1

Atbalsta materiāls

skolotājiem un skolēniem

Skolēna pētnieciskais darbs

Izstrādāja: Aizkraukles 1. vidusskolas skolotāja,

Mag. paed. Astra Jansone

Aizkraukle 2008

2

Skolēnu pētnieciskās darbības mērķi un uzdevumi

Vispirms noskaidrosim terminu būtību.

Pētījums – mērķtiecīgas zinātniskās izziľas un analīzes darbības rezultāts; zinātnisks darbs

(piem., monogrāfija, raksts, referāts), kurā apkopoti, izklāstīti pētnieciska darba, pētīšanas rezultāti.

Pētījumā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziľas, novērojot,

eksperimentējot u.tml. darba beigās parasti tiek doti secinājumi. Eksperimentāls pētījums; empīrisks

pētījums; teorētisks pētījums (12, 128. lpp.).

Pētniecisks – tāds, kas saistīts ar pētniecību – faktu, ziľu izzināšanu, analīzi, secinājumu

izdarīšanu un sistematizētu zināšanu iegūšanu. Pētnieciskā darbība; pētnieciska pieeja (12, 128.

lpp.).

Pētniecība – priekšmetu un parādību izzināšanai veikta darbība, kurā attiecīgo objektu

vispusīgi aplūko, analizē, izdara secinājumus, pakāpeniski gūstot sistematizētas zināšanas; arī

attiecīgā cilvēkdarbības nozare. Novadpētniecība; pētniecības darbs (12, 128. lpp.).

Zinātniskā pētniecība – darbības sfēra, kas saistīta ar zinātnisku izzināšanu, parādību analīzi

un uz to balstītiem secinājumiem. Zinātniskās pētniecības darbs (12, 193. lpp.).

Šajos ieteikumos termins zinātniski pētnieciskais darbs (ZPD) tiek aizstāts ar pētniecisko

darbu, ľemot vērā to, ka nav daudz tādu skolēnu, kuri spēj veikt zinātniski pētnieciskus darbus, kam

būtu nozīme mūsdienu zinātnē? Atcerēsimies, ka vairāk kā 20 gadu skolēnu ZPD Latvijas izglītības

praksē pastāvēja kā talantīgo skolēnu radoša izglītošanās forma (15, 3. lpp.). Jāatzīst, ka ir skolas,

kurās ZPD tiek izvirzīta kā obligāta prasība visiem skolēniem. Varbūt ir neapdomīgi izvirzīt visiem

skolēniem vienlīdz augstas prasības, kā rezultātā bieţi vien skolotāji paši kļūst par skolēnu

zinātniski pētnieciskās darbības vergiem. Nav taču noslēpums, ka ir skolotāji, kas, izdabājot skolas

prestiţam, paši uzraksta lielāko daļu skolēna zinātniski pētnieciskā darba.

Būtiskākā zinātniski pētnieciskā un pētnieciskā darba atšķirība ir tā, ka pētniecisks darbs

var būt nozīmīgs tikai skolēnam pašam, kādai klasei, skolai, pilsētai u.tml. un nepretendē uz

nozīmīgu zinātnisku problēmu risinājumiem, jauniem atklājumiem, atziľām, kas krasi var mainīt

kādu zinātnes jomas attīstību. Arī jau plaši lietotajā izdevniecības RaKa 1999. gadā izdotajā mācību

grāmatā „Literatūra 10. klasei‖ lietots jēdziens pētnieciskais darbs. Lai neuztraucas tie, kam liekas,

ka prasības skolēniem ir pārlieku zemas. Pētnieciskā darba veikšanai ir nepieciešamas gandrīz tās

pašas prasmes, kas zinātniski pētnieciskā darba veikšanai.

Vispārējās vidējās izglītības iestāţu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības nolikumā, kas

apstiprināts ar izglītības un zinātnes ministra 2000.gada 5. decembra rīkojumu Nr. 724, noteikti

skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības mērķi:

1) sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata un darbības attīstību;

2) sniegt ievirzi akadēmiskajām studijām augstskolā un zinātnē;

3) veicināt profesijas izvēli.

Šajā rīkojumā izvirzīti arī skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības uzdevumi:

1) iepazīties ar mūsdienu zinātniskās pētniecības darba būtību, organizāciju un metodēm;

2) veidot prasmes darbā ar zinātnisko literatūru un aparatūru;

3

3) apgūt prasmi apstrādāt pētījumu gaitā iegūtos datus un analizēt rezultātus;

4) apgūt prasmi sastādīt un noformēt pārskatu un referātu par zinātniski pētniecisko darbu;

5) apgūt prasmi uzstāties zinātniskajās konferencēs;

6) veidot nepieciešamās prasmes un attieksmes zinātniskajai sadarbībai izglītības iestādes, valsts un

starptautiskajā mērogā.

Savukārt pētnieciskais darbs noteiktā mācību priekšmetā tiek veikts ar mērķi nostiprināt un

padziļināt skolēnu teorētiskās zināšanas, vingrināties tās lietot konkrētu praktisko, iespējams arī

zinātnisko, uzdevumu risināšanā, tādējādi sekmējot profesijas izvēli un gatavošanos studijām

augstskolā.

Pētnieciskās darbības galvenie uzdevumi vidusskolā ir apgūt prasmes:

1) atrast, atlasīt un sistematizēt informāciju;

2) loģiski un secīgi izklāstīt to;

3) analizēt un kritiski vērtēt sistematizēto materiālu;

4) operēt ar pierādījumiem, vispārināt spriedumus un izteikt patstāvīgus secinājumus literāri

pareizā valodā; 5) izvirzīt hipotēzes, pārbaudīt tās; 6) izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas, radoši risināt problēmas (arī zinātniska rakstura); 7) patstāvīgi izmantot pētniecības metodes;

8) pamatot izstrādātā darba aktualitāti, praktisko nozīmi;

9) tehniski noformēt pētniecisko darbu.

Skolotājam nevajadzētu uzskatīt, ka visas pētnieciskajam darbam izvirzītās prasības

skolēnam vajadzētu perfekti zināt un spēt izpildīt bez parauga, piemēram, zināt, kā izmantotās

literatūras sarakstā jāapraksta katra vienība. Tas nebūt nav tā, skolēniem jāprot veikt pētniecisku

darbu, izmantojot nepieciešamo literatūru, ieteikumus, ievērojot katrā konkrētā gadījumā izvirzītās

prasības, jo daţādos mācību priekšmetos, daţādās mācību iestādēs tās var būt atšķirīgas. Arī tām

prasībām, kas minētas šeit, ir ieteikuma raksturs.

Lai apgūtu pētnieciskajam darbam nepieciešamās prasmes, nepietiks ar pāris mācību

stundām. Daudzas zināšanas un prasmes tiek apgūtas daţādu tēmu ietvaros, pie tam bieţi vien tieši

tad skolēnam atklājas patiesā šo tēmu apguves jēga. Piemēram, valodas stundās mācoties par

valodas funkcionālajiem stiliem, kļūst saprotams, kāpēc ir jāapgūst zinātniskā stila īpatnības – tās

nepieciešamas, lai izstrādātu pētniecisku darbu. Pētnieciskajam darbam nepieciešamās prasmes tiek

pilnveidotas arī mācoties rakstīt tēzes, anotāciju, referātu, konspektu.

Bieţi vien gadās, ka skolēns domās zina, ko grib pateikt, bet nespēj formulēt savu domu literāri

pareizā valodā, ievērojot zinātniskā stila īpatnības, jo viľam trūkst nepieciešamo ‗instrumentu‘, arī

mēs taču nevarētu ieskrūvēt skrūvi, ja nebūtu skrūvgrieţa vai iesist naglu, ja nebūtu āmura.

Skolēniem par tādu instrumentu kalpo atbalsta frāzes, tāpēc runājot par pētnieciskā darba struktūru,

skolēniem tiek piedāvātas gan atbalsta frāzes, gan konkrēti piemēri. Apzināti doti piemēri un

uzdevumi par daţādām tēmām, lai iedrošinātu visu mācību priekšmetu skolotājus vadīt pētniecisko

darbu izstrādi, respektēt skolēnu daţādās intereses.

4

Pētnieciskā darba secība, domājot par skolotāju

Pētnieciskā darba veikšanā jāievēro vairāki secīgi posmi: pētījuma tēmas un temata izvēle,

problēmas noteikšana un hipotēzes izvirzīšana, mērķu un uzdevumu izvirzīšana, metodikas izvēle,

kalendārā plāna izveidošana, teorētiskās literatūras studēšana un analīze, praktisko

pētījumu/eksperimentu veikšana un iegūto rezultātu analīze, tēţu vai secinājumu formulēšana, darba

noformēšana un aizstāvēšanas runas sagatavošana.

1. Tēmas izvēle

Tēma - vispārīgs stāstījuma, attēlojuma, pētījuma utt. objekts (14, 592. lpp.).

Temats - tas, ko aplūko, iztirzā, pētī; īss tā satura formulējums (14, 592. lpp.).

Tātad – tēma ir plašāka, bet temats – šaurāks, konkrētāks, tikai kāda tēmas daļa. Tēmas

izvēle ir grūts uzdevums, lai veiksmīgi tiktu ar to galā, jārespektē vairāki nosacījumi:

1) tēmā ir jābūt problēmai. Ja izvēlētajā tēmā skolēns to nespēj saskatīt, tad viľam nav ko

risināt, un nav arī pētījuma mērķa;

2) tēmai ir jābūt interesantai. Ja netiks ievērots šis nosacījums, tad skolēns mēnešiem ilgi

mocīsies, knibinoties ap neinteresantu tēmu, mēģinās izvairīties no netīkamā darba, atliekot to

uz pēdējo brīdi, un galu galā nodos steigā un pavirši paveiktu darbu. Tādam mācību procesam

nebūs pozitīva efekta. Tāpēc var piedāvāt skolēniem daţādas tēmas pētniecībai, bet galīgā

izvēle vienmēr ir jāatstāj skolēna ziľā. Tas pozitīvi motivē skolēnu un palielina viľa atbildību

par veicamo darbu;

3) tēmai ir jābūt aktuālai, sabiedriski nozīmīgai. Nav nozīmes veikt pētniecisko darbu, kas

nevienam nav vajadzīgs (ja nu vienīgi tā autoram, lai nopelnītu atzīmi vai citu novērtējumu).

Darba vērtību palielina arī tas, ja darba rezultāti ir reāli izmantojami;

4) pētījumam ir jābūt reāli veicamam, bet skolēnam savukārt ir jābūt spējīgam tikt galā ar attiecīgo

pētījumu. Var veikt pētnieciskos darbus fundamentālajā un lietišķajā zinātnē, tomēr skolā

būtu vēlams vairāk nodarboties ar lietišķo zinātni, arī jaunajos mācību priekšmetu

standartos lielāka uzmanība veltīta praktiskajā dzīvē nepieciešamu zināšanu, prasmju un

iemaľu apguvei, un tas arī vairumam skolēnu būs pa spēkam. Var pētīt skolēnus

interesējošus procesus, faktus, meklējot atbildes uz jautājumiem - kas? kad? kur? kā

notiek?, meklējot un pētot cēloľsakarības - kāpēc notiek tā?, izsakot prognozes un

zinātniskos paredzējumus - kas būs rīt? kas jādara, lai notiktu citādāk? vai tā būs labāk?

5) nevajag izvēlēties pārāk plašu tēmu, kuru nevarēs aptvert vienā pētnieciskajā darbā, bet

uzreiz nospraust skaidras pētījuma robeţas. Labāk nepieciešamības gadījumā pētījuma gaitā

tēmu paplašināt, nekā samazināt, tādejādi pētījums nevis ‗stiepsies plašumā‘, bet gan ‗ies

dziļumā‘, kas arī ir nepieciešams. Tēmu var ierobeţot gan laikā, gan mērogā.

Piemērs.

Klimata izmaiľas pasaulē

↓

Klimata izmaiľas Latvijā

↓

Klimata izmaiľas Latvijā 21. gadsimta sākumā

Dabas piesārľošana pasaulē

↓

Dabas piesārľošana Latvijā

↓

Ūdens krātuvju piesārľošana Ogres rajona

Birzgales pagastā

5

2. Problēmas noteikšana un formulēšana

Problēma - sareţģīts (teorētisks vai praktisks) jautājums, uzdevums, kas risināms, pētāms (6, 880.

lpp.).

Vienas tēmas, pat viena temata ietvaros var būt vairākas problēmas, bet jāizvēlas viena.

Lai izvēlētos pētāmo problēmu, lietderīgi ir noskaidrot, kas par to jau ir zināms un ko vēl varētu

uzzināt. Pētnieciskajā darbā pamatīgi ir jāpēta viena problēma, nevis virspusēji vairākas. Jāatceras,

ka pētnieciskā darba veikšanai ir atvēlēts noteikts laiks un tā apjoms arī ir ierobeţots, tāpēc diezin

vai būs iespējams veikt kvalitatīvu vairāku problēmu pētījumu, iekļaujoties darbam atvēlētajā laikā

un apjomā. Lielāks apjoms par noteikto netiek uzskatīts par darba plusu, drīzāk gan par mīnusu, jo

liecina, ka darba autors neprot sev izvirzīt skaidrus mērķus, īsi un konkrēti izklāstīt savu viedokli un

aprakstīt savu pētījumu.

Gadās, ka skolēni nespēj saskatīt problēmu un tāpēc izdomā to. Izdomātu, neeksistējošu

problēmu būs grūti pētīt un bezjēdzīgi risināt.

Formulējot pētnieciskā darba temata nosaukumu, jāatceras, ka tam jāatbilst darbā

risinātajai problēmai un jābūt aktuālam, lai nebūtu pētīšana tikai pētīšanas dēļ.

3. Darba hipotēzes izvirzīšana un formulēšana

Hipotēze - zinātnisks pieľēmums kādas parādības cēloľu un likumsakarību izskaidrošanai (14, 219.

lpp.).

Pētnieciskajam darbam nepieciešama hipotēze, ja pirms pētījuma veikšanas tiek izvirzīti

pieľēmumi (viens vai vairāki), kuri pētnieciskā darba eksperimentālajā daļā tiks apstiprināti vai

noraidīti. Vienkāršoti varētu teikt, ka hipotēze ir izvirzītās problēmas ‗risināšanas ceļš‘, kuru, ja

iespējams, eksperimentāli pārbauda, secinot, vai šis ‗ceļš ir pareizais‘. Hipotēze var arī

neapstiprināties, tad var mēģināt ‗iet citu ceļu‘. Iespējams aizstāvēt arī tādu pētniecisko darbu, kurā

hipotēze nav apstiprinājusies, jo arī šādā darbā parādās skolēna pētnieciskās prasmes.

Hipotēze nedrīkst būt vispārzināma patiesība!

Hipotēze ir vēlama, bet ne vienmēr tā ir obligāta. Tas arī ir pamatoti, jo daudzās pētniecības

jomās (īpaši literatūrā un valodniecībā) hipotēzes izvirzīšana mēdz būt diezgan neloģiska un bieţi

vien tā ir mākslīgi sacerēta. Savukārt dabaszinībās, politikā un finansu jomā hipotēzi ir grūti, bieţāk

pat neiespējami, pārbaudīt. Piemēram, skolēns ir izvirzījis hipotēzi: paaugstinoties gaisa temperatūrai,

Latvijā izplatīsies malārijas odi. Šo hipotēzi šobrīd var pierādīt tikai teorētiski, bet praksē

apstiprināties tā var tikai pēc daudziem gadiem.

4. Pētījuma mērķa izvirzīšana

Praksē bieţi vien vērojama situācija, ka skolēni savāc ārkārtīgi daudz literatūras un tad

nezina, kā to sistematizēt un analizēt. Viss savāktais materiāls liekas svarīgs, bet ir redzams, ka tā ir

par daudz. Ko nu darīt? Lai nebūtu jāveic neproduktīvs darbs un vēlāk sāpošu sirdi jāatmet savāktais

materiāls, savlaicīgi ir jāizvirza mērķis – jānosaka paredzamais darba rezultāts. Tad, vācot un atlasot

materiālu, visu laiku prātā jāpatur doma – kā šis materiāls man palīdzēs sasniegt mērķi?

6

5. Pētījuma uzdevumu formulēšana

Uzdevumu formulēšana jau pētījuma sākumā ir svarīga tāpēc, ka ieliek pētniecisko darbu

noteiktos ‗rāmjos‘, lai skolēns netērētu laiku un enerģiju nevajadzīgām darbībām. Formulējot

uzdevumus, ir jāizvērtē skolēna spējas un iespējas, cik un kādus darbus viľš varēs paveikt, piemēram,

izpētīs literatūru par pētāmo problēmu, izpētīs reālo situāciju, veiks aptauju, apkopos un izanalizēs

iegūtos datus, ieteiks iespējamos problēmas risināšanas veidus. Katrs uzdevums atbilst noteiktam

pētījuma veikšanas posmam (parasti 4 – 6 uzdevumi), tos nevajadzētu pārlieku detalizēt, piemēram,

„uzrakstīšu tīrrakstu, formulēšu secinājumus‖.

Uzdevumos nav jāformulē tās lietas, procesi, kas notiks pastarpināti, piemēram, „tiks uzlabota

anketu veidošanas prasme‖, „tiks bagātinātas zināšanas par Gundegas Repšes daiļradi‖.

6. Pētījuma metodikas izvēle

Katrā zinātnes jomā tiek lietotas gan tradicionālas, gan specifiskas pētīšanas metodes, tāpēc

skolotājam ir jāiepazīstina skolēns ar daţādām pētniecības metodēm un jāpalīdz izvēlēties

piemērotākās. Bieţi vien gadās, ka darba izstrādes gaitā ar sākotnēji plānotajām metodēm vien

nepietiek un ir jāizmanto vēl citas pētniecības metodes. To droši var darīt.

7. Darba veikšanas kalendārā plāna izveide

Ir daudzas skolas, kurās jau vairākus gadus skolēni veic zinātniski pētniecisko darbu un tāpēc

šo darbu veikšanā jau ir iedibināta noteikta kārtība, kuru iespējams ievērot arī pētniecisko darbu

veikšanā. Daţas skolas praktizē pētniecisko darbu izstrādi visa vidusskolas kursa laikā – sāk 10. klasē

un beidz 12. klasē projektu nedēļas laikā, citi uzskata, ka 12. klasē nebūtu vēlams skolēnus noslogot

ar šādu darbu, tāpēc izstrādā to 10. un 11. klasē. Tā, protams, ir katras skolas izvēle, cik ilgu laiku

atvēlēt pētnieciskajam darbam, bet svarīgi, lai tas notiktu plānveidīgi. Tāpēc lietderīgi veidot

kalendāro plānu, kas palīdz skolēnam strādāt sistemātiski un ļauj skolotājam šo procesu pārraudzīt.

Tas gan uzliek pētnieciskā darba vadītājam papildus slodzi, bet jāatzīst, ka pa solītim vien apgūt

pētnieciskā darba prasmes ir lietderīgāk, tāpat kā pa kāpnēm ērtāk ir iet, kāpjot pa vienam

pakāpienam, nevis lēkšojot pa diviem trim. Īpaši šāds nepārtraukti kontrolēts process ir nepieciešams

tiem skolēniem, kuri nav raduši mācīties regulāri.

Iespējami daţādi kalendārie plāni – gan tādi, kuri paredzēti, lai skolēnu informētu par darba

secību, gan tādi, kuros skolēns par katru darba posmu saľem vērtējumu. Pirmo plānu paraugus

skolotāji var atrast R. Haheles grāmatā „Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība‖ (Rīga: RaKa, 2005 –

68 lpp.) un A. Vanagas grāmatā „Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10. – 12. klasei‖ (Rīga:

Zvaigzne ABC, 1999 – 38 lpp.), tāpēc tiem īpaša vērība šajā metodiskajā līdzeklī netiek veltīta, bet

ieskatam piedāvājam otra kalendārā plāna piemērus.

7

1. piemērs

Aizkraukles novada ģimnāzija

Skolēna zinātniski pētnieciskā darba ieskaites grāmatiņa

Darbu veidi:

zinātniski pētniecisks darbs – analītisks pētījums;

projekts ar aprakstu;

organizatoriska rakstura projekts

Darba izstrādes posmi, kuri tiek kontrolēti Skolēnam ir jāsaľem skolotāja - konsultanta vērtējums ieskaitīts/neieskatīts

katrā pētnieciskā darba izstrādes posmā

Nr. Darba posms Vērtējums Laiks

Konsultanta

paraksts

1. Sastādīts zinātniski pētnieciskā darba plāns –

ievads, saskaľots ar konsultantu un iesniegts

skolas vadībai

2. Sastādīts literatūras saraksts

3. Izplānota pētnieciskā daļa

4. Ieskaite par izlasīto literatūru

5. Savākto materiālu apspriešana ar konsultantu,

pētījumu precizēšana, korekciju ieviešana

6. Atsevišķu zinātniski pētnieciskā darba daļu

nodošana skolotājam – konsultantam

decembris

7. Pabeigta darba nodošana skolotājam -

konsultantam

janvāris

8. Darba aizstāvēšana

februāris

9. Oponenta izvēle

nevērtē februāris

10. Oponents uzraksta recenziju

februāris

Katrs zinātniski pētnieciskā darba autors ir kāda cita skolēna darba oponents.

Vērtējumu saľem par savu oponenta darbību.

P.S. Skolēna zinātniski pētnieciskā darba ieskaites grāmatiņā ir izklāstīti arī darba izstrādes

pamatprincipi un prasības darba noformēšanai, kas ir labs atbalsts skolēnam darba izstrādes procesā.

8

2. piemērs

Skolēna pētnieciskā darba ieskaites lapa

Darba posms Vērtējums

(i / ni) Laiks

(mēnesis)

Konsultanta ieteikumi par

nepieciešamajiem uzlabojumiem

Pētnieciskā darba tēmas

izvēle

septembris

Pētnieciskā darba plāna

izstrāde. Mērķu, uzdevumu,

hipotēzes izvirzīšana un

pētniecības metoţu izvēle

oktobris

Teorētiskās literatūras

pētīšana un analīze, savākto

materiālu apspriešana ar

konsultantu

decembris

Darba teorētiskās daļas

izstrādāšana

decembris

- februāris

Pētnieciskā darba praktiskās

daļas izstrāde

marts -

maijs

Pētnieciskā darba melnraksta

izstrāde

septembris

- oktobris

Pabeigta pētnieciskā darba

nodošana konsultantam

decembris

Oponenta recenzijas

uzrakstīšana*

janvāris

Pētnieciskā darba

aizstāvēšanas sagatavošana

janvāris

Oponenta uzstāšanās darba

aizstāvēšanas procesā*

februāris

* Katrs skolēns ir kāda cita skolēna darba oponents un vērtējumu saľem par savu oponenta darbību.

Skolēna pētnieciskās darbības vērtējuma karte

Vērtētājs Vērtējums

ballēs

Vērtējuma pamats

Skolēna pētnieciskā darba vadītājs

Skolēna patstāvīgais darbs pētnieciskā darba

izstrādes procesā un sasniegtais rezultāts

Oponents Oponenta recenzija par skolēna pētniecisko

darbu

Skolēnu pētniecisko darbu

aizstāvēšanas komisija

Skolēna pētnieciskais darbs un uzstāšanās darba

aizstāvēšanā

9

Tā kā pētnieciskā darba prasmes ir jāapgūst visiem skolēniem, tad, savstarpēji sadarbojoties,

visu mācību priekšmetu skolotājiem mācību satura apguves secība jāplāno tā, lai skolēni savlaicīgi

apgūtu katram pētnieciskā darba izstrādes posmam nepieciešamās prasmes. Piemēram, ja pētniecisko

darbu sāk rakstīt 10. klasē, un, kā zināms, darbu sāk ar teorētiskās literatūras atlasi un analīzi, tad

skolotājiem mācību process jāplāno tā, lai šai laikā skolēni vingrinātos atlasīt informāciju un atrast

tajā svarīgāko, apgūtu konspekta veidošanas prasmes, mācītos komentēt viedokļus, rakstīt

secinājumus utt.

8. Teorētiskās literatūras studēšana un analīze

Pētnieciskā darba izstrāde jāsāk ar svarīgāko terminu nozīmes noskaidrošanu, lai

autoram būtu skaidra izpratne par to, kāda informācija viľam turpmāk jāmeklē. Iespējams, ka

literatūrā vienādā vai ļoti līdzīgā nozīmē tiek lietoti atšķirīgi termini, tad šī situācija

jāatspoguļo darba teorētiskajā daļā. Var gadīties, ka termins daţādos avotos tiek atšķirīgi

definēts. Šādā situācijā darba autoram jānorāda, kādā nozīmē termins tiks lietots pētnieciskajā

darbā, ja iespējams, jāpamato, kāpēc autors izvēlējies attiecīgo definīciju.

Teorētiskās literatūras studēšanas mērķis ir iegūt skaidru izpratni par izvēlētajā tematā agrāk

veiktajiem pētījumiem.

Pētījumam noderīgo teorētisko literatūru meklē, izmantojot daţādu bibliotēku katalogus,

bibliogrāfiskos rādītājus, enciklopēdijas un citu uzziľu literatūru, elektroniskos informācijas avotus, kā

arī muzeju, izstāţu, arhīvu u.c. materiālus. Ir svarīgi skolēnam paskaidrot, ka jāsāk ar jaunāko

literatūru, jo tajā varēs atrast norādes par agrāk publicētajiem darbiem, kuros atspoguļota attiecīgā

tēma, risināta autoru interesējošā problēma. Daudziem skolēniem būs nepieciešama palīdzība, tāpēc

skolotājam jābūt gatavam norādīt, kur meklēt darbam nepieciešamo literatūru.

Darbam nepieciešamās literatūras saraksts jāveido uz atsevišķām kartītēm vai jāsaglabā

elektroniskā formā, lai, darbu noformējot, ērti varētu izveidot izmantotās literatūras sarakstu. Jau

sākot atlasīt literatūru, skolēnam ir jāzina avotu un izmantotās literatūras saraksta noformēšanas

nosacījumi, lai saglabātu nepieciešamo informāciju par grāmatu, ţurnālu, rakstu u. tml.

Vācot materiālu, skolēni var izmantot daţādas stratēģijas:

nepieciešamo informāciju konspektēt rokrakstā. Tad jāatceras, ka to vēlams darīt tikai uz

vienas lapas puses, lai vēlāk, nepieciešamības gadījumā, to varētu arī sagriezt, daţādi

kombinēt, līmēt utt. Lapas nepieciešams numurēt;

ja skolēnam nepatīk daudz rakstīt, tad visu vajadzīgo informāciju var nokopēt. Šajā

situācijā arī jāievēro iepriekš minētie nosacījumi, proti, informācija jākopē tikai uz vienas

lapas puses un lapas ir jānumurē;

laika ekonomijas nolūkā vajadzīgo informāciju var ieskenēt un saglabāt elektroniskā

formā. Tas ir ļoti ērti, jo nepieciešamie citāti vairs nav jāpārraksta. Šajā situācijā ir svarīgi

dokumentiem dot zīmīgus nosaukumus, lai vienmēr ērti varētu atrast, un saglabāt tos visus

vienuviet, nevis izkaisīt pa daţādām mapēm.

Lietderīgi ir būtiskāko informāciju tekstā pasvītrot vai iekrāsot, lai nav vairākkārt jāpārlasa

viss teksts. Savus komentārus un jautājumus, kas rodas tekstu lasot, vajadzētu pierakstīt uzreiz (kaut

vai uz lapas malas pie teksta vai arī uz līmlapiľām), lai tie neaizmirstos. Būtiski pievērst uzmanību

viedokļiem, kuriem darba autors nepiekrīt.

Savākto materiālu vajadzētu grupēt jau informācijas meklēšanas procesā. Uz savāktā

materiāla pamata var sākties problēmas pētīšana, viedokļu salīdzināšana, analīze un sintēze.

Analīzes un sistematizācijas rezultātā izveidojas darba teorētiskās daļas plāns. Jāatceras, ka katras

10

nodaļas saturs tiek veidots atbilstoši pētnieciskajiem uzdevumiem un vienas nodaļas saturs ierosina

un nosaka nākamās nodaļas saturu. Visai darba teorētiskajai daļai ir jābūt saistītai ar darba praktisko

daļu.

9. Pētniecībai nepieciešamo datu vākšana vai eksperimentālo pētījumu

veikšana

Šī darba daļa, atkarībā no mācību priekšmeta, var stipri atšķirties. Skolēni var vākt datus,

pasīvi novērojot procesu, t. i., vēro, bet neiejaucas un nekādi neietekmē procesa norisi;

aktīvi vērojot procesu, t. i., skolēns pats veic eksperimentu, novēro un apraksta to;

veicot aptauju;

pētot avotu, piemēram, literāru darbu u. tml.

Mūsdienās pētnieciskajā darbībā plaši tiek lietota aptauja. Šīs metodes galvenā

priekšrocība ir tā, ka pētnieks var aptaujāt lielu respondentu skaitu un iegūt salīdzināmus un viegli

analizējamus datus, taču tai ir arī savi trūkumi - aptaujāto nevēlēšanās atbildēt vai nenopietnas

atbildes.

Ja skolēnu interesē statistika (kvantitatīvie dati), tad anketā ietver vairāk slēgto jautājumu,

ja pētniekam nepieciešams savākt vairāk ideju, priekšlikumu u.tml. (kvalitatīvie dati), tad

lietderīgāk anketā iekļaut vairāk atvērto vai pusslēgto jautājumu. Svarīgākais noteikums, lai

veiksmīgi izmantotu šo metodi, ir izveidot tādu anketu, kurā, respektējot respondentu psiholoģiju,

ietverti mērķtiecīgi izveidoti jautājumi. Šo uzdevumu ar pamatskolā apgūtajām anketas

veidošanas prasmēm vien skolēns diezin vai spēs paveikt, tāpēc atbalsta materiālā tiek piedāvāti

arī anketas veidošanas nosacījumi.

10. Pētījumu rezultātu apstrāde un analīze

Iegūtie dati vienmēr ir jāapstrādā, kritiski jāanalizē, jāinterpretē, jāmeklē cēloľsakarības utt.

Savākto datu apstrādē būtu lietderīgi izmantot informātikas skolotāja palīdzību, lai skolēni

iemācītos lietot jaunākās datu apstrādes programmas, iemācītos paši izveidot programmu savākto

datu apstrādei, uzskatāmi attēlotu iegūtos datus tabulās, daţāda veida diagrammās u.c., veidotu ar

vizuālo informāciju papildinātu darba aizstāvēšanas runu.

11. Nobeiguma un secinājumu vai tēžu rakstīšana

Tēze – 1. filoz. apgalvojums, ko izvirza kā patiesu.

2. kādas teorijas pamatatziľa, principi; tēzes – referāta, zinātniska raksta u. tml. pamatatziľu

īss izklāsts (14, 599. lpp.).

Secinājums – atzinums vai jauns spriedums, kas iegūts, analizējot parādības vai apkopojot vairākus

spriedumus (12, 155. lpp.).

Antra Kļavinska (4, 12. lpp.) piedāvā izvērstāku šo jēdzienu definīciju, uzsverot atšķirības

starp tiem:

„secinājumi ir autora darba tapšanas gaitā iegūto atziľu precīzi formulējumi, domas

izteikšanai izmantojot uzskaitījumus, palīgteikumus.

tēzes ir satura izvērsuma un izklāsta secībai atbilstošas īsi, koncentrēti formulētas

pamatatziľas nominālā izteiksmē.

11

Salīdzinājumam

Secinājums: J.Klīdzēja veidotie bērnu tēlu tipi ir diezgan līdzīgi, viľiem visiem ir kopīgas

intereses, tāpēc tos var iedalīt: pirmkārt, pēc nozīmes konkrētajā daiļdarbā - galvenie jeb centrālie

un epizodiskie tēlu tipi; otrkārt, pēc morāliem kritērijiem - garā spēcīgie, gribasspēka, zinātkāres

pārpilnie (savam vecumam pārāk nobrieduši, pieauguši šķiet šie tēli) un dzīvespriecīgie, pat

nerātnie romānu tēlu tipi.

Tēze: J.Klīdzēja prozā pēc nozīmības izdalāmi galvenie jeb centrālie un epizodiskie varoľi; pēc

morāles kritērijiem — gribasspēka, zinātkāres pārpilni un dzīvespriecīgi, nerātni tēlu tipi.‖

Izvēloties rakstīt tēzes vai secinājumus, jāľem vērā, cik detalizēti skolēns vēlas apkopot

pētnieciskā darba rezultātus. Secinājumi ļauj to izdarīt izvērsti, ar uzskaitījumiem un pamatojumiem,

bet tēzes - īsi un konkrēti.

Mācot skolēniem veikt pētniecisko darbu, vienmēr paturiet prātā, ka

skolotājam nav jākļūst par pētnieciskā darba līdzautoru, bet jāveic tikai darba

vadītāja un konsultanta funkcijas!

12

Pētnieciskā darba struktūra, domājot par skolēnu

Titullapa

Darbam jāsākas ar titullapu, kurā jānorāda:

1) skola, kurā mācās pētnieciskā darba autors;

2) pētnieciskā darba nosaukums;

3) autora vārds, uzvārds;

4) klase, kurā autors mācās;

5) pētnieciskā darba vadītāja vārds un uzvārds, akadēmiskais vai zinātniskais grāds (Ar jaunāko

Latvijas Zinātnes padomes lēmumu oficiālos dokumentos izmantojami tikai uz latīľu valodas

bāzes veidotie zinātnisko grādu apzīmējumi un to saīsinājumi.) un amats;

6) pētnieciskā darba zinātniskā konsultanta (ja tāds ir) vārds un uzvārds, akadēmiskais vai

zinātniskais grāds (saīsinājums latīľu valodā) un amats;

7) pētnieciskā darba tapšanas vieta (pilsēta, pagasts) un laiks (gads).

Paraugi.

Titullapu nenumurē, bet kopējā lappušu skaitā ietver.

Satura rādītājs

Satura rādītāja lappuse ir pirmā numurētā lappuse darbā, bet satura rādītājā tā neparādās.

Satura rādītājā ir jābūt tieši tādiem pašiem nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem, kā darba

tekstā, arī to numerācijai jābūt vienādai.

Tā kā darbam var būt ļoti daudzi pielikumi, tad pielikuma daļas atsevišķi neizdala.

Rodes vidusskola

Vēja enerģijas izmantošanas iespējas

Rodes pagasta elektroapgādei

Pētniecisks darbs

Autors: Igors Ţukovs,

12. klases skolnieks

Darba vadītāja: Vita Rulle,

Rodes vidusskolas skolotāja

Zinātniskais konsultants:

Vilnis Zute, Dr.sc.ing.,

RTU profesors

Rode 2007

Kaives vidusskola

Iradiācijas fenomena izmantošana

pusaudžiem domāto preču reklāmā

Pētniecisks darbs

Autore: Inga Vilka,

12. klases skolniece

Darba vadītāja: Stella Pagare,

Mag. psych.,

Kaives vidusskolas skolotāja

Kaive 2007

13

Paraugs.

Ievads

Zināms, ka pirmais iespaids ir vissvarīgākais, un to veido pētnieciskā darba ievads,

tāpēc šī darba daļa jāizstrādā ar sevišķu rūpību. Ievadam īpaša virsraksta nav. Pētnieciskā

darba ievadā noteiktā secībā ir jāsniedz būtiskākā informācija par visu pētniecisko darbu. Lai

padarītu šo darbu skolēnam saprotamāku, turpinājumā tiek piedāvāti daţādi savstarpēji

nesaistīti piemēri, kā to var darīt.

1. Ievads jāsāk ar pētāmās tēmas un problēmas formulēšanu. Var izmantot īsu atskatu vēsturē,

raksturot konkrēto situāciju mūsdienās un konstatēt, kādas ir problēmas (viena vai vairākas).

Piemērs.

Reklāma tirdzniecībā tiek izmantota jau kopš seniem laikiem. Tirgotājam, kas uz tirgu bija

atvedis savu preci, vajadzēja to ātrāk un izdevīgāk pārdot, tāpēc tas slavēja preci, skaļi

kliegdams, lai pārspētu citus tirgotājus. Laikā, kad vēl nebija preses, televīzijas un radio, tirgotāji

izdomāja īpašas zīme, ko izvietoja tirdzniecības vietās, lai piesaistītu pircēju uzmanību. Par

pirmo reklāmu tiek uzskatīts paziľojums par kādas baznīcas grāmatas izdošanu, ko 1480. gadā

publicēja Viljams Kakstons. Parādoties avīzēm, reklāma kļuva par ikdienišķu lietu. Pirmā

radioreklāma izskanēja 1920. gadā, bet televīzijas reklāmas parādījās pēc Otrā pasaules kara.

Mūsdienās dzīve bez reklāmas nav iedomājama, ar to sastopamies ik uz soļa – mājās, TV,

veikalā, uz ielas. Sabiedrībā valda uzskats, ka reklāmai piemīt milzu spēks, to var uzskatīt par

ceturto varu, ar kuras palīdzību var realizēt gan pozitīvus, gan negatīvus nolūkus. Taču pēdējā

laikā Latvijā vērojama problēma, ka preču raţotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto nekorektus

reklāmas līdzekļus, daţkārt sniedz arī nepatiesu informāciju, lai iegūtu ātru peļľu, tādējādi

nodarot kaitējumu preču un pakalpojumu pircējiem.

SATURS

Ievads ............................................................... 3

1. Nodaļas nosaukums ..................................... 5

1.1. Apakšnodaļas nosaukums ....................7

1.2. Apakšnodaļas nosaukums ................... 8

2. Nodaļas nosaukums ..................................... 9

2.1. Apakšnodaļas nosaukums ................ 10

2.2. Apakšnodaļas nosaukums ................ 11

2.3. Apakšnodaļas nosaukums ................ 12

3. Pētījuma rezultātu analīze .......................... 14

3.1. Apakšnodaļas nosaukums ................ 20

3.2. Apakšnodaļas nosaukums ................ 24

Nobeigums ..................................................... 26

Secinājumi ..................................................... 27

Saīsinājumu skaidrojums ............................... 28

Avotu un izmantotā literatūras saraksts ......... 29

Anotācija ........................................................ 30

Pielikumi ........................................................ 31

2

14

Problēmu var formulēt arī jautājuma veidā, kuru uzdod pēc situācijas raksturojuma.

Piemērs.

Mūsu ikdienas dzīve nav iedomājama bez reklāmas, ar to sastopamies ik uz soļa – mājās,

TV, veikalā, uz ielas. Sabiedrībā valda uzskats, ka reklāmai piemīt milzu spēks, to var uzskatīt

par ceturto varu, ar kuras palīdzību var realizēt gan pozitīvus, gan negatīvus nolūkus. Kāda tad ir

reklāma Latvijā, vai preču raţotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto tikai korektus reklāmas

līdzekļus un sniedz patiesu informāciju, nenodarot kaitējumu preču un pakalpojumu pircējiem?

2. Konstatētā problēma arī nosaka attiecīgā temata izvēli, tāpēc nākamais solis - jānosauc darba

temats un jāpamato tā izvēle un aktualitāte. Darba temats vienlaicīgi ir arī darba nosaukums.

Formulējot pētnieciskā darba temata nosaukumu, jāatceras, ka tam jābūt aktuālam un jāatbilst

galvenajai darbā risinātajai problēmai. Temata formulējumam jābūt īsam un skaidram, atkarībā no

darba satura - arī zinātniskam.

Piemērs.

.. Šī iemesla dēļ izvēlēts pētnieciskā darba temats „Reklāmas līdzekļi Aizkrauklē, to ietekme

uz pilsētas iedzīvotājiem‖.

Temata aktualitāti pamato tas, ka pēdējā laikā sabiedrību satrauc reklāmas negatīvā

ietekme uz cilvēkiem, iespējamā slēptā vai netiešā reklāma plašsaziľas līdzekļos, raţotāju un

tirgotāju centieni izmantot nepatiesu informāciju pircēju pievilināšanai.

3. Jādefinē svarīgākie jēdzieni, termini, kuriem ir būtiska nozīme darba satura izpratnē.

Piemērs:

Ar jēdzienu intelektuālais īpašums apzīmē daţādus nemateriālus labumus – zināšanas,

pieredzi, citus objektus, ko raksturo to nemateriālā daba un fakts, ko tas var izteikt un novērtēt

naudā vai citos mantiskā rakstura ekvivalentos [Nr. literatūras sarakstā un lpp.]. Savukārt

plaģiāts ir cita autora oriģināldarba vai tā daļu uzdošana par savējo. Par plaģiātu uzskatāms arī

tāds darbs, kurā veiktas nenozīmīgas satura vai formas izmaiľas, vai kurš ievietots citā kontekstā

[Nr. literatūras sarakstā un lpp.]. Šādā izpratnē šie termini lietoti arī pētnieciskajā darbā.

Ja termins daţādos avotos tiek atšķirīgi definēts, tad pētnieciskā darba autoram

jākomentē, kura no definīcijām viľam liekas precīzāka un kāpēc, kurai viľš piekrīt/nepiekrīt un

kāpēc, kādā nozīmē termins tiks lietots pētnieciskajā darbā, ja iespējams, jāpamato, kāpēc

autors izvēlējies attiecīgo definīciju.

15

Piemērs.

Daţādos literatūras avotos reklāma tiek atšķirīgi definēta:

1. Reklāma ir informācijas līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu kaut

ko populāru. Reklāmai tiek izmantota prese, kino, televīzija, radio, vitrīnas, plakāti,

izkārtnes, preču iesaiľojums, preču un firmas zīmes [Nr. literatūras sarakstā un lpp.].

2. Reklāma ir mērķtiecīga informēšana par preci, parasti par noteiktu samaksu [Nr.

literatūras sarakstā un lpp.].

3. Reklāma ir paziľojumi, plakāti, radioziľojumi u.c. pasākumi, kuru nolūks ir padarīt kaut

ko plaši pazīstamu, radīt patērētāju, pircēju interesi par kaut ko [Nr. literatūras sarakstā

un lpp.].

Principiālu atšķirību šajās definīcijās nav, tomēr pirmā ir precīzāka, kaut arī nav uzskatāma

par pilnīgu, jo neietver slēptās reklāmas iespējamību un mērķus, kā arī tā saukto „no mutes

mutē‖ reklāmu.

Reizē ar terminiem jāpaskaidro arī nozīmīgi saīsinājumi, kas tiks lietoti pētnieciskajā darbā.

Piemērs.

Metodikā, runājot par dzimto valodu, ir ieviests jēdziens ‗pirmā valoda‘ – L1, runājot par

latviešu valodas apguvi mazākumtautību skolās, ieviests jēdziens ‗otrā valoda‘, ko pieľemts

apzīmēt – L2 vai LAT2. Šie termini un to saīsinātie apzīmējumi turpmāk lietoti arī pētnieciskajā

darbā.

4. Jānosauc pētījuma objekts (objekts atklāj apjomu, kurā tiks strukturēts pētījums) un priekšmets

(kāds objekta aspekts, izpausme, īpašība u.tml.). Objekts ir plašāks, bet priekšmets – šaurāks, kāda

nosauktā objekta daļa, joma.

Piemērs.

Pētījuma objekts ir reklāmas līdzekļi Aizkrauklē. Pētījuma priekšmets ir reklāmas līdzekļu

ietekme uz Aizkraukles pilsētas iedzīvotājiem.

5. Jāformulē pētījuma mērķis – vēlamais rezultāts, ko autors, veicot šo pētniecisko darbu, grib

sasniegt.

Piemērs.

Pētnieciskā darba mērķis ir izvērtēt reklāmas līdzekļu kvalitāti un to ietekmi uz pilsētas

iedzīvotājiem.

16

Mērķa formulēšanai var noderēt frāzes:

6. Jānosauc pētnieciskā darba uzdevumi, t.i., uzdevumi, kuri jāveic, lai sasniegtu izvirzīto mērķi

(parasti 3-5 uzdevumi, kas atklāj pētījuma organizācijas posmus, darbības, kuras tiks veiktas noteiktā

secībā).

Piemērs.

Mērķa īstenošanai izvirzīti šādi uzdevumi:

1) atlasīt un analizēt literatūru par reklāmu;

2) izpētīt reklāmas līdzekļus Aizkrauklē;

3) aptaujāt pilsētas iedzīvotājus par to, kā viľi izjūt reklāmas ietekmi;

4) analizēt iegūtos datus un izstrādāt darbības virzienus turpmākajam laika posmam saistībā

ar pētnieciskā darba tematu.

Skolēniem uzdevumu formulēšanai var noderēt šādas frāzes:

Mērķa īstenošanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:

studēt un analizēt mūsdienu (kādu?) ... literatūru par pētnieciskā darba tematu, gūtās

ierosmes un atziľas izmantot (kur?) ...

atlasīt un analizēt (ko?) ... , lai (izdarītu ko?) ...

konstatēt (ko?) ... , lai (izdarītu ko?) ...

konstatēt (ko?) ... un salīdzināt (ko?) ...

konstatēt, kādi/kādas sekas (kam?) ...

izpētīt (ko?) ...

izanalizēt fiziķu/matemātiķu/valodnieku uzskatus (par ko?) ...

izpētīt (ko?) ... un respektēt tās/tos, (ko darot?) ...

apkopot un izanalizēt (ko?) ...

atklāt (ko?) ...

izstrādāt (ko?) ... , lai (kāpēc?) ...

aptaujāt (ko?) ... (par kādu tēmu/jomu?) ...

intervēt (ko?) ... (par kādu tēmu/jomu?) ...

veikt (ko?) ...

analizēt iegūtos rezultātus un noteikt ( kādus turpmākās darbības virzienus?) ... u.tml.

Izpētīt (ko?) ...

Izpētīt (ko?) ... un izstrādāt ieteikumus (kādas?) ... situācijas uzlabošanai

(kādas?) ...problēmas atrisināšanai u.tml.

Izvērtēt (ko?) ...

Konstatēt (ko?) ... un izstrādāt priekšlikumus (kā?) ... darbības uzlabošanai

Novērtēt (ko?) ...

Izanalizēt (ko?) ... un izveidot (ko?) ...

17

7. Jānorāda avoti, kuros attiecīgā problēma jau ir pētīta, un ļoti īsi jāraksturo, cik

pamatīgi ir šie pētījumi. Šī prasība netiek vienmēr izvirzīta kā obligāta, bet ir vēlama, jo

iegūtās prasmes noderēs augstskolā.

8. Jāizvirza pētījuma hipotēze. Hipotēze ir zinātnisks pieľēmums, kas balstīts uz loģiku,

zinātniskām teorijām, faktiem, bet satur arī vēl nezināmo, iespējamo. Tēlaini varētu teikt, ka hipotēze

ir izvirzītās problēmas risināšanas ceļš, kuru, ja iespējams, eksperimentāli pārbauda, secinot, vai šis

ceļš ir pareizais. Hipotēzi formulē īsi un precīzi. Hipotēzi var formulēt apgalvojuma formā.

Piemēri.

Kas? ... ietekmē ko? ...

Vardarbības ainu rādīšanai televīzijā diennakts laikā, kad televizoru skatās bērni, ir kaitīga

iedarbība uz bērnu psihi.

Kas? ... ir kāds? ...

Karbonizēts minerālūdens ir kaitīgs cilvēka gremošanas sistēmai.

Ja darbā ir eksperimentālā daļa, hipotēzes formulējumā lietderīgi izmantot teikuma konstrukciju ar

nosacījuma apstākļa palīgteikumu pirms vai pēc virsteikuma.

Piemēri:

Ja darīs ko? ... , tad notiks/nenotiks kas?...

Ja darīs ko? un kā? ..., tad notiks (kas? vai kā?) ...

Ja autovadītājiem tiks noteikti bargāki sodi par auto vadīšanu alkohola reibumā, tad notiks mazāk

ceļu satiksmes negadījumu.

Tiks sasniegts/panākts/ nodrošināts (kas?) ..., ja darīs (ko? vai kā?) ...

Skolēnu mācību motivācija paaugstināsies, ja skolā apgūstamais mācību saturs būs izmantojams

reālajā dzīvē.

Hipotēzi var formulēt arī apgalvojuma formā, izmantojot divdabja teicienu.

Piemērs:

Izmantojot (ko?)..., tiek pilnveidots/uzlabots/nodrošināts (kas?) ...

Materiāli stimulējot skolēnus par viľu mācību sasniegumiem, tiek paaugstināta skolēnu mācību

motivācija un uzlabojas viľu mācību sasniegumi.

18

9. Jānosauc darbā izmantotās metodes.

Piemērs:

Veicot darbu, tiks izmantotas šādas pētniecības metodes: ekonomikas un biznesa literatūras

analīze, novērojumi, intervijas, datu vākšana un apstrāde, situāciju modelēšana.

Nosaucot metodes, vēlams pamatot to izvēli. Šim nolūkam skolēniem var noderēt atbalsta frāzes:

Eksistē daudz un daţādas metoţu klasifikācijas, tāpēc, nosaucot metodes, būtu vēlams

izmantot vienu klasifikāciju un norādīt autoru, kura piedāvātā metoţu klasifikācija izmantota

pētījumā.

Piemērs:

Pētnieciskā darba izstrādē tiek izmantotas šādas pētniecības metodes (I. Jurgenas1

klasifikācija):

1) teorētiskās - pedagoģijas un psiholoģijas literatūras izpētei un analīzei;

2) empīriskās jeb speciālās (kvantitatīvās un kvalitatīvās):

a) pedagoģisko situāciju modelēšana – eksperimenta sagatavošanai,

b) pedagoģiskais eksperiments (dabisks) – hipotēzes pierādīšanai,

c) pedagoģiskā novērošana – mācību stundas novērtēšanai,

d) skolēnu darbības produktu analīze – skolēnu mācību sasniegumu noteikšanai un

nepieciešamās informācijas uzkrāšanai,

e) anketēšana – skolēnu un skolotāju viedokļa izzināšanai par stundā piedāvāto mācību

saturu un metodēm,

f) gadījumu analīze – skolēnu darba lapu izpētei un apstrādei;

3) matemātiskās – datu apstrādei un analīzei.

____________________ 1Jurgena I. Vispārīgā pedagoģija. – Rīga : Izglītības soļi, 2002. – 144 lpp., 45-57. lpp.

vēsturiskā metode, lai izpētītu (ko?) ......... no pirmsākumiem

... lai atklātu (kā?) ... attīstību

... lai atklātu daţādu apstākļu ietekmi uz (kā?) ....... attīstības gaitu

bibliogrāfiski vēsturiskā metode, lai izpētītu, kādi dzīves fakti ir ietekmējuši (kā?) .....

daiļrades procesu, dzīves uzskatus

salīdzinošā metode, lai analizētu (kur?) ...... (ko?) .......

sistēmiskās analīzes metode, lai pētītu (ko?) ..... un atklātu (ko?) ......

matemātiskās, lai apkopotu/apstrādātu pētījumā iegūtos rezultātus

datu apstrādes statistiskās metodes, lai analizētu pētījumā iegūtos rezultātus

eksperimenta metodi, lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi

aptaujas metodi, lai izzinātu/noskaidrotu (kā?) viedokļus (par ko?) ...

intervijas metodi, lai noskaidrotu (kā?) viedokli/uzskatus (par ko?) ...

u.c.

19

Ievadā metodes tikai nosauc, bet apraksta pētnieciskā darba praktiskajā daļā, plašāk noteikti

jāapraksta tās metodes, kuras ir izstrādājis pats pētnieciskā darba autors.

10. Jānosauc pētījumu bāze (vieta, kur tiks veikts pētījums).

Piemērs:

Pētījumu bāze ir Ogres rajona Birzgales pagasts.

11. Jāsniedz darba struktūras īss raksturojums – galvenās daļas un nodaļas, tajās apskatāmās

tēmas un problēmas.

Piemērs:

Pētnieciskais darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Pirmajā daļā tiek pētītas un

analizētas pedagoģiskās un psiholoģiskās atziľas par skolēnu mācību motivāciju un to

veidojošajiem faktoriem. Otrajā – praktiskajā daļā – tiek analizēta daţādu skolēnu mācību

motivācija Latvijas vēstures apguvē, to ietekmējošie faktori un meklētas iespējas, kā paaugstināt

skolēnu motivāciju mācīties Latvijas vēsturi. Hipotēzes pierādīšanai tiek veikts pedagoģiskais

eksperiments, aprakstīti un analizēti tā rezultāti. Nobeigumā tiek izvērtēts, vai ir sasniegts

pētījuma mērķis un apstiprinājusies izvirzītā hipotēze, apkopoti secinājumi par skolēnu

motivāciju ietekmējošiem faktoriem un piedāvātas iespējas, kā to paaugstināt, mācoties Latvijas

vēsturi. Darbam ir pievienoti arī 17 pielikumi.

Skolēniem var noderēt šādas atbalsta frāzes:

12. Daţreiz ievadā prasa raksturot arī pētnieciskā darba praktisko nozīmi, bet bieţi to iesaka darīt

darba nobeigumā.

... tiek pētīta un analizēta teorētiskā literatūra (par ko?) ...

... tiek izvērtēts (kas?) ....

... tiek dots īss ieskats (kur?) ...

... tiek veikti (kādi?) ... eksperimenti

... tiek analizēti (kas?) ...

... tiek pētīti (kas?) ...

... noskaidroti (kā?) ... cēloľi

... meklētas (kādas?) ... problēmas risināšanas iespējas

... meklētas iespējas, kā uzlabot/palielināt/paaugstināt/samazināt (ko?) ...

... daļu veido (kas?) ...

Avotu un izmantotās literatūras sarakstā apkopoti (kas?) ...

Pielikumā apkopoti (kas?) ...

... (kas?) pievienoti darba pielikumā.

u.c.

20

Galvenā daļa

Pētnieciskā darba galvenā daļa ietver problēmas analīzi un risinājumu, tāpēc nosacīti to

var dalīt 2 daļās – teorētiskajā un praktiskajā.

Teorētiskā daļa

Darba teorētiskā daļa tiek veidota ar mērķi radīt skaidru izpratni par teorētisko bāzi, kuru

izmantojot, var veikt turpmākos pētījumus un eksperimentus. Tā sastāv no atsevišķām nodaļām un

apakšnodaļām, kam liekami to saturam atbilstoši virsraksti. Teorētiskajā daļā

1) precizē pētāmā objekta un priekšmeta struktūru (īpašības, uzbūvi, rādītājus, raksturojumu,

darbības principus u.tml.);

2) detalizēti izklāsta pētījuma problēmu, sniedz apskatu par to, kopš kura laika tā ir pētīta, kādas

ir svarīgākās atziľas, kas palicis neskaidrs, neizpētīts;

3) publicētajos materiālos (īpaši jaunākajos Latvijas un ārzemju autoru darbos) analizē problēmas

teorētiskos aspektus, salīdzinot un komentējot neviennozīmīgos, pretrunīgos faktus un

viedokļus. Obligāti jāatspoguļo pētnieciskā darba autora personīgais viedoklis. Analizējot citu

autoru viedokli, nav pieļaujams plaģiāts, nepamatota, nekorekta kritika, pētniekam jāievēro

zinātniskā darba ētikas normas, starptautiskie un nacionālie autortiesību likumi („Autortiesību

likums‖, pieľemts 06.04.2000.; „Zinātnieka ētikas kodekss‖, apstiprināts LZP 11.11.1997.).

Pētnieciskajā darbā neiederas nekonkrēta pļāpāšana, daiļskanīgas, bet tukšas frāzes.

Darba teorētiskajā daļā nedrīkst aizrauties ar detalizētu izlasītā materiāla atstāstīšanu un

garu citātu pārrakstīšanu, labāk īsi pārstāstīt kāda autora viedokli, pievienojot savu komentāru.

Ja darbā nelieto precīzus citātus, bet tikai pārstāsta kādu atzinumu vai viedokli, noderīgas varētu būt

šādas atbalsta frāzes:

(kas?) ... uzskata, ka .... , bet

(kas?) ... pauţ viedokli, ka ... , taču

(kas?) ... izsaka domu, ka ... , tomēr ...

(kas?) ... atzīst, ka ...

Autors norāda ... , ka

Šīs koncepcijas autors ir pārliecināts, ka ...

(kā?) ... viedoklis pārliecina, ka ...

Pēc zinātnieka/ rakstnieka/ vēsturnieka domām/uzskatiem ...

(kas?) ... uzsver/akcentē/pierāda/secina ... , ka ... , un tam var piekrist, jo ...

No (kā?) ... pētījuma izriet, ka ...

Līdz šim galvenā uzmanība tika pievērsta (kam?), bet (kas?) ... norāda, ka ...

Interesanti atzīmēt, ka ...

Ir jāpiekrīt (kā?) ... viedoklim, ka ...

Pilnībā var piekrist (kā?) ... viedoklim par to, ka ... , jo ...

Ir grūti piekrist (kā?) ... viedoklim, ľemot vērā to, ka ...

Ir grūti piekrist minētajam viedoklim, jo ...

Nevar pilnībā piekrist (kā?) ... apgalvojumam, ka ... , jo ...

(kā?) ... uzskatiem var piekrist tikai daļēji, jo ...

(kā?) ... izteikto viedokli par to, ka ... , varētu apšaubīt, jo ...

(kā?) ... izteikto viedokli var apšaubīt, jo autors nav ľēmis vērā (ko?) ...

(kas?) ... definē (ko?) ... kā (ko?) ... , kas tomēr ir ļoti vienpusēja (kā?) ... izpratne.

(kā?) ... definīcija ir precīzāka, jo ietver gan ... , gan ....

Jaunākie zinātniskie pētījumi pierādījuši, ka ... , līdz ar to var apšaubīt (ko?) ...

u.c.

21

Lai argumentētu savus spriedumus, apstiprinātu savus secinājumus, pētnieciskajā darbā

mērķtiecīgi var izmantot nelielus citātus. To darot, jāievēro šādi noteikumi:

1) citātiem jābūt precīziem;

2) citātus tekstā var iesaistīt daţādi:

a) garākus citātus iesaista tekstā tiešās runas veidā. Tāds citāts jāsāk ar lielo burtu un jāliek

pēdiľās,

b) citējot tikai nelielu teikuma daļu, to var gramatiski iekļaut tekstā. Tāds citāts arī jāliek pēdiľās,

bet nav jāsāk ar lielo burtu,

c) runas formā uz citātu norāda ar vārdu „citēju‖;

3) citātā izlaistu nelielu teksta daļu atzīmē ar divpunkti;

4) ja tiek izmantots citāts svešvalodā, tas ir jātulko un jānosauc citāta tulkojuma autors

(piemēram, autora tulkojums un autora iniciāļi). Aiz citāta autora uzvārda latviskā varianta

vēlams iekavās norādīt uzvārda rakstību oriģinālvalodā;

5) ja pētnieciskā darba tekstā ietverts citāts, pārstāstīts kādas personas viedoklis, dots skaitliskais

materiāls, pieminēts kāds avots, zinātnisks pētījums, raksts, ietvertas ilustrācijas, kartes, tabulas,

shēmas u.c. materiāli, kas nav paša veidoti, tad ar bibliogrāfisko atsauci jānorāda to autors un avots.

Bibliogrāfiskā atsauce ir īsa bibliogrāfiskās norādes forma, ko ietver apaļajās iekavās

nepārtrauktā tekstā vai pievieno kā piezīmi lappuses lejasdaļā, nodaļas vai teksta beigās, lai

identificētu informācijas avotu .., konkretizētu izmantotās informācijas precīzu atrašanās vietu avotā.

(Mūze, B., Pakalna, D., Kalniľa, I. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Metodisks līdzeklis. Rīga :

LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 107. lpp.)

Atsauces noformē atbilstoši bibliogrāfisko norāţu un atsauču veidošanas noteikumiem (skat.

apakšnodaļu Avotu un izmantotās literatūras saraksts).

Katras nodaļas un apakšnodaļas beigās vēlams uzrakstīt secinājumu, kurā atspoguļotas

svarīgākās šīs nodaļas atziľas.

Piemērs.

Izpētot reklāmas Aizkraukles pilsētā, konstatēts, ka pilsētā visi reklāmas veidi nav

pārstāvēti, piemēram, nav attēlu projicēšanas uz ēkas sienas, muzikālās reklāmas, nenotiek

modes skates un reklāmas uzvedumi. Pozitīvi vērtējams fakts, ka pilsētā reti sas topama

tabakas izstrādājumu un alkohola reklāma – tikai veikalos un tirdzniecības tīklu izplatītajos

reklāmas bukletos.

Secinājumu formulēšanai var izmantot frāzes:

Atsaucoties uz (kā?) ... teikto, var secināt, ka ...

Ľemot vērā (kā?) ... sacīto, var secināt, ka ...

Izpētot (kādu?) jautājumu, konstatēts, ka ...

Jāsecina, ka ...

Var secināt, ka ...

Apkopojot daţādu zinātnieku/rakstnieku/matemātiķu/biologu viedokļus/paustās atziľas var

secināt, ka ...

Teorētiskās literatūras analīzes un pētījumu rezultātā var secināt, ka ...

Veiktais eksperiments pierāda/ļauj secināt, ka ...

22

Jāatceras, ka katra nodaļa tiek veidota atbilstoši pētnieciskajiem uzdevumiem un vienas nodaļas

saturs ierosina nākamās nodaļas saturu. Tāpēc katras nodaļas beigās ir jāuzbūvē loģisks ‗tilts‘ pārejai

uz nākamo nodaļu. Tam var noderēt frāzes:

Savukārt visai darba teorētiskajai daļai ir jābūt saistītai ar darba praktisko daļu.

Teorētiskās daļas lielumam nevajadzētu pārsniegt 30% no kopīgā darba apjoma (neskaitot

pielikumus), lai darbs nekļūtu pārlieku teorētisks. Kā zināms, vērtīgākais darbā ir paša autora

pētījumi, meklējumi un secinājumi., kas atspoguļojas praktiskajā daļā.

Praktiskā daļa

Šo daļu veido skolēna savāktie fakti, veiktie novērojumi, pētījumi, eksperimenti un to

analīze. Spriedumiem un secinājumiem jābūt loģiskiem un pamatotiem.

Šajā daļā īsi apraksta arī pētījumā izmantotās metodes, pamato to izvēli. Ja pētījumā tiek

veikts eksperiments, tad apraksta tā gaitu, materiālus, izmantotās iekārtas, ja eksperimentu veic ar

eksperimentālo grupu, tad raksturo to un pamato tās izvēli. Ja tiek veikta aptauja, tad raksturo

pētījuma bāzi, respondentu grupas, pamato to izvēli.

Tomēr svarīgākais šajā daļā ir iegūto datu apkopošana, analīze un interpretācija, kā

rezultātā tiek pierādīta vai apgāzta izvirzītā hipotēze. Pētījumā iegūtos datus vēlams apkopot

tabulās un diagrammās, lai tie būtu pārskatāmi un ilustratīvi.

Ļoti bieţi pētnieciskajā darbā skolēni izmanto aptaujas metodi. Kaut arī jau pamatizglītības

posmā apgūst prasmes, kas nepieciešamas aptaujas veikšanai, tomēr šo prasmju pilnveidei ir vērts

pievērst uzmanību arī vidusskolas posmā, jo, veidojot anketu pētnieciskajā darbā, īpaši ir jādomā

par to, kā formulēt jautājumus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju un varētu to apstrādāt.

Anketu veido tad, kad pētniekam jau ir zināms priekšstats par problēmu un respondentu

grupu (atkarībā no vecuma, interesēm, nodarbošanās u.tml.). Lai aptauja noritētu veiksmīgi, ļoti

pārdomāti ir jāizveido pati anketa. Lai respondenti sniegtu pilnīgi godīgas atbildes, aptauja var būt

anonīma.

Anketas sākumā respondenti jāiepazīstina ar aptaujas mērķi un pētāmo problēmu, bieţi vien

aptaujas veicējs nosauc arī savu vārdu un uzvārdu. Var izmantot daţādas pieklājības frāzes,

uzrunājot respondentu, var sasveicināties.

Tas, kādi faktori ietekmē (ko?) ... , tiek analizēts nākamajā darba nodaļā.

... tāpēc, lai izvēlētos piemērotāko (ko?) ... , nākamajā nodaļā tiek analizēta (kā?) ... būtība.

... tāpēc turpinājumā tiek analizēti (kas?) ...

... minēto mērķu un uzdevumu sasniegšanu lielā mērā nosaka (kas?) ... , tāpēc šie jautājumi

analizēti nākamajā nodaļā.

(ko?) ... nosaka (kas?) ... , tāpēc (kas?) ... apkopotas/apkopoti nākamajā nodaļā.

(kas?) ... plašāk analizēti/analizētas nākamajā nodaļā.

Konkrēti (kā?) ... rezultāti tiek analizēti pētnieciskā darba nobeigumā.

u.c.

23

Piemērs.

Godātie skolēni!

Šā gada vasarā mūsu skolā ir paredzēts skolas ēdnīcas remonts, tāpēc skolēnu līdzpārvalde

organizē aptauju, lai noskaidrotu, kādas pārmaiľas vēl būtu nepieciešamas skolas ēdnīcā, lai

turpmāk uzlabotos ēdnīcas darba kvalitāte un mēs visi tur justos labi. Jūsu atbildes un ieteikumi

tiks izmantoti, izstrādājot ēdnīcas darba uzlabošanas plānu.

Ceram arī uz Tavu atsaucību!

Veidojot jautājumus, svarīgi padomāt, vai būs iespējams pietiekami viegli apstrādāt atbildes,

kā tās varēs klasificēt, salīdzināt, atspoguļot skaitliskās kategorijās u.tml. Respondentiem ir grūti

atbildēt uz sareţģītiem, nekonkrētiem, pārprotamiem vai ļoti daudziem jautājumiem, tāpēc īpaša

vērība jāpievērš anketas jautājumu saturam, daudzumam, secībai, formulējuma skaidrībai. Anketā

nevajadzētu būt vairāk par 10 - 15 jautājumiem, lai nenogurdinātu respondentu un varētu atbildes

apstrādāt un izanalizēt. Savukārt respondentu skaits ir atkarīgs no anketēšanas mērķa (minimums

- 30 respondenti).

Anketas sākumā parasti liek jautājumus, kuri izraisa interesi, labvēlīgi noskaľo atbildētāju

vai noskaidro respondenta kompetenci. Pirmajiem jautājumiem jābūt vienkāršiem, pakāpeniski var

pāriet uz sareţģītākiem jautājumiem, kas atsedz personīgo attieksmi u. tml. Ir 3 veidu jautājumi:

1) slēgtie jautājumi, uz kuriem atbild ar „jā/nē‖ vai arī ar krustiľu atzīmē kādu no piedāvātajiem

atbilţu variantiem. Šo jautājumu priekšrocība ir tā, ka tie ļauj analizēt lielu atbilţu skaitu. Šos

jautājumus vēlams likt anketas sākumā. Iedomāsimies, ka tiek veikta aptauju par ēdināšanas

pakalpojumu kvalitāti skolā. Pirmajos jautājumos būtu jānoskaidro, vai respondents ēd skolas

ēdnīcā un cik bieţi.

Piemērs.

Uzmanīgi izlasiet jautājumus un savu atbildi atzīmējiet ar X !

1. Vai Jūs esat izmantojis(-usi) skolas ēdnīcas pakalpojumus? Jā Nē

2. Cik bieţi Jūs izmantojat skolas ēdnīcas pakalpojumus? (Atzīmējiet tikai vienu atbildi!)

2.1. katru dienu vairākas reizes

2.2. katru dienu vienu reizi

2.3. daţas reizes nedēļā

2.4. ļoti reti

2.5. pēdējā laikā vairs neizmantoju

2) pusslēgtie jautājumi, kuros respondentam tiek piedāvāta iespēja dotajiem atbilţu variantiem

pievienot arī savu atbildes variantu.

24

Piemērs.

3. Kas Jums patīk skolas ēdnīcā? (Drīkst atzīmēt vairākas atbildes)

3.1. ēdnīcas iekārtojums

3.2. apkalpošanas kultūra

3.3. ēdienu kvalitāte

3.4. ēdienu cenas 3.5. cits variants (Uzrakstiet!) ...........................................................................................

3.6. cits variants (Uzrakstiet!) ...........................................................................................

3) atvērtie jautājumi, uz kuriem respondents atbild saviem vārdiem. Šos jautājumus ir grūti

apstrādāt, bet tie lieti noder, lai savāktu idejas. Piemēram:

4. Uzrakstiet, ko, Jūsuprāt, vajadzētu uzlabot skolas ēdnīcas darbībā?

4.1. .....................................................................................................................................

4.2. .....................................................................................................................................

4.3. .....................................................................................................................................

Lai precīzi un nepārprotami formulētu jautājumus, var izveidot anketas izmēģinājuma variantu

un organizēt izmēģinājuma anketēšanu nelielam respondentu skaitam. Ja daudzi atzīmē atbildi

„nezinu‖ vai vispār neatbild uz jautājumu, tas nozīmē, ka jautājums ir slikti formulēts vai nav

piemērots šai auditorijai. Neveiksmīgos jautājumus nepieciešams koriģēt vai neizmantot anketā.

Nedrīkst aizmirst, ka anketas sākumā vai pie katra jautājuma (ja atbilţu izvēles veidi atšķiras)

ir jānorāda, kādā veidā jāatzīmē pareizā atbilde (jāapvelk, jāpasvītro, jāatzīmē ar X u. tml.), kā

arī jāatzīmē viena vai vairākas atbildes. Nepareizi aizpildītas anketas pētījumā nevar izmantot.

Anketas beigās jāpasakās respondentam par piedalīšanos aptaujā, tam var noderēt

frāzes:

Paldies!

Paldies par atsaucību!

Paldies par anketas aizpildīšanu!

Paldies par Jūsu ieinteresētību šīs problēmas risināšanā!

Paldies! Mums Jūsu viedoklis ir ļoti svarīgs!

Paldies, ka atbildējāt godīgi!

25

Kad iegūti un apkopoti nepieciešamie dati, tie jāanalizē. Aptaujā iegūtos datus parasti

apkopo tabulās un diagrammās, to analīzei var noderēt frāzes:

Praktiskajā daļā lietderīgi iekļaut daţādas shēmas, diagrammas, ilustrācijas, pārskata tabulas

u.c. Lielāka apjoma materiālus pievieno pētnieciskajam darbam pielikumā.

Šīs daļas beigās tiek izdarīti svarīgākie secinājumi, kuru formulēšanai var noderēt frāzes:

Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka ...

Pētījuma rezultāti liecina, ka ...

Savāktie dati ļauj secināt, ka ...

Savāktie dati liecina, ka ...

... tādējādi ir pierādīts, ka ...

Izanalizējot aptaujā iegūtos datus, var secināt, ka

Analizējot pētījumā iegūtos datus, var secināt, ka ...

Balstoties uz iegūtajiem faktiem par (ko?) ... , var secināt, ka ...

Ľemot vērā, ka ... , var secināt ...

Eksperimenta rezultāti pierāda, ka ...

Eksperimenta rezultātā iegūtie dati ļauj domāt, ka ...

u.c.

Diagrammā redzams, ka ...

... diagramma uzskatāmi parāda, ka ...

Vairākums aptaujāto/respondentu (75%) uzskata, ka ...

50% respondentu uz jautājumu ... atbildēja apstiprinoši, kas liecina, ka ...

... tā atbildēja trešā daļa (33%) aptaujāto, kas apstiprina pieľēmumu, ka ...

Tikai daţi respondenti (3%) uz jautājumu ... atbildēja apstiprinoši/noliedzoši ... , kas ļauj

secināt, ka ...

Iespējams, ka respondentiem ...

53% skolēnu/ iedzīvotāju/pusaudţu ir pārliecināti, ka ...

7% aptaujāto studentu/pacientu/pircēju nekad nav (darījuši ko?) ...

17% respondentu nekad nav gadījies ...

Savukārt 6% aptaujāto ir/nav bijusi nepieciešamība ...

Tikai 3% respondentu ir/nav nācies saskarties ...

9% aptaujāto skolēnu ir/nav pārdzīvojuši/nopirkuši/izmantojuši/pamēģinājuši ...

Lielākā daļa respondentu, precīzāk 75%, domā, ka ...

Neliels skaits aptaujāto, t. i.,14%, izteica priekšlikumu ...

Gandrīz puse aptaujāto (47%) pieļauj iespēju, ka ...

Visi aptaujātie izsaka viedokli, ka problēmu atrisinātu ...

u.c.

26

Nobeigums

Pētnieciskajam darbam ir gredzenveida kompozīcija - ievadā tika formulēts darba mērķis,

uzdevumi un izvirzīta hipotēzi, bet nobeigumā izvērtē, kā sasniegts izvirzītais mērķis, kā

paveikti uzdevumi, vai ir apstiprinājusies darba hipotēze. Hipotēze ir pierādīta, ja pētījuma rezultātā

iegūti pozitīvi, hipotēzi apstiprinoši rezultāti, nav pierādīta, ja rezultāti ir negatīvi. Tad iespējams vai

pat nepieciešams turpināt problēmas izpēti (tas gan nav vienmēr jādara šajā pētnieciskajā darbā, to

var darīt nākamajā pētnieciskajā darbā, par ko informē darba secinājumos). Der zināt, ka darbu

iespējams aizstāvēt arī tad, ja hipotēze nav apstiprinājusies.

Pētnieciskā darba gaitā iegūtos rezultātus un pamatatziľas formulē secinājumu vai tēžu

veidā. Gan tēzes, gan secinājumi ir jānumurē un katrs jāraksta jaunā rindkopā.

Nobeigumā informē arī par to, kur pētījuma rezultātus turpmāk varēs izmantot, t. i., praktiski

pielietot. Ja iespējams, vēlams uzrakstīt arī savus priekšlikumus problēmas atrisināšanai vai pētījumu

turpināšanai.

Saīsinājumu, simbolu un terminu skaidrojums

Saīsinājumu, simbolu un terminu skaidrojumu pievieno tad, ja darbā to ir ļoti daudz. Bieţi

lietotos un visiem zināmos saīsinājumus (piemēram, apm., piem., sk., š.g., u.c., utt., u.tml., ha, cm,

g, kg) neskaidro.

Saīsinājumi, simboli un speciālie termini jāraksta stabiľā, kura kreisajā pusē ir saīsinājums,

bet labajā - detalizēts skaidrojums. Saīsinājumu paskaidrojumu saraksts jāsakārto alfabēta secībā.

Ja lieto saīsinājumus, tad jāatceras, ka vienai un tai pašai saīsinājuma formai visos gadījumos

jābūt vienādai, lai neradītu pārpratumus. Turpinājumā piedāvāti Latvijā apstiprinātie dokumentos

bieţāk lietojamie saīsinājumi:

1.pielikums Ministru kabineta

1996. gada 23.aprīļa noteikumiem Nr. 154

Dokumentos biežāk lietojamie saīsinājumi 1. Tradicionālie saīsinājumi, kurus tekstā parasti lieto kā saīsinājumus:

u.c.

utt.

u.tml.

vai tml.

t.i.

sk.

sal.

š.g.

plkst.

nr.

Nr.

v.i.

vietn.

Ls N.B. (lat. nota bene!)

P.S. (lat. post scriptum)

un citi

un tā tālāk

un tamlīdzīgi

vai tamlīdzīgi

tas ir

skatīt

salīdzināt

šā gada, šī gada

pulksten

(aiz skaitļa)

numurs (pirms skaitļa — dokumentu numerācijā)

pienākumu (―vietas‖) izpildītājs

vietnieks; vietniece

lats (kopā ar summu cipariem)

ievēro labi!

piebilde aiz paraksta

27

2. Saīsinājumi, ar kuriem noteiktā pozīcijā aizstāj parasti pilnā formā lietojamos vārdus vai

izteiksmes:

a.god. augsti godātais; augsti godājamais arī: (augsti godātā; augsti godājamā)

a.k. abonenta kastīte (kopā ar skaitli)

a.l. autorloksne

apg. apgabals

apm. apmēram

apr.1 apriľķis (kopā ar nosaukumu)

apr.2 aprīlis

a/s akciju sabiedrība

att. attēls

aug. augusts

b-ba biedrība

bij. bijušais

bulv. bulvāris

cet. ceturksnis

cien. cienītā; cienījamā; cienītais; cienījamais (kopā ar personvārdu vai amata

nosaukumu)

dok. dokuments

Dr. doktors (kopā ar personvārdu)

Dr. h. (latviski) habilitētais doktors (kopā ar personvārdu)

Dr. habil. (latīniski) habilitētais doktors (kopā ar personvārdu)

dsk. daudzskaitlis

dz.1 dzimis; dzimusi (dzīves datos)

dz.2 dzīvoklis (adresē)

dzīv. dzīvojošs; dzīvojoša (adresē)

eks. eksemplārs

febr. februāris

g. gads (kopā ar skaitli)

gab. gabals (kopā ar skaitli)

galv. galvenais

god. godātais; godājamais; arī: godātā; godājamā (kopā ar personvārdu vai amata

nosaukumu)

gr. grupa

gs. gadsimts

gs.b. gadsimta beigas

gs.s. gadsimta sākums

iec. iecirknis

iedz. iedzīvotājs

iesk. ieskaitot

28

inv. inventārs

inž. inţenieris

īst.loc. īstenais loceklis; īstenā locekle (kopā ar personvārdu)

janv. janvāris

jaun. jaunākais (kopā ar amata nosaukumu)

jūn. jūnijs

jūl. jūlijs

kdze (dat. kdzei) kundze (dat. kundzei)

kgs (dat. kgm) kungs (dat. kungam)

kl. klase

kor.loc. korespondētājloceklis (kopā ar personvārdu)

lauk. laukums (adresē)

līn. līnija (adresē)

lp. lapa

lpp. lappuse

LVS Latvijas Valsts standarts

ļ.cien. ļoti cienītā; ļoti cienījamā ļoti cienītais; ļoti cienījamais (kopā ar personvārdu

vai amata nosaukumu)

milj. miljons

mljrd. miljards

neiesk. neieskaitot

nod. nodaļa

nov. novembris

okt. oktobris

oriģ. oriģināls

p. punkts; pants (aiz kārtas skaitļa)

pag. pagasts (kopā ar pagasta nosaukumu)

pārb. pārbaudījis; pārbaudījusi

piel. pielikums

piem. piemēram

piez. piezīme

pils.1 pilsēta (kopā ar pilsētas nosaukumu)

pils.2 pilsonis

p.k.1 pasta kastīte (kopā ar skaitli)

p.k.2 pēc kārtas

p.n. pasta nodaļa

poz. pozīcija

pr-js priekšsēdētājs (kopā ar personvārdu)

pr-ks priekšnieks (kopā ar personvārdu)

prof. profesors; profesore (kopā ar personvārdu)

29

raj. rajons (kopā ar rajona nosaukumu)

resp. respektīvi

sab-ba sabiedrība

sant. santīms (kopā ar skaitli)

sast. sastādītājs; sastādījis; sastādījusi

sāk. sākums

sēj. sējums (kopā ar skaitli)

sept. septembris

SIA sabiedrība ar ierobeţotu atbildību

siev. sieviete; sieviešu

spec. speciāls

tab. tabula

t.p. tas pats; tāds pats

t.s. tā saucamais; tā sauktais

t.sk. tai skaitā; to skaitā

tūkst. tūkstotis (kopā ar skaitli)

uzņ. uzľēmums

vad. vadītājs; vadītāja

val. valoda

va/s, valsts a/s valsts akciju sabiedrība

vec. vecākais (kopā ar amata nosaukumu)

visp. vispārīgs; vispārējs

vīr. vīrietis; vīriešu

vsk. vienskaitlis

v/u valsts uzľēmums

zīm. zīmējums

Pie šiem saīsinājumiem pieder arī laika vienību starptautiskie un latviskie apzīmējumi:

h — st. stunda

min — min. minūte

s — sek. sekunde

3. Individuālie saīsinājumi, kurus pēc vajadzības veido pats dokumenta autors. Blakus šādiem

saīsinājumiem tekstā, kur tie minēti pirmo reizi, jādod arī tiem atbilstošā pilnā izteiksme, piemēram:

1) Ministrijas un citas valsts institūcijas (turpmāk tekstā — ―institūcijas‖);

2) Terminoloģijas komisija (TK);

3) Latvijas Ārstu biedrība (LĀB).

30

Avotu un izmantotās literatūras saraksts

Avotu sarakstā uzrāda tos darbus, kas izmantoti kā pētāmā viela, bet izmantotās literatūras

sarakstā norāda izmantoto teorētisko literatūru. Daţreiz avotus un izmantoto literatūru nešķir.

Pētītie avoti un atsaucēs minētie darbi ir jāapraksta atbilstoši bibliogrāfiskā apraksta standarta

prasībām. Latvijā ir adaptēti starptautiskie bibliogrāfiskā apraksta standarti un šobrīd ir spēkā:

LVS ISO 690 Dokumentācija. Bibliogrāfiskās norādes. Saturs, forma un struktūra. Rīga :

Latvijas Standarts, 2001. 34 lpp.

LVS ISO 690-2 Informācija un dokumentācija. Bibliogrāfiskās norādes. 2. daļa:

Elektroniskie dokumenti vai to daļas. Rīga : Latvijas Standarts, 2001. 32 lpp.

Tā kā starptautiskie standarti regulāri tiek pārstrādāti (tas tiek darīts arī šobrīd), šajā

metodiskajā līdzeklī netiek doti bibliogrāfisko norāţu un atsauču veidošanas piemēri (jo tie drīz vien

var izrādīties aplami), bet pētniecisko darbu autoriem ieteicams izmantot Mūzes B., Pakalnas D.,

Kalniľas I. veidoto metodisko līdzekli Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. (Rīga : LU Akadēmiskais

apgāds, 2005. 107. lpp.), jo šajā grāmatā autores gan paskaidro pašlaik spēkā esošos bibliogrāfisko

norāţu un atsauču veidošanas noteikumus, gan ilustrē tos ar piemēriem. Šim metodiskajam līdzeklim

vajadzētu būt pieejamam visās skolu bibliotēkās.

Izmantotās literatūras sarakstu kārto alfabēta secībā pēc darba autora uzvārda pirmā burta vai

darba nosaukuma pirmā burta (ja darbam ir vairāk kā 3 autori), ievērojot standartā LVS 24-93

„Latviešu valoda datoriem‖ noteiktos principus. Var vispirms rakstīt darbus, kuru nosaukumi ir

rakstīti alfabētos, kas veidoti uz latīľu valodas bāzes, nešķirojot valodas, bet pēc tam darbus, kuru

nosaukumi rakstīti ar slāvu burtiem. Literatūras saraksta sākumā var rakstīt darbus latviešu valodā,

tad citus darbu nosaukumus latīľu alfabētā un nobeigt ar darbiem slāvu alfabētā.

Literatūras sarakstā vienības numurējamas. Avotu un izmantotās literatūras sarakstā numuri

nedrīkst atkārtoties.

Anotācija

Anotācijā, kuru raksta svešvalodā (parasti angļu vai vācu), ļoti īsi raksturo pētnieciskā darba

saturu, lai lasītājs varētu izlemt, vai ir vērts iepazīties ar šo darbu pilnībā, daļēji vai tas viľam nav

saistošs. Nav īpašas vajadzības darbam pievienot anotāciju latviešu valodā, jo šīs valodas pratējs

svarīgāko informāciju par darbu var izlasīt tā ievadā un nobeigumā. Rakstot anotāciju svešvalodā,

nav lietderīgi izmantot atbalsta frāzes latviešu valodā un tās tulkot, jo tādējādi anotācijas teksts būs

samocīts, grūti uztverams. Labāk būtu izmantot atbalsta frāzes attiecīgajā svešvalodā.

Pielikumi

Darba pielikumā ievieto apjomīgus materiālus, uz kuriem pētnieciskā darba tekstā ir jābūt

atsaucēm. Pielikumā ievieto kartes, attēlus, fotogrāfijas, ilustrācijas, pētītā materiāla pārskata

tabulas, tekstus, kas kalpo kā ilustrācija autora izteikumiem (literāru darbu fragmenti, aptaujas

anketu paraugi u.tml.), analizētā valodas materiāla alfabētisko sarakstu u.tml.

Pielikumus numurē ar arābu cipariem tādā secībā, kādā tie pieminēti pētnieciskā darba

tekstā. Katru pielikumu raksta jaunā lapā. Katras pielikuma lapas augšējā labajā stūrī raksta

pielikuma numuru un vārds „pielikums‖, piemēram, „2. pielikums‖. Zemāk lappuses vidū raksta

pielikuma nosaukumu.

31

Piemērs.

Liela apjoma materiālus, tekstus, var sadalīt apakšnodaļās, kuras numurē ar arābu cipariem katra

pielikuma ietvaros, piemēram, „1.2. pielikums‖ (pirmā pielikuma otrā apakšnodaļa).

Pielikumi neietilpst darba kopējo lappušu skaitā.

Pētnieciskā darba pēdējā lapa

Darba beigās jābūt pievienotai lapai, kurā darba autors ar parakstu apliecina, ka darbs

izstrādāts patstāvīgi un tajā nav pārkāpts likums par autortiesībām. Bieţi vien šajā lapā tiek ierakstīts

arī darba aizstāvēšanas datums un vērtējums, ko paraksta darbu aizstāvēšanas komisijas

priekšsēdētājs.

Piemērs.

6. pielikums.

Paugurknābja gulbis

Cygnus olor

Pētnieciskā darba

vērtējuma lapa

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi

un manā darbā nav pārkāpts likums par autortiesībām.

Darba autora(-es) __________________________ (vārds, uzvārds)

__________________________ (paraksts)

Ainaţos

12.10.2007.

Pētnieciskais darbs aizstāvēts __________________ (vieta)

__________________ (laiks)

Pētnieciskā darba vētējums: __________________

Pētniecisko darbu aizstāvēšanas

komisijas priekšsēdētājs: __________________ (vārds uzvārds)

_________________ (paraksts)

32

Pētnieciskā darba valoda.

Satura izklāstā jālieto zinātniskais valodas stils, izmantojot tam atbilstošu terminoloģiju.

Visā darbā jālieto vienota un viennozīmīga terminoloģija.

Pētniecisko darbu literatūrā drīkst rakstīt kā eseju, kurā saplūst zinātniskais un poētiskais

valodas stils, veidojot pētnieciskā darba autora individuālo stilu, taču arī šajā gadījumā ir jāievēro

pētnieciskajam darbam izvirzītās prasības, jāatklāj pētnieciskais process un tajā iegūtie rezultāti.

Svarīgi iegaumēt, ka pētnieciskajā darbā, tāpat kā citos zinātniskajos darbos, jāizvairās

no darbības vārda vienskaitļa un daudzskaitļa 1. personas formu („es‖ un „mēs‖) lietojuma!

Ieteicams lietot darbības vārdus darāmās un ciešamās kārtas 3. personas formā.

Nepareizi:

(P.S. šos pārsvītrot ar treknu krustu)

Pareizi

es piekrītu

mēs izpētījām

veicot eksperimentu, konstatēju

ir jāpiekrīt, var piekrist

tika izpētīts

veicot eksperimentu, tika konstatēts

Pētnieciskajam darbam jābūt uzrakstītam literārā valodā, ievērojot ortogrāfijas un

interpunkcijas normas, tāpēc pirms darba nodošanas vēlams to vairākas reizes rūpīgi izlasīt. Kā to

darīt?

Kļūdas labāk varēs pamanīt tad, ja tekstu labos kādu laiku pēc tā uzrakstīšanas, kad

smadzenes un acis būs atpūtušās (ne velti saka „ar skaidru galvu‖, „ar skaidru skatu‖).

Darbu vēlams lasīt nevis datora ekrāna, bet izdrukātā veidā, jo tādējādi vieglāk pamanīt

kļūdas.

Pirmo reizi tekstu lasa, koncentrējot uzmanību uz satura, tekstveides un gramatisko formu

lietojuma rediģēšanu.

Otrreiz lasa tekstu pa atsevišķam teikumam, meklējot sintakses un ortogrāfijas kļūdas.

Teksta rediģēšana prasa augstas koncentrēšanās spējas, jo jāsaskata kļūdas daţādos valodas

lietojuma līmeľos, tāpēc starp abām lasīšanām vēlams ieturēt pauzi (vairākas stundas vai

pat dienas).

Tekstu var lasīt pa vienam vārdam no beigām. Šādi katrs vārds tiek uztverts atsevišķi un

tādējādi daudz vieglāk pamanāmas pareizrakstības kļūdas.

Pētnieciskā darba noformēšana

LR MK 23.04.1996. noteikumos Nr. 154 ―Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas

noteikumi‖ ir reglamentēta teksta noformēšanas un izkārtošanas kārtība:

darbus raksta datorsalikumā uz A4 formāta (210 X 297 mm) balta papīra lapām;

lapas kreisajā pusē jāatstāj ne mazāk par 30 mm plata mala, jo darbs ir jāiesien, labajā - ne

mazāk par 10 mm, augšā un apakšā - ne mazāk par 20 mm;

pamattekstam ieteicams 12 punktu burtu lielums, virsrakstos - 14-16 (lielāka biezuma burti),

burtu fonts - Times New Roman. Atstarpe starp rindām - 1,5 intervāli;

lappušu numerācijai izmanto arābu ciparus. Lapas numurs rakstāms lapas augšējās vai apakšējās

malas vidū bez jebkādām papildu zīmēm. Darba pirmo lappusi (titullapu) nenumurē, bet kopējā

lappušu skaitā ietver;

33

teksta iedalījums nedrīkst pārsniegt četrus līmeľus: nodaļa, apakšnodaļa, rindkopa vai punkts un

apakšpunkts;

nodaļām un apakšnodaļām jāliek to saturam atbilstoši virsraksti, ko raksta nodaļas vai

apakšnodaļas sākumā rindas vidū (parasti ar lielajiem burtiem). Apakšnodaļu un punktu

virsrakstus sāk ar 14-17 mm atkāpi no iepriekšējā teksta un raksta ar mazajiem burtiem

(izľemot lielo sākuma burtu). Virsraksta vārdus nedrīkst dalīt un pārnest jaunā rindā. Virsraksta

beigās punktu neliek. Ja virsraksts sastāv no vairākiem teikumiem, tos atdala ar punktu. Starp

virsrakstu un tekstu ietur intervālu;

katrai darba daļai un nodaļai jāsākas ar jaunu lappusi, tālāk tekstā tajā pašā lappusē seko

apakšnodaļas un punkti. Nedrīkst virsrakstu rakstīt iepriekšējā lappusē, bet tekstu - nākamajā.

Nodaļu, apakšnodaļu un punktu nosaukumiem tekstā precīzi jāatbilst to nosaukumiem satura

rādītājā. Virsrakstus pasvītrot nedrīkst.

nodaļas un apakšnodaļas numurējamas ar arābu cipariem, ko raksta nodaļas vai apakšnodaļas

virsraksta priekšā;

apakšnodaļas numuru veido nodaļas kārtas skaitlis un apakšnodaļas kārtas skaitlis, kas cits no

cita atdalīti ar punktu, piemēram: 2.3. (2. nodaļas 3. apakšnodaļa);

ja teksts tiek dalīts nodaļās un punktos, tad punkta numuru veido nodaļas kārtas skaitlis un

punkta kārtas skaitlis, kas cits no cita atdalīti ar punktu, piemēram: 3.7. (3. nodaļas 7. punkts);

ja teksts tiek dalīts nodaļās, apakšnodaļās un punktos, tad punkta numuru veido nodaļas kārtas

skaitlis, apakšnodaļas kārtas skaitlis un punkta kārtas skaitlis, kas cits no cita atdalīti ar punktu,

piemēram: 3.2.7. (3. nodaļas 2. apakšnodaļas 7. punkts)

ja nodaļā vai apakšnodaļā ir tikai viens punkts (rindkopa), tam numuru neraksta.

punkta numuru raksta ar rindkopas atkāpi. Rindkopas atkāpi veido piecas burtu vietas.

Attēlus un tabulas vajadzētu veidot tā, lai tos varētu izvietot vienā lappusē teksta lasīšanas

virzienā vai arī tos pagrieţot pulksteľa rādītāja virzienā par 90°. Tos ievieto tūlīt pēc to pieminēšanas

tekstā tajā pašā vai nākamajā lappusē, pievienojot attēla vai tabulas saturam atbilstošu nosaukumu,

pēc kura punktu neliek.

Attēli numurējami ar arābu cipariem nodaļas ietvaros. Attēla numurs sastāv no nodaļas

numura un attēla kārtas numura, kas atdalīti ar punktu, piemēram, „2.3.attēls‖ (otrās nodaļas trešais

attēls). Attēla nosaukumu parasti raksta zem attēla.

Piemērs.

Jāľu dienā ar ozollapu vainagiem

pušķoja gan Jāľa vārda īpašniekus,

gan mājas saimnieku, gan arī citus

jāľubērnus.

2.3.attēls. Ozollapu vainags

līgotāja galvā

17

34

Tabulas arī numurējamas ar arābu cipariem nodaļas ietvaros. Tabulas numurs sastāv no

nodaļas numura un tabulas kārtas numura, kas atdalīti ar punktu, piemēram, „1.3 .tabula‖ (pirmās

nodaļas trešā tabula). Tabulas nosaukumu parasti raksta virs tabulas, bet tabulas kārtas numuru – lapas

labajā malā virs tabulas nosaukuma..

Pētnieciskā darba apjoms.

Skolēnu pētnieciskā darba optimālais apjoms ir 25 - 30 lpp. datorsalikumā (neieskaitot

pielikumus), bet katrā skolā prasības var atšķirties.

Ieteicamais katras daļas apjoms ir šāds:

ievads ~ 5 – 10 % no darba apjoma,

galvenā daļa ~ 80 – 90 % darba apjoma, kurā

teorētiskā daļa ~ 25 – 30 %

praktiskā daļa ~ 50 – 60 %

nobeigums un secinājumi vai tēzes ~ 5 – 10 % no darba apjoma.

35

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1. Bikše, Kaspars, Laiviniece, Diāna. Latviešu valoda vidusskolai 1. daļa. Uzdevumu un tekstu

grāmata. Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. 133. lpp.

2. Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi [tiešsaiste] : MK noteikumi Nr.

154, Rīgā 1996. g. 23. aprīlī [skatīts 2007. g. 17. maijā] . Pieejams: http://www.likumi.lv/

3. Hahele, Rudīte. Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. Rīga : RaKa, 2005. 68 lpp. ISBN 9984-

15-767-9

4. Kļavinska, Antra. Metodiski norādījumi studiju darbu, bakalaura darbu un diplomdarbu

izstrādāšanai filoloģijā. Rēzekne : Rēzeknes Augstskola, 2003. 35 lpp. ISBN 9984-585-52-2

5. Latviešu valoda. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarta projekts.

6. Latviešu valodas vārdnīca. 30000 pamatvārdu un to skaidrojumu : Red. Dainuvīte Guļevska,

Irēna Rozenštrauha, Dorisa Šnē. Rīga : Avots, 2006. 1210 lpp. ISBN- 9984-757-79-X

7. Literatūra 10. klasei : mācību grāmata. A. Skalberga, A. Pastare, I. Auziľa u.c. Rīga : RaKa,

1999. 297 lpp. ISBN 9984-15-062-3

8. LVS ISO 690 Dokumentācija. Bibliogrāfiskās norādes. Saturs, forma un struktūra. Rīga :

Latvijas Standarts, 2001. 34 lpp.

9. LVS ISO 690-2 Informācija un dokumentācija. Bibliogrāfiskās norādes. 2. daļa:

Elektroniskie dokumenti vai to daļas. Rīga : Latvijas Standarts, 2001. 32 lpp.

10. Metodiski norādījumi studentiem : Liepāja, 2002 // http://lieppa.lv/noradiiumi - Resurss

aprakstīts 17.01.2003.

11. Mūze, Baiba, Pakalna, Daina, kalniņa, Iveta. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metod.

līdz. Rīga : Latvijas Universitāte, 2005. 133 lpp. ISBN 9984-783-16-2

12. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca : Zinātn. red. Aina Blinkena. Rīga : Zvaigzne

ABC, 2000. 248 lpp. ISBN 9984-17-686-X

13. Skujiņa, Valentīna. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. Rīga : Zvaigzne ABC, 1999. 147 lpp.

ISBN 9984-04-911-6

14. Svešvārdu vārdnīca : Atb. Red. Ilze Freiberga. Rīga : Jumava, 2005. 641 lpp. ISBN 9984-05-

879-4

15. Vanaga, Anita. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10. – 12. klasei : metod. līdz. Rīga :

Zvaigzne ABC, 1999. 38 lpp. ISBN 9984-17-632-0

16. Vispārējās vidējās izglītības iestāţu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības nolikums,

apstiprināts ar izglītības un zinātnes ministra 2000.gada 5. decembra rīkojumu Nr. 724 – 4 lpp.