LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Ilze Sproģe

Nodokļu politika ekonomikas attīstības mainīgajos apstākļos

Tax policy under changing conditons of economic development

Promocijas darba kopsavilkums

Summary of the Doctoral Thesis

Doktora zinātniskā grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē

Apakšnozare: sabiedrības vadība

Rīga 2010

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte

Ilze Sproģe

Nodokļu politika ekonomikas attīstības mainīgajos apstākļos

Promocijas darba kopsavilkums

Doktora zinātniskā grāda iegūšanai vadībzinātnes nozarē

Apakšnozare: sabiedrības vadība

Rīga 2010

4

Promocijas darbs izstrādāts un aprobēts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē no 1998. līdz 2010. gadam. Promocijas darba raksturs: disertācija Zinātniskais vadītājs: emer. profesors Dr.hab.oec. Andris Sproģis profesors Dr.hab.oec. Elmārs Zelgalvis Recenzenti:

Dr.hab.oec. Grigorijs Oļevskis (Latvijas Universitātes profesors) Dr.oec. Tatjana Volkova (Banku augstskolas profesore) Dr. Kristina Levišauskaite (Vitautas Magnus universitātes profesore, Lietuva)

Promocijas darba aizstāvēšana notiks Latvijas Universitātes Vadībzinātnes un demogrāfijas promocijas padomes atklātajā sēdē 2011. gada 25. martā plkst. 12:00, Rīgā, Aspazijas bulvārī 5, 322. auditorijā. Ar promocijas darbu un tā kopsavilkumu var iepazīties Latvijas Universitātes Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4, Rīgā, LV-1050 un Latvijas Universitātes mājas lapā www.lu.lv. Atsauksmes sūtīt Promocijas padomei: Latvijas Universitāte, Raiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586. Padomes priekšsēdētājs: profesors Dr.hab.oec. Juris Krūmiņš Padomes sekretāre docente Dr.oec. Sandra Jēkabsone

© Latvijas Universitāte, 2010 © Ilze Sproģe, 2010

ISBN

PATEICĪBA

Promocijas darbs tika veikts pateicoties vairāku cilvēku un organizāciju atbalstam.

Izsaku dziļu pateicību par atbalstu un sapratni mana darba vadītājiem: emer.prof., Dr.hab.oec. Andrim Sproģim un prof., Dr.hab.oec. Elmāram Zelgalvim. Īpašs paldies prof. E.Zelgalvim par prasmi vienmēr atrast laiku, lai izrunātu aktuālos jautājumus un atrisinātu svarīgas problēmas, kā arī paldies par objektīvu darba kritiku un sniegtajiem vērtīgajiem padomiem.

Autore vēlas atzīmēt Dr.oec. Ainas Joppes neizsmeļamo optimismu, kas deva papildus stimulu darba sekmīgai pabeigšanai, kā arī pateicas par darba recenzēšanu un konstruktīviem ieteikumiem darba uzlabošanai.

Paldies akadēmiķei, LLU profesorei, Dr.hab.oec. Baibai Rivžai gan par atbalstu dzīves grūtākos brīžos, gan par ievirzēm Latvijas zinātnē, kā arī par vērtīgiem ieteikumiem darba pilnveidošanai, un, protams, liels paldies par darba objektīvu recenzēšanu.

Paldies akadēmiķei, LU profesorei, Dr.hab.phil. Maijai Kūlei par atvērtību un gatavību dalīties pieredzē visdažādāko problēmu risināšanā, par iespēju sadarboties un gūt pieredzi Latvijas zinātnieku sabiedrībā.

Paldies LU profesoram, Dr.hab.oec. Grigorijam Oļevskim par vērtīgām zinātniskām diskusijām darba tapšanas gaitā, par ieteikumiem darba uzlabošanai un pilnveidošanai un, protams, par veltīto laiku darba recenzēšanai.

Paldies ģimenei par sapratni un atbalstu darba ilgajā tapšanas laikā.

Vislielākais paldies jāsaka mammai un tētim. Diemžēl tētim - emer.prof., Dr.hab.oec. Andrim Sproģim, kas bija arī darba vadītājs, nenodzīvoja tik ilgi, lai redzētu darba gala variantu, tāpēc šis darbs ir veltījums viņa piemiņai.

Pateicos arī visiem, visiem pārējiem, ko neesmu iepriekš pieminējusi, par

vērtīgiem ieteikumiem un morālo atbalstu darba tapšanas gaitā.

Ilze Sproģe Rīga, 2010

__________________________________________________________________ 4

SATURS Promocijas darba anotācija ...................................................................................... 5 Promocijas darba vispārējs raksturojums................................................................. 6 Promocijas darba nozīmīgākās zinātniskās iestrādes ............................................. 12

1. Nodokļu politikas teorētiskie aspekti .......................................................... 12 1.1. Nodokļu politikas jēdziens ekonomikas teorijā ............................... 12 1.2. Nodokļu politikas pamatprincipi un instrumentārijs ....................... 14 1.3. Nodokļu politikas atbilstība ekonomikas izmaiņu likumsakarībām 18

2. Nodokļu politikas īstenošanas analīze ........................................................ 21 2.1. Nodokļu politikas stratēģijas analīze ............................................... 21 2.2. Nodokļu instrumentārija analīze ..................................................... 23

2.2.1. Tiešo nodokļu instrumentārija analīze ................................... 25 2.2.2. Netiešo nodokļu instrumentārija analīze ............................... 29

2.3. Nodokļu politikas izmaiņu analīze Latvijā ...................................... 30 3. Latvijas nodokļu politikas pilnveidošanas virzieni mainīgajos

ekonomiskajos apstākļos ............................................................................. 33 3.1. Nodokļu instrumentārija pilnveidošana ........................................... 33 3.2. Nodokļu administrēšanas pilnveidošana ......................................... 37 3.3. Nodokļu politikas regulējošās ietekmes palielināšana .................... 39

Secinājumi un priekšlikumi ................................................................................... 45

1. pielikums Autores piedalīšanās konferencēs ar ziņojumu ................................. 53 2. pielikums Autores publikācijas .......................................................................... 55

__________________________________________________________________

5

PROMOCIJAS DARBA ANOTĀCIJA

Mūsdienu ekonomiskās attīstības procesos, kuros ir vērojamas pasaules krīzes sekas, pieaug vajadzība palielināt sociāli - ekonomisko attiecību regulēšanu no valsts puses. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams īstenot pārdomātu un zinātniski pamatotu valsts ekonomikas politiku. Pašreizējā Latvijas ekonomiskā situācija, nodokļu politikas stratēģijas trūkums kopumā, kas savukārt ietekmē sociāli ekonomiskos faktorus, parāda arī promocijas darba aktualitāti.

Promocijas darba mērķis ir balstoties uz speciālās ekonomiskās literatūras un

nodokļu politikas analīzes rezultātiem pasaulē un Latvijā, atklāt nodokļu politikas un to ietekmējošo faktoru sakarības, kā arī noformulēt priekšlikumus nodokļu politikas izstrādāšanai Latvijā.

Promocijas darba struktūra ir pakārtota promocijas darba uzdevumu

risināšanai. Promocijas darbs veidots no trīs nodaļām, secinājumiem un priekšlikumiem. Promocijas darba pamatteksts ir izklāstīts uz 213 lappusēm (kopējais lappušu skaits ar pielikumiem – 378), darbā ir reprezentētas 7 formulas, labākai darba izpratnei ir izveidotas 55 tabulas un 78 attēli, kā arī darbam ir pievienoti 86 pielikumi. Literatūras sarakstā ir iekļautas 369 literatūras vienības.

Atslēgvārdi: nodokļi, nodevas, nodokļu politika, stratēģija, instrumentārijs,

pamatprincipi.

__________________________________________________________________ 6

PROMOCIJAS DARBA VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Nodokļu politika Latvijā šobrīd ir sabiedrības pastiprinātas uzmanības centrā.

Dažādos līmeņos un kontekstos paplašinās un ievērību gūst kārtējā diskusija par valsts nodokļu politiku, kurā aizvien spilgtāk iezīmējas neapmierinātība ar pastāvošo nodokļu sistēmu. Nevienas valsts ekonomika nevar nepārtraukti augt, jo tās attīstībai ir raksturīgs cikliskums, kā arī tā ir pakļauta daudzu iekšējo un ārējo faktoru ietekmei. Arī Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas laika ir bijusi redzama gan strauja ekonomiskā izaugsme, gan tās lejupslīde, un tieši šādu periodu mēs piedzīvojam patlaban. Nodokļi ir viens no galvenajiem veidiem, kā caur publisko pārvaldi valdība cenšas ietekmēt gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju rīcību. Ar nodokļu palīdzību tiek īstenoti sabiedriskā labuma pakalpojumi (policija, ugunsdzēsēji, u.c.), uzsverot taisnīgu un efektīvu sabiedrisko pakalpojumu sasniegšanu.

Mūsdienu nodokļu sistēma tika veidota laikā, kad atsevišķu valstu ekonomikas bija slēgtas, t.i., lielākie iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumi tika saņemti iekšzemē, kā arī saimnieciskā darbība pārsvarā notika vienas valsts ietvaros. Valstu integrācija mainīja ekonomisko situāciju pasaulē, liekot pārskatīt nodokļu sistēmas veidošanas tradicionālos principus. Globalizācijas procesu ietekmē kapitāls ir kļuvis daudz mobilāks, jo uzņēmumu attiecību pamatā ir tīklveida darbības modelis, kas savukārt pastiprina nodokļu konkurenci starp valstīm. Pastāv risks, ka valstī var samazināties nodokļu ieņēmumi un parādīsies plašākas iespējas izvairīties no nodokļu nomaksas. Pasaules valstu nodokļu speciālisti patlaban meklē iespējas, kā atrisināt problēmas nodokļu jomā starpvalstu līmenī.

Jāatzīst, ka ļoti bieži valsts nodokļu politika ir fiskāli orientēta, kas savukārt var negatīvi ietekmēt sabiedrības sociālos procesus. Nodokļu reformas ne vienmēr dod gaidāmos makroekonomikas rezultātus. Pieņemot nodokļu lēmumus, politikas veidotājiem reizēm nav skaidra priekšstata par to, kāds būs rezultāts un kādas sekas iestāsies. Jebkura nepārdomāta rīcība nodokļu jomā, nepareizi pieņemts lēmums, kas netiek balstīts uz aprēķiniem un kuram nav skaidra skatījuma par gaidāmajiem rezultātiem, noved pie valsts budžeta ieņēmumu samazinājuma un nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju maksātspēju un labklājību.

Mūsdienu ekonomiskās attīstības procesos, kuros ir vērojamas pasaules krīzes sekas, pieaug vajadzība palielināt sociāli - ekonomisko attiecību regulēšanu no valsts puses. Lai sasniegtu šo mērķi, ir nepieciešams īstenot pārdomātu un zinātniski pamatotu valsts ekonomikas politiku. Pašreizējā Latvijas ekonomiskā situācija, nodokļu politikas stratēģijas trūkums kopumā, kas savukārt ietekmē sociāli ekonomiskos faktorus, parāda arī promocijas darba aktualitāti.

Attīstītās valstīs ar stabilu un izlīdzinātu nodokļu struktūru un pietiekamiem uzkrājumiem nodokļu pasākumi ir domāti ekonomiskās aktivitātes veicināšanai bez būtiskām nodokļu reformām, papildinot tos ar mērķtiecīgām darbībām budžeta deficīta mazināšanai. Savukārt, lai ekonomiskās lejupslīdes laikā nodrošinātu budžeta ieņēmumus Latvijā, valdība ir veikusi vairākas būtiskas izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos, paaugstinot nodokļu likmes. 2010. gadā Latvijā tiek realizētas lielas nodokļu izmaiņas, kuras tiek nepārtraukti kritizētas. Latvijas valdība savus lēmumus pamato ar to, ka tā ir vienīgā iespēja nodrošināt valsts budžeta izpildi. Savukārt uzņēmēji ir pārliecināti, ka veiktā nodokļu reforma pilnībā nogremdēs

__________________________________________________________________

7

vietējos uzņēmējus. Latvijā šobrīd ir nesabalansēta nodokļu struktūra, ko izraisījusi gan pasaules ekonomikas ietekme uz vietējo tirgu, gan arī līdzšinējā iekšējā fiskālā politika, kas netiek pietiekoši koordinēta nepietiekamo uzkrājumu dēļ, tāpēc ir nepieciešamas būtiskas reformas nodokļu sistēmā, kas spētu stiprināt Latvijas konkurētspēju, sekmēt sabalansētas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošināt valsts finanšu stabilitāti.

Kopējo nodokļu slogu Latvijā būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ, kas vēl joprojām turpina pasliktināties. Tāpat jāņem vērā, ka nodokļu sloga paaugstināšana bremzē uzņēmējdarbības aktivitāti mainīgajos ekonomiskajos apstākļos. Pamatā ir jārisina jautājums, kā ar rūkošajiem budžeta ieņēmumiem nodrošināt galvenās valsts funkcijas, atsakoties no pārējām, tādējādi samazinot arī budžeta izdevumus. Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt gan esošā nodokļu sloga taisnīgāku sadali, gan arī ar nodokļu politikas palīdzību nodrošināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību, veicinot preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu Latvijā un to eksportu. Lai arī ir vērojamas kopējas tendences ES valstu nodokļu politikā, tomēr globālās ekonomikas un finanšu krīzes ietekmē dalībvalstis savas ekonomikas atbalstam un valsts finanšu konsolidācijai ievieš arī virkni ciklisku pasākumu, kas neatbilst kopējām tendencēm un ir vērstas uz tūlītēju efektu.

Latvijas nodokļu maksātāju lielie nodokļu parādi - 2006. gadā - 414,8 milj. Ls, 2007. gadā - 456, 4 milj. Ls, 2008. gadā - 405,6 milj. Ls, 2009. gadā - 549,7 milj. Ls - liecina gan par nepietiekamu nodokļu maksātāju motivāciju maksāt nodokļus, gan arī par vienkāršu nespēju samaksāt visus nodokļus. Galvenie nodokļu nemaksāšanas iemesli ir: 1) valsts nodokļu politika nenodrošina regulējošo funkciju – veicināt/bremzēt noteiktu valsts nozaru ekonomisko subjektu attīstību atbilstoši valsts interesēm, veidojot sabalansētu tautsaimniecības struktūru; 2) valsts nodokļu politikas mazspēja nestimulē uzņēmējus plānot un realizēt ilgtermiņa biznesa projektus, jo komercdarbības mērķis pamatā ir iespējami īsā laika posmā gūt maksimālu peļņu, bet izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir komercdarbības īstermiņa mērķa sastāvdaļa; 3) izpildvaras un tiesu varas mazspēja nodokļu administrēšanā ir veicinošs apstāklis, lai izvairītos no to maksāšanas; 4) korupcijas skandāli sabiedrībā rada pārliecību, ka tai ir morālas tiesības neievērot likumus.

Diskutabls ir jautājums, vai nodokļi ir vienīgais veids, lai apmierinātu valsts vajadzības pēc nepieciešamajiem naudas ieņēmumiem. Jāsecina, ka joprojām pietrūkst teorētiski izstrādātu zinātnisku atziņu nodokļu politikas un līdz ar to arī nodokļu sistēmas veidošanā. Trūkst zinātniska skaidrojuma, kādēļ nodokļi ir nepieciešami un kādiem tiem jābūt, raugoties no ekonomikas teorijas atziņu viedokļa. Svarīgi izprast, atklāt un analizēt, kādai jābūt pareizai nodokļu politikai, izpētot starptautisko praksi šo problēmu risināšanā. Ekonomiskajā literatūrā nodokļu politikas jautājumi tiek skatīti virspusēji, t.i., pārsvarā tiek izteikti viedokļi par nodokļu politikas neefektivitāti, risinātas konkrētu nodokļu iekasēšanas un aplikšanas problēmas. Daudzi nodokļu speciālisti uzskata, ka nepieciešama nodokļu sistēmas reforma.

Vispārteorētiskās atziņas par aplikšanu ar nodokļiem ir pētījuši gan rietumu, gan austrumu, gan latviešu zinātnieki. Aplikšanas ar nodokļiem problēmas ir pētījuši un principus izstrādājuši tādi zinātnieki kā Ā. Smits (Adam Smith), J.S. Mills (John Stuart Mill), A. Vāgners (Adolph Wagner). Savukārt mūsdienu nodokļu politiku un

__________________________________________________________________ 8

aplikšanu ar nodokļiem Eiropā un Amerikā ir pētījuši tādi zinātnieki kā J.A. Pekmans (Joseph A. Pechman), G.V. Jumps (Gregory V. Jump), P.L. Karons (Paul L. Caron), F.D. Olvers (Philip D. Oliver), T. Seto (Teodore Seto), Dž.E. Maules (James Edward Maule's). No pagājušā gadsimta 80-to gadu sākuma līdz pat šodienai proporcionālās un progresīvās nodokļu sistēmas priekšrocības un trūkumus ir pētījis ASV Stanfordas Universitātes (Stanford University) zinātnieks A. Rabuškis (Alvin Rabushka). Lielu ieguldījumu ir devuši arī austrumu zinātnieki L.I. Jākobsons (Л.И. Якобсон) un L.G. Hodova (Л.Г. Ходова). Aplikšanas ar nodokļiem principu formulēšana ir nepieciešama, lai izveidotu efektīvu un mūsdienīgu nodokļu sistēmu. Nodokļu iekasēšanas problēmas savos darbos ir pētījuši arī M.N. Karasevs (М.Н. Карасев), A.M. Babaškins (А.М. Бабашкин), I.V. Gorskis (И.В. Горский), D.G. Černikovs (Д.Г. Черников).

Ļoti lielu interesi izraisa A. Lafera (Arthur Betz Laffer) un J.M. Keinsa (John Maynard Keynes) darbi, kas veltīti nodokļu likmēm un nodokļu iekasēšanas robežlīmenim. Idejas par aplikšanas ar nodokļiem robežlikmes ieviešanu ierobežo valsts nodokļu politikas fiskālo funkciju.

Atsevišķus nodokļu politikas jautājumus savos darbos ir pētījuši arī Latvijas zinātnieki: vēsturiskā skatījumā – kā tautsaimniecības vēsturi – to ir aplūkojuši A. Aizsilnieks, akad. O. Krastiņš, savukārt nodokļu izpētei pēc neatkarības atjaunošanas pievērsušies A. Zvejnieks, akad. R. Karnīte, I. Kodoliņa-Miglāne, L. Kavale, A. Kodoliņš, K. Ketners, I. Sīpola, Ī. Vītola, A. Boruks, un daudzi citi. Nodokļu jautājumi ir apskatīti arī vairākos promocijas darbos, kuru autori ir: M. Jurušs, G. Kauliņa, A. Orehova, I. Leibus, A. Joppe, K. Jarve.

Neskatoties uz augstāk minēto autoru zinātniskajiem pētījumiem nodokļu politikas jomā, visas problēmas vēl nav atrisinātas, t.sk. vēl joprojām nav izstrādāts vienots uzskats par nodokļu politikas instrumentu izmantošanu dažādās ekonomikas attīstības fāzēs, pastāv vairāki diskutabli jautājumi, neskaidrības, kas jāpēta un jārod praktiski risinājumi. Minēto pētījumu trūkums ekonomikas mainīgā attīstības posmā tad arī noteica promocijas darba temata izvēli un tās aktualitāti. Pētījuma objekts - nodokļu politika Latvijas tautsaimniecībā. Pētījuma priekšmets – nodokļu politikas teorija un prakse, attīstības tendences, tās ietekme uz sabiedrības attīstību. Darba mērķis: balstoties uz speciālās ekonomiskās literatūras un nodokļu politikas analīzes rezultātiem pasaulē un Latvijā, atklāt nodokļu politikas un to ietekmējošo faktoru sakarības, kā arī noformulēt priekšlikumus nodokļu politikas izstrādāšanai Latvijā. Lai īstenotu mērķi, izvirzīti šādi uzdevumi:

• izpētīt nodokļu politikas jēdziena būtību, principus; • izvērtēt nodokļu politiku Latvijā un citās valstīs; • noskaidrot nodokļu politikas izvērtēšanas kritērijus; • parādīt nodokļu politikas saikni ar notiekošajiem ekonomiskajiem

procesiem gan Latvijā, gan pasaulē; • noformulēt secinājumus un priekšlikumus nodokļu politikas izstrādāšanai.

Pētījuma veikšanas periods ir no 2001. gada līdz 2009. gadam, taču darbā ir arī iekļauta analīze par agrākiem gadiem, kā arī par 2010. gada pirmo pusgadu. Izvēlētais laika periods ir pietiekami ilgs, lai raksturotu pozitīvās un negatīvās tendences, esošās problēmas nodokļu politikā. Atsevišķi jautājumi ir pētīti arī īsākā un garākā periodā.

__________________________________________________________________

9

Darba struktūra Promocijas darba pirmā nodaļa ir teorētiska, kurā autore pēta nodokļu politikas būtību, principus, nodokļu instrumentāriju. Otrajā nodaļā autore izvērtē atsevišķas ar nodokļu politiku saistītās problēmas gan Latvijā, gan pasaulē. Trešajā nodaļā izstrādāti priekšlikumi nodokļu politikas pilnveidošanai, t.i., piedāvāts nodokļu politikas stratēģiskais un taktiskais plāns, izvirzīti priekšlikumi nodokļu politikas efektivitātes novērtēšanai un pilnveidošanai. Pētījuma metodes. Promocijas darba izstrādē ir izmantotas sekojošas metodes:

- kvalitatīvās, t.sk.: o aptaujas, datu apkopošanas metode, o intervijas ar zinātniekiem, uzņēmumu pārstāvjiem un valsts ierēdņiem, o eksperta metode; o skaitliskās informācijas aprakstīšanas un attēlošanas metode;

- kvantitatīvās, t.sk.: o situācijas analīzes metode, o korelācijas metode, o grupēšanas metode;

- jauktā (kvalitatīvā un kvantitatīvā), t.sk.: o analīzes un sintēzes metode; o sabiedriskās domas izpētes metode;

- kritiskā un notikumu orientētā pētīšanas metode. Pētījuma ierobežojumi. Darba ierobežotā apjoma dēļ darba autore neaplūko Latvijas Bankas ietekmi uz nodokļu politikas jautājumiem. Jāatzīmē, ka nodokļu politikas problemātika ir ļoti plaša un visus ar to saistītos jautājumus promocijas darbā nav iespējams izpētīt, līdz ar to darbā netiek detalizēti analizēta visu nodokļu politikas instrumentāriju darbība. Lielāka uzmanība ir pievērsta nodokļu sistēmai, nodokļu administrēšanai, nodokļu politikai mainīgos ekonomiskos apstākļos. Nodokļu politika tiek pētīta atbilstoši promocijas darba plānam. Pētījuma metodoloģiskais un teorētiskais pamats ir Latvijas un ārvalstu zinātnieku darbi, speciālo pētījumu rezultāti, zinātnisko konferenču un semināru materiāli. Pētījuma veikšanā izmantota literatūra un avoti:

- Latvijas Republikas nodokļu sistēma, valsts atbalsts un uzņēmējdarbību reglamentējošie likumi un citi normatīvie akti;

- publicētie zinātniskie darbi un monogrāfijas; - Latvijas Republikas Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas

publicētie pētījumi un statistisko materiālu krājumi; - Eurostat, Eiropas Komisijas, Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes un citu

valstu statistikas pārvalžu datu bāzes un statistisko materiālu krājumi; - OECD veiktie pētījumi; - publiski pieejamā informācija par uzņēmumiem; - autores pastāvīgi veiktā pētījuma rezultāti.

Darbā gaitā Latvijas ekonomikas rādītāji ir salīdzināti gan ar pārējām Baltijas valstīm, gan ar Eiropas valstīm, gan arī ar citām pasaules valstīm. Visbiežāk salīdzinājums ir veikts ar:

- Igauniju un Lietuvu kā Latvijas kaimiņvalstīm;

__________________________________________________________________ 10

- ES dalībvalstīm, jo arī Latvija ir ES dalībvalsts no 2004. gada 1. maija, un viens no priekšnosacījumiem, lai Latvija varētu pievienoties ES, bija tieši nodokļu harmonizācija;

- ASV, jo jau 2000. gada martā Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē ES valdību vadītāji vienojās par jaunu stratēģisku mērķi Eiropas Savienībai - līdz 2010. gadam padarīt to par viskonkurētspējīgāko ekonomisko spēku pasaulē (kā salīdzinošās valstis tiek izmantotas ASV un Japāna). Sakarā ar to, ka Japāna ir ar ļoti atšķirīgu kultūru, autore neizmanto savā darbā Japānu kā salīdzinošo valsti, bet salīdzina Latviju ar ASV;

- Lielbritāniju kā vienu no ES dalībvalstīm, kurai ir sava nostāja attiecībā pret Eiropas monetāro politiku un uz kuru Latvijas iedzīvotāju emigrācija 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir palielinājusies 2 reizes (salīdzinājumam: uz Krieviju iedzīvotāju emigrācija palielinājusies - 1,3 reizes, uz Vāciju – attiecīgi 1,2 reizes, bet emigrācija uz Īriju samazinājusies 2,1 reizes).

Autores zinātniskais ieguldījums. Darba ietvaros ir izstrādātas šādas zinātniskās novitātes:

- analizējot dažādu zinātnisko literatūru, definēts nodokļu politikas jēdziens tautsaimniecībā (1.1. apakšnodaļa);

- analizējot nodokļu politikai izvirzītos mērķus, izpētīti un zinātniski pamatoti nodokļu politikas veidošanas teorētiskie aspekti un nodokļu politikas principi tautsaimniecības krīzes apstākļos (1.2. apakšnodaļa);

- izstrādāts ekonomiskais pamatojums nodokļu politikas izmaiņu lietderīgumam, ņemot par pamatu tautsaimniecības attīstības virzienus (1.3., 3.3. apakšnodaļas)

- pētot nodokļu politikas stratēģiju noteiktas nodokļu ieņēmumu un nodokļu sistēmas īpatnības Latvijā. Darbā ir veikts Latvijas nodokļu politikas stratēģijas salīdzinājums ar citām ES dalībvalstīm (2.1. apakšnodaļa);

- noteikti budžeta elastības novērtēšanas makroekonomiskie bāzes rādītāji (2.1, 2.3. apakšnodaļas);

- izvērtēta sociāli-ekonomisko rādītāju nozīme nodokļu politikas plānošanā (2.1. apakšnodaļa);

- vienota analītiskā sistēmā apkopoti Latvijas nodokļi un salīdzināti ar citām ES dalībvalstīm, atspoguļojot pielietotā nodokļu instrumentārija dažādību (2.2. apakšnodaļa);

- vispusīgi izvērtējot nodokļu politikā izmantojamo instrumentāriju un metodes, piedāvāta jauna nodokļu politikas efektivitātes rādītāju kopums (2.3. apakšnodaļa);

- kritiski izvērtētas nodokļu instrumentārija izstrādes un īstenošanas problēmas izteikti priekšlikumi nodokļu politikas instrumentārija pilnveidošanai (3.1. apakšnodaļa);

- izstrādāti priekšlikumi nodokļu administrēšanas pilnveidošanai (3.2. apakšnodaļa);

- pamatoti stratēģiskie un taktiskie mērķi nodokļu politikas rezultativitātes paaugstināšanai Latvijas tautsaimniecībā (3.3. apakšnodaļa).

Promocijas darba izvirzītā hipotēze. Nodokļu politikas stabilitāte, prognozējamība un sakārtotība Latvijā ir viens no faktoriem ekonomisko subjektu racionālai rīcībai, kura ir vērsta uz uzņēmējdarbības attīstību, iedzīvotāju labklājību un iekšzemes kopprodukta paaugstināšanu, kā arī ekonomikas stabilu attīstību.

__________________________________________________________________

11

Promocijas darbā aizstāvamās tēzes: - bez precīzas nodokļu politikas definēšanas nav iespējams noteikt veicinošo

instrumentu pielietošanu; - nodokļu likmju un nodokļu sistēmas pamatotas izmaiņas veicina

konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstību, iedzīvotāju labklājību un ekonomikas attīstību Latvijā;

- nodokļu politikas instrumentārijs spēj dot vislielāko efektu, ja tiek pielietots sistēmiskās pieejas princips, kad visas aktivitātes ir savstarpēji koordinētas un pakārtoti pielietotas valsts attīstības prioritāšu īstenošanai.

Aprobācija. Ar pētījuma galvenajām izstrādēm autore iepazīstināja plašu interesentu loku: - piedaloties starptautiskajās zinātniskajās konferencēs ar ziņojumiem

(1. pielikums); - piedaloties Latvijas Zinātnes padomes finansētos projektos:

o „Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvas”, o „Valsts fiskālās politikas pilnveidošana ienākumu un resursu sadalē”, o „Latvijas tautsaimniecības resursi un tautsaimniecības attīstības iespējas”, o „Galveno pārtikas produktu vajadzība un tās nodrošinājuma ekonomisko

problēmu izpēte un risinājumi iedzīvotāju ģimenēs ar dažādu ienākumu līmeni”,

o „Latvijas ārējo sakaru perspektīvas Eiropas Savienības vienotā tirgū”, o „Agrārā sektora uzņēmējdarbība un pārtikas patēriņš Latvijas ilgtspējīgas

attīstības, sabiedrības labklājības un Eiropas Savienības kontekstā”; - piedaloties Latvijas Universitātes finansētos projektos:

o „Fiskālās un monetārās politikas pilnveidošanas iespējas globālās ekonomikas mainības apstākļos”,

o „Monetārā, fiskālā un tirdzniecības politika Latvijā”; - promocijas darba veikšanas procesā, sagatavojot un publicējot monogrāfiju un

zinātniskos rakstus (2. pielikums); - mācību procesā, vadot kursa darbus un bakalaura darbus, lasot lekcijas un vadot

seminārus Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes studentiem sekojošus kursus: o „Nodokļu sistēmas” (4 kredītpunkti), o „Nodokļu politika” (4 kredītpunkti), o „Nodokļu un subsīdiju politika” (4 kredītpunkti), o „Tautsaimniecības attīstības politika” (4 kredītpunkti);

- piedaloties ESF programmas „Ieguldījums tavā nākotnē” apmācības programmu vadīšanā sekojošos moduļos:

o „Saimnieciskās darbības uzskaite un nodokļi” - 20 stundas, o „Uzņēmuma finanšu vadība” - 20 stundas.

__________________________________________________________________ 12

PROMOCIJAS DARBA NOZĪMĪGĀKĀS ZINĀTNISKĀS IESTRĀDES

1. NODOKĻU POLITIKAS TEORĒTISKIE ASPEKTI

1.1.Nodokļu politikas jēdziens ekonomikas teorijā

Nodokļu politikas teorētiskai izpētei ir pievērsušies daudzi ekonomisti, zinātnieki, teorētiķi, sākot ar klasiskās politiskās ekonomijas pārstāvjiem A.Smitu (Adam Smith (1723-1790)), D.Rikardo (David Ricardo (1772–1823)), Ž.B.Seju (Jean-Baptiste Say (1767–1832)), Dž.S.Millu (John Stuart Mill (1806–1873)) līdz pat mūsdienu pētniekiem finanšu un ekonomikas teorijas laukā. Tomēr līdz šim laikam ekonomikas zinātnē nav vienota viedokļa par jēdziena „nodokļu politika” traktējumu.

Pētot nodokļu teorijas attīstību, tiek aplūkotas gan vispārējās teorijas, kur nodokļi ir kā daļa no kopējās ekonomikas teorijas, gan privātās teorijas, kas ir pētījumi par konkrētiem nodokļu jautājumiem, neanalizējot senākās teorijas, kas bija viduslaikos un 18. gs. (kā maiņas teoriju, absolūtisma teoriju u.c.), bet pievēršoties mūsdienīgākām teorijām: klasiskai teorijai - pamatlicēji A.Smits (Adam Smith (1723-1790)), D.Rikardo (David Ricardo (1772–1823)), neoklasismam - pamatlicēji T.B. Veblens (Thorstein Bunde Veblen(1857-1929)), A. Maršals (Alfred Marshall (1842-1924)), keinsismam - pamatlicējs Dž.M. Keinss (John Maynard Keynes (1883-1946)), monetārismam jeb Čikāgas skolai - pamatlicējs M. Frīdmans (Milton Friedman (1912-2006)), kas sāka veidoties 20. gs. 50-tos gados, kā arī jaunākajām teorijām - piedāvājuma teorijai (angļu val. - Supply-side economics), kuras pamatlicēji ir A. Lafers (Arthur B. Laffer (1940) un R. Mundels (Robert Mundell (1932), kurš tālāk attīstīja Mundela-Fleminga (Mundell-Fleming) modeli. Kā arī sīkāk tiek aplūkotas privātās teorijas jeb atsevišķu nodokļu jautājumu teorijas: tiešo un netiešo nodokļu teorija, vienota nodokļa teorija, proporcionālā nodokļa teorija, progresīvā nodokļa teorija, nodokļu pārnešanas teorija. Veicot šo pētījumu, autore nesastapa precīzu nodokļu politikas definīciju.

Salīdzinot vairāku pazīstamu ekonomistu uzskatus par nodokļu politiku, nosacīti var izdalīt četras grupas: 1. Nodokļu politika ir valsts īstenotu pasākumu kopums nodokļu un nodokļu

aplikšanas laukā. Nodokļu politika ir valsts finanšu politikas sastāvdaļa un instruments, ar kuru valsts regulē sociāli ekonomiskos procesus sabiedrībā. Vai arī: nodokļu politika ir valsts veiktu darbību komplekss vai pasākumu sistēma aplikšanā ar nodokļiem un nodokļu jomā. Daži zinātnieki uzskata, ka nodokļu politika ir valsts mērķtiecīgi veikto ekonomisko, tiesisko, organizatorisko un kontroles pasākumu sistēma nodokļu aplikšanas laukā.

2. Nodokļu politika ir valsts augstākās vadības pieņemto pārvaldības lēmumu kopums nodokļu plānošanas, regulēšanas un kontroles jomā. Vai arī: nodokļu politika ir organizatoriski tiesisku metožu kopums, ar kuru tiek pārvaldīta aplikšana ar nodokļiem un kas tiek īstenota praksē ar nodokļu mehānisma palīdzību.

__________________________________________________________________

13

3. Vairāki zinātnieki nodokļu politiku analizē kā pasākumu kopumu nodokļu jomā, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta valsts budžeta ieņēmumu papildināšana. Nodokļu politika ir valsts veikto pasākumu komplekss, kas virzīts uz nodokļu un nodevu savlaicīgu un pilnīgu samaksu.

4. Nodokļu politiku skata kā nodokļu pasākumu kopumu, kas pilnveido nodokļu sistēmu. Piemēram: "Nodokļu politika ir ekonomisku, finanšu un juridisku valsts īstenotu pasākumu kopums, kas veido nodokļu sistēmu, nodrošina valsts un atsevišķu sociālo grupu finanšu vajadzības, kā arī valsts ekonomisko attīstību uz finanšu resursu pārdales rēķina”. Vai arī - nodokļu politika ir ekonomiskās politikas sastāvdaļa, kas ietver sevī pasākumu kompleksu (vispirms normatīvo un tiesisko bāzi), kas nodrošina nodokļu sistēmas pilnveidošanu, pamatojoties uz nodokļu sistēmas attīstības stratēģisko koncepciju.

No minēto definīciju analīzes var secināt sekojošo: 1. Visas definīcijas ir ļoti līdzīgas. Praktiski vienāda ir definīcijas pirmā daļa, kura

nosaka, ka nodokļu politika ir valsts īstenots pasākumu, pārvaldes lēmumu kopums vai darbību komplekss.

2. Vairāk atšķirību autori ir snieguši definīcijas otrajā daļā, kurā izteikti nodokļu politikas īstenošanas virzieni. Daži autori norāda tikai uz to, ka pasākumi un lēmumi tiek veikti nodokļu aplikšanas jomā. Citi autori min, ka valsts īstenotie pasākumi ir saistīti ar nodokļu savlaicīgu un pilnīgu iekasēšanu, valsts finanšu, sabiedrības atsevišķu sociālo vajadzību, kā arī ekonomikas attīstības nodrošināšanu.

3. Nodokļu politika tiek definēta kā ekonomikas politikas vai valsts politikas sastāvdaļa, kā sociālo un ekonomisko procesu regulēšanas instruments.

Autore principiāli nepiekrīt minēto autoru nodokļu politikas formulējumiem. Problēma jārisina, pamatojoties uz citādu metodoloģisku pieeju. Jēdziens „politika” Svešvārdu vārdnīcā tiek skaidrots kā valsts, vadības, partijas vai citas organizācijas svarīgākie centieni, mērķi, principi, rīcības līnija, kurss, stratēģija un taktika, savukārt A.Ašmanis skaidro „nodarbojamies ar politiku, cilvēki pārvalda sabiedrību, regulē procesus tajā. Ar pārvaldīšana saprot mērķtiecīgu un efektīvu kāda priekšmeta ietekmēšanu”. Autore uzskata, ka atbilstoši šādam politikas skaidrojumam jāveido arī nodokļu politikas traktējums. Nodokļu politika jādefinē ne kā valsts veicamo pasākumu vai darbības kopums, bet gan kā valsts stratēģija nodokļu jomā. Stratēģija savukārt ietver sevī vairākus elementus. Pirmkārt, stratēģiskos mērķus, kurus jāsasniedz noteiktā laika periodā. Ņemot vērā ekonomikas cikliskās attīstības tendences, nodokļu politikas stratēģiskos mērķus nevajadzētu izvirzīt periodam, kas pārsniedz cikla vienas fāzes ilgumu (5-10 gadi). Otrkārt, stratēģija ietver arī taktiskos uzdevumus, kurus pildot var sasniegt mērķi. Uzdevumi ir konkrēti pasākumi, kuri jāveic konkrētām institūcijām konkrētā termiņā. Taktiskie uzdevumi var būt vairāki un tie var mainīties atkarībā no dažādu ārējo un iekšējo ekonomikas attīstību ietekmējošo faktoru izmaiņām. Taktiskie uzdevumi var mainīties, nemainoties stratēģiskiem mērķiem. Katram taktiskajam uzdevumam ir jābūt konkrēti formulētam, un to novērtēšanai ir jābūt noteiktiem kvantitatīviem radītājiem. Treškārt, stratēģija ietver sevī instrumentāriju, kuru lietojot, var risināt izvirzītos uzdevumus. Instrumentu klāstam jābūt pietiekami plašam un elastīgam, jo, mainoties

__________________________________________________________________ 14

iekšējai un ārējai situācijai, mainoties nodokļu politikas izvirzītajiem uzdevumiem, var rasties nepieciešamība mainīt instrumentus.

1.1. att. Nodokļu politikas saturs

Pētot jautājumu par nodokļu politikas stratēģiju un taktiku, autore nonāca pie secinājuma, ka nodokļi vienmēr ir bijuši ekonomisko attiecību posms un to izmaiņas atspoguļojas nodokļu politikā. Atbildīgajām personām par nodokļu politikas īstenošanu ir jānodrošina valsts budžets ar finanšu resursiem, radot nosacījumus tautsaimniecības regulēšanai un izlīdzinot tirgus radīto iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.

1.2.Nodokļu politikas pamatprincipi un instrumentārijs

Lai izveidotu optimālu nodokļu politiku, svarīgi noteikt nodokļu politikas principus. To trūkums rada politiķiem iespēju manipulēt ar nodokļu iekasēšanu.

Pirmos četrus principus nodokļu uzlikšanā izstrādāja Ā. Smits (Adam Smith (1723-1790)), un 1776. gadā tie tika apkopoti pētījumā „Pētījums par tautas bagātību”(The Wealth of Nations/ Part II V.2.23). Ā. Smits savos pētījumos neskaidro nodokļu politikas būtību, un tā pamatā balstās uz vairākiem priekšnosacījumiem, kas būtu jāņem vērā, iekasējot nodokļus.

21. gadsimtā nodokļu politikas principus ir pētījuši vairāki pasaules institūti un pētnieciskie institūti: Amerikas zvērināto grāmatvežu institūts (American Institute of Certified Public Accountants (AICPA)); Apvienotā nodokļu komiteja (Joint Committee on Taxation), Valdības Atbildības birojs (Government Accountability Office (GAO)), Valsts likumdevēju nacionālā konference (National Conference of State Legislatures (NCSL)), Kalifornijas likumdošanas analīzes birojs (California Legislative Analyst’s Office), Vašingtonas Valsts nodokļu struktūras Studiju komiteja (Washington State Tax Structure Study Committee), Havaju 2001-2003 nodokļu ieņēmumu komisija (Hawaii 2001-2003 Tax Review Commission).

Ekonomikas politika

Finanšu politika

Nodokļu politika

Stratēģija

Stratēģiskie mērķi

Taktiskie uzdevumi Instrumentārijs

Valsts kopējā stratēģija

__________________________________________________________________

15

1.1. tabula Nodokļu principu salīdzinājums

AICPA JCT GAO NCSL California LAO

Washington STSSC

Hawaii TRC

Taisnīguma princips + + + + + + + Noteiktības princips + + - + - - + Ērtības princips + + - - - + + Ekonomijas princips + + + + + + + Vienkāršums + + + + + + + Neitralitāte + + - + + + + Ekonomikas izaugsmi veicinošiem un efektīviem

+ + + + - - -

Jābūt pārredzamiem un skaidriem + - + + - + +

Līdz minimumam samazināt nodokļu plaisu

+ + - - - - +

Sabalansētam ar valsts budžetu + - - + + + +

Analizējot dažādu komiteju un pētniecības institūtu izstrādātos nodokļu

principus, autore nonāca pie secinājuma, ka Amerikas zvērināto grāmatvežu institūta (American Institute of Certified Public Accountants (AICPA)) izstrādātie principi ir visaptverošākie.

Pamatojoties uz augstāk minētikem principiem autore uzskata, ka, veicot nepieciešamās reformas nodokļu sistēmā, jāstiprina valsts konkurētspēja, sekmējot sabalansētas tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošinot valsts finanšu stabilitāti.

Jāatzīmē, ka nodokļu galvenie elementi visā pasaulē ir vienādi, bet to izmantošanas iespējas ir tik plašas, ka galu galā pasaulē nav divu pilnīgi vienādu nodokļu sistēmu. Taču jebkurā gadījumā valdībai ir jānoskaidro, kas būs galvenie nodokļu maksātāji, kāda būs nodokļu bāze un kā tā tiks izmantota; kādas būs nodokļu likmes; kādi būs nodokļu atvieglojumi u.c.

Autore piedāvā izvērtēt dažus kritērijus: o kam lielāki ienākumi, tas maksā lielākus nodokļus. Speciālistu vidū pastāv

strīds, vai visi ienākumi, ienākumu veidi ir jāapliek ar nodokļiem, varbūt tomēr daļu ar nodokļiem neapliekt;

o kas vairāk tērē, tas maksā lielākus nodokļus. Par cik ienākumus ir vieglāk noslēpt un nedeklarēt, salīdzinot ar patēriņu, taisnīgāk būtu aplikt tieši patēriņu. Kritizētāji norāda, ka naudu ir iespējams tērēt arī ārpus valsts, kā arī noslēpt darījuma patieso cenu. Svarīgi būtu sekot, lai patēriņa nodokļi tiktu izlīdzināti lielākā reģionā;

o jebkura veida ienākumiem vienāda likme. Pastāv arī pretējs viedoklis, ka likmes jādiferencē pēc noteiktiem kritērijiem;

o visiem vienādu nodokļu slogu. Pretējs viedoklis ir tāds, ka slodze ir jādiferencē, nosakot neapliekamo minimumu un īpašus atvieglojumus ģimenēm;

__________________________________________________________________ 16

o vismazākais nodoklis ir mājoklim, kurā pats dzīvo. Minētais kritērijs ir atbalstāms;

o zemi nodokļi, bet nodokļu veidu daudz; o lieli nodokļi, bet nodokļu veidu maz.

Izvērtējot iepriekš minētos kritērijus, var secināt, ka nodokļu sistēmas taisnīguma jēdziens nav nosakāms pēc vienas formulas, kas derētu jebkurai sabiedrībai. Diskusijas par minēto tēmu joprojām ir aktuālas. Būtiski, lai nodokļu sistēma būtu dinamiska, elastīga un orientēta uz vispārēju labklājības līmeņa celšanu.

Lai pieņemtu optimālus lēmumus, veidojot nodokļu politiku un sistēmu, jāizprot instrumentārija izvēles pamatotība konkrētos apstākļos. Nodokļi sastāv no vairākiem obligātiem elementiem, kuri ir atrunāti nodokļu likumos. Visās valstīs nodokļu elementi ir vieni un tie paši, tomēr katrā valstī tie tiek piemēroti dažādi, ņemot vērā valsts attīstības līmeni, valsts lomas pakāpi ekonomikā, prioritātes, tradīcijas, kultūru, reliģiju u.c.

Pastāv divas nodokļu elementu grupas - pamatelementi, kuriem obligāti jābūt nodoklī, un papildelementi, kuri var būt, bet var arī nebūt atsevišķā nodoklī.

Pie pamatelementiem var pieskaitīt personas, kas veic nodokļu nomaksu. Nodokļu maksātāji ir gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan rezidenti, gan nerezidenti. Nodokļu objekts, bāze atspoguļo, par ko nodoklis tiek maksāts. Bāze ir plaša un daudzveidīga. Apvienojot pēc viendabīgām pazīmēm, visus nodokļu objektus var sadalīt trīs galvenās grupās: ienākumi (naudas izteiksmē); īpašums vai manta (naturālā veidā); izdevumi jeb patēriņš (preču un cenu izteiksmē).

Ienākumi. Teorētiski ienākumu aplikšana šķiet samērā vienkārša, taču praktiski ir visai grūti noteikt, kas ir un kas nav ienākums nodokļu aplikšanas izpratnē. Ienākumi ir ļoti komplicēts nodokļu bāzes veids.

Īpašums. Īpašums kā nodokļu bāze sastāv no vairākiem īpašuma veidiem: ēkas, zemes, iekārtas, inventāra, transporta līdzekļiem u.c. Īpašumu var aplikt, summējot visu veidu īpašuma vērtību, vai arī atsevišķus īpašuma veidus apliekot atsevišķi.

Izdevumi jeb patēriņš. Daudzu attīstīto valstu nodokļu sistēmas ir balstītas uz ienākumu un īpašumu aplikšanu, jo tiek argumentēts, ka tā ir vienīgā iespēja ievērot maksātspējas principu. Taču arvien lielāks skaits ekonomistu, likumdevēju un uzņēmējdarbības pārstāvju aicina mainīt nodokļu politikas virzību, proti, tiek ieteikts pāriet uz izdevumu un patēriņa aplikšanu, uzskatot to par taisnīgāku aplikšanas metodi. Galvenokārt, runa ir par pievienotās vērtības aplikšanu.

Nodokļu likme ir konkrētā nodokļa lielums uz apliekamo vienību, tātad ļoti svarīgs nodokļu elements. Nodokļu likme ir uzskatāma par ļoti būtisku nodokļu elementu un tās noteikšanai ir jāpieiet ar vislielāko nopietnību. Praksē piemēro proporcionālās likmes, progresīvās likmes, regresīvās likmes.

Pasaulē vairākums valstu piemēro progresīvo nodokļu likmi iedzīvotāju ienākumu aplikšanai, bet uzņēmumu ienākumu aplikšanai lielākoties piemēro proporcionālo likmi.

__________________________________________________________________

17

1.2. att. Proporcionālās (angļu val. - flat tax) iedzīvotāju ienākumu nodokļu sistēmas izplatība pasaulē

Nedrīkst aizmirst arī nodokļu slodzes palielinājumu, jo ir pierādīts, ka

pārlieku liela nodokļu slodze, pārsniedzot kritisko robežu, izsauc pretēju efektu. Ļoti svarīgs nodokļu elements ir termiņš. Lai nodokļu sistēma būtu pilnīga,

tad nodokļiem likumdošanas aktos ir jānosaka samaksas termiņi. Sakarā ar to, ka nodokļu maksātāji izvairās no nodokļu maksāšanas, ir svarīgi

noteikt sodus un norādīt sankcijas, kādas tiks piemērotas likuma neievērošanas gadījumā.

Pie nodokļu papildelementiem tiek pieskaitīti nodokļu atvieglojumi un atlaides.

Zinātniskās literatūras kvalitatīvās analīzes rezultātā autore secināja, ka

reālajā praksē nodokļu instrumentārijs ir ļoti atšķirīgs gan laika, gan vides ziņā. Jebkura nodokļu politikas darbība, kas nav pamatota, ir subjektīva iejaukšanās tautsaimniecības procesos, kas noved pie deformēšanās. No tā izriet, ka nodokļu instrumentārija efektivitāte ir atkarīga no tā, cik lielā mērā valsts definē nodokļu saturu un tā pretrunas. Nodokļu politikā parādās valdības spēja pastāvīgi pieņemt lēmumus, negrozot tos ilgākā laika posmā. Valdība, manipulējot ar nodokļu instrumentāriju, tautsaimniecības attīstību var gan stimulēt, gan bremzēt ekonomisko attīstību. Nodokļu regulēšana parasti aptver visu tautsaimniecību. Regulēšanas mērķis ir radīt tādu nodokļu klimatu uzņēmumu ārējai un iekšējai darbībai, kas stimulētu prioritārās jomas inovācijas reģionos un investīciju piesaisti. Nodokļu politika ir atkarīga no esošās valsts politikas un pie varas esošo partiju interesēm. Nodokļu politikas virzieni tiek pārbaudīti praksē. Ja nodokļu normas sabiedrība neakceptē, tad tās dod negatīvu rezultātu, un tad tās ir jāpārskata. Pētot jautājumu par nodokļu politiku, svarīgi izprast, kādi nodokļu politikas instrumenti sekmē ekonomikas izaugsmi, uzņēmējdarbības attīstību un paaugstina iedzīvotāju materiālo labklājības līmeni.

__________________________________________________________________ 18

1.3.Nodokļu politikas atbilstība ekonomikas izmaiņu likumsakarībām

Nodokļu politikas veidotāji parasti cenšas pieturēties pie savas partijas

definētā kursa. Taču problēma rodas tad, ja nav noteikts kurss, pa kuru valstij virzīties, jo nodokļu sistēma jāveido ilgtermiņā, to nevar radikāli mainīt ikreiz, kad mainās valdošā partija. Tādēļ būtu principiāli jāizvērtē, kādu attīstības ceļu iet konkrētā valsts un reizē arī tās nodokļu sistēma.

Autore piedāvā izvērtēt trīs publisko finanšu filozofisko virzienu pamatiezīmes.

1.2. tabula Trīs galveno publisko finanšu filozofisko virzienu kopsavilkums

Liberālisms (klasiskā teorija)

Modernā liberālā teorija (neo-liberālisms)

Kolektīvisms (pilsoņu teorija)

Raksturīgās iezīmes Individuālā autonomija Individuālā prioritāte Savstarpējā pakļautība

Neregulēts tirgus Modificēts tirgus Noraidīts tirgus Tikai negatīvās tiesības (brīvība no spaidiem,

iejaukšanās, diskriminācijas)

Negatīvās tiesības plus limitētas pozitīvās tiesības

Pilnas pozitīvās tiesības (sociālās un

ekonomiskās tiesības) Valsts neiejaukšanās

„Laisser-fair” Veicinoša valsts Valsts - apgādnieks

Kapitālisms Jaukta ekonomika Sociālisms Pārliecība

Valsts ir uzpērkama Valsts ir nepieciešams ļaunums

Devīga valsts

Nodokļi ir konfiskācija Nodokļi efektivitātei, produktivitātei

Nodokļi sociāliem mērķiem

Sasaiste ar publiskajām finansēm Minimālas valsts finanses Atturīgas valsts finanses Nesavaldītas valsts

finanses Privātie izdevumi aizvieto

valsts izdevumus Meklē papildinājumus

valsts izdevumiem Sabiedriskie aizstāj privātos izdevumus

Minimizēts nodokļu slogs Nodoklis ir ļaunums nevis prece efektivitātei

Pārdalīti nodokļi taisnīgumam

Regresīvi nodokļi Proporcionāli nodokļi Progresīvi nodokļi Aizņēmumi un valsts

parāds ļoti limitēts Aizņemšanās/ parāds efektivitātes nolūkos

Aizņemšanās/ parāds labklājībai

Vēsturiskās pieredzes situācijas analīze ļauj konstatēt nodokļu politikas būtisku ietekmi uz ekonomiskā cikla raksturu un norises tempu. Nodokļu reformas paildzināja ekonomikas cikla auguma fāzi. Nodokļu atvieglojumu politika sekmēja pamatkapitāla atjaunošanos. Korporāciju un fizisko personu ienākumu pastiprināta aplikšanas ar nodokļiem ļāva samazināt inflācijas ietekmes tendences ekonomikā.

Teorētiski nepamatota instrumentu izvēle un lietošana neveicina izvirzītā taktiskā uzdevuma izpildi, bet gluži otrādi – rada pretēju efektu.

Nodokļu speciālisti nodokļu politikas instrumentāriju skata no dažādiem aspektiem. Amerikāņu ekonomists Lafers (Arthur Betz Laffer (1940)) atklāja

__________________________________________________________________

19

likumsakarību starp nodokļu slogu un valsts ieņēmumiem. Vispārinot dažādu valstu statistiskos datus, Lafers secina, ka, samazinot nodokļu likmes, var stimulēt ražošanas pieaugumu, kā arī palielināt nodokļu bāzi. Tas nozīmē, ka pie mazām nodokļu likmēm valsts var saņemt lielākus ieņēmumus, jo lielie nodokļi neļauj uzņēmumiem izdzīvot, iegādāties apgrozāmos līdzekļus un investīcijas.

1.3. att. Lafera līkne

Mūsdienu ekonomiskā situācija prasa jaunu pieeju nodokļu attiecību veidošanā. Mūsdienu nodokļu politikas pamatprincipi sāka veidoties 20. gs. 70-to gadu beigās un 80-to gadu sākumā. Tieši šajā laikā lielākajās industriāli attīstītajās valstīs mainījās orientācija tirgus ekonomikas regulēšanas metožu lietošanā. Maksimālu prioritāti ieguva tirgus mehānismu lietošana saimnieciskās darbības un konkurētspējas stimulēšanā. Rietumvalstu ekonomistu darbos, kuros ir analizēti pagājušā gadsimta 80-90-to gadu globālo nodokļu reformu cēloņi, ir iezīmējies zināms stereotips. Zinātnieki atzīmē, ka industriāli attīstītās valstis atteicās no nodokļu sistēmas izmantošanas IKP pārdalē un priekšplānā izvirzīja neitralitātes principu. Kā nodokļu politikas izmaiņu cēloņi tiek minēti: inflācijas procesu pastiprināšanās, valsts budžeta deficīta palielināšanās un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās tendences 70-to gadu otrajā pusē un 80-to gadu sākumā. Pēc autores domām, šāds nodokļu reformu cēloņu skaidrojums ir virspusējs – tas ir tikai dziļāku ekonomisko procesu ārējs, virspusējs atspoguļojums. Krīžu objektīvos cēloņus 70-to gadu beigās noteica tehnoloģiju attīstības jauns, kvalitatīvi augstāks pakāpiens, kā rezultātā mainījās ražošanas attīstības mērķi un strukturālie orientieri. Šī procesa īpatnības bija tehnisko jaunieguvumu un tehnoloģisko pārmaiņu globālais, universālais raksturs. Pārmaiņas skāra cikla „zinātne – ražošana” visus elementus. Kvalitatīvi mainījās darba līdzekļi, darba priekšmeti, tika izstrādāti netradicionāli energoresursi, transporta un sakaru līdzekļi, sākās kompjuterizācijas paātrināts process. Kardināli mainījās zinātnes loma, tā veidoja ražošanas procesa pamatu.

Jauno zinātnes un tehnoloģiju attīstības posmu pagājušā gadsimta 80-to gadu sākumā raksturo vairākas iezīmes: 1) pētniecība un ražošana tika apvienota vienā pamatvienībā; 2) ražošanas, pētnieciskā un tehnoloģiskā attīstība ieguva universālu raksturu. Lielākās zinātniskās un tehniskās izstrādes parasti radās dažādu, agrāk autonomu pētniecības virzienu krustpunktos, kas ļāva atklājumus izmantot vairākās ražošanas nozarēs; 3) pastiprinājās nacionālo ekonomiku tuvināšanās, ražošanas

__________________________________________________________________ 20

internacionalizācija, īpaši ES ietvaros; 4) jauno tehnoloģiju dzīves cikls kļuva īsāks, ražošanas procesa tehniskā pārapbruņošana kļuva par pamatu ražošanas funkcionēšanai un rentabilitātes nodrošināšanai. Vajadzēja meklēt arī jaunas ražošanas organizācijas formas, t.i., tika veicināta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, kas varēja ātrāk ieviest tehniskos jauninājumus; 5) vajadzēja pastāvīgi atjaunot strādājošo zināšanas un celt viņu kvalifikāciju, stimulējot apgūt otro un trešo profesiju.

Pašlaik lielāka uzmanība tiek pievēsta šādiem nodokļu teorijas un prakses virzieniem: 1. Nodokļu sistēmas un instrumentārija pilnveidošana, lai stimulētu uzņēmēju un iedzīvotāju aktivitātes investīciju veicināšanā ražošanas un izpētes jomā. 2. Patēriņa aplikšanas papildināšanai (vispirms ar PVN) kā efektīvam budžeta ieņēmu palielināšanas līdzeklim. 3. Cita svarīga izmaiņu līnija nodokļu struktūrā korporāciju un iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ir ienākuma aprēķināšanas bāzes paplašināšana, samazinot nodokļu atlaides, vienlaicīgi pazeminot nodokļu likmes. 4. Ražošanas internacionalizācijas process, kapitāla migrācija un nacionālo ekonomiku savstarpējās atkarības pastiprināšanās radīja nepieciešamību izstrādāt vienveidīgas nodokļu sistēmas. 5. Ievērojamas nodokļu atlaides saņem korporācijas, kuras pastāvīgi piešķir līdzekļus sava personāla apmācībai un kvalifikācijas celšanai. Tāpat nodokļu atvieglojumus saņem mazie un vidējie uzņēmumi.

Kopumā autore secina, ka galvenais arguments ir valsts funkciju īstenošana. Katrai valdībai, veidojot savu nodokļu sistēmu, ir skaidri jāformulē valdības politika, darbības mērķi un to sasniegšanas ceļi. Pēc būtības tas ir jautājums par valsts lomu ekonomikā un par to, kā valdība gatavojas nodokļus piemērot. Valstij ir jānosaka, kādas prioritātes izvēlēties: samazināt nodokļu likmes, radot atvieglojumus uzņēmējdarbības attīstībai, veicināt peļņas investēšanu inovācijās vai arī turpināt spiedienu uz uzņēmējdarbību, pakāpeniski palielinot nodokļu slogu. Nodokļu politikas izmaiņām ir jābūt skaidri definētām un komunicētām ar sabiedrību, lai tiktu nodrošināta prognozējamība uzņēmējdarbības vidē.

__________________________________________________________________

21

2. NODOKĻU POLITIKAS ĪSTENOŠANAS ANALĪZE

2.1. Nodokļu politikas stratēģijas analīze

Nākamais pētījuma uzdevums ir identificēt Latvijas nodokļu stratēģiju, analizēt to atbilstoši 1. nodaļā autores izvirzītām metodoloģijām, nostādnēm. Autore, pētot stratēģijas īstenošanas rezultātus, izvērtēja, kāda ir bijusi Latvijas nodokļu politikas stratēģija pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Lai varētu veikt šo uzdevumu, autore izanalizēs nodokļu ieņēmumus un nodokļu sistēmas īpatnības Latvijā un salīdzinās tās ar ES.

Lai valsts varētu risināt ekonomiskos un sociālos jautājumus, ir jābūt definētiem stratēģiskiem mērķiem ilgākam laika periodam. Eiropas Savienības nodokļu politikas stratēģija ir paskaidrota Eiropas Komisijas (Europena Commission) 2001. gada 23. maija Paziņojumā "Nodokļu politika Eiropas Savienībā - prioritātes turpmākajos gados":

- nav vajadzīga dalībvalstu nodokļu sistēmām saskaņošana (harmonizēšana) visās jomās. Dalībvalstis var brīvi izvēlēties nodokļu sistēmu, ko tās uzskata par vispiemērotāko, vēlamu un saskaņā ar ES regulām. Turklāt jebkurš priekšlikums ES nodokļu jomā ir jāīsteno pēc proporcionalitātes un subsidiaritātes principa. ES līmenī rīcība var būt tikai tad, ja atsevišķas dalībvalstis nespēj nodrošināt efektīvu risinājumu. Patiesībā, daudzas nodokļu problēmas vienkārši prasa labāku koordināciju nacionālajā līmenī.;

- galvenā nodokļu politikas prioritāte ir risināt uzņēmumu un individuālās problēmas, darbojoties iekšējā tirgū, kā arī mērķtiecīgi likvidējot nodokļu šķēršļus visiem darbības veidiem pārrobežu ekonomiskajā darbībā, līdztekus veicot cīņu pret nelabvēlīgu nodokļu konkurenci.

Šis nodokļu politikas mērķis ir saistīts ar Komisijas vispārējo mērķi - nodrošināt ar nodokļu politikas palīdzību plašāku atbalstu ES politikas mērķu īstenošanai, piemēram, atbilstoši Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības noteiktajai stratēģijai un ES mērķiem vides aizsardzības un enerģētikas jomā. Palielināta nodokļu politikas koordinācija varētu palīdzēt dalībvalstīm sasniegt šos mērķus.

Autore, pētot citu valstu nodokļu politikas stratēģijas, kā vienu no veiksmīgi izstrādātām stratēģijām grib atzīmēt Francijas izstrādāto stratēģiju. Francija 2001. gadā, veicot nodokļu reformas, kā vienu no svarīgākiem momentiem noteica tieši stratēģijas izstrādi.

Iepazīstoties ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, autore konstatēja, ka nodokļu politika kā valsts īstenojama stratēģija nodokļu laukā turpmākajiem gadiem vispār nav sastopama. Arī FM jaunākais dokumenta projekts „Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnes” (turpmāk - Pamatnostādņu projekts) atspoguļo šī brīža ekonomisko situāciju, tās nākotnes attīstības prognozes, raksturo Latvijas nodokļu sistēmu salīdzinājumā ar citu valstu nodokļu sistēmām. Latvijas nodokļu sistēma tiek analizēta, ņemot vērā vispārpieņemtus nodokļu politikas pamatprincipus, aprakstītas atsevišķas problēmas nodokļu laukā. Pamatnostādņu projekts analizē divus periodus: situāciju pirms ekonomiskās situācijas uzlabošanās, sasniedzot Māstrihtas kritērijus līdz

__________________________________________________________________ 22

2014. gadam, un pēc ekonomiskās situācijas stabilizācijas izaugsmes atjaunošanās no 2014. gada līdz 2016. gadam. Ja fiskālās konsolidācijas ietvaros rodas nepieciešamība, tad pamatnostādņu projekts paredz atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes, kā arī palielināt neapliekamo minimumu. Vispārīgie rīcības virzieni nodokļu jomā saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta tālāku konsolidāciju, veicinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, nepasliktinot vai pat uzlabojot maznodrošināto iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, kā arī ir paredzams nodrošināt papildus budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru un pārskatot atsevišķu nodokļu struktūru un atvieglojumus. Paredzams uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot administratīvās prasības un samazinot to izpildei nepieciešamo laiku.

Izskatot un analizējot minēto pamatnostādņu projektu valdībā, atzīmēts, ka tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt valsts ilgtspējīgas attīstības procesu un sabiedrības līdzdalību tajā, kā arī veicināt Lisabonas stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi Latvijā un iesaistīt šo uzdevumu izpildē valsts institūcijas, pašvaldības un sociālos partnerus. Autore uzskata, ka minēto dokumentu (t.i., pamatnostādņu projektu) nevar uzskatīt kā nodokļu politikas stratēģiju, jo tas neiezīmē pat galvenos virzienus, kādā būtu jāstrādā nodokļu jomā. Likmes var mainīt, nodokļu slogu un nodokļu minimumus var pārskatīt, bet galvenais šis process ir jāveic kompleksi un atbilstoši visas tautsaimniecības interesēm. Ja tiek mainītas atsevišķu nodokļu likmes, nodokļu slogs, apliekamā bāze, tad jāveic prognozes un aprēķini, kā tas ietekmēs uzņēmējdarbību un iedzīvotāju labklājības līmeni. Nepieciešams domāt ilgtermiņā, jo jebkura izmaiņa atstāj iespaidu uz turpmākajiem gadiem. Tāpat nodokļu politikas plānošanas dokumentos ir jāvadās no ES nodokļu politikas, kuras galvenie uzdevumi ir: 1) panākt, lai dalībvalstu dažādās nodokļu likmes un netiešo nodokļu sistēmas neizkropļotu konkurenci vienotajā ES tirgū un respektētu četras Eiropas Kopienas līgumos paredzētās pamatbrīvības, proti, brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību; 2) samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un novērst dubulto aplikšanu ar nodokļiem; 3) kavēt nodokļu sacensību, kad uzņēmumi, meklējot izdevīgāko nodokļu režīmu, migrē no vienas dalībvalsts uz citu. Budžeta ieņēmumu samazināšanās valdībai liek īstenot budžeta deficīta ierobežošanas politiku, kas īstermiņā rada papildus spiedienu uz iekšējā pieprasījuma samazināšanos un iekšējā tirgus sašaurināšanos. Cenšoties sabalansēt budžetu, valdība ierobežo izdevumus un palielina atsevišķus nodokļus. Taču šāda budžeta konsolidācija noved pie samazinājuma spirāles – samazinot budžeta izdevumus, samazinās kopējā izlaide, kā rezultātā mazinās nodokļu ieņēmumi un atkal ir jāmeklē veidi, kā ierobežot izdevumus.

Veicot nodokļu politikas izmaiņas ir jāanalizē sabiedrības viendabība vai tieši pretēji neviendabība. Lai analizētu nabadzību un ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tiek izmantoti trīs galvenie statistiskie rādītāji - Džini koeficients, ienākumu kvintiļu attiecības indekss (S80/S20) un relatīvais nabadzības indekss. Pēc autores domām kā viens no galveniem 2001. gada Eiropas Padomes „Lākenes” (Leaken) indikatoriem par ienākumiem, nabadzību un sociālo atstumtību, ko var izmantot nodokļu politikas izmaiņu analīzē, ir Džini koeficients, kas ir starptautiski atzīts rādītājs, kurš raksturo nevienlīdzības un noslāņošanās procesu sabiedrībā, parādot materiālo labumu sadalījuma vienmērīgumu starp sabiedrības locekļiem.

__________________________________________________________________

23

2.2.Nodokļu instrumentārija analīze

Latvijas nodokļu sistēma ir ļoti jauna, tā tika izveidota ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1990. gada 28. decembra lēmumu, kurā teikts, ka valstī, sākot ar 1991. gada 1. janvāri, stājās spēkā jauna vienota nodokļu sistēma un tās darbību regulē Latvijas Republikas likums „Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka nodokļu un nodevu veidus, nodokļu maksātājus, atbildību par nodokļu likumdošanas pārkāpšanu un strīdus izskatīšanas kārtību, kā arī pamatprincipus, pēc kuriem veidojami atsevišķi nodokļu likumi. Līdz ar to valstī izveidojās vienota nodokļu sistēma un neatkarīgi no īpašuma formas visām juridiskām un fiziskām personām, kas veic uzņēmējdarbību valsts teritorijā, tā teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā, ir pienākums maksāt nodokļus un nodevas.

Latvijas Republikas valsts budžetā 1991. gadā vislielākos ienākumus deva apgrozījuma nodoklis (tagad pievienotās vērtības nodoklis) (31,1%) un peļņas nodoklis (tagad uzņēmuma ienākuma nodoklis) (24,4%). Attīstoties valsts ekonomikai un mainoties uzņēmējdarbības videi, pirmās nopietnās izmaiņas atsevišķos nodokļu likumos tika veiktas jau 1993. gadā, un turpmāk – 1994. un 1995. gadā – nodokļu un nodevu sistēma tika pārmainīta pilnībā.

Šobrīd spēkā esošā nodokļu un nodevu sistēma pamatā balstās uz 1995. gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika periodā ir arī būtiski grozīti vai pieņemti no jauna. 1995. gada nodokļu reforma tika realizēta, lai sasniegtu divus galvenos mērķus: 1) nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus, lai finansētu prioritārus sociālos un

ekonomiskos pasākumus un ierobežotu fiskālo deficītu; 2) veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci un

atsakoties gan no nepamatotām privilēģijām jeb atvieglojumiem, gan no nepamatoti augstām nodokļu likmēm atsevišķiem ekonomikas sektoriem.

Lai veicinātu ekonomisko attīstību, nodokļu reformas rezultātā lielāks uzsvars tika likts uz patēriņa, nevis ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi stimulējot uzkrājumu un investīciju pieaugumu valstī. Tagad Latvijā lielāks uzsvars ir likts tomēr uz ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, nevis uz patēriņu. Nodokļu sistēmas turpmākās attīstības un pilnveidošanas gaitā šīs tendences ir saglabātas un sekojošajos gados veiktie grozījumi nodokļu likumos ir tikuši vērsti uz nodokļu bāzes paplašināšanu, atsakoties no dažādu atbrīvojumu piemērošanas, nodokļu sloga pazemināšanu, samazinot atsevišķu nodokļu likmes, kā arī nodokļu administrēšanas uzlabošanu. Kā neatņemamu sastāvdaļu nodokļu sistēmas pilnveidošanas procesā jāmin arī nodokļu likumu saskaņošana ar Eiropas Savienības prasībām, kas ir bijis pamats jaunās akcīzes nodokļu sistēmas ieviešanai, sākot ar 1998. gadu.

Latvijā lielāks uzsvars tiek likts uz tiešajiem nevis netiešajiem nodokļiem. 2009. gadā tiešo nodokļu ieņēmumu īpatsvars bija 63,34 procenti no visiem nodokļiem.

Ekonomiskā lejupslīde ir izraisījusi izmaiņas gan nodokļu ieņēmumos, gan ieņēmumu struktūrā. Līdz 2008. gadam bija tendence palielināties tiešo nodokļu īpatsvaram. 2009. gada sākumā tika samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un palielināts neapliekamais minimums, kā arī palielinātas PVN un akcīzes nodokļu

__________________________________________________________________ 24

likmes, tādējādi pārnesot slogu no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem. Tā rezultātā 2009. gadā netiešo nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos pieauga. Šeit gan jāņem vērā arī tiešo nodokļu bāzes straujā samazināšanās, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli, strauji krītot uzņēmumu peļņas rādītājiem. Paredzams, ka 2009. gada vidū un 2010. gada sākumā veiktās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa jomā atkal izraisīs tiešo nodokļu īpatsvara palielināšanos nodokļu ieņēmumos.

2.1. tabula Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi Latvijā, milj. latu

2004 2005 2006 2007 2008 2009 Tiešie nodokļi 1261.3 1502.7 1935.8 2626.6 3276.7 2330.0 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 435.5 509.4 657.2 888.0 1035.4 729.4 Sociālās apdrošināšanas iemaksas 641.2 751.0 958.4 1264.6 1667.5 1330.3 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 127.8 180.7 253.8 399.8 503.1 197.2 Nekustamā īpašuma nodoklis 56.8 61.6 66.4 74.2 70.7 73.1 Netiešie nodokļi 745.7 1019.8 1331.1 1696.0 1694.8 1320.8 Pievienotās vērtības nodoklis 486.7 677.1 930.5 1202.9 1117.2 798.4 Akcīzes nodoklis 234.6 314.0 366.2 448.1 540.9 504.1 Vieglo auto un motociklu nodoklis 7.3 9.5 13.7 16.7 9.5 2.6 Elektroenerģijas nodoklis x x x 0.5 0.8 0.6 Muitas nodoklis 17.1 19.2 20.7 27.8 26.4 15.1 Pārējie nodokļi 18.5 29.5 32.0 39.9 38.0 27.9 Dabas resursu nodoklis 8.3 10.3 11.0 10.2 9.4 7.4 Izložu un azartspēļu nodoklis 10.2 19.2 21.0 29.7 28.6 20.5 Kopā 2025.5 2552.0 3298.9 4362.5 5009.5 3678.7

Pētījumā autore analizē nodokļu instrumentāriju nevis apliekamā objekta griezumā, bet LR likumu griezumā.

2.2. tabula Nodokļa objekts un tam piemērojamie nodokļi Latvijā

Ar nodokli apliekamais objekts Nodokļi Uzņēmuma koriģētie ienākumi Uzņēmuma ienākuma nodoklis Iedzīvotāju ienākumi Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Kapitāls – ražošanas līdzekļi (pamatlīdzekļi) No 01.01.1991 līdz 01.01.2000 -

īpašuma nodoklis Kapitāla pieaugums No 2010. gada - iedzīvotāju ienākuma

nodoklis Dividendes Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Izmaksas par darba attiecībām un tām pielīdzinātās

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Preču vai pakalpojumu pievienotā vērtība Pievienotās vērtības nodoklis Īpašums - ēkas Nekustamā īpašuma nodoklis Īpašums - zeme Nekustamā īpašuma nodoklis Azartspēļu galdi Azartspēļu un izložu nodoklis Preču un citu priekšmetu pārvietošana pāri ES robežai

Muitas nodoklis

__________________________________________________________________

25

2.2. tabulas turpinājums Ar nodokli apliekamais objekts Nodokļi

Atsevišķu preču apgrozījums Akcīzes nodoklis Dabas resursu izmantošana un vides piesārņošana

Dabas resursu nodoklis

Gala patērētājiem piegādātā elektroenerģija

Elektroenerģijas nodoklis

Vieglās automašīnas Vieglo automašīnu nodoklis

2.2.1. Tiešo nodokļu instrumentārija analīze

Tiešos nodokļus pamatā veido no ienākuma, īpašuma (angļu val. – property / land / real iestate tax), kapitāla nodokļi (angļu val. – capital gain tax). Ienākuma nodokļus veido fizisko personu (iedzīvotāju) ienākuma un korporāciju (uzņēmumu) ienākuma nodokļi. Kapitāla nodokļi var sevī ietver personīgās mantas jeb bagātības nodokli (angļu val. – net woth / net wealth tax), kā arī dāvinājuma un mantojuma nodokli (angļu val. - transfer tax / real estate transfer tax / inheritage tax / gift tax). Tiešo nodokļu sistēmas sastāvā ir sociālie nodokļi vai valsts noteiktie obligātie maksājumi, bet tie budžetā parasti tiek atdalīti, jo ieņēmumi tiek izmantoti speciāliem mērķiem – valsts sociālās sistēmas finansēšanai.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ja salīdzina nodokļu likmes, tad laika posmā no 1991. gada līdz 2010. gadam Latvijas nodokļu politika ir pārdzīvojusi plašu izmaiņu diapazonu, t.i., nodokļu politika ir izmainījusies no progresīvās uz proporcionālo un daļēji regresīvo. progresīvs regresīvs proporcionāls

1991 1996 1997 2010

2.1. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa attīstība Latvijā

Aplūkojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksimālās likmes, var konstatēt, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu maksimālā nodokļa likme ir lielāka nekā Latvijā, savukārt, ja salīdzina minimālo nodokļa likmi, tad jāsecina, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu tā ir mazāka nekā Latvijā.

2005. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikas pasākumi tika vērsti uz nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – tika palielināts ar nodokli neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem. Tomēr jāatzīmē, ka, neskatoties uz minēto nodokļu politikas pasākumu negatīvo ietekmi uz budžetu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi iepriekšējos gados pieauga un to pieauguma temps ir bijis augsts. Savukārt, Latvijas ekonomikas lejupslīdes rezultātā tika pārtraukta uzsāktā pakāpeniskā iedzīvotāju ienākuma

__________________________________________________________________ 26

nodokļa sloga samazināšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, palielinot neapliekamo minimumu. 2009. gadā un 2010. gada sākumā veiktās izmaiņas ir ievērojami palielinājušas iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu un padarījušas šo nodokli regresīvāku.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas nodokli izmanto konkrētiem mērķiem – valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanai. Sociālās apdrošināšanas nodoklis ir kā riska apdrošināšana pret: 1) apdrošinātās personas vecumu, 2) bezdarbu, 3) nelaimes gadījumiem darbā un saslimšanu no arodslimībām, 4) invaliditāti, 5) maternitāti un slimības apdrošināšanu, 6) vecāku apdrošināšana jeb tā saucamās „māmiņu algas”. Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas organizācija ir vienlaicīgi gan valsts sociālās, gan nodokļu politikas elements. Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēma ir būvēta uz iemaksu un izmaksu principa, neparedzot iemaksu uzkrāšanos, izņemot pensiju sistēmu.

Latvijā valsts sociālo apdrošināšanu nosaka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kuras veido: valsts pensiju apdrošināšana, apdrošināšana bezdarba gadījumam, apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana, vecāku apdrošināšana. No 2003. gada VSAOI likme Latvijā ir nemainīga 33,09% apmērā personām, kas ir apdrošinātas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir mainījies tikai sadalījums starp apdrošināšanas veidiem, piemēram, valsts pensiju apdrošināšanai 2003. gadā tika ieskaitīti 25,59%, bet 2010. gadā – 21,66%, kas attiecīgi izmainīja pārējo personu - pensionāru, invalīdu - sociālās apdrošināšanas likmes (pensionāriem 2003. gadā – 27,1%, 2010. g - 25,94%). (2.3. tabula)

2.3. tabula Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījums Latvijā darba ņēmējiem, kuri ir

apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, %

1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2006 2008 2009 2010

Obligāto iemaksu likme 37,09 37,09 36,09 35,09 35,09 33,09 33,09 33,09 33,09 33,09 33,09 Darba devējs 28,09 28,09 27,09 26,09 26,09 24,09 24,09 24,09 24,09 24,09 24,09 Darba ņēmējs 9,00 9,00 9,00 9,00 9,00 9,00 9,00 9,00 9,00 9,0 9,0 Valsts pensiju apdrošināšana 27,4 27,9 27,1 26,9 27,1 25,59 25,51 24,8 23,7 22,86 21,66

Sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam 3,1 2,34 2,45 2,2 1,9 1,94 1,89 1,86 1,75 1,70 3,81

Sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām

0,09 0,09 0,09 0,09 0,09 0,09 0,09 0,25 0,24 0,26 0,29

Invaliditātes apdrošināšana 5,94 4,67 4,16 3,89 3,76 3,31 3,23 3,03 2,92 2,95 3,18

Maternitātes un slimības apdrošināšana 0,59 2,08 2,29 1,98 2,24 2,16 2,37 3,16 3,45 3,47 2,47

Vecāku apdrošināšana 1,08 1,85 1,68

Salīdzinot Latvijas sociālās apdrošināšanas likmi ar citām valstīm, nevar teikt, ka likme ir augstāka vai zemāka (2.4. tabula), jo šis jautājums ir jāskatās kompleksi ar sociālās apdrošināšanas veidiem.

__________________________________________________________________

27

2.4. tabula Valsts sociālās apdrošināšanas likmes Eiropā 2008. gadā, %

Apdrošinātā persona Darba devējs Kopā Austrija 17.05 25.15 42.2 Beļģija 13.07 24.77 37.84 Bulgārija 13 19.9 32.9 Čehija 12.5 35 47.5 Igaunija 6 33.3 35.9 Somija 6.01 20.671 26.681 Francija 9.8 32.68 42.48 Vācija 19.5 19.92 39.42 Grieķija 11.55 22.1 33.65 Īrija 4 8.5 12.5 Itālija 8.89 31.97 40.86 Latvija 9 24.09 33.09 Lietuva 3 31.5 34.5 Norvēģija 7.8 14.1 21.9 Polija 22.46 19.61 42.07 Krievija 0 20.2 20.2 Slovēnija 10.4 27.2 37.6 Slovākija 22.1 16.1 38.2 Spānija 6.25 31.08 37.33 Zviedrija 7 23.43 30.43 Lielbritānija 11 12.8 23.8

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir ne tikai paredzētas konkrētam mērķim, bet tās arī ir uzkrājošas. Uzkrājums veidojas ne tikai 2-tajā pensiju līmenī, bet arī valsts speciālajā budžetā. Uzkrājums uz 01.01.2009 bija 951.1 milj. Ls, kas bija gandrīz ¾ no viena gada sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gada summas. Bet kopš 2007. gada 1. janvāra speciālā budžeta uzkrājuma līdzekļi kopā ar citiem pieejamiem resursiem tiek izmantoti kopējās naudas plūsmas nodrošināšanai Valsts kases vienotajos budžeta kontos Latvijas Bankā, līdz ar to valsts pamatbudžeta deficīts tika segts ar speciālā budžeta pārpalikumu, no kā izriet, ka izveidojušais uzkrājums ir virtuāls, nevis reāli naudas līdzekļi, ko var lietot paredzētiem mērķiem.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Ar 2002. gadu tika pakāpeniski sākta UIN nodokļa likmes samazināšana, un līdz ar samazināšanu tika atcelti atvieglojumi mazajiem uzņēmumiem. Tādējādi uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 2002. gadā bija 22%, 2003. gadā – 19%, bet no 2004. gada – 15%. 2009. gadā Latvijas UIN likme ES valstīs ir viena no zemākajām.

Kopumā autore secina, ka Latvijas UIN ar zemo likmi un daudzajiem atvieglojumiem ir uzskatāms par vienu no labvēlīgākajiem ES. Autores priekšlikums ir pārskatīt atsevišķu šī nodokļa atvieglojumu lietderību, jo kombinācijā ar ļoti zemu nodokļa likmi tie nerada būtisku uzņēmuma izdevumu samazinājumu un līdz ar to nesasniedz to ieviešanas mērķi.

__________________________________________________________________ 28

2.2. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes 2009. gadā ES valstīs, %

Saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” IIN un UIN veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu, individuālie komersanti (I/K), zemnieku saimniecības (Z/s), veicot saimniecisko darbību, var izvēlēties, kuru no nodokļiem maksāt – IIN vai UIN. Diemžēl, analizējot iedzīvotāju un ienākuma nodokli, autore nonāca pie secinājuma, ka likumdošana nosaka atšķirīgas nodokļa likmes – IIN ir ar nodokļa likmi 26%, bet UIN ir 15% likme no ar nodokli apliekamiem ieņēmumiem.

2.5. tabula Ienākumu nodokļu likmju atšķirības saimnieciskai darbībai Latvijā no 2004. -2010.

gadam Uzņēmuma ienākuma

nodoklis Iedzīvotāju ienākuma

nodoklis 2004.-2007. gads 15% 25% 2008.-2009. gads 15% 15% 2010. gads 15%

dividendēm papildus 10% 26%

Autore uzskata, ka šādas atšķirības nedrīkst pastāvēt, ir jābūt vienotai nodokļa likmei neatkarīgi no saimniekošanas veida.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Sākotnēji nekustamā īpašuma nodokļa vietā bija divi nodokļi - īpašuma nodoklis un zemes nodoklis. Tie tika pieņemti samērā ātri – jau 1990. gada 18. decembrī tika pieņemts likums „Par īpašuma nodokli” un tūlīt pēc tam – 1990. gada 20. decembrī likums „Par zemes nodokli”. Likums „Par zemes nodokli” tika pieņemts, galvenokārt, ar mērķi ieinteresēt zemes lietotājus un vietējās pašvaldības zemes labākā apsaimniekošanā un, protams, iekasēt līdzekļus budžetā. Īpašuma un zemes nodokļus apvienoja 2000. gadā. Ar īpašuma nodoklis aplika ne tikai ēkas un būves, bet arī uzņēmuma īpašumā esošos pamatlīdzekļus. Tātad līdz 2000. gadam īpašuma nodoklis pildīja kapitāla nodokļa funkcijas, jo vairāk uzņēmumā bija pamatlīdzekļu, jo vairāk bija jāmaksā nodoklis.

__________________________________________________________________

29

2.2.2. Netiešo nodokļu instrumentārija analīze

Netiešos nodokļus veido specifiskie patēriņa un universālie nodokļi. Netiešo nodokļu piederību nosaka tas, ka tos pievieno pie preces vai pakalpojuma cenas, palielinot tā cenu. Netiešā nodokļa universālums izpaužas tā, ka tas tiek uzlikts visam patēriņam, piem., pievienotās vērtības nodoklis (angļu val. – value added tax (VAT)), pārdošanas nodoklis (angļu. val – sales tax) vai preču un pakalpojumu nodoklis kā PVN paveids (angļu val. - Goods and Services Tax (GST)). Latvijā līdz 1995. gadam bija apgrozījuma nodoklis (angļu val. – turnover tax), kas bija kā PVN nodokļu sistēmas paveids. Kā speciālu patēriņa nodokli var minēt akcīzes nodokli (angļu val. – excise / excise tax / duty of excise / special tax). Vēl viens netiešais universālais nodoklis ir muitas nodoklis.

Pievienotās vērtības nodoklis

Pie netiešajiem nodokļiem piederošais PVN ir nodoklis, ko iekasē no precēm un pakalpojumiem, un tas dod lielāko fiskālo efektu gandrīz visās Eiropas valstīs. PVN ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs.

ES normatīvie akti nosaka, ka PVN standartlikme nevar būt zemāka par 15%, bet dalībvalstis savā teritorijā var piemērot arī vienu vai divas samazinātās likmes, kas savukārt nevar būt zemākas par 5% no darījuma vērtības. Latvijā no 2009. gada ir noteikta PVN standartlikme 21% un samazinātā likme 10% apmērā.

2.3. att. PVN standartlikmes ES dalībvalstīs 2009. gadā

PVN vidējā svērtā likme Latvijā, kas tika aprēķināta Eiropas Komisijas vajadzībām, bija šāda: 1) 2004. gadā – 17,28%; 2) 2005. gadā – 17,19%; 3) 2006. gadā – 16,61%; 4) 2007. gadā – 16,12%; 5) 2008. gadā – 15,51%. Tas liecina par to, ka PVN nodokļa slogs ir ievērojami zemāks par standarta likmi, jo pastāv virkne atbrīvojumu un samazināto likmju.

__________________________________________________________________ 30

Akcīzes nodoklis

Akcīzes nodoklis kā patēriņa nodoklis ES kopējā tirgū būtiski var ietekmēt konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, tādēļ ES tiek reglamentēti nosacījumi akcīzes nodokļa piemērošanai trim preču grupām, tas ir, energoproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa harmonizācija ir attiecināta uz nodokļa minimālo likmju noteikšanu, apliekamo preču struktūras saskaņošanu, šo preču aprites un nodokļa maksāšanas kārtības saskaņošanu.

ES valstis ar akcīzes nodokli apliek dažādas preču grupas. Atsevišķu valstu akcīzes preces atspoguļotas 2.6. tabulā.

2.6. tabula Nacionālās akcīzes nodokļa preces dažādās valstīs

Somija Zviedrija Dānija Lietuva Igaunija Latvija Bezalkoho- liskie dzērieni, saldumi, sastāvdaļas dzērieniem, akmeņogles, kūdra, dabasgāze, elektro-enerģija.

Automobiļi, azartspēles, pesticīdi, mēslojums, atomenerģija, loterijas, dabīgā grants, reklāma.

Kafija, minerālūdens, cukurs, šokolāde, saldējums, elektrospuldzes, cigarešu papīrs, ūdensvada ūdens, elektroenerģija, tēja, auto numuru plāksnes, gāze, akmeņogles, atkritumi, CO2.

Kafija, cukurs, erotiskā un vardarbības literatūra, šokolāde, bižutērija, luksusa vieglie automobīļi, elektroenerģija, eļļas, (nepārtika).

Iepakojums, vieglās eļļas, vieglie auto un motocikli, automašīnu eļļas.

Vieglie auto, kafija, bezalko-holiskie dzērieni.

Līdz šim akcīzes nodokļa politika, galvenokārt, tika īstenota akcīzes nodokļa likmju saskaņošanas ar ES prasībām virzienā. Atbilstoši Latvijai piešķirtajam pārejas periodam būtiski tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes atsevišķām akcīzes precēm, tajā skaitā naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļu likmju paaugstināšana sekmēja stabili augstu akcīzes nodokļa ieņēmumu pieauguma tempu līdz 2009. gada sākumam.

Autore uzskata, ka akcīzes nodokļa likmju tālāka paaugstināšana varētu izraisīt vēl lielāku nelegālo preču īpatsvara pieaugumu un nedot gaidīto fiskālo ieguvumu. Šāda iespēja vēlākā periodā varētu tikt izskatīta kontekstā ar ES iniciatīvām akcīzes nodokļu jomā.

2.3.Nodokļu politikas izmaiņu analīze Latvijā

Pirmajā nodaļā tika izvērtētas ekonomikas zinātnieku atziņas par nodokļu politiku un nodokļu izmantošanu. No izskatītajām teorijām izriet, ka nodokļi kā regulējamais instruments jālieto atkarībā no tā, kādā ekonomikas cikla fāzē atrodas valsts ekonomika. Atkarībā no ekonomikas cikla posma nodokļu politika tiek izmantota ierobežojošiem vai stimulējošiem mērķiem. Ierobežojoša nodokļu politika tiek lietota ekonomikas izaugsmes posmā, lai nodrošinātu pieprasījumu inflācijas ierobežošanu, savukārt stimulējoša nodokļu politika tiek izmantota ekonomikas

__________________________________________________________________

31

krituma apstākļos, lai stimulētu bezdarba samazināšanu un attiecīgi – pieprasījuma pieaugumu.

Vienkāršs nodokļu likmju salīdzinājums ir nepietiekams, lai spriestu par reālo nodokļu slogi, ko saviem iedzīvotājiem un mājsaimniecībām uzliek dažādu valstu vadības. Papildus jāņem vērā gan atlaides, gan arī metodes kā tiek aprēķināts nodoklis (nodokļa bāze). Kā viens no rādītājiem, kas parāda reālo nodokļa likmi, atskaitot visus nodokļu atvieglojumus, ir efektīvā nodokļu likme (angļu val. - implicit tax rate). Efektīvā nodokļu likme ir makro indikators, kas mēra aktuālo jeb efektīvo vidējo nodokli, kas ir tieši vai netieši iekasēti no dažādiem ekonomisko aktivitāšu veidiem.

Lai novērtētu, cik efektīva un pareiza ir bijusi Latvijas nodokļu politika pētāmajā periodā, autore, pamatojoties uz ECBS metodoloģiju (apskatīta 2.1. nodaļā), uzskata, ka ekonomikas situācijas līmeni var novērtēt ne tikai pēc iekšzemes kopprodukta un tā pieauguma, bet arī pēc svarīgāko makroekonomikas rādītāju analīzes (nodarbinātība, vidējā atlīdzība, privātais patēriņš, uzņēmuma peļņa, bezdarbnieku skaits u.c.).

Nodokļu efektivitāte tiek skaidrota no divām pusēm, no uzņēmējdarbības viedokļa un no valsts viedokļa. No uzņēmējdarbības viedokļa nodokļu efektivitāte tiek aplūkota kā mazāks nodokļu maksājums nekā citiem līdzīgiem ieguldījumiem. No valstiskā viedokļa nodokļu efektivitāti ne vienmēr var izmērīt „Izmaksu – Ieguvumu” veidā, piemēram, palielinoties akcīzes nodoklim tabakai, samazinās smēķētāju skaits, kā arī samazinās nodokļa ieņēmumi – akcīzes nodokļa mērķis ir tieši samazināt smēķētāju skaitu, nevis palielināt valsts budžeta ieņēmumus.

Lai varētu analizēt darba efektivitāti, ir jāzina, kādiem mērķiem analīze tiks veikta. Šie mērķi var būt:

1. Stratēģiskie mērķi. Lai salīdzinātu rezultātus ar konkurentu vai vispārīgiem rādītājiem.

2. Taktiskie mērķi. Tiek veikta vispārējā uzraudzība pa atsevišķām vienībām, nozarēm.

3. Plānošanas problēmas - jautājumi. Jāizsver priekšrocības, iespējas izmantot dažādus resursus vai dažādus finansējuma resursus konkrētā periodā, lai noteiktu iespējamās izmaiņas nākotnē.

4. Citi vadības mērķi. Sarunas ar arodbiedrībām par darba koplīgumiem, valsts iestāžu ietekmes novērtējums u.c.

Autore veica pievienotās vērtības nodokļa izmaiņu analīzi, lai konstatētu ir vai nav sakarība starp nodokļa izmaiņām un iedzīvotāju ieņēmumiem

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis un tas ir atkarīgs no iedzīvotāju pirkumiem, savukārt iedzīvotāju patēriņš ir atkarīgs no iedzīvotāju ieņēmumiem. Aplūkosim sakarību starp pievienotās vērtības nodokli un iedzīvotāju ienākumiem. Sakarību ciešums starp mainīgajiem tiek vērtēts, balstoties uz korelācijas koeficienta lielumu – vai tā ir vāja, vidēja vai cieša.

Korelācija starp iedzīvotāju ienākumiem un pievienotās vērtības nodokli ir ļoti cieša, jo korelācijas koeficients ir 0,919157. Līdz ar to varam secināt, ka pievienotās vērtības nodoklis ir tieši saistīts ar iedzīvotāju ienākumiem. Krīzes situācijā, kad iedzīvotājiem samazinās algas, arī budžetā ienākumi no PVN samazināsies. Ja tiek meklēta sakarība starp strādājošo algu un PVN mēnešu skatījumā, tad šīs sakarība nav vairs tik cieša, un tas izskaidrojams ar to, ka katru

__________________________________________________________________ 32

gadu decembra mēnesī vidējās algas ir lielākas nekā novembra un janvāra mēnešos, bet iedzīvotāju patēriņš decembra un janvāra mēnešos tik strauji nepieaug.

0

100

200

300

400

500

600

2001

2002

Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa bruto

pievienotās vērtības nodoklis

2.4. att. Strādājo(milj. Ls) Latvijā

Ja salīdzitik cieša, un no tvērojams 2009. tomēr grib ticēt,šobrīd ir vienas nprocentpunktiemsaistīts ar iekšējā

Latvijas vņem iekšzemes tempu ar nodokļunonāca pie secinieņēmumu noteicnodokļu atkarībukopējās pievienovalsts budžetā na

Piemērojoieņēmumi valsts maksātājiem, sanodokļu saistībainteresēm. Nepiejuridisko un fizattiecības, kas ir

Correl= 0.823605

20

03

2004

2005

2006

2007

2008

2009

šo vidējā darba alga (Ls) un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (mēnešu griezumā) no 2001. gada līdz 2009. gadam.

nājumu veic gada griezumā pa mēnešiem, tad šī sakarība vairs nav ā varam secināt, ka iedzīvotāji veic arī uzkrājumus, it sevišķi tas ir gadā, kad korelācijas koeficients ir vairs tikai 0.290555. Autore

ka tie ir uzkrājumi, nevis patēriņš ēnu ekonomikā, jo PVN likmes o augstākajām ES. Lai gan 2009. gadā tās tika paaugstinātas par trīs , tās pilnībā nespēja kompensēt nodokļa ienākumu kritumu, kas pieprasījuma samazināšanos. aldība, prognozējot nākošā gada budžeta ieņēmumus, par pamatu kopprodukta prognozes. Darba autore salīdzināja IKP pieauguma ieņēmumu tempu laika periodā no 2003. gada līdz 2009. gadam, un ājuma, ka iekšzemes kopprodukta izmaiņas nav galvenais nodokļu ošais faktors. Veicot nodokļu ieņēmumu plānošanu, ir arī jāskatās uz no darbības veida kā, piemēram, mežsaimniecība dod 3% no tās vērtības, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos ienākumi v, tie ir tikai samazinājušies uz citu nozaru ieņēmumu rēķina. t nodokļu instrumentāriju, ir svarīgi, lai palielinātos nodokļu

un pašvaldību budžetā, lai nodokļi būtu neitrāli attiecībā uz nodokļu mazinātos administratīvās izmaksas nodokļu maksātājiem, pildot s. Pirmajā vietā jābūt sabalansētām valsts un nodokļu maksātāju ciešama kompleksa pieeja teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem isko personu aplikšanā ar nodokļiem, kam pamatā ir nodokļu atkarīgas no nodokļu formām un nodokļu maksāšanas avotiem.

__________________________________________________________________

33

3. LATVIJAS NODOKĻU POLITIKAS PILNVEIDOŠANAS VIRZIENI MAINĪGAJOS

EKONOMISKAJOS APSTĀKĻOS 3.1.Nodokļu instrumentārija pilnveidošana

Pasaules valstīs atšķiras gan nodokļu veidi, gan likmes, gan maksāšanas

kārtība. Vienota viedokļa par nodokļu veidiem un likmēm, atbrīvojumiem un maksāšanas veidiem nav. Katra indivīda nodoklim ir jābūt atkarīgam no viņa personīgā stāvokļa un ienākumu lieluma. Latvijas nodokļu sistēmas nehumānais princips uzskatāmi redzams atsevišķu personu ātrajā bagātību iegūšanā, kad lielākais iedzīvotāju īpatsvars ir ar ienākumiem zem iztikas minimuma. Pat liela daļa strādājošo Latvijā nesaņem atalgojumā neto algu, kas pārsniedz iztikas minimumu.

Autore uzskata, lai Latvija izietu no krīzes un varētu palielināt iedzīvotāju dzīves līmeni, jārevidē visa Latvijas esošā nodokļu sistēma. Nodokļu izmaiņām ir jābūt balstītām uz iedzīvotāju spēju maksāt (angļu val. - Ability-to-Pay) un uz sociālo labumu principa (angļu val. - benefit principle). Finanšu ministrijai kopā ar VID finansiālās krīzes seku paātrinātai pārvarēšanai, makroekonomiskās vides uzlabošanai, ekonomiskās darbības efektivitātes veicināšanai un uzņēmējdarbības attīstībai attiecībā uz nodokļu sistēmu nepieciešams veikt konkrētus pasākumus:

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis:

Autore aplūkoja gan A. Lafera, gan A Rabuška un R. E. Halla pētījumus par proporcionālo ienākuma nodokļa sistēmu. Viņi uzskata, ka vislabākā nodokļa sistēma ir proporcionālā nodokļu sistēma. Pamatojoties uz tādām Austrumeiropas valstīm, kā Igaunija, kura pirmā ieviesa proporcionālo nodokļu sistēmu, Latvija, kā arī Krievija, ieviešot šo sistēmu, ir palielinājušas IKP. A. Lafers, A. Rabuška un R.E. Halls aplūkoja IKP piecus gadus pirms un piecus gadus pēc proporcionālās sistēmas ieviešanas. Autore pilnīgi nepiekrīt A. Lafera, A. Raubiška un R.E. Halla izteiktajam apgalvojumam, jo minētie autori ir salīdzinājuši tikai IKP pieguma tempus un nodokļu ieņēmumus valstī, neskatoties uz to, kādi ekonomiskie procesi notika valstī. Pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā visas šīs valstis pārgāja no plānveida ekonomikas un tirgus ekonomiku, un šī pāreja izsauca ļoti strauju IKP kritumu. Jebkura pārstrukturēšanās ir saistīta ar tirgus noieta meklējumiem, kas cienījamo autoru šajos pētījumos nav ņemta vērā. A. Lafers, A. Raubiška un R.E. Halls nav ņēmuši vēra ne iedzīvotāju labklājību, ne inflācijas tempus, ne arī tautsaimniecības kopējo struktūru – ražošanas daļu IKP.

Nepieciešamību ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli arī parāda Nodokļu un Ienākumu Institūta pētījums (Institute in Taxation and Economic Policy) par ASV nodokļu politiku, kur darbojas jau progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, bet tai pat laikā iedzīvotāju kopējie nodokļu maksājumi ir regresīvi – netiešos nodokļus turīgākie iedzīvotāji maksā mazāk, salīdzinot ar nabadzīgākiem iedzīvotājiem, šī nevienlīdzība tiek kompensēta ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju salīdzināšanai autore izvēlējās sekojošas valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Polija, ASV, Lielbritānija, Slovākija.

__________________________________________________________________ 34

Efektīvā likme,%

Vidējās darba algas

34,9 29,5 28,9 27,3 22,7 20,6 20,7 18,1

3.1. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (%) salīdzinājums 2009. gadā atkarībā no vidējās darba algas un efektīvā nodokļa likmes (neņemot vērā papildus nodokļu atvieglojumus, kā arī atvieglojumus par apgādājamo, par mācību maksu, medicīnas atvieglojumus, procentu maksājums u.c.)

3.1. tabula IIN neapliekamais vai 0% likme un minimālā darba alga 2009. gadā (vidējā darba

alga=100%)

Neapliekamais vai 0% likme

Minimālā darba alga

Latvija 14% 39% Lietuva 23% 39% Igaunija 19% 36% Slovākija 45% 41% Polija 1% 40% Somija 41% nav noteikta Lielbritānija 30% 55% ASV 21% 24%

Progresīvās IIN sistēmas izveidei autore analizēja vairākus variantus: • esošo proporcionālo sistēmu; • 2001. gadā Saeimā iesniegto likumprojektu par progresīvo nodokli; • progresīvo sistēmu no 20-40% (6 kategorijas); • progresīvo sistēmu no 18-40% (12 kategorijas).

Analizējot visus 4 variantus un ņemot vērā to, ka, mainot likmes, iespējams būs iedzīvotāju ienākumu nodokļa reāls samazinājums valsts un pašvaldības budžetos, tāpēc būs attiecīgi šis samazinājums jākompensē ar citiem ienākumiem vai arī jāsamazina valsts un pašvaldību sniegtās funkcijas. Autore, veidojot savus priekšlikumus, izvēlējās variantu, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi nesamazinās.

__________________________________________________________________

35

Lai kaut kādā veidā atvieglotu nodokļu slogu iedzīvotājiem ar maziem ienākumiem, autore ierosina ieviest progresīvo nodokļu skalu analogu tām, kas ir ASV un Lielbritānijā, ar ne vairāk kā 7 kategorijām, kur:

- līdz iztikas minimumam ar nodokli neapliek; - no iztikas minimuma līdz ½ no vidējās algas - 20%; - no ½ vidējās algas līdz vidējai algai - 25%; - no vidējā alga līdz 1 ½ vidējās algas - 29%; - no virs 1 ½ vidējām līdz 2 vidējām algām - 33%; - no 2 vidējām algām līdz 10 vidējām algām - 35%; - virs 10 vidējām algām - 40%.

Pie šāda nodokļu sadalījuma skalas iedzīvotājiem, kas saņem vairāk kā divas vidējās algas, ir jāmaksā lielāks IIN nekā pie pašreizējās likmes.

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

10 70130 19

0250 310 370 43

049

0550 610 67

073

0790 850 910 97

0103

010

9011

50121

0127

013

3013

90145

0

ienākumi, Ls

nodo

klis

, Ls

pašreizējā IIN likme

autores ieteiktā

3.2. att. Autores ierosinātā progresīvā IIN skala

Pastāv jautājums, vai pie šāda IIN aprēķina neciestu valsts budžets. Veicot aprēķinus, autore konstatēja, ka budžeta ieņēmumi pie šādas skalas nemainītos.

Mikrouzņēmuma nodoklis 2010. gada pavasarī pirmo reizi izskanēja jēdziens „mikrouzņēmuma

nodoklis”. Šis nodoklis ir paredzēts kā atvieglojums uzņēmējiem, kad, lai nebūtu jāmaksā vairāki nodokļi, tiks ieviest viens nodoklis, it kā četri vienā (4 in 1), t.i., iedzīvotāju ienākuma nodokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa, valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu un uzņēmējdarbības riska nodevas vietā būs jamaksā mikrouzņēmuma nodoklis atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma. 2010. gada aprīlī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja šāda nodokļa ieviešanu, nosakot nodokli 20% apmērā no apgrozījuma. Pēc arodorganizāciju iebilduma saņemšanas par pārlieku lielo procentu uz otro lasījumu 9. augustā Tautas partijas piedāvāja 10%, Ekonomikas ministra piedāvājums bija 12%, bet Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšlikums - 9% no apgrozījuma. Galīgā lasījumā tika pieņemts mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā no apgrozījuma. Likums stājas spēkā jau 2010. gada 1.septembrī.

Šāda nodokļa ieviešana, pirmkārt, mazliet atvieglos uzņēmēju grāmatvedību. Autore veica aprēķinu, lai noskaidrotu, cik ekonomiski izdevīgi ir uzņēmējiem šādu nodokli maksāt.

__________________________________________________________________ 36

Nav viennozīmīgas atbildes izdevīgi vai neizdevīgi uzņēmējam ir pāriet uz mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtību, jo ir jāskata katrs konkrēts gadījums atkarībā no uzņēmuma specifikas, darbinieku skaita – 1 vai 5, algas lieluma, peļņas apmēra, kapitālieguldījumiem uzņēmumā.

Analizējot gan dažādus algas lielumus, gan darbinieku skaitu, gan to, vai uzņēmumiem ir vēl citi izdevumi bez algām, autore nonāca pie secinājuma, ka uzņēmumiem ar ļoti mazām algām (līdz minimālai darba algai), ja kopējie ieņēmumi ir vienādi izdevumiem, tad izdevīgāka ir pašreiz esošā sistēma (3.3. att.), bet tiem uzņēmumiem, kam ir peļņa un ir lielākas algas nekā minimālā, kā arī tiem, kam ir augsta pievienotā vērtība, izdevīgāk būs maksāt jauno mikrouzņēmuma nodokli.

Ls,

mēn

esī,

vidē

ji .

Ls, alga .

Ls,

gad

ā .

3.3. att. Mikouzņēmuma nodokļa (9%) maksāšanas izdevīgums, ja uzņēmumam ieņēmumi ir vienādi ar izdevumiem

Nekustamā īpašuma nodoklis:

Nekustamā īpašuma vērtēšanai izmanto ieņēmumu metodi, izmaksu metodi un salīdzināmo darījumu metodi. Nosakot nekustamā īpašuma vērtību ar ieņēmumu aprēķina metodi, tiek vērtēts nevis pats īpašums tiešā veidā, bet gan sagaidāmais labums, ko šis īpašums nākotnē dos tā īpašniekam; pēc izmaksu metodes aprēķinātā vērtība raksturo visu to izmaksu summu, kas nepieciešama, lai it kā no jauna radītu vērtējamam īpašumam līdzvērtīgu īpašumu vērtēšanas brīža situācijā; izmantojot salīdzināmo darījumu metodi, īpašuma vērtība tiek noteikta, analizējot līdzvērtīgu īpašumu pēc to izmantošanas veida, atrašanās vietas u.c. salīdzināmiem faktoriem pēdējā laikā notikušu pārdošanu cenas. Nekustamā īpašuma vērtēšanas procesā parasti tiek izmantotas visas trīs vērtēšanas metodes, iegūtos rezultātus koriģējot ar līdzsvarojuma koeficientiem, kas atspoguļo katras metodes īpatsvaru nekustamā īpašuma tirgus vērtībā.

Analizējot Latvijas plānotās nodokļu sistēmas iespējamās izmaiņas, kad nākotnē nodokļu slogam ir vairāk jābalstās nevis uz darbaspēka nodokļiem, bet gan uz kapitāla nodokļiem, ir nepieciešams analizēt šo izmaiņu iespējamās sekas. Jebkuras nodokļu izmaiņas ir jāsalīdzina ar iedzīvotāju maksātspēju.

__________________________________________________________________

37

NĪN politikai ir jābūt balstītai uz vidējo iedzīvotāju maksātspēju, tāpēc viens no šādiem risinājumiem ir neapliekamās platības (m2) iesviešana, jo, ieviešot neapliekamo summu nekustamā īpašuma nodoklī, Ludzas novadā 100 Ls atvieglojums būs par 400m2 māju, bet Rīgas tuvumā tikai par 20m2.

Autore vēlas vērst uzmanību uz atsevišķu nodevu savstarpējo nevienlīdzību, piemēram, transportlīdzekļu ikgadējā valsts nodeva vienas un tās pašas markas automašīnām (atšķirība ir tāda, ka viena tiek reģistrētā kā vieglā pasažieru, jo ir 5 sēdvietas un aizmugurē ir logi, bet otra tiek reģistrēta kā kravas, jo ir tikai 2 sēdvietas un aizmugure ir neiestiklota, kaut gan tehniskie parametri ir pilnīgi vienādi) - atšķirtas divas reizes. Par kravas automobili jāmaksā 45 lati, bet par vieglo pasažieru auto - 75 lati gadā. Arī dienesta automašīnas labuma nodoklis attiecas tikai uz vieglajām pasažieru automašīnām, bet uz kravas auto neattiecas.

3.2.Nodokļu administrēšanas pilnveidošana

Nodokļu politikas reālā izpausme ir nodokļu administrēšana, t.i., kā valsts imperatīvi noteiktus nodokļus iekasē un cik tas varētu maksāt gan valstij, gan arī nodokļu maksātājam. Nodokļu administrēšana kā pārvaldības forma ir darbību komplekss, ko pēc būtības nosaka nodokļu likumdošana. Nodokļu administrēšanas mērķis ir nodrošināt nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgu, savlaicīgu un taisnīgu iekasēšanu saskaņā ar nodokļu likumiem, kas ietver nodokļu maksātāju reģistrēšanu, nodokļu ieņēmumu uzskaiti, nodokļu kontroli, nodokļu parādu piedziņu un nodokļu maksātāju konsultēšanu. Nodokļu politikas reāla izpausme ir nodokļu administrēšana. No tā, kāda ir administrēšana, ir atkarīga iedzīvotāju attieksme pret nodokļu saistību izpildi. Nodokļu administrēšanas funkcijas ir: plānošana, organizēšana, motivēšana un kontrole. Nodokļu administrēšanas mērķi ir: 1) plānoto nodokļu ieņēmumu iekasēšana un ieskaitīšana attiecīgajos budžetos; 2) ekonomisko un sociālo procesu attīstības regulēšana; 3) nodokļu likumdošanā noteikto normu ievērošana.

Visus nodokļus Latvijā administrē VID, izņemot nekustamā īpašuma nodokli. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanā piedalās arī lielās pašvaldības Liepājā, Ventspilī, Rīgā. Ja iedzīvotāja deklarētā dzīves vieta ir kādā no šīm pašvaldībām, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāpārskaita uz šīm pašvaldībām.

Autore, izvērtējot (3.4. att.) iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieskaitījumus Ventspils un Liepājas pašvaldības kontos, uzskata, ka šis sadalījums ir nelietderīgs, jo tas rada papildus izdevums uzņēmējiem, pārskaitot atsevišķi samaksu uz šīm pašvaldībām.

__________________________________________________________________ 38

3.4. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums pa saņēmēju kontiem Latvijā laikā no 2004.- 2009. gadam, milj. latu

Nodokļu politikas īstenošanai darba autore izvirza sekojošus stratēģiskos un taktiskos uzdevumus (sk. 3.2. tabula).

3.2. tabula Stratēģiskie un taktiskie mērķi nodokļu administrēšanas pilnveidošanā Latvijā

Mērķis Pasākumi Stratēģija Izstrādāt nodokļu

politikas stratēģiju 1.Izvērtēt un izstrādāt nodokļu politikas instrumentāriju.

Taktika Uzņēmēju izglītošana

Izstrādāt apmācību programmas nodokļu maksātāju izglītošanai.

Pilnveidot VID mājas lapu

1.Mājas lapā ievietot informāciju par nodokļu piemērošanu specifiskajos gadījumos. 2. Mājas lapā norādīt saites arī uz ES dokumentiem nodokļu jomā un sniegt skaidrojumus par regulu un direktīvu piemērošanu.

Izmaksu samazinājums nodokļu saistību izpildei

1.Samazināt laiku, kas nepieciešams nodokļu saistību izpildei. 2.Pārskatīt nodokļu administrācijai sniedzamās informācijas daudzumu un regularitāti. 3.Paplašināt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas.

Uzlabot administrēšanas organizāciju un vadību

Atlaist no VID tos darbiniekus, kas nevēlas strādāt kvalitatīvi. Ierēdnim būt jāuztraucas, lai par viņu nekādā gadījumā nebūtu sūdzības, jo citādi viņš labākajā gadījumā nesaņemtu prēmijas, bet viņam varētu samazināt algu vai pat atlaist.

__________________________________________________________________

39

3.2. tabulas turpinājums Mērķis Pasākumi Nodokļu

iekasēšanas uzlabošana

VID būtu kardināli jāpārveidojas no represīvas uz nodokļu maksātājiem draudzīgu, laipnu, izpalīdzīgu iestādi. Palīdzēt maksāt nodokļus godīgiem, bet jāvērš represijas pret tiem, kas apzināti izvairās no nodokļu nomaksas. Vienkāršot nodokļu nomaksu un atskaitīšanas kārtību. Kā primāro izvirzīt nodokļu iekasēšanu, ja valsts nepratīs iekasēt nodokļus, tad diez vai ir vērts izdomāt kā un ar ko ir izdevīgi aplikt ar nodokli. Vairāk uzmanības veltīt uzņēmēju izglītošanai un apmācībai, lai pieaug labprātīgo nodokļu maksātāju skaits.

Nodokļu maksātāju konsultēšana, informēšana un izglītošana

VID vairāk jāvienkāršo un jāskaidro nodokļi, lai nodokļus maksāt kļūtu viegli un rastos priekšstats par to izlietojumu.

3.3.Nodokļu politikas regulējošās ietekmes palielināšana

Nodokļu politika vistiešākā veidā skar ikvienu valsts iedzīvotāju, jo no tā, cik veiksmīgi ir izveidota šī sistēma, ir atkarīga sabiedrības labklājība kopumā. Diemžēl Latvija, kā liecina gan Džini koeficients, gan nabadzības riska indekss, gan citi Lākenes indikatori, nav labklājīgāko valstu vidū.

Autore uzskata, ka FM izstrādātie nodokļu politikas attīstības scenāriji: 1) nav nodokļu politikas, bet nodokļu sistēmas izmaiņu virzieni; 2) attīstības virzieni ir vērsti uz naudas iegūšanu valsts budžetam, palielinot nodokļu likmes, nevis attīstot ekonomiku.

Nodokļu politikas veidotājiem liela vērība un nozīme jāpievērš nodokļu koncepcijai. Pamatā ir jāizvērtē valsts sniegtie pakalpojumi, par kuriem tiek maksāti nodokļi, nodevas. Sakarā ar to, ka valsts sniegto pakalpojumu klāsts paplašinās, jānoskaidro, vai nodokļi un nodevas ir adekvātas, jo nodokļu maksātājiem ir tiesības apšaubīt to kvalitāti un sniegto sabiedrisko pakalpojumu pilnīgumu, atbilstību nodokļa summai. Tāda pieeja palielinātu valsts institūciju atbildību, īstenojot regulējošo funkciju. Tas prasīs samazināt nodokļu slogu, galvenokārt, uz juridiskajām personām, t.sk. uz uzņēmumiem, firmām, korporācijām. Nepieciešams būtu diferencēt peļņas nodokli atkarībā no rentabilitātes līmeņa, nozares nozīmīguma un uzņēmumu grupas, kas nodrošina ekonomisko izaugsmi, palielina ekonomikas tempus. Nodokļu sistēmai vajadzētu koncentrēties ne tikai uz taktisko lēmumu izpildi, bet arī uz ilgtermiņa stratēģisko mērķu īstenošanu, kas saistīti ar ekonomisko attīstību, aptverot izaugsmes tempus un dzīves kvalitāti.

Nepieciešama sistēmiska pieeja, lai radītu vienotu ar nodokļiem aplikšanas mehānismu, radot tādu nodokļu sistēmu, kura, apvienojot tai raksturīgos elementus

__________________________________________________________________ 40

un tiem mijiedarbojoties, dotu impulsu ražošanas attīstībai. Īsi sakot, sekmētu efektīvu attīstību, produktīvas investīcijas un uzņēmējdarbības iniciatīvu.

Tas viss prasa mainīt esošo nodokļu sistēmu Latvijā. Tai būtu jākļūst par izšķirošo faktoru visaptverošai ekonomikas attīstībai. Nodokļu sistēmu nepieciešams pārorientēt, lai uzlabotu ražošanu, stimulētu tās attīstību, izmantojot inovatīvās investīcijas. Vajadzētu izvēlēties tādas nodokļu likmes, tādu ar nodokli apliekamo bāzi un nodokļu aplikšanas mehānismu, kas neradītu šķēršļus ražošanas attīstībai, kā tas notiek tagad, neradot papildus impulsu izaugsmei.

Pamatojoties uz augstāk minēto, nodokļu politika ir jāveido tā, lai tā būtu orientēta uz valsts stratēģisko mērķu izpildi.

3.3. tabula Valsts izaugsmes priekšnosacījumi, izmantojot nodokļu politiku Latvijā

Valsts izaugsmes priekšnosacījumi

Izmantojamais instrumentārijs

Izaugsme reģionos. Daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībām, lai tās būtu ieinteresētas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā konkrētā teritorijā.

Iekļaujošs un noturīgs darba tirgus.

Piešķirt atlaides uzņēmumiem, lai varētu attīstīt inovatīvās nozares un palielināt nodarbinātības līmeni. Nodokļu sloga pārnešana no ienākumiem uz patēriņu un kapitālu, jo tam ir mazāk negatīvu seku kā iedzīvotāju ienākuma un sociālās apdrošināšanas sloga palielināšanai.

Vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā.

Daļu no VSAOI novirzīt primārai veselības aprūpei. Piešķirt IIN nodokļa atlaides par veselības pakalpojumu izmantošanu.

Droša, pilsoniska un saliedēta sabiedrība.

Progresivitātes ieviešana iedzīvotāju ienākuma nodoklim samazinātu iedzīvotāju noslāņošanos. Palielināt nepaliekamo minimumu līdz iztikas minimumam, tā rūpējoties par mazturīgiem un celtu iedzīvotāju labklājību. Samazināt nevienlīdzību starp dažādiem iedzīvotāju slāņiem, ieviešot pazemināto PVN likmi pārtikai.

Moderna infrastruktūra un pakalpojumi.

Piešķirt atlaides inovācijām un inovatīviem uzņēmumiem.

Laba pārvaldība kā ilgtspējīgas izaugsmes politikasnodrošinājums.

Ieviest skaidru nodokļu politiku, ar noteiktiem mērķiem - ilgtermiņa mērķiem, palielinot netiešo nodokļu īpatsvaru, lai nodokļu sistēma būtu elastīgāka. Atbildīgām personām operatīvāk sniegt metodiskos norādījumus nodokļu jautājumos, skaidrojot, kā ieviestās izmaiņas ir piemērojamas. Lai sasniegtu fiskālo konsolidāciju, pārskatīt daudzo valdības funkciju lietderību un nepieciešamo funkciju samazinājumu, likvidējot daudzās aģentūras, bet nevis virzīties uz mājsaimniecības aplikšanu ar paaugstinātiem nodokļiem.

__________________________________________________________________

41

3.3. tabulas turpinājums Valsts izaugsmes priekšnosacījumi

Izmantojamais instrumentārijs

Latvijas izaugsmes starptautiskā dimensija.

Ieviest eksportu veicinošas atlaides.

Pieejams mājoklis un sakopta dzīves telpa.

Jaunām ģimenēm piešķirt iedzīvotāja ienākuma nodokļa atlaides pirmā mājokļa iegādei.

Autore uzskata, ka galvenais (un pats bīstamākais) pašreizējo valdības un sabiedrības diskusiju par fiskālo politiku trūkums ir - fiskālās politikas instrumentu nesasaistīšana ar vēlamajiem šīs politikas rezultātiem, valsts ekonomiskajiem mērķiem un valsts modeli. Piemēram, diskusijas un priekšlikumi par nodokļiem koncentrējas tikai un vienīgi ap jautājumu, kā iekasēt vairāk naudas valsts budžetā, nevis ap jautājumu, kādu ekonomisko sistēmu ar tādas nodokļu sistēmas palīdzību mēs vēlamies sasniegt. Nodokļu politika ir ļoti spēcīgs instruments, kas galu galā veido valsts ekonomiku. Tas nav tikai naudas iekasēšanas veids. Tā vietā, lai radītu mehānismus, kas reāli stimulētu biznesa attīstību, kas ļautu kā uzņēmumiem, tā iedzīvotājiem nopelnīt arvien vairāk naudas, no kuras maksāt nodokļus, tiek dota priekšroka vieglākajam ceļam.

Lai noteiktu nodokļu politikas nozīmīgumu, nepieciešams izvērtēt to, cik tā ir efektīva un kādas ir tās tendences aplikšanā ar nodokļiem.

Mūsdienās ir daudz un dažādas metodes, lai noteiktu nodokļu politikas efektivitāti. Tās varētu sadalīt 4 grupās:

• ekspertu vērtējums; • pamata nodokļu efektivitātes koeficients (vērtība); • principu ievērošana, veidojot nodokļu sistēmu; • bāzes rādītāji, kas raksturo nodokļu sloga līmeni un valsts sociāli-

ekonomisko stāvokli. Neskatoties uz dažādām novērtēšanas metodēm, nevienu no augstāk minētām

metodēm nevar atzīt par visefektīvāko metodi, kas varētu būt piemērota zinātniskās pētniecības jomā. Katrai metodei, lai novērtētu nodokļu politiku ir savi plusi un mīnusi, kas jāņem vērā. Nodokļu politikas novērtēšanas paņēmieni var būt arī subjektīvi, katrai metodei ir savas stiprās un vājās puses. Analizējot nodokļu politiku, autore izmantos visas iepriekš minētās metodes, jo tikai kompleksa pieeja ļauj vispusīgi analizēt nodokļus.

Efektīvākais risinājums ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai būtu pasākumi, kas samazina ēnu ekonomiku veicinošo faktoru ietekmi. Galvenās teorētiski iespējamās pasākumu jomas ir šādas: • Nodokļu sloga izmaiņas. Augsts nodokļu slogs parasti saistās ar lielāku ēnu

ekonomikas īpatsvaru. Par vienu no risinājumiem var uzskatīt nodokļu sloga samazināšanu. Šeit gan jāpiezīmē, ka tas varētu neizraisīt tūlītēju būtisku ēnu ekonomikas samazināšanos. Izveidotās struktūras, veiktie ieguldījumi un augsta peļņa ir būtisks faktors, kas kavē pāriešanu uz oficiālo ekonomiku. Nodokļu sloga samazināšana šobrīd, ņemot vērā valsts budžeta deficīta konsolidācijas

__________________________________________________________________ 42

nepieciešamību, nav iespējama. Kā alternatīva kopējai nodokļu sloga samazināšanai, lai ierobežotu izvairīšanos no nodokļiem, varētu būt nodokļu sloga pārdale (piemēram, no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem).

• Administratīvo prasību vienkāršošana. Ir pierādīts, ka administratīvajam slogam ir tieša saistība ar ēnu ekonomikas apjomu. Tas, pirmkārt, rada papildus izmaksas oficiālajai ekonomikai, otrkārt, padara sarežģītāku un neefektīvāku normatīvo aktu piemērošanu.

• Apkarojot ēnu ekonomiku, valdības parasti rada papildus administratīvās prasības, lai gan ar to bieži vien tiek panākts pretējais efekts. Tā vietā, lai palielinātu administratīvo prasību skaitu, efektīvāk būtu pievērst uzmanību jau esošo piemērošanai. Valstīm ar mazu ēnu ekonomikas īpatsvaru ir raksturīgs vienkāršs, caurskatāms administratīvais regulējums un efektīva tā piemērošana.

• Normatīvo aktu piemērošanas efektivitātes palielināšana. Normatīvo aktu prasību piemērošanas nepietiekoša uzraudzība un kontrole rada graujošu iespaidu uz sabiedrības disciplīnu un veicina priekšstatu, ka nepakļaušanās ir normāla parādība un netiks sodīta.

• Valsts institūciju un to sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana. Jautājumi par to, kur paliek budžeta nauda un ko indivīds saņem par saviem nomaksātajiem nodokļiem, šobrīd Latvijā ir ļoti aktuāli. Tas ir saistīts ar tādiem plašiem jautājumiem kā valsts izdevumu un lēmumu caurskatāmība, sabiedrības iesaistīšana lēmumu pieņemšanā, korupcijas apkarošana u. c.

• Iesaistīšanās iespēju samazināšana. Šī grupa paredz tādus pasākumus kā skaidras naudas aprites ierobežošana, ierobežojumi pieejai valsts sniegtajiem pakalpojumiem u.c., kas padara iesaistīšanos ēnu ekonomikā nepievilcīgu un riskantu.

• Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana, lai veicinātu uzņēmējdarbību un sabalansētu ekonomikas attīstību.

Ēnu ekonomika ne tikai izkropļo godīgu konkurenci un neveicina produktivitāti un inovācijas, bet arī samazina valsts budžeta ieņēmumus. Tā ir būtiska rezerve, kas varētu tikt izmantota kā alternatīva tālākai nodokļu sloga nepalielināšanai.

Valsts, novēršot minētās negatīvās parādības nodokļu politikā, uzlabotu un normalizētu ekonomiskās attiecības. Svarīgi būtu ilglaicīga un harmonizēta aplikšana ar nodokļiem un atbilstošu funkciju piemērošana, pie tam pasākumi ir jāveic kompleksi, kas dotu nodokļu sistēmai jaunu saturu, nodrošinot potenciālas iespējas nodokļu iekasēšanas efektivitātes paaugstināšanā tautsaimniecībā.

Lai palielinātu nodokļu politikas regulējošo ietekmi, problēmas izpētes rezultātā tika izstrādāti stratēģiskie un taktiskie mērķi, kas apkopoti 3.4. tabulā.

__________________________________________________________________

43

3.4. tabula Stratēģiskie un taktiskie mērķi nodokļu politikas regulējošās ietekmes palielināšanā

Latvijā Mērķis Pasākumi

Stratēģija Veicināt tautsaimniecības prioritāro nozaru attīstību.

1. Piešķirt nodokļu atlaides prioritāro nozaru inovācijām.

Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot administratīvās prasības un samazinot to izpildei nepieciešamo laiku.

1.Izmantojot kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, prognozēt uzņēmumu attīstības tendences un izmantot nodokļu politikas instrumentāriju to atbalstam. 2. Piešķirt atlaides par darba vietu saglabāšanu. 3.Samērojami nodokļi par līdzīgiem ienākumu veidiem, izlīdzinot nodokļu slogu.

Nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, kas nepieciešami tālākai budžeta konsolidācijai un Māstrihtas kritēriju izpildei.

1.Nodrošināt papildus budžeta ieņēmumus. 2.Iekasēt papildus uzrēķinātos nodokļu ieņēmumus.

Veicināt ekonomikas konkurētspēju, palielinot ražojošo nozaru īpatsvaru, kā arī veicināt produktivitāti un inovācijas, uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

1.Ar nodokļu atlaidēm atbalstīt eksporta nozares. 2. Samazināt nodokļu slogu, pārskatīt atsevišķu nodokļu struktūru un atvieglojumus. 3. Nodokļu kontroli balstīt uz riska analīzi, samazinot kontroles biežumu godīgiem uzņēmējiem.

Samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

1.Pārskatīt atsevišķu nodokļu struktūru un atvieglojumus. 2. Pārskatīt sodu sistēmu par nodokļu pārkāpumiem, padarot sodus atbilstošākus izdarītā pārkāpuma smagumam. 3.Efektivizēt administrēšanas procedūras, koncentrējoties uz ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksātājiem.

Taktika Regulāra nodokļu politikas analīze.

1.Sistēmiska nodokļu politikas analīze, veikt kopējās ietekmes izvērtējumu. 2.Nodokļu likmju samērojamība Baltijas valstu ietvaros.

__________________________________________________________________ 44

3.4. tabulas turpinājums Mērķis Pasākumi Normatīvo aktu piemērošanas

efektivitātes palielināšana. 1.Uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu. 2.Nodokļu samaksas termiņa pagarināšana vai papildus nosacījumu piemērošana, ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nespēj nomaksāt nodokļu maksājumus. 3.Atvieglot nosacījumus apliekamā ienākuma samazināšanai par zaudēto parādu summu.

Samazināt administratīvās prasības.

Izveidot vienkāršu, caurskatāmu administratīvo regulējumu un efektīvu tā piemērošanu.

Skaidra un pārdomāta mērķu un rīcības komunikācija.

1.Pilnveidot uzņēmēju informēšanas pasākumus. 2. Komunikācijas uzlabošana ar sabiedrību.

Pamatojoties uz objektīvo realitāti, jāatzīst, ka mūsu valstī nodokļu maksāšanas tradīcijas vēl nav sasniegušas vēlamo līmeni, tāpēc cīņa ar nodokļu nemaksātājiem vēl joprojām nepieciešama, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus un līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmējiem. Pamatojoties uz valsts un sabiedrības attiecībām, veidojas nodokļu maksātāju attieksme pret savu līdzdalību valsts dzīvē un valsts budžeta līdzekļu veidošanā vispār. Autore uzskata, ka vairāk uzmanības būtu jāvelta uzņēmēju izglītošanai un apkalpošanai, lai pieaugtu labprātīgo nodokļu maksātāju skaits, kuri paši pareizi aprēķina un nomaksā nodokļus.

__________________________________________________________________

45

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI Pamatojoties uz darbā veikto pētījumu, autore ir nonākusi pie sekojošiem galvenajiem secinājumiem: 1. Nodokļu politika jādefinē ne kā valsts veicamo pasākumu vai darbības kopums,

bet gan kā valsts stratēģija nodokļu jomā. Stratēģija ietver arī taktiskos uzdevumus, kurus pildot var sasniegt mērķi. Uzdevumi ir konkrēti pasākumi, kuri jāveic konkrētām institūcijām, konkrētā termiņā. Taktiskie uzdevumi var būt vairāki un tie var mainīties atkarībā no dažādu ārējo un iekšējo ekonomikas attīstību ietekmējošo faktoru izmaiņām. Taktiskie uzdevumi var mainīties, nemainoties stratēģiskiem mērķiem.

2. Stratēģija ietver sevī instrumentāriju, kuru lietojot, var risināt izvirzītos uzdevumus. Instrumentu klāstam jābūt pietiekami plašam un elastīgam, jo, mainoties iekšējai un ārējai situācijai, mainoties nodokļu politikas izvirzītajiem uzdevumiem, var rasties nepieciešamība mainīt instrumentus.

3. Stratēģiskos mērķus nevar noteikt voluntāri, vadoties no valsts valdībā esošo politisko spēku subjektīvās nostādnes. Nodokļu politikas stratēģiskie mērķi jānosaka, pamatojoties uz nodokļu politikas atzītiem pamatprincipiem, piem., pasaules ekonomikas attīstības likumsakarībām un nacionālās ekonomikas interesēm.

4. Nodokļu stratēģijas galvenie uzdevumi ir: ekonomiskie - jānodrošina ekonomiskā izaugsme, jāsamazina mainīgās ekonomikas ietekme, inflācijas procesu disproporcijas, un jāpārvar inflācijas procesi; sociālie - nacionālā ienākuma pārdale noteiktu sociālo grupu interesēs, kam pamatā ir peļņas pieauguma stimulēšana, lai nepieļaut iedzīvotāju ienākuma samazināšanos; fiskālie – paaugstināt valsts nodokļu ieņēmumus; starptautiskie - nostiprināt sociāli ekonomiskās saites ar citām valstīm, pārvarot nelabvēlīgos apstākļus maksājumu bilances uzlabošanā.

5. Ar nodokļu politikas palīdzību var saimniecisko subjektu darbības stimulēt vai ierobežot, nodrošināt budžeta ienākumus un sabiedrības intereses. Nodokļu atvieglojumu daudzveidība, tās diferencēšana ļauj ietekmēt uzņēmuma dinamiku un struktūru, kapitāla ieguldījumus un nodarbinātību, noteiktu ienākumu sadali. Autore uzskata, ka visām nodokļu politikas strukturālajām izmaiņām ir jābūt skaidri definētām un komunicētām ar sabiedrību, lai tiktu nodrošināta prognozējamība uzņēmējdarbības vidē.

6. Lai stimulētu ekonomikas attīstību un veiksmīgi īstenotu nodokļu sistēmas reformas, jāievēro vairāki principi: ilgtermiņa - stabilitāte un prognozējamība; skaidra un pārdomāta mērķu un rīcības komunikācija; valsts atbalsts eksporta nozaru attīstībai, palielinot vietējo uzņēmēju konkurētspēju vietējā tirgū; samērojami nodokļi par līdzīgiem ienākuma veidiem, izlīdzinot nodokļu slogu, relatīvi viegla administrēšana (vienkārša un efektīva); sistēmiska nodokļu politikas analīze, veicot analīzi sabalansēti un vērtējot kopējo efektu, kā arī pieaicinot nodokļu speciālistus un mācību spēkus.

7. LR nodokļu un nodevu pamatnostādnēs 2011.-2015. gadam ir noteikts, ka nodokļu politikas: 1. mērķis - stabili valsts budžeta ieņēmumi; 2. mērķis –

__________________________________________________________________ 46

nodokļu politikas stabilitāte un prognozējamība; 3. mērķis – uzlabota Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja; 4. mērķis – sociālais taisnīgums.

8. Vēsturiskās pieredzes situācijas analīze ļauj konstatēt nodokļu politikas būtisku ietekmi uz ekonomiskā cikla raksturu un norises tempu. Nodokļu reformas kļuva par nozīmīgu faktoru, kas paildzināja ekonomikas cikla auguma fāzi. Nodokļu atvieglojumu politika sekmēja pamatkapitāla atjaunošanos. Uzņēmumu un fizisko personu ienākumu aplikšanas pastiprināšana ļāva vājināt inflācijas tendences ekonomikā.

9. Fiskālā politika atspoguļo valdības pūles uzturēt stabilu ekonomiku, manipulējot ar nodokļu palielināšanu vai samazināšanu. Nodokļu daba un nodokļu maksātāju attieksme pret nodokļu izmaiņām liek valdībai rēķināties ar daudz un dažādiem apstākļiem un nosacījumiem, lai izmaiņas nodokļu sistēmā tiktu veiktas pārdomāti un pamatoti. Jāņem vērā, ka augstas nodokļu likmes palēnina ekonomikas attīstību, jo tās izņem naudu no privātā sektora un atdod to valdībai. Tas mazina arī mazā biznesa aktivitātes, jo tajā krītas atdeve. Taču augsti nodokļi ne vienmēr ļauj valdībai tērēt vairāk naudas izglītībai, veselības aizsardzībai, ceļu būvei un sociālajām programmām. Tādēļ risinājumi nodokļu jomā prasa pietiekami dziļas zināšanas un labu politisko gribu.

10. Inflācijas laikā atsaukties uz Lafera līkni ir bezcerīgi, jo uzņēmējsabiedrības neveido uzkrājumus un netērē naudu investīcijām, kas atpelnīsies ilgākā laika periodā, bet iegulda apgrozāmo līdzekļu iegādē, kas peļņu dos īsā laika periodā. Tikai pie stabilas finanšu situācijas darbojas Lafera līknes likumsakarības.

11. Ekonomiskā lejupslīde ir izraisījusi izmaiņas gan nodokļu ieņēmumos, gan ieņēmumu struktūrā. Līdz 2008. gadam bija vērojama tendence palielināties tiešo nodokļu īpatsvaram. 2009. gada sākumā tika samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme un palielināts neapliekamais minimums, kā arī palielinātas PVN un akcīzes nodokļu likmes, tādējādi pārnesot nodokļu slogu no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem. Tā rezultātā 2009. gadā netiešo nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos pieauga.

12. Latvijas nodokļu sistēmu veido 11 nodokļi, kas salīdzinoši nav tik strauji skaita ziņā attīstījušies kā nodevas. Tikai ar 2010. gadu ir ieviests jauns apliekamais objekts - kapitāla pieaugums, par ko ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

13. Ja salīdzina nodokļu likmes, tad laika posmā no 1995. gada līdz 2010. gadam Latvijas nodokļu politika ir pārdzīvojusi plašu izmaiņu diapazonu. No 1995. gada Latvijas nodokļu politika ir mainījusies no progresīvās uz proporcionālo un daļēji regresīvo.

14. Dažādi nodokļi un to likmes Latvijā ir tikušas pieņemtas nepārdomāti, tāpēc izmaiņas šajā jomā ir nepieciešamas, turklāt pietiekami operatīvas un efektīvas. Taču, strādājot ilgtermiņā, analizējot un domājot, process ir jāveic kompleksi un atbilstoši tautsaimniecības kopējām interesēm un prioritātēm.

15. Ekonomikas ciklu pētniecība ir svarīga kā makro, tā mikro līmenī, jo tiem ekonomiskajiem aģentiem, kam ir precīzākas prognozes attiecībā uz cikla garumu, ir iespēja savu ekonomisko darbību veikt pretcikliski, nodrošinot ievērojamus panākumus vai samazinot zaudējumus. Jebkurā ekonomikas cikla fāzē kā ekonomiskās politikas veidotājiem, tā arī uzņēmējiem un mājsaimniecībām jāpieņem lēmumi, kas nodrošinātu pilnvērtīgāku

__________________________________________________________________

47

tautsaimniecības augšupejas izmantošanu vai mazinātu ar lejupslīdi saistītās negatīvās sekas.

16. 2008. gada beigās tika ieguldīts liels darbs, lai sakārtotu nodokļu un budžeta sistēmu un samazinātu valsts aparāta izdevumus. Tomēr līdz šim realizētajai fiskālai politikai pietrūkst ilgtermiņa skatījuma, tā ir bijusi procikliska. Par to liecina iztērētie līdzekļi, kas gūti straujas ekonomiskās izaugsmes gados, neveidojot uzkrājumus grūtākiem laikiem. Pie tam budžeta līdzekļi tika novirzīti tieši valdības uzturēšanas izdevumiem (darba samaksai un pakalpojumiem), nevis kapitālieguldījumiem, kas varētu veicināt turpmāko ekonomisko izaugsmi.

17. Pasaules valstīs esošās nodokļu politikas nosacīti var iedalīt divās pretējās grupās: centriskā un sociāldemokrātiskā. Centriskā nodokļu politika raksturojas ar mazāku nodokļu slogu uzņēmējdarbībai un reizē mazāku nodokļu īpatsvaru sociāliem mērķiem. Sociāldemokrātiskā nodokļu politika raksturojas ar lielāku nodokļu slogu uzņēmējdarbībai un reizē lielāku atbalstu sociālai sfērai. ES vecajās valstīs šie nodokļu politikas virzieni mainās pa valstīm un caurmērā vienai pusei ir viens virziens un otrai valstu pusei ir otrs virziens. Izteikti sociāldemokrātisks virziens ir Zviedrijā. Latvijā pēdējos gados ir izteikts centriskais virziens.

18. 2009. gadā kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 3 678,7 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 1 330,8 milj. latu jeb 26,6% mazāk. Kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2009. gadā veido 28,9% no IKP.

19. Savukārt 2010. gadā kopējie kopbudžeta nodokļu ieņēmumi prognozēti 3 307,1 milj. latu apjomā, kas salīdzinājumā ar 2009. gada plānu ir par 286,2 milj. latu jeb 8,0% mazāk.

20. 2009. gada 1. oktobrī kopējie nodokļu parādi (neieskaitot maksājumu parādus par valsts kapitāla izmantošanu) bija 588,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada 1. janvāri ir par 38,4 milj. latu jeb 7,0% vairāk, ko, galvenokārt, noteica iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu palielināšanās.

21. Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, ir jāizprot iemesli, kāpēc šāda ekonomika ir radusies, kāpēc uzņēmēji izvēlas riskantāku nelegālu darbību. Svarīgi šeit ir atrast patiesos iemeslus un veikt preventīvas darbības, nevis cīnīties tikai ar sekām, proti, piespriestām neadekvātām soda naudām.

22. Globalizācija un ekonomisko procesu lielāka starptautiskā mobilitāte arvien vairāk ietekmē nodokļu politiku, jo kapitāla un darbaspēka pārrobežu kustība ir kļuvusi vienkāršāka. Tāpēc jāizvērtē, kādas metodes piemēro citas valstis, lai izietu no krīzes.

23. Ar nodokļu politikas palīdzību valstij jāveicina komercdarbības konkurētspējas palielināšanas pasākumi, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai. Šobrīd valsts ir radījusi dažādus birokrātiskus ierobežojumus nodokļu sistēmā, un uzņēmēji izvēlas citas valstis, jo tur ir racionālāka nodokļu politika. Dažos gadījumos valsts birokrātijas dēļ uzņēmēji spiesti darboties ēnu ekonomikā.

24. Latvijā budžeta elastība tiek novērtēta tikai pret IKP, bet saskaņā ar ECBS metodoloģiju budžeta elastība tiek novērtēta attiecībā pret atbilstošajām

__________________________________________________________________ 48

makroekonomiskajām bāzēm, tādējādi tiek ņemts vērā IKP un citu makroekonomisko mainīgo atšķirīgu svārstību kompozīcijas efekts.

25. Kā galvenie nodokļu politikas pilnveidošanas virzieni ir sekojošie: nodokļu politikas regulējošās ietekmes palielināšana; nodokļu sistēmas un nodokļu administrēšanas pilnveidošana.

26. Nodokļu politikas izstrāde ir jābalsta uz valsts nacionālā attīstības plāna valsts izaugsmes priekšnosacījumiem.

27. Promocijas darba izvirzītie uzdevumi ir izpildīti un mērķis ir sasniegts. Darbā veiktā zinātniskā izpēte un analīze apstiprina darbā izvirzīto hipotēzi, ka nodokļu politika stabilitāte, prognozējamība un sakārtotība Latvijā ir viens no faktoriem ekonomisko subjektu racionālai rīcībai, kura ir vērsta uz iedzīvotāju labklājību un iekšzemes kopprodukta paaugstināšanu, un ekonomikas stabilu attīstību.

Lai promocijas darbā izvirzītos secinājumus īstenotu praksē, balstoties uz promocijas darbā veikto analīzi un izdarītajiem secinājumiem, autore izvirza šādus priekšlikumus:

Lai darbā izvirzītos secinājumus īstenotu praksē, nodokļu politikas veidotājiem Finanšu ministrijai kopā ar nodokļu politikas īstenotāju Valsts ieņēmumu dienestu nepieciešams: • nodokļu politiku veidot, balstoties uz darbā izvirzītajām konceptuālajām

teorētiskajām nostādnēm un nodokļu politikas principiem, izmantojot nodokļu politikas instrumentāriju;

• papildināt LR likumu „Par nodokļiem un nodevām” un LR likumu „Par Valsts ieņēmumu dienestu” ar autores piedāvāto termina „nodokļu politika” skaidrojumu „Nodokļu politika jādefinē kā valsts stratēģija nodokļu jomā”;

• izstrādāt nodokļu politikas stratēģiju; • nodokļu politikai jābūt vērstai uz to, lai atbalstītu atpalikušos reģionus un

nozares, veicinātu vienlīdzīgu un godīgu konkurenci starp uzņēmējiem, kā arī piesaistītu investīcijas atpalikušajām nozarēm;

• valsts nodokļu politikai jābūt sabalansētai ar valsts ekonomisko potenciālu, nodokļu likmēm jābūt pamatotām. Pasaules prakse liecina, ka augstas nodokļu likmes nesekmē valsts ekonomisko attīstību, jo samazinās ražošana un palielinās ēnu ekonomika, patērētājam izdevīgāk preces iegādāties tieši no ražotājiem, apejot mazumtirgotājus, vairumtirgotājus un starpniekus.

Lai pilnveidotu nodokļu politiku, Finanšu ministrijai kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu: • regulāri veikt nodokļu politikas analīzi, konstatējot novirzes no plānotās

nodokļu politikas mērķa; • nodokļu politikas analīzi veikt ne tikai par pagātnes notikumiem, bet sniegt arī

regulāru perspektīvas skatījumu kontekstā ar makroekonomiskiem indikātoriem; • katru gadu pārskatīt nodokļu politikas instrumentāriju, lai izvērtētu tā

pielietojuma lietderību;

__________________________________________________________________

49

• skaidri jādefinē visas nodokļu politikas strukturālās izmaiņas un iespējamās stratēģiskās izvēles, ja nodokļu ieņēmumi būtiski atpaliek no plānotajiem un ir nepieciešams paaugstināt nodokļu slogu;

• veikt kopējās nodokļu politikas ietekmes izvērtējumu tautsaimniecībā; • izvērtēt un salīdzināt nodokļu apmērus (likmes) Baltijas valstu ietvaros, kā arī,

veicot izmaiņas nodokļu sistēmā, atsegt un pamatot to politisko un ekonomisko nozīmību.

Lai stimulētu ekonomikas attīstību, sekmētu ekonomikas konkurētspēju, palielinātu ražojošo nozaru īpatsvaru, veicinātu produktivitāti un inovācijas, kā arī uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Finanšu ministrijai kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu : • izmantojot nodokļu politikas instrumentāriju, atbalstīt eksporta nozares; • samazināt nodokļu slogu, pārskatīt atsevišķu nodokļu struktūru un

atvieglojumus; • nodokļu kontroli balstīt uz riska analīzi, samazinot kontroles biežumu godīgiem

uzņēmējiem; • piešķirt atlaides par darba vietu saglabāšanu; • izlīdzinot nodokļu slogu, veidot samērojamus nodokļus par līdzīgiem ienākumu

veidiem; • piešķirt nodokļu atlaides prioritāro nozaru inovācijām, lai veicinātu

tautsaimniecības prioritāro nozaru attīstību; • izveidot vienkāršu, caurskatāmu administratīvo regulējumu un efektīvu tā

piemērošanu; • ar nodokļu politikas palīdzību sekmēt ražošanas atjaunošanu, paplašināt un

būtiski uzlabot nodokļu likumdošanu, tās stabilitāti, nepieļaujot nemitīgu likumu un instrukciju grozīšanu, ikviena likumdošanas izmaiņa ir jāpamato no ekonomiskā, politiskā un sociālā viedokļa.

Lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru., Finanšu ministrijai kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu: • pārskatīt atsevišķu nodokļu struktūru un atvieglojumus; • pārskatīt sodu sistēmu par nodokļu pārkāpumiem, padarot sodus atbilstošākus

izdarītā pārkāpuma smagumam; • uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu; • efektivizēt administrēšanas procedūras, koncentrējoties uz ēnu ekonomikas

ierobežošanu un samazināšanu, kā arī nodokļu nemaksātājiem, nevis pielietot represīvās metodes esošajiem nodokļu maksātājiem, nodokļu likumu piemērošanā ievērojot arī to ekonomisko būtību un sasniedzamo mērķi, ne tikai traktējot visu pēc „burta” metodes;

• jāuzlabo sadarbību starp kontrolējošam institūcijām, lai samazinātu ēnu ekonomiku un palielinātu nodokļu ieņēmumus budžetā;

• nodrošināt starptautisko kooperāciju ar citu valstu nodokļu administrācijām par informācijas apmaiņu, lai budžets nezaudētu nodokļu ieņēmumus.

Lai palielinātu nodokļu likumdošanu normatīvo aktu efektivitāti, Finanšu ministrijai veikt labojumus tajos normatīvajos aktos, kas nosaka:

__________________________________________________________________ 50

• nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu vai papildus nosacījumu piemērošanu, ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nespēj nomaksāt nodokļu maksājumus;

• atvieglot nosacījumus apliekamā ienākuma samazināšanai par zaudēto parādu summu;

• nepieciešams ieviest pilnveidotus nodokļu likumus, kas dotu iespēju ātri un efektīvi izskatīt izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas gadījumiem, jo pašlaik nodokļu pārkāpumu atrisināšana ir ļoti sarežģīta.

Lai uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību, Finanšu ministrijai kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu : • jāuzlabo komunikācija ar sabiedrību, pilnveidojot uzņēmēju informēšanas

pasākumus; • nodrošināt iespēju daudz plašāk un operatīvāk skaidrot nodokļu piemērošanas

jautājumus, piešķirot tiesības Finanšu ministrijai izdot skaidrojumus konkrētās ekonomiskās situācijās, ko neregulē normatīvie akti.

Plānojot nodokļu ieņēmumus, Finanšu ministrijai budžeta ieņēmumu elastību aprēķināt ne tikai pret IKP, bet arī pret citiem makroekonomiskiem rādītājiem: nodarbinātību privātā sektorā, vidējo atlīdzību privātajā sektorā, privāto patēriņu, uzņēmuma peļņu, bezdarbnieku skaitu.

Finanšu ministrijai, aprēķinot nodokļu izmaiņu efektivitāti, aplūkot to ne tikai no „Izmaksu – Ieguvumu” viedokļa, resursu efektīva izvietojuma, ilgtermiņa kapitālieguldījumu un kapitāla aizplūšanas uz ārvalstīm viedokļa, bet arī salīdzināt ar Lākenes sociāliem iekļaušanas indikatoriem

Lai atvieglotu nodokļu administrēšanu uzņēmējiem, Finanšu ministrijai kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts kasi un pašvaldībām pārskatīt Latvijas valsts budžeta ieņēmumu kontus, kardināli samazinot to skaitu: • nekutamā īpašuma nodokli ieskaitīt Valsts kasē vienotā kontā, nevis katrai

pašvaldībai atsevišķi; • apvienot IIN un UIN vienotā kontā, jo tas jau pēc likuma ir kopējs - ienākuma

nodoklis, kā arī likvidēt Rīgas un Ventspils atsevišķos kontus; • PVN nedalīt atsevišķi - iekasēt iekšzemē, iekasēt, izlaižot brīvam tirgum un

jauniem transportlīdzekļiem, to visu norāda atskaites; • akcīzes nodoklī nedalīt atsevišķi - vīni, starpprodukti, alus, degvieleļļa kā

kurināmais un degvieleļļa ne kā kurināmais u.c. kategorijas; • azartspēļu nodokli un izložu nodokli apvienot; • dabas resursu nodokli par ieguvi, par kaitīgām precēm u.c. kategorijām

apvienot.

Lai samazinātu ēnu ekonomikas apjomu, veicinātu iedzīvotāju labklājību, kā arī motivētu iedzīvotājus maksāt nodokļus, bet tai pašā laikā nebūtu nepieciešama budžeta konsolidācija, tad Saeimai, Ministru Kabinetam kopā ar Finanšu ministriju ir nepieciešams veikt izmaiņas nodokļu likumdošanā: 1. Likums „Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli”:

• izskatīt iespēju pakāpeniski samazināt IIN likmi;

__________________________________________________________________

51

• samazināt IIN pašnodarbinātām personām līdz 15%; • palielināt ar nodokli neapliekamo ienākumu līdz iztikas minimumam; • ieviest ekskluzīva kapitāla aplikšanu ar nodokli; • ieviest progresīvo IIN:

- līdz iztikas minimumam ar nodokli neapliek, - no iztikas minimuma līdz ½ no vidējās algas -20%, - no ½ vidējās algas līdz vidējai algai -25%, - no vidējā alga līdz 1 ½ vidējās algas -29%, - no virs 1 ½ vidējām līdz 2 vidējām algām -33%, - no 2 vidējām algām līdz 10 vidējām algām -35%, - virs 10 vidējām algām - 40%.

2. Likums „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”: • novirzīt daļu no UIN ieņēmumiem pašvaldībai, kuras teritorijā uzņēmums

darbojas; • piešķirt atlaides gados jaunajiem uzņēmējiem un izstrādāt speciālas

programmas, lai viņi būtu ieinteresēti palikt un strādāt Latvijā; • piešķirt atlaides inovācijām un inovatīviem uzņēmumiem; • piešķirt UIN atlaides uzņēmumiem, kas saglabā vai palielina darba vietas; • piešķirt UIN atlaides uzņēmumiem, kas veicina prioritāro nozaru attīstību.

3. Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”: • vienādot nodokļu likmes saimnieciskā darbībā neatkarīgi no izvēlētās

saimniekošanas formas. 4. Likums „Par valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām”:

• veikt nopietnākus izskaidrošanas pasākumus sabiedrībā par sociālo iemaksu nemaksāšanas sociālām sekām;

• diferencēt VSAOI pensionāriem, nodrošinot tos ar obligāto veselības apdrošināšanu: no 62 gadiem līdz 65 gadiem ieturot 6% no pensijas, ieskaitot tos medicīniskās palīdzības fondā, no 65 gadiem līdz 70 gadiem 4% apmērā, bet no 70 gadiem - 2% apmērā, lai medicīnas apkalpošana viņiem būtu bez maksas.

5. Likums „Par mikrouzņēmuma nodokli”: • mikrouzņēmuma nodokli vajadzētu noteikt nevis līdz 5 darbiniekiem, bet

nodokļa apmēram būtu jābūt noteiktam atkarībā no darbinieku skaita; • nepieciešams palielināt maksimālo apgrozījumu līdz 200 000 tūkst.Ls., lai

sasniegtu to pašu slieksni, kas ir noteikts pašnodarbinātām personām, kad tām jāreģistrējas komercreģistrā.

6. Likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”: • pārskatīt kadastrālo vērtības noteikšanas sistēmu, ieviešot ne tikai tirgus

vērtības kadastrālo vērtību, bet arī tīrieneses vērtību; • ieviest ar NĪN neapliekamo platību gan zemei, gan īpašumam; • lai nodokļu maksātājiem – īpašniekiem, kuru īpašuma tiesības reģistrētas

zemesgrāmatā, nebūtu lieki jāpiesakās pašvaldībā, šis pienākums jāatceļ, jo informācija par nekustamo īpašumu īpašniekiem ir pašvaldības rīcībā;

__________________________________________________________________ 52

• ieviest atlaides valsts kultūras nozīmes objektiem ar nosacījumu, ka īpašniekam ir jānodrošina piekļuve kultūras objektam, tādā veidā nodrošinot tūristiem iespēju iekļūt valsts nozīmes kultūras objektos, piem., Rīgā ir ļoti daudz Jūgendstila ēkas, bet iekšpusi tūristi aplūkot nevar, jo īpašnieki nav materiāli ieinteresēti to darīt.

7. Likums „Par akcīzes nodokli”: • pārskatīt akcīzes nodokļa piemērošanu mežizstrādes nozarē izmantotajai

dīzeļdegvielai; • ar akcīzes nodokli neaplikt bezalkoholiskos dzērienus.

8. Likums „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”: • paaugstināt nodokli ekskluzīviem un dārgiem transporta līdzekļiem; • paplašināt nodokļa bāzi lidaparātiem, ekskluzīviem peldošiem transporta

līdzekļiem, jahtām, laivām, kuteriem. 9. Likums „Par pievienotās vērtības nodokli”:

• atjaunot samazināto PVN 5% likmi; • samazināt PVN nodokļa likmes: medikamentiem; medicīnai; energoresursiem

mājsaimniecībām (t.sk. malkai, gāzei, elektrībai u.c.); pasažieru transporta pakalpojumiem;

• PVN diferencēt pa patēriņa grupām, piemēram, luksusa precēm, tabakas izstrādājumiem un alkoholiskiem dzērieniem PVN likmes paaugstināt, bet samazināt (ap 15-18%) ikdienas patēriņa precēm;

• samazināt un atsevišķos gadījumos piemērot 0% likmi pārtikas precēm, medicīnas rakstura precēm, ieskaitot visus ārstnieciskos līdzekļus un zāles, kā arī ārstnieciskos pakalpojumus, zīdaiņiem paredzētām precēm, izglītībai (mācību līdzekļiem, literatūrai, mācību iestādes uzturēšanas izdevumiem), zinātnes izdevumiem, kultūrai u.c.

__________________________________________________________________

53

1. pielikums Autores piedalīšanās konferencēs ar ziņojumu Autores piedalīšanās konferencēs ar ziņojumu

Kopā līdz 2010.gada maijam – 43. Nozīmīgākās: • Latvijas nodokļu sistēmas realizācijas problēmas./ Latvijas Republikas nodokļu

sistēmas pilnveidošana. Rīgā, 1997. gada jūnijā • Nodokļu administrēšanas pilnveidošana./ Turība biznesa augstskola.

“Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un kvalitāte” – starptautiskā zinātniskā konference. Rīga 1999. gada marts

• Nodokļu ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Latvijas Universitāte 58. konference. Rīga 2000. gada februāris, Ekonomikas izaugsmes problēmas sekcija.

• Latvijas nodokļu politika. Banku augstskola. Starptautiskā konference “Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēmas” Rīga 2000. gada 27. oktobrī

• Latvijas nodokļu sistēmas integrācija ES. Biznesa Institūts RIMPAK LIVONIJA Ekonomikas katedras zinātniskā konference “Ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā saistītās tautsaimniecības problēmas” 10.06.2003. Rīga

• Development Possibilities of the Economy of Latvia in the EU. International conference “Enlargement of the European Union in the Baltic Sea Region: Social and Economic Challenges and Opportunities” 20.06.2003.

• The Harmonization of the Tax System in Latvia with EU Legislation. International conference “Enlargement of the European Union in the Baltic Sea Region: Social and Economic Challenges and Opportunities” 20.06.2003.

• Nekustamā īpašuma nodokļa attīstības iespējas. Banku augstskolas 5.gadskārtējā starptautiskā konference “Ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumi: jauni izaicinājumi un perspektīvas” 11.-12. septembris 2003.g

• Latvijas tautsaimniecības attīstība 21.gadsimta sākumā. Rīgas tehniskās universitātes 44. starptautiskā zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas apakšsekcija 9. oktobris 2003.gads

• Pārtikas patēriņa struktūra atkarībā no iedzīvotāju ienākumiem. LVAEI konference Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta zinātniskie lasījumi 2005” Rīga 2006.gada 3.martā

• Pievienotās vērtības nodokļa atšķirības ES dalībvalstīs / Latvijas Universitāte 65. konference 2007.gada 8.februārī. Sekciju sēde: Ekonomikas attīstības problēmas zināšanu sabiedrībā

• „Nodokļu politika reģionālās attīstības veicināšanā” - Latvijas Universitāte 66. konference 2008.gada 31. janvārī. Sekciju sēde: Latvijas ekonomikas transformācijas problēmas globalizācijas apstākļos

• «Разбалансированность и риски в развитии экономики Латвии» / Эглите С., Скрибане И., Спроге И. / Московский государственный университет имени М.В.Ломоносова Факультет государственного управления 6-я международная конференция «Государственное управление в 21 веке: традиции и инновации» 29 –31 мая 2008 г. The

__________________________________________________________________ 54

SPAMSU 6th Annual International Conference "Public Administration in the XXI Century: Traditions and Innovations"

• “Nodokļu politikas īpatnības Latvijā” Daugavpils Universitāte 50. starptautiskās zinātniskās konference 2008.gada 15 – 17. maijs

• „Ilgtspējīgas attīstības iespējas Latvijas ekonomiskos apstākļos” Latvijas Universitāte 67. konferences Sekcija „Starptautiskās un ES nodokļu politikas ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā” 2009.gada 12.februārī

• „Role of Latvian Agriculture in Foreign Trade” 10 th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2009 (10. STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE veltīta LLU Ekonomikas fakultātes 40.gadadienai EKONOMIKAS ZINĀTNE LAUKU ATTĪSTĪBAI 2009) 23 - 24 aprīlis, 2009, Jelgava, Latvija (Olga Šulca, Ilze Sproģe)

• “Role of Fiscal and Monetary Policy in Economic Fluitation Regulation” International Scientific Conference “INFORMATION SOCIETY AND MODERN BUSINESS” May 14-16, 2009 Ventspils Augstskola (S. Eglīte, I. Sproģe)

• „Nodokļu politika mainīgā ekonomiskā vidē” Latvijas Universitāte 68. konferences sekcija „Latvijas tautsaimniecība pārmaiņu procesā” 2010.gada 10.februārī

• “Nodokļu politikas teorētiskie aspekti” Biznesa augstskolas Turība rīkotā XI STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE "Cilvēks, sabiedrība, valsts mūsdienu mainīgajos ekonomiskajos apstākļos" 2010.gada 26. marts (E. Zelgalvis, I. Sproģe)

__________________________________________________________________

55

2. pielikums Autores publikācijas Autores publikācijas

Kopējais publikāciju skaits – 80 Nozīmīgākās publikācijas: Monogrāfija • Latvijas tautsaimniecības 21. gadsimtā / Rīga 2008, 210 lpp – līdzautori

Pumpure D., Zariņš J., Sproģis A. (ISBN 978-9984-39-608-8) Raksti krājumos, presē, t.sk. citētie izdevumi • I.Sproģe, A.Sproģis Latvijas nodokļu politikas pilnveidošanas virzieni :

Nodokļu un subsīdiju politika. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. Rīga, 1998.gada jūnijs 31-37lpp

• I.Sproģe Nodokļu administrēšanas pilnveidošana. Turība biznesa augstskola. “Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un kvalitāte” / Rīga, 1999.gada marts 242-247lpp

• I.Sproģe Lai nodokļi valsts kasē ienāk vieglāk, pilnīgāk: Latvijas Vēstnesis # 390/391 1999.gads

• I.Sproģe Valsts fiskālās politikas attīstības iespējas: Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas Universitāte 80, Ekonomikas un vadības fakultātes konferences referātu tēzes/ Rīga, 1999. - 43-47lpp

• I.Sproģe Latvijas nodokļu politika / Banku augstskola. Ziņojumu krājums konferencē “Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēmas” Rīga, 2000.gada 27. oktobrī

• I.Sproģe Latvija un nodokļi Latvijas Universitātes zinātniskie raksti 637 sējums Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas III / Rīga, 2001.

• I.Sproģe, A.Sproģis Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Latvijā 21.gadsimta sākumā / Ventspils augstskola. Zinātnisks pētījums “Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. līdz 2002.gadam Kur tā ved Latviju? Ventspils, 2002.

• I.Sproģe Uzņēmuma ienākuma nodoklis un tā ietekme uz uzņēmējdarbību. Statistikas un pārvaldes problēmas 2002. Latvijas Statistikas institūts, Zinātniskie raksti. Rīga 2002

• I.Sproģe Sociālā politika Latvijā un tās struktūra / Latvijas Universitātes raksti # 658 Ekonomika I / Rīga, 2003. 243-263lpp

• Sproģe I. Iedzīvotāju ienākumu aplikšana ar nodokli / LU raksti 665.sējums Sociālās zinātnes – Rīga, 2003. 380-387.lpp

• Sproģe I., Šulca O., Kuzmina I. Latvijas ārējo sakaru perspektīvas Eiropas Savienības vienotā tirgū. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2004. gadā. Nr.10, Rīga, 2005.g., 142-143.lpp.

• Sproģe I., Krievs M. Būvniecības nozares attīstība nekustamā īpašuma tirgus kontekstā / Ekonomika un vadības zinātne Nr.711 / Rīga, 2007., 144-152

• Sproģe I. Inflāciju raksturojošie rādītāji Latvijā un Eiropas Savienībā / Latvijas Universitātes zinātniskie raksti 2007, sējums Nr718 / Rīga, 440-453lpp

__________________________________________________________________ 56

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politika / Statistikas un pārvaldes problēmas 2007 – zinātniskie raksti – Rīga, 2007 - 41-52lpp

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politikas attīstības iespējas. Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.5, Rīga, 2007., 160-171.lpp

• Pirksts V., Golovčenko A., Sproģe I. Galveno pārtikas produktu vajadzība un tās nodrošinājuma ekonomisko problēmu izpēte un risinājumi iedzīvotāju ģimenēs ar dažādu ienākumu līmeni. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. Nr.12, Rīga, 2007.g., 108-116.lpp.

• Šulca O., Kuzmina I., Sproģe I. Latvijas ārējo sakaru perspektīvas Eiropas Savienības vienotā tirgū. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. Nr.12, Rīga, 2007.g., 147-148.lpp.

• Sproģe I. Ilgtstējīga attīstība un vides nodokļi / Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, Daugavpils, 2008.g., 117lpp (http://www.dukonference.lv/98789791.pdf)

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politika: salīdzinājums un novērtējums / Komersanta Vēstnesis 2008/25/26(132/133) 18.jūnijs 2008.gads, 19-21 lpp ISSN 1691-2659

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politikas īpatnības / Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.6, Rīga, 2008. (ISBN13:978-9984-19-924-5), 154-162.lpp

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politikas nākotnes virzieni / LU raksti, 737 sējums Ekonomika, VII ( ISBN 978-9984-45-022-3, ISSN 1407-2157) 319-328.lpp

• Šulca O., Sproģe I „Role of Latvian Agriculture in Foreign Trade” 10 th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT Nr 18 2009. Proceedings of the International Scientific Conference / Jelgava (ISSN 1691-3078; ISBN 978-9984-9937-1-3 Abstracted / Indexed: AGRIS, EBSCO) 217 -223pp

• Šulca O., Kuzmina I., Sproģe I. Latvijas ārējo sakaru perspektīvas Eiropas Savienības vienotā tirgū / LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2008.gadā Nr. 14, Rīga, 2009., (ISBN 13: 978- 9984-19-923-9, ISSN 1691-290X) 140-145 lpp.

• Eglīte Sandra, Skribāne Irīna, Sproģe Ilze Fiskālās un monetārās politikas loma ekonomikas ciklu regulēšanā / Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.7 Rīga, 2009., (ISBN13:978-9984-19-924-5, Abstract Indexed Index Copernicus) 6-13lpp

• Sproģe Ilze, Latvijas nodokļi un ekonomiskā krīze/ Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.7 Rīga, 2009., (ISBN13:978-9984-19-924-5, Abstract Indexed Index Copernicus) 124-136lpp

• Zelgalvis E., Sproģe I., Joppe A. Theoretical Aspects of Taxation Policy 11-th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT Nr 21 2010. Proceedings of the International Scientific Conference / Jelgava (ISSN 1691-3078; ISBN 978-9984-9937-1-3 Abstracted / Indexed: AGRIS, EBSCO) 158 - 165pp

University of Latvia Faculty of Economics and Management

Ilze Sproģe

Tax policy under changing conditons of economic development

Summary of the Doctoral Thesis

Promotion to the Degree of Doctor in Management

Sub-branch: Public Administration

Riga 2010

The doctoral thesis is elaborated and approbated at the University of Latvia Faculty of Economics and Management from 1998 – 2010. Form of Doctoral Work: Dissertation

Supervisors: emer. profesors Dr.hab.oec. Andris Sproģis profesors Dr.hab.oec. Elmārs Zelgalvis Reviewers:

Dr.hab.oec., prof. Grigorijs Oļevskis (Latvia) Dr.oec., prof. Tatjana Volkova (Latvia) Dr., prof. Kristina Levišauskaite (Lithuania)

The doctoral thesis will be defended at an open session of the Doctoral Council of Management Science and Demography of the University of Latvia on 25 March 2011 at 12:00 in Aspazijas blvd. 5, room 322. A copy of Doctoral dissertation and Summary are available at the Library of the University of Latvia Kalpaka blvd. 4, Riga, LV-1050 and in the home page www.lu.lv of University of Latvia. References should be sent to the Promotion Council: University of Latvia, Raina blvd. 19, Riga, LV-1586. Chair of the Council Dr.hab.oec., prof. Juris Krūmiņš Secretary of the Council Dr.oec., doc. Sandra Jēkabsone

© University of Latvia, 2010 © Ilze Sproģe, 2010

ISBN

ACKNOWLEDGEMENT

The Doctoral Thesis were developed thanks to the support provided by several persons and organisations.

I would like to convey my greatest gratitude to my supervisors for their support and understanding: emer.prof., Dr.hab.oec. Andris Sproģis and prof., Dr.hab.oec. Elmārs Zelgalvis. My especial thanks to prof. E.Zelgalvis for his ability always to find time for discussing topical issues and solving important problems, and I would also like to thank him for the objective critics of my Thesis and provided valuable advice.

The author would like to mention the inexaustable optimism of Dr.oec. Aina Joppe providing additional encouragement for succesful completion of the work, as well as to thank her for editing the Thesis and constructive recommendations for improvement of the Thesis.

My gratitude to the academic, Professor of the Latvia University of Agriculture Dr.hab.oec. Baiba Rivža both for her support during difficult moments in my life and for provided orientation in the Latvian science, as well as for valuable recommendations for improving my work, and, of course, biggest thanks for the objective review of the Thesis.

Thanks to the academic, Professor of the University of Latvia Dr.hab.phil. Maija Kūle for her openness and willingness to share her experience in solving various problems, for the provided possibility to gain experience from and to cooperate with the Latvian scientific society.

I would like to thank the Professor of the University of Latvia Dr.hab.oec. Grigorijs Oļevskis for valuable scientific discussions during the development of the Thesis, for his recommendations for improving the Thesis, and, of course, the time he has devoted for reviewing the Thesis.

I would like to thank my family for understanding and support during the

time I have been working on the Thesis. My biggest thanks to my mother and father. Unfortunately, my father emer.prof., Dr.hab.oec. Andris Sproģis, who also was my supervisor, did not live as long as to see the final version of my Thesis and therefore I dedicate this Thesis to the memory of my father.

I would like to express my gratitude to all and everyone, whom I have not

mentioned above, for valuable recommendations and moral support during developing this Thesis.

Ilze Sproģe Riga, 2010

__________________________________________________________________ 60

CONTENTS

Annotation ............................................................................................................. 61 General description of the doctoral thesis .............................................................. 62 Major scientific developments of the doctoral thesis ............................................. 69

1. Theoretical aspects of the tax policy ........................................................... 69 1.1. The concept of tax policy in the theory of economy ....................... 69 1.2. Basic principles and a set of tools of tax policy .............................. 71 1.3. Compliance of tax policy to regularities of economic changes ....... 75

2. Analysis of implemetation of the tax policy ............................................... 79 2.1. Analysis of strategy of tax policy .................................................... 79 2.2. Analysis of the set of tools of taxes ................................................. 81

2.2.1. Analysis of the set of tools of direct taxes ............................. 83 2.2.2. Analysis of the set of tools of indirect taxes .......................... 87

2.3. Analysis of changes of tax policy in Latvia .................................... 89 3. Directions of improvement of the Latvian tax policy under

changing economic environment ................................................................ 92 3.1. Improvement of the set of tax tools ................................................. 92 3.2. Improvement of tax administration ................................................. 97 3.3. Increasing the regulating impact of tax policy ................................ 99

Conclusions and proposals .................................................................................. 106

Appendix 1 Author`s Reports in Scientific Conferences ..................................... 115 Appendix 2 Author`s Publications ....................................................................... 117

__________________________________________________________________

61

ANNOTATION

In modern economic development processes which face global effects of the crisis, there is a growing need for the government to increase the socio - economic regulation. In order to achieve this objective, it is necessary to implement a deliberative and scientifically grounded national economic policy. Urgency of Doctoral thesis is determined by the Latvian current economic situation and tax policy in general that affects the socio-economic factors.

The objective of the doctoral thesis is to discover relationship between tax policy and influencing factors, as well as to formulate proposals for tax policy development in Latvia, based on the literature of a special economic and tax policy analysis in the world and Latvia.

The dissertation consists of introduction, three chapters, conclusion and recommendations as well as the list of references and appendices. There are 213 pages in the doctoral thesis (total number of pages including appendices – 378), the work is represented by 7 formulas. For better understanding of the work, 55 tables and 78 figures have been set up, as well as 86 appendices. The bibliography includes 369 items of literature.

Keywords: taxes, fees, tax policy, strategy, tools, guiding principles.

__________________________________________________________________ 62

GENERAL DESCRIPTION OF THE DOCTORAL THESIS

Taxation policy in Latvia currently experiences increased public scrutiny.

Recurrent discussions concerning the national taxation policy are expanding and gaining more attention at various levels and within various contexts, where dissatisfaction with the current taxation policy becomes obvious with an increasing intensity. There is no such country where economic growth could be continuous because its development is cyclic and it is subject to impact of numerous internal and external factors. Also the history of Latvia since restoration of independence reveals periods of both rapid economic growth and its decline, and right now we are experiencing such a decline period. Taxes is among the major tools, which the government uses for trying to impact actions of both entrepreneurs and people by means of public administration. Taxes are used for implementing public services (police, fire-fighters, etc.), putting emphasis onto provision of fair and efficient public services.

The current taxation system was developed during the time period when economies of some countries were closed, i.e. most revenues of people and companies were received internally and economic activities were carried out mainly within one country. Integration of countries changed the economic situation in the world and ordered a review of the traditional principles of developing the taxation system. Under impact of globalisation processes capital has gained much more mobility, because relationship between companies is based upon the network operation model, which, in turn, increases tax competition among countries. there is a risk that tax revenues in a country may decrease and there will be more possibilities to evade taxes. Tax experts worldwide are not searching for possibilities for solving tax issues on the intergovernmental level.

It should be admitted that in many cases the national taxation policy has fiscal orientation, which, in turn, can have a negative impact upon social processes in the society. Tax reforms do not always provide expected macro economic results. When they adopt tax decisions, policy makers do not always have a clear overview of the possible result and consequences caused in this way. Any unconsidered action in the field of taxes, any wrong decision, which is not based upon calculations and which does not have a clear overview of expected results, leads to decrease of the central budget revenues and has a negative impact upon solvency and welfare of people.

In modern economic development processes which face effects of the global crisis, there is a growing need for the government to increase the socio - economic regulation. In order to achieve this objective, it is necessary to implement a deliberative and scientifically grounded national economic policy. Urgency of Doctoral thesis is determined by the Latvian current economic situation and tax policy in general that affects the socio-economic factors.

In developed countries with stable and balanced structure of taxes and sufficient reserves tax measures are intended for encouraging economic activities without involving essential tax reforms, by supplementing them with targeted activities for decreasing the budget deficit. however, for the purpose of securing

__________________________________________________________________

63

budget revenues during the economic decline in Latvia, the government has implemented several important amendments in regulatory acts of taxation, thus increasing tax rates. In year 2010 considerable tax modifications were implemented in Latvia and received continuous criticism. The government of Latvia justifies its decisions by stating that this is the only possibility to secure fulfilment of the central budget. Entrepreneurs, in their turn, are convinced that the implemented tax reform will destroy local businesses. In Latvia at the present moment tax structure is misbalanced, which has been caused by both the global economic impact upon the local market, and the current internal fiscal policy, which is not sufficiently coordinated because of insufficient reserves, thus considerable reforms in the taxation system are required; they have to be able to strengthen the competitiveness of Latvia, to encourage development of balanced national economy, as well as to secure the national financial stability.

It will not be possible to implement considerable increase of the total tax burden in Latvia in the near future due to the bad tax payment discipline, which continues to deteriorate. It should also be taken into account that increase of tax burden is damping business activity under changing economic circumstances. Basically, it is necessary to solve the issue how to secure the major government functions with decreasing budget revenues by giving up non-essential functions and reducing budget expenditure in this way. It means that Latvia has to ensure more fair distribution of the existing tax burden and also to secure balanced development of economy by encouraging manufacturing of goods and provision of services in Latvia and their export. Although certain common trends in the taxation policy of the EU countries can be seen, still under the impact of the global and economic crisis Member States are implementing also a range of cyclic measures, which do not comply with the general trends and are intended for achieving immediate effect, for supporting their economies and consolidation of the national finance systems.

Considerable tax debts of the Latvian taxpayers - 414.8 mill. Ls in 2006, 456.4 mill. Ls in 2007, 405.6 mill. Ls in 2008, 549.7 mill. Ls in 2009 – give an indication of insufficient motivation of taxpayers to pay taxes and also of just inability to pay all the taxes. Major reasons for not paying taxes are as follows: 1) the government tax policy does not ensure fulfilment of the regulatory function, i.e. to promote/ slow down development of certain economic subjects of national industries according to the national interests, forming a developed structure of the national economy in this way; 2) inability of the government taxation policy does not encourage entrepreneurs to plan and implement long-term business projects, because the goal of business activities is to provide maximum profit within as short time period as possible, but tax evasion presents a constituent part of the short-term business goal; 3) inability of the executive power and judiciary serves as an incentive for tax evasion; 4) corruption scandals persuade the society that it has moral entitlement not to obey the law.

The question about whether taxes is the only means for satisfying the government need to secure enough cash revenue can be disputed. It should be concluded that theoretically developed conclusions concerning development of the

__________________________________________________________________ 64

taxation policy and, consequently, also the tax system are still missing. There is no scientific explanation why taxes are required and what they should look like, based upon the economy theory viewpoint. It is important to understand, identify and analyse, what the correct taxation policy should look like by surveying the international practice of solving these issues. In economics literature taxation policy issues are discussed on a very superficial level, i.e. basically views are expressed on inefficiency of the taxation policy, issues of collecting and imposing particular taxes are being solved. Many taxation experts consider that a reform of the taxation system is necessary.

Research of general theoretical statements concerning taxation has been carried out by Western, Eastern and also Latvian scientists. Issues of taxation have been surveyed and principles have been developed by scientists, like Adam Smith, John Stuart Mill, Adolph Wagner. Modern taxation policy and taxation in Europe and America have been studied by scientists, like Joseph A. Pechman, Gregory V. Jump, Paul L. Caron, Philip D. Oliver, Teodore Seto, James Edward Maule's. Starting from the beginning of the 80-ies of last century up to today advantages and disadvantages of proportional and progressive taxation system have been researched by the USA Stanford University scientist Alvin Rabushka. Also Eastern scientists L.I. Jakobson (Л.И. Якобсон) and L.G. Hodova (Л.Г. Ходова) have provided considerable contribution. Definition of principles of taxation is necessary for establishing an efficient and modern taxation system. Problems of tax collection have been discussed also by M.N. Karasev (М.Н. Карасев), A.M. Babaskin (А.М. Бабашкин), I.V. Gorskis (И.В. Горский), D.G. Cernikovs (Д.Г. Черников) in their works.

A lot of interest is aroused by the works of Arthur Betz Laffer andJohn Maynard Keynes, which deal with tax rates and the limit of tax collection. Ideas on introduction of the limit of taxation restrict the fiscal function of the government taxation policy.

Certain tax policy issues have been studied also by Latvian scientists in their works: from the historical perspective as the history of the national economy these have been discussed by A. Aizsilnieks, acad. O. Krastiņš, and research of taxes following restoration of independence has been undertaken by A. Zvejnieks, acad. R. Karnīte, I. Kodoliņa-Miglāne, L. Kavale, A. Kodoliņš, K. Ketners, I. Sīpola, Ī. Vītola, A. Boruks, and many others. Tax issues have been dealt with also in several Doctoral Thesis by authors M. Jurušs, G. Kauliņa, A. Orehova, I. Leibus, A. Joppe, K. Jarve.

Despite the scientific research in the area of taxation policy carried out by the above listed authors, not all the problems have been solved yet, and a uniform opinion on the use of taxation policy tools in different economy development stages has not been developed; there are several controversial questions, inclarities, which have to be studied and where practical solutions have to be found. The lack of such studies during the changing development stage of economy was the main factor, which determined the selection of the topic of the Doctoral Thesis and its topicality. Research object – taxation policy in the Latvian national economy. Research subject – theory and practice of taxation policy, development trends, its impact upon society development.

__________________________________________________________________

65

Goal: identification of interconnections between taxation policy and factors impacting it, as well as definition of proposals for development of taxation policy in Latvia, based upon the results of analysis of specialised economy literature sources in Latvia and worldwide. The following tasks were defined for achieving the goal:

• to analyse the essence and principles of the concept of taxation policy; • to evaluate taxation policy in Latvia and other countries; • to identify the criteria of evaluation of taxation policy; • to demonstrate the link between taxation policy and ongoing economic

processes both in Latvia and globally; • to define conclusions and proposals for development of taxation policy.

The period of research is from year 2001 to 2009, although analysis of preceding years and the first 6 months of year 2010 are also included. The selected time period is long enough for describing positive and negative trends, existing problems in taxation policy. Certain issues have been studied also during a shorter or longer periods. Thesis structure The first chapter of the Thesis is theoretical, where the author studies the essence, principles of taxation policy and taxes tolls. In the second chapter the author evaluates certain problems related to taxation policy both in Latvia and worldwide. In the third chapter proposals for improving taxation policy have been developed, i.e. the strategic and tactic plan of taxation policy is proposed, suggestions for evaluation and improvement of efficiency of taxation policy have been developed. Research methods. The following methods were used in developing the Doctoral Thesis:

- qualitative, including: o surveys, data collection method, o interviews with scientists, companies representatives and state

officials, o expert’s method; o the method of describing and reflecting numerical information;

- quantitative, including: o the method of situation analysis, o correlation method, o grouping method;

- mixed (qualitative and quantitative), including: o analysis and synthesis method; o public opinion research method;

- the critical and events focused research method. Restrictions of the research. Due to the limited volume of the work the author does not analyse the impact of the Bank of Latvia upon tax policy issues. It should be noted that the set of problems of tax policy is very broad and it is not possible to study all the related issues in a Doctoral Thesis, therefore operation of the complete set of tools of tax policy is not

__________________________________________________________________ 66

analysed in detail in this work. Most attention has been focused on the tax system, administration of taxes, tax policy under changing economic circumstances. Tax policy is studied based upon the plan of the Doctoral Thesis. The methodological and theoretical basis of the research is provided by works of Latvian and foreign scientists, results of special studies, materials of scientific conferences and workshops. Bibliographic sources and sources of reference used for carrying out the research are as follows:

- the tax system of the Republic of Latvia, state aid and laws and other regulatory enactments regulating commercial activities;

- published scientific works and monographs; - studies and compilations of statistics data published by the Ministry of

Finance and Ministry of Economy of Latvia; - data bases and compilations of statistics data of Eurostat, European

Commission, Central Statistics Bureau of Latvia and other countries; - studies carried out by OECD; - publicly available information about companies; - results of the research carried out by the author.

In the course of the work economic data of Latvia were compared vs both Baltic countries and other European countries, as well as other countries worldwide. In most cases comparisons have been drawn vs:

- Estonia and Lithuania as neighbouring countries of Latvia; - EU member states because also Latvia is an EU Member State as from the 1st

May, 2004 and harmonisation of taxes was among the preconditions for Latvia to be able to join the EU;

- USA, because already in March of 2000 at Lisbon Summit meeting heads of EU governments agreed on a new strategic goal for the European Union, i.e. to turn it into the most competitive global economic power (USA and Japan are used as reference countries). As Japan is a country with very different culture the author does not use Japan as a reference country in her work, but compares Latvia vs USA;

- Great Britain as one of the EU Member States with its own opinion concerning the European monetary policy and the country to which emigration of Latvian residents has doubled in 2009 compared to 2008 (for comparison: emigration to Russia has increased 1.3 times, to Germany 1.2 times and emigration to Ireland has decreased 2.1 times).

The author’s scientific contribution. The following scientific novelties have been developed within the framework of the Thesis:

- the concept of tax policy in the national economy has been defined based upon the analysis of various scientific sources (Chapter 1.1);

- by means of analysing goals set for tax policy theoretical aspects of formation of tax policy and principles of tax policy under the conditions of crisis in the national economy have been studied and scientific justification has been provided (Chapter 1.2);

- economic justification for effectiveness of changes of tax policy has been developed based upon directions of development of the national economy (Chapters 1.3, 3.3)

__________________________________________________________________

67

- by means of examining strategy of tax policy peculiarities of tax revenue and tax system in Latvia have been identified. Comparison of strategy of the Latvian tax policy to other EU Member States has been done in the work (Chapter 2.1);

- macroeconomic base criteria for evaluating the budget flexibility have been defined (Chapters 2.1, 2.3);

- importance of social-economic data in planning of tax policy has been evaluated (Chapter 2.1);

- taxes of Latvia have been summarised in a unified analytical system and compared to other EU Member States including reflection of diversity of applied sets of tax tools (Chapter 2.2);

- based upon comprehensive evaluation of the set of tools applied in tax policy a new set of efficiency criteria of tax policy has been proposed (Chapter 2.3);

- problems related to development and implementation of the set of tax tools have been evaluated with a critical approach and suggestions for improving the set of tax tools have been provided (Chapter 3.1);

- proposals for improving administration of taxes have been developed (Chapter 3.2);

- strategic and tactic goals for improving effectiveness of tax policy in the Latvian national economy have been justified (Chapter 3.3).

Hypothesis of the Doctoral Thesis. Tax policy stability, predictability and coordination in Latvia is among the factors determining rational action by economic subjects directed towards business development, welfare of people and increase of Gross Domestic Product, as well as stable development of economy. Thesis for defending:

- it is not possible to identify application of promoting tools without accurate definition of tax policy;

- justified changes of tax rates and tax system promote development of competitive commercial activities, welfare of people and economic development in Latvia;

- a set of tools of tax policy can yield the biggest effect when the principle of systemic approach is applied when all the activities are mutually coordinated and utilised in a subordinated manner for implementation of the state development priorities.

Approbation. The author has presented the major developments of her research to a broad audience of interested parties: - participating in international scientific conferences and presenting reports (see

Appendix 1); - participating in projects funded by the Latvian Council of Science:

o „Perspectives of development of the Latvian national economy”, o „Improvement of the state fiscal policy in the area of distribution of

revenues and resources”,

__________________________________________________________________ 68

o „Resources of the Latvian national economy and national economy development opportunities”,

o „Necessity of the major food items and study of economic problems related to securing food and solutions in families with different income level”,

o „Perspectives of the external relations of Latvia in the common market of the European Union”,

o „Agriculture business and food consumption within the context of sustainable development of Latvia, public welfare and the European Union”;

- participating in projects funded by the University of Latvia: o „Opportunities for improving fiscal and monetary policy under changing

conditions of the global economy”, o „Monetary, fiscal and trade policy in Latvia”;

- preparing and publishing a monograph and scientific articles within the process of developing the Doctoral Thesis (see Appendix 2);

- during the study process by supervising development of Course Papers and Bachelor’s Thesis, delivering lectures and conducting seminars to students of the Faculty of Economy and Management of the University of Latvia within the following study courses: o „Tax systems” (4 credits), o „Tax policy” (4 credits), o „Tax and subsidies policy” (4 credits), o „National economy development policy” (4 credits);

- participating in conducting training programs within the ESF program „Investment for your future” in the following modules: o „Accounting of economic activities and taxes” - 20 hours, o „Financial management of a company” - 20 hours.

__________________________________________________________________

69

MAJOR SCIENTIFIC DEVELOPMENTS OF THE DOCTORAL THESIS

1. THEORETICAL ASPECTS OF THE TAX POLICY

1.1. The concept of tax policy in the theory of economy

Theoretical research of tax policy has been dealt with by many economists, scientists, theoreticians, starting with representatives of the classic political economy like Adam Smith (1723-1790), David Ricardo (1772–1823), Jean-Baptiste Say (1767–1832), John Stuart Mill (1806–1873), and up to modern researchers working in the field of finance and economy theory. However, until now in the economy science there is no uniform opinion of the definition of the concept „tax policy”.

In the research of development of tax theory both general theories, where taxes are a part of the general economy theory, and private theories, which are studies of particular tax issues, are studied, with the exception that old theories dating back to Middle Ages and 18th century (like the theory of exchange, theory of absolutism, etc.) are not analysed, and more modern theories are looked upon: the classic theory founded by Adam Smith (1723-1790), David Ricardo (1772–1823), neoclassicism founded by Thorstein Bunde Veblen (1857-1929), Alfred Marshall (1842-1924), Keynesianism founded by John Maynard Keynes (1883-1946), monetarism or Chicago school founded by Milton Friedman (1912-2006), which started their development in the 50-ies of the 20th century, as well as newer theories, like supply-side economics founded by Arthur B. Laffer (1940) and Robert Mundell (1932), who developed the Mundell-Fleming’s model to a higher level. Also private theories or theories of individual tax issues, like theory of direct and indirect taxes, theory of proportional tax, theory of progressive tax, tax transfer theory, are looked into in more detail. In the course of performing the present research the author did not come across a precise definition of tax policy.

When viewpoints of several well-known economists concerning tax policy are compared, four conditional groups emerge:

1. Tax policy is a set of measures implemented by the government in the area of taxes and taxation. Tax policy is a constituent part of the national finance policy and a tool, which the government uses to regulate social economic processes in the society. Alternatively: tax policy is a set of actions or a system of measures implemented by the government in the area of taxes and taxation. Some scientists consider that tax policy is a system of targeted economic, legal, organisational and control measures implemented by the government in the area of taxation.

2. Tax policy is a set of administration decisions adopted by the top management in the area of tax planning, regulation and control. Alternatively: tax policy is a

__________________________________________________________________ 70

set of organisational legal methods, by means of which taxation is administered and which is implemented in practice by means of tax mechanism.

3. Several scientists analyse tax policy as a set of measures in the area of taxes, by means of which supplementing of the central budget revenues is secured. Tax policy is a set of measures implemented by the government and targeted at timely and complete payment of taxes and duties.

4. Tax policy is seen as a set of tax measures, which improves the tax system. For example: "Tax policy is a set of economic, financial and legal measures implemented by the state and forming the tax system, providing for financial needs of the state and certain social groups, as well as the national economic development based upon re-distribution of financial resources”. Alternatively: tax policy is a constituent part of the economic policy, which comprises a set of measures (regulatory and legal base, first at all), which ensures improvement of the tax system based upon the strategic concept of development of the tax system.

The following conclusions can be drawn based upon analysis of the above definitions: 1. All the definitions are very similar. The first part of the definition, which defines

tax policy as a set of measures, administration decisions or actions implemented by the government, is practically identical.

2. Authors have provided more differences in the second part of the definition, which defines directions of implementation of tax policy. Some authors just state that measures and decisions are implemented in the area of taxation. Some other authors mention that measures implemented by the government are related to timely and complete collection of taxes, provision for the state finance, certain social needs of the society, as well as economic development.

3. Tax policy is defined as a constituent part of the economic policy or state policy, as a tool for regulating social and economic processes.

On principle the author disagrees with the definitions of tax policy provided by the above referred authors. The problem has to be solved based upon a different methodological approach. The concept „policy” is explained in the Dictionary of Foreign Words as most important attempts, goals, principles, the line of action, course strategy and tactics of the government, management, political party or another organisation, A.Ašmanis, however, explains it as follows „we deal with policy, people manage the society, regulate processes ongoing within it. By management we means targeted and efficient impact exerted upon a certain subject”. The author considers that the definition of tax policy should be built along the above policy explanation. Tax policy should not be defined as a set of measures or activities to be implemented by the government, but as the government strategy in the area of taxes, instead. Strategy comprises several elements. First, strategic goals, which have to be achieved within a certain time period. Taking into account the cyclic economic development trends, strategic goals of tax policy should be defined for a time period, which does not exceed the length of one phase (5 – 10 years). Second, a strategy comprises also tactic tasks, by fulfilment of which the goal can be achieved. Tasks are concrete measures, which have to be implemented by particular

__________________________________________________________________

71

institutions within set time limits. There can be several tactic tasks and they can change depending on changes of various external and internal factors impacting economic development. Tactic tasks can change, while the strategic goals stay the same. Every tactic task has to be precisely defined and quantitative indices have to be set for evaluating them. Third, strategy comprises a set of tools, by application of which defined tasks can be solved. The set of tools has to be sufficiently broad and flexible, because along with changes of the internal and external situation, along with changes of the set tasks a necessity to modify tools may arise.

Figure 1.1. Content of tax policy

In the course of examining the issue of strategy and tactics of tax policy the author arrived at a conclusion that taxes have always been a link of economic relationship and their changes are reflected in tax policy. Persons responsible for implementation of tax policy have to provide financial resources for the central budget, thus, creating conditions for regulating the national economy and levelling out inequality of people’s income caused by the market.

1.2. Basic principles and a set of tools of tax policy

In order to establish optimum tax policy it is important to define the principles of tax policy. Lack of such principles provides an opportunity for politicians to manipulate with collection of taxes.

The first four principles of imposing taxes were developed by Adam Smith (1723-1790), and in year 1776 they were summarised in the study ”The Wealth of Nations” (Part II V.2.23). A. Smith does not explain the essence of tax policy in his studies, and it is based on several pre-conditions, which should be taken into account in collection of taxes.

Economic policy

Financial policy

Tax policy

Strategy

Strategic goals

Tactic tasks Set of tools

Country's overall strategy

__________________________________________________________________ 72

In the 21st century principles of tax policy have been studied by several global institutes and research institutes g: American Institute of Certified Public Accountants (AICPA); Joint Committee on Taxation, Government Accountability Office (GAO), National Conference of State Legislatures (NCSL), California Legislative Analyst’s Office, Washington State Tax Structure Study Committee, Hawaii 2001-2003 Tax Review Commission.

Table 1.1. Comparison of tax principles

AICPA JCT GAO NCSL California LAO

Washington STSSC

Hawaii TRC

Principle of fairness + + + + + + + Principle of certainty + + - + - - + Principle of comfort + + - - - + + Principle of economy + + + + + + + Simplicity + + + + + + + Neutrality + + - + + + + Efficient taxes promoting economic growth

+ + + + - - -

Transparent and clear + - + + - + + Tax gap reduced to minimum + + - - - - +

Balanced vs the central budget + - - + + + +

In the result of analysis of tax principles developed by various committees

and research institutes the author arrived to the conclusion that the principles developed by the American Institute of Certified Public Accountants (AICPA) are most comprehensive.

Based upon the above referred principles the author considers that by means of implementing required reforms in the tax system the competitiveness of the state should be strengthened, thus promoting development of balanced national economy and ensuring the financial stability of the state.

It should be noted that the major elements of taxes are the same all over the world, but possibilities for utilising them are very broad and, finally, there are no two totally equal tax systems in the world. However, in any case the government has to define, who are going to be the major taxpayers, what will be the tax base and how it will be used; what will be tax rates, what tax reliefs will be applied, etc.

The author proposes to evaluate a few criteria: o the ones with higher income pay higher taxes. Among experts there is a dispute

about whether all income, all types of income should be taxed, or maybe some part should be tax exempt;

o the ones who spend more pay higher taxes. As it is easier to hide and not to declare income than spending, it would be more fare to tax consumption. Critics point out that it is possible to spend money abroad or to hide the true price of a

__________________________________________________________________

73

transaction. It would be important to monitor that consumption taxes are levelled within a larger region;

o the same rate applicable to all kinds of income. There is also an opposite opinion that rates should be differentiated based upon certain criteria;

o equal tax burden for everybody. There is a contrary opinion that the burden should be differentiated by setting the non-taxable minimum income and special tax reliefs for families;

o the least tax is imposed upon dwelling, where a person lives. This criterion should be supported;

o low taxes, but a many types of taxes; o high taxes, but just few types of taxes.

By evaluating the above listed criteria it can be concluded that the concept of fairness of taxes cannot be determined based upon a single formula, which would be suitable for any society. Discussions on this issue are still topical. It is important to have a dynamic and flexible tax system, which is targeted at increasing the overall level of welfare.

In order to adopt optimum decisions in the course of developing tax policy and system, justification of selection of a set of tools under particular circumstances should be understood. Taxes consist of several mandatory elements, which are defined in tax laws. Tax elements are the same in all the countries, however, they are applied in a different way in each country, taking into account the development level of the country, the importance of the role of the state in economy, priorities, traditions, culture, religion, etc.

There are two groups of tax elements, i.e. basic elements, which are mandatory for incorporation in a tax, and additional elements, which may be incorporated in a particular tax or not.

Basic elements include persons, who pay taxes. Taxpayers are both physical and legal entities, residents and non-residents. Tax object, base reflects what a tax is paid for. The base is broad and varied. All tax objects can be classified in three major groups by summarising them based upon homogeneous features: income (manifested in cash); property or estate (manifested in kind); expenditure or consumption (manifested as goods and prices).

Income. From the theoretical point of view taxation of income may seem comparatively simple, however, in practice it is quite difficult to determine, which is income and which is not for the purpose of taxation. Income is a very complicated type of tax base.

Property. Property as a tax base consists of several types of property: buildings, land, equipment, machinery, vehicles, etc. Property can be taxed by summing up the value of all types of property, or individual types of property may be taxed separately.

Expenditure or consumption. Tax systems of many developed countries are based upon taxation of income and property, because it is argued that this is the only possibility to follow the principle of solvency. However, an increasing number of economists, legislators and business representatives are calling for change of the

__________________________________________________________________ 74

direction of taxation policy, in particular, it is recommended to change for taxation of expenditure and consumption, as this is considered a more fair method of taxation. Mostly discussions centre around taxation of added value.

Tax rate is the amount of a particular tax for a taxable unit, thus, this is a very important tax element. Tax rate should be considered a very essential tax element and its definition should be dealt with very seriously. In practice flat tax rates, progressive rates and regressive rates are applied.

Most countries worldwide apply progressive tax rate for taxation of residents’ income, and mostly flat tax rate is applied for taxation of corporate income.

Figure 1.2. Application of the flat tax rate for taxation of residents’ income worldwide

Increase of tax burden should not be forgotten, because it has been proven

that too high tax burden causes a contrary effect when it exceeds the critical border line.

Term is another very important tax element. For a tax system to be complete payment terms of tax should be stipulated in legislative enactments.

As taxpayers evade taxes it is important to provide for punishment and define sanctions, which will be applied if the law is not complied with.

Tax reliefs and allowances are considered to be additional elements of taxes. In the result of qualitative analysis of literature sources the author concluded

that in practice sets of tools of taxes are very different from the point of view of both time and environment. Any action of the tax policy, which is not justified, is subjective interference with processes of the national economy and lead to distortion. Thus, it follows that efficiency of the set of tool of taxes depends on the level at which the state defines the content of taxes and its contradictions. Tax policy reflects the government ability to adopt independent decisions and not to modify them for a long period of time. By means of manipulating the set of tools of taxes the government can both encourage or hinder economic development. Regulation of taxes usually applies to the whole national economy. It is the goal of regulation to create a tax climate for external and internal operations of companies, which would

__________________________________________________________________

75

encourage priority areas in innovation regions and attraction of investments. Tax policy depends on the current government policy and interests of leading parties. Directions of tax policy are tested in practice. If the society does not accept tax norms, they yield a negative result and have to be reviewed. When the issue of tax policy is examined, it is important to understand which tools of tax policy encourage economic growth, business development and increase the material welfare level of people.

1.3. Compliance of tax policy to regularities of economic changes

Those in charge for developing tax policy usually try to follow the course

defined by their respective party. Problems arise if there is no definite course, which the country should follow, because a tax system development should be long-term, it cannot be radically modified every time when the leading party changes. Therefore, it should be evaluated in principle, which course of development the particular state and its tax system are following.

The author offers for evaluation basic features of three public finance phylosophic directions.

Table 1.2. Summary of three major public finance philosophic directions

Liberalism (classical theory)

Modern liberal theory (neo-liberalism)

Collectivism (citizens’ theory)

Characteristic features Individual autonomy Individual priority Mutual subordination Non-regulated market Modified market Rejected market

Only negative rights (freedom from compulsion,

interference, discrimination)

Negative rights plus limited positive rights

Full positive rights (social and economic

rights) Non-interference by the

state „Laisser-fair” Encouraging state State - supporter

Capitalism Mixed economy Socialism Conviction

The state is corrupt The state is a necessary evil Generous state Taxes are confiscation Taxes for efficiency,

productivity Taxes for social purposes

Relation to public finance Minimum state finance Modest state finance Uncontrolled state

finance Private expenditure replace

the state expenditure Search for supplementing

the state expenditure Public expenditure replace

private expenditure

__________________________________________________________________ 76

Table 1.2. continuation Liberalism

(classical theory) Modern liberal theory

(neo-liberalism) Collectivism

(citizens’ theory) Minimum tax burden A tax is an evil and not a

commodity for efficiency Re-allocated taxes for

ensuring fairness Regressive taxes Flat taxes Progressive taxes

Borrowings and the state debt are very limited

Borrowing/ debt for the purpose of efficiency

Borrowing/ debt for the purpose of welfare

The situation analysis of the historical experience allows to recognise the essential impact of tax policy upon the character and speed of the economic cycle. Tax reforms became an important factor, which made the growth phase of the economic cycle longer. The policy of tax reliefs encouraged renovation of the stock capital. Increased taxation of income of corporations and people allowed to reduce the trends of inflation impact in the economy.

Theoretically unjustified selection and application of tools does not promote fulfilment of the set tactic task, but causes an opposite effect.

Tax experts view the set of tools of tax policy from various angles. the American economist Arthur Betz Laffer (1940) discovered relationship between tax burden and state revenues. By generalising statistics data of various countries, Laffer concludes that by means of reducing tax rates it is possible to promote production growth and also to increase the tax base. This means that at low tax rates the state can receive higher revenue because high taxes do not permit companies to survive, to purchase working capital and secure investments.

Figure 1.3. Laffer curve

The current economic situation requires a new approach to developing tax relationship. Basic principles of the modern tax policy started their development at the end of the 70-ies and in the beginning of the 80-ies of the 20th century. This was the time period when the direction of application of the market economy regulation methods changes in industrially developed countries. Application of market mechanisms for promoting business activity and competitiveness gained maximum priority. In the works of Western economists, where causes of the global tax reforms of the 80-ies and 90-ies of last century are analysed, a certain stereotype can be seen.

__________________________________________________________________

77

Scientists note that industrially developed countries gave up use of the tax system for re-allocation of GDP and put the principle of neutrality in the foreground. the following causes of change of the tax policy are mentioned: trends of increase of inflation processes, increase of the central budget deficit and decrease of people’s income during the second half of the 70-ies and the beginning of the 80-ies. The author thinks that this explanation of causes of the tax reforms is superficial; it is just an external and superficial reflection of deeper economic processes. the objective causes of crisis at the end of the 70-ies were prescribed by a new, higher quality level of technology development resulting in the change of production development goals and structural reference points. The global, universal character of technical new acquisitions and technological change presented peculiarities of this process. Change applied to all the elements of the cycle „science – production”. Means of work, subjects of work experienced a qualitative change, non-traditional energy resources and means of transport and communication were developed, the computerisation process started at a higher speed. The role of science changed considerably, it became the basis of production processes.

The new stage of development of science and technologies in the beginning of the 80-ies of last century is characterised by several features: 1) research and production were merged into one basic unit; 2) production, research and technological development gained a universal character. Biggest scientific and technical developments usually appeared at the intersections of different and previously autonomous research directions, which permitted to use discoveries in several production areas; 3) approximation of national economies, internationalisation of production increased, in particular, within the framework of the EU; 4) the life cycle of new technologies became shorter, technical re-equipping of of the production process became the basis for functioning of production and securing profitability. It was also necessary to look for new organisational forms of production, i.e. development of small and medium companies, which were able to introduce technical innovations at a higher speed, was encouraged; 5) there was a need for continuous improvement of workers’ knowledge and increasing their qualifications, encouraging mastering of a second or third profession.

Currently more attention is focused on the following directions of tax theory and practice: 1. Improvement of the tax system and the set of tools for promoting activities by entrepreneurs and people for encouraging investments in the area of production and research. 2. Supplementing taxation of consumption (first of all, as VAT) as an efficient measure for increasing budget revenue. 3. Broadening of the income assessment base, reducing tax reliefs and lowering tax rates at the same time present another important line of change in tax structure of taxation of corporate and personal income. 4. The process of production internationalisation, capital migration and increase of mutual dependence of national economies created a necessity to develop uniform tax systems.

__________________________________________________________________ 78

5. Corporations, which allocate resources for personnel training and improvement of their qualification on continuous basis, receive considerable tax reliefs. Also small and medium companies receive tax reliefs.

Generally, the author concludes that implementation of the state functions serves as the most important argument. In the course of developing its tax system each government has to define the government policy, operational goals and ways for reaching them in a clear way. In essence, this is a question about the state role in economy and about how the government is going to apply taxes. The state has to define, which priorities should be selected: reduction of tax rates, creating reliefs for business development, encouraging investment of profit in innovations or continuing pressure upon business by gradually increasing tax burden. Changes in tax policy have to be clearly defined and communicated to the society for ensuring predictability in business environment.

__________________________________________________________________

79

2. ANALYSIS OF IMPLEMETATION OF THE TAX POLICY

2.1. Analysis of strategy of tax policy

The next task of the research is to identify the tax strategy of Latvia, to analyse it based upon the methodologies and approaches proposed by the author in Chapter 1. In the course of examining the results of implementation of the strategy the author evaluated the tax policy strategy of Latvia prior to joining the European Union and after it. In order to carry out this task, the author will analyse tax revenues and peculiarities of the tax system in Latvia and compare them to the EU.

For the state to be able to solve economic and social issues strategic goals for a longer time period have to be defined. The tax strategy of the European Union is explained in the European Commission Communication on "Tax policy in the European Union - Priorities for the years ahead" of May 23, 2001:

- no need for an across the board harmonisation of Member States’ tax systems. Member States can freely choose a tax system, which they consider most suitable, desirable and compliant to EU Regulations. Besides, each proposal in the EU in the area of taxation should be implemented based upon the principle of proportionality and subsidiarity. Actions on the EU level may be taken only in cases when individual Member States cannot provide an efficient solution. Actually, many tax systems just require better coordination on the national level;

- the main priority of tax policy is to address the concerns of individuals and businesses operating within the Internal Market by focusing on the elimination of tax obstacles to all forms of cross-border economic activity, in addition to continuing the fight against harmful tax competition.

This goal of tax policy is related to the general goal of the Commission, i.e. to provide more extensive support for implementation of the EU policy goals, for example, in accordance with the defined Lisbon strategy of growth and employment and EU goals in the area of environment protection and energy by using tax policy for it. Increased coordination of tax policy could help Member States to achieve these goals.

In the course of studying tax policy strategies of other countries the author would like to single out the strategy developed by France as an example of a successfully developed strategy. In 2001, when tax reforms were implemented France defined development of the strategy as one of the most important aspects.

After having got acquainted with laws and other regulatory acts of the Republic of Latvia, the author concluded that tax policy as a strategy to be implemented by the state in the area of taxes for the coming years cannot be found. Also the latest draft document of the Ministry of Finance „Guidelines for development of the tax and duties system” (hereinafter referred to as „Draft Guidelines) reflects the current economic situation, its future development forecast, characterises the Latvian tax system compared to tax systems of other countries. The

__________________________________________________________________ 80

Latvian tax system is analysed taking into account generally accepted basic principles of tax policy, several individual problems in the area of taxes are described. The Draft Guidelines analyse two periods: the situation prior to improvement of the economic achieving the Maastricht criteria by year 2014, and the situation following recovery of the stabilisation growth of the economic situation during the time period from 2014 until 2016. If there is such a necessity within the framework of the fiscal consolidation, the Draft Guidelines provide for cancellation of reduced Value Added Tax rates and for the increase of non-taxable minimum income. The general directions of action in the area of taxes are related to the necessity to secure further consolidation of the central budget, promoting competitiveness of the Latvian economy, not worsening or even improving the economic position of low income population, and it is also planned to secure additional budget revenue by means of decreasing the proportion of shadow economy and reviewing the structure of certain taxes and tax reliefs. It is planned to improve the business environment by simplifying administrative requirements and decreasing the time period required for complying with them.

When the above Draft Guidelines were reviewed and analysed by the government it was noted that the goal is to promote development and implementation of the policy for beneficial environment for business in Latvia, as well as to promote implementation of the principles of sustainable development of the national economy in this country, to promote the process of sustainable development of the country and participation of the society in it, and to promote fulfilment of the tasks defined in the Lisbon strategy in Latvia and to involve state authorities, municipalities and social partners in the process of fulfilment of these tasks. The author considers that the above document (i.e. the Draft Guidelines) cannot be considered the strategy of the tax policy because it does not even provide the main directions of work in the area of taxes. Rates can be changed, tax burden and tax minimums may be reviewed, but it is of utmost importance that this process is carried out in a complex manner and in compliance to the interests of the whole national economy. When rates of individual taxes, tax burden, taxable base are changed, forecasts have to be developed and calculations have to be carried out to see how it is going to impact the business and welfare level of people. Long-term thinking is required because any changes exert impact upon proceeding years. Tax policy planning documents have to be based upon the EU tax policy, whose major tasks are as follows: 1) to ensure that different tax rates of Member Stated and systems of indirect taxes do not distort competition across the EU common market and comply with the four basic freedoms provided for in the European Community treaties, i.e. free movement of persons, goods, services and capital; 2) to reduce tax evasion and to prevent double taxation; 3) to hinder tax competition when companies migrate between Member States looking for the most profitable tax regime. Decrease of budget revenues force the government to implement the policy of restricting the budget deficit, which in short term cause additional pressure upon reduction of internal demand and narrowing of the internal market. Trying to balance the budget, the government restricts expenditure and increases certain taxes. However, this type of the budget consolidation leads to the spiral of reductions, as the total production

__________________________________________________________________

81

decreases when the budget expenditure is reduced, which results in decrease of tax revenues, and again new ways for restricting expenditure have to be searched.

When changes are implemented in the tax policy the homogeneity of the society or its non-homogeneity has to be analysed. For the purpose of analysing poverty and non-homogeneity of income in Latvia three major statistics indices are used: – Gini coefficient, income quintile share ratio (S80/S20) and relative poverty index. The author thinks that Gini coefficient is one of the most important 2001 European Council Leaken indices of income, poverty and social exclusion and this is an internationally recognised index, which describes the process of inequality and stratification in the society by showing the homogeneity of distribution of the material wealth among members of the society.

2.2. Analysis of the set of tools of taxes

The Latvian tax system is very young, it was established based upon the Resolution of the Supreme Council of the Republic of Latvia of December 28, 1990, where it is stipulated that as from January 1st, 1991 a new uniform tax system shall enter into force in this country and it has be regulated by the Law of the Republic of Latvia „On Taxes and Duties”, which defines types of taxes and duties, taxpayers, liability for non-compliance with tax legislation and the procedure of resolution of disputes, as well as the basic principles, according to which individual tax laws shall be developed. Thus, a uniform tax system was established in this country, and irrespective of the form of property, all legal and physical entities, who engage in business activities in the territory of this country, its territorial waters and air space, are obliged to pay taxes and duties.

In the central budget of the Republic of Latvia in year 1991 the highest revenues were provided by the turnover tax (now Value Added Tax) (31.1%) and profit tax (now Corporate Income Tax) (24.4%). Along with development of the national economy and changes in the business environment, first essential modifications in certain tax laws were implemented already in 1993; later, in 1994 and 1995 the system of taxes and duties was modified completely.

The system of taxes and duties, which is valid now, is based mainly upon tax laws adopted in the result of the tax reform carried out in 1995; although some of them have undergone considerable amendments or even new laws have been adopted during the proceeding time period. The tax reform of 1995 was implemented for achieving two major goals: 3) securing stable budget revenues for providing funding for social and economic

measures and restricting the fiscal deficit; 4) promoting economic growth of the country by encouraging fair competition and

refusing unjustified privileges or tax reliefs, as well as unjustified high tax rates for some sectors of economy.

In order to promote economic development, in the result of the tax form more emphasis was focused on taxation of consumption instead of income, thus encouraging increase of savings and investments in this country. At the present

__________________________________________________________________ 82

moment, however, in Latvia more emphasis is focused on taxation of income and not consumption. In the course of further development and improvement of the tax system these trends have been maintained, and amendments, which were implemented in tax laws during proceeding years, were focused on broadening the tax base by giving up application of various tax reliefs, decrease of tax burden by lowering certain tax rates, as well as improvements in tax administration. Harmonisation of tax laws according to the European Union requirements has to be mentioned as an indispensable part of the process of improvement of the tax system; this has served as the basis for introduction of the new excise tax system as from year 1998.

In Latvia more emphasis is focused on direct taxes and not indirect taxes. In year 2009 the proportion of revenues yielded by direct taxes accounted for 63,34 per cent of the total taxes.

Economic decline has caused changes in both tax revenues and tax structure. Until year 2008 the proportion of direct taxes showed a trend of increase. In the beginning of 2009 the personal income tax rate was reduced and the non-taxable minimum income threshold was increased; also VAT and excise tax rates were increased, thus transferring the burden from direct taxes to indirect taxes. This resulted in increase of the proportion of indirect taxes in tax revenues in 2009. In this respect it is necessary to take into account also the rapid decrease of the direct taxes base, in particular in relation to the corporate income tax because of the rapid decline of corporate profit figures. It can be forecasted that modifications made in relation to personal income tax and real estate tax in the middle of 2009 and in the beginning of 2010 will cause another increase of the proportion of direct taxes in tax revenues.

Table 2.1. The central budget tax revenue in Latvia, mill. lats

2004 2005 2006 2007 2008 2009 Direct taxes 1261.3 1502.7 1935.8 2626.6 3276.7 2330.0 Personal income tax 435.5 509.4 657.2 888.0 1035.4 729.4 Social insurance payments 641.2 751.0 958.4 1264.6 1667.5 1330.3 Corporate income tax 127.8 180.7 253.8 399.8 503.1 197.2 Real estate tax 56.8 61.6 66.4 74.2 70.7 73.1 Indirect taxes 745.7 1019.8 1331.1 1696.0 1694.8 1320.8 Value Added Tax 486.7 677.1 930.5 1202.9 1117.2 798.4 Excise tax 234.6 314.0 366.2 448.1 540.9 504.1 Tax of passenger cars and motorcycles 7.3 9.5 13.7 16.7 9.5 2.6

Electricity tax x x x 0.5 0.8 0.6 Customs tax 17.1 19.2 20.7 27.8 26.4 15.1 Other taxes 18.5 29.5 32.0 39.9 38.0 27.9 Natural resources tax 8.3 10.3 11.0 10.2 9.4 7.4 Lotteries and gambling tax 10.2 19.2 21.0 29.7 28.6 20.5 Total 2025.5 2552.0 3298.9 4362.5 5009.5 3678.7

__________________________________________________________________

83

In the present research the author analysis the set of tools of taxes not from the point of view of taxable objects, but from the point of view of law of the Republic of Latvia.

Table 2.2. Tax object and applicable taxes in Latvia

Taxable object Taxes Adjusted corporate income Corporate income tax Personal income Personal income tax Capital – means of production (fixed assets) From 01.01.1991 to 01.01.2000 –

property tax Capital increase As from year 2010 – Personal income

tax Dividends Personal income tax Employment related costs and costs deemed equal to these

State social insurance mandatory payments

Added value of goods or services Value Added Tax Property - buildings Real estate tax Property - land Real estate tax Gambling tables Gambling and lotteries tax Moving of commodities and other items accros the EU border

Customs tax

Turnover of particular commodities Excise tax Use of natural resources and pollution of environment

Natural resources tax

Electricity supplied to end users Electricity tax Passenger cars Passenger cars tax

2.2.1. Analysis of the set of tools of direct taxes

Direct taxes are basically formed by income, property, capital gain tax. Income taxes consist of taxes on income of physical entities (residents) and corporate (company) income. Capital taxes may comprise the net worth or net wealth tax, as well as transfer tax and inheritage tax. The system of direct taxes comprises social taxes or mandatory payments stipulated by the government, however, they are usually separated in the budget, because these revenues are used for special purposes, i.e. funding of the national social system.

Personal Income Tax

If tax rates are compared, it is possible to see that during the time period from 1991 to 2010 the Latvian tax policy has experienced a broad range of changes, i.e. the tax policy has changed from progressive to partially regressive.

__________________________________________________________________ 84

progressive regressive proportional [flat]

1991 1996 1997 2010

Figure 2.1. Development of the personal income tax in Latvia

If the maximum rates of the personal income tax are examined, it can be concluded that in most EU Member States the maximum personal income tax rate is higher than in Latvia. However, when minimum tax rates are compared, it has to be concluded that in most EU Member States it is lower than in Latvia.

Measures of the personal income tax policy of 2005 were directed at reduction of tax burden for people with low income, the non-taxable minimum income threshold was increased, also tax allowances for dependent persons were increased. Still it has to be noted that despite the negative impact upon the budget caused by the above tax policy measures, revenues from the personal income tax were increasing during the preceding years and the speed of increase was high. In the result of the economic decline in Latvia the commenced gradual reduction of the personal income tax burden for people with low income was discontinued and the non-taxable minimum income threshold was decreased. Modifications implemented in 2009 and in the beginning of 2010 have considerable increased the personal income tax burden and turn this tax into a more regressive tax.

State social insurance mandatory payments

The state social insurance tax is utilised for particular purposes, i.e. funding of the state social insurance system. The social insurance tax serves as the risk insurances for: 1) age of the insured person, 2) unemployment, 3) accidents at work and professional illnesses, 4) disability, 5) maternity and sickness insurance, 6) parents’ insurance or the so referred „mothers wages”. The organisation of the Latvian social insurance system is an element of both the state social and tax policy at the same time. The Latvian social insurance system is based upon the principle of contributions and disbursements without providing for any accumulations of contributions, except the pension system.

In Latvia the state social insurance is defined by state social insurance mandatory payments, which comprise the following: state pension insurance, unemployment insurance, insurance for accidents at work and professional illnesses, disability insurance, maternity and sickness insurance, parents insurance. As from year 2003 the rate of state social insurance mandatory payments in Latvia has not change and amounts to 33.09% for persons, who are insured for all social insurance types; just the split between types of insurance has changed, for example, in year 2003 25.59% were allocated to the state pension insurance and in year 2010 this figure is 21.66%, which has changed the social insurance rates of other persons, like pensioners and disabled people (for pensioners 27.1% in 2003 and 25.94% in 2010). (see Table 2.3.)

__________________________________________________________________

85

Table 2.3. The split of the state social insurance mandatory payments in Latvia for employed

persons insured for all types of social insurance, %

1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2006 2008 2009 2010

Rate of mandatory payments 37.09 37.09 36.09 35.09 35.09 33.09 33.09 33.09 33.09 33.09 33.09

Employer 28.09 28.09 27.09 26.09 26.09 24.09 24.09 24.09 24.09 24.09 24.09 Employee 9.00 9.00 9.00 9.00 9.00 9.00 9.00 9.00 9.00 9.0 9.0 State pension insurance 27.4 27.9 27.1 26.9 27.1 25.59 25.51 24.8 23.7 22.86 21.66 Social unemployment insurance 3.1 2.34 2.45 2.2 1.9 1.94 1.89 1.86 1.75 1.70 3.81

Social insurance for accidents at work and professional illnesses

0.09 0.09 0.09 0.09 0.09 0.09 0.09 0.25 0.24 0.26 0.29

Disability insurance 5.94 4.67 4.16 3.89 3.76 3.31 3.23 3.03 2.92 2.95 3.18 Maternity and sickness insurance 0.59 2.08 2.29 1.98 2.24 2.16 2.37 3.16 3.45 3.47 2.47

Parents insurance 1.08 1.85 1.68

If the social insurance rate in Latvia is compared to that of other countries, it is not possible to say that the rate is lower or higher (see Table 2.4.), because this issue has to be examined jointly with the examination of the types of social insurance.

Table 2.4. State social insurance rates in Europe in 2008, %

Insured person Employer Total Austria 17.05 25.15 42.2 Belgium 13.07 24.77 37.84 Bulgaria 13 19.9 32.9 Czekcia 12.5 35 47.5 Estonia 6 33.3 35.9 Finland 6.01 20.671 26.681 France 9.8 32.68 42.48 Germany 19.5 19.92 39.42 Greece 11.55 22.1 33.65 Ireland 4 8.5 12.5 Italy 8.89 31.97 40.86 Latvia 9 24.09 33.09 Lithuania 3 31.5 34.5 Norway 7.8 14.1 21.9 Poland 22.46 19.61 42.07 Russia 0 20.2 20.2 Slovenia 10.4 27.2 37.6 Slovakia 22.1 16.1 38.2 Spain 6.25 31.08 37.33 Sweden 7 23.43 30.43 Great Britain 11 12.8 23.8

__________________________________________________________________ 86

State social insurance mandatory payments are not just intended for a particular goal, they are also accumulating. Accumulations are made not just within the 2nd pension pillar, but also in the state special budget. As on 01.01.2009 this accumulation amounted to 951.1 mill. Ls, which equals almost ¾ of the annual amount of the state social insurance mandatory payments for one year. However, as from January 1, 2007 accumulated resources of the special budget along with other available resources are used for securing the central cash flow in the unified budget accounts of the State Treasury with the Bank of Latvia, which means that the central budget deficit was covered from the surplus of the special budget, from where it follows that the accumulation is just virtual and not actual resources, which can be used for intended purpose.

Corporate income tax

Gradual reduction of the corporate income tax rate was commenced as from year 2002, and along with this reduction tax reliefs for small companies were lifted. Thus, the corporate income tax rate amounted to 22% in year 2002, to 19% in year 2003 and to 15% as from year 2004. In 2009 the Latvian corporate income tax rate is among the lowest ones among the EU countries.

Generally, the author concludes that the Latvian corporate income tax with its low rate and numerous tax reliefs should be considered as one of the most beneficial rates in the EU. The author proposes to review usefulness of some reliefs of this tax, because in combination with the very low tax rate they do not provide considerable costs savings for a company and therefore do not achieve the goal set for their introduction.

Figure 2.2. Corporate income tax rates in the EU countries in 2009, %

According to the Law „On Taxes and Duties” the personal income tax and corporate income tax form a unified income tax system, and individual merchants and farms may select, whether they would like to pay the corporate income tax or personal income tax when they engage in commercial activities. Unfortunately, when the author analysed the personal income tax and corporate income tax, the author concluded that the legislation provides for different tax rates, i.e. 26 % personal income tax rate and 15 % corporate income tax rate of taxable income.

__________________________________________________________________

87

Table 2.5. Differences of income tax rates for economic activities in Latvia for years 2004 - 2010

Corporate income tax Personal income tax 2004 - 2007 15% 25% 2008 - 2009 15% 15% 2010 15%

additional 10% for dividends

26%

The author considers that such differences cannot be allowed to exist, that there has to be a uniform tax rate irrespective of the type of business.

Real estate tax

Initially there were two taxes, namely, property tax and land tax, instead of the real estate tax. These taxes were introduced comparatively early, already on December 18, 1990 the Law „On Property Tax” was adopted and on December 20, 1990 the Law „On Land Tax” was adopted. The Law „On Land Tax” was adopted with the major goal to provide an incentive for land users and local municipalities to manage their land resources better, and of course, to collect resources to the budget. Property and land taxes were merged in year 2000. Both buildings and constructions and also fixed assets owned by companies were taxed. Thus, until year 2000 the property tax served also as the capital tax, and the more fixed assets a company had, the higher tax it had to pay.

2.2.2. Analysis of the set of tools of indirect taxes

Indirect taxes are formed by specific consumption and universal taxes. Classification of indirect taxes is determined by the fact that they are added on top of the price of a commodity or service, thus increasing its price. The universal character of indirect taxes is demonstrated by the fact that this tax is imposed on the total consumption, for example, Value Added Tax (VAT), sales tax or Goods and Services Tax (GST) as a type of VAT. Until year 1995 there was a turnover tax in Latvia as a type of the VAT system. Excise tax can be mentioned as one of special consumption taxes. Customs tax is another indirect universal tax.

Value Added Tax

VAT, which belongs to the group of indirect taxes, is a tax, which is collected from goods and services and which provides the highest fiscal effect in almost all European countries. VAT is a consumption tax, which is included in the price of a good or service, and actually it is paid by the end consumer of a good or service.

According to the EU regulatory acts the basic VAT rate shall be at least 15%, however, Member States are allowed to apply also one or two reduced rates in their

__________________________________________________________________ 88

territory, and these rates shall amount to at least 5% of the value of a transaction. As from year 2009 the standard VAT rate of 21% and reduced rate of 10% are set in Latvia.

Figure 2.3. VAT standard rates in the EU Member States in year 2009

The average weighted VAT rate in Latvia calculated for the needs of the European Commission was as follows: 1) 17.28% in 2004; 2) 17.19% in 2005; 3) 16.61% in 2006; 4) 16.12% in 2007; 5) 15.51% in 2008. This certifies that the VAT tax burden is considerably lower than the standard rate, because there is a range of tax reliefs and reduced rates.

Excise tax

Excise tax as a consumption tax in the EU common market can have a significant impact upon competition conditions between Member States, therefore in the European Union conditions for application of excise tax for three groups of commodities are regulated and these groups are as follows: energy, alcohol and tobacco products. Harmonisation of excise tax applies to setting of the minimum rates, coordination of the structure of taxable goods, coordination of the procedure of circulation of these goods and payment of the tax.

EU countries impose excise tax upon different groups of goods. Excise goods of some countries are listed in Table 2.6.

__________________________________________________________________

89

Table 2.6. National excise tax goods in various countries

Finland Sweden Denmark Lithuania Estonia Latvia Non-alcoholic beverages, sweets, components of beverages, coal, peat, natural gas, electricity.

Cars, gambling, pesticides, fertilisers, nuclear power, lotteries, natural gravel, advertising.

Coffee, mineral water, sugar, chocolate, ice-cream, electrical bulbs, paper for cigarettes, district water supply, electricity, number plates of cars, gas, coal, waste, CO2.

Coffee, sugar, erotic and violence literature, chocolate, bijouterie, Luxurious cars, electricity, oils (non-food).

Packaging, light oils, cars and motorcycles, vehicle oils.

Cars, coffee, non-alcoholic beverages.

Until now the excise tax policy was implemented mainly in the direction of harmonisation of the excise tax rates with the EU requirements. According to the transition period granted to Latvia excise tax rates for certain excise goods including oil products and tobacco products were increased considerably. Increase of the excise tax rates resulted in a stable high increase of excise tax revenues until the beginning of year 2009.

The author considers that further increase of excise tax rates could cause even more growth of the proportion of illegal goods and not provide the expected fiscal gains. At a later period of time this possibility could be reviewed within the context of the EU initiatives in the area of excise taxes.

2.3. Analysis of changes of tax policy in Latvia

In the first chapter conclusions of economics scientists on tax policy and use of taxes were evaluated. From the above reviewed theories it follows that taxes as a regulation tool should be used depending upon in which economic cycle stage the state economy is. Depending on the economic cycle stage tax policy is utilised either for restricting or promoting goals. Restricting tax policy is used during the economy growth stage for the purpose of ensuring demand inflation restriction, and encouraging tax policy is used during the economic decline for the purpose of promoting reduction of unemployment and increase of demand.

Just a simple comparison of tax rates is not sufficient for being able to judge about the actual tax burden, which is imposed upon residents and households by governments of different countries. In addition both tax reliefs and methods of calculation of taxes (tax base) have to be taken into account. The implicit tax rate serves as one of the indices, which reflects the actual tax rate after deducting all the tax reliefs. The implicit tax rate is a macro indicator which measures the actual or implicit mean tax, which is collected from various types of economic activities in a direct or indirect manner.

__________________________________________________________________ 90

For the purpose of evaluating how efficient and correct the tax policy of Latvia has been during the period of research, the author, based upon the ECBS methodology (see Chapter 2.1), considers that the level of the economic situation can be evaluated not only based upon the GDP and its growth, but also based upon analysis of the major macro economic indices (employment, average remuneration, private consumption, corporate profit, number of unemployed persons, etc.).

Efficiency of taxes is explained from two angles, i.e. from the business viewpoint and the government viewpoint. From the business viewpoint efficiency of taxes is reviewed as lower tax payments compared to other similar investments. From the government viewpoint efficiency of taxes can always be measured as „Costs – benefits”, for example, when the excise tax of tobacco is increased, the number of smokers decreases and tax revenue decreases – the objective of the excise tax is to reduce the number of smokers and not to increase the state budget revenue.

In order to be able to analyse the work efficiency it has to be known, for what purpose the analysis is performed. These purposes could be as follows:

1. Strategic objectives. For the purpose of comparing the results vs competitors’ results or general benchmarks.

2. Tactic objectives. General monitoring of individual units, fields is performed. 3. Planning problems - issues. Advantages have to be evaluated along with

possibilities to use various resources or different resources of funding within a certain period for defining possible changes in future.

4. Other administration objectives. Negotiations with trade unions on collective employment contracts, evaluation of impact of state authorities, etc.

The author carried out analysis of changes of the Value Added Tax for the purpose of establishing if there is a relation between tax changes and income of people or not.

Value Added Tax is a consumption tax and it depends on purchases made by people, and consumption of people depends on personal income. we are going to look at the relation between the Value Added Tax and income of people. The tightness of relations between variables is evaluated based upon the size of the correlation coefficient and it can be weak, medium or tight.

Correlation between income of people and Value Added Tax is very tight if the correlation coefficient amounts to 0.919157. Thus, it is possible to conclude that Value Added Tax is closely related to income of people. Under the crisis situation when people’s salaries are reduced also the budget revenues yielded by VAT are going to decrease. If the correlation between the salary and VAT per month is looked upon, then this correlation is not so tight, and it can be explained by the fact that every year in December average salaries are higher than in November and January, and people’s consumption does not grow so rapidly in December and January.

__________________________________________________________________

91

Figure 2.4. Aver(monthly) from 2

When theis not so tight acertain savings, wcoefficient amousavings and not rates are amongincreased by thrrevenue related t

In forecagovernment takegrowth of GDP and arrived to thtax revenues. Wdependence of tathe total added vin the central buindustries.

In the prothat tax revenuetaxes are neutral Balanced interescomplex approacof legal and phyforms of taxes an

0

100

200

300

400

500

600

2001 2002

Average gross monthly salary of employed persons

Value Added Tax

Correl= 0.823605

age salary of employed people (Ls) and Value Added Tax revenue 001 to 2009.

comparison is made over a year on monthly basis, this correlation ny longer, and this leads to the conclusion that people are making

hich can be seen especially well in year 2009, when the correlation nts to just 0.290555. The author still tends to believe that these are consumption within the grey area of the economy, because VAT the highest ones in the EU. Although in year 2009 these were ee per cent points, they could not compensate the decrease of tax o decline of the internal demand. sting the budget revenue of the proceeding year the Latvian s the GDP forecast as the basis. The author compared the speed of to the trend of tax revenues over the time period from 2003 to 2009 e conclusion that changes of GDP is not the main factor determining hen tax revenues are planned it is necessary also to look upon xes from types of operations, for example, forestry provides 3% of alue, by in the revenues of Value Added Tax there are not revenues dget, they have just decreased on the account of revenues of other

cess of application of the set of tax tools it is important to ensure s in the central budget and in the municipal budgets increase, that in relation to taxpayers when they comply with their tax obligations. ts of the state and taxpayers should be placed in the first place. A h is required for theoretical and practical issues related to taxation sical entities based upon tax relationship, which depends on the d sources of tax payments.

2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009

__________________________________________________________________ 92

3. DIRECTIONS OF IMPROVEMENT OF THE LATVIAN TAX POLICY UNDER CHANGING

ECONOMIC ENVIRONMENT 3.1. Improvement of the set of tax tools

Types of taxes, tax rates and the procedure of collection are different in

different countries worldwide. There is no uniform opinion concerning types of taxes and tax rates, tax reliefs and ways of payment. Everybody’s tax should depend on his/ her individual situation and amount of income. The inhumane principle of the Latvian tax system is clearly demonstrated by the rapid increase of wealth of few persons at the same time when the biggest proportion of people have income below the minimum subsistence wage. Even a high proportion of employed persons in Latvia do not receive net income above the minimum subsistence wage.

The author considers that for Latvia to be able to come out of the crisis and to rise the standard of living of people, the current Latvian tax system as a whole should be revised. Tax changes have to be based upon people’s ability to pay and social benefit principle. The Ministry of Finance in cooperation with the State Revenue Service have to implement concrete measures for the purpose of faster overcoming consequences of the financial crisis, improvement of the macro economic environment, promotion of efficiency of economic activities and business development:

Personal Income Tax:

The author examined A. Laffer’s, A. Rabuska’s and R.E. Hall’s research concerning the flat income tax system. They consider that the flat tax system is the best tax system. Based upon the experience of East European countries, like Estonia, which was the first to introduce the flat tax system, Latvia, as well as Russia have increased the GDP by introducing this system. A. Laffer, A. Rabuska and R.E. Hall have studied the GDP for five years prior to introduction of the flat tax system and for five years after it. The author completely disagrees with the conclusions expressed by A. Laffer, A. Rabuska and R.E. Hall, because these authors have compared just the speed of growth of the GDP and tax revenues in the country, not taking into account the ongoing economic processes in the country. In the beginning of the 90-ies of last century all these countries changed from planned economy to market economy, and this change caused rapid decline of GDP. Any restructuring is related to searches for sales opportunities, which has not been taken into account in the above studies carried out by the respected scientists. A. Laffer, A. Rabuska and R.E. Hall have not taken into account people’s welfare, or inflation speed, or the general structure of the national economy, which presents the production portion of the GDP.

The necessity to introduce the progressive personal income tax is proven also by the research carried out by the Institute in Taxation and Economic Policy on the USA tax policy, where there is the progressive personal income tax system in operation, however, at the same time the total tax payments by residents are

__________________________________________________________________

93

regressive, meaning that wealthy people pay less indirect taxes than poorer people, and this inequality is compensated by means of the progressive personal income tax.

For the purpose of comparing personal income tax rates the author selected the following countries: Latvia, Lithuania, Estonia, Finland, Poland, USA, Great Britain, Slovakia.

Effective rate,%

Average wages

34.9 29.5 28.9 27.3 22.7 20.6 20.7 18.1

Figure 3.1. Comparison of the Personal Income Tax rate (%) in 2009 based upon the average wage and effective tax rate (additional reliefs, as well as allowances for dependant, study fees, medicine allowances, interests payments, etc. are not taken into account)

Table 2.1. Non-taxable (Personal Income Tax) or 0% rate and the minimum wage in 2009 (the

average wage = 100%)

Non-taxable or

0% rate Minimum wage

Latvia 14% 39% Lithuania 23% 39% Estonia 19% 36% Slovakia 45% 41% Poland 1% 40% Finland 41% n.a. Great Britain 30% 55% USA 21% 24%

__________________________________________________________________ 94

For the purpose of introduction of the progressive Personal Income Tax rate the author analysed several options:

• the existing flat system; • the draft law on the progressive tax submitted to the Saeima

[Parliament] in 2001; • progressive system from 20% to 40% (6 categories); • progressive system from 18% to 40% (12 categories).

After having analysed all the 4 options and taking into account that changes of rates will possibly lead to actual decrease of the Personal Income Tax revenue in the central and municipal budgets, and therefore it will be necessary to compensate this decrease by other revenue or to limit the functions provided by the state and municipalities, the author based development of her proposals upon the option, which does not provide for decrease of revenues of municipal budgets.

In order to relieve tax burden for people with low income, the author proposes to introduce the progressive tax scale, which would be analogous to the scales in the USA and Great Britain and comprise maximum 7 categories, where:

- income up to the minimum subsistence wage is not taxed; - from the minimum subsistence wage to ½ of the average wage - 20%; - from ½ of the average wage to the average wage - 25%; - from the average wage to 1 ½ of the average wage - 29%; - from above 1 ½ of the average wage to 2 average wages - 33%; - from 2 average wages to 10 average wages - 35%; - above 10 average wages - 40%.

According to the proposed tax scale people with income above the double average wage have to pay a higher Personal Income Tax than according to the current rate.

Figure 3.2. The progressive Personal Income Tax scale proposed by the author

There is a question, whether such Personal Income Tax assessment would not cause harm to the central budget. After having performed calculations, the author concluded that budget revenues would not change at this scale.

0 50

100

150

200

250

300

350

400

450

10 70 130 190 250 310 370 430 490 550 610 670 730 790 850 910 9701030 1090 1150 1210 1270 1330 13901450

income, Ls

tax, Ls

current Personal Income Tax rate

the author’s proposal

__________________________________________________________________

95

Micro company tax The concept „micro company tax” was first heard of in the spring of 2010.

This tax is intended as a tax relief for entrepreneurs, when a unified tax, which is 4 in 1, is introduced instead of paying several taxes, i.e. instead of the Personal Income Tax, Corporate Income Tax, state mandatory social insurance payments and business risk fee the micro company tax, which depends on the company turnover, will have to be paid. In April of 2010 the Saeima supported introduction of this tax in the first reading and the tax was set to 20% of the turnover. After receiving objections of trade organisations concerning the too high percentage in the second reading on August 9 the People’s Party proposed 10%, the Minister of Economy suggested 12% and the Saeima Budget and Finance Committee proposed to set this tax to 9% of the turnover. In the final reading the micro company tax amounting to 9% of the turnover was approved. The Law entered into force as from September 1, 2010.

Introduction of this tax will first of all make entrepreneurs’ accounting slightly easier. The author performed a calculation to establish, how profitable it will be for entrepreneurs to pay this tax from the economic point of view.

There is no single answer whether it is profitable or not for an entrepreneur to switch over to the procedure of paying the micro company tax, because every individual case has to be analysed based upon the company specifics, number of employees (1 or 5), wages, profit, capital investments in the company.

After having analysed different levels of wages, numbers of employees and taking into account whether a company has any other expenditure besides wages, the author concluded that for companies with very low wages (up to the minimum wage), when their total revenue equals expenditure, the current system is more profitable (see Figure 3.3), but for companies with profit and wages above the minimum level, as well as for companies with high added value it will be more profitable to pay the new micro company tax.

__________________________________________________________________ 96

Ls,

per

mon

th, a

vera

ge

.

Ls, wage .

Ls,

yea

r .

Figure 3.3. Profitability of paying the micro company tax (9%) if revenue equals expenditure in a company

Real estate tax:

For the purpose of assessing real estate the method of revenue, the method of costs or the method of comparable transactions are applied. When the value of real estate is determined based upon the method of revenue, it is not the particular real estate, which is directly assessed, instead the expected benefit, which this estate is going to provide for its owner in future, is evaluated; according to the method of costs the calculated value describes the total amount of all the costs required for constructing a real estate equal to that, which is assessed, under the circumstances valid at the moment of assessment; when the method of comparable transactions is applied, the value of real estate is determined by analysing recent sales prices of equal real estate based upon the purpose of use, location and other comparable aspects. Within the process of evaluation of real estate usually all the three methods of evaluation are applied, the obtained results are adjusted based upon the balance coefficients, which reflect the proportion of each method within the market value of real estate.

In the course of analysing the planned possible changes in the Latvian tax system, when in future tax burden should not be based upon labour taxes, but capital taxes instead, it is necessary to analyse possible consequences of such changes. Any tax changes have to be verified vs people’s ability to pay.

The policy of real estate tax has to be based upon the people’s average ability to pay, therefore one of such solutions would be introduction of the minimum non-taxable area (m2), because if a non-taxable amount is incorporated in the real estate tax, in Ludza region 100 Ls tax allowance would apply to a house of 400m2, while near Riga it would be just 20m2.

The author would like to draw attention to mutual inequality of certain taxes. For example, the difference between the actual amount of the annual vehicle duty

__________________________________________________________________

97

for two cars of the same model (the difference being that one is registered as a passenger car because there are 5 seats and windows in the back, but the other is registered as cargo because there are just 2 seats and no windows in the back, although technical parameters are the same) is double. 45 lats have to be paid for a cargo vehicle and 75 lats per year have to be paid for a passenger car. Also the service car benefit tax applies only to passenger cars and not to cargo vehicles.

3.2. Improvement of tax administration

Tax administration is the actual manifestation of the tax policy, i.e. how taxes imposed by the state are collected and how much this collection costs for the state and for taxpayers. Tax administration as a form of administration is a set of activities, which are actually defined by tax legislation. The goal of tax administration is to ensure complete, timely and fair collection of taxes and duties in compliance to tax laws, which includes registration of taxpayers, accounting for tax revenues, tax control, recovery of tax debts and provision of consultations to taxpayers. Tax administration is the actual manifestation of the tax policy. People’s attitude towards compliance to tax obligations depends on tax administration. Tax administration functions are as follows: planning, organisation, motivation and control. Goals of tax administration are as follows: 1) collection of planned tax revenue and transfer to the relevant budgets; 2) regulation of development of economic and social processes; 3) compliance to the norms stipulated by tax legislation.

In Latvia all the taxes, except the Real Estate Tax, are administered by the State Revenue Service. Also the big municipalities in Liepāja, Ventspils, Riga participate in administration of the Personal Income Tax. If a person’s declared place of residence is within one of these three municipalities, the Personal Income Tax has to be transferred to the respective municipality.

After having evaluated the Personal Income Tax payments to the accounts of Ventspils and Liepāja municipalities (see Figure 3.4), the author considers that this split is not useful, as it causes additional costs for entrepreneurs, who have to make separate payments to these municipalities.

__________________________________________________________________ 98

Figure 3.4. Distribution of the Personal Income Tax revenues per beneficiaries’ accounts in Latvia from year 2004 to 2009, mill. lats

The author proposes the following strategic and tactic tasks for implementation of the tax policy (Table 3.2.).

Table 3.2. Strategic and tactic tasks for improving tax administration in Latvia

Objective Measures Strategy Development of the

strategy of the tax policy

1.Evaluation and development of the set of tools of the tax policy.

Tactics Education of entrepreneurs

Development of training programs for educating taxpayers.

Improvement of the SRS website

1. Placement of information concerning application of taxes in specific cases in the website. 2. Inclusion of links to the EU documents in the area of taxation and provision of explanations concerning application of Regulations and Directives.

Reduction of costs related to compliance to tax obligations

1. Reduction of time required for compliance to tax obligations. 2. Review of the amount of information to be provided to the tax administration and time intervals. 3. Broadening of the possibilities to use information technologies.

__________________________________________________________________

99

Table 3.2. continuation Objective Measures Improvement of

the organisation and management of the administration

Employees, who do not wish to work on the appropriate quality level, should be released from the SRS. Officials should feel worried not to admit any claims concerning their work, because otherwise they would not receive bonuses, in the best case, or even their salaries could be decreased or they could be released from their positions.

Improvement of collection of taxes

The SRS should implement a radical change from a repressive institution towards a taxpayer-friendly, kind and helpful institution. Assistance in paying taxes to honest taxpayers and repressions against those, who knowingly evade payment of taxes. Simplification of payment of taxes and the procedure of deductions. Collection of taxes should be prioritised, because if the state is not able to collect taxes, there is no use in thinking about how and what should be taxed. More attention focused on educating and training entrepreneurs to ensure increase of the number of voluntary taxpayers.

Consultations, information and education of taxpayers

The SRS should simplify and explain taxes, so that it is easy to pay taxes and there is a notion about their utilisation.

3.3. Increasing the regulating impact of tax policy

Tax policy directly affects each resident, because the general public welfare depends on how successfully this system is established. Unfortunately, Latvia is not among the most prosperous countries, which is certified by the Gini coefficient, by the poverty risk index and other Leaken indices.

The author considers that the scenarios of development of the tax policy developed by the Ministry of Finance: 1) are not tax policies, but just directions of change of the tax system; 2) development is directed towards obtaining cash for the central budget by increasing tax rates and not by developing economy .

Those in charge of developing the tax policy should pay a lot of attention and importance to the concept of taxes. Basically, the services provided by the state and paid for by taxes and duties have to be evaluated. As the range of services provided

__________________________________________________________________ 100

by the state broadens, there is a question whether taxes and duties are appropriate, because tax payers are entitled to doubt their quality and completeness of provided public services and their compliance to the amount of taxes. This approach would increase responsibility of state institutions in carrying out their regulating function. This would require reduction of tax burden, mainly for legal entities, including companies, firms and corporations. It would be necessary to differentiate the profit tax depending on the profitability level, importance of the relevant industry and the group of companies, which secure the economic growth, increase the speed of economy. The tax system should focus not just on fulfilment of tactic decisions, but also on implementation of long-term strategic goals related to the economic development, comprising the speed of growth and quality of life.

A systemic approach is required for establishing a unified taxation mechanism, by developing a tax system, which combines its characteristic elements and ensures their interaction, and encourages development of production. In other words, it should promote efficient development, productive investments and business initiatives.

All the above referred requires to change the current tax system in Latvia. This should become the decisive factor for comprehensive economic development. It is necessary to change the orientation of the tax system for improving production, encouraging its development by utilising innovative investments. It would be necessary to select tax rates, taxable base and taxation mechanism, which does not create obstacles for production development, as it is now, when no encouragement for growth is provided.

According to the above considerations, the tax policy should be developed in such a way that the direction towards achievement of the government strategic goals is ensured.

Table 3.3. Preconditions for the national growth by utilising tax policy in Latvia

Preconditions for the national growth

Applicable set of tools

Growth in regions. A part of the Corporate Income Tax should be directed to municipalities to make them interested in improving business environment within the particular territory.

Inclusive and stable labour market.

Tax allowances should be granted to companies for development of innovative industries and increasing the level of employment. Transfer of the tax burden from income to consumption and capital, as it causes less negative consequences in relation to increase of burden upon people’s income and social insurance.

Healthy person within sustainable society.

A part of the state social insurance mandatory payments should be directed for primary health care. The Personal Income Tax allowances should be granted for use of health care services.

__________________________________________________________________

101

Table 3.3. continuation Preconditions for the national growth

Applicable set of tools

Safe, civic and united society.

Introduction of the element of progressiveness in the Personal Income Tax would decrease segregation of people. The non-taxable minimum income should be increased up to the level of the minimum subsistence wage, in this way caring for low income persons and improving welfare of people. Inequality between different layers of people should be reduced by introducing the lower VAT rate for food.

Modern infrastructure and services.

Allowances should be granted to innovations and innovative companies.

Good management as a guarantee for sustainable growth policy.

A clear tax policy with definite long-term goals should be introduced, increasing the proportion of indirect taxes to make the tax system more flexible. Responsible persons would provide methodological directions concerning tax issues, explaining application of introduced changes, in a more timely manner. In order to achieve fiscal consolidation, the usefulness of the numerous government functions should be revised, numerous agencies should be eliminated and increased taxes should not be imposed upon households.

Growth of Latvia within the international dimension.

Allowances promoting export should be introduced.

Accessible housing and orderly living-space.

Personal Income Tax allowances should be granted to new facilities for buying the first home.

The author considers that the main (and most dangerous) drawback of the current discussions of the government and society on the fiscal policy is the fact that tools of the fiscal policy are not related to the desirable results of this policy, economic goals of the country and the country model. For example, discussions and proposals concerning taxes centre exclusively around the question how to collect more cash for the central budget and not around the question about what kind of economic system we want to achieve by means of this tax system. Tax policy is a very powerful tool, which finally shapes the country economy. It is not just a method of collecting cash. Instead of creating mechanisms, which would truly encourage business development, which would permit both companies and people to earn more money, from which taxes can be paid, the easier way is preferred.

In order to determine importance of the tax system, it is necessary to evaluate how efficient it is and what are the trends of taxation.

__________________________________________________________________ 102

Nowadays there are numerous different methods for evaluating efficiency of the tax policy. They can be divided in 4 groups:

• experts’ evaluation; • basic tax efficiency rate (value); • compliance to principles in the course of developing the tax

system; • basic indices, which describe the tax burden level and the social

economic situation of the country. Despite various evaluation methods, none of the above referred methods can

be considered the most efficient method, which could be applicable in the area of scientific research. Every method has its pros and cons in evaluating the tax policy and these have to be taken into account. Methods of evaluating the tax policy can be also subjective, every method has its advantages and disadvantages. In the course of analysis of the tax policy, the author will use all the above referred methods because only a complex approach allows to carry out comprehensive analysis of taxes.

The most efficient solution for reducing the proportion of the shadow economy would be measures, which reduce the impact of factors promoting the shadow economy. Major theoretically possible areas of measures are as follows: • Change of tax burden. High tax burden usually is related to a high proportion of

shadow economy. Reduction of tax burden can be considered as one of the solutions. However, it should also be noted that it is possible that it will not cause immediate considerable decrease of shadow economy. The established structures, made investments and high profit are important factors, which hinder transition to legal economy. Reduction of the tax burden is not possible at the present moment, taking into account the necessity of the budget consolidation. Re-distribution of the tax burden could be an alternative to reduction of the tax burden for the purpose of limiting tax evasion (for example, transfer of the burden from direct taxes to indirect taxes).

• Simplification of administrative requirements. It is proven that the administrative burden is directly related to the extent of the shadow economy. First of all, it causes additional costs for the legal economy, and secondly, it makes application of regulatory acts more complicated and less efficient.

• In the fight against the shadow economy governments usually create additional administrative requirements, although very often the contrary effect is achieved by this. Instead of increasing the number of administrative requirements it would be more efficient to pay attention to application of the existing requirements. For countries with low proportion of the shadow economy simple and transparent administrative regulation and its efficient application is characteristic.

• Improvement of efficiency of application of regulatory acts. Insufficient supervision and control of application of regulatory acts cause a destructive impact upon the discipline of the society and promotes the conception that non-compliance is a normal feature and will not be punished.

• Improvement of the quality of state institutions and services provided by them. Questions about where the budget money is spend and what a person receives in

__________________________________________________________________

103

return for paid taxes are very topical in Latvia at the present moment. This is related to broader issues like transparency of the government expenditure and decisions, involvement of the society in adoption of resolutions, fight against corruption, etc.

• Reduction of involvement possibilities. This group provides for measures like restriction of cash circulation, restriction of access to services provided by the state, etc., which make involvement in the shadow economy less attractive and more risky.

• Reduction of the proportion of the shadow economy, to encourage business and balance economic development.

The shadow economy not only distorts fair competition and does not promote productivity and innovations, but also reduces revenues of the central budget. This is an important reserve, which could be used as an alternative for avoiding further increase of tax burden.

By eliminating the above referred negative aspects in the tax policy, the government would improve and normalise the economic relationship. Long-term and harmonised taxation and application of relevant functions would be very important, besides the measures have to be implemented in a complex manner, and this would provide new content to the tax system, thus, ensuring potential possibilities to increase efficiency of tax collection in the national economy.

For the purpose of increasing the regulatory impact of the tax policy, in the result of examination of the problem strategic and tactic goals were developed and are summarised in Table 3.4.

Table 3.4. Strategic and tactic goals for increasing the regulatory impact of the tax policy in

Latvia Goal Measures

Strategy Promotion of development of the priority areas of the national economy.

1. Granting tax allowances for investments of priority areas.

Improvement of the business environment by simplifying administrative requirements and reducing the time required for compliance to them.

1. Forecast of the development trends of companies by using quantitative and qualitative methods and apply the set of tools of taxes to support them. 2. Granting allowances for maintenance of jobs. 3. Commensurate taxes for similar types of income, thus balancing tax burden.

__________________________________________________________________ 104

Table 3.4. continuation Goal Measures Securing necessary revenues for

the central budget on both short-term and long-term basis, which are required for further budget consolidation and compliance to the Maastricht criteria.

1. Securing additional budget revenues. 2. Collection of additionally assessed tax revenue.

Promotion of competitiveness of economy by increasing the proportion of manufacturing industries, as well as promotion of productivity and innovations, improvement of the business environment.

1. Support to exporting industries by means of tax reliefs. 2. Reduction of tax burden, review of structure and allowances of certain taxes. 3. Basing the tax control upon risk analysis, reducing frequency of control for honest entrepreneurs.

Reduction of the proportion of the shadow economy.

1.Review of structure and allowances of certain taxes. 2. Review of the system of punishments for tax violations, making punishments compliant to the seriousness of violations. 3. Improvement of efficiency of administration procedures by focusing on the shadow economy and those persons, who do not pay taxes.

Tactics Regular analysis of the tax policy.

1. Systemic analysis of the tax policy, carrying out evaluation of the total impact. 2. Commensurability of tax rates within the framework of the Baltic countries.

Increase of efficiency of application of regulatory acts.

1. Supervision and control over compliance to regulatory acts. 2. Extension of the term for paying taxes or application of additional terms, if the taxpayer is not able to pay taxes within the set terms and in full amount. 3. Facilitation of terms for reduction of the taxable income by the lost debt amount.

Reduction of administrative requirements.

Establishment of simple, transparent administrative regulation and its efficient application.

Clear and considered communication of goals and actions.

1. Improvement of information events for entrepreneurs. 2. Improvement of communications with the society.

__________________________________________________________________

105

According to the objective actual situation it has to be admitted that in this country the tradition of paying taxes has not reached the desirable level, therefore the fight against tax evasion is still necessary to secure the budget revenues and equal competition conditions for all entrepreneurs. Based upon the relationship between the state and society, taxpayers’ attitude towards their participation in the public life and formation of the central budget funds is developing. The author considers that more attention should be paid to educating and servicing entrepreneurs to ensure that the number of voluntary taxpayers, who correctly assess taxes independently and pay them.

__________________________________________________________________ 106

CONCLUSIONS AND PROPOSALS Based upon the research carried out within the framework of this work, the author has arrived to the following main conclusions: 1. Tax policy has to be defined as the government strategy in the area of taxes and

not as a set of measures or activities to be implemented by the government. Strategy comprises also tactic tasks, by fulfilment of which the goal can be achieved. Tasks are concrete measures, which have to be implemented by particular institutions within set time limits. There can be several tactic tasks and they can change depending on changes of various external and internal factors impacting economic development. Tactic tasks can change, while the strategic goals stay the same.

2. Strategy comprises a set of tools, by application of which defined tasks can be solved. The set of tools has to be sufficiently broad and flexible, because along with changes of the internal and external situation, along with changes of the set tasks a necessity to modify tools may arise.

3. Strategic goals cannot be set voluntarily based upon subjective opinion of the leading political forces. Strategic goals of tax policy have to be defined based upon the recognised basic principles of tax policy, for example, regularities of development of the global economy and interests of the national economy.

4. The main tasks of tax strategy are as follows: economic – economic growth has to be secured, impact of changing economy and disproportions of the inflation processes have to be reduced, inflation processes have to be overcome; social – redistribution of the national income for the interests of certain social groups based upon promotion of the profit growth not to permit decrease of people’s income; fiscal – increase of the government tax revenue; international – strengthening of the social economic links with other countries overcoming the unfavourable conditions for improvement of the payment balance.

5. With the help of the tax policy it is possible either to promote or restrict activities of economic subjects, to secure budget revenues and to provide for the public interest. Diversity of tax allowances, their differentiation allows to impact the dynamics and structure of the company, as well as capital investments and employment, certain distribution of revenues. The author considers that all structural changes of the tax policy have to be clearly defined and communicated to the society for the purpose of ensuring predictability in the business environment.

6. In order to promote economic development and successfully implement reforms of the tax system, several principles have to be complied with: long-term – stability and predictability; clear and well thought-over communication of goals and actions; state support for development of export industries, increasing competitiveness of local entrepreneurs on the local market; commensurate taxes for similar types of income, balancing tax burden, relatively easy administration (simple and efficient); systemic analysis of the tax policy carrying out the

__________________________________________________________________

107

analysis in a balanced way and assessing the total effect, as well as involving tax experts and teaching staff.

7. In the Guidelines on Taxes and Duties of the Republic of Latvia for Years 2011 – 2015 it is stated that the 1st goal of the tax policy is to secure stable budget revenues, the 2nd goal is to ensure stability and predictability of the tax system, the 3rd goal is improvement of competitiveness of the national economy of the Republic of Latvia; the 4th goal is the social justice.

8. The situation analysis of the historical experience allows to recognise the essential impact of tax policy upon the character and speed of the economic cycle. Tax reforms became an important factor, which made the growth phase of the economic cycle longer. The policy of tax reliefs encouraged renovation of the stock capital. Increased taxation of income of corporations and people allowed to reduce the trends of inflation impact in the economy.

9. The fiscal policy reflects the government attempts to maintain stable economy by means of manipulating with increasing and decreasing taxes. The character of taxes and taxpayers’ attitude towards tax changes force the government to take into account numerous and different circumstances and conditions to ensure that changes in the tax system are implemented in a considerate and justified manner. It should be taken into account that high tax rates slow down the economic development because they take away cash from the private sector and gives it to the government. This decreases also activities of the small business because the return decreases. However, high taxes not always permit the government to spend more money for education, health protection, construction of roads and social programs. Therefore, solutions in the tax area require sufficiently deep knowledge and good political will.

10. During a period of inflation it is hopeless to refer to the Laffer curve, because companies do not create reserves and do not spend money for investments with long-term repayment, but make investments for procurement of the working capital, which would yield profit within a short period of time. Regularities of the Laffer curve operate only under stable financial situation.

11. The economic decline has caused changes both in tax revenues and the structure of revenues. Until year 2008 the proportion of direct taxes showed a trend of increase. In the beginning of 2009 the personal income tax rate was reduced and the non-taxable minimum income threshold was increased; also VAT and excise tax rates were increased, thus transferring the burden from direct taxes to indirect taxes. This resulted in increase of the proportion of indirect taxes in tax revenues in 2009.

12. The Latvian tax system consists of 11 taxes, the number of which has not grown as rapidly as that of duties. A new taxable object, i.e. capital growth, was introduced as from year 2010 and the Personal Income Tax has to be paid for it.

13. When tax rates are compared, it can be seen that during the time period from 1995 to 2010 the Latvian tax policy has experienced a broad range of changes. As from 1995 the Latvian tax policy has changed from progressive to flat and partially regressive.

__________________________________________________________________ 108

14. Various taxes and their rates in Latvia were adopted without due consideration, therefore changes in this area are required and they have to be sufficiently fast and efficient. However, in the course of long-term work, analysis and thinking, the process has to be carried out in a complex manner and in compliance to the common interests and priorities of the national economy.

15. Research of economic cycles is important at both macro and micro level, because economic agents, who have more exact forecasts as to the length of a cycle, have a possibility to carry out their economic activities in a contra-cycle manner, thus securing considerable success or reducing losses. At any stage of the economic cycle both entrepreneurs and households have to adopt decisions, which would ensure better utilisation of the growth of the national economy or decrease negative consequences related to the decline.

16. At the end of year 2008 large work was invested for arranging the taxes and budget system and reducing expenditure of the state administration. However, the fiscal policy, which was implemented until now, lacked the long-term view, it has always been pro-cyclic. The above is confirmed by spent resources, which were obtained during the period of rapid economic growth, without accumulating any reserves for more difficult time periods. Besides, the budget resources were directed towards covering of the government maintenance expenditure (wages and services) and not towards capital investments, which could promote further economic growth.

17. Tax policies valid in various countries worldwide can conditionally be grouped in two contradicting groups: centric and social democratic. The centric tax policy is characterised by less tax burden for business and a lower proportion of taxes for social purposes at the same time. Social democratic tax policy is characterised by greater tax burden for business and more support to the social area at the same time. In the old EU Member States the above directions of the tax policy differ from country to country and generally one direction is characteristic for one side and the other direction applies to the other side. The social democratic directions is very explicit in Sweden. In Latvia the centric direction is more explicit during last years.

18. In year 2009 the total budget tax revenues amounted to 3 678.7 mill. lats, which is 1 330.8 mill. lats or 26.6% per cent below the level of 2008. The total budget tax revenues in 2009 account for 28.9% of the GDP.

19. In 2010 the total budget tax revenue is forecasted to amount to 3 307.1 mill. lats, which is 286.2 mill. lats or 8.0% per cent below the plan of 2009.

20. As on October 1, 2009 the total tax debts (not including payment debts for the use of the state capital) amounted to 588.0 mill. lats, which is 38.4 mill. lats or 7.0% above the level on January 1. 2009, and which amount was determined basically by the increase of debts of the Personal Income Tax and state social insurance mandatory payments. For the purpose of fighting the shadow economy it is necessary to understand reasons, why this economy has got established, why entrepreneurs select a more risky illegal operation. It is very

__________________________________________________________________

109

important to find the true reasons and to implement preventive measures instead of just fighting consequences, i.e. imposed inadequate penalties.

21. Globalisation and increased international mobility of economic processes exerts an increasing impact upon the tax policy, because the cross-border movement of capital and labour has become simpler. Therefore it is necessary to evaluate, which methods are applied by other countries for exiting the crisis.

22. By means of the tax policy the government has to promote measures for improving competitiveness of commercial activity, creating beneficial environment for business. At the present moment the government has created various bureaucratic restrictions within the tax system and entrepreneurs prefer other countries with more rational tax policy. In some cases because of the state bureaucracy entrepreneurs are forced to operate within the shadow economy.

23. In Latvia the budget flexibility is evaluated only in relation to GDP, however, in compliance to the ECBS methodology, the budget flexibility shall be evaluated in relation to the relevant macroeconomic bases, thus taking into account the effect of composition of different fluctuations of GDP and other macroeconomic variables.

24. The major directions of improvement of the tax policy are as follows: increase of the regulating impact of the tax policy; improvement of the tax system and tax administration.

25. Development of the tax policy should be based upon the preconditions of growth of the country of the national development plan.

26. The tasks set for the present Doctoral Thesis have been fulfilled and the goal has been achieved. The scientific research and analysis carried out within the work confirm the defined hypothesis that the stability, predictability and coordination of the tax policy in Latvia is one of the major factors for ensuring rational actions of the economic subjects directed towards increase of the people’s welfare and the GDP, as well as stable economic development.

For the purpose of implementing conclusions obtained in the present Doctoral Thesis based upon the analysis carried out within the Doctoral Thesis and drawn conclusions, the author would like to put forward the following proposals:

In order to implement the conclusions of the Doctoral Thesis in practice, the Ministry of Finance, which is in charge of development of the tax policy, in cooperation with the State Revenue Service, which is implementing the tax policy, should do the following: • develop the tax policy based upon the conceptual theoretical guidelines and tax

policy principles defined in the present Doctoral Thesis, applying the set of tools of the tax policy;

• to supplement the Law of the Republic of Latvia „On Taxes and Duties” and the Law of the Republic of Latvia „On the State Revenue Service” with the explanation of the term „tax policy” suggested by the author” „Tax policy shall be defined as the government strategy in the area of taxes”;

__________________________________________________________________ 110

• to develop the strategy of the tax policy; • tax policy shall be directed towards supporting regions and industries lagging

behind in their development, promoting equal and fair competition among entrepreneurs and also attracting investments to industries lagging behind;

• the national tax policy should be balanced to the economic potential of the country, tax rates should be justified. The worldwide practice indicates that high tax rates do not promote economic development of a country, because production decreases and the shadow economy grows, it is more profitable for consumers to purchase goods directly from manufacturers, passing by retailers, wholesalers and intermediaries.

For the purpose of improving the tax policy the Ministry of Finance in cooperation with the State Revenue Service should do the following: • carry out the analysis of the tax policy on regular basis, identifying deviations

from the planned tax policy goal; • perform analysis of the tax policy not only concerning past events, but provide

also regular perspective view in context with macroeconomic indicators; • perform annual review of the set of tools of the tax policy in order to evaluate

usefulness of its application; • clearly define all structural changes of the tax policy and possible strategic

choices if tax revenues are considerably below the plan and it is necessary to increase tax burden;

• perform evaluation of the general tax policy impact upon the national economy; • evaluate and compare tax volumes (rates) within the framework of the Baltic

countries, as well as disclose their political and economic importance when changes in the tax system are made.

In order to promote economic development, promote competitiveness of the economy, increase the proportion of manufacturing industries, promote productivity and innovations and improve the business environment the Ministry of Finance in cooperation with the State Revenue Service should do the following: • support export industries by using the set of tools of the tax policy; • reduce tax burden, review structure and allowances of certain taxes; • base the tax control upon risk analysis, thus reducing the frequency of control

for honest entrepreneurs; • grant allowances for maintenance of jobs; • by means of balancing tax burden, develop commensurate taxes for similar

types of income; • grant tax reliefs to innovations of priority industries in order to promote

development of the priority industries of the national economy; • establish simple and transparent administrative regulation and its efficient

application; • by means of the tax policy promote renovation of production, broaden and

considerably improve tax legislation, its stability, not permitting continuous

__________________________________________________________________

111

amending of laws and instructions, each amendment to legislation should be justified from economic, political and social viewpoint.

For the purpose of reducing the proportion of the shadow economy, the Ministry of Finance in cooperation with the State Revenue Service should do the following: • review structure and reliefs of certain taxes; • review the system of punishments for tax violations, making punishments

compliant to the seriousness of violations; • supervise and control compliance to regulatory acts; • make administration procedures more efficient focusing on restricting and

minimising the shadow economy as well as on tax evaders, and not apply repressive methods against existing taxpayers, application of tax laws should be based also upon their economic meaning and expected result and not everything should be treated strictly literally;

• improve cooperation between controlling institutions for the purpose of minimising the shadow economy and increasing tax revenues in the budget;

• ensure international cooperation with tax administrations of other countries concerning information exchange, so that the budget would not lose tax revenues.

In order to improve efficiency of regulatory acts of the tax legislation, the Ministry of Finance shall make amendments in the regulatory acts dealing with the following: • extension of the term for paying taxes or application of additional terms, if the

taxpayer is not able to pay taxes within the set terms and in full amount; • facilitation of terms for reduction of the taxable income by the lost debt amount; • it is necessary to introduce improved tax laws, which would provide a

possibility to review cases of tax evasion in a fast and efficient manner, because at the present moment resolution of tax non-compliance cases is very complicated.

In order to improve communications with the society the Ministry of Finance in cooperation with the State Revenue Service should do the following: • improve communication with the society by means of improving information

events for entrepreneurs; • ensure a possibility to provide more extensive and faster explanations on the

issued of application of taxes by granting the rights to the Ministry of Finance to issue explanations under particular economic situations, which are not regulated by regulatory acts.

In the course of planning tax revenues the Ministry of Finance shall calculate the flexibility of budget revenues not only in relation to GDP, but also in relation to other macroeconomic indices: employment in the private sector, average wages in the private sector, private consumption, company profit, number of unemployed persons.

__________________________________________________________________ 112

The Ministry of Finance, in the course of calculating efficiency of tax changes, shall evaluate it not only from the point of view of „Costs – benefits”, efficient placement of resources, long-term capital investments and capital flow to abroad, but also make comparisons against the Leaken social inclusion indicators.

For the purpose of making tax administration easier for entrepreneurs, the Ministry of Finance in cooperation with the State Revenue Service and State Treasury and municipalities shall review the Latvian state budget revenue accounts and reduce the number radically: • the real estate tax shall be transferred to a uniform account with the State

Treasury instead of separate municipal accounts; • the Personal Income Tax and Corporate Income Tax shall be merged into one

common account, because according to the law it is common, it is an income tax, and also to eliminate the separate accounts of Riga and Ventspils;

• not to make any split of VAT, when it is collected internally, collected upon release for free circulation and collected from new vehicles, all this information is available in tax returns;

• no split shall be made within the excise tax between wines, intermediate products, beer, fuel oil not used as fuel, and other categories;

• the gambling tax and lotteries tax shall be merged; • the natural resources taxes for extraction, for harmful goods and other categories

shall be merged.

In order to reduce the extent of the shadow economy, improve welfare of people and also provide incentives for people to pay taxes and avoid the necessity to implement the budget consolidation at the same time, the Saeima [Parliament], Cabinet of Ministers in cooperation with the Ministry of Finance should make the following amendments to legislation: 1. Law „On Personal Income Tax”:

• review a possibility to reduce the Personal Income Tax rate gradually; • reduce the Personal Income Tax to 15% for self-employed persons; • increase the non-taxable minimum income up to the minimum subsistence

wage; • introduce taxation of exclusive capital; • introduce progressive Personal Income Tax:

• income up to the minimum subsistence wage is not taxed; • from the minimum subsistence wage to ½ of the average wage - 20%; • from ½ of the average wage to the average wage - 25%; • from the average wage to 1 ½ of the average wage - 29%; • from above 1 ½ of the average wage to 2 average wages - 33%; • from 2 average wages to 10 average wages - 35%; • above 10 average wages - 40%.

__________________________________________________________________

113

2. Law „On Corporate Income Tax”: • transfer a certain portion of the Corporate Income Tax revenues to the

municipality, in the territory of which the company operates; • grant reliefs to young entrepreneurs and develop special programs to provide

incentive for them to stay and work in Latvia; • grant tax allowances to innovations and innovative companies; • grant Corporate Income Tax reliefs to companies, which maintain or increase

the number of jobs; • grant Corporate Income Tax reliefs to companies, which promote

development of priority industries. 3. Law „On Personal Income Tax” and Law „On Corporate Income Tax”:

• tax rates for economic activities shall be equalised irrespective of the selected form of business.

4. Law „On State Social Insurance Mandatory Payments”: • carry out more serious explanatory measures within the society concerning

social consequences caused by non-payment of social payments; • differentiate state social insurance mandatory payments for pensioners

providing mandatory health insurance for them: from the age of 62 to 65 years 6% of pension shall be withheld and transferred to the medical assistance fund, from the age of 65 to 70 years 4% of pension shall be withheld, and from the age of 70 years 2% of pension shall be withheld to guarantee medical service free of charge for these persons.

5. Law „On Micro Company Tax”: • the micro company tax should not apply to companies with up to 5

employees, but the tax amount should be set depending on the number of employees;

• it is necessary to increase the maximum turnover to 200 000 thous. Lats to reach the same threshold, which is applicable in relation to self-employed persons, when they have to register in the Commercial Register.

6. Law „On Real Estate Tax”: • the system of determining cadastre values should be reviewed by introducing

not only the cadastre value, but also the value of net profit; • non-taxable area for the purpose of the Real Estate Tax should be introduced

for both the land and estate; • in order to avoid the situation when taxpayers – owners, whose ownership

rights are registered in the Land Book, have to apply for registration with their municipality, this obligations should be cancelled, because information on real estate owners is at the disposal of municipalities;

• tax allowances should be introduced for the culture sites with national importance with the condition that the owner has to provide access to the culture site, thus providing a possibility for tourists to get access to culture sites of national importance, for example, in Riga there are very many Art-

__________________________________________________________________ 114

Noveau style buildings, but tourists cannot see their interior because owners do not have material incentive to ensure access.

7. Law „On Excise Tax”: • application of the excise tax towards diesel fuel used in forestry; • excise tax should not be imposed upon non-alcoholic beverages.

8. Law „On Tax of Passenger Cars and Motorcycles”: • the tax should be increased for exclusive and expensive vehicles; • the tax base shall be broadened in relation to aircrafts, exclusive water

vehicles, yachts, boats and motor boats. 9. Law „On Value Added Tax”:

• the reduced VAT 5% rate should be restored; • VAT rates should be reduced for the following: medication; medicine; energy

resources for household consumption (including, fire-wood, gas, electricity, etc.); passenger transport services;

• VAT should be differentiated based upon groups of consumption, for example, VAT rate should be increased for luxurious goods, tobacco products and alcoholic drinks, and it should be reduced (to approximately 15 – 18%) for commodities for daily consumption;

• VAT should be reduced and in some case 0% rate should be applied to food products, medicinal products, including all the medication, as well as medicine services, products intended for infants, education (training aids, literature, maintenance costs of educational establishments), scientific publications, culture, etc.

__________________________________________________________________

115

Appendix 1 Author`s Reports in Scientific Conferences Author`s Reports in Scientific Conferences

Total up to May, 2010 – 43. Most important: • Latvijas nodokļu sistēmas realizācijas problēmas./ Latvijas Republikas nodokļu

sistēmas pilnveidošana. Rīgā, 1997. gada jūnijā • Nodokļu administrēšanas pilnveidošana./ Turība biznesa augstskola.

“Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un kvalitāte” – starptautiskā zinātniskā konference. Rīga 1999. gada marts

• Nodokļu ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Latvijas Universitāte 58. konference. Rīga 2000. gada februāris, Ekonomikas izaugsmes problēmas sekcija.

• Latvijas nodokļu politika. Banku augstskola. Starptautiskā konference “Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēmas” Rīga 2000. gada 27. oktobrī

• Latvijas nodokļu sistēmas integrācija ES. Biznesa Institūts RIMPAK LIVONIJA Ekonomikas katedras zinātniskā konference “Ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā saistītās tautsaimniecības problēmas” 10.06.2003. Rīga

• Development Possibilities of the Economy of Latvia in the EU. International conference “Enlargement of the European Union in the Baltic Sea Region: Social and Economic Challenges and Opportunities” 20.06.2003.

• The Harmonization of the Tax System in Latvia with EU Legislation. International conference “Enlargement of the European Union in the Baltic Sea Region: Social and Economic Challenges and Opportunities” 20.06.2003.

• Nekustamā īpašuma nodokļa attīstības iespējas. Banku augstskolas 5.gadskārtējā starptautiskā konference “Ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumi: jauni izaicinājumi un perspektīvas” 11.-12. septembris 2003.g

• Latvijas tautsaimniecības attīstība 21.gadsimta sākumā. Rīgas tehniskās universitātes 44. starptautiskā zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas apakšsekcija 9. oktobris 2003.gads

• Pārtikas patēriņa struktūra atkarībā no iedzīvotāju ienākumiem. LVAEI konference Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūta zinātniskie lasījumi 2005” Rīga 2006.gada 3.martā

• Pievienotās vērtības nodokļa atšķirības ES dalībvalstīs / Latvijas Universitāte 65. konference 2007.gada 8.februārī. Sekciju sēde: Ekonomikas attīstības problēmas zināšanu sabiedrībā

• „Nodokļu politika reģionālās attīstības veicināšanā” - Latvijas Universitāte 66. konference 2008.gada 31. janvārī. Sekciju sēde: Latvijas ekonomikas transformācijas problēmas globalizācijas apstākļos

• «Разбалансированность и риски в развитии экономики Латвии» / Эглите С., Скрибане И., Спроге И. / Московский государственный университет имени М.В.Ломоносова Факультет государственного

__________________________________________________________________ 116

управления 6-я международная конференция «Государственное управление в 21 веке: традиции и инновации» 29 –31 мая 2008 г. The SPAMSU 6th Annual International Conference "Public Administration in the XXI Century: Traditions and Innovations"

• “Nodokļu politikas īpatnības Latvijā” Daugavpils Universitāte 50. starptautiskās zinātniskās konference 2008.gada 15 – 17. maijs

• „Ilgtspējīgas attīstības iespējas Latvijas ekonomiskos apstākļos” Latvijas Universitāte 67. konferences Sekcija „Starptautiskās un ES nodokļu politikas ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā” 2009.gada 12.februārī

• „Role of Latvian Agriculture in Foreign Trade” 10 th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT 2009 (10. STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE veltīta LLU Ekonomikas fakultātes 40.gadadienai EKONOMIKAS ZINĀTNE LAUKU ATTĪSTĪBAI 2009) 23 - 24 aprīlis, 2009, Jelgava, Latvija (Olga Šulca, Ilze Sproģe)

• “Role of Fiscal and Monetary Policy in Economic Fluitation Regulation” International Scientific Conference “INFORMATION SOCIETY AND MODERN BUSINESS” May 14-16, 2009 Ventspils Augstskola (S. Eglīte, I. Sproģe)

• „Nodokļu politika mainīgā ekonomiskā vidē” Latvijas Universitāte 68. konferences sekcija „Latvijas tautsaimniecība pārmaiņu procesā” 2010.gada 10.februārī

• “Nodokļu politikas teorētiskie aspekti” Biznesa augstskolas Turība rīkotā XI STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ KONFERENCE "Cilvēks, sabiedrība, valsts mūsdienu mainīgajos ekonomiskajos apstākļos" 2010.gada 26. marts (E. Zelgalvis, I. Sproģe)

__________________________________________________________________

117

Appendix 2 Author`s Publications Author`s Publications

Total number of publications – 80 Most important publications: Monography • Latvijas tautsaimniecības 21. gadsimtā / Rīga 2008, 210 lpp – līdzautori

Pumpure D., Zariņš J., Sproģis A. (ISBN 978-9984-39-608-8) Articles in compendia, mass media, including cited editions • I.Sproģe, A.Sproģis Latvijas nodokļu politikas pilnveidošanas virzieni :

Nodokļu un subsīdiju politika. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. Rīga, 1998.gada jūnijs 31-37lpp

• I.Sproģe Nodokļu administrēšanas pilnveidošana. Turība biznesa augstskola. “Uzņēmējdarbības vide: tiesiskā bāze un kvalitāte” / Rīga, 1999.gada marts 242-247lpp

• I.Sproģe Lai nodokļi valsts kasē ienāk vieglāk, pilnīgāk: Latvijas Vēstnesis # 390/391 1999.gads

• I.Sproģe Valsts fiskālās politikas attīstības iespējas: Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas Universitāte 80, Ekonomikas un vadības fakultātes konferences referātu tēzes/ Rīga, 1999. - 43-47lpp

• I.Sproģe Latvijas nodokļu politika / Banku augstskola. Ziņojumu krājums konferencē “Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēmas” Rīga, 2000.gada 27. oktobrī

• I.Sproģe Latvija un nodokļi Latvijas Universitātes zinātniskie raksti 637 sējums Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas III / Rīga, 2001.

• I.Sproģe, A.Sproģis Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Latvijā 21.gadsimta sākumā / Ventspils augstskola. Zinātnisks pētījums “Sociālekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. līdz 2002.gadam Kur tā ved Latviju? Ventspils, 2002.

• I.Sproģe Uzņēmuma ienākuma nodoklis un tā ietekme uz uzņēmējdarbību. Statistikas un pārvaldes problēmas 2002. Latvijas Statistikas institūts, Zinātniskie raksti. Rīga 2002

• I.Sproģe Sociālā politika Latvijā un tās struktūra / Latvijas Universitātes raksti # 658 Ekonomika I / Rīga, 2003. 243-263lpp

• Sproģe I. Iedzīvotāju ienākumu aplikšana ar nodokli / LU raksti 665.sējums Sociālās zinātnes – Rīga, 2003. 380-387.lpp

• Sproģe I., Šulca O., Kuzmina I. Latvijas ārējo sakaru perspektīvas Eiropas Savienības vienotā tirgū. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2004. gadā. Nr.10, Rīga, 2005.g., 142-143.lpp.

• Sproģe I., Krievs M. Būvniecības nozares attīstība nekustamā īpašuma tirgus kontekstā / Ekonomika un vadības zinātne Nr.711 / Rīga, 2007., 144-152

__________________________________________________________________ 118

• Sproģe I. Inflāciju raksturojošie rādītāji Latvijā un Eiropas Savienībā / Latvijas Universitātes zinātniskie raksti 2007, sējums Nr718 / Rīga, 440-453lpp

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politika / Statistikas un pārvaldes problēmas 2007 – zinātniskie raksti – Rīga, 2007 - 41-52lpp

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politikas attīstības iespējas. Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.5, Rīga, 2007., 160-171.lpp

• Pirksts V., Golovčenko A., Sproģe I. Galveno pārtikas produktu vajadzība un tās nodrošinājuma ekonomisko problēmu izpēte un risinājumi iedzīvotāju ģimenēs ar dažādu ienākumu līmeni. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. Nr.12, Rīga, 2007.g., 108-116.lpp.

• Šulca O., Kuzmina I., Sproģe I. Latvijas ārējo sakaru perspektīvas Eiropas Savienības vienotā tirgū. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. Nr.12, Rīga, 2007.g., 147-148.lpp.

• Sproģe I. Ilgtstējīga attīstība un vides nodokļi / Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, Daugavpils, 2008.g., 117lpp (http://www.dukonference.lv/98789791.pdf)

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politika: salīdzinājums un novērtējums / Komersanta Vēstnesis 2008/25/26(132/133) 18.jūnijs 2008.gads, 19-21 lpp ISSN 1691-2659

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politikas īpatnības / Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.6, Rīga, 2008. (ISBN13:978-9984-19-924-5), 154-162.lpp

• Sproģe I. Latvijas nodokļu politikas nākotnes virzieni / LU raksti, 737 sējums Ekonomika, VII ( ISBN 978-9984-45-022-3, ISSN 1407-2157) 319-328.lpp

• Šulca O., Sproģe I „Role of Latvian Agriculture in Foreign Trade” 10 th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT Nr 18 2009. Proceedings of the International Scientific Conference / Jelgava (ISSN 1691-3078; ISBN 978-9984-9937-1-3 Abstracted / Indexed: AGRIS, EBSCO) 217 -223pp

• Šulca O., Kuzmina I., Sproģe I. Latvijas ārējo sakaru perspektīvas Eiropas Savienības vienotā tirgū / LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2008.gadā Nr. 14, Rīga, 2009., (ISBN 13: 978- 9984-19-923-9, ISSN 1691-290X) 140-145 lpp.

• Eglīte Sandra, Skribāne Irīna, Sproģe Ilze Fiskālās un monetārās politikas loma ekonomikas ciklu regulēšanā / Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.7 Rīga, 2009., (ISBN13:978-9984-19-924-5, Abstract Indexed Index Copernicus) 6-13lpp

• Sproģe Ilze, Latvijas nodokļi un ekonomiskā krīze/ Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā Nr.7 Rīga, 2009., (ISBN13:978-9984-19-924-5, Abstract Indexed Index Copernicus) 124-136lpp

• Zelgalvis E., Sproģe I., Joppe A. Theoretical Aspects of Taxation Policy 11-th International Scientific Conference ECONOMIC SCIENCE FOR RURAL DEVELOPMENT Nr 21 2010. Proceedings of the International Scientific Conference / Jelgava (ISSN 1691-3078; ISBN 978-9984-9937-1-3 Abstracted / Indexed: AGRIS, EBSCO) 158 - 165pp