laika un telpas izpratne eiropā - skola2030

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 4

Vēsture un sociālās zinātnes I. 2. Mūsdienu sabiedrības attiecības ar vēsturiUzdevumi / vingrinājumi

Laika un telpas izpratne Eiropā

Ar piemēriem paskaidrošu un secināšu, kā laika un telpas interpretācijas dažādos laikmetos ir ietekmējušas cilvēku pasaules uzskatu.

Lai to sasniegtu, izpētīšu un salīdzināšu laika un telpas interpretācijas dažādos laikmetos: antīkajā pasaulē, viduslaikos, jaunajos laikos, kā arī dažādās filozofiskajās koncepcijās ietvertās laika un telpas interpretācijas.

1.uzdevums. Izlasi dotos informācijas avotus un atbildi uz jautājumiem par jēdziena “laiks” izpratni!

Avots A Fragments no filozofa un fiziķa sarunas par laiku

Pat reti un virspusēji skarot mūsdienu teorētiskās fizikas problēmas, nevar nepamanīt, ka dažādās variācijās tur ir vērojama izpratne par laiku kā par ilūziju, ko noteicis uztveres līmenis. Einšteina četrdimensionālajā telplaikā jeb laiktelpā laiks ir ceturtā telpas dimensija, kurā notikumu dalījums pagātnē, tagadnē un nākotnē nav nekas vairāk kā “spītīgi noturīga ilūzija”; Ričards Feinmens1 mēģi-nāja laiku aplūkot kā notikumu vektoru telpā, un Džūljans Bārbars2 joprojām turas pie teorijas, ka laika nav – ir tikai atsevišķi mirkļi, “bildītes”, kurās sakārtojas Visums un kuru secību izdomā stāstnieki. Protams, laiku vai laika plūdumu atzīstot par ilūziju, nākas meklēt atbildes uz jautājumiem par cēlonību, izmaiņu neatgriezeniskumu un entropijas3 pieaugumu laikā, taču, runājot par tik smalkām lietām kā realitātes vai eksistences daba, jāsamierinās, ka atsaukšanās uz iepriekš pieredzēto, atmiņā saglabāto vakardienu vai savas bērnības fotogrāfijām padara laiku par fundamentālu īstenību tikpat mazā mērā kā cerības uz labāku nākotni vai iedomas par to, ka rīt viss būs citādi. Atceroties, ka laiks, iespējams, sākās līdz ar Lielo Sprādzienu vai ka melnajos caurumos laiks, visticamāk, beidzas, nākas atzīt, ka ikdienas apziņai pieejamajai laika izjūtai, laikam, ko mēra pulkstenis, un laikam, par kuru runā teorētiskā fizika, kopīgs ir tikai vārds. [..]

Visums notiek vienreiz. Ar teorētisko fiziķi Lī Smolinu sarunājas Arnis Rītups. Rīgas Laiks, 2016. g. novembris. Tiešsaiste. (skatīts 2020. gada 15. jūlijā.) Pieejams: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/visumsnotiekvienreiz18615

1.1. Kāda atziņa par jēdzienu “laiks” ir izteikta informācijas avotā A? 1.2. Apstiprini vai noliedz avotā A formulēto atziņu, argumentācijai izmantojot līdz šim dažādos

mācību priekšmetos un pašizglītībā iegūtās zināšanas un savu izpratni par laiku!1.3. No kādiem skatpunktiem vēl mūsdienu cilvēks var aplūkot laiku? Gatavojot atbildi, izmanto

papildu informācijas avotus, piemēram:a) Bleiere, D. Vēstures periodizācija. Nacionālā enciklopēdija. [tiešsaiste]. (skatīts 20.07.2020).

Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/88246v%C4%93sturesperiodiz%C4%81cija

b) The Seiko Museum. What is Time? Part 1–3. [tiešsaiste]. (skatīts 20.06.2020). Pieejams: https://museum.seiko.co.jp/en/knowledge/story_03/

1 Ričards Filipss Feinmens (1918–1988) – amerikāņu zinātnieks. 1965. gadā par pētījumiem kvantu elektrodinamikā saņē-mis Nobela prēmiju fizikā. 1996. gadā par Ričardu Feinmenu tika uzņemta biogrāfiska kinofilma “Bezgalība” (Infinity).2 Džūljans Bārbars (angl. Julian Barbour) (1937) – angļu fiziķis, viņa pētnieciskās intereses ir saistītas ar kvantu gravi-tāciju un zinātnes vēsturi.3 Entropija – sistēmas haosa mērs. Tā raksturo sistēmas stāvokļa varbūtību jeb nesakārtotību.

https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/visums-notiek-vienreiz-18615

https://enciklopedija.lv/skirklis/88246-v%C4%93stures-periodiz%C4%81cija

https://museum.seiko.co.jp/en/knowledge/story_03/


Vēsture un sociālās zinātnes I. 2. Mūsdienu sabiedrības attiecības ar vēsturi

c) Levis, R. How Different Cultures Understand Time. Bussines Insider. [tiešsaiste]. (skatīts 22.07.2020).

Pieejams: https://www.businessinsider.com/howdifferentculturesunderstandtime20145

d) Hammond, C. What we get wrong about time. BBC Future. [tiešsaiste]. (skatīts 20.07.2020). Pieejams: https://www.bbc.com/future/article/20191203whatwegetwrongabouttime

1.4. Nelielā grupā organizējiet prāta vētru, lai izveidotu domu karti, kurā atzīmēti dažādi skatpunkti, no kuriem iespējams aplūkot laiku kā fenomenu.

1.5. Izmantojot savas zināšanas un iepriekšējo pieredzi, seciniet, kādas atziņas mūsdienu cilvēkam saistās ar laiku!

2. uzdevums. Piedalies diskusijā ar klases biedriem, lai meklētu atbildi uz jautājumu: “Vai laika un telpas izpratne viduslaikos ir uzskatāma par cēloni kristīgās baznīcas nostājas maiņai pret karošanu un cilvēku nogalināšanu?”

2.1. Pirms diskusijas individuāli iepazīsties ar piedāvāto atbalsta materiālu par laika un telpas izpratni viduslaikos. Pārdomā, kāda veida informācija tev vēl ir vajadzīga, un papildini šo materiālu klāstu ar 1–3 informācijas avotiem, kuri tev palīdzēs rast atbildi uz diskusijas jautājumu! Nepie-ciešamības gadījumā konsultējies ar skolotāju.

2.2. Pārliecinies, vai vari izskaidrot krusta karu cēloņus un minēt piemērus krustnešu karadarbībai krusta karos Austrumos.

2.3. Klasē izveidojiet 3 vai 5 cilvēku grupas.2.4. Grupā pārrunājiet uzzināto par laika un telpas izpratni viduslaikos. Izsakiet savus viedokļus par

diskusijas jautājumu. Apkopojiet pierādījumus tabulā un sagrupējiet tos divās daļās: pierādījumi, kas apstiprina atbildi uz diskusijas jautājumu ( + ) un pierādījumi, kuri apstrīd atbildi (–).

+ Vai laika un telpas izpratne viduslaikos ir uzskatāma par cēloni kristīgās baznīcas nostājas maiņai pret karošanu un cilvēku nogalināšanu?

_

Secinājums:Pamatojums:1)2)3)

2.5. Grupā vienojieties par kopīgu atbildi un pierakstiet 3 nozīmīgākos argumentus.2.6. Vienojieties, kurš no jūsu grupas argumentēti izskaidros kopīgo viedokli pārējiem.2.7. Vai jums palika kāds neatbildēts jautājums par viduslaiku cilvēku izpratni par laiku un telpu un

tās saikni ar krusta kariem un kristiešu pasaules uzskatu viduslaikos? Kādi avoti būtu nepiecie-šami, lai noskaidrotu atbildi?

2.8. Kāda ir mūsdienu katoļu baznīcas attieksme pret krusta kariem? Ja tā ir mainījusies, tad kāpēc tā noticis?

https://www.businessinsider.com/how-different-cultures-understand-time-2014-5

https://www.bbc.com/future/article/20191203-what-we-get-wrong-about-time



Avots BFilozofi Maija un Rihards Kūļi par laika un telpas izpratni viduslaikos

[..] viduslaiku kultūrā [..] savijas agrārajām sabiedrībām raksturīgā cikliskuma izjūta ar jaunajām vēsmām, kuras laika pārdzīvojumā ienes kristietība. [..] Būtiska nozīme tiek piešķirta pagātnei, kurā norisinājusies Jaunās Derības traģēdija, kā arī nākotnei, kas sola pestīšanu. Dzīves norises viduslaiku cilvēks uztver sakrālās (ar Kristus dzīvi un ciešanām saistītās) vēstures gaismā. Pasaulīgās dzīves notikumos cilvēks vienmēr tiecas ieraudzīt pārpasaulīgā atblāzmu. Laika piepildījumu viņš saskata dievišķajā iepriekšnolemtībā, iespējā atgriezties mūžībā.

Duālistiskajai laika uztverei viduslaiku kultūrā atbilst telpas izpratne. Tā (līdz pat 12. gadsimtam) bija sašķelta pasaulīgajā un pārpasaulīgajā realitātē. Daba, cilvēka pasaule pretstatā Dieva valstībai nevar būt nekas cits kā vien grēka un ļaunuma miteklis. Tomēr arī tajā rodamas dievišķās gaismas apstarotas vietas – tām svētību piešķīrušas Kristus, viņa apustuļu un svēto gaitas. Līdz ar to dažādas pasaules daļas viduslaiku cilvēka apziņā gūst atšķirīgu vērtējumu – veidojas īpatnēja telpas hierarhija. Pasaules centru iezīmē Jeruzaleme – Kristus dzīves un ciešanu vieta. Šim centram, uz kuru tiecas ne tikai kristietiskā doma, bet arī krustnešu karapulki, pakārtojas pārējās pasaules telpas daļas.

Kūle M., Kūlis R., Filosofija. Zvaigzne ABC,. Rīga, 1998., 465.–466. lpp.

Avots C Filozofs Andris Rubenis par laika un telpas izpratni viduslaikos

Viduslaikos laika kategoriju apjēdza, konfrontējot to ar mūžību. Absolūta realitāte piemita tikai mūžībai; zemes dzīve, cilvēka darbība – otršķirīga un maznozīmīga. Mūžībai nebija laika īpašību – attīstības, notikumu secības, procesu nomaiņas. Mūžību raksturo bezgalība, bet radītais zemes laiks bija saistīts ar noteiktu sākumu – pasaules radīšanu. Šim momentam cilvēka acīs bija īpašs realitātes statuss, un tas figurēja kā atskaites punkts, ar ko sāka skaitīt laiku. Mazāk pārliecinoši runāja par laika beigām, kaut arī pati šī perspektīva bija nešaubīga.

Abi šie momenti – laika sākums un laika beigas – bija pārliecinoši un strikti fiksēti telpā. Cilvēka vēstures sākums un bībeliskā pagātne saistījās ar Austrumiem; beigas, pasaules pēdējā diena, pastarā tiesa – ar Rietumiem (par to šaubījās, iespējams, vienīgi ķeceri). Austrumus viduslaiku kartēs izvie-toja augšpusē, Rietumus – apakšpusē; līdz ar to priekšstati par laiku tika konceptualizēti atbilstoši vērtību skalai.

Rubenis, A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā I. Zvaigzne ABC, Rīga, 1993. 9.–10. lpp.

Avots D Filozofs Andris Rubenis par telpas izpratni viduslaikos

Telpa nebija abstrakcija arī tāpēc, ka to mērīja ar konkrētu nogriežņu palīdzību, kur par mēru kalpoja cilvēka pārvietošanās. Kad runāja par attālumu starp diviem ģeogrāfiskiem punktiem, tad nedomāja tukšu izplatību, ko nosaka pēc kartes, bet cilvēka – ejoša, peldoša, jājoša – kustību no viena punkta uz otru, kas ceļa mērīšanai izmanto nevis kādus vienādus abstraktus kilometrus, bet laiku, ko patērē, pārvarot šo attālumu. Telpiskais attālums nebija izšķirošais. Pasaule sniedzās tik tālu, cik acs to redzēja un apziņa apjēdza. Telpa atbilda vizuāli uztvertam pārdzīvojumam: telpa sniedzās no horizonta līdz horizontam. “Tur” ir tas pats, kas “šeit”. Telpa ir tik liela, cik tālu sniedzas spēja to apzināties; gara pasauli ierobežo acs. Cilvēks ir iekausēts savās mājās, kaimiņu attiecībās u. tml.; viņš ilgojas kādreiz doties “pāri kalniem”. Nebija progresa, pārmaiņu, esība bija bez vēstures.

Rubenis, A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā I. Zvaigzne ABC, Rīga, 1993. 20.–21. lpp.



Avots E 13. gs. Ebstorfas pasaules karte, tiešsaistē interaktīva karte pieejama: https://warnke.web.leuphana.de/hyperimage/EbsKart/index.html#L21_028/

Avots FPischke.G. The Ebstorf Map: tradition and contents of a medieval picture of the world. History of Geo and Space Sciences, Vol.5 (2014). [tiešsaiste]. (skatīts 30.07.2020).

Pieejams: https://hgss.copernicus.org/articles/5/155/2014/hgss51552014.pdf

Avots GVēsturniece E. Eihmane par viduslaiku kristiešu skatījumu uz pasaules vēstures gaitu

Uz pasaules vēsturi kristīgā doma raudzījās kā uz Dieva izplānotu un sakārtotu procesu, kuram ir Bībelē iezīmētais pasaules sākums un kurš virzās uz noslēgumu laikā un telpā. Saskaņā ar Bībeli, Dieva plāns cilvēcei netiks līdz galam īstenots, pirms kristietību nepieņems arī pagāni. “Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals,” teikts Mateja evaņ-ģēlijā. Līdz ar to kristiešu pienākums bija palīdzēt īstenot šo Dieva plāna elementu un izplatīt Kristus ticību visā sev pazīstamajā pasaulē.

Eihmane, E. Starp pagānu dieviem un kristietību. Baltijas kristianizācija un krusta kari. Latvijas Vēstnesis. 28.07.2005., Nr. 118. [Tiešsaiste]. (skatīts 2020.gada 28.jūlijā). Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/113392

Avots H Filozofs Andris Rubenis par viduslaiku kristiešu skatījumu uz telpu un laiku krusta karu kontekstā

Kristietība nav tikai politiska, bet arī noteiktā mērā vēsturiska reliģija. Tās mācība aicina uz retrospekciju ne tikai laikā, bet arī telpā, proti, vienmēr atgriež atpakaļ uz Svēto Zemi kā Kristus un apustuļu dzīves telpu. Svētceļojumu mērķis – iegūt debesu algu. Svētceļojums bija dievbijīga grēku nožēlošana un tā deva žēlastību. Krusta kari bija svētceļojuma idejas konsekventa īstenošana. Saskaņā ar kristīgo mācību tas aizvietoja citus grēku nožēlošanas veidus, ko deva baznīca. [..]

Līdz ar sajūsmu par krusta karu kristīgajos Rietumos izveidojās jauna kopības apziņa, kas apvie-noja zem krusta karu zīmes vienkāršos karotājus un augstāko aristokrātiju, karaļus un mazos cilvēkus. Tā pamats bija kopīgā kara pieredze. Krusta karos sasniedza kulmināciju pasaules pārveidošanas ideja. Uzdevums bija Svētās Zemes recuperatio – atgūšana. [..]

Ar saimniecisko stāvokli saistītas bija apokaliptiskas atklāsmes, pravietojumi un paredzējumi. Viduslaiku cilvēks bija pārliecināts, ka tuvojas Kristus otrreizēja atnākšana. Grēki bija jānožēlo, kamēr vēl bija laiks, tāpēc jācenšas darīt labie darbi. Baznīca mācīja, ka grēkus atcels svētceļojums, un pravietojumi pauda domu, ka Svētā Zeme jāatgūst ticīgajiem, pirms atnāks Kristus.

Rubenis, A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā II. Zvaigzne ABC, Rīga, 1993. 9.–11. lpp.

Avots I Memlings H., “Pastarā tiesa”, eļļa uz koka, 1466.–1473. g., Nacionālais muzejs, Gdaņska, Polija.

Pieejams: http://www.mng.gda.pl/tryptyk/

https://warnke.web.leuphana.de/hyperimage/EbsKart/index.html#L21_028/

https://hgss.copernicus.org/articles/5/155/2014/hgss-5-155-2014.pdf

https://www.vestnesis.lv/ta/id/113392

http://www.mng.gda.pl/tryptyk/



Vēsturiskā mīta izmantošana patēriņa sabiedrībā

3. uzdevums. Izpēti dažu vēstures laikmetu un notikumu komercializācijas un tās paņēmienu pie-mērus un atbildi uz jautājumiem. Izdari secinājumus, kādēļ vēstures saturu ir iespējams izmantot un izmanto komerciāliem nolūkiem.

● Iepazīsties ar pievienoto avotu par Latvijas tradicionālās vides un produktu mārketingu. Vēsturiskais mantojums agrotūrismā. Rokasgrāmata uzņēmējam [tiešsaiste] Lauku ceļotājs [skatīts 15.07.2020.], pieejams: https://www.celotajs.lv/cont/publ/AgriturismaMarketings/pdf/Agrituris-maMarketings.pdf

● Padomā, kāpēc vispār vēstures tēli tiek komercializēti, kāda ir to tirgus ietekme? Apspriedies ar klasesbiedru, vai rakstā ir minēti visi iemesli, un vai jūs klasē arī vairāk pērkat un interesējaties par precēm, kam zīmolā ir pazīstami tēli?

● Izpēti dažu vēstures laikmetu un notikumu komercializācijas paņēmienu piemērus un atbildi uz jautājumiem

3.1. Latvijas Republikas pirmās neatkarības posms 20. gadsimta 20.–30 gados.

20. gadsimta 20.–30. gadi Mūsdienas

https://www.celotajs.lv/cont/publ/AgriturismaMarketings/pdf/AgriturismaMarketings.pdf





Analīzes soļi

Kāds ir preces dizains?Mūsdienu produkcijas dizainā izmantots 20. gadsimta 20.–30. gadu reklāmām raksturīgais

vizuālais stils, piemēram, melnbalti zīmējumi, kas rada asociācijas ar 20.–30. gadu preču reklāmām avīzēs un žurnālos, šo reklāmu atslēgas vārdi, piemēram, “eksports”, vecas fotogrāfijas, mode vai 20.–30. gadu vēstures perioda tautā populārs apzīmējums “ulmaņlaiki”. Tādā veidā mūsdienu pro-dukts iegūst 20.–30. gadu t.s. “brīvvalsts” vizuālu izskatu vai ar savu nosaukumu atgādina par šo Latvijas vēstures laika posmu.

Kā pircējs tiek motivēts?Latvijas sabiedrībā vairākās paaudzēs izveidojies un pastāv priekšstats par 20.–30. gadu Latvi-

jas “zelta laikmetu”, ko raksturo pārticība, straujš lauksaimniecības uzplaukums, lauksaimniecības preču, it sevišķi sviesta un bekona, eksports. “Zelta laikmeta” priekšstatu pastiprināja padomju laiku nabadzība un pārtikas preču deficīts. Izvēloties preces, kas veidotas pārticīgās “brīvvalsts” stilā vai atgādina par to, pircējs it kā identificējas ar Latvijas pagātni un demonstrē patriotismu.

Kādi mīti vai stereotipi tiek stiprināti?20.–30. gadu preču atdarināšana netieši un neapzināti veicina nekritisku “zelta laikmeta” mīta

nostiprināšanu sabiedriskajā apziņā. Vēsturnieki un ekonomisti norāda uz daudzām Latvijas taut-saimniecības problēmām, piemēram, lauksaimniecības preču augsto pašizmaksu, valsts dotāciju nepieciešamību, brīvā darbaspēka trūkumu u.c. Reklāmas veicina aplamu priekšstatu, ka viss Latvi-jas Republikas 20.–30. gadu pastāvēšanas periods ir “ulmaņlaiki”, turklāt “zelta laikmets” iestājies, pateicoties Kārļa Ulmaņa autoritārajai varai.



3.2. Grunvaldes jeb Žalgiras kauja 1410. gadā – svarīgs notikums Polijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Vācijas vēsturē.

Avots A Galvenais avots1 par Grunvaldes jeb Žalgiras kauju 1410. gadā

Kad atskanēja kaujas signāls, visa (Polijas) karaliskā armija ar paceltiem šķēpiem metās cīņā. [..] Kad viņi tikās kaujā (ar vāciešiem), atskanēja tik briesmīgs troksnis un ieroču dārdi un zobenu skaņas, ka to varēja dzirdēt jūdzēm apkārt. Bruņinieks devās pret bruņinieku, ieroči lūza, bultas sitās pret bruņām.

Abi karaspēki gandrīz stundu cīnījās ar vienādiem panākumiem, un kaujas laukā neviens nepadevās otram, drosmīgi meklējot uzvaras iespējas; bija grūti paredzēt, kurš uzvarēs. Krustneši, pamanot, ka kreisajā spārnā, kur atrodas Polijas armija, būs grūti un bīstami cīnīties, tur kaujas fronte pārvietojās turp un atpakaļ, viņi (vācieši) savus ieročus mērķēja uz labo spārnu, kas sastāvēja no lietuviešiem, kurus viņi cerēja uzveikt vieglāk, jo viņi (lietuvieši) devās mazāk blīvas ierindās, viņu zirgi bija vājāki un ieroči sliktāki. Viņu (krustnešu) nodoms bija, pieveicot lietuviešus, sakaut poļus. Bet viņiem ne visai izdevās šo nodomu piepildīt. Kad sākās cīņa ar lietuviešiem, krieviem2 un tatāriem3, lietuviešu karaspēks, nespēdams izturēt ienaidnieku uzbrukumus, sāka atkāpties. Tāpēc drosmīgāk krustneši sāka viņiem uzbrukt un arvien vairāk atspieda viņus (lietuviešus), kuri metās bēgt. Lietuvas lielkņazs Alek-sandrs4 izmisīgi centās apturēt lietuviešu bēgšanu ar sitieniem un kliedzieniem. Lietuviešu bēgšana pamudināja bēgt arī poļus, kas pie lietuviešiem bija norīkoti palīgiem. Lietuvieši bija tā pārbijušies, ka bēga līdz pašai Lietuvai, kur paziņoja, ka Vladislavs5 ir kritis un ka viņu karapulki iznīcināti. [..]

Pēc lietuviešu bēgšanas, [..] daudzviet starp poļiem un (vācu) bruņiniekiem sākās sīva un nepie-kāpīga cīņa. Krustneši uzbruka, cenšoties panākt uzvaru, un kopējā slaktiņa laukā Polijas karaļa Vla-dislava lielais plakāts ar baltā ērgļa zīmi [..] nokrita zemē, bet drosmīgākie un kaujas pārbaudītākie poļu bruņinieki, kas cīnījās zem šī karalistes karoga, pamanot to, karogu pacēla un nesa uz priekšu. Polijas bruņniecība, vēloties atmaksāt nodarījumu, ar savu niknumu pārsteidza ienaidnieku, viņu galīgi sakāva un lika bēgt. Pa to laiku ieradās tie krustneši, kuri atgriezās no lietuviešu un krievu vajāšanas, ar triumfu vedot sev līdzi lielu skaitu gūstekņu. Bet pamanījuši, ka viņu (vācu) stāvok-lis bija nelabvēlīgs, [..] sāka cīņu, lai atbalstītu savējos, kuri vairs vāji pretojās uzvarētājiem. Pēc pastiprinājumu saņemšanas izmisīgā cīņa sāka vārīties ar jaunu sparu. Daudz kritušo bija abās pusēs. Krustneši apjukumā un nekārtībā, ciešot lielus cilvēku zaudējumus un vadoņus, gatavojās bēgt, [..] viņi tika pilnībā uzvarēti [..] Prūsijas ordeņa lielmestrs6 Ulrihs7, lielmaršals8, lielkomturs9, bruņinieki

1 Poļu diplomāts un vēsturnieks Jans Dlugošs (1415–1480) savā darbā „Polijas vēsture” (sākta rakstīt 1455. gadā) stāsta par Grunvaldes kauju, ko 1410. gadā Vācu ordeņa Prūsijas armija izcīnīja pret Polijas karalistes un Lietuvas lielkunigai-tijas apvienotajiem spēkiem. Kauja notika teritorijā starp Grunvaldes (lietuviski – Žalgiras) un Tannenbergas ciemiem Prūsijā.2 Lietuvas lielkunigaitijā kopš 14. gadsimta ietilpa plaši bijušās Krievzmes apgabali, mūsdienu Baltkrievija, lielākā daļa Ukrainas teritoriju.3 Vītauts bija pakļāvis daļu Zelta ordas zemju pie Melnās jūras, dažas bija nonākušas Lietuvas lielkunigaitijas vasaļatkarībā, tāpēc Vītauta karaspēkā ietilpa tatāru vienības.4 Lietuvas lielkunigaiša jeb lielkņaza Vītauta kristīgais vārds.5 Bijušais Lietuvas lielkunigaitis Jagailis, kas kļūstot par Polijas karali, kristījās un pieņēma vārdu Vladislavs II, Vītauta brālēns.6 Vācu ordeņa vadītājs, augstākā amatpersona Vācu ordeņa zemēs Prūsijā, Livonijā, Vācijā, Tuvajos Austrumos.7 Ulrihs fon Jungingens.8 Vācu ordeņa militārais vadītājs.9 Vācu ordeņa piļu un administratīvo vienību – komtureju – pārzinātājs.



un slavenākie Prūsijas armijas bruņinieki tika nogalināti, pārējie aizbēga [..] Poļu karavīri ieņēma krustnešu nometni, guva lielu laupījumu – visa ordeņa pavēlnieka un Prūsijas bruņinieku pajūgus. Krustnešu nometnē tika atrasti arī vairāki pajūgi, piepildīti ar važām, kurus krustneši, pārliecināti savu uzvaru, bija sagatavojuši, lai sakaltu tajās poļus [..]

Turklāt nometnē un krustnešu pajūgos tika atrastas daudzas mucas vīna, no kurām (poļu) karavīri pēc ienaidnieka sakāves, noguruši no kaujas un vasaras karstuma, steidzās remdēt slāpes: [..] ņēma vīnu un dzēra. Bet Polijas karalis Vladislavs, baidoties, ka ar vīnu piedzērusies armija var pajukt, pavēlēja salauzt visas mucas un izliet vīnu zemē. [..]

Ienaidnieks tika vajāts 10 līdz 20 jūdzes. Liela daļa vācu bruņniecības tika notverta, un kad (sagūs-tītie) tika nogādāti nometnē, uzvarētāji izturējās pret viņiem ar žēlastību [..] Daudzi noslīka purvā divu jūdžu attālumā no asinspirts [..] Šajā kaujā krita piecdesmit tūkstoši ienaidnieku, un četrdesmit tūkstoši tika sagūstīti. [..] vairākas jūdzes ceļš bija nosēts ar līķiem, un zeme mirka asinīs; bija dzir-dami kliedzieni un mirstošo vaidi.

Avots BGrunvaldes kaujas senākais zīmējums1

1 Zīmējums no Šveices hronista un vēsturnieka Diebolta Šillinga darba, tapis ap 1483. gadu.



Avots CLietuviešu mācību grāmata1 par Grunvaldes kauju jeb Žalgiri

Apmēram stundu pēc kaujas sākuma Vitauta armija, izņemot tās centrā novietotos Smoļenskas pulkus, kurus komandēja Lengvīns Aļģirdovičs2, atkāpās. Tas bija Vītauta manevrs, kuru atbalstīja arī Jagailis. Ar viltus atkāpšanos no kaujas lauka Vītauts gribēja izjaukt ordeņa bruņinieku rindas un, izklīdinājis viņus, uzbrukt atkal. Šis manevrs sevi attaisnoja. Tā bija sena lietuviešu taktika, kas tika izmantota jau 13. gadsimta cīņās. Pirms Žalgiras kaujas Vitauts izkārtoja pulkus pēc senām senču parašām un kaujas laikā tika izmantotas lietuviešu karavīru senās tradīcijas: ienaidnieku bruņinieki sekoja tiem, kas atkāpās, bet lietuvieši pārgrupējās, un ar jaunu spēku sāka pretuzbrukumu. Tas noteica uzvaru.

Avots DNo lietuviešu Wikipedia šķirkļa “Žalgirio mūšis”

Pēc daudzu vēsturnieku domām, rakstiskie avoti liecina, ka lietuviešu atkāpšanās bija iepriekš plānots Vītauta manevrs. Izmantojot maldinošu lauka taktiku, kas apgūta iepriekšējās cīņās, ordeņa armijas pakaļdzīšanās laikā daļa no tās tika izkliedēta.

Avots EBasketbola kluba “Žalgiris” logo

Avots FPārtikas produkti “Žalgiris”

1 Lietuviešu vēstures skolotājs Jozs Brazausks sarakstīja mācību grāmatu tūlīt pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, grāmata tika izdota 1994. gadā. 2 Jagaiļa jeb Vladislava II brālis.



Avots GGrunvaldes kaujas 600 gadu jubilejas liti

Avots HDatorspēles

Avots IŽalgiras gatve un klīnika Viļņā



Analīzes soļi

Ko nozīmē Grunvaldes jeb Žalgiras kauja Lietuvā?Žalgiris ir Lietuvas ikona – par to tiek mācīts skolā, tā vārdā tiek saukti sporta klubi, ielas, slim-

nīcas, pārtikas preces un alkoholiskie dzērieni, par to tiek veidotas datorspēles, Žalgiras kaujas jubi-leja bija iemūžināta Lietuvas Republikas nacionālās valūtas naudas zīmēs.

Kādus faktus mēs zinām par Žalgiras kauju? Vēsturisks kopsavilkums un secinājumsGan Jana Dlugoša stāstījumam, gan D. Šillinga zīmējumam kā vēstures avotiem ticamības pakāpe

nav ļoti liela, jo tie tapuši daudzus gadu desmitus pēc 1410. gada. Saskaņā ar Dlugoša tekstu, kaujā Polijas karalistes armija, ko vadīja karalis Vladislavs II jeb

Jagailis, sakāva Vācu ordeņa pulkus. Lietuvieši, kurus kaujā vadīja Vītauts, no kaujas lauka bēga. Spriežot pēc vēstures avotiem, senajiem lietuviešu karavīriem nebija izšķirošas nozīmes uzvarā, izņemot lietuviešu izcelsmes valdniekus – Jagaili un Vītautu, kuri vadīja šo kauju.

Kā Žalgiras kauju interpretē Lietuvas vēsturnieki? Lietuvieši neesot bēguši, bet veikuši apzinātu atkāpšanās manevru. Šī un citas līdzīgas interpre-

tācijas veidotas ar mērķi pastiprināt lietuviešu lomu Grunvaldes uzvarā.

Kāpēc mūsdienu lietuviešiem Žalgiris ir tik svarīgs? Iepazīstoties ar Grunvaldes kaujas historiogrāfiju, redzams, ka šis vēstures notikums poļu, lie-

tuviešu un baltkrievu tautām kļuva aktuāls 19. gadsimtā. Poļu zemes bija sadalītas trīs lielvalstu – Krievijas, Austroungārijas un Vācijas – starpā, bet lietuviešu tauta dzīvoja gan Krievijas, gan Vācijas impērijā. Krievijas impērijā 19. gadsimta gaitā notika divas poļulietuviešu revolūcijas ar mērķi atgūt valstisko neatkarību, bet abas reizes tās cieta neveiksmi. Šādos apstākļos poļiem un lietuviešiem bija svarīgi apzināties savu valstisko un uzvarām bagāto vēsturi: “Mēs, kam tagad atņemta valsts, kādreiz bijām tik stipri un vareni, ka spējām sakaut spēcīgāko tā laika Eiropas armiju!”

Kādus mītus un stereotipus veido Žalgiras kaujas mūsdienu komercializācija? Veidojas nekritisks skats uz 1410. gada notikumiem, neiedziļinoties vēstures niansēs, rodas priekš-

stats, ka Žalgiris ir Lietuvas uzvaras simbols. Komercializācija radījusi vēl vienu paralēlo Žalgiras kaujas versiju, kas pastāv līdzās vēstures avotos minētajai un vēsturnieku interpretētajai.

3.3. Vikingu tēls vēstures avotos un mūsdienās1) Apkopo visdažādākā veida informāciju, ar ko mūsdienās cilvēkiem Skandināvijā, Eiropā un

pasaulē saistās un asociējās vārds “vikingi”! 2) Kā mūsdienu cilvēki iedomājas un savā iztēlē redz vikingus? Kādas ir šī vizuālā tēla speci-

fiskās iezīmes un detaļas?3) Kā vikingu tēls tiek izmantots reklāmā un mārketingā? Atrodiet pazīstamākos “vikingu pro-

duktus”! 4) Kā vikingu vēsture un tēls tiek izmantota sportā, rokmūzikā, kinematogrāfijā un animācijā?

Apkopo raksturīgākos piemērus!



5) Iedziļinies nozīmīgākajos vikingu vēstures jautājumos! • Kas bija vikingi un ko sauca par vikingiem agrajos viduslaikos? • Kad un kur Eiropā bija vikingu laikmets? • Kuru mūsdienu valstu vēsturē sastopams vikingu faktors? Kāpēc? • Kuras no vikingu laikmeta izpausmēm tavuprāt uzskatāmas/vērtējamas kā pozitīvas? • Kuras no vikingu laikmeta izpausmēm tavuprāt uzskatāmas/vērtējamas kā negatīvas?• Sameklē bibliotēkā vai internetā kādu islandiešu sāgu, izlasi un izanalizē, kāds bija vikinga

tēls, kāda bija viņa attieksme pret apkārtējo pasauli un citiem cilvēkiem, kā viņš vērtēja cilvēka dzīvību!

6) Salīdzini vēstures avotu un arheoloģiskā materiāla sniegto informāciju par vikingiem un to tēlu mūsdienās! Kas mūsdienās populārajā vikingu tēlā atbilst un kas neatbilst vēstures avotos sniegtajām liecībām?

7) Izskaidro, kāpēc mūsdienu vikingu tēls atšķiras no vēstures avotos sastopamā!8) Kādus mītus un stereotipus uztur vikingu vēstures komercializācija mūsdienās?9) Izstrādā ieteikumus, kā labāk popularizēt vikingu vēsturi, neveicinot mītu un stereotipu uztu-

rēšanu!

Izmantoto attēlu tīmekļa adreses:http://periodika.lv/periodika2viewer/view/indexdev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_003_lerq1940s01n01|query:COMPANY%20TRADING%20AND%20INDUSTRIAL%20COM-PANY%20BEKONA%20EKSPORTS|issueType:Phttp://midus.lt/en/http://periodika.lv/periodika2viewer/view/indexdev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_brze1937n123|article:DIVL902|query:sviestam%20visur%20slava%20sviesta%20M%C5%AB-su|issueType:Phttps://en.wikipedia.org/wiki/BC_%C5%BDalgirishttps://www.eika.lt/verslocentraszalgirio135/https://www.herderinstitut.de/fileadmin/user_upload/quellen/Deutscher_Orden_und_Preussen_im_Mittelalter/014_2_028_SchlachtTannenberg.pdfhttps://commons.wikimedia.org/wiki/File:%C5%BDalgirio_klinika_2015.jpghttps://tbsmarket.ru/catalog/1410sviesusisalus0568l24zhb00568.htmlhttps://en.numista.com/catalogue/pieces54946.htmlhttps://games.lt/zaidimas/zalgiriomusisvytautonarsagame/

Vēsturisko interpretāciju izmantošana politisko mērķu sasniegšanai

4. uzdevums. Izpēti dotos avotus un atbildi uz jautājumiem!4.1. Ar vienu krāsu enciklopēdijas tekstā (avots B) pasvītro jēdzienus un terminus, kas raksturīgi

vēstures skaidrojumiem padomju režīmā!4.2. Atrodi enciklopēdijas šķirkļa fragmentā (avots B) tos teikumus vai vārdu kopas, kuru iemesls

un skaidrojums dots avotā A! Ar to pašu krāsu pasvītro arī atbilstošo skaidrojumu avotā A!

http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi%7Cissue:/p_003_lerq1940s01n01%7Cquery:COMPANY%20TRADING%20AND%20INDUSTRIAL%20COMPANY%20BEKONA%20EKSPORTS%7CissueType:P



http://midus.lt/en/

http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7Cissue:/p_001_brze1937n123%7Carticle:DIVL902%7Cquery:sviestam%20visur%20slava%20sviesta%20M%C5%ABsu%7CissueType:P



https://en.wikipedia.org/wiki/BC_%C5%BDalgiris

https://www.eika.lt/verslo-centras-zalgirio-135/

https://www.herder-institut.de/fileadmin/user_upload/quellen/Deutscher_Orden_und_Preussen_im_Mittelalter/014_2_028_Schlacht-Tannenberg.pdf

https://www.herder-institut.de/fileadmin/user_upload/quellen/Deutscher_Orden_und_Preussen_im_Mittelalter/014_2_028_Schlacht-Tannenberg.pdf

https://commons.wikimedia.org/wiki/File:%C5%BDalgirio_klinika_2015.jpg

https://tbsmarket.ru/catalog/1410-sviesusis-alus-0568l24zhb--00568.html

https://en.numista.com/catalogue/pieces54946.html

https://games.lt/zaidimas/zalgirio-musis-vytauto-narsa-game/



4.3. Bibliotēkā vai interneta vietnē periodika.lv atrodi tekstus par Latvijas vēsturi 10.–13. gad-simtā, kas tapuši 20. gadsimta 20. un 30. gados – neatkarīgajā Latvijas Republikā! Izanalizē 20.–30 gados tapušos tekstus un atrodi atšķirīgu vēstures interpretāciju, salīdzinot ar iepriekšē-jiem avotiem!

4.4. Izdari secinājumus par vēstures tekstu atbilstību laikam un valstij, kurā tie ir radušies!

Avots AVēstures interpretācijas obligātie principi (dogmas) Padomju Savienībā

1. Cilvēces vēsture attīstās pēc Kārļa Marksa un Fridriha Engelsa mācībā atklātajiem principiem: ● vēstures procesu nosaka un uz priekšu virza ražošanas veids un ražošanas attiecības; ● visa cilvēces vēsture iedalāma t.s. sabiedriskiekonomiskajās formācijās – pirmatnējās kopienas iekārtā, verdzības iekārtā, feodālajā iekārtā, kapitālistiskajā iekārtā, sociālistiskajā iekārtā, kas nākotnē pāraugs visas pasaules komunistiskajā iekārtā, visas minētās formācijas visā pasaulē secīgi nomaina cita citu;

● verdzības, feodālisma un kapitālisma formācijā notiek nemitīga cīņa starp naidīgajām (antagonistiskajām) šķirām – verdzībā starp vergiem un vergturiem, feodālismā starp zemniekiem un feodāļiem, kapitālismā starp strādniekiem un buržujiem;

● šķiru rašanās cēlonis ir privātīpašums: vieniem pieder ražošanas līdzekļi, otriem – nepieder. Tie, kam pieder ražošanas līdzekļi, ekspluatē tos, kam tie nepieder.

2. Senajai Krievzemei un tai sekojošajai Krievijai ir īpaša loma vēstures procesā: ● austrumslāvi, senkrievi, krievi vienmēr bijuši augstāk attīstīti salīdzinājumā ar saviem kaimiņiem, kaimiņtautas vienmēr tiekušās draudzēties un pievienoties viņiem;

● senkrievi un krievi vienmēr bijuši ienaidnieku un nelabvēļu ielenkti, viņi centušies atbrīvot no dažāda veida apspiedējiem savus kaimiņus;

● to tautu un zemju vēsturē, kas ietilpa PSRS sastāvā, Krievija un krievu tauta vienmēr spēlējusi tikai un vienīgi pozitīvu un attīstību veicinošu lomu, bijuši “vecākie brāļi”.

Avots BFragments no Latvijas padomju enciklopēdijas 52. sējuma šķirkļa “Vēsture”

Agrais feodālisms (10.–12. gs.)10.–12. gs. Latvijā ražotājspēku un ražošanas attiecību attīstībā notika kvalitatīvas pārmaiņas –

pakāpeniski veidojās feodālā sabiedrība, kuras rašanos bija sagatavojusi visa iepriekšējā perioda – šķiru sabiedrības veidošanās laikmeta sociālekonomiskā attīstība. Raksturīga agrā feodālisma sabiedrības iezīme bija feodālo zemes īpašumu rašanās, mantojamas politiskās varas koncentrēšanās atsevišķu personu (vecāko, virsaišu, kņazu) rokās.

Jaunais – feodālais ražošanas veids Austrumeiropas tautu apdzīvotajā teritorijā nostiprinājās dažādā laikā un atšķirīgos vēst. apstākļos. Austrumslāvu (senkrievu) pāreja uz feodālismu noslēdzās 9. gs.–10. gs. 1. pusē. Nodibinoties samērā vienotai agrā feodālisma Senkrievu valstij, austrumslāvi bija aizsteigušies priekšā citām Austrumeiropas tautām un ietekmēja to ekonomisko, politisko un kul-tūras attīstību. Starp ciltīm un tautībām, kas maksāja meslus Krievzemei, krievu 11. gs. pirmhroniku sakopojumos minēti arī senās Latvijas iedzīvotāji (latgaļi, kurši, zemgaļi, lībieši). [..]



Politiskajā attīstībā tālāk bija tikuši latgaļi un sēļi, kas Krievzemes politiskajā ietekmē bija apvie-nojušies augstāka tipa valstiskos veidojumos – kņazistēs. [..]

Tādu feodālu valstu, kas aptvertu visu kādas tautības apdzīvoto zemi, Latvijas teritorijā 10.–12. gs. nebija. Nav noteiktu ziņu, kādā veidā ievāca nodevas – meslus. Senkrievu terminoloģija, kas pār-ņemta arī vietējās valodās, liecina, ka meslu vienības bija pagasts un arkls. Kā zināms, Senkrievu valsts politiskās sadrumstalotības periodā kuršu un zemgaļu zemes bija politiski neatkarīgas, tomēr liela Latvijas teritorijas daļa – latgaļu, lībiešu un sēļu zemes – palika pakļautas Novgorodai ar vasaļu starpniecību. Par Krievzemes politisko ietekmi liecina politiskie, administratīvie un tiesas termini, kas latviešu valodā pārņemti no krievu valodas, piemēram, “sods”, “soģis”, “valsts” , “robeža”. [..]

Par iedzīvotāju šķirisko diferenciāciju agrajā feodālismā Latvijas teritorijā liecina 13. gs. rakstītie avoti un arheoloģiskais materiāls, kas iegūts 10.–12. gs. apbedījumos. [..] Viņi (tautas vairākums) piedalījās tautas sapulcēs un devās karagājienos. Tomēr tautas sapulcēs, kur izšķīra kara un miera jautājumus, noteicošais vārds bija dižciltīgajiem – vecākajiem un labiešiem. Arī līgumu slēgšanā ar vācu iekarotājiem un katoļu baznīcas pārstāvjiem piedalījās vecākie u.c. feodālās aristokrātijas pārstāvji. [..]

Iespējams, ka līdz ar kristīgo ticību (Latvijas teritorijā) izplatījās arī rakstība. Tā, protams, bija pazīstama tikai feodālajai virsotnei, kam vajadzēja orientēties līgumu tekstos, zīmogos u.c. materiā-los. Par rakstību liecina Kokneses pilskalnā atrastais stils un piekaru zīmogs. Metāla irbuļi jeb stili rakstīšanai uz vaskotām plāksnītēm lietoti jau Senajā Grieķijā un Romā. Koknesē atrastajam līdzīgi stili – irbuļi zināmi Krievzemē. Lielais no Krievzemes ievesto priekšmetu skaits, kā arī daudzie aiz-gūtie vārdi dažādās tautas sabiedriskās, ekonomiskās, politiskās un kultūras dzīves jomās liecina par senkrievu kultūras progresīvo ietekmi uz Latvijas teritorijas iedzīvotāju kultūras veidošanos.

Koloniālisms eiropiešu apziņā

5. uzdevums. Izlasi un aplūko avotu fragmentus un izpildi uzdevumus!

Ar šī uzdevuma palīdzību tu: 1) gūsi pārskatu par ASV vēsturi; 2) apgūsi jēdzienus. Tas ir būtiski, lai varētu izprast norises ASV un Eiropā, kas saistītas ar mūsdienās aktuālo kustību

“Black lives matter”, kā arī ar attieksmi pret kultūras mantojumu ASV un Eiropā.

5.1. Atrodi un izskaidro avotu materiālos lietotos vēstures jēdzienus. Lai to paveiktu, darbojies šādā secībā:

● uzziņu literatūrā, internetā atrodi informāciju par katru jēdzienu! (Uzmanību! Četri jēdzieni nav atrodami tabulas tekstos.)Jēdzieni: verdzība, pilsoņu karš, sekularizācija, kapitālisms, dekolonizācija, sociālisms, indus-trializācija, Aukstais karš, ekspansija, koloniālisms, sufražisms.

● Noformulē jēdziena skaidrojumu ar saviem vārdiem atbilstoši šādai struktūrai: I. Definējamais priekšmets – kas tas ir? II. Laiks, kurā tas bija/ir aktuāls. III. Telpa, kurā tas bija/ir aktuāls. IV. Definējamā priekšmeta paskaidrojums – vismaz trīs patiesas pazīmes, kas to raksturo.



● Izvēlies katram teksta fragmentam atbilstošo jēdzienu un pieraksti norādītajā vietā. ● Noformulē un uzraksti īstu pamatojumus tam, kāpēc konkrētais jēdziens attiecas tieši uz šo teksta fragmentu. Pamatojumu balsti uz jēdzienu raksturojošo iezīmju atspoguļojumu tekstā.

Kokvilnas stāsts: ASV, Eiropa, verdzība

Ievads

Rūpnieki 1860. gada janvāra beigās sanāca uz Mančestras Tirdzniecības kameras gada sapulci. [..] Kā savā runā sajūsmināti klāstīja tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Edmunds Poters, pēdējos gados Mančestra piedzīvojusi “ievērības cienīgu pieaugumu par labu visai valstij un šim reģionam jo īpaši.” Augsti kungi caur cigāru dūmiem un pār šķindošām glāzēm apsveica cits situ ar “tik pasakainu turību, kāda nudien vēl nav pieredzēta” [..]. Edmunds Poters zināja, no kurienes nāk šī turība. Tāpat kā lielākā daļa no 69 smalkajiem kungiem sapulcē, viņš ļoti labi nopelnīja, ražojot un pārdodot kokvilnas audumu. Ikviena kokvilnas pogaļa, ko ASV dienvidu štatos1 noplūca nabaga vergi, pārvērtās par zeltu tvaika darbinātajās Mančestras austuvēs. Tādi vīri kā Edmunds Poters ne tikai pelnīja lielu naudu, bet arī bija padarījuši Lielbritāniju par pasaulē vadošo rūpniecības lielvalsti. Lai nokļūtu līdz šim līmenim, Mančestras un Liverpūles fabrikanti bija spiesti mainīt ražo-šanas metodes. Roku spēku aizstāja tvaiks, jaundibinātās fabriku pilsētas izauga par rūpniecības metropolēm [..]. 19. gs. otrajā pusē fabrikanti te2 noauda, nokrāsoja un eksportēja 60 procentu no visa saražotā kokvilnas auduma pasaulē. Tā vairs nebija Mančestra, bet gan īsta “Cottonopolis” – kokvilnas metropole.

Avots A Vēl pirms 150 gadiem neviens nebūtu varējis sapņot par britu kokvilnas impēriju. Tobrīd britu

salu iedzīvotāji staigāja vilnas un lina drānās, un šo preču aušana un pārdošana bija atnesusi turību Edmunda Potera senčiem. Tolaik kokvilna bija eksotiska prece, ko importēja no Indijas un pārdeva galvenokārt sabiedrības augstākajiem slāņiem [..]. Tomēr interesi par vieglo audumu tas nemazināja, tieši otrādi. 1769. gadā izgudrotājs Ričards Ārkraits uzkonstruēja tā saukto water frame – vērpšanas mašīnu, ko darbināja ūdens spēks. [..] strādniekus piesaistīja no tuvienes un tālienes. Ražošana nesa peļņu, darba apjomi aizvien pieauga, un drīz Ārkraits nodibināja vēl vairākas fabrikas. Par strādnie-kiem tajās pieņēma ģimenes ar bērniem – nepilngadīgie bija lēts darbaspēks, jo viņiem maksāja tikai desmito daļu no pieaugušo algas. Daudzās Ārkraita fabrikās pat divas trešdaļas strādnieku bija bērni. Lielākajai daļai strādnieku fabrikas šķita vilinošākas par nabadzīgo zemkopja dzīvi, un sākotnēji viņi tīri labprāt apmetās nelielajos mājokļos Ākraita fabriku teritorijā. Galvenais iemesls – pastāvīgie ienākumi, ko saņēma strādnieki. Te nedraudēja bads, ja raža nepadevās.”

Avots BKokvilna Ziemeļamerikā auga brīvā dabā, un tās dienvidi ar mitro klimatu, sauli un retajām

salnām bija ideāla vieta kokvilnas audzēšanai. [..] 18. gadsimta 60. gadu beigās [..] Lielbritānijas 13 kolonijas Ziemeļamerikā sadumpojās. [..] Koloniju iedzīvotāju neapmierinātību izraisīja lēmumi par dažādiem likumdošanas aktiem, kas ierobežoja viņu tiesības un pasliktināja materiālo stāvokli.

1 Sākotnēji kokvilnu importēja no Indijas, bet 1785. gadā to sāka importēt no ASV. 2 Mančestrā



1770. gadā neapmierinātība pārauga plašā masu kustībā, kas drīz noveda pie bruņotām sadursmēm un Neatkarības kara 1775. gadā. Šajā laikā un pēc ASV Neatkarības deklarācijas pieņemšanas plantāciju īpašnieki vairs nevarēja pārdot tabaku un rīsus Lielbritānijā un paši palika bez britu kokvilnas drē-bēm, ko kuģi bija veduši atpakaļceļā pāri Atlantijas okeānam. Kokvilnas drānu trūkuma dēļ amerikāņi paši sāka vērpt un aust, bet pēc kara beigām 1783. gadā pamazām sāka eksportēt savus kokvilnas audumus. [..] Sākot ar 19. gadsimta 30. gadiem, iekšzemes plantācijas ar jūru saistīja dzelzceļš. Lielākā daļa produkcijas pāri Atlantijas okeānam nokļuva Lielbritānijā, kur Džeimsa Vata izgudrotā tvaika mašīna bija devusi tekstilrūpniecībai papildu jaudu.

Avots CASV kokvilnas ražotājiem bija kāda priekšrocība, kas viņiem palīdzēja pārdot preces lētāk nekā

visiem citiem, proti, teju neierobežota pieeja vergu darbaspēkam. Sākumā vergus atpirka no tabakas plantācijām [..] Vēlāk viņus atveda no Karību salām un Āfrikas. Kad amerikāņu izgudrotājs Ilaijs Vitnijs 1793. gadā uzkonstruēja savu the cotton gin – mašīnu, kas no kokvilnas iztīrīja pogaļas un sēklas –, ražošanas produktivitāte pieauga un pieprasījums pēc vergiem bija teju prātam neaptverams.

Avots D[..] Pieauga nepieciešamība pēc brīvas lauksaimniecības zemes. Ap 1800. gadu ASV [..] centrālā

daļa – par Luiziānu sauktā vairāk nekā divus miljonus kvadrātkilometrus milzīgā teritorija – piederēja Francijai. [..] Napoleons Bonaparts [..] to piedāvāja pārdot, un ASV prezidents Tomass Džefersons tūlīt piekrita. Par 50 miljoniem franku, kas būtu aptuveni 1,7 miljardi eiro mūsdienās, prezidents divkāršoja ASV platību. Džefersons plānoja zemi pārdot tālāk neatkarīgajiem fermeriem ar nelie-liem īpašumiem, taču lielāko daļu uzpirka bagātie plantāciju īpašnieki no dienvidu štatiem. Liela daļa fermeru izputēja un bija spiesti pelnīt iztiku kā algādži. “Naudas maisi” viņus iesauca par white trash – baltajām padibenēm. Nākamajos gados pēc Džefersona vērienīgā pirkuma lielajām plantā-cijām klājās aizvien labāk. [..] Starp traģiskajām pārmaiņām, ko radīja kokvilnas audzēšana ASV milzīgos apmēros, bija ne tikai verdzības palielināšanās un white trash rašanās, bet arī Amerikas pamatiedzīvotāju vardarbīga izspiešana no viņu zemēm.

Avots E1801. gadā Lielbritānijā kokvilnas rūpniecībā strādāja 242 000 cilvēku. Pēc 60 gadiem viņu skaits

bija dubultojies. Darbs notika nesiltinātās fabriku zālēs. [..] Vērpjamo mašīnu dārdoņa apdullināja. Gaiss piepildījās ar smalkiem kokvilnas putekļiem [..] Elpceļu saslimšanu izraisīti nāves gadījumi strādnieku vidū bija plaši izplatīti. Gan pieaugušie, gan bērni fabrikās strādāja vairāk nekā 12 stundas no vietas. [..] pārtraukumu un maltīšu bija maz [..] mēģinājumu atpūsties smagi sodīja uzraugs [..] bērni aizmieg. Ja viņš to pamana, tad sit tos ar ādas siksnu. [..] Strādniekus izmitināja neievērojot nekādas sanitārās normas. Tas veicināja visdažādāko slimību izplatību. 19. gadsimta pirmajā pusē Mančestrā par pieciem gadiem jaunāku bērnu mirstība sasniedza 60 procentus. Nodarbinātiem [..] zaudēja kādu locekli [..]. Fabriku īpašnieki neredzēja nekā aplama strādnieku nožēlojamajos dzīves apstākļos [..] Daži pat apgalvoja, ka fabrikas esot “labākās un nozīmīgākās mācību iestādes bērniem”. Labāk, lai viņi “ir drošībā” vērptuvēs, nevis skraida ielās. [..] Daudzi fabriku īpašnieki patiesi atvēra vakarskolas vai citas iestādes, kam vajadzēja paaugstināt strādnieku zināšanu līmeni. [..] Mančestras Tirdzniecības kameras priekšsēdis Edmunds Poters [..] uzturēja gan skolu bērniem, gan biedrības



pieaugušajiem strādniekiem. Taču te nebija runa par to, kā sasniegt sociālu vienlīdzību sabiedrībā. Visi, kas dzīvoja “saules pusē”, uzskatīja, ka sadalījums bagātajos un nabagajos ir dabas likumu noteikts.

Avots F[..] kokvilnas magnātu naudas maisi kļuva aizvien smagāki. 19. gadsimta 50. gados šos panākumus

aizēnoja kara draudi – pretrunas starp dienvidu un ziemeļu štatiem aizvien pieauga. [..] 1858. gadā [..] Dienvidkarolīnas senators Džeimss H. Hemonds apgalvoja: “Neviena vara pasaulē neuzdrošinā-sies pieteikt karu kokvilnai.” [..] 1861. gada 12. aprīlī konflikts starp Ziemeļu un Dienvidu štatiem pārauga asiņainā [..] karā, kas turpinājās četrus gadus. Tas dramatiski iespaidoja kokvilnas eksportu uz Lielbritāniju. [..] Ziemeļu štati uzsāka bezkompromisa Dienvidu štatu ostu blokādi. Operācijas nosaukums bija “Anakonda”. [..] Dienvidniekiem bija atņemtas ne tikai kokvilnas eksporta iespējas; kravas kuģi nespēja piegādāt ne ieročus, ne fabrikām tik nepieciešamo dzelzsrūdu. Kara sākumā 1861. gadā Lielbritānijas fabrikas turpināja strādāt kā ierasts, jo fabrikanti lielākoties bija nodroši-nājušies ar ievērojamiem kokvilnas ķīpu uzkrājumiem, taču šī nestabilitāte drīz vien ieviesa savas korekcijas. Lēto Amerikas kokvilnas dzīslu nomainīja kuģu karavānas no Indijas un Ēģiptes, kas tagad varēja diktēt savu cenu politiku. [..] kara trešajā un ceturtajā gadā daudzas britu fabrikas nācās slēgt, pieauga bezdarbs un nabadzība.

Avots GDienvidu štati padevās tikai 1865. gada aprīlī. Kara beigas vienlaikus nozīmēja arī galu verdzī-

bai. Plantāciju īpašnieki zaudēja savu vērtīgāko pamatkapitālu – vergus. Tomēr verdzības atcelšana daudz neietekmēja ne darbaspēka plūsmu, ne kokvilnas eksporta cenas. Daudzi bijušie vergi bija spiesti turpināt strādāt smago darbu plantācijās, tikai tagad kā slikti atalgoti laukstrādnieki. ASV kokvilnas ražošana pēc kara atguvās neticami ātri. Jau 1880. gadā valsts eksportēja vairāk kokvilnas nekā pirms [..] kara. [..] briti tagad bija pārāk nostiprinājuši savus kokvilnas piegādes ceļus no Indi-jas. Savās teritorijās Indijā – Britu Indijā (no 1858. gada) – Lielbritānija būvēja ceļus, dzelzceļus un ostas. No tām transportēja pogaļas, bet atpakaļ veda gatavos audumus, kas iznīcināja pašas Indijas tekstilrūpniecību. Kokvilnas audzēšana Indijā ātri vērsās plašumā. “Platības atbrīvošana kokvilnas audzēšanai galvenokārt notika uz prosas, pākšaugu un lēcu rēķina” [..] Britu Indijā no bada miruši 19 miljoni cilvēku, lielākoties apgabalos, kur svarīgākā kultūra bija kokvilna. Cik lielā mērā tam var ticēt, mūsdienās viedokļi dalās. Parasti tiek minēti 7–10 miljoni, kas gāja bojā Indijā bada nāvē 19. gadsimta 70. gados. [..] Situāciju mainīja Pirmais pasaules karš, ar kura sākumu britu kokvilnas pasaka bija galā. Taču tas nemainīja industrializēto pasauli un globālo nevienlīdzību, kā arī starptau-tiskos tirdzniecības tīklus, ko bija radījusi kokvilna.

Piedāvātie teksta fragmenti ņemti no: Kristensena, E., Grīnuma, I. Baltās pogaļas aizsāk industrializāciju Eiropā: kokvilna. / Ilustrētā pasaules vēsture. 2015. gada augusts, 91. nr., 52.–59. lpp.



5.2. Izpētot visus pieejamos avotus, izdari secinājumus, kā vēstures notikumi un to interpretācija ietekmē cilvēku uzskatus un rīcību mūsdienās.

● Aplūko attēlus. Izmantojot tikai informāciju, kas pieejama uzdevumā “Kokvilnas stāsts: ASV, Eiropa, verdzība” un savas zināšanas, izveido īsu stāstījumu par attēliem H, I, J un K ar šādu struktūru:1) kas, tavuprāt, attēlots katrā attēlā?2) kā, tavuprāt, attēli savā starpā ir saistīti?

Avots H Avots I

Avots J Avots K

● Salīdzini savu stāstījumu ar klases biedra vai biedrenes stāstījumu: atrodiet gan kopīgo, gan atšķirīgo. Savstarpēji vienojoties, izveidojiet no diviem stāstījumiem vienu.

● Kopā ar klases biedru vai biedreni lietojiet šādus informācijas avotus: 1) uzdevumu “Kokvilnas stāsts: ASV, Eiropa, verdzība”; 2) attēlus, kurus izmantojāt, veidojot stāstījumu; 3) ierakstus no sociālā tīkla twitter.com, kā arī informāciju, kas pieejama saitēs, kurās atrodami

Twitter ieraksti; 4) bibliotēkas, interneta resursus, vārdnīcas, tulkošanas aplikācijas (ja nepieciešams). Izpildiet

prasīto, pārrakstiet un papildiniet savu stāstījumu par attēliem. Iekļaujiet tajā atbildes uz šādiem jautājumiem:

Kas notika? Kad notika? Kur notika?



Kāpēc notika?Kādi cilvēki vai cilvēku grupas tur ir iesaistīti?Kādā veidā šie cilvēki vai cilvēku grupas bija iesaistītas notikumā?Kādi ir viņu viedokļi par notiekošo? Kāpēc tie ir tieši tādi?Kādās vērtībās ir balstīti iesaistīto pušu viedokļi un rīcība?

Ar kādiem reāliem vēsturiskiem notikumiem, procesiem vai personībām ir saistīti šie attēli? Pamato savu viedokli!

Avots L Marvin Rees ieraksts sociālajā tīklā twitter.com un komentārs

Pieejams: https://www.dw.com/en/bristolblmstatue/a54197911

Avots M Ben Birchall ieraksts sociālajā tīklā twitter.com

Pieejams: https://twitter.com/BenBirchallUK/status/1283635976364056576



Avots NArlen Parsa ieraksts sociālajā tīklā twitter.com

Pieejams: https://twitter.com/arlenparsa/status/1168189409549803524

Kultūrvēsturiskais mantojums mūsdienās

6. uzdevums. Izlasot dotos tekstus, formulē pamatotu viedokli, diskutē un diskusijas noslēgumā kopīgi ar klasesbiedriem sagatavo secinājumus VAI uzraksti eseju, kurā pamato savu viedokli un noslēgumā formulē secinājumus. Tēma: “Attieksme pret kultūras mantojumu ASV un Eiropā kontekstā ar “Black lives matter” kustību – mūsdienu situācija un tās cēloņi vēsturē”. Neaizmirsti savu viedokli pamatot ar argumentiem!

Esejā vai diskusijā iekļauj atbildes uz šādiem jautājumiem.Kāpēc ne visas kultūras mantojuma vērtības tiek aizsargātas un saglabātas? Kā tas ir saistīts ar vēsturisko atmiņu un apziņu? Kā tas ir saistīts ar attieksmi pret kultūras mantojumu? Kā tas ir saistīts ar atšķirīgām vēsturisko notikumu interpretācijām?

● Izlasi Mārtiņa Mintaura monogrāfijas “Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā” fragmentu un noformulē atbildes uz esejas vai diskusijas jautājumiem.

“[..] pieminekļu aizsardzības pasākumi ietver sabiedrībai nozīmīgu kultūras vēstures liecību apzināšanu, atlasi un aizsardzību, piešķirot šiem objektiem noteiktu sociālpolitisko nozīmi.

Vēstures zinātnes un pieminekļu aizsardzības nozares saistība izpaužas trijos līmeņos. Pirmkārt, vēsture, tās materiālo liecību saglabāšana ir pieminekļu aizsardzības darba galvenais objekts un mērķis. Otrkārt, pieminekļu aizsardzības darbs ir vēsturisks fenomens, noteiktu sabiedrības attīstības procesu rezultāts, tādēļ vēsture ir tā, kas nosaka arī pieminekļu aizsardzības darba saturu. Treškārt, pieminekļu aizsardzība savukārt interpretē un izmaina vēsturi un tās uztveri sabiedrībā. Līdz ar to



pieminekļu aizsardzības vēsture, kas jau kopš 19. gadsimta ierasti saistīta ar pētījumiem mākslas vēsturē, mūsdienās tiek uztverta arī kā sociālās un kultūras vēstures sastāvdaļa.

Kultūras mantojuma aizsardzības pasākumi tātad atspoguļo sabiedrības vērtību sistēmu un vēstu-res apziņu, sabiedrības attieksmi pret savu pagātni. Vēstures apziņa, ko dažkārt sauc arī par “kultūras atmiņu” vai “sociālo apziņu”, apzīmē sabiedrībā pieņemtos priekšstatus par pagātni, kuru uzdevums ir dot jēgpilnu vēsturiskās pieredzes izskaidrojumu. Tomēr vēstures apziņa ir saistīta ne tik daudz ar pagātni, uz kuru tā balstās, cik ar tagadni, jo vēstures apziņa piešķir pagātnei tās nozīmi un vērtību. [..] pieminekļu aizsardzības pasākumu uzdevums [..] ir saglabāt [..] vēsturiski un mākslinieciski vērtīgu objektu, taču šis uzdevums nav vienkāršs, jo izpratne par pieminekļiem laika gaitā mainās.

[..] pieminekļu pārbūves un atjaunošanas darbi reprezentē dažādus [..] identitātes modeļus, kas balstās uz aktuālajām politiskajām vajadzībām atbilstošu vēstures interpretāciju. Viens no spēcīgā-kajiem motīviem kultūras mantojuma aizsardzībā ir kultūras identitātes pamatojums, kas tiek formu-lēts noteikta sociāla pasūtījuma veidā. Šo motīvu saikne ar laikmeta politisko situāciju un estētikas koncepcijām ir galvenais pieminekļu aizsardzības vēstures kā kultūras mantojuma interpretācijas vēstures izpētes objekts.”

Mintaurs, M. Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā. Rīga: Neputns, 2016, 97.–103. lpp.

● Izlasi Black Lives Matter kustības raksturojuma fragmentus un noformulē atbildes uz esejas vai diskusijas jautājumiem.

BlackLivesMatter1 tika dibināts 2013. gadā, reaģējot uz Trajona Martina slepkavas attaisnošanu. Black Lives Matter Foundation, Inc ir globāla organizācija ASV, Lielbritānijā un Kanādā, kuras misija ir izskaust balto pārākumu un stiprināt lokālu varu, lai iejauktos vardarbībā, ko valsts un vigilantes2 nodarījuši melnajām kopienām. Cīnoties ar vardarbības aktiem un pretojoties tiem, radot vietu melno cilvēku iztēlei un jauninājumiem un fokusējoties uz melno prieku, mēs iegūstam tūlītējus uzlabojumus mūsu dzīvē.

Mēs esam plaši. Mēs esam atbrīvotāju kolektīvs, kas tic iekļaujošai un ietilpīgai kustībai. Mēs arī uzskatām, ka, lai uzvarētu un pa ceļam piesaistītu tik daudz cilvēku, cik iespējams, mums ir jāvirzās pāri šaurajām nacionālisma robežām, kas pārāk izplatīts melnādaino cilvēku kopienās. Mums ir jānodrošina, ka mēs veidojam kustību, kas mūs visus ved uz priekšu. [..]

Mūsu tīkls koncentrējas uz tiem, kuri ir marginalizēti melno atbrīvošanas kustību ietvaros.Mēs strādājam pasaules labā, kurā melnās dzīves vairs sistemātiski netiek iznīcinātas.Mēs apliecinām savu cilvēcību, ieguldījumu šajā sabiedrībā un izturību pret nāvīgu apspiešanu.Aicinājums “melnajai dzīvei ir nozīme” ir vienojošs aicinājums VISIEM melnajiem, kas meklē atbrīvošanu.”

Black Lives Matter. About. Pieejams: https://blacklivesmatter.com/about/

1 Melnajām dzīvēm/dzīvībām ir nozīme. 2 Brīvprātīgo komitejas loceklis, kas organizēta, lai apspiestu un sodītu noziegumus (ja biedrības locekļi likuma proce-sus uzskata par nepietiekamiem). Kopumā: pašiecelts taisnīguma īstenotājs. Vigilantes. Merriam-Webster dictionary. Pieejams: https://www.merriamwebster.com/dictionary/vigilante

https://blacklivesmatter.com/about/

https://www.merriam-webster.com/dictionary/vigilante

laika un telpas izpratne eiropā - skola2030

Documents