Klimata pārmaiņas, Klimata pārmaiņas, ilgtspējīga attīstība, ilgtspējīga attīstība,

izglītība izglītība Jānis Zaļoksnis, Latvijas Universitāte

2016. gada 26. aprīlis

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2015. - 2016. gada perioda programmas "Nacionālā klimata politika" neliela apjoma

grantu shēmas projekta „Klimata izglītība visiem”

Grāmatas “Izaugsmes ierobežojumi” autori – Deniss Medouzs , Donella Medouza un Jorgens Randers.

CO2 koncentrācijas pieaugums

CO2 koncentrācijas pieauguma tendences tiek mērītas Mauna Loa observatorijā (Havaju salas,

ASV). Tur vidē nav piesārņojuma avotu, tomēr

vērojams pastāvīgs un ievērojams ogļskābās gāzes koncentrācijas pieaugums.

Nedēļa pēc 19.04.2015. 403.05 ppm Nedēļas vērtība pirms 1 gada 401.30 ppm

Nedēļas vērtība pirms 10 gadiem 382.28 ppmCO2 koncentrācijas pieaugums virs280 ppm Mauna Loa (vidēji nedeļā)

Klimata zinātne un politika

Hipotēzi par siltumnīcefektu veidojošo gāzu un galvenokārt par CO2 nozīmi Zemes klimata izmaiņās izvirzīja zviedru ķīmiķis

Svante Areniuss jau 1896. gadā. Mūsdienās pilnībā apstiprinājušies viņa

aprēķini, ka CO2 koncentrācijas dubultošanās var izraisīt Zemes vidējās temperatūras

pieaugumu par 5–6 °C.

ANO Klimata pārmaiņu konference Kopenhāgenā, 18.12.2009. ASV prezidents Baraks Obama un Eiropas Savienības vadītāji: Apvienotās

Karalistes premjerministrs Gordons Brauns, Francijas prezidents Nikola Sarkozi, Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfeldts, Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropas Komisijas prezidents Hose Manuels Barrozo un Dānijas

premjerministrs Lars Rasmusens

7

Oslo, 10. decembris, 2007. IPCC un Alberts Arnolds Gors saņem Nobeļa Miera prēmiju par klimata pārmaiņu zināšanu ieguvi un 

izplatīšanu.

PARĪZES VIENOŠANĀSPARĪZES VIENOŠANĀS12.12.2015.

12. pants

Puses sadarbojas , veicot pasākumus , lai vajadzības gadījumā uzlabotu klimata pārmaiņu

izglītību, apmācību, sabiedrības izpratni , sabiedrības līdzdalību un sabiedrības piekļuvi

informācijai , atzīstot šo soļu nozīmību saskaņā ar šo vienošanos .

Kas ir pašvaldībaKas ir pašvaldības politika

Likumdošana un pašvaldībaLikumdošanas izmaiņas

LR pašvaldību reformu koncepcijaPašvaldības darba organizācija

Pašvaldības darba kontroles formasPolitiķa atbildības formas

Pretkorupcija s normasPilsoniska sabiedrība

Autonomās un deleģētās funkcijasFunkciju izpildes organizēšanaPašvaldību tiesību aizsardzība

Pašvaldību finanšu sistēmaAttīstības plānošana

Uz teritoriju orientēta pieejaPašvaldības mārketinga stratēģija

Dzimumu līdztiesības principi pašvaldībās

2013. gada 1. jūnijā 119 Latvijas pašvaldībās ievēlēti 1618 deputātu

12

Skolu un skolotāju skaits Latvijas izglītības sistēmā 2013/2014 māc./g.

Skolotāju skaits

28 221

Kopā Sākumskolas Pamatskolas VidusskolasĪpašās izglītības

iestādesSkolu skaits Latvijā 807 48 337 361 61

Sākumskolas Kopā 1. klase 2. klase 3. klase 4. klase    1. – 4. klase 76 921 20 168 18 876 19 120 18 757  

Pamatskolas Kopā 5. klase 6. klase 7. klase 8. klase 9. klase  5. - 9. klase 90 459 18 293 18 820 17 644 17 015 18 687

Vidusskolas Kopā10.

klase11.

klase12.

klase

  10. – 12. klase 33 320 10 409 10 976 11 941    Pavisam 1. - 12. klase 200 207  

13

Platona akadēmija, mozaīka no Pompejas.

Galvas rēķini, Nikolajs Bogdanovs-Berlskis, 1895.

SKOLU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBASKOLU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA

14

JAUNAS PROBLĒMAS SKOLU ATTĪSTĪBĀJAUNAS PROBLĒMAS SKOLU ATTĪSTĪBĀ

Likums „Par pašvaldībām”Likums Saeimā pieņemts 1994.gada 19.maijā.

…Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:

•gādāt par iedzīvotāju izglītību  (iedzīvotājiem  noteikto  tiesību nodrošināšana  pamatizglītības  un  vispārējās  vidējās  izglītības iegūšanā; 

•...•organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību  un  izglītības 

metodisko darbu.…

Izglītības likumsLikums Saeimā pieņemts 1998. gada 29. oktobrī.

…Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība:…nodrošina atbalstu tās padotībā esošo izglītības iestāžu akreditācijā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanai šajās izglītības iestādēs;

finansē no sava budžeta valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, valsts pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standartiem atbilstošu mācību līdzekļu — papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma — iegādi tās padotībā esošām izglītības iestādēm;

organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu.…

Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu

paraugiemparaugiemLatvijas Republikas Ministru kabineta

 2014. gada 12. augusta noteikumi Nr. 468…           Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:•  sniegt  attiecīgas  zināšanas,  attīstīt  izglītojamā  spējas  un  prasmes  izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;•  radīt  izpratni  par  sabiedrībā  notiekošajiem  procesiem  un  vēlmi  līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;• veicināt radošo un intelektuālo spēju attīstību;•  pilnveidot  moderno  informācijas  un  komunikācijas  tehnoloģiju  lietošanas prasmes;• veicināt izglītojamā konkurētspēju turpmākās izglītības apguvē.…

18

Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi...3. Lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un izglītības turpināšanai, galvenie uzdevumi ir šādi:3.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;3.2. radīt izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem un vēlmi līdzatbildīgi iesaistīties ilgtspējīgas sabiedrības attīstībā;...Uzdevums nodrošināt zināšanas un prasmes, kas sekmētu indivīda līdzdalību ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, apzinoties vides un sabiedrības mijiedarbību ir prasīts 14 no 25 priekšmetiem - Dabas zinātnēs, Matemātikā, Fizikā, Ķīmijā, Bioloģijā, Ģeogrāfijā, Ekonomikā, Politikā, Filozofijā, Psiholoģijā, Ētikā, Vēsturē, Kultūrā un Mājsaimniecībā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 281 (21.05.2013.) 

Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem

Ģeogrāfija Pamatprasības mācību priekšmeta apguvei

•izprot valsts un reģiona demogrāfiskās politikas ietekmi iedzīvotāju demogrāfiskajā un sociālajā struktūrā;•raksturo lauku apdzīvojuma daudzveidību, to attīstību bagātās un nabadzīgās zemēs;•apzinās iedzīvotāju migrācijas procesā izveidojušās problēmas reģiona un valsts sociālajā vidē;•izprot cilvēku dzīvesveida un tradīciju daudzveidību, raksturo to reģionālās atšķirības;•izprot dabas procesu un parādību veidošanās likumsakarības Zemes litosfērā, hidrosfērā, atmosfērā, biosfērā un raksturo to ģeogrāfisko izplatību;•izprot dabas procesu un parādību ietekmi dabas vidē, raksturo augšņu daudzveidību un izplatību;•analizē un vērtē dabas procesu un parādību radītās sekas cilvēku dzīvē;•izprot ūdens ekosistēmu elementu daudzveidību un novērtē saldūdens resursu nozīmi;•apzinās dabas resursu taupīšanu un racionālu izmantošanu ilgtspējīgas sabiedrības attīstībai;•skaidro mežu teritoriju platību samazināšanās tendences, tuksnešu teritoriju paplašināšanās cēloņus;•analizē sabiedrības un dabas vides mijiedarbības aktuālās problēmas sauszemes un pasaules okeāna ekosistēmās;•ir motivēts darboties vides aizsardzības jomā Zemes daudzveidības saglabāšanā;•vērtē dabas resursu nozīmi reģiona un valsts saimniecības nozaru attīstībā, resursu ierobežotības problēmas un valstu sadarbības lomu resursu izmantošanā;•interesējas par alternatīvo resursu izmantošanu un nozīmi pasaules reģionu un valstu ekonomikas attīstībā;•raksturo pārtikas nodrošinājuma problēmas cēloņus un sekas attīstītās un attīstības valstīs;•izprot darbaspēka resursu nozīmi saimnieciskās darbības attīstībā, analizē un salīdzina ekonomiski aktīvo •iedzīvotāju struktūru pasaules reģionos un valstīs;•vērtē transporta un tā veidu nozīmi starptautisko sakaru nodrošināšanā un valsts saimniecības nozaru attīstībā;•izprot investīciju nozīmi valsts sociālekonomisko procesu attīstībā;•zina tūrisma resursu izvietojumu, tūristu plūsmu veidošanās likumsakarības un to nozīmi valsts ekonomikā;•izprot globālo finanšu, darbaspēka un pakalpojumu veidošanās cēloņus un likumsakarības;•vērtē globalizācijas ietekmi dabas vidē, ekonomikā un sociālajā jomā.•izmanto matemātikas zināšanas un prasmes ģeogrāfiska satura uzdevumos, aprēķinot demogrāfisko situāciju, dabas resursus un saimniecisko darbību raksturojošos rādītājus;•izmanto sociālo pētījumu metodes (aptauja, anketēšana) un iegūto informāciju sakārto, analizē un izvērtē.

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAAUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

VIDES AIZSARDZĪBAS VIDES AIZSARDZĪBAS LIKUMSLIKUMS

Saeima, 2006. gada 2. novembris

VIII nodaļa. Vides zinātne, vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai…42. pants.…(2) Augstskolu un koledžu visu studiju programmu obligātajā daļā iekļauj vides aizsardzības kursu. 

(3) Visu augstskolu un koledžu pedagogu studiju programmās iekļauj kursu par ilgtspējīgu attīstību. ……

22

23

PALDIES PAR UZMANĪBU !