pielietošana. 27. Ciete, tās atrašanās dabā, īpašības un pielietošana. 28. Celuloze, tās atrašanās dabā, īpašības un pielietošana. 29. Cik gramu 70% etiķskābes jāņem, lai iegūtu 4 mol acetilcelulozes? 30. Cik gramu 60% slāpekļskābes jāņem, lai iegūtu 2 mol trinitrocelulozes? 31. Cik gramu pienskābes var iegūt no 100 g cietes sīrupa, kas satur 80% glikozes? 32. Cik gramu etilspirta var rasties no 200 g cietes sīrupa, kas satur 10% glikozes? 33. Cik gramu Cu2O rodas, ja ar Fēlinga šķīdumu reaģē 600 g glikozes? 34. Ar cik g Ag2O var nooksidēt 900 g glikozes? 35. Graudi satur 80% cietes. Cik kilogramus etilspirta var iegūt no 200 kg graudu, ja reakcijas
iznākums ir 70% no teorētiskā? 36. Kartupeļi satur 20% cietes. Cik kiloggramus etilspirta var iegūt no 600 kg kartupeļu, ja reakcijas
iznākums ir 60% no teorētiskā? 37. Cik mililitru etilspirta rodas, rūgstot 200 g glikozes? Etilspirta blīvums ir 0,8 g/ml. 38. Kartupeļu atlikumi satur 4% glikozes. Cik litru etilspirta var iegūt no 100 kg atlikumu?
Etilspirta blīvums ir 0,8 g/ml. 39. Ogļhidrātu un tauku enerģētiskā vērtība.
54
B variants
1. Saharozes hidrolīze. 2. Glikozes oksidēšanās organismā (reakciju vienādojumi). 3. Cietes daudzums kartupeļos, kviešos, kukurūzā, rīsos. 4. Alkoholiskā rūgšana. 5. Glikoze → pienskābe. 6. Cik liela masa un cik daudz sudraba nogulsnējas uz stikla sienām sudraba spoguļa reakcijā ar
45 g glikozes? 7. Paaugstinātā temperatūrā hidrolizējot ar koncentrētu sērskābi 200 kg koksnes skaidu, kas satur
50% celulozes, ieguva 80 kg glikozes. Cik tas ir procentu, salīdzinot ar teorētisko iznākumu? 8. Aprēķināt etilspirta tilpumu, kuru var iegūt no 0,5 tonnām kviešu, kas satur 70% cietes. Spirta
blīvums ir 0,8 g/ml. 9. 4 molus glikozes reducēja par sešvērtīgo spirtu – sorbītu. Kāds tilpums ūdeņraža tika izmantots? 10. Aprēķināt šķīduma molāro un procentuālo koncentrāciju, ja 80 g glikozes izšķīdina 400 ml
ūdens. Šķīduma blīvums ir 0,05 g/ml. 11. Glikozes sviestskābā rūgšana var notikt, nepareizi glabājot skābbarību. Šajā procesā rodas
sviestskābe, CO2, H2. Cik liels tilpums ir gāzēm, kas izdalās, un cik liels daudzums sviestskābes rodas no 2,25 kg glikozes?
12. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
H2O sviestskābe maltoze 7 8 1
glukonskābe 6 glikoze 2 etanols 5 4 3
spirts sorbīts pienskābe metilglikozīds
13. pienskābe
10 Saharoze 1 glikoze 2 H2O 3 nātrija karbonāts 4 nātrija hidrogēnkarbonāts 5 CO2
6 magnija karbonāts 7 magnija nitrāts 8 slāpekļskābe 9 vara nitrāts. C variants
1. Glikozes formulas. 2. Cietes hidrolīze. 3. Fotosintēzes reakcijas vienādojums. 4. Celulozes daudzums koksnē, linos, kokvilnā. 5. Sudraba spoguļa reakcija glikozei. 6. Cik gramu pienskābes rodas no 800 g 80% glikozes šķīduma? 7. Cik gramu glikozes tiek patērēts reakcijā ar vara (II) hidroksīdu, lai iegūtu 14,4 g vara (I)
oksīda? 8. Nitrējot 8,1 kg celulozes ieguva 10 kg dinitrocelulozes. Cik tas ir procentu, salīdzinot ar
teorētisko iznākumu? 9. Citronskābi rūpnieciski iegūst mikrobioloģiskajā raudzēšanā:
2C6H12O6 +O2 2C6H8O7 + 4H2O.
Kāda masa ir no 200 kg 34,2 procentos saharozes šķīduma iegūtajai citronskābei, ja iznākums ir 70% no teorētiskā?
10. Aprēķināt saharozes masas daļu procentos šķīdumā un šķīduma molāro koncentrāciju, ja 40 g saharozes izšķīdina 250 ml ūdens? Šķīduma blīvums ir 0,06 g/ml?
55
11. Kāds tilpums ir etilspirtam, ko var iegūt no kartupeļiem (cietes saturs 20%), kas izaudzēti 2 ha, kur vidējā raža ir 220 cnt/ha? Spirta blīvums ir 0,8 g/ml.
12. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
CO2 1 glikoze 2 etanols 3 etiķskābe 4 Ca acetāts
7 8 5
ciete saharoze etiķskābe 6
H2 13. Uzrakstīt reakciju vienādojumus:
maltoze 1 glikoze 2 etilspirts 3 etēns 4 polietilēns 5 CO2 6 kalcija karbonāts
7 kalcija hidrogēnkarbonāts 8 kalcija hlorīds 9 kalcijs 10 kalcija hidroksīds. D variants
1. Uzrakstīt un nosaukt glikozes tautomērus. 2. Optisko izomēru skaits fruktozei. 3. Saharozes hidrolīzes reakcija. 4. Celulozes hidrolīzes reakcija. 5. Glikozes sudraba spoguļa reakcija. 6. Pienskābās rūgšanas reakcija. 7. Uzrakstīt struktūrformulas:
a) citronskābe; b) ftalskābe; c) etiķskābe; d) etilēns.
8. Uzrakstīt un nosaukt fruktozes tautomērus.
9. Optisko izomēru skaits glikozei. 10. Maltozes hidrolīzes reakcija. 11. Cietes hidrolīzes reakcija. 12. Fēlinga reakcija glikozei. 13. Alkoholiskās rūgšanas reakcija. 14. Uzrakstīt struktūrformulas:
a) ābolskābe; b) benzoskābe; c) sviestskābe; d) acetilēns.
E variants
1. Maltozes hidrolīze reakcijas vienādojums. 2. Reakcijas vienādojumi etilspirta iegūšanai no cietes. 3. Celulozes reakcijas vienādojums ar slāpekļskābi. 4. Urakstīt cietes un celulozes strikturālformulas. 5. Uzrakstīt struktūrformulas:
a) α-D-fruktopiranoze; b) β-D-glikofuranoze.
6. Saharozes hidrolīzes reakcijas vienādojums. 7. Iegūt triacetilcelulozi (reakcijas vienādojums). 8. Iegūt no celulozes etilspirtu (reakcijas vienādojums). 9. Uzrakstīt struktūrformulas:
a) α-D-glikopiranoze; b) β-D-fruktofuranoze; c) ciete.
56
F variants
1. Monosaharīdu iedalījums. 2. Ķīmiskās šķiedras no celulozes. 3. Monosaharīdu ķīmisko īpašību grupas. 4. Ciete → glikoze → glikozoacetāts. Uzrakstīt reakcijas vienādojumu pārvērtībai. 5. Cik kilogramu pienskābes var iegūt no 2 kg cietes sīrupa, kas satur 80% glikozes? 6. Ar cik gramiem Ag2O var nooksidēt 60 g glikozes līdz glukonskābei? 7. Cik gramu 95% HNO3 jāņem, lai iegūtu 59,4 kg trinitrocelulozes? 8. Saharoze → invertcukurs → etilspirts
pierādīšana ar Fēlinga reakciju.
9. Glikozes tautomēri. 10. Graudi satur 75% cietes. Cik kilogramu etilspirta var iegūt no 1 tonnas graudu, ja reakcijas
iznākums ir 70% no teorētiski iespējamā? 11. Kartupeļu atkritumi satur 12 kg glikozes. Cik litru etilspirta teorētiski var iegūt no dotā glikozes
daudzuma? Etilspirta blīvums ir 0,8 kg/l. G variants
1. Ogļhidrātu iedalījums. 2. Tauku un ogļhidrātu enerģētiskā vērtība. 3. Monosaharīdu izomērijas veidi. 4. Celuloze → glikoze → glikozofosfāts. Uzrakstīt reakcijas vienādojumu pārvērtībai. 5. Cik kilogramu 60% etiķskābes jāņem, lai iegūtu 100 kg acetilcelulozes? 6. Cik gramu Cu2O rodas, ja ar Fēlinga šķīdumu reaģē 500 g glikozes? 7. Cik gramu etilspirta rodas no 2 kg cietes sīrupa, kas satur 90% glikozes? 8. Maltoze → glikoze → pienskābe
pierādīšana ar sudraba spoguļa reakciju.
9. Fruktozes tautomēri. 10. Kartupeļi satur 20% cietes. Cik kilogramu etilspirta var iegūt no 500 kg kartupeļu, ja reakcijas
iznākums ir 70% no teorētiski iespējamā? 11. Cik mililitru etilspirta (blīvums 0,8 g/ml) rodas, rūgstot 270 g glikozes? H variants
1. Kurš savienojums ir monosaharīds?
a) Laktoze b) Maltoze c) Celuloze d) Glikoze 2. Kura viela veidojas fotosintēzes procesā?
a) CO2 b) CH4 c) Glikoze d) Maltoze 3. Ar kuru vielu glikozes molekulā pierāda aldehīdgrupu?
a) ar Cu b) ar H2SO4 c) ar NaOH 4. Sudraba oksīda amonjakālais šķīdums
4. Kuru vielu var izmantot, lai laboratorijā glikozi atšķirtu no cietes? a) CH3OH b) CaO c) Cu(OH)2 d) CH3COOH
5. Kuri apgalvojumi par saharozi ir nepareizi? a) Saharoze veidojas fotosintēzes procesā b) Saharoze pieder pie monosaharīdiem
57
c) Saharozi iegūst no cukurniedrēm d) Saharoze ir bezkrāsaina viela ar saldu garšu
6. Kurās reakcijā glikoze neiesaistās? a) Rūgšanas reakcijās b) Hidrolīzes reakcijās c) Esterifikācijas reakcijās d) Oksidēšanas reakcijās
7. Kādas vielas rodas celulozes hidrolīzes procesā? a) Laktoze b) α-glikoze c) β-glikoze d) Saharoze
8. Cik gramu etanola var iegūt rūgstot 720 g glikozes? a) 800 g b) 368 g c) 720 g d) 480 g
9. Kāda ir šķīduma masas daļa procentos, ja 270 ml ūdens šķīduma satur 90 g glikozes? a) 40% b) 20% c) 25% d) 30%
10. Cik litru ūdeņraža jāizlieto, lai reducētu 108 g glikozes? a) 15 l b) 13,44 l c) 18 l d) 20 l
I variants
1. Kurš savienojums ir polisaharīds?
a) Laktoze b) Riboze c). Celuloze d) Fruktoze 2. Kuru vielu var iegūt, oksidējot glikozi?
a) Etilspirtu b) Fruktozi c) Glikonskābi d) Sviestskābi 3. Kuru vielu var iegūt, reducējot glikozi?
a) Maltozi b) Laktozi c). Spirtu heksītu d) Fruktozi 4. Kuru vielu var izmantot, lai laboratorijā glikozi atšķirtu no cietes?
a) I2 b) NaOH c) NaCl d) Zn 5. Kādas vielas iegūst, hidrolizējot saharozi?
a) Tikai glikozi b) Tikai fruktozi c) Laktozi d) Glikozi un fruktozi 6. Cik litru skābekļa izdalās fotosintēzes procesā, ja rodas 540 g glikozes?
a) 500 l b) 403,2 l c) 600 l d) 800 l 7. Kurš ogļhidrāts ir nukleīnskābju sastāvā?
a) Saharoze b) Riboze c) Maltoze d) Glikoze 8. Ar kuru vielu norisinās reakcijas glikozes aldehīdgrupā?
a) ar H2SO4 b) ar Ag c) ar H2 d) ar KOH 9. Cik gramu glikozes var sintezēt no 4 moliem formaldehīda?
a) 250 g b) 280 g c) 300 g d) 120 g 10. Cik litru ūdeņraža jāizmanto 9 g glikozes reducēšanai?
a) 2,24 l b) 1,12 l c) 3,36 l d) 4 l
6. SLĀPEKLI SATUROŠI ORGANISKIE SAVIENOJUMI
A variants
1. Slāpekli saturošo organisko savienojumu galvenās klases.
2. Nitrosavienojumu definīcija. Nitrogrupa. 3. Benzola gredzena raksturīgās ķīmiskās
īpašības.
4. Benzola homologu ķīmiskās īpašības, salīdzinot ar benzola ķīmiskajām īpašībām.
5. Nitrobenzola iegūšana, īpašības, pielietošana.
58
6. Trinitrotoluola iegūšana, īpašības, pielietošana.
7. Amīnu definīcija. Aminogrupa. 8. Amīnu iedalījums. Piemēri. 9. Amonjaka un amonija jonu uzbūve –
elektronformulas. 10. Bāzu definīcija no elektrolītiskās disociācijas
teorijas viedokļa. 11. Sarindot amonjaku, metilamīnu, fenilamīnu
bāziskuma palielināšanās secībā. 12. Amīnu atrašanās dabā. 13. Anilīna iegūšana, īpašības, pielietošana. 14. Aminoskābju definīcija. 15. Aminoskābju iedalījums, piemēri. 16. Aminoskābju izomērijas veidi.
17. Aminopropionskābes izomēri. 18. Apzīmējumi: «+», «-», «D», «L». 19. Glicīns, alanīns, lizīns,
glutamīnskābe, to struktūrformulas. 20. Aminoskābju iegūšana un
izmantošana. 21. Kādas aminoskābes sauc par
neaizvietojamām? 22. Ko nozīmē «pilnvērtīga
olbaltumviela»? 23. Šķiedru klasifikācija. 24. Skābju amīdi. Karbamīds. 25. Kādas polimēru reakcijas ir pamatā:
a) kaprona, b) neilona iegūšanai?
B variants
1. Uzrakstīt reakcijas vienādojumus šādām pārvērtībām: a) metāns → acetilēns → benzols → nitrobenzols → aminobenzols → tribromanilīns; b) heksāns → cikloheksāns → benzols → nitrobenzols → anilīns → fenilamonija hlorīds →
aminobenzols; c) CaCO3 → acetilēns → acetaldehīds → etiķskābe → hloretiķskābe → glicīns; d) Propānskābes etilesteris → propānskābe → 2-brompropānskābe → alanīns.
2. Uzrakstīt reakciju vienādojumu, kas pierāda, ka 2-aminosviestskābe ir amfotēra. 3. Cik gramu nitrobenzola izlietots reducēšanai par anilīnu, ja iegūtajam anilīna šķīdumam pielejot
bromūdeni pārākumā, izgulsnējās 165 g tribromanilīna un zināms, ka anilīna iznākums ir 90% no teorētiski iespējamā?
4. Aprēķināt slāpekļa masas daļu (%) lizīnā. 5. No 500 g nitrobenzola ieguva 240 g anilīna. Cik tas ir procentu no teorētiski iespējamā? 6. Cik daudz hlorbenzola var iegūt, ja reaģē 2 litri benzola (blīvums 0,88) ar hloru? 7. Cik molu brombenzola var iegūt, ja reaģē 173 g benzola, kas satur 10% piemaisījumu? 8. Cik gramu 10% NaOH vajadzīgs, lai iegūtu 3 kg anilīna no fenilamonija hlorīda, ja reakcijas
iznākums ir 80%? 9. Reakcijas vienādojumi: glicīns + alanīns! C variants
Uzrakstīt reakcijas vienādojumu.
1. Metilamīns reaģē ar sālsskābi. Nosaukt reakcijas produktus. 2. Etilamīns reaģē ar sālsskābi. Nosaukt reakcijas produktus. 3. Aminobenzols (anilīns) reaģē ar sālsskābi. Nosaukt reakcijas produktus. 4. Anilīna iegūšana no nitrobenzola. 5. Nitrobenzola iegūšana. 6. Anilīna reakcija ar bromu. Nosaukt reakcijas produktu un reakcijas tipu. 7. Aminoetiķskābe (glicīns) reaģē ar kālija sārmu. 8. 2-aminopropionskābe (alanīns) reaģē ar kalcija karbonātu. 9. 2-aminopropionskābe reaģē ar nātrija sārmu. 10. Aminoetiķskābe (glicīns) reaģē ar nātrija karbonātu. 11. 2-aminopropionskābe (alanīns) reaģē ar etilspirtu. 12. Aminoetiķskābe (glicīns) reaģē ar propanolu. 13. Aminoetiķskābe (glicīns) reaģē ar sālsskābi. 14. 2-aminopropionskābe (alanīns) reaģē ar sālsskābi.
59
15. Aminoetiķskābe (glicīns) reaģē ar 2-aminopropionskābi (divi vienādojumi). 16. Aminoetiķskābe (glicīns) reaģē ar 2-aminobutānskābi (divi vienādojumi). 17. 2-aminopropionskābe (alanīns) reaģē ar 2-aminobutānskābi (divi vienādojumi) 18. 2-aminopropionskābe (alanīns) reaģē ar 2-aminobaldriānskābi (divi vienādojumi) 19. Reakciju vienādojumi, pierādot aminoetiķskābes amfoteritāti. 20. Reakciju vienādojumi, pierādot 2-aminopropionskābes amfoteritāti. D variants
1. Uz 46 g glicerīna iedarbojās ar nitrējošu maisījumu, ņemtu pārākumā. Kādu nitrosavienojumu un cik molu ieguva?
2. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kā no metāna var iegūt anilīnu. 3. Cik gramu aminopropionskābes nātrija sāls var iegūt, ja reaģē 300 g 20% NaOH ar pietiekamu
daudzumu aminopropionskābes? 4. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kā iegūt no 4-aminosviestskābes divējus sāļus (pierādīt
aminoskābju amfotēro dabu). 5. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kā iegūt 2-aminopropionskābi no atbilstošas skābes. 6. Reducējot 14,64 g nitrometāna, ieguva 6,8 g metilamīna. Aprēķināt, cik tas ir procentu no
teorētiski iespējamā iznākuma? 7. Realizēt pārvērtību:
metāns → etīns → benzols → nitrobenzols → anilīns → fenilamonija hlorīds → aminobenzols. 8. Noteikt vielas molekulformulu, kas sastāv no C – 77,4%, N – 15,1%. Vielas tvaiku blīvums pret
gaisu ir 3,21. E variants
1. Reaģēja 5 moli aminoetiķskābes ar glicerīnu. Aprēķināt, cik gramu un cik molekulu vielas ieguva?
2. Cik gramu bārija laktāta ieguva no 180g 20% pienskābes šķīduma? 3. Cik gramu nitrobenzola var iegūt no 156 g benzola, ja iznākums ir 75%? 4. Ar cik g sudraba oksīda var nooksidēt 360 g glikozes līdz glikonskābei? 5. Cik oglekļa (IV) oksīda pēc tilpuma rodas, ja pilnīgi oksidējas 4 moli saharozes? 6. Cik gramu heksozes galaktozes var iegūt no 40 kg piena, kas satur 3,0% disaharīdu laktozes? 7. Cik molu tristearāta iegūst, ja 460 g glicerīna reaģē ar stearīnskābi? 8. Uzrakstīt nosaukumus savienojumiem, kuru formulas ir šādas: a) H3C – CH – CH – CH2 – COOH CH3 NH2 b) H2N – CH2 – HC – COOH CH3 c) H2N – HC – HC – HC – COOH CH3 CH3 NH2
60
d) CH3 – CH – HC – COOH CH3 NH2 e) H2N – CH2 – CH2 – C – COOH NH2 f) H3C – H2C – CH – HC – COOH C2H5 NH2 F variants
1. Nitrējot 156 g benzola, ieguva nitrosavienojumus. Cik molu šo savienojumu ieguva? Kāds ir šo savienojumu nosaukums un nozīme?
2. Cik gramu anilīna var iegūt no 492 g nitrobenzola, ja reakcijas iznākums ir 80%? 3. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kā no metāna var iegūt aminoetiķskābi. 4. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kā no 2-aminopropionskābes un aminoetiķskābes var iegūt
dipeptīdus. 5. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, kā var iegūt 2-amino-3-metilpentānskābi no atbilstošas
karbonskābes. 6. Lai sadedzinātu metilamīnu, izlietoja 72 l gaisa. Cik lielu tilpumu metilamīna sadedzināja? Cik
liels tilpums un masa bija slāpeklim, kas radās degšanas procesā? 7. Uzrakstīt reakcijas vienādojumu šādai pārvērtībai:
N2 → H3N → HNO3 → C3H7NO2 → [C3H7NH3]Cl → C3H7NH2. 8. Noteikt molekulformulu gāzei, kas sastāv no C – 38,1%, H – 16,13%, N – 45,16%. Gāzes
blīvums pret ūdeņradi – 15,5.
61
G variants
1. Kādas lielmolekulāras vielas sauc par olbaltumvielām? 2. Kādas ir olbaltumvielu funkcijas organismā? 3. Kādi ķīmiskie elementi var ietilpt olbaltumvielu sastāvā? 4. Kādēļ olbaltumvielas formulu nevar attēlot ar molekulformulu, līdzīgi citu polimēru
molekulām? 5. Olbaltumvielu saturs pārtikas produktos. 6. Kas ir pamatstruktūrelements (kādu mazmolekulāru vielu molekulu posmi) visu olbaltumvielu
pamatā? 7. Ko sauc par pilnvērtīgām olbaltumvielām? Piemēri. 8. Ko sauc par olbaltumvielu pirmējo struktūru? 9. Kā sauc saiti, ar ko savā starpā ir saistīti aminoskābju atlikumi? Uzrakstīt to.
10. Uzrakstīt dipeptīda veidošanās reakcijas piemēru. 11. Ko sauc par olbaltumvielu otrējo struktūru? 12. Ja polipeptīdu virkne savīta spirālē – kādas saites saista spirāles vijumus? 13. Ko sauc par olbaltumvielu trešējo struktūru? Kādas divējādas formas tai var būt? 14. Kādas saites nodrošina olbaltumvielu trešējo struktūru? 15. Ko sauc par olbaltumvielu ceturtējo struktūru? Nosaukt kādu olbaltumvielu, kurai ir visas
struktūras. 16. Kuras struktūras nosaka olbaltumvielu specifisko bioloģisko aktivitāti? 17. Vai olbaltumvielas ir ķīmiski aktīvas vai inertas vielas? Kas to nosaka? 18. Kā iedala olbaltumvielas pēc to makromolekulu formas? 19. Kā iedala olbaltumvielas pēc hidrolīzes reakcijas produktiem? 20. Vienkāršo olbaltumvielu (proteīnu) pārstāvji – albumīni, globulīni, kseroproteīdi, to
raksturojums. 21. Salikto olbaltumvielu (proteīdu) pārstāvji: glikoproteīdi, nukleoproteīdi, fosfoproteīdi u.c., to
raksturojums. 22. Raksturot olbaltumvielu fizikālās īpašības. 23. Olbaltumvielu ķīmisko īpašību raksturojums:
a) denaturācija (kas to izraisa, kādas izmaiņas tai seko?); b) hidrolīze (kas to izraisa, kas ir hidrolīzes produkti?).
24. Olbaltumvielu pierādīšana ar krāsu reakcijām. Piemēri. 25. Olbaltumvielu izmaiņas pārtikas produktos dažādos procesos. 26. Olbaltumvielu sintēzes problēmas, tās nozīme. 27. Kādus organiskos savienojumus sauc par nukleīnskābēm? 28. Kas rodas, pilnīgi vai nepilnīgi hidrolizējot nukleīnskābes? 29. Kāda funkcionāla nozīme nukleīnskābēm ir dzīvo organismu dzīvības procesos? 30. Ko saprot ar nukleīnskābju pirmējo un otrējo struktūru? 31. Kāda atšķirība ir DNS un RNS molekulu uzbūvē? 32. Ko sauc par gēnu? 33. Ko sauc par nukleoproteīdiem, nukleotīdiem, nukleozīdiem?
62
7. FERMENTI, VITAMĪNI, HETEROCIKLI, IZOPRENOĪDI
7.1. Fermenti un vitamīni
1. Kādas vielas sauc par fermentiem? 2. Pie kādas organisko savienojumu grupas pieder visi zināmie fermenti? 3. Fermentu aktivitātes divi veidi. Kofermenti. 4. Fermentu nozīme pārtikas produktu tehnoloģijā un uzturvielu ķīmijā:
a) produktam piešķirot specifiskas īpašības vai iegūstot citu produktu (piemēri); b) uzturvielu vai izejvielu bojāšanās izraisītāji (piemēri).
5. Fermentu grupas pēc to atrašanās produktos: a) paša produkta fermenti (piemēri); b) mikroorganismu fermenti (piemēri).
6. Fermentu iedalījums pēc reakciju tipa, ko tie katalizē: a) Proteolītiskie fermenti. Ko šie fermenti katalizē? Piemēri darbības izpausmei, nozīme. b) Lipāzes. Ko šie fermenti katalizē? Piemēri darbības izpausmei, nozīme. c) Amilāzes. Ko šie fermenti katalizē? Piemēri darbības izpausmei, nozīme.
7. Dažu atsevišķu fermentu iedarbības izpausmes: a) katalāzei; b) peroksidāzei; c) askorbināzei; d) pepsīnam.
8. Kādi faktori ietekmē fermentu kā olbaltumvielu aktivitāti? 9. Kā temperatūra ietekmē fermentu aktivitāti? Piemēri šīs ietekmes izmantošanai.
10. Kā reakcija pH ietekmē fermentu aktivitāti? Piemēri šīs ietekmes izmantošanai. 11. Fermentu aktivēšana un fermentu inhibitori. Piemēri. 12. Fermentu preparāti, to pielietošana. Piemēri. 13. Kādu vielu grupu sauc par vitamīniem? 14. Vitamīnu atklāšanas īsa vēsture. 15. Vitamīnu iedalījums pēc to uzņemšanas veida:
a) uzņem ar uzturu (B grupa, C, u.c.); b) sintezē zarnu mikroflora (K); c) veidojas vielmaiņā no provitamīniem (A, D).
16. Avitaminoze. Piemēri. 17. Hipovitaminoze. Piemēri. 18. Hipervitaminoze. Piemēri. 19. Vitamīnu nozīme vielmaiņas procesos:
a) kā fermentu sastāvdaļai – kofermentiem (piemēri); b) kā apmaiņas reakciju aktivatoriem (piemēri).
20. Kā iedala vitamīnus pēc to šķīdības? 21. Svarīgākie eļļā šķīstošie vitamīni – A, D, E, K. Raksturot katru no šiem vitamīniem:
a) ķīmiskā daba; b) atrašanās dabā, veids, kā to uzņem cilvēks; c) funkcijas organismā; d) nepietiekamības pazīmes, kā tās novērst; e) toksiskums, hiperavitaminozes iespējamība; f) pārtikas produktu saglabāšanas iespējas.
22. Svarīgākie ūdenī šķīstošie vitamīni – B grupa, C vitamīns. Raksturot par katru vitamīnu pēc iepriekšējās shēmas.
63
7.2. Heterocikliskie savienojumi
1. Kā iedalās organiskie savienojumi pēc oglekļa atomu sakārtojuma? 2. Kā iedalās cikliskie savienojumi:
a) pēc locekļu skaita ciklā; b) pēc ciklu veidojošiem elementiem?
3. Kādus organiskus savienojumus sauc par karbocikliskiem? Kā tos iedala? 4. Kādus organiskus savienojumus sauc par heterocikliskiem? 5. Kādi elektroni veido tipisko heterociklisko savienojumu 6 elektronu sistēmu? 6. Kādus elementus saturošiem un cik locekļu cikliem ir praktiski lielāka nozīme? 7. Nosaukt galvenos pieclocekļu heterociklus. 8. Kur dabā atrodas pieclocekļu cikli? Kādi ir to atvasinājumi un praktiskā nozīme? 9. Nosaukt un uzrakstīt sešlocekļu slāpekli saturošo heterociklu. 10. Kur dabā atrodas piridīns, kāda ir tā nozīme? 11. Kādas vielas sauc par alkaloīdiem? Piemēri. 12. Kur dabā atrodami alkaloīdi? Piemēri. 13. Nikotīns – atrašanās dabā, iedarbība. 14. Atropīns – atrašanās dabā, iedarbība. 15. Kofeīns – atrašanās dabā, iedarbība. 16. Teobromīns – atrašanās dabā, iedarbība.
7.3. Izoprenoīdi
1. Izoprenoīdi (terpēni un karotinoīdi) — vielas, kuru molekulu uzbūvē atkārtojas izoprēna molekulas posmi.
2. Ēteriskās eļļas — viegli gaistošas vielas, kas atrodas dažādās augu daļās. Iegūst pārtvaicējot vai ekstrahējot.
3. Pārtvaice (destilācija) — vielu iegūst vārot šķīdumu vai cietu vielu, maisījumu pārtvaicē ar ūdens tvaiku. Daļa no dabiskajām eļļām un sveķiem pārtvaicējas (ēteriskās eļļas), daļa — nepārtvaicējas.
4. Ekstrakcija — atsevišķu vielu izdalīšana no vielu maisījuma, lietojot šķīdinātāju, pamatojoties uz vielu dažādu šķīdību dotajā šķīdinātājā.
5. Terpēni C10H16 — atrodas augu ēteriskajās eļļās, skuju koku sveķos, terpentīnā. 6. Svarīgākie terpēni — limonēns, terpineols, mentols, pinēns, kampars. To atrašanās dabā un
nozīme. 7. Karotinoīdi – dabiskas krāsvielas dzeltenā vai oranžā krāsā, atrodas augos. 8. Karotinoīdu raksturīgākā īpašība – šķīdība eļļās (taukos), tāpēc tos pieskaita pie taukos (eļļās)
šķīstošām krāsvielām. 9. Svarīgākie karotinoīdi – karotīni, ksantofīli, likopīni. To atrašanās dabā un nozīme. Literatūra:
Terpēni - Dzintare Z. «Organiskā ķīmija». Karotinoīdi – «Pārtikas produktu tehnoloģijas pamati», 72. lpp.
64
8. PĀRSKATS PAR ORGANISKO SAVIENOJUMU KLASĒM
Uzrakstīt ķīmisko savienojumu formulas. A variants
1. Metāns. 2. Etilēns. 3. Acetilēns. 4. Metilspirts. 5. Etilspirts. 6. Skudrskābes aldehīds. 7. Formalīns. 8. Etiķskābes aldehīds. 9. Skudrskābe.
10. Etiķskābe. 11. Sviestskābe. 12. Palmitīnskābe. 13. Stearīnskābe. 14. Oleīnskābe. 15. Etiķskābes metilesteris. 16. Etiķskābes etilesteris. 17. Tauki. 18. Stearīnskābes triglicerīds. 19. Oleīnskābes triglicerīds. 20. Glikoze. 21. Saharoze. 22. Ciete. 23. Celuloze. 24. Nātrija acetāts.
25. Kalcija acetāts. 26. Ziepes. 27. Kālija stearāts. 28. Baldriānskābe. 29. Pienskābe. 30. Skābeņskābe. 31. Benzoskābe. 32. Anilīns. 33. Alanīns. 34. Glicerīns. 35. Glicīns. 36. Glikols. 37. Benzols. 38. Nitrobenzols. 39. Heksahlorcikloheksāns. 40. Cikloheksāns. 41. Vinilhlorīds. 42. Polietilēns. 43. Dabiskais kaučuks. 44. Sintētiskais kaučuks.
B variants
1. Pienskābe. 2. Vīnskābe. 3. Ābolskābe. 4. Citronskābe. 5. Salicilskābe. 6. Benzoskābe. 7. Etiķskābe. 8. Sviestskābe. 9. Skābeņskābe.
10. Etiķskābes anhidrīds. 11. Nātrija acetāts. 12. Kalcija acetāts. 13. Benzols. 14. Toluols. 15. Anilīns. 16. Nitrobenzols. 17. Etiķskābes etilesteris. 18. Tauki. 19. Glicerīns.
20. Glikoze. 21. Fruktoze. 22. Aminoetiķskābe. 23. Metāns. 24. Etāns. 25. Etilēns. 26. Acetilēns. 27. Acetaldehīds. 28. Etilspirts. 29. Saharoze. 30. Ciete. 31. Celuloze. 32. Maltoze. 33. Glicīns. 34. Alanīns. 35. Lizīns. 36. Glutamīnskābe. 37. Kalcija laktāts. 38. Dzelzs (II) laktāts.
65
39. Nātrija, kālija tartrāts. 40. Etilēnglikols. 41. Propionskābe. 42. Skudrskābe. 43. Trinitrotoluols. 44. Formalīns. 45. Fenols. 46. Dietilesteris. 47. Kapronskābe. 48. Stearīnskābe. 49. Palmitīnskābe. 50. Oleīnskābe.
51. Linolskābe. 52. Linolenskābe. 53. Alanīnglicīns. 54. Glicilalanīns. 55. Polietilēns. 56. Divinils. 57. Acetons. 58. Nātrija stearāts. 59. Izoprēns. 60. Metilspirts.
C variants
1. Etilēns. 2. Etīns. 3. Izoprēns. 4. Trihlormetāns. 5. Polivinilhlorīds. 6. Hlorbenzols. 7. Toluols. 8. Formaldehīds. 9. Butanols-2.
10. Glicerīns. 11. Dietilēteris. 12. Linolskābe. 13. Sviestskābes aldehīds. 14. Magnija acetāts. 15. Nātrija benzoāts. 16. Skābeņskābe. 17. Metakrilskābe. 18. Oftālskābe. 19. Akroleīns.
20. Nātrija sorbiāts. 21. Stearīnskābe. 22. Formalīns. 23. Malonskābe. 24. Linolskābes triglicerīds. 25. Hloretiķskābe. 26. Kalcija formiāts. 27. Linolenskābe. 28. Etilhlorīds. 29. Oleīnskābes triglicerīds. 30. Skudrskābes anhidrīds. 31. Nātrija fenolāts. 32. Glicerīns. 33. Šķidrās ziepes. 34. Tauki (vispārīgā formula). 35. Cis-butēns-2. 36. 2,2-dimetilpropāns.
D variants
1. Propēns. 2. Etāns. 3. Divinils. 4. Tetrahlorogleklis. 5. Polietilēns. 6. Nitrobenzols. 7. Cikloheksāns. 8. Acetaldehīds. 9. Propilspirts.
10. Etilēnglikols. 11. Etiķskābes metilesteris. 12. Sviestskābe. 13. Baldriānskābes aldehīds. 14. Kalcija acetāts.
15. Nātrija oksalāts. 16. Palmitīnskābe. 17. Benzoskābe. 18. Akrilskābe. 19. Sorbīnskābe. 20. Dzintarskābe. 21. Skudrskābes etilesteris. 22. Oleīnskābe. 23. Baldriānskābe. 24. Etiķskābes anhidrīts. 25. Stearīnskābes triglicerīds. 26. Magnija oksalāts. 27. Stirols (vinilbenzols). 28. Palmitīnskābes triglicerīds.
66
29. Dzelzs (III) formiāts. 30. Trihloretiķskābe. 31. Heksahlorcikloheksāns. 32. Fenols.
33. Cietās ziepes. 34. Trans-butēns-2. 35. 3,3-dietilpentāns. 36. Acetons (dimetilketons).
E variants
1. Realizēt pārvērtību: Etēns → etilspirts → etiķskābes aldehīds → etiķskābe → Mg acetāts → etiķskābe → → etiķskābes metilesteris → CO2 → glikoze → etanols → CO2.
2. Uzrakstīt reakciju vienādojumus, norādīt reakcijas apstākļus: a) etāns + broms; b) 3,3-dimetil 4-pentīns + hlors; c) 1,3-butadiēns + hlors; d) propīns → dibrompropēns; e) benzols → brombenzols;
3. Cik gramu magnija patērēja, tam reaģējot ar 200 g 60% etiķskābes? 4. Kādu tilpumu gaisa patērēja, sadedzinot 2 m3 metāna, 4 m3 etāna? 5. Kādu tilpumu gāzes ieguva, ūdenim reaģējot ar 3,2 kg kalcija karbīda, ja gāzes praktiskais
iznākums ir 90% no teorētiskā? 6. Cik kilogramus 70% ziepju var iegūt no taukiem reakcijā ar 200 kg 40% nātrija hidroksīda? F variants
1. Realizēt pārvērtību: Metāns → etīns → etiķskābes aldehīds → etiķskābe → etiķskābes propilesteris → → oglekļa (IV) oksīds → glikoze → H2O → etēns → etilspirts → CO2.
2. Uzrakstīt reakciju vienādojumus: a) metāns + hlors (1. stadija); b) 2,2-dimetil-3-etil-1-heksēns + broms; c) 1,3-butadiēns + tetrahlorbutāns; d) benzols + slāpekļskābe; e) etīns → vinilhlorīds.
3. Cik gramu sudraba ieguva, sudraba spoguļa reakcijā izmantojot 400 g 40% formalīna? 4. Kādu tilpumu gaisa patērēs, sadedzinot 120 g 90% etilspirta? 5. Kādu tilpumu gāzes ieguva, raudzējot glikozi, ko ieguva no 1 t celulozes? 6. Cik gramu nātrija sārma šķīduma patērēja reakcijā ar 160 g 20% etiķskābes?
G variants
Realizēt sekojošas pārvērtības.
1. Metāns → acetilēns → benzols → nitrobenzols → anilīns → anilīna sālsskābes sāls. 2. a) Celuloze → glikoze → glikozofosfāts.
b) Saharoze → invertcukurs → etilspirts. pierādīšana ar Fēlinga reakciju.
3. Celuloze → trinitroceluloze. 4. Celuloze → glikoze → etilspirts → etiķskābe → kalcija acetāts. 5. Ciete → glikoze → pienskābe → kalcija laktāts → pienskābe → pienskābes etilesteris.
67
6. Kalcija karbonāts → kalcija oksīds → kalcija karbīds → acetilēns → acetaldehīds → etiķskābe → hloretiķis → oksietiķskābe.
7. a) Ciete → glikoze → glikozoacetāts. b) Glikozes rūgšanas galvenie reakciju vienādojumi.
8. Vīnskābe → kālija hidrogēntartrāts → nātrija, kālija tartrāts → vīnskābe → vīnskābes dietilesteris → etilspirts → etiķskābe.
9. Heksāns → ? → cikloheksāns → benzols → nitrobenzols → anilīns → fenilamonija hlorīds → aminobenzols.
10. Uzrakstīt reakciju vienādojumus: a) pierādīt, ka aminoetiķskābe ir amfotēra; b) glicīns reaģē ar alanīnu.
11. Metanols → dimetilēteris → oglekļa(IV) oksīds → oglekļa(II)→ oksīds → → metanols → metanāls → skudrskābe → skudrskābes etilesteris.
12. Pie kādas organisko savienojumu klases pieder vielas? a) HC ≡ C – CH3 b) C2H5OH c) H | H – C – OH | H
d) H H e) O | | C6H5 – C HO – C – O – H H | | H H
f) CH3 – O – C2H5 g) H2C – O – NO2 | H2C – O – NO2
h) O H2C = CH – CH – C | OH CH3
68
i) CH j) CH2 – NH2 k) C6H5 – CH2 – OH | HC C – OH NH2 | | HC CH CH
l) H H H H H | | | | | O H – C – C – C – C – C – C | | | | | H OH OH OH OH OH
m) H2C – C – CH3 n) H2C – O – CH3 || | O H2C – O – CH3
o) R – CH – COOH p) COOH | | NH2 H – C – OH | CH3 H variants
1. Nosverot nogulsnes pēc Fēlinga reakcijas, to masa bija 14,4 g. Aprēķināt, cik gramu 10% glikozes šķīduma bija ņemti reakcijā.
2. Cik g 60% etiķskābes nepieciešams, lai izreaģētu 540 g glikozes? 3. Reaģēja 50 mol alanīna ar glicīnu. Kādu vielu un cik molu ieguva? Cik tas ir molekulu? Kādu
krāsu reakciju lieto peptīdu saites pierādīšanā? 4. Cik gramu kalcija laktāta var iegūt no 450 g 10% pienskābes šķīduma? 5. Cik gramu nitrobenzola var iegūt no 312 g benzola, ja reakcijas iznākums ir 75% no teorētiskā
iespējamā? 6. No 250 g nitrobenzola ieguva 150 g anilīna. Cik procentu tas sastāda no teorētiski iespējamā
daudzuma? 7. Cik daudz citronskābes ieguva no 360 kg melases, kas satur 50% vienkāršo cukuru, ja reakcijas
iznākums ir 60% no teorētiskā iespējamā? 8. 5 t cukurbiešu graizījumu, kas saturēja 12% cukura, izskaloja ar 1000 litriem karsta ūdens.
Ekstrakcijas pakāpe bija 90% no cukura satura. Aprēķināt, cik procentu cukura šķīduma ieguva. 9. Aprēķināt, cik daudz spirta rodas, reducējot 1,8 kg 10% glikozes šķīduma?
10. Ar cik gramiem sudraba oksīda var nooksidēt 600 g 10% glikozes šķīduma līdz glukonskābei? 11. No vienas tonnas kartupeļu, kas saturēja 20% cietes, ieguva 100 l etilspirta (blīvums 0,8 g/cm
3). Cik tas ir procentos no teorētiski iespējamā daudzuma?
12. Cik gramu 60% HNO3 jāņem, lai iegūtu 5 molus trinitrocelulozes? 13. Cik litru 96% spirta (blīvums 0,8 g/cm
3) var iegūt no vienas tonnas koksnes, kas satur 50% celulozes?
14. Cik gramu pienskābes var iegūt no 2 kg cietes sīrupa, kas satur 60% glikozes? 15. Cik gramu heksozes galaktozes var iegūt no 20 kg piena, ja tas satur 7,6% disaharīda laktozes?
69
16. Cik molu tristearāta iegūst, 184 kg glicerīna reaģējot ar vajadzīgo daudzumu stearīnskābes? 17. Cik gramu glicerīna reaģēja ar palmitīnskābi, ja reakcijas rezultātā ieguva 5 molus
tripalmitināta? 18. Apstrādājot saimniecības ziepju ūdens šķīdumu ar 10% sērskābi paaugstinātā temperatūrā,
izdalījās 20 g brīvās stearīnskābes. Aprēķināt kālija stearāta daudzumu. 19. Cik gramu joda pievienoja 500 g tauku, kuri satur 60% oleīnskābes triglicerīda? 20. Cik litru ūdeņraža vajadzīgs, lai hidrogenizētu 221 g trioleināta? 21. Cik gramu 70% etiķskābes nepieciešams, lai neitralizētu 400 g 20% kālija sārma šķīduma?
70
Organisko savienojumu molmasas
Grupa – CH3 – C2H5 – C3H7 – C4H9 – C6H5
15 29 43 57 77
H – 1 16 30 44 58 78
– CH = CH2 27 42 56 70 84 104
– C ≡ CH 25 40 54 68 82
– OH 17 32 46 60 74 94
O – C H
29 44 58 72 86 106
O – C OH
45 60 74 88 102 122
– NO2 46 61 75 89 103 123
– C6H5 77 92 106 120 134 154
– NH2 16 31 45 59 73 93
Stearīnskābe 284 Palmitīnskābe 256
Glicerīns 92 Glikoze 180
Stearīnskābes triglicerīds 890 Oleīnskābes triglicerīds 884
Pienskābe 90 Citronskābe 192
Nātrija stearāts 306 Dinitroceluloze Trinitroceluloze
252 297