nodokļu politika latvijā

NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieniLatvijas UzĦēmēju BiedrībaLUB konference

Jānis ZelmenisZvērināts advokāts2010. gada 16. septembris

LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni

Saturs1. NodokĜi - fiskālās funkcijas instruments:

• Salīdzinošā analīze par nodokĜu ieĦēmumiem Latvijā, Baltijā:- tiešie nodokĜi;

- netiešie nodokĜi.

• Vispārzināmās koncepcijas fiskālās funkcijas realizēšanā.2. NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai:

• Eksportu veicinošie nodokĜu aspekti;

• Ēnu ekonomikas novēršana;

• Atlaides / atvieglojumi / stimuli;• Neizmantotās iespējas.

3. NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments:

• Latvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona;• Progresīvās IIN likmes ieviešana;

• Sociālo pabalstu nosacījumu sakārtošana;

• PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu.

4. Diskusijas

NodokĜi – fiskālās funkcijas instruments

Baltijas valstu nodokĜu ieĦēmumi 2009


Baltijas valstu nodokĜu ienākumi 1. pusgadā*


* Milj. EUR

NodokĜi ienākumi Latvijā (1. pusgadā)*


* Milj. EUR

NodokĜi ienākumi Igaunijā (1. pusgadā)*


* Milj. EUR

NodokĜi ienākumi Lietuvā (1. pusgadā)*


* Milj. EUR

NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsTiešie nodokĜi

UIN - ekonomikas lejupslīdes apstākĜos strauji samazinās uzĦēmumu peĜĦa, attiecīgi arī UIN ieĦēmumi budžetā. Būtu pārskatāma UIN atvieglojumu lietderība.

IIN - ekonomikas lejupslīdes apstākĜos samazinās atalgojuma apmērs, palielinās bezdarbs, palielinās aplokšĦu algas, attiecīgi samazinās ieĦēmumi arī budžetā. Latvijas IIN slogs nav lielākais starp ES valstīm, tomēr Ħemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeĦa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, šī nodokĜa sloga tālāka paaugstināšana nebūtu lietderīga. Tas izraisītu darbaspēka sadārdzināšanos un vēl vairāk veicinātu ēnu ekonomikas attīstību.

NĪN – lai gan veiktas būtiskas izmaiĦas, tā slogs nav pārāk liels, jo īpaši uz dzīvojamām platībām. Turklāt fiskālā ietekme no šī nodokĜa nav īpaši liela.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsNetiešie nodokĜi

PVN – ietekmē patēriĦa cenas un arī patēriĦu apjomu. PVN likmes šobrīd ir vienas no augstākajām ES. Lai gan 2009.gadā tās tika paaugstinātas par 3 procentpunktiem, tas pilnība nespēja kompensēt nodokĜa ienākumu kritumu, kas saistīts ar iekšējā pieprasījuma samazināšanos.

Akcīzes nodoklis - akcīzes nodokĜa politika galvenokārt tika īstenota akcīzes nodokĜa likmju saskaĦošanai ar ES prasībām. Akcīzes likmju palielināšana sekmēja stabili augstu akcīzes nodokĜa ieĦēmumu pieauguma tempu 2008.gadā, tomēr akcīzes likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes precēm, kā arī kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmēja preču realizācijas apjoma straujo kritumu, salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, kā rezultātā akcīzes nodokĜa ieĦēmumi samazinājās. DaĜēji akcīzes preču realizācijas kritums ir izskaidrojams arī ar nelegālo akcīzes preču tirdzniecību.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsPievienotās vērtības nodoklis Baltijas valstīs

Standarta likme Samazinātā likme

Latvija 21%10%

medikamenti, medicīnas iekārtas, daiĜliteratūra, mācību literatūra u.c.

Lietuva 21% 9%

apkure, siltais ūdens līdz 31.08.2010.

Igaunija 20% 9%

grāmatas, masu informācijas līdzekĜi, viesnīcu pakalpojumi, medikamenti, medicīnas iekārtas u.c.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsUzĦēmumu ienākuma nodoklis Baltijas valstīs

Standarta likme Samazinātā likme Zaudējumu pārnešana

Latvija 15% - 8 gadi

Lietuva 15%5%

mazie un vidējie uzĦēmumiNeierobežoti

Igaunija 21/79 (26,6%) - Neierobežoti


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsDarba algas nodokĜi Baltijas valstīs

Darba Ħēmēja VSAOI*

Darba devēja VSAOI*Iedzīvotāju ienākuma

nodoklis

Latvija 9% 24.09% 26%

Lietuva 9% 30.98% - 31.70% 15%

Igaunija 2.8% 33% 21%


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsDarba algas nodokĜi Baltijas valstīs


IIN likmeVSAOI

(darbinieks)

Neapliek. minimums

(gadā)

VSAOI summa

IIN summaNeto alga

(EUR)

Latvija 26% 9%598

(LVL 420 gadā)900 2211 6889

Lietuva 15% 9%

194 (LTL 470 –

0.2*(mēnešalga –LTL 800))

900 1336 7764

Igaunija 21% 2.8%1725

(EEK 27 000 gadā)

280 1679 8041

Algas nodokĜu salīdzinājums un algas apmērs 2010.gadā (no bruto uz neto)

Bruto alga EUR 10 000 gadā

NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsNekustamā īpašuma nodoklis Baltijā

Objekts NodokĜa likme

Latvija

- Zeme, saimnieciskajādarbībā izmantojamās ēkas, inženierbūves

- Neapstrādāta lauksaimniecības zeme

- Dzīvojamās mājas un dzīvokĜi

-1.5% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par katru objektu.

-3% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par katru objektu.

-0.1-0.3% no kadastrālās vērtības par dzīvojamām mājām un dzīvokĜiem un minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par katru objektu.

Lietuva

- Zeme- Saimnieciskajādarbībā izmantojamās ēkas

-Zeme: 1,5% no zemes vērtības, kuru nosaka valdība.

- Ēkas: 0,3%-1% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajāteritorijā. Pašvaldībai ir tiesības noteikt samazinātu likmi vai atbrīvojumu no nodokĜa.

Igaunija -Zeme0.1%-2.5% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajāteritorijā. Zemei, uz kuras ir ierobežota saimnieciskā darbība, ar valdības lēmumu var tikt piemērots likmes samazinājums par 25%, 50% vai 75%.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsIedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla Baltijas valstīs

Standarta likme

Dividendes

Procentu ienākums

(tajā skaitādepozītu %)

Ienākums no ieguldījumiem

privātajos pensiju fondos

Ienākums no dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekĜu uzkrāšanu)

Latvija 26% 10% 10% 10% 10%

Lietuva 15% 20% 0%* / 15%

15% / 0% (ja līgums ar pensiju fondu ir vismaz 5g; izmaksa notiek pēc vismaz

pēc 5g.kad saĦēmējs ir pensijas vecumā)

15% / 0% (ja ievēroti vairāki nosacījumi)

Igaunija 21% 0% 0%** / 21%21%/ 10% (no ES vai EFTA valstīs reăistrētiem pensiju

fondiem)21%

*- procentiem no vērtspapīriem; kredītiestāžu depozītu procentiem; procentiem par aizdevumiem, kas atmaksāti ne ātrāk kāpēc 366 dienām.

** - procentiem, kas saĦemti no ES vai EFTA valstīs reăistrētām kredītiestādēm vai no ārvalstu kredītiestāžu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas reăistrētas ES vai EFTA valstīs.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsIedzīvotāju ienākuma nodoklis kapitāla pieaugumam Baltijas valstīs

Standarta likme

IIN likme ienākumam no nekustamā īpašuma

pārdošanas

IIN likme ienākumam no kapitāldaĜu pārdošanas

IIN likme ienākumam no vērtspapīru

pārdošanas

Latvija 26%

15%(izĦemot no NĪ, kas īpašumā60 mēnešus un 12 mēnešus

līdz atsavināšanai ir deklarētā dzīvesvieta)

15%

15% (izĦemot ienākumu no ES

un EFTA valstu un pašvaldību parādzīmēm)

Lietuva 15%

15%

(izĦemot mājokĜa pārdošanu un NĪ pārdošanu, kas īpašumā vismaz 3g. un NĪpārdošana nav personas saimnieciskā darbība)

15%(izĦemot, kas īpašumā ilgāk par 366 dienām un personai ir piederējuši ne vairāk kā

10% no attiecīgā uzĦēmuma kapitāla 3g.periodā pirms kapitāldaĜu atsavināšanas

gada beigām)

15%(izĦemot, kas īpašumā ilgāk par 366 dienām un personai ir piederējuši ne vairāk kā

10% no attiecīgā uzĦēmuma kapitāla 3g.periodā pirms vērtspapīru atsavināšanas

gada beigām)

Igaunija 21%

21%(izĦemot mājokĜa

pārdošanu, kas ir pastāvīgādzīvesvieta, un vasarnīcu pārdošanu, kas īpašumā

ilgāk nekā 2g.)

21%(izĦemot ienākumu no kapitāla daĜu apmaiĦas

kompāniju reorganizācijas, apvienošanās vai sadalīšanās

rezultātā)

21%


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsJaunu nodevu ieviešana –pašvaldību budžeta ieĦēmumu palielināšana:

Iespējamās nodevas, balstoties uz citu valstu pieredzi:� Nodeva par reklāmas bukletu izplatīšanu pastkastītēs; � Diskotēku un naktsklubu nodeva; � Laimētavu nodeva; � Kredītiestāžu nodeva; � Bankomātu nodeva; � Taksometru nodeva; � Nodeva par ēkām, kuru izskats bojā pilsētas ainavu;

+

� Nodeva par Rīgas / Latvijas pilsētu vārda izmantošanu preču zīmē.


NodokĜi – fiskālās politikas instruments

Pilsētas

Brisele

Antverpene

EUR 5par 100 bukletiem *

LikmeEUR 0,9

par 100 bukletiem *

Likme

Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās

LVL 0,35

par 100 bukletiem

Nodeva par reklāmas bukletu izplatīšanu pastkastītēs ES pilsētās


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsDiskotēku un naktsklubu nodeva ES pilsētās

Pilsētas

Brisele

Antverpene

EUR 0,35no ieejas biĜetes cenas

EUR 500 – 1’980 ceturksnīpar klubu*

*atkarībā no kluba atrašanās vietasLikme

Vīne

Luksemburga

15% no ieejas biĜetes cenas

10% no ieejas biĜetes cenas


LVL 2500 gadāpar klubu*

Likme10%

no ieejas biĜetes cenas vai


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsJaunu nodevu ieviešana – laimētavu nodeva

Pilsētas

Londona

Luksemburga

EUR 5’500 – 16’500 gadāpar laimētavu*

*atkarībā no laimētavas lieluma

EUR 100 gadāpar vienu spēĜu automātu

Likme

VīneEUR 100 mēnesī par vienu

spēĜu automātu;EUR 1’400 mēnesī par

vienu spēĜu galdu

LVL 2’500 gadāpar laimētavu*

Likme LVL 50 gadāpar vienu spēĜu automātu vai

* Rīgā ir apmēram 350 laimētavas; iespējamā atdeve piemērojot maksu par laimētavu: LVL 875’000 gadā.



NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsKredītiestāžu nodeva ĥujorkā

Pilsēta ĥujorka

Nodevas maksātāji

Sabiedrības, kurām saskaĦā ar ĥujorkas likumiem, ir tiesības nodarboties ar kredītiestāžu darbību, ieskaitot komercbankas un krājbankas, krājaizdevu

sabiedrības, ārvalstu kredītiestāžu filiāles un trasta kompānijas.

Likme

Maksājamā nodevas summa* ir lielākā no summām, ko iegūst saskaĦā ar zemāk minētajām aprēėina metodēm:1) 9% no apliekamā ienākuma, kas attiecināms uz ĥujorkas pilsētu; vai2) (a) Ja ASV sabiedrība: 0,001 USD par katru apliekamā ienākuma dolāru, kas attiecināms uz ĥujorkas pilsētu;

(b) Ja ārvalstu sabiedrība: 0,0026 USD par katru parakstītā pamatkapitāla dolāru (ja akcijām nav nominālvērtības, Ħem vērā tirgus vērtību, bet ne mazāk kā 5 USD par akciju);

(c) Ja nav parakstītā pamatkapitāla: 0,0026 USD no summas, par kuru nodokĜu maksātāja vidējā aktīvu summa pārsniedz tā vidējo saistību summu, kas attiecināma uz ĥujorkas pilsētu; vai3) 3% no apliekamā ienākuma, kas attiecināms uz ĥujorkas pilsētu un nav samazināts par dažādiem nodokĜu atvieglojumiem; vai4) Minimālais nodevas maksājums: 125 USD.

* Nodeva tiek maksāta vienu reizi gadā.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsBankomātu nodeva ES pilsētās

Likme

EUR 100 gadāpar bankomātu

Pilsēta Brisele Likme


LVL 50 gadāpar bankomātu*

* Rīgā ir apmēram 600 bankomātu; iespējamā atdeve piemērojot maksu par bankomātu: LVL 30’000 gadā.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsTaksometru nodevas piemēri pasaulē

Likme

Iespējamā piemērošana Rīgā

LVL 250 gadāpar taksometru

Pilsētas

Antverpene

Luksemburga

EUR 250 – 430 gadāpar taksometru*

*atkarībā no taksometra stāvvietas

EUR 500 gadāpar taksometru

Likme

ĥujorkaEUR 0,35 par braucienu

ar taksometru


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsNodeva par ēkām, kuru izskats bojā pilsētas ainavu ES pilsētās

Likme

Iespējamā piemērošana Rīgā/ Latvijas pilsētās

LVL 100 x stāvu skaits (gadā)

Pilsēta

BriseleEUR 500 gadā

par ēkuLikme

AntverpeneEUR 148 x stāvu skaits

(gadā)**minimālais maksājums: EUR 740 gadā


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsNodeva par Rīgas/ Latvijas pilsētas vārda izmantošanu preču zīmē


LikmeLVL 1000 gadāpar preču zīmi

Lai varētu piemērot šo nodevu, ir nepieciešams veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos.


NodokĜi – fiskālās politikas instrumentsVispārzināmās koncepcijas fiskālās funkcijas realizācijā

NodokĜu politikas pamatuzdevumi:

� Nodrošināt atbilstošus ieĦēmumus valsts budžetā;

� Veicināt ekonomikas konkurētspēju, palielinot tirgojamo nozaru īpatsvaru, veicinot produktivitāti un inovācijas un uzlabojot uzĦēmējdarbības vidi;

� Samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.


NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiEksportu veicinošie nodokĜu aspekti:

� Iespēja ātrāk saĦemt no valsts budžeta pārmaksāto PVN (līdz šim);� PVN 0% preču / pakalpojumu pārdošanai ārpus Latvijas;� nav tiešo nodokĜus stimulu konkrēti eksporta veicināšanai.

Ieteicamās darbības:

-ieviest akcīzes nodokĜa atmaksu degvielai dzelzceĜam, kas radītu LR dzelzceĜa pārvadājumukonkurētspēju ar Lietuvu un tādējādi sekmētu kravu tranzītu caur Latviju;

- ieviest tieši uz eksportu vērstus stimulus tiešajos nodokĜos (UIN), gan caur pamatlīdzekĜu nolietojumu,gan arī caur atvieglojumiem (piem. atĜaut atskaitīt % pilnā apmērā par aizĦēmumiem, kas saĦemti no trešo valstu nekomerciestādēm un aizĦēmumi ir bijuši nepieciešami eksporta preču ražošanasfinansēšanai; samazināt UIN likmi, ja eksports ir virs 90%).


NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiEksportu un biznesu kopumā veicinošie citi aspekti:


� normatīvo aktu bāzes stabilitāte;� normatīvo aktu bāzes prognozējamība; � strīdu izskatīšanas efektivitāte; � taisnīga, ātra tiesa.

NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums:2008.gads: 12-24 mēneši 1.instances tiesā (67%)

12-18 mēneši apelācijas tiesā (57%)

2009.gads: 12-30 mēneši 1.instances tiesā (49%) 12-18mēneši apelācijas tiesā (59%)

Secinājums: NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums 1.instances tiesā ir vidēji 18-24 mēneši, apelācijas tiesā ir vidēji līdz 18 mēnešiem, rezultātā nodokĜu lieta Senātā nonāk pēc aptuveni 36-42 mēnešiem. NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot pa gadiem, nesamazinās.

Jāapsver izmaiĦas un iespējamie uzlabojumi nodokĜu strīdu izskatīšanas procesā!!!

NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai

“Ēnu ekonomika ir iekšzemes kopprodukts, kas nedeklarēšanas un (vai)

nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā.”

Saprātīgs nodokĜu slogs - instruments ekonomikas stimulēšanai, savukārt neatbilstoša nodokĜu sloga radīšana fiskālās funkcijas ietvaros noved pie ēnu ekonomikas.

Parādība tiek apzīmēta ar dažādiem nosaukumiem -“pelēkā ekonomika”, “pārskatos neuztvertā ekonomikas daĜa”, “neformālā ekonomika”, “ēnu ekonomika”. Šie nosaukumi var tikt dažādi interpretēti.

Ēnu ekonomika


NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas cēloĦi

Ēnu ekonomikas veicinošie faktori ir dalāmi divās grupās:

Ietaupījumi. Darbojoties ārpus oficiālās ekonomikas var ietaupīt.Viegla iespēja iesaistīties. Neierobežoti norēėini ar skaidru naudu, jo tos ir Ĝoti grūti izsekot.Zems atklāšanas risks. Nelielas iespējas tikt pieėertam un mazi sodi veicina iesaistīšanos ēnu ekonomikā.

Vainas apziĦas trūkums. Ēnu ekonomika sabiedrībā tiek uztverta kā normāla parādība. Nezināšana par samaksāto nodokĜu izlietojumu. Sabiedrība uztver nodokĜus kāabstraktu naudu, kas tiek tērēta abstraktiem mērėiem un valsts pārvaldes algošanai.Zema uzticēšanās valstij un oficiālām struktūrām, attiecīgi arī valsts pārvaldes spējai efektīvi un godīgi izlietot nodokĜos samaksāto naudu.

TādēĜ ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešami kompleksi, inovatīvi risinājumi, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā un radītu motivāciju darboties legāli.

Ekonomiski pamatoti faktori Izpratnes un zināšanu faktori



Ēnu ekonomika veicina:

• nevienlīdzīgu konkurenci;

• izkropĜo tirgu;

• negatīvi ietekmē nodokĜu iekasēšanu;

• pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu

priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā.

Ēnu ekonomikas sekas


NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas salīdzinājums no 1999. līdz 2009. gadam

Valsts 1999 2005 2009 Vidēji

Lietuva 30,0 % 32,6 % 37,0 % 33,2 %

Igaunija 36,6 % 39,1 % 40 % 38,6 %

Latvija 39,6 % 42,6 % 43 % 41,7 %

Šveice 8,0 % 8,7 % 8,3 % 8,3 %

Polija 27,4 % 27,9 % 28,2 % 27,8 %

Procentuāli no IKP:


NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas īpatsvars pa nozarēm


NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas apkarošana

Lai novērstu ēnu ekonomiku, nepieciešamas:

� NodokĜu sloga izmaiĦas;

� Administratīvo prasību vienkāršošana;

� Normatīvo aktu piemērošanas efektivitātes palielināšana;

� Valsts institūciju un to sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana.



� stimuls peĜĦas ieguldīšanai uzĦēmuma attīstībā:- nodokĜa maksātājs peĜĦu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzĦēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirms�taksācijas periodu nesadalītās peĜĦas reizinājumu.

� stimuls pamatlīdzekĜu nomaiĦai:- Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekĜa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi

izmantojams pamatlīdzeklis.� stimuls patentu un preču zīmju reăistrācijai Latvijā:

- Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reăistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu

izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.� stimuls jaunu tehnoloăisko iekārtu iegādei:

- Jaunām ražošanas tehnoloăiskām iekārtām, kas iegādātas vai izveidotas no 2009. līdz 2013.gadam, pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēėināšanas iekārtas iegādes vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai izveidota, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.

� speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas teritorijas.


Atlaides / atvieglojumi / stimuli:

NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiUIN izmaiĦas - Latvijas konkurētspēja ES ietvaros:

UIN likmes salīdzinājums ES valstīs:

Valsts Latvija Lietuva Igaunija Malta Kipra Lielbritānija Nīderlande

UIN likme

15% 15% 26,6% (peĜĦas sadales

gadījumā)

5% (efektīvālikme)

10% 21- 29,75% atkarībā no apliekamāienākuma apmēra

20 – 25,5% atkarībā no apliekamāienākuma apmēra

Nepieciešamās izmaiĦas, lai Latvija kĜūtu pievilcīga no UIN viedokĜa:� UIN likmes samazināšana līdz min. līmenim Eiropā, piem. Kipra 10% (opcija 12,5%);� Pakāpeniski atcelt UIN maksāšanu avansā; � Holdinga režīma ieviešana.


NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiNeizmantotās iespējas:

� Atlaides uzĦēmumiem, kas investē R&D (šobrīd ir ieviests tikai koeficients radīto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai);

� Valsts ražošanas atbalstīšana;

� Reāla plāna politika izglītība/zinātne un daĜēji ekonomika (ko attīstām, kādu zinātni veicinām, kādus speciālistus vajadzēs;

� Palielināt atlaižu atvieglojumu apmēru uzĦēmumiem, kuru ieguldījumi ražošanāpārsniedz konkrētu apmēru, piemēram LVL 10milj. (koeficientus pamatlīdzekĜu nolietošanai, UIN likmes apmēru).


NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instrumentsLatvijas iedzīvotāju IIN un VSAOI slogs uz citu Eiropas valstu fona


Valsts IIN VSAOI Valsts IIN VSAOI Valsts IIN VSAOI

BeĜăija 25-50% 13,07% Islande 24,1-33% 4% Slovākija 19% 13,4%

Bulgārija 10-15% 12,1% Īrija 20 vai 41% 5 vai 8%

Slovēnija 16-41% 22,1%

Horvātija 13,5-42,5%

20% Itālija 23-43% 10% Spānija 24-43% 6,35%

Kipra 0-30% 6,8% Latvija 26% 9% Zviedrija 0-25% 7%

Čehija 15% 44,1% Lietuva 15% 9% Šveice Līdz 11,5% 6,05%

Dānija 3,67-42% 8% Luksemburga 0-38% 12,35% Lielbritānija 20-50% 9,4 vai 11%

Igaunija 21% 2,8% Malta 0-35% 10%,

Somija 6,5-30% 8,54% Nīderlande 33,45-52% 7,05%

Francija 0-40% Polija 0-32% 9%

Vācija 0-45% 20,22% Portugāle 11,08-45,88% 11%

Grieėija 0-45% 16 vai 19,45%

Rumānija 16% 10,5%

Ungārija 17 vai 32% Līdz 17,5% Serbija 10 vai 15% 35%

NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instrumentsLatvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona

Ekonomiskais rādītājs

Lietuva Latvija Igaunija BeĜăija

Bezdarbs 13,7 % 17,2 % 13,8 % 8,9%

Vid. Alga (bruto)

610 EUR 646 EUR 784 EUR 3310 EUR

Neapliekamais minimums

136 EUR 50 EUR 144 EUR 583 EUR

Nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju*

8556 EUR 8922 EUR 10939 EUR 31400 EUR

Iztikas minimums

229 EUR 231 EUR 64 EUR** 1000 EUR

Minimālā alga 232 EUR 255 EUR 278 EUR 1388 EUR

*Pasaules bankas dati (2009)**Pēc visiem maksājumiem par dzīves vietu


NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instrumentsLatvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona

IIN slogs Latvijā nav lielākais salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tomēr Ħemot vērāLatvijas iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeĦa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un ēnu ekonomikas pieaugumu šī nodokĜa tālāka paaugstināšana nav lietderīga.

Tieši otrādi – būtu nepieciešams sabalansēt iedzīvotāju IIN slogu. Tā sabalansēšanai būtu pozitīvs iespaids gan uz uzĦēmumu konkurenci, gan iedzīvotāju pirktspēju, tāpēc risinājumi varētu būt:

1) Neapliekamā minimuma paaugstināšana fiskālo iespēju robežās, pārdalot papildu ieĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai paaugstināšanas

2) Progresīvās IIN likmes ieviešana (neskarot pensionārus).


NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instrumentsProgresīvās likmes ieviešana:� ienākumiem ap minimālo algu līdz LVL 250 – IIN 5%;

� ienākumiem no LVL 251- LVL 600 - IIN 15%, � ienākumiem no LVL 601 līdz LVL 1500 – 26%;

� ienākumiem virs LVL 1501 – 35%.

Pareizi izplānota progresīvās IIN likmes ieviešana: 1) neietekmēs patēriĦa apmēru; 2) nodrošinās līdzīgu IIN ieĦēmumu iekasēšanu kā vienotas IIN likmes gadījumā;3) izlīdzinās iedzīvotāju ienākumu apmēru.


NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments

� Sociālā nodokĜa limita atgriešana (atcelts līdz 31.12.2013); � Reformēt sociālos pabalstus ar mērėi, ka valsts rūpējas par saviem pilsoĦiem;

� Neapliekamā minimuma palielināšana līdz vidējam Baltijas līmenim – apmēram LVL 100 mēnesī;

� Samazināt dienu skaitu, par kurām darbinieka slimību maksā darba devējs.

Sociālās sfēras nosacījumu sakārtošana motivēs iedzīvotājus un darba devējus atteiktiesno aplokšĦu algām.


Sociālo maksājumu un pabalstu nosacījumu sakārtošana:

NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments

� PVN standartlikmi iespējams palielināt līdz 22%, vai palielināt samazinātās likmes, ja to prasa fiskālā situācija;

� IeĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai palielināšanas pārdalīt iedzīvotāju neapliekamā ienākuma palielināšanai.


PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu:

Diskusijas


Atbildība

Šajā prezentācijā ietvertā informācija ir balstīta uz vispārpieĦemtajiem profesionālajiem standartiem, kā arī šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Lūdzam Ħemt vērā, ka šajā prezentācijā sniedzam vispārīgu informāciju un neatsaucamies uz īpašiem apstākĜiem, par kuriem mums nav precīzas informācijas, Attiecīgi šī prezentācija var tikt izmantota tikai kā norāde, un ir pielietojama kāvispārīga norāde.

Ja Jums ir pamats uzskatīt, ka mūsu izmantotā informācija nav pilnīga vai mūsu secinājumi nav precīzi, dariet to mums zināmu nekavējoties.

Mēs ceram, ka šī prezentācija sniedz atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem. Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi vai ir nepieciešama palīdzība, lūdzu dariet to mums zināmu, un mēs labprāt Jums palīdzēsim.


Kontakti

Jānis Zelmenis

Partneris

“BDO Zelmenis & Liberte”Zvērinātu advokātu birojsAlberta 1-2, Rīga, LV-1010Tel: (+371) 67222237E-mail: [email protected]


nodokļu politika latvijā

Documents

nodoku politika latvij

prasa fiskl situcija

instruments ekonomikas stimulanai

algu lmea samazinanos

kas paum ilgk

apliekam ienkuma

bezdarba pieaugumu

instances ties