Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktās analītiskās izpētes

„Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs

un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā”

rezultāti

16.04.2013.

vadītājaInita Juhņēviča

1. No 2012.gada 26.marta līdz 2013.gada 25.martam 276 vispārējās izglītības iestādēs tika veikta analītiskā izpēte “Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā”.

2. Analītiskās izpētes ietvaros tika veikta: - 7., 8. un 11.klašu skolēnu un viņu vecāku anonīmā anketēšana;

- aptaujas anketas tika izdalītas 10075 skolēniem un 10075 skolēnu vecākiem. Kopā no skolēniem atpakaļ tika saņemtas 9258 aizpildītas anketas (91,9% no izdalīto anketu skaita) un no viņu vecākiem – 6611 (65,6% no izdalīto anketu skaita);

- intervijas ar 202 izglītības iestāžu direktoriem, 14 direktora vietniekiem, 326 pedagogiem.

Analītiskā izpēte

Analītiskās izpētes mērķis

Apkopot vispārējās izglītības iestāžu praksi kultūras un audzināšanas pasākumu īstenošanā, aktualizējot šo pasākumu nozīmi mācību un audzināšanas procesā.

Konstatēt situāciju skolēnu un viņu vecāku iesaistē vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā.

Izvērtēt mērķtiecīga un kvalitatīva audzināšanas darba īstenošanai nepieciešamo atbalstu izglītības iestādēm.

Analītiskajā izpētē iesaistīto izglītības iestāžu raksturojums

1. Pēc izvietojuma reģiona

0

5

10

15

20

25

30

35

Izglītības iestādes, kurās tika veikta analītiskā izpēte, sadalījums pa reģioniem (%)

Rīga

Zemgale

Latgale

Kurzeme

Vidzeme

% 32.6 4.3 24.6 17.1 21.4

Rīga Zemgale Latgale Kurzeme Vidzeme

Analītiskajā izpētē iesaistīto izglītības iestāžu raksturojums

2. Pēc izglītības iestādes veida

0

10

20

30

40

50

60

70

Izglītības iestādes, kurās tika veikta analītiskā izpēte, sadalījums pēc izglītības iestādes veida (%)

sākumskolas

pamatskolas

vidusskolas

ģimnāzijas

% 3.3 25.7 60.5 10.5

sākumskolas pamatskolas vidusskolas ģimnāzijas

Audzināšanas darba īstenošanas formas

1) Mācību stundās izglītības iestāžu pedagogi ietver Latvijas valstij un sabiedrībai nozīmīgas tēmas, integrējot tās mācību priekšmeta saturā;

2) Audzināšanas stundas; 3) Izglītības iestādes organizētie ārpusstundu

pasākumi un aktivitātes.

Mācību priekšmetiMācību priekšmeti, kuri skolēnus interesē visvairāk (%)

25.3

18.5

11.811.5

8.6 7.9 7.8 7.4 7.1 6.4 5.7 5 4.83.1 3.1 1.9 1.9 1.4 1.2

0

5

10

15

20

25

30

%

Mācību priekšmeti, kuri skolēniem nepatīk (%)

20.3

10.28.8 8.7

7 6.9 6.6 6.6 6.25.2

4.1 3.22.1 2 1.7 1.4

0.30

5

10

15

20

25

%

Papildus nodarbību apmeklējums

33.3

19.1

12.812.3

8.1 7.2 5.83.6

0.9 0.8

0

5

10

15

20

25

30

35

Izglītojamo apmeklētās papildnodarbības izglītības iestādē (%)

sports

koris

svešvalodu apguve

deju kolektīvs

teātra studija

ansamblis

citas papildnodarbības

vizuālā māksla

skolas avīze

skolas pūtēju orķestris

• Kā nozīmīgākie izglītības iestādes organizētie pasākumi tiek norādīti:

Skolēniem - Ziemassvētki, Latvijas valsts svētki, Zinību diena, Pēdējais zvans, Projektu nedēļa;

Direktoriem, pedagogiem -Valsts svētki un atceres dienas, Gadskārtu ieražu svētki, Zinību diena, Skolotāju diena, mācību gada noslēguma pasākumi.

• Pasākumi ārpus Latvijas: 20,3% no aptaujātājiem skolēniem ir piedalījušies skolas

organizētajos pasākumos ārpus Latvijas, t.sk. Lietuvā, Krievijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Anglijā, Baltkrievijā, Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Polijā, Itālijā, Norvēģijā, Singapūrā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Nīderlandē, Austrijā.

Izglītības iestādes organizētie pasākumi:

• Izglītības iestādes un vecāku sadarbība 65,2% aptaujāto izglītojamo vecāku norāda, ka viņi reizi pusgadā apmeklē izglītības

iestādi. Kā sadarbības formas visbiežāk izvēlas vecāku sapulci un izglītības iestādes svētku pasākumus.

• Par izglītības iestādes pašpārvaldi - par skolas padomes esamību ir informēti 93,2% aptaujāto skolēnu vecāku un

tās darbu 77,4% vērtē kā „pozitīvu”;- 95,7 % no aptaujātājiem skolēniem zina par skolēnu pašpārvaldes esamību.

Tās darbību 49,3,% gadījumos vērtē kā „ļoti aktīvu” un 36,5% - kā „svarīgu skolai”.

• Sev vajadzīgo informāciju izglītojamie iegūst:

- interneta vietnēs: google.lv/google.ru - 40,8%, delfi.lv - 38,6%, pilsētas/novada interneta vietnēs - 15%;

- laikrakstos un žurnālos: pilsētas/novada laikrakstos - 27,3%, laikrakstā „Diena”- 10,4%, jauniešiem paredzētajā presē - 6,3%;

- TV kanālos: TV3 - 43,5%, LNT - 41,2%, LTV7 - 14,4%, Pirmajā Baltijas kanālā - 14,4%;

- Radio stacijās: pilsētas/novada radiostacijās - 14,6%, Latvijas radio - 13,9%.

Analītiskās izpētes rezultāti

Analītiskās izpētes rezultāti

Par bibliotēkas nodrošinājumuDirektoru un pedagogu intervijas

80% gadījumu direktori atzīmē, ka bibliotēkas fonds tiek komplektēts mērķtiecīgi, 12% no direktoriem norāda, ka tas tiek papildināts daļēji.

Pārsvarā izglītības iestāžu bibliotēkas fonds tiek papildināts ar mācību priekšmetu grāmatām no valsts un pašvaldību piešķirtā finansējuma. Nelielu daļu no bibliotēkas fonda papildina ar dāvinājumu palīdzību.

Par mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” mācību līdzekļu/materiālu tehnisko nodrošinājumu

Direktoru un pedagogu intervijas

87,7% intervēto direktoru norāda, ka izglītības iestādē nodrošinājums ir pietiekams, 6,1% gadījumos direktori atzīmē, kas tas ir daļēji pietiekams, bet 6,1 % direktoru norādīja, ka trūkst mācību materiālu par novada vēsturi.

Audzināšanas stundas

• 95,3 % izglītojamo atbildējuši, ka audzināšanas stundas notiek reizi nedēļā;

• Izglītojamo anketas liecina, ka audzināšanas stundās dominē četras tēmas: drošība - 25%, uzvedības jautājumi - 22%, skolas pasākumi - 22%, sekmes - 13%;

• Savās stundās mācību priekšmetu pedagogi pārrunā Latvijā aktuālos sabiedriskos notikumus, tomēr attieksme pret šiem notikumiem, interpretācija un sarunas konteksts ir pilnībā atkarīgs no katra konkrētā pedagoga subjektīvās pārliecības, interesēm un viedokļa.

Risināmie jautājumi• Izglītības iestādēs trūkst vienotas pieejas audzināšanas darba

īstenošanai, t.i., trūkst valstiskās audzināšanas programmas un tai paredzētā finansējuma.

• Nopietnus šķēršļus audzināšanas darba pilnveidošanai rada nepietiekamais finansējums, jo ekskursijas, koncertu, teātra izrāžu un muzeju apmeklējumus ir jāfinansē vecākiem.

• Skolas bieži risina ne tikai bērna pedagoģiskās, bet arī sociālās problēmas.

• Mācību un audzināšanas process skolā nepietiekami veicina bērna veidošanos par atbildīgu un sabiedriski aktīvu indivīdu, Latvijas valsts un Dzimtenes patriotu.

• Vienlīdz nozīmīga pilsoniskās un patriotisma audzināšanas īstenošana.

• Pedagogu individuālā attieksme un dažādā pieeja vērtībizglītības īstenošanā.

• Trūkst audzināšanas darba skolās izvērtēšanas, koordinēšanas un kontroles mehānismu.