Arhibīskaps un 4 prāvestiRīgā dibināta jauna LELBĀL draudze

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

NR. 55 2009. gada 23. septembrī TĪMEKLĪ

LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

SatursAustrālijas ziņas .................3, 4, 5Latvijas ziņas ................................ ................1, 7, 8, 9, 10, 11, 14Redakcijā ...................................3LAAJ ...........................................2LJAA ...........................................2Ārkartas Ministru kabineta sēde ...

..............................................6Aijas Rozentālas pārdomas .....10Atis Lejiņš par enerģiju .............11Raimonds Sokolovskis – Garīgais komentārs .12, 13, 14Atceries ..............................14, 15Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Svētdien, 20. septembrī Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā notika Rīgas Evaņģēliskās draudzes dievkalpojums ar svēto vakarēdienu un kristībām. Dievkalpojumā kalpoja prāvests Klāvs Bērziņš un arī viesojās LELBĀL ar-hibīskaps E. E. Rozītis, prāveste Ieva Graufelde (Zviedrija), LELBA Pārval-des priekšniece prāveste Lauma Zušē-vica (ASV) un prāvests Andris Aba-kuks (Lielbritānija). Dievkalpojuma laikā notika svētdienas skoliņa.

Pēc dievkalpojuma notika drau-dzes oficiālā dibināšanas kopsapul-ce, kurā pieņēma statūtus, ievēlēja prāv. Klāvu Bērziņu kā draudzes ga-rīgo vadītāju un valdes locekļus Andri

Bērziņu, Dzintru Bungs, Maiju Dzēr-vi-Markovsku, Ivaru Embrektu, Ievu Puriņu, Līgu Puriņu-Purīti, Ivaru Slokenbergu. Revīzijas komisijā ievē-lēja Māri Slokenbergu un Ģirtu Zēg-neru. Draudze būs reģistrēta saskaņā ar Latvijas Republikas Reliģisko or-ganizāciju likumu, un darbosies neat-karīgi no Latvijā jau esošās luterāņu baznīcas.

Kopsapulcei sekoja sadraudzības galds ar līdzi ņemtajiem groziņiem.

Kas ir Rīgas Evaņģēliskā draudze?

Uz šo jautājumu Rīgas Evaņģēlis-kās draudzes iniciatori atbild: „Mēs

esam neatkarīga evaņģē-liski luteriska draudze, kura aicina visus, kuri vēlas lūgt Dievu un sa-ņemt svētos sakramentus sadraudzīgā vidē. Mūsu draudzes simbols – gai-lis – atgādina ikkatram pamodināt savu sirdi Die-vam. Mēs esam atvērti jaunām idejām, uzsveram mīlestību savam līdzcil-vēkam un piekopjam tra-

dīcijas, kādas bija raksturīgas latviešu luterāņu baznīcai pirms 2. pasaules kara un arī šodienas Rietumeiropas luterāņu baznīcās. Piemēram, mēs lūdzam Dievu, stāvot kājās, un mēs atbalstam sieviešu ordināciju un piln-tiesīgu līdzdarbību draudzes garīgajā dzīvē. Dievkalpojumi ilgst apmēram stundu, un pēc katra dievkalpojuma pulcējamies baznīcas pagraba zālē uz sadraudzības galdu. Draudzē darbojas svētdienas skoliņa, notiek kristības un iesvētības.“

Nākamie Rīgas Evaņģēliskās drau-dzes dievkalpojumi notiks 18. oktobrī un 22. novembrī.

GN

No kreisās: prāv. Andris Abakuks, prāv. Klāvs Bērziņš, prāv. Lauma Zušēvica, arh. Elmārs Ernsts Rozītis, prāv. Ieva Graufelde.

FOTO

Ilze

Nāg

ela

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

Latviešu ap-vienības Austrāli-jā un Jaunzēlandē (LAAJ) gadskārtē-jā līdzekļu vākša-nas akcija ir jau pāri pusceļam! Šogad uzstādījām mērķi, līdzekļu vākšanas akcijā pārsniegt

$30 000, lai varam turpināt pilnā spē-kā veikt Apvienības darbu kultūras, jaunatnes audzināšanas, informācijas un aprūpes jomās. Pateicoties tautie-šiem, kas līdz šim ir ziedojuši līdzek-ļus, esam jau pārsnieguši pusceļu un ar katru dienu tiekam tuvāk mērķa sasniegšanai.

Šogad ir četri ziedojumu mērķi. Ziedotāji izvēlas starp šiem mērķiem, kā viņi vēlas, lai izmanto viņu ziedo-jumus. No līdzekļiem, kas līdz šim ir ievākti, 31% ir saziedots LAAJ prezi-dija darbam, 34% Kultūras fondam, 14% Sveika, Latvija! projektam, 12%

grāmatu sūtīšanai uz Latviju un 7% bez sadalījuma.

Lai būtu skaidrāk zināms, kā tiek izmantoti saziedotie līdzekļi, varu paskaidrot, ka prezidija izdevumi pē-dējos gados ir bijuši apmēram šādi: 38% projektiem Austrālijā, valodas, izglītības, jaunatnes, informācijas un politikas jomās; 19% Valsts svētku un citu viesu apmeklējumiem; 18% pasākumiem Latvijā, kā piemēram, Okupācijas muzejam un skolām; 15% sadarbībai ar PBLA un 10% adminis-trācijai. Kultūras fonda līdzekļi tiek izdoti aptuveni šādi: 59% izglītībai, kā piemēram, Vasaras vidusskolai un 3x3 saietiem; 20% jaunatnei, kā piemēram, bērnu nometnei Tērvetē un sporta pa-domei; 13% kultūrai, kā piemēram, teātru festivāliem un viesizrādēm un 8% iestādēm, kā piemēram, muzejiem, arhīviem un bibliotēkām. Lai šo dar-bu veiksmīgi turpinātu, ir vajadzīgi arī ienākumi. Līdz šim no prezidija un Kultūras fonda kopējiem ienākumiem,

mazliet vairāk nekā puse ir nākuši no jūsu ziedojumiem. Tādēļ ceram arī uz jūsu atbalstu nākotnē. Bez jums mums trūks!

Šogad ir iespējams līdzekļu vāk-šanas akcijā ziedot ar kredītkarti, iz-mantojot tīmekli. Man ir prieks, ka kaut šī ir pirmā reize, kad šī iespēja tiek piedāvāta, cilvēki jau viņu veik-smīgi izmanto. Šādā veidā, turoties līdzi tehnoloģijas un finanšu sistēmu attīstībai, varam pataisīt ziedošanas procesu ērtāku gan ziedotājiem, gan kasieriem.

Līdzekļu vākšana ir pāri pusceļam, ne tikai ziedojumu summā, bet arī lai-ka ziņā. Kaut dažās pavalstīs anke-tas tika izsūtītas nedaudz vēlāk nekā ierasts, lūdzam anketas atgriezt un elektroniskos ziedojumus paveikt līdz 31. oktobrim. Ja neesat saņēmuši anke-tu vai vēlaties elektroniski ziedot, lū-dzu apskatiet: www.laaj.org.au/ziedot.

Tālis PutniņšSaimniecības daļas vadītājs

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

Līdzekļu vākšanas akcija pāri pusceļam!

Vēl nav par vēlu!Vēl nav par vēlu

palīdzēt sagatavot LJAA 40 gadu pie-miņas žurnālu! Kā jau agrāk šogad ir rakstīts, 2009. gadā LJAA ir sasniegu-si cienīgu 40 gadu

vecumu. Bet LJAA labums ir tas, ka tā spēj atjaunoties, un tā vēl joprojām piesaista un atbalsta latviešu jauniešus Austrālijā.

Šogad LJAA žurnāls būs spe-ciālizdevums sakarā ar LJAA 40 gada jubileju – daļa būs par jauniešu noti-kumiem tuvajā pagātnē un daļa būs veltīta vēsturiskam pārskatam par LJAA. Vēl nav par vēlu iesūtīt rakstus, atmiņu stāstus, anekdotes, fotogrāfijas

vai arī citus materiālus sakarā ar lat-viešu jauniešu nodarbībām Austrālijā. Meklējam visādu informāciju gan par LJAA agrākajiem gadiem, gan par neseniem notikumiem. Raksti un citi materiāli var būt īsi vai gari, nopiet-ni vai asprātīgi. Mums sevišķi trūkst bildes! Materiālus lūdzam sūtīt ljaa.info@gmail.com vai 81 Ingrid Road Kareela NSW 2232.

Vēlamies, lai šis žurnāls būtu vis-pusīgs, informatīvs, bet arī interesants un uzjautrinošs pārskats par LJAA 40. gadiem. Žurnālu izdos šī gada beigās, 32. Jaunatnes dienās Adelaidē. Sīkā-ka informācija ir pieejama, sazinoties ar žurnāla galveno redaktori Dainu Bogdanoviču, rakstot uz augšminētām adresēm.

Ļoti novērtējam jūsu palīdzību un ceram, ka gala rezultāts būs tiešām vērtīgs pārskats par latviešu jauniešu dzīvi Austrālijā.

Daina BogdanovičaLJAA žurnāla galvenā redaktore

LJAA pirmais kongress 1981. gada maijā Braitā (Bright) Viktorijā.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Kas notiek Latvijā? Visi runā par

dižķibeli, un tāpēc liekas, ja vārds ir nodefinēts, tad viss kārtībā. Nu tāda maza (vai varbūt mazliet palielāka) problēmiņa, kuru, visiem kopā strādā-jot, mēs kopīgi atrisināsim.

Bet tā tas nav. Vēl arvien valsts tiek izlaupīta, un tiek pielikti pūliņi, lai nodrošinātu mūsu austrumu kai-miņa ietekmi Latvijā. Tautas partijas priekšsēdetāja Mareka Segliņa teik-tais, ka Valsts prezidenta pagājušā nedēļā sasauktā ārkārtas Ministru ka-bineta sēde „bija māžošanās“, atgādi-na rupju žestu, ko cits valdošo partiju pārstāvis rādīja tautai, kas bija pulcē-jusies pie Saeimas tūliņ pēc preziden-ta ievēlēšanas pirms diviem gadiem. Pēc lietussargu revolūcijas, janvāra nemieriem un prezidenta ultimāta, ie-baidītā valdība gan atkāpās, bet tomēr patur faktisko izlemšanas varu, jo Sa-eimu nepārvēlēja, un visas tās pašas partijas vēl tur sēž tai pašā skaitā.

Ja ziņo, ka Rīgas mērs apgalvo, ka latviešu valoda izmirs pēc pāris pa-audzēm, un ja daži uzņēmēji uzskata, ka Latvija pēc 10 gadiem zaudēs savu neatkarību, tad vairs nevar vienaldzī-gi noskatīties un nogaidīt līdz kamēr kāds atjāj ar baltu zirgu un izglābj mūsu nākotni. Bet kas notiek? Latvie-ši arvien lielākā skaitā pamet Latvijas zemi tieši ekonomisko apstākļu dzīti un izvēlas saistīt savu nākotni ar citu valsti, ar citu tautu. Kā redzējām ne-senās pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, latvieši pat nespēj iet bal-sot, un, ja iet, tad balso par tām pašām partijām, kuras nodrošinājušas to, ka pasaules finanšu krīze mūs skars it se-višķi smagi.

Paliek tāds iespaids, ka mēs rota-ļājamies ar savu valsti, it kā tā nebūtu īsta valsts, bet tikai slaucamā govs. Īsts saimnieks slauks govi tikai tik daudz, lai pati govs vēl pārdzīvotu, bet paliek iespaids, ka dažs labs politiķis ir ar mieru izslaukt pēdējo, nosist lopu un izbarot to maitas putniem. Un latvie-tis, ka labs bauris, paklausīgi izlūgsies baronam nākamo pērienu.

Lūk, tādas ir šīs nedēļas pārdomas.GN

ADELAIDES LATVIEŠU SKOLAAicina visus labvēļus un interesentus uz kārtējo skolas sarīkojumu.

Sarīkojumā Jūs bērni iepriecinās ar dziesmām, dejām un Raiņa lugu „Zelta zirgs“, kurā varēsiet līdzi just

Saulcerītes un Antiņa gaitām. Sarīkojums notiks 2009. g. 26. septembrī plkst.11.00

Tālavas lielajā zālē.

Būs kafijas pauze, loterija un varēs satikt sen neredzētus cilvēkus ☺Ieeja pret ziedojumiem

Ar ievada vārdiem savā atvadu rakstā Adelai-des Latviešu Ziņotājā: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks…“ (Salamans mācītājs 3) mācītājs Māris Lu-kašēvics atvadījās no Sv. Pētera draudzes Adelaidē. Viņš ir uzticīgi kalpojis Adelaides draudzē jau 18 ga-dus, bet pēdējā laikā veselības traucējumu dēļ viņam ir bijušas grūtības veikt visus mācītāja pienākumus.

Savu pēdējo dievkalpojumu kā draudzes mācī-tājs viņš noturēja svētdien, 6. septembrī, un pēc tam draudzes locekļi varēja personīgi atvadīties Dāmu komitejas rīkotā kafijas galda laikā. Pateicības vār-dus no draudzes teica priekšnieks Dr. I. Ozols, ALB valdes priekšsēdis B. Krūmiņš pateicās visas sabied-rības vārdā un Dāmu komitejas priekšniece I. Jankē-vica pasniedza skaistus ziedus.

Visa draudze vēl mācītājam sekmīgu atveseļoša-nos un Dieva palīgu nākotnē.

M.S.

Mācītāji atvadās no draudzēmAdelaidē māc. Lukašēvics un Melburnā māc. Elberts

Māc. Māris Lukašēvics.

Draudzes pilnsapulceMelburnas latviešu ev. lut. Sv. Krusta draudzes pilnsapulce notika svētdien,

13. septembrī draudzes zālē. Pilnsapulcē piedalījās 51 draudzes loceklis.Par pilnsapulces vadītāju ievēlēja Miervaldi Balodi.Draudzes ilggadīgais mācītājs Aldis Elberts ziņoja, ka viņš aicināts par mā-

cītāju Bokshillas (Box Hill) austrāliešu luterāņu draudzē. Viņš nolasīja drau-dzei adresētu vēstuli, kura norādīja, ka pēc ilgām pārdomām, viņš ticībā sekojis šim aicinājumam un nolēmis to pieņemt. Mācītājs turpinās kalpot Sv. Krusta draudzei līdz šī gada beigām.

Draudzes priekšnieka un pārējie ziņojumi pieskārās saimnieciskiem un ad-ministratīviem jautājumiem, ieskaitot draudzes mācītāja mājas pārdošanu.

Draudzes priekšnieka amatā atkārtoti ievēlēja Eduardu Lēmani un valdē Andri Ziedaru, Dagmāru Stīlu, Valdu Jefimovu un Miervaldi Balodi.

mbMāc. Aldis Elberts.

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

Šogad Sid-nejas Latviešu teātris pieda-līsies Teātru festivālā Mel-burnā ar Leldes

Stumbres lugu Persijs dievišķīgais.Par Leldi Stumbri Dailes teātra tī-

mekļa lapā rakstīts:Dramaturģe Lelde Stumbre dzi-

musi 1952. gadā Aucē muzikoloģes un radio žurnālista un tulkotāja ģimenē. Pirmie literārie darbi tapa jau 16 gadu vecumā, bet 1973. gadā viņas dzejoļu kopa tika publicēta jauno autoru krā-jumā „Acis“. Drīz vien tika sarakstī-tas arī pirmās lugas. 1983. gadā jaunā autore beidza M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā un kopš tā paša gada ir Rakstnieku Savienības biedre. Leldes Stumbres darbi ir bijuši visu Latvijas teātru repertuāros, arī radio un TV raidījumos, viņa ir pussimta lugu autore, no kurām apmēram puse ir viencēlieni. Dramaturģes darbiem raksturīgs mērķtiecīgs dažādu stilu sajaukums – viņas lugas bieži iesākas latviešu teātrim tradicionālajā reā-lpsiholoģiskajā manierē, bet drīz vien tajās ienāk vai nu sirreālisma, vai ab-surda, vai melnās drāmas un farsa ele-menti, kuri pamazām caurauž, pārņem un sajauc lugas materiālu un to ap-dzīvojošo tēlu centienus un nodomus, taču, augot reālajai neiespējamībai, notiekošais nezaudē ticamību.

Persijs dievišķīgais: daudzsološais gleznotājs, kam bija smaids kā eņ-ģelim un slaidi pirksti, ko apbrīnoja visi... Bet, „...cilvēku (nav) iespējams vadīt visu dzīvi. Pienāk brīdis, un viņš nogriežas pats pa savu ceļu,“ saka viņa māte. Kādu ceļu Persijs sev izvēlē-sies? Kā šo dzīves ceļu iespaidos sieva

Ruta, Persija māte un arī gleznu tir-gotājs Līb manis – visi spilgti spēcīgi raksturi! Te pēkšņi parādās arī noslē-pumainais modelis Mairita. „Kas viņa tāda ir...?“ sev jautā Persijs. „Vienu dienu iepeld kā nez kāda lelle, izvirtīgi grozās un lamājas, te atkal tēlo neaiz-skaramo...“ Persija dzīve ir haotiska, te jaucās mīlestība, egoisms, naudas kāre un talanta jautājums.

„Dievs tomēr pasviež tikai idejas,“ saka māte „bet tās jārealizē mums pa-šiem.“ Kā šie spēcīgie raksturi realizēs savas idejas?

Stumbre allaž savās lugās ieauž ko mistisku, it kā paslēptu. Mēģināsim to atrast un dot lugai ekstra dimensiju... Atrisinājums paliek jūsu ziņā!

Izrādei režisors un dekorators ir Jānis Grauds un lomās redzēsim Ilonu Brūveri, Rasmu Celinski, Liju Veiki-

nu, Jāni Čečiņu un Andri Kariku.Pirmizrāde būs Melburnā svēt-

dien, 4. oktobrī plkst. 14.00. Sid-nejā izrādes sestdien, 7. novembrī plkst. 19.00 un svētdien, 8. novembrī plkst. 13.00.

Jānis GraudsLaikrakstam „Latvietis“

FOTO

Jāni

s Gra

uds

FOTO

Tam

ara

Koš

kina

Mums vēl ir vieta Jūsu apsveikumiem un paziņojumiem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10. Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $21.

SLT gatavojas 49. Teātru festivālam Melburnā

Priekšā, no kreisas: Vaira Zemīte, Rasma Celinska, Jānis Čečiņš; aizmugurē: Jānis Grauds, Lija Veikina, Ilona Brūvere, Andris Kariks.

Igauņu arhibīskaps viesojās SidnejāIgauņu ev. luteriskas baznīcas ārpus Igaunijas arhibīskaps

Andres Taul viesojās Sidnejā, š.g. 20. septembrī. Igauņu Svē-tā Jāņa draudze viņu uzaicināja, lai piedalītos svētku diev-kalpojumā, kurā draudze atzīmēja savu 75 gadu pastāvēšanu. Dievkalpojumā arī notika draudzes mācītāja ievešana amatā. Draudzes mācītājs Mēlis (Meelis) Rosma jau otro gadu kalpo draudzē, bet šī bija pirmā izdevība viņu oficiāli ievest amatā. Igauņu draudzei nav savs dievnams, un tā lielākus dievkal-pojumus notur Latviešu Sv. Jāņa dievnamā. Prāvests Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) bija lūgts piedalīties diev-kalpojumā, asistējot mācītāja amata ievešanas ceremonijā. Piedalījās arī Igauņu mācītājs Andres Palm no Adelaides.

Dievkalpojumā dziedāja Igauņu jauktais koris, un pie-dalījās ap 150 dievlūdzēju. Pēc dievkalpojuma bija svinīgas pusdienas draudzes namā.

Sidnejas ev. lut. Latviešu draudzei ar Igauņu draudzi ir senas draudzīgas attiecības, un tās mācītāji viens otru aiz-vieto atvaļinājuma laikā, kā arī steidzīgos gadījumos.

Arhibīskaps Taul apmeklēs Igauņu draudzes Adelaidē un Melburnā pirms mēros garo ceļu atpakaļ uz Toronto, kur viņam ir mājas vieta.

Ludviks V.

No kreisas: māc. Mēlis (Meelis Rosma), arh. Andres Taul, prāv. Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) māc. Andres Palm.

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

49.LATVIEŠU TEĀTRU FESTIVĀLS

MELBURNĀ 2009. G. LATVIEŠU NAMĀ

SESTDIEN 3. OKTOBRĪ PLKST. 14.00AUSTRĀLIJAS LATVIEŠU TEĀTRIS:

MOLJĒRA LUGA IEDOMU SLIMNIEKS JUDĪTES ŠMITES REŽIJĀ

SVĒTDIEN 4. OKTOBRĪ PLKST. 14.00SIDNEJAS LATVIEŠU TEĀTRIS:

LELDES STUMBRES LUGA

PERSIJS DIEVIŠĶĪGAISJĀŅA GRAUDA REŽIJĀ

BIĻETES PĒRKAMAS KASĒ; PILNA CENA $20.00, PAZEMINĀTĀS $15.00.

SKOLAS BĒRNIEM IEEJA BRĪVA.

„Iedomu slimnieks“ 49. Teātru festivālāA u s t r ā l i j a s

Latviešu teātris (ALT) sagatavo franču rakstnieka Moljēra lugu Ie-domu slimnieks uzvešanai 49. Te-ātru festivālā (TF), kas šogad

notiks Melburnā no 3. līdz 4. oktob-rim. Šī vairāk kā 300 gadu vecā luga, kas attēlo sadzīves vidi augstākas sa-biedrības aprindās, – tverta ar Moljēra aso prātu un aci – ir spējīga vēl šodien piesaistīt lasītāja vai skatītāja uzmanī-bu no pirmām sarunu rindiņām. Tur sabiedriskās attiecības un ticējumi, krāšņu kostīmu un parūku ietērpā, vēl šodien atgādina mums nemainīgās cil-vēciskās vājības iepretim augstām zi-nībām, smalkai sabiedrībai un savtīgai pašdarbībai.

Protams, lai panāktu maksimā-lo iespaidu uz skatītājiem ierobežotā lugas laika posmā, katrs rakstnieks – sevišķi skatuves komēdijās – ir spiests koncentrēt notikumu virkni un ka-riķēt tēlus, kuri ieņemti no maldu zinībām un ticējumiem. Moljērs kā dramaturgs ir sava amata meistars šai ziņā. Viņš, kā daudzi citi lielie rakst-nieki vēstures posmos, liek sabiedrī-bai ieskatīties liektā spogulī, tā asāk pievēršot viņu uzmanību pieņemtām maldu mācībām un lētticībai. Lielākā vai mazākā mērā šīs cilvēciskās vājī-bas varam – šodien ietērptas džinsos vai zilos strīpotos uzvalkos – vēl ar-vien saskatīt.

Šīs lugas galvenais varonis ir viens hipohondriķis, t.i. iedomu slimnieks. Viņam sāpot aknas, plaušas, galva, vē-ders un viss pārējais. Vairāki ārsti un aptieķeri, savā zinātniskā pārliecībā vai savtīgā mantkārībā, viņu ārstē jau ilgi un pamatīgi, nepārtraukti paraks-tot klistīri t.i. šķidruma ievadīšanu zarnās ne pārāk estētiskā procedūrā. Apkārtējā smalkā sabiedrība, apmulsi-nāta svešvārdu terminoloģijā vai pār-ņemta personīgām interesēm, piekrīt tam un tic. Tikai kalpone – kā otrādi apgrieztā bērnu pasakā par ķēniņa skaistām drēbēm – redz cauri gudri runājošo zinātņu doktoru kruzuļiem, volāniem, zīda svārkiem un skrullē-tām parūkām.

Protams, daudz kas ārstniecī-bā ir mainījies. Tagad, ja sāp galva, sirds, vēders, kakls vai saķerta kāda cita kaite, universālie klistīra prie-ki pacientam izpaliks, bet šodienas aizvietotājs: aspirīna recepte tikpat kā garantēta. Lugas secībā skatām ne tikai zinātnisku ārstēšanu, bet arī legālu juridisko cilvēktiesību likumu apiešanu ar līkumu, un tā redzot, ka nekas daudz 300 gados nav mainī-jies, varam vai nu skumīgi noskatī-ties uz cilvēces vājībām, vai ņemt to visu vieglāk un pasmīnēt. Tā kā luga

nobeidzās laimīgi – saprāts uzvar! – skatītāja izvēle būtu to izmantot un veselīgi izsmieties.

Režisore Judīte Šmite TF lugai sa-vervējusi brangu ansambli, piesaistot trīs paaudžu aktierus. Neskaitāmos mēģinājumos latvieši tiek pārveidoti par franču augstmaņiem. Ja sastopat Melburnas Latviešu namā kādu, kas ar izteiksmi graciozi klanās, tad zi-nat – tas vai tā piedalās lugas Iedomu

slimnieks ansamblī; sevišķi, ja runā dzirdat iespraustus grūti izrunājamus, nesaprotamus, augstās zinībās lietotus svešvārdus.

Melburniešiem 49. TF būs iespēja arī noskatīties kaimiņpilsētas Sidnejas Latviešu teātri, kas cels skatuvē Leldes Stumbres lugu Persijs dievišķīgais. Uz redzēšanos festivālā!

I.M.Laikrakstam „Latvietis“

Daļa ALT aktieru „Iedomu slimnieks“ mēģinājumā. No k.p. Jana Andersone, Daris Leitmanis, Judīte Šmite, Gunārs Klauss, Lija Pūpēde, Inguss Purēns, Eero Pūpēdis un Imants Lēmanis.

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

Valdības pārstāvji vienojās par soļiemValsts prezidenta vadītās ārkārtas Ministru kabineta sēdes būtiskākie lēmumi

O t r d i e n , 15. septembrī, Valsts preziden-ta sasauktajā ār-kārtas Ministru kabineta sēdē tika pieņemti būtiski lēmumi. Šīs sēdes diskusiju rezultātā

valdības pārstāvji vienojās par soļiem, kas sniedz virzību strukturālo refor-mu, birokrātisko šķēršļu mazināšanas uzņēmējdarbībā, kā arī sociāli mazno-drošināto programmu izstrādes jautā-jumos.

Par vairākiem jautājumiem valdī-ba līdz šim nebija diskutējusi vai arī nebija noteikusi konkrētus termiņus to izpildei. Kā būtiskākos no tiem jāmin:1) lēmums atzīt, ka nodarbinātība ir

viena no galvenajām valdības dar-ba prioritātēm turpmākajam laik-posmam;

2) konkrēts termiņš – 2009. gada 29. septembris, līdz kuram ir jā-veic valsts funkciju izvērtējumus, nosakot, no kurām funkcijām plā-nots atteikties;

3) konkrēts laika grafiks valdības sektorā pamatdarbā nodarbināto samazinājuma īstenošanai (t.i., lai panāktu, ka vidējā termiņā – līdz 2013. gadam – vispārējās valdības sektorā pamatdarbā nodarbināto īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita ir 8%, ministrijām ir jā-sagatavo informācija par nozarē nodarbināto skaita paredzamo samazinājumu katru gadu līdz 2013. gadam un ministriem līdz 2009. gada 1. oktobrim jāiesniedz to Valsts kancelejā. Valsts kance-lejai jāapkopo iesniegto informā-ciju un to jāsagatavo izskatīšanai Ministru kabineta 13. oktobra sēdē);

4) konkrēts termiņš – 2009. gada 15. oktobris, līdz kuram Finanšu ministrijai ir jāiesniedz izskatīša-nai Ministru kabinetā likumpro-jekts Par vienotu valsts un pašval-dību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu;

5) konkrēts termiņš – 2009. gada 15. oktobris, līdz kuram iesniegt izskatīšanai Ministru kabine-ta sēdē tiesību akta projektu, lai noteiktu kritērijus pašvaldībām valsts atbalsta saņemšanai dzīvok-ļa pabalsta izmaksu nodrošinā-šanai trūcīgām ģimenēm (perso-nām).

6) lēmums sagatavot priekšlikumus par kompleksiem pasākumiem nelegālās nodarbinātības novērša-nai un labklājības ministram līdz 2009. gada 15. oktobrim iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;

7) konkrēts termiņš – 2009. gada 1. oktobris, līdz kuram Ministru kabinetā ir jāiesniedz jautājums par Nacionālā attīstības plāna pār-skatīšanu vai atcelšanu, izskatīša-nai kontekstā ar Latvijas ekonomi-kas atveseļošanas plānu;

8) 2009. gada 29. septembrī Ministru kabineta sēdē, izskatot jautājumu par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai, pārska-tīt arī jautājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansēšanas sistēmu un pievienotās vērtības nodokļa nomaksas sistēmu;

9) lēmums aicināt pašvaldības sadar-bībā ar pašvaldības siltumuzņē-mumiem izvērtēt iespējas veidot trūcīgo iedzīvotāju sociālā atbalsta programmas apkures pakalpoju-mu daļējai apmaksai;

10) lēmums izvērtēt iespēju iedalīt pa-pildu līdzekļus Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumam.

Turklāt ārkārtas Ministru kabine-ta sēdes laikā tika turpinātas diskusi-jas par nozīmīgiem jautājumiem, kuri atbilstoši nozaru ministru ierosināju-miem tika iekļauti šīs Ministru kabi-neta sēdes lēmumos.

Nepieciešams izcelt sekojošus lē-mumus:1) Izglītības un zinātnes ministrijai

nodrošināt izglītības nozares ga-tavību ar 2010./2011. mācību gadu uzsākt pamatizglītības apguvi no 6 gadu vecuma;

2) noteikt konkrētu termiņu – 2009. gada 1. decembri, līdz kuram Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru kabinetā pro-fesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma;

3) noteikt konkrētu termiņu – 2010. gada 1. februāri, līdz kuram Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāiesniedz Ministru Kabinetā aug-stākās izglītības darbības optimi-zācijas programma.

4) līdz 2009. gada 11. decembrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Mi-nistru kabineta 2006. gada 19. de-cembra noteikumos Nr. 1046 Ve-selības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, paredzot (1) papildu kritērijus ģimenes ārstu darba vērtēšanai un pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai; (2) slimnīcu apvienību sniegto pakal-pojumu apmaksas nosacījumus; (3) līdz 2010. gada 1. jūlijam no-drošināt, ka Neatliekamās medicī-niskās palīdzības dienests sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzī-bu visā valsts teritorijā;

5) i z v ē r t ē t jautājumu par obligā-tās veselī-bas apdro-šināšanas ieviešanas l i e t d e r ī -bu, un veselības ministrei līdz 2010. gada 31. martam iesniegt jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā;

6) līdz 2009. gada 1. oktobrim ie-sniegt Ministru kabinetā Latvijas atveseļošanas plānu;

7) līdz 2009. gada 1. novembrim ie-sniegt Ministru kabinetā grozī-jumus Maksātnespējas likumā, kuros paredzēt ieviest vienkāršotu uzņēmumu likvidāciju, atvieglot parādnieka mantas pārdošanas procedūras, paātrināt maksātnes-pējas lietas izskatīšanu tiesā;

8) līdz 2009. gada 1. novembrim ie-sniegt Ministru kabinetā priekšli-kumus tiesību aktu projektiem par atbalsta programmas ieviešanu ap-grozāmajiem līdzekļiem izejvielu iepirkšanai (importa garantijas);

9) uzdot tieslietu ministram paātrināt jautājuma par ministru tiesībām izdot ārējus normatīvus aktus ie-sniegšanu izskatīšanai Ministru Kabinetā.

Atklātā Ministru kabineta ārkārtas sēde turpināja šāgada aprīlī Valsts pre-zidenta sasauktajā ārkārtas Ministru kabineta sēdē aizsākto diskusiju par reformām sabiedrībai aktuālos jautā-jumos.

Pavasara sēdē pieņemtie lēmumi veicināja vairāku svarīgu jautājumu virzību valdības darbā, taču Valsts prezidents, tiekoties ar iedzīvotājiem Latvijas reģionos, arvien vairāk ir pārliecinājies, ka daudzi problēmjau-tājumi un valdības darbs šo jautājumu risināšanā nav cilvēkiem saprotams un pietiekoši izskaidrots. Tā kā iedzīvotā-ji gaida konkrētas atbildes, tad Valsts prezidenta nolūks, sasaucot šo sēdi, bija nodrošināt informācijas apriti par valdības paveikto un turpmāk plāno-tajiem soļiem aktuālo jautājumu, kas šobrīd skar ikvienu valsts iedzīvotāju, risināšanā.

Ar Latvijas Televīzijas un Latvi-jas Radio sēdes tiešraižu palīdzību Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja se-kot līdzi sēdes norisei un noklausīties ministru ziņojumus, kā arī atbildes uz jautājumiem.

Šī ir otrā reize, kad Valsts prezi-dents Valdis Zatlers izmantoja savas tiesības sasaukt Ministru Kabineta ār-kārtas sēdi.Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Prezidenta preses dienests

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Sestdien, 19. septembrī Latvijas Ap-vienotās metodistu baznīcas Rīgas 1. draudzes dievnama telpās notika Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baz-nīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) 2010. gada Gadagrāmatas prezentācija. Māksliniece Dina Ābele ir izveidojuši grāmatu, kura tīri vizuāli ir ļoti krāš-ņa ar savu priecīgo noformējumu. Pie-likumā ir atsevišķa adrešu grāmatiņa ar gan LELBĀL, gan Latvijas Evaņ-ģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Virsvalžu, garīdznieku un draudžu

u.c. kontaktinformācija. Abu baznī-cu Sadarbības padomes sēde notika Mazirbē 18. septembrī. Par to ziņosim nākamajā laikraksta Latvietis numu-rā.Grāmatu atvēra arhibīskaps E. E. Ro-zītis, kurš arī teica dažus vārdus par klātesošiem pārstāvjiem gan no Latvi-jas baznīcas (to starpā Rīgas prāvests Linards Rozentāls un arh. Vanaga asistente Helēna Andersone), gan no ārpus Latvijas baznīcas. Arh. Rozī-tis uzsvēra, ka tagadējās krīzes laikā

Arhibīskaps E. E. Rozītis pasniedz Baznīcas gadagrāmatu 2010 māklsiniecei Dinai Ābelei.

Baznīcas gadagrāmata 2010

vairāk jāpievēr-šas savstarpējām attiecībām, un katram jāizvērtē savas vērtības.Gadagrāmata ir veidota trijās da-ļās: kalendārs ar ikdienas lasīju-miem un aizlū-gumiem, raksti un hronika. Par saturu ir rūpē-jusies redakcijas kolēģija: LEL-BĀL Virsvalde, it īpaši prāv. Ieva

Graufelde (teoloģiskie jautājumi), māc. Dr. Sarma Eglīte (liturģiskie jautājumi), prāv. Klāvs Bērziņš un Iv-ars Petrovskis (tehniskie jautājumi), arh. Elmārs Ernsts Rozītis (organiza-toriskie jautājumi).

GN

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2009BRĪVĪBAS CĪŅAS 1919

Atklāj restaurētu pieminekli Autotanku pulkamKultūras mantojums ir ne tikai

vērtība sabiedrībai, bet arī viens no valsts stabilitātes garantiem, – raksta J. Asaris.

Pieminot 1919. g. Brīvības cīņas, š.g. 11. un 12. septembrī tika atjau-noti un atklāti vairāki pieminekļi un piemiņas zīmes. 11. septembrī atklā-ja Strēlnieku vārtus Brāļu kapos, bet 12. septembrī Brīvības cīņu kauju vietās restaurētās piemiņas zīmes – Bumbu kalniņā (Rīgā, Bolderājas kā-pās Kleistu mežā) un Sudrabkalniņā (Rīgā, Imantā, Slokas ielā 161).

Pēc restaurācijas 12. septembrī tika atklāts piemineklis, kurš tika uzcelts Brīvības cīņās kritušajiem 1. Bruņotā diviziona karavīriem. Par godu Au-totanka pulka 20. gadadienai to pir-mo reizi 1939. gada 14. jūlijā atklāja kara ministrs ģenerālis J. Balodis. Šis piemineklis bija novietots Autotanka pulka pagalma teritorijā. Pieminekli (460x270x470cm) bija veidojis R. Frei-bergs pēc V. Vitanda projekta. Padom-ju okupācijas laikā piemineklis atra-dās slēgtā PSRS armijas teritorijā un jābrīnās, ka netika iznīcināts, bet ļoti cietis gan. 2009. gadā tas tika restau-rēts un tagad atrodas Slokas ielā 58 pie Pulka ielas (bij. pulka novietnē) taisn-stūra formas liepām ieskautā skvēriņā. Piemineklis uzcelts uz augšup vērsta

slīpa paaugstināju-ma kā stilizēta bru-ņota automašīna. Šis Art Deco stila formās darinātais piemineklis ir uni-kāls arī no mākslas viedokļa. Šī dina-miskā uz augšu traucošā automa-šīna labi atspoguļo 20., 30. gadu tēlnie-cībai raksturīgās tendences. Posta-menta priekšpusē ir palielinātā mērogā

Ģenerālmajors Juris Maklakovs un Admirālis Gaidis Andrejs Zeibots atklāja pieminekli.

Turpinājums9. lpp.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

sFO

TO G

unār

s Nāg

els

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

Latvijas īsziņasTautas partija un prezidents

Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš otrdien, 22. septembrī LTV raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja, ka prezidenta sasaukto ārkārtas sēdi nav vērojis televīzijā, jo neatradies Latvijā, bet gan izmantojis pirmās četras šā gada atvaļinājuma dienas, bet, aptaujājot kolēģus Ministru ka-binetā, viņš konstatējis, ka tā esot bi-jusi kā šovs. Mareks Segliņš uzskata, ka Valsts prezidenta pagājušā nedēļā sasauktā ārkārtas Ministru kabineta sēde „bija māžošanās“, un „Nemaz nenožēloju, ka šajā šovā nepiedalījos.“

15. septembrī notika Valsts pre-zidenta sasauktā ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā tika vērtēts pa-veiktais un turpmākie plāni, īstenojot reformas valsts pārvaldē. Sēdē nepie-dalījās trīs TP ministri – Segliņš un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns bija pa-ņēmuši atvaļinājumus, savukārt ārlie-tu ministrs Māris Riekstiņš atradās komandējumā.

* * *

Šlesers uzlūdz krievus12. septembra partijas domes sēdē

LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers rosināja piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā visiem trešo valstu pil-soņiem, kas iegādājas nekustamo īpa-šumu Latvijā un iegulda 300 000 eiro (210 000 latu) pašvaldības fondā, kura līdzekļi tiktu izmantoti ekonomikas attīstībai. Pēc Šlesera teiktā, tas ļaušot Latvijā atdzīvināt būvniecību, pabeigt iesāktās jaunbūves. Viņš izteicās, ka ja Latvijai izdotos tādā veidā piesaistīt 1000 bagātnieku, tad ekonomikā ie-plūstu simtiem miljonu eiro, kas nebū-tu uzskatāms par kredītu, kas jāatdod. Ja saņemt uzturēšanās atļauju vēlētos 10 000 mazo un vidējo uzņēmēju no Krievijas, NVS un citām valstīm, tad Latvijas ekonomika kļūtu bagātāka par vēl lielāku summu.

LPP/LC domes sēdē Šlesers nāca klajā arī ar citiem priekšlikumiem, kas, viņaprāt, palīdzēs Latvijas ekono-miku izvest no krīzes. Viņš mudināja ekonomikas jomā ciešāk sadarboties ar Baltkrieviju, kurā veiksmīgi attīs-toties rūpniecība, kā arī „iedegt zaļo gaismu aktīvai sadarbībai ar Krievi-ju.“ Viņs jautāja: „Ja spēj ekonomikā aktīvi sadarboties Vācija un Krievija, kas karoja Otrajā pasaules karā, kādas problēmas sadarbībā ar Krieviju varē-tu būt Latvijai?“

* * *

Uzņēmēji vēlas labotiesLatvijas Tirdzniecības un rūpnie-

cības kameras (LTRK) valdes priekš-sēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende

intervijā atzina, ka pie LTRK vēršas ļoti daudz uzņēmēju, kuri vēlas mainīt Latvijas biznesa kultūru. Viņa pieļāva, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā pašlaik situācija uzņēmējdarbībā ir tik depresīva, salīdzinot ar Igauniju, ir da-žādās biznesa kultūras:

„Igauņiem darbojas somu korpo-ratīvā kultūra, kas nozīmē, ka biznesu veic godīgi, nemaksā kukuļus un nav ēnu ekonomikas.“ Jaunzeme-Grende, norādīja, ka mūsu biznesa vide ir gluži pretēja – „mēs laikam esam mācījušies no citiem“. Viņa uzsvēra: „Uzņēmēji vēlas lauzt šo sistēmu, jo visi ir sapi-nušies, visi kaut kam ir maksājuši, jo, ja gribēji veikt biznesu, bija jāstrādā ar partijām, bet, lai dabūtu valsts pasūtī-jumu, bija jāmaksā kukuļi. Kaut kas tajā sistēmā jau pamatos ir nepareizi, ja mums, piemēram, par veikto operā-ciju ārstam papildus vēl ir jāsamaksā daļa no savas algas.

Visiem valsts pārvaldē strādājo-šajiem ir jābūt stingri pārliecinātiem neņemt kukuļus, tad arī uzņēmēji ne-maksātu. Ierēdņiem vispirms ir jāstrā-dā valsts interesēs. Mūsu iepriekšējo valdību nevēlēšanās vai negribēšana ieklausīties ieteikumos veidot bezdefi-cīta budžetu ir novedusi pie šiem skar-bajiem griezieniem miesā.“ Viņasprāt, godīga un uz labiem pamatiem veidota uzņēmējdarbības vide „mūs var ļoti ātri izvest uz pareiziem ūdeņiem“.

* * *

Kādas reformas?Valsts kontroliere Ingūna Sudraba

medijos izteikusies, ka tās nav refor-mas, kas patlaban notiek Latvijā. Pēc viņas domām, par reformu veselības aprūpē varētu uzskatīt, ja valdība no-teiktu, kādus veselības aprūpes pa-kalpojumus valsts sniegs, kādas būs administratīvās procedūras, kāds būs tīkls, lai pakalpojumus varētu sniegt. Tam varētu tikt pakārtots arī atbilstošs cilvēku skaits, kas to varētu īstenot. Sudraba teica: „Es neuzskatu par re-formu skolu slēgšanu, skolotāju skaita samazināšanu. Tā manās acīs nav re-forma. Reforma ir tad, kad mēs sapro-tam, kādu izglītības saturu gatavoja-mies piedāvāt, kādu izglītības kvalitāti varēs saņemt un kas tiks darīts, lai šo kvalitāti varētu nodrošināt.“

Arī pārmaiņas, kas notiek valsts pārvaldē, Sudraba neuzskata par re-formām, jo notiek vienkārša iestāžu skaita mazināšana un apvienošana. Tas, protams, racionalizējot izdevu-mus, bet tas neatbild uz jautājumu, ko šīs iestādes turpmāk darīs labāk, darīs citādāk, nekā darījušas līdz šim.

Valsts kontroliere domā, ka šīs reformas nav izeja no ekonomiskās krīzes un tas, kas darīts līdz šim, neat-bilst ekonomiskajai situācijai, kāda ir,

un pēc viņas teiktā, „valdība līdz šim ir cirtusi katru nākamo zaru, uz kura mēs sēžam, un nu mēs jau neesam vairs kokā, bet bedrē“.

* * *

Par valdības gāšanuPirmdien, 14. septembrī partijas

Jaunais Laiks priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem atzina, ka Parti-jas LPP/LC līdera Aināra Šlesera am-bīcijas un Tautas partijas (TP) vājums var kļūt par pamatu premjera Valda Dombrovska (JL) valdības krišanai. Viņa arī norādīja, ka patlaban „jau-tājums ir tikai par scenārijiem“ – vai valdības gāzēji pieprasīs demisiju vai nenobalsos par nākamā gada budžetu, vai gāzīs valdību kādā citā veidā.

Āboltiņa pārmeta TP neiedomāja-mu cinismu, kas nodemonstrēts, gan gāžot Induļa Emša (ZZS), gan Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības, pie kuru sastādītajiem budžetiem strādājuši paši TP pārstāvji: „Šobrīd tieši tādā pašā cinismā tiek runāts par to, ka kāds kaut ko grib uzspiest Tautas partijai.“ Žurnālistiem viņa sacīja, ka JL darīs visu, lai šī valdība būtu rīcībspējīga un nostrādātu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas paredzētas nākamgad rudenī, bet TP ir lielākā koalīcijas frakcijas, un tas, kā šī partija strādās, tieši ietekmēs arī valdības darbu. Sol-vita Āboltiņa izteica aizdomas, ka TP apzināti rada iespaidu par nestabilitāti koalīcijā, jo valdības rīcībspēju vērtē starptautiskie aizdevēji, bet no šo sa-runu rezultātiem var būt atkarīga lata stabilitāte.

* * *

Jānim Čakstem 150Pirmdien, 14. septembrī apritēja

150 gadi, kopš dzimis Latvijas valsts pirmais prezidents Jānis Čakste un par godu šai nozīmīgajai gadskārtai Jel-gavā un citur Latvijā bija vairāki pie-miņas pasākumi. Uzrunā pie Čakstes pieminekļa Jelgavā Valsts prezidents Valdis Zatlers akcentēja vajadzību pēc vienprātības gan valsts pārvaldē, gan sabiedrībā:

„Es šobrīd stāvu pie pirmā Valsts prezidenta pieminekļa, un mēs šaubā-mies, kādi vadoņi mums vajadzīgi ta-gad. Es domāju, ka ne tie, kas izdara visu, bet gan tie, kas iedvesmo, lai mēs varētu darīt paši. Ne tādi, kas pārvalda valsti savās interesēs, bet tādi, kas to dara tautas interesēs... Vienprātība ir tas, kas šodien ir nepieciešams, jo no vienprātības izaug valsts.“

Jelgavas pilsētas domes priekšsē-dētājs Andris Rāviņš (ZZS) savā uz-runā pauda, ka jelgavnieku sirdīs ir

Turpinājums 9. lpp.

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

izveidota stilizēta krusta formas pul-ka nozīme. Pieminekļa bronzas plāk-snēs iekalts uzraksts: PAR TĒVZEMI UN BRĪVĪBU ZIEDOJUŠI DZĪVĪBU I BRUŅOTĀ DIVIZIONA KARAVĪRI un kritušo vārdi.

Saulainajā sestdienas agrā pēc-pusdienā, 12. septembrī pieminekļa atklāšana bija klāt skolnieki, skauti un gaidas, kā arī Rīgas 1. vidusskolas ko-ris un Latvijas Nacionālās operas mež-ragu grupa, bruņoto spēku vadība, un citi.

Restaurēto pieminekli iesvētīja kapelāns, un tad Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerāl-majors Juris Maklakovs, un bijušais NBS komandieris Admirālis Gaidis Andrejs Zeibots to atklāja, pārgriežot lentu un noliekot ziedus.

Admirālis Zeibots teica: „...Mani uzaudzināja cilvēks, kas dienēja šajā pulkā. Es domāju, ka mēs visi šodien runājam un darbojamies ar dzīvo vēs-turi. Šie karavīri, kas bija dienējuši brīvas Latvijas armijā, viņiem bija ļoti tuvi vārdi, darbi, kas bija saistīti ar pat-riotismu, ar savas dzimtenes – mūsu Latvijas dzīvi. Es tikai tagad esmu sa-pratis tos vārdus, ko kādreiz šis cilvēks man teica. Viņš teica tā: Dēls, ja tu kaut ko dari, tad dari to skaisti. Pado-mājiet, kas šie ir par vārdiem. Pavisam nesen es uzzināju, ka šos vārdus bija teicis Latvijas prezidents Kārlis Ulma-

nis. Bet viņš man to nekad neteica, ka tie ir nākuši no Latvijas prezidenta, bet es uzskatīju ka viņš mani tā mācīja.

Pašā sākumā jau biju teicis, ka šīs piemiņas vietas – tā ir mūsu Latvijas vēsture. Mums katram ir vienmēr jā-atceras, ka brīvība nekad nav bijusi un es esmu pārliecināts, ka nekad ne-būs par brīvu. Par brīvību ir jāmaksā, par brīvību ir jācīnās un jācīnās katru dienu un visiem. Es zinu, ka jūs šeit stāvošie arī par to tagad domājat, un es vēl vienu lietu atceros: uz viena no Brīvības cīņu pieminekļiem vai tam laikam veltītām lietām ir uzraksts: Ce-ļiniek, apstājies, atceries mazās tautas lielo sāpi! Es arī šodien saviem maz-bērniem mācu un saku, kad jūs kād-reiz ar saviem bērniem iesiet garām šim piemineklim, apstājieties un iedo-mājieties un ieklausieties šajos vārdos. Un šodien otrs iemesls, kādēļ es esmu šeit, es pārstāvu Latvijas ģenerāļu klu-bu. Latvijas ģenerāļu klubs tāpat kā Latvijas armija, kā komandieris teica, mēs cenšamies un mēs darām visu, lai mūsu Latvija pastāvētu un pastāvētu stipra, skaista un vienmēr būtu brīva. Un lai mums visiem izdodas!“

Strēlnieku dvēsele – strēlnieka meita un strēlnieka sieva– aktrise Vera Gribača–Valtere teica:

„Laikam šī pieminekļa, ja tā drīkst teikt, priekšā, es stāvu kā tai dziesmā kā mazs bērniņš krustcelēs. Krustce-lēs savā tēvu zemītē ar diviem vār-diem, kas izskanēja no manas armijas vadoņiem, kas izskanēja dziesmā un

droši vien, kas katram mums ir dvēse-lē. Mums dvēselē: Brīvība un Dzīvība. Katrs karavīrs dvēselē, kas iet par savu tēvzemi, vismazākā stūrīša brīvību taču nes ar domu: ir tautas likteņceļš – mans ceļš. Tāpēc mēs smeļam spēkus savos brāļu kapos, ejot nevis raudot, nevis domājot par nāvi, bet visi tie, kas guļ zem šīm mazāk plāksnītēm, ir mūžam dzīvi, jo karavīrs, kas atde-vis ir dzīvību par savu tēvzemi, par mums nākošām paaudzēm, par Latvi-jas mūžību, ir mūžam dzīvs. Un tāpēc šī pieminekļa priekšā es tiešām jūtos kā mazs bērniņš krustcelēs ar diviem vārdiem. Mums tikai viena brīvība

Un citas nav nevienas. Tā ir kā tautas dzīvība,Un citas nav nevienas. Var paņemt mūsu dzīvību,Nemūžam tautas brīvību.Tā pārlaicīga – paliek mums.Tā nāk no seniem šūpuļiem,Tā Pastardienas nebaidās.Mums tikai viena brīvība,Un citas nav nevienas.Ar to pat kapā iedzītaisPret varu spītā – mirst uz ceļiem.Un lai paklanās mums gadu simteņi,Mēs nesalauzti izgājuši cauri tiem.*

Es domāju, ka mēs kopā ar šo domu dzīvosim mūsu tēvzemes Latvi-jas mūžībai.

Lai paldies mūsu karavīriem, kas šodien sargā un tie, kas ir nosargājuši līdz šai dienai!“

GN*Andrejs Eglītis

Autotanku piemineklisTurpinājums no 7. lpp.

lepnums par tādiem novadniekiem kā Čakste: „Čakste savulaik runāja, ka Latvijā ir par daudz partiju un ka par-tijas savā starpā ķildojas un nespēj vie-noties. Viņš runāja par izglītību un tās ieguldījumu tautas nākotnē. Daudzas Čakstes atziņas ir aktuālas arī tagad.“

Sveicienu savam vecvectēvam veltīja arī Jāņa Čakstes mazmazmeita Kristīne Čakste: „Viņš vienmēr uzska-tīja, ka vējš pūš vienādi visiem cilvē-kiem. Un viņš nesūdzētos, ka vējš pūš vai ka tas pūš nepareizi, bet tā vietā viņš saliktu buras tā, lai ar šā vēja pa-līdzību sasniegtu mērķi.“

Piemiņas pasākumā līdztekus Čakstes dzimtai, Valsts prezidentam un Jelgavas pašvaldības vadībai pieda-lījās arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Lauksaimniecības universitā-tes rektors Juris Skujāns u. c.

Rīgā Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā notika Latvijas valsts pirmā prezidenta 150. dzimšanas die-nai veltīts sarīkojums Taisnība vien-mēr uzvarēs. Sarīkojuma dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, LU rektors Mārcis Auziņš, Čakstes dzimtas pārstāvji, akadēmi-ķis Jānis Stradiņš, Politikas zinātņu

nodaļas docents Ivars Ījabs, Čakstes stipendijas laureāte Lana Svarinska, akadēmiskās vienības Austrums pār-stāvis, Jāņa Čakstes grāmatas Taisnī-ba vienmēr uzvarēs sastādītājs Ainārs Dimants.

Notika atceres pasākums Otrajos Meža kapos Rīgā pie Jāņa Čakstes pie-minekļa.

* * *

Deputāts avarējošā lidmašīnāPirmdien, 14. septembrī ap pulk-

sten 11.40 pēc Latvijas laika Vācijas pilsētā Štutgartē avārijas nosēšanos veikusi kāda pasažieru lidmašīna, kurā atradies arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš (JL). No Tēgeles lidostas Ber-līnē izlidojusī aviokompānijas Contact Air lidmašīna Štutgartē nav varējusi izlaist šasijas, tādēļ nosēdusies uz vē-dera. Avārijas nosēšanās noritējusi bez cietušajiem.

EP deputāts Kariņš ir lidojis uz Štutgarti, lai ar autobusu dotos uz Strasbūru. Kariņš pastāstīja, ka sā-kotnēji nekas nav liecinājis par kādām lidmašīnas problēmām, bet, nosēžoties Štutgartē, kad pa iluminatoru bija re-dzama lidosta, lidmašīna atkal cēlu-sies augšup. Tā tas atkārtojies vairākas reizes, līdz pilots paziņojis, ka lidapa-

rātam ir problēmas ar riteņiem un viņš veiks manevru, ko dara bērni, kad viņiem salūzusi kāda rotaļlieta. Lid-mašīna esot kratīta augšup lejup un uz sāniem. Viss esot bijis labi, „vienīgi ne-patīkami, ka tur iekšā kratīja arī mūs“, atzina Kariņš. Pilota veiktais manevrs nav devis nekādu rezultātu, un piloti pieņēmuši lēmumu veikt avārijas no-sēšanos. Lidmašīna tikusi nosēdināta uz vēdera. Pēc tās apstāšanās visiem pavēlēts pa avārijas izeju un piepūša-majiem trapiem šļūkt lejup. Deputāts sacīja: „Tā nu mēs tur stāvējām zālītē un skatījāmies, kā lidmašīna tika ap-pūsta ar putām. Nepatīkamāk varbūt bija sievietēm, kuras bija augstpapēžu kurpēs, jo tās bija jāatstāj lidmašīnā un zālītē nācās stāvēt zeķbiksēs.“

Kariņš novērtēja notikušo kā pro-fesionālu pilota un lidostas sadarbību un norādīja, ka arī turpmāk izmantos lidsabiedrību pakalpojumus.

* * *

Prezidents pie ASV latviešiemSvētdien, 20. septembrī ASV tik-

šanās laikā ar latviešu kopienu Salas baznīcā Longailendā Valsts prezi-dents Valdis Zatlers teica: „Mēs esam vienmēr tikuši galā ar grūtībām, vien-

Latvijas īsziņasTurpinājums no 8. lpp.

Turpinājums 14. lpp.

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

Sibīrijas latviešu dziesmasReiz dzīvoja

latvieši. Saimnie-koja savā Latvijā un visumā viņiem tur labi patika. To-mēr reizi pa reizei gadījās tā, ka daļai no viņiem vajadzēja izceļot uz svešām zemēm. Ja īriem

bija kartupeļu bads, latviešiem – pā-ris pasaules kari, kāda veca revolūci-ja, kāds reliģiskās apmātības brīdis, zemes trūkums un vēl šādas tādas dižķibeles. Daži no viņiem pēc laiciņa atgriezās, citi iekārtojās un palika visā-dās pasaules malās. Kaut vai tāpēc, lai pārējiem latviešiem būtu, kur braukt ciemos. Starp visiem izceļotājiem bija tādi, kas vēl senajos cara laikos devās uz Sibīriju zemi meklēt. Tur viņi to arī atrada - lielos daudzumos. Ar zemi, kā zināms, lauksaimniekam nāk iztikša-na, tāpēc aizbraukušie aiz Urāliem arī palika un dzīvo tur vēl šobaltdien.

Ziņkārīgie Latvijas latvieši, pa-dzirdējuši par Sibīrijas tautiešiem, brauc ciemos. Šādās ciemošanās jeb ekspedīcijās savāktie materiāli īsi pirms Jāņiem tika izdoti ierakstu ap-kopojumā Sibīrijas latviešu dziesmas. Te ir gan audiodisks ar 52 dziesmām, gan videodisks ar četrarpus stundu garu materiālu, gan pamatīgs rakstis-kais papildmateriāls latviešu, angļu un krievu valodās. Šajā izdevumā ap-kopotas galvenokārt tautasdziesmas un ziņģes, pa kādai rotaļai, melodijai vai intervijas fragmentam. To visu no 1975.–2009. gadam savākuši dažādi interesenti (folkloristi, valodnieki u.c.) 16 latviešu un latgaļu ciemos, kas Sibī-rijā pastāv kopš 19.gs.–20.gs sākuma.

Sibīrijas latviešu dziesmas iznāku-šas sērijā Mantojums, ko izdod Ivetas Mielavas vadītā mūzikas izdevniecība Upe tuviem un tāliem. Šī sērija ietver dažādus neapstrādātus, vērtīgus tei-cēju ierakstus, un tāds ir arī sibīriešu albums, turklāt ārkārtīgi bagātīgs. La-bākais šādos izdevumos – etnogrāfis-ko ekspedīciju materiāli kļūst pieejami plašam cilvēku lokam, pretējā gadīju-mā tie glabātos dažādos arhīvos un vā-cēju personiskajās kolekcijās, kur tiem grūti tikt klāt. Reizēm man jautāts, kur mēs Laiksnē ņemam dziesmas savam repertuāram. Atbilde parasti ir: visur kur. Piemēram, šādā krājumā.

No tradicionālās dziedāšanas praktiķa viedokļa Sibīrijas latviešu dziesmu skaņu un rakstiskais materiāls ir vienkārši ideāls. Sākam ar teicēju ie-dziedātajām dziesmām CD vai DVD, ko kuplina daži sarunu fragmenti un bildes no ciemiem. Ieraksti tīšuprāt

nav pavisam iztīrīti no krekšķiem, kļūdām, sīkām ķildām dziedāšanai pa vidu, gaiļu vai meža putnu balsīm fonā u.c. dabiskiem negludumiem. Tas viss rada teicēju ierakstu faniem pazīstamo neatkārtojamo noskaņu. Ja iepatiku-sies kāda dziesma un to gribas iemā-cīties, pavadošajā grāmatiņā atrodams precīzi norakstīts dziesmas teksts ar vērā ņemtām dialekta u.c. dziedājuma valodas īpatnībām. Ja kāds no vārdiem attiecīgās izloksnes nezinātājam nav saprotams – skaidrojumu var meklēt dziesmas teksta tulkojumā angļu vai krievu valodās. (Izrādās, reizēm der zināt svešvalodas, lai saprastu savējo.) Kad pārgājis pirmais rijīgums pēc jau-nām dziesmām teicēju gardajā izpildī-jumā, grāmatiņā var smelties pamatī-gāku skaidrību par latviešiem Sibīrijā. Izdevuma producenta Ilmāra Meža ievads īsumā iepazīstina ar Sibīrijas ciemu vēsturi un izpēti. Ļoti noderīgs ir atsevišķu ciemu raksturojums – to rašanās laiks un iedzīvotāju novadiskā piederība. Tas palīdz ievietot attiecīgā ciema dziesmas Latvijas etnogrāfiskā mantojuma kartē. Vērtīgs izziņas ma-teriāls ir savākto dziesmu vispārīgs raksturojums – te aprakstīti Sibīrijā dzirdamo dziesmu veidi, hronoloģis-kais slānis, līdzība ar Latvijā pierakstī-tām/zināmām dziesmām u.tml. Uz jautājumiem, kas varētu rasties, lasot dziesmu tekstus, atbildēts nodaļā „Par dziesmu teksta pierakstu“. Vārdu sa-kot, šis izdevums sniedz lielisku ma-teriālu jaunu dziesmu apgūšanai. Arī tradicionālā dziedājuma smalkumu izpētei un vienkārši citviet dzīvojošu tautiešu appētīšanai.

Saistībā ar sibīriešu dziedājuma īpatnībām, pastāv viedoklis, ka tajā jaušama krieviska ietekme. Zināmā mērā tā tas varētu būt – kā gan neie-tekmēsies, gadu desmitiem blakus dzīvojot. Manuprāt, krieviskās men-talitātes vide labi iekonservējusi kor-dziedāšanas netraucētu tradicionālo skanējumu un noņēmusi latviešiem raksturīgo biklumu, kas mums parasti traucē izmantot savas balss iespējas. Tāda ietekme ir visai apsveicama, lai arī kompetentākus spriedumus šai jau-tājumā es atstāju etnomuzikologu ziņā.

Ļoti interesanti ir skatīties video ar parastiem lauku cilvēkiem, kas vienkārši sēž un dzied. Viņu sejas, izdarības un dzīves vide vien ir vese-la iespaidu glezna. Turklāt, raugoties uz šiem ļaudīm, pārņem liels mīļums pret viņiem, nezinu, varbūt tā ir tāda kā vecmāmiņas sajūta, varbūt kas cits. Uzzinot ko vairāk par Sibīrijā dzīvo-jošajiem latviešiem, paveras vesela pasaule. Sākot ar neparasto domu, ka

Aijas Rozentālas pārdomas

kaut kur, tūkstošiem kilometru tālumā, prom no lielpilsētām, pa pavasaru un rudeņu dubļos neizbraucamiem ceļiem var nokļūt vietā, kur tevi kāds sveicina latviski. Turklāt interesanti, ka te gla-bājas iekonservēts šis tas no Latvijas pirms 100 un vairāk gadiem. It īpaši valodā. Ja tu latgaļu ciemā Timofejev-kā pieklājīgi teiksi loba dīna,1 tev atbil-dēs, piemēram, tā: nav loba, ļeits ļeist2. Izrādās, satiekoties te saka vasals3, lab-dienu neviens par sveicienu neuztver.

Aizdomājos arī par to, ka tā tīri cil-vēcīgi nav nekādas nozīmes tam, kur un kā tu dzīvo, jo saimnieciskā attīs-tība vai dzīves līmenis ar laimi īpaši saistīts nav. Sibīrijas ciemā kilomet-riem tālu no lielāka centra, Rīgā, Sid-nejā vai Ņujorkā – galvenais vienmēr ir cilvēciskās attiecības un personiskā labsajūta. Atšķiras tikai dekorācijas.

Aija RozentālaLaikrakstam „Latvietis“

1 Labdien.2 Nav laba, lietus līst.3 Vesels, sveiks.

Jauna monētaPirmdien, 21. septembrī Latvijas

Banka apgrozībā laidusi sudraba ju-bilejas monētu Mērnieku laiki. Tā ir jau 68. īpašā – kādam notikumam, pasākumam, cilvēkiem vai kultūras zīmēm – veltītā monēta. Šī ir pirmā monēta, kas veltīta literāram darbam – brāļu Kaudzīšu romānam Mērnieku laiki. Uz monētas atveidoti Mērnie-ku laiku varoņi. Tās reversā redzami Prātnieks, Pāvuls, Švauksts, Pietuka Krustiņš, Liena un Oļiņiete, kā seši ratu riteņa spieķi. Monētu noformē-jumu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs. Tieši Mērnieku laikiem mo-nēta gatavota, atceroties romāna izdo-šanas 130. gadadienu.

Jaunās monētas – vienlatnieka – vērtība būs viens lats; tirāža – 7000. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 23,10 lati. ∎

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

Vai enerģija vienos Baltijas jūras reģionu?Vai enerģētika satuvinās valstis Baltijas reģionā, vai tomēr attālinās vienu no otras?*

Ar šādu no-stādni Atis Lejiņš piedalījās konfe-rencē Vai sadar-bība Baltijas jūras reģionā var būt paraugs tuvākām ES–Krievijas at-tiecībām?, kas ri-sinājās Viļņā 10.,

11. septembrī. Konferenci rīkoja Lie-tuvas Austrumeiropas studiju centrs, ES–Krievijas centrs Briselē, Lietu-vas Ārlietu ministrija un Stokholmas Austrumeiropas ģeopolitiskais studiju centrs.

Uzrunājot konferences dalībnie-kus, paudu sekojošu viedokli – ja ES dalībvalstis nevar izstrādāt vienotu enerģētikas politiku Baltijas jūras re-ģionā, tad kāda var būt runa par ES–Krievijas tuvināšanos reģionā? Ne-spējot rast kopīgu valodu savā starpā par vienu no svarīgākajiem jautāju-miem – enerģētiku, ES nevarēs rast arī vienotu nostāju attiecībās ar Krieviju, kas praktiski nozīmēs reģiona sadalī-šanos sektoros. Enerģētika ir kļuvusi par pašu sadarbības kodolu Vācijas un Krievijas attiecībās, un tagad jau arī centrālais jautājums ES–Krievijas attiecībās, kuras šobrīd ir strupceļā. Enerģētika, kaut apslēpta, tā tomēr ieņem arī ievērojamu vietu tikko pie-

ņemtā ES Baltijas jūras stratēģijā.Konferences dalībnieki piekrita

manai tēzei.Diemžēl ES ir kļuvusi jau bēdīgi

slavena ar savu nespēju rast kopīgu valodu ar Krieviju. Dalībvalstis savā nostājā pret Krieviju ir sadalījušās da-žādos grupējumos, proti, skeptiskām, skeptiski pragmātiskām, optimistis-ki pragmātiskām un draudzīgām (tā sauktie Krievijas Trojas zirgi ES.)

Vienota nostāja ir Eiropas komi-sijai, bet tās pirmā problēma nav ti-kai kaldināt vienotu nostāju ES ārējā enerģētikas politikā, kura tika uzsākta pirms trim gadiem, bet gan izveidot vienotu iekšējo enerģētika politiku, proti, tirgu pašā ES. Te atduras ne tik daudz pret katras valsts nacionālo po-litiku, kā pret to nacionālo čempionu, proti, lielo energokompāniju politiku, kas bieži nosaka valsts politiku ener-ģētikā. Latvijas gadījumā tās ir Lat-venergo un Latvijas gāze, kaut pēdē-jā nemaz nav nacionāla, jo šis gāzes monopols pieder Krievijas un Vācijas energokompānijām.

Ir progress, tas nāk par labu mums. Tieši tāpēc, ka visas Baltijas jūras or-ganizācijas ir vājas, ES var ieņemt arvien vadošāku lomu Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstu ciešākai salie-dētībai. Ar finanšu injekcijām tā atbal-sta elektrības starpsavienojums starp

Igauniju un Somiju, Lietuvu un Zvied-riju, un Lietuvu un Poliju. Tas nozīmē, ka caur Lietuvu, Latvija un Lietuva varēs pārdot elektrību Zviedrijai. Zie-mā Zviedrijai trūkst elektrības, un tā to iepērk no Krievijas, bet tagad Lat-vija varēs pirkt elektrību no vienotā Ziemeļu elektrības tirgus (Nordpool) tad, kad radīsies nepieciešamība. Šādi starpsavienojumi spiedīs Baltijas val-stu elektroenerģijas monopoliem pie-ņemt Eiropas standartus, kā arī atvērt valstu energo tirgus.

Pakāpeniski veicinot iekšējo ES vienoto enerģētikas tirgu, ES stiprinās arī savu ārējo enerģētikas politiku un spiedīs dalībvalstīm runāt vienā balsī ar Krieviju. Tikai tā reģionā var veici-nāt sadarbību ar Krieviju. Tad turpmā-ki pārsteigumi, kā pirms pāris gadiem Krievijas–Vācijas paziņojums būvēt naftas vadu Baltijas jūrā, izpaliks.

Atis LejiņšLatvijas Ārpolitikas institūta

goda direktorsLaikrakstam „Latvietis“

*Jautājums ir LĀI jaunākā pētīju-ma nosaukums: Energy: Pulling the Baltic Sea Region together or apart? Zinātne, 2009. Red. Andris Sprūds un Toms Rostoks. Autora tēzes balstītas uz šī pētījuma secinājumiem.

Notiks diskusija par partiju iekšējo demokrātijuŠī gada 7. oktobrī Sabiedrība par

atklātību Delna un Vēlēšanu reformas biedrība rīko publisku diskusiju Kā-das partijas, tāda demokrātija, lai ar partiju biedriem, līderiem un intere-sentiem diskutētu par partiju iekšējās demokrātijas jautājumiem. Šajā pasā-kumā tiks prezentēts Delnas veiktais pētījums Cik demokrātiskas ir Lat-vijas partijas?. Pasākums notiks no plkst. 13.00 – 17.15, Rīgas Kongresu nama 301. auditorijā (2. stāvs) (reģis-trācija no plkst. 12.30).

Diskusijā Delna prezentēs pirms 2009. gada pašvaldību vēlēšanām uz-sāktā pētījuma rezultātus par partiju vēlēšanu sarakstu veidošanas princi-piem, tajā skaitā arī novērtējot pētī-jumā ietvertās partijas atbilstoši iek-šējās demokrātijas pamatprincipiem. Delna un Vēlēšanu reformas biedrība iepazīstinās ar priekšlikumiem, kā uz-labojama partiju darbība, kam sekos lielāko politisko partiju līderu disku-sija par šiem jautājumiem. Pēc līderu diskusijas notiks partiju biedru darba grupas, kurās biedri varēs dalīties pie-redzē un risinājumos, kādām būtu jā-būt politiskajām partijām, lai tās kļūtu

sabiedrībai pievilcīgākas. Pasākuma noslēgumā video retrospekcijā tiks demonstrēti 9. Saeimas priekšvēlēša-nu reklāmu rullīši, lai atcerētos tieši pirms trim gadiem notikušo priekšvē-lēšanu kampaņu, tās formu un saturu.

Ar šo pasākumu Sabiedrība par atklātību Delna un Vēlēšanu reformas biedrība uzsāk plašāku diskusiju par partiju iekšējo demokrātiju. Vērtējot līdzšinējo partiju darbību jāsecina, ka šis jautājums ir ticis nepelnīti pie-mirsts. Bieži vien dzirdami tādi sa-līdzinājumi kā balsošanas mašīnas, kabatpartijas, partijas disciplīna utt., kas norāda uz ļoti būtiskām problē-mām ne tikai pašās partijās, bet arī Latvijas demokrātijā. Veids, kā parti-jas izvēlas savus vēlēšanu kandidātus, kā ievēl līderus, formulē partijas vie-dokli par aktuāliem jautājumiem, vai lēmumu pieņemšanā uzklausa un ņem vērā biedru viedokli, ir atspulgs tam, kā lēmumi tiek pieņemti vēlāk publis-kajā politikā. Tādēļ partiju iekšējā de-mokrātija nepavisam nav uzskatāma tikai par partiju iekšējo lietu, demo-krātija nevar pastāvēt, ja viens no sva-rīgākajiem tās elementiem – politiskās

partijas nedarbojas pēc demokrātis-kiem principiem. Diskusija notiks ar Sorosa fonda finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja:Līga Stafecka

politikas analītiķe

Labprāt pilnā lielumā (katra lapa A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim

laikrakstu „Latvietis“.

Abonements$35 par 10 numuriem vai

$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

redakcija@laikraksts.comČeki rakstāmi: „Sterling Star“

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

Liliana Pelša: Raimond, pirm-kārt, paldies Tev par interesantiem rakstiem kristīgās dzīves sakarībā, kas publicēti latvie-šu laikrakstos. Do-māju, ka daudziem

kristīgiem cilvēkiem varētu būt bijis interesanti iedziļināties šajos tematos. Jo sevišķi lasītājiem, kam matos jau sudrabs, tas dod iespēju apdomāt, – cik daudz un vai vispār atceramies par mūžību. Tāpēc šoreiz atkal gribu Tevi lūgt, vai Tu varētu dot kristīgo skaid-rojumu vienai tēmai, kura pirmajā mirklī liksies pat amizanta, bet masu medijos ir kļuvusi ļoti populāra, tai skaitā filmās, grāmatās un latviešu ap-kārtrakstos. Un tā ir: mūsu attieksme pret ārpus zemes civilizācijām.

Raimonds Sokolovskis: Jā, pal-dies Tev, Liliana, par šo tematu ārpus zemes civilizāciju sakarībā.

Pēc daudzu domām termins UFO (Red.: NLO – Neidentificēts lidojošs objekts) šodien būtu aizvietojams ar IFO (Identified Flying Object) (Red.: ILO – Identificēts lidojošs objekts), jo viņu eksistence vairs šaubas nerada. Visās attīstītās zemēs darbojas zināt-niskie centri, kas apkopo datus un atsijā tostarp arī falsifikācijas. Bijušie astronauti, zinātnieki, civilās aviācijas piloti un militārais personāls, kā arī pētniecības centru darbinieki nāk klajā ar agrākos gados klasificētiem doku-mentiem (kam termiņi iztecējuši), par nepārprotamām sastapšanām ar ār-puszemes inteliģences klātbūtni, kurai piemīt atšķirīgs tehniskais līmenis un iespējas. Viņi atainoti visu zemju un tautu folklorā un reliģijās. Ar debesu ratiem braucošie dievi ir aprakstīti arī latviešu tautas dainās un dziesmās, kā arī – pēc rakstu tulkotāju ieskatiem – Lielvārdes jostas zīmēs. Viņus labi at-ceras iedzimtie – kā aborigēni, Āfrikas ciltis, inku un maiju pēcteči, arī mek-sikāņi u.c. no agrākiem laikiem. Masu informācijas līdzekļos šodien ir pie-ejami simtiem tūkstošu (burtiski) ga-dījumu. Ir pat attīstījusies zināma ter-minoloģija, kā – pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās pakāpes sastapša-nās. Visbiežāk sastopamiem citurienes lidaparātiem ir forma, kā dēļ tautā tie tiek dēvēti par lidojošajiem šķīvīšiem. Tomēr bieži ir novēroti arī cigārveida, piramīdveida, trapecveida agregāti un retāk uz zemes sastopamo lidaparātu formām līdzīgi. Tiem visiem ir rak-sturīgs pārvietošanās ātrums un di-

namika, kurai ir vajadzīga tāda veida dzinēju sistēma (propulsion), ko uz zemes vēl nepazīst. Starptautiskais ārpuszemes civilizāciju (angl.: „extra-terrestrial civilisations“) oficiālais pētniecības centrs CSETI deklarē, ka „mūs ir apciemojuši pagātnē un šodien vēl intensīvāk apciemo draudzīgi un labvēlīgi viesi no Visuma.“ (sk. www.CSETI.org, u.c.). CSETI vadmotīvs ir Cilvēka un ETs attiecības un to attīstī-ba uz sadraudzības pamatiem.

Rodas jautājums: kādi ir viņu nolū-ki? Atbildei vajadzētu būt tikpat vien-kāršai cik saprotamai, un proti, – ja jau viņi te ciemojās tik sen, kad mūsu cilvēciskās civilizācijas tehniskais at-tīstības līmenis bija daudz zemāks, bet ar visu to nekāda veida agresiju no viņu puses vai iekarošanas notikumus mūsu vēsture taču nepazīst, tad atliek secināt, ka šodien, kad cilvēka tehnis-kās iespējas ir krietni pieaugušas, šai ziņā – no viņu puses nekas nav mainī-jies. Respektīvi, nav pamata nekādam uztraukumam, bet – kā teica mans labs draugs – mēs labprāt uzaicinātu vienu andromēdieti vai līrieti uz tasi kafijas vai arī piedāvātu glāzi ginger ale. Citiem vārdiem, demokrātiskai sabiedrībai vajadzētu rādīt priekšzīmi sapratnei un sadarbībai starp dažādī-bām.

Reliģiskais viedoklisNav doktrināru ieskatu, kas spe-

cifiski reglamentētu attiecības ar ār-pus zemes kultūrām. Bet kristiešiem, neapšaubāmi, vienmēr un visur pa priekšu ir jāiet mīlestības bauslim. Tas Kungs ir Kungs pār visiem. Arī tālām zvaigznēm un sistēmām. Un, tātad – arī to iemītniekiem. Tādēļ, sa-stapšanās gadījumā, (kurai varbūtība pēc statistikas ir pieaugusi), droši var atsaukties uz Jēzu Kristu.

L.P.: Jādomā, Kungs Jēzus ir pa-zīstams arī, teiksim, uz citām planē-tām un tālās Galaktikās?

R.S.: Pilnīgi noteikti. Jo Tas Kungs ir Kungs pār visiem. Ir vie-doklis, ka Viņa kosmiskais Vārds ir Šananda. Pēc tā Viņu pazīstot uz ci-tām sistēmām, – ciktāl līdzšinējās ko-munikācijās ir tapis zināms (J. Stone, B. H. Clow u.c.).

L.P.: Ko nozīmē – līdzšinējās ko-munikācijās?

R.S.: Daudzi apgalvo, un, šķiet, ne bez pamata, ka ir komunicējušies ar ārpus zemes kultūrām. Lielākoties telepātiski. (sk. S. Greer, H. D. Stites, B. Marciniak, u.c.)

L.P.: Telepātiski – tas būtu mentā-lā telepātija?

R.S.: Jā. Tas būtu – citplanētie-ša sastapšanas gadījumā, vienkārši sakot, – domās izteikt jautājumu un domās dzirdēt atbildi. Bez verbālās komunikācijas. Ārpus zemes kultūru pētnieki to dēvē par piektās pakāpes sastapšanos (Close encounters of the 5th kind, sk. CSETI u.c.). Un tā notie-kot arvien biežāk.

L.P.: Nu tad jau mēs vienu dienu varam cerēt arī uz kopīgiem dievkal-pojumiem ar citplanētiešiem, vai ne tā?

R.S.: Jāteic, ka tādu iespēju nevar izslēgt. Un Dieva pasaulītē ir milzums daudz dažādu radībiņu, par kurām mēs tikai tagad sākam plašāk uzzināt. Un tām visām ir vajadzīgas sava veida attiecības ar Radītāju.

L.P.: Un vai šī iepazīšanās varētu attīstīties?

R.S.: Tieši tas pašlaik notiek (S. Greer CSETI, S. Adamiak, A. Yin, J. Stone, u.c.). Tādā gadījumā būs iz-stāžu pilsētas, forumi un festivāli, kuros tiks pārstāvētas dažādas civili-zācijas.

L.P.: Un kā ar drošību? Vai mēs justos droši tik dīvainā sabiedrībā?

R.S.: Kā zināms, – kas vakar bija neiedomājams, tas šodien jau ir nor-ma. Un, kas šodien šķiet dīvaini, tas rīt vairs nebūs nekas neparasts. Spriežot pēc masu informācijas līdzekļos atro-damās informācijas, – var pieņemt, ka Saules sistēmā un tās apkaimē patrulē speciāls zvaigžņu korpuss, kas jau mil-joniem gadu aizsargā Zemi un mūs. Pilnīgi iespējams, ka visā drīzumā zi-nāma veida multicivilizēta labdabīga sabiedrība uz Zemes būs ikdienišķa parādība. Tomēr, domāju, ka Cilvēks vienmēr būs Zemes pamatiedzīvotājs.

L.P.: Vai šis zvaigšņu korpuss būtu Eņģeļi?

R.S.: Es domāju, ka noteikti. Bet, jāatceras, ka – bez mums jau zināmā – eksistē milzums daudz mums šobrīd vēl nezināmā.(sk. „Phoenix lights“, arī P. Davenport, u.c.)

L.P.: Kad tas varētu notikt?R.S.: Tu domā – multicivilizēto

sabiedrību uz Zemes?L.P.: Jā.R.S.: Tad, kad Cilvēce būs tam

gatava. Šobrīd uz Zemes ir vērojama totāla apziņas izplēšanās, kas notiek Dieva spēkā.

L.P.: Vai, tavuprāt, Cilvēks ap-meklēs arī citas vietas ārpus Zemes?

R.S.: Es personīgi par to nešaubos. Ja staigājām pa Mēnesi, varēsim arī to.

Turpinājums 13. lpp.

Garīgais komentārs – māc. Raimonds SokolovskisCitplanētietība

Vienības draudzes priekšnieces Lilianas Pelšas saruna kristīgā gaismā armācītāju Raimondu Sokolovski par mūsu attiecībām ar ārpuszemes civilizācijām

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

L.P.: Nu ko, lai mums veicas!R. S.: Godspeed!L.P.: Raimond, Tu pirmīt minēji,

ka Jēzus kosmiskais vārds uz citām sistēmām esot Šananda, ciktāl līdzši-nējās komunikācijās esot tapis zināms. Vai Tu varētu, lūdzu, to mazliet vairāk komentēt?

R.S.: Jā, tur Viņš galvenokārt esot pazīstams ar Savu aspektu Šananda. (H. D. Stites, H. Jennings, S. Rache-le, C. East u.c.). Pie tam, atcerēsimies, ka mums katram – jau šeit uz Zemī-tes – var būt vairāki vārdi. Un lielākai daļai droši vien ir. Otrkārt, mēs savus vairākus kristītos vārdus ne vienmēr lietojam, vai atkal lietojam tos atseviš-ķos gadījumos, kad gribam izcelt kādu savu īpašību vai notikumu mūsu dzīvē. Tādēļ var pieņemt, ka arī Dieva Dēlam varētu būt vairāki vārdi, pēc kuriem Viņu pazīst atsevišķās Izplatījuma daļās, atbilstoši turienes vietējai kul-tūrai. Viņam piedzimstot Zemes virsū kā cilvēkam, taču Eņģelis sacīja: „Tā vārdu tev būs saukt Jēzus.“ (Mt.1:21) Un Jēzus senvalodā uz mūsu Zemes nozīmē: Palīdzētājs, Pestītājs. Un vēl pie tam Jāņa Atklāsmes grāmatā ir teikts, ka „Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nepazīst kā vien Viņš pats“. (Atkl.19:12)

L.P.: Labi. Vai no citplanētiešu viedokļa mēs uz Zemes ticam, ja tā var teikt, – pareizi?

R.S.: Jā, no citplanētiešu viedok-ļa – mēs ticot pareizi, vienīgi mūsu vēstures ritējumā esot radušies mil-zums daudz novirzienu, un tādēļ daudzas reliģijas, daudzas konfesijas, daudzas tradīcijas utt. Tomēr – galve-nās vadlīnijas ir saglabājušās, un ja pie tām pieturamies, tad droši orientēja-mies uz Universālo Patiesību.

L.P.: Tad jau reliģiski nekas nav pielabojams Zemes virsū?

R.S.: Augsti garīgi un tehnoloģiski attīstītie citplanētieši saka mums tādu kā sprediķi un vienlaikus – sniedz iz-glītību. Vadlīnijas paliek tās pašas. Kā izriet no contactees (J. Gilliland u.c.) sniegtās informācijas, viņi asistē mūsu civilizācijai dažādos veidos; izglītība ir viens no tiem.

L.P.: Bet, mums taču nav viņi jā-pielūdz?

R.S.: Noteikti nē.L.P.: Kā tad viņi būtu mums sa-

protami? Kā eņģeļi?R.S.: Var teikt, ka vadošais uz-

skats ir apmēram šāds: mūsu Kosmis-kā ģimene. Kā ir pamatģimene, tad plašāka ģimene: tava tauta. Tad lielā ģimene: visa Cilvēce. Un tad – Kos-miskā ģimene, tavi brāļi un māsas Iz-platījumā.

L.P.: Kādi jautājumi galvenokārt tiek skarti mums adresētajos citplanēt-iešu sprediķos, kas, acīmredzot, līdz mums nonāk caur contactees?

R.S.: Tajos galvenokārt skartie as-

pekti ir Cilvēka garīgais ekoloģiskais stāvoklis un dinamika uz Zemes, un Zemes ekoloģiskais stāvoklis un dina-mika.

L.P.: Jā, šajos abos nu gan ir jāsaka sprediķis! Tur nu nevar nepiekrist.

R.S.: Tā ir gan.L.P.: Vai viņiem ir raksturīga kāda

teoloģija?R.S.: Jāteic, ka teoloģiskā atšķirī-

ba citplanētiešu uzrunās ir tā, ka viņi lieto mūsdienu tehnoloģisko un psi-holoģiski/garīgo terminoloģiju, kādu pašlaik runā uz Zemes.

L.P.: Kāpēc tā? Kāpēc viņi nelieto antīko valodu, kādā ir sarakstīta Bībe-le?

R.S.: Tādēļ, ka viņi orientējas tieši uz PATREIZ ZEMES VIRSŪ lieto-tiem jēdzieniem, izteiksmes formām un domāšanas veidu, resp. – uz to valodu, ko šodien saprot katrs un ik-viens, šodienas populāro valodu, kādu šodien cilvēciskā civilizācija runā, un NEVIS KĀDU RUNĀJA pirms tūk-stoš gadiem vai trīstūkstoš gadiem. Lūk, kādēļ. Acīmredzot, viņi mentāli un emocionāli noregulējas uz mūsdie-nu cilvēka standartu ar nolūku, lai mēs viņus saprastu.

L.P.: Vai viņi sniedz arī vēl kāda cita veida palīdzību?

R.S.: Saskaņā ar contactees snieg-to informāciju – pie mentālās izglītī-bas, ko citplanētieši pašlaik intensīvi sniedz cilvēciskajai civilizācijai, viņi sniedz arī praktisko palīdzību. Aktī-vajās UFO vietās notiek dziedināšanas un citas palīdzības. Uz tādām dodas daudz ļaužu. (sk. J. Gilliland u.c.).

L.P: Tagad tāds vienkāršs, varbūt naivs jautājums: kāpēc viņi visu to dara?

R.S.: Es domāju, ka mīlestībā. Jo Mīlestība ir Universāla. Un viņi arī mūs saprot kā daļu no Kosmiskās ģi-menes.

L.P.: Labi. Vai ir zināms, cik rasu viņi ir? Un kā viņi izskatās? Raimond, es agrāk strādāju bioķīmijas labora-torijā, un man būtu labi saprotams, ka būtnēm, kas dzīvo citā vidē ar cita veida radiāciju un citiem vides apstāk-ļiem, vajadzētu būt arī citam izskatam.

R.S.: Jā, Liliana, tieši tā. Saskaņā ar datiem, kas pieejami masu infor-mācijas līdzekļos attiecībā par 1950 – 60iem gadiem (sk. R.Dean u.c.), tad bija konstatētas (angl.: encountered) četras galvenās grupas, ar kurām Cil-vēcei būtu darīšana. Un viena no tām, varbūt lielākā, izskatās gandrīz tieši tāpat kā mēs. Jāpiebilst, ka šodienas zinātne uzskata, ka varētu eksistēt pla-nētas ar ļoti līdzīgu ekosistēmu Zemei.

L.P.: Tātad – četras galvenās gru-pas?

R.S.: Jā, tāda bijusi 60to gadu pieredze. Šodien jau esot zināmas aptuveni divdesmit septiņas dažādas grupas. Lielākā esot mums līdzīgie. Ir arī īsi, dažu pēdu garumā un citi ir arī gandrīz 3m garumā (sk. encounter Voroņežas pilsētas parkā ar simtiem

liecinieku, E. Pearl, u.c.)L.P.: Vai viņi ir fiziski redzēti?R.S.: Eksistē milzums daudz acu-

liecinieku. Starp tiem – pētnieciskas organizācijas kā CSETI un daudzas citas. Tomēr šobrīd visizplatītākais viņu kontakta veids ir – lidojumi virs apdzīvotām vietām, neizkāpjot no sa-viem lidaparātiem. Daudzas zemes nā-kušas klajā ar tūkstošiem deklasificētu materiālu par viņiem. Piemēram, FOX rāda Meksikas gaisa spēku (angl.: air force) video, kas uzņemts no militā-rām lidmašīnām, kur redzami UFO li-dojam organizētās formācijās. Eksistē arī tūkstošiem civilo aculiecinieku.

L.P.: Kāpēc viņi vienkārši nekāpj ārā no tiem saviem lidaparātiem? Vai dara to reti?

R.S.: Tādā gadījumā, manuprāt, tam ir vairāki iemesli. Galvenais būtu – pakāpeniska Cilvēces masu apziņas pieradināšana pie vienkāršā fakta, ka mēs Universā neesam vieni. Un – nekad neesam bijuši vieni. To apliecina jau vairums zemju un tautu senie raksti, tai skaitā latviešu.

L.P.: Labi. Tu sākumā minēji, ka,saskaņā ar contactees – sastapšanās gadījumā komunikācija ar citplanēt-iešiem pārsvarā notiekot telepātiski. Resp. – domās izsakot jautājumu un domās dzirdēt atbildi.

R.S.: Jā. (sk. J. Gilliland u.c.)L.P.: Vai pastāv kaut kāda iespēja

to apgūt katram?R.S.: Es par to nešaubos. Kāpēc?

Tāpēc, ka katrs cilvēks ir ne tikai mie-sa vien, bet gars, dvēsele un miesa. Un, pirmkārt jau, kas gan cits ir lūg-šana, ja ne telepātiska domu pārrai-de Dievam? Kristīgā ticība māca, ka lūgšanu ir pietiekoši izteikt domās, lai Tas Kungs to sadzirdētu. Un tā tas arī ir. Gluži tāpat darbojas domu pār-raide no cilvēka uz otru cilvēku, jo katrs cilvēks ir Gars. Tie paši principi, acīmredzot, darbosies komunikācijā ar jebkuru dzīvu būtni. Trenēti cilvēki to prot darīt pat detalizēti, un labora-torijas apstākļos. Protams, kā vienmēr, eksistē apdāvinātības faktors, bet ap-gūt to var katrs. Telepātiju pazīst se-nie austrumi jau gadu tūkstošiem un to strauji apgūst arī rietumi. Termins telepātija šodien ir mazliet novecojis, tā vietā lieto piem. remote viewing u.c. Tu, šķiet, arī pati esi nodarbojusies ar Jogu (Yoga)?

L.P.: Jā. Un varu teikt tikai pozi-tīvu. Skaidrs. Un – tātad – saruna ar citplanētiešiem caur domām?

R.S.: Jā. Saskaņā ar contactees sacīto, kad citplanētieši stājas sakarā ar cilvēku, kurš ir mentāli tam gatavs, tad ir dzirdama maiga informācijas pārraide, kas patīkami var skanēt tavā visērtākajā valodā.

L.P.: Vai tas jau nebija kaut kur Bībelē?

R.S.: Jā, ir. Bībelē ir daudz pie-mēru dažādām komunikācijām ar

CitplanētietībaTurpinājums no 12. lpp.

Turpinājums 14. lpp.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

alga kādas tas arī nebūtu bijušas – vai mums bija jāizcīna savā brīvā valsts, vai mums tā bija jāaizstāv, pat tajos laikos, kad mums Latvija, diemžēl, bija jāpazaudē, arī tajos laikos, kad viņas gars bija jāuztur dzīvs.“ Grūtī-bu pārvarēšanai viņš ieteicis katram veikt kādu mazu darbu, teikt labus vārdus par savu valsti, lai vairotu tās godu un lepnumu par Latviju, kā arī nešaubīties par valsts nākotni. Pre-zidents piebildis, ka šobrīd Latviju vājina savstarpējie strīdi un tāpēc ir svarīgi veicināt kopības sajūtas apzi-

nāšanos.Zatlers lielāko daļu šīs nedēļas pa-

vada ASV, kur uzturas oficiālā vīzītē.* * *

Prezidents slavē NATOValsts prezidents Valdis Zatlers

pirmdien vizītes ASV ietvaros, uzstā-joties Jēlas universitātē, uzsvēra ASV lomu Eiropas drošības garantēšanā, in-formē Valsts prezidenta preses dienes-tā: „Vienmēr, kad ASV ir bijusi cieši iesaistīta Eiropas drošības jautājumos, ieguvējas ir bijušas abas puses.“ Zat-lers atzīmēja, ka ir būtiski nodrošināt transatlantisko saišu stiprināšanu trīs

līmeņos – divpusējas valstu attiecības, sadarbība starp NATO sabiedrotajiem, kā arī starp ES un ASV.

Runājot par Ziemeļatlantijas līgu-ma aliansi, Valdis Zatlers norādīja uz tās dibināšanas līguma 5. panta nozī-mi alianses izveidošanas gara sagla-bāšanai, piebilstot, ka „transatlantiskā saikne līdzīgi kā līdz šim būs izšķiro-ša arī turpmāk. Tās pamatprincipi ir nemainīgi – NATO ir un paliks vēr-tību alianse.“ Zatlers uzsvēra Latvijas kā dalībvalsts lomu Ziemeļatlantijas transatlantiskajā aliansē, aktīvi snie-dzot savu pienesumu miera un stabili-tātes veicināšanā, piedaloties starptau-tiskajās miera misijās. ∎

Debesīm, un – visbiežāk individu-āli, kad turpat apkārtesošie nedzird neko. Resp. – domu apmaiņas veidā. (Ap.22:9; 11:7; II Kor.12:4; Mt.9:4; Lk.5:22; Kol.3:2;)

L.P.: Un vai katrs var panākt šādu apzinātu sadarbību?

R.S.: Jā. Vienkārši mīlestībā jābūt atvērtam uz jaunu pieredzi.

L.P.: Raimond, paldies Tev atkal par šo vielu! Domāju, ka arī citi lasītāji

var iepazīties ar šiem mūsdienu auto-riem un mājas lapām. Kā jau esmu ag-rāk teikusi, dzīve māca, ka noder visas zināšanas, kas paplašina redzesloku. Vai vēlies vēl ko sacīt šīs sarunas no-beigumā?

R.S.: Jā. Domāju, ka mēs dzīvo-jam ļoti interesantā laikmetā. Jo seviš-ķi tādēļ, ka visai Cilvēcei, šķiet, priek-šā stāv vēl interesantāki notikumi. Un Gaisma ar lielu intensitāti iespīd ar-vien vairāk no Debesīm. Alleluja. Lai ir slavēts Tas Kungs!

L.P.: Jā, lai ir slavēts Tas Kungs!

Vēlreiz paldies un līdz citai reizei.Ar mācītāju Raimondu Sokolovski

sarunājās Vienības draudzes priekš-niece

Liliana Pelša.Laikrakstam „Latvietis“

(referencēm var skatīt Apollo-Dzīve: NLO atlido neoficiāli, arī http://xfacts.com/old/ , kā arī www.auforn.com/Main_Reports.htm , un arī www.cseti.com, ufoencounters.co.uk, www.eceti.org/Eceti.Multimedia u.c.)

Pirms 50 gadiemLaikraksts Austrālijas LatvietisNr. 505, 1959. g. 26. septembrī

Tuvojas Latvijas dienaMelburnas latviešu organizāciju apvienības pilnsapulces lēmumiMelburnas tautieši Latvijas dienu

šogad atcerēsies tieši šajā dienā – treš-dien, 18. novembrī. Melbas zālē ar aktu un koncertu, – 17. septembrī vienojās Melburnas latviešu organizāciju ap-vienības pilnsapulces dalībnieki, uzti-cot programmas izraudzīšanu MLOA kultūras noz. vad. A. Ķiplokam un viņa izvēlētajiem līdzdarbiniekiem.

Pilnsapulcē par 18. novembra sa-rīkojumu bija plašākas pārrunas. Lūg-tais viesis – konsulārais pārstāvis O. Rozītis teica, ka aktā par galveno ru-nātāju vajadzētu aicināt kādu jaunieti, lai mēs redzētu, kā 18. novembris at-spoguļojas mūsu jaunatnes uztverē. J. Daliņš un V. Aufmanis norādīja, ka Latvijas dienā nevajadzētu baidīties, ja koncertam nāktos aicināt kādu citu pilsētas mākslinieku un tāpēc rastos lielāki izdevumi, jo mūsu organizāci-jas vel vienmēr dzīvo tikai 18. novem-bra lielās idejas atblāzmā un tāpēc tām jāsedz varbūtējie izdevumi, kas pār-sniedz ienākumus. 17. novembra vaka-rā vienā no Melburnas komerciālajām

radio stacijām būs Latvijas dienai pie-mērots raidījums.

Principā vienojās arī par to, kā nā-kotnē Melburnā atcerēties tautas sēru dienu. Nolēma, ka 14. jūnija laicīgie sarīkojumi kopēji organizējami visiem baltiešiem, bet latvieši paši šo dienu var atcerēties mūsu dievkalpojumos.

* * *Sidnejas latviešu biedrības valde

nākošajam darbības gadam amatus sadalījusi šādi: priekšnieks M. Siliņš, vicepr–dis un bērnu sarīkojumu vad. E. Šmugajs, vicepr– dis un inventāra pārz. J. Āboliņš, sekretāre A. Priedī-te, kasieris F. Lakševics, biedrzinis T. Saiva, sarīkojumu vad, Ind. Nīcis, grā-matvedis K. Aigars un bibliotēkas vad. A. Vība.

* * *Nedēļas piezīmes

Latvieši ir sekojuši imigrantu vis-pārējai kustībai Austrālijā tajā ziņā, ka visvairāk apmetušies Viktorijas pavalstī. To apliecina I. Šterna vadītā LAA centrālā archīva savāktie dati Sidnejā. Pēc archīva ziņām Viktorijā dzīvo 5693 latvieši vai 28,5 proc. no visiem mūsu tautiešiem Austrālijā, Jaundienvidvelsā – 5364, Dienvidaust-rālijā – 2929, Rietumaustrālijā 1504, Kvīnslendā 1179, Tasmānijā – 363, Kanberā – 207 un Ziemeļu teritorijā – 19. Archīvam tomēr trūkst informāci-jas, kur mitinās vēl 2632 latvieši, t.i., 13,4 proc. no mūsu kopējā skaita Aus-trālijā, kas uzdots – 19.890.

Latviešu centrālajam archīvam ir dati par latviešu kustību šajā zemē ļoti dažādos virzienos. Piemēram, no 1947. līdz 1958. g. pavalstniecību mainījuši 52,2 proc. mūsu cilvēku – 10.418. Vis-lielākais naturalizēšanās laiks bijis 1957. gads, kas Austrālijas pavalstnie-cību ieguvuši 2956 lavieši, bet 1958. g. vairs tikai 2750.

* * *Skauti svin jubileju

Rīgas (102.) skautu vienības 10 g. darbības atcere Melburnā

Uz 10 ražīga darba gadiem atskatās viena no vismazākajām Melburnas lat-viešu organiozācijām, kurā ir tikai 82 biedri – Rīgas (102.) skautu vienība, Ta darbojas MLB aizvējā.

Vienība dibināta 1949. g. 22. mai-jā. Dibinātājs ir prof. Dr. E. Dunsdorfs. Pateicoties viņam un tā palīgiem, skautu vienība izveidojusi visas dar-bības pakāpes – mazskautus, skautus, dižskautus, roverus un vecskautus.

* * *Problēmu luga jaunatnei

Nopietna izrāde jaunatnes dienās Melburnā

Viktorijas latviešu 6. jaunatnes dienu teātra izrāde 11. septembrī rādī-ja, ka jaunatnes dienu rīkotāji ir pra-tuši pārvērtēt iepriekšējo gadu kļūdas un ieguvumus un iegūto pieredzi likt lietā.

Šī gada izrādei bija izvēlēta A.

Atzerees?

Turpinājums 15. lpp.

CitplanētietībaTurpinājums no 11. lpp.

Latvijas īsziņasTurpinājums no 9. lpp.

Trešdien, 2009. gada 23. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

Voitkusa jaunā luga – 4 cēlienu drāma ar prologu un epilogu Cilvēks vāros. Tā ir nopietna problēmu luga, kas nodar-bojas ar cilvēku dvēseles dzīves sarež-ģījumus, tos savukārt risinot sarežģītā vidē: mūsu tautas juceklīgajos okupā-cijas, kara un tieša pēckara posmos.

Lugas izvēle jau pati par sevi rāda, ka jaunieši savu svētku sagatavošanā ir iegājuši ar nopietnību un sirdsdedzi. Visi izrādes dalībnieki bija paši jaunie-ši, tašu izrādes sagatavošanai viņi bija lūguši vienu no Melburnas latv. nopiet-nākajiem un visvairāk kompetentajiem režisoriem – Pēteri Elsiņu. Cik svētīgs šis aranžējums ir bijis, rādīja pati iz-rāde: to skatoties vairs nevajadzēja tu-rēt prātā, ka izrāde ir mūsu jaunatnes amatierisks mēģinājums aktīvi iesais-tīties latviskās kultūras centienos, bet tanī jau juta nopietnu iedziļināšanos

skatuves darbā kā mākslas nozarē. Elsiņa prasmīgā roka bija tēlotājus sa-saistījusi ansamblī, vadot tos noteiktā mērķtiecībā, tāpat arī no ikviena tēlo-tāja Elsiņš bija izvilinājis labāko, un daži, kam agrāka skatuves pieredze, jau sniedza pilnskanīgus, nogludi-nātus tēlus. Ļoti daudz izrādei deva Valža Plato krāšņās dekorācijas, kurās bija apvienojies jaunas dvēseles krā-su prieks un svaiga, dzīvīga iecere ar jaunajiem virzieniem skatuves ietērpā, dodot skaistu fonu skatuves notikumu atmosfērai. Mazliet traucēja gaismas kļūmes, kas gan liekas izprotamas, jo programma neminēja apgaismotāja.

No tēlotājiem izcēlās Valda Kazi-ņa un Oļģerts Gūtmanis kā Andra un Ints. Kaziņas tēlojums ir ieguvis daudz bagātākas krāsas, pacēlies nopietnākā plāksnē un viņas Andra bija pārdomā-ta, inteliģenta modernā jaunava ar siltu sirdi. Par Gūtmaņa Intu gribas teikt, ka no viņa jau diezgan daudzajiem

skatuves tēliem šis bija pats labākais, izturēts atbilstoši raksturam, bagātīgs sīkajās tēlojuma niansēs un labi iedzī-vojies savā lomā, bez tukšiem nedro-šības brīžiem, kādus viņa tēlojumos manīja agrāk. – Arī Jāzeps Laizāns labi bija izveidojis pa straumei peldē-tāja Žibuļa lomu, neuzbāzīgi parādot šī rakstura vieglumu un cenšanos pēc pašlabuma. Ingrīdai Erdmanei un Ju-rim Erdmanim kā Norai un Arnim gan juta pieredzes trūkumu tēlu izveido-jumā, taču iepriecināja pārdzīvojuma patiesība un nopietnā iedziļināšanās tā drāmatiskumā. Jurim Ceriņam bija vairāk tikai rezonātora – lugas idejas izteicēja loma, un kā tādu viņš arī snie-dza savu vientuli.

Izrāde bija jauks un nopietns ieva-dījums jaunatnes dienām. Tās kvalitā-te attaisnotu arī viesošanos citur, lai nostiprinātu kontaktu ar latviešu jau-natni citās Austrālijas pilsētās..

Māra Kalniete

DatumiVārdu dienas, dzimšanas

dienas un zīmīgi notikumi22. septembrisMāris, Maigurs, MāricaBaltu vienības diena1841. dzejnieks Andrejs Pumpurs.1922. Latviju uzņem Tautu savienībā.1932. Aļģirds Brazausks (Algirdas Brazauskas), Lietuvas prezidents.1944. Otrais pasaules karš: Sarkanā armija ieņēma Tallinu.

23. septembrisVanda, Venija, Veneranda1884. luterāņu mācītājs, LR izglītības ministrs (1934.g.18.maijs–1935.g.10.jūl.) Ludvigs Adamovičs. 1941. g. de-portēts uz PSRS; miris 1943. g. izsūtī-jumā pie Soļimkamskas.1914. filmu producents Valfrīds Lēma-nis.

24. septembrisAgris, Agrita1935. SLT aktrise, režisore, literāte Anita Apele (dz. Brūvere).1935. ALTA aktrise Ilga Puide.1984. basketboliste, Latvijas sievie-šu basketbola valstsvienības spēlētāja Dita Krūmberga.

25. septembrisRodrigo, Rauls1918. dibināta skautu organizācija Lat-vijā.1948. dibināta Latviešu Nacionālā Ap-vienība Kanādā (LNAK).1993. Latvijā dibināta partija Latvijas Ceļš.

26. septembrisGundars, Kurts, KnutsValodu diena Eiropā1919. dibināta Rietumu Krievijas brīv-prātīgā armija – Golca līgumā ar Ber-montu.1959. politiķis, LR finanšu ministrs (2000.g. 5.maijs – 2002.g. 7.nov.), LR veselības ministrs (2004.g. 2.dec. –

2007.g. 17.janv.) Gundars Bērziņš.

27. septembrisĀdolfs, IlgonisPasaules tūrisma diena1817. Rīgā, Pils laukumā uzstādīts pie-mineklis krievu karavīriem, kas aiz-stāveja pilsētu pret Napoleona armiju.1920. dibināta studentu korporācija Fraternitas Lettica (pirms tam Frat. Moscoviensis).1966. dibināts Daugavas Vanagu vīru koris Kanādā.

28. septembrisSergejs, Lana, Svetlana1919. dibināta Latvijas Universitāte (LU).1939. Igaunija un PSRS paraksta sav-starpējās palīdzības paktu, dodot bā-zes Igaunijā.1942. politologs Atis Lejiņš.1964. politiķis, LR zemkopības mi-nistrs (2002.g. 7.nov. – 2009.g. 4.febr.) Mārtiņš Roze.1994. Baltijas jūrā nogrima kuģis Es-tonia, bojā gāja 852 cilvēki. ∎

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidē

Sestdien, 26. sept., plkst. 11.00 Ade-laides Latviešu skolas gadskārtējais sarīkojums Tālavas lielajā zālē. Bērni iepriecinās ar dziesmām, dejām un lugu Zelta zirgs, kurā varēsit just līdzi Antiņam un Saulcerītei. Būs loterija, kūkas un kafija. Ieeja pret ziedoju-miem. Priecāsimies par visiem apmek-lētājiem!Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Bal-tiešu Mājas gadskārtējā pilnsapulce 58 Avenue Road, Paradise.Svētdien, 27. sept., plkst. 15.00 Tāla-vas mazajā zālē Studenšu korporāciju

kopas Adelaidē rīkotie Latvijas Uni-versitātes gada svētki (1919 – 2009). Akadēmisko runu Zobārstniecība no pirmsākumiem līdz mūsdienām teiks referente no Latvijas Dr. Alena Butkē-viča. Visi laipni aicināti piedalīties.Trešdien, 30. sept., plkst. 11.00 LAI-MAS aprūpētāju grupas pusdienas ALB telpās. Pieteikšanās pie Margotas Puķītes līdz 28. sept. – 8172 0820.Piektdien, 2. okt., plkst. 14.00 LAI-MAS biroja oficiālā atklāšana ALB LAIMAS telpās. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 26. sept. – 8172 0820.Trešdien, 7. okt., plkst. 19.30 DLOA sēde Tālavas mazajā zālē.

Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 4. okt., plkst. 11.00 18. svēt-diena pēc Vasarsvētkiem. Dievkal-pojums ar dievgaldu. Viesu mācītājs Austrālijas luterāņu baznīcas Dienvid-austrālijas apgabala kādreizējais prezi-dents māc. David Paech.

BrisbanēSestdien, 26. sept., plkst. 13.00 Zolī-tes pēcpusdiena DV sarīkojumā Lat-viešu namā. Piedalīšanās $5.Svētdien, 27. sept., plkst. 14.00 Latvi-

Turpinājums 16. lpp.

Atceries?Turpinājums no 14. lpp.

16. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2009. gada 23. septembrī

Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 XVII svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 XVIII svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 XIX svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.

Zelta piekrastēCeturtdien, 1. okt., plkst. 11.00 Kār-tējā baltiešu mēneša tikšanās Vācu klubā, Gooding Dve & Jondique Ave, Carrara. Gadskārtējā pilnsapulce.Svētdien, 11. okt., Zelta piekrastes Daudzkultūru festivāls (Gold Coast Multicultural Festival) Evandale Par-klands, Bundall. Mūzika, dejas, uz-vedumi, ēdienu pārdošana, mākslas un rokdarbu izstādes u.c. http://www.goldcoastmulticulturalfestival.org/

LatvijāCeturtdien, 24. sept., plkst. 17.00 – 19.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzejā grāmatas Austrālijas latviešu mākslinieki atvēršana Latvijā. Grāma-tu atvērs LNMM direktore Māra Lāce.Pirmdien, 28. sept., Graudu rīkotais Tematiskais vakars Kr.Valdemāra ielā 23. Ar pārdomām par Jāņa Čakstes lomu un nopelniem Latvijas valsts labā pagātnē, tagadnē un nākotnē pie-dalās četri jaunieši, Čakstes stipendiju laureāti. Lūgums pieteikties iepriekš vai nu pa epastu: ojars@kopajautrak.lv vai pa tālr. 2022 1297.Piektdien, 2. okt., plkst. 19.00 ELJA50 piektdienas vakara tikšanās Konventa sētā Konventa zālē. Temats: Kas Lat-vijai, kā kultūrzemei ir ko teikt Eiro-pai un pasaulei 21. gadsimtā? Kā mēs sevi pozicionēsim kā augstas kultūras nāciju un valsti? Referenti: arhitekti Oskars un Zanda Redbergi (partneri Standardsituation arhitektu birojā). Visi mīļi gaidīti. (Eiropas Savienības Enerģētikas komisāra Andra Piebalga piedalīšanās atliktu uz novembri).Trešdien, 7. okt., plkst. 13.00 – 17.15 (Reģistrācija no plkst. 12.30) Sabied-rības par atklātību Delna un Vēlēšanu reformas biedrības rīkotā publiskā dis-kusiju Kādas partijas, tāda demokrā-tija. Rīgas Kongresu nama 301. audi-torijā (2. stāvs). Skat. rakstu 11. lpp.Piektdien, 9. okt., plkst. 19.00 Ār-zemju latviešu kārtējais tikšanās va-kars PBLA pārstāvniecībā Lāčplēša ielā 29 dz. 5. ∎

jas Universitātes 90 gadu atcere BLB literārās kopas sarīkojumā Latviešu namā. Valda Gertnera uzruna. Mel-burnas viesa Dr. Ulda Ozoliņa akadē-miskā runa: Latvijas ekonomiskā un politiskā krīze. Piedalās arī BLB koris Beverīna. Ieeja pret ziedojumiem.Trešdien, 30. sept., plkst. 10.00 pro-jekta Receptes iz kofera (Recipes from a Suitcase) atklāšana Latviešu namā. Ieeja pret ziedojumiem. Iespēja iepazī-ties ar citu iebraucēju virtuves kultūru un papildināt savu recepšu pūru. Ie-spēja nogaršot dažādu tautību ēdienus un pieteikties uz praktiskām nodarbī-bām.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Svēt-dienas rīts Dievam – Pārrunas par Da-niēlu un viņa pravieša grāmatu pie M. Mežmales, 104 Donnington St., Carin-dale. Visi laipni aicināti.Sestdien, 10. okt., plkst. 14.00 – 16.00 Dzejas pēcpusdiena pie Sarmas un Valda Gertneriem 17 Mukine St., Jin-dalee. Imanta Ziedoņa dzīve un darbi. (3376 0696).Svētdien, 11. okt., plkst. 14.00 Dau-gavas Vanadžu sanāksme Latviešu namā.

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Sestdien, 3. okt., plkst. 13.00 Pļaujas svētki Latviešu namā. Loterija un ba-zārs. Līdzi ņemami groziņi. Visi mīļi gaidīti!

KanberāPiektdien, 25. sept., – 27. sept. LJAA Saules svētki ir ATCELTI.

Kanberas latv. ev. lut. draudzeSvētdien, 4. okt., plkst. 13.00 Kan-beras latv. ev. lut. draudzes 60 gadu darbošanās atceres un Pļaujas svēt-ku dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā Reid (prāv. Kolvins Makfersons). Pēc dievkalpojuma svinības baznīcas zālē. Lai atvieglotu rūpes un raizes galda klājējiem, ļoti vēlams uz to pieteik-ties pie Intas vai Imanta Skrīveriem līdz 30. sept.. Tālr. 6281 4352, e-pasts intask@grapevine.com.au

MelburnāLīdz 27. sept. – Izstāde: Gundara Zigurta Lūša (1928–1996) keramikas meistardarbnīcas Gunda kolekcija galerijā twenty21, 160 Johnston Street Fitzroy. Izstāde skatāma līdz 27. sept., trešd. – sestd. no plkst. 12.00 līdz 17.00, bet svētd. no plkst. 12.00 līdz 16.00. Izstādītie darbi nebūs pārdoša-nā.

Sestdien, 3. okt., plkst. 12.00 Vana-džu pusdienas DV mītnē.Sestdien, 3. okt., plkst. 14.00 Latvie-šu namā 49. Latviešu teātru festivāls. ALT izrādē Moljēra luga Iedomu slim-nieks Judītes Šmites režijā. Biļetes

pērkamas pie kases. $20/$15. Skolas bērniem ieeja brīva.Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā.Svētdien, 4. okt., plkst. 14.00 Latvie-šu namā 49. Latviešu teātru festivāls. SLT izrādē Leldes Stumbres luga Per-sijas dievišķīgais Jāņa Grauda režijā. Biļetes pērkamas pie kases. $20/$15. Skolas bērniem ieeja brīva.

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 27. sept., plkst. 11.00 Diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 27. sept., plkst. 16.00 Diev-kalpojums Trīsvienības baznīcā (ievē-rot mainīto laiku!).Svētdien, 11. okt., plkst. 13.00 Drau-dzes Pļaujas svētki Latviešu namā. Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 Lūg-šana baznīcā.Svētdien, 27. sept., plkst. 11.00 Sep-tiņpadsmitā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – dievkalpojums draudzes vecākā vadībā. (māc. Aldis atvaļinā-jumā).Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Lūgšana baznīcā.Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 Astoņ-padsmitā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – dievkalpojums draudzes vecākā vadībā. (māc. Aldis atvaļinā-jumā).Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 Lūgša-na baznīcā.Svētdien, 11. okt., plkst. 11.00 De-viņpadsmitā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – dievkalpojums ar dievgal-du.

SidnejāSvētdien, 27. sept., plkst. 13.00 SLB Dāmu kopa Latviešu namā rīko Alidas Mednes priekšlasījumu Dienvidspāni-ja – opera, flamenko, tapas... un maz-liet par Maroku.... Pēc priekšlasījuma cienasts: sangria un tapas. Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $7.00 – atbals-tam Zvannieku mājas – trūkuma cietē-jiem Latvijā.Piektdien, 9. okt., plkst. 12.00 Senio-ru saiets Latviešu namā.Sestdien, 10. okt., plkst. 9.00 LJAA sarīkojums Prāta vētra.Svētdien, 11. okt., plkst. 13.00 SLB Jauktā kora 60 gadu jubilejas koncerts Latviešu namā.

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 27. sept., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu. Pēc dievkalpojuma prāvesta referāts.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Lasītais dievkalpojums.Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu.

Latvijas Bankas kurss 24. septembrī.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,41601 GBP = 0,7780

1 NZD = 0,34501 USD = 0,4740

Lata kurss

Sarīkojumi un ziņojumiTurpinājums no 15. lpp.