zaíis meÞsaimniec˛baold.llkc.lv/files/biblioteka/201304/20130402-1058-mezsaimnieciba.pdf ·...

1

MEÞSAIMNIECÎBA

METODISKS MÂCÎBU PALÎGLÎDZEKLISSKOLOTÂJIEM

Izstrâdâts ar PHARE programmas �Augstâkâs profesionâlâs izglîtîbasreforma� LE 9609 projekta �Vidçjâs profesionâlâs izglîtîbas programmu

izstrâde� daïçju finansiâlo atbalstu

1999

LATVIJAS LAUKSAIMNIECÎBAS KONSULTÂCIJU UNIZGLÎTÎBAS ATBALSTA CENTRS

Ç. Zaíis

2

Metodiskais palîglîdzeklis paredzçts mâcîbu iestâþu skolotâjiem, kuri mâca audzçkòus,kas apgûst PHARE programmas Profesionâlâs izglîtîbas reforma ietvaros izstrâdâto izglîtîbasprogrammu �Zemkopis (lauksaimnieks) ar specializâciju meþkopîbâ�.

To var izmantot arî mâcîbu iestâþu skolotâji, kuru mâcîbu priekðmetu programmâsparedzçti ar meþsaimniecîbu saistîti temati.

Recenzenti: M. Ârente,

A. Insbergs

Redaktores: S. Albertiòa,

M. Cîrule

Korektore M. Cîrule

3

SATURSPROGRAMMA ................................................................................................................................... 4

Tematiskais plâns ............................................................................................................................ 5

Izmantojamâ literatûra ................................................................................................................... 9

SKOLOTÂJA BURTNÎCA ..............................................................................................................10 1. Meþa apsaimniekoðanas galvenie uzdevumi ......................................................................... 11 2. Meþa tautsaimnieciskâ nozîme .............................................................................................. 11 3. Meþa ekoloìija un tipoloìija ................................................................................................... 15 4. Meþa izmantoðana .................................................................................................................. 32 5. Meþa blakusizmantoðana ....................................................................................................... 32 6. Meþa atjaunoðanas uzdevumi ................................................................................................ 38 7. Meþa dabiskâ atjaunoðanâs .................................................................................................... 38 8. Meþa mâkslîgâ atjaunoðana .................................................................................................... 38 9. Meþa kultûru kopðana ............................................................................................................ 3810. Meþa kaitçkïi ........................................................................................................................... 4611. Kokaugu slimîbas .................................................................................................................... 4912. Meþa aizsardzîba pret uguni .................................................................................................. 5113. Meþa aizsardzîba pret dzîvnieku postîjumiem ...................................................................... 5614. Ievads meþa taksâcijâ .............................................................................................................. 5815. Meþa taksâcijas objekti ........................................................................................................... 5816. Atseviðíu koku novçrtçðana ................................................................................................... 5817. Audþu taksâcija ....................................................................................................................... 5818. Cirsmu fonda taksâcija ........................................................................................................... 5819. Meþa taksâcija zemnieku meþos ............................................................................................ 5820. Meþa likumdoðana un normatîvie akti. Latvijas meþa likumi.............................................. 7221. Meþa fonda izmantoðana ....................................................................................................... 7522. Meþa produkcijas tirgus vçrtçjums ........................................................................................ 7823. Meþmateriâlu cenu kalkulâcija un raþoðanas izmaksas ......................................................... 8124. Meþa kompleksâ izmantoðana ............................................................................................... 86

SKOLÇNA BURTNÎCA................................................................................................................... 90Jautâjumi un uzdevumi zinâðanu diagnostiskai novçrtçðanai ................................................... 91Jautâjumi un uzdevumi zinâðanu selektîvai novçrtçðanai ......................................................... 94Eksâmena jautâjumi ..................................................................................................................... 95Uzdevumi....................................................................................................................................... 97

MK-1 .................................................................................................................................... 98MK-2 .................................................................................................................................... 98MK-3 .................................................................................................................................. 103MK-4 .................................................................................................................................. 103MK-5 .................................................................................................................................. 105MK-6 .................................................................................................................................. 106MK-7 .................................................................................................................................. 107MK-9 .................................................................................................................................. 107MK-10 ................................................................................................................................ 110MK-12 ................................................................................................................................ 110MK-13 ................................................................................................................................ 111MK-14 ................................................................................................................................ 112

PIELIKUMS .................................................................................................................................. 113

4

PROGRAMMAKursa apjoms : 168 stundas, tajâ skaitâ praktiskâs nodarbîbas - 28 stundas.

Taksonomijas lîmeòi (TL):

1. - zinâðanas,2. - sapratne,3. - pielieto�ana,4.- integrçðana.

Mçríis:

Iemâcît audzçkòiem pazît un saprast meþa augðanas apstâkïus, prast izvçlçtiesatbilstoðus meþsaimnieciskos pasâkumus, izvçrtçt meþa ekoloìiskos faktorus, novçrtçtmeþa sanitâro stâvokli, pazît meþa kaitçkïus un slimîbas, veikt meþa novçrtçjumu, prastizvçlçties piemçrotâkos meþa izmantoðanas un atjaunoðanas veidus, kâ arî kopt meþakultûras, veikt profilaktiskos un biotehniskos pasâkumus meþa aizsardzîbâ un apsardzîbâ,plânot veicamos meþsaimnieciskos pasâkumus, orientçties Latvijas Republikas meþalikumdoðanâ, prast izmantot meþu, gûstot no tâ lielâkus ieòçmumus.

5

TE

MA

TISK

AIS P

LÂN

S

Tçmas Nr. Tçmas nosaukums St. Teorçtiskâs nodarbîbas Praktiskâs nodarbîbas

kods sk. saturs TL st.

sk.

saturs TL st.

sk.

Meþa Ievads 1 1MK - 1 1. apsaimniekoðanas 1 Meþu vispârîgs raksturojums 1

galvenie uzdevumi Latvijas meþu fonds 22. Meþa tautsaim- 1 Meþu pamatfunkcijas 2

nieciskâ nozîme Meþu iedalîjums kategorijâs 2 13. Meþa ekoloìija 52 Meþu uzbûves elementi 2 46 Koku un krûmu sugu noteikðana 3 6

un tipoloìija Kokaugu vispârîgs raksturojums 2 pçc ârçjâm pazîmçm lapotâ un Meþa ekoloìiskie faktori - gaisma, siltums, bezlapotâ stâvoklî nokriðòi, augsne, vçjð, gaiss 2Koku un krûmu sugu vispârîgs raksturojums 2Meþa tipoloìija - sausieòu meþi, slapjaiòu meþi, purvaiòu meþi, âreòi, kûdreòi 2

MK - 2 Botânikas pamati - zâlaugi, sçnes, sûnas, íçrpji 2Dendroloìijas pamati ar koku sugu saistîbu ar meþaekoloìiskajiem faktoriem, to savstarpçjo iedarbîbu 2Meþa dzîvnieki un putni, to bioloìija 2Videi draudzîga meþsaimniecîba 2Derîgie kukaiòi 2

4. Meþa izmantoðana 10 Galvenâs cirtes: kailcirtes, pakâpeniskâs un izlases cirtes 3 10MK - 3 Starpcirtes: kopðanas, sanitârâs un rekonstruktîvâs cirtes 3

5. Meþa blakusizmantoðana

2 Meþa blakusizmantoðana 3 2

6. Meþa atjaunoðanas 2 Meþa atjaunoðanas apjomi 2 2uzdevumi Îsa meþa mâkslîgâs atjaunoðanas vçsture Latvijâ 2

Meþa kultûrfonds 2MK - 4 7. Meþa dabiskâ 2 Atjaunoðanâs no paaugas 2 2

atjaunoðanâs Atjaunoðanâs no blakusaudzçs augoðo koku sçklâm 2Atjaunoðanâs no atstâto koku - sçklinieku sçklâm 2Atjaunoðanâs no atvasçm 2

6

Tçmas Nr. Tçmas St. Teorçtiskâs nodarbîbas Praktiskâs nodarbîbas

kods nosaukums sk. saturs TL st.

sk.

saturs

8. Meþa mâkslîgâ 10 Meþa sçklkopîba 2 10atjaunoðana Meþa kokaudzçtavas 1

Stâdâmâ materiâla (ieskaitot meþeòus) izvçle 3MK - 4 Augsnes sagatavoðanas mehanizâcija 1

Meþa stâdîðana un sçðana, izmantojamie darbarîki undarba paòçmieni 3Droðîbas tehnikas noteikumi meþa atjaunoðanas darbos 3

9. Meþa kultûru 2 Meþa kultûru agrotehniskâ kopðana 3 2kopðana Darba droðîbas noteikumi meþa kultûru kopðanâ 3

10. Meþa 20 Augsnes kaitçkïi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana 2 10 Iepazîðanâs ar kukaiòu ârçjo uzbûvi, tokaitçkïi Augïu un stâdu kaitçkïi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana 2 attîstîbas fâzçm

MK - 5Jaunaudþu un kultûru kaitçkïi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana 2 Iepazîðanâs ar augïu un stâdu kaitçkïu

bojâjumu tipiemSkuju un lapu grauzçjkukaiòi, to izraisîtie bojâjumi un Iepazîðanâs ar jaunaudþu kaitçkïiemapkaroðana 2 Iepazîðanâs ar skuju, lapu, stumbraStumbra kaitçkïi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana 2 grauzçjkukaiòiem

11. Kokaugu slimîbas

16 Augïu un sçklu slimîbas, to apkaroðana 2 8 Iepazîðanâs ar koksnes aizsargâðanas pasâkumiem lîdz realizâcijai

Sçòu izraisîtâs stâdâmâ materiâla un jaunaudþu Iepazîðanâs ar dîgstu, sçjeòu unMK - 6 slimîbas, to apkaroðana 2 jaunaudþu slimîbu veidiem

Kokaugu un zaru nekrozes, vçþa un vadaudu slimîbas, to Iepazîðanâs ar vçþu un nekroþu veidiemapkaroðana 2 Iepazîðanâs ar piepçm, to izraisîtajâmTrupju tipi, sakòu celmu un stumbru trupes izraisoðâs piepes 2 trupçm

12. Meþa aizsardzîba 6 Meþa ugunsgrçki, to klasifikâcija un intensitâte 2 6pret uguni Ugunsgrçka dzçðanas tehnika un paòçmieni 1

MK - 7 Profilaktiskie pasâkumi meþa ugunsdroðîbâ 3Sanitârie un ugunsdroðîbas noteikumi meþâ 2Droðîbas tehnikas noteikumi meþa dzçðanas darbos 3

Meþa aizsardzîba Biotehniskie pasâkumi un íîmiskie aizsardzîbas lîdzekïi 2 2MK - 8 13. pret dzîvnieku 2 Medîbu organizâcija zemnieku meþos 2

postîjumiem Dzîvnieku skaita regulçðana 114. Ievads meþa 2 Meþa taksâcija jçdziens 1 2

MK - 9 taksâcijâ Meþa taksâcijas uzdevumi 2Taksâcijas attîstîbas posmi 1

7



sk.

saturs

15. Meþa taksâcijas 2 Taksâcijas objekti, to simboli 2 2objekti Mçrîðanas precizitâte un pieïaujamâs kïûdas 2

Vienkârðie taksâcijas instrumenti 216. Atseviðíu koku 6 Koka caurmçra noteikðana 3 4 Koka caurmçru un augstumu

novçrtçðana Koka augstuma noteikðana 3 noteikðana, izmantojot Koka tilpuma noteikðana 3 dastmçruAptuvena koka vecuma noteikðana 3

MK - 9 Precîza koka vecuma noteikðana 317. Audþu taksâcija 4 Taksâcijas pazîmes 2 2 Koku vidçjâ caurmçra un

Meþa elements 2 augstuma noteikðanaKoku vidçjais caurmçrs 2Koku vidçjais augstums 2Audzes bonitâte, biezîba un krâja 2Labuma klases 2

18. Cirsmu fonda 4 Cirsmu iestigoðana, piesaistîðana pastâvîgiem orientieriem 4taksâcija un apstaboðana 3

Izcçrtamo koku uzmçrîðana 319. Meþa taksâcija 4 Meþa apsaimniekoðanas projekts 3 4

zemnieku meþos Meþa apsaimniekoðanas projekta lasîðana 3Meþa likumdoðana un 6 Vispârîgie noteikumi 1 6

20. normatîvie akti Meþa fonda zemju nodoðana îpaðumâ vai lietoðanâ, Latvijas meþa likumi atòemðana, transformçðana, apbûve un izmantoðana izpçtei 1

Meþa apsaimniekoðana, meþa apsaimniekotâja tiesîbas un pienâkumi 2Meþa izmantoðana, meþa izmantotâja tiesîbas un pienâkumi 2

MK-10 Meþmateriâlu sagatavoðana 2Meþa blakusizmantoðana 2Iedzîvotâju uzturçðanâs meþâ 2Meþa strîdu izðíirðana 2Atbildîba par meþa likumdoðanas aktu pârkâpumiem 2 Meþmateriâlu ieguve valsts meþos 2

MK-11 21. Meþa fonda 2 Meþaudzes vçrtîba, tâs izmaiòas 1 2izmantoðana Meþaudzes vçrtîba atkarîbâ no audzes sastâva un vecuma 1

8



sk.

saturs TL st.

sk.

MK-12 22. Meþa produkcijas 2 Meþa produkcijas tirgus, piedâvâjums un pieprasîjums 2 2tirgus vçrtçjums Iekðçjâ tirgus raksturojums Latvijas Republikâ 1

Kokmateriâlu imports un eksports. Lîgumi 2MK-13 Meþa materiâlu cenu Meþmateriâlu cenas, cenu kalkulâcija 2 6

23. kalkulâcija un 6 Raþoðanas, pastâvîgâs un mainîgâs izmaksas 2raþoðanas izmaksas Pârdoðanas cena, tîrais ienâkums, tâ aprçíinâðana,

nodokïu aprçíinâðana 2MK-14 24. Meþa kompleksâ 4 Darbi meþâ 2 4

izmantoðana Meþsaimniecisko pasâkumu plânoðana 2Meþa kompleksâ izmantoðana 2

Kopâ 168 140 28

9

IZMANTOJAMÂ LITERATÛRA

Pamatliteratûra

G-1 Meþa rokasgrâmata. Autoru kol. � R.: Elektrîbas institûts, 1998.G-2 Skudra P., Dreimanis A. Meþsaimniecîbas pamati � R.: Zvaigzne, 1993.G-3 Meþkopîba zemnieku saimniecîbâs. Autoru kol. � R.: ZM MMK, 1995.

Papildliteratûra

G-4 Dendroloìija. Autoru kol. � R.: Zvaigzne, 1978.G-5 Meþa kultûras. I. Mangaïa redakc. � R.: Zvaigzne, 1971.G-6 Buðs K. Meþa ekoloìija un tipoloìija. � R.: Zinâtne, 1981.G-7 Buðs K. Meþa ekosistçmas. � R.: Zinâtne, 1989.G-8 Zviedris A., Matuzânis J. Latvijas PSR meþa tipi. � R.: LPSR ZAI, 1960.G-9 Meþa grâmata 1996./97. � R.: SIA �Lauku Avîze�, 1996.G-10 Latvijas meþi. Sast. Buðs M. un Vanags J. � R.: Avots, 1987.G-11 Brants J. Lauksaimniecîbas meþkopîba. - R.: Lauks. Pârv. Izd., 1929.G-12 Lîcis R., Ozoliòð J. Privâtmeþu apsaimniekoðana. � R.: MDI, 1937.G-13 Melderis K. Mâcîba par meþu. � R.: Valters un Rapa, 1939.G-14 Rokasgrâmata meþkopjiem. � R.: Valsts Izdevniecîba, 1947.G-15 Zviedris A., Maike P. Kolhozu meþu apsaimniekoðana. � R.: LVI 1950G-16 Zviedris A., Maike P. Kolhozu meþi un to apsaimniekoðana. � R.: LPSR ZAI, 1955.G-17 Kronîtis J. Rokasgrâmata kolhozu meþkopjiem. � R.: LVI, 1957.G-18 Zviedris A. Saudzçsim kolhozu meþus. � R.: LVI, 1958.G-19 Zviedris A. Egle un egïu meþs. � R.: LVI, 1960.G-20 Kopðanas cirtes Latvijas PSR meþos. Autoru kol. � R.: LVI, 1964.G-21 Meþsaimniecîbas tabulas. Sast. Sacenieks R., Matuzânis J. � R.: LVI, 1964.G-22 Kronîtis J. Meþkopja rokasgrâmata. � R.: Liesma, 1966.G-23 Þurnâli �Meþa Dzîve�. 1925.-1944., 1992.G-24 Þurnâli �Meþsaimniecîba un Meþrûpniecîba�. 1962.-1991.G-25 Zviedre A. Iepazîðanâs ar meþu. � R.: Lauku Avîze, 1994.G-26 Atvasâji un egïu meþs. Autoru kol. � R.: Lauku Avîze, 1996.G-27 Normatîvo dokumentu krâjums meþa atjaunoðanâ. � R.: VMD, 1995.G-28 Normatîvie dokumenti meþa kopðanai un cirðanai. � R.: VMD, 1997.G-29 Sarma P. Meþa taksâcija. - R.: LVI, 1948.G-30 Droðîbas tehnikas un raþoðanas sanitârijas noteikumi.- R.: LR ZTIPI, 1969.G-31 Zvaigzne J., Drande M. Darba aizsardzîba meþsaimniecîbâ un kokapstrâdç. �

R.: Zvaigzne, 1983.

10

SKOLOTÂJABURTNÎCA

11

1. Meþa apsaimniekoðanas galvenie uzdevumi2. Meþa tautsaimnieciskâ nozîme

1. Mçríi:

Audzçkòiem jâprot

n izskaidrot meþu apsaimniekoðanas uzdevumus;n novçrtçt meþu nozîmi, to sastâvu un funkcijas;n salîdzinât meþsaimniecîbas metodes daþâdos meþos;n analizçt meþsaimniecîbas mçríus.

2. Stundu skaits: 2 stundas.

3. Mâcîbu un tehniskie lîdzekïi:

n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,n grâmatas: G-1, G-2.n grafoprojektors

plçves: A1-1 �Sugu daþâdîba daþâda tipa meþos�,

A1-2 �Koksnes ceïð�,

A1-3 �Latvijas meþainums�.

4. Mâcîbu stundu saturs:

5. Uzdevumu atbildes:

U1-1 Piemçrojami visi.

U1-2 Ekonomiskie, ekoloìiskie, sociâlie, kultûras.

U1-3 b).

TÇMAS KODS: MK-1

Stundas Nr. p. k.

Aktivitâtes Mâcîbu metodes

Mâjas darbs

1.

Sâciet 1. Iesaistiet audzçkòus diskusijâ par definîciju jçdzienam �Meþs�. Pârejiet pie meþa apsaimniekoðanas jçdziena, meþsaimniecîbas uzdevumu, metoþu un mçríu analîzes.

2.

Nobeidziet 2. Noslçdziet diskusiju ar galveno jçdzienu definîciju noformulçðanu. Aprakstiet meþu pamatfunkcijas un meþu kategorijas.

Izlasît grâmatu G-1 un G-2 ievadnodaïas Sagatavot uzdevumu U1-1; U1-2; U1-3 atbildes

12

6. Tçmas saturs

MEÞA APSAIMNIEKOÐANAS GALVENIE UZDEVUMI

Ievads

Meþs ir ìeogrâfiskâs ainavas elements. Tas sastâv no koku, krûmu, zemsedzes augu,dzîvnieku un mikroorganismu kopuma, kas savâ attîstîbâ ir bioloìiski saistîti, ietekmç cits cituun apkârtçjo vidi. Meþam ir arî liela loma katras valsts ekonomikâ, tautsaimniecîbas vajadzîbuapmierinâðanâ un sabiedrîbas labklâjîbas nodroðinâðanâ. Meþs raþo koksni un citu produkciju,labvçlîgi iespaido apkârtçjo vidi, tas kalpo cilvçku atpûtai, garîgo un estçtisko vajadzîbuapmierinâðanai.

Meþa definîcija veidojas no visu minçto faktoru uzskaitîjuma. Ieteicams atrast îsâkodefinîcijas formulçjumu, piemçram, �meþs ir fitocenoze�.

Meþsaimniecîba ir tâda cilvçku saimnieciskâ darbîba meþâ, ar kuru tiek panâkta meþaresursu efektîvâka izmantoðana cilvçku labâ. Ðeit noderîga diskusija par to, kâdas meþa vçrtîbasir visaugstâkâs un kâ tâs izmantot, nekaitçjot meþam kâ dabiskai sistçmai.

Meþs ir tâda koku sabiedrîba, kurâ koki ietekmç cits citu, un ðî sabiedrîba atstâj iespaiduuz apkârtçjo vidi (augsni, gaisu, klimatu u.c.).

Meþa ilgtspçjîga izmantoðana ir tâ bioloìiskâs daudzveidîbas sastâvdaïu izmantoðanatâdâ veidâ un tâdos daudzumos, kas nenoved pie bioloìiskâs daudzveidîbas samazinâðanâsperspektîvâ, tâdçjâdi uzturot tâs iespçjas apmierinât mûsu, kâ arî nâkamo paaudþu vajadzîbasun centienus.

Meþa nenoplicinoða apsaimniekoðana nozîmç meþa un meþa zemju pârvaldîðanu unlietoðanu tâdâ veidâ un pakâpç, kas saglabâ to bioloìisko daudzveidîbu, produktivitâti,atjaunoðanâs spçju, vitalitâti un to potenciâlu, tagad un nâkotnç, izpildît nozîmîgas ekoloìiskâs,ekonomiskâs un sociâlâs funkcijas vietçjâ, nacionâlâ un globâlâ lîmenî un neizraisa drauduscitâm ekosistçmâm.

Ar meþa bioloìisko daudzveidîbu saprotam dzîvo organismu formu daþâdîbu visâs vidçs,tai skaitâ sauszemes, jûras un citâs ûdens ekosistçmâs un ekoloìiskajos kompleksos, kurusastâvdaïa tâ ir; tâ ietver daudzveidîbu sugas ietvaros, starp sugâm un starp ekosistçmâm.

Meþu vispârîgs raksturojums

Paðreizçjais meþu izvietojums Latvijas teritorijâ veidojies vçsturiski, un to ievçrojamiietekmçjuði divi faktori: dabas apstâkïu daþâdîba un cilvçka saimnieciskâ darbîba, it seviðíilauksaimniecîbas attîstîba. Îpaða nozîme Latvijas meþu vçsturç ir lîdumu zemkopîbai. 19. gs.vidû pamatvilcienos nostabilizçjâs lielâko meþu masîvu robeþas un iezîmçjâs paðreizçjo meþainoapvidu izvietojums. Tikai atseviðíos gadîjumos meþs aizòem lielas vienlaidus platîbas, visbieþâkmeþs ainavâ atklâjas mazâk vai vairâk sareþìîtas telpiskâs mozaîkas veidâ.

Latvijas meþu galvenie elementi ir

n lielie vienlaidus meþa masîvi;n mazie savrupie meþa masîvi;n sîkie meþa masîvi;n koku grupas, puduri, rindas, alejas;n savrupie koki.

13

Latvijas meþa fonds

Meþi aizòem 28881,7 tûkst. hektâru, kas ir 44,6% Latvijas teritorijas (salîdzinâðanai:lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes ir 2505,7 tûkst. ha jeb 38,8%).

Krûmâji aizòem 111,7 tûkst. ha (1,7%), purvi - 315,9 tûkst. ha (4,9%), kûdras ieguveszemes - 47,9 tûkst. ha (0,7%), ûdeòi - 237,2 tûkst. ha (3,7%), ceïi un pagalmi - 263,3 tûkst. ha(4,1%), pârçjâs zemes - 95,5 tûkst. ha (1,5%).

Meþu sadalîjums

Valdoðâs koku sugas ir ðâdas: priede - 39,7% (krâja - 40,5%), egle - 20,6% (krâja- 19,8%),bçrzs - 28,4% (krâja - 24,5%), melnalksnis - 2,4% (krâja - 3,5%), apse - 2,5% (krâja - 6,1%),baltalksnis - 5,3% (krâja - 4,6%), ozols - 0,3% (krâja - 0,4%), osis - 0,8% (krâja - 0,6%).

Audþu kopçjâ krâja 1935. gadâ bijâ 176 milj. m3, 1995. gadâ - 489 milj. m3.

Audþu vidçjâ krâja sausieòu meþos - 200 m3/ha, slapjâs minerâlaugsnçs - 140 m3/ha,slapjâs kûdras augsnçs - 118 m3/ha, âreòos - 164 m3/ha, kûdreòos - 160 m3/ha.

Visos meþos nemeþa zemes aizòem 5%, jaunaudzes - 14%, vidçja vecuma audzes - 48%,briestaudzes - 16% un pieauguðas audzes - 17%.

Saudzçjamiem un saimniecis-kiem meþiem pieskaitâmi arî îpaðiaizsargâjami meþa iecirkòi, kasaizòem 248200 ha jeb 8,8%.

Tekoðais krâjas pieaugumspriedei sastâda 5,2 m3/ha, eglei -7,8 m3/ha, bçrzam - 6,1 m3/ha,melnalksnim - 6,2 m3/ha, apsei -7,7 m3/ha, baltalksnim - 5,2 m3/ha,ozolam - 4,3 m3/ha, osim -8,9 m3/ha gadâ.

Latvijas meþa kopçjaistekoðais krâjas pieaugums gadâ ir16,5 milj. m3.

Meþa cirðanas tâme 1996. � 2000. gadam ir 8349,3 tûkst. m3 gadâ, no kuriem galvenâcirte sastâda 5675 tûkst. m3, starpcirte - 2674,3 tûkst. m3. Kopâ Latvijâ galvenajâ cirtç katrugadu nocçrt 16,5 tûkst. ha, starpcirtç - 21,8 tûkst. ha. Meþa mâkslîgâ atjaunoðana tiek plânotakatru gadu 23,6 tûkst. ha platîbâ. Visvairâk tiek atjaunota egle - 63,3%, priede - 35,8%, lapegle-0,6% un citas sugas - 0,3%.

Latvijâ izveidotas pirmâs pakâpes sçklu plantâcijas 923 ha platîbâ un otrâs pakâpesplantâcijas 154 ha.

Îpaðniekstûkst. ha % tûkst. ha % tûkst. ha % tûkst. ha % tûkst. ha %

Valsts meþi 1390 79,6 1745 63,3 1606 59,6 1626 56,4 1626 56,4Privâtie meþi 306 17,5 - - 440 15,5 643 22,3 1138 39,5Lauks. meþi - - 916 33,2 215 7,6 46 1,6 20 0,7Citi meþi 50 2,9 96 3,5 558 20 567 19,7 98 3,4Kopâ 1747 100 2757 100 2818 100 2882 100 2882 100

1935.g. 1996.g. 1995.g. 1994.g. 1988.g.

Meþa kategorija Skaits tûkst. ha %

1. Aizsargâjamie meþi Dabas rezervâtu meþi 5 38,7 1,4 Nacionâlo parku meþi 1 51,6 1,8 Dabas parku meþi 11 15 0,5 Dabas liegumu meþi 180 87,6 3,1 Preterozijas meþi 44,4 1,6 Zaïo zonu meþa parki 76 72,2 2,6 Kopâ 309,5 112. Saudzçjamie meþi Aizsargâjamo ainavu apvidu meþi 55,1 2 Zaïo zonu meþi 244 8,6 Vides aizsardzîbas meþi 225,7 8 Kopâ 524,8 18,63. Saimnieciskie meþi 1985,7 70,4 Pavisam 2820 100

Platîba

14

MEÞA TAUTSAIMNIECISKÂ NOZÎME

Meþu pamatfunkcijas

Meþsaimniecîbas mçríi var bût daþâdi, tie ir atkarîgi no tâ, kâdas meþa funkcijas(ekonomiskâs, ekoloìiskâs, sociâlâs vai kultûras) òems vçrâ, izvçloties meþsaimniecîbasmetodes. Ekonomiskais mçríis ir nodroðinât meþa nozares ilgtspçjîgu attîstîbu un rentabilitâti,dot maksimâli iespçjamo pievienotâs vçrtîbas pieaugumu. Ekoloìiskie mçríi ir bioloìiskâsdaudzveidîbas saglabâðana un uzturçðana paðreizçjâ lîmenî. Sociâlie mçríi ir lîdzsvarotsabiedrîbas un meþa îpaðnieka intereses meþa sociâlo vçrtîbu izmantoðanâ. Kultûras mçríis irsaglabât kultûrvçsturiskâs un emocionâlâs saites starp meþu un iedzîvotâjiem.

Parasti par meþa funkcijâm runâ ïoti vispârîgi, pat globâli, uzskaitot meþa daudzveidîgâsun, bûtîbâ, potenciâlâs iespçjas, tomçr, jâatceras ka katrs meþa masîvs, katra meþainumastruktûrvienîba pilda pilnîgi konkrçtas bioloìiskâs un sociâlâs funkcijas. Galvenâs no tâm irðâdas:

n meþs ietekmç klimatiskos faktorus - klimatu veidojoðâ funkcija;n meþs aiztur vçju, samazina tâ âtrumu - augsnes aizsardzîbas funkcija;n meþs uztver putekïus, gâzes un citas vielas, kas rodas cilvçka darbîbas

rezultâtâ, slâpç trokðòus, attîra gaisu- sanitâri higiçniskâ funkcija;n meþs regulç ûdens noteci - hidrosfçru regulçjoðâ funkcija.

Meþu iedalîjums kategorijâs

Meþus pçc to tautsaimnieciskâs nozîmes, funkcijâm un arî ìeogrâfiskâs atraðanâs vietasiedala divâs grupâs.

Pirmajâ grupâ ietilpst meþi ar

n ûdenssaglabâðanas funkciju;n aizsargâðanas funkciju;n sanitâri higiçnisko un veselîbas nostiprinâðanas funkciju;n speciâlo funkciju.

Otrajâ grupâ ieskaita meþus, kuriem ir galvenokârt saimnieciska nozîme.

Latvijâ meþus iedala trîs grupâs:

n aizsargâjamie meþi;n saudzçjamie meþi;n saimnieciskie (pârçjie) meþi.

15

3. Meþa ekoloìija un tipoloìija

1. Mçríis:


n atðíirt un izprast meþa augðanas apstâkïu tipus, raksturot to noteikðanasfaktorus;

n izvçrtçt meþa ekoloìiskos faktorus;n pçc ârçjâm pazîmçm pazît meþa koku un krûmu sugas;n meþa botânikas pamatus, pazît meþa zemsedzes augus, sûnas, íçrpjus;n dendroloìijas pamatus, prast novçrtçt kokaugu ietekmi meþa ekosistçmu

veidoðanâ;n meþa dzîvnieku un putnu bioloìiju, pazît bieþâk sastopamos meþa dzîvniekus

un putnus;n videi draudzîgas meþsaimniecîbas principus un kritçrijus;n pazît meþa kukaiòus.

2. Stundu skaits: 52 stundas, t. sk. praktiskâs nodarbîbas - 6 stundas.


n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,n grâmatas: G-1, G-2, G-4, G-6, G-7, G-8.n grafoprojektors

plçves: A2-1 �Meþa profils�,

A2-2 �Baroðanâs tîkli�,

A2-3 �Meþa koku sugas�,

A2-4 �Mizgrauþa attîstîba�,

A2-5 �Meþa koku kaitçkïi�,

A2-6 �Meþa koku slimîbas�.

n koku paraugi,n augu kolekcijas,n kukaiòu kolekcija.

TÇMAS KODS: MK-2

16


Stundas Aktivitâtes Mâjas darbsNr. p. k. Mâcîbu metodes

1. Sâciet 3.1. Iepazîstiniet ar meþa uzbûves elementiem un ârçjiem faktoriem, kas ietekmç meþu. Izlasît G-2 1.6. nodaïuDodiet iespçju salîdzinât daþâdu faktoru ietekmi. Sagatavot U2-1 un U2-2 atbildes

2. Sâciet 3.2. Iesaistiet audzçkòus diskusijâ par meþa ekoloìiskajiem faktoriem. Lieciet nosauktgalveno faktoru labvçlîgâs un nevçlamâs îpaðîbas.

3.-8. Sâciet 3.3. Iepazîstiniet ar dendroloìijas pamatiem. Lieciet nosaukt pazîstamâkâs koku un krûmu Izlasît G-2 1.4. nodaïu un G-4 sugas Latvijas meþos. Izraisiet diskusiju par meþa koku un krûmu atðíirîbâm un kopîgâm îpaðîbâm. 36.-50. lpp. Sagatavot U2-3 atbildes

9.-12. Turpiniet 3.3. Lieciet sastâdît koku un krûmu sugu vispârîgo raksturojumu un konkrçto sugu Aizpildît tabulu U2-4raksturîgâko îpaðîbu un pielietoðanas aprakstus. Uzdodiet nobeigt aprakstus kâ mâjas darbu.

13.-16.Nobeidziet 3.3 ar apkopojoðu pârstâstu par koku sugu saistîbu ar meþa ekoloìiskajiem faktoriem, to savstarpçjo iedarbîbu, kâ arî ar introduciju un koku un krûmu dekoratîvo lomu.

17.-20.Sâciet 3.4. Iepazîstiniet ar meþa augðanas apstâkïu tipu shçmu. Lieciet uzzîmçt shçmu un iemâcîties tipu nosaukumus un saîsinâtu pierakstu.

Izlasît G-2 1.7. nodaïu. Sagatavot U2-5 atbildes

21.-24.Turpiniet 3.4. Izraisiet diskusiju par Latvijas meþu tipu vienkârðâkâm pazîmçm. Kopâ ar audzçkòiem noformulçjiet meþa augðanas tipu galvenâs pazîmes. Uzdodiet kâ mâjas uzdevumu sastâdît meþa augðanas apstâkïu rindas.

Aizpildît tabulu U2-6

25.-28. Nobeidziet 3.4 ar kontroli, uzdodot izlases kârtîbâ dot meþa augðanas apstâkïu tipu aprakstus.

29.-32.Sâciet 3.5. Iepazîstiniet ar meþa botânikas pamatiem. Dodiet iespçju iepazîties ar meþa zemsedzes augu herbârijiem, sûnu un íçrpju kolekcijâm.

33.-34. Praktiskas nodarbîbas ar augu kolekcijâm.

35.-38.Sâciet 3.6. Iepzîstiniet ar Latvjas meþos bieþâk sastopamajiem dzîvniekiem un to bioloìiju. Parâdiet attçlus. Pârrunâjiet meþa zvçru un putnu lomu meþa ekosistçmâs un to izmantoðanu kâ medîbu objektu.

39.-40.

Sâciet 3.7. Izraisiet diskusiju par jçdzieniem ��videi draudzîga meþsaimniecîba�� un ��meþa biotops��. Panâciet galveno principu un kritçriju noformulçðanu. Noslçdziet diskusiju ar definîciju noformulçðanu un klasifikâcijas kritçriju apraksta izveidoðanu. Pârbaudiet, vai audzçkòi sapratuði ðo meþsaimniecîbas metoþu ievieðanas jçgu un lietderîbu.

Sagatavot atbildes U2-7

41.-46.Sâciet 3.8. Iepazîstiniet ar meþos sastopamo kukaiòu sugâm un to bioloìiju. Izraisiet diskusiju par to, kâ cilvçki saprot jçdzienus ��derîgi�� un ��kaitîgi�� kukaiòi.

47.-52.Noslçdziet 3 ar praktiskâm nodarbîbâm - koku un krûmu noteikðana pçc ârçjâm pazîmçm lapotâ un bezlapotâ stâvoklî, izmantojot koku paraugus.

17

5. Uzdevumu atbildes

U2-1 Gaisma, siltums, nokriðòi, augsne, vçjð, gaiss

U2-2 c)

U2-3 Botânika - mâcîba par augiem; dendroloìija - mâcîba par kokaugiem.

U2-4 Aizpildîta tabula par priedes, bçrza, egles, lapegles, apses, ozola, oða,baltalkðòa, melnalkðòa pazîmçm.

augstums, stumbrs, skujas, ziedçðanas sçklu prasîgums izmanto-Suga maks. sakòu lapas laiks nogatav. pret ðana

vecums sistçma laiks augðanas

apstâkïiem

Priede40 m

300 g.

Stumbrs slaids, bezzaru Saknes dziïas

Skujas pa divâm pie koka turas 3-4 gadus

Maija beigâs, jûnija sâkumâ Nâk. gada

oktobrî, izbirst aprîlî, maijâ

Aug nabadz. vai slapjâs augsnçs, saulmîles

Bûvbaïíi, zâìbaïíi, finieris, celuloze

35 m Stumbrs Skujas pa Maijâ Oktobrî, Aug Bûvbaïíi, Egle 200 g. taisns, slaids vienai pie izbirst bagâtâs zâìbaïíi,

Saknes virsçjas koka turas martâ, augsnçs, celuloze 5-7 gadus aprîlî nemîl

mitrumu,

çncietes35 m Stumbrs slaids Lapas Reizç ar Jûnija Aug Bûvbaïíi,

Bçrzs 150 g. Saknes seklas trîsstûra, ar lapu beigâs, bagâtâs zâìbaïíi, robainu plaukðanu maija augsnçs, celulozemalu sâkumâ panes

mitrumu,saulmîles

35 m Stumbrs slaids Skujas Aprîïa beigâs, Rudenî, Aug vidçjâs Bûvbaïíi, Lap- 600 g. Saknes dziïas viengadîgas, maija sâkumâ izbirst augsnçs, zâìbaïíi, egle nobirst pavasarî nepanes hidrobûvçs

rudenî mitrumu, saulmîles

40 m Stumbrs taisns Lapas Aprîlî Maija Aug Tara,Apse 150 g. Saknes âdainas, (divmâju beigâs, bagâtâs celuloze,

spçcîgas ieapaïas sçklas raþo jûnija augsnçs, sçrkociòisieviðíie) sâkumâ saulmîles

30-40 m Stumbrs Lapas Maijâ, reizç Septembrî, Aug Bûvbaïíi, Ozols 1000 g. samçrâ slaids biezas, ar lapu oktobrî bagâtâs zâìbaïíi,

Saknes dziïas âdainas, plaukðanu augsnçs, parkets,dziïi pacieð mçbelesdaivainas apçnojumu

30-35 m Stumbrs slaids Lapas Maija Oktobrî Aug Finieris,Osis 200-300 g. plûksnainas, sâkumâ bagâtâs mçbeles,

saliktas pirms lapu augsnçs, parketsplaukðanas saulmîles,

pacieð apçnojumu

Balt- 25 m Stumbrs raukts Lapas olveida Marta beigâs, Rudenî Aug Kûpinâð.alks- 50-60 g. Saknes seklas aprîïa sâkumâ bagâtâs tarainis augsnçs,

çncieðiMeln- 30 m Stumbrs slaids Lapas Aprîlî Rudenî Aug Mçbeles,alks- 100 g. Saknes labâs spîdîgas, bagâtâs finierisnis augsnçs dziïas, otrâdi olveida augsnçs,

mitrâs - seklas panes mitrumu

Galvenâs pazîmes

18

U2-5 Aizpildîta shçma �Meþa augðanas apstâkïu tipi.�

U2-6 Aizpildîta tabula �Latvijas meþa augðanas apstâkïu tipu galvenâs pazîmes(sk. 19. lpp.).

U2-7 b)

Sausieòu meþi Slapjaiòu meþi Purvaiòu meþi Âreòi Kûdreòi

Sils Grînis Virðu ârenis Virðu kûdrenis Mçtru kûdrenis

Mçtrâjs Purvâjs Niedrâjs Mçtru ârenis Ðaurlapju kûdrenis

Lâns Slapjais mçtrâjs Dumbrâjs Ðaurlapju ârenis Platlapju kûdrenis

Damaksnis Slapjais damaksnis Liekòa Platlapju ârenis

Vçris Slapjais vçris

Gârða Slapjâ gârða

Dabiskâs augtençs Mâkslîgâs augtençs

Meþa augðanas apstâkïu tipi

19

Latvijas meþa augðanas apstâkïu tipu galvenâs pazîmes

Galvenâs pazîmes Sl Mr Ln Dm Vr GrAugsne

Organ. virskârta Nabadz.jçltrûds Jçltrûds Irdens skâbtrûds Irdens skâbtrûds Irdens skâbtrûds Mîkstais trûdsMehân. sastâvs Smilts Smilts Smilts, mâls Mâlsmilts, mâls Mâlsmilts,mâls DaþâdsVisp. novçrtçjums Ïoti nabadzîga Nabadzîga Vidçji auglîga Auglîga Diezgan bagâta Bagâta

Kokaudze

Sastop. sugas P P, E P, B, E P, B, E, A E, B, A, Ba E, O, Os, B, BaBonitâte IV-V III II I-Ia I-Ia IMçría sastâvs 10P 10P 10P 10P 10E 10E O OsPalîgmçría sastâvs E II stâvs E II stâvs 10E 10B 10Le 10B 10A 10B10A 10Ba

Pameþs

Ïoti bieþiBieþi Kadiíi Kadiíi Kadiíi Pîlâdþi, lazdas Lazdas, pîlâdþiIzklaidus Pîlâdþi, lazdas Pîlâdþi, lazdasReti

Zemsedze

Ïoti bieþi Virði Brûklenes Mellenes Zaískâbenes PlatlapjiBieþi Brûklenes Mellenes Mellenes, platlapjiIzklaidus Virði Brûklenes Platlapji ZaískâbenesReti Mellenes Mellenes Virði, zaískâbenes Brûklenes Brûklenes Mellenes

Sûnu sega

Ïoti bieþi Íçrpji, rûsaines Rûsaines Rûsaines, stâvaines Stâvaines Stâvaines SpurainesBieþi Divzobes Íçrpji, divzobes Divzobes Rûsaines Spuraines StâvainesIzklaidus Stâvaines Íçrpji Divzobes, spuraines Rûsaines, divzobes Skrajlapes, rûsainesRetiUz ciòiem

20

Galvenâs pazîmes Gs Mrs Dms Vrs GrsAugsne

Organ. virskârta Nabadzîga jçlkûdra Jçlkûdra Koku jçlkûdra Koku jçlkûdra Koku trûdsMehân. sastâvs Smilts Smilts Smilts mâlsmilts Smilðmâls, mâls DaþâdsVispâr. novçrtçjums Ïoti nabadzîga Nabadzîga Viduvçja Diezgan bagâta Bagâta

Kokaudze

Sastopamâs sugas P, B P, B, E P, E, B, A E, B, A, Ba E,B,Os, O, A, M, BaBonitâte V IV III vai IV II vai III II vai IIIMçría sastâvs 10P 10P 10P 10E Os, E, MPalîgmçría sastâvs E II stâvs E II stâvs 10B B, Ba

Pameþs

Ïoti bieþiBieþi Kadiíi Krûkïi Krûkïi Krûkïi, kârkliIzklaidus Krûkïi Kadiíi KârkliReti Kadiíi Kârkli Kârkli

Zemsedze

Ïoti bieþi Virði Mellenes Mellenes Platlapji, grîðïiBieþi Virði, vaivariòi PapardesIzklaidus Vaivariòi, zilenes Zilenes,

brûklenesZilenes, brûklenes Platlapji, grîðïi

Reti Brûklenes, molînijas,mellenes

Platlapji, grîðïi Virði, platlapji, grîðïi Molînijas, zilenes Mellenes

Sûnu sega

Bieþi Meþa sfagni Meþa sfagni Sfagni, dzeguþlini Sfagni, dzeguþlini Skrajlapes, spurainesIzklaidus Dzeguþlini DzeguþliniReti Skrajlapes Skrajlapes SfagniUz ciòiem Rûsaines Rûsaines Rûsaines, stâvaines Stâvaines Stâvaines, spuraines

Latvijas meþa augðanas apstâkïu tipu galvenâs pazîmes

Tabulas turpinâjums

21

6. Tçmas saturs

MEÞA EKOLOÌIJA UN TIPOLOÌIJA

Meþa uzbûves elementi

Lielâkâ platîbâ meþs nav vienveidîgs, tas sastâv no daþâdu koku sugu, daþâda vecumaun biezîbas audzçm. Savstarpçji atðíiras ne tikai daþâdu sugu, bet arî vienâdas sugasmeþaudzes.

Lai sîkâk raksturotu un iepazîtu meþu, to sadala elementos. Meþaudze ir pamatelements,kas lîdzîgs pçc

n izcelsmes. Izðíir· dabiskâs (sçklu, atvaðu, no saudzçtâs paaugas),· mâkslîgâs meþaudzes (no sçklâm, no stâdiem, no spraudeòiem);

n atjaunoðanâs veida· diþmeþs- izaug no koku sçklâm,· atvasâjs- veidojas no celmu vai sakòu atvasçm;

n sugu sastâva· tîraudzes- sastâv no vienas koku sugas,· mistraudzes- sastâv no divâm un vairâk koku sugâm;

n formas· vienkârðas audzes (viens audzes vainaga klâjs),· saliktas audzes (divi vai vairâki audzes vainagu klâji);

n biezîbas (lielas biezîbas, vidçjas biezîbas, retas audzes, retaines);n vecuma (jaunaudzes, vidçja vecuma audzes, briestaudzes, pieauguðas audzes,

pârauguðas audzes);n meþa tipa (sausieòu meþi, slapjaiòu meþi, purvaiòu meþi, âreòi, kûdreòi);n bonitâtes (koku vidçjais augstums noteiktâ vecumâ).

Meþs var bût kokiem apaugusi zeme, bet tajâ var ietilpt arî ar meþu neapklâtas zemes:meþa izcirtumi, lauces, pïavas, grâvji, karjeri.

Meþam izdala galveno audzi, starpaudzi, audzes otro stâvu, paaugu, pameþu, dzîvozemsedzi, nedzîvo zemsedzi.

Kokaugu vispârîgs raksturojums

Kokaugi ir augi ar pârkoksnçjuðos stumbru. To galvenâs sastâvdaïas ir stumbrs, vainags,zari, lapas, skujas, saknes.

Galveno sastâvdaïu loma un funkcijas koka dzîvç ir ðâdas:

n stumbrs ir koka stâvs (to klâj miza, kas var bût ïoti daþâda);n vainagu veido zari, lapas un skujas (vainagu forma var bût ïoti daþâda);n saknes kalpo, lai nostiprinâtu koku un uzsûktu ûdeni un barîbas vielas (sakòu

forma un izvietojums var bût daþâds).Koki augðanas gaitâ pieaug resnumâ un garumâ. Audzç kokus iedala virsvaldkokos,

valdkokos, lîdzvaldkokos, nomâktos kokos, stipri nomâktos kokos.

Meþa ekoloìiskie faktori - gaisma, siltums, nokriðòi, augsne, vçjð, gaissMeþa ekoloìiskie faktori:

n gaisma (saulmîïi un çncieði);n siltums (salizturîgi, salnas izturîgi)n nokriðòi (snieglieces un snieglauzes izturîgi, applûstoðu un pârliecîgu mitrumu

izturîgi);

22

n augsne (augsnes mitrums, nodroðinâjums ar barîbas vielâm, augsnes struktûra unaerâcija);

n vçjð (vçjgâzes un vçjlauzes);n gaiss (gaisa piesâròojuma izturîgie).

Koku un krûmu sugu vispârîgs raksturojums

Kokiem normâlos apstâkïos veidojas viens koksnains stumbrs, bet attiecîgai sugairaksturîgie skeletzari saglabâjas noteiktâ augstumâ no zemes. Koku sugas pçc pieauguðo kokustumbra augstuma iedala

n pirmâ lieluma - virs 25 m (priede, egle, ozols, osis, bçrzs, apse, melnalksnis);n otrâ lieluma - 15 - 25 m (liepa, ieva, skâbardis, pîlâdzis);n treðâ lieluma - 7 - 15 m (goba, âbele);n ïoti zema augstuma - 5 - 7 m (kalnu priede).

Kokiem ir relatîvi ilgs mûþs. Bioloìiskais mûþs atseviðíâm sugâm var sasniegt vairâkustûkstoðus gadu. Pçc lapu vai skuju saglabâðanâs ilguma koku sugas iedala vasarzaïo un mûþzaïolapu un skuju koku sugâs. Latvijâ aug tikai vasarzaïie lapu koki. Krûmi atðíirîbâ no kokiemzarojas jau pie stumbra pamata vai sakòu kakla, tâpçc atrast galveno stumbru praktiski naviespçjams.

Pçc augstuma krûmus iedala ðâdi:

n augstâs sugas - virs 3 m (lazda, sausserdis, ceriòð);n vidçji augstâs sugas - 1 - 3 m (aronija, roze, spireja);n zemâs sugas - zem 1 m (mahonija, zalktene).

Krûmus iedala vasarzaïos, ziemzaïos un mûþzaïos. Latvijâ savvaïâ aug gandrîz tikaivasarzaïie krûmi.

Pundurkrûmi (sîkkrûmi) ir kokaugi, kuru augstums nepârsniedz 0,3 - 0,5 m.Pundurkrûmus iedala

n mûþzaïos (brûklenes, dzçrvenes, virði);n vasarzaïos (mellenes, zilenes, andromedas).

Puskrûmu grupâ apvieno tâdus kokaugus, kuru stumbriem (dzinumiem) lîdz veìetâcijasperioda beigâm pârkoksnçjas tikai apakðçjâs daïas neliels posms, bet galotne paliek lakstaina(bebrukârkliòi, dievkociòi, kohijas). Pie puskrûmiem pieskaita arî tâdus kokaugus, kuriemvirszemes stumbri saglabâjas tikai divus veìetâcijas periodus (avenes, kazenes).

Meþa tipoloìija - sausieòu meþi, slapjaiòu meþi, purvaiòu meþi, âreòi, kûdreòi

Meþa tipoloìijas uzdevums ir klasificçt meþaudzes pçc kompleksâm pazîmçm, ievçrojotaugsnes auglîbu, mitruma reþîmu, kokaudzes un zemsedzes îpatnîbas.

Dabâ nav pilnîgi vienâdu meþa augðanas apstâkïu, tâpçc nav arî vienâdu meþa tipu.

Tipoloìijas uzdevums ir apvienot meþa nogabalus ar lîdzîgu uzbûvi un tajos notiekoðajiemprocesiem. Meþa augðanas apstâkïu tipi veido rindas. Rindas sakârtoðana notiek pçc ûdensreþîma un augsnes auglîbas. Galveno rindu raksturojums meþos, kur cilvçks bûtiski navietekmçjis vides apstâkïus, ir ðâds:

n sausieòu meþi (audzes normâla mitruma minerâlaugsnçs) - sils, mçtrâjs, lâns,damaksnis, vçris, gârða;

n slapjaiòu meþi (audzes slapjâs minerâlaugsnçs) - grînis, slapjais mçtrâjs, slapjaisdamaksnis, slapjais vçris, slapjâ gârða;

n purvaiòu meþi (audzes slapjâs kûdras augsnçs) - purvâjs, niedrâjs, dumbrâjs, liekòa.

23

Nosusinâtajos meþos izdala divas augðanas apstâkïu tipa rindas:

n âreòus (meþi nosusinâtâs minerâlaugsnçs) - virðu ârenis, mçtru ârenis, ðaurlapjuârenis, platlapju ârenis;

n kûdreòus ( audzes nosusinâtâs kûdras augsnçs) - virðu kûdrenis, mçtru kûdrenis,ðaurlapju kûdrenis, platlapju kûdrenis.

Platîbas pieskaita pie nosusinâtâm, ja tajâs darbojas nosusinâðanas sistçma.

Lai vieglâk varçtu noteikt meþa augðanas apstâkïu tipu, vispirms jânosaka augðanasapstâkïu tipa rinda, atbildot uz ðâdiem jautâjumiem:

1. Vai nogabals pieskaitâms sausieòu meþiem?2. Vai periodiski slapjais nogabals pieskaitâms minerâlaugsnçm vai kûdras augsnçm?3. Vai nosusinâtais nogabals atbilst âreòiem vai kûdreòiem?

Sils aizòem 1% Latvijas meþu. Augsne - ïoti nabadzîga piejûras vai iekðzemes kâpu kvarcasmilts ar visai plânu meþa atbiru slânîti. Kokaudzi veido IV un V bonitâtes skaras prieþuaudzes. Koksnes krâja 100 gadu vecâs audzçs parasti nepârsniedz 200 m3/ha. Pameþâ vienîgireti kadiíi un kroplas eglîtes. Zemsedzç daudz virðu un íçrpju. Pçc kokaudzes nocirðanas silsnereti pârveidojas nemeþa ekosistçmâ - virsâjâ. Meþa atjaunoðanai nepiecieðams stâdît priedes.Vçlamais kokaudzes sastâvs - prieþu tîraudzes.

Mçtrâjs aizòem 2,4% Latvijas meþu. Mazauglîgas podzolçtas smilts augsne ar plânumeþa atbiru slâni. Prieþu kokaudzes III bonitâte. Egles neiesniedzas virsaudzç, bet veido otrostâvu vai arî pameþu kopâ ar kadiíiem. Vçlamais kokaudzes sastâvs - prieþu tîraudze. Koksneskrâja 100 gadu vecâs audzçs parasti nepârsniedz 250 m3/ha. Zemsedzç brûklenes, aitu auzenes;sûnu sastâvâ - rûsaines, divzobes, stâvaines, íçrpji; virði tikai klajâkâs vietâs.

Lâns aizòem 4,7% Latvijas meþu. Vidçji podzolçta smilts augsne ar smalko frakcijupiemaisîjumu, nereti ar rûsas ieskalojumu, kâ arî ar mâla paslâni. Augsnes virskârtâ - irdensjçltrûds. Prieþu audzçm II bonitâte, egle daþkârt iesniedzas virsaudzç; nekoptâs audzçssastopami arî bçrzi ar sliktas kvalitâtes stumbriem. Vçlamais audzes sastâvs - prieþu tîraudze.Koksnes krâja 100 gadu vecâs audzçs sasniedz 310 m3/ha. Pameþâ sastop kadiíus un pîlâdþus.Zemsedzç - mellenes, çrgïpapardes, niedru ciesas, brûklenes; sûnu sastâvâ - rûsaines, stâvaines,divzobes.

Damaksnis aizòem 22% Latvijas meþu. Daþâda mehâniskâ sastâva labi aerçtas mâlsmiltsaugsnes ar lielu smalko frakciju un humusveida piemaisîjumu; virskârtâ - irdens jçltrûds. Prieþuaudzçm I bonitâte. Bieþi sastopamas prieþu, egïu un bçrzu mistraudzes. Gan prieþu, gan egïuaudzes ir augstraþîgas, taèu prieþu audzes ir noturîgâkas par egïu audzçm. Vçlams audzçtprieþu tîraudzes, taèu pieïaujamas arî egïu un bçrza tîraudzes vai egïu un prieþu mistraudzes.Koksnes krâja 100 gadu vecâs prieþu audzçs sasniedz 365 m3/ha. Pameþâ aug lazdas, pîlâdþiun kadiíi. Zemsedzç - mellenes, zaískâbenes, palçcîtes, çrgïpapardes, þagatiòas, zemenes;sûnu sastâvâ - stâvaines, rûsaines, divzobes, spuraines, skrajlapes.

Vçris aizòem 19,4% Latvijas meþu. Mâlainâ, labi aerçtâ, skâbâ augsne ir optimâla egïuaugðanai un tajâ veidojas I un Ia bonitâtes kokaudzes. Iespçjams izaudzçt augstraþîgas unnoturîgas egïu, bçrzu un apðu tîraudzes. Krâja 80 gadus vecâs egïu audzçs sasniedz390 m3/ha. Pameþâ aug lazdas, pîlâdþi un blîgznas. Zemsedzç - zaískâbenes, mellenes,graudzâles un platlapji; sûnu sastâvâ - stâvaines, spuraines, skrajlapes, ûsaines. Izcirtumiintensîvi aizzeï ar graudzâlçm.

Gârða aizòem 3,6% Latvijas meþu, bieþi vien upju vai strautu krastu nogâzçs. Bagâtâm,labi aerçtâm mâlainâm vai smilts augsnçm ar ïoti lielu duïíu piejaukumu ir vâjas podzolçðanâspazîmes. Cilmieþi parasti ir merìeïa mâls; augsnes virskârtâ ir amorfs saldais trûds. Kokaudziveido ïoti raþîgas lapu koku vai egïu audzes, nereti kâ mistraudzes. Skâbâkâs augsnçs vçlams

24

audzçt egïu tîraudzes; kaïíainâs augsnçs - ozolu un osi. Iespçjams izveidot arî augstraþîgasbçrzu, apðu un baltalkðòu tîraudzes. Koksnes krâja 80 gadus vecâs egïu audzçs - 395 m3/ha.Pameþâ daudz krûmu: lazdas, krûmveida liepas, pîlâdþi, sausserþi un irbenes. Zemsedzç -gârðas, papardes, baltâs vizbulîtes, kreimenes, smarþîgais miekðíis u.c. platlapji; sûnu sastâvs -rets: spuraines, skrajlapes, spârnaines.

Grînis aizòem 0,2% Latvijas meþu. Augsni veido periodiski pârmitra, atkârtotâs meþdegâsstipri podzolçta, nabadzîga smilts ar blîvu rûsakmens slâni. Skrajâm prieþu audzçm V bonitâte;pameþa nav. Koksnes krâja 100 gadu vecâs prieþu audzçs - ap 100 m3/ha. Zemsedzç- kuplivirði, zilenes, vaivariòi, molînijas; sûnu sastâvâ � sfagni, uz ciòiem - rûsaines.

Slapjais mçtrâjs aizòem 1,8% Latvijas meþu. Minerâlaugsni veido mazauglîga, skâba,vâji aerçta smilts, bieþi vien ar rûsakmens slâni; augðçjais, 10 - 30 cm biezais smilðainâs jçlkûdrasslânis sastâv no koku, sîkkrûmu un sfagnu atliekâm. Prieþu audzçm parasti ir IV bonitâte;piemistrojumâ bieþi sastopams kroplîgi purva bçrzi. Koksnes krâja 100 gadu vecâs prieþuaudzçs - ap 140 m3/ha. Zemsedzç - kupli virði, zilenes, vaivariòi, molînijas; sûnu sastâvâ �sfagni, uz ciòiem - rûsaines.

Slapjais damaksnis aizòem 5% Latvijas meþu. Augsnes virskârtâ 10-30 cm biezs smilðainasjçlkûdras slânis, ko veido koku, ogulâju un sfagnu atliekas. Zem tâ vidçji bagâta, glejota unpodzolçta smilts vai mâlsmilts minerâlaugsne. III bonitâtes prieþu audzçm parastipiemistrojumâ bçrzi; egles veido otro stâvu. Koksnes krâja 100 gadu vecâs prieþu audzçs - ap200m3/ha. Pameþâ aug krûkïi un kârkli. Zemsedzç - mellenes, purvâju ciesa, molînijas, zilenes;sûnu sastâvâ - Girgensona un meþa sfagni; uz ciòiem - stâvaines, rûsaines, divzobes.

Slapjais vçris aizòem 2,6% Latvijas meþu. Augsnes virskârtâ 10-30 cm biezs koku unogulâju jçlkûdras slânis. Zem tâ vidçji bagâta glejota vai podzolçta mâlsmilts vai arî mâlaaugsne. II un III bonitâtes egïu kokaudzçm piemistrojumâ parasti ir bçrzi. Koksnes krâja 80gadus vecâs egïu audzçs - ap 180 m3/ha. Pameþâ- krûkïi un kârkli. Zemsedzç - mellenes, meþakosas, grîðïi; sûnu sastâvâ - Girgensona, Vulfa, piecrindu sfagni, dzeguþlini; uz ciòiem - stâvaines,rûsaines, divzobes.

Slapjâ gârða aizòem 0,8% Latvijas meþu. Augsnes virskârtu veido 10-30 cm biezs, vâjiskâbs trûds, kas sastâv galvenokârt no lapu koku atliekâm. Zem ðâ slâòa ir barîbas vielâmbagâta, vâji aerçta un glejota minerâlaugsne; dziïâk - nereti karbonâtus saturoðs cilmiezis.Sastop II un III bonitâtes egïu audzes, kuru piemistrojumâ ietilpst arî oði, bçrzi vai melnalkðòi,retumis - ozoli. Koksnes krâja 80 gadus vecâs egïu audzçs - ap 230 m3/ha. Pameþâ aug krûkïi,ievas, kârkli un upenâji. Zemsedzç - papardes, mitraudþi, platlapji; sûnu sastâvs - rets, bet tajâdaudz sugu: smailzarîtes, skrajlapes, kosiòsûnas u.c.

Purvâjs aizòem 1,4% Latvijas meþu. Augsni veido mazauglîga, stipri skâba sfagnu kûdraar prieþu, spilvu un sîkkrûmu atlieku piejaukumu. Augsnes virskârtâ lîdz 20 cm biezs sfagnusegðòu slânis. Mazraþîgajâs V bonitâtes prieþu audzçs parasti neliels bçrzu piemistrojums.Koksnes krâja 100 gadus vecâs prieþu audzçs - ap 110 m3/ha. Pameþâ aug reti krûkïi un kadiíi.Zemsedzç - virði, makstainâ spilve, vaivariòi, zilenes, lâcenes; sûnu sastâvâ - Magelâna unðaurlapu sfagni, uz ciòiem - rûsaines.

Niedrâjs aizòem 7,8% Latvijas meþu. Augsni veido vidçji auglîga koku un grîðïu kûdra.Augsnes virskârtâ lîdz 10 cm biezs sfagnu segðòu slânis. Kokaudzç parasti IV un V bonitâtesprieþu audzes ar bçrzu piemistrojumu. Sastopamas arî bçrzu audzes, nereti ar nîkulîgu egïuotro stâvu vai paaugu. Koksnes krâja 100 gadus vecâs prieþu audzçs - ap 140 m3/ha. Pameþâ -krûkïi, kadiíi un zemie bçrzi. Zemsedzç - grîðïi, purvâju ciesa, niedras, puplakði, papardes;sûnu sastâvâ - Varnðtofa, Magelâna, ðaurlapu sfagni, uz ciòiem - rûsaines, divzobes, stâvaines.

25

Dumbrâjs aizòem 3,6% Latvijas meþu. Augsni veido auglîgâ grîðïu un koku kûdra, daþkârtar niecîgu sfagnu piemaisîjumu. Parasti sastop bçrzu vai melnalkðòu III vai IV bonitâtes audzesar egïu piemistrojumu vai egïu paaugu. Koksnes krâja 70 gadus vecâs bçrza audzçs - ap150 m3/ha. Vidçji biezu pameþu veido krûkïi, kârkli un ievas. Zemsedzç - mitraudþu platlapji,papardes un grîðïi; uz ciòiem - zaískâbenes, mellenes, þagatiòas. Sûnu sastâvs rets, bet sugâmbagâts: smailzarîtes, kociòsûnas, skrajlapes, dumbrenes; uz ciòiem - spuraines, stâvaines,knâbîtes.

Liekòa aizòem 0,4% Latvijas meþu. Parasti atrodas tçrèainâs ieplakâs ar plûstoðu ûdeni.Augsnç labi sadalîjusies, barîbas vielâm bagâta lapu koku kûdra. Stabilas un augstraþîgas I unII bonitâtes audzes veido melnalksòi, bieþi vien ar nelielu bçrzu vai oðu piemistrojumu. Koksneskrâja 70 gadus vecâs melnalkðòa audzçs - ap 180 m3/ha. Pçc nosusinâðanas liekòa pârveidojas,un jaunajos apstâkïos pçc kokaudzes nocirðanas melnalkðòi bieþi vien nespçj konkurçt areglçm vai bçrziem. Pameþâ aug krûkïi, kârkli, ievas, upenâji un irbenes. Zemsedzç - vîgriezes,nâtres, èûskogas, spriganes u.c. mitraudþu platlapji. Sûnu sastâvs rets, bet sugâm bagâts:kociòsûnas, smailzarîtes, skrajlapes un dumbrenes.

Vir�u ârenis aizòem 0,3% Latvijas meþu. Augsnes virskârtâ 5 - 20 cm biezs rupja humusaslânis, zem tâ stipri skâba, podzolçta minerâlaugsne, bieþi ar blîvu rûsas slâni. Aerâcijasnodroðinâðanai augsnç nepiecieðams biezs grâvju tîkls. Prieþu audzçm III bonitâte, parasti armazvçrtîgu bçrzu piemistrojumu. Lietderîgi veidot prieþu tîraudzes. Koksnes krâja 100 gadusvecâs prieþu audzçs sasniedz 220 m3/ha. Pameþs visai rets, tikai atseviðíi paegïi. Zemsedzç -virði, brûklenes, molînijas; sûnu sastâvâ - rûsaines, divzobes, stâvaines, sfagni.

Mçtru ârenis aizòem 1,6% Latvijas meþu. Augsnes virskârtâ 5 - 20 cm biezs smilðainsjçlkûdras slânis, zem tâ skâba, glejota smilts, bieþi vien ar rûsas slâni. Prieþu audzes parasti armazvçrtîgu bçrzu piemistrojumu sasniedz II bonitâti; egle sastopamas paaugâ vai otrajâ stâvâ.Lietderîgi veidot prieþu tîraudzes. Koksnes krâja 100 gadus vecâs prieþu audzçs sasniedz290 m3/ha. Pameþâ aug reti kadiíi un krûkïi. Zemsedzç - mellenes, brûklenes, molînijas,þagatiòas; sûnu sastâvâ - rûsaines, stâvaines, divzobes, meþa sfagni.

Ðaurlapu ârenis aizòem 4,6% Latvijas meþu. Augsnes virskârtâ 5 - 20 cm biezs, labisadalîjies, skâbs jçltrûds, zem tâ parasti smilts vai mâlsmilts minerâlaugsne. Kokaugi veidoI bonitâtes prieþu audzes, parasti ar egïu, kâ arî bçrzu piemistrojumu. Egles veido otro stâvuun biezu paaugu. Ieteicams audzçt prieþu tîraudzes vai skuju koku mistraudzes. Koksneskrâja 100 gadus vecâs prieþu audzçs sasniedz 340 m3/ha. Pameþu parasti nomâc egïu paauga;pameþâ sastop pîlâdþus, krûkïus, irbenes un pelçkos kârklus. Zemsedzç - mellenes, zaískâbenes,brûklenes, þagatiòas, papardes; sûnu stâvâ - stâvaines, rûsaines, spuraines, îsvâcelîtes.

Platlapju ârenis aizòem 3,1% Latvijas meþu. Augsnes virskârtâ 5 - 20 cm biezs, labisadalîjies vâji skâbs trûda slânis; zem tâ barîbas vielâm bagâta minerâlaugsne, kuras cilmiezisparasti satur karbonâtus. Augstraþîgas kokaudzes veido egles, kâ arî visas lapu koku sugas.Ieteicams ierîkot cieto lapu koku kultûras, kâ arî melnalkðòu, bçrzu vai apðu kultûras, pçdçjâsparedzot audzçt 40 - 50 gadus. Koksnes krâja 80 gadus vecâs audzçs sasniedz 400 m3/ha.Pameþu veido krûkïi un pîlâdþi, retâk - irbenes un ievas. Zemsedzç - kaòepenes, zaískâbenes,papardes, pirkstainie grîðïi; sûnu stâvâ - spuraines, knâbîtes, stâvaines, îsvâcelîtes. Izcirtumosblîvu sazçlumu veido bitenes, suòuburkðíi, zirdzenes, nâtres un avenes.

Virðu kûdrenis aizòem 0,7% Latvijas meþu. Augsni veido stipri skâba sfagnu, prieþu unspilvu kûdra. Prieþu audzçm III bonitâte, nereti ar nelielu bçrzu piemistrojumu. Nepiecieðamsveidot prieþu tîraudzes. Koksnes krâja 100 gadus vecâs prieþu audzçs 220 m3/ha. Pameþsnîkulîgs, ar atseviðíiem paegïiem un krûkïiem. Zemsedzç - virði, brûklenes, vaivariòi, zilenes;sûnu stâvâ - rûsaines, divzobes, íçrpji, sfagni.

26

Mçtru kûdrenis aizòem 1% Latvijas meþu. Augsni veido koku un grîðïu skâba kûdra arspilvu un sfagnu piemaisîjumu. Kokaudzç pârsvarâ II bonitâtes prieþu audzes, parasti arnelielu mazvçrtîga bçrza piemistrojumu. Egles paaugâ, otrajâ stâvâ, tikai reti iesniedzasvaldaudzç. Nepiecieðams veidot prieþu tîraudzi. Koksnes krâja 100 gadu vecâs prieþu audzçssasniedz 290 m3/ha. Pameþâ aug reti krûkïi, kârkli un zemie bçrzi. Zemsedzç - mellenes,brûklenes, gada staipekòi, nârbuïi; sûnu stâvâ - rûsaines, stâvaines, divzobes.

Ðaurlapu kûdrenis aizòem 4,4% Latvijas meþu. Augsnç pârsvarâ koku kûdra ar grîðïuun nelielu sfagnu piemaisîjumu. Ïoti raþîgas kokaudzes (I bonitâte) veido priedes, kâ arî egles;nekoptâs skuju koku audzçs vienmçr piemistrojumâ bçrzs. Ieteicams veidot prieþu tîraudzesvai prieþu un egïu mistraudzes. Pçc kokaudzes nocirðanas izcirtumos pieïaujams veidot arîbçrzu audzes. Koksnes krâja 100 gadus vecâs prieþu audzçs sasniedz 340 m3/ha. Pameþâ augkrûkïi, pîlâdþi un kadiíi. Zemsedzç - mellenes, zaískâbenes, dzeloòainâs ozolpapardes, ciesas;sûnu stâvâ - stâvaines, rûsaines, divzobes, spuraine.

Platlapju kûdrenis aizòem 7,6% Latvijas meþu. Augsni veido labi sadalîjusies koku kûdraar grîðïu piemaisîjumu. Kokaudzç parasti augstraþîgas (I un II bonitâtes) egïu audzes ar bçrzaun melnalkðòa piemistrojumu. Tâpat augstraþîgas ir oðu, melnalkðòu un bçrzu audzes. Lielukoksnes pieaugumu dod apses. Lietderîgi veidot lapu koku tîraudzes, kâ arî egïu tîraudzes,kurâs koku cirðanas vecums ir 40-50 gadu. Par 50 gadiem vecâkâs audzçs krâja palielinâsnedaudz, taèu tajâs ir ievçrojami vairâk resnu baïíu. Koksnes krâja 50-60 gadus vecâs egïuaudzçs ir ap 400 m3/ha. Pameþs rets, ar krûkïiem, pîlâdþiem, pelçkajiem kârkliem un zalktençm.Zemsedzç - bieþâk platlapji, papardes, zaískâbenes, lçdzçrkstes; sûnu stâvâ - îsvâcelîtes,stâvaines, spuraines, knâbîtes, ûsaines. Izcirtumi spçcîgi aizzeï ar nâtrçm, suòuburkðíiem,lçdzçrkstçm, vîgriezçm un graudzâlçm, kas stipri ierobeþo kokaudzes dabisko atjaunoðanos.Pçc kailcirtes meþa ekosistçmas nereti pâriet nemeþa ekosistçmâ ar atseviðíiem kokiem. Meþaatjaunoðanai lietderîgi ierîkot meþa kultûras, stâdot lapu kokus.

Botânikas pamati - zâlaugi, sçnes, sûnas, íçrpji

Botânika - mâcîba par augiem. Pamatojoties uz uzbûves îpatnîbâm, visus augus variedalît divâs lielâs grupâs:

n zemâkos augos (sçnes, íçrpji);n augstâkos augos (sûnas, papardes, zâlaugi).

Meþa zemsedzes augi kalpo kâ kokaugu augðanas apstâkïu indikatori. Daudzas augusugas ir cieði saistîtas ar noteiktiem augðanas apstâkïiem. Zemsedzes augu sugas raksturoaugsnes mitruma reþîmu, augsnes skâbumu, organisko vielu noârdîðanos, barîbas vieludaudzumu, slâpekïa noârdîðanos, augðanas apstâkïus, augsnes kûdrainumu vai smilðainumu,mâlainumu, pârpurvoðanos vai izkalðanu.

Sçnes ir organisko vielu noârdîtâjas, tâs var augt un attîstîties tikai ïoti mitrâ vidç. Sçnessçòotne jeb micçlijs sastâv no gariem un tieviem, sazarotiem pavedieniem - hifâm. Kadpietiekamâ daudzumâ uzkrâjuðâs barîbas vielas, sçnes sâk vairoties ar sporâm, kuras var rastiesbezdzimuma vai dzimuma procesâ. Sareþìîtâk veidotâm sçnçm pirms dzimumprocesa norisessçòotnei izveidojas îpaði augïíermeòi, kuros attîstâs sporas. Lielu ïaunumu un zaudçjumusnodara sçnes, kas izraisa trupes, tâdçjâdi noârdot koksni.

Íçrpji ir nelieli sauszemes augi. Pçc lapotòa tos iedala

n krevju íçrpjos (laponis var bût kreves);n lapu íçrpjos (lapotnis var bût sazarotas plâtnîtes);n krûmu íçrpjos (lapotnis var bût krûmiòa veidâ).

Krevu íçrpji aug uz kailiem akmeòiem un klintîm, tie barojas ar lietus ûdeòu izðíîdinâtajâmminerâlvielâm.

27

Lapu íçrpji sastopami uz koku mizas vai kailas zemes.

Krûmu íçrpji aug uz kailas zemes, smiltîm, celmiem, koku stumbriem, zariem. Íçrpjinepanes netîru gaisu, tâpçc tie var kalpot kâ indikators. Íçrpji, kas aug uz kokiem, nedarbojasparazîtiski.

Sûnas satopamas gandrîz ikvienâ meþâ, tâs veido meþa zemsedzi. Sûnas stumbrs auggarumâ, bet parasti neaug resnumâ. Ûdeni uzòem viss augs. Raksturîga paaudþu maiòa. Daïaisûnu izaug lapotòi, citâm - lapaini vienmâjas vai divmâju dzinumi. Tâs ir nozîmîgs fitocenozeselements, veido kûdru. Sûnas iedala trîs klasçs:

n antocerotas;n aknu sûnas;n lapu sûnas.

Dendroloìijas pamati. Koku sugu saistîba ar meþa ekoloìiskajiem faktoriem

Dendroloìija ir mâcîba par kokaugiem. Augu valsts sistemâtikas pamatvienîba ir suga,nepilnîgi norobeþojusies suga ir pasuga, vçl mazâk norobeþotu vienîbu sauc par varietâti. Visidzîvie augi, arî kokaugi, atrodas pastâvîgâ apkârtçjâs vides ietekmç. Savukârt kokaugi ietekmçvidi, kurâ tie aug un attîstâs, kâ arî iespaido citus augus un dzîvniekus.

Uz kokaugiem iedarbojas abiotiskie, biotiskie un antropogçnie apkârtçjâs vides(ekoloìiskie) faktori.

Vietçjo koku un krûmu sugas raksturo koka augstums, stumbra forma, miza, vainags,zari, sakòu sistçma, skuju vai lapu veidi, ziedçðana, sçklu nogatavoðanâs, sçklu un èiekuruveidi, attieksme pret meþa ekoloìiskajiem faktoriem, koksnes îpaðîbas, izmantoðanas iespçjas.

Latvijas meþos sastopamâkâs ir ðâdas koku sugas:

n skuju koki - parstâ priede, parastâ egle, Eiropas lapegle;n lapu koki - kârpainais bçrzs, pûkainais bçrzs, melnalksnis, baltalksnis, parastâ

apse, parastais ozols, parastais osis, parastâ liepa, parastâ kïava, parastâ goba,parastâ vîksna, skâbardis, Eiropas diþskâbardis, pîlâdzis, kastanis, parastais kadiíis,vîtols;

n krûmi - lazda, parastais sausserdis, krûklis, ieva.

Meþa dzîvnieki un putni, to bioloìija

Fauna jeb dzîvnieku pasaule ir viena no biosfçras satâvdaïâm. Dzîvnieki piedalâs biosfçrasveidoðanâ, tâs lîdzsvara uzturçðanâ. Latvijas kontinentâlâ jeb sauszemes fauna ir tipiska jauktomeþu joslas fauna, bet to stipri ietekmç jûras tuvums. Mûsdienâs faunas sastâvs ïoti lielâ mçrâatkarîgs no cilvçka darbîbas, tomçr to ietekmç arî no cilvçka neatkarîgi faktori. Faunu tieðiietekmç medîbas, zveja un pçdçjâ laikâ plaði izvçrstâ kaitçkïu apkaroðana ar íimikâlijâm.Daudzu dzîvnieku (piemçram, lâèu, sumbru, tiòu) izzuðanas cçlonis ir meþu izcirðana. Intensîvameþu un purvu izmantoðana radikâli izmaina daudzu savvaïas dzîvnieku eksistences apstâkïus.Aklimatizâcija dod gan pozitîvus, gan negatîvus rezultâtus, tomçr par labâko veidu faunasuzlaboðanai jâuzskata vietçjâs faunas izkopðana.

Galvenie faktori dzîvnieku un putnu normâlas dzîves vides veidoðanâ ir

n atbilstoði klimatiskie apstâkïi;n nodroðinâta barîbas bâze;n pietiekami pla�a teritorija;n lîdzsvars ar ienaidnieku populâcijâm.

28

Nozîmîgâkie dzîvnieki Latvijas meþos ir alnis, briedis, dambriedis, stirna, meþacûka,pelçkais zaíis, baltais zaíis, lapsa, jenotsuns, âpsis, vâvere, meþa cauna, akmens cauna, lûsis,vilks, ûdrs, bebrs, bizamþurka.

Nozîmîgâkie putni Latvijas meþos ir mednis, rubenis, meþirbe, laukirbe, baltirbe, sloka.

Aïòi uzturas zâïu un sûnu purvu malâs, aizauguðos izcirtumos, ûdenstilpju krastos,mistrotâs un lapu koku audzçs ar biezu lapukoku paaugu un pameþu. Pârtiek galvenokârt nolapu koku un krûmu jaunajiem dzinumiem, lapâm, zariem un mizas, kâ arî no sîkkrûmiem unzâlaugiem. Pavasarî met ziemas spalvu. Aïòu govis, kas gatavojas atnesties, padzen no sevispçrnâ pavasara teïus, kuri meklç sev jaunas apmeðanâs vietas, daþkârt ienâkot pat pilsçtâs.Ðajâ laikâ noris arî pieauguðo aïòu migrâcija no vietâm, kur to ir pârâk daudz. Maijâ vai jûnijasâkumâ dzimst aïòu teïi. Jûnijâ, jûlijâ aïòu buïïi berþ no ragiem atmiruðo âdu. Augustâ tiemiestâjas riesta laiks, kad var dzirdçt aïòu buïïu riesta saucienus. Ziemâ aïòi uzturas galvenokârtprieþu jaunaudzçs, aizauguðos izcirtumos, mistrotâs lapu koku audzçs ar biezu pameþu. Ðodzîvnieku galvenâ barîba ir prieþu, apðu un kârklu jaunie dzinumi un miza, kâ arî egïu miza.Novembra beigâs, decembrî aïòu buïïi nomet ragus.

Staltbrieþi apdzîvo daþâdu tipu meþus, izvairâs no meþaudzçm ar biezu pameþu,priekðroku dod skrajâkâm audzçm. Galvenâ staltbrieþu barîba pavasarî ir kokaugu jauniedzinumi, pumpuri, lapas, jaunie laksti un zâïaugu dzinumi, vasarâ - arî labîbas augi. Martâ vaiaprîlî buïïi nomet ragus, visi staltbrieþi met ziemas spalvu. Maija beigâs vai jûnija sâkumâdzimst teïi, kas dzîvo kopâ ar mâtçm, paslçpuðies biezokòos, bet pçc 3 - 4 nedçïâm telçni jauiet kopâ ar mâti. Jûlijâ vai augusta sâkumâ staltbrieþu buïïi berþ no ragiem pûkaino âdu unaizòem riesta vietas. Staltbrieþu baru vienmçr ved vecâkâ staltbrieþu govs, buïïi nâk pçdçjie.Septembrî sâkas staltbrieþu riests. Buïïi, skaïi baurojot, paziòo par savu un savu �dâmu� pulciòaatraðanâs vietu. Ja rodas sâncensis, buïïi nikni cînâs. Pçc riesta, oktobrî sâkas vasarasapmatojuma maiòa. Ziemâ staltbrieþi mît daþâdos biotopos, arî prieþu tîraudzçs, ja vien sniegasegas biezums nepârsniedz 40 cm; dziïa sniega apstâkïos - galvenokârt eglâjos. Galvenâstaltbrieþu barîba ðajâ laikâ ir sîkkrûmi, kadiíi, krûkïi, kârkli, prieþu skujas.

Stirnas pavasarî mît meþos, kur vecas, skrajas audzes mijas ar izcirtumiem, tâs koncentrçjasziemâju tîrumu tuvumâ, pârtiek no zâlaugu sulîgajâm daïâm, met ziemas apmatojumu. Stirnuâþi berþ nost âdu no ragiem. Maijâ kazâm dzimst 1 - 2 mazuïi, kurus mâte sâkumâ paslçpjizcirtumos vai laucçs pçrnajâ kûlâ. Vasarâ tâs sastopamas meþos, kuri robeþojas arlauksaimniecîbâ izmantojamâm zemçm, çd zâlaugus, vislabâk - âboliòu. Gulçðanai izkaðâ nelieluiedobi, katru reizi citâ vietâ. Jûlijâ sâkas stirnu riests. �Dzenâjoties� tâs ap krûmiem ieminapïveida takas - stirnu �gredzenus�. Rudenî stirnas mît meþos ar biezu sîkkrûmu segu. Çdgalvenokârt mellenes, brûklenes, virðus, nomet vasaras apmatojumu. Stirnu âþi ragus nometoktobrî. Dziïâs ziemâs daudz stirnu nobeidzas. Stirnu kriðana lapu koku meþos sâkas, kadsniega segas biezums pârsniedz 15 cm, skuju koku meþos - 20 cm, kritiskais sniega segas biezums-35 cm. Ziemas sâkumâ stirnas guïvietas maina, bet ziemas otrajâ pusç tâs guï vienâ un tajâpaðâ vietâ.

Meþacûkas uzturas îpaðu guïvietu tuvumâ, parasti prieþu jaunaudzçs, sausâs,nepârplûstoðâs vietâs. Pârtiek galvenokârt no augu saknçm, çd arî augsnes faunu- sliekas,kâpurus, kukaiòu kûniòas, iznîcinot daudzus meþa kaitçkïus. Pavasarî nomet ziemasapmatojumu. Aprîlî meþacûkâm, parasti zem kuplas egles ierîkotâ klusâ vietâ, ar pçrnajiemzâlaugiem izklâtâ midzenî piedzimst 4 - 10 svîtraini sivçni, kas midzenî uzturas 8 dienas, pçctam tie sâk sekot mâtei. Vasarâ meþacûkas galvenokârt mît lapu koku un mistrotos meþos aregïu pameþu. Barîba - augu zaïâs virszemes daïas, arî lauksaimniecîbas kultûraugi, râpuïi,abinieki, putni un to olas, grauzçji, meþa dzîvnieku mazuïi. Meþacûku saime pa dienu guïkopîgi izraktâ iedobç, izklâtâ ar zâlaugiem, ar galvâm uz midzeòa vidu. Labas ozolzîïu raþas

29

gados meþacûkas uzturas ozolu meþos. Barojas lielâkoties tîrumos, kur aug labîba, kartupeïi,pâkðaugi. Rudenî nomet vasaras apmatojumu. Ziemâ meþacûkas dzîvo biezokòos garûdenstilpju krastiem, niedrâjiem, barîbu iegûst, rokoties meklçjot saknes. Çd arî krituðusdzîvniekus. No novembra beigâm lîdz janvârim noris meþacûku riests, kad meþacûku bariklîst pa meþiem arî dienâ. Baru ved vecâkâ meþacûka.

Pelçkie zaíi pavasaros parasti sastopami krûmâjos, tîrumos un pïavâs. Pârtiek galvenokârtno graudzâlçm. Guïvietu parasti izvçlas kâda dabiskâ aizsega dienvidu pusç. Pavasarî nometziemas apmatojumu. Ðajâ laikâ noris otrais riests, pçc kura piedzimst pelçkâ zaía otrais metiens-�kûlas bçrni�. Vasarâ pelçkie zaíi uzturas galvenokârt lauksaimniecîbâ izmantojamâs platîbâsun pârtiek no kultûraugiem. Jûlijâ vai augustâ dzimst zaíu treðais metiens - �ziedu bçrni�.Rudenî pelçkie zaíi satopami klajumos un krûmâjos. Çd visus pieejamos zâlaugus, ziemâjulabîbas asnus. Guïvietas izvçlas aizsega dienvidu pusç, guï ar galvu pret vçju, lapu kriðanaslaikâ uzturas klajumos, galvenokârt arumos. Rudenî nomet vasaras apmatojumu. Ziemâ pelçkiezaíi sastopami meþmalâs, sîkmeþos, krûmâjos, purvmalâs. Çd lapu koku jaunos dzinumus unmizu. Dzîvo pa vienam, guïvietu izvçlas pie kâda koka, celma vai ciòa. Februârî noris agraisriests, kad zaíu tçviòi skraida pakaï mâtîtçm arî pa dienu un cînâs par to labvçlîbu. Apmçrammarta beigâs zaíiem dzimst pirmais metiens, t.s. �sçrsnas bçrni�. Mâtes tos zîda un sargâ 25 -35 dienas, pçc tam tie izklîst.

Baltie zaíi mît meþos ar biezu pameþu. Pârtiek no zâlaugiem un lapu koku dzinumiem.Maijâ noris otrais riests, mâtîðu grûsnîba ilgst vidçji 51 dienu. Aprîlî tiek nomests ziemas baltaisapmatojums. Vasarâ baltie zaíi dzîvo lapu koku un jauktos meþos. Çd koku un krûmu lapasun zâlaugus, grauþ pârnadþu nomestos ragus. Jûnija beigâs vai jûlijâ dzimst balto zaíu otraismetiens. Rudeòos baltie zaíi uzturas jauktos meþos un sûnu purvos. Çd lapu koku dzinumus.Nomet pelçko vasaras apmatojumu. Daþreiz paliek nelieli pelçkâ apmatojuma plankumi, radott.s. �raibos zaíus�. Tos daþkârt aplam uzskata par pelçko un balto zaíu hibrîdiem. Ziemâbaltie zaíi mît galvenokârt eglâjos un lapu koku jaunaudzçs. Pârtiek lielâkoties no kârklu,aveòu un melleòu dzinumiem. Cieði turas sava individuâlâ iecirkòa robeþâs. Pastâvîgas guïvietasnav. Martâ noris riests, maijâ dzimst 3 - 5 mazuïi. Mâte zîda un sargâ mazuïus apmçram mçnesi.

Vilki pavasarî nomet ziemas apmatojumu. Midzenî, ko vilku pâris ierîko zem vçtras izgâztakoka celma vai citâ iedobumâ, katrâ ziòâ kâdas ûdenstilpes tuvumâ, dzimst 4 - 6 vilcçni. Ðajâlaikâ vilki dzîvo ïoti klusu un viòu balsis nav dzirdamas. Vilcene pastâvîgi uzturas pie mazuïiemun tçviòð tai piegâdâ barîbu. Kad vilcçni sasniedz 3 nedçïu vecumu, tie sâk çst arî gaïas barîbu.Vilki pielâgojuðies dzîvei visdaþâdâkajos biotopos. Vasarâ naktîs var dzirdçt vilku gaudoðanu,ar to vilku tçviòð paziòo midzenim par sarûpçto laupîjumu. Vilku mâtîte, sajuzdama briesmasmidzeòa apkaimç, pârnes mazuïus uz citu vietu. Rudenî vilki met vasaras apmatojumu, apmâcamedîbâm savus mazuïus. Ziemâ vilki klejo nelielos bariòos, kuros ietilpst veco vilku pâris,pçrnâ gada bçrni un kârtçjâ gada vilcçni. Februârî noris vilku riesti, kuros veidojas jaunievilku pâri.

Lûði pavasarî met ziemas apmatojumu. Lûðu mâtîtei zem kâda krituða koka vai celmaierîkotâ midzenî dzimst 2 - 3 mazuïi. Vasarâ lûði apmâca mazuïus, òemot tos lîdzi savâs medîbugaitâs. Uz lûða klâtbûtni attiecîgâ meþa masîvâ norâda stirnu neparastais satraukums, vârnuun sîïu brçkðana. Rudenî lûði met vasaras apmatojumu, apmâca medîbâm savus mazuïus.Ziemâ lûði medî baltos zaíus, meþa putnus un citus meþa dzîvniekus lîdz stirnas lielumam.Riesto februârî. Lûðiem ir ïoti laba redze un dzirde.

Lapsas pavasarî met ziemas apmatojumu. Pârtiek galvenokârt no peïveidîgajiemgrauzçjiem. Par lapsu alas apdzîvotîbu liecina nepatîkama smaka, kas rodas no pûstoðajâmlapsu barîbas atliekâm. Aprîïa beigâs lapsâm alâs dzimst 4 - 6 mazuïi. Mçnesi veci lapsçni alaspriekðâ rotaïâjas gluþi kâ mâjas kaíçni. Vasarâ lapsas intensîvi medî putnu mazuïus, kâ arîpieauguðos putnus spalvu meðanas laikâ, kad tie nespçj lidot. Medî arî kukaiòus un sliekas.

30

Turpinâs lapsçnu rotaïas pie alas. Rudenî lapsas mît galvenokârt meþmalâs. Tâs var bieþi sastapttîrumos, medîjot peles. Nometot vasaras apmatojumu, septembrî to dzîvç sâkas zinâmâ mçrâkritisks posms. Ðajâ laikâ lapsâm kïûst kailas un ïoti jutîgas íepu apakðas, tâdçï suòi tâs daþkârtâtri panâk un nokoþ. Ziemâ lapsas medî peïveidîgos dzîvniekus, zaíus, meþa putnus, çd arîkrituðus dzîvniekus. Lapsu riests noris februârî, tad var vçrot lapsu dejas.

Âpði, beiguði ziemas guïu, rûpîgi iztîra savu alu un tâs tuvumâ izrok svaigas �tualetes�bedrîtes. Pârtiek galvenokârt no vardçm un sîkiem mugurkaulniekiem. Marta beigâs vai aprîlîâpðu mâtîtçm dzimst 2 - 3 mazuïi. Pçc mazuïu piedzimðanas iestâjas âpðu riests, to grûsnîbailgst apmçram vienu gadu. Vasarâ âpði pa naktîm meklç barîbu - daþâdus kâpurus, vardes,sîkus grauzçjus, bet pa dienu tie uzturas alâs. Saulainâs dienâs âpðu mâtîte iznes no alassauïoties savus vçl mazkustîgos mazuïus un noliek tos uz saules apspîdçta laukumiòa. Kadâpsçni nokïûst çnâ, mâte tûlît tos no jauna �ieceï saulîtç�. Âpði augusta beigâs un septembrîrok alas. Oktobra beigâs, iekams doties ziemas guïâ, tie otrreiz iztîra savu alu un atjauno tajâmidzeni. Ðajâ uzbaroðanâs periodâ âpði intensîvi çd peïveida grauzçjus, kukaiòus, to kâpurusun arî augus. Âpði pârziemo paðu izraktâs alâs, dodoties ziemas guïâ.

Jenotsuòi mît visdaþâdâkajos meþa biotipos. Priekðroku dod mitriem lapu koku unmistrotiem meþiem purvju un ûdenstilpòu tuvumâ. Çd augu barîbu, kukaiòus, peïveidîgosgrauzçjus, abiniekus, ûdensputnus un citus uz zemes perçjoðos putnus un to olas, arî krituðosdzîvniekus. Dzîvo alâs, patvaïîgi aizòemot âpðu izraktâs alas, kur maijâ mâtîtei dzimst 6-9 mazuïi.Apmatojuma maiòa noris ilgi, sâkas pavasarî un turpinâs vasarâ. Vasarâ jenotsuòi uzturasgalvenokârt ûdenstilpòu piekrastçs. Pa naktîm medî, dienu pavada daþâdâs pagaidu slçptuvçs.Pakâpeniski nomet ziemas apmatojumu. Ziemai tuvojoties, jenotsuòi parasti iemitinâs âpðualâs vai lapsu alu nozarojumos. Nomet vasaras apmatojumu. Ziemu jenotsuòi pavada guïotâpðu alâs. Atkuðòa dienâs tie iznâk no alâm un klejo pa meþu. Sezonas beigâs noris riests.

Meþa caunas mît mistrotos meþos, galvenokârt tâdos, kur ir daudz apðu. Çd kukaiòus,abiniekus un râpuïus, arî putnus, to olas un mazuïus. Parasti aprîlî koka dobumâ ierîkotâmidzenî dzimst 2 - 4 mazuïi. Martâ vai aprîlî caunas nomet ziemas apmatojumu. Caunas riestono jûnija beigâm lîdz augusta sâkumam. Vasarâ caunas medî peïveidîgos grauzçjus un vâveres,kâ arî zvirbuïveidîgos putnus un câïus. Caunas oktobrî nomet vasaras apmatojumu. Ziemâ tâskatra dzîvo atseviðíi, pa dienu slçpjas koku dobumos vai alâs zem celmiem. Galvenâ barîba irpeïveidîgie grauzçji, meþa putni un vâveres. Februârî vai martâ noris caunu mâòu riests.

Medòi mît lielâkoties lielu sûnu purvu malâs, kur atrodamas dzçrvenes, kuras pavasarîmedòi labprât çd, tâpat arî citas ogas, jo medòi ir augçdâji. Vienîgi medòu câïi dzîves pirmajâsnedçïâs pârtiek no daþâdiem kukaiòiem. Aprîlî sâkas medòu riests - mednieku gaitâsvisromantiskâkâ parâdîba. Medòi ligzdo uz zemes. Cilvçku bieþi apmeklçtos meþu masîvosmedòu gaiïi pamet iemîïotâs riesta vietas, bet medòu vistas - savas ligzdas. Vasarâ câïi pamazâmpâriet uz ogâm, tâdçï ðos putnus var sastapt arî meþu ogulâjos. Rudenî medòi intensîvi barojasmeþa ogulâjos, çd brûklenes, mellenes, zilenes un pîlâdþu ogas. Ziemâ tie mît lielos skujukoku meþu masîvos, pârtiek no prieþu skujâm.

Rubeòi mît vietâs, kur nelieli meþa puduri mijas ar klajumiem, kâ arî sûnu purvos. Krâðòaparâdîba ir rubeòu riestoðana, kas sâkas marta beigâs. Rubeòu vistas ligzdo uz zemes riestatuvumâ, izdçj 7 - 12 olas. Riestus daþreiz traucç raíeïi- gaiïi, kas rodas, medòu vistai sapârojotiesar rubeòu gaili, un ir lielâki par rubeòiem, taèu neauglîgi. Vasarâ rubeòi parasti mît meþos unkrûmâjos, kur tie barojas ar meþa ogâm. Ziemâ rubeòi mît galvenokârt bçrzu un mistrotâsmeþaudzçs, kas mijas ar klajumiem un sûnu purviem. Pârtiek galvenokârt no bçrzu pumpuriem.

Meþirbes pavasaros pârtiek no meþa zemsedzes augu jaunajiem dzinumiem. Ligzdo uzzemes, dçj 6-10 olas. Meþirbes vasarâ pârtiek galvenokârt no meþa ogâm un kukaiòiem. Ziemâmeþirbes parasti mît mistrotâs lapu koku un egïu meþaudzçs ar biezu pameþu. Pârtiek nobçrzu un alkðòu pumpuriem.

31

Slokas mûsu meþos atgrieþas aprîlî. Ïoti skaists ir ðo putnu apspalvojums - nobiruðorudens lapu krâsâ. Visai interesanta ir slokas spârnu pirmâ lidspalva, t.s. �gleznotâju spalva�.Tâ ir apmçram 2 cm gara, ïoti cieta un ar asu smaili. To agrâk esot izmantojuði gleznotâji îpaðitievu lîniju vilkðanai. Aizraujoðs skats ir sloku riestoðana, kad vakara krçslâ virs bçrzu unmelnalkðòu audzçm kurkstçdami lido ðie skaistie medîbu putni. Slokas ligzdo uz zemes, ligzdâparasti ir 4 olas. Vasarâ slokas mît galvenokârt mitros lapu koku meþos, pârtiek no daþâdiemkukaiòiem un sliekâm. Jaunâs slokas jûlijâ jau prot lidot. Rudenî slokas pakâpeniski lido uzdienvidiem, bieþi atpûðoties baltalksnâjos un bçrzu birztalu malâs, tîrumu vidû.

Zosis pie mums iegrieþas laikâ no marta lîdz maijam, caurlidojot uz savâm ligzdoðanasvietâm ziemeïos. Zosis no septembra vidus lîdz novembrim atrodas ceïâ uz dienvidiem.

Pîles tûlît pçc atlidoðanas iekârto ligzdas uz zemes un aprîlî sâk dçt olas. Izplatîtâkâssavvaïas pîïu sugas - meþapîles un krîkïi - parasti izdçj 8 - 12 olas un tûlît sâk perçðanu. Pîlesapmçram jûlijâ met spalvas. Meþapîïu un krîkïu tçviòi spalvu meðanas laikâ nespçj lidot, tâdçïpirms spalvu meðanas tie sapulcçjas lielâko ûdenstilpju augâjos. Jaunie krîkïi augusta vidû jauuzsâk ceïu uz dienvidiem. Septembra beigâs un oktobrî ûdenskrâtuvçs caurceïojot apmetasziemeïu apgabalu pîles - ziemeïnieces. Atseviðíu meþapîïu bariòi Latvijâ paliek pa ziemu.

Videi draudzîga meþsaimniecîba

Bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðanâ svarîgi ir ðâdi faktori:

n ekonomiskais izdevîgums - saistîts ar jaunu meþa izmantoðanas veidu attîstîbu(piemçram, jaunu ârstniecîbas preparâtu ieguvi);

n çtiskie apsvçrumi - saistîti ar atbildîbu par dzîvâs dabas saglabâðanu nâkamajâmpaaudzçm;

n ekoloìiskie apsvçrumi - saistîti ar optimâli funkcionçjoðu ekoloìisko sistçmusaglabâðanu, kur katrai sugai ir sava vieta;

n politiskie apsvçrumi - saistîti ar daþâdu starptautisko konferenèu rezolûciju ievçroðanuun izpildi;

n tirgus apsvçrumi - saistîti ar �zaïâs sertifikâcijas� sistçmas ievieðanu.Meþaudþu atslçgas biotops ir biotops, kurâ ir atrastas biotopu speciâlistu sugas, kas izzûd

koksnes raþas iegûðanas laikâ apsaimniekojamos meþos. Pamatoti pierâdîjumi tam, ka dotajâbiotopâ iespçjama biotopu speciâlistu sugu klâtbûtne, ir pietiekami, lai attiecîgo biotopunovçrtçtu kâ meþaudþu atslçgas biotopu.

Meþaudþu biotops uztverams kâ �dabas pçrle�, kurâ atrodama ïoti liela visa veidabioloìiskâ daudzveidîba (íçrpji, sûnas, sçnes, kukaiòi, vaskulârie augi u.c.) un daudzasapdraudçtas sugas (kuras nav sastopamas ârpus atslçgas biotopiem). Biotopam parasti irilgstoða kontinuitâte, par ko liecina ïoti veci koki un lielas kritalas.

Meþaudþu atslçgas biotopu meklçðana un inventarizâcija sâkas ar atslçgas elementunovçrtçðanu un indikatorsugu atraðanu.

Derîgie kukaiòi

Starp kukaiòiem ir derîgas un kaitîgas formas. Daudzi derîgie kukaiòi apputeksnçentomofilos ziedaugus, citi kukaiòi izplata daþu augu sçklas. Augsnç dzîvojoðie kukaiòi aloaugsni, sekmç organisko vielu noârdîðanos. Daþi augçdâji kukaiòi ierobeþo nezâïu savairoðanos.Daudzi kukaiòi kaitç kultûraugiem (piemçram, augu kaitçkïi) un bojâ celtniecîbas materiâlus(piemçram, koksnes tehniskie kaitçkïi). Plçsîgie un parazîtiskie kukaiòi var bût gan ïoti derîgi,ja tie samazina kaitçkïu skaitu, gan arî bîstami cilvçkiem un dzîvniekiem.

Kaitîgos kukaiòus apkaro íîmiski (ar insekticîdiem), bioloìiski (ar entomofâgiem) vailietojot agrotehniskus, fizikâli mehâniskus u.c. paòçmienus.

32

4. Meþa izmantoðana

5. Meþa blakusizmantoðana1. Mçríi:


n izvçlçties piemçrotâkos meþa izmantoðanas veidus;n organizçt un izpildît meþa galvenâs cirtes;n veikt pakâpeniskâs un izlases cirtes;n izvçlçties kopðanas cirðu veidus un izpildît tâs;n novçrtçt galvenos meþa blakusizmantoðanas veidus, blakusizmantoðanas

iespçjas, iegût un sagatavot realizçðanai meþa blakusizmantoðanas produktus.2. Stundu skaits: 12 stundas.



plçves:A3-1 �Galvenâs cirtes�,

A3-2 �Cir�anas tâme�,

A3-3 �Galvenâs cirtes�.


TÇMAS KODS: MK-3

Stundas Nr. p.k.


Mâjas darbs

1

Sâciet 4.1. Iesaistiet audzçkòus diskusijâ par jçdzienu ��meþa izmantoðana��. Iepazîstiniet ar ðî jçdziena interpretâciju likumâ ��Par meþa apsaimniekoðanu un izmantoðanu��. Nobeidziet diskusiju ar galveno meþa izmantoðanas veidu uzskaitîjumu.

Sagatavot uzdevuma U3-1 atbildi

2.-5.

Sâciet 4.2. Izskaidrojiet kokmateriâlu sagatavoðanas procesu un cirðu veidus. Lieciet audzçkòiem nosaukt cirðu uzdevumus. Palîdziet sastâdît tabulu par kokmateriâlu iegûðanas veidiem. Raksturojiet meþa izmantoðanas galvenâs cirtes.

Izlasît grâmatas G-2 90. - 135. lpp. Sagatavot uzdevumu U3-2 un U3-3 atbildes

6.-7.Turpiniet 4.2. Raksturojiet meþa izmantoðanas starpcirtes. Sagatavot uzdevuma

U3-4 atbildes

8.Nobeidziet 4.2. Noformulçjiet galveno cirðu un starpcirðu mçríus un uzdevumus.

9.-12.

Sâciet 5.1. Iesaistiet audzçkòus diskusijâ par meþa izmantoðanu citiem mçríiem, meþa daudzfaktoru izmantoðanu un blakusizmantoðanu. Nobeidziet diskusiju ar iespçjamo blakusizmantoðanas veidu uzskaitîjumu un iegûstamo produktu raksturojumu.

33


U3-1 Kokmateriâlu iegûðanas veidi (shçma)

U3-2 Audzes sastâva veidoðana, audzes krâjas veidoðana, ainavas veidoðana.

U3-3 Cirte - kokmateriâlu sagatavoðanas veids;

Cirsma - dabâ norobeþota platîba, kurâ veic cirðanu.

U3-4 b).

6. Tçmas saturs.

MEÞA IZMANTOÐANA

Galvenâs cirtes: kailcirtes, pakâpeniskâs un izlases cirtes

Meþa izmantoðanas galvenie veidi ir

n kokmateriâlu sagatavoðana;n otrkârtçjo meþmateriâlu sagatavoðana;n meþa blakusizmantoðana;n meþa izmantoðana sociâlâm vajadzîbâm;n meþa izmantoðana medîbu saimniecîbas vajadzîbâm.

Kokmateriâlu sagatavoðanâ izðíir vairâkus cirðu veidus:

n galvenâs un meþa atjaunoðanas cirtes (veic visu meþa kategoriju pieauguðâsun pârauguðâs audzçs, tâs nav atïautas rezervâtu meþos);

n starpizmanto�anas cirtes (kopðanas, sanitârâs, rekonstruktîvâs cirtes - veiclaikâ starp audzes raðanos un cirtmeta vecuma sasniegðanu).

Kokmateriâlu iegûðana

Galvenâs izmantoðanas un meþa atjaunoðanas

cirtesStarpizmantoðanas cirtes Citas cirtes

Kailcirtes Kopðanas cirtes Apauguma novâkðanaa) atçnoðana meþa zemçs

Pakâpeniskâs cirtes b) smalctîrec) retinâðana Apauguma novâkðana

Grupu izlases cirtes d) skrajcirte nemeþa zemçs

Regulçtâs izlases cirtes Sanitârâs cirtes Apauguma novâkðanaa) sanitârâs kailcirtes lauksaimniec. zemçs

Joslu izlases cirtes b) sanitârâs izlases cirtesTraðu izcirðana un

Atseviðíu koku izcirðana Rekonstruktîvâs cirtes tîrîðana

Kvartâlstigu izcirðanaun tîrîðana

34

Kailcirte ir cirtes paòçmiens, ko izmanto tâdai audzes nocirðanai, pçc kuras izcirtumaplatums pârsniedz viena ðîs audzes vidçjâ koka augstumu. Kailcir�u veidi ir

n ðaurâs kailcirtes;n platâs kailcirtes;n koncentrçtâs kailcirtes;n nosacîtâs kailcirtes.

Pakâpeniskâ cirte ir cirtes paòçmiens, ko izmanto egïu, kâ arî egïu, prieþu un lapu kokusausieòu augðanas apstâkïu tipu audzçs ar egïu paaugu vai lai attiecîgu paaugu izveidotu;audzi nocçrt divos vai trijos paòçmienos 10 - 20 gadu ilgâ laika posmâ.

Pakâpenisko cirðu veidi:

n sagatavo�anas cirtes;n sçklcirtes;n novâkðanas cirtes.

Izlases cirðu veidi:

n grupu izlases cirtes ( cirtes paòçmiens, ko izmanto sila, mçtrâja un lânaaugðanas apstâkïu tipu prieþu audzçs ar priedes paaugu vai kur iespçjamameþa dabiskâ atjaunoðanâs ar priedi; audzi pakâpeniski nocçrt pa grupâm15 gados vai ilgâkâ laika posmâ);

n regulçtâs izlases cirtes (cirtes paòçmiens, ko izmanto egïu daþâdvecumasausieòu augðanas apstâkïu tipu audzçs; pieauguma robeþâs audzç periodiskiizcçrt bojâtus, nekvalitatîvus un nevçlamu sugu, kâ arî cirðanas vecumusasnieguðus kokus);

n joslu izlases cirtes ( cirtes paòçmiens, ko izmanto audzes nocirðanai slejâs,kuru izcirtumu platums nepârsniedz audzes vidçjâ koka augstumu);

n speciâlâs izlases cirtes ( cirtes paòçmiens pieauguða un pârauguða vecumakoku daïçjai izcirðanai aizsargâjamos meþos un îpaði aizsargâjamo meþuiecirkòos, kur atïauta galvenâ cirte, un audzçs, lai uzlabotu meþa dabiskoatjaunoðanos un sanitâro stâvokli, kâ arî rekreatîvâs un citas speciâlâs audzesfunkcijas).

Atseviðíu koku cirðana (cirtes paòçmiens, ko izmanto atseviðíu briestaudzes, pieauguðavai pârauguða vecuma koku izcirðanai ar meþu neapklâtajâs zemçs, nepabeigtajos apmeþojumosun jaunaudzçs, ja tie traucç meþa atjaunoðanos).

Latvijâ noteikts ðâds meþaudþu cirðanas vecums:

Valdoðâ kokusuga meþaudzç aizsargâjamos

meþossaudzçjamos

meþossaimnieciskajos

meþosPriede, lapegle, ozols 141 121 101Egle, osis 121 101 81Bçrzs, melnalksnis, liepa 81 81 71Apse, papele 51 51 51Baltalksnis, blîgzna, vîtols 31 31 31

Koku cirðanas vecums, ne mazâk kâ (gados)

35

Galvenâs cirtes izmantoðanas ierobeþojumi tiek noteikti atkarîbâ no meþaapakðkategorijas un îpaði aizsargâjamâ meþa iecirkòa veida. Slapjâs kûdras augsnçs maksimâlaisizcirtuma platums noteikts 50 m, bet pârçjâs platîbâs- 100 m.

Pieslieðanâs laiks (minimâlais gadu skaits, ieskaitot cirðanas gadu, kâdâ pieguïoðo cirsmuir atïauts cirst) aizsargâjamos un saudzçjamos meþos tiek noteikts pçc tam, kad iepriekðçjâscirsmas apmeþojums pârskaitîts ar meþu apklâtajâs zemçs, bet saimnieciskajos meþos, atjaunojotcirsmu ar skuju kokiem un cietajiem lapu kokiem, - 5 gadi, atjaunojot cirsmu ar mîkstajiemlapu kokiem, - 3 gadi.

Starpcirtes: kopðanas, sanitârâs un rekonstruktîvâs cirtes

Atkarîbâ no meþaudzes attîstîbas fâzes izðíir divus kopðanas veidus:

n sastâva kopðanu, kuru veic sâkotnçjâ audzes attîstîbas fâzç lîdz 8 m augstumam.Tâs uzdevums ir izveidot mçría audzi ar noteiktu skaitu koku, kad audze sasniegusiattiecîgo vidçjo augstumu;

n krâjas kopðanu, kuru veic, sâkot no 9 m augstuma. Tâs galvenais uzdevums ir uzlabotpaliekoðâs audzes koku kvalitâti.

Koku cirðana audzç notiek laika periodâ starp tâs dabisko vai mâkslîgo raðanos uncirtmeta vecuma sasniegðanu. Meþa kopðanas cirðu uzdevums ir izveidot ekoloìiski stabilasun produktîvas meþaudzes, kas pilda arî vides aizsardzîbas un saglabâðanas funkcijas.

Kopðanas cirðu pozitîvâ ietekme un priekðrocîbas ir ðâdas:

n ar kopðanas cirtçm tiek uzlabots audzes sastâvs;n koptâs audzçs ir labâka sortimentu struktûra;n samazinâs koksnes izaudzçðanas laiks;n palielinâs no platîbas iegûtâs koksnes daudzums;n uzlabojas audþu sanitârais stâvoklis;n palielinâs vçja un snieglauþu izturîba;n uzlabojas koksnes kvalitâte;n koptas audzes labâk pilda biosfçru veidojoðâs funkcijas.

Sanitârâs cirtes ir meþa starpizmantoðanas cirðu veids. Sanitâro cirðu uzdevums ir novçrstkaitîgo kukaiòu un slimîbu tâlâku izplatîðanos meþâ, novçrst koksnes kvalitâtes pasliktinâðanos.

Izðíir ðâdus sanitâro cirðu veidus:

n sanitârâs kailcirtes;n sanitârâs izlases cirtes;n pielûþòojuma satîrîðana.

Rekonstruktîvâs cirtes uzdevums ir ekoloìiski un meþsaimnieciski mazvçrtîgu koku suguaudþu novâkðana un to nomaiòa ar mçría audzi veidojoðâm vçrtîgâm koku sugâm. Tâsvienlaicîgi ir arî meþa produktivitâtes un kvalitâtes kâpinâðanas pasâkums un kokmateriâlusagatavoðanas veids.

36

Vienlîdz ar kokmateriâlu ieguvi meþa galvenajâs un starpcirtçs, Latvijâ tiek atzîta citumeþmateriâlu ieguve, meþa blakusizmantoðana, meþa ekoloìisko îpaðîbu izmantoðana.

Koku skaits

Vidçjais attâlums

Koku skaits

Vidçjais attâlums

300 5,8 1500 2,6400 5,0 1600 2,5500 4,5 1700 2,4600 4,1 1800 2,4700 3,8 1900 2,3800 3,5 2000 2,2900 3,3 2500 2,0

1000 3,2 3000 1,81100 3,0 3500 1,71200 2,9 4000 1,61300 2,8 4500 1,51400 2,7 5000 1,4

MEÞA BLAKUSIZMANTOÐANA

Meþa blakusizmantoðana

Meþs nodroðina tautsaimniecîbu galvenokârt ar kokmateriâliem, taèu meþa ekoloìiskoîpaðîbu dçï cilvçki to izmanto arî atpûtai, veselîbas nostiprinâðanai un citu sociâlo, garîgo unestçtisko vajadzîbu apmierinâðanai. Meþsaimniecîbai jâbût orientçtai uz meþa resursudaudzpusîgu izmantoðanu, tâpçc liela nozîme ir arî meþa blakusizmantoðanas plânoðanai unorganizçðanai.

Vidçjais attâlums starp kokiem (m) atkarîbâ no audzes koku skaita uz vienu hektâru

Pçc audzçðanas mçríiem un koku sugu sastâva izðíir

n mçría audzes sastâvu;

n palîgmçría audzes sastâvu;

n pieïaujamo audzes sastâvu;

n konflikta audzes sastâvu.

37

Otrkârtçjie jeb citi meþmateriâli ir

n sveíi,

n sulas,

n celmi,

n lûki,

n mizas,

n zari,

n zalenis,

n pumpuri,

n eglîtes,

n meijas,

n dekoratîvie materiâli.

No meþa blakusizmantoðanas veidiem pazîstamâkie ir

n lopu ganîðana meþâ,

n siena pïauðana,

n dravu izvietoðana,

n meþa koku sçklu vâkðana,

n savvaïas ogu, riekstu, sçòu, ârstniecîbas augu un citu izejvielu ieguve,

n sûnu ieguve.

Meþus var izmantot arî ðâdâm sociâlajâm vajadzîbâm:

n zinâtniskâs izpçtes mçríiem,

n atpûtai un iedzîvotâju veselîbas nostiprinâðanai,

n valsts aizsardzîbas vajadzîbâm.

Ïoti populârs meþa izmantoðanas veids ir medîbas. Tajâs iegûst ne tikai produkciju unmedîbu trofejas, bet tâm ir arî liela nozîme cilvçku veselîbas nostiprinâðanâ un atpûtâ.

Pçdçjâ laikâ palielinâs meþa nozîme arî dabas tûrisma attîstîbâ.

38

6. Meþa atjaunoðanas uzdevumi

7. Meþa dabiskâ atjaunoðanâs

8. Meþa mâkslîgâ atjaunoðana

9. Meþa kultûru kopðana1. Mçríi:

Audzçkòiem jâprot:

n izvçlçties meþa atjaunoðanas veidus un metodes, tâs pielietot;n izvçlçties stâdâmo materiâlu un sagatavot to izstâdîðanai meþâ;n sçt meþa koku sçklas un veikt meþa kokaudzçtavu darbus;n rîkoties ar vienkârðiem meþa sçðanas un stâdîðanas darbarîkiem un maðînâm;n lietot droðus darba paòçmienus un cilvçka veselîbai nekaitîgas metodes.




plçves:A4-1 �Stâdîðanas paòçmieni�,

A4-2 �Stâdîðanas materiâli�.

n darbarîku komplekts:speciâlâs lâpstas un kapïi,

stâdâmais ðíçps,

cilindriskâ lâpsta,

traktorvilkmes augsnes irdinâtâji,

traktorvilkmes arkli,

rokas sçjmaðîna,

traktorvilkmes sçjmaðîna,

traktorvilkmes stâdâmâ maðîna,

stâdâmâ materiâla transportçðanas inventârs.

n sçklu un stâdâmo materiâlu paraugi:kailsakòu stâdi,

ietvarstâdi un konteinerstâdi,

sçklu paraugi.

n nezâïu apkaroðanas un augu aizsardzîbas lîdzekïi.

TÇMAS KODS: MK-4

39


Stundas Nr. p. k.


Mâjas darbs

1. - 2. Sâciet 6. Iepazîstiniet ar meþa atjaunoðanas nozîmi un uzdevumiem. Izraisiet diskusiju par terminiem ��meþa kultûras�� un ��plantâciju meþi��. Noslçdziet diskusiju par meþa atjaunoðanas apjomiem, atjaunoðanas darbu plânoðanu un meþa kultûras fonda jçdzienu.

Izlasît grâmatas G-1 52.-72. lpp. Sagatavot uzdevumu U4-1 un U4-2 atbildes

3.- 4. Sâciet 7. Izskaidrojiet meþa dabiskâs un mâkslîgâs atjaunoðanas uzdevumus un nozîmi. Iesaistiet audzçkòus domu apmaiòâ par meþa dabisko atjaunoðanos un apkopojiet viòu personiskos novçrojumus. Kopîgi sastâdiet tabulu par dabiskâs atjaunoðanâs priekðrocîbâm un trûkumiem.

5. Sâciet 8. Izskaidrojiet meþa sçklkopibas metodes. Pârrunâjiet sçklu iegûðanas paòçmienus. Apkopojiet sçklkopîbas uzdevumus un mçríus.

Izlasît grâmatas G-4

6. Turpiniet 8. Sniedziet pârskatu par meþa kokaudzçtavâm un darbu tehnoloìijâm tajâs.

Sagatavot uzdevumu U4-4 un U4-5 atbildes

7. - 8. Turpiniet 8. Pârbaudiet audzçkòu iepriekðçjâs zinâðanas par meþa stâdîðanu un sçðanu. Turpiniet diskusiju par stâdâmo materiâlu veidiem un stâdîðanas paòçmieniem. Nobeidziet diskusiju, iepazîstinot ar stâdâmâ materiâla un sçklu standartiem.

Izlasît grâmatas G-2 136.-162. lpp.

9. - 10. Turpiniet 8. Iepazîstiniet ar meþa stâdîðanas tehnoloìijâm. Paskaidrojiet, kâda nozîme meþa stâdîðanâ ir augsnes sagatavoðanai un uzdodiet attçlot daþâdus augsnes sagatavoðanas veidus.


11. - 12. Turpiniet 8. Raksturojiet plaðâk lietoto meþa sçðanas un stâdîðanas rîku uzbûvi un lietoðanas paòçmienus. Pârrunâjiet to lietoðanas ekonomiskos aspektus.

13. - 14. Turpiniet 8. Iepazîstiniet ar droðîbas prasîbâm, veicot meþa sçðanu vai stâdîðanu, strâdâjot ar rokas darbarîkiem vai maðînâm. Noslçdziet 8 ar kontroli par iegûto zinâðanu un sapratnes lîmeni.

15. - 16. Sâciet 9.Iepazîstiniet ar meþa kultûru kopðanas metodçm, uzdevumiem, mçríi un vienkârðiem darbarîkiem


U4-1 Priekðrocîbas

Trûkumi

U4-2

Priekðrocîbas:

1) dod iespçju izveidot mçríaudzes,2) nodroðina meþa kultûru âtrâku augðanu,3) meþa kultûra ir produktîvâka,4) var izmantot selekcionçtu sçklas materiâlu.

Trûkumi:

1) lielas atjauno�anas darbu izmaksas,

2) nepiecieðams rûpîgs darbs un atbilstoðas iemaòas.

40

U4-5 Stâdu saknes ievieto stâdspraugâ vispirms dziïâk, tad ar strauju kustîbupavelk uz augðu lîdz vajadzîgajam stâdîðanas dziïumam - apmçram vienu centimetru dziïâk,nekâ stâds audzis kokaudzçtavâ.

U4-6 Cilindriskâ lâpsta, ar kuru var izrakt un pârstâdît meþeòus.

U4-7 Augsnes sagatavo�anas galvenie veidi ir

1) augsnes virskârtas noplçðana jeb skarificçðana,

2) laukumiòa un kupicas veidoðana,

3) vagas un atgâztas velçnas veidoðana.

6. Tçmas saturs.

MEÞA ATJAUNOÐANAS UZDEVUMI

Meþa atjaunoðanas apjomi

Meþa ieaudzçðanu izcirtumos vai citâs ar meþu neaizòemtâs platîbâs sauc par meþaatjaunoðanu. Zemju platîbâs, kuru izmantoðanas mçríis ir meþsaimniecîba, svarîgâkaisuzdevums ir izcirsto platîbu savlaicîga atjaunoðana un vçrtîgu meþaudþu veidoðana, laineciestu meþa produktivitâte, kvalitâte un noturîba pret nelabvçlîgiem vides apstâkïiem.Meþa atjaunoðanas apjomi ir atkarîgi no ikgadçjâ kailcirðu apjoma, bet meþa ieaudzçðanair saistîta ar lauksaimniecîbas politiku un pârtikas produkcijas raþoðanas apjomiem.

Îsa meþa mâkslîgâs atjaunoðanas vçsture Latvijâ

Mûsdienâs paralçli meþa dabiskai atjaunoðanai tiek ierîkotas arî mâkslîgâs meþaudzes.Vecâkais meþa mâkslîgâs atjaunoðanas veids ir meþa sçðana. Ar meþa stâdîðanu vairâksâka nodarboties pagâjuðâ gadsimtâ. Lîdz tam uzskatîja, ka stâdîðana stipri deformç stâdusaknes, tâpçc nav iespçjama koku normâla augðana lîdz cirtmeta vecumam. Latvijâ veiktimeþa atjaunoðanas pasâkumi bijuðajâs meþa zemçs, gan arî meþa ieaudzçðanalauksaimniecîbas zemçs.

Meþa kultûrfonds

Meþa atjaunoðana ir meþa audzçðanas cikla sâkumposms. Ar meþu neapklâtâs zemes(izcirtumi, degumi, iznîkuðâs audzes, vçjgâzes, rekultivçtâs zemes, lauces), kas paredzçtas meþaaudzçðanai, veido meþa atjaunoðanas fondu. Fonda jçdzienu izmanto meþsaimnieciskopasâkumu plânoðanâ un finansu resursu kalkulçðanâ. Meþa sçðanas priekðrocîbas atðíirîbâno stâdîðanas ir ðâdas:

n koku sakòu sistçma veidojas dabiski;n mazâka darbietilpîba;n tiek veicinâta dabiskâ atlase.

U4-3 Meþa atjaunoðana ir meþa sçðana vai stâdîðana degumos, kailcirðu vaicitâs platîbâs, kuru izmantoðanas mçríis bija meþsaimniecîba. Meþa ieaudzçðana ir tâ sçðanavai stâdîðana platîbâs, kuru izmantoðanas mçríis nav bijis meþsaimniecîba (piem.,lauksaimniecîbas zemçs).

U4-4 Aizpildîta tabulaAtstatums starp stâdiem rindâ 1 1 2 2 2 2,5 3 3Attâlums starp rindâm 0,5 1 1 1,5 2 2 1,5 2Stâdvietu skaits uz hektâru

41

Meþa sçðanas trûkumi:

n sçjumiem nepiecieðama rûpîgâka kopðana;n sçjumi jâkopj ilgâk par stâdîjumiem;n aizkavçjas audzes gatavuma sasniegðana.

Latvijâ parasti sçj priedes, egïu un citu koku sçðana neatmaksâjas.

MEÞA DABISKÂ ATJAUNOÐANÂS

Meþs dabiski var atjaunoties vairâkos veidos:

n no paaugas kociòiem, kas bija zem vecâs audzes pirms tâs nocirðanas;n no blakusaudþu koku sçklâm, kas iesçjas izcirtumos;n no izcirtumos atstâto koku - sçklinieku sçklâm;n no platîbâ auguðo koku celmu vai sakòu atvasçm.

Atjaunoðanâs no blakusaudzçs augoðo koku sçklâm

Nobrieduðâs sçklas izbirst un izplatâs plaðâ teritorijâ. Ðis process var turpinâties ilgâkulaiku. Daþâm sugâm gatavâs sçklas ilgi turas kokos. Sçklas izplata vçjð, ûdens, kukaiòi, putni,meþa zvçri vai arî tâs izplatâs smaguma spçka ietekmç. Koki un audzes, kas sasnieguðasbrieduma vecumu, raþo sçklas nevienâdâ daudzumâ. Tos gadus, kad audzes raþo sçklas lielâdaudzumâ, sauc par sçklu gadiem, un tie daþâdâm koku sugâm atkârtojas pçc daþâda laika.Sçklu gadu atkârtoðanâs ir atkarîga no augsnes un klimatiskajiem apstâkïiem.

Atjaunoðanâs no izcirtumos atstâto koku �sçklinieku sçklâm

Sçklinieki ir audzes virsvaldu koki, kurus atstâj pçc meþaudzes nocirðanas dabiskâsatjaunoðanâs veicinâðanai. Sçklinieki parasti ir audzes augstas kvalitâtes koki ar labu stumbraformu, pietiekami attîstîtu un simetriski veidotu vainagu, kas labi raþo sçklas. Sçkliniekusieteicams atstât priedes galvenâs cirtes platîbâs sila, mçtrâja, lâna, niedrâja vai purvâja augðanasapstâkïu tipos. Pirmâm kârtâm sçklinieki atstâjami, izstrâdâjot kailcirtes meþa ìençtiskorezervâtu audzçs, sçklu audzçs. Audzçs, kuras izcçrt sanitârajâs kailcirtçs (slimîbu, kaitçkïuligzdâs), kâ sçklinieki atstâjami pret slimîbâm un kaitçkïu bojâjumiem neuzòçmîgie (rezistentie)koki.

Atjaunoðanâs no atvasçm

Meþa atjaunoðanâs procesa (no sçklâm vai atvasçm) nozîme mainâs atkarîbâ no kokusugas, vides apstâkïiem, kâ arî no saimniecîbas metodçm. Daudzu lapu koku sugu pavairoðanâievçrojama nozîme ir arî veìetatîvajai metodei. Lielas celma atvaðu dzîðanas spçjas attîstâsozolam, osim, alksnim, bçrzam, bet sakòu atvaðu - apsei. Meþs, kas radies no sçklâm, ardaudzâm bioloìiskajâm îpaðîbâm atðíiras no meþa, kas radies no atvasçm. Atvasâju meþoskoki aug âtrâk jaunîbâ, bet tie, salîdzinot ar diþmeþu kokiem, âtrâk beidz augt. Atvasâju kokiemkoksne nav tik kvalitatîva kâ no sçklâm auguðiem kokiem.

MEÞA MÂKSLÎGÂ ATJAUNOÐANA

Meþa sçklkopîba

Meþus mâkslîgi atjauno sçjot vai stâdot. Meþa mâkslîgâs atjaunoðanas pamats ir meþakoku sçklas. Sçklu iedzimtâs îpaðîbas un izcelsme bûtiski ietekmç meþaudþu augðanu unkvalitâti. Sçklas ievâc no augoðiem kokiem. Sçklu ievâkðanas organizçðanai jâpârzinasçklkopîbas grupu izcilâs, normâlâs un mînusaudzes. Atseviðíus kokus no selekcijas viedokïaiedala izcilos, sçklu, normâlos un mînuskokos. Sçklu plantâcijas ir speciâlas platîbas, kurâsiegûst iedzimtîbas ziòâ uzlabotas sçklas.

42

Koku suga

Maksimâlais starprindu

attâlums, m

Ieteicamais stâdvietu

(sçjvietu) skaits, tûkst. gab/ha

Priede 2,2 5Egle 2,5 3Lapegle 2,5 2Cietie lapu koki 4 1,6Mîkstie lapu koki 2,5 3

Meþa kokaudzçtavas

Kokaudzçtavas paredzçtas stâdâmâ materiâla izaudzçðanai meþa kultûrâm. Tâmpiemçrotas vieglas mâlsmilts vai smilðmâla augsnes, noderîgas arî lauksaimniecîbas zemes.Stâdâmâ materiâla ieguvei var izmantot

n pagaidu kokaudzçtavas, kuras parasti organizç kâdas lielâkas apmeþojamâsplatîbas tuvumâ ne ilgâk kâ 3-5 gadiem;

n pastâvîgâs kokaudzçtavas, kas darbojas ilgstoði un kurâs var bût vairâkasnodaïas (stâdu, sçjeòu, siltumnîcu, dekoratîvo stâdu, saimnieciskâ nodaïa).Nodaïas sadala augseku laukos.

Pastâvîgajâs kokaudzçtavâs iespçjams ievçrot stâdâmâ materiâla izaudzçðanasagrotehniku un pielietot mehânismus visu kokaudzçtavas darbu izpildei. Seviðía nozîme irplçves siltumnîcu izmantoðanai, augsnes mçsloðanai, sçjeòu pârskoloðanas iespçjâm unmâkslîgâs laistîðanas nodroðinâðanai.

Stâdâmâ materiâla (ieskaitot meþeòus) izvçle

Meþa mâkslîgâs atjaunoðanas uzdevums ir atjaunot meþu kâdâ platîbâ pçc iespçjas îsâkâlaikâ ar mçría sugâm. Mâkslîgi atjaunotâm meþaudzçm jâatbilst galvenokârt ðâdâm prasîbâm:

n koku sugai jâatbilst meþa augðanas apstâkïu tipam;n meþs jâatjauno ar klimatiskajiem apstâkïiem atbilstoðu koku sçklas materiâlu;n jaunajai meþaudzei jâbût veselai, pietiekami biezai, kokiem platîbâ jâbût

izvietotiem vienmçrîgi.Stâdâmais materiâls ir

n sçjeòi;n stâdi;n diþstâdi;n meþeòi;n kailsakòstâdi un ietvarstâdi;n spraudeòstâdi.

Kâ stâdâmo materiâlu var izmantot meþâ vai meþam pieguïoðâ platîbâ savvaïâ auguðuskociòus. Stâdîðanai noder daþâdu koku sugu jauni kociòi, kuriem ir spçcîga, iespçjami kuplaun kompakta sakòu sistçma, samçrâ labi attîstîts stumbrs un vainags. Lieto galvenokârtçncietîgas sugas - egli, osi, liepu. Gaismasprasîgu sugu meþeòi derîgi tikai tad, ja tie auguðilabi apgaismotâs vietâs. Meþeòus labâk izrakt pavasarî, to var darît arî rudenî, bet tad tie irrûpîgi jâpierok. Meþeòi ir mazvçrtîgâki par kokaudzçtavâs izaudzçtajiem stâdiem, tie sliktâkieaug un pirmajos gados pçc pârstâdîðanas tiem ir mazâks koksnes pieaugums.

Augsnes sagatavoðanas mehanizâcija

Sagatavojot apstâdâmo platîbu stâdîðanai, jâsatîra izcirtumi un jâsagatavo augsne.

Abos gadîjumos ieteicams lietot rokas darbarîkus vai mehânismus. Cirsmu satîrîðanaiparasti lieto traktorvilkmes zaru grâbekïus. Augsnes sagatavoðanu var veikt

n vienlaidus visâ platîbâ artraktorvilkmes arkliem;

n daïçji joslâs vai atseviðíâsvietâs ar traktorvilkmeskupicotâjiem;

n noplçðot augsnes virskârtuar traktorvilkmes vai rokasskarifikatoriem.

43

Meþa stâdîðana un sçðana, izmantojamie darbarîki un darba paòçmieni

Meþa stâdîðanai izmanto daþâda veida stâdâmos materiâlus, katram no tiem ir savaspriekðrocîbas un trûkumi. Meþa kultûru ierîkoðanas sekmes lielâ mçrâ ir atkarîgas no pareizastâdîðanas laika izvçles (pavasarî vai rudenî, agrâk un vçlâk izstâdâmâs sugas). Stâdâmomateriâlu kokaudzçtavâs parasti izrok pavasarî. Pirms izstâdîðanas stâdu saknes apgrieþ unapstrâdâ ar íîmiskâm vielâm aizsardzîbai pret stâdu kaitçkïiem.

Ne visur un ne vienmçr izdevîgi meþa atjaunoðanai (sçðanai un stâdîðanai) lietotmehânismus. Ja atjaunojamâs platîbas nav lielas, tâs ir celmainas vai paugurainas, izdevîgilietot rokas darbarîkus.

Divgadîgu prieþu stâdîðanai iepriekðçjâ gadâ sagatavotâ augsnç - joslu vai vienlaidusarumâ, laukumiòos ar noplçstu zemsedzi, kâ arî uz velçnâm un kupicâm - var lietot stâdâmo(Koïesova) ðíçpu. Galvenie darba paòçmieni ir spraugas veidoðana stâdîðanai vertikâli vaislîpstâdîðanai.

Sçðanai var lietot meþa sçjamkapli (Meldera konstrukcija). Ar sçjamkapli vispirms norauðzemsedzi, pçc tam izveido sçjrievu, iesçj sçklu un aprauð ar augsni.

Trîs un vairâk gadus vecu egïu stâdu stâdîðanai var lietot meþa kapïus. Tie ir noderîgi kârokas instrumenti augsnes iepriekðçjai sagatavoðanai, notîrot laukumiòu. Ar kapli var uzklâtvelçnu un veikt slîpstâdîðanu.

Trîs gadus vecu prieþu un egïu kailsakòstâdu un ietvarstâdu, kâ arî viengadîgu lapu kokusçjeòu stâdîðanai domâtas stâdâmâs lâpstiòas, ar kurâm izceï augsnes íîli, izveidojot bedrîtikociòa stâdîðanai.

Droðîbas tehnikas noteikumi meþa atjaunoðanas darbos

Platîbu notîrîðana un augsnes sagatavoðana meþa kultûrâm jâorganizç saskaòâ artehnoloìisko karti. Platîba iepriekð jâapseko un jânorobeþo bîstamâs vietas. Ja darbos piedalâsvairâki strâdnieki, jânorîko atbildîgais, kura signâli ir obligâti pârçjiem, izòemot signâlu�STOP�, kuru dot atïauts jebkuram un kurð jâievçro nekavçjoði. Darbos jâlieto standartiematbilstoðs inventârs un aprîkojums.

Veicot stâdîðanas un sçðanas darbus, jâievçro îpaði droði un veselîbai nekaitîgi paòçmieni.Platîbâm jâbût rûpîgi sagatavotâm un apstrâdâtâm. Strâdâjot ar traktorvilkmes maðînâm,jâievçro îpaðie noteikumi darbos ar traktorvilkmes piekarinâmiem un uzkarinâmiemagregâtiem. Sçjaparâtu un stâdaparâtu tîrîðana, kâ arî sçklu izlîdzinâðana sçjmaðînâ jâveic arspeciâlâm palîgierîcçm.

Sçklu vâkðana no augo�iem kokiem atïauta grupâs, kurâs ir vismaz 3 cilvçki. Strâdniekijâapgâdâ ar droðîbas jostâm, aizsargacençm, kaskâm, kâpðïiem, speciâlâm kâpnçm.

Stâdâmo materiâlu, stâdîjumu un sçklu apstrâdç ar íimikâlijâm jâievçro �Instrukcijapar droðîbas pasâkumiem, strâdâjot ar indîgâm íimikâlijâm un to glabâðanu noliktavâs�. Darbiar íimikâlijâm jâveic atbildîgâ speciâlista tieðâ vadîbâ. Pirms darba visi strâdnieki jâiepazîstinaar to galvenajâm îpaðîbâm, droðiem darba paòçmieniem, kâ arî pirmâs palîdzîbas sniegðanunelaimes gadîjumos. Aizliegts strâdât ar íimikâlijâm pusaudþiem lîdz 18 gadiem un sievietçmzîdîtâjâm. Jâlieto atbilstoði darbatçrpi, kurus aizliegts valkât ârpus darbalaika un glabâtdzîvojamâs telpâs. Sçklas jâkodina zem klajas debess, ne tuvâk par 200 m no dzîvojamâmçkâm vai çkâs ar efektîvu ventilâciju un tikai speciâlos aparâtos. Aizliegts veikt sçklu kodinâðanuar rokâm. Sçjot kodinâtas sçklas, sçjmaðînas sçklu rezervuâra vâks blîvi jânoslçdz. Aizliegtakodinâtu sçklu izsçðana ar rokâm. Aizliegts veikt apputinâðanu un apsmidzinâðanu stiprâ vçjâun lietû. Darba laikâ aizliegts smçíçt un çst. Izkaisîtâs indîgâs íimikâlijas nekavçjoties jâsavâc,bet atlikuðâs jânorok zemç ne seklâk par 25 cm.

44

Rokas instrumentiem jâbût sakârtotiem atbilstoði darba reþîmam. Ja vairâki strâdniekistrâdâ vienkopus, viòiem jâatrodas 2 - 3 m attâlumâ vienam no otra.

Strâdâjot ar traktorvilkmes piekarinâmiem un uzkarinâmiem agregâtiem, jâievçro ðâdinoteikumi:

n darba laikâ aizliegts tuvoties agregâtam vai atrasties uz tâ râmja;n darba laikâ aizliegts izbâzt galvu pa kabînes logu;n aizliegts atrasties starp traktoru un agregâtu, iet maðînai pa priekðu, uzsçsties

vai nokâpt, pâriet no traktora uz agregâtu (un otrâdi), ja agregâts atrodaskustîbâ;

n aizliegts braukt uz uzkarinâmâs (piekarinâmâs) maðînas, ja trûkst speciâlasçdekïa, kâ arî maðînai pârbraucot no viena darba iecirkòa uz otru;

n apskatot, regulçjot vai remontçjot maðînu vai agregâtu, aizliegts atrastieszem paceltas darbîgâs daïas, ja tâ nav uzstâdîta uz droða atbalsta.

MEÞA KULTÛRU KOPÐANA

Meþa kultûru agrotehniskâ kopðana

Meþa kultûru kopðana ir atkarîga no augsnes sagatavoðanas veida, stâdâmâ materiâlaizmçriem, platîbas aizzelðanas pakâpes un âtruma, meþa augðanas apstâkïu tipa. Nesagatavotâaugsnç ierîkotas meþa kultûras jâsâk kopt jau pirmajâ gadâ. Sagatavotâ augsnç meþa kultûruaizzelðana parasti sâkas tikai otrajâ vai treðajâ gadâ pçc to ierîkoðanas. Liela izmçra stâdâmâmateriâla lietoðana ievçrojami samazina kopðanas izdevumus, bet apgrûtina meþa stâdîjumuierîkoðanu.

Pirmajos 2 - 3 gados pçc meþa stâdîjuma ierîkoðanas nepiecieðama agrotehniskâ kopðana,kas turpinâs, lîdz koki sasniedz 5 gadu vecumu.

Kopðanâ ietilpst

n sçjeòu atbrîvoðana no smiltîm platîbâs, kur tiek putinâtas smiltis;n atbrîvoðana no zemsedzes augiem.

Zemsedzes augus parasti nogrieþ ar raukïiem, sirpjiem, maèetçm vai rokasmotorinstrumentiem. Aizzçluðâs platîbâs ap kociòiem rudenî zâlaugi jânomîda.

45

Meþa audzçðanas mçríi un pieïaujamais sastâvs

Nr. Augðanas apstâkïu tips Mçría sastâvs Pieïaujamais sastâvsp.k.

1. Sils (Sl) 10 P navMçtrâjs (Mr) 10 P navLâns (Ln) 10 P E piemistroj., lîdz 2/10

2. Damaksnis (Dm) 10 P; 10 E; jebkurâ P un E mistrojumâ

jebkurð E un B mistrojums

3. Vçris (Vr) 10 E; 10 B; 10 Oz; 10 A (veselas); 10 Ba

jebkurð E, B, Oz mistrojums Ba audzes ar B, E, Os piemistrojumu

4. Gârða (Gr) 10 B, 10 Os; 10 Oz; 10 A (veselas); 10 Ba

jebkurð E, B, M, Oz, Os mistrojums; Ba audzes ar B, M, E, Os piemistrojumu

5. Grînis (Gs) 10 P navSlapjais mçtrâjs (Mrs)

6. Slapjais damaksnis (Dms) 10 B; jebkurð P un E mistrojums jebkurð E un B mistrojums7. Slapjais vçris (Vrs) 10 B;10 Os; 10 M; jebkurð E, B, M, Oz;

Slapjâ gârða (Grs) 10 Oz Os mistrojums8. Purvâjs (Pv) 10 P; 10 B jebkurð P un E, E un B

Niedrâjs (Nd) mistrojums9. Dumbrâjs (Db) 10 M; 10 B jebkurð E, B, M

Liekòa (Lk) mistrojums

10. Virðu ârenis (Av) 10 P navMçtru ârenis (Am)Virðu kûdrenis (Kv)Mçtru kûdrenis (Km)

11. Ðaurlapju ârenis (As) 10 E; 10 P vai jebkurð P un E mistrojums,

jebkurð E un B mistrojums

Ðaurlapju kûdrenis (Ks) 10 B12. Platlapju ârenis (Ap) 10 E; 10 Os; 10 B; jebkurð E, M, Oz, Os, B

Platlapju kûdrenis (Kp) 10 A (veselas) mistrojums

Sausieòu meþi

Meþi slapjâs audzçs

Nosusinâtie meþi

46

10. Meþa kaitçkïi1. Mçríi:


n veikt profilaktiskos un biotehniskos pasâkumus meþa aizsardzîbâ;n noteikt izplatîtâkos meþa kaitçkïus;n novçrtçt koku bojâjumus un izvçlçties kaitçkïu apkaroðanas paòçmienus.



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,n grâmata: G-1.n grafoprojektors

plçves:

A5-1 �Meþa koku kaitçkïi�,

A5-2 �Mûíene�,

n kukaiòu kolekcijas,n kukaiòu bojâjumu paraugi,n lupa,n atraktantu slazds.


TÇMAS KODS: MK-5

Stundas Nr. p.k.


Mâjas darbs

1.-2. Sâciet 10. Iepazîstiniet ar augsnes kaitçkïiem un to izraisîtajiem bojâjumiem.


3.-4. Turpiniet 10. Iepazîstiniet ar augu un stâdu kaitçkïiem, to izraisîtajiem bojâjumiem un apkaroðanas paòçmieniem.

Sagatavot uzdevuma U5- 1 atbildes

5.-6. Turpiniet 10. Iepazîstiniet ar jaunaudþu un kultûraugu kaitçkïiem, to izraisîtajiem bojâjumiem un apkaroðanas paòçmieniem.

Sagatavot uzdevuma U5-2 atbildes

7.-8. Turpiniet 10. Iepazîstiniet ar skuju un lapu grauzçjkukaiòiem, to izraisîtajiem bojâjumiem


9.-10. Turpiniet 10. Iepazîstiniet ar stumbra kaitçkïiem, to izraisîtajiem bojâjumiem un apkaroðanas paòçmieniem.

11.-20. Nobeidziet 10. Praktiskajâs nodarbîbâs dodiet iespçju audzçkòiem strâdât ar kolekcijâm, lieciet nosaukt bojâjuma veidu un aprakstît tâ izraisîtâju. Nobeidziet ar zinâðanu kontroli par apkaroðanas paòçmieniem.

47


U5-1 Sprakðíi

U5-2 Mizgrauþi;

lûksngrauþi.

U5-3 Maijvaboïu, jûnijvaboïu.

6. Tçmas saturs.

MEÞA KAITÇKÏI

Augsnes kaitçkïi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana

Pie sakòu kaitçkïiem pieder kukaiòi, kuru kâpuri bojâ augu saknes un dzîvo augsnç.Sakòu kaitçkïu izplatîðanâs un perçkïu veidoðanâs ir atkarîga no augsnes mehâniskâ sastâva,struktûras, mitruma, skâbuma un sâïu satura augsnç. Sakòu kaitçkïi bojâ dîgstus un sçjeòuskokaudzçtavâs, jaunos stâdus meþa kultûrâs un dabiski atjaunotajâs platîbâs.

Nozîmîgâkâs kaitçkïu sugas ir

n meþa un lauka maijvaboles;n jûnijvaboles;n sprakðíi;n zemesvçþi.

Visvecâkais vaboïu izíerðanas paòçmiens ir íeramgrâvîðu izmantoðana. Ar tiem norobeþosvaigos skuju koku izcirtumus un degumus no meþa kultûrâm un jaunaudzçm. Íeramgrâvîðiir seviðíi efektîvi, ja cirðanas atliekas sadedzina vai aizvâc un apmeþoðanu (izòemot sçðanu)pirmajâ gadâ neveic.

Augïu un stâdu kaitçkïi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana

Skuju kokus jau 3 - 5 gadu vecumâ bojâ vairâki specifiski kaitçkïi. Tie bojâ pumpurus undzinumus, izsûc sulas, nograuþ mizu. Ðo kaitçkïu apkaroðanai lieto íîmiskos aizsardzîbaslîdzekïus.

Izplatîtâkie skuju koku kaitçkïi ir

n tinçji;n prieþu mizas blaktis;n smecernieki.

Latvijâ seviðía uzmanîba jâpievçrð tieði smecernieku uzraudzîbai un apkaroðanai. Prieþulielais smecernieks un tam radniecîgo sugu kâpuri attîstâs svaigi cirstu skuju koku celmos,saknçs, kâ arî zemei pieguïoðâs cirðanas atliekâs. Skuju koku sçjumu un stâdîjumu aizsardzîbaiiesaka

n meþsaimnieciskos pasâkumus;n skuju koku izcirtumu apmeþoðanu tikai divus trîs gadus pçc vecâs audzes

nocirðanas;n kaitçkïu apdraudçtâs vietâs prieþu atjaunoðanu ar sçklâm;n stâdu apstrâdi ar insekticîdiem;n smecernieku pievilinâðanu un izíerðanu izcirtumos íerammizâs vai atraktantu

slazdos.

48

Skuju un lapu grauzçjkukaiòi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana

Meþaudzçm bîstamas ir vairâkas skuju grauzçju kukaiòu sugas, kas pieder tauriòu kârtai.Tie ir:

n prieþu vçrpçji;n prieþu sprîþotâji;n prieþu pûcîtes;n egïu mûíenes;n zâìlapsenes.

Stumbra kaitçkïi, to izraisîtie bojâjumi un apkaroðana

Meþs seviðíi jâsarga no stumbru kaitçkïiem. Tie ir kukaiòi, kas pârtiek no koka stumbraaudiem un kuriem raksturîgs aizklâts dzîvesveids. Stumbra kaitçkïu aktivitâtes ir daþâdas. Daþino tiem uzbrûk kokiem, kuriem nav redzamu novâjçðanas pazîmju, turpretî citi - tikai ïotinovâjinâtiem, dzîvîbas funkcijas gandrîz jau zaudçjuðiem vai vçja nogâztiem kokiem, kâ arîkokmateriâliem. Bojâjumi ir izteikti raksturîgi katrai kaitçkïu sugai. Bojâtos kokus iezîmç unizcçrt kopðanas vai sanitârajâs cirtçs.

Izplatîtâkie stumbra kaitçkïi ir

n mizgrauþi;n koksngrauþi (ûsaiòi);n krâðòvaboles;n ragastes.

Mizgrauþi ir ïoti îpatnçja vaboïu dzimta, kas savu dzîvi pavada galvenokârt zem kokamizas. To íermenis ir ïoti mazs, brûns vai melnîgsnçjs, mazliet spîdoðs, segts ar sîkiem matiòiem.Mizgrauþi parasti ir sekundâri kaitçkïi, kuri perinâs tikai novâjinâtos un nîkuïojoðos kokos. Toapkaroðanai ieteicams lietot íeramkokus.

49

11. Kokaugu slimîbas1. Mçríi:


n veikt profilaktiskos un biotehniskos pasâkumus meþa aizsardzîbâ;n noteikt raksturîgâkâs kokaugu slimîbas;n veikt bojâjumu novçrtçðanu un izvçlçties aizsardzîbas pasâkumus.



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,n grâmatas: G-1.n grafoprojektors,n bojâjumu kolekcija.


5. Uzdevumu atbildes

U6-1 Sakòu 6, 10, 11

Stumbra 3, 4, 5, 8, 12

Dzinumu 1, 2

Jauktâ 7, 9

TÇMAS KODS: MK-6

Stundas Nr. p.k.


Mâjas darbs

1.-2. Sâciet 11. Iepazîstiniet ar augïu un sçklu slimîbâm. Raksturojiet bojâjumus un paskaidrojiet apkaroðanas paòçmienus.

Izlasît grâmatas G-1 124. - 132. lpp.

3.-4. Turpiniet 11. Iepazîstiniet ar sçòu izraisîtajâm stâdâmâ materiâla un jaunaudþu slimîbâm. Raksturojiet bojâjumus un paskaidrojiet apkaroðanas paòçmienus.

5.-6. Turpiniet 11. Iepazîstiniet ar kokaugu un zaru nekrozçm, vçþa un vadaudu slimîbâm. Raksturojiet bojâjumus un paskaidrojiet apkaroðanas paòçmienus.


7.-8. Turpiniet 11. Iepazîstiniet ar trupçm un tâs izraisoðâm piepçm. Raksturojiet bojâjumus un paskaidrojiet apkaroðanas paòçmienus.

9.-16. Nobeidziet 11 ar praktiskâm nodarbîbâm. Uzdodiet izpçtît kolekcijas un paraugus. Lieciet nosaukt slimîbu izraisîtâjus un bojâjumu veidus. Pârbaudiet zinâðanas apkaroðanas paòçmienu un koksnes aizsardzîbas lîdzekïu izvçlç.

50

6. Tçmas saturs.

KOKAUGU SLIMÎBAS

Augïu un sçklu slimîbas, to apkaroðana

Augu slimîbu ierosinâtâjas slimîbas dabâ ir ïoti izplatîtas un nodara daudz posta meþiem.Tâs kaitç atseviðíiem kokiem, iznîcina meþaudzes, kâ arî sagatavotos vai pat celtniecîbâ jauizmantotos kokmateriâlus. Samçrâ izplatîtas ir ðâdas augu slimîbas:

n ozolu miltrasa. Slimîbas ierosinâtâjas ir sçnes. No tâs visvairâk cieð parastaisozols. Pazîmes: sçòotne pârklâj lapas un jaunos dzinumus ar baltiem,saplûstoðiem plankumiem vai arî ar vienlaidus pelçjuma slâni. Jaunie dzinumilîdz ar to nenobriest. Miltrasa sastopama arî uz kïavu, kârklu, alkðòu, bçrzu,lazdu, oðu lapâm. Apkaro, savâcot un sadedzinot lapas, apstrâdâjot arfungicîdiem;

n lapu plankumainîba. Slimîbas ierosinâtâjas ir sçnes. Tâ sastopama kïavai,liepai, papelei, apsei. Apkaro, savâcot un sadedzinot lapas vai lietojotíimikâlijas;

n prieþu skujbire. Slimîbu izraisa sçnes. Tâ sastopama prieþu sçjumos unstâdîjumos, meþa kultûrâs un jaunaudzçs. Inficçðanos galvenokârt veicinaklimatiskie apstâkïi: silta un mitra vasara, silta ziema ar bieþiem atkuðòiem,kâ arî vçli un sabiezinâti prieþu sçjumi. Inficçtâs skujas brûnç un atmirst.Apkaro, apstrâdâjot ar íimikâlijâm.

Sçòu izraisîtâs stâdâmâ materiâla un jaunaudþu slimîbas, to apkaro�ana

Sçòu izraisîtâs slimîbas dabâ ir ïoti izplatîtas, un tâs nodara lielu postu meþam, izraisotatseviðíu koku un krûmu slimoðanu vai iznîcinot pat plaðas audzes un bojâjot sagatavotos vaiiebûvçtos kokmateriâlus. Kaitîgo sçòu sporas, kas izplatâs ar vçju un kukaiòu starpniecîbu,sastopamas viscaur dabâ, bet augi saslimst tiki tad, ja tie kâdu apstâkïu dçï ir novâjinâti, ja toattîstîbâ raduðies traucçjumi, kâ arî, ja tie tiek mehâniski bojâti.

Sçòu izraisîtâs slimîbas ir

n skujbires;n rûsas;n miltrasas.

Ðo slimîbu apkaroðanai lieto daþâdus íîmiskos preparâtus. Tos izmantojot, ïoti precîzijâievçro preparâtu sagatavoðanas noteikumi un jâizvçlas pareizais lietoðanas laiks. Ieteicamsar slimîbâm inficçtos kokus nocirst sanitâro vai kopðanas cirðu laikâ.

Koka trupju tipi, sakòu, celmu un stumbru trupes izraisoðâs piepes

Kokam inficçjoties ar sakòu, celmu un stumbra trupçm, tiek traucçta ûdens un barîbasvielu nokïûðana koka augðçjâ daïâ. Tas izraisa koka novâjçðanu, pakâpenisku atmirðanu unnokalðanu. Sakòu un celmu trupes izplatâs no koka uz koku, galvenokârt veselajâm saknçmsaskaroties ar inficçtajâm. Inficçtos kokus viegli izgâþ vçjð un bojâ stumbru kaitçkïi. Trupesbojâ koksnes tehniski vçrtîgâko daïu. Izplatîtâkâs trupes ir

n sakòu piepe;n celmene;n prieþu stumbra piepe;n neîstâ un îstâ posas piepe;n ap�u piepe;n brûnâ bçrzu piepe.

51

12. Meþa aizsardzîba pret uguni1. Mçríi:


n veikt profilaktiskos un biotehniskos pasâkumus meþa apsardzîbâ unaizsardzîbâ;

n dzçst meþa ugunsgrçkus;n lietot ugunsgrçku dzçðanas tehniku un paòçmienus;n ievçrot sanitâros un ugunsdroðîbas noteikumus meþâ;n izpildît darbus veselîbai nekaitîgâ un droðâ veidâ.



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,n grâmatas: G-1.n grafoprojektors,n ugunsdzçðamie rokas darbarîki.



U7-1 Iedzîvotâju pavirða rîcîba ar uguni meþâ;

saimnieciskâs darbîbas sekas meþâ un tâ tuvumâ;

meþa izstrâdâtâju neuzmanîba;

vecâs zâles un salmu dedzinâðana;

dabas faktori (zibens).

U7-2 Skrejuguni un vainaguguni.

U7-3 No 15. aprîïa lîdz 1. oktobrim.

U7-4 c).

TÇMAS KODS: MK-7

Stundas Nr. p.k.


Mâjas darbs

1. Sâciet 12. Iepazîstiniet ar meþa ugunsgrçku veidiem un îpatnîbâm. Panâciet ðo jautâjumu izpratni.


2.-3. Turpiniet 12. Dodiet vispârçju pârskatu par ugunsgrçku dzçðanâ lietojamiem paòçmieniem, mehânismiem, rokas darbarîkiem un specializçtajâm maðînâm.

4. Turpiniet 12. Iemâciet audzçkòus veikt profilaktiskos pasâkumus meþa ugunsdroðîbâ.

5. Turpiniet 12. Iepazîstiniet audzçkòus ar meþa sanitârajiem un ugunsdroðîbas noteikumiem

6. Noslçdziet 12. Iemâciet lietot droðus un veselîbai nekaitîgus meþa ugunsgrçku dzçðanas paòçmienus

52

6. Tçmas saturs.

MEÞA AIZSARDZÎBA PRET UGUNI

Meþa ugunsgrçki, to klasifikâcija un intensitâte

Meþa ugunsgrçki rada ïoti lielus zaudçjumus, to dzçðana saistîta ar lielâm grûtîbâm.Katrs meþa ugunsgrçks rûpîgi jâapseko, jânoskaidro tâ izcelðanâs iemesli. Meþa ugunsgrçkusatkarîbâ no to rakstura iedala trîs veidos:

n zemdegas - humusa vai kûdras slâòa gruzdçðana (apdeg vai sadeg kokusaknes);

n skrejuguns - meþa zemsegas, pameþa vai paaugas degðana, kad apdeg kokusaknes un koku apakðçjâs daïas miza. Atkarîbâ no intensitâtes izðíir vâju,vidçju un spçcîgu skrejuguni. Tâ var bût noturîga un nenoturîga;

n vainaguguns - meþa ugunsgrçka veids, kad uguns virzâs uz priekðu pameþaudzes vainagu klâju. Atkarîbâ no intensitâtes vainaguguni iedala vâjâ,vidçjâ un spçcîgâ, arî noturîgâ un nenoturîgâ vainagugunî.

Ugunsgrçka dzçðanas tehnika un paòçmieni

Lîdz mûsdienâm ir saglabâjuðies vairâki vienkârði ugunsdzçðanas paòçmieni:

1) liesmu dzçðana ar meijâm, ja to nav, tad ar priedes vai egles zariem. Liesmas apsit arspçcîgiem slîdoðiem sitieniem;

2) apbçrðana ar smiltîm. Ðo paòçmienu var lietot tikai meþaudzçs uz smilts augsnçm. Smiltismet liesmâ ar spçcîgu pïaujoðu kustîbu gareniski ugunsgrçka apmalei. Ar smiltîm ugunsgrçkuiespçjams tikai lokalizçt, tâpçc ap lokalizçto platîbu jâizrok arî neliels grâvîtis vai jânolaistaûdens;

3) dzçðana ar ûdeni. Liesmas dzçst ar ûdeni praktiski var tikai no ugunsdzçðamâm maðînâm;4) dzçðana ar íimikâlijâm. Tâs pievienojot ûdenim, paaugstinâs ûdens spçja dzçst liesmas vai

arî samitrinât apkârtçjo vidi. Íimikâlijas drîkst lietot tikai íîmiskâs ugunsdzçsîbas komandas;5) dzçðana ar atdedzinâðanu. Ðo paòçmienu drîkst lietot meþa sardzes uzraudzîbâ;6) mineralizçto joslu un aizsarggrâvju veidoðana. Pasâkumi ir efektîvi, tikai lietojot attiecîgu

tehniku (traktortehniku).

Profilaktiskie pasâkumi meþa ugunsdroðîbâ

Lai novçrstu uguns izplatîðanos un atvieglotu dzçðanas darbus, veicami ðâdiprofilaktiskie pasâkumi:

n mineralizçto joslu ierîkoðana jeb augsnes virskârtas apvçrðana. Joslas ierîkopirms ugunsbîstamâ perioda iestâðanâs un atjauno, lîdzko tâs sâk aizaugt;

n grâvju ierîkoðana ap kûdrainiem meþa nogabaliem. Grâvjus rok lîdzminerâlaugsnei vai gruntsûdenim tâ, lai zemsegas ugunsgrçka gadîjumâ ugunsnepârietu no viena nogabala uz otru;

n ûdens òemðanas vietu ierîkoðana un ûdensbaseina bûve. Ûdens òemðanasvietas jâierîko pçc iespçjas tuvâk esoðajiem ûdensbaseiniem. To var veikt arîvienlaikus ar meþa meliorâciju;

n ceïu uzturçðana labâ lietoðanas stâvoklî un jaunu ceïu bûve;n lapu koku joslu un barjeru ierîkoðana skuju koku (it seviðíi, prieþu)

jaunaudzçs vainaguguns dzçðanai.

53

Sanitârie un ugunsdroðîbas noteikumi meþâ

Sanitârie noteikumi nosaka vispârçjo kârtîbu, kâdâ izpildâmas sanitârâs prasîbasmeþsaimniecîbâ un meþa izstrâdç Latvijas Republikas meþos, lai novçrstu meþam kaitîgokukaiòu un slimîbu parâdîðanos un izplatîðanos.

Visiem meþa apsaimniekotâjiem laikus jâveic sanitârâs izlases cirtes, izcçrtot stumbrukaitçkïu un slimîbu inficçtos kokus; jânovâc atmiruðais meþs; jâizliek íeramkoki; jâizdarasanitârâs kailcirtes bojâtajâs un pârretinâtajâs (biezîba 0,3) audzçs; jâizvâc pielûþòojums.

Stumbra kaitçkïu invadçtie koki, kâ arî vçjgâzçs, vçjlauzçs un snieggâzçs, snieglauzçsbojâtie koki jâizcçrt, nepieïaujot slimîbu un kaitçkïu izplatîðanos.

Vietâs, kur notiek stumbra kaitçkïu savairoðanâs, sanitârâs cirtes jâveic ðâdos termiòos:prieþu audzçs - lîdz 1. maijam, egïu audzçs - lîdz 1. jûnijam. Visi sagatavotie materiâli jâizvedno meþa.

Pavasara grupas stumbra kaitçkïu (prieþu lielâ un prieþu mazâ lûksngrauþa, egïudivpadsmitzobu mizgrauþa un tâ pavadîtâjsugu) svaigi invadçtâs priedes cirðanai izzîmçjamasmaijâ un no audzes izvedamas lîdz 15. jûnijam, bet egles izzîmçjamas cirðanai maija otrajâpusç un izvedamas lîdz 15. jûlijam.

Vasaras grupas stumbra kaitçkïu (prieþu galotòu sveíotâjsmecernieka, prieþu zilâskrâðòvaboles) svaigi invadçtie koki cirðanai izzîmçjami, sâkot ar augusta otro pusi, bet izvedamilîdz nâkamâ gada 1. maijam.

Sakòu un stumbra trupes, mizas rûsas un citu slimîbu bojâtie atseviðíie koki jâizcçrtkopðanas cirðu kârtîbâ.

Sakòu trupes un celmenes bojâtajâs audzçs vienlaikus ar nokaltuðajiem un kalstoðajiemkokiem jâizcçrt arî novâjinâtie koki. Veicot sanitârâs kailcirtes, sakòu trupes tâlâkas izplatîðanâsierobeþoðanai jâizcçrt arî aizsargjosla ðíietami nebojâto audþu daïâ: kokiem vecumâ lîdz20 gadiem - 5 m platumâ, vecâkâm audzçm - 10 m platumâ.

Pavasarî un vasarâ, izcçrtot kokus sakòu trupes ligzdâs, celmi obligâti jâapstrâdâ ar 10%karbamîda (urînviela), 10% amonija sulfâta vai 4% kâlija permanganâta ðíîdumu ûdenî.

Veicot kop�anas cirtes silâ un mçtrâjâ, gar meþa ceïiem un stigâm saglabâjami atseviðíilapu koki un dobumainie koki, lai piesaistîtu meþam derîgo faunu.

Prieþu tîraudzçs, kurâs nav pietiekami daudz skudru, kâ arî kukaiòçdâju putnu, jâievedpapildus skudru pûþòi un jâizliek putnu bûrîði.

Sanitârajâ kailcirtç nocçrtamâs audzes, kuras ugunsgrçkos, vçjgâzçs, vçjlauzçs,snieglauzçs vai pârliecîga mitruma un citu faktoru ietekmç zaudçjuðas augtspçju vai kurasslimîbu, kaitçkïu un meþa dzîvnieku nodarîto bojâjumu dçï nav iespçjams atveseïot.

Slimîbu inficçtajâs audzçs, kuras nocçrt sanitârajâ kailcirtç, cirðanas atliekas obligâtijâsadedzina.

Sanitârajâ kailcirtç egïu audzçs, kuras bojâjis egïu astoòzobu mizgrauzis, jâlieto feromoni.Tie jâizliek cirsmas platîbâ no 20. aprîïa lîdz 20. maijam. Koki jâizcçrt no 20. maija lîdz1. jûlijam.

Aïòu, staltbrieþu un citu meþa dzîvnieku bojâto meþa kultûru un meþaudþu stâvoklinovçrtç un tâlâko saimniecisko darbîbu nosaka meþzinis pçc meþa patologa norâdîjumiem.

Skuju koku stâdâmais materiâls pirms stâdîðanas meþâ profilaktiski jâapstrâdâ pretsmecerniekiem un sakògrauþiem.

54

Maijvaboïu un jûnijvaboïu apdraudçtâs platîbas jâapmeþo ar divgadîgiem un trîsgadîgiemstâdiem ðo kaitçkïu izlidoðanas gadâ.

Izcirstajâs skuju koku dzinuma vçþa ligzdâs jâsçj priedes.

Ugunsdroðîbas noteikumi Latvijas Republikas meþos nosaka vispârçjo kârtîbu, kâdajâievçro meþa zemçs, lai novçrstu ugunsgrçku izcelðanos. Tie ir saistoði visâm juridiskajâm unfiziskajâm personâm.

Ugunsnedroðajâ laika posmâ aizliegts

n kurinât ugunskurus meþâ, 50 m platâ joslâ no meþa malas, kûdras atradòuun ieguves teritorijâ. Ugunskurus drîkst kurinât speciâli atvçlçtâs un atbilstoðiierîkotâs vietâs; atstâjot ðîs vietas, ugunskuri jânodzçð, apberot ar zemi vaiaplejot ar ûdeni, lîdz pilnîgi izbeidzas gruzdçðana;

n dedzinât zâli un niedres; dedzinât no apdzîvotâm vietâm atvestus atkritumusmeþâ un 50 m platâ joslâ no meþa malas. Sadedzinât atkritumus, kâ arîcirðanas atlikumus var tikai, ievçrojot îpaðus noteikumus;

n meþâ dedzinât cirðanas atlikumus (izòemot îpaðus gadîjumus un ievçrojotîpaðas prasîbas), nomest degoðus sçrkociòus un izsmçíus;

n medîjot lietot no viegli uzliesmojoða materiâla izgatavotus prapjus;n braukt ar mehanizçtiem transportlîdzekïiem pa meþu ârpus ceïiem.

Veicot meþa izstrâdâðanas, kâ arî citus darbus meþâ, degviela un smçrvielas jâuzglabâatbilstoðâ slçgtâ standarta tarâ. Ugunsnedroðajâ laika posmâ degvielas un smçrvielu glabâðanasvietâs jânovâc viegli uzliesmojoði materiâli un zemsedze un ap tâm jâizveido ne mazâk kâ1,5 m plata mineralizçta josla.

Tehnika un transporta lîdzekïi meþâ jâekspluatç tâ, lai neizceltos meþa ugunsgrçks.

Cirsmas jâsatîra ar tâdiem paòçmieniem un tâdos termiòos, kâdi noteikti cirðanuatïaujoðajos dokumentos. Ja nepiecieðams, pavasarî pçc sniega nokuðanas ziemâ cirstâs cirsmasir jâpârtîra.

Dedzinot cirðanas atlikumus, jânodroðina, lai cirsmâs saglabâtu paaugu, sçkliniekus unaugoðus kokus.

Nedrîkst pieïaut meþa ceïu, grâvju, stigu, kâ arî tiltu, telefona lîniju un citu bûvju unceltòu bojâðanu.

Ugunsnedroðajâ laika posmâ aizliegts atstât cirsmâs neatzarotus kokus.

Juridiskajâm un fiziskajâm personâm ugunsgrçka laikâ nekavçjoties jâveic vissiespçjamais, lai paða spçkiem un lîdzekïiem likvidçtu ugunsgrçku.

Par ugunsdroðîbas noteikumu pârkâpðanu paredzçta atbildîba par jebkuru darbîbu, kâarî par bezdarbîbu.

Droðîbas tehnikas noteikumi meþa dzçðanas darbos

Meþa ugunsgrçku dzçðanâ nedrîkst nodarbinât invalîdus, pusaudþus lîdz 18 gaduvecumam, grûtnieces, sievietes zîdîtâjas un personas ar fiziskiem trûkumiem.

Dzçðanas laikâ starp visâm nodaïâm jâuztur nepârtraukti sakari.

Aizliegta patvarîga darba vietas atstâðana, izòemot gadîjumus, kad strâdniekam raduðiesapdegumi, ievainojumi vai viòð saindçjies ar dûmiem, kâ arî gadîjumos, kad palikðana uz vietasapdraud dzîvîbu (uguns ielenkums).

55

Visiem dzçðanas darbos norîkotajiem strâdniekiem jâpiegâdâ pârtika un dzeramais ûdenstieði darba vietâs.

Lai pasargâtu strâdâjoðos no dûmu un augstas temperatûras iedarbîbas, strâdniekijâapgâdâ ar brezenta apìçrbu, speciâlâm galvassegâm, kâ arî pretdûmu vai pretgâzu maskâm.

Dzçðot vainaguguni atdegas veidâ (ar pretuguns paòçmienu), darbu vadîtâja pienâkumsir pârbaudît, vai starp sagatavoto atdegas joslu un tuvojoðos ugunsgrçka fronti nav palikuðistrâdnieki, un tikai pçc tam dot signâlu aizdedzinât zemdegu.

Pazemes uguns dzçðanâ darbu vadîtâja pienâkums ir pirms darba sâkuma organizçtizlûkoðanu uguns izplatîðanâs robeþu noteikðanai. Noteiktâ uguns robeþa dabâ jâapzîmç.

Strâdnieki, kas izlûko uguni kûdrâjâ, jâapgâdâ ar speciâlâm kârtîm.

Pâreja pâr grâvi uz uguns pusi ir kategoriski aizliegta.

Lai strâdniekiem laikus varçtu sniegt palîdzîbu, meþa sardzei jâbût apgâdâtai araptieciòâm.

Strâdnieku atpûtas un naktsmîtòu vietas jâierîko ne tuvâk kâ 100 m no ugunsgrçkalokalizçtâs daïas robeþas.

Neapdzçsta ugunsgrçka zonâ strâdnieku naktsmîtòu ierîkoðana ir aizliegta.

Cîòâ ar meþa ugunsgrçku spridzinâðanas darbus aizliegts veikt tuvâk par 100 m notuvojoðâs virszemes ugunsgrçka frontes un tuvâk par 10 m no pazemes uguns robeþas.

Meþa dzçðanas darbos îpaði droðîbas noteikumi jâievçro,

n veicot atdedzinâðanu;n dzçðot zemdegas;n organizçjot dzçðanas darbus speciâlâs brigâdçs vai grupâs;n lietojot ugunsdzçðamo tehniku un motorinstrumentus;n lietojot íîmiskos ugunsdzçðanas lîdzekïus;n ierobeþojot iedzîvotâju uzturçðanos ugunsgrçku teritorijâ.

56

13. Meþa aizsardzîba pret dzîvnieku postîjumiem1. Mçríi:


n izmantot bioloìiskos un íîmiskos lîdzekïus meþa aizsardzîbai pret dzîvniekupostîjumiem;

n organizçt medîbas dzîvnieku skaita regulçðanas nolûkâ;n atðíirt daþâdus medîjamos un nemedîjamos dzîvniekus.



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca.


5. Tçmas saturs.

MEÞA AIZSARDZÎBA PRET DZÎVNIEKU POSTÎJUMIEM

Biotehniskie pasâkumi un íîmiskie aizsardzîbas lîdzekïi

Meþa aizsardzîbu pret dzîvnieku postîjumiem var îstenot,

n mâkslîgi regulçjot dzîvnieku skaitu;n piesaistot dzîvniekus noteiktiem areâliem;n ierobeþojot pret dzîvnieku postîjumiem aizsargâjamâs platîbas;n lietojot íîmiskos un mehâniskos dzîvnieku atbaidîtâjus.

Biotehniskie pasâkumi medîbu saimniecîbâs ir visdaþâdâkie darbi, kurus veic, laisaglabâtu, palielinâtu un uzlabotu medîbu resursus ar mçríi iegût vairâk medîbu produkcijas.Latvijâ tie ir

n medîjamo dzîvnieku piebaroðana ziemâ;n barîbas lauciòu ierîkoðana;n riestu un vairoðanâs vietu aizsardzîba un to skaita palielinâðana;n medîjamo dzîvnieku aizsardzîba pret plçsçjiem;n bûvju un iekârtu celðana medîbu platîbâs.

TÇMAS KODS: MK-8

Stundas Nr. p.k.


Mâjas darbs

1. Sâciet 13. Iepazîstiniet ar plaðâk lietotajiem biotehniskajiem un íîmiskajiem lîdzekïiem

2. Nobeidziet 13. Iepazîstiniet ar medîbu organizçðanu. Uzsveriet droðîbas pasâkumu nozîmi.

57

Medîbu organizâcija zemnieku meþos

Katrs zemes îpaðnieks ir arî medîbu tiesîbu lietotâjs. Ja zemnieks nav mednieks, tadviòam paðam jâveido sava medîbu saimniecîba un jâkïûst par mednieku, vai arî jâvienojas armednieku kolektîvu un jânoslçdz lîgums.

Materiâlie zaudçjumi, kurus zemniekam nodara meþa dzîvnieki, jâsedz medniekukolektîvam, vai, ja nav noslçgts lîgums, - zemes îpaðniekam. Valsts meþniecîbâs tiek izveidotaskomisijas, kuras pçc zemes îpaðnieka pieteikuma nosaka meþa dzîvnieku nodarîto zaudçjumuapjomu, kas bûs jâsedz medîbu tiesîbu lietotâjiem.

Dzîvnieku skaita regulçðana

Medîbu saimniecîbas uzdevums ir maksimâlâ kvalitatîvu medîbu dzîvnieku skaitauzturçðana, lai iegûtu iespçjami daudz medîbu produkcijas. Medîbu saimniecîbas pasâkumukompleksâ ietilpst medîbu dzîvnieku uzskaite, aklimatizâcija un reaklimatizâcija, atðauðanasprincipu ievçroðana, barîbas apstâkïu uzlaboðana, dzîvnieku aizsardzîba no plçsîgiem zvçriemun putniem, íimikâlijâm, malu medniekiem, slimîbu novçrðana.

Medîbu dzîvniekus uzskaita, lai aprçíinâtu to pieaugumu, noteiktu biotehniskospasâkumus, atðauðanas apjomus, medîbu termiòu ilgumu, paòçmienus u.c. pasâkumus.

Medîbu dzîvniekus atðauj tikai ieplânotajâ daudzumâ, stingri ievçrojot izlases at�au�anasprincipus.

Rajonos, kuros savairojas daudz dzîvnieku un tie nodara zaudçjumus meþsaimniecîbaiun lauksaimniecîbai, atðauðanas normu palielina, un otrâdi.

58

TÇMAS KODS: MK-9

14. Ievads meþa taksâcijâ

15. Meþa taksâcijas objekti

16. Atseviðíu koku novçrtçðana

17. Audþu taksâcija

18. Cirsmu fonda taksâcija

19. Meþa taksâcija zemnieku meþos

1. Mçríi:


n veikt meþa novçrtçjumu;n veikt koku uzmçrîðanu;n sagatavot cirsmas nocir�anai.




plçves:

A9-1 �Salikta audze�,

A9-2 �Meþa plâns�,

A9-3 �Cirðanas apliecinâjums�.

n pieauguma svârpsts,n augstummçrs,n ðíçrslaukuma mçrîtâjs,n mçrlente.

59


U9-1 Aizpildîta cirðanas apliecinâjuma veidlapa.

6. Tçmas saturs.

IEVADS MEÞA TAKSÂCIJÂ

Meþa taksâcijas jçdziens. Meþa taksâcijas uzdevums

Termins �taksâcija� pâròemts no latîòu valodas un nozîmç - novçrtçðana, cenasnoteikðana. Attiecinot uz meþu, tâ ir koksnes krâjas aprçíinâðana, meþaudþu ikgadçjâpieauguma noskaidroðana, metoþu izstrâdâðana, lai varçtu izmçrît un noteikt tilpumuatseviðíiem nozâìçtiem un augoðiem kokiem, noskaidrot meþaudþu taksâcijas pazîmes unnoteikt koksnes krâju, inventarizçt meþu masîvus, sastâdît atbilstoðu dokumentâciju, kâ arînovçrtçt cirsmu fondu.

4. Mâcîbu stundu saturs:Stundas Nr. p.k.


Mâjas darbs

1.-2. Sâciet 14. Iesaistiet audzçkòus domu apmaiòâ par meþa taksâcijas nepiecieðamîbu. Lieciet nosaukt taksâcijas elementus. Iepazîstiniet ar taksâcijas vçsturi un uzdevumiem ðodien. Dodiet novçrtçjumu un noformulçjiet meþa taksâcijas jçdzienu.

Izlasît grâmatas G-2 163. � 212. lpp.

3.-4. Sâciet 15. Diskutçjiet par taksâcijas objektiem. Râdiet objektu simbolus un savienojiet tos ar objektiem. Pârejiet pie mçrîðanas. Lieciet analizçt mçrîðanas kïûdas un salîdziniet precizitâti. Iepazîstiniet ar vienkârðiem taksâcijas instrumentiem.

5. Sâciet 16. Strâdâjiet ar koku caurmçra noteikðanas instrumentiem. Râdiet pareizos mçrîðanas paòçmienus un pârrunâjiet iespçjamâs kïûdas.

6. Turpiniet 16. Strâdâjiet ar koku augstuma noteikðanas instrumentiem. Râdiet pareizos mçrîðanas paòçmienus un pârrunâjiet iespçjamâs kïûdas.

7. Turpiniet 16. Iepazîstiniet ar koka tilpuma noteikðanas paòçmieniem. Râdiet pareizos paòçmienus un pârrunâjiet iespçjamâs kïûdas.

8. Turpiniet 16. Strâdâjiet pie koka vecuma noteikðanas, iepazîstiniet ar lietojamiem instrumentiem. Râdiet pareizos paòçmienus un pârrunâjiet iespçjamâs kïûdas.

9.-10. Sâciet 17. Iepazîstiniet ar taksâcijas pazîmçm, meþa elementu, koku vidçjâ caurmçra un augstuma noteikðanu, audzes krâju un labuma klasçm. Lieciet analizçt ðos jçdzienus, salîdziniet tos un dodiet novçrtçjumu.


11.-14. Sâciet 18. Iepazîstiniet ar cirsmu fonda taksâcijas uzdevumu un metodçm. Paskaidrojiet, kâ izdarâma cirsmu iestigoðana, piesaistîðana pastâvîgam orientierim un apstaboðana. Uzdodiet attçlot, kâ veicama koku uzmçrîðana.


15.-18. Sâciet 19. Iepazîstiniet ar privâtâ meþa vai zemnieka saimniecîbas meþa apsaimniekoðanas projektu. Lieciet lasît projektu un analizçt tajâ esoðos datus un saimnieciskos rîkojumus. Noslçdziet 19. ar kïûdu analîzi un novçrtçjiet audzçkòu spçjas izprast meþa apsaimniekoðanas projektus.

60

Taksâcijas attîstîbas posmi

Meþa taksâcija ir relatîvi jauna zinâtnes nozare. Tâ attîstîjâs reizç ar jaunu metoþu uninstrumentu ievieðanu. Lai varçtu apgût taksâcijas kursu, labi jâzina matemâtika, fizika,dendroloìija, meþkopîba.

MEÞA TAKSÂCIJAS OBJEKTI

Taksâcijas objekti, to simboli. Mçrîðanas precizitâte un pieïaujamâ kïûda

Meþa taksâcijas mçrîðanas objekti, mçrvienîbas un mçrîðanas precizitâte

Vienkârðie taksâcijas instrumenti

Meþa uzmçrîðana ietver sevî gan atseviðíu koku mçrîðanu, gan arî taksâcijas râdîtâjunoteikðanu visai meþaudzei kopumâ. Meþa uzmçrîðana jâveic pirms jebkuras saimnieciskâsdarbîbas uzsâkðanas meþâ. Katrs atseviðís koks ir bûtisks elements meþa kopçjâs vçrtîbasnoteikðanâ, tâpçc svarîga ir prasme veikt atseviðía koka mçrîðanu.

ATSEVIÐÍU KOKU NOVÇRTÇÐANA

Koka caurmçra noteikðana

Koka stumbrs ir galvenais taksâcijas objekts, un tâ mçrîðanas galamçríis ir tilpumanoteikðana ar vajadzîgo precizitâti. Nozâìçta koka stumbra taksâcijâ var izðíirt atseviðíus vienuotram sekojoðus darba posmus: garuma, caurmçra mçrîðanu un tilpuma noteikðanu. Garumuvar nomçrît ar mçrlenti, daþâda garuma ruletçm vai saliekamo metramçru. Garuma mçrîðanâpieïautâ kïûda radîs tâda paða lieluma procentuâlo kïûdu, nosakot tilpumu. Taèu, veicotdaudzus mçrîjumus, kïûdu algebriskâ summa tuvojas nullei. Koka caurmçra noteikðanu saucpar dastoðanu un ðim nolûkam izmantojamâs ierîces - par dastmçriem. Lietojot dastmçru,koka caurmçrs tiek noteikts kâ nogrieznis starp divâm paralçlâm taisnçm. Caurmçra mçrîðanasvieta augoðiem kokiem noteikta 1,3 m augstumâ virs sakòu kakla, jo ðis caurmçrs saistîbâ arkoku sugu un augstumu izmantots formulu un tilpuma tabulu sastâdîðanâ. Ja dastmçrs navpieejams, caurmçra noteikðanai var izmantot pârveidotu drçbnieka ruleti.

Koka augstuma noteik�ana

Augoðu koku augstumu nosaka netieði, balstoties uz malu un leòíu trigonometriskajâmsakarîbâm taisnleòía trijstûrî. Koka augstuma pietiekami precîzai izmçrîðanai var lietot

n taisnleòía trijstûri;n vienkârðotu augstummçru;n 70 vai 80 cm garu kociòu.

Augstuma mçrîðanai izmanto îpaðus instrumentus - augstummçrus. Katramaugstummçram ir savas îpatnîbas, taèu pats augstuma noteikðanas princips nemainâs.

Taksâcijas objekts Simboli Mçrvienîbaszinâtn. vajadz. prakt. vajadz.

Nozâìçta stumbra garums L m 0,1 0,1Augoða koka augstums H m 0,5 0,5Stumbra caurmçrs d cm 0,1 4Audzes koku vidçjais caurmçrs D cm 0,1 2 vai 4 pakâpes

Atseviðía koka ðíçrslaukums g m2 0,0001 -

Ðíçrslaukums stumbra vidû y m2 0,0001 -

Audzes ðíçrslaukums G m2/ha 0,5 0,5

Atseviðía stumbra vai tâ daïas tilpums V m3 0,0001 0,01

Audzes krâja M m3/ha 1 10

Mçrîðanas precizitâte

61

Koka tilpuma noteik�ana

Koka tilpums jeb stumbra koksnes daudzums, izteikts kubikmetros, ir sekundârs lielums,ko nevar izmçrît tieðâ veidâ. To nosaka, òemot vçrâ koka augstumu, caurmçru un citus râdîtâjus.Praktiskajâ taksâcijâ visbieþâk balstâs uz principu, pçc kura augoða koka tilpums tiek pielîdzinâtscilindra tilpumam. Ðâda salîdzinâjuma pamatâ ir pârejas koeficients (veidskaitlis), kas vienâdsar attiecîbu starp stumbra un cilindra tilpumu, ja tiem ir vienâds augstums un stumbracaurmçram atbilstoðs pamatlaukums. Tâdâ veidâ, izmçrot koka caurmçru un augstumu,diezgan vienkârði var aprçíinât stumbra tilpumu. Izmantojot veidaugstumus, izveidota tabula,kurâ iekïauti jau aprçíinâtie atseviðíu koku tilpumi pa koku sugâm, ja zinâms koka augstumsun caurmçrs.

Aptuvena koka vecuma noteik�ana

Viens no svarîgâkajiem koka taksâcijas râdîtâjiem ir tâ vecums. No koka vecuma ir atkarîgameþsaimniecisko pasâkumu projektçðana, piemçram, audzes nocirðanas laiks. Koka vecumuaptuveni var noteikt pçc vairâkâm ârçjâm pazîmçm: galotnes formas, zaru leòía attiecîbâpret stumbru, atzaroðanas pakâpes, kreves mizas augstuma

Precîza koka vecuma noteikðana

Lai precîzi noteiktu koka vecumu, saskaita koksnes gadskârtas uz celma. Iegûtajamskaitlim pieskaita vçl tik gadu, cik kokam varçtu bût bijis jâaug lîdz celma augstumam (4 -5 gadus). Lai noteiktu koka vecumu augoðam kokam bez tâ nozâìçðanas, var izmantot Preslerasvârpstu, kurð paredzçts koksnes skaidas izurbðanai. Parastajai priedei un eglei lîdz apmçram40 gadiem vecumu var noteikt, ja saskaita zaru mieturus, jo katru gadu tai veidojas viensmieturis. Koka dimensiju - augstuma, caurmçra, ðíçrslaukuma un tilpuma - izmaiòas sauc parpieaugumu.

AUDÞU TAKSÂCIJA

Taksâcijas pazîmes

Daudzveidîgo meþa ainavu iedalîðanai viendabîgâs daïâs - audzçs - jâlieto atbilstoðasmetodes, kuru pamatâ ir îpaðu râdîtâju sistçma, t.s. taksâcijas pazîmes. Ðie râdîtâji ir

n audzes vecums;n audzes izveidoðanâs;n sugu sastâvs;n meþa elements;n koku vidçjais caurmçrs;n koku vidçjais augstums;n forma;n bonitâte;n biezîba;n krâja;n labuma klase (lietkoksnes iznâkums);n augðanas apstâkïu tips;n paauga un pameþs.

Koki var ieaugt ìeneratîvi - no sçklâm (diþmeþi) vai veìetatîvi - no sakòu vai celmuatvasçm (atvasâji). Audzes izveidojas dabiski vai arî tâs ierîko mâkslîgi - ar meþa kultûrâm.Audzes valdoðo vecumu nosaka pçc audzç pârsvarâ esoðajiem kokiem. Ðajâ gadîjumâ dabiskâsizcelsmes audzçs jâizmanto pieauguma svârpsts, bet mâkslîgi izveidoto audþu vecumu varuzzinât pçc meþa kultûru ierîkoðanas gada vai iepriekðçjâs taksâcijas materiâliem.

62

Audzes sastâvu raksturo taksâcijas formula. Tâ sastâv no koku sugu simboliem unaprçíinâtiem vai pçc acumçra noteiktiem koeficientiem, kas parâda katras sugas lîdzdalîbuaudzes veidoðanâ. Latvijâ pazîstami ðâdi simboli:

Priede - P Egle - E

Lapegle - Le Baltegle - Be

Bçrzs - B Apse - A

Ozols - Oz Osis - Os

Melnalksnis - M Baltalksnis - Ba

Liepa - L

Audzes, ko veido tikai vienas sugas koki, sauc par tîraudzçm, bet vairâku sugu veidotâs-par mistraudzçm. Koku sugu ar lielâko sastâva koeficienta vçrtîbu sauc par valdoðo, bet pârçjâs-par pakïautajâm sugâm.

Meþa elements

Meþa elements ir jebkuras sugas vienas paaudzes un vienâdas izcelsmes koki, kuriem irvienâda attîstîbas gaita kopçjos augðanas apstâkïos. Tas nozîmç, ka tîraudzes sastâv no vienameþa elementa, no divâm sugâm sastâvoða mistraudzç ir divi meþa elementi utt.

Izdastojot jebkuru audzi, iegûst koku sadalîjumu caurmçra pakâpçs. Ievietojot konkrçtosskaitïus koordinâtu sistçmâ, uz kuras abscisu ass atliktas caurmçra pakâpes, bet uz ordinâtas-koku skaits, un savienojot iegûtos punktus, iegûst koku sadalîjuma rindu.

Koku vidçjais augstums

Koku vidçjais augstums nepiecieðams audzes krâjas noteikðanai. Katra koka individuâlaaugstuma uzskaite nav iespçjama, tâdçï meþa taksâcijâ pieòemts izmantot koku vidçjo augstumuaudzei kopumâ, vismaz - vidçjos augstumus caurmçra pakâpçs. Praktiski izdevîgâka ir audzeskoku vidçjâ augstuma grafiskâ noteikðana, izmantojot augstumu lîkni.

Koki, krûmi un zâlaugi vienâ atseviðíâ audzç izveido vairâkus augu stâvus. Augstâko notiem aizòem koki. Arî koku vainagu klâjs bieþi vien var izvietoties vairâkos stâvos: pirmo stâvuveido gaismasprasîgie koki (piemçram, priedes), bet otro - çncietîgie (piemçram, egles). Audzesar vienu stâvu sauc par vienkârðâm, bet audzes ar vairâkiem stâviem - par saliktâm audzçm.Meþa taksâcijas darbu gaitâ audþu sadalî�ana stâvos nepiecieðama divu iemeslu dçï:

n lai precizçtu taksâcijas raksturojumu;n lai nodalîtu atseviðías audzes daïas, kurâs notiks atðíirîga meþsaimnieciskâ darbîba.

Meþa praktiskâs apsaimniekoðanas plânoðanas atviegloðanai ieviesti audþu vecumaintervâli - vecumklases.

Vecumklases priede, lapegle, egle, ozols, osis

bçrzs, melnalksnis, apse

baltalksnis, blîgzna

I 1-20 1-10 1-5II 21 - 40 11-20 6-10III 41 - 60 21 - 30 11-15IV 61 - 80 31 - 40 16 - 20V 81 - 100 41 - 50 21 - 25VI 101 - 120 51 - 60 26 - 30

Koku vecums, gados

63

Audzes bonitâte, biezîba un krâja

Bonitâte raksturo augðanas apstâkïu labumu, piemçrotîbu un audzes raþîbu konkrçtajosapstâkïos. Izðíir vairâkas bonitâðu klases: vislabâkajos apstâkïos aug I bonitâtes audzes, bet,augðanas apstâkïiem pasliktinoties, bonitâtes râdîtâjs (klase) samazinâs. Zemâkâ ir V klase.Piecu klaðu bonitâtes skalu vajadzîbas gadîjumâ ir viegli papildinât, labâkos augðanas apstâkïusapzîmçjot ar Ia, bet sliktâkos - ar Va bonitâti.

Biezîba ir koku izvietojuma blîvums, kas raksturo audzes aizòemto telpu. Tas ir relatîvslielums, kurð râda, cik racionâli augðanas telpa aizòemta. Praktiski audzes biezîbu nosaka pçcacumçra, saskaitot, cik brîvu vietu audzç palikuðas. Piemçram, ja konkrçtâ audzes vietâ papildusbûtu iespçjams izvietot trîs kokus, tad ðîs audzes biezîba bûtu 0,7. Precîzâku ðo taksâcijasrâdîtâju var iegût, salîdzinot divu audþu ðíçrslaukumus:

konkrçtâs audzes ðíçrslaukums biezîba = �� . normâlâs (standartaudzes) ðíçrslaukums

Audzes krâja ir cieðmetros izteikts augoða meþa koksnes daudzums uz platîbas vienîbu.Tâ uzskatâma par svarîgâko taksâcijas râdîtâju, jo, no vienas puses, krâja raksturomeþsaimnieciskâs darbîbas efektivitâti, parâdot tâs galarezultâtu, bet, no otras puses, tâ ïaujspriest par iegûstamiem koksnes resursiem. Krâjas noteikðanas metodes ir

n vienlaidus uzmçrîðana, izdastojot visus kokus audzç;n parauglaukumu metode, uzmçrot audzes tipiskâs daïas;n vizuâlâ metode.

Labuma klases

Vienlaidus dastoðanas laikâ kokus pçc to ârçjâm pazîmçm var iedalît trijâs labumakategorijâs: lietkokos, puslietkokos un malkas kokos. Meþa taksâcijas darbos audzes krâjusîkâk raksturo ar trim labuma klasçm, ko nosaka pçc lietkoksnes daudzuma (%) no kopçjâskrâjas vai lietkoku daudzuma (%) no kopçjâ koku skaita. Labuma klases raksturojoðie râdîtâjiatrodami taksâcijas aprakstos.

CIRSMU FONDA TAKSÂCIJA

Cirsmu iestigoðana, piesaistîðana pastâvîgiem orientieriem un apstaboðana

Kokmateriâlu sagatavoðanas un pârstrâdes darbu plânoðanâ, kâ arî resursu izmantoðanasieòçmumu kalkulçðanâ nepiecieðams zinât vienâ gadâ izcçrtamo vai izkopjamo audþu platîbasjeb cirsmu fondu. Kokmateriâlu sagatavoðana parasti notiek iepriekð sagatavotâs platîbâs -cirsmâs, kas ir norobeþotas no blakusesoðajiem taksâcijas nogabaliem vai to daïâm. Izcçrtamovai kopjamo platîbu izvçle, cirsmu iestigo�ana, tajâs esoðo koku uzmçrîðana, izcçrtamâs krâjasun iegûstamo sortimentu kalkulâcija, kâ arî ðiem darbiem atbilstoðâs dokumentâcijassagatavoðana - tie ir viens otram sekojoði un savstarpçji cieði saistîti darbi, kas kopumâ veidocirsmu fonda taksâciju.

Latvijâ galvenajâs cirtçs cçrtamo koku vecumi ir noteikti ar likumu.

Kailcirðu platumi ir ierobeþoti, tie nedrîkst pârsniegt

n slapjâs kûdras augsnçs - 50 m;

n pârçjâs platîbâs - 100 m.

Lai mazinâtu iespçjamos vçjgâþu bojâjumus un veicinâtu sçklu izplatîðanos, ir pareizijâprojektç cirtes virziens - virziens, kâdâ cirsma ir iestigota garumâ un kas ir perpendikulârscirtes virzienam.

64

Pieslieðanâs veids ir secîba, kâdâ izcçrt vienu cirsmu pçc otras. Lieto divus pieslieðanâsveidus:

n tie�o pieslie�anos;n starpjoslu pieslie�anos.

Pieslieðanâs laiks ir minimâlais gadu skaits, ieskaitot cirðanas gadu, kâdâ pieguïoðo cirsmuir atïauts cirst:

n aizsargâjamos un saudzçjamos meþos to nosaka pçc tam, kad iepriekðçjâscirsmas apmeþojums pârskaitîts ar meþu apklâtâs zemçs;

n saimnieciskajos meþos, atjaunojot cirsmu ar skuju kokiem, - 5 gadi, atjaunojotcirsmu ar mîkstajiem lapu kokiem, - 3 gadi.

Visos cirðu veidos kokus sagatavo realizçðanai uz celma. Augoðu koksni uzskaita

n pçc platîbas;n pçc cirðanai paredzçto koku skaita;n pçc sagatavoto meþmateriâlu daudzuma.

Cirsmu iestigo�anas darbos ietilpst

n norobeþojoðo vizûru izcirðana;n malu un iekðçjo leòíu vai rumbu izmçrîðana;n iestigotâs platîbas piesaistîðanas pastâvîgam orientierim.

Visas iestigotâs cirsmas nepiecieðams apstabot.

Izcçrtamo koku uzmçrîðana

Cirsmâs dasto visus kokus vai tikai izcçrtamos kokus. Dastoðanu veic noteikta caurmçrapakâpçs, pa sugâm, pçc tehniskâ derîguma kategorijâm, kâ arî pa stâviem. Lielas cirsmas varsadalît atseviðíos taksâcijas nogabalos.

Koku skaitu caurmçra pakâpçs, izmçrîtos augstumus un citu iestigoto cirsmuraksturojoðos râdîtâjus ieraksta dastlapâ.

Meþsaimniecîbas pamats ir nepârtraukta (ilgtspçjîga) un nenoplicinoða (lîdzsvarota)apsaimniekoðana. Tas nozîmç, ka

n nocirstais meþs ir nekavçjoties ( ne vçlâk kâ 3 gadu laikâ) jâatjauno;n kopçjai vienâ gadâ izcirstai koksnes krâjai ir jâbût mazâkai par to krâju, kas

tajâ paðâ laikâ saimniecîbâ pieaug no jauna;n jâbût pietiekamam daudzumam pieauguða vecuma koku, kas bûtu

izmantojami turpmâkajâ laikâ.

MEÞA TAKSÂCIJA ZEMNIEKU MEÞOS

Meþa apsaimniekoðanas projekts (paraugu sk. 66. lpp.)

Meþa inventarizâcijas un taksâcijas dati tiek apkopoti meþa apsaimniekoðanas projektâ.Tas satur îsu meþierîcîbas objekta aprakstu, kâ arî to raksturojoðos datus. Obligâti jânorâdavisas aizsargâjamâs teritorijas. Meþa apsaimniekoðanas projekts nepiecieðams, lai zinâtu

n no kâdâm audzçm (nogabaliem) sastâv meþs, kâda izskatâs meþa karte;n kurâ vietâ un kâdi pasâkumi veicami;n kur un cik daudz var atïauties cirst meþu;n cik vçrtîgs ir meþs;n cik lieli ir nodokïi par meþu un meþa zemi;n kâdu peïòu nesîs meþs.

Meþa apsaimniekoðanas projektu meþa îpaðnieks pasûta valsts meþniecîbâ, kurasteritorijâ meþs atrodas. Taksâciju veic taksators kopâ ar meþa îpaðnieku. Parasti taksators ar

65

îpaðnieku apsprieþ ðâdus jautâjumus:

n vai vçja noturîgâ skuju koku cirtç cirst kailcirti vai izlases cirti;n kurâ piecgadç veikt cirti;n ar kâdu koku sugu atjaunot izcirtumu vai lauci.

Paskaidrojumi meþa apsaimniekoðanas projekta izpratnei.

Pirmajâ punktâ taksators uzrâda, cik kvartâlos un nogabalos meþs ir iedalîts. Kvartâlsparasti ir viens visam zemnieka saimniecîbas meþam, izòemot gadîjumus, ja vienâ masîvâ meþspârsniedz 50 ha lielu platîbu. Nogabala lielums var bût 0,3 - 10 ha. Nogabalus uzrâda meþaplânâ, atdalot vienu no otra ar lîniju. Nogabalâ ieraksta tâ numuru un platîbu.

Otrajâ punktâ uzrâda meþa kategorijas, kuras parasti ir noteiktas iepriekð. Meþaapakðkategorijâs paredz,

n kâdu cirtes veidu un paòçmienu drîkst lietot meþa cirðanâ;n sâkot ar kâdu koku vecumu, drîkst uzsâkt galveno cirti.

Treðajâ punktâ uzrâda iedalîjumu zemju kategorijâs:

n meþa un nemeþa zemes;n ar meþu apklâtâs un ar meþu neapklâtâs zemes;n dabiski izcçluðâs audzes un mâkslîgi ieaudzçtâs meþa kultûras;n pabeigtâs rekonstrukcijas;n nepabeigtie apmeþojumi.

Ceturtajâ punktâ dots meþu raksturojums pçc

n sadalîjuma vecuma klasçs;n valdoðâs meþaudþu sugas;n vidçjâ audþu vecuma; vidçjâs bonitâtes;n vidçjâs biezîbas;n valdoðâ augðanas apstâkïu tipa;n tekoðâs krâjas izmaiòâm;n meþa izmantoðanas tâmes.

Piektajâ punktâ doti projektçtie meþa cirðanas apjomi pa piecgadçm, cirðu veidiem unpaòçmieniem. Vispirms norâda izcçrtamâs krâjas, kas sadalîtas pa sugâm, nobeigumâ uzrâdaiegûstamo lietkoksnes daudzumu.

Sestajâ punktâ dots meþa atjaunoðanas projekts pa piecgadçm, norâdot, cik lielas platîbasjâatjauno ar meþu neapklâtâs platîbâs, cik - izcirtumos. Projektçtie pasâkumi ietver

n meþa mâkslîgo atjaunoðanu sçjot vai stâdot;n piemçrotâkâs sugas izvçli;n dabiskâs atjaunoðanas veicinâðanas pasâkumus;n paaugas saudzçðanu un oðu paaugas atsçdinâðanu uz celma;n izcirðanu kopðanas cirðu veidâ.

Projektâ paredzçti stâdâmâ materiâla un sçklu daudzumi pa piecgadçm.

Septîtajâ punktâ dots meþa novçrtçjums ballçs un meþa koksnes novçrtçjums atkarîbâno tâ, vai meþs saòemts mantojumâ vai tas ir izpirkts zemes reformas gaitâ. Novçrtçjums irpamats ik gadus maksâjamâ nekustamâ îpaðuma nodokïa lieluma aprçíinâðanai, tas var kalpotarî kâ sâkumcena, meþu pârdodot brîvâ tirgû.

Astotajâ punktâ dots katra meþa nogabala taksâcijas apraksts.

66

Meþa apsaimniekoðanas projekta lasîðana

(MAP vâka otrâ puse)

Meþa apsaimniekoðanas projekts

Projekts sastâdîts, izmantojot saimniecîbas audþu taksâcijas datus. Audþu taksâcijaveikta, sadalot meþu atseviðíâs audzçs, resp., nogabalos. Nogabali numurçti no ZR stûrapa rindâm uz DA. Katram nogabalam aprçíinâta platîba un sastâdîts taksâcijas apraksts.Nogabalu aprakstâ koku sugas apzîmçtas ðâdi: P- priede, Oz- ozols, B- bçrzs, A- apse,E- egle, Os- osis, M- melnalksnis, Ba- baltalksnis.

Koeficients pirms koku sugu apzîmçjuma norâda attiecîgâs koku sugas krâjas daïuprocentu desmitos no audzes kopçjâs krâjas. Skaitlis aiz sugas apzîmçjuma norâda kokuvidçjo vecumu gados.

Tiek atzîmçta arî paauga (PG), ja tâda ir (suga, vecums, izvietojums tûkst. gab. uz ha,vid. augstums m), pameþs (PM), ja tâds ir (suga, biezuma pakâpe, izvietojums), kâ arîîpatnîbas (IP) un aizsardzîbas pazîmes (AP).

Augðanas apstâkïu tipi (AAT) apzîmçti ðâdi:

n sausieòi - sils(Sl), mçtrâjs (Mr), lâns (Ln), damaksnis (Dm), vçris (Vr), gârða (Gr);

n slapjaiòi - grînis (Gs), slapjais mçtrâjs (Mrs), slapjais damaksnis (Dms), slapjais vçris (Vrs), slapjâ gârða (Grs);

n purvaiòi - purvâjs (Pv), niedrâjs (Nd), dumbrâjs (Dm), liekòa (Lk);n âreòi - virðu ârenis (Av), mçtru ârenis (Am), ðaurlapju ârenis (As),

platlapju ârenis (Ap);n kûdreòi - virðu kûdrenis (Kv), mçtru kûdrenis (Km), ðaurlapju kûdrenis (Ks),

platlapju kûdrenis (Kp).Atzîmçtâ biezîba saprotama kâ konkrçtâs krâjas attiecîba pret normâlo, kas dota

augðanas gaitas tabulâs.

Krâja uz celma aprçíinâta pçc formulas

V= GHF,

kur G - izmçrîtais vai no biezîbas atvasinâtais ðíçrslaukums, H - vidçjais augstums, F - veidskaitlis.

Meþa apsaimniekoðanas projektâ (taksâcijas aprakstâ) norâdîtie pasâkumi ir obligâti,atkâpçm no tiem jâsaòem vietçjâ meþziòa rakstiska atïauja. Visi izpildîtie pasâkumi jâatzîmçtaksâcijas aprakstâ, norâdot cirðanas gadu un izcirsto koksnes daudzumu kubikmetros,apmeþoðanas gadu un sâkotnçjo sçjvietu vai stâdvietu skaitu uz hektâra.

67

APSTIPRINUOgres VVM virsmeþzinis

OGRES RAJONA

TÎNÛÞU PAGASTA

�KRÛMIÒI�

MEÞA APSAIMNIEKOÐANAS PROJEKTS

no 1993. lîdz 2007. gadam

Zemes lietotâjs J. Zariòð

Zemes lietoðanas mçríis lauksaimniecîba

Zemes kopplatîba 48,2 ha

Meþu platîba 15,7 ha

Audþu krâja 4,0 tûkst. m3

Projektu sastâdîja Z. �terns

Projekta izpildi kontrolç

Ogres VVM

Ogres VM

Valsts meþierîcîbas institûts

Salaspilî, 1993

Reìstrâcijas Nr. 40 01 03103

68

kategorijaskods nosaukums kopâ t. sk. IAI

Saimn. meþi 1 Saimn. meþi 15,7 0,9kopâ 15,7 0,9

apakðkategorijasPlatîba, haMeþa

Valdoðâ meþaudþu suga egle aizòem 12,0 ha jeb 76% no meþa zemçm.

Vidçjais audþu vecums saimniecîbâ - 68 gadi.

Vidçjâ bonitâte - 1,4; vidçjâ biezîba - 0,7.

Valdoðais augðanas apstâkïu tips Vr aizòem 14,1 ha jeb 90% no meþa zemçm.

Tekoðâ krâjas izmaiòa - 88 m3 jeb 5,63 m3/ha gadâ.

Meþa izmantoðanas tâme (maksimâlais kokmateriâlu sagatavoðanas apjoms vienâgadâ) galvenajâ cirtç noteikts 60 m3, starpcirtç - 3 m3.

Valdoðâ suga 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 kopâ

Priede 1,1 1,1320 320

Egle 10,1 1,9 12,02740 545 3284

Bçrzs 0,9 1,0 1,950 213 236

Apse 0,5 0,5143 143

Baltalksnis 0,2 0,230 30

Kopâ 0,9 11,2 2,9 0,7 15,750 3060 758 172 4039

Platîbas, ha, un krâjas, m3, pa vecuma klasçm

1. Saimniecîbas meþi iedalîti vienâ kvartâlâ un 10 nogabalos.2. Meþi iedalîti apakðkategorijâs atbilstoði Ministru kabineta 1994. gada 14. jûnija

noteikumiem Nr. 132. (prot. Nr. 31).

Bez tam izdalîti ðâdi îpaði aizsargâjami meþa iecirkòi: 1. kv. 3. nog. segaudze.

3. Saimniecîbas meþu iedalîjums pa zemju kategorijâm.

kods nosaukums ha %1 Dab. atj. 15,7 100.0

Kopâ 15,7 100

PlatîbaZemju kategorijas

4. Saimniecîbas meþu îss raksturojums.Meþaudþu sadalîjums pa vecuma klasçm

69

5. Meþa izmantoðanas projekts.

Râdîtâji

kailcirte izlases cirte kopâ krâjas kopðanas cirte sanitârâ cirte rekonstr. cirte citas cirtes kopâ Pavisam, m3

Uz celma 261 296 557 23 6 29 586Likvids, t.sk. 234 253 487 20 5 26 513

priede 22 8 30 30egle 194 68 263 5 5 286bçrzs 18 46 64 20 20 85apse 130 130 130

Lietkoksne 195 99 294 5 2 7 300

Uz celma 172 172 9 9 181Likvids, t.sk. 150 150 8 8 158

priede 12 12 12egle 14 14 14bçrzs 50 50 8 8 58apse 52 52 52baltalksn. 21 21 21

Lietkoksne 60 60 2 2 62

Uz celma 177 177 177Likvids,t.sk. 150 150 150

egle 42 42 42bçrzs 15 15 15apse 93 93 93

Lietkoksne 51 51 51

3. piecgadç (2003. - 2007.)

Galvenâ cirte, m3 Starpcirte, m3

1. piecgadç (1993. - 1997.)

2. piecgadç (1998. - 2002.)

70

6. Meþa atjaunoðanas projekts 6.1. Meþa atjaunoðanas apjomi

6.2. Meþa atjaunoðanas darbiem nepiecieðamais sçklu, sçjeòu un stâdu daudzums.

7. Meþa vçrtîba

Kvartâls Nogabals Meþa zemes novçrtçjums, ballçs pilnais izpirkðanas

1 1 43 2,9 01 2 48 1017,9 107,91 3 43 994,56 497,281 4 202 3455,16 3455,161 5 34 213 2131 6 283 4643,1 4643,11 7 24 235,62 235,621 8 7 10,69 5,351 9 13 70,38 70,381 10 48 1299,24 1299,24

Kopâ 745 11942,55 11437,03

Meþaudzes koksnes novçrtçjums, Ls

Novçrtçts saskaòâ ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 39 (1993. gada 28. decembraprot. Nr. 27).

8. Nodokïu likme par meþa zemi.

Stâdâmais Mçrvienîbasmateriâls 1. piecgadç

1993.-1997.2. piecgadç 1998.-2002.

3. piecgadç 2003.-2007.

Egïu stâdi tûkst. gab. 3,0

Nepiecieðamais daudzums pa piecgadçm

Meþa zemes raksturojums % no pagasta zemes

nodokïa likmesha % no pagasta zemes

nodokïa likmesha

1. Ar meþu neapklâta zeme un meþaudzes lîdz 20 gadu vecumam

0 0,9 0

2. Vidçja vecuma audzes 40 2,1 203. Briestaudzes 60 10,3 304. Pieauguðas skuju koku, cieto lapu koku un bçrzu audzes

100 1 50 0,9

5. Pieauguðas pârçjo mîksto lapu koku audzes 80 0,5 406. Pârauguðas audzes 120 60

Bez ierobeþojumiem saimnieciskajâ darbîbâ

Ar ierobeþojumiem saimnieciskajâ darbîbâ

Atjaunoðanas veids 2. piecgadç

1998.-2002. 3. piecgadç 2003.-2007.

ar meþu neapklâtâs

zemçsizcirtumos kopâ izcirtumos izcirtumos

Meþa kultûras

Egïu stâdîjumi 1,0 1,0Kopâ 1,0 1,0Paaugas saudzçðana 0,5Dabiskâ atjaunoðana

Baltalksnis 0,2Kopâ 0,2

Ieprojektçts atjaunot, ha1. piecgadç

1993. - 1997.

71

Saimniecîbas meþa zemes vidçjais nodoklis ir 56,5% no pagasta zemes nodokïa likmes.

Taksâcijas apraksts

Nogab. Saimniec. Sast. Atz.par izp.Nr. audþu atsev. koku sauso pielûþò. rîkojumi suga I piecg. II piecg. III piecg.1 50 4. Ret. P 9

18 E 92 261 1. kailc. P 25

E-st R E 216B 20

3 2844 1147 21 Gric E 26

B 17A 113

sau 215 153 2. ret. B 236 1593 30 Gric E 37

B 52A 159

sau 307 143 1. kailc. P 14

2. E PG B 15saudz. E 50

A 648 30 1. kailc. B 6

Ba Atj Ba 239 61 2. ret. B 9

10 320 6 sau 6Kopâ 4039 18 56 586 181 177

Izcçrtami, m3 Krâja, m3 uz nogabalu

Turpinâjums

Zemju Nogabala AAA Biezîba KrâjauzhaNr. platîba, ha kategorija apraksts tips bon. aug. caur1 0,9 1 5B1A10Oz20 3E35 + Ba

B120 atsev. E P 80 IP Sast. � gr. IP

Biez. - gr.

Vr 2 10 8 7 55

2 1 1 BE1P90 1B60 PG E 20 Gr 1,0 t/ha 1,0 m IP

Sast.-gr.

Vr 2 25 30 6 261

3 0,9 1 10E85 AP segaudze Vr 2 25 28 7 3154 4,2 1 6E1P70 1B1A65 1E90 Vr 1 23 26 7 2735 0,7 1 10B45 +P E 20 Vienm.

2,0 t/ha 2,0 mVr 1 22 20 8 218

6 5,9 1 5E1P70 2B1A65 1E90 + E50 2.st

Vr 1 23 26 7 270

7 0,5 1 4A4B1P1ET0 +E40 2. ST PG E 20 Gr 2,5 t/ha 2.0 m IP

Sast.-gr.

Vr 1 26 28 7 285

8 0,2 1 8Ba30 2B45 As 2 15 14 8 1499 0,3 1 10B45 +A Ba ts P45 PG

E 20 Gr 1.5 t/ha 2,0 m

Dm 1 2 18 8 202

10 1,1 1 9P1E80 +B50 +E50 2. ST

Dm 1 25 30 7 291

Valdoðâ sugaNogabala

72

TÇMAS KODS: MK-10

20. Meþa likumdoðana un normatîvie aktiLatvijas meþa likumi

1. Mçríi:

Audzçkòiem jâzina un jâsaprot

n Latvijas valsts likumi attiecîbâ uz meþa apsaimniekoðanu un izmantoðanu;n likumu un citu normatîvo aktu nozîme, saturs, kâ arî atbildîba par to

neievçroðanu;n meþa îpaðnieka tiesîbas un pienâkumi meþa apsaimniekoðanâ



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca.



U10 - 1 (pçc brîvas izvçles)

Stundas Nr. p.k.


Mâjas darbs

1 Sâciet 20. Iesaistiet audzçkòus domu apmaiòâ par likumu nozîmi un uzdevumiem. Uzdodiet nosaukt meþa likumus.

Sagatavot uzdevuma U10-1 atbildi

2. Turpiniet 20. Iepazîstiniet ar galvenâ likuma saturu un vispârçjiem noteikumiem.

3. Turpiniet 20. Analizçjiet likuma galvenâs normas, nostiprinot zinâðanas par likumiem un izpratni par to normu nolûku.

4. Turpiniet 20. Lieciet nosaukt meþa izmantoðanas veidus un iepazîstiniet ar likuma noteikumiem meþa izmantoðanas organizçðanâ.

5. Turpiniet 20. Diskutçjiet par meþa apsaimniekotâju atbildîbu meþa izmantoðanâ un apsaimniekoðanâ. Salîdziniet diskusijâ izvirzîtos priekðlikumus ar likuma prasîbâm.

6. Noslçdziet 20. Novçrtçjiet audzçkòu zinâðanas likumdoðanâ un akcentçjiet galvenâs likuma normas.

73

6. Tçmas saturs.

Svarîgâkie Latvijas Republikas likumi un normatîvie akti meþa apsaimniekoðanâ un izmantoðanâ

1. Meþsaimniecîba: vispârîgie jautâjumi.1.1. �Par meþa apsaimniekoðanu un izmantoðanu� (LR 24.03.94. likums)1.2. �Meþa apsaimniekoðanas un izmantoðanas sanitârie noteikumi� (LR MK 21.03.95. noteikumi Nr. 58)1.3. �Par meþu ieskaitîðanu kategorijâs un îpaði aizsargâjamu meþa iecirkòu izdalîðanu� (LR MK 14.06.94. noteikumi Nr. 132)1.4. Zemes transformâcijas (pârveidoðanas) atïaujas izsniegðanas kârtîba1.5. Galvenâs cirtes noteikumi (LR MK 09.12.96. noteikumi Nr. 449)1.6. Starpcirtes noteikumi (LR MK 09.12.96. noteikumi Nr. 450)1.7. Par galvenâs cirtes un starpcirtes norâdîjumu apstiprinâðanu (LR VMD 24.04.97. rîkojums Nr. 38)1.8. Norâdîjumi par kopðanas cirtçm (apstiprinâti ar LR Meþa ministrijas 18.05.93. pavçli Nr. 37)1.9. Norâdîjumi pakâpenisko un izlases cirðu izpildç (apstiprinâti ar LR Meþa ministrijas 24.02.92. pavçli Nr. 22)

2. Meþa izmantoðana2.1. �Par valsts meþa izmantoðanu� (LR 30.03.95. likums)2.2. Koku izsnieg�anas noteikumi (LR MK 07.11.95. noteikumi Nr. 339)2.3. �Par instrukciju apstiprinâðanu meþa dokumentâcijas kârtoðanâ� (LR VMD 03.04.97. rîkojums Nr. 28)2.4. Instrukcija par cirðanas pieteikuma un apliecinâjuma aizpildîðanu, izsniegðanu un glabâðanu (apstiprinâta ar VMD 24.10.95. rîkojumu Nr. 106)

3. Meþa atjaunoðana3.1. Meþa atjaunoðanas noteikumi (LR MK 24.01.95. noteikumi Nr. 25)3.2. Meþa atjaunoðanas norâdîjumi (apstiprinâti ar LR VMD 27.09.95. rîkojumu Nr. 97)

4. Meþa apsardzîba un aizsardzîba4.1. Ugunsdroðîbas noteikumi Latvijas Republikas meþos (apstiprinâti ar LR MP 30.03.92. lçmumu Nr.111)

5. Medîbu saimniecîba5.1. Medîbu likums (LR 01.06.95. likums)5.2. Medîbu noteikumi (LR MK 08.08.95. noteikumi Nr. 251)5.3. Noteikumi par medîbu ðaujamieroèiem (LR MK 26.09.95. noteikumi Nr. 287)

6. Atbildîba par meþa apsaimniekoðanas un izmantoðanas noteikumu pârkâpumiem6.1. Noteikumi par materiâlo atbildîbu par meþa apsaimniekoðanas un izmantoðanas noteikumu pârkâpumiem (LR MK 25.07. 95. noteikumi Nr. 241)6.2. Latvijas Civillikums6.3. Likums �Par atjaunotâ LR 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesîbu un lietu tiesîbu daïas spçkâ stâðanâs laiku un kârtîbu�6.4. Latvijas Civilprocesa kodekss6.5. Latvijas Kriminâlkodekss6.6. Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodekss6.7. Korekcijas tabula koku diametra 1,3 m augstumâ noteikðanai atkarîbâ no to celmu diametriem (apstiprinâta ar LR Meþa ministrijas 17.11.92. pavçli Nr. 104)6.8. Norâdîjumi augoðu koku bojâjuma pakâpes noteikðanai (apstiprinâti ar LR Meþa ministrijas 17.11.92. pavçli Nr.104)

7. Finanses7.1. �Par ieòçmumiem no meþa resursu realizâcijas� (LR 22.06.94. likums)7.2. �Par cenu noteikðanu koku izsniegðanai Latvijas Republikâ� (LR MK 27.09.94. noteikumi Nr. 197)

74

Pamatlikums, kurð nosaka tiesîbas rîkoties ar meþu un zemi, uz kuras aug meþs, ir1994. gada likums �Par meþa apsaimniekoðanu un izmantoðanu�. Likums satur vispârîgosnoteikumus par

n likuma uzdevumiem nodroðinât meþa kâ ekosistçmas aizsardzîbu un meþa resursuatjaunoðanu, regulçt meþa apsaimniekoðanas un izmantoðanas pamatnoteikumus,aizsargât meþa apsaimniekotâja un izmantotâja tiesîbas;

n meþa fonda sastâvu;n meþa fondâ neietilpstoðajiem kokiem un krûmiem;n maksu par meþa apsaimnieko�anu un izmanto�anu;n meþa fonda pârvaldîðanu;n valsts varas un pârvaldes institûcijâm un to kompetenci meþa apsaimniekoðanâ un

izmantoðanâ.Likums nosaka kârtîbu, kâdâ meþi iznomâjami un nododami îpaðumâ vai lietoðanâ.

Saskaòâ ar likumu meþus iedala trîs kategorijâs:

n aizsargâjamos meþos;n saudzçjamos meþos;n saimnieciskos meþos.

Likumâ noteiktas meþa apsaimniekotâja un izmantotâja tiesîbas un pienâkumi, kâ arîkârtîba, kâdâ meþs atjaunojams un kopjams, ieteicamie pasâkumi meþa raþîbas un kvalitâtespaaugstinâðanai.

Meþa izmantoðanas galvenie veidi ir

n meþmateriâlu sagatavoðana;n kokmateriâlu sagatavoðana;n citu meþmateriâlu ieguve;n meþa blakusizmantoðana.

Jebkuram meþa îpaðniekam un apsaimniekotâjam jâzina likumâ noteiktâ kârtîba, kâdâveicama meþa izmantoðana jebkurâ no tâs veidiem, tâpçc jâpanâk audzçkòu laba izpratne unzinâðanas par likumu saturu.

Atbildîba par meþa likumdoðanas pârkâpumiem noteikta ðajâ, kâ arî administratîvo unkriminâlo likumu kodeksos.

Vispârçjâs tiesîbas rîkoties ar îpaðumu, tajâ skaitâ meþîpaðumu un zemi, aprakstîtasCivillikumâ.

75

TÇMAS KODS: MK-11

21. Meþa fonda izmantoðana1. Mçríis:

Audzçkòiem jâprot veikt meþa novçrtçjumu.



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,


Stundas Nr.p.k.


Mâjas darbs

1 Sâciet 21. Izraisiet diskusiju par meþa vçrtîbâm. Miniet vçrtîbas veidoðanos un izmaiòas.

2 Nobeidziet 21. Izskaidrojiet, no kâ atkarîga meþaudzes vçrtîba. Miniet vçrtîbas noteikðanas paòçmienus un metodes.

5. Tçmas saturs.

MEÞA FONDA IZMANTOÐANA

Meþaudzes vçrtîba, tâs izmaiòas

Meþa vçrtîbu veido meþa zemes vçrtîba un meþaudzes vçrtîba, turklât tâs nevar atdalîtvienu no otras. Visauglîgâkâ meþa zeme nebûs neko vçrta, ja uz tâs neveidosies meþaudze.Meþa vçrtîba ir atkarîga arî no meþa funkcionâlo nozîmju vçrtîbu summas, un ir svarîgi, kâdammçríim tâ jânosaka. Atkarîbâ no tâ meþa vçrtîbu aprçíina, nosakot

n pilnu meþa zemes un meþaudzes vçrtîbu;n kopçjo meþa vçrtîbu;n meþa kadastrâlo vçrtîbu.

Lai noteiktu zemes vçrtîbu, kârtojot zemes reformas jautâjumus, lieto Valsts meþadienesta izstrâdâtu, ar Valsts zemes dienestu saskaòotu metodiku �Metodika meþa novçrtçjumaoperatîvai aprçíinâðanai zemes reformas gaitâ�.

Pilnu meþa zemes un meþaudzes vçrtîbu nosaka, ja notiek meþa zemes pârvçrðana kâdâcitâ zemes izmantoðanas veidâ, piemçram, meþa zemi transformçjot nemeþa zemç. Pilnâ meþavçrtîba ir meþa ekoloìiskâs un ekonomiskâs nozîmes vçrtîbu summa.

Kopçjo meþa vçrtîbu aprçíina atbilstoði 1996. gada 13. augusta LR MK noteikumiemNr. 325. �Noteikumi par zaudçjumu atlîdzinâðanu meþsaimniecîbai sakarâ ar meþa zemestransformçðanu un kvalitâtes pasliktinâðanos�.

Meþa îpaðniekam jâzina meþa zemes kadastrâlâs vçrtîbas aprçíinâðanas metode, jokadastrâlâ vçrtîba ir pamats meþa zemes nodokïa aprçíinâðanai. 1996. gada 5. marta LR MKnoteikumi Nr. 52 �Lauku apvidus zemes kadastrâlâs vçrtçðanas noteikumi� paredz vienotuzemes, t. sk., arî meþa zemes kadastrâlâs vçrtîbas noteikðanas kârtîbu.

76

Meþa zemju vidçjâ kadastrâlâ vçrtîba virsmeþniecîbu teritorijâs

Virsmeþniecîbas Kadastrâlâ vçrtîba, teritorija kopâ t. sk. valsts meþu Ls/ha

Aizputes 75,6 52,2 102Alûksnes 102,7 61,9 83Bauskas 59 42,1 127Cçsu 108,3 38,8 99Cesvaines 106,6 53,5 106Daugavpils 79,3 48,3 104Dobeles 51,8 36,9 135Dundagas 70,8 66,6 67Gulbenes 93,3 60,8 102Inèukalna 95,2 73,7 99Jaunjelgavas 97,6 70,9 87Jçkabpils 107,3 75,4 106Jelgavas 52,9 46,8 141Jûrmalas 88,8 71 122Kokneses 63,8 27,4 114Krâslavas 66,6 15,6 79Kuldîgas 106,9 84,4 99Liepâjas 78,1 53,3 111Limbaþu 140,6 79 95Lîvânu 93,2 50,8 66Ludzas 81,3 46,7 71Ogres 75,9 49,2 122Rçzeknes 78 34,5 72Saldus 89,2 61,3 129Smiltenes 60,7 36,4 86Strenèu 78,5 65,2 77Talsu 62,5 45,7 101Tukuma 71,8 49,3 119Ugâles 73,2 62,4 81Valmieras 92,9 52,3 75Ventspils 87,3 70,3 79Þîguru 112,7 77,5 76

Meþa zemju platîba, tûkst. ha

Meþa zemes kadastrâlo vçrtîbu aprçíina pçc meþa zemes novçrtçjuma ballçs un pçc tâsìeogrâfiskâ novietojuma koeficienta. Ðim nolûkam izmanto formulu

V (MZ) = V (MZB) � K � C � 70,

kur V(MZ) - meþa zemes kadastrâlâ vçrtîba, Ls/ha;

V(MZB) - meþa zemes kvalitâtes novçrtçjums ballçs, balles/ha (sk. tabulu);

K - pagasta ìeogrâfiskâ novietojuma vidçjais koeficients(sk. noteikumu Nr. 52.);

C - MK noteiktâ rudzu cena (Ls/kg).

77

Meþaudzes vçrtîba atkarîbâ no audzes sastâva un vecuma

Sastâva kopðanas cirtçs vçl neiegûst komerckoksni, tomçr ar tâm iespçjams saîsinâtattiecîgo sortimentu izaudzçðanas laiku apmçram par 1/10 no cirtes aprites perioda.

Jaunaudþu kopðana pieskaitâma pasâkumiem, kas paaugstina meþa raþîbu. Pirmâ atdeveno sastâva kopðanas cirtçm ir sagaidâma pçc 15 - 20 gadiem, kad krâjas kopðanas cirtç iegûstvidçji 50 m3/ha (60% papîrmalkas). Otrâ atdeve no mçrítiecîgi veiktâm kopðanas cirtçm bûtusagaidâma cirtmeta vecumâ, pieauguðo audþu krâjai palielinoties par 45 - 50 m3/ha. Neveicotsastâva kopðanas cirtes, ðâda koksnes papildieguvuma nebûs, kâ arî neuzlabosies koksneskvalitâte.

Katrai iestigotai meþa galvenâs izmantoðanas cirtei, krâjas kopðanas cirtei, kâ arîizdastotajâm sanitârajâm cirtçm (sâkotnçji pa koku sugâm, darbu nobeidzot, - visai cirsmaikopumâ) jâaprçíina izcçrtamâ lietkoku, puslietkoku un malkas koku krâja, kâ arî to vçrtîba(celmu nauda). Aprçíinu rezultâtus apkopo novçrtçðanas sarakstâ. Sâkot aizpildît ðo sarakstu,vispirms ieraksta vispârçjâs ziòas par sagatavoto cirsmu, pçc tam no dastlapas pârraksta kokuskaitu caurmçra pakâpçs atseviðíâm koku sugâm. Lai uzzinâtu daþâda resnuma koku tilpumu,jânosaka konkrçtâs koku sugas augstumðíira un augstuma grupa. Kad noskaidrota iegûstamâkrâja katrâ caurmçra pakâpç, nosaka izcçrtamo koku takses cenu (celmu naudu). Reizinotviena koka cenu ar koku skaitu, aprçíina lietkoku, puslietkoku un malkas koku takses cenasun, tâs summçjot, uzzina katrâ caurmçra pakâpç izcçrtamo koku cenu.

Celmu naudu maksâ visas juridiskâs un fiziskâs personas, tâ sastâda ieòçmumus no meþaresursu realizâcijas. Cenrâdî ietvertâs cenas koku izsniegðanai uz celma tiek uzskatîtas parbâzes cenâm, tâs var mainîties, tâpçc paredzçta cenu indeksâcija.

Meþa zemes kvalitâtes novçrtçjums ballçs

Meþa augðanas apstâkïu tips Novçrtçjums, balles/haSils 14Mçtrâjs 24Lâns 30Damaksnis 44Vçris 48Gârða 50Virðu ârenis, virðu kûdrenis 15Mçtru ârenis, mçtru kûdrenis 27Ðaurlapju ârenis, ðaurlapju kûdrenis 37Platlapju ârenis, platlapju kûdrenis 45Grînis 7Slapjais mçtrâjs 10Slapjais damaksnis 14Slapjais vçris 16Slapjâ gârða 20Purvâjs 8Niedrâjs 10Dumbrâjs 13Liekòa 17

78

TÇMAS KODS: MK-12

22. Meþa produkcijas tirgus vçrtçjums

1. Mçríi:


n orientçties kokmateriâlu tirgû;n novçrtçt daþâdu kokmateriâlu sortimentu cenas un pieprasîjumu;n analizçt meþa produkcijas tirgus izmaiòas un to cçloòus;n veikt tirgus darîjumus, slçgt lîgumus;n analizçt kokmateriâlu eksporta un importa bilanci.


3. Mâcîbu un tehniskie lîdzekïi:n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca.


5. Uzdevuma atbildes:

U12-1 (pçc brîvas izvçles)

6. Tçmas saturs.

MEÞA PRODUKCIJAS TIRGUS VÇRTÇJUMS

Meþa produkcijas tirgus, piedâvâjums un pieprasîjums

Pircçju prasîbas un vajadzîbas attiecîbâ uz precçm un pakalpojumiem ir izðíiroðaisfaktors, kas nosaka viòu izvçli. Pircçju vajadzîbas un prasîbas sauc par pieprasîjumu, savukârtpreces, ar kurâm var apmierinât pieprasîjumu, sauc par piedâvâjumu. Preces piedâvâjumsaug, ja tâs cena tiek paaugstinâta. Ar pieprasîjumu notiek otrâdi,- jo prece kïûst dârgâka, jomazâks kïûst pieprasîjums pçc tâs.

Lîdzsvars ir sasniegts punktâ, kur pieprasîjuma un piedâvâjuma lîknes krustojas. Tâ irsituâcija, kad nevalda ne preèu pârpilnîba, nedz arî to trûkums.

Stundas Nr.p.k.


Mâjas darbs

1 Sâciet 22. Analizçjiet meþa produkcijas tirgu Latvijâ. Norâdiet uz brîvâ tirgus îpatnîbâm, piedâvâjumu un pieprasîjumu kokmateriâlu tirgû.

Sagatavot uzdevumu U12-1 atbildes

2 Nobeidziet 22. Aprakstiet tirgus situâciju Latvijâ, salîdziniet eksporta un importa attiecîbas. Izskaidrojiet lîgumu noslçgðanas pamatnoteikumus.

79

Ja ir radies preèu pârpalikums, var izmantot divas iespçjas:

n pazeminât preces cenu;n iespaidot pieprasîjumu.

Visas preces uz cenu grozîjumiem nereaìç vienâdi. Ekonomikâ lieto jçdzienus: cenujutîgums un cenu elastîgums. Ja preces pieprasîjuma elastîgums ir zems, cenas grozîjumipieprasîjumu îpaði neietekmçs (preci pçrk, nedomâjot par tâs cenu).

Cenas grozîjumu ziòâ ir jutîgâkas precçm, bez kurâm var iztikt (preci pçrk, ja tâs cenanav augsta).

Pieprasîjumu var iespaidot ar efektîvâm reklâmâm un aktîvâm pârdoðanas kampaòâm.

Tirgû, kur valda brîva konkurence, ir daudz pircçju un pârdevçju un nevienam naviespçjams iespaidot cenu. Brîvâ konkurence spieþ uzòçmçjus atrast visefektîvâkâs raþoðanasmetodes. Brîvâs konkurences pretstats ir monopols. Tirgû, kur valda monopols, preci pârdodtikai viens uzòçmums, kurð tad arî nosaka cenu. Monopolstâvokli var iegût, piemçram, arpatentiem, standartiem vai likumiem, kas konkurçjoðiem uzòçmumiem atòem tiesîbas tirgoties.

Kokmateriâlu imports un eksports. Lîgumi

Katrâ konkrçtâ situâcijâ lîguma noteikumi var bût atðíirîgi, tomçr ir vairâkaspamatprasîbas, kas jâievçro, slçdzot lîgumu.

Piemçrs. Lîgums ar meþa izstrâdâtâju.

1. Lîguma priekðmets. Lîgumâ precîzi jâuzrâda cirsmas atraðanâs vieta. Ja cirsmâ paredzçtakailcirte, tâ, kâ to prasa �Cirsmu sagatavoðanas noteikumi�, jâiestigo. Tâdçjâdi lîgumaobjekta robeþas dabâ bûs skaidri redzamas. Lîdzîgi jârîkojas, ja cirsmâ paredzçtastarpizmantoðanas cirte. Jâòem vçrâ galvenâs cirtes un starpcirtes noteikumi, kas saturvairâkus ierobeþojumus. Lai nerastos pârpratumi (kurus kokus izcirst, kurus atstât cirsmasiestigoðanai un izcçrtamo koku iezîmçðanai), ieteicams pieaicinât speciâlistu. Ðajâ gadîjumâbûs iespçjams pasûtît aptuvenu aprçíinu par cirsmâ iegûstamajiem kokiem.

2. Lîguma darbîbas termiòð. Jâuzrâda konkrçtais datums, kurâ uzsâks cirðanas darbus unlîdz kuram cirsma ir jâizstrâdâ.

3. Cena un apmaksas kârtîba. Visbieþâk sastopami divi gadîjumi:n îpaðnieks pârdod cirsmas izstrâdes tiesîbas, tas ir, saòem naudu par augoðu meþu,

bet kokmateriâlus realizç izstrâdâtâjs. Ðâdâ gadîjumâ visdroðâkais un vienkârðâkaisceïð - pasûtît cirsmas sagatavoðanu speciâlistam. Tad bûs iespçja orientçjoði noteiktmalkas un lietkoksnes iznâkumu, kâ arî lietkoksnes sortimentu sadalîjumu. Atliekvçl vienoties ar izstrâdâtâju par kubikmetra cenu un noteikt apmaksas termiòus, koieraksta lîgumâ;

n îpaðnieks slçdz lîgumu par cirsmas izstrâdi un pats realizç kokmateriâlus. Ðo variantuparasti praktizç tad, ja îpaðnieks dzîvo cirsmas tuvumâ vai arî ja viòð uzticasizstrâdâtâjam. Lîgumâ jâparedz cena par kubikmetra izstrâdi. Tad atliek uzmçrîtkatras nosûtîtâs kravas apjomu, par ko arî maksâ izstrâdâtâjam. Nedrîkst aizmirstvienoties par kravu uzmçrîðanas noteikumiem saskaòâ ar esoðajiem standartiem.

Abos gadîjumos ïoti svarîgi ir noteikt apmaksas termiòus un kârtîbu. Ja puses vienaotrai pilnîbâ neuzticas, apmaksu ieteicams saòemt pirms darbu uzsâkðanas. Tâpat jâparedzatbildîba un soda sankcijas maksâjumu termiòu neievçroðanas gadîjumâ.

80

4. Meþa îpaðnieka tiesîbas un pienâkumi. Lîgumâ ir svarîgi atzîmçt, ka meþa îpaðniekam irpilnîgas tiesîbas sekot cirsmu izstrâdes gaitai, bet viòa pienâkums - nodroðinât cirsmuizstrâdei nepiecieðamos dokumentus: cirðanas apliecinâjumu un meþa apsaimniekoðanasprojektu.

5. Meþizstrâdâtâja tiesîbas un pienâkumi. Meþizstrâdâtâjam ir tiesîbas iepazîties ar cirsmuun meþizstrâdes apstâkïiem. Attiecîbâ uz pienâkumiem - lîgumâ var bût iekïauti daþâdipapildu nosacîjumi, piemçram:

n iepriekð saskaòotâ kârtîbâ atskaitîties par padarîtajiem darbiem;n pçc darbu pabeigðanas savest kârtîbâ meþa ceïus, kas lietoti cirsmas izstrâdes

gaitâ;n kailcirtes gadîjumâ saskaòâ ar îpaðnieka norâdîjumiem veikt cirsmas sakopðanu,

ja vajadzîgs, augsnes sagatavoðanu un /vai meþa atjaunoðanu. Ja meþizstrâdâtâjsieguvis cirsmas izstrâdes tiesîbas un paredzçta meþa atjaunoðana, lîgumâ varparedzçt, ka papildus saòemtajai summai vçl jâpiemaksâ droðîbas nauda. Pçccirsmas atjaunoðanas droðîbas nauda atmaksâjama izstrâdâtâjam;

n veikt jaunaudþu kopðanu konkrçtâs platîbâs.6. Citi noteikumi. Lîgumâ jâparedz nosacîjumu maiòas gadîjumi un strîdu izskatîðanas

kârtîba, kâ arî atbildîba par zaudçjumiem, kas raduðies, piemçram, ugunsgrçku vai dabasstihiju gadîjumos. Meþizstrâdâtâjam jâpiedalâs ugunsgrçku dzçðanâ, kas izcçluðiesîpaðnieka meþâ. Jâparedz, ka meþizstrâdâtâjam bez îpaðnieka piekriðanas nav tiesîbunodot cirsmas izstrâdi citâm personâm. Meþizstrâdâtâjam jâievçro visas likumâ �Par meþaapsaimniekoðanu un izmantoðanu� noteiktâs prasîbas.

81

23. Meþa materiâlu cenu kalkulâcija un raþoðanas izmaksas

1. Mçríi:


n veikt meþsaimniecisko darbu izmaksu kalkulâcijas;n piedalîties sarunâs par cenâm;n veikt ieòçmumu un izdevumu aprçíinâðanu;n noformçt darîjumu dokumentus.



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,n grafoprojektors

plçves:

A13-1 �Transporta pavadzîme-rçíins�.


5. Uzdevumu atbildes:U13-1 (aizpildîta pavadzîme)

U13-2 (tabula pçc brîvas izvçles)

U13-3

TÇMAS KODS: MK-13

Mainîgâs izmaksas Pastâvîgâs izmaksasa) jâb) jâc) jâd) jâe) jâf) jâg) jâh) jâi) jâj) jâ

StundasNr. p. k.


Mâjas darbs

1.-2. Sâciet 23. Iesaistiet audzçkòus diskusijâ par meþsaimniecîbas darbu izdevumiem un potenciâlajiem ieòçmumiem.


3.-4. Turpiniet 23. Grupçjiet ieòçmumus un izdevumus nolûkâ noskaidrot pastâvîgâs un mainîgâs izmaksas. Izskaidrojiet raþoðanas izmaksu raksturu.


5.-6. Nobeidziet 23. Izskaidrojiet cenu veidoðanâs mehânismu. Miniet nodokïu sistçmu principus un galvenos nodokïus. Novçrtçjiet audzçkòu zinâðanas.

82

6. Tçmas saturs.

MEÞMATERIÂLU CENU KALKULÂCIJA UN RAÞOÐANAS IZMAKSAS

Meþmateriâlu cenas, cenu kalkulâcija

Daudzajiem dalîbniekiem, kas iesaistâs kokmateriâlu tirgû kâ pârdevçji vai pircçji, jâzinaprasîbas apaïkoku sortimentam. Lai tirgû nezaudçtu, jâprot kalkulçt darba izmaksas visâraþoðanas procesâ. Cenu veidoðanâs ir sareþìîts process, bet jâatceras, ka cena vienmçr bûskompromiss starp pârdevçja piedâvâto zemâko un pircçjam pieòemamo augstâko cenu.Pârdevçjam nav izdevîgi pârdot produkciju par cenu, kas ir zemâka par tâs paðizmaksu, savukârtpircçjs nepirks produkciju par cenu, kas pârspçj viòa finansiâlâs iespçjas.

Meþa cena var bût gan audzes cena, gan kokaudzes un zemes kopçjâ cena. Sarunâs parmeþa pirkðanu vai pârdoðanu kâ sâkumcenu parasti izvçlas valsts noteikto kadastrâlo vçrtîbulatos. Cena bûs augstâka, ja meþaudzes sastâvâ bûs vairâk koku, no kuriem iegûs augstâkasvçrtîbas sortimentus. Parasti vçrtîgâkie ir bezzaru zâìbaïki, tad seko pârçjie zâìbaïíi un sîkbaïíi,finierkluèi, papîrmalka, sçrkociòkluèi, tehnoloìiskâ malka un dedzinâmâ malka. Precîzâkasmeþaudzes cenas noteikðanai ieteicams dastot cçrtamos kokus un novçrtçt iegûstamosortimentu struktûru. Pârdoðanas cenu var uzzinât uzpircçjfirmâs. Sareizinot katra sortimentaapjomu ar tâ cenu pircçja norâdîtajâ vietâ, uzzina ieòçmumu summu. No tâs jâatskaitaizdevumi, kuru galvenâs grupas, kas saistîtas ar kokmateriâlu sagatavoðanu, ir ðâdas:

n kokmateriâlu sagatavoðana cirsmâ - cirsmas sagatavoðana izstrâdâðanai, kokunogâðana, atzaroðana, pievedceïu sagatavoðana, zaru nokrauðana un/vaisadedzinâðana, sortimentu novietoðana pie pievedceïa;

n kokmateriâlu pieveðana lîdz autoceïam (augðgala krautuvei) - kravassavâkðana, veðana, izkrauðana, ðíiroðana;

n kokmateriâlu transports - iekrauðana autotransportâ, aizveðana unizkrauðana pircçja laukumâ.

Pârdoðanas cena, tîrais ienâkums, tâ aprçíinâðana, nodokïu aprçíinâðana

Lai noteiktu meþmateriâlu cenas, jâzina to sagatavoðanas izmaksas. Ja tâs nav zinâmas,nevar zinât, vai îpaðnieks gûst peïòu vai cieð zaudçjumus. Nosakot cenas, jâòem vçrâ arî,

n kâdas ir konkurentu cenas;n cik lielu cenu klienti ir gatavi maksât un cik viòi var maksât;n kâ jaunâ produkta cenu var salîdzinât ar esoðo produktu cenâm.

Cenas var bût noteiktas par augstu, ja

n nesasniedz plânoto apgrozîjumu;n zaudç daþus lielus pasûtîjumus;n daþu produktu noiets ir mazs, salîdzinot ar cita veida produkciju;n veidojas produkcijas uzkrâjumi;n saòem sûdzîbas no klientiem.

Cenas var bût noteiktas par zemu, ja

n pasûtîjumu ir vairâk nekâ var izpildît;n pastâvîgi izsîkst krâjumi;n noiets ir labs, bet kopçjâ peïòa - maza.

Visos gadîjumos cenai jânosedz mainîgâs un pastâvîgâs izmaksas un jâdod saprâtîgapeïòa. Raþotâji parasti pie izmaksâm pievieno 20 - 30 % kâ peïòu. Viena gada kopçjâs izmaksaskopâ ar peïòu veido pârdoðanas cenu.

83

Tirgotâjam cenas aprçíinâðana ir svarîgâka nekâ izmaksu aprçíinâðana.Mazumtirgotâjiem iepirkto preèu cenâm jâpieliek uzcenojums, pirms preces pârdod tâlâkpircçjiem. Pârdoðanas cenu veido iepirkðanas cena un uzcenojums.

Apgrozîjums - mainîgâs izmaksas = bruto segums - pastâvîgâs izmaksas = neto peïòa.

Bruto segumu izsaka procentos no pârdoðanas cenas; uzcenojumu izsaka procentos noiepirkðanas cenas. Bruto segumu var palielinât, palielinot cenas vai samazinot izmaksas.

Lai aprçíinâtu produkcijas pârdoðanas cenu, nepiecieðams

n izlemt par tâs bruto seguma apjomu (piemçram, 17%);n pçc tabulas noteikt uzcenojumu (piemçram, 20%);n pie iepirkðanas cenas pieskaitît uzcenojumu.

Bruto seguma procentu tabula

Raþoðanas, pastâvîgâs un mainîgâs izmaksas

Aprçíinot izmaksas, tiek noteiktas katra atseviðía produkcijas vai pakalpojuma veidaraþoðanas un pârdoðanas izmaksas. Nepiecieðams precîzi zinât, cik izmaksâ kâda produkcijasveida izgatavoðana un pârdoðana vai pakalpojuma sniegðana.

Daudzi uzòçmumi nonâk grûtîbâs, ja tie nezina savas produkcijas vai pakalpojumaizmaksas. Tâs zinot, var

n noteikt vai novçrtçt cenas un prognozçt iespçjamo peïòu;n atrast, kurâm pozîcijâm uzòçmumâ ir vislielâkâs izmaksas, un, ja iespçjams,

tâs samazinât;n novçrtçt, kâdu iespaidu uz izmaksâm atstâj plânotie uzlabojumi un vai

uzòçmums var darboties.Informâciju izmaksu aprçíinâðanai var iegût no grâmatvedîbas (piemçram, algu saraksti,

darba grafiki, rçíini u.c.).

Lai aprçíinâtu kâda produkcijas vai pakalpojuma veida izmaksas, jâzina uzòçmumaviena gada kopçjâs izmaksas, kâ arî daþâdo izmaksu veidi.

Bruto segums, %

Uzcenojums,%

Bruto segums, %

Uzcenojums, %

Bruto segums, %

Uzcenojums, %

1 1,01 18 22,0 35 54,02 2,05 19 23,5 36 56,53 3,1 20 25,0 37 59,04 4,2 21 26,5 38 61,55 5,3 22 28,0 39 64,06 6,4 23 30,0 40 66,57 7,5 24 31,5 41 69,58 8,6 25 33,5 42 72,59 10,0 26 35,0 43 75,5

10 11,0 27 37,0 44 78,511 12,5 28 39,0 45 81,512 13,5 29 41,0 46 85,513 15,0 30 43,0 47 88,514 16,5 31 45,0 48 92,515 17,5 32 47,0 49 96,016 19,0 33 49,5 50 100,017 20,5 34 51,5

84

Katrâ uzòçmumâ tie ir

n mainîgâs izmaksas - to resursu izmaksas, kuri kïûst par saraþotâs produkcijas vaisniegto pakalpojumu sastâvdaïu (izejvielu, materiâlu, komplektçjoðo detaïu izmaksas;algas un citi maksâjumi);

n pastâvîgâs izmaksas - ietver visu pârçjo resursu izmaksas, kas nepiecieðami uzòçmumadarbîbai (çku, maðînu, iekârtu izmantoðana, uzturçðana, remonts un nomaiòa;elektroenerìija, siltums; visu to darbinieku algas, kuri nav tieði iesaistîti produkcijasraþoðanâ, ieskaitot uzòçmuma îpaðnieka algu; biroja izmaksas, papîrs, pasts, telefons;pârdoðanas izmaksas, neskaitot algas; finansiâlâs un procentu izmaksas).

Kopçjâs izmaksas veido mainîgo un pastâvîgo izmaksu summa.

Izmaksu pamatiedalîjums mainîgajâs un pastâvîgâs izmaksâs attiecas uz visiemuzòçmçjdarbîbas veidiem. Aprçíinot izmaksas, daþkârt lieto jçdzienu �produkcijas pievienotâvçrtîba� (virsvçrtîba), kas nozîmç starpîbu starp produkta pârdoðanas cenu un tâ kopçjâmizmaksâm. Zinot uzòçmuma kopçjâs izmaksas un to sadalîjumu mainîgajâs un pastâvîgâsizmaksâs, var aprçíinât viena produkcijas vai pakalpojuma veida izmaksas.

Mainîgâs izmaksas sastâv no divâm daïâm:

n no darbaspçka izmaksâm;n no izejvielu un materiâlu izmaksâm.

Darbaspçka izmaksas aprçíina ðâdi:

1) nosaka tieðajâ raþoðanâ nodarbinâto strâdnieku un meistaru algukopsummu vienam mçnesim;

2) aprçíina gada algas kopsummu;3) aprçíina tieðajâ raþoðanâ nodarbinâto strâdnieku gada laikâ kopçjo faktiski

nostrâdâto darba laiku;4) aprçíina vienas darbaspçka stundas izmaksu;5) novçrtç vienas produkcijas vienîbas izgatavoðanai nepiecieðamo darba

stundu skaitu;6) aprçíina darbaspçka izmaksas vienam gadam.

Darbaspçka izmaksas vienam gadam aprçíina, kopçjo darba stundu skaitu reizinot arvienas darbaspçka stundas izmaksu.

Izejvielu un materiâlu izmaksas vienam gadam aprçíina, saskaitot visu raþoðanâ izlietotomateriâlu un detaïu izmaksas.

Saskaitot darbaspçka izmaksas vienam gadam ar materiâlu izmaksâm vienam gadam,iegûst mainîgâs izmaksas vienam gadam.

Lai aprçíinâtu vienas produkcijas vienîbas pastâvîgâs izmaksas, jânovçrtç produkcijaskopçjâs pastâvîgâs izmaksas un daïa no tâm jâiekïauj katras vienîbas izmaksâs. Kopçjo pastâvîgoizmaksu novçrtçðanai par pamatu òem iepriekðçjo gadu pastâvîgo izmaksu summu. Ðîmizmaksâm pievieno, piemçram, 20% (cenu paaugstinâðanâs inflâcijas dçï).

85

Kopçjâs izmaksas iegûst, summçjot iepriekðçjo gadu râdîtâjus:

telpu îre ��.

maðînu un krâjumu apdroðinâðana ��

siltums un elektroenerìija ��

sakaru pakalpojumi ��

maðînu apkope ��

administrâcijas, apsardzes un apkopçju algas ��

pârdoðanas izmaksas ��

kredîtprocenti ��

kopçjâs iepriekðçjâ gada pastâvîgâs izmaksas ��

+ 20 % ��

= Kopçjâs ðâgada pastâvîgâs izmaksas ��

Saskaitot vienas produkcijas vienîbas izgatavoðanas mainîgâs un pastâvîgâs izmaksas,iegûst vienas vienîbas kopçjâs izmaksas.

Lielâks saraþoto produkcijas vienîbu daudzums samazina vienas vienîbas izmaksas. Jovairâk produkcijas tiks saraþots ar uzòçmuma rîcîbâ esoðajâm çkâm, maðînâm, biroju unadministrâcijas darbiniekiem, jo tâ bûs lçtâka un konkurentspçjîgâka.

86

TÇMAS KODS: MK-14

24. Meþa kompleksâ izmantoðana

1. Mçríi:


n nosaukt un aprakstît meþsaimniecîbâ veicamos darbus;n izskaidrot meþa kompleksâs izmantoðanas bûtîbu;n identificçt un klasificçt plânoðanas posmus.



n skolçna burtnîca,n skolotâja burtnîca,n grafoprojektors

plçve: A14-1 �Darbi meþâ�.


Stundas Nr. p. k.


Mâjas darbs

1.-2. Sâciet 24-1 Izskaidrojiet meþa darbu plânoðanas nozîmi. Miniet galvenos darbu veidus. Izraisiet diskusiju par plânoðanas metodçm.


3.-4. Salîdziniet mâjas uzdevuma rezultâtus. Miniet pareizos plânoðanas termiòus. Izskaidrojiet meþa kompleksâs izmantoðanas bûtîbu.

5. Uzdevuma atbilde:

U14-1 (pçc brîvas izvçles, darbiem un izpildes termiòiem jâatbilst tabulâ �Darbi meþâ� norâdîtajiem).

87

6. Tçmas saturs.

MEÞA KOMPLEKSÂ IZMANTOÐANA

Darbi meþâ

Meþsaimnieciskâ gada sâkums - lîdz 1998. gadam - 1. oktobris,

no 2000. gada - 31. decembris.

Meþsaimnieciskâ gada beigas - lîdz 1998. gadam - 30. septembris,

no 1999. gada - 31. decembris.

Meþa izstrâdâðanas sezona (koku miera periods) - no 1. oktobra lîdz 31. martam.

Izlases cirtes cçrtamas, kad ir neliela sniega sega un sals lîdz - 10 0C.

Meþa atjaunoðanas pavasara sezona - aprîlis � maijs (sâkot ar zemes atlaiðanos un beidzot ar lapu plaukðanu). Vispirms stâda lapegles, tad egles, pçc tam - priedes.

Meþa atjaunoðanas rudens sezona - augusts � septembris. Rudenî stâda tikai egles.

Meþa sçðanas laiks - aprîlis (sçj priedes).

Jaunaudþu kopðanas laiks - jûlijs � augusts.

Sastâva kopðanas sezona - aprîlis � septembris.

Sastâva kopðanas cirtç aizliegta skuju koku izcirðana - aprîlî � jûlijâ.

Krâjas kopðanas sezona - visu saimniecisko gadu.

Prieþu kokmateriâlu izveðana - lîdz 1. jûnijam.

Egïu un oðu kokmateriâlu izveðana - lîdz 1. jûlijam.

Ugunsbîstamais periods meþâ - 15. aprîlis - 15. augusts.

Apmeþojuma kvalitâtes pârbaude valsts meþniecîbâ � lîdz 10. oktobrim.

Piemçrotâkais augo�u koku atzaro�anas laiks - oktobris � marts.

Sanitârâs cirtes prieþu audzçs - lîdz 1. maijam.

Sanitârâs cirtes egïu audzçs - lîdz 1. jûnijam.

Ziemas cirsmas jâbeidz satîrît vai pârtîrît - lîdz 1. maijam.

No 1. maija lîdz 1. jûlijam bojâtâs audzes nekavçjoði jânocçrt sanitâro cirðu kârtîbâ.

Sanitâro cirðu kârtîbâ jânocçrt audzes, kuru bojâjumu cçloòi ir

n snieglauzes - no 15. novembra lîdz 1. maijam;n apdegumi, pârmçrîgs mitrums, piesâròojums - no 1. septembra lîdz 1. maijam;n skuju grauzçji kaitçkïi - no 1. jûlija lîdz 1. maijam;n prieþu lûksngrauþi - no 15. maija lîdz 20. jûnijam;n prieþu un egïu mizgrauþi - no 20. maija lîdz 1. jûnijam;n smecernieki, zilâs krâðòvaboles - no 1. jûnija lîdz 1. maijam;n slimîbas - no 1. augusta lîdz 1. maijam.

88

Kailcirtç jânocçrt visi koki norâdîtajâs robeþâs, raugoties, lai blakus robeþai nepaliktupieauguði koki. Jâsaudzç veselîga skuju un cieto lapu koku paauga. Cirsmas platums austrumu-rietumu virzienâ nedrîkst pârsniegt

n pârpurvotâs augsnçs, kur sagaidâma dabiskâ atjaunoðanâs ar skuju kokiem,-40 m;

n platîbâs, kas mâkslîgi jâatjauno ar skuju kokiem, - 50 m;n platîbâs, kur lietderîga dabiskâ atjaunoðanâs ar mîkstiem lapu kokiem, -

75 m.Cirsmu platumu atïauts dubultot audzçs, kas nocçrtamas pçc stâvokïa (0. secîbas klases

kailcirtes). Cirsmu pieslieðanâs laiks noteikts

n skuju koku audzçs � 5 gadi;n lapu koku audzçs - 3 gadi.

Cirtes virziens - no austrumiem uz rietumiem (arî no ZA uz DR).

Izlases cirtçs jâizcçrt vecâkie koki vienmçrîgi pa visu audzi, nepârsniedzot taksâcijasaprakstâ norâdîto izcçrtamo cieðmetru skaitu.

Sastâva kopðanas cirtes jâveic 1 - 8 m augstos apmeþojumos un jaunaudzçs, izcçrtotvisus to koku sugu kociòus, kas traucç galvenâs sugas kociòu augðanu, un regulçjot pçdçjoskaitu atbilstoði normatîviem. Ðo cirðu uzdevums ir izvçlçties nâkotnes kokus un nodroðinâttiem pietiekamu augðanas telpu lîdz pirmajai krâjas kopðanas cirtei. Ar sastâva kopðanas cirtçmuzlabo audzes kvalitâti un padara ekonomiski izdevîgas krâjas kopðanas cirtes. Ja sastâvakopðanas cirte ir nokavçta vai izpildîta nepietiekamâ intensitâtç, tad

n samazinâs ienâkumi no krâjas kopðanas cirtçm;n lielâs biezîbas dçï samazinâs koku pieaugums;n palielinâs risks, ka audze tiks bojâta snieglauzç vai vçjgâzç.

Sastâva kopðanas cirtes veic, tikko kïûst manâma pârçjo koku sugu negatîvâ ietekme uzgalveno sugu augðanu, kâ arî konkurence pamatsugas kociòu starpâ. Sastâva kopðanas cirtesieteicams veikt, kad audze sasniegusi 3 - 5 m augstumu. Audzi izretina lîdz normatîvosnoteiktajam koku skaitam, taèu to nedrîkst darît pârâk intensîvi. Atkarîbâ no koku sugas unaudzes augstuma ir noteikts minimâlais koku skaits, kas ir jâsaglabâ audzç. Koku skaitu audzçsnosaka, lietojot parauglaukuma metodi. Piemçram, apïveida parauglaukums, kura râdiuss ir4 m, aizòem 50 m2 lielu platîbu. Lai noteiktu koku skaitu viena kvadrâtmetra lielâ platîbâ,apïveida parauglaukumâ esoðais koku skaits jâreizina ar 200. Noteiktajam koku skaitam atbilstnoteikts vidçjais attâlums starp kokiem, un tas ir jâievçro, retinot audzi.

Krâjas kopðanas cirtes veic, lai atbrîvotu pietiekamu augðanas telpu nâkotnes kokiemun gûtu zinâmu ienâkumu no meþa audzçðanas. Ðîs cirtes izpilda, kad audze ir sasniegusivismaz 9 m augstumu, un pârtrauc vienu vecumklasi pirms galvenâs cirtes. Krâjas kopðanuuzsâk, kad dzîvâ vainaga garums ir mazâks par 2/3 no koka augstuma - eglçm un mazâks par½ no koka augstuma - pârçjâm koku sugâm.

Krâjas kopðanas cirtes jâveic vidçja vecuma audzçs, izcçrtot atpalikuðos un bojâtos kokustaksâcijas aprakstâ norâdîtajâ apjomâ. Normâlos apstâkïos krâjas kopðanas cirtç izcçrt30 - 60 m3/ha. Sagatavoto kokmateriâlu transportçðanai lîdz ceïam audzç izcçrt 4 m platustehnoloìiskos koridorus, to kopçjâ platîba nedrîkst pârsniegt 12% no visas audzes platîbas.Mçrítiecîgi audzçjot meþu, iegûstamo kopçjo koksnes daudzumu var palielinât 2 - 2,5 reizes,bet ieòçmumi no kopta meþa ir 2,3 - 2,8 reizes lielâki nekâ no dabiska meþa.

Meþsaimniecisko pasâkumu plânoðana

Meþs ir jâsaglabâ un racionâli jâizmanto, uzskatot to ne tikai par koksnes un citu vçrtîguizejvielu ieguves avotu, bet arî par svarîgu biosfçras komponentu.

89

Sanitârajâs izlases cirtçs ik gadus pa visu meþu platîbu jâizcçrt sausie, vçja izgâztie unnolauztie, kaitçkïu invadçtie, slimîbu inficçtie, bojâtie un nîkuïojoðie koki. Taksâcijas aprakstânorâdîta taksâcijas brîdî konstatçtâ sauso koku krâja.

Meþa mâkslîgâ atjaunoðana veicama visos sausieòu, âreòu un kûdreòu augðanas apstâkïutipos ne vçlâk kâ 3 gadus pçc audzes nocirðanas kailcirtç. Sâkotnçjais vietu skaits ieteikts5000 gab./ha priedei un 3000 gab./ha eglei. Sçklas un stâdi savlaicîgi jâpieprasa vietçjâmeþniecîbâ.

Meþa zemju nosusinâðana ir visefektîvâkais meþa produktivitâtes celðanas pasâkums,tâpçc pârmitrâs meþa zemes iekïaujamas saimniecîbas hidromeliorâcijas sistçmâ.

Meþa aizsardzîbai pret ugunsgrçkiem, kaitçkïiem un slimîbâm jârûpçjas par laba sanitârâstâvokïa uzturçðanu. Visus meþa cirðanas darbus, izòemot sastâva kopðanas cirtes, ieteicamsveikt tikai ziemas periodâ. Cirðanas vietas rûpîgi jâsatîra, kokmateriâli no meþa jâizved lîdz1. jûnijam (priedes) un 1. jûlijam (egles un oði). Ugunsbîstamajâ periodâ (parasti no 15. aprîïalîdz 15 septembrim) meþâ un tâ tuvumâ noliegts kurinât uguni.

Meþa kompleksâ izmantoðana

Jau kop� seniem laikiem cilvçka labklâjîba ir atkarîga no meþa. Tas ir devis un dod pârtiku,apìçrbu, mâjokïus, siltumu, tîru gaisu, kâ arî ârstniecîbas lîdzekïus daþâdu kaiðu ârstçðanai.Ejot meþâ, derîgi ievçrot ne tikai slaidos kokus, bet arî tos augus, pa kuriem bradâjam - íçrpjusun sûnas.

Gandrîz puse no Latvijas meþiem ir prieþu meþi. Medicînâ izmanto prieþu pumpurus,meþaudze izdala veselîgo ozonu, saberztas prieþu skujas lieto vitamînu tçjai, no priedes iegûstbalzamu, terpentînu, kolofoniju, ogli. Arî no citiem kokaugiem var iegût ne tikai koksni, betvçl daþâdus papildu labumus.

Populârs atpûtas un pârtikas papildinâðanas pasâkums ir ogoðana un sçòoðana. Arîmedîbas var iekïaut meþa kompleksâs izmantoðanas pasâkumu plânoðanâ. Pçdçjâ laikâ arvienpopulârâks kïûst dabas tûrisms un meþa ainavu veidoðana. Kâjnieku tûristu takas, velosipçdistutrases, zirgu izjâdes ceïi ir daïa no kompleksâs meþu izmantoðanas plânoðanas elementiem.Lai nenodarîtu pâri dabai, kâ arî nodroðinâtu cilvçkiem pilnvçrtîgu atpûtu, jâzina sçòoðanas,ogoðanas, medîbu laiki, jâseko gadalaiku prognozçm tûrisma un atpûtas organizçðanai. Arîârstniecîbas augu vâkðanas ienesîgums ir atkarîgs no rûpîgi saplânota darbu kalendâra.

90

SKOLÇNA BURTNÎCA

91

Jautâjumi un uzdevumi zinâðanu diagnostiskai novçrtçðanai1. Kâda ir meþa nozîme?2. Kâdâs zemju kategorijâs iedala meþa fondu ?3. Kas ir meþa zemes?4. Kas ir nemeþa zemes?5. Kâdas ir meþa pamatfunkcijas?6. Kas ir meþa kategorijas?7. Kâ iedala meþus pçc to saimnieciskâs nozîmes?8. Raksturot I kategorijas meþu.9. Raksturot II kategorijas meþu.

10. Raksturot III kategorijas meþu.11. Kâdi ir meþa uzbûves elementi?12. Kâdas ir koku sastâvdaïas?13. Kâdas ir kokaugu morfoloìiskâs pazîmes un to bioloìiskâs îpatnîbas?14. Kâ kokaugus iedala pçc lieluma?15. Jçdziens par fenoloìiju, kokaugu veìetâcijas un miera periodi.16. Jçdziens par areâlu. Kâdi ir areâlu veidi?17. Jçdziens par koku introdukciju, naturalizâciju, aklimatizâciju.18. Jçdziens par dendroloìiju. Kâda ir tâs nozîme tautas saimniecîbâ?19. Kas ir pameþs un kas - paauga?20. Skuju koku vispârîgs raksturojums.21. Parastâ priede, kalnu priede, Veimuta priede.22. Sibîrijas ciedru priede, Eiropas ciedru priede.23. Parastâ egle, asâ egle, Menzjesa duglâzija.24. Eiropas baltegle, Sibîrijas baltegle, balzâma baltegle, vienkrâsas baltegle.25. Sibîrijas lapegle, Ledebûra lapegle, Japânas lapegle.26. Lapu koku vispârîgs raksturojums.27. Parastâ goba, parastâ vîksna.28. Melnâ apse, parastâ un baltâ apse. Kanâdas papele u.c. papeles.29. Parastais ozols, sarkanais ozols, Eiropas diþskâbardis, parastais osis.30. Âra kârpainais bçrzs, purva pûkainais bçrzs.31. Melnalksnis, baltalksnis, parastais skâbardis.32. Vîtolu sugas, blîgzna, liepa, kïavu sugas, krûklis, pabçrzs.33. Âbele, bumbiere, vilkâbele, pîlâdzis, íirðu koki.34. Kâdi ir meþa ekoloìiskie faktori?35. Augu iedalîjums saulmîïos un çncieðos.36. Kas ir salizturîba? Nosaukt salizturîgas koku sugas.37. Kâda ir nokriðòu ietekme uz augiem?38. Meþa augðòu horizontu raksturojums.39. Kâ iedala koku sugas pçc prasîguma pret augsnes auglîbu?40. Kâda ir vçja ietekme uz meþu?41. Meþa augðanas apstâkïu tipu vispârîgs raksturojums.42. Audþu atðíirîba pçc bonitâtes.43. Kâdas ir meþu augðanas apstâkïu rindas?44. Kâdi ir meþu augðanas apstâkïu tipi?45. Kâdi ir sausieòu meþu augðanas apstâkïu tipi?46. Kâdi ir slapjaiòu meþu un purvaiòu meþu augðanas apstâkïu tipi?47. Kâdi ir âreòu un kûdreòu meþu augðanas apstâkïu tipi?48. Kâ iedala galvenâs cirtes?49. Kâ veic platîbas uzmçrîðanu un nosaka tâs lielumu?

92

50. Kâ iedala starpcirtes?51. Kâdi ir galveno koku sugu cirðanas vecumi?52. Kâdi ir cirsmu platumi kailcirtçs?53. Raksturot pakâpeniskâs cirtes.54. Raksturot izlases cirtes.55. Raksturot sastâva kopðanas cirtes.56. Raksturot krâjas kopðanas cirtes.57. Raksturot rekonstruktîvâs cirtes.58. Kas ir sanitârâs cirtes?59. Kâdi ir meþa atjaunoðanas un ieaudzçðanas veidi?60. Kâ iespçjama meþa dabiskâ atjaunoðanâs?61. Kâds ir meþaudþu iedalîjums sçklkopîbas grupâs?62. Raksturot koku ziedçðanu un sçklu nogatavoðanos.63. Kâdas ir meþa koku sçklu raþoðanas îpatnîbas?64. Kâdi ir stâdâmâ materiâla standarti?65. Kas jâievçro, izvçloties stâdâmo materiâlu?66. Kâ transportçt un uzglabât stâdâmo materiâlu?67. Kâds ir koku stâdîðanas laiks?68. Raksturot meþa stâdîðanas darbarîkus un darba paòçmienus.69. Kâdi ir augsnes kaitçkïi? Raksturot to nodarîtos bojâjumus.70. Kâdi ir augïu un stâdu kaitçkïi? Raksturot to nodarîtos bojâjumus.71. Kâdi ir jaunaudþu un meþa kultûru kaitçkïi? Raksturot to nodarîtos bojâjumus.72. Kâdi ir lapu un skuju grauzçjkukaiòi? Raksturot to nodarîtos bojâjumus.73. Kâdi ir stumbru kaitçkïi? Raksturot to nodarîtos bojâjumus.74. Raksturot kukaiòu ârçjo uzbûvi.75. Kâdas ir augïu un sçklu slimîbas?76. Raksturot sçòu sporu veidus un sçòotòu paveidus.77. Kâdas ir sçjeòu, stâdâmâ mateiâla un jaunaudþu slimîbas?78. Raksturot zaru nekrozes un vadaudu slimîbas.79. Kâ iedala trupes? Minçt katram trupju tipam atbilstoðu sçnîðu slimîbu nosaukumus.80. Kâ apkarot slimîbas meþâ?81. Kâ iedala meþa ugunsgrçkus?82. Kâda ir meþa ugunsgrçku dzçðanas tehnika un paòçmieni?83. Raksturot profilaktiskos pasâkumus meþa ugunsdroðîbâ.84. Raksturot sanitâros ugunsdroðîbas noteikumus meþâ.85. Kâdi pasâkumi veicami dzîvnieku populâcijas uzlaboðanai meþâ?86. Kâdi ir íîmiskie aizsardzîbas lîdzekïi pret meþa dzîvnieku postîjumiem?87. Raksturot medîbas, to organizâciju zemnieku meþos.88. Kas ir meþa taksâcija, kâdas funkcijas tâ veic?89. Raksturot meþa taksâcijas attîstîbas posmus.90. Kâdi ir meþa taksâcijas objekti un to simboli?91. Kâda ir meþa taksâcijas objektu mçrîðanas precizitâte?92. Raksturot vienkârðos taksâcijas instrumentus.93. Kâ nosaka koka caurmçru? Kâdus instrumentus lieto koku caurmçra mçrîðanai? Raksturot tos.94. Kâ nosaka koka augstumu? Kâdus instrumentus lieto koku augstuma mçrîðanai?95. Kas ir veidskaitlis, ko tas raksturo?96. Kas ir formas koeficients, ko tas raksturo?97. Kâ nosaka augoða koka tilpumu?98. Kâdas ir koku vecuma klases un audþu vecuma grupas?

93

99. Kâ aptuveni nosaka koka vecumu?100. Kâ precîzi nosaka koka vecumu?101. Kas ir taksâcijas pazîmes audþu taksâcijâ?102. Kas ir meþa elements?103. Kâ nosaka koku vidçjo caurmçru?104. Kâ nosaka koku vidçjo augstumu?105. Kâ nosaka audzes krâju?106. Kas ir audzes labuma klases?107. Kas ir meþa fonds, kâ tas iedalâs?108. Kâ uzskaita meþa fondu?109. Raksturot zemju kategorijas.110. Raksturot meþa masîvu sadali kvartâlos.111. Kâpçc tiek izdalîti taksâcijas nogabali?112. Kâdas ir taksâcijas nogabalu izdalîðanas pazîmes?113. Kas ir cirsmu fonds, kâpçc tas nepiecieðams?114. Kâ veic cirsmas iestigoðanu?115. Kâ veic cirsmas piesaistîðanu pastâvîgiem orientieriem?116. Kâ veic cirsmas apstaboðanu?117. Kâ uzmçra izcçrtamos kokus?118. Kâ veic cirsmas novçrtçðanu?119. Kâ tiek veikta zemnieku meþu ierîcîba?120. Kâ lasît meþa apsaimniekoðanas projektu?121. Kâ meþa fonda zemes nodod îpaðumâ vai lietoðanâ?122. Kâdas ir meþa apsaimniekotâju tiesîbas un kâdi - pienâkumi?123. Kâdas ir meþa izmantotâju tiesîbas un kâdi - pienâkumi?124. Raksturot normatîvos dokumentus par meþmateriâlu sagatavoðanu un meþa blakusizmantoðanu.125. Kâ izðíir meþa strîdus?126. Kâda ir atbildîba par meþa likumdoðanas aktu pârkâpumiem?127. Kâ iegûst meþmateriâlus valsts meþos?128. Kas nosaka meþaudzes vçrtîbu un tâs izmaiòas?129. Kâ audzes sastâvs ietekmç meþaudzes vçrtîbu?130. Kâ audzes vecums ietekmç meþaudzes vçrtîbu?131. Kas nosaka meþmateriâlu tirgu?132. Raksturot meþmateriâlu iekðçjo tirgu Latvijâ.133. Kas ietekmç kokmateriâlu eksportu un importu?134. Kâ sastâda lîgumu ar meþmateriâlu uzpircçju?135. Kas ietekmç meþmateriâlu cenu?136. Raksturot raþoðanas izmaksas meþsaimniecîbâ.137. Kas ir mainîgâs izmaksas?138. Kas ir pastâvîgâs izmaksas?139. Kas ir piedâvâjuma cena, kâ tâ veidojas?140. Kas ir meþsaimniecisko darbu izmaksu slodze?141. Raksturot pârdoðanas cenu. Kas to ietekmç?142. Kas ir tîrais ienâkums, kâ to aprçíina?

94

Jautâjumi un uzdevumi zinâðanu selektîvai novçrtçðanai1. Kâdi ir meþa apsaimniekoðanas galvenie uzdevumi? Raksturot meþa fondu.2. Kâ iedala galvenâs cirtes? Raksturot tâs sîkâk.3. Kâ iespçjama meþa dabiskâ atjaunoðanâs? Raksturot meþa dabiskâs atjaunoðanâs

veidus.4. Kâdas ir meþa pamatfunkcijas? Kâdâs kategorijâs iedala meþu?5. Kâ iedala starpcirtes? Raksturot tâs sîkâk.6. Kâdas ir meþaudþu sçklkopîbas grupas? Raksturot tâs.7. Kâdi ir meþa uzbûves elementi? Raksturot tos.8. Kâdi ir meþa blakusizmantoðanas veidi? Raksturot tos.9. Raksturot meþa stâdâmo materiâlu (prasîbas, standarti, izvçles pamatojums).

10. Raksturot meþa augðanas apstâkïu tipus.11. Kâdi ir meþa atjaunoðanas apjomi? Raksturot meþa atjaunoðanas fondu.12. Meþa kultûru kopðana, raksturot to.13. Raksturot augsnes kaitçkïus (nodarîtie bojâjumi, apkaroðana).14. Raksturot augïu un sçklu slimîbas. Kâdi pasâkumi veicami to apkaroðanai?15. Kâ iedala meþa ugunsgrçkus. Raksturot tos.16. Raksturot augïu un stâdu kaitçkïus (nodarîtie bojâjumi, apkaroðana).17. Kâdas ir sçjeòu, stâdâmâ materiâla un jaunaudþu raksturîgâkâs slimîbas? Raksturot

tâs.18. Aprakstît ugunsgrçku dzçðanas taktiku un paòçmienus.19. Raksturot jaunaudþu un meþa kultûru kaitçkïus (nodarîtie bojâjumi, apkaroðana).20. Kâdas ir kokaugu un zaru nekrozes, vçþa un vadaudu slimîbas?21. Kâdi ir profilaktiskie pasâkumi meþa ugunsdroðîbâ? Kâdi sanitârie un ugunsdroðîbas

noteikumi jâievçro meþâ?22. Kâdi ir stumbru kaitçkïi? (nodarîtie bojâjumi, apkaroðana).23. Kâdi ir trupju tipi? Raksturot tos sîkâk.24. Raksturot meþa aizsardzîbu pret dzîvnieku postîjumiem.25. Kâdi ir meþa taksâcijas uzdevumi?26. Kâ nosaka koka caurmçru un augstumu?27. Kas ir meþa elementi? Raksturot tos.28. Kâdi ir meþa taksâcijas attîstîbas posmi? Kâ nosaka koka tilpumu?29. Raksturot meþa fondu un tâ uzskaites metodes.30. Kâdi ir taksâcijas objekti un to simboli? Raksturot mçrîðanas precizitâti un pieïaujamâs

kïûdas.31. Kâ nosaka koka vidçjo caurmçru un vidçjo augstumu?32. Kâ veic zemnieka meþa ierîcîbu? Kâ lasa meþa apsaimniekoðanas projektu?33. Raksturot vienkârðos meþa taksâcijas instrumentus.34. Kâ precîzi un aptuveni nosaka koka vecumu?35. Kâ nosaka audzes krâju? Raksturot labuma klases.36. Kâ nodod îpaðumâ vai lietoðanâ, atòem, transformç, apbûvç un izmanto pçtniecîbai

meþa fonda zemes?37. Kâ nosaka meþaudzes vçrtîbu un vçrtîbas izmaiòas?38. Raksturot meþa produkcijas tirgu, piedâvâjumu un pieprasîjumu.39. Kâdas ir meþa apsaimniekotâju un meþa izmantotâju tiesîbas un kâdi - pienâkumi?40. Raksturot meþaudzes vçrtîbu atkarîbâ no audzes sastâva un vecuma.41. Kâ veidojas meþmateriâlu cenas, un kâ tâs aprçíina?42. Kâ izðíir meþa strîdus? Kâda ir atbildîba par meþa likumdoðanas aktu pârkâpumiem?43. Kâ plâno meþsaimnieciskos pasâkumus un veic meþa komplekso izmantoðanu?

95

Eksâmena jautâjumi1. Meþu vispârîgs raksturojums. Latvijas meþa fonds.2. Meþa tautsaimnieciskâ nozîme.3. Meþa uzbûves elementi.4. Meþa ekoloìiskie faktori.5. Dendroloìijas nozîme.6. Kokaugu vispârîgs raksturojums.7. Kokaugu morfoloìija un anatomija.8. Kokaugu fenoloìija.9. Kokaugu introdukcija.

10. Koku un krûmu sugu vispârîgs raksturojums.11. Latvijâ sastopamâs baltegïu un lapegïu sugas.12. Parastâ un asâ egle.13. Parastâ priede, ciedru priede un kalnu priede.14. Rietumu tûja, parastais kadiíis, parastâ îve, duglâzija.15. Lapu koki, to saimnieciskâ nozîme.16. Parastâ goba, parastâ vîksna.17. Parastais ozols, ziemeïu sarkanais ozols, diþskâbardis.18. Kârpainais bçrzs un pûkainais bçrzs.19. Melnalksnis un baltalksnis.20. Kârklu un vîtolu sugas.21. Parastâ apse, bieþâk sastopamâs papeles, parastâ liepa, kïava.22. Latvijâ sastopamâs pameþa krûmu sugas.23. Dekoratîvâs krûmu sugas.24. Meþa tipoloìija.25. Meþa izmantoðana galvenajâs cirtçs.26. Meþa izmantoðana starpcirtçs.27. Meþa blakusizmantoðana.28. Meþa atjaunoðanas apjomi, meþa kultûrfonds.29. Meþa dabiskâ atjaunoðanâs.30. Meþa sçklkopîba.31. Meþa kokaudzçtavas, stâdâmais materiâls, tâ izvçle.32. Augsnes sagatavoðana, tâs mehanizâcija.33. Meþa stâdîðana (darbarîki, darba paòçmieni).34. Meþa kultûru agrotehniskâ kopðana.35. Meþa kaitçkïi (bojâjumi, apkaroðana).36. Augsnes kaitçkïi (bojâjumi, apkaroðana).37. Augu un stâdu kaitçkïi (bojâjumi, apkaroðana).38. Jaunaudþu un meþa kultûru kaitçkïi (bojâjumi, apkaroðana).39. Skuju, lapu grauzçjkukaiòi (bojâjumi, apkaroðana).40. Stumbra kaitçkïi (bojâjumi, apkaroðana).41. Augïu un sçklu slimîbas (apkaroðana).42. Sçjeòu, stâdâmâ materiâla, jaunaudþu slimîbas (apkaro�ana).43. Kokaugu un zaru nekrozes, vçþa un vadaudu slimîbas.44. Trupju tipi; sakòu, celmu un stumbru trupes izraisoðâs piepes.45. Meþa ugunsgrçku klasifikâcija.46. Ugunsgrçka dzçðanas taktika un paòçmieni.47. Profilaktiskie pasâkumi meþa ugunsdroðîbâ, ugunsdroðîbas noteikumi meþâ.48. Biotehniskie pasâkumi un íîmiskie aizsardzîbas lîdzekïi meþa aizsardzîbâ.49. Medîbu organizâcija zemnieku meþos, dzîvnieku skaita regulçðana.

96

50. Meþa taksâcijas jçdziens, tâs attîstîbas posmi un uzdevumi.51. Taksâcijas objekti, to simboli.52. Mçrîðanas precizitâte taksâcijâ, pieïaujamâs kïûdas.53. Vienkârðie taksâcijas instrumenti.54. Koka caurmçra un augstuma noteikðana.55. Koka tilpuma noteik�ana.56. Aptuvena un precîza koka vecuma noteikðana.57. Taksâcijas pazîmes.58. Meþa elementi.59. Koku vidçjais caurmçrs un vidçjais augstums.60. Audzes krâja un labuma klases.61. Meþa fonda iedalîðana zemju kategorijâs un kvartâlos.62. Taksâcijas nogabalu izdalîðana.63. Cirsmu fonda izvçle.64. Cirsmas iestigoðana, piesaistîðana orientieriem, apstaboðana.65. Izcçrtamo koku uzmçrîðana.66. Meþa apsaimniekoðanas projekts, tâ lasîðana.67. Meþa fonda zemju nodoðana îpaðumâ vai lietoðanâ, atòemðana, apbûve,

transformçðana, izmantoðana pçtniecîbai.68. Meþa apsaimniekoðana un izmantoðana. Meþa apsaimniekotâju un izmantotâju

tiesîbas un pienâkumi.69. Meþa strîdu izðíirðana.70. Meþmateriâlu ieguve valsts meþos, atbildîba par meþa likumdoðanas aktu

pârkâpumiem.71. Meþaudþu vçrtîba, tâs izmaiòas.72. Meþa produkcijas tirgus Latvijâ, kokmateriâlu eksports un imports.73. Meþmateriâlu cenas un raþoðanas izmaksas.74. Meþmateriâlu pârdoðanas cena, ienâkumi, nodokïi.75. Meþsaimniecisko pasâkumu plânoðana, meþa kompleksâ izmantoðana.

97

UZDEVUMI

98

MK-1U1-1

Kurð no ðiem raksturojumiem ir piemçrotâkais meþa definîcijai:

a ) meþs ir kopums;b) meþs ir cenoze;c) meþs ir bioìeocenoze;d ) meþs ir fitocenoze.

U1-2

Nosauciet èetrus galvenos meþsaimniecîbas mçríus.

U1-3

Kurð no trim minçtajiem meþsaimniecîbas mçríiem orientçts meþa resursu saglabâðanainâkamajâm paaudzçm:

a) ilgtspçjîga izmantoðana;b) nenoplicino�a apsaimnieko�ana;c) bioloìiskâs daudzveidîbas saglabâðana?

MK-2U2-1

Nosauciet un raksturojiet seðus galvenos meþa ekoloìiskos faktorus.

U2-2

Kurð no minçtajiem apzîmçjumiem raksturo meþaudzes biezîbu:

a) tîraudze;b) salikta audze;c) retaine;d) jaunaudze;e) bonitâte.

U2-3

Ar ko atðíiras dendroloìijas un botânikas pçtniecîbas priekðmets?

99

U2-4

Aizpildiet tabulas ailes ar deviòu Latvijâ plaðâk sastopamo koku sugu galvenajâmpazîmçm.

Suga augstums, maks.

vecums

stumbrs, sakòu sistçma

skujas vai

lapas

ziedçð. laiks

sçklu nogatav.

laiks

prasîgums pret

augðanas apstâkïiem

izmantoðana

Priede

Egle

Bçrzs

Lapegle

Apse

Ozols

Osis

Baltalksnis

Melnalksnis

Galvenâs pazîmes

100

U2-5

Aizpildiet meþa augðanas apstâkïu tipu tabulu, pievienojot tipu saîsinâtos nosaukumus.

Meþa augðanas apstâkïu tipi

Dabiskâs augtençs Mâkslîgâs augtençs

101

U2-7

Kura no dotajâm atbildçm ir pareizâ?

Meþaudþu atslçgas biotips ir

a) audze, kurâ daudz vecu un krituðu satrupçjuðu koku;b) audze, kurâ atrastas biotopu speciâlistu sugas;c) audze, kurâ nav notikusi nekâda saimnieciskâ darbîba.

U2-6

Aizpildiet tabulu ar Latvijas meþa augðanas apstâkïu tipu galvenajâm pazîmçm.

Galvenâs pazîmes Sl Mr Ln Dm Vr GrAugsne

Organ. virskârta

Mehân. sastâvs

Visp. novçrtçjumsKokaudze

Sastopamâs sugas

Bonitâte

Mçría sastâvs

Palîgmçría sastâvsPameþs

Ïoti bieþi

Bieþi

Izklaidus

RetiZemsedze

Ïoti bieþi

Bieþi

Izklaidus

RetiSûnu sega

Ïoti bieþi

Bieþi

Izklaidus

Reti

Uz ciòiem

102

Galvenâs pazîmes Gs Mrs Dms Vrs GrsAugsne

Organ. virskârta

Mehân. sastâvs

Vispâr. novçrtçjumsKokaudze

Sastopamâs sugas

Bonitâte

Mçría sastâvs

Palîgmçría sastâvsPameþs

Ïoti bieþi

Bieþi

Izklaidus

RetiZemsedze

Ïoti bieþi

Bieþi

Izklaidus

RetiSûnu sega

Bieþi

Izklaidus

Reti

Uz ciòiem

Tabulas turpinâjums

103

MK-3U3-1 Kokmateriâlu iegûðanas veidi

U3-2

Nosauciet kopðanas cirðu trîs galvenos uzdevumus.

U3-3

Definçjiet jçdzienus �cirte� un �cirsma�.

U3-4

Nosauciet pareizo atbildi.

Sastâva kopðanas cirtes beidz,

a) kad audze sasniegusi 7 gadu vecumu;b) kad koku augstums sasniedzis 8 metrus;c) kad audzes biezîba ir normâla;d) kad ir izvçlçta mçría suga.

MK-4U4-1

Nosauciet meþa dabiskâs atjaunoðanas priekðrocîbas un trûkumus.

U4-2

Nosauciet meþa mâkslîgâs atjaunoðanas priekðrocîbas un trûkumus.

U4-3

Ar ko atðíiras meþa atjaunoðana no meþa ieaudzçðanas?

Kokmateriâlu iegûðana

104

U4-5

Cik dziïi jâstâda stâds?

U4-6

Kâ sauc ðos darbarîkus?

Attâlums starp stâdiem rindâ

Attâlums starp rindâm

Stâdvietu skaits uz hektâra

1 0,51 12 12 1,52 2

2,5 23 1,53 2

U4-4

Aizpildiet tabulas tukðâs ailes

U4-7

Uzzîmçt shematiski galvenos augsnes sagatavoðanas veidus.

105

MK-5U5-1

Kuri no minçtajiem kukaiòiem pieskaitâmi sakòu kaitçkïiem:

a) sprakðíi;b) smecernieki;c) ragastes.

U5-2

Kuri kaitçkïi veido ðâdus bojâjumus:

mizgrauþi

lûksngrauþi

106

U5-3

Kâdu kaitçkïu apkaroðanai lieto íeramgrâvîðus?

MK-6U6-1

Kâdas koku slimîbas pazîmes redzamas attçlos?

107

MK-9U9-1

Aizpildît cirðanas apliecinâjuma veidlapu 108. lpp.

MK-7U7-1

Nosauciet piecus galvenos meþa ugunsgrçku izcelðanâs iemeslus.

U7-2

Kâda veida ugunsgrçkus var dzçst ar atdedzinâðanu?

U7-3

Nosauciet parastâkos ugunsnedroðâ laika posma sâkuma un beigu datumus.

U7-4

Kâdos gadîjumos atïauts uzsâkt atdedzinâðanu:

a) kad ugunsgrçks pârgâjis skrejugunî;b) kad liesmas pârvietojas lielâ âtrumâ;c) kad ugunsgrçka vietâ ieradies meþsargs?

110

MK-12U12-1

Sastâdît pirkuma - pârdevuma lîgumu.

MK-10U10-1

Izrakstît no likuma �Par meþa apsaimniekoðanu un izmantoðanu� svarîgâkâs normas,kuras attiecas uz privâtajiem meþiem.

111

MK-13U13-1

Aizpildît preèu pavadzîmi - rçíinu.

112

MK-14U14-1

Aizpildiet tabulas tukðâs ailes.

Izmaksu elementi Mainîgâs izmaksas Pastâvîgâs izmaksasa) Darbnîcâ strâdâjoðo strâdnieku algasb) Tâlruòa izmaksasc) Sekretâres algad) Elektroenerìijas izmaksase) Íîmiskâs tîrîðanas maðînu izmaksasf) Rûpnîcas çkas îreg) Automobiïu degvielas izmaksash) Nolietoto instrumentu nomaiòas izmaksasi) Kancelejas preèu izmaksasj) Izejvielu un materiâlu izmaksas

Nr. Plânotie darbi meþâ Izpildes termiòð (no-lîdz)1. Meþa atjaunoðana

2. Meþa kultûru un jaunaudþu kopðana

3. Galvenâ un starpizmantoðana

4. Meþa apsardzîba un aizsardzîba

5. Citi pasâkumi

U13-2

Sastâdît kalkulâcijas pçc izvçles:

1) meþa atjaunoðanas darbiem;2) kokmateriâlu sagatavo�anas darbiem;3) pieveðanas darbiem ar vinèu aprîkotam riteòtraktoram.

U13-3

Vai tâlâk nosauktâs ir mainîgâs vai pastâvîgâs izmaksas?

113

PIELIKUMS

114

A1-1

Sugu daþâdîba daþâda tipa meþos

Saimnieciski maztraucçtos meþos ir lielâka dabisko ekosistçmu daudzveidîba.

115

A1-2

Koksnes ceïð

116

A1-3

Latvijas meþainums

117

A2-1

Vainagi

Stumbri

Pameþs

Zemsedze

Saknes

Minerâlaugsne

Meþa profils

Dzîves telpa meþâ

118

A2-2

Kukaiòçdâji putni

1. Strupaste

Plçsîgie putni

2. Kailgliemezis

6. Skrejvabole

5. Zemesvçzis

4. Pûcîte

3. Maijvabole

Lapsa

Skudra

KrupisEzis Èûska

Baroðanâs tîkli

119

A2-3

Meþa koku sugas: 1 - parastâ priede, 2 - parastâ egle, 3 - melnalksnis, 4 - Eiropas lapegle,5 - pûkainais bçrzs, 6 - parastais ozols, 7 - parastâ liepa, 8 - parastâ apse, 9 - parastais osis.

120

A2-4

Mâtes grauðanas ceïð

Grauðanas ceïðkâpuram

Mizgrauzis

Kâpurs

Kûniòa

Veco vaboïu pâroðanâs vieta

Mâtes eja

Ieperinâðanâs

Jauns kâpurs

Kâpurs

Kûniòa

Jaunâ vabole

Izlidoðanas atvere

Mizgrauþa attîstîba

121

A2-5

122

A2-6

123

A3-1

124

A3-2

125

A3-3

Galvenâs cirtes norâdîjumi

n tieðais (katra nâkamâ cirsma tieði piekïaujasiepriekðçjai) - piemçrojama visu koku sugu audzçs

n starpjoslu cirte (starp divâm cirsmâm atstâj 1 -2 cirsmu platuma joslu) - piemçrojama visu koku sugu, izòemotegïu un bçrzu audzçs

II I

II I II I

126

A3-4

Regulârâs grupu izlases cirtes piemçrs (trîs paòçmieni)

127

A3-5

Neregulârâs grupu izlases cirtes piemçrs (èetri paòçmieni)

128

A3-6

Grupveida pakâpeniskâs cirtes piemçrs

129

A3-7

Pakâpeniskâ cirtç cçrtama audze. Pçc pirmâ paòçmiena.

Pçc otrâ paòçmiena. Pçc treðâ paòçmiena.

130

A3-8

131

A4-1

132

A4-2

Stâdâmie instrumenti:

1 - stâdâmais ðíçps,

2 - dârza lâpsta,

3 - doblâpsta,

4 - stâdâmâ prizma,

5 - ðaurais kaplis.

133

A4-3

Augsnes apstrâdes veidi:

1 - sekla vaga - var stâdît vagâ un uz velçnas (jâstâda cauri velçnai);

2 - dziïâ vaga jeb kupica - jâstâda uz pacilas;

3 - frçzçtâ josla;

4 - sekls vienlaidu arums;

5 - dziïð vienlaidu arums.

134

A4-4

Pareizi iestâdîts koks Par seklu iestâdîts koks Par dziïu iestâdîts koks

135

A5-1

Meþa koku kaitçkïi: 1 - prieþu vçrpçja mâtîte, 2 - tçviòð, 3 - kâpurs, 4 - prieþu pûcîtestauriòð, 5 - kâpurs, 6 - ozolu zaïais tinçjs, 7 - prieþu galotnes dzinumu tinçjs, 8 - prieþu pumpurutinçjs, 9 - apðu lielais ûsainis, 10 - prieþu divpadsmitzobu mizgrauzis, 11 - prieþu lielaissmecernieks, 12 - prieþu rûsganâs zâìlapsenes mâtîte, 13 - tçviòð, 14 - kâpuri.

136

A5-2

Mûíene: 1 - tçviòð, 2 - mâtîte, 3 - oliòas dçjoða mâtîte, 4-4b - oliòas daþâdâ vecumâ,5 - kâpuru spogulis, 6 - kâpuri, 7 - kûniòa ar ietîklojumu. (E. Allunânes zîm.)

137

A5-3

138

A6-1

Meþa koku slimîbas: 1, 2 - prieþu-apðu rûsas bojâjumu veidi (pavasara stadija), 3 - stumbravçzis (ecîdiju stadija), 4 - aplievas baltâs trupes izraisîtâjas sçnes augïíermeòi (celmenes),5 - tâs paðas sçnes sçòotne zem mizas, 6 - uzpûstâs saknenes izraisîtâjas sçnes augïíermenis,7 - jauktâs trupes izraisîtâjas sçnes augïíermenis - îstâ posas piepe, 8 - centrâlâs trupes izraisîtâjassçnes augïíermenis - neîstâ posas piepe, 9 - stumbra jauktâs trupes izraisîtâjas sçnesaugïíermenis - apmalotâ piepe, 10, 11 - sakòu trupes izraisîtâjas sçnes augïíermenis,12 - prieþu stumbra trupes izraisîtâjas sçnes augïíermenis.

139

A9-1

Salikta audze

140

A9-2

141

A9-3

142

A12-1

143

A12-2

zaíis meÞsaimniec˛baold.llkc.lv/files/biblioteka/201304/20130402-1058-mezsaimnieciba.pdf ·...

Documents